Paplašinātā meklēšana

‡ àizbaduôtiês, = izbaduôtiês: ē̦d kâ laikam aizbaduojies.

Avots: EH I, 7

àizduôt, ‡

4) ein wenig (Nahrung) verabfolgen:
vajag vēl a. zirgam Kaltenbrunn. mudri zirgam aizdevu ēst ebenda; ‡

5) aizduot (nach r. задáть gebildet) mīkli Infl. (z. B. Zvirgzdine n. Pas. IV, 473), Kaltenbrunn, ein Rätsel aufgeben.
Refl. -tiês, ‡

2) einander (ver)leihen:
naudu aizdevās un aizņēmās... paši cits citam Kaudz. Izjurieši 32.

Avots: EH I, 21

àizduôt, tr.,

1) hingeben:
Stenderu aizdeva Subatē Bauera skuolā Kaudz. St. 42. Stender schickte man in die Schule B. meitu aizduot tāļumā, die Tochter an einen fernlebenden Mann verheiraten;

2) hingeben mit der Bedingung der Zurückerstattung, verleihen, leihen:
aizduot naudu. kungs prasīja, lai puika dzirnaviņas uz kādu laiku viņam aizduotu LP. VI, 276. Sprw.: labs esi aizduodams, bet labāks neaizduodams. vieglāki (od. viegli) aizduot, nekā (od. gŗūti) atpakaļ dabūt. aizduots nepe̦l od. nepelēs;

3) erwecken, erregen:
vai tamdēļ tevi nuopirku, lai man dusmas aizduodi LP. I, 129. šī karaļa valuoda daudziem aizdeva dūšu, erzürnen Dünsb. Refl. - tiês, sich wohin schnell begeben, selt. aizduot, so: zirgs aizdevis lē̦kdams ar visu arklu Etn. II, 77.

Avots: ME I, 24

àizdũduôt,

1) kollernd zufallen machen, betäuben:
baluoži aizdūduoja ausis Bauske;

2) weinend, flennend sich entfernen:
bē̦rns aizdūduoja Trik. Refl. -tiês, plötzlich, für eine kurze Zeitlang zu kollern anfangen: baluoži aizdūduojās Golg.

Avots: EH I, 21

‡ àizgauduôt,

1) heulend, jammernd sich entfernen:
suns aizgauduoja pa tīrumu pruojām;

2) aufheulen:
vilks aizgaudavis kādu reizi Ass. - Kalt.;

3) heulend, bevor die Person, die dieses Geheul hört, am Morgen etwas gegessen hat, diese Person in ein Unglück stossen:
suns viņu aizgauduojis. Refl. -tiês, aufheulen: suns vēl reiz aizgauduojās.

Avots: EH I, 23

àizgrauduôt [zu grûst],

1) wegstossen, weiterschieben:
gribē̦dams akmentiņu izvilkt, tuo vēl tāļāku aizgrauduoja Tirs. n. JK.;

2) verstopfen
Spr.;

3) leihen:
aizgrauduo man kādu nieku līdz rudeņam! Ruhental.

Avots: ME I, 27

àizliduôt, auch àizlidêt (Spr.), dahinschweben: beidzamais dvašas vilciens lē̦ni aizliduojis Aps. V, 38.

Avots: ME I, 36

‡ àizpārduôt, hin-, wegverkaufen: viņa savukārt mašīnas aizpārdeva Retējam Latvis No 3591.

Avots: EH I, 41

‡ àizriñduôt,

1) (in eine Reihe) hin-, wegstellen
Bers.: a. krê̦slu tālāk uz priekšu;

2) reihenweise hin-, weggehen
Wandsen: pulks aiz pulka aizrinduoja gaŗām.

Avots: EH I, 45

‡ àizsklañduôt Schnehpeln, = ‡ àizsklañdât.

Avots: EH I, 48

àizsprûduôt, ‡

2) versperren:
kareivju rindas aizsprūduoja ielu pārejas A. Brigader Daugava I, 1227.

Avots: EH I, 51

àizsprûduôt, mit einem Pflöckchen zudrehen, zumachen; so die Hosen zumachen mit hölzernen Pflöckchen, statt der früher fehlenden Knöpfe Etn. III, 145, K.

Avots: ME I, 52

àizvā`rduôt, tr., verteidigen: kuo raugi aizvārduot Rain.

Avots: ME I, 59

[àlduot ^2, ziellos umherirren: kuo tur alduo kâ alds? FBR. I, 30 (Lisohn). Wohl eine Kontamination von aluot und màldît].

Avots: ME I, 66

‡ anduôt, mundartlich (z. B. in Warkh.; s. auch Le. Gr. 177) für atduôt, zurück-, weg-, abgeben.

Avots: EH I, 70

apbè̦duôt, tr., betrauern: divi mēnešus Raudupiete nuolē̦muse (mirušā) Matīsiņa apbē̦duošanai Blaum.

Avots: ME I, 77

apduot (li. apdúoti), ‡

4) mit einem Zaubermittel oder -trank behexen
Warkl.: neielaidies! tevi apduos.

Avots: EH I, 79

apduot, tr.,

1) herumreichen, austeilen:
brūtes tē̦vs apdeva visiem smalku šņabi BW. III, 1, 44;

2) ringsum geben, überall erlassen:
apduot ziņu Zb. XVIII, 332. Duksītis visiem apduošuot ziņu JK.;

3) zum Umlegen, Ankleiden geben:
es apdevu baltu kre̦klu savam siena pļāvējam BW. 28619, 3.

Kļūdu labojums:
visiem = viesiem

Avots: ME I, 83

‡ apgauduôt

1) heulend beklagen:
suns apgauduo miruoni Arrasch, Jürg.;

2) vējš apgauduojis kartupeļus, die dem Winde ausgesetzten Kartoffeln sind bitter geworden
Arrasch, Erlaa, Golg., KatrE.

Avots: EH I, 81

apgluoduôt, apgluotêt, -uôt, intr., vom Schlamm überzogen werden: ūdensveči tik apgluoduojuši, zvīnaiņi Vēr. I, 242. upes kuoki un akmeņi apgluoduojuši JK.

Avots: ME I, 87

‡ apgrauduôt, = apgrandît 1: vējš apgrauduoja ābuoļus nuo ābelēm Lasd. n. A. XIII, 252, Laud.

Avots: EH I, 83

‡ apgre̦m̃zduôt MSil. "= ‡ apgremzdêt 1".

Avots: EH I, 84

aplaîduôt, ein neues Boot mit Seitenbrettern beschlagen Spr., C.

Avots: ME I, 99

aple̦duôt, intr., sich mit Eis bedecken: lapas sāka aple̦duot JR. IV. 140.

Avots: ME I, 100

apliduôt (unter aplidinât), ‡

2) um etw. herumfliegen:
putns apliduoja ap mājas jumtu.

Avots: EH I, 98

apme̦duôt [li. apmedúoti], tr., mit Honig (me̦dus) bestreichen: vai tā mana ce̦purīte saldu me̦du apme̦duota? BW. 966, 19196.

Avots: ME I, 106

‡ apraduôtiês, in (nicht achtbare) verwandtschaftliche Beziehungen treten: tas nu gan ir apraduojies (höhnisch)!

Avots: EH I, 107

apriñduôt, tr., umkreisen, umgeben Spr.

Avots: ME I, 115

apsũduôt, bedüngen: laukus, zemi.

Avots: ME I, 127

apvā`rduôt, ‡

2) im Wortwechsel bewältigend zum Stillschweigen nötigen
(perfektiv) Oknist: es juo (= viņu) tâ apvārdavu, ka jis i[r] mutes neplēte.

Avots: EH I, 125

apvā`rduôt (li. apvardúoti, behexen), tr., besprechen, beschwören, besprechend Heilkraft verleihen, heilen: ūdeni Etn. II, 142, zāles LP. VII, 1256; tā nedzird vārduotāja balsi, kas labi māk apvārduot Psalm. 58, 6. skuķim zuobus apvārduot Seibolt.

Kļūdu labojums:
zāles = sāli

Avots: ME I, 134

apziêduôt, tr., beschenken, namentlich mit Brautgeschenken ausstatten: es tuo savu vīra guovi ar ziediem apzieduošu (Var.: ar veltēm apveltīšu) BW. 25572, 2.

Avots: ME I, 138

arduôt Lubn. n. Etn. II, 34, = ‡ ardavât.

Avots: EH I, 129

atduôt,

3): kad guovs neatduod pienu, kad tuo pasaka guovi pārduoduot, tad guovs pienu atkal atduod Siuxt; ‡

4) schroff erwidern:
"piepilini pati sev!" atdeva kučieris sirdīgi atpakaļ. Refl. -tiês, ‡

5) nach jem. geraten, nacharten:
atduoduoties savās krustmatēs Janš. Dzimtene V, 248. dē̦ls pēc tē̦va atdevies Ewers. Subst. atduošana, das Zurückgeben, die Zurückgabe, Wiedergabe J. AI. IMM. 1933 II, 225 f.

Avots: EH I, 140

atduôt (li. atdu,oti, r. отдать), tr.,

1) zurückgeben:
parādu; apburtajam valuodu LP. III, 104; zur Verdeutlichung der Bedeutung wird oft atkal, atpakaļ hinzugefügt: bērniņu atkal atduodama BW. III, 1, 22; LP. IV, 43. viņš ņēma naudu neatduodams, er lieh das Geld mit der Absicht, es nicht zurückzugeben;

2) weg-, hingeben:
pirc vainagu, nevalkāsi, sav naudiņu atde̦vusi BW. 5935. tai atduošu savu sirdi Ltd. 668. ķēniņš tam atduošuot savu meitu par sievu LP. VI, 627;

3) Gebührendes abgeben, zukommen lassen:
mātei ruoku neatdevu Ltd. 2146; ebenso: aizgāja ne labdienas neatde̦vuši, entfernten sich, ohne Adieu gesagt zu haben LP. V, 228. Refl. -tiês,

1) zurückgegeben, vergolten werden:
Sprw. duots devējam atduodas, Wohltat kommt mit Wucher zurück. ļauns ļaunam atduodas, Böses wird mit Bösem vergolten;

2) gedeihen:
lai guovis, dūmaļas, lai rakainītes atduodas cilvē̦kiem par svētību Lautb.;

3) sich hingeben:
tē̦vzemei ar sirdi un dvēseli;

4) schmecken nach etw.:
jūsu alus pēc pate̦kām atduodas Jan. Subst. atduošana, das Abgeben: kad nuoķīlāja luopiņu, tad ātrāki atduošana nebij, kamē̦r ņēma un samaksāja Siliņš.

Kļūdu labojums:
sav naudiņu = sav[u] naudiņu
jāizmet (zu streichen): er lieh das Geld mit der Absicht, es nicht zurückzugeben

Avots: ME I, 155

‡ atgauduôt, durch Geheul (andere) herzukommen veranlassen Trik.: suņi tamē̦r gauduos, kamē̦r atgauduos vilkus nuo meža. Refl. -tiês, entgegenheulen: mūsu suns iegauduojās, kaimiņu suņi atgàuduojās Jürg.

Avots: EH I, 141

‡ atmañduôtiês Seyershof, = uzzinât: vistas jau atmanduojušās, kur miežu tīrums.

Avots: EH I, 155

‡ atsliduôt, auf Schlittschuhen herlaufen.

Avots: EH I, 167

‡ atvā`rduôtiês, mit Worten parieren: "kas tādiem guļavām lasīs!" Laima atvārduojās J. Veselis.

Avots: EH I, 179

atveiduôt, tr., darstellen: savas dvēseles stāvuokli * Stari II, 877. Refl. -tiês, verschiedene Gestalt annehmen, sich unterscheiden: papīri, kuŗi reiz bija tik vienādi, bija cits nuo cita atveiduojušies Dz.

Avots: ME I, 208

baduôt, Refl. -tiês: kuo tu te baduojies? duod pilnīgu mē̦ru! AP.

Avots: EH I, 198

baduôt [li. badúoti "andauernd Hungersnot leiden" ], gew. refl. baduoties, geizen, sparsam sein, von dem vorhandenem Vorrat aus Geiz keinen vollen Gebrauch machen: kur man senāk ar pienu bij jābaduo, tur man tagad atliek nebaduojies vis ar drēbi.

Avots: ME I, 248, 249

‡ banduôt "?"; te varēja gan daudz kuo b. Janš. Bandava II, 424.

Avots: EH I, 204

bañduôties, bandêties, -ẽjuôs (li. banduótis "получать прибыль съ посѣва"), für sich arbeiten, durch Nebenverdienst erwerben: nu man vaļas banduoties, baŗuot savu kumeliņu BW. 15267, 1.

Avots: ME I, 262

bezziêduots, durch ein Opfer nicht geweiht, ungeweiht [?]: nedzeŗ mani kumeliņi bezzieduotu [vielleicht = bez(vien) zieduotu] ūdentiņu. me̦tu mārku upītē, lai dzeŗ mani kumeliņi.

Avots: ME I, 287

‡ blazduôtiês "dauzīties, plēsties" Dunika: puišelis blazduojas ar meitini.

Avots: EH I, 226

‡ brazduôt, lärmen, poltern, polternd gehen Oknist: kuo tu tur brazduo pa timsu? Refl. -tiês, lärmen, poltern Oknist; raufen (intr.), tollen Dunika: bē̦rni, kuo te brazduojaties? Dunika.

Avots: EH I, 239

caũrme̦duots, honigdurchtränkt: caurde̦duotu alutiņu BW. 26280.

Avots: ME I, 365

‡ cimduôt "gehen" Bers.

Avots: EH I, 272

cìmduots, behandschuht, mit Handschuhen versehen: cimduota ruoka Skalbe.

Avots: ME I, 383

daduôt: kad man būtu, kuo duot guovīm, tad es uzbaŗuotu tādas pat: bet man jau nav, kuo d. (mājās pēc ganīšanās) AP.

Avots: EH I, 301

[daduôt Drsth. (li. dadúoti, slav. dodati), hinzugeben.]

Avots: ME I, 429

dē̦duot, schreien: dē̦duo (Var.: duodē, dūduo) gulbis e̦ze̦rā. Vgl. dedināt.

Avots: ME I, 461

deiduôt, vergeblich auf etwas warten Etn. I, 154.

Avots: ME I, 453

dìevduôts,

1) hinzuzufügen: untauglich (von Gegenständen).

Avots: EH I, 328

dìevduôts, dìeva duots,

1) schwachsinnig:
tas ir tik tāds dievduots cilvēciņš;

2) gottgesandt:
dievduots dzejnieks MWM. VIII, 819;

3) erwünscht, nach dem Sinn:
dieva duots LP. VI, 516.

Avots: ME I, 484

duôt: duõt auch Iw., Pussen,

1): d. lab(u)dienu; guten Tag sagen.
mīklu d., ein Rätsel aufgeben Sunzel. zirņi labi duod; die Erbsen liefern eine gute Ernte Kaltenbr.;

6): šis devis par lauku da krūmiem Kaltenbr. cūka deve (lief)
luoga vidā Sonnaxt; ‡

9) energisch, schwungvoll beginnen
Kaltenbr.: de̦vuši ar lieluo gabalu šaut; ‡

10) lassen, beauftragen
Oknist: par kaŗā kritušuo brāli jāduod (mācītājam) dieva lūgt; ‡

11) plötzlich in heftigem Masse eintreten
Auleja: kai deve tis saltums, i[r] nuosaia. Ref1. -tiês;

1): d. pazīstams, sich bekannt (zu erkennen) geben:
šī devās drīz pazīstama Pas. V, 362: puisis ... devies tai pazīstams VIII, 33;

3): kâ tev duodas, wie geht es dir?
Segew.; ‡

4) gegeben werden:
malka mums devēs (Holz erhielten wir umsonst) Kaltenbr.; ‡

5) scheinen, dünken
(wohl nach r. сдаваться dass.): kas tis tev devēs? Pas. II, 251 (aus Asūne). Über das Verhältnis von duot zu apr. dāt "geben", le. dāstît u. a. s. Studi baltici IV, 135 f.

Avots: EH I, 350, 351

duôt, [duõt Dond., Līn., Tr. neben duôdu], duôdu, duômu, duonu Schrund., devu (li. dúoti),

1) tr., geben:

a) mit dem Obj. im Akk. resp. (beim Debitiv) im Nom.: es gan nezinu, kuo devis, ja tik nuo tagadējās klizmas izkļūtu LP. IV, 111. guodu duot, Reverenz, Ehre erweisen:
duod ve̦cam guodu, griez jaunam ceļu ; ruokguodu duot, die Hand küssen. pamācīšana duod gudrību. par viņa guodu es neduodu ne sarkana graša, für seine Ehre gebe ich nichts R. Sk. II, 128. duod kuokus pilnu muguru, prügeln. labu nakti, labrītu duot, gute Nacht, guten Morgen sagen. mieru duot, in Ruhe lassen. paduomu, paē̦nu, pliķi duot, Rat, Obdach, eine Ohrfeige geben. dievpalīgu duot, grüssen mit den Worten: Gott helfe! ruoku duot, die Bewerbung annehmen, das Jawort geben: man dieviņš pavēlēja atraitim ruoku duot. savu meitu kam duot, im VL. auch mit uz, aiz konstruiert, seine Tochter jem. zur Frau geben: uz (Var.: aiz) arāja māte deva BW. 25954. vieta, vieta, maize, maize, kur brālīši mani deva 25995. man tev jāduod taisnība, ich muss dir Recht geben. vainu d., Schuld geben: kādu vainu māsai duodi? vaļu d., freien Lauf lassen, Erlaubnis geben: pļuksti cik gribi, tikai ruokām vaļu neduodi. prātam vaļu duot BW. 10533. šī de̦vusi kalējam vaļu acu zāles savārīt LP. IV, 167. ļaunus vārdus d., böse Worte sagen. zāles duot. ziņu d., Nachricht geben: ar zīlīti ziņu devu. duot kājām ziņu, davonlaufen: cūka, sūnās izturēt nevarē̦dama, duod kājām ziņu LP. VI, 260. meitas vien, meitas vien duod dieviņš duodamuo, gibt unaufhörlich BW. 12074. duod duodama, māte, meitu! gib nur ja! 14710 ;

b) mit dem partitiven Gen. st. des Akk.: mutes duot, küssen
(selten mit d. Akk.: duod mutīti Ltd. 2212). duod, dieviņ, šuodien saules. duod man maizes, ūdens (neben: maizi, ūdeni) ;

2) mit dem Akk. eines Pronomens od. Adjektivs - schaffen, machen:
kādu mani dieviņš deva, tādu māte audzināja BW. 8494. saka māmiņu gudru sievu, kas māmiņu gudru deva? 17250, 11. kas tevi tik gudru devis? (iron.) ;

3) mit abhäng. Infin.: gönnen, besonders in Wunschsätzen, geben (mögen):
skauģis neduod ir teļam piedzimt. dievs duod mūsu bāliņam gaŗām augt kaņepēm BW. 13403, 1. duod tev izčibēt! lai dievs neduod tuo piedzīvuot!

4) ohne ein Obj.: duod man, es duošu tev. juo duod, juo grib. duotu uotram, kaut pašam negribē̦tuos. dievs duod devējam, ve̦lns rauj rāvējam. labāk uotram duot nekâ nuo uotra gaidīt. duot (scil. sienu, labību) uz ve̦zma, ein Fuder laden.
duot, gewähren, lassen (in obszöner Bed. vom Frauenzimmer). ne duots, ne ņe̦mts, ebenso, vollständig derselbe: ne duots, ne ņe̦mts, šis pats ve̦cais uozuols A. XVII, 7. [duod neduodams, wird gesagt, wenn es übermässig stark regnet U.] ;

5) hauen, schlagen, schiessen:
duod, ka lai dzert prasa. duošu, ka zemi grābstīsi. duodi ar pātagu, akmeni (virsū) ; duod viņam pa ribām LP. IV, 6, gar ausi, pa galvu, pa muti ; duod tam pa ragiem, stich (beim Kartenspiel). devis virsū, - spalvas vien nuoputējušas LP. V, 139. ta tad nu duod, ka duod,

a) jetzt setzt es Prügel,

b) jetzt regnet es stark ;

6) sich begeben
(gew. refl.): kad mācītājs aizbrauc, tad vīram maišelis atkal uz muguru un duod pruojām uz kruogu LP. VI, 359 ;

7) kas tuo duos? kas tuo deva? Wer wird es geben? Wer gab es? - es sagt der Lette, wenn er das Nichteintreten eines möglichen Falles bezeichnen will.
kas nu gaili devis, bijis pušelnieka pūķis LP. VI, 74, es sei nicht der Hahn, sondern der Drache des Nachbars gewesen. kas nu duos māti, kas nav māte. kas nu vairs deva mani pazīt? kas gan duos nuo vilka luopu suni izmācīt ;

8) tas man duots, das war für mich leicht, angenehm:
tas bitēm duots LP. V, 344. suns aicināja, lai kaza nākuot līdz pie šūpuolēm ; kazai tas dieva duots VI, 363. viņa tapa apaļa un bē̦rni bij kâ duoti Treum. Refl. -tiês,

1) sich geben, einander geben ;
ruokā od. ruokās duoties, sich fangen, ergreifen lassen: zirgs neduodas ruokā. kam tā (manta) nuovē̦lē̦ta, tam viņa duoduoties ruokā LP. VII, 1048. nedevās kalpam jūgti BW. 15950. duodies mierā, sei zufrieden. valkājat mūžiņam, cits citam duodamies. jaunlaulātie nāca, labās ruokās de̦vušies BW. III, 1, 53. ruociņām devāmies BW. 22398. mutītēm de̦vušies BW. 31149, 2 ;

2) sich begeben:
d. uz pilsē̦tu, ceļā, laulībā ; pie miera, dusas duoties, schlafen gehen ; mit abhäng. Inf.: abi divi devās bēgt, beide ergriffen die Flucht JK. V, 69 ;

3) gelingen, gedeihen:
šuogad pe̦kas de̦vušās (Var.: izdevās) BW. 24745. beidzuot viņam devās aci uzmest uz skapi. [Zu slav. dati (serb. dà`ti), ai. dātum "geben", arm. et "(er) gab", gr. δώσω "werde geben", la. dōnum, kymr. dawn "Gabe" u. a., s. Trautmann Wrtb. 56 ff., Hirt IF. XXI, 169 ff., Reichelt KZ. XXXIX, 13 u. 43, Berneker Wrtb. I, 178 f., Walde Wrtb. ² 238.]

Avots: ME I, 535, 536

duotin, zur Verstärkung von duot: duotin devu savu māsiņu.

Avots: ME I, 536

‡ duotiņa, die Gabe: mazas duotiņas Austr.

Avots: EH I, 351

duots, das Gegebene, die Gabe: duots duotam od. devējam atduodas. tas bija duots pret duotu!

Avots: ME I, 536

dũduôt [li. dūdúoti "auf dem Hirtenhorn blasen"],

1) intr., kollern:
lai paliek pašu puiši kâ baluoži dūduodami Ltd. 1270. baluodīši strautā dzēra dūduodami BW. 31956, 12. dūdiņa dūduo Etn. II, 51; in dieser Bedeutung auch dũdinât Tr. III, 685; 926;

2) auch vom Gesang des Schwanes und der Nachtigall: gulbis dūduo BW. 8456, lakstīgala dūduo St.;

3) vom Summen der Bienen:
es dūduoju kâ bitīte BW. 10192;

4) auch dūdāt BW. 30894, 1, weinen, flennen (von Kindern)
BW. 27625, 4;

5) blasen auf einem Blasinstrumente, namentlich auf der
dūda (auch dūdât): dūduoja pieci dūdmanīši Vēr. I, 555;

6) schlecht spielen, dudeln
U.

Avots: ME I, 524

duiduôt "?": citu (nakti) vairs neduiduošu jaunu puišu kažuokā BW. 33479.

Avots: ME I, 511

dunduôt, = dundinât.

Avots: ME I, 516

‡ eiduôtiês "?": ar galvu eiduodamies (schwenkend, schaukelnd?) uz vienu un uotru pusi Janš. Dzimtene III ² , 418. Vgl. eĩdu eĩdumis und eĩdâtiês.

Avots: EH I, 367

‡ *gaduôtiês, erschlossen aus izgaduôtiês.

Avots: EH I, 375

galduôt: auch (mit alˆ ) Erlaa n. FBR. XI, 11. Refl. -tiês,

1): auch (mit alˆ ) Fest.

Avots: EH I, 379

galduôt, s. galdît II.

Avots: ME I, 591

gaũduôt: auch Salisb., mit àu auch AP., Ramkau; sē̦ruotāju, gauduotāju BW. 4148.

Avots: EH I, 387

gaũduôt [Gr. - Essern, Līn., Bauske, Salis, gàuduôt C.], intr.,

1) jammern, wehklagen:
nedzirdēja lielu vē̦tru, ne bērniņus gauduojam;

2) heulen:
suns, vilks, vējš gauduo Etn. II, 51. ja vējš gauduo un pluosās briesmīgi vējputņi, tad allaž laidīsies Etn. II, 71. Refl. - tiês, jammen, klagen: kuo gaudulis gauduojas? BW. 4076.

Avots: ME I, 611

ģe̦duôt;

1): "mehrfach erwähnen"
Gramsden; "gedenken, erwähnen, sprechen von" Zvirgzdine: bē̦rni ģe̦dā (sehnen sich?) pēc mātes.

Avots: EH I, 425

ģe̦duôt [Warkh., Nigr., Dunika], U., gew. refl. -tiês,

1) Verlangen haben:
slimniece pēc mācītāja ģe̦duojas A. -Rahden n. U. mērķis, pēc kuŗa es ģe̦duojuos A. VIII, 1, 403; [

2) "?": viss taisās ģe̦duot, žē̦luot, brēkt T. B.] Ein Lituanismus; vgl. li. gedáuti "хотѣть; тосковать".

Avots: ME I, 695

‡ gluoduôt, zu erschliessen aus apgluoduôt.

Avots: EH I, 395

gluduôt, glatt machen, glätten Karls.

Avots: ME I, 629

‡ gràmzduôt Ramkau, = gremzdêt: g. bē̦rzu.

Avots: EH I, 398

grauduôt,

1) poltern, klappern,
s. graudēt;

2) ausstreuen, schütteln
[gràuduôt ² Laud.], z. B. das Korn aus den Ähne (vgl. graudēt) Spr.; "birdināt" Lasd. n. A. XIII, 252;

3) Staub aufwirbelnd reinigen:
viņš grauduoja krāsns augšā, nuo kam sacēlās lieli putekļi Lös. n. Etn. IV, 18;

[4) graûduôt "(das Land) an Halbkörner
(graudnieki) vergeben" Nitau, Roop u. a.

5) graûduôt ² Ruj., = linuôt; matuôt.]

Avots: ME I, 639

I grauduôt,

1): rollen (vom Donnern):
kuo duosim pē̦rkuonam par vasaras grauduojumu? BW. 28818 var. tē̦vs grauduo (brummt, schilt) kâ pē̦rkuons Saikava;

2): vējš visas miežu gubas grauduo ("zerzaust")
Bērzgale, Warkl. grauduo zemē (stosse hinunter) tuos dēļus, kas uz bendelēm! Saikava;

5): auch (mit aû) Sermus; ‡

6) langsam, mit zahnlosem Mund essen
(mit àu ² ) Lubn., N.-Schwanb.

Avots: EH I, 399

graûduôtãjs, jem., der auf Halbkorn sein Gesinde abgibt: ar grauduotāja saimniecību iet uz leju Etn. III, 135.

Avots: ME I, 639

gre̦bzduôt: auch AP., Orellen.

Avots: EH I, 402

gre̦bzduôt U., [C., N. -Peb.], = gre̦mzduôt.

Avots: ME I, 646

gre̦mzduôt (unter grem̃zdêt ): auch Grünw., Schwanb.; (= grebzdêt, schaben) Schibbenhof: gre̦m̂zduôt ² kāli.

Avots: EH I, 403

grìduôt: pa grīduotām lielistabām A. Brigadere Skarbos vējos 213.

Avots: EH I, 406

grìduôt, tr., dielen : grīduota istabiņa BW. 9920.

Avots: ME I, 656

‡ gruõduôt Siuxt, einen Brunnen mit Bohlen (gruõdi) einfassen.

Avots: EH I, 413

I ìebañduôtiês,

1) ein
bañdinieks werden Sonnaxt;

2) wohlhabend werden
Oberkurl. (Sonnaxt u. a.), "ietaisīt labas strādības meža zemē" Wenden: A. mājās dzīvuodams brangi iebanduojies Grob. tur gan slikti iebanduosies, das Amt wird dir wenig abwerfen Mag. V, 1, 182.

Avots: ME II, 2

II ìebañduôtiês, in schlechte Gesellschaft geraten Wend.

Avots: ME II, 2

ìeduôt, ‡

3) = ìepḕrt 2: es paņemšu stibu un tev ieduošu Salis; ‡

4) hervorrufen, , auslösen:
tādai sievai ... Līzes niekuošanās ... smieklus vien ieduod, nevis bailes Ciema spīg. 290. Refl. -tiês,

1): man luopi labi iedevēs, ne˙viens nebeidzēs AP. baltas aitas neiduodas, viņas ir glē̦vākas Siuxt (ähnlich: Pas. IX, 501); ‡

2) "šad un tad kuo ieduot" Frauenb.: vakarā ieduomuos: (sc.: cāļiem) baltas maizes; ‡

3) unversehens gegeben werden:
man tā ruoka devīga, tāpēc iedevās par daudz Laud.; ‡

4) ie. laulībā, sich verheiraten
Ar.

Avots: EH I, 511

ìeduôt,

1) (in die Hand) geben:
man māmiņa pūru deva, atslēdziņas neiedeva BW. 25138. kam māsiņu iedevāt sliktajā vietiņā BW. 25987. ruokā darbu ieduodam BW. 25025. vai tad nu zirgam savu prātu ieduosi? Kaudz. M. 315. gudruos dē̦lus tē̦vs iedevis puodnieka amatā LP. VI, 1, 365;

2) eingeben (von einer Medizin):
slimnieka apakšdrēbes sadedzināmas, un pe̦lni ar ūdeni ieduodami Etn. IV, 115. Refl. - tiês, gelingen, sich schicken U.: bišu dārzu nevajaga par mazu taisīt, tad bites neieduodas Etn. III, 189. ābeļu puotēšana un bites ieduodas Latv. tas neieduosies, das wird sich nicht machen lassen U.

Avots: ME II, 12

ìegaũduôtiês, plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen zu heulen, wehklagen: vējš iegauduojās Vēr. II, 662.

Avots: ME II, 16

‡ ìeģe̦duôtiês, sich erinnern, Erwähnung tun Dunika: jaunā sieva vienu uotru reizu ieģe̦duojās par savām tē̦va mājām.

Avots: EH I, 516

[ìegramzduôt Warkh., zu schaben anfangen: iegramzduots kālis.]

Avots: ME II, 18

[ìegrauduôt, (fr)essend (ein wenig) zu sich nehmen: zirgi jau iegrauduojuši Trik. (in N. - Peb. werde es auch auf Menschen angewandt). Refl. - tiês, Körner ansetzen: vārpas iegrauduojušās Jürg.]

Avots: ME II, 18

‡ II ìegrauduôt Saikava, (einen Getreidehaufen) auseinanderzunehmen beginnen: šī miežu ķirpa ir jau iegrauduota (ve̦zumā kraušanai).

Avots: EH I, 514

[ìegrè̦mzduôt PS., = iegramzduot.]

Avots: ME II, 18

ìeķil˜duôtiês, anfangen zu streiten, imn Streit geraten: tev izies plāni, ja ar mani ieķilduosies LP. IV, 120.

Avots: ME II, 35

ìekve̦lduôt, gew. refl. - tiês, sich entzünden, entbrennen: pasaku valsts, kur iekve̦lduo pat kalnu sirdis Vēr. II, 313. kur viņš pieķeŗas, tas iekve̦lduojas II, 351.

Avots: ME II, 34

‡ ìeligzduôtiês M. 34, ein Nest bauen und sich niederlassen.

Avots: EH I, 527

ìeme̦duôt, in Honig tauchen, versüssen: vai, māsiņ, brāļa sē̦ta tev ar me̦du ieme̦duota BW. 22431.

Avots: ME II, 43

[ìeraduôtiês, sich verschwägern: kalps ieraduojies saimniekuos Nigr.]

Avots: ME II, 55

ìespaiduôt ,* tr., beeinflussen: apkārtējās labas iespaiduots Stari II, 610. Refl. - tiês, sich beeinflussen: savstarpēja iepaiduošanās, Wechselwirkung Konv. ² 1668.

Avots: ME II, 69

ìesũduôt, ìesũdêt, ìesũdît düngen: iesūduota zeme, gut gedüngter Boden.

Avots: ME II, 74

[ìevā`rduôt, einreden; zu nehmen raten: uotram zirgu N. - Peb.]

Avots: ME II, 87

ìeveiduôt, verkörpern: māksla ir tā ieveiduošana, kas... Refl. - tiês, sich gestaltend hineingelangen in: (summas) varēs atkal ieveiduoties pamatkapitālā Duomas II, 331.

Avots: ME II, 87

ìevinduôt, mit der Winde herein -, hineinziehen: ar vindiņu ievinduoja me̦du, vasku uozuolā BW. 30354.

Avots: ME II, 89

ìeziêduôt, anfangen Gaben zu verteilen Spr.

Avots: ME II, 92

izbaduôt Spr. izbaduôtiês, heisshungrig werden; gew. das Part. izbaduojies, auch izbadējies, izbadenējies, izbadis Kand., Dond., Drsth., Siuxt, auch izbadījies LP. V, 329, heisshungrig, von Hunger gequält: vilks... rādījies būt izbaduojies Etn. III, 110. biju tuoreiz nabags un izbadenējies Vēr. II, 1419. gaisa grābekļi, kas pēc ze̦lta izbadējušies LP. IV, 99.

Avots: ME I, 714

izduôt,

2): me̦lni audi labāk izduod (machen hervortreten, bringen zur Geltung)
rakstu Auleja. liecību i. (= izteikt) Strasden. viņš ne˙kā negrib i. (verraten?) nuo savas dzīves ebenda;

5): i. visus jē̦rus Frauenb. ("lē̦tā naudā"), Iw., Puhren, Siuxt, Strasden. Refl. -tiês,

1): rudzus jau tâ neizdevās (man verkaufte nicht so vollständig)
kâ citu labību Siuxt. diezgan jau izdevuos (habe genug mich zu beschlafen erlaubt) tai laikā, kad... Anekd. IV, 165; i. uz beidzamuo, alles Geld ausgeben Diet.;

3): geschehen
AP.: nezinu, kâ tas tâ varēja i.; ‡

6) verausgabt werden:
labs izduodas, ļauns paturas (aus einem handschr. Vokab.). ‡ Subst. izduôšanâs, das Gelingen: uz labu izduošanuos! Dunika.

Avots: EH I, 444

izduôt (li. išdúoti, [slav. izdati]), tr.,

1) aus dem Innern eines Raumes hervorgeben, herausgeben, abgeben:
lien iekšā un izduod mums, kuo vien tur atruodi Etn. I, 25. pūru (luopus) izdeva tē̦vs ar māti BW. III, 1, 21, 29;

2) ausgeben, hervorgeben, wachsel lassen, von sich geben:
dievs sacīja, lai zeme izduod zaļumu un zāli I Mos. 1, 11. zemīte neizduod ne uzturam A. XI, 178. lai augļi izduotu sē̦klas Konv. ² 620. Sprw.: piena ķērne izduod sviestu. mūsu trīs viesi ne˙kādu liecību nevar izduot Dīcm.;

3) ausgeben, verteilen:
brāļi galvu nuogrozīja, dārgu naudu izde̦vuši BW. 24351. kārtis izduot od. izdalīt. vē̦stules izduod pastkantuorī, avīzes ekspedīcijā;

4) aus -, herusgeben:
avīzes, laikrakstus, grāmatas;

5) gegen eine Bezahlung abgeben, verkaufen:
izduod uz renti, verarrendieren: izde̦vusi (Var.: pārde̦vuse) me̦lnu jē̦ru, nuopirkuse svilpenīti BW. 29319, 1. kam izdevi tē̦vu zemi? 3822. izdevu māsiņu par pieci mārki 16658, 1. brāļi māsu izde̦vuši par ābuolu vācelīti 15524. izde̦vuši māsiņu, nuopirkuši tautu meitu;

6) augeben (auch ohne Bezahlung - zur Zeit, wo der Brautkauf nicht mehr Sitte war), verheiraten:
māte meitu izduodama, dzied ruociņas plātīdama BW. 18362. izduodamu meitu bija laba daļa A. XIII, 849. Oft mit dem Zusatz pie vīra: tuo izdeva pie vīra BW. III, 1, 45. Refl. - tiês,

1) sehr viel geben, aber ohne Erfolg, sich gebend, abgebend erschöpfen:
izdevāmies guovīm gan miltus, gan ābuoliņu, bet kâ vājas, tâ vājas. Izdevāmies slimniekam vis+visādas zāles, bet labuma nav ne˙kāda. nabadziņi izde̦vušies (haben verkauft) visu labību, bet naudas nepietika, kuo guovi nuopirkt;

2) gedeihen:
labība, sēnes, lini šuogad labi izde̦vušies; ebenso von lebenden Wesen: aitas, bites, kustuoņi viņam labi izduodas;

3) wohl ablaufen, glücklich geraten, glücken, gelingen:
lai daru, kuo darīdams, man viss izduodas. kad pirmo reizi izduodas, viss izduodas. Sprw.: izduodas kâ leitim vaidēšana. tas tam neizdevās kâ labi ar zveju izdevās? Oft mit abhäng. Inf.: beidzuot man izdevās viņu pierunāt;

4) geraten:
negantam meitiešam maize izduoduoties par skābu Etn. II, 61. pašam nākuši brīnumi, kur tāda (stabule) izde̦vusies LP. IV, 222. dē̦ls izdevies tē̦vā, der Sohn isn nach dem Vater geraten RKr. VIII, 42;

5) sich für etw. ausgeben:
viņš izdevās par muižturi.

Kļūdu labojums:
augļi = augi

Avots: ME I, 730, 731

izduôtenes, auch izduôtiņas, die Hochzeit im Hause der Braut LP. VI, 167: kāzas iesākas ar izduotiņām pie brūtes ve̦cākiem izduotiņu namā.

Avots: ME I, 731

izduôtnes ² , der Hochzeitsschmaus: kad kalpuone ilgāku laiku nuo vietas kalpuojuse, tad saimnieks, kad tā pre̦cas, mē̦dz taisīt izduotnes Ahs.

Avots: ME I, 731

izgaduôtiês, sich ein Jahr an einem Orte aufhalten Neik. n. U.

Avots: ME I, 735

izgauduôt, heulend zerstören (vom Winde): pavasarī aukstie vēji izgauduoja rudzus Plm.

Avots: ME I, 737

I izgauduôt, ‡ Refl. -tiês, längere Zeit, zur Genüge heulen, klagen Kalz. und Lubn. n. Fi1. mat. 27: suns izgauduojās visu nakti. nu tu varēsi atkal i.

Avots: EH I, 447

‡ II izgauduôt, aushülsen Kalz. n. Fit. mat. 27: i. riekstus. Refl. -tiês, sich (von selbst) aushülsen Kalz. n. Fil. mat. 27: ap rudzu pļauju rieksti izgauduojas. Aus izgalduôt?

Avots: EH I, 447

I izgrauduôt, ausreinigen: griestus, sienas Druw.; ["izbirdināt" Lasd. n. A. XIII, 252].

Avots: ME I, 739

II izgrauduôt, an Halbkörner verdingen: zemi Druw., [Ruj.].

Avots: ME I, 739

izgre̦mzduôt. puika izgre̦mzduojis pusi nuo kāļa un apēdis Frauenb.

Avots: EH I, 449

[izgre̦mzduôt PS., Jürg., Domopol, = izgre̦muot I.]

Avots: ME I, 739

izgrìduôt, tr., ausdielen: meitu mātes istabiņa ar naudiņu izgrīduota BW. 14622. amatnieks izgrīduoja visas istabas Sassm.

Avots: ME I, 740

‡ izgruõduôt Siuxt, mit Bohlen auslegen: senāk akas bija akmiņiem izgruoduotas; virsū uzliek tik pāris kā`rtu kuoka gruodu.

Avots: EH I, 450

izliduôt, ‡ Refl. -tiês, zur Genüge hin und her fliegen: augstu tie (putni) izliduojušies Janš. Bandavā II, 330.

Avots: EH I, 463

[izliduôt, hinausflattern.]

Avots: ME I, 764

izme̦duôt, tr., mit Honig bestreichen: izme̦duota, vizuļuota jaunu meitu istabiņa BW. 14624, 1.

Avots: ME I, 770

iznaîduôtiês, einander anfeinden, lange in heftiger Feindschaft leben: iznaiduojas, sadraudzējas atkal.

Avots: ME I, 775

izpārduôt: jis izpārduod ādas par lē̦tu naudu Pas. XII, 136.

Avots: EH I, 470

izpārduôt (išpardúoti), tr., ausverkaufen: preces; izpārduots nams Vēr. II, 511. izpārduot vīnu, ausschenken Elv.

Avots: ME I, 778

izpê̦duôt, austreten, austrampeln: suns izpē̦duojis puķu duobes Sassm.

Avots: ME I, 779

‡ izraduôtiês Warkl., = izcìemuôtiês.

Avots: EH I, 475

izsliduôtiês, zur Genüge Schlittschuh laufen: būtum vēl krietni izsliduojušies.

Avots: ME I, 800

izsũduôt, izsūdît Srp., tr., gehörig bedüngen: lauku.

Avots: ME I, 808

izvaduôt (li. išvadúoti), tr., auslösen, aus -, loskaufen, befreien: brūte pūru pārde̦vuse, nuo neleimes izvaduoja BW. 32178, 1. [dē̦lus... izvaduot nuo kaŗa klausības Janš. Dzimt. ² 304.]

Avots: ME I, 823

izvā`rduôtiês, längere Zeit unnütz reden, zur Genüge besprechen: vārduotāji izvārduojās velti LP. VI, 862.

Avots: ME I, 825

izveiduôt, tr., gestalten, bilden: māj dzejiski izveiduots tē̦ls Plūd. Refl. - tiês, sich gestalten, sich bilden: lējām laimes; man izveiduojās kaut kas līdzīgs mājai Kleinb. Subst. izveiduõjums, die Gestaltung.

Avots: ME I, 826

izviduôt, tr., vermitteln, versöhnen: mācītājs mācēja izviduot Mag. IX, 2. [cits sarīdījis, - tev jāizviduo Lis.] pārejw nuo dīgļlapām līdz īste̦nām lapām nuotiek pamazām; viņas savienuo ve̦se̦la rinda izviduotāju - starpformu Aug. 8.

Avots: ME I, 828

‡ kaladuôt (gespr.: kaladût ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84, faseln, klatschen: klausies tik, kuo bābas kaladuo! Gr.-Buschh. Vgl. kaļaduôt.

Avots: EH I, 577

kaļaduôt, intr., lärmen, zanken: kuo tur meitas kaļaduo?

Avots: ME II, 147

ķil˜duôt, ķildât, -ãju, gew. refl. -tiês, streiten, zanken, hadern, in Unfrieden leben: un smejas un skūpstās un ķilduo un kliedz Rainis. te abi nesēji sākuši ķilduoties LP. IV, 89. viņš uzgāja divi puikas gar se̦dliem ķilduojamies Dīcm. Subst. ķilduôšanâs, das Streiten, Zanken, Hadern; ķil˜duotājies nebijis ne˙kāds LP. VII, 1157.

Avots: ME II, 380

klaîduôt, ‡ Refl. - tiês, sich umhertreiben: viņš liekas klaiduojies daudz kur Dünsb. Od. 222.

Avots: EH I, 608

klaîduôt, intr., freqn., umherstreifen, sich umhertreiben: pa laukiem lapsa klaiduo Vēr. II, 23. lāpa izdzisa; ej dusēt, neklaiduo! Rainis.

Avots: ME II, 209

kleiduôt, intr., umherschlendern, sich umhertreiben: staigāt un kleiduot pa laukiem. Vgl. kleîsts; klîst.

Avots: ME II, 220

kliduôt, [wohl = klejuôt]: man tik daudz tē̦lu acu priekšā kliduo Paw., Bers., Erlaa.

Avots: ME II, 226

[klîduôt Warkl., = blandīties.]

Avots: ME II, 230

‡ *knaduôt "?" nuo sievas es gan nebīstuos, bet nuo sievas knaduošanas (sišanas?) Salasīš. I773, S. 97.

Avots: EH I, 626

kve̦lduôt, s. kveldêt 3.

Avots: ME II, 352

laîduôt, mit Seitenbrettern (laidas) ein Boot beschlagen Spr., Lub., C.

Avots: ME II, 404

‡ *lazduôt, zu erschliessen aus nuolazduôt und salazduôt.

Avots: EH I, 725

le̦duôt: šuoziem nav kusis un le̦duojis (es hat kein Glatteis gegeben) Segew.

Avots: EH I, 731

le̦duôt, intr., befrieren, sich mit Eis beziehen Ar., Karls.; vgl. nuole̦duôt.

Avots: ME II, 445

liduôt: skats ... liduo ... pa zāli Janš. Dzimtene V, 111: labu brīdi nācās ... airiniekam l. ("?") un lancīties un gaidīt izdevīgu mirkli Janš. Tie, kas uz ūdens 15.

Avots: EH I, 740

liduôt(iês), = lidinât(iês), schweben: div[i] pe̦lē̦ki vanadziņi vārtu virsu liduojās (Var.: lidināja); liduo (Var.: lidin[i]) augstu, liduo ze̦mu, vēl neiešu šuoruden BW. 14202. redz, kur tava dvēselīte vidū gaisa liduojas BW. 31587. Subst. liduôtãjs, einer, der schwebt; der Aviatiker.

Avots: ME II, 466

liduôt(iês), = lidinât(iês), schweben: div[i] pe̦lē̦ki vanadziņi vārtu virsu liduojās (Var.: lidināja); liduo (Var.: lidin[i]) augstu, liduo ze̦mu, vēl neiešu šuoruden BW. 14202. redz, kur tava dvēselīte vidū gaisa liduojas BW. 31587. Subst. liduôtãjs, einer, der schwebt; der Aviatiker.

Avots: ME II, 466

lĩdzduôts, mitgegeben: līdzduotas guovis BW. III, 1, 6.

Avots: ME II, 479

ligzduôt, ‡ Refl: -tiês Dünsb. Bērnu draugs I, 46, nisten.

Avots: EH I, 741

ligzduôt, intr., nisten: atļāvuši bezdelīgai ligzduot ē̦ku paspārnē LP. VII, 1186. ērkšķu krūmuos ligzduoja čakstītes Plūd. [laba pēc ligzduošanas St., eine gute Sitzhenne.]

Avots: ME II, 466, 467

‡ lizduôt (li. lizdúoti ), nisten: turpat lizduo ... putni Getzel Psalm. 104, 17.

Avots: EH I, 745

‡ mañduôtiês, zu erchliessen aus ‡ atmañduôtiês.

Avots: EH I, 782

me̦duôt, mit Honig mengen: nei devāt ce̦ptu cāļu, nei me̦duota brandaviņa BW. 19292. - me̦duošanas metodes Konv. ^2, 376.

Avots: ME II, 591

[me̦duôts (li. meduotas "запачканный мёдом"), honigartig, dem Honig ähnlich: dzintara krelles, starp kuŗu dze̦lte̦ni - me̦duotām bumbiņām... Ezeriņš Leijerkaste I, 50.]

Avots: ME II, 591

muduôt: auch Dunika, ("murguot") Schrunden n. FBR. XIII, 106, (phantasieren) Brasche Anl. 401.

Avots: EH I, 828

muduôt, intr., in krankhaftem zustande, im Fieber unverständlich sperchen Nigr., phanasieren: viņai agōnijā muocuoties un muduojuot, viņas acis tâ˙pat lūkuojās kâ tagad JR. IV, 6. tikai klusībā un vienulībā viņš varēja duomāt un pārduomāt, muduot un murguot Janš. [nuo tās (Edas) viņš duomā un muduo dienām un naktīm Janš. Čāp. 23.] Vgl. mūdêt 2.

Avots: ME II, 659, 660

[muduôtiês U., sich zu etwas erwecken, nach etwas streben.]

Avots: ME II, 660

naîduôt, naîdêt, -ẽju, häufiger refl. naîduôtiês, naîdêtiês, -ẽjuos, in Feindschaft leben, sich anfeinden: kas naiduoja, tas naiduoja (Var.: naidēja), meitas naidu neturēja BW. 6513. lai naiduoja bāleliņi, tiem jādala tē̦va zeme 3786. saule, saule, zeme, zeme, kuo ar mani naiduojies (Var.: naidējies)? 27402. kuo, bāliņ, naiduojies, vai es tava naideniece? 16593.

Avots: ME II, 689

‡ naîzuôtiês ² Frauenb., zanken, streiten: iesākušas n. par niekiem.

Avots: EH II, 3

naûduôts: auch Kaugurciems; nauduotu sievu grib Frauenb.

Avots: EH II, 6

naûduôts, = naûdîgs: nauduoti vīri.

Avots: ME II, 696

negàiduõt, Adv., unerwartet, unvermutet: atbrauca viesi negaiduot.

Avots: ME II, 712

neme̦duots, nicht nit Honig vermischt, keinen Zusatz von Honig enthaltend: dravenieka meita biju, bisenieka līgaviņa, ne es dzēru neme̦duota, ne valkāju necauņuota BW. 22236.

Avots: ME II, 723

‡ *nē̦zduots, erschlossen aus dem Demin. acc.-instr. sg. nē̦zduotiņu BW. 33642, 3, = nẽ̦zdaũgs.

Avots: EH II, 24

nùobaduôt, ‡

2) verschmachten:
nuobaduos Ev.

Avots: EH II, 31

nuobaduôt, verarmen Spr. Refl. - tiês, vor Hungerkommen: organismas nuoliesē, nuobaduojas Vēr. II, 1061.

Avots: ME II, 758

‡ nùobluoduôtiês "?": kad (sc.: lauva) taisās cilvē̦kam uzkrist, bet šis tik daudz var saturēties, ka paliek druoši uz vietas stāvuot, tad viņš asti nuolaidis un nuobluoduojies iet pruojām Dünsb. Bībeles dabas stāsti 2. dr. 16.

Avots: EH II, 33

nùoduôt,

1): n. (samaksāt) simtu latu AP., Ramkau; ‡

3) herab- resp. hinabreichen
Linden in Kurl.: n. (nuo kaudzes) grābekli zemē; ‡

4): "pasacīt" (etwas Unangenehmes?) Strasden: es viņam nuoduodu dažuos vārduos, un diezgan. priekšā viņš labs, bet aiz muguras nuoduod krietni. Refl. -tiês, ‡

4) sich hin- od. weg- begeben, hinziehen
(intr.) Auleja: lietus mākuonis nuodevēs uz tuo pusi; ‡

5) (zu viel) weggeben
(intr.) Frauenb.: viņš par daudz citiem nuoduodas (tâ ka pašam pietrūkst); ‡

6) ergehen, passieren
Segew. u. a.: viņam slikti nuodevies Wolm. kas te nuosidevis (= nuoticis)? Preiļi (Kur. Nehrung); ‡

7) glücken, gelingen
(vgl. r. удаться): pirmuo nakti Ķilpukam nenuosadeve Pas. XlV, 393. paduoms ... nuosadeve VI, 109.

Avots: EH II, 42

nùoduôt [li. nudúoti], tr.,

1) abgeben, hingeben, verabreichen, abgeben, was gebührt, übergeben:
nuoduodi šuo vē̦stuli savam brālim! sievai nuodeva barību ar mē̦ru LP. V, 365. va˙dzi, ka tu savam tē̦vam maizi nuoduota Dok. A. pē̦rkuoņam bijis grūti viņu atrast un suodu nuoduot Lp. VII, 465. ķēniņš nuoduod muļķīti pie ūdens nesēja LP. IV, 61. zaldātuos tevi nuoduošu! LP. V, 76. brāļi galvas vien gruozīja, dārgu naudu nuode̦vuši BW. 24351, 5. nuoziedznieku nuoduot tiesai;

2) verraten:
savu tautu. Refl. - tiês,

1) sich abgeben, sich hingeben:
viņš mīļi ar mani nuodevās Aps. es ar pilnu sirdi nuoduoduos priekiem;

2) sich verraten;

3) mit dem Lok. od. pēc, geraten nach:
dē̦ls nuodevies tevī RKr. VIII, 42. dē̦ls bij nuodevies pēc tē̦va Līb.

Avots: ME II, 779

‡ nùodunduôt, = nùoduñduruôt: leitis gan priecīgs ... , bet tuomē̦r nuodunduo un nuožē̦luojas: "ak skāde ..." Pas. XII, 389.

Avots: EH II, 41

nùogauduôt (unter nùogàudât ), ‡

2) durch Heulen jem. etwas Schlimmes erleben machen
AP.: suns mani nuogauduos, un es miršu.

Avots: EH II, 45

nùokùokuôt: auch Dunika, Siuxt.

Avots: EH II, 58

nùolazduôt, tr., abprügeln Bauske.

Avots: ME II, 808

nùole̦duôt: auch Segew. u. a.; cauri nuole̦duotām (= nuole̦duojušām) rūtīm nuomanāms Janš. Līgava II, 335.

Avots: EH II, 61

nùole̦duôt, intr., refl. - tiês, sich mit Eis bedecken, vereisen: viss ceļš nuole̦duojis Ahs. n. RKr. XVII, 42, Kand. trepes bijušas nuole̦duojušās B. Vēstn. ceļš nuole̦duojis vienā le̦dū Sassm.

Avots: ME II, 809

nùoliduôt, intr., dahinschweben: lakstīgaliņ nuoliduo pie līgaviņas luoga!

Avots: ME II, 810

‡ nuonaîduôtiês ² Seyershof, = nùoskàistiês: kuiļi nuonaiduojas cits uz cita.

Avots: EH II, 71

nùopê̦duôt (unter nùopê̦dât): luopi nuopē̦duojuši pļavu Seyershof. zaķu nuopē̦duots sniega lauks Brigadere Dievs, daba, darbs 177.

Avots: EH II, 74

‡ nùoriñduôtiês, sich in Reih und Glied aufstellen: kazāki ... nuorinduojās gar pagasta māju Atpūta № 643, S. 6.

Avots: EH II, 81

‡ nùoskaîduôt, = ‡ nùoskaîdât: n. sē̦tu Frauenb.

Avots: EH II, 85

nùoskaluôt: vējš visus mākuoņus nuoskaluojis ("izdze̦nājis, nuotīrījis"); saule spīd Frauenb. bē̦das n., den Kummer in Branntwein ersäufen U. (unter skaluot). Refl. -tiês: ūdenī nuoskaluojušies raganu smē̦ri (von der Haut) Pas. XV, 169.

Avots: EH II, 85

nùosũduôt, ‡

2) eine Zeitlang eitern (?):
acs kādas dienas nuosūduo, un ir ve̦se̦la Orellen.

Avots: EH II, 93

nùosũduôt, nùosũdît Spr., tr., bedüngen: laukus.

Avots: ME II, 862

nùotẽ̦ruôduôt,* tr., stählen: nuotē̦ruoduota dzelzs Konv. ² 3784.

Avots: ME II, 874

nùovā`rduôt, tr., durch Zauberworte besprechen, behexen: ūdeni JK. VI, 28. kundze viņu nuovārduoja Por.

Avots: ME II, 883

[nùoveiduôt, darsteuen Wid.]

Avots: ME II, 884

nùoziêduôt, tr., mit Geschenken, Opfern (ziêdi) ausstatten, beschenken, durch eine Art von Sühnopfer reinigen: nāc, parādi, vīra māte, kur tās mana vīra guovis, lai es viņas nuozieduoju ar ziediņu ziediņiem! BW. 25572, l. kur miruonis nuomazgāts, tur negāja pāri, kamē̦r tuo vietu nuozieduoja BW. III, 3, 861.

Avots: ME II, 891

paduôt,

1): kuŗa tam kuopā ar tē̦vu vārdu (ihr Jawort)
pade̦vusi Ciema spīg. 64;

3): pade̦vuši labu rīt[u] Tdz. 55805; ‡

5) (etwas Schweres) ein wenig weiterrücken (tr.)
Kaltenbr.: šitī istaba vairāk uz vienu galu paduota par kādu pakšu; ‡

6) tagad padeva jaunam mēnešam "jetzt beginnt der Neumond"
Linden in Kurl. Refl. -tiês, ‡

4) ein wenig weiterrücken
(intr.; r. податься): pēkšņi akmins pasadevēs uz sāniem Pas. VII, 325. Subst. pade̦vums: pie tā paša (sc.: ce̦pures) pade̦vuma būsi muna ļaudaveņa BW. 29799, 2 var.

Avots: EH II, 129

paduôt [li. padúoti; slav. podati], tr.,

1) geben
(perfektiv): sakās auzas pade̦vušas; pabeŗ auzu pe̦laviņas BW. 29842. buļļiem siena pametiet (Var.: paduodat)! 28947. padevri vakariņas A. XVII, 933. aizmirsis paduot ēst LP. VI, 108;

2) hinreichen, (hin)geben:
paduodi man krē̦slu! cik ruociņas nepadevu asāriņu dzērējam? BW. 15477, 3. nepaduod tautiņām pirmās reizes nākumiņu! BW. 15082,1. paduod ziņu brālītim 13319. dē̦lam izdevies zīmi paduot LP. III, 25;

3) bieten, erweisen
(perfektiv), auch deminuierend: padevu labdienu, labvakaru, dievpalīgu. gribējis paduot jaunkungam guodu LP. III, 102;

4) untergeben:
gubernātuors paduots iekšlietu ministrijai Latv. Refl. -tiês,

1) sich hin-, ergeben, sich unierwerfen:
tam es pate padevuos ar daiļuo augumiņu BW. 25513, 1. dē̦ls allaž padevās ve̦cāku gribai BW. III, 1, 51. viņam ne˙kādā ziņā nepaduošuos,] lai˙tur kas; [2) laulībā paduoties, sich in Ehestand begeben Für. I, unter laulība];

3) gedeihen, geraten, gelingen:
labība, luopi, bites, augļi paduodas. abuoli lai brangi pade̦vušies Purap. luopuos svētība nepaduodas LP. V, 12. ne˙kas laimīgi nepaduodas VII, 68. [maize šuoreiz nav pade̦vusies Dunika]. zveja viņam nepadevās. viņam vācu mēle lāga nepadevās Dok. A. - Subst. padevẽjs; wer hinreicht, hingibt; pade̦vums, die Hingabe, die Darreichung; paduôšana, das Hingeben, Hinreichen; paduôšanâs, das Sichergeben; das Gedeihen, Gelingen.

Avots: ME III, 21

‡ padunduôt, eine Weile summen: skuoluotājs ... padunduo priekšā tiem (dziedātājiem) balsis Janš. Līgava I, 15.

Avots: EH II, 129

pagauduôt: ve̦cais Kārklis pagauduojis (das Heulen der Wölfe imitierend) Pas. XV, 483.

Avots: EH II, 133

[pagauduôt, eine Weile heulen: vilkimežmalē pagauduoja un aizgāja.]

Avots: ME III, 28

‡ pagraûduôt Heidenfeld, Meselau, "Halbkörnern" zum Bewirtschaften geben: gribu savu zemi p.

Avots: EH II, 134

‡ pagrīduôt, = pagrīst: kâ rībēs, ... - māla plāns apakšā? kaut ... sudrabiņu pagrīduotu! Tdz. 47206.

Avots: EH II, 134

palduôtiês: auch Heidenfeld, (mit alˆ) Lös.; palduojamā mājiņa Lös., ein Badehäuschen. "Wolm." ME. III, 58 ist zu streichen, s. oben unter paldu 1.

Avots: EH II, 150

palduôtiês, für pe̦lduôtiês, sich baden Wolm. [?] n. BW. 32570, 5, [Sessw.].

Avots: ME III, 58

pame̦duôt: misa pame̦data Tdz. 56163,1.

Avots: EH II, 155

[pame̦duôt, (mit Honig) versüssen: pame̦duots alutiņš BW. 34422, 1.]

Avots: ME III, 68

pā`rduôt,

1): auch AP., Ermes, Jürg., Trik., (mit â ² ) Kegeln, Lems., Selg., (mit ã) Dunika, Hasenp., Lemb., Perkunen, Popen, Pussen, Rothof, Stenden, Zabeln; pārduosim naudeņā (= par naudu) Skaista n. FBR. XV, 53. Zur Bed. von pãrduôt vgl. ae. sellan "übergeben, verkaufen";
‡

2) pârduot ² ziņu mājā Stenden, eine Nachricht nach Hause schicken (befördern).
p. ziņu - auch Kalupe n. FBR. XVIII, 45. Refl. -tiês, ‡

2) "(alle auf den Markt hingeschafften Waren) verkaufen"
(?) Kaltenbr. n. FBR. XVII, 69. ‡ Subst. pārduošana, das Verkaufen: tirgū vežu līgaviņu ... pārduošan[i] BW. 12041, 3.

Avots: EH XIII, 198

pā`rduôt [Wolm., C., N.-Peb., Jürg., Wenden, Arrasch, pârduot ² Salis, Widdrisch, Bauske (li. pardúoti), pãrduot Tr., Nigr., N.-Bartau, Dond., Wandsen, Kandau, Alt-Autz], tr., verkaufen: nepārduod kaķi par zaķi! Ūsiņam pilns stallītis pārduodamu kumeliņu BW. 30061. stāv, it kâ tē̦vu zemi būtu pārdevis, sagt man von einem Mutlosen, Verzweifelnden. Refl. -tiês, sich verkaufen.

Avots: ME III, 154

‡ II pãrduot, gebend verwechseln (sich versehen) Dobl. n. BielU.: jūs man atslē̦gu pārdevāt. Refl. -tiês,

1) unversehens falsch gegeben werden
Strasden: vi,ram bij pārdevies (er hatte sich beim Geben versehen);

2) sich übergeben
Oknist: tu esi ve̦lnam pārsadevis.

Avots: EH XIII, 199

pā`rduôtava,* der Laden, das Magazin J. Allun.; grāmatu pārduotava, die Buchhandlung; sīkpreču pārduotava.

Avots: ME III, 154

‡ *pãrduõteve (od. *pãrduõtuve?), zu erschliessen aus tahm. pãrduē̦te̦v Rothof n. FBR. VIII, 114, = pā`rduôtava.

Avots: EH XIII, 199

pãrle̦duôt, intr., sich mit Eis bedecken: sniegs, kuŗa virskārta jau pārle̦duojusi... Konv. ² 2391.

Avots: ME III, 163

pãrliduôt, intr., hinüberschweben, überfliegen: pār gālvām pārliduoja vārnu bars Vēr. I, 1393. sē̦ras pārliduoja pnr viņu sejām Latv. pār lūpām pārliduoja viegli smaidi A. XI, 107.

Avots: ME III, 164

pārrũduôt,* tr., vererzen, in Erz verwandeln. Refl. -tiês, vererzen, sich in Erz verwandeln.

Avots: ME III, 173

pãrveiduôt, tr., umgestalten, umformen, verändern: viņš nāk un visu sāk pārveiduot Asp. vai tu sirdi pārveiduosi par vasku? Niedra; pār veiduots cilvē̦ks Zalkt. Refl. -tiês, sich umgestalten, sich verändern: rūgtās žultīs pārveiduojas visu saldās laimes baudas Rainis. Subst. pārveiduõjums, das Umgestaltete, die Umgestaltung, Metamorphose; pãrveiduôšana, das Umgestalten, Umformen; pãrveiduôtãjs, wer umgestaltet, umformt.

Avots: ME III, 186

‡ pasklañduôts ceļš Dunika, ein abgeschrägter, glattgefrorener Weg, auf dem man leicht ausgleitet. Vgl. li. dãsklanda "slīpums".

Avots: EH XIII, 173

pavaluoduôt, (einwenig) schwatzen: atturējušas nuo pavaluoduošanas Duomas II, 574.

Avots: ME III, 132

paviduôt, den Vermittler spielen Wid.

Avots: ME III, 137

pê̦duôt: kas te pê̦duojis ² ? Kegeln.

Avots: EH XIII, 227

pē̦duôt, tr., Spuren hinterlassend austreten: viņa pē̦duoja saviem lē̦najiem suoļiem tuvējuos meža celiņus Druva I, 1504.

Avots: ME III, 207

pe̦lˆduôtiês: auch Lub.

Avots: EH XIII, 220

pe̦lˆduôtiês, = pelˆdêtiês, baden: Jāņa māte ar Jānīti pe̦lduojās (Var.: peldējās) BW. 32570, 5 var. pe̦lduojies, raudaviņ, pa dziļuo ezeriņu! BW. 14044.

Avots: ME III, 195

pe̦lˆduôtava, eine Badeanstalt Ar.

Avots: ME III, 195

pìeduôt,

1) zu-, hinzugeben:
kūmām izbraucuot, ve̦cmāte nesējai vēl piedeva labus paduomus BW. I, S. 179. vilks izstāsta visu smalki un tad pieduod paduomu LP. IV, 153. var atrast diezgan daudz... ziņu par dažādām tautām, kam dažkārt pieduoti arī bilžu pielikumi Etn. IV, 131. ne tu pieduosi, ne es kuo varu atlaist Alm. saimeniece cisku kasa, negribēja gaļas duot; vai tu kasi, vai nekasi, tâ˙pat ga ļa jāpieduod BW. 334332;

2) verzeihen, vergeben:
pieduod, dievs, meitai grē̦kus! BW. II, 6840. dievs, pieduod manu grē̦ku, es pielaidu uguntiņu! BW. 23221, 8. nepieduošu vērsīšam...: ik dieniņas ganuos gāju, sausa maize kulītē 29254;

3) zur Genüge geben:
saimnieks nespēja viņam darba ne pieduot JK. V, 81. tuoreiz tē̦vi dē̦liem vēl skuolas mācību maz varējuši pieduot Upīte Medn. laiki. nevarējis tik daudz apavu pieduot LP. III, 84. nevari tu, cilvē̦ks, viņiem algas vien diezgan pieduot Druva II, 769. duod, māmiņa, cik duodama, duod ar dieva palīdziņu! ne duodama nepieduosi, kad dieviņš nepalīdz BW. 16410.

Avots: ME III, 247

pìeliduôt,

1) auch pìelidinâtiês, heranflattern: bezdelīga pieliduoja pie luoga;

2) hinzufliegen, sich fliegend gesellen zu:
mūsējiem pieliduojuši sveši baluoži.

Avots: ME III, 266

piêpê̦duôt ^2, volltrampeln: ar slapjām, dubļaiņām kājām istabu piepē̦duot Sassm.

Avots: ME III, 279

pìeriñduôt, zuzählen: šeit varam pierinduot kādas mūsu tautas dziesmas Pūrs II, 65. pie L. dzejuoļiem še pierinduojami jauni klāt Vēr. II, 1260.

Avots: ME III, 285

pìeskaîduôt Bers., pìeskaidinât Dond., mit Holzspänen vollstreuen.

Avots: ME III, 290

pìesliduôt, hinan-, heranlaufen auf Schlittschuhen.

Avots: ME III, 292

pìevā`rduôt, überreden, (zu etw.) bereden.

Avots: ME III, 308

pluduôt, pludêt St., U., auch refl. pluduôtiês, strömen; (obenauf) schwimmen, geschwemmt werden: ūdens, kas vasaru bŗīvi pluduoja un cēlās Citu t. r. XIV, 78. dzē̦ruse dzērvīte upītes malā, palika spalviņa pluduojuot BW. 26665. zila kâ upe, kad pluduo pirmie le̦di Latv. naudas kaste pluduojusies ūdens virsū LP. VI, 232: viss sē̦tsvid[u]s pluduot pluduoja Jauns. salijis tik daudz, ka viss ceļš pluduo Grünh. galds pluduo, der Tisch ist stark begossen Grünh.

Avots: ME III, 354

plûduôt Saikava, freqn. zu plûst, schwimmen Brasche, strömen: miglu strāvās, kas viegluos mākuonīšuos plūduoja Rainis. viļņi atpakaļ nevar vairs plūduot ders. pa siltuo gaisu plūduoja salda smarša ders. siens plūduo ūdenī.

Avots: ME III, 361

raduôt, Refl. -tiês: mēs vēl tagad raduojamies ("halten einander für Verwandte") Ramkau. viņi ir tivi radi, bet viņi neraduojas (verkehren nicht) AP.

Avots: EH II, 349

raduôt, tr., in Verwandtschatt bringen, verwandt machen Wid. Refl. -tiês, Verwandte besuchen U., mit Verwandten verkehren Dr.; sich verwandt rechnen U.; in verwandtschaftliches Verhältnis treten Spr.: viņi raduojās kuopā Döbner n. U. tu vari raduoties ar maniem radiem Kaudz. M. 106. viņi nuorunājuši raduoties visu mūžu Janš. es neiešu ar katru ... raduoties Duomas III, 562. pienenītes, mums tâ labi raduoties: visa e̦smu tīra ze̦lta, jums zeltīti lindraciņi Blaum.

Avots: ME III, 463

rañduôtiês: "jautri tērzēt" Seyershof: varēs par visu kuo r.

Avots: EH II, 353

rañduôtiês Karls., spielen, lärmen (von versammelten Kindern gesagt) Allend. n. U. Zu randa II ?

Avots: ME III, 477

rē̦duôt: mans baltais tagad rē̦duo Popen.

Avots: EH II, 369

rē̦duôt Kekkau, = spalvu mest (die Federn od. Haare wechseln). Zu rē̦ds II ? Vgl. r. у него волосы рѣдѣют

Avots: ME III, 518

‡ *riduôt, zu erschliessen aus ieriduôt (unter ieridêt) und sariduôt.

Avots: EH II, 370

rinduôt, s. rindât.

Avots: ME III, 528

sabaduôt(iês), längere Zeit, zum Überdruss hungern, Not leiden Spr.

Avots: ME III, 591

sabaduôt(iês), längere Zeit, zum Überdruss hungern, Not leiden Spr.

Avots: ME III, 591

saduôt,

2): iejauce gre̦dzinu putrā un pavēlēja sulainim juo s. (auffressen machen)
... vēršam Pas. XII, 334. par jē̦ru sadeve (= sasuolīja) vairāk kâ pieci simti, bet es nedevu AP.;

3): s. ar pātagu Dunika u. a. Refl. -tiês,

1): s. ļaunus vārdus (sich streiten)
Strasden; ‡

4) passen (?):
dziedāt man sadevās ar ... lakstīgalu BW. 392, 2 var.

Avots: EH XVI, 406

saduôt,

1) tr.; zusammengeben, vereinen;

2) geben (auf eine grössere Menge resp, eine grössere Anzahl von Objekten bezogen): pamāte sade̦vuse ve̦se̦lu puodu pakulu vērpjamā līdz LP. VI, 811. uotrus piecsimti par iemauktiem saduod I, 118. jau sadevu divi simti (sc.: mārku) BW. 13595, 15. viņa sadeva tiem vārdus A. Brigader. visi vārdi jau citiem bē̦rniem saduoti LP. I, 80;

3) intr., tüchtig schlagen, prügeln
Etn. II, 86, aufs Korn nehmen: par nagiem saduot RKr. VI, 510, auf die Finger schlagen. saduot pa nāsīm, ka rads rada nepazīst. tam . . . uz ādu ir jāsaduod brangi Lapsa-Kūmiņš 14, man... gribējās saduot dažiem par purnu Apsk. v. J. 1905, S. 61. es gribu saduot bagātiem krietni virsū Kaudz. M. 221. - (lietus) krietni sadeva, es hat stark geregnet. Refl. -tiês,

1) einander geben, reichen:
saduoties ruokas od. ruokām, einander die Hand (die Hände) reichen: kūmas sasveicinājās un sadevās ruokas ar bē̦rna ve̦cākiem BW. I, S. 180. satikās brāļu bē̦rni, sadevās ruociņām BW. 29385. sagājās Jāņa bē̦rni, sadevās ruociņām 32885. saduoties (sc. ruokas), wetten, den Handel od, die Verabredung schliessen Kronw. saduoties lab(u)rītu, lab(u)vakaru, dievpalīgu etc., einander begrüssen (d. h. den Morgen-, Abendgruss u. s. w. bieten): labu rītu sade̦vušies, sākām sarunāties A. v. J. 1897, S. 474. dē̦ls tâ˙pat kâ ar pirmām meitām sadevās dievpalīgus LP. VI, 536. saduoties mutes, einander küssen: saimniece sadevās mutes ar meitām A. Upītis;

2) sich begeben (von einer grösseren Anzahl von Subjekten ausgesagt): klausītāju miljuoni dieva namā saduodas Jaunības dzeja 24. uz šuo tirgu tirdzē̦ni bija sade̦vušies paprāvā skaitā B. Vēstn.;

3) sich (zu etwas) vereinen
U. (oft mit kuõpâ): ūdens sadevās kuopā, un Kriša vairs ne redzēt Krišs Laksts 54. - strādnieki sākuši saduoties sabiedrībā Japana 56. sirds saduodas ar sirdi Plūd. Rakstn. II, 319.

Avots: ME III, 619, 620

sagaũduôt,

1): kad saimenieks kur aizgāja, tad, suns visu laiku sagauduoja pa māju AP.; ‡

2) heulend erlangen, zustande bringen, heraufbeschwören:
vējš tikām gauduoja, kamē̦r sagauduoja lieta Lis.

Avots: EH XVI, 408

sagaũduôt, eine bestimmte resp. eine längere Zeit (weh)klagen, heulen.

Avots: ME III, 624

sagraûduôt, intr., verzuckern: ilgi stāvē̦dams, me̦dus sagrauduo Lis.

Avots: ME II, 628

sagre̦bzduôt: auch Dunika.

Avots: EH XVI, 409

sagre̦bzduôt N.-Peb., Notk., Lis., = sagre̦mzduôt.

Avots: ME II, 629

sagre̦mzduôt, ‡

2) "izčurkstināt (taukus)": sagre̦mzduo šuos taukus! Brig.

Avots: EH XVI, 410

sagre̦mzduôt Odsen, Golg., Sessw. (mit è̦m ^2), Roop, Aliendorf, Drobbusch, sagre̦m̃zdât Neuhausen, zerschaben, zerraspeln Vank., Ailasch, Welonen, Ruj., Ermes, Kokn., Tirsen, (mit e̦m̂ ²⁾ Schibbenhof, (mit e̦m̃) Schujen, Smilten, Roop, Salisb. u. a., (mit è̦m ²⁾ Mar., Schwanb.: Lāčadē̦ls rāceni ar zuobe̦nu sagre̦mzduoja Pas. II, 293. "sakasīt": sagre̦mzduot mizas, kuokus Kalleten. Refl. -tiês, eine (im Frühjahr) leicht abzulösende Rinde bekommen: vai tad kārkli jau sagre̦mzdoujušies, ka tu jau taisi svilpi? Vank.

Avots: ME II, 629

saķil˜duôtiês ‡

2) eine gewisse Zeit hindurch sich zanken:
ilgi viņi tur saķilduojās Pas. X, 399.

Avots: EH XVI, 422

saķil˜duôtiês, in Streit geraten, sich verzanken: ar jaunākuo brāli biju saķilduojies A. XXI, 52. viņi vienu dienu saķilduojušies LP. VII, 563. ne par šuo, ne par tuo saķilduojās un ēdās bez gala ebenda 153.

Avots: ME II, 663

salazduôt, tr., durchprügeln, verhauen: viņš tik gribēja tuo krietni salazduot Janš. 21.

Avots: ME II, 667

sale̦duôt, intr., sich mit Eis bedecken, vereisen: malka e̦suot apgāzusies un sale̦duojusi Upīte Medn. laiki 60.

Avots: ME II, 670

saliduôt, ‡ Subst. saliduõjums, beendetes Zusammenfliegen: vanagu s.

Avots: EH XVI, 425

saliduôt, zusammenfliegen.

Avots: ME II, 671

same̦duôt, tr., mit Honig versüssen: same̦duotu (Var.:- vis˙saldāku) alutiņu BW. 26305, 1: vai tā tautu pe̦lu maize bij ar me̦du same̦duota (Var.: apme̦duota) 19196, 1. ... uzliedami, medus šūnām siltu ūdeni. šuo same̦duotuo ūdeni tad raudzēja Konv. ² 2683.

Avots: ME II, 682

samuduôt, ‡ Refl. -tiês "?": esi pa nakti samuduojies Janš. Atpūta, № 393, S. 5 (ähnlich № 385, S. 6).

Avots: EH XVI, 432

samuduôt, tr., (im Fieber Unverständliches) zusammensprechen, -phantasieren.

Avots: ME II, 689

sanaîduôt, sanaîdêt, tr., verfeinden. Refl. -tiês, sich verfeinden, in Streit geraten Wid.: te viņi sanaiduojas; te atkal pa draugam A. V. J. 1902, S. 392. zviedri e̦suot pie Rindas sanaiduojušies LP. VII, 351.

Avots: ME II, 692

saraduôtiês, in verwandtschaftliche Beziehungen treten: viņš caur precēšanuos saraduojās ar mūsu pamīliju Kaudz. M. 94, nuo tā laika e̦suot saraduojušies... saimnieki Čāpiņi un Tāpiņi Janš. Čāp. 15.

Avots: ME II, 711

sariduôt, unordentlich, regellos zusammenlegen, -häufen: s. lietas Golg., Lis., Drosth., Mesoten.

Avots: ME II, 717

‡ sasir̂duôtiês ² Seyershof, = sasirdîtiês.

Avots: EH XVI, 446

‡ saskaîduôt ² Frauenb., hauend od. schnitzelnd eine Menge von Spänen hervorbringen.

Avots: EH XVI, 447

savaduôt Spr., = savadât, zusammenführen.

Avots: ME III, 779

savā`rduôt,

1): zuredend versöhnen:
kad Krūtežas tē̦vs nesavārduos, kas tad savārduos? Kaudz. Izjurieši 202.

2): auch Dunika.

Avots: EH XVI, 464

savā`rduôt,

1) überreden
Wid.;

2) (eine Krankheit) besprechen
Spr., Wid. Refl. -tiês, in Wortwechsel geraten Salis n. U.: tikai drusku savārduojies De̦glavs.

Avots: ME III, 782

saviduôt, vermittelnd versöhnen Golg., Lis.: divus naidā sagājušus grūti saviduot. Refl. -tiês, sich konzentrieren: zemestrīču katastrofas saviduojas jūru tuvumā MWM. X, 262.

Avots: ME III, 786, 787

sazãrduôt: auch Dobl, Luttr.: lē̦cas de̦r sazārduojamas Janš. Nīca 53.

Avots: EH XVI, 467

sazãrduôt, (auf zārdi) zum Trocknen aufstellen MSil., Frauenb., Roop, Lemsal, Fehteln, Matkuln, Lindenhof, Nötk., Grünw., N. - Peb.: kūdru griêž un sazārduo Veselis Saules kapsē̦ta 120. sazārduot linsē̦klas Gr. - Buschhof, Laud.

Avots: ME III, 795

‡ sazieduôt, zusammenspenden: valsts aizsardzībai sazieduots 2,5 milj. latu Jaun. Ziņas 1939, № 287, S. 1.

Avots: EH XVI, 468

sirduoties, ‡

2) herzen, umhaisen
(sakampties, glaust) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 488

sirduoties, im Eifer sein L.

Avots: ME III, 845

skaîduôt Golg., LKVv., Lis., Wid., Späne machen.

Avots: ME III, 865

sklañduôt: auch (mit an̂ ² ) Rutzau.

Avots: EH II, 505

sklañduôt Dunika, tr., mit einem Stangenzaun umgeben Wid.

Avots: ME II, 882

‡ sklañduôts ceļš Dunika, ein glatter Weg, aut dem em Schlitten seitwärts gleitet.

Avots: EH II, 505

skranduôt, tr., zerreissen, zerstückeln: (fig.) mūsu priekšruocības latvieši skranduot saskranduo.

Avots: ME II, 887

‡ skrẽ̦duôt MSil. "mit einer skrẽ̦da II sieben".

Avots: EH II, 509

sliduôt, intr.,

1) gleiten:
kâ slapstīdamās lejā migla sliduo MWM. VIII, 691. kalna galā pie avuota sliduoja gaisuos slaids ... uosis un žuburaina mežābele Veselis Tīrumu ļaudis;

2) Schlittschuh laufen.
Refl. -tiês, gleiten, glitschen, rutschen: zē̦ni sliduojās pa le̦daiņuo spuoguli Kaln. Uozuolk. m. 69. - Subst. sliduôtãjs, der Schlittschuhläufer.

Avots: ME III, 931

sliduôtava,* die Schlittschuhbahn.

Avots: ME III, 931

sliduôts, = slide̦ns, glatt, schlüpfrig: uz sliduotu le̦dutiņu BW. 14488 var.

Avots: ME III, 931

‡ *slieduôt, zu erschliessen aus ieslieduôt.

Avots: EH II, 528

sprīduôt Kawall n. U., = sprīžuôt; nach Spannen messen Mag. XX, 3, 180.

Avots: ME III, 1021

sũduôt, ‡

2) eitern
Orellen: ziepes nevajag laist mazam bē̦rnam acīs, juo tad acis sūduo.

Avots: EH II, 607

sũduôt, düngen: cīrulis lauku nesūduo Seif. II, 175. sūduotā zemītē BW. 19586 var. dze̦lti mieži līdumā, vai sūduoti, nesūduoti 21I88 var.

Avots: ME III, 1130

‡ *tẽ̦ruôduôt, zu erschliessen aus nùotẽ̦ruôduôt.

Avots: EH II, 678

tilaûduôt ² N.-Bartau, faulenzen: kuo tu te tilauduo gar malām un neej pie darba! N.-Bartau.

Avots: ME IV, 187

trūduots, mit Humus versehen (?), gedüngt (?): bieži trūduotā zeme Veselis Netic. Toma mīlest. 21.

Avots: ME IV, 251

‡ tuduôt Frauenb. "(gausi) iet, klejuot".

Avots: EH II, 700

uzduôt,

1): kam kungs vēl bija uzdevis de̦gvīna čarku Veselis Cilv. sac. 110. cits kungam vairāk uzduod (bietet)
renti Seyershof;

2): u. kam ar pātagu Dunika u. a.; ‡

7) hinaufreichen:
man nuokrita ce̦purīte; kuŗa laba mātes meita, uzduod manu ce̦purīti BW. 29799, 1 var.; zum sofortigen Anziehengeben: es uzdevu (Var.: uzģērbu) baltu kre̦klu savam siena pļāvājam 28619, 4 var.; ‡

8) das Part. auf
-dams zur Verstärkung eines vorhergehenden duot "geben": šim arājam ... namnieks duod naudu uzduodams (reichlich, eine Zeitlang; mit Betonung der 2. Silbe?) Pas. XV, 137.

Avots: EH II, 721

uzduôt (li. uždúoti "hinaufreichen; aufgeben"),

1) dazugeben, daraufgeben
L., U.;

2) einen Schlag versetzen
Spr.;

3) (stark) regnen:
lietus krietni uzdeva AP.;

4) aufgeben, auftragen:
tie... varēja kādam kāzu viesam uzduot, lai viņu vietā... atriebjas BW. III, 1, S. 82. kādu darbu tev rītdien uzdeva? LP. IV, 33. uzduot darbiniekam vest Ķenci iekšā Kaudz. M. 156. princim... uzde̦vuse mīklas (hat Rätsel aufgegeben zu raten) LP. VI, 1010;

5) für jem. od. etw. ausgeben; nennen, melden, (bei Gericht) verklagen
Spr.: uzduot par liecinieku. princesei jāuzduod viņš par savu glābēju. pate kreimu izē̦duse, runcim vainu uzde̦vuse (Var.: uzkrāvuse, piegrièzuse, nuoteikuse) BW. 31127, 2 var.;

6) rülpsen
L. Refl. -tiês, sich (seinen Namen) nennen Wid.; sich (vor Gericht Wid.) melden; sich für etw. Ausgeben: uzduoties par liecinieku, viņš uzdevies par kalēju. pats uzdevās tiesai. dē̦ls aiziet pie ķēniņa uzduoties JK. III, 71. uzduoties par princeses glābēju Pas. VI, 283. Subst. uzde̦vums, die Aufgabe.

Avots: ME IV, 327, 328

uzdũduôt, (auf einem Blasinstrument) aufblasen: gans uzdūduoja (ar stabuli) vēl reiz Bauske.

Avots: ME IV, 327

uzgauduôt,

1) aufheulen:
suns uzgauduoja;

2) heulend hervorrufen:
suns uzgauduoja nelaimi;

3) heulend, jammernd, wehklagend aufwecken:
uzgauduojuse bē̦rnu augšā MWM. X, 922.

Avots: ME IV, 331

uzliduôt, hinauffliegen, -schweben: uzliduot uz jumta. putns uzliduoja augsti gaisā.

Avots: ME IV, 352

uzme̦duôts Bauske, Nigr., Pe̦nkule, uzme̦dâts U., Part. praet. pass., auf etwas versessen, erpicht, nicht ablassend, obgleich abgewiesen U.: viņš uz viņas ir kâ uzme̦dāts, er ist mit seinen Liebesanträgen zudringlich Seew. n. U. kâ uz tevi krita puišeļi! kâ uz˙me̦duoti Janš. Dzimtene ² I, 437. ve̦cākie kungi uz tādām... knīpām ir kâ uz˙me̦duoti Dzimtene V, 33. (meitene) kâ uz˙me̦duota uz Lapiņa Paipala 8.

Avots: ME IV, 357, 358

uzraduôtiês, durch Verschwägerung oder Heirat emporkommen: agrākais kalps uzraduojies saimnieku kārtā.

Avots: ME IV, 370

uzvā`rduôt, (zaubernd) besprechen (mit dem Obj. im Dativ): (pūšļuojuot) slimībai uzvārduot; gewöhnl. dafür apvārduot.

Avots: ME IV, 397

‡ uzvinduôt Pēt. AV. IV, 165, = ‡ uzvindât.

Avots: EH II, 739

uzzārduôt, aufs Dörrgerüst legen Wid., Bauske.

Avots: ME IV, 400

uzzieduôt, noch, dazu, von neuem opfern, darbringen: uzzieduo vēl kādu latu!

Avots: ME IV, 401

I vaduôt: kam izdevi tē̦va zemi? tik es badu nenuomiru, nuovadiņu vaduodama BW. 3822.

Avots: EH II, 747

I vaduôt (li. vadúoti) U., Nigr., Rutzau, auslösen, loskaufen: panāksti viņu nuozuog, un vedējiem viņš jāvaduo RKr. XVI, 133 (aus Rutzau). metīsim simtu mārku, vaduosim sev pādīti FBR. VIII, 142 (aus Rutzau). Wohl zu lat. vas (gen. vadis) "Bürge", got. wadi "Pfand" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 216 f. (die le.-li. Bed. dürfte sich zuerst in der Zusammensetzung mit le. iz- resp. li. iš- entwickelt haben); anders (zu vest) Fick BB. XXVIII, 105 und Trautmann Wrtb. 344.

Avots: ME IV, 431

II vaduôt, mit einem Zugnetz (vads II) fischen Rutzau.

Avots: ME IV, 431

valuoduôt, sprechen, schwatzen: madama nuosēdās ... un valuoduoja Duomas I, 418.

Avots: ME IV, 463

vā`rduôt, ‡

3) vā`rdât ² Linden in Kurl. "mācīt".

Avots: EH II, 763

vā`rduôt (li. vardúoti "behexen, besprechen" bei Būga KSn. I, 32),

1) (zauberisch) besprechen
U., Spr.: slimību varēja dziedināt vienīgi vārduodami LP. VII, 287. burvis ar vārduotu ūdeni 218. vārduotam ūdenim ir lielāka dziedināšanas spēja Etn. II, 171, zirgs, kuru Uoliņš vārduoja... Mikeļa vakarā stadulā Kaudz. M. 118;

2) schön (und klug) reden
Spr.; schwatzen: kuo niekus vārduo! R. Sk. II, 80. Refl. -tiês, Worte wechseln L., sich unterhalten U.; "lamāties" Arrasch, C., Salis, Sessw., Wolmarshof: kuo man ar tevi vārduoties! MWM. VII, 322. tautas rāja, māsa raud, bāleliņi vārduojās BW. 13738, 5. - Subst. vā`rduôšana, das (zauberische) Besprechen: pie buršanas, zīlēšanas, vārduošanas Etn. II, 142; vā`rduôšanâs, das Sichzanken, das Streiten: asā vārduošanās... pārvē̦rtusēs par atklātu ķīvi Janš. Bandavā II, 375; vā`rduõjums, das einmalige, vollendete (zauberische) Besprechen; vā`rduôtãjs,

1) der Besprecher, Zauberer
Spr., Meiran: pūšļuotājiem, vārduotājiem bija ve̦se̦la skuola jāzin JK. vārduotājas, kas prata dziedināt ar... pūšamiem vārdiem BW. I, 184;

2) ein Schönredner
Spr.

Avots: ME IV, 502

varduots (?) Allend. n. U., = var̂žacs, Krankheit zwischen den Zehen. Fehlerhaft für *vardācs (vgl. vur̂dacs)?

Avots: ME IV, 477

veĩduôt,* formen, gestalten: porcelāna masu... veiduot Japana 45. daiļi veiduotu ruoku Vēr. II, 895. Refl. -tiês, sich formen, sich gestalten: nuo zemes veiduojies Akurāters Astras 75. apstākļi veiduojās tâ Vēr. I, 683. Subst. veĩduõjums, das Gebilde, die Gestalt: kalnu... veiduojumus MWM. X, 332, irst dzīve kâ tumsības veiduojums Vēr. II, 1284; veĩduôtãjs, wer formt, gestaltet; der Skulptor B. Vēstn.

Avots: ME IV, 523

ve̦r̂duots: viņš aizskrēja kâ v. Smilt.

Avots: EH II, 771

ve̦r̂duots (li. verdantis Miežinis), Part. praes. act. zu vir̂t, kochend, siedend: ve̦rduots ūdens U., Orellen n. FBR. XI, 46, Ahs., Vīt. u. a.

Avots: ME IV, 539

viduôt: tad nu viņš gājis un viduojis (samierinājis) sanīdušuos brāļus Adsel. Subst. viduôtājs: auch Lng.

Avots: EH II, 781

viduôt, vermitteln Wid., Aps., Golg.: cits sarīdījis, - tev jāviduo Aps. Subst. viduôtãjs, der Mittler, Vermittler Frauenb.: ej nu tur par viduotāju! Aps.

Avots: ME IV, 581

vīduotne Mag. IV, 2, 61, = vībuotne.

Avots: ME IV, 635

vinduôt, mit dem Seil die Fähre von der Sandbank ziehen Aahof.

Avots: ME IV, 599

‡ II vinduôt "?": tec[i], upīte, nevinduo (Var.: neviļņuo), lai vinduo Daugaviņa! BW. 366, 2 var.

Avots: EH II, 785

zārduôt, s. zãrdêt.

Avots: ME IV, 700

zīduot Für. I, = zîdît.

Avots: ME IV, 732

žĩduôtiês,

1) jüdeln
Dr., feilschen: nebūtu kuo žīduoties un dalīties Domas I, 1125. viņš nav... kâ tu, ar kuŗu pastāvīgi jāžīduojas. viņš manas vēlēšanās nuolasa nuo acīm Deglavs Rīga II, 1, 568;

2) lange, saumselig etw. tun:
kuo tu žīduojies tik ilgi? Frauenb.

Avots: ME IV, 813

ziêduôt, Geschenke machen, Gaben verteilen (wie die Braut bei der Verheiratung) U.; (mit Brautgeschenken) beschenken (= apveltît) Spr.; opfern U.: zieduo, mārša, kuo zieduo, zieduo savu pirtes (akas 25591) taku! BW. 1081. zieduo labi guovju stalli! 25573. zieduo labi klētes durvis! 25583. visas tautu žuogmalītes gaida tevi zieduojam 6818. ve̦dat pūru kalniņā, zieduojat bāleliņus! 27811. paliek mani bāleliņi šai saulē nezieduoti 27810. nedzeŗ mans kumeliņš nezieduotu ūdentiņu 20010, 3; 29861. vai, tautu zemīte̦... es tevi zieduošu cik varē̦dama: gan zieduoju vaŗa ziedu, gan sarkanu dzīpariņu RKr. XVI, 202 (aus Ranken). kad cilvē̦ki apveltīti, tad veltīja jeb zieduoja vietas BW. III, 1, S. 45 (ähnlich S. 77). zieduo nama un istabas vietas un lietas III, 3, S. 620. zieduo arī piedarbu, aku, dzirnavas III, 1, S. 24. ziedu mešana jeb zieduošana 59. e̦ze̦ram ik˙katru gadu vienu cilvē̦ku zieduojuši LP. VI, 727. neatraduse... savu zieduotuo (Opfer) VII, 217. dievam zieduot dziesmiņu SDP. VI, 44. zieduoju savus... spē̦kus mēnešrakstam Alm. Rud. 60. lielas summas viņas uzturēšanai zieduojuši Vēr. I, 1284. Refl. -tiês, sich opfern: priekš jums viņa zieduojās Rainis Uguns un nakts 107. - Subst. ziêduôšana, das Opfern; ziêduõjums, das einmalige, vollendete Beschenken (mit Brautgeschenken); das Opfer; ziêduôtãjs, wer Brautgeschenke verteilt; wer opfert: līdziniece bija zieduotāja jeb ziedu metēja BW. III, 1, S. 53.

Avots: ME IV, 741

ziêduôts (li. žieduotas "ziedains" Miežinis), bunt, scheckig: cielaviņa... zieduotām kājiņām BW. 18803 var. telīt[e]... zieduotām (Var.: ziedainām, zieduojām) kājiņām 29028 var.; 29030, 2.

Avots: ME IV, 741

zūduôt(iês), s. zūdît I.

Avots: ME IV, 755

zūduôt(iês), s. zūdît I.

Avots: ME IV, 755

zvaîgzduôts ² PlKur., gestirnt.

Avots: ME IV, 762

zvirgzduôt, bröckeln (intr.): granīts, kas smalkgraudains un nezvirgzduo (nedrūp zvirgzduos) Konv. ² 464. Refl. -tiês "?": elektriskuo uguņu gaismā zvirgzduojas sniega kristalli JR. VII, 105.

Avots: ME IV, 778

zvirgzduôts (li. žvirgžduotas "kiesig"),

1) = zvirgzdaîns (mit ìr ² ) Gr. - Buschh.: zvirgzduots laukumiņš lieveņu priekšā Straumes Jānis;

2) fein, klein:
zvir̂gzduots ² (= sīki rakstīts) raksts cimdiem, dvielim Bauske.

Avots: ME IV, 778

‡ al˜dât NB. "bļaustīties": bē̦rns aldā cauras dienas. Refl. -tiês "bļaustīties" NB., lärmen, "plêsties" Ahsw., Wain., Zirau: meitas aldājas ar kaimiņiem NB. Zunächst aus li. áldoti šáukoti".

Avots: EH I, 67

I bañda, auch bañds, gew. Pl. bañdas Baldohn u. a.,

1) das dem Knechte vom Wirte als Lohn zugeteilte Stück Feld oder die Aussaat darauf
[vgl. dazu Bielenstein Holzb. 465 f.]: vīram bijuši trīs pūgu vietas bandas lauki LP. VI, 361. sẽja tam bandu linus lîdumā Druva II, 521. es dziedāju, gavilēju, savas bandas e̦cē̦dams BW. 995. es puišiem bandu devu 31009. bandas puisis, ein solcher Lohn-Knecht 14425. vaicājiet bāleliņi, kur tautieša bandu nauda Ltd. 765;

2) das Nebengewerbe, Nebenverdienst
L., ST.; bandas od. bandu bē̦rns, uneheliches Kind; bērniņi, kuo bandām (Var.: bandās) dabūjusi, unehelich BW. 34587];

3) Gewinn, geschäft, Profit:
ar tautību dzīt bandas. [Entlehnt aus dem Litauischen oder Kurischen. Vgl. li. bandà Vermögen, Profit, Vieh, Rinderherde; присѣвокъ; "bernui pasėti javai kaipo priedas prie metinės algos" (bei Büga T. i. ž. I, 410), bandininkas "служитель деревенскiй, получающiй свое жалованiе присѣвомъ или другимъ плодомъ", bandoties зарабатывать aus dem Litauischen auch wruss. выслуженная бонда "ein ausgedientes Stück Land." Dies li. Wort gehört zu apr. en-bāndan "zum Nutzen", vgl. Bezzenberger KSB. VIII, 365 f. und Trautmann Apr. Spr. 384. Būga meint nun 1. c., dass dies baltisches Wort ursprünglich "Rindvieh" bedeutet habe und stellt em (gleich v. Grienberger Wiener SB. CXLII, Abt. VIII, S. 43) zur Wurzel bhendh- "binden" (in le. biedrs u. a.); dafür dass aus der Bed. "Rindvieh" sich die Bed. "Nutzen" entwickeln könne, spreche das Verhältnis von aisl. naut "Stück Vieh" zu li. naudà "Nutzen". Diese Formen werden jedoch sonst allgemein mit Recht zu aisl. njóta "benutzen, geniessen" u. a. gestellt, weshalb die Bed. von li. naudà ältert ist als die von aisl. naut. Eher gehört balt * li. bandā mit einer ursprünglicher Bed. "Nutzniessung, Nutzung"(>"Nutzen, Habe, Vermögen, Vieh") zu li. bandýti "versuchen, probieren" und apr. perbānda "versucht"; vgl. semasiologisch got. kiusan "prüfen, erproben", gr. γεύεσϑαι "kosten, versuchen, essen" und la. gustāre "kosten, geniessen". S. auch Izgl. min. mēn. 1921, S. 194 f.]

Kļūdu labojums:
31009 = 31109

Avots: ME I, 261, 262

dãtali [li. dotalas], Geschenke: šie, dabūjuši dātalus, sameta naudu N. - Bartau RKr. XVI, 214. [Vgl. dāsns.]

Kļūdu labojums:
dātali [li. dotalas], Geschenke = dātals [li. dotalas]. Geschenk

Avots: ME I, 449

I dedere, [dedre U.], dedri L., Leindotter, Afterlein (myagrum sativum) Mag. IV, 2, 87. [Nach Thomsen Beröringer 175 aus nd. dödder.]

Avots: ME I, 450

dēdre, Leindotter Karls.; [vgl. dedere I].

Avots: ME I, 461

duža (linu, salmu), Bund, Bündelchen U.: agrāki linus mīstīja pa 25 saujām, kur,ās, sasietas vienkuopus, sauca par dužām Dickeln. [Wohl zu ndl. dot "wirrer Knäuel", norw. dott "kleiner Haufen, Zotte" u. a., s. Persson Beitr. 45.]

Avots: ME I, 522

‡ dze̦ltums (li. geltùmas), = dze̦ltãnums: pureniņ, tavu skaistu dze̦ltumiņ[u]! BW. piel. ² 34391; pauta dz., Eidotter Manz. Lettus, Phraseol. Lett., Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 354

[I glaudât (li. glaudoti), scherzen: ģeķīga tresēšana jeb glaudāšana (in der neusten Auflage: smiekli) Ephes. V, 4. Zu li. glaudas "Kurzweil", slav. glumъ "Scherz", an. glaumr "Fröhlichkeit", gr. χλεύη "Scherzen" u. a. bei Trautmann Wrtb. 91.]

Avots: ME I, 621, 622

glaũst [Tr., Erwahlen, Dunika, Nigr., Wandsen, Salis, Bl., glàust AP., Jürg., Serbigal, C., PS., Trik.], - žu, - du (li. glaũsti "anschmiegend"), tr.,

1) glätten, streicheln, liebkosen:
glauž savu līgaviņu BW. 11987. divas māsiņas sviestu glauž Tr. III, 964. glaužu gaŗus matus BW. 5496. viņu glauda draugu ruokas Vēr. I, 661. ne mana bija galva glausta, ne istaba izslaucīta BW. 14363,3;

2) schmiegen, anschmiegen:
glaud galviņu pie manim Ltd. 2108;

3) streichen, streifen;
bezdelīgas spārnus gar vē̦suo ūdeni glauž JR. IV, 37. krūtis pie krūtīm glaustu Rainis. Refl. - tiês,

1) sich, einander streicheln, liebkosen:
abi viens uotru glaužas;

2) sih anschmiegen:
glaužas ar savām krūtīm pie viņa krūtīm klāt Saul. mums jāglaužas pie pagasta klēts pakšiem Aps. [Nebst glauda, gluds zu li. glúdoti "still angeschmiegt da liegt", dial. глбкiй "schlümpfig, glatt"; vgl. auch glaums und glums. Weitere Kombinationen (bei Walde Wrtb. ² 348 und Boisacq Dict. 1062 verzeichnet) sind unsicher.]

Kļūdu labojums:
ne mana = ne man

Avots: ME I, 622, 623

glūža,

1) "tāds, kas lien un glūnē̦dams kādas blēņas pasle̦pe̦n padara",

[2) ein ungeschickter, fauler Tölpel (dabei oft von hohem Wuchs und um sich herumblickend):
nuoskatās kâ glũža, lai uotrs vai nuo pade̦gunes nuoņe̦m Planhof. kas nu tādu glužu derēs; tas jau sev maizes nenuopelnis C., PS. Wohl zu li. glúdoti "still angeschmiegt daliegen".]

Avots: ME I, 631

gùodât, -ãju, guodêt, -ẽju, guodît, -ĩju, schonen, ehren, in Ehren halten: guodā drēbes, drēbes tevi guodās. tâpat grib sveša māte kâ māmiņa guodājama (Var.: guodējama) BW. 23406. ai laimiņa, guoda sieva, guodā (Var.: guodē) manu augumiņu, kâ guodāji (Var.: guodēji) mazu e̦suošu, guodā (Var.: guodē) lielu uzaugušu! 6618. Refl. -tiês, sich selbst ehren, sich schmücken, sich rümen: guodājies, augumiņ, es tev gribu palīdzēt BW. 5420. trīs māsiņas guodījās ar tuo vienu vainadziņu 24378, 1. kuo guodājies? tev nav guoda ce̦purītes 20527, 4. kuo puisīti, guodājies? sen es tavu guodu zinu 20556, 1 [Hierher, wenn nicht mit žem. uo für o, li. guodoti "ehren" bei Valančauskas Pasakojimas Ant. Tretininko 25, 29. - Zu guods.]

Kļūdu labojums:
laimiņa = Laimiņa

Avots: ME I, 688

gùovpurne, Butter-, Schmalz-, Dotterblume (caltha palustris) Konv. ² 3335.

Avots: ME I, 692

II idraîns, voll von Unkraut des Leindotters U., Spr.

Avots: ME I, 702

idras, idres, idri, Leindotter (camelina sativa): kad pūriņu piedarīju, idri (Var.: idras, idres, idriņi), egļi saaudziet! BW. 28278, 2, 3. saplūkusi idru sauju, duod manam kumeļam Ltd. 911. izmin idras, izmin usnas, lai aug tīra labībiņa BW. 32560, 15. - Vgl. judras dass.

Avots: ME I, 702

‡ I idris, Leindotter Auleja, Warkl.; Demin. idrīši "eine Art Pflanzen" Lettg.

Avots: EH I, 428

‡ jûdra ² Iw., Leindotter. Vgl. judras.

Avots: EH I, 568

judras (li. jùdros) N. - Autz u. N. - Sessau n. U., judres [Dond.], judri, Leindotter (camelina sativa): judrītēm (Var.: judriņiem) te izaugt, ne labiem liniņiem BW. 28321. izmin judras, izmin lāčus, lai aug mani tīri rudzi BW. 32560, 12. [Unklar ist das Verhältnis zu estn. judr und liv. juďrøs dass.; nach Thomsen Beröringer 175 sind diese aus dem Baltischen entlehnt.]

Avots: ME II, 115

‡ jũdstrũka Popen, Leindotter.

Avots: EH I, 568

juktra [?] U., [Für. I], = idri, Leindotter. [Wohl in judra zu korrigieren.]

Avots: ME II, 116

[koñnspur̂nis ² , die Dotterblume Salis.]

Avots: ME II, 254

kritala [Posendotf], kritaļa Salisb., Allend., Ruj. n. U., kritals, ein umgestürzter Baum: bē̦rzs laikam sācis augt uz kritalas Etn. II, 77. pazuda apakš lielas kritalas Lp. I, 576. Gew. der Pl. kritalas, kritali Mag. IV, 2, 123, [n. U. auch kritals, kritaļa], Lagerholz: cik bagāti trūdi gan netiek duoti mežam ar šīm kritalām Apsk. Zu krist.

Avots: ME II, 281

kukaînis,

1) das Insekt:
drudža kukainis, ein schwarzer Käfer Sassm. labības k., anisoplia austriaca Konv. ² 2124; maizes k., sidotrepa panicea; miltu k., tribolium confusum A. XIII, 621; Māŗas jeb Laimas kukainītis, Marienkäfer (coccinella) Konv. ² 2588; mizu kukainis, Borkenkäfer (hylophaga); slâpsnu kukainis, oniskus murarius Sassm.;

2) das Haustier
N.-Schwanb., AP.: vilki nuokuodīs visus mūsu mājas kukainīšus JU.; [kukaiņi Wend. n. U., gross und klein Vieh];

3) auf einen Menschen übertragen - das Wesen:
kāds tu savāds kukainis. ļaudis sāka aplūkuot Drekberģi kâ kādu brīnuma kukaini Kaudz. M. Aus liv. kukki "Käfer"; [vgl. Thomsen Beroringer 263].

Avots: ME II, 301

laîst (li. láisti), - žu, - du,

1) tr., lassen:
Sprw. pusmutes laid, pusmutes saturi. spalvas laist, die Federn, Haare verlieren, mausern, haaren: putni un luopi laiž spalvas. asinis laist, Blut lassen, zur Ader lassen. ūdeni laist, Wasser lassen, abschlagen; melderis laiž ūdeni, der Müller lässt durch die Freiscleuse Wasser fliessen; alu l., Bier zapfen; darvu, brandvīnu laist, Teer, Branntwein brennen (auch destillieren); ikrus (von Fischen), kurkuļus (von Fröschen) laist, laichen; bites laiž bērnus, die Bienen schwärmen; malku, kuokus, pluostus l., Holz, Balken flössen; kuokus laist zemē, Bäume fällen; kuģi ūdenī l., ein Schiff vom Stapel lassen; vaļu l., Aktionsfreiheit gewähren: laid man vaļu, es dziedāšu BW. 869. laiduši kājām vaļas, sie hätten Fersengeld gegeben LP. VII, 1134. saknes laist, Wurzel schlagen; ziedus l.; miglu l., Nebel verbreiten: visi mazi avuotiņi vakarā miglu laiž BW. 17562; e̦nkuri laist (gew. mest), Anker werfen St.; vēsti, ziņu l., Nachricht geben: ar zīlīti ziņu laidu avam linu arājam BW. 9357. laist pavēli, einen Befehl ergehen lassen; slavi l., ein Gerücht verbreiten, Veranlassung zum Gerede geben: kam, tautieti, slavi laidi, ka(d) nedrīksti bildināt? BW. 14930. valuodas l., Gespräche führen: ē̦rdi laidu valuodiņu laida valuodiņu 13220. balsu laist, die Stimme erschallen lassen: kad es savu balsu laidu, šķiet tautiņas taurējam BW. 370. pavedienu laist, einen Faden spinnen: gaŗu laida pavedienu BW. 7081. kuplu(s) dūmu(s) laist, paffen; meitu laist (pie vīra), mitziehen lassen, die Zustimmung zur Heirat der Tochter geben, heiraten lassen: saskaitās bāleniņš, līdz māsiņas vairs nelaiž BW. 17213. ne, sirsiņ, es nevaru, nelaiž mani māmuliņa BW. 15056. tīri viens uotram kâ laisti, ein passendes Paar Apsk., [Janš. Dzimtene ² II, 379]. zemi laidu atmatā, das Land liess ich brach liegen BW. 26859. sìenu laist, in einen Haufen zusammengelegtes Heu zum Trocknen ausbreiten. par kādu ce̦nu jūs man tuo laidīsit? für welchen Preis werden Sie es mir abgeben? laists für laisks, faul: nuo tālienes es pazinu slinku, laistu tē̦va dē̦lu BW. 9815, 2. dieva laists (cilvē̦ks), ein einfältigeŗ beschränkteŗ schwachsinniger Mensch Karls., Mat.: [ubags, kâ dieva laists! Janš. Dzimtene ² I, 320]; dieva laists od. me̦sts e̦ze̦rs, ein See, der nach dem Volsglauben von Gott durch die Luft fliegt und sich da niederlässt, wo ein Mensch den Namen des Sees nennt; es wird damit ein netürlicher See gemeint im Gegensatz etwa zu dem aufgestauten Mühlenteich. [dieva laists U., natürlich, nicht durch Menschen geworden.] Oft stehen adverbiale Bestimmungen bei laist, um die Rightung der Tätigkeit zu bestimmen: ārā od. laukā laist, hinaus -, herauslassen: laid ārā, kuo žāvājies? spiele eine Karte, wozu denkst du so lange Etn. IV, 94; namentl. das Vieh auf die weide treiben: Jurģa dienā luopus laiž pirmou reiz ārā (laukā) Etn. II, 98; so auch lupous ganuos, mežā laist; dagegen mājā od. uz mājām laist luopus, das Vieh von der Weide nach Hause treiben: gani laiž luopus vakarā uz mājām BW. IV, S. 129. kur es savus luopus laidu, tās vietiņas skanēt skan BW. 428; iekšā laist, herein -, hineinlassen; darbuos, skuolā laist, zur Fronarbeit, in die Schule schicken; ķilķeņus grāpī laist, die Klösse in den Kessel tun; maizi krāsnī laist, Brot in den Ofen schieben; laist gaismā, klajā (selten klajumā), ans Tageslicht, an die Öffentichkeit bringen, veröffentlichen: viņš laida savus rakstus klajā. lai stāv mana valiodiņa nelaista klajumā BW. 9616. tautās laist,

a) meitu, die Tochter heiraten lassen,

b) neuerdings:
grāmatas tautās l., Bücher veröffentlichen; so auch ļaudīs laist: viņš laida jaunuo derību ļaudīs Klaust. dē̦lu pasaulē laist, den Sohl in die Welt schicken; uogās, sēnēs laist, Beeren, Pilze ammeln lassen. laid mani mierā! lass mich in Ruhe! laid mani vaļā! lass mich los! slinkum, slinkum, laid mani vaļā! BW. 6921. balsu vaļā laist, die Stimme erschallen lassen; kājas, ļe̦kas, viegluos valĘ' od. vaļām laist, Fersengeld geben: viens nuo racējiem izbijies un laidis viegluos vaļām LP. VII, 1063. lūdzamuo, raudas vaļā l., sich aufs Bitten legen, anfabgen zu weinen; vējā od. pār (par) galvu laist, in den Wind schlagen, unberücksichtigt lassen: mātes laipnās mācības viņš bij vējā laidis Blaum. citu (valuodu) laižu pār galviņu BW. 8443. riņķī l. od. apkārt l., in die Runde Gehenden fragen. kur putns laižas, tur spalvas krīt. saule laižas (oft mit dem Zusatze: zemē), die Sonne geht unter. Durch die Angabe der Richtung erhält die Bewegung verschiedene Schattierungen: laidies dibe̦nā (lass dich hinab), nesaldē nagus, von einem vergeblichen Versuche sich zu halten. [Didžis steidzīgi laidās ceļā Janš. Dzimtene ² I, 346]. lapās laisties, sich aus dem Staube machen. pa gaisu laisties, durch die Luft fliegen; gaisā gaisuos laisties, emporfliegen. vakars nāca, vāverīte, laidies sila maliņā BW. 13794. laiduos pate upītē, raudavīšu pulciņā. jau laiduos miegā od. migt, iemigties, ich wollte eben einschlafen MWM. IX, 534; LP. VII, 69. ne miegam, ne kaunam, ne katram nelaižuos, sich hingeben, sich ergeben BW. 6781, 3. ar tautām nelaidies gaŗajās valuodās, sich einlassen vom Berge fahren. skats laidās man pret kalnu R. Sk. II, 238. zirgs nelaižas klāt, das Pferd lässt nicht in seine Näbe kommen, lässt sich nicht fangen;

3) mit abhängigem Infinitiv - sich neigen, anfangen:
saule laidās rietēt Aps., Niedra. ve̦cais laidies bēgt JR. III, 6. [Auch aktiv: (lācis) laiž (fängt an) bēgt Pas. I, 221.] viņa laidās iet Wilibald. laisties migt, iemigties, s. miegā l. 2;

4) nachlassen, wärmer werden, tauen:
laiks laižas Etn. IV, 129. pēc krusas biršanas allaž laidīsies jeb kusīs Etn. II, 71;

5) an Durchfall leiden:
bē̦rnam vēderiņš sā laisties Neik. od. bē̦rns ar vē̦de̦ru sāk laisties Mat., U. [Nebst lidinât zu li. léisti "lassen", laídoti "bestatten", lydė´ti "begleiten" (s. Būga KSn. I, 158 und 272) an. leit "liess"; vgl. Persson BB. XIX, 280 und Beitr. 710 f., Reichelt KZ. XXXIX, 12, Uļjanov Znač. I, 4 f., Brugmann IF. XVIII, 433 f., Trautmann Wrtb. 154. Neben diesem lēid - ein synonymes lēd - in got. lētam u. a.]

Avots: ME II, 411, 412, 413

plunčene, gew. der Pl. plunčenes, plunčeņi MWM. VII, 715, Dotterblume (caltha palustris) Mag. III, 1, 132, U., Konv. ² 3335.

Avots: ME III, 357

puķe, verächtl. Demin. puķele, ein Demin. puķiņa BW. 10071, 5, bei Manz. auch puķis, Demin. puķītis,

1) die Blume.
alus puķe, die Berberitze (berberis vulgaris L.) RKr. II, 67; auzu puķe, Kornrade (githago segetum) Konv. ¹ 913; baltā p.,

a) weisse Seerose (nymphaea alba)
Peņģ.;

b) weisse Ackerkamille ( anthemis arvensis
L.) RKr. II, 66, Gr.-Buschhof;

c) anemone nemorosa
Salisb.;

d) Wucherblume (chrysanthemum)
RKr. II, 69; Konv. ¹ 182: baltā puķe (chrysanthemum leucanthemum) de̦r iegriezumam vai iecirtumam Bers. n. Etn. I, 66; brīnuma p., Wunderblume (mirabilis jalappa) Peņģ.; bults puķīte, polygala RKr. XVI, 15; caurā puķe, prunella vulgaris L. Dond. n. RKr. III, 72; dze̦guzes od. dze̦gužu p.,

a) Kuckucksblume (lychnis flos cuculi
L.) Mag. IV, 2, 46; RKr. II, 73;

b) Schuppenwurz (lathraea squamaria
L.) RKr. II, 73; Konv˙l 231; Konv. ² 359;

c) Breitkölbchen (platanthera bifolia Rich.)
RKr. II, 75;

d) Knabenkraut (orchis
L.) RKr. lI, 74;

e) primula officinalis Salis; ežu puķe, achillea millefolium L. Dobl. n. RKr. III, 68; Etn. III, 6; ezeļa p., ononis arvensis Konv. ² 2099; gurķu p., Gurkenkraut (borrago officinalis
L.) RKr. I1, 68; Mag. IV, 2, 28; kviešu p., Kornrade (githago segetum Desf.) RKr. III, 70; Konv. ¹ 913; laimes p. (erigeron acer) Konv. ² 241; Māŗas (Maures [fūr Māres ?] Mag. IV, 2, 62) p., Massliebchen, Marienblümchen (bellis perennis L.) RKr. II, 67; me̦dus p.,

a) galium verum L. Dond. n. RKr. III, 70;

b) alyssum L. Konv. ² 97; meļu p., Kuckucksblume (lychnis flos cuculi
L.) RKr. II, 73; mēr,a p., Schafgarbe (achillea millefolium L.) RKr. II, 64, Kursiten; miruoņu p.,

a) linaria vulgaris L. Stockm. n. RKr. III, 71;

b) sedum acre L. Wenden n. RKr. III, 72; miežu p., githago segetum Desf . RKr. III, 70; pārceļamā puķe, Quellen Ehrenpreis (veronica beccabunga
L.) RKr. II, 80; Pēter,a p., campanula glomerata L. Lös. n. RKr. III, 69; precnieku p., aster salicifolius Schaller Kokn. n. RKr. III, 69; pur(v)a puķe Ruj., Kand., die Dotterblume; puoļu ķēniņa puķe U. (unter puolis), Glockenblume (campanula glomerata); rasu puķīte, alchemilla vulgaris L. Konv. ² 3368; rāva p., brennender Hahnenfuss (ranunculus flammula L.) Konv. ¹ 532; rudens p.,

a) Einblatt (parnassia palustris
L.) Mag. IV, 2, 38; 80; Konv. ² 3168;

b) aster salicifolius Schaller
Dobl. n. RKr. III, 69; rudzu p., centaurea cyanus Mag. IV, 2, 60, Etn. IV, 1; salaku p., Kuhschelle, Küchenschelle (anemone pulsatilla L.) RKr. II, 66; saules p., Sonnenblume (helianthus annus L.) RKr. II, 72; sviesta p. A. v. J. 1899, S. 98, trollius europaeus PS., Arrasch; tītaru p., Schafgarbe (achillea millefolium) Etn. III, 6; uguns p., scharfer Hahnenfuss (ranunculus acer L.) Konv˙l 532; Etn. II, 135; vīķu p., githago segetum Desf. Fest. n. RKr. III, 70; vīna puķīte, Schattenblume (majanthemum bifolium D. C.) RKr. II, 74; zilā puķīte, Leberblümchen (anemone hepatica L.) RKr. II, 66; ziepju puķe, polygala amara L. Wenden, Trik. n. RKr. III, 72;

2) das Demin. puķĩte als Liebkosungswort (hauptsächl. fūr Mädchen) gebraucht, z. B. in der Verbind.
puķīte, ruozīte! Blümchen, Röschen! U. puķīt[e] mana līgaviņa BW. 17115. tautiet[i]s mani mīļi lūdz: nāc, puķīte, šuoruden! 15044;

3) puķes, Buntwerk
Bergm. n. U.;

4) puķes, der Strumpfzwickel
Bergm. n. U.;

5) kāzu puķe Plutte Katal. 60, = trideksnis, ē̦rkulis. Aus liv. puḱḱ od. puťť "Blume", s. Thomsen Beröringer 274.

Avots: ME III, 405, 406