Paplašinātā meklēšana

‡ al̃seris Frauenb., ein gläsernes, mit einem Deckel versehenes Buttergefäss.

Avots: EH I, 68

aseris (unter asaris): auch Linden, (aseris) AP., Heidenfeld.

Avots: EH I, 130

‡ atseris, f. atsere, ein Schwein, dem die Borsten in verkehder Richtung wachsen Stelp.

Avots: EH I, 164

baltseris (unter bal̃tsaris): kumeliņ, baltserīti! BW. 29799 var.

Avots: EH I, 202

‡ deseris Kaltenbr., ein Brett, das am Ende eines Gebäudes beide Ränder des Daches abschliesst: kad nav deseŗa, tad nevar labai apjumt ar salmiem.

Avots: EH I, 317

gal̃seris "āksts, āveklis", ein alberner, unbestimmter Mensch Serbig.]

Avots: ME I, 595

palseris "ein hellgraues Pferd" Mitau; zu pal̃ss und se̦ri?]

Avots: ME III, 63

‡ paseris, = pasere 1 (?): gulē̦tu ... rijas paserī Janš. Līgava I, 213.

Avots: EH II, 171

pieseris, piẽse̦rs Karls., piesers,

1) die Trockenkammer;

2) pieseris krāsnij vis˙tuvākais piesē̦rums rijā Hasenp. ja nevar visu labību salikt ārdīs, tad pārpalikušuo labību nuoliek kādā rijas kaktā - pieserī Ulpisch.

Avots: ME III, 288

‡ sekseris, ein kleiner und schwächlicher Mensch od. ein solches Tier Nötk., N.-Peb.: tu jau tāds s. vien esi! kuo nu tāds s. man var izdarīt!

Avots: EH II, 476

se̦ri, s. se̦rs.

Avots: ME III, 819

seŗi Lautb., Sackenhausen, = se̦ri II.

Avots: ME III, 820

seriņi (nom. pl.), ästige Stangen. worauf Erbsen, Klee usw. zum Trocknen aufgesteckt werden Windau.

Avots: ME III, 819

seris (li. šerỹs) Gramsden, die Borste; zu sars I.

Avots: ME III, 819

seseris,

1) der Sechser
Brasche: divi seser[i] naudas Janš. Bandavā I, 282. izputinās kâ seseri De̦glavs Rīga II, I, 428;

2) "mazs, bet kâ sabuozies pēc dabas" C., Ramkau: šis zē̦ns kâ seseris spraucas lieluo starpā rādamies Plm. n. RKr. XVII, 76. sunē̦ns sabuozies rej kâ seseris ebenda. šis seseris ķersies man krūtīs Plūd. LR. III, 295. Vgl. zeseris.

Avots: ME III, 820

sleseris, = atslêdznieks, der Schlösser L;.; aus dem Deutschen.

Avots: ME III, 927

spenseris, = spenceris: spenserim . . priekša . . . izgŗauta līdz pat juostas vietai Janš. Bandavā II, 231.

Avots: ME III, 989

sũddzeseris (aus sūdu zeseris) Dond., ein Schimpfname; vgl. sūdzeseris.

Avots: ME III, 1130

sūdzeseris, Schimpfwort: kas viņš par cilvē̦ku, tik tāds sūdzeseris vien ir! Dond.

Avots: ME III, 1130

I veseris (?): n. pl. veseri Stobe 1797 (III, 69.

Avots: EH II, 773

I veseris (?) V., Plur. veseri St., U., Konv. ² 2346, Wassemymphen (unbek. n. U.); vesers L. "eine Art Zwiespalter".

Avots: ME IV, 544

II veseris: auch Adl., Marzen, Stom.

Avots: EH II, 773

II veseris Alswig, Bauske, Bers., Borchow, Daugeln, Fehteln, Karls., Lemburg, Lenzenhof, Nötk., Pernigel, Plātere, Schibbenhof, Seltingshof, Wohlfahrt, Wolmarshof, ve̦se̦rs Manz. Lettus, vesers U., Mag. IV, 2, 155 und 165, ve̦sars L., U., ve̦sars Ellei, Santen, Wilzen, Demin. acc, s. veseriņu Janš. Bandavā II, 104, der Schmiedehammer; das Beil Springen n. Etn. I, 137: ņēme . . . ve̦se̦ru . . . ruokā Glück Richter 4, 21. ne˙kāds vesers, nedz cirvis I. Kön. 6, 7. Aus estn. wasar "Hammer", s. Thomsen Beröringer 286.

Avots: ME IV, 544

I zeseris U., JK. V, 79, Golg., Gramsden, Grünhof, Oknist, Schibbenhof, Vīt., ein Sechser, eine ausser Gebrauch gekommene kleine Münze: par vērdiņu alus pirkšu, par zeseri brandavīna BW. 28409 var. pāris zeseru dabūja vēl kabatā Janš. Līgava I, 27. aizdeva 7 zeserus LP. VI, 887. sameta klētsnaudu, nuo katra vedēja pa zeserim BW. III, 1, S. 74. Sprw.: pliks kâ zeseris Birk. Sakāmv. 117. Nebst seseris 1 aus nd. Sesser bei Frischbier II, 334.

Avots: ME IV, 714

II zeseris, ein ausgelassener (kleiner) Junge Doblen, Lubn., Tilža; ein herzhafter, beweglicher, ausgelassener Junge Ruba, Rutzau; ein kleines, gut entwickeltes Kind Selb.; ein kleinerJunge Bauske; ein kleiner, schwächlicher Knabe Matkuln; "mazs, kasīgs (lielīgs Lis.) vīrelis" Vīt.; "Mērnieku laiku Švaukstam līdzīgs cilvē̦ks" N.-Peb., Schibbenhof; ein Schimpfname Kreuzb.; "smurgulis" Kurmene: šis kâ zeseris me̦tas starpā ar savu spraunuo izteiku un uzstāšanuos Vīt. šis, zeseris, ķersies man krūtīs! Valdis Stabur. b. 144. - sūdu zeseris Alschw., Frauenb., ein Schimpfwort; - "ein kluger, gehorsamer Hund" Kalnemois, Stom. Vgl. seseris.

Avots: ME IV, 714

apčūluôt, apčūlât, siepen, wässerig eitern: pirksts apčūlājis; schwelen, wie nasses Holz: ce̦lms apčūlājis PS.

Kļūdu labojums:
siepen = ringsherum siepen

Avots: ME I, 80

apuôgs (li. apúokas), [infl. opùgs ² in Preili], apuoksts Stürzenh., nach RKr. VIII, 88 Käuzchen (Surnia noctua Retz), nach Nat. XXXVII, 29 Rauchfusskauz (Nyctale Tengmalmi Gm.); Demin. apuodziņš, Sperlingseule (Athene passerina L.) Nat. XXXVII, 31. es e̦smu kā apuogs, ich bin gleich wie eine Rohrdommel Ps. 102, 7. Smilt., Bers. [Mit k: es kâ kāds appohks nuoblanduos Dietz. - Zum g in apuogs gegenüber li. apúokas vgl. oplugs in Marienburg für apluoks u. a. Le. Gr. § 119. Bezzenberger verbindet BB. XXI, 304 ¹ li. apúokas mit le. ūkšuot "seufzen", got. auhjłn"lärmen"u. a., aber was bedeutet dann ap-?]

Avots: ME I, 133

apskūris, mit einem leichten Flaum umgeben; faserig: rīts aizkaŗ nakts miglas apskūrušuos tīmekļu pavedienus Stari II, 485 (li. apskùrti J.).

Avots: ME I, 122

‡ apzilinis, blaulich Bērzgale: apziline putra Bērzgale, eine an Zutaten arme, wässerige (bläuliche) putra.

Avots: EH I, 127

asaris [BW. 2717, in Neuenburg], PS., LP. 619, asars, seris">aseris (li. ašerỹs und ešerỹs), Demin. asarītis, asariņš, [asarē̦ns BW. 34707],

1) Flussbarsch (Perca fluviatilis)
RKr. VIII, 105; IX, 94 [Zu ass "scharf", wie an. ǫgr "Perca marina" (s. Lidèn Festskrift tillegnad K. F. Johansson 105 ff. und Göteborgs Högskolas? XXVI, 91 und Falk-Torp 1326 unter Uer), poln. jesiora "Fischgräte" (s. Pogodin 152) und altschwed. aghborre "Barsch" (s. Möller KZ. XXIV, 466 ² und auch Agrell, Baltoslav. Lautstudien 49)]. Sprw.: trinas kā asaris pa uolām, von einem zänkischen Menschen;

2) asari, ein Instrument, ein rundes Klötzchen, mit dessen Hilfe die die Rücklehne der Rohrstühle zusammenhaltenden Querhölzer gebogen werden
A. XXI, 441. - asarītis te̦k pa ceļu, bezeichnet in der Rätselsprache das Pferd, an li. ašvà, die Stute, ašutaĩ, die groben Pferdehaare aus Schweif und Mähne erinnernd, von Bielenstein (1000 lett. Rätsel 677) mit "scharfmähnig" wiedergegeben, RKr. VII, 73.

Avots: ME I, 143

‡ atspurdzêtiês Fest., faserig, sträubig, struppig werden (häufiger von einem rundlichen Gegenstand gesagt, dessen Ende struppig geworden ist, z. B. von einer Eichel).

Avots: EH I, 170

atspurêt, -ât(iês), auch atspurgulât Bers. und atspurg(al)âties, sich zurückbiegend faserig, struppig, zottig werden: kārkla vica, atspurājušiem, apdauzītiem galiem Niedra. augsti pakāries, nuo biksēm izkāries, gals atspurg(al)ājies (Rätsel. Nuss) [BW. VI, S. 160].

Avots: ME I, 196

atspuruôtiês, intr., faserig, struppig, sträubig werden: atspuruojušās plēvītes netīrā krāsa Latv.

Avots: ME I, 196

bal̃[t]saris od. bal[t]seris, ein Pferd mit weisser Mähne.

Avots: ME I, 254

bal̃[t]saris od. bal[t]seris, ein Pferd mit weisser Mähne.

Avots: ME I, 254

bal̃tsaris, auch baltseris, eine weisse Mähne habend, Weissmähne, beliebtes Epith. des Rosses: baltsarītis kumeliņš BW. 16925. kumeliņ, baltsariņ 29799.

Avots: ME I, 258

bal̃tvêdere,

1) einen weissen Bauch habend, die Weissbauchige, Epith. des Eichhörnchens:
baltvēdere vāverīte BW. 2651;

2) Steinmarder
Dr.;

3) Schellente (Glaucion clangula L.)
Nat. XXXII, 238; Blassgans (Anser albifrons Pen.) RKr. VIII, 98;

4) Huflattich (Tussilago farfara L.)
Bers., RKr. II, 80, Gänse-Fingerkraut (Potentilla anserina L.) II, 76. bal̃tvêderiņi Neu-Bergfried, Ruhental u. a., Gänsekraut, Gänsefuss.

Kļūdu labojums:
Blassgans = Blessgans
aiz 4) jāiesprauž: Plur. baltvēderes, - Hinter 4) ist einzüfugen Plur. baltvēderes
RKr. II, 80 = RKr. VI, 80

Avots: ME I, 259

bā̀rkstaîns,

1) mit Fransen versehen:
dvielis, galdauts;

2) faserig, zottig:
bārkstatnie smilgas gali liecas un lūst JR. IV, 44. bārkstainās sūnas Etn. IV, 106; bārkstaini taustekļi JR. VII, 3. [bārkstains (auch bār(k)sķains) zieds Mar.]

Avots: ME I, 274

‡ baunis,

1) eine wässerige Karloffel
K. Melnalksnis;

2) ein Lümmel, Tolpatsch
(mit aû ) Muremois.

Avots: EH I, 207

‡ bļe̦gaža "?": maize kā b. Planhof, von klebrigem, wässerigem Brot gesagt.

Avots: EH I, 233

bluožs [li. blandùs "bündig; nicht wässerig"], dicht, fest, kompakt: šķiedras tuop bluožas un zaudē savu valkanumu Vēr. II, 42 [Zu blîst.]

Avots: ME I, 319

‡ buntains,

1) maserig
Bers.: b. kuoks;

2) buñtaini ("luokaini") mati Serben n. A. XI, 166.

Avots: EH I, 253

‡ če̦gât NB. "sich anschicken, den Geschlechtslrieb zu befriedigen (von Hähnen und Gänserichen)".

Avots: EH I, 288

I ce̦rtains, maserig Karls.

Avots: ME I, 375

cer̂vele̦ns ² Seyershof, zäh, maserig (vom Holz): bē̦rza re̦sgaļi ir cervele̦ni.

Avots: EH I, 267

cìemluoža [Wid.],

1) ein Schmarotzen, der durch das ganze Dorf kriecht;

2) ein Gänserich.

Avots: ME I, 393

ciêts (li. kietas),

1) hart:
ciets kâ akmens, dzelzs, tē̦rauds, kauls. grūti, grūti man gulēt uz cietām cisiņām. cūkas kājas cietas vārīt. ciets ūdens. Sprw.: ciets ir ciets un paliek ciets. ciets ar cietu kuopā nede̦r;

2) fest:
zaglis dabū savu algu, savā kaklā cietu valgu. ciets miegs;

3) hart, fest, verstopft (vom Leibe):
ciets vidus, cietas iekšas;

4) unempfänglich, schwer begreifend:
cieta galva, schlechtes Gedächtnis, ein schwer begreifender Kopf;

5) hart, blank (vom Silbergelde):
sudraba rubuļi - saukti par baltiem jeb cietiem Etn. IV, 150;

6) hart, streng, barsch:
muižas īpašnieks bijis bargs un ciets. turu labi cietu sirdi pret svešuo māmuliņu. sak(a) māmiņai cietu prātu. viņš teica cietā balsī Vēr. II, 157;

7) anhaltend:
ciets kle̦pus;

8) knauserig:
tas tik ir ciets dzīvuotājs;

9) cieti radi, nahe Verwandte.
[Wohl zu apr. keytaro "Hagel" (s. Trautmann Apr. Spr. 355 mit Literaturang.) und zu serb. čȉt "ganz, unverletzt" (s. Jagić AfslPh. VIII, 154 f. und XVII, 292 und Berneker Wrtb. I, 158), sowie (?) r. чи́тый "mässig, nüchtern" urspr.: solid?).]

Avots: ME I, 396

čìpslains Jürg., Bers., čîpslains Selb., čîpslains ² Ekau, sehnicht: č. gaļa; čìpslains ² Lis., Praulen, faserig, schwer spaltbar: č. kuoks; vgl. cīpslains.]

Avots: ME I, 416

‡ čìslains ² Warkl., faserig (?): č. kuoks.

Avots: EH I, 292

‡ cūkriẽksts (gesprochen cukriẽksts) Pussen, potentilla anserina.

Avots: EH I, 281

I čùla,

1) eine siepende, wässerig eiternde Wunde, Hitz-, Brandblase;

2) ein Mensch, besond. ein Kind, das immer weint
Sels. Etn. I, 32. Vgl. sūla.

Avots: ME I, 425

čùlât, -āju, čūluôt, auch čūlêt, -ēju, intr.,

1) siepen, wässerig eitern, von Hitz-, Brandblasen bedeckt sein:
mana āda sadzīst un čūlā atkal Hiob 7, 5. vāts čūlā (-uo). ja uz uguni spļaujuot, tad mēle čūlā;

2) schwelen:
malka krāsnî čūlā un čūkst;

3) weinen, flennen:
čūlā vienmē̦r kâ tauka gaļa. es atstāju meitu māti kâ pīrāgu čūlājuot BW. 18289. Mit raudāt verbunden: kaza vilka akmentiņu, čūlādama, raudādama 2223. Refl. -tiês, schwelen: ugunskurs ve̦lgumā čūlājās Poruks. Vgl. sūlāt.

Avots: ME I, 425

‡ čûparât ² Frauenb. "fortwährend siepen, wasserig eitern".

Avots: EH I, 298

‡ digans Baltinow n. FBR. XI, 138 "der Gänserich".

Avots: EH I, 319

dre̦gns: feucht, wasserig Kalz. n. BielU.

Avots: EH I, 332

dzîpslaîns, ‡

2) faserig
(mit î ² ) Dond.: dzīpslaini kāļi, rutki. dzīpslainas bietes.

Avots: EH I, 361

‡ gagainis Golg., ein Gänserich; ein Hahn.

Avots: EH I, 375

II gãgans [Buaske, gàgāns ² Hirschenhof], Gänserich; [gãgāns "Hahn" Telssen; Gans (auch der Stroch od. Truthahn) Wenden, Schujen; vgl. li. gogonas "Gänserich"]. Hierher wohl auch (ein Rätsel): gāgans uz vienas kājas RKr. VII, 472. [gãgānu PS., C., Trik. od.] gãganu [in Kalnemois, Nigr., Golg. und Selg. mit kurzem a in der zweiten Silbe] kaŗš "grosser Lärm, Gezänk" LP. V, 202. [Vgl. r. гагáнить "schnattern".]

Avots: ME I, 616

‡ gagins, der Gänserich Lubn.

Avots: EH I, 376

gaŗšķiêdraîns, langfaserig: gaŗšķiedraina dzija Konv. ² 229.

Kļūdu labojums:
dzija = vilna

Avots: ME I, 608

gle̦ts, ‡

5) wässerig; nicht mehlig (von Kartoffeln)
Kurmene, Linden in Kurl.

Avots: EH I, 393

glè̦vs ² Lis., Bers., Kr., glê̦vs Kl.], glê̦vs ² Biel., Tr., Dond., Selg., Nigr., Gr. - Essern], glē̦vs Sessw., [gļê̦vs ² Līn., Salis, Segew., Dunika, gļè̦vs Serbigal, glê̦vs Kreuzb., C., Arrasch, Neuenb., AP., Nerft],

1) wie dicker Schleim sich ziehend
U.; weich, schlüpfrig, wässerig: glē̦vs rācenis Katzd.;

2) schlaff, weichlich, gefährlich, zur Erkrangung geneigt:
kungu bē̦rni ļuoti glē̦vi; tikkuo iziet ārā, tūdaļ tie saaukstējas. man kājas glē̦vas Kand. gļē̦vs kâ pauts Kand.;

3) schlaff, indolent, energielos:
man tāda gļē̦va daba, ka nevaru ne˙vienam lūdzējam atsacīt Kand.;

4) zart, gefährlich, zerbrechlich:
ar viņu vajaga gļē̦vi apieties Kand. gļē̦vs trauks Bers.;

[5) glē̦va sirds U., blödes Herz.
Wohl zu glē̦ma 1 und li. glė̃vės od. glė̃mės "слизь" s. Būga РФВ. XVI, 240 und Siebs KZ. XXXVII, 314].

Avots: ME I, 626

glīde̦ns, [in Planhof: glīdains],

1) glitschig:
glīde̦na maize Ruj., Plm.;

2) wässerig:
glīde̦ni kartupeļi Plm.;

[3) glîde̦ns ² Ruj., glatt:
gl. kuls].

Avots: ME I, 627

glids, weich, wässerig: glidi rāceņi Katzd. Wohl zu lieds "glatt", glīdēt "schleimig werden", glits u. a. bei Trautmann Wrtb. 92.]

Avots: ME I, 626

ievalkaîns, schieffaserig, uneben (vom Holz), [bei Wid. ievalkuojs, splittrig]: ievalkainuo, cīpslainuo ielē̦- stuo pagali Vīt. 53. [kuoks ir ievalkains, ja šķiedru grupas līkumuoti izvijušās cita caur citu; kamē̦r vienā vietā ēvele ņe̦m gludi, uotrā tā "ieve̦lk" un atstāj spurgulas.]

Avots: ME II, 86

ieve̦lkains kuoks U., schieffaseriges Holz.]

Avots: ME II, 87

îsšķiêdrains, kurzfaserig: īsšķiedrainas vilnas dzija Konv. ² 926. kuokvilnas un citu īsšķiedrainu vielu plucināšana 1533.

Avots: ME I, 837

je̦l̃gs, flach, wässerig (vom Boden) Graubiņ Tēv.: [je̦l̃ga (wässerig) zeme Salis].

Avots: ME II, 109, 110

kaîls: kaîls ² auch Orellen, Salisb., kails auch Schlehk n. FBR. VII, 36, Ahs., Zabeln; unbekannt auch in Alswig, Bērzgale, Dunika, Kalnemois, Kalupe, Pededze, Prl., Rutzau, Saikava, Sonnaxt; ‡

3) wässerig, wenig nahrhaft:
kaila zupa Salis. kauleņuogas tādas kailas, nav ne˙kāda satība klā[t] Orellen. jūras mē̦sls ir tāds k., pa ūdeni izmircis Salis.

Avots: EH I, 574

kārtnẽjs, maserig Wid.]

Avots: ME II, 202

ķeĩzars, der Kaiser ; ["der Schornsteinfeger" Libau] ; ķeĩzar(i)ene, die Kaiserin.

Avots: ME II, 360

ķīpslaîns, [sehnicht Garosen]; faserig (vom Holz) Spr.

Avots: ME II, 389

kļẽ̦paîns, weich, wässerig: kļē̦pains sniegs; kļē̦paina labība (= kas izkļē̦pājusi); kļē̦paina maize C., kļē̦pains ceļš N. - Peb.; [kļ. laiks, Schlackerwetter Nötk.].

Avots: ME II, 239

kniêbt [li. kniẽbti "щипать"], - bju, - bu, kneifen, zwicken: lūpas visā varā kuopā kniebj Aus. I, 117. sala kniebj Grünh., es friert stark. Refl. -tiês,

1) sich kneifen, einander kneifen;

2) zukneifen (die Lippen):
(mutē) neglīti rē̦guojas platuo zuobu rinda; tādēļ viņa vienmē̦r kniebjas Duomas I, 231;

3) kniebties pruojām, davoneilen, davonkneifen
U. [Nebst knaibît, knĩbât u. a. zu mndl. nīpen "kneifen" resp. zu an. hnīfr "Messer", gr. χνίφεα· χνίδας Hes., χνίφος "knauserig", s. Persson Beitr. 141 und 882, Zupitza Germ. Gutt. 120, Wood IF. XXII, 135, 144 und 146.]

Avots: ME II, 248

knĩpêt,

1) kneifen
Gold.: [Līzīte lūpiņas knīpēt knīpēja BW. 35085;

2) mit einem Hebel (etwas Schwerea) allmälich weiterbewegen
Stenden];

3) knĩpêt, - ẽju, stehen:
tā meita knīpēja, kuo aizdabūja Dond. Refl. -tiês,

[1) scherzweize einander an der Nase fassen und fragen:

2) "?": iekams iesāk runāt, tad pa˙priekšu tâ knīpējas Gold.;

[3) knìpēties ² Bers., sich wie eine
knĩpa kleiden und betragen (von erwachsenen Mädchen gesagt). - [Nebst knaipīt zu li. knìpčius "Dieb", knyplė "Lichtscheere", knypẽlis "щипок" und gr. χνιπός "knauserig", χνίψ (mit langem i) "eine kleine Ameise; ein Insekt, das im Holze unter der Rinde lebt", χνιπεῖν "schneiden".]

Avots: ME II, 248

liediķis "sandige, wässerige Stelle zum Versinken am äussersten Strande" Popen. [Aus liv. liedvig; vgl. liẽdags.]

Avots: ME II, 493

liẽlkaũlaîns, grobfaserig: lielkaulaini ("ar lieliem spaļiem") lini Morizberg; s. auch liẽlkaũls.]

Avots: ME II, 499

liẽlkaũls U. "starkknochig; grosser, starker Mensch [* liẽlkaũlis?], grosses, starkes Pferd"Erlaa; lielkauli (?) lini, [lìelkàuļu ² lini Sessw., Fest., Kalz.], grobfaseriger Flachs, ="rupji auguši (grobstengelig?) lini Lub., Aps. [liẽlkaũlis, jem. von grossem Wuchs; eine grobfaserige Pflanze: sarkanais ābuoliņš ir lielkaulis od., (N. - Peb.) liẽlkaũlains Neu - Wohlfahrt; "Klee, den man zu spät gemäht hat, und der deshalb zu hart ist" Mar.]

Avots: ME II, 499

liẽlšķiêdra "kuoks re̦snām, lielām šķiedrām" C. [lielšķiedru (Bers.) od. liẽlšķiedraini (N. - Peb., Drosth.) lini, grobfaseriger Flachs.]

Avots: ME II, 502

III lũkša Mitau "eine Zange zum Herausnehmen von Kohlen aus dem Ofen."] lũkšas, lūkšņas, die Kneifzange: vīri veseri un lūkšas nuosvieda kaktā Druva II, 728. vg1. lũškas.

Avots: ME II, 519

maũriņš U., mauriņi Mag. IV, 2, 85, Gänsefingerkraut (potentilla anserina).

Avots: ME II, 569

III mẽļš "blass, wässerig": mēļas acis Wandsen, Rönnen. pēc negulē̦tas nakts ir mēļš ģīmis Spahren; wohl zu mẽļš I.]

Avots: ME II, 615

nùošķibêt, nùošķibît,

1) abästen, abhacken, abblatten:
zari jānuošķibē LP. VII, 576; [nuo kuokiem nuošķibît (abreisseri) augļus Celm.];

2) aufessen:
viņš nuošķibīja divus raušus;

3) intr., hingehen, zurücklegen:
viņš nuošķibījis lielu gabalu.

Avots: ME II, 865

nùoslìkt, auch nùoslīgt, intr.,

1) nieder-, herab-, hinab-, versinken:
pāris altāŗa priekšā nuoslīga ceļuos Vēr.], 50. veseris šļaugani viņiem nuoslīka gar sāniem A. XX, 952;

2) ertrinken, zugrunde gehen:
kad kāds jūrā nuoslīkst, vai tādēļ tur nebrauks? tur nuoslīka visa mana nabadzība. [dzīvuošana nuoslīka ugunī U., das Wohnhaus brannte auf.] citiem tagad lalība nuoslīkusi, andern ist der Roggen durch Nässe zugrunde gegangen LP. V, 146. ugunī nuoslīkt, im Feuer aufgehen, verbrennen L., U.

Avots: ME II, 852, 853

‡ peņaũka NB., (mit aû ² ) Dunika, ein faseriger Strick (verächtl. Bezeichnung): duošu ar šuo pašu peņauku pa muguru! NB.

Avots: EH II, 223

pezere,

1) "?": velcies, pezere, par duru slieksni! BW. 18850, 3;

2) "?": pezere (das männliche Glied?)
ruokā BW. 19357, 1; vgl. etwa li. bulpėzerus "Ochsenziemer", ostpreuss. peserik bei Bezzenberger Lit. Forsch. 154.

Avots: ME III, 204

pìeliêt,

1) zu-, hinzugiessen;

2) vollgiesseri:
acu plakstiņi kâ svina pielieti LP. VII, 525;

3) in einer grossen Menge ausgiessen :
piens bijis zemē pieliets LP. VII, 1, 560.

Avots: ME III, 269

piẽsars Serben, = piesere, seris">pieseris 2.

Avots: ME III, 287

piesere: auch (mit iẽ) Ramkau; "priekšējās ārdis" (mit ìe ² ) Fest. n. FBR. XVII, 80; "kuoki, kuo saliek ar vienu galu uz ārdīm, ar uotru uz sijas" (mit ìe ² ) Erlaa, (ähnlich; mit iẽ) AP.: laì ātrāk tiktu ar kulšanu. cauri, lika pieseri AP. pieserē lika slapjākuo sȩru Erlaa.

Avots: EH II, 270

piẽsȩrs (unter pieseris): auch Blieden n. FBR. XVI, 95, 99; "papildu lāva, puslāviņa rijas krāsns galā, kur pilnai lāvai neiznāk tȩlpas" Orellen: "uz ārdīm uzliktai labībai blakus, virs krāsns priekšas un ieejas durvīm piedarbā, uz tievākiem kuokiem žūšanai uzlikta labība" Iw.; "rijā kuopā sakŗauti 3 kuoki labības žāvēšanai, kas ir īsāki kâ pārējie kuoki un atruodas augšā pie griestiem, vistuvāk krāsnij" Siuxt: piesȩru sēra nuo sienmāļa. kad p. bij nuonȩmts, tad ņēma priekšlāvu. piesȩra baļķīši bij uz beidzamuo ārdu.

Avots: EH II, 270

I plancka,

1): eine Stelle, wo sich bei nassem Wetter Wasser ansammelt
(mit añ) Seyershof; "ūdens un dubļi" (mit añ) Salis: sniegs vai[r] ne˙kāds nebij, tik tāda p. bij;

2): (plancka) schlechter, wässeriger Boden
Prl.

Avots: EH II, 283

planskaîns, wässerig (vom Erdboden) U.: planskaina zeme Mag. V, I, 190.

Avots: ME III, 319

planskas, ein wässeriger Boden, ein rocknen zusammengeharkte Heuhaufe: St., U.

Avots: ME III, 319

plânšķiêdraîns, zartfaserig.

Avots: ME III, 330

plãt, plât ² Karls., plàt ² Kr., plāju (li. plóti "breitschlagen"),

1) plãt Behnen, Bauske, plàt ² Kreuzb., Golg., ausbreiten;
plāt vaļā runu, eine Rede vom Stapel lassen Grünh. viņš . . . plāja kādu zuoles gabalu Jauns. kad sapnī plāceni ce̦p, tad dzīvē plāj ar valuodām apkārt Bers. n. Etn. I, 79;

2) plàt ² Lis., Kl., Golg., Bers., dünn, platt machen; dünn aufstreichen
L.: tâ skaita sievieši, priekš kāzām karašas plādami BW. III, 2, S. 3. lācīšam liela ķe̦lva, tas plāceņu plājējiņš BW. 2686. sāka (dzelzi) ar smaguo veseri plāt Plūd.;

3) "aufmachen, aufdecken"
Wid.;

4) "verschwenderisch sein"
Sunzel;

5) plât Saikava, Heidenfeld, (mit à ² ) Kreuzb., niederstrecken:
labību gar zemi. Nebst plâns, plāns zu ae. flór "Diele", air. lár "solum, pavimentum", lám "Hand" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II. 61 ff.

Avots: ME III, 331

platkãjis (li. platkójis); f . -je; auch platkãja, comm.,

1) wer breite Füsse hat:
ai pīlīte, platkājīte! BW. 21868; 23667. rauduvīte, platkājīte 23850 var; ai lācīt, platkājīt (ai lācīti, platkājiņa BW. 2283 var.), kam nuomini linu druvu? BW. 25424;

2) platkāji RKr. II, 7 6, platkājīši St., Mag. IV, 2, 50, U., platkājĩtes Wid., platkājiņi Karls., Gänserich, Gänse-Fingerkraut (potentilla anserina
L.).

Avots: ME III, 322

plaûkaĩns C.,

1) mit plaukas versehen, fasericht, flockig:
liniem sakņu gali kâ lielkaulu kaņepājiem ir plaukaini, t. i. sakņu galuos plaukas Fest.;

2) gefleckt, bunt:
(buciņš) me̦lls ar plaukainiem sāniem Etn. III, 185.

Avots: ME III, 324

pluõksnains C., plùoksnains ² Saikava, pluôksnains Sessw., faserig; caur pluoksnaiņuo ("?") ādu Upītis.

Avots: ME III, 364

plûksnaîns ² Ahs.,

1) faserig, flockig:
plūksnaina dzija;

2) fiederspaltig:
lapas plūksnaini šķe̦ltas Konv. ² 766.

Avots: ME III, 361

plūvains, = plaukaîns, faserig, flockig: liniem sakņu gali plūvaini Fest.

Avots: ME III, 363

pluze̦raîns Bauske, Lautb., uneben, faserig, mit Widerristen versehen: šī skaida tāda pluzeraina, te lē̦ti var ieplēst skabargu pirkstā Dond.

Avots: ME III, 359

pluzuraîns, faserig: pluzuraina dzija Sassm.

Avots: ME III, 360

I pũce Lin., Iw., Salis, Ruj., Serbigal, Wolm., AP:, pùce ² Kl., Nerft,

1) die Eule:
pūce brē̦c, bļauj, kliedz, vaid, die Eule schreit. sirdīgs od. nikns kâ pūce, von einem bösen Menschen gesagt. gaidi, kad pūcei aste ziedēs! od. tas nuotiks tad, kad pūcei aste ziedēs, das wird niemals geschehen. - ausainā pūce, Waldohreule (otus vulgaris L.) Natur. XXXVII, 27; baltā p., Schneeeule (nyctea nivea) Natur. XXXVII, 33; gaŗastes p., Habichtseule, uralische Eule (syrnium uralense Pall.) Natur. XXXVII, 25; meža p., Waldkauz (syrnium aluco L.) Natur. XXXVII, 26; A. v. J. 1899, S. 369; purva p., Sumpfohreule (otus brachyotus Forst.) Natur. XXXVII, 28; strīpainā p., Sperbereule (surnia nisoria Volf.) Natur. XXXVI1, 32; vaimanu p., strix flammea Konv. ² 1881; ziemas p., Schneeeule (nyctea nivea) Natur. XXXVII, 33; zvirbuļu pūcīte, Sperlingseule (surnia passerina L.) Sassm.;

2) Demin. pũcĩte, zur Bezeichnung einiger Schmetterlingsarten:
kāpuostu pūcīte, mamestra brassicae L. Balt. Lauksaimnieks; kviešu p., agrotis tritici L.; priežu p., panolis piniperda Panz.; vasarāju p., hydroecia nictitans L.; zâles p., charaes graminis L.; zirņu p., mamestra pisi L.; ziemāju p., agrotis segetum Hübn.;

3) fig., zur Bezeichnung (vorzugsweise) böser Menschen:
gatava pūce tā bijuse, ne cilvē̦ks LP. IV, 146. tautu meita, dusmu pūce (Var.: nikna p.) BW. 21719, 10. tautu dē̦ls, dusmu pace 10781. ja būs laba vīra māte, tad uzsegšu villainīti, ja būs kāda nikna pūce, ne rādīt nerādīšu 25341, 4. miega pūce BW. 6906, die Schlafmütze. Nebst li. pūcė "Nachteule" (aus dem Kurischen ?) wohl onomatopoetisch.

Avots: ME III, 444

pũkaîns, pũkuôts, faserig, flocklg, flaumig : pūkainas lapas Konv. ² 2322, Bers., Oppek., Grundsahl. balti pūkaiņa spilvas zâle Siliņš 57, gailis te̦k par istabu pūkaiņām kājiņām BW. 12535. man pūkuots kažuociņš 1319, 4.

Avots: ME III, 445

puķe: nom. plur. puķi (> ostle. puči) Pas. V, 149 (aus Welonen),

1): dārza p. BW. 14904, 8. lauka p. 4581. alus p., b) hypericum Frauenb., asins p., a) hypericum quadrangulum Saikava; b) solidago virga aurea Saikava; atāla p. Vank., parnassia palustris; baltā p., b): matricaria inodora Saikava; c): auch Ramkau; brandavīna (brandevīna Ramkau, brandeviņa Saikava) p., hypericum quadrangulum; darvas p., die Pechnelke
Salis; ēdes p., euphorbia helioscopia Salis; grašu p., caltha palustris Ramkau; kārpu p., euphorbia helioscopia Pussen; kāzu puķīte, aster salicifolius Oknist; krampja p., erodium cicutarium Liepna.; kreima p., ranunculus acer Salis; matu p., ein in Gärten häufig vorkommendes Unkraut Pussen; mātes p., dianthus deltoides Pussen; precnieku p.: auch (precen-) AP.; pūdējuma p., chrysanthemum leucanthemum und matricaria inodora Salis; rudens p., b): auch (rudiņa p.) Oknist; saules p.: "annus" ME. III, 405 zu verbessern in "annuus"; sprādžu p., silene inflata RKr. II, 78; sūdu p., chrysosplenium alternifolium Ramkau; sūrā p., anemone nemorosa Ramkau; sveķu (AP.) od. sviķu (Pussen, Salis) p., viscaria vulgaris; sviesta p., a): auch PS.; b) ranunculus acer Salis; c) potentilla anserina Pussen; tul̂st ² -p., silene vulgaris Pussen; uguns p., a): auch Salis; b) coronaria flos cuculi Salis; ūdens p., ranunculus flammula Saikava; vēja p. Sawensee, anemone nemorosa; vēžu puķīte, anemone hepatica RKr. II, 66; zalkšu p., trientalis europaea Pussen; zilā puķīte: auch Oknist, Ramkau; dze̦lte̦nā zirgu p., caltha palustris Ahs.; zīda p., die Pechnelke Salis; zīdes p. "zīdene" Siuxt; ‡

6) die Staude (?):
izsēdināja jie ... trīs kūļus salmu pa vienam ... salmiņi izlaide puki, un izauga ābuoļi Pas. V, 140 (aus Makašēni); ‡

7) die weibliche Scham
Diet.

Avots: EH II, 322

pusbruņuôts, halbbewaffnet, halbgepanzert: pusbruņuots kreiseris Konv. 1608.

Avots: ME III, 423

‡ remt (li. remti ), remju, rēmu, stützen; uz vārdiem sistēmu var r. Fausts (1936), S. 137. gre̦dze̦nā ir dažkārt re̦m̂ta ² ("ielikta pamatā") kāda luoma likteņle̦mta A. Brigadere Raksti X, 65 (Bed. und Intonation von der Verfasserin mitgeteilt; dieses Verbum sei jetzt wenig gebräuchlich. Grundbed. angeblich - "cirst ē̦ku, taisīt kādu lietu"). Refl. -tiês (s. ME. III, 510): r. uz kājām Dunika.

Avots: EH II, 365

‡ repeļains Segew., maserig.

Avots: EH II, 366

riêvaîns: maserig Diet.

Avots: EH II, 380

rupjš (li. rupùs "grob, uneben"), auch rups N.-Rosen, Kl. (li. rupas "rauh, holperig"), grob (eig. und fig.): rupjš audums, grobes Gewebe; rupja maize, Schwarzbrot, Roggenbrot; rupji milti, Roggenmehi; rupjā gaļa, finniges Fleisch L., Ronneb., grossfaseriges Fleisch Ar.; rupja mute L. "ein pockengrübigt Gesicht"; rupja nauda, hart Geld U., grosses Geld (in grösseren Scheinen od. Münzen). rupji samalt, schröten. Sprw.: pliku re̦dz tālu, rupju tuvu. rupjš kâ pe̦lavu maiss Erm es. rupjš vārds sāp ilgāki nekā pliķis. viņa vērpa rupās pakulas Jauns. vērpiet, meitas, kunga linus pa vienai šķiesniņai;... kungi rupa nene̦sā BW. 6966. man uzsedze māmuliņa rupākuo villainīti 5630. bij man nauda, bij man sīka, bij man rupa 19886. daža laba nuo šīm dziesmiņām bija it rupja un bezkaunīga BW. III, 1, 76. Subst. rupjums, das Grobe; das Grobsein, die Grobheit; der Plur. rupjumi, das nachbleibende Grobe von etwas Gesiebtem, Geläutertem L.; U.; Gries; rupumi Dunika, = putraimi: rupuma zupa. Zu raupjš (s. dies); vgl. auch Fick KZ. XLII, 296, Froehde BB. XVII, 309 f. und Persson Beitr. 288 ^1.

Avots: ME III, 563

sauskaulis,

1) "eine krumm gewachsene Kiefer od. Fichte, deren Krümmung grobfaserig ist"
Morizberg: bāleliņi izdēj zaļuos uozuoliņus,... man atstāj sauskaulīšus klaudzināt BW. 3420;

2) saûskaũlis ² , lonicera xylosteum L. Dond. n. RKr. III, 71;

3) sauskauļi, Schilf
Schwanb.;

4) ein Baum mit nicht dickem Kern
Warkl., Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 775

I sẽrt Wolm., C., Jürg., Behnen, Bauske, Deg., Siuxt, Bl., Lin., Iw., sḕrt PS., sêrt ² Zögenhof, sḕrt ² Kl., Prl., Saikava, sērt U., Spr., Wessen, Kr.-Würzau, Dond., seŗu, sēru, Korn in der Heizriege aufstecken U.; "stopfen" Brasche (sert): riju sērt. līdz[i], dievs, rijas kūlējam, pilnu sērt, tukšu kult! BW. 31576. ja kāds ilgi ē̦d, tad sakā: tad ta nu seŗ riju Nigr., Wolmarshof, (hier seriju geschrieben) Etn. II, 46. Subst. sẽršana, das Aufstecken des Korns in der Heizriege; sẽ̦rums, das zum Dörren in die Riege getegte Korn U., Dond., Dunika, Lautb., Kr.-Würzau, Altenwoga: sē̦rums jau vakar bija sauss, bet ar divi zirgiem vien nevar apmīdīt A. Upitis. sē̦rums bij nuokults LP. VI, 648; sẽrẽjs, derjenige, welcher das Korn in der Heizriege aufsteckt: kad rija bija piesē̦rta, sērēji . . . iekurināja rijas krāsni RKr. XVII, 32. Nebst sars II wohl zu sãrts "Scheiterhaufen", la. serere "fügen, reihen, knüpfen", seriēs "Reihenfolge", gr. ἔνερσις "Hineinfügen", air. sreth "Reihe" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 499 f.), vgl. Būga Aist. Stud. 165.

Avots: ME III, 831, 832

II sîcinât ² Karls., tr., verkleinern Warkl.: saimnieks sāk pusdienas sîcināt C., Saikava; "hungern lassen" Warkl. Refl. -tiês, kleinlich, knauserig sein Nötk., N.-Autz.

Avots: ME III, 851

sils (li. šìlas "Haide, Haidekraut; Fichtenwald"),

1) sils Wolm., Deg., sila Burtn. n. U., Wid., Ld. 10921, ein loc. s. siluo BW. 30679, 2 var., der grosse Wald, Forst, namentl. Nadelholzwald
U.; Tannenwald Kl.: sili vien, purvi vien līdz maniem bāliņiem BW. 26519, 1 var. skanēj[a] mana dziedāšana par deviņi priežu sili 426. bijusi kāda sila, kuŗu apdzīvuojuši vilki Pas. I, 303 (aus Lems.) - augstais sils, Höhenkiefernwald Karls.; ze̦mais sils, Hochmooskiefernwald Karls. - siliņš, junger Kiefernwald Spr.;

2) sils Biel. n. U., sila Manz. Lettus, Biel. n. U., die Heide;
sils Kurl. n. U., Luttr., Deg., Dond. (auch: cūku sils), sila Wid., Plur. sili N.-Bartau, Dunika, Gramsden, Gold., Kandau ("viršu lauki"), Dond., siliņas Ruj. n. U., Heidekraut (erica vulgaris);

3) sonst in Pflanzennamen:
sils, calluna vulgaris Salisb., Hasenpot n. RKr. III, 69; siliņi Wid. od. Māŗās sils Mag. IV, 2, 54; RKr. II, 79; Konv. 2323, Feld-Thymian (thymus serpyllum L.); Māres siliņi auch - Gänserich (potentilla) Wagner n. U.; zemes siliņš Mag. IV, 2, 55; Konv. ² 3609, Augentrost (euphrasia officinalis L.) RKr. 11, 71;

4) in genitivischen Verbindungen: sila cīrulis, die Baumlerche
U.; sila baks "sviesta be̦ka" Sussei; sila zeme, sandiger Boden U.; Walkerde Wid.; silu mēnesis, der September U. Ganz unsichere Zusammensieiiungen bei UhIenbeck KZ. XL, 554, Pogodin PFB. XXXII, 125, Loewenthal AfslPh. XXXVII, 380. Vielleicht, wenn le. s-, li. š- hier aus ks- entsianden sind, zu gr. σχέλλω "trockne aus", περισχελής "sehr trocken" u. a. (bei Waide Vrgl. Wrtb. II, 597); in diesem Fall könnte man auch von einem sk̑- ausgehen.

Avots: ME III, 839

sisenis U., sisinis Glück Markus 1, 6, Dunika, Gr.-Buschhof, Schwanb., seris">siseris Zbiór XV, 274 (neben siseņš 282), sisainis BW. 2751, die Heuschrecke: Sprw. dancuo kâ sisenis. slinks kâ sisenis. - putu sisenītis, aphophora spumaria L. - sisaini U., kleine Rossfliegen, die empfindlich stechen. Wohl zu sisinât.

Avots: ME III, 848

skalaîns, sich spalten lassend, Risse, Spalten, Splitter habend; faserig U.: skalaiņa gaļa, faseriges, schlechtes Fleisch U. Zu šķel̂t.

Avots: ME III, 867

skaļš, Adv. skaļi,

1) helltönend, laut, deutlich hörbar
U.: skaļa balss Karls. od. skaļa rīkle U., eine laute Stimme. skaļi smieties LP. I, 145. bijās skaļi runāt Vēr. I, 1238. kālabad tu tâ skaļi brēc? Dīcm. pas. v. I, 45. skaļa, dze̦dra valuodiņa BW. 9509 var. skaļš vārds, ein laut gesprochenes Wort Ronneb.;

2) klar (von der Luft), den Schall weit tragend
Golg., Arrasch, Salis: ja ir jauks un skaļš laiks, . . . tad uz desmit verstīm apvadē var dzirdēt Janš. Bandavā II, 170. bija jauks, skaļš rudens rīts . . . varēja dzirdēt visu tik skaidri, tik tāļi vis˙apkārt Bārenīte 6. skaļš gaiss Jürg., DL.;

3) genau, deutlich
U.: skaļi runāt, deutlich reden U. avīm ir skaļas (gut hörende) ausis Für. I. skaļi dzirdēt, scharf hören U: - skaļi gulēt, einen leisen Schlaf haben St., U.;

4) skaļš rutks, ein herber, barscher Rettig
U.;

5) spröde
U., Arrasch;

6) leicht spaltbar
U., Golg., Fehteln, Bers., "trausls" Freizirl, Wallhof: skaļa malka Karls., Lieven-Bersen. ja skalu malka bij laba, skaļa, tad skali plīsa paši nuo sevis Vēr. I, 1453. skaļš kuoks Kokn. n. U., Deg., Ronneb., Erlaa, Arrasch, Nötk. "skaļi" ir zaļi kuoki, kas skalduot neplīst nuo viena gala līdz uotram, bet uz malu, pie kamšķilas pat atlūst: ē̦nā audzis alksnis ir skaļš kâ rācenis Wirginalen. skaļš, līdze̦ns bē̦rzs LA.;

7) skaļi kāļi, Schnittkohl, der nicht holzig, nicht faserig ist;

8) skaļš mežs, ein Wald mit gutem Echo
Lieven-Bersen, Arrasch. - Subst. skaļums,

1) die Lautheit, Deutlichkeit, Helltönigkeit:
tavai balsij par daudz liels skaļums Sassm.,

2) die Leichtspaltigkeit
Kokn. n. U. - In der Bed. 5, 6 (und 4?) nebst li. skalùs "sich leicht spalten lassend" zu šķelt. In der Bed. i, 2 und 8 nebst skalds (vgl. auch skalbs

2) und atskalas zu li. skalìkas "ein fortgesetzt bellender Jagdhund",
apr. scalenix "Vorstehhund", čech. skoliti "belfern", ahd. scellan "schallen", an. sko,ll "Bellen, Lärm" u. a., s. Fick Wrtb. III ⁴ , 959 und Persson BB. XIX, 275 f.

Avots: ME III, 869, 870

skarbalaîns, skarbulaîns U.,

1) splitterig
U., Wid.; zottig Wid., (skarbulains) Doblen, Schrunden, zerfetzt: skarbulainu (Var.: pluskutaiņu ) kazu vedu spruogainam bucītim BW. 18705, 1. skarbalaiņi lindraciņi 10204, 1;

2) scharf, rauh
(fig.): dzirdēja nepatīkami skaļi skarbalainā balsī aitu . . . blējam Janš. Dzimtene V, 15. skarbulaiņa balss, eine heisere Stimme U.;

3) sich nicht leicht spalten lassend, faserig:
skarbalaina malka Lieven-Bersen.

Avots: ME III, 873

šķēne,

1) auch šķēnis St., U., die Radschiene
Manz. Lett., L., RKr. XVII, 37;

2) šķēne Mesoten, šķēnis Schrunden, der eiserne Beschlagunterder Schlittensohle;

3) "ein gewisseri Bestandteil des Webstuhls":
šķēne tiek liktai ve̦lkuos, lai tie labāk šķiras aužuot. In den Bedd. 1 - 2 aus mnd. schene "Schiene"; in der Bed. 3 aus *šķēm[i]ne (vgl. šķẽmini)?

Avots: ME IV, 32

šķidrs (mhd. schiter "dünn")

1) dünnflüssig
U.: šķidra putra, eine dünne Grütze U., eine Schlampe Brasche, eine wässerige Grütze (mit wenig Milch od. Fett; im Gegensatz zu šķîsta p., dünne Grütze) C., Ermes, Wolmarshof. šķidras (Var.: šķīstas) putras vārītājs BW. 18659 var.;

2) undicht, undicht gewebt
U.: šķidra bārzda Grünh. škidrāki brikšņi Etn. Il, 75. šķidru galvas autu BW. 5818. aud man šķidrus lindraciņus! 34697;

3) šķidra nauda, Kleingeld
Mat.;

4) fig., schlecht:
bij izgājis pa˙visam šķidri A. XX, 205. - Subst. šķidrums,

1) die Flüssigkeit
U.: kaķis... puodiņa šķidrumu sāk lakt LP. VI, 288;

2) die Dünnheit, Lockerheit
U. Zu šķiêst.

Avots: ME IV, 39

šķiedraîns, faserig (auch vom Fleisch) U.: ar šķiedrainu ze̦ltu cauraustu (palagu) Skalbe Āb. 19. šķiedrains lūzums Konv. ² 2549. šķiedrains ("kad padebeši šķiedrā") gaiss Nötk.

Avots: ME IV, 52

šķiedrât, -ãju "(šķiedrai) atlēkt nuo tilināmuo linu kaula" Nötk. (mit iê): lini gatavi saņemšanai, juo sāk jau šķiedrāt Fest., Smilten; faserig, fadenscheinig werden (mit iê ² ) Schibbenhof: palagi jau sāk šķiedrāt; (beim Spinnen) aus einzelnen Fasern den Faden machen Salis; sich wie Fasern und parallel in die Länge strecken: mākuoņi šķiêdrā uz lietu; tādā laikā jāsēj lini, juo tad tie labi šķiedrā Sessw. padebeši šķiêdrā uz labu laiku; tad jāsējuot lini Nötk. Refl. -tiês, faserig, fadenscheinig werden: pusvadmala ātri sāk šķiêdrāties Jürg.

Avots: ME IV, 52

šķiêznaîns Gr. - Buschh., Meiran, Saikava, Sessw., šķieznaîns Wid., Memelshof, šķiêznuôts Spr., Gr. - Buschh., Nerft, faserig Spr., fein gefasert Wid., "ar labu šķiedru": šķieznaini (šķieznuoti Nerft) lini Wessen. saule... sāka brist šķieznainuos mākuonuos Jauns. III, 207.

Avots: ME IV, 54

šķiltaîns, splitterig, blättetig, faserig U.

Avots: ME IV, 40

I šļāgans, wässerig (von Kartoffeln) U. (in Livl. nicht gebräuchlich).

Avots: ME IV, 68

I šļanka,

1): auch Meselau, (mit àn) Nötk., (mit an̂ ² ) Schujen; tada š. šķīstas putras vie[n] ... e̦suot pāri Pas. XII, 120; eine wässerige, nicht schmackhafte Speise
Klostere;

2): šļañkas Frauenb., sumpfige Wiesen.

Avots: EH II, 644

slapjuksnējs Lis., wässerig.

Avots: ME III, 916

slâpsnaîns ² Sassm., wässerig, wasserreich; quellig (vom Boden) U.; s. auch slāpsna II.

Avots: ME III, 923

slâpsnas ² zeme, wässeriger Boden Sassm.: slāpsnas zemē labība neizduodas. Zu slāpsti 1; anders (zu slâpt 1) Leskien Nom. 359.

Avots: ME III, 923

slapûksnẽjs C., PS., wässerig, wasserreich, qaellig L.

Avots: ME III, 917

slāpuksnẽjs, wässerig, wassetreich, quellig (vom Boden) U.: slāpuksnēja zeme, niedtiger, schwerer Acker Mag. V, 1, 190.

Avots: ME III, 924

šļaugans,

1) šlaũgans Bl., Dond., Kand., Luttringen, Nigr., Nötk., Salis, Selg., Zögenhof, šļaûgans Warkh., šļàugans ² Golg., Lis., Lubn., Sessw., Schwanb., šļaûgans ² Sessau, Wandsen, los, locker, schlaff U., Bers., Ledmannshof, Ulpisch; schlotterig Biel. n. U., Lennew.: šļaugans valgs, ein schlaffer Strick U., Lis., Salis u. a. atlaid tuo striķi drusku šļauganāki, lai kājas nespiež! Ulpisch. šļauganie zari Vēr. II, 1296. pēperkuoka luocekļi šļaugani ieslīdēja mutēs A. Brigader Daugava I, 702. luocekļi bija svabadi un šļaugani Saul. I, 78. ruokas šļaugani nuokārušās Wandsen. veseris šļaugani viņam nuoslīka gar sāniem A. XX, 952;

2) šļàugans ² Lubn., Pilda, Warkh., glatt, schlüpfrig:
šļaugans ceļš;

3) eingeschrumpft
St., Bergm. n. U.;

4) flau (= pliekans): šļàugana ² dūša Golg., Saikava;

5) zugespitzt
Ledmannshof;

6) schlank:
kumeļam šļàuganas ² kājas Saikava. - Subst. šļauganums, die Schlaffheit: sāpīgais šļauganums nuo viņas būtes bija izzudis Asp. ve̦cuma pe̦lē̦kais šļauganums Stari II, 812. Wenigstens in den Bedd. 1 und 3 - 5 nebst šļaugs zu li. slúgti "abnehmen, kleiner werden (von einer Geschwulst)" (s. Fick BB. V, 173) und le. slatigans (s. dies). Für šļaugans 2 käme auch ndl. sluiken "schleichen" (wenn mit k aus ide. g!) in Betracht.

Avots: ME IV, 65

II šļura zeme Adsel, Bers., Kroppenhof "gelber, unfruchtbarer Sand; wässeriger Boden": te jau zeme tāda šļura (Subst.?) vien ir Bers.

Avots: ME IV, 76

smal̂kkaũli (für smal̂kkaũlu?) lini U. (unter lielkauls), feinfaseriger Flachs.

Avots: ME III, 952

šuopa U., šuops U.,

1) eine Narbe
Festen Prl. (šùopa ^2), Schmarre Diez n. U., (mit uô ² ) AP.; eine Ritze U.; eine schadhafte Stelle (im Holze namentlich) Kremon n. U., (šùopa ²⁾ Bers., Kl., Kr., Prl.: vaigā aprepējuse, netīra šuopa Vēr. I, 906;

2) ein wässeriger, sumpfiger Ort
U.

Avots: ME IV, 113

‡ spendzelis A. XX, 378, = seris">spenseris.

Avots: EH II, 548

spuraîns,

1) faserig, struppig, sträubig, zackig
U., Spr.; mit Flossen versehen; stoppelig: spurainie zvirbuļi Zalktis. sē̦tas gali stāv spuraini, die obern Enden an den Zaunpfählen sind ungleich, einer kurz, der andere lang L. sieva nuogriêza kurvjam spurainuos gaius Stāsti Kraukļu kr. 97. ielāpi iznāca . . . spuraini A. v. J. 1904, S. 4. spuraiņuo zivju saimi Aps. Vl, 8. spuraina bārzda Lub., Stelp. (ähnlich: Lapsa-Kūm. 149). tumšas, spurainas sejas De̦glavs Rīga II, 1, 247. spurains lauks Vēr. I, 1132;

2) sich widersetzend, zänkisch:
sp. cilvē̦ks Stelp., Lub. arī lē̦nais briedis palika spurains A, v. J. 1897, S. 138.

Avots: ME III, 1030

spùrgalaĩns C., spurgalaîns Erlaa, spùrgulaîns ² Aps., Bers., spurgulaîns L., U., faserig, fluserig, zottig: spur galains pavediens Erlaa. spurgalaina aukla ebenda. spurgulains kuoks Aps., Bers.

Avots: ME III, 1031

spurguluôt U., spùrguļuôt ² Lis., Bers., faserig werden.

Avots: ME III, 1032

staipeklis,

1) staîpekļi ² Salis, das Recken und Dehnen der Glieder
U.;

2) staipeklis U., stàipêklis PS., staipekle U., Plur. stalpekļi Mag. III, 1, 132; RKr. II, 73; A. XI, 13, (mit aî ² ) Kandau, Bärlapp (lycopodium
L.) RKr. II, 73; A. X1, 13, Ronneb., Smilt.; (staipekles L., staipakle Fischer 244) Gänserich Mag. III, 1, 132, U.; richtiger Bärenklau, lycopodium inundatum od. clavatum U.; ein kriechendes Gewächs überhaupt U.; zaķa (Wid.) od. zaķu (Birsman) staipeklis, lycopodium clavatum Birsman; lycopodium annotinum Wid.: staipekļu vītes puškuoja vārtus Libek Pūķis 25. - putekļi nuo staipekļiem, semen lycopodii U.;

3) staîpekļi ² Schibbenhof, das Spinngewebe auf den Feldern
U. Zu stàipît.

Avots: ME III, 1039, 1040

staipeknis,

1) staipeknis Preili n. FBR. VIII, 12, Wenden, die Ranke;
(stàipekņi ² Lis.) Bärlapp (lycopodium L.) RKr. II, 73, N.-Peb. (staipekņi), Planhof (stàipêknis); ceļa staipeknīši, potentilla anserina L. Lös. n. RKr. III, 72; zaķa staipekņi, lycopodium annotinum L. Dond., Riga n. RKr. III, 71: vīna staipekņu ē̦na MWM. v. J. 1899, S. 130. egles pāraug staipekņus un paegļus Tirzm. klints siênas ar meža staipeknīšiem Vēr. II, 388; stàipekņi 2, Schlingpflanzen Schwanb., Meiran, Warkh., Gr.-Buschhof, (mit aî ² ) Schihbenhof;

2) "?": dzīvā ik uz suoļa ir staipekņi, ne cilvē̦ki, kas ne˙kur negrib iet Saul. Vēr.1, 1 I71;

3) zirnekļu staipekņi, Spinngewebe Meiran, (mit ài ² ) Warkh., Gr.-Buschhof. Zu stàipît.

Avots: ME III, 1040

stara,

1) der Strich, die Strecke
U.; mežam liela stara izcirsta, ein grosser Strich Waldes ist ausgehauen U. ziedi, rudzu vārpa, deviņām stariņām (Var.; aitiņām, rindiņām)! BW. 28128 var. jūŗā iestiepušās kalnu staras Konv. 1 919. lietus stara, eine Regenwolke U., Strichregen V., Karls.; nebija jau ne˙kāds gaŗais lietus, tāda stara vien nuolija Salisb. krusas stara, eine einzeln ziehende Hagelwolke, ein Strich Hagel U.;

2) der Fetzen
U.; svārku stara Festen, ein Fetzen vom Rock U.;

3) der Ast, die Zinke
A. - u. N. - Schwanb., Mar.; dakša ar trim starām N. - Schwanb. dzelža sakumus ar četrām starām Pas. IV, 175 (aus Jāsmuiža). kāzu lukturis ar četrām starām priekš četrām svecēm BW. III, 1, 25. asi mieti, vienā galā ar divi starām Etn. I, 105 (aus Gold.) bē̦rzs ar divi starām RKr. VII, 927. ne̦suši bogiem dāvanas un likuši uozuola starās Etn. III, 90. zâle trīs starām BW. 29371 var. vīšu pīcku trim starām 11058; 21721. Jāņa māte sieru sēja deviņām stariņām (Var.; deviņiem stūrīšiem) 32314, 3 var.;

4) (bikšu) stara, das Hoseribein
N. - Rosen n. FBR. VIII, 30; suņi abas bikšu staras saplēsuši Saikava. akmiņus viņš nesis ar bikšu starām LP. V, 416. piebāž bikšu staras pilnas salmu Pas. III, 501 (aus Lubri.). Nebst stars "Sonnenstrahl" zu slav. prostorъ "Ausdehnung", ai. stara-ḥ "Schicht", r. простерéть, aksl. prostrěti (prs. prostьrǫ) "ausbreiten, ausstrecken", gr. στόρνῡμι "breite aus", lat. sternere "hinbreiten", av. staraiti "sternit" u. a., s. Persson Beitr. 449 und 787, Būga KSn. I, 286, Trautmann Wrtb. 287 f., Walde Vrgl. Wrtb. II. 636 ff.

Avots: ME III, 1045

I stẽrste Drosth., AP., Arrasch, Jürg., Bershof, stḕrste ² Gr. - Buschh., stērste Peb., Serb., Smilt., Kokn. n. U., Memelshof, sterste RKr. VIII, 89, stē̦rsta Smilten, stḕ̦rsta ² Kl., Bers., Warkl., stē̦rsta U., Elv., stērstiņa Memelshof, stē̦rsts L., U., ste̦rsts RKr. VIII, 89, stẽrstiņš Karls., dze̦lte̦nā stērste Natur. XXXVII, 61, die Goldammer (emberiza citrinella L.); lielā stērste Natur. XXXVII, 62 od. sila stē̦rsta Podunay, die Grauammer (emberiza miliaria L.); sniega stērste, die Schneeammer (plectrophanes nivalis L.) Natur. XXXVII, 58; stē̦rsta Spr., ste̦rsta RKr. VIII, 90, stērstiņa Spr., ste̦rsts RKr. VIII, 90, der Grünling, Grünfink (fringilla chloris L.); stērste Plm., Serb. n. U., stē̦rsts Trik. n. U., der Stieglitz; stẽrste, die Haubenlerche; stē̦rsta, die Wasserstelze, Bachstelze Manz. Lettus; stē̦rsts, der Emmerling V.; cīruļu stērste ("?") Konv. ² 3939; le̦dus stērste Konv. ² 3939, passerina (calcarius) nivalis L.: kad stērstes mājā nāk, tad putenis gaidāms RKr. VI, 776. stē̦rsta ielaidusies... pagalmā LP. V, 99. stērstiņa aizčiepstējās Purap. Nebst stārsta, stārste zu li. stârta "Goidammer"; und weiterhin zu ahd. star "Star" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 649)?

Avots: ME III, 1064

sudrabine, ‡

2) potentilla anserina Oknist.

Avots: EH II, 599

šusla, = susla Ruj. n. U., Bers., Fest., Saikava, ein schlechtes, saures Getränk Bers., eine wässerige, magere Suppe Bers., Fest., Hirschenhof: nav jau ne˙kāds alus, bet tik tāda šusla Fest. izvārījuse tādu šuslu, nij kuo strēbt, nij kā! Saikava.

Avots: ME IV, 107

I taũķis N.-Bartau "ein saftiger, harziger, maseriger Baum".

Avots: ME IV, 138

tẽ̦vainis,

1): der Vater
AP., ("ar cildinājumu runājuot"; mit è̦ ² ) Warkl., (im Munde der Mutter beim Gespräch mit ihren Kindern, wenn der Vater der Kinder gemeint ist; mit ẽ̦) Lemb.; ein Alter N.-Autz n. BielU.;

2): "tēviņš" (mit è̦ ² ) Lubn.; bišu t. Pas. VII, 374; ein Gänserich od. Enterich
Smilt; ein altes Pferd Frauenb.;

3): auch Orellen; t. kājās Trik. n. BielU., es zieht ein Gewitter auf. pēc tē̦vaiņa vie˙nādi auksts laiks Seyershof. t. tik tuo drīkst darīt, kuo dievs tam pavē̦l Janš. Līgava II, 53.

Avots: EH II, 679

tẽ̦vainis (li. tėváinis "der Erbe"),

1) der Vater
(mit e, ) Nötk., (mit è̦ ² ) Mar. n. RKr. XV, 140 ("vulgär"), Golg., Gr.-Buschh., Warkl.; ein Alter, alter Mann LP. VI, 166, 829, Erlaa, Meselau, (mit ẽ̦ ) Arrasch, Dond. (erschlossen aus tẽ̦ve̦ns), Nötk., PS., (mit è̦ ² ) Gr.-Buschh., Marzen, Ogershof, Sessw., Warkl.; der Grossvater (mit è̦ ² ) Gr.-Buschh.; der Schwiegervater (Vater des Ehemannes) Serbigal (tē̦vainītis); der Ehemann Straume Wag. 89, (mit ẽ̦ ) PS.; der Onkel (?) Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 170: tētīt, manu tē̦vainīti! BW. 16477. ai ve̦cais tē̦vainīt! 13015, 2; 29142, 3 var. ve̦cajam tē̦vainim (Var.: tētiņam) 11560 var. Budēli, tē̦vaini! 33352. kāds tē̦vainis ar mammiņu Austriņš Daugava I, 982;

2) das Männchen (bei Tieren)
Wid.: tev būs nuo visa, kas dzīvuo . . . pa diviem . . . šķirstā ievest . . . tē̦vainim un mātītei būs tiem būt Glück I Mos. 6, 19 (7, 3 in derselben Bed. auch ein Acc. s. tē̦vainu). strausu tē̦vains V Mos. 14, 15; der Gänserich VL. n. U., (mit ẽ̦ ) Dunika, Frauenburg, Gramsden, Gr.-Essern, Nigr.; der Enterich Frauenb., Gr.-Essern (s. auch LP. VI, 272); scherzhafte Bez. des Wolfes Biel. n. U.: kas tas (= vilks) bijis par prāvu tē̦vaini Janš. Mežv. ļ. I, 85. - lielu lielie tē̦vaiņi (auf Krebse bezogen) Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 925. zaķu tē̦vaiņi Janš. Dzimtene ² II, 307, als Schimpfname gebraucht;

3) das Gewitter
U., (mit ẽ̦ ) Arrasch, Karls., Nigr., Wolmarshof, (mit è̦ ² ) Gr.-Buschh.: tiklīdz tē̦vainis ieŗūcies un spēris Janš. Dzimtene V, 123. tē̦vains (auch Mag. IV, 2, 150, aus Livl.) augšā drūms draudas Aus. I, 31.

Avots: ME IV, 176

tẽviņš,

1) der Vater, das Väterchen
U., JK. II, Sussei n. FBR. VII, 140, AP., Golg.: nav māmiņas teicējiņas, ne tēviņa žē̦luotāja BW. 4739. tautas ceļu dara pār teviņa rudzu lauku 14320;

2) ein Mann
Spr., Adsel, Dunika (tẽvîns ² ), Karls., ein Kerl: labs tēviņš, ein ganz tüchtiger Kerl U.;

3) der Ehemann
Jauns. Baltā gr. I, 86;

4) das Männchen (beim Geflügel
U.) Karls., Spr.: (medņu) tēviņi ar mātēm A. XX, 145. pĩļu tēviņš LP. IV, 72, der Enterich. zuosu tēviņš, der Gänserich; die Bienenkonigin Bielenstein Holzb. 2231, (bišu tēviņš) U., RKr., VI, 68, Kaudz. M. 6.;

5) männliches Exemplar:
katrai stādu sugai e̦suot tēviņš un mātīte Etn. I, 109; Plur. tēviņi, Läusekraut (pedicularis palustris) U.; tēviņi (SDP. 1, 27, Salisb.) od. rudzu tēviņš Konv. ¹ 532, das Mutterkorn (claviceps purpurea Tulasn.); graudu tēviņi RKr. XII, 7, secale cornutum;

6) ein grosser Gegenstand (z. B. ein grosser Baumstumpf, ein grosser Pilz)
Nigr. u. a.;

7) der Ofenpfosten
RKr. XI, 86; Bielenstein Holzb. 783;

8) der Haken, der in die Ose
(mātīte) eingehakt wird Golg., Lis., Selb., Sessw.; "tā spāre, kuŗas mēli ielaiž pretējās spāres ("mātītes") ausī" Gr.-Buschh.;

9) der Steven (am Boot)
U., Spr., Bielenstein Holzb. 607, 631, Salis: pāķēris laivu pie pakaļa tēviņa (Hintersteven) LP. VI, 167.

Avots: ME IV, 177

tĩtîgs: nückisch Orellen, Seyershof; "vielweserig" BielU.

Avots: EH II, 687

trepĩte, potentilla anserina L. RKr. III, 72.

Avots: ME IV, 231

truntulains, truntuluots, masericht VL. n. Ar.

Avots: ME IV, 247

tumulêtiês, tumuļêtiês Kremon n. U., = tumuļâtiês, vielweserig bei der Arbeit sein und nichts zustande bringen. Zu tumelis.

Avots: ME IV, 264

I tumulis Kremon n. U., T. Ramoliņš, Nigr., tumuļa Vīt., comm., = tumelis, ein vielweseriger, nichts zustande bringender Mensch.

Avots: ME IV, 264

ûdaîns Golg., A.- und N. Schwanb., nass; wässerig L. Haplologisch gekürzt aus ūde̦nains?

Avots: ME IV, 404

ūde̦nains, wässerig St.

Avots: ME IV, 404

ûdeņaîns, wässerig U.: ūdeņainas vielas Konv. ² 539. ūdeņainas acis MWM. VIII, 543. piens tuop ūdeņaināks Mazvērsītis Lopkopība 3, 44.

Avots: ME IV, 405

ūdenīgs, wässerig L., St.

Avots: ME IV, 404

ûdeņuôjs Heidenfeldt, ūdeņuots PlKur., Spr., wässerig; nass: ūdeņuojas pļavas Heidenfeldt.

Avots: ME IV, 406

ûdenszeme, wässeriges Land U.

Avots: ME IV, 405

‡ ûdišņājs Zvirgzdine, wässerig: ū. uļbiks (Kartoffel) Bērzgale (hier neben ūdinaina pļava).

Avots: EH II, 741

‡ ūdukšņains A.-Schwanb., Feuchtigkeit enthaltend, wässerig: ūdukšņaina maize ū. (kas vārīts nav sauss) kartupelis.

Avots: EH II, 741

uzbèigt,

1) beenden
Wolm.: darbu;

2) töten:
viņš uzbeidza aizšautuo zaķi. kalvis... uzsit šim ar veseri pa˙galvu un tâ uzbeidz... ģenerāli Pas. IV, 180 f.

Avots: ME IV, 316

uzčūlât, zu siepen, wässerig zu eitern anfangen: auguonis uzčūlājis nuo jauna.

Avots: ME IV, 323

uzsist,

1) einen Schlag versetzen:
Kalvis nu uzsit šim ar veseri pa galvu Pas. IV, 180 f.; (energisch und wiederholt?) schlagen: situ knipi uzsizdama uz knēveŗa de̦guniņu BW. 15206 (ähnlich 21808 var., wo dafür auch: situ knipi uz knipīša uz tautieša de̦guniņa);

2) aufschlagen (aufheften):
u. jumtu, ein Schindeldach herstellen. arklus tesiet, griezes (II

1) uzsist ("?") Lāčpl. 129. u. (bauen)
laivu Bielenstein Holzb. 607. uzsitamais, Umschlag Mag. IV, 2, 145;

3) aufschlagen (üffnen):
u. le̦du. u. grāmatu U. (ein Germanismus?);

4) aufschlagend finden:
sit par mūri, uzsit sudrabu RKr. VII, m. 793;

5) aufstreuen:
u. (uzbērt un iejaukt) miltus putrai, kuo vāra;

6) uzsist trumpas, ein Kartenspiel beginnen;

7) anschlagen (einen Ton):
izjauc sākumā uzsistuo skaidruo... akordu Vēr. II, 729. sirds sāka jau uzsist... citadus tuoņus Veselis Tīr. ļaudis;

8) im Aussehen, in der Farbe ähneln:
meita uzsit vairāk pēc mātes. šī drēbe uzsit (jeb izsit) vairāk pēc sarkanas... krāsas Druw. n. RKr. XVII, 85. Refl. -tiês,

1) aufschlagen
(intr., = emporschnellen): mutulis... uzsitās augšup MWM. IX, 592. viļņu šļakatas uzsitās līdz ceļam;

2) "пристать, прилипнуть" Spr.; unvermutet sich bilden (= entstehen) an, auf:
man uzsities budzis Jürg.;

3) sich emporarbeiten, mit Mühe und Kraftaufwand in eine höhere Stellung gelangen:
uzsitīšuos par vīru A. XII, 524. nuo vienkārša skrīverīša uzsities par simtu tūkstuošnieku A. v. J. 1897, S. 850;

4) man uzsitās ar āmuru uz pirksta, es passierte mir, dass ich (oder ein anderer) unversehens mir mit dem Hammer auf den Finger schlug.
Subst. uzsišana, das Aufschlagen; das definitive zu Tode Schlagen: Matīss ar savu lieluo kūju pie lāču mātes klāt"pie uzsišanas" A. XX, 144. uzsitẽjs, der Aufschlagende; wer in der Schmiede mit dem grossen Hammer aufs Eisen schlägt: kalējam ir uzsitējs.

Avots: ME IV, 377

vasaris Pas. VII, 437 (aus Lettg.), Zvirgzdine, vasars Warkh., Zvirgzdine, = ve̦sars, seris">veseris, der Schmiedehammer. Aus estn. vasar "Hammer", s. Thomsen Beröringer 286. Hochle. vas- könnte auch aus ve̦s- entstanden sein.

Avots: ME IV, 485

verveļaîns, maserig Sehren; uneben, knorrig Golg. (mit er̂ ), Memelshof, Sonnaxt: verveļains kuoks. verveļainajiem un līkajiem zariem Daugava I, 1058. verveļains akmins Segew., Kugelsandstein.

Avots: ME IV, 543

ve̦se̦rs (unter veseris II): auch Višķi n. Ceļi IX, 402.

Avots: EH II, 773

I zilinât (li. žilinti "zilināt" Miežinis),

1) blau färben
U., Stenden, bläuen LKVv.: mazgātāja zilina veļu Ahs.;

2) prügeln
Trik.: z. muguru;

3) viel Wasser hinzugiessend wässerig (bläulich) machen
Lubn.: saimniece putru zilina. Refl. -tiês,

1) frierend bläulich werden:
z. (salt) aukstumā Bers.;

2) in der Wirtschaft kargen:
saimniece skuopa: mē̦dz ar ēdienu zilināties Heidenfeld, Segew.

Avots: ME IV, 719, 720

zils (li. žìlas "grau [von Haaren]"),

1) auch ziļš L., St., blau
U.: zilu aci sist U., ein blaues Auge schlagen. ka nedabūjam zilu muguru Poruks Dzīve un s. 40. zilais ūdens U., Scheidewasser. zilā vārna, die Mandelkrähe. zila žagata Br. 75. zila gaisma ausa BW. 816, 1 und 8810. kad tu zilām ugunīm sade̦gtu! Br. sak. v. 1578, lecekts de̦guse zilās ugunīs LP. VI, 108. zila, zaļa uguntiņa Br. 210. zili dūmi 209. zilais trums 198. zila ruoze 146. zils kâ ve̦lns 536. zila, me̦lna vabuolīte Br. p. 20. zila, me̦lna tautu meita Biel. 1438. nuobāli kâ zila drāna! Br. p. 31. zili brīnumi LP. IV, 21 und 145. zila (wässerig) putra Lubn. zils un me̦lns sakults U. "braun und blau zerprügelt". tīri zils, me̦lns nuo dusmām Dienas Lapas piel. v. J. 1891,N 191, S. 89. zils nuo (aiz LP. II, 60) dusmām LP. I, 129 und IV, 220. nuo piktuma zils LapsaKūm. 121. zils un me̦lns nuodusmuoties Blaum. Pie skala ug. 276. pēc tā vārda ķēniņš zils un me̦lns LP. V, 323. zili me̦lns saslimis Etn. III, 131. lietus nāk me̦lnum me̦lns, zilum zils augšā. pameita zila nuosaluse LP. IV, 217. gluži zils sademējis Etn. III, 162. zilie (Fünfrubelscheine) un sarkanie (Zehnrubelscheine) Siliņš 1. 4. lai zils gar acīm me̦tas LP. III, 90;

2) = sirms, grau (von Haaren): zili mati U., Nigr., kurische Nerung. Subst. zilums (li. žilùmas "das Graü),

1) das Blau(e), die Bläue:
tumšajā zilumā spīguļuo zvaigznes E. Veidenbaums. kâ zvaigznes debess zilumā LP. IV, 176. nuozuzdami gaisa zilumuos 134; der gekürzte instr. s. zilum(u) auch als verstärkendes Adverb vor zils: zilum zili meži LP. I, 140;

2) ein blaues Mal, ein blauer Fleck
(vom Hieb) St., LP. III, 23: tu esi dabūjis zilumus Salisb. Nebst li. nom. pl. žalì (= žilì) bei Bezzenberger BGLS. 341 und (nach Zubatý AfslPh. XVI, 420) slav. zola "Asche" entweder zur Wurzel von zelt (s. dies), oder aber zu gr. γελεῖν· λάμπειν Hes. u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 623.

Avots: ME IV, 720

žļagans,

1) wässerig
AP., Drosth., Lubn., N. - Peb., Vīt.: žļagani kartupeļi;

2) nass, aufgeweicht
Peb., Setzen, Stockm., (žlagans) Serben: žļagana zeme Peb.; žļaganas zeķes, žļagani auti Stockm.;

3) roh, weicht
N. - Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617: žļagana maize Serben;

4) = šļagans, schlaff AP., (žlagans) Serben;

5) žļagana dūša Grawendahl, flauer Mut;

6) ungeschickt, tölpelhaft
Grawendahl, N. - Schwanb., Peb.

Avots: ME IV, 815

zlags, wässerig: kartupeļi ir zlagi, t. i. nav miltaini, bet ūdeņaini Vīt.

Avots: ME IV, 745

žļanga,

1) eine mit Wasser gefüllte ausgefahrene Grube auf dem Wege
Ramdam, (mit añ ) Bauske, C., Gotthardsberg, eine Pfütze Vīt.; = šļūka 2 Vīt.: kūts slapja kâ žļanga Vīt.;

2) eine dünn gekochte, wässerige Speise
Vīt.: kas lai nu tādu žļangu izstrebj? Vīt.;

3) comm., ein Pferd, das viel Wasser trinkt
(mit añ ) Frauenb. Zur Bed. 1 vgl. šļanka I.

Avots: ME IV, 815

žļe̦gans,

1) weich
Siuxt; nass, kotig (žļe̦gains) Lubn.: žļe̦gans sniegs Siuxt. žļe̦gaina zeme Lubn.;

2) = žļagans, wässerig Meselau (hier auch žļe̦gaîns), Peb.: kartupeļi, kas puvuši, saluši, ir žļe̦gaini Meselau;

3) = zleģaîns, šļe̦gans, schliefig (vom Brot) Meselau, Peb., Serben;

4) schlaff
Grünw., Sessau; "ļengans" Adsel: aukla izstiepta žļe̦gani; schwach N. - Peb.;

5) fade (?): ābuoļtēja tāda žļe̦gana, nav... stipra.

Avots: ME IV, 817

zùosins (li. žą̃sinas) PS., Wolm., (mit uõ ) Bauske, (mit ùo ² ) Preili n. FBR. VIII, 11 Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, Lubn., Oknist, Saikava, Warkh., der Gänserich Memelshof: sivē̦ns, auns, zuosins un gailis skrējuši vēršam pakaļ LP. VI, 247.

Avots: ME IV, 759

zùostẽviņš LP. I, 168; VI, 250; Pas. I, 210 (aus Fockenhof), zùosu tẽviņš, der Gänserich: liek gaili pie zuosīm iesviest, lai zuostēviņi nuoknābtu LP. IV, 75. saņe̦m palīgus: suni, kaķi, zuostēviņu un gaili 170. sadabūjis... gaili, zuostēviņu, runci sev talkā V, 187.

Avots: ME IV, 760

žulga,

1) die Feuchtigkeit
Wid.;

2) eine schmutzige Flüssigkeit, Spülicht
(mit ul̃ ) Kalnzeem, Lindenhof, Pilkarn; "Schlampe" V.; ein schlechtes Getränk Bers., (mit ul̃ ) Bauske, eine wässerige Suppe Vīt., (mit ul̃ ) Jürg., Plm., (mit ùl ² ) KatrE: ar žulgu varē̦tu iztikt, kaut vairāk maizes de̦vuši! Vīt.;

3) Eiter
Wid.;

4) auch žulgas laiks, andauerndes Regenwetter
Vīt.;

5) auch žulgas zeme, wässeriger Boden
Vīt.;

6) eine Geschwulst, Wasserblase, Blatter
(mit ul̂ ² ) Bauske, Briņķi, Fockenhof, Frauenb., Kurs., Schlehk, Schrunden: knauši sakuoduši kāju liêlus žulgu žulgās Frauenb. es viņu sapēru, tâ ka palika žulgas uz ādas Kurs.;

7) eine ausgetrocknete Pfütze
(mit ul̂ ) Gr. - Buschh.; "peļķe" (mit ul̃ ) Lindenhof;

8) ein durchnässtes Kleidungsstück
Vīt.: ce̦pure salijuse cauri slapja kâ žulga Vīt.;

9) comm., ein Säufer
(mit ùl ² ) Warkl.

Avots: ME IV, 829

I žul̂gans Kr.,

2) viel Wasserteile enthaltend
U., wässerig, durchnässt Druw., Vīt., (mit ùl ) AP., (mit ul̂ ) Erlaa, Gr. - Buschh., (mit ùl ² ) Lubn., Prl., Selsau, Sonnaxt, (mit ul̂ ² ) Bauske; nass, schlüpfrig Kreuzb.: sirds žulgana U., das Herz (des Schlachtviehs) ist mit Wasser angefüllt. žulgana zeme. žulgana pļava Wessen. žulgani kartupeļi Bauske. ūdens vairs nepil nuo apģē̦rba; ir drusku apžuvis, bet vēl jau stipri žulgans Vīt. zeme nuo virsas ir apsusējusi, bet aršanai vēl par žulganu ders. ja cilvē̦ks iekrīt dubļuos, tad drēbes paliek žulganas Ābeļi. zvejniekiem žulganas drēbes, kad slapjas un nuoziestas ar zivju glumumu Karlsbad;

2) tränend, eiternd
Biel. n. U., wässerig, trübe, umnebelt (von den Augen gesagt) AP., KatrE., (mit ul̃ ) Fockenhof, Ekau, Grünw., Kalnazeem, Mežmuiža, Ruba, Schibbenhof, (mit ul̂ ² ) Bauske: žulganas acis. es jau manīju, ka viņš slims būs, tādas žulganas ("eingefallen, hässlich") acis bij Naud.;

3) žulgana dūša Jürg., (mit ul̃ ) Fockenhof, Grünw.: man žulgana dūša, mir ist wässerig (flau) zu Mute;

4) ausgeblichen
AP.

Avots: ME IV, 829, 830

žulguôts, verdünnt, wässerig gemacht: kruodznieks žulguotu alu pārduos Rainis Karālis Līrs 63.

Avots: ME IV, 830

I žūra,

1) schmutziges Wasser, Spülicht
Frauenb., (mit ũ ) Bauske, Schnehpeln; eine trübe Flüssigkeit Grünh.: lej laukā tuo žūru! Frauenb. uogas saspiestas vienā žūrā (="gabalā, pikā") Kaugurciems;

2) eine wässerige, lang gekochte Grütze
(mit ũ) Schibbenhof;

3) "pusdarīts alus" Frauenb.;

4) Haferbrei
Kalleten, N. - Bartau; "auzu ķīselis" Funkenhof; gesäuerte Hafergrütze (mit ũ ) Dunika; Brei Preekuln; eine Art Kartoffelsuppe mit Roggenmehl, "auzu ķīselis"(žũre) Rutzau; ein mit Mehl zubereiteter Viehtrank (žùra ² ) Sessw.;

5) andauerndes Regenwetter
Vīt.; starker Regen Frauenb.; ein Regenguss (žùre ² ) Lettihn, Mar.: uznākuse lietus žūra Frauenb. bija gan žūre: ūdens upēm vien skrēja Mar. n. RKr. XV, 146. tīrais žūras laiks Vīt.;

6) comm., ein Saufbold
Bewershof (vgl. zūra); eine Kuh, die viel trinkt N. - Peb., (žūre) Ramdam;

7) "lējēja, žūrē̦tāja" (žũra) Ronneb. - Neuhof, (žũra, žũre) Nötk.;

8) eine Pisserin
(mit ũ ) Nötk.;

9) übermässiges Trinken, Saufen
(žūre) Selb.: kruogā bija sanākuši pluostinieki, un iztaisījās ļuoti liela žūre Selb.;

10) Jauche, dünnflüssiger Kot
Preekuln. In den Bedeutungen 5 - 9 (und 1 - 2 und 10?) zu žaut II 3 - 4?

Avots: ME IV, 836, 837

I žurga,

1) = žulga 2, eine unklare Flüssigkeit Baldohn, (mit ur̃ ) Gr. - Sessau, Autz, Ellei, Kab., Mesoten, Mežmuiža, Ruba, Wolgunt; "saskaluojums", Spülicht LKVv., (mit ur̃ ) AP., Bauske, Jürg.; eine schlechte, wässerige Suppe (mit ur̃ ) Grünw.; ein Getränk, Gesöff (in verächtl. Sinn) U., Ledmannshof: upes ūdens drīzāk nuosaucams par žurgu, bet ne par dzeŗamu ūdeni Celm. tāda žurga dūšu vien apšķebina Ledmannshof. dzert mūsu asinis, kâ žurgu dzert Lautb. Ind. un Ārija 14;

2) eine Pfütze
Kurl. n. U., Mar.; eine ausgefahrene, mit Wasser gefüllte Gruft auf dem Wege Burtn., (mit ur̃ ) Frauenb., Lemsal; eine schmutzige Pfütze, Jauchgrube Alksnis-Zundulis, (mit ur̃ ) Kalnzeem, Schibbenhof; = urga, ein Regenbach (mit ur̃ ) AP.,., Fockenhof, Jürg., Wolmarshof: tanī vietā ar˙vienu pēc lietus sakrājas žurga Mar. ak tava ceļa! nuo vienas žurgas ārā, uotrā iekšā! Frauenb. zem papuves lauka, kur urdza straujš avuots, plašā ūdens žurgā, kas atradās lejpus avuota Janš. Bandavā II, 418. žurgā iekšā mans vepris A. v. J. 1901, S. 1000;

3) die Jauche
(mit ur̃ ) Kalnzeem, Schibbenhof, Siuxt.

Avots: ME IV, 833

zusla, = susla, ein schlechtes Getränk Etn. II, 137, AP., Blieden, Drosth., Gotthardsberg, Kosenhof, Lennew., Odsen, Ramelshof; eine wässerige Suppe AP., Bewershof, Meselau; "neizde̦vusies putra" Blieden, Drosth., Gotthardsberg, Kosenhof, Lennew., Ramelshof; warmes Honiggetrank LKVv.

Avots: ME IV, 752

zvẽ̦drains C., PS., zvè̦draîns Smilt., = svē̦draîns, geädert V.; maserig U., (mit ê, ) Arrasch, (mit è, ² ) A. - Laitzen, Bers., Golg.; streifig, gestreift N. - Peb. (nur von Katzen gesagt), (mit ẽ, ) Luhde, Nötk., Segewold, Wesselshof; bunt (mit ẽ, ) Luhde, Nötk., Wesselshof; "zvaigžņaini mirdzuošs" Nötk.; "īpašas lāsainas krāsas apzīmējums" Irmlau, Neuenb.: zvē̦draina spalva Segewold. zvē̦draina debess Smilt. zvē̦draina (gemustert, geblümt, bunt) drēbe Nötk., Segew. lapiņa zvē̦draiņi izrakstīta Kronw. n. Seifert Chrest. III, 145. zvē̦draiņi zirņi, eine Art Erbsen von lehmiger Farbe U. pe̦lē̦kie zirņi ir zvē̦draini PS. zvē̦draina (schillernd) čūska, se̦skāda Segew. zvē̦draina (buntfarbig) puķe, uguns Segew. zvē̦draina (gesprenkelt) vista Segew. zvē̦drains lūsis Segew. zvē̦draina (die sich bunt herausgeputzt hat) meita Segew. zvē̦draini (rosig schimmernd, im Farbenschmelz schillernd) mākuoņi Segew. zvē̦draina (mit hell funkelnden Schuppen) zivs Segew.

Avots: ME IV, 771, 772