Paplašinātā meklēšana

‡ aptuvienā (loc. s.), in der Umgegend Janš. Dzimtene I, 487 und V, 331.

Avots: EH I, 123

aptuviene: auch Janš. Līgava I, 496; II, 159, Mežv. ļ. Il, 278.

Avots: EH I, 123

aptuviene, die Umgegend: Liepājā un aptuvienē Apsk.

Avots: ME I, 132

‡ dedzêtuvis (ostle˙> dedzêtivs) Kaltenbr., = dedzîkla.

Avots: EH I, 313

gre̦btuvis (unter gre̦btuve

1): auch Auleja, Kaltenbr., Līvāni, Wessen.

Avots: EH I, 402

grieztuvis,

1) auch Pilskalne; ‡

2) der Weberbaum
("kuoks stellēs; uz kuo uzgrìež aude̦klu") Lettg. (mit ìe ² ).

Avots: EH I, 409

grieztuvis Lassen, der Bohrer Bezzenberger Le. Di. -Stud. 170; [grìeztuve ² Domopol, = griezene 2].

Avots: ME I, 663

grûstuvis: auch Warkl., acc. s. grûstuvi Līvāni.

Avots: EH I, 413

[grûstuvis (li. grūstùvis "ступа") od. grûstuve Kl., = grûstava 1.]

Avots: ME I, 669

izlaîstuvis, ein Ausgelassener, Unartiger, Taugenichts: izlaistuvis tāds! Grünh., Lub. kuo tādi izlaistuvji daudz iztaisa! Alm. Kaislība varā 10.

Avots: ME I, 762

kāpâtuvis: auch Kurmene, Oknist.

Avots: EH I, 586

kapâtuvis, kapâtevis, ein Hackmesser, Hackeisen: kapātuvis - rīks zāļu un lapu sasmalcināšanai luopu, sevišķi cūku barībai Konv. ¹ kapātevis griezās cauri pilnajai silei gurkšē̦dams Jauns.

Avots: ME II, 158

I kãrstuvis (unter kārstuve(s)): (die Wolltocke) auch (mit ā`r ² und -iv- < -uv-; gew. im Plural) Auleja (hier das Demin. *kārstuvīši), Oknist.

Avots: EH I, 604

II kãrstuvis (unter kãrstavs): auch (mit ā`r ) N.-WohIIahrt.

Avots: EH I, 604

kãstuvis (unter kãstava und kãsteve),

1): auch Dunika; Lesten, Siuxt, (mit à ² ) Auleja, Mahlup, Warkl., Zvirgzdine: piena kāstuvīti BW. 29189,

2): auch Oknist.

Avots: EH I, 606

[kàstuvis PS., = kā`rstava.]

Avots: ME II, 205

ķe̦stuvis, die Kratzbürste, der Händelsüchtige Grünh. Zu ķest.

Avots: ME II, 371

ķir̃stuvis, ein Aderlasseisen Grunh., Gr. - Sessau. Aus li. kirstùvas dass.

Avots: ME II, 385

latuvietis (unter latvietis): auch Liepna.

Avots: EH I, 722

latuvisks (unter latvisks): auch Liepna.

Avots: EH I, 722

‡ maltuvis

1) die Mahlkammer:
malējiņas (sc.: dzied) maltuvī BWp. 383, 4 (aus Gr.-Ekau);

2) die Handmühle
(?): paklabēja maltuvīši BW. 13646, 1;

3) ein Aufdringlicher
Bartau.

Avots: EH I, 781

palaîstuvis: auch (mit -iv- < -uv-) Kaltenbr., Oknist, Wessen.

Avots: EH II, 148

palaîstuvis (li. palaistuvis) Naud., häufiger das Femin. palaîstuve (li. palaistuvė), palaistava, palaistule, ein Nichtsnutz, eine liederliche, nachlässige Person: kuŗa kāda palaistuve (Var.: palaistule, palaistava), ne ap dārzu neapgāja BW. 32550.

Avots: ME III, 56

‡ palaîštuvis (gespr. mit -iv-) Oknist, fem. palaištuve (gespr. mit -iv-) Sussei n. FBR. VII, 144, = palaîstuvis.

Avots: EH II, 148

pìetuvinât , nähern: nespē̦dams...viņu sev pietuvināt vairāk Jaunie mērn. laiki III, 44.

Avots: ME III, 306

riẽstuvis (unter riestava 1): auch (mit ie ) Wessen, (mit ìe ² ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Warkl., Višķi, ("?") Gr.-Buschh., Kalupe, Lubn., Warkh.; virsijais, ze̦mijais r. Auleja. riestuvī taida rinīte izrinē̦ta ebenda.

Avots: EH II, 379

satuvinât: stāsts vēl vairāk satuvināja abus cilvē̦kus Br. Zeme 1939, № 164, S. 4.

Avots: EH XVI, 458

satuvinât, tr., annähern (auf mehrere Objekte bezogen): ienaidniekus. Refl. -tiês, sich annähern, einander näher treten: rakstnieki satuvinātuos Stari II, 795.

Avots: ME III, 769

šautuviņa,

1) s. šautuva 2;

2) die Taucherente, die Möwe
Spr.

Avots: ME IV, 11

sè̦tuvis ² (unter sẽ̦tava): auch Mahlup, (mit ẽ̦ ) Dunika.

Avots: EH II, 484

šķiltuvis: auch Ekau.

Avots: EH II, 636

šķiltuvis, s. šķiltava.

Avots: ME IV, 41

šķirmstuvis,

1) "?": visi šķirmstuvji man ir ktāt;

2) "skaliņš ar ruobiņu, ar kuo izve̦lk dzijas caur šķietu" Bauske (mit ir̃).

Avots: ME IV, 45

‡ suôme̦stuvis Lubn., Pilda, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, = suomakšas.

Avots: EH II, 611

‡ sume̦stuvis Auleja, Kaltenbr., Kalupe, Līvāni, Oknist, Wessen, die Kummetschnur: zirgam sakas, s. BW. p. 1002 1 (aus Līvāni).

Avots: EH II, 602

‡ sumistuvis Līvāni, die Kummetschnur.

Avots: EH II, 602

*susẽ̦tuvis: auch Bērzgale (der Schatten eines Lebewesens), Kalupe, Lubn., Pilda, Preiļi (in Lettg.), Skaista, Zvirgzdine, Pas. XII, 426 (aus Preiļi); stāvēt var "pakrēslī", bet cilvē̦kam vai kuokam ir "s." Borchow. kuo ej pēc mani kai s.? Zvirgzdine. bailīgs kai s. ebenda. likās, ka tikai s. nuostiepās; pat pē̦du nepalika, kur viņa pārskrēja Sprūdžs Daugava 1939, 601.

Avots: EH II, 604

*susē̦tuvis (erschlossen aus infl. susāťiv́ś) Trasun 6, (mit ê̦ ) Warkh., Warkl., Birži (in Lettg.), susê̦tuve Lubn., Meiran, susētava Lubn., infl. susativs Zbiór XVI, 217, ostle. susātevs Lubn. (n. Etn. II, 81), susateve Lubn., susetavs Lubn., susātyvs Borchow, der Schatten, das Schattenbild (vom Menschen): vai tas (der Schatten) ... nav kāda... pūķa susātivs? Austriņš M. Z. 24. Damit identisch ist wahrscheinlich susatēvs, ein Doppelgänger Döbner n. U. susētuvis beruht wohl auf einem Stamm *susē̦tū- (wie apr. insuwis "Zunge": slav. języ-къ). Wenn die Wurzel hier sēt- ist und s aus ide. sk̑ hat, so gehört es zu air. scáth, ahd. scata "Schatten", got. skadus, gr. σχότος, "Dunkel(heit)" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 600)., Zum su- vgl. le. suplak u. a., sowie mcymr. cy-scawd "Schatten".

Avots: ME III, 1126

šūstuvis: "der sich" ME. IV, 111 zu verbessern in "der, sich".

Avots: EH II, 659

šūstuvis "ein lebhafter Mensch, der bald hier, bald dort ist; ein lebhaftes Kind; einer, der sich plötzlich einfindend, die Gespräche anderer abzuhorchen pflegt" Alksnis-Zundulis: griežas kâ šūstuvis.

Avots: ME IV, 111

‡ turē̦tuvis Warkl. n. FBR, XI, 107, = turê̦tava.

Avots: EH II, 705

tuvi, s. tuvu.

Avots: ME IV, 276

tuviena Vīt., tuviene, ein nahe gelegener Ort; die Nähe: ļaudis nuo tuvienes un tālienes LP. VII, 355. bērinieki gan iz tuvienas, gan iz tālienas Aps. Bag. radi 46. tautieši nuo tuvienes A. XI, 451. tuvienē dzīvuo kāds pūšļuotājs B. Vēstn. taisīsim kāzas, kādas te tuvienē nebūs re̦dzē̦tas Purap. juzdams jūsu tuvieni ders.

Avots: ME IV, 276

tuviẽtis, = tuveniẽtis: tuvieši un tālieši A. v. J. 1902, S. 868.

Avots: ME IV, 276

‡ tuvijs, = tuvẽjs: tuvijie (scil.: radi) Tdz. 48401 var.

Avots: EH II, 707

tuvinât, Refl. -tiês, ‡

2) "klein beigeben"
P. Alunāns.

Avots: EH II, 707

tuvinât U., tivinât Mag. XX, 3, 187; 207, nähern: ja netuvināsim . . . rakstu valuodu mūsu tē̦vu valuodai RKr. VIII, 66. juo vairāk viņš mani tuvināja savādajam līdumam Skalbe Kâ es 12. Refl. -tiês, sich nähern: bads klāt tuvinājās Līgotnis. neuzdrīksti man tuvināties!

Avots: ME IV, 276

tuviniẽks U., tuveniẽks C., Nigr., R. Kam. 126; MWM. V1, 31 (f. -niẽce), wer sich in der Nähe befindet, in der Nähe wohnhaft ist; ein Nahestehender, ein Verwandter U.: dzinēji, kuriem bija tāļāku mājas, sāka duoties nuo vakara puses un tuvinieki nuo rīta... pruojām Lautb. Luomi 183. (tirgu) nelaidīs ne˙viens tuvinieks garām Vēr. II, 1299. vientulis, kam nebija ne radu, nei ar tuvinieku Krilova pas. 54. nelaiķa tuvinieki BW. III, 3, S. 861; A. Xl, 741. vienprātība tuvinieku starpā A. v. J. 1900, S. 883.

Avots: ME IV, 276

tuvins, s. tuvīns.

Avots: ME IV, 276

‡ vḕ̦rstuvis ² Auleja, Kalupe, Oknist, = vē̦rstava 1.

Avots: EH II, 778

apbrukt: apbrūk ("dažās vietās izirst") riestuvis (kad aude̦kla me̦ti nuoslīd tam pārgaliem nuost) Kaltenbr.; ‡

2) unversehens verschüttet werden
Oknist: kad stallis gāzēs, cilvē̦ki apbruka.

Avots: EH I, 74, 75

aptuvumis, annähernd: kritiku varē̦tu aptuvumis latviski apzīmēt par pārspriedumu B. Vēstn.; auch aptuvis Balss. pēc tās var aptuvis nuosacīt piena viltuošanu Konv. ² 3117.

Avots: ME I, 132

aûstuve (li. austùvė),

1): auch Auleja (gesprochen: aûśťiv'e̦): dzijteņas saveldinē ar austuvi;

4): nuoņemšuot nuo austuvēm (als plur. t.) aude̦klu Pas. IX, 493; ‡

6) = aûstene Pormsahten.

Avots: EH I, 188

caũr, Präp. mit dem Akk. - Instr.,

1) (räumlich) durch - hindurch
(oft mit dem Adverb cauri verstärkt): spiesties caur ļaužu drūzmu; caur žuogu līst. dieva jātam kumeliņam caur se̦dliem saule lēca. alutiņš caur sakārni tecināts. pienu caur kārstuvi laist. caur ābeļu birzi jāju. cauri bridu caur upīti. caur ce̦puri dūmi kūp. visi skrēja cits caur citu. caur pieri skatīties, raudzīties BW. 9816. In räumlicher Bedeutung berührt sich caur mit pa, nur mit dem Unterschied, dass bei caur der Bergiff des Durchdringens eines Gegenstandes durch die gegebene Tätigkeit hervorgehoben wird: saule spīd caur un pa luogu, die Sonne scheint durch das Fenster, aber izlēkt pa luogu, zum Fenster hinaus springen; iet caur mežu, durch den Wald gehen, iet pa mežu, den Wald durchstreifen. Oft wird jetzt der ursprüngliche Unterschied zwischen caur und pa vollständig vernachlässigt und caur mit pa promiscue gebraucht: caur (Var.: pa) luodziņu mē̦slus bēra BW. 14000;

2) temporal wird caur nicht gebraucht, wie wohl Hesselberg und Bielenstein auch in dieser Bedeutung Beispiele anführen: caur visu dienu (lett.: visu cauru dienu) viņu meklēju Hasselberg 317; caur dienām un naktīm) Biel. I, § 582;

3) (kausal) durch, wegen:
caur kuo (Var.: aiz kuo, par kuo) man sirds sāpēja BW. 3931. tikai caur tevi es tādā nelaimē nācu. laimīgs caur mani tu tiki II. Adv., caur un caur, durch und durch: caur un caur guoda vīrs A. XIII, 266; s. auch caurēm und caurim [Vgl˙li. kiáur(ai) "насквозь".]

Kļūdu labojums:
3931 = 3932 var.

Avots: ME I, 364

gatva, gatve, gatuve,

1) ein zu beiden Seiten eingezäunter Weg, Viehweg:
aizbrauca gatuves galā LP. VI, 746;

2) die Gasse:
visās gatvēs (gatvās) taps sacīts. vai! vai! Amos 5, 16; Die Gasse, Alee: caur ābeļu gatuvīti BW. 18133, 1. tagad viņi gāja pa kuošu gatuvi Lautb. liepu gatve Drosth.;

[4) gatva U., = Durchgang, Fahrwasser.
- Nebst li. gãtvė "Viehtrift" wohl aus dem Germanischen (vgl˙got. gatwō "Gasse" ); s. Zubatý BB. XVIII, 255 und Būga KSn. I, 114 f.]

Avots: ME I, 609

gre̦btuve,

1) = grebeklis Mitau, [gre̦b(s)tuvis Warkh.] ;

2) Hufmeesser
Preip.

Avots: ME I, 646

‡ kāptuve (vgl. kâptuves ME. II, 194), die Treppe: duodas pa kāptuvi lejā Janš. Līgava I, 42. gaŗa virves k. Dzimtene III, 214.

Avots: EH I, 601

kãrstavs [Salis], kãrstuvis Ekau, [kārstava U.], ein Stück Zeug zum Durchseihen von Milch und anderer Flüssigkeit Linden. Vgl. kãrst 3.

Avots: ME II, 199

kārstuve(s), tuvis">kãrstuvis, s. kā`rstava und kãrstavs.

Avots: ME II, 199

kārstuve(s), tuvis">kãrstuvis, s. kā`rstava und kãrstavs.

Avots: ME II, 199

kãstava, [kāstavs Bielenstein Holzb. 327], kãstavis, kãstuve, [tuvis">kãstuvis Ronneb. (li. kóštuvis)], kãsteve,

1) das dünne Linnenzeug, durch welches die Milch geseiht wird
Drosth.;

2) das Seihgefäss, der Durchschlag:
ar kāstavu kāš pienu.

Avots: ME II, 204

[kãsteve Wandsen, Dond., kàstevis ² Kreuzb., kãstuve Ruj., Jürg., Schujen, Dunika, kàstuve ² Bers., kãstuvis PS., Drosth., Trik., kàstuvis ² Kl., Lis., kãstava.]

Avots: ME II, 205

kàudze (li. káugė "Heuhaufen", [aber kaũgė Lit. Mnd. I, 148 (2X)]), Demin. verächt. [kàudzele C., kaûdzele ² Ruj., kaũdzele Dunika], kàuģele, [kaũģele Līn.], kauģelĩte Ltd. 1425,

1) ein grosser, runder Heu - od. Eornschober mit einer kegelförmigen Spitze:
kaudzi mest, eine Haufen, Schober anrichten, schobern: kaudzi me̦t, metēja nere̦dz (Rätsel: der Maulwurf);

2) ein Haufe überhaupt, eine über den Rand gehende Anhäufung, die Überfülle, das Übermass:
pūrs, stuops ar kaudz, ein Lof, Stof mit einem Haufen. malu, malu visu rītu, siekam kaudzes nenuomalu BW. 8102. apcirkņi pilni kaudžu kaudzēm LP. IV, 35. biezputras trauku pielika ar kaudzi pilnu VII, 287. devis katram pa mē̦ram un vēl uzbēris labu sieku kaudzes tiesai V, 82. tē̦vu alu Trimpus atkal kaudzēm lej Aus. Im VL. sehr beliebt zur Schilderung des reichen Brautschatzes: jau pūriņš kaudzi meta BW. 15054, 2. kaudzītēm, kaudzītē 7652. es pūriņu piedarīju, kaudzes vien vajadzēja BW. 25615. tuvinieki me̦t naudu un dāvanas pūra kaudzei BW. III, 3, 622. - tev spuolīte kaudzi me̦t, man nav spuoles dibinā BW. 6977. kaudzēm, kaudžu kaudzēm, haufenweise: tam naudas kaudzēm. [Nebst kaugurs und li. kaugurỹs "mit Sandgras bewachsener, kleiner, steiler Hügel", kúgis "ein grosser Heuhaufen" und apr. kugis "Knauf am Schwertgriff" (s. Trautmann Apr. Spr. 364) zu mnd. houc (gen. houges), an. haugr "Hügel", schweiz. hock "Haufe", tirol. hocken "Heuhaufen" (wenn hier altes gh im Wurzelauslaut vorliegt) resp. zu an. hokenn "gekrümmt"; vgl. Persson Beitr. 114, Johannesson IF. XIX, 129, Zupitza Germ. 22 u. 110, Fick Wrtb. III ⁴ , 91.]

Avots: ME II, 172, 173

kaûstuve ² [Dond., der Nacken: dabūsi pa kaustuvi]; s. auch kauss II.

Avots: ME II, 179

[ķẽrtêkslis Preekuln, = tuvis">kapâtuvis. Ein Lituanismus.]

Avots: ME II, 377

‡ ķìrstakls ² (mit a aus e, ?) Linden in Kurl., = tuvis">ķir̃stuvis. Aus li. kirstẽklis.

Avots: EH I, 704

klakšķinât, intr.,

1) klatschen:
ar pātagu Etn. I, 34; ar pirkstiem Konv. ² 1709;

2) klappern:
zuobiem MWM. IX, 634;

3) [klakšināt U.], mit der Zunge schnalzen
Ahs.: mēli Purap., Duomas I, 840; gew. ar mēli: kruodzinieks klakšķināja ar mēli MWM. VII, 803. klakšķināmas patskaņas, Schnalzlute Konv. ² 1260;

4) klopfen:
vē̦rstuvi C.

Avots: ME II, 211

kram̃tît [li. kramtýti "kauen"], hin und wieder ein wenig beissen, nagen: divi saticīgi zirgi kramta viens uotram skaustuvi Gr. - Sess., [Bauske].

Avots: ME II, 259

kul˜tuve,

1): citi mani tādēļ turē̦tu par kultuvi Mekons Parīzes asinskāzas 16; ‡

2) = ķẽrne 1: kultuves jeb ķērnes Pēt. Av. I, 184.

Avots: EH I, 672

latvietis, [latuvietis RKr. XVII, 124], f. - iẽte, der Lette, die - in. kaunīgs latvietis, ein Lette, der sich nicht zum Lettentum bekennen will. Vgl. Late.

Avots: ME II, 425

latvis (li. lãtvis), [latuvis Oppek., Mar.], der Lette. "Sie selbst nennen sich Latvjus und ihre Sprache latvisku od. latvju valuodu" Einhorn, St. [In Mar. spreche man (ostle.) nach Dzimt. Vēstn. v. J. 1912, № 77 von lotuvs miele, grùomata, dìva vuordi (neben vuocs mìele "deutsche Sprache"); lotuvs dürfte hier am ehesten der verkürzte gen. s. von einem Kollektivnamen *lotuve (vgl. den Gesindenamen Late̦v in Dond., wo man z. B. auch gate̦v für gat(u)ve spricht) od. *lotuva (vgl. den li. Flussnamen Latuvà > r. Лотваa bei Būga РФВ. LXXI, 467) "die Letten" sein.

Avots: ME II, 425

latvisks [li. lãtviškas; auch: latuvisks Mar. n. Dzimt. Vēstn. v. J. 1912, № 77], lettisch: Rōzentāls savuos darbuos ļuoti latvisks Stari I, 311; latviski, pa latviski, [latiskis Nigr.], auch pa latviskis (Wend.), latviskus (Wibingen) runāt, lettisch sprechen.

Avots: ME II, 425

I lencêt,

1): zaķis leñcē pa lauku Salis;

2): auch P.W. Šis ar mani tiesāties? 4; ‡

3) "ve̦lkuot vadu, lenci tuvināt dziļajai pusei" (mit eñ ) Kaugurciems: jālencē pa gabaliņam uz priekšu; jālencē klāt pie dziļās puses.

Avots: EH I, 733

lìektuve,

1): uz slieču un luoku liektuvi Janš. Mežv. ļ. II, 305.

Avots: EH I, 753

mal˜tuve [>ostle. maltive BW. 13709, 1 var.] (li. maltùvė "Handmühle"), maltuva (li. maltuva],

1) die Mahlkammer; die Mühlenkammer, wo das Getreide aufbewahrt wird
Bergm. n. U.: viņa dzied ābele, es bāliņa maltuvē (Var.: maltuvā) BW. 392, 2. bāliņ, tava maltuvīte skaļu kuoku uztaisīta: dziedu brā`a maltuvē, atskan tautu sētiņā 371, 6;

2) maltuviņa, die Handmühle:
atradu savas ruokas maltuviņu BW. 22560 var.

Avots: ME II, 559

naskums, die Hurtigkeit, Regsamkeit: kur tas man nu palika, citkārtējs naskumiņš? BW. 23968, 1. duoma dziļums saskaņā ar darba naskumu Kronw. - nasku, naskumis, bunt, lebhaft durcheinander: pa gatuvi gāja šuodien nasku naskumis Kleinb.

Avots: ME II, 694

nùožņirkstêt, intr., einen hellen, klirrenden Schall von sich geben: iedūra iesmu zemē, tâ ka akmeņi vien nuožņirkstēja Purap. viņš pārme̦t vē̦rstuvi uz uotra lemeša, tâ ka spandas nuožņirkst Stari III, 225. [Ähnlich das refl. -tiês Oppek., Bers.]

Avots: ME II, 894

‡ palaîstevis Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, = palaîstuvis: bija stingrs un guodīgs meitē̦ns, ne tâ kâ tagadējās palaisteves Veselis Daugava 1934, S. 194.

Avots: EH II, 148

[pašaudinât šautuvi "eine Weile die Weberspule wiederholt (ins Gewebe) šaut" Bauske.]

Avots: ME III, 111

paslèptne Blaum., RA., gew. paslè̦ptuve, der Versteck, Schlupfwinkel: viens tuo visu savā paslē̦ptuvē nuoklausījies LP. VII, 1144; V, 29; 281. brūtgāns atstāj sāvu pāslē̦ptuvi BW. III, l, 13.

Avots: ME III, 102

piltuve,

1) auch tuvis">piltuvis LKVv., piltava MWM. v. J..1899, S. 639, der Trichter;

2) (Saugheber),
vidū re̦snāks bleķa trauks, ar pagaŗu trubi uz apakšu, ar kuŗu uzpilda mucas Tirs. n. RKr. XVII, 73. Vgl. li. piltuvas od. piltavas "Trichter".

Avots: ME III, 217

pļautuve, pļautava,

1) pļautuvs (li. pjautuvas "Sichel")
um Illuxt, pļautava U., Bielenstein Holzb. 496 (mit Abbild.), die Sichel: kad ņemšu, visus kâ ar pļautuvi nuopļaušu Latv.;

2) der Lok. pļautuvē Etn. IV, 165, pļautavā, reif zum Mähen, reif für die Ernte:
rudzi, rudzi, mieži, mieži nu pašā pļaũtuvē (Var.: pļaušanā, pļāvienā, pļautanā, pļautuonī; pļautavā 28108 var.) BW. 14047 var.

Avots: ME III, 367

puškuôt, puškuôt,

1) schmücken
(eigentl.: mit Blumen zieren): ļaužu dēļ nedrīkstēju puškuot (Var.: pušķuot) savu augumiņu; sak[a] ļautiņi re̦dzē̦dami: puiša dēļ puškuojās BW. 8645. valkāš[u] savu vainadziņu, juo ra-žani puškuodama 8473, 2. jaunas sievas, kuo gaidāt? puškuojiet pirts jumtu! tâ dieviņš jūs puškuos ar dē̦liem, ar meitām 1080;

2) beschenken:
dziedama, kad brūri "puškuo", t. i. kad brūtei "me̦t" cimdus, zeķes, galdautus, villaines etc. BW. III, 2, S. 23. brūti "puškuo", t. i. izdeviņu namā brūtes radi un tuvinieki me̦t naudu un lietiškas dāvanas pūra "kaudzei" BW. III, 3, S. 622. galdu "puškuo" ar cimdiem, zeķēm etc. BW. III, l, S. 96. Refl. -tiês, sich schmücken: meitām vedu ze̦lta kruoņus Jāņu nakti puškuoties BW. 32903 var. kas guodīgs tē̦va dē̦ls, ļauj man ilgi puškuoties, citu gadu, tad aiziešu kâ sarkana maguonīte 14932. puškuojies, gre̦znuojies, jauna vīra līgaviņa! BW. piel. ² 17092. - Subst. puškuôšana, das Schmücken: pēc veltīšanas nāca "mājas paškuošanä BW. III, 1, S. 50; puškuõjums, das einmalige Schmücken; der Schmuck; puškuôtãjs, wer schmückt: kakta puškuotājai deva nē̦zduogu BW. III, 1, S. 17, pušk-, soweit nicht hochlettisch, aus pusk- (in pusks) + pušķ- (in pušķis).

Avots: ME III, 438

radniẽcĩba, ‡

2) die Verwandte (?):
starp ... sievietēm, kuŗas bija ... jaunavu tuvinieces, atradās kāda nuo viņu tālākām radniecībām Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 34.

Avots: EH II, 348

rads (slav. rodъ "Geburt, Geschlecht"),

1) der Verwandte;
der Plur. radi, die Verwandten, die Verwandtschaft: Sprw. rads rada ve̦lns. ne draugs, ne rads Krūza Ze̦lta laipa 5. tuvi od. cieti (U.) radi, nahe Verwandte: viņi bijuši tuvi radi LP. V, 259. mācītājs tuo tik tuviem radiem neatļaušuot Aps. tāļi radi, weite, weitläufige Verwandte. biezi radi, vielfältig verwandt U. raduos būt, iekļūt, ietikt, verwandt sein, werden: tāduos raduos nevar vis ik katrs iekļūt! De̦glavs. tam jau rads rada galā, der hat viele Verwandte. raud mani radu radi (alle meine Verwandten), ka es kalpa līgaviņa BW. 22306. saimniece aizbraukuse raduos (ist zu den Verwandten gefahren) LP. VII, 1251. Andrievs brauks raduos ar ve̦zumu Vīt. 27. tuvu, tāļu radu būt, nah, entfernt verwandt sein: zutis ar čūsku e̦suot tuvu radu Etn. IV, 96. lielu radu būt, bedeutende, berühmte Verwandtschaft haben: mēs bijām lielu radu (Var.: liela rada) Ld. 7.597. kaķis bija lielu radu (Var.: liela rada; kaķīšam lieli radi), bez palaga negulēja BW. 2276. tu, tautiet, dižu radu, es nabaga bārenīte BW. piel. ² 5244. - uz radu radiem U., auf immer;

2) das Geschlecht
Und. Psalm. 32, der Stamm: nuo viena rada līdz uotru Und. Psalm. 38; die Verwandtschaft Spr.;

3) fig.: mēs vēl e̦sam radi, du bist mir noch schuldig;

4) in genitivischen Verbindungen: rada od. radu raksts, die Genealogie, das Geschleehtsregister:
tā ir tā bārenīte, bez tē̦va, bez mātes, bez rada raksta Kaudz. M. 6; rada vārds, ein verwandtes Wort, das Stammwort Bergm. n. U.;

5) radi, die Niederkunft
L., U.: raduos būt, niederkommen; raduos gulēt, in den Wochen liegen U. - Vgl. auch rada. Da es in der Bed. von slav. rodъ teilweise abweicht, und die zugrunde liegende Wurzel auch in le. raža, rasme (li. rasmė˜) vorliegt, so dürfte auch rads eher echt lettisch, als ein Lehnwort sein; vgl. dazu Persson Beitr. 275 f und (zur urspr. Bed. von slav. rodъ) Brückner AfslPh: XL, 12, sowie le. rast; radît, raž(an)s.

Avots: ME III, 462, 463

ragatevs Jakobstadt, tuvis">ragātuvis Warkl., ragātuvs Wessen, der Handgriff des Pfluges; vgl. ragalis.

Avots: ME III, 465

re̦ñgas "arklu gre̦dze̦ni [s. gre̦dze̦ns 3]; striķi vai kuoka saites, ar kuŗiem piestiprina pie arkla vē̦rstuvi" AP., N.-Peb.: re̦ngas pie arkla nuo dzelzs vai kuoka Etn. IV, 162. Etwa aus estn. rōṅṅas (gen. rōṅga) "Ring, Metallring" ?

Avots: ME III, 511

III riest,

1): smiekli tam pār lūpām skaņi riest ("?") Virza Kar. Nameitis (1939), S. 34;

3): krūmu r. - auch (mit iê ² ) Peb., Ramkau (Wurzel riet-), (mit ìe ² ) Kaltenbr. (Wurzel riet-), Warkl. labība riest (?) "rẽdē II" (?) Sauken;

4): auch Kegeln n. Latv. Saule, S. 616, Trik.;

6): auch Wessen, (mit ìe ² ) Auleja, Kaltenbr., Sessw., Sonnaxt (Wurzel riet-), Gr.-Buschh., Saikava (Wurzelform?); "satīt aude̦klu" (mit ìe ² ) Warkl. (Wurzel ries-): jārieš ("?") me̦ti aude̦klā;

7): auch (Wurzel rìet- ² ) Saikava; ‡

13) = riẽtêt 5: diena riest (?) Janš. Dzimtene V, 223. Refl. -tiês,

1): cūkām ausis karstā iaikā tâ sasprē̦gā, tīri riêšas ² nuost Siuxt. asaras riesās Schwitten; "lē̦ni, par kādu laiku nuokrist" (Wurzel rìet- ² ) Sonnaxt; kad cieta zeme, tad kāpuostiem kājas riêšas ² ("lūst") nuost Seyershof;

2): kartupeļu lakstiem riešas ("me̦tas, aug") bumbuļi (Wurzel ries-) Auleja; ‡

6) "?": kur riešas (Passiv zu riest 6?) me̦ti, tis - virsijais riestuvis Auleja (Wurzel rìet-). auzas riêšas ² ("virzās, grupējas kādā vietā") ūdeņam pa virsu un putre̦mi nuogrimst (vāruot) Seyershof. viņam riêtās ² kājas un sāka smirdēt (slimībai saē̦duot miesu ar˙vienu dziļāk) Frauenb. ja skalus liek iekšā, tad baķis neriêžas ² ("nespiežas iekšā") ebenda ("ja satinuot stellēs iestieptuos me̦tuos pa starpām liek skalus, tad dzijas nespiežas cita starp citu"). Zur Etymologie (von riest l) ganz anders Scheftelowitz KZ. LVI, 188 (zu aksl. rěšiti "solvere" und ai. ríšyati " wird versehrt").

Avots: EH II, 379

riestava,

1) rìestava C., PS., riẽstava Nigr., riestava Elv., U., Bielenstein Holzb. 399, Mar. n. RKr. XVII, 96, riêstava ² Karls., Wandsen, rìestava ² Kr., Lis., Golg., riestavis Bielenstein Holzb. 399, riestavs, riẽstuve Grob., Linden, Rutzau, Wain., rìestuve ² Neugut, riestuva Bielenstein Holzb. 399, riẽstuvts N.-Kurl., Dunika, Kalleten, Sessau, riestubis Lasd., N.-Bartau, (mit ìe ² ) Warkl., riestevis Gr.-Buschh., Sussei, der Weberbaum:
ap riestuvi jau bija aptinies liels baķis nuoaustās pusvadmalas Grob. dzijas galus apņēma ap riestuvja rīkstīti Jauns. Baltā grām. I, 132. mēs lūkuojām, vai riestavs nere̦dzas jau cauri mesmiņiem Jauns. jāpiespiež svīre, lai ķēde tītuos ap riestavu A. v. J. 1901, S. 101. ja tu manas... matu bizes ap vienu riestavu tītu Glück Richter 16, 13. šķē̦ps bija kâ viena vēveŗa riestava II Sam. 21, 19;

2) riẽstava dzirnavās, ein Streckbalken in der Mühle;
rìestavas, die Querbalken in der rija, auf denen die ārdi ruhen Jürg. Nebst li. riestùvas "Webebaum" zu riest III 6.

Avots: ME III, 547, 548

riestu (gen. pl.) "?": tautas muni lē̦nu saka...; es jau biju bāliņuos liela riestu vilcējiņa BW. 21796 var. riẽstu vilkt "(me̦tus tinuot) riestuvi grìezt" Wain.; riẽstu vilcēja "sieviete, kas griezt riestuvi" Wain.

Avots: ME III, 548

riestuve, tuvis">riestuvis, s. riestava.

Avots: ME III, 548

‡ sakritîgs, zusammenpassend, harmonierend: šāda sakritīga valuoda Janci tuvināja Gustei Blaum. Raksti IV4 (1935), 103.

Avots: EH XVI, 419

‡ satuvuôt, = satuvinât: visas auga lapas satuvuotas ... rozetē Galenieks Botanika ⁴ 12. Refl. -tiês, = satuvinâtiês: viņi satuvuojās un sarada viens pie uotra Janš. Mežv. ļ. II, 184. Subst. satuvuôšanâs, gegenseitige Annäherung: nuotikusi s. Janš. Līgava II, 193.

Avots: EH XVI, 458

šautuva,

1): maza šautuviņa BW. 1920, 1.

Avots: EH II, 624

šautuva,

1) das Weberschiffchen
Bielenstein Holzb. 402;

2) eine hölzerne Filetnadel
Bielenstein Holzb. 405 (mit Abbild.); Demin. šautuviņa, die Nadel zum Netzstricken ebenda 647 (mit Abbild.).

Avots: ME IV, 11

šautuve Wid., Celm., Kurs., šaũtuve Rutzau n. FBR. VlI, 122, C., PS., Frauenb., PlKur., Wandsen, Dunika, (mit àu ² ) Gr. - Buschhof, (> šõte̦) Ugalen n. FBR. VII, 19, = atspuole (šautuve) Mar., Kalz., Weberschiffchen Nigr., BW. 34637, 3 var.: man pašam šautuvīte (gemeint ist hier damit der penis) BW. 35152. sle̦pkava kâ šautuve atlēcis atpakaļ LP. IV, 164; šàutuve ² Sessw., = tuvi%C5%86a">šautuviņa l; šaũtuve C., Bauske, (mit àu ² ) Lubn., ein unruhiges Frauenzimmer, (in Bauske) ein unruhiger Mensch. Nebst li. šiáutuvas "Weberschiffchen" zu šaũt.

Avots: ME IV, 11

sẽ̦tava Ruj., Iw., sē̦tava Manz., U., Spr., sē̦tave, sẽtevē Dond., sẽ̦tūve PS., Ranzen, Irmelau, Ramkau, Deg., Matkuln, Karls., Neuermühlen, Matthiä, sē̦tuve Wid., Saussen, sē̦tuva U., tuvisa">sè̦tuvisa Lis., sè̦tuvs ² A.-Schwanb. n. FBR. V, 152, der Saatkorb: sējējs savā sē̦tāvā ruoku iešaun Manz. Post. I, 256. Ģirts . . . suoļuo . . . pa tīrumu ar sē̦tuvi kaklā Janš. Bandavā I, 174. tīrumā viņš atģidās, ka sē̦taves nebij līdz A. v. J. 1902, S. 124. dieviņš miežus sēja sudrabiņa sē̦tuviņu (Var.: sē̦taviņu, sē̦tuvīti, sē̦tuvām) BW. 28016. paķē̦ruse mazuo, nuo saknēm pītuo sē̦tuvīti A. XX, 164. sẽ̦tuve C., eine Schürze, in der ein Säemann die Saat beim Säen trägt.

Avots: ME III, 833

I sẽ̦tuve: auch Grob., Lesten, (mit è̦ ² ) Kaltenbr., Oknist, Pitda, Zvirgzdine, Demin. gen. s. set[u]vītes Bw. 27978, I var. (aus Lippaiken); vienu sētuvi bišu Janš. Mežv. ļ. II, 339.

Avots: EH II, 484

I sìetava N.-Peb., C., sìetava ² Prl., Lös., Kr., Saikava, sietava U., Spr., Nötk., Bers., Plur. sìetavas ² Kl., siêtava ² Dunika, Rutzau, sietavas Alschw. n. Plutte 72, Altenwoga, Erlaa, Kalzenau, Lasd., L., Bielenstein Holzb. 416, Demin. sietavīte BW. 20500 var., sietuviņa 20500, 2, Beinlinge Manz. 10 Gespr., Fussbinde, ein wollenes, halbwollenes od. leinenes Band, das ums Bein gewunden wird, das Tuch ums Bein, das statt des Strumpfes gebraucht wird U.: zilas vai me̦lnas sietavas, t. i. .., drāna, ar kuo lielus aptin BW. III, 1, 72. kreisās kājas sietava LP. V, 13. ap lieliem zilas siêtavas ² Janš. Precību viesulis 52. tev bij manas kājas aut, . . . nuotīt manas sietaviņas BW. 21715, 2. bez siẽtavu Tr. nar. p. № 141, 148-9. Zu siet.

Avots: ME III, 860

skàustava Drosth., Smilt., skaûstava ² Karls., skaustava U., skàusteve ² Saikava, skàustuve PS., Plan-hof, Ermes, skaûstuve ² Siuxt, Dond., skaustuve L., U., Nötk., Freiziņ, skaustuva U., skàustave C., skàustave ² Golg., skaustuvis, der Widerrist am Halse des Pferdes U., Ronneb.; der Nacken (eines Tieres Kokn., W.-Livl. n. U., auch von Menschen Nötk.): zirgu skaistajām, slaidajām skaustuvēm Vēr. II, 1160. uzsēdies zirgam uz skaustuves Ronneb. zvē̦rs tam uz skaustavu virsū Lapsa-Kūm. 8. lai es jums iedauzu jūsu skaustuvjus Alm. Zu skàusts.

Avots: ME III, 876, 877

skaustuve: auch (mit aû ² ) Dunika; briedaļa ar savu augstuo skaustuvi (od. zum nom. skaustuvis ? ) Janš. Mežv. ļ. II, 409.

Avots: EH II, 503

šķiltava,

1) šķiltava U., Bielenstein Holzb. 250, Iw. (mit il˜), šķiltavas Spr., Mag. XIII, 2, 44; 3, 52, Bershof, Wolm. (mit il˜), Prl. (mit ìl ² ), šķil˜teves Dond., šķil˜tavs PlKur., tuvis">šķiltuvis, šķiltuvji Seemel, der Stahl zum Feueranschlagen, die Zündpfanne U.: viņš šķindināja šķiltavu ar kramu A. v. J. 1897, S. 520;

2) eine Schwätzerin:
kuo tu tādai škil˜tavai stāsti? viņa jau visu izšķiļ Rundel. ak tu šķiltava! A. v. J. 1897, S. 132.

Avots: ME IV, 40

šķīris (li. skyris "Unterschied"),

1) "starpa priekš šautuves, kas minuot izceļas" Dond. (mit î ² ), "pie aušanas dziju šķīris, kur šautuvi šauj cauri" Nigr.: šautuvei vajaguot jau trīs reiz skrējušai šķīrim cauri Janš. Bandavā II, 190. nītēs ve̦d iekšā šķēriņu, lai būtu minuot šķīris Dond.;

2) šķīris Wid., (mit ĩ) Nigr., Wandsen, šķîrs ² (?) Dond. n. RKr. XVII, 55, der Scheitel:
taisnā šķīrī pāršķirtiem matiem Janš. Bandavā I, 71. tev šķīrs (für šķīris?) nav taisns Dond. n. RKr. XVII, 55.

Avots: ME IV, 49

skràmstît ² Saikava, Meiran, (mit am̂ ²⁾ Salis, Widdrisch, -u, -ĩju, mit den Zähnen fassen (ohne dabei weh zu tun) Grünh.: zirgi viens uotram skramsta skaustuvi. aitas skram̂sta ² zâli Bauske. Refl. -tiês, einander mit den Zähnen fassen Grünh.: zirgi skràmstās C., Kl., Saikava, Salis; naschend haschen : s. ap bļuodu Saikava. Vgl. kràmstît.

Avots: ME II, 886

skutava Mag. III, 1, 106, U., skutuva U., skutuve Wid., skutuvis U., L., Ronneb. n. RKr. XVI, 42, Smilt., Kundziņš Kronv. 91, ein Rasiermesser.

Avots: ME III, 907

skutuva, skutuve, tuvis">skutuvis, s. skutava.

Avots: ME III, 908

šļàubeniski ² Bers., Adv., zugespitzt (nuocērt galu šļaubeniski!); abschüssig (nuokritis šļaubeniski nuo ve̦zuma); der Länge nach schräge (nuovelc kūlim ar brauktuvi šļaubeniski); šļaũbeniski Nötk. "garām, pieglaudīgi", Vgl. slaubeniski.

Avots: ME IV, 64

slaûktava ² Suhrs n. FBR. VII, 39, slauktava Bielenstein Holzb. 325, slàuktave ² Golg., slauktave Römershof n. FBR. VIII, 103, slàukteve ² Prl., Gr.Buschhof, Saikava, slaûkteve ² Dond., Dunika, slaukteve Lubn., slàuktevis ² Lös., slàuktive ² Sussei n. FBR. VII, 140, Infl., Warkh., Warkl., Pilda, slauktuva U., slàuktuve ² A.-Schwanb. n. FBR. V, 152, Kl., Lis., slàuktuve C., Wohlf., slaûktuve ² Karls., Ugalen n. FBR. VII, 19, Dunika, Treiland nar. p. No 108, slauktuve Gold. n. Etn. 11, 137, Mar., Memelshof, ein acc. pl. demin. slautuvītes (?) BW. 20216 var., der Melkeimer (Abb. s. bei Bielenstein Holzb. 3251: pilnas slauktuves pieslaukušas LP. VII, 603. kūtī gāju guov[j]u slaukt deviņām slauktuvēm (Var.: slauktuvām; ar deviņas slauktaviņas; bez deviņu slauktevīšu) BW. 4859 var: izlīst piena slauktuviņa 29357. Ostle. slauktive wohl aus slauktuve, s. Le. Gr. 34.

Avots: ME III, 919

slĩme̦sts,

1): "slìmasts ² Aknīste" ME. III, 936 zu streichen und "slīmastivs" ebenda durch "slime̦stuvis ² " zu ersetzen;

2): stūrgalvīgs kā īsts s. Laidsen.

Avots: EH II, 527

smirduoņa,

1) Gestank:
nuo . . . smagās smirduoņas Skalbe Stari 1907, S. 735. tāda smirduoņa, ka ne tuvienē nevar pieiet;

2) = smirdeklis: tu ruokā pajēmi tādu smirduoņu! Gr.-Buschhof. tu esi smirduoņa ² nuo cilvē̦ka! Dond.

Avots: ME III, 966

suomakšas U., Bielenstein Holzb. 564 (hochle.), suomākšas Wid., suomakstavas U., Bielenstein Holzb. 564 (hochle.), suomākstava Wid., suomastaukla Zirsten, Kurmene, Bers., (mit uô) PS., Notk., Drosth., Golg., Lis., Kokn., Neugut, suômastaũkle Drosth., suomasta aukla U., Linden n. Mag. XlV, 1, 161, suomasaukla (?) um Wenden, suomastauks Spr., suomasteve Lubn., (mit uô ) Saikava, suomastevis Selb., (mit uô ) Saikava, Spr., tuvis">suômastuvis Warkl., suôme̦stáukla PS., suôme̦kls Lubn., suome̦slauki Wid., suome̦stava Wid., (mit uô ) Jürg., (mit uõ ) Karls., suome̦stavas L., U., suome̦sts Wid., suome̦sti L., U., suomauksti Wid. (so wahrscheinlich auch für semauksti U. zu lesen), suomastauka Fehsen, suomaukstavs Selsau, suomausti Rundel, suomaustaukla Rundel, suômustàuka Fehteln, Odensee, sùomustàukla ² Los., suomustauks Gr. - Sessau, sùomustavs ² Lös., = same̦stava, dzeņaukste, die Kummetschnur: suomastauklu savilkt Purapuķe 37. Zu suo-. megzt (und mest?).

Avots: ME III, 1138

spanga,

1): auch (Brandblase)
AP., Ramkau (mit añ ), Lasd., Sessw. (mit àn ² );

4): spangās iekļūt - auch Schwitten; ‡

5) spàngas ² Kaltenbr. "arkla saites, kas nuostiprina vē̦rstuvi"; ‡

6) spañgas Stenden, Zotten, Haarbüschel
("pinkas, izcē̦lušies spalvu kušķi").

Avots: EH II, 546

sprūds,

2): dē̦lam bija blisīte ar sprūdini (Demin.) saujama. bē̦rns, piegājis pie šklepa, sāve vidā; tādēļ jam iekrita s. ("?") šklepā Pas. VII, 397;

3): ein Holzstück, das zwischen zwei Teile eines Gegenstandes gesteckt wird, um sie auseinanderzuhalten
(mit û ² ) Siuxt; "dzelzs, ar kuo atspeŗ stellēs apakšējuo riestuvi, lai tas negriežas atpakaļ" (mit û] ) Kaltenbr.;

4): sieva tin sprūdus Pas. XIV, 163; ‡

9) das Gelenk
Sonnaxt: viņai kāja gurnā nuo sprûda izgrūsta.

Avots: EH II, 562

sumakstavs Korwenh., sumakstàvs 2 Mar. n. RKr. XVII, 137, tuvis">sumastuvis Warkh., sumastuvs Wessen, sumastevis Gr. - Buschhof, sumastàukla ² Stom., sume̦stàuka ² Bers., = sumestevis, suomastaukla.

Avots: ME III, 1120

susatēvs, s. susē̦tuvis.

Avots: ME III, 1125

suseklis,

1) eine Bürste (aus Schweineborsten
Bielenstein Holzb. 706, Dond., Windau, Salisb.), eine Hechel Bielenstein Holzb. 373; ein Pferdestriegel Windau; die Wolltocke Kalzenau n. Bielenstein Holzb. 372: galvas suseklis, Kopfbürste U., Memelshof, Wolm.; drānas suseklis, eine Kehrbürste Manz. Lettus; linu suseklis Mērn. l. 21, Memelshof. agrāki linu šaujai puogaļas nuocirta uz izkapti un tad tik vēl klāt palikušās uz susekli nuosukāja Etn. III, 89. sukā villu ar ruokas suseklīšiem Vēr. I, 1453. ar susekli sukā galvu Dunika. saimeniece, glabā savu suseklīti! nu sanāca... susekliņa zadzējiņi; rītu... visiem mati jāsukā BW. 33451. susekli durt, ein Sgielchen Etn. III, 188; vilnas suseklis Lis., Golg., = tuvis">kārstuvis;

2) eine Kratzbürste, ein zanksüchtiger Mensch
Nigr.; susekļa kāts, ein Zorniger Gr. - Buschhof;

3) suseklīši U., Etn. II, 82, suseklīte RKr. II, 69, Birsman, die Kornblume (centaurea cyanus);
suseklītis, eine Art lychnis. Etwa (vgl. Bielenstein LSpr. 1, 151) assimilatorisch aus *suceklis (zu sukât)?

Avots: ME III, 1125

tāliena, tāliene C., Kl. (mit â), U., tālene U., tāļiena, tāļiene, tāļene, die Ferne: nuo tālenes, aus der Ferne, weit her U. uz tāleni, nach ferner Gegend U. ļaudis nuo tuvienes un tālienes LP. VII, 355. bērinieki gan iz tuvienas, gan tālienas Aps. Bagātie radi 46 (ähnlich: Aus. l, 104). tu man esi vienīgā tuvienā un tālienā JR. IV, 27. iz tālienes atsteigties Stāsts Krieviņ 14. nuo tāļienas tautas nāca BW. 9645, 2 var. nuo tālienes (Var.: tālienas 28671 var.; 29686, 8, tālenes 9816 var. [aus Kand.]; 29686, 8 var. (aus Zierau), tāļenes 18471 var.) es pazinu 18471; 28670; 29686, 8. redzēja viņš tuo vietu nuo tāļenes Glück I, Mos. 22, 4. māsa stāvēja nuo tāļenes II. Mos. 2, 4.

Avots: ME IV, 145

tâliẽtis, ein in der Ferne Wohnender, von weit her Kommender: rītā jau visi tuvieši un tālieši zināja A. v. J. 1902, S. 868. (ciemiņi) laikam tāliešu savēji A. v. J. 1901, S. 769.

Avots: ME IV, 145

timerêt, -ẽju,

1) timmerẽt Manz. Lettus, Elv., timerēt U., zimmern;

2) machen, meistern, anfertigen
C., Notk., N.-Peb., PS., Ramkau, (timmerêt) Wandsen, bearbeiten Wolmarshof; eine kleine (feine, winzige, langweilige Bers., Kalz.) Arbeit verrichten Saikava; irgend etwas machen, um nur die Zeit zu vertreiben Meiran; knibbern Lis. n. FBR. I, 33: taisu, timerēju ceļam jaunas kamaniņas VL. aus Ramkau. kamē̦r kalpi sienu pļāva, tikmē̦r saimnieks mājā šuo, tuo timerēja Saikava. Made, tumšumā iegriezusēs, nezin kuo timerēja Saul. II, 54. kuo nu tik daudz timerē ap tuo pulkste̦nu! N.-Peb. cimdu, zeķu, tuo nevaida. tuo nemāku timerēt BW. 7346. suns saķēris vistu un tuo timerē (zupft die Federn aus, beisst usw.) Wolmarshof;

3) essen
Wolmarshof: brāļa sieva nemieluoja, sāku rutku timerēt BW. 26602 (ähnlich: Latv. Saule 1928, S. 725, aus Kegeln);

4) "miera neduot" Segew., Wolmarshof: ne gribē̦dams, ka Mierinš tuos bē̦rnus timerē MWM. VII, 179; antreiben;
t. augšā, wecken Segew.; anruhren Meiran, Sessw., Widdrisch;

5) schreien (vom Habicht)
BW. I, S. 410 (??): vanadziņš timerēt timerēja BW. 2562. Refl. -tiês,

1) sich ohne Erfolg mit etwas abmühen
Tirs.; sich mit einer leichten Arbeit (mit unnützen Dingen Odsen) abgeben Saikava: viņš ilgi timerējās gar sarežģījušuos tīklu, tuomē̦r netika kārtībā Tirs. n. RKr. XVII, 83. saimnieks timerējās ap vārstuvi Saikava;

2) anrühren
Meiran, Sessw., Widdrisch. Abgesehen von der Bed. 5, wenn sie zuverlässig ist, aus mnd. timmeren "bauen (aus Holz)".

Avots: ME IV, 190, 191

I tirpinât,

1) fakt. zu tirpt I, starr machen, vertauben
(tr.) Alswig, Kalleten, Lennew., Mar., Ruj., Serben, Sessw., Stolben, Wessen, (mit ir̃ ) Nötk.: bē̦rns smags auklēt, tirpina ruokas Kalleten u. a. pie darba dabūjām labi ruokas tirpināt Sessw. šausmas tirpināja viņas luocekļus Vēr. II, 4b0;

2) (ein vertaubtes, erstarrtes Glied langsam bewegend) wiederbeleben
Druw., Hirschenhof, Vīt., (mit ir̃) Jürg., (mit ìr ² ) Bers., Katnemois, Kalz., Meiran; "bewegen" Daudsewas, Kl.-Salwen, (mit ir̂ ² ) Schibbenhof; "erholen" Meselau: smagā darbā samāktuos luocekļus naktīs vajaga pastaipīt un tirpināt Druw. pagurušuos luocekļus tirpināt Druva I, 200, pastrādāja kādu pusstundu un sāka ruokas tirpināt Jürg. Peteris pēc katra sitiena tirpina kāju Aps. IV, 72. piecē̦lusies guovs tirpināja kāju Daudsewas, Kl.-Salwen. jāizbrauc zirgs, lai dabu kājas tirpināt Schibbenhof;

3) eine Zeitlang beunruhigen
Lubn. (mit ìr ² ). Refl. -tiês, seine Glieder durch Bewegung wiederbeleben: stīviem ple̦ciem un pacelēm kâ tirpinādamies gāja uz... dze̦rtuvi Dz. V.

Avots: ME IV, 196, 197

‡ tiviene Gr.-Buschh., Oknist, = tuviene.

Avots: EH II, 684

tivinât, s. tuvinât.

Avots: ME IV, 199

‡ tivinieks Strods Par. 117 (hier daneben f. tivinīca), = tuvinieks: kaids t. mirs Lttic. 2169 (aus Borchow).

Avots: EH II, 684

*tū, erschlossen aus ostle. tyv Borchow, Warkl., sofort. Wohl aus tuv-, vgl. li. tuvi unter tuvs.

Avots: ME IV, 277

I tui, Adv., ganz (als ob), beinahe (als ob): tui dvaša aizrāvēs, cik stiprs gars (pirtī) Gr.-Buschh. tui straumēm skrien ūdens, kāds lītus ebenda. Wohl aus tuvi "nahe".

Avots: ME IV, 254

tujinât, = tuvin%C3%A2t">tuvinât. Refl. -tiês, = tuvi">tuvi-nâtiês: netujinies man klāt! Ahs. n. RKr. XVII, 59.

Avots: ME IV, 254

‡ tujnieks Rojen n. FBR. XIII, 72, = tuviniẽks.

Avots: EH II, 700

I tùlu Serbigal n. FBR. IV, 58, PS., Smilt., Trik., Wolmarshof, (mit ù ² ) N.-Rosen n. FBR. VIII, 48; Adv., = tuvu, nah U.: nenāc tîk tūlu! Pas. IV, 120 (aus Planhof). bijis jau tūlu miršanai ebenda. tūlu pie paša krasta II, 221 (aus Ronneb.). paldievs saku tev, bālîņ, ka tu mani tūl[u] (Var.: tuvi) iedevi BW. 18132, 3.

Avots: ME IV, 280

tuvaîns, = tuvins">tuvins: aizgājuši līdz tuvainam kruogam LP. VI, 937.

Avots: ME IV, 275

‡ tuvene Diet., = tuviena.

Avots: EH II, 707

tuveniẽks, s. tuviniẽks.

Avots: ME IV, 275

tuvĩnniẽks, = tuvini%E1%BA%BDks">tuviniẽks: mēs tuvīnnieki braucam biežāk uz Rīgu RA.

Avots: ME IV, 276

tuvīns: auch (mit î) Fehteln, Marzen, Meselau, Nerft, Weissensee; tuvīni radi Dunika, Saikava. kāzās lūgsim tikai tuvīnuos radus un vienu, uotru nuo tuviem kaimiņiem Saussen n. FBR. XIII, 162. tuvīnām pļavām saimniecībā liela nuozīme ebenda t. mežs Dunika.

Avots: EH II, 707

tuvīns Kalz., Vīt., (mit în) Prl. n. FBR. V, 76, tuvins">tuvins Stockm. n. FBR. VIII, 83, tivīns Spr., (mit ĩn) AP., nah: salūdza viesībās tuvinus radus un nāburgus BW. I, S. 187. tuvinuos (Var.: tuvējuos) kaimiņuos BW. 22 423. tuvini paziņas A. v. J. 1896, S. 579. devās uz tuvinuo māju Etn. III, 32. atskrē jis vilks nuo tuvina mežiņa LP. VII, 1I01. izdzirdējuši tuvinie saimnieki 956.

Avots: ME IV, 276

tuvs, tivs Mar. n. RKr. XVII, 126, Lems. n. FBR. IV, 87, Salis, nah: tuvs radinieks Latvju tauta XI, 1, 78. tuvu nāvi sludinātājas Pürs I, 102. tuvākais, der Nächste U.: Sprw. katrs pats sev tuvākais JK. II, 615. - Subst. tuvums, tivums Spr., Salis, die Nähe : tautas nāk tuvumā BW. 13428. tas gabals nav ne tuvumā tik auglīgs (ist nicht entfernt so fruchtbar), kâ aiz Bē̦rzuones Kaudz. Zunächst zum apr. Komparativ tawischan (acc. s.) "den Nächsten" und wohl auch zu li. tuvi "sofort" Lit. Mitt. I, 385 (aus Schaulen; vgl. Leskien Nom. 344 und 443). Wenn es ursprünglich etwa "hiesig" bedeutet hat, abgeleitet von einem Adverb *tū "hier", auf das auch tūlin weist (s. dies), während apr. tawischan dem Vokalismus nach zu slav. tu "hier, dä gehört. Anders darüber Petersson Vergl. siav. Wortstud. 36.

Avots: ME IV, 276

tuvu U., Golg., Gr.-Würzau, BW. 22410-22414, tuvi">tuvi Eversmuiža n. FBR. VI, 41 (erschlossen aus ťiv́i), Salis, tivu Pas. IV, 207 (aus Smilt.), Prl. n. FBR. VI, 113, Golg., Karls., Kl., Pabbasch, Pēternieki, tivi Spr., Aahof n. FBR. IV, 45, N.-Laitzen und N.-Rosen n. FBR. VIII, 39, Salis, tivji A.-Laitzen und N.-Rosen n. FBR. VIII, 39, Adv., nahe: ej, māsiņa, tuvu, tāļu! BW. 13708,2. tuvu nava labu ļaužu 12446, 3 var. tik... tuvu kā... mans kre̦kls uz manas muguras Br. 79.

Avots: ME IV, 276, 277

tuvumniẽks, = tuvini%E1%BA%BDks">tuviniẽks, ein Anwohner Ar., Dr.; ein naher Verwandter Aps. V, 33: kāds nuo Steņģa tuvumnie-kiem Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 183.

Avots: ME IV, 277

uzsuôļuôt,

1) hinaufschreiten:
u. kalnā;

2) u. uz, langsam oder feierlich schreitend auftreten auf (betreten):
u. svinīgi uz skatuvi.

Avots: ME IV, 387

uzvḕrst,

1) auf etw. od. jem. richten, lenken, wenden:
uzvērst (aufstülpen?) vē̦rstuvi (arklam) uz uotra lemeša C. savu vainu uotram uzvērst;

2) umwälzen:
zemi uzvērst (Praet. -su) ar arklu Dond. Refl. -tiês,

1) sich aufwärts richten:
līdaka uzvērsās (= uzpeldēja) uz augšu Saikava;

2) = uzveltiês: sniegs man uzvērtās uz galvu Dunika.

Avots: ME IV, 398

‡ vairata, die Menge (?): tuos šurpu turpu gaiņāja, līdz lietuviešu v. tiem kuokus virsū uzlaida Atskaņu chronika 1951. pliskaviešiem prieka maz bij nuo šīs viesu vairatas 2138. Zu vairatâ.

Avots: EH II, 749

I vakarainis U., Spr., BW. III, 1, S. 97, Umgegend des Lubahnschen Sees, Borchow (hier gewöhnl. der Taufvater der Braut ), KatrE., Warkl., der Brautvater; der Onkel der Braut am Hochzeitstisch Kreis Rositten; des Bräutigams Vater U. (Ehrenamt bei der Hochzeit): vakarainis un vakarainīša bija brūtei tuvi radi un īpaši krusttē̦vs ar krustmāti BW. III, I, S. 27. vilks brūtgāns, kaza brūte, mans krancīt[i]s vakarain[i]s BW. V, S. 238. Plur. vakaraiņi, die Braut- (Bräutigams-) Eltern (Ehrenämter während der Hochzeit) : izmeklē divus līdzgājējus nuo brūtes puses, vienu vīrieti un vienu sievieti. tuos sauc vakaraiņus BW. III, 1, S. 21. kāzu viesībās sēž blakām līgavai viņas vakaraiņi un līgavainim atkal savs vakaraiņu pāris. tie mē̦dz būt vis˙biežāk krusttē̦vs ar krustmāti vai citi tuvi radi Warkl.

Avots: ME IV, 446

vakarainīša Bw. III, 1, s. 21, = vakaraine: vakarainis un vakarainīša bija brūtei tuvi radi un īpaši krusttē̦vs ar krustmāti BW. III, 1, S. 27.

Avots: ME IV, 446

I vḕrsītis,

1): ar vērsīti aizbāž stellēm riestuvi, lai tas negriežas atpakaļ Kaltenbr. ja vērsīti ātri izrauj nuo ve̦lbuomja, tad ātri nuoaudīs aude̦klu Lttic. 1576; ‡

2) eine Art Stiefelknecht
AP.: v. ir gaŗāks par āzīti; vērsīšam uz augšu iet kuoks, kur ruokas atbalstīt zābaku ve̦lkuot.

Avots: EH II, 777

vē̦rstava,

1) vḕ̦rstava A.-Ottenhof, C., (mit ê̦r ² ) Orellen, Ruj., Schlehk, vē̦rstava L., U., Manz. Lettus, vḕ̦rstave ² Erlaa, Golg., (erschlossen aus vārsteva ) Saikava, vê̦rstavs ² Salis, vē̦stava Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 617, (mit ê̦ ² ) Ramkau, vêrsteve 2 Dond., vḕ̦rstuve Nötk., Wolmarshof, (mit ḕ̦r ² ) Bers., Kaltenbrunn, Kl., Lubn., Meiran, Oknist, Sehren, Sessw., Warkh., Warkl., (mit ê̦r ² ) Arrasch, Dond., Dunika, Frauenb., Neuermühlen, Pankeihof, Selg., Stenden, vē̦rstuve U., Grünh., Memelshof, vē̦stuve A.-Ottenhof, (mit è̦ ) Drosth., Matthäi, Ronneb., Serbigal, (mit è̦ ² ) Lis., vê̦rstuva 2 Kabillen, der Pflugsterz, die Pflugstürze; das Kehrholz am Pflug
Manz. 10 Gespr.; das Wendeisen ebenda: ar vē̦rstuvi vērš (gāž) ve̦lēnu Nötk. spuodrā vē̦rstava pēc katras vagas ar lemešiem sakliedzas Vēr. II, 663, sudrabiņa vē̦rstuvīte (Var.: vē̦rstavīte) BW. 1891;

2) vê̦rstuve ² Frauenb. "pie ratu šķēres piesists dzelzis, kam uotru galu ar caurumu uzmauc uz bultas galu zem priekšas ass";

3) "= vērsītis" Schwitten;

4) Plur. vē̦rstuves, eine Art breitzinkige Gabel, in der Riege beim Dreschen gebraucht
Dond. Zu vḕrst.

Avots: ME IV, 566

I vē̦rtuve, ‡

3) "?": viņš saņēma ruokā luoga vē̦rtuvi, uzspieda uz tās pieri T. Manna Budenbroki 430.

Avots: EH II, 779