Paplašinātā meklēšana

‡ àizdriksnât, anstreichen: a., cik tālu uzduots.

Avots: EH I, 19

‡ àizdrīksnât Sessw., = ‡ àizdriksnât.

Avots: EH I, 19

‡ àizluksnât, in kleinem Trab hin-, weglaufen Kal., Rutzau: suns, zē̦ns aizluksnāja uz riju.

Avots: EH I, 37

‡ àizmasnât Warkl., Wessen "hin-, weglaufen".

Avots: EH I, 38

‡ àizsnāt, hin-, wegeilen Bauske, Saikava.

Avots: EH I, 50

apdriksnât,

1) mit Strichen durchziehen:
a. mizu, kuoku;

2) behauen ("обтесать кору")
Spr.

Avots: EH I, 78

apdrīksnât, tr., unterstreichen: vārdu.

Avots: ME I, 82

apsnāt,

1) auch Bers., Golg. ("umnehmen");
‡

2) = apstaĩgât 2, apskriet 1, apiet 2 ("bez īstas vajadzī bas"): apsnàt ² visu pagastu Bers., Festen, KatrE., Selsau; "ar steigu apiet" Bauske (mit ã ); ‡

3) (ringsum) oberflächlich abschneiden, abmähen
Ozolnieki: bietēm apsnāj bārkšķus (sīkas saknītes). a. labību; unordenflich behauen: apsnât ² (nelādzīgi aptēst) kārtis Schibbenhof; unnötig beschneiden Wolgunt (mit ã); hier und da abfressen (?): luopi apsnãj zâli, labību Mežmuiža; ‡

4) "unordentlich, uneben aufschichten"
(?): apsnãt ve̦zumu, siena kaudzi Mežmuiža.

Avots: EH I, 115

apsnāt, umwerfen, umnehmen (?): apsnāja... lakatu ap ple̦ciem Seibolt.

Avots: ME I, 124

‡ asnât ZvirgzdIne, = asnuôt: buļbas pavasar siltā vietā drīži sāc a.

Avots: EH I, 131

‡ atluksnât, in kleinem Trab zurück-, heriaufen Rutzau, Wandsen: suns atluksnājis atpakaļ mājās.

Avots: EH I, 154

‡ baksnât (li. baksnóti "тыкать, колоть"), heschlafen Bezzenberger Spr. d. pr. L. 143.

Avots: EH I, 200

‡ čuksnât PV. "= čuksnît".

Avots: EH I, 294

‡ diksnât Rutzau, mit kleinen Schritten hin und her laufen.

Avots: EH I, 320

drāksnât, = drīksnât Adsel, Lös. Etn. III, 162.

Avots: ME I, 494

driksnât, s. drīksnât.

Avots: ME I, 499

drìksnât, driksnât, drīgznât, -āju, tr., schrammen, splittern: zvirgzds tuos ļuoti stipri drīksnā Konv. ² 606. ar tuo neasuo cirvi tu gribi kluci pārcirst? tad tu ilgi driksnāsi.

Avots: ME I, 501

gulsnât Antrop. II, 48, [Bers.], = gulšņāt.

Avots: ME I, 678

ìedriksnât Ramkau, ìedriksnēt Adiamünde, einschrammen: ja tu mašīnai iedriksnāsi zīmi Ramkau.

Avots: ME II, 10

[ìedrĩksnât C., Fest., Kl., einschrammen.]

Avots: ME II, 10

‡ ìeluksnât, hineintrotten (von Tieren gesagt) Dunika: suns (lapse) ieluksnāja mežā.

Avots: EH I, 528

[ìesnāt, heimlich herein -, hineinschleichen Wid.]

Avots: ME II, 69

ìevīpsnâtiês, zu lächeln anfangen: viņš ievīpsnājās.

Avots: ME II, 89

‡ izčuksnât PV., =izčuksnît, izčukstît.

Avots: EH I, 440

‡ izpluksnât Frauenb. "= izplūksnât 2, izpluznâties": par daudz sabalināti lini mē̦dz i.

Avots: EH I, 473

izplũksnât,

1) tr., auszupfen, ausfasern:
šķiedras, vilnu;

2) intr., sich ausfasern:
sarkanas svītras kâ pavedieni vērpās, sašķetinājās re̦snas, izplūksnāja atkal Latv.

Avots: ME I, 784

izsnàt ² : viņš piegāja bez manas ziņas un izsnāja ("izmeklēja un pajēma") visas labākās kartiņas Kurmene.

Avots: EH I, 481

izsnàt ² , tr., verschleppen, auseinanderwerfen: zirgi sienu tik izsnāj, die Pferde ziehen das Heu nur unter die Füsse Kaul., Bers.

Avots: ME I, 801

‡ iztusnât, keuchend heraus-, hinausgelangen: nevar vien i. nuo gultas Nötk.

Avots: EH I, 491

[izzipsnât Nigr., stark durchprügeln.]

Avots: ME I, 832

‡ *lãsnāt (= li. losnóti "öfters ein wenig bellen"), zu erschliessen aus izlãsnāt NB. "izrunāt": man liekas, ka tas ir izlāsnāts.

Avots: EH I, 729

‡ luksnât Dunika, Rutzau, mit kurzen, schnellen Schritten laufen.

Avots: EH I, 760

‡ masnât Lubn., mit flinken und kurzen Schritten eilen; masnât Warkl. "laufen".

Avots: EH I, 784

[masnâtiês "sich geschickt beeilen etwas zu tun": masnājies, ka citiem pa priekšu izmali! Wessen.]

Avots: ME II, 564, 565

‡ nùodriksnât Wessen abschnitzeln, unordentlich abrinden: kārti nuodriksnāja vien; labi nenuomizuoja.

Avots: EH II, 41

nùodrīksnât: kāju stipri nuodrīksnājuse Blaum. Zalktis 1908, S. 29.

Avots: EH II, 41

nùodrīksnât, tr., abschaben, [nùodrīsnât Bers.], abschrammen: nuodrīksnātie rīta svārki A. XII, 94.

Avots: ME II, 777

nùoplũksnât, intr., sich abfasern, sich abblättern, zerfetzt werden: zābaki bij gluži nuoplūksnājuši Sil.

Avots: ME II, 832

nùosiksnât,

1): auch Sermus; ‡

2) mit einem Riemen umgeben:
n. ar siksnu vienu kārtu A.-Schwanb.; ‡

3) "nuodzert naudu" A.-Schwanb.

Avots: EH II, 84

nùosiksnât, tr., abprügeln, durchprügeln (mit einem Riemen): puiku Ahs. n. RKr. XVII, 43, Kand.

Avots: ME II, 845

nùosnãt, tr.,

1) abschneiden:
saimniece nuosnāja puisim lielu gabalu gaļas Siuxt. viss apskramstīts, viss nuosnāts Alm. bet vē̦lāk nuosnāj arī gabalu un ē̦d tuo tencinādams De̦glavs Riga I, 23;

2) austreuen, bestreuen:
nuosnājis (celiņu) ar salmiem Bers., [Kl.;

3) "eilig auffressen":
zirgs nuosnājis visu sienu Bers. - Refl. -tiês,

1) sich bestreuen
Bers.;

2) "sich bedecken"
(?): n. ar sedzenēm Bers.].

Avots: ME II, 855

‡ nùotasnât, besudeln Linden in Kurl.: nuotasnājis de̦gunu. Refl. -tiês, sich besudeln Linden in Kurl.

Avots: EH II, 99

[nùovipsnât MSil., nùovipsnêt Jürg., eine Weile lächeln: tuo izdzirdis viņš nuovipsnēja un aizgāja Jürg.; nùovipsnêt "eine Weile stimmlos pfeifen": viņš nedz uzbudinājās, nedz lamājās, bet aiziedams bezbēdīgi nuovipsnēja Vīt.; vgl. nùovīpsnēt 2.]

Avots: ME II, 887

[nùovīpsnât Gramsden, Lennew.], nùovīpsnêt,

1) [= nùovipsnât]: viņš irōniski nuovīpsnēja Duomas I, 685, (Kursiten, Domopol, Lis., Bers., (mit "ĩ") Behnen, nuovīpsnāja Mesoten;

2) nùovīpsnêt, nùovīpsnuôt "einen Pfiff von sich geben"
Kerstenbehm; vgl. nùovipsnât.]

Avots: ME II, 888

[padrīksnât, unterstreichen Wid.]

Avots: ME III, 18

[pasnàt ²

1) ein wenig fallen lassen unter:
zirgs pasnāja sienu zem kājām Kl.;

2) "eine Weile langsam und schwerfällig gehen"
Warkl.]

Avots: ME III, 104

[pasnātne "Futter (von Kleidern)" Bers.]

Avots: ME III, 104

patūsnât, = patusnuôt: lielmāte patūsnāja caur de̦gunu Druva III, 594. patvalda, ein Ausgelassener, Eigensinniger, ein Taugenichts Grünh.: tīri krusts ruokā ar tādu patvaldu Almansor.

Avots: ME III, 126

‡ pavipsnât Nerft n. FBR. XIX, 115, = pavīpsnuôt.

Avots: EH XIII, 190

pìedrīksnât,

1) = piedraskât Warkl.;

2) mit Strichen füllen:
p. grāmatu Lis.;

3) mit einer Schramme annotieren:
p. ar nagu Golg.

Avots: ME III, 246

pìesnāt, vollstreuen (Heu od. Stroh) Kokn. n. Etn. IV, 163.

Avots: ME III, 294

plaũksnât, -ãju, tr., mit der flachen Hand schlagen Ahs.: māte plauksnā bē̦rnu ar plauksnu par pakaļu.

Avots: ME III, 325

Wid,. = plūksnât.

Avots: ME III, 355

plûksnât ² Ahs., -ãju, fasern: daža dzijā aužuot plūksnā. bē̦rza miza plūksnā Ahs. Zu plūksnas I.

Avots: ME III, 361

‡ pusnātene Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "wollen"), eine halb wollene, halb leinene Decke.

Avots: EH II, 333

pusnâtenis "ein Gewebe aus Wolle und Baumwolle" Vank., Halbleinwand, "aude̦kls, kam nātni ve̦lki un vilnāni audi" Vīt., Grundsahl, Bers., Sessw.: māte alkšņu pieplē̦suse, pusnāteņus nuovārīj[u]se BW. 20555. māte tuo bija izvadījuse pa skuolu; audinādama tam pusnāteņus Druva II, 520.

Avots: ME III, 431

pnsnâtinis Jāsmuiža, Dricē̦ni u. a., pusnâtins Cibla, = pusnâtenis.

Avots: ME III, 431

pusnâtns,

1): auch Seyershof; man pusnātna apsedziņi BW. 5169;

2): auch Schrunden.

Avots: EH II, 333

pusnâtns,

1) halbleinen
U.: pusnātnuos svārkuos MWM. VI, 642; pusnâtna ² audeklis Ahs., Halbleinwand;

2) pusnātna biezputra, Dickgrütze aus Kartoffeln und Gerste
Windau.

Avots: ME III, 431

‡ pussnātine "?": p. kultu, maltu, p. druviņā; kad jādzeŗ alutiņš, p. aizkrāsnē BW. 19785.

Avots: EH II, 334

sadriksnât, s. sadrīksnât.

Avots: ME III, 613

sadrìksnât: atradu tuo (scil.: nūju) ... apgrauztu un pa˙galam sadrīksnātu A. Upītis Sm. lapa 252.

Avots: EH XVI, 404

sadrìksnât, sadriksnât, tr., "ritzen" Celm. Refl. -tiês, sich mit Ritzen bedecken, zerplatzen : ruokas viņam sadriksnājas Niedra.

Avots: ME III, 613

saplaîsnât ² (unter saplaisnêt): dēļi saplaisnājuši N.-Peb.

Avots: EH XVI, 436

saplaũksnât, saplaukstêt Ar., tr., tüchtig klapsen: aukle saplauksnāja bē̦rnu pa pakaļu Ahs.

Avots: ME II, 701

‡ saple̦ksnât Dunika, = pìebradât: s. grīdu.

Avots: EH XVI, 436

sapluksnât Frauenb., sapluksnêt, intr., zerfasern: sapluksnējusi drēbe Siuxt, Arrasch; sapluksnājusi pātaga.

Avots: ME II, 704

saplūksnât,

1) tr., zerzausen, zerfetzen:
saplūksnāts papīrs MWM.VIII, 155;

2) intr., zerfasern
(mit û ² ) Bauske, Widdrisch.

Avots: ME II, 704

sasnāt,

1) viel hinstreuen:
zirgi sìenu zem kājām sasnàjuši ² Kl.;

2) dahinmarschieren:
sasnãsim nu labi dūšīgi! Bauske.

Avots: ME III, 739

‡ II sasnāt, (spinnend) locker zusammendrehen (?): snātin s., ne vurpināt Tdz. 39682.

Avots: EH XVI, 449

sasvīksnât, zerkratzen A. Niedra Fiziskā ģeografija.

Avots: ME III, 753

savīpsnâtiês, savīpsnuôtiês, einander zulächeln: viešņas savīpsnuojas Vēr. II, 1404.

Avots: ME III, 789

siksnât, ‡ Refl. -tiês Seyershof,

1) = siksnât 3;

2) "ciemuoties".

Avots: EH II, 486

siksnât, -ãju,

1) mit einem Riemen prügeln:
saimniece siksnā ganu Ahs. n. RKr. XVII, 51;

2) mit einem Riemen gürten
Ar.;

3) auch siksnuôt, sich umhertreiben:
kuo nu siksnā apkārt kâ mīžīgais žīds? Burtn.

Avots: ME III, 837

šķē̦rsnām AP., šķē̦rsnis, Adv., = šķḕ̦rsām: puisis lielījās šķē̦rsnis (Var.: šķē̦rsām) kraut ve̦zumā; sak[a] Laimiņa stāvē̦danta: i[r] gaŗām neiekrausi BW. 11725 var. (aus Nitau).

Avots: ME IV, 36

skrāpsnât, kratzen, schrammen Wid.

Avots: ME II, 890

skrĩpsnât, schrammen, ritzen, streifen: s. luoga stiklu, tāfeli Jürg.

Avots: ME III, 896

‡ smil˜ksnât Pape in Rutzau, = smĩlât.

Avots: EH II, 538

snāt,

3): meitiņa nuo bļuodiņas uogas ("?") vaimanāja Mekons Debess vaļā 27;

4): "viņš par daudz snāja pakaļ" ME. III, 975 zu verbessern in "šis viņai ... par daudz snāja pakaļ".

Avots: EH II, 542

snāt (mit à ² Kr., Kl.), snāju,

1) locker zusammendrehen
St., U., Kr.-Würzau, z. B. spinnend (mit à ² ) Erlaa: vērpjati, snājati, kaķīšu meitas, lai runcis negul bez balta palga! BW. 1, S. 910, .№ 2275, 7 (mit der Notiz: snāt "taisīt pavedienu vērpjuot, vai kāšuos griežuot"; im allgemeinen gebrauche man snāt nur vom Flechten, nicht vom Spinnen. Und in Lasd. - vom Strickewinden mit einem Rad, nicht mit Händen!). vērpu, snāju... precenieku gaidīdama BW. 7107. steidzu, snāju... savu linu kuodeliņu 7907 var. snāšu (Var.: vērpšu) linus, pakuliņas 13015 var. pakulas snājuot (Var.: vērpjuot) 18850, 2 (ähnlich 26971). jaunām drēbēm snāju dziju Pēt. Av.;

2) hinpfuschen, (eine Arbeit) unordentlich, ohne Interesse verrichten
Kronw. n. U., Nerft: ve̦se̦lu nedēļu snāja vienu zeķi, aude̦klu, bet nenuosnāja Nerft;

3) snât Selsau, snât ² Grünh., snàt ² Golg., mit einem Male abhauen
(snãt) Sessau, mit einem Male abschneiden (mit einem Messer) Etn. II, 129, hauen, schlagen Memelshof, pļaut, plūkt: snãj (sit) viņam! Alm. kuo tu tur snāj kâ zuostēviņš? sage ein Wirt zum Knecht, der Heu mähend hohes Gras zurücklässt, cilpuo Alm. vai snāj ar rungu, vai ar stibu? Druva I, 414; "ar zuobiem kampt" (von Pferden) Grünh.; "carpere (lanam, linum)" Elger Dict. 96; zirgs snàj2 (verstreut mit dem Maule schnappend) sienu Kl.;

4) eilig gehen
(snât) Saikava, (snàt ² ) Gr.-Buschhof, eilig sein (auch beim Essen; snãt) Bauske, schleppend oder so, dass sich die Füsse verwickeln, gehen (snãt) AP., (snàt ² ) Bers., gehen: snāju gar rudzu malu Erlaa, Bers., Laud. par velti ik svētdienas šurp nesnāj A. v. J. 1893, S. 43; "klīst, staigalēt" (snât) Saikava, (mit à ² ) Erlaa; laufen Bers.: viņš par daudz snāja pakaļ Blaum. Pie skala ug. 165; vgl. auch iesnāt; snāja, snāja briežu māte biezajā e̦glainē; nuoies mani bāleliņi, apgāzīs (wohl = nuocirtīs e̦glaini) snājamuo BW. 30576 (aus Eilaa);

5) aufdecken, umnehmen (um die Schultern;
mit ã ) Smilten (vgl. apsnāt). Refl. -tiês, sich hül1en Ar. Subst. snājums,

1) "eilig und unordentlich Zusammengeworfenes"
Bauske: ve̦se̦ls snãjums salmu Bauske. piegāzts nu ir tuo nuopļautuo auzu kâ snājums Latv.; ein Wirrwarr (besonders von Fäden): tev jau viss sarežģījies kâ snājums Adsel;

2) Tölpel
Kronw. n. U.; plur. snājumi,

1) Hede oder Hanf, zum Strickedrehen in die Länge gezogen
U., Edwahlen n. Biel., Kr.-Würzau: virve sastāv nuo pieciem snājumiem Gr.-Sessau (mit ã ), Sunzel, Lubn. (vgl. dazu izsnàt ² );

2) Pfuschwerk
U.;

3) Nachbleibsel vom Langstroh
(mit ã ) Alm. Auszugehen scheint von einer Bed. "(hervor) ziehen (vgl. snãjumi

1) und locker zusammendrehen"
(wie beim Spinnen); die Bed. 3 und 4 könnten auf der Bed. "ziehen" beruhen, und zur Bed. 5 vgl. ai. snāyati (mit mehrdeutigem ā ) "umwindet, bekleidet". Neben diesem snä- ein ide. snē- in gr. ἔννη "nebat", mir. sníid "spinnt; dreht sich" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 694 f. und Persson Beitr. 576 und 813 f.); zweideutig ist der Wurzelvokal in r. снасть "вервь, шнур" (von Potebnja PФB. VIII, 212 zu le. snāt gestellt), air. snáthe "Faden", ae, snód "Kopfbinde".

Avots: ME III, 974, 975

snāte: ein leinenes Schultertuch (mit Fransen), das bei festlichen Gelegenheiten getragen wurde (mit ã ) Seyershof.

Avots: EH II, 542

snāte, snātene U., (mit à ² ) Kr., Bers., (mit ã ) Bauske, eine leinene Decke Adsel, ein in steife Falten gelegteš leinenes oder Cambric- Umschlagetuch der Weiber Kremon n. U.; snãtene, ein leinenes Umlegetuch mit Fransen, das mit einer Spange untėrm Kinn festgesteckt wird Karls.; snàtene ² Selb., schlechtes Gewebe; ein Lappen Spr.; snàtene ² Saikava, ein aus 2 Teilen ("Schürzen") bestehender Weiberrock; snātene, eine Decke zum Tragen (von Gras oder Mist) Selb.: vasarā nenē̦sāja... vilnaines un lakatus, bet tikai vienu snāteni. Etn. IV, 108. snātene (Var.: snātnīte, nātnīte) balināta BW. 32364, 1. man pakulu snātenīte 5079. es (izaudu) pakulu snātenītēs 7120 Var. Zu snāt.

Avots: ME III, 975

snātene (unter snāte): auch Lubn. n. BielU.; "ve̦ca, savalkāta drēbe, lakats" (mit à ² ) Sonnaxt.

Avots: EH II, 542

snātane, = snãte(ne): ar pakulu snãtanīti (Var.: snātenīti) BW. 17079, 1 (aus Smilten). ne snātanes balinãtas BW. V, S. 692, № 2360, 1.

Avots: ME III, 975

‡ snātin Tdz. 39682, Adv. zur Verstärkung von snāt.

Avots: EH II, 542

snàtine ² : auch Kalupe n, FBR. XVIII, 38; ein leinener Frauenrock, ein weibliches Gewand ("kleita") Auleja, Kaltenbr., Warkl.; ze̦mijā s. Auleja, der Unterrock; ravē̦tāja ... snàtini ² pārvilkuse BW. 28196, 1. rakstīta snātiņa Tdz. 37395 (aus Silajāņi). caura tava snātinīte 57964. nuo me̦lnās snātinītes Pas. XIII, 70. snàtinīle ² ("?") ... tī dublīšu bridējeņa; atraitīte, ..., tī asaru traucējeņa BW. 4262.

Avots: EH II, 542

snàtine ² , eine Kinderwindel Wessen; ein grobes schmutziges, zerfetztes Stück Zeug ("izaudusi tādu rupju snātini! kre̦kli netīri, nuoplīsuši kâ snātine"); auch ein Mensch, der Zerlumptės anhat ("staigā kâ snãtine") Gr.-Buschhof; ein Weiberrock Landskorona, Bolwen; "virsējs apģē̦rbs (jaka)" F. Kemp.

Avots: ME III, 975

snàtinis ² "ein ungewandter, beim Arbeiten nachlässiger Mensch" Warkl.

Avots: ME III, 975

snãtne Serbigal, snàtne ² Kl., Golg., = snāte(nē); eine leinene Decke (besonders für Hirten) AP., Lös., Lub., (mit à ² ) Erlaa, Saikava, ein leinenes Tuch zum Bedecken der Schultern beim Regen (für Hirten und Arbeiter) Meselau (mit à ² ), ein etwa 3 Ellen langes, leinenes Tuch, das über den Schultern vorn verbunden wird Laud., Bers., "lielais lakats, vilnaine, seģene" Golg., eine vilnainīte, die man zum Besuch oder in die Kirche gehend sich umdeckt A. XX,144, "vadmalas lakats", auf dem Rücken getragen (die sagša auf den Schultern), oben mit zurückgebogenem Rande, worunter ein Band zum Umbinden um den Hals Grundsahl (hier sage man von einem Entenjungen mit schwarzem Rücken und weisser Brust: tam me̦lna snātne); ein abgetragener, nicht mehr wärmender Weiberrock Laud.: snātnīt[i] audu, villainīti BW. 7459. snātnītes me̦klē̦dama sudrabiņa ieluokiem 7650. snātnīte vien pazina (ka es raudājusi), kur slaucīju asariņas 4156 var. kas man deva bāriņam dārgu drēbju ga˙baliņu? lab[a] snātnīte, vilnainīte, asarām nuopelnīta 4558. linu snātni galdu klāt 16525. devu, devu teicējam, vairāk devu pē̦kājam: teicējam snātni devu, pē̦lājam vilnānīti 25521 var. ganu snātne mugurā 29231 var. ne snātnīte balināta 32364. vilnainu snātni MWM. VI, 638.

Avots: ME III, 975, 976

I snãtne: auch AP.; izņēma ... bē̦rnu nuo šūpuļa, ietina tuo palagā un snātnē Vanagu ligzda 183.

Avots: EH II, 542

‡ II snàtne ² Erlaa "kas daudz staigā un neapdomā" Wohl zu snāt 4

Avots: EH II, 542

‡ *svīksnât, zu erschliessen aus sasvīksnât.

Avots: EH II, 619

svipsnât: "svipsnuošana" ME. III, 1160 zu verbessern in "svipsnāšana".

Avots: EH II, 619

svipsnât Drosth., svipsnuôt, geziert (mit der Zunge und mit den Lippen) artikulierend, lispelnd sprechen Aps.: viņa runāšana izklausījās kâ svipsnuošana, pruoti tâ: svips, svips, kâ jau smalki cilvē̦ki pa laikam mē̦dz runāt Plūd. Rakstn. II, 334.

Avots: ME III, 1160

svĩpsnât,

1) "= svipsnât" Bauske;

2) auch svĩpsnît Salis, ironisch lächeln
Salis, Siuxt, Wandsen. Zur Bed. 2 vgl. vīpsnât.

Avots: ME III, 1163

‡ *tasnât, zu erschliessen aus ‡ nùotasnât.

Avots: EH II, 668

‡ *tĩksnâtiês, zu erschliessen aus nuôtĩksnâtiês ² Siuxt, sich mit Spinngewebe beziehen.

Avots: EH II, 685

tusnât,

1) tusnāt Alswig, Domopol, Drobbusch, Drosth., Fehsen, Heidenfeldt, Kalnazeem, Lis., Lubn., Nötk., N.-Peb., Odensee, Salis, Schibbenhof, Stelp., Wallhof, Vīt., -ãju, tusnēt Bers., Römersh., Warkl., -u, -ẽju, tusnît Celm., Grünwald, Lennew., Nötk., N.-Peb., Salisb., Serbigal, Smilt., Wolm., -ĩju, tusnuôt Druw. (s. RKr. XVII, 84), Lubn., tušņât Mar., Oppek., Schwanb., Serbigal, -ãju, tušņuôt Oppek. n. U., Golg., refl. tusnîtiês Alksnis-Zundulis, tusnuôtiês Druw., Plm., schwer atmen, keuchen; tusnêt L., U., tusnît U., tusnuôt U., stöhnen, in heftigem Affekte weinen (wollen): guovis tusnā, kad stipri pieē̦dušas Odensee. guovs pārē̦dusies un tusn Römershof. tusnuodāmas un pūzdamas nāca... guovis Niedra Bār. 73 (ähnlich: Vīt. 33). smagu darbu darīdams cilvē̦ks tusnī, iet tusnādams N.-Peb. dirsdams tusnī ebenda. viņš tusnē̦dams rakņājas pa mē̦slu gubu Vēr. II, 1401. māt[e] ar meitu tusnuodamas darīs smagus ve̦zumiņus BW. 16360. Auka tusnīdams kāpj kalnā A. Upītis J. 1. 34. viņš tusnuodams sāka rāpties tāļāk A. XX, 802. tusnīdams un šņākdams . . . paskrēja garām vilciens A. Brigader Daugava I, 1226. daba tusnīdama un žāvādamās traušas nuo ziemas migas laukā MWM. v. J. 1897, S. 105;

2) tusnuôt Stockm., langsam arbeiten;
tusnāt oder tusnît Nötk., keuchend, mühsam arbeiten; tusnât Lubn., Vīt., tusnuotiês Bers., trödeln; tusnît Lems., (liegend) faulenzen: kuo jūs, meitas, tusnājat, ka jūs dziesmu nedziedat? BW. 780,1. kuo tu tusnuo? strādā veicīgāk! Stockm. tusnā nu tusnā, ka ātrāk tiec gatavs! Vīt.;

3) tusnît Drosth., Jürg., (keuchend Schweres) schleppen:
tusnīja maisu ve̦zumā Drosth., Jürg. me̦tusi dūņas, tusnādama, lāpstu pakaļ lāpstas Upīte Medn. laiki;

4) tusnît Ar., murren, unzufrieden sein.
Zu tust.

Avots: ME IV, 273

tûsnât (mit û aus u?) Aiviekste "viel essen".

Avots: ME IV, 283

uzdrīksnât, aufschrammen: ar naglu uzdrīksnāt zīmes uz siênas Golg.

Avots: ME IV, 326

uzsnāt, (mit dem Maul schnappend) aufstreuen Kl.: zirgs sìenu uzsnàjis ² auzām silē.

Avots: ME IV, 381

uztusnât, uztusnêt, uztusnît, uztusnuôt,

1) schwer atmend, keuchend hinaufgelangen:
uztusnāja (uztusnīja Salis) kalnā;

2) keuchend hinaufschaffen:
uztusnīt maisu pa trepēm augšā. Refl. uztusnîtiês Salis, = uztusnât 1.

Avots: ME IV, 394

uzvīpsnât, jem. ein wenig zulächeln, zuschmunzeln KatrE.

Avots: ME IV, 400

vãpsnât,

1): auch OB.; ‡

2) gaffen; nichts tun
OB.

Avots: EH II, 762

vā˜psnât Nigr., -ãju, nicht schlafend (in der Nacht) quienen: iekam vāpsnāt pusmiegā, tad labāk strādāt Janš. Bandavā II, 101. tu šuovakar ilgi nevāpsnā, ka rītu neesi patvāpuse! 295.

Avots: ME IV, 499

vipsnât: vipsnājuošs skatiens A. Upītis Sm. lapa 205.

Avots: EH II, 786

vipsnât Frauenb., Golg., MSil., = vīpnuot, lächeln.

Avots: ME IV, 602

vīpsnât, -ãju,

1) vĩpsnât Allendorf, A.-Ottenhof, Dunika, Grobin, Grünh., Grünwald, Naud., Nikrazen, Pankelhof, vìpsnât ² Aiviekste, vipsnât C., Sonnaxt, Stockm., vîpsnât Baltinow, Šķilbē̦ni, vĩpsnât ² Ekau, Essern, Kr.- Würzau, Līn., Schibbenhof, Selg., Siuxt, vīpsnât Bers., Gr.-Würzau, Kalzenau, Lennew., Lubn., Meiran, Memelshof, N-Peb., Rutzau, Sessw., Vīt., vìpsnêt ² Stockm., vīpsnêt Kosenhof, vipsnuôt Stockm., vîpsnuôt ² Wandsen, vìpsnuôt ² Erlaa, Lennew., Ogershof, vīpsnuôt Wid., (ein wenig) ironisch oder verschmitzt lächeln, schmunzeln; vĩpsnât Kurs. "gedankenvoll lächeln"; vīpsnât Vīt., den Mund zum Pfeifen verziehen;

2) (mit den Augen) winken
N.-Peb., (mit ì ² ) Schwanb., (vìpsnêt ² ) Gr.-Buschh.;

3) vìpsnât oder vìpsnêt "prahlerisch, selbstbewusst (etwas) sagen" Nötk. Nebst li. vypsóti "mit halboffenen Lippen hafblachend dastehen" zu vīpnuôt I.

Avots: ME IV, 640

zipsnât: sūka viņu ..., kâ pats sacīja, z. Janš. Dzimtene I, 80.

Avots: EH II, 808

zipsnât Janš., mit einer zipsna I 2 schlagen.

Avots: ME IV, 726

apse̦gs (auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, AP.): gen. s. apsedziņa BW. 12413, 2 var.; 12638, 1. pusnātna apsedziņi 5169. ar tuo linu apsedziņu (kann auch zu apse̦ga gehören!) 29132, 1 var.

Avots: EH I, 111

aûdine,

1): "juosta, kas austa bez ceļiem, līdzīgi aude̦klam" Nautrēni: tis vēl jauns, jam nevar duot ce̦laini; lai juožas ar audini: ‡

2) was eigen-, hausgewebt ist:
audines snātines sašuvās un staigāja, - kas gi kuo pirka! Auleja. -gen. s. savas audines, eigen-, hausgewebt Auleja: seņāk drēbes savas audines nasāja. nebija pirktu drēbju, vis savas audines.

Avots: EH I, 183

galˆdaîns, karriert, gewürfelt, dambrettartig: galdaina snātene Etn. IV, 108. galdains dvielis, palags, aude̦kls Aps., Golg. galdaini iedziļinājumi Konv. ² 1658. pe̦lē̦kbaltuo, galdaiņuo sedzeni Druva II, 668.

Avots: ME I, 589

‡ izvḕrtiņ ² Auleja, Adv., mit der Kehrseite nach oben: snātine i.

Avots: EH I, 495

‡ II lipe̦ns,

1) ein aites, zerrissenes Kleidüngsstüek, ein Fetzen
Auleja: snātine nuoplīsuse kai l.;

2) wer zerferzte Kleider trägt
Auleja.

Avots: EH I, 744

nùodrīskât, tr., abschaben, [nùodrīsnât Bers.], abschrammen: nuodrīksnātie rīta svārki A. XII, 94.

Avots: ME II, 777

paplaiksnîtiês, [paplaiksnāties Golg.], paplaikšîtiês, zuweilen aufleuchten, aufblitzen, sich lichten, aufklären: brīžam gan paplaikšījas saule A. XIII, 261. Vītuolam paplaiksnījās atmiņā viens vakārs Vēr. I, 901.

Avots: ME III, 82

pina: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, 1): auch Oknist; ‡

2) ein geflochtenes Band
Auleja; "nuo diegiem sapīta aukliņa vai nuoplē̦sta šaura drēbes strēmelīte, ar kuo mē̦dz kuo apsiet (piemē̦ram, zeķi ap kāju)" Warkl.; snātines ar pinas sējām Auleja; ūzu p. BW. 25388; ein ins Haar geflochtenes Band Oknist: me̦lni mani mati bija, zaļas manas matu pinas BW. 5526; ‡

3) *pina od. *pine (gespr.: pin) Salis, eine zopfartig geflochtene Fussfessel der Pferde.

Avots: EH XIII, 233

pušnātns Kl., = pusnātns, haibleinen.

Avots: ME III, 439

‡ II ràvine ² snātine Auleja "ļuoti rupji pakulu svārki".

Avots: EH II, 362

saraitît: s. (= uzcelt) snātini līdz ceļiem Auleja (mit ài ² ).

Avots: EH XVI, 440

snājums, s. snāt.

Avots: ME III, 974

snāktene BW. 4558 var., = snāte(ne).

Avots: ME III, 974

snāne U., (mit ã) Ermes, (mit à ² ) Bers., = snāt(e)ne: balta snāne... uz ple̦ciem BW. III, 1, 16. ap ple̦ciem aplika baltu linu seģeni, kas šeit nuosaukta par snāni A. Me̦lnalksnis Mazsalaca 51. snānītes "drēbes gabali; namentlich Windeln" Kaugershof.

Avots: ME III, 974

I stups,

1): nuometa apdriksnātuo vicas stupu A. Upītis Pirmā nakts 248.

Avots: EH II, 596

švĩka C., PS., Ahs. n. RKr. XVII, 57, Gr.-Sessau, = svīka, ein (eingeritzter) Streifen, eine Schramme Lennew., Mar., Trik. n. U.: ar kūju lai apve̦lkuot sev riņķī švīku Pas. III, 77. iedrīksnāt kaļķakmenī švīku A. v. J. 1899, S. 276. duošu (= sitīšu), kad vai švīkas būs re̦dzamas Gļiebava, ap muti asi iezīmējušās sāpīgas švīkas Zalktis No 3, S. 16. uguns švīkas šaudās Kurbads. gaismas švīka Alksnis-Zundulis. Ausser der unter svīka gegebenen etymologischen Vermutung könnte man noch an Entstehung aus *švītka (vgl. švītra) denken.

Avots: ME IV, 118

tusnuôt(iês), s. tusnāt.

Avots: ME IV, 273

tusnuôt(iês), s. tusnāt.

Avots: ME IV, 273

uzse̦ga, Decke, Überdecke LKVv., Grünw., ("apse̦ga") Stockm., eine Bettdecke Hofzumberge, Ruhental, Sessau, "uzplētnis" Meiran, "ce̦pure 2a" N. - Peb. (kviešu stati bez uzse̦gām Kaudz.), uzse̦gs St., U., eine Decke: atsegt sava tē̦va uzse̦gu V Mos. 22, 30. ietinusies plānā uzsedziņā Asp. Saulgr. 4. kas man duos bāreņam dārgas drēbes gabaliņu? lab[a] snātnīte, villainīte par bāriņa uzsedziņu BW. 4559.

Avots: ME IV, 376

*vilnaiņrats, *ville̦nrats, ein (schräg laufende Linien aufweisendes Jürg.) Webemuster: vadmalu auž vilnaiņratā Jürg. valku kamzuļi pusnātni, ville̦nrata dažādā krāsā Etn. IV, 109.

Avots: ME IV, 594

vurpinât,

1): langsam spinnen
A.-Schwanb.; snātin sasnāt, ne v. Tdz. 39682 (aus Lubn.).

Avots: EH II, 799

zīlaviņa "?": man snātnītes, zīlaviņas, villainītes kamuoluos BW. 14902.

Avots: ME IV, 732

znàtene ² Stockm. "ein Leinenrock; ein schmutziger, abgetragener Weiberrock". Vgl. snāte(ne).

Avots: ME IV, 748