Paplašinātā meklēšana

‡ àizdakterêt, lange und erfolglos kurierend zum Sterben bringen: dakterēja, dakterēja, kaleit aizdakterēja pruojām Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 17

‡ àizpeñterêt,

1) a. dziju KatrE., Garn verreffeln und hin-, wegschleppen;

2) ungeschickt und nachlässig zuflicken:
a. caurumu;

3) taumelnd, schwankend hin-, weggehen.
Refl. -tiês, mit Mühe hin-, weggelangen, sich hinschleppen KatrE.: sliņķis nevar vien uz darbu aizpenterēties.

Avots: EH I, 41

àizšķeterêtiês, àizšķetêtiês,

1) anfangen zu krausen:
dzija aizšķeterējās AP., JK.;

2) hinschlendern:
zē̦ni aizšķeterējušies uz e̦ze̦rmalu Schwnb., Neugut; davonziehen Infl. n. U.

Avots: ME I, 54

‡ àiztenterêt, hin-, wegstraucheln; mühsam hin-, weggelangen: aiztenterējis aizvējā aiz mājas stāra K. Students Latvis No 1567, a. nuo kruoga uz māju. slimais kaut kâ aiztenterēja līdz durīm Schujen. Refl. -tiês, (nach saumseliger Vorbereitung) sich wegbegeben Trik., Wolmarshof: nevar vien aiztenterēties.

Avots: EH I, 57

‡ apùoksterêt ² Lubn., Meiran, = ‡ apuõkšķerêt: a. (izmeklēt) visas malas.

Avots: EH I, 124

‡ appeñterêt Trik., verknotend herumwickeln um: a. kam dziju apkārt.

Avots: EH I, 104

‡ apteñterêt Bauske, Trik., mühselig herumgehen um: a. ap galdu.

Avots: EH I, 121

‡ atpeñterêt,

1) entwirren
Memelshof, Wolm. u, a.: a. dzijas;

2) mühsam, ungelenk oder strauchelnd herkommen
Oppek.;

3) wirre Antworten geben
Gr.-Buschh.

Avots: EH I, 158

atšķeterêt, tr.,

1) aufzwirnen, die Fäden lösen:
dziju;

2) loswickeln:
kamuoli. Refl. -tiês, sich loswickeln.

Avots: ME I, 201

‡ attenterêt C. u. a., mühsam, strauchelnd (taumelnd) hergelangen.

Avots: EH I, 176

‡ bleksterêt Meiran, PV., = ‡ blekstêt. Refl. -tiês PV., dass.

Avots: EH I, 228

buõksterêt: aus nd. bokstern, s. Sehwers KZ. LIV, 182.

Avots: EH I, 258

buõksterêt, buchstabieren; s. buoksts 2.

Avots: ME I, 361

‡ buõkšterêt Dunika, (mit ùo ² ) Oknist, = buõksterêt.

Avots: EH I, 258

‡ čuõksterêtiês Rutzau, runzelig werden: āda sāk č.

Avots: EH I, 299

[dāterêt Bers., schnell und viel unklar reden.]

Avots: ME I, 449

‡ *dzenksterêtiês, zu erschliessen aus sadzenksterêtiês.

Avots: EH I, 355

galsterêtiês "?": kuo nu galsterējies (reden albern od. unentschlossen?) pret mani! saki gaiši laukā Seibolt.

Avots: ME I, 595

‡ *gasterêtiês, ersihlossen aus nùogasterêtiês.

Avots: EH I, 387

gaterêt, - ẽju Spr., gatarēt [Dubena, Wessen], N. - Schwanb.,

1) schwatzen, schwabbeln;

[2) gatarēt, säumen, langsam sein
Wid.; ohne Lust (etwas) tun Nerft].

Avots: ME I, 609

[ìepenterêt,

1) einflechten,
"iepīt" Nerft; (übertragen): viņš man runājuot iepenterēja starpā savus niekus Kl.;

2) unordentlich beginnen:
kalpuone aude̦klu tikai iepenterējusi Nigr. viņš nav ne˙kāds stāstītājs: tikai iepenterē, bet ne˙kad nebeidz Ruj.;

3) verwirren:
bē̦rns dzijas iepenterējis Arrasch;

4) nachlässig hereinkommen od. hineingehen:
iep. istabā Bauske. Refl. - tiês, sich in etw. verwirckeln: viņš bez vajadzības iepenterējis šai lietā Jürg.]

Avots: ME II, 50

‡ izčauksterêt Livāni, trocknend (intr.) zusammenschrumpfen und sich krümmen: izčaukstetējusi lapa.

Avots: EH I, 439

‡ izpènterêt ² Erlaa, = izrežģît: nevar i. sarežģījušuos dziji.

Avots: EH I, 471

‡ iztekterêt "ein Gefass leer trinken" Frauenb.

Avots: EH I, 489

izteñterêt, ‡ Refl. -tiês, sich zum Gehen fertigmachen Schwitten Sessw., Trik.: viņš nevar vien i., iziet uz darbu; tur viņš tenterējas Erlaa.

Avots: EH I, 489

izteñterêt, intr., hinaus -, heraustaumeln: nuo istabas iztenterēja divi pusmūža vīrieši Latv.

Avots: ME I, 817

‡ jen̂terêt ² Naukschen, taumelnd gehen; vgl. ten̂terêt ^2.

Avots: EH I, 563

kāterēties: gehört auch in Riga.

Avots: EH I, 606

[kāterēties (?)"neckend zögern": skuolnieki grib izbraukt, bet skuoluotājs kāterējas Ekau.]

Avots: ME II, 205

‡ kleksterêt Sonnaxt, plump, schwerfällig und wackelnd gehen. Vgl. klesterêt.

Avots: EH I, 614

klesterêt, - ẽju, intr., taumeln Oknist n. Etn. I, 138.

Avots: ME II, 223

klĩsterêt, - ẽju, kleistern. [Aus mnd. klisteren.]

Avots: ME II, 231

‡ II klīsterêt "saufen (zechen)" Oknist.

Avots: EH I, 620

‡ kluksterêt PV., = klukstêt (?): kuo nu nemitīgi kluksterē kâ klukstere?

Avots: EH I, 622

knuõterêtiês, mit dem Schnabel die Federn reinigen und ordnen Nigr.: strazds jau knuoterējas saules staruos Apsk. v. J. 1903, S. 176.

Avots: ME II, 252

‡ kol˜terêt, -ēju Seyershof "rühren, dass es spritzt": viņš kolterē tuo putru, ka jābē̦g pruom nuo galda. Aus *kulterēt (zu kult)?

Avots: EH I, 638

[laterêt

"Schwatzen" Biržgalis.]

Avots: ME II, 425

lãterêt, viel sprechen Gr. - Essern.

Avots: ME II, 442

‡ lekterêt Lems., = lakt, strèbt.

Avots: EH I, 732

leñterêt: aus nd. lentern "müssiggehen, herumschlendern", s. Sehwets Unters. 70.

Avots: EH I, 734

leñterêt, - ẽju, intr., gehen, wackeln: pa kāju taciņu lenterēja pare̦ti gaŗāmgājēji Stari I, 199. Refl. - tiês, zappeln, baumeln: kājas vien pa gaisu lenterējās MWM. II, 419, Smilt. Vgl. lenderēt.

Avots: ME II, 451

[I leterêt Wirginalen, Warkh. "schwatzen".]

Avots: ME II, 454

[II leterêt Warkh. "taumeln".]

Avots: ME II, 454

‡ III leterêt Wessen, ganz ungeschickt arbeiten.

Avots: EH I, 735

ļeterêt: auch (plappern) Hasenp., Saikava, Schnehpeln.

Avots: EH I, 772

[ļeterêt(iês) Gramsden, = leterêt: viņas divas var stundām ļeterēt(ies).]

Avots: ME II, 539

[ļeterêt(iês) Gramsden, = leterêt: viņas divas var stundām ļeterēt(ies).]

Avots: ME II, 539

‡ lum̃sterêtiês Frauenb.,

1) faulenzen;

2) spassen.
Vgl. lum̂stîtiês 2.

Avots: EH I, 761

‡ megzterêt Līksna "mežģīt".

Avots: EH I, 795

meĩsterêt: machen (etwas Kompliziertes); bessern, ändern (m. pulksteni, ratus) Stenden.

Avots: EH I, 796

meĩsterêt, -ẽju, sich mit etwas abgeben: kuo tu tur meisterē, bē̦rns? Spr., Kand.

Avots: ME II, 592

‡ meterêt, -ēju,

1) "režģīt" Warkl.: m. dziju;

2) "unordentlich, Hals über Kopf gehen od. arbeiten"
Kalupe. Refl. -tiês Warkl. "?": kuo tu te meterējies vis˙apkārt?

Avots: EH I, 803

misterêtiês, -ẽjuôs, fehlgehen, auf ein Hindernis stossen: ja ceļā kas atgadījās: zirgs izjūdzās, kas saplīsa vai misterējās, tad nuo tam vē̦ruoja nelabumu nākamajā dzīvē RKr. XVI, 105. Vgl. mistrêt (iês).

Avots: ME II, 636

[muisterêt Infl. n. U., den Herren spielend andere unnütz in Bewegung setzen, hin und her schicken usw.]

Avots: ME II, 661

‡ munsterêt Lng., = muñsturêt.

Avots: EH I, 832

nùobaksterêt Spr., = nùobakstît.

Avots: ME II, 759

‡ nùobẽterêt Dunika, durchschelten.

Avots: EH II, 32

[nùogasterêtiês "nuonīkt" Neu-Bilskenshof.]

Avots: ME II, 784

‡ nuoklĩsterêt mit Kleister bestreichen; bekleben; beschmutzen Frauenb.: guovis katru rītu nuoklīsterē ceļu.

Avots: EH II, 54

‡ nuolum̂sterêtiês ² Frauenb., eine gewisse Zeit hindurch "slinkuot; juokuoties": muižas rijā zem ārdiem puiši ar meitām nuolumsterējās vien.

Avots: EH II, 64

nùopeñterêt Spr., tr., ableiern: dziesmu, luomu.

Avots: ME II, 828

nùoplãksterêt, tr., bepflastern: auss nuoplākste̦rē̦ta MWM. X, 389.

Avots: ME II, 830

‡ nùošļunterêt, verbummeln: neesi savu brīvlaiku nuošļunterējis Latvis № 1713.

Avots: EH II, 97

[nùotenterêt N.-Peb., = nùodènderêt 1.]

Avots: ME II, 874

I nùotenterêt: (guovs) pa kraujas nuogŗuvumu nuotenterēja ... lejā Jaun. Ziņas 1938, № 152.

Avots: EH II, 100

II nùotenterêt (unter nùotantarât): auch Bers.

Avots: EH II, 100

‡ nùotunterêt "nespē̦kā nuoiet kādu gabalu" Vank.

Avots: EH II, 103

uoksterêt, s. uokšķerêt.

Avots: ME IV, 415

[pãršķeterêt, tr., noch einmal, von neuem zwirnen, zusammendrehen: šuo dziju vajadzēs pāršķeterēt Jürg.]

Avots: ME III, 181

[patenterêt,

1) eine Weile taumeln:
dzē̦rājs patenterēja un nuokrita Widdrisch;

2) eine Weile dummes Zeug plappern
Lis., N.-Peb., Kreuzb., Warkl.]

Avots: ME III, 120

peñterêt,

1): ungeschickt flechten
(mit èn ² ) Oknist;

2): auch Talssen, (mit en̂ ² ) AP.; "savu valuodu runāt" N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043; ‡

3) etw. ungeschickt, erfolglos tun
Oknist. - Zur Bed. vgl. auch ìepenterêt 4. Zu li. peñtaroti "niekus plepėti", s. Skardžius Arch. Phil. III, 51.

Avots: EH XIII, 223

peñterêt C., -ẽju,

1) verreffeln
Berent n. U., verknoten Gold:, Gr.-Essern, Lesten, Ulpisch, Ruhtern; flechten BW. 6867 (vīzītes penterēju);

2) (eintönig und schnell) sprechen, schwatzen, gedankenlos und unverständlich beten
Seew. n. U., eine Sprache kläglich sprechen Balt. V. n. U.: mēle pate kâ klabiķis penterēja MW. dzē̦rāji palika kruogā penterējuot Ulpisch. muļķīga vārdu penterēšana A. XXI, 264. penterēt vienā gabalā MWM. v. J. 1896, S. 802; "jaukt, neskaidri runāt" Wessen; "schnell und dumm sprechen" Kaugershof. Wohl als ein Kuronismus od. Lituanismus zu pît; zur Bed. 2 vgl. li. niekus pinti "Unsinn reden" und pinklis "albernes Zeug" Lit. Mitt. I, 231.

Avots: ME III, 200

piepeñterēt, vollschwatzen: tâ man tur piepenterēja pilnas ausis MWM. X, 86.

Avots: ME III, 278

pìešķeterêt,

1) zuzwirnen:
p. vēl trešuo kārtu;

2) vollzwirnen:
p. divi spuoles Jürg.

Avots: ME III, 300

plāksterêt, plāsterêt St., -ẽju, pflastem U. (auch fig.): plāksterēt dzīvi uz paša ruoku MWM. VI, 271.

Avots: ME III, 329

pleksterêtiês, oberflächlich, leichtsinnig seln, handeln Stelp.

Avots: ME III, 334

plenterêt, -ẽju, plappern U.

Avots: ME III, 336

pluksterêt, flunkern, Unwahres reden, am zu täuschen Jürg.

Avots: ME III, 355

sabuõksterêt, tr., zusammenbuchstabieren.

Avots: ME III, 600

sadzenksterêtiês, sich zusammenkrollen: dzija sadzenksterējusies Naud.

Avots: ME III, 620

sameterêt, = samežģît, sarežģît: s. dziju Warkl.

Avots: ME II, 684

sapeñterêt,

1): auch Seyershof. Refl. -tiês,

1): auch Erlaa.

Avots: EH XVI, 435

sapeñterêt, tr.,

1) sapen`terêt Dunika, U., sapenterât, sapenteruôt Naud., verreffeln, verknoten: sapenterājis tās dzijas, - nevar ne taisīdams attaisīt Naud.;

2) unverständlich sprechen:
sape̦nte̦rē̦tuo valuodu A. v. J. 1898, S. 391. Refl. -tiês,

1) sich verreffeln, sich verknoten:
dzija sapenterējusies;

2) sich verstricken:
s. savā runā Bauske.

Avots: ME II, 698

saplāksterêt, tr., mit einem Pfiaster verkleben: saplākste̦rētajā de̦gunā Pasaules lāpītājs 97.

Avots: ME II, 702

sašķeterêt, ‡

2) aneinander hetzen
U. (unter šķeterēt): kaimiņus s., Feindschaft unter Nachbarn anrichten Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Feindschaft"). kas ... ķildas ceļ. jeb ļaudis sašķeterē Stobe 1798 I, S. 8. Refl. -tiês: dzijas var s. (= samurkšķīties) N.-Peb.

Avots: EH XVI, 453

sašķeterêt Wid., sašķetinât C., Spr., tr., zusammendrehen, -zwirnen; (fig.) eng verbinden: sašķeterē divas viente̦ku dzivitiņas par vienu pavedienu Janš. Bandavā I, 321. nuo sašķetinātām dzijām II Mos. 36, 8. viss sašķetināts kamuolā Jaun. mežk. 186. tagadne ir neaprakstāmā kārtā sašķetināta ar pagātni Stari II, 709. Refl. -tiês, sich zusammendrehen; sich eng verbinden: duomas, kas sašķeterējās kuopā A. XX, 771; sašķetinât "lose, leicht zusammendrehen" Jürg.; "sarežģīt" Gr.-Buschhof. Refl. sašķetinâtiês Schwanb. "sarežģīties", sašķēlêt,"sarežģīties".

Avots: ME III, 755

sašvènterêt ² "dummes Zeug zusammenschwatzen" Vank.

Avots: ME III, 760

satenterêt, tr., verfitzen U., verknoten, zusammenreffeln: dzijas Erlaa, Podsem, N. - Schwanb. Refl. -tiês, sich verfitzen U.

Avots: ME III, 762

‡ saterêt, susammenfaseln: par tukšu te̦nku, kuo kāds ... te̦rmutis vai ... te̦rmute saterējuši Janš. Līgava I, 356.

Avots: EH XVI, 456

šķeterêt,

1): auch Dunika, Nötk., OB., Ramkau, Schnehpeln; "savē̦rptu dziju divi kārtām saliktu nuo jauna vērpt, rateni uz uotru pusi griežuot" Liepna; tieva, gaŗa tu, pādīte; kas jel tevi šķeterēj[a]? jauni puiši šķeterēj[a] Jāņu nakti pieguļā Tdz. 53473 var.; ‡

10) zerschneiden
Sussei: š. kāpuostus; ‡

11) Durchfall (Diarrhöe) haben
Frauenb.: tu jau atkal sāc š.; ‡

12) "?": kādēļ mans ratenīt[i]s š. šķeterēja? vai tādēļ šķeterēja, ka tautām darināju? BW. 6980 Refl. -tiês,

1): villaina dzijs viegli šķeterējas Mahlup. villainam aude̦klam galus apsvilina, lai nešķeterējas vaļā ebenda;

2): tis jau šķe̦tē̦rē̦damies vien aizgāja Kalupe.

Avots: EH II, 632

šķeterêt Stomersee, -ẽju,

1) zwirnen, aus mehreren Fäden Zwirn machen
U., Adsel, Gramsden, Wessen: viena vērpa, uotra auda, trešā zīdu šketerēja 8W. 13250;

2) fig., zur Bezeichnung einer Verbindung, Verdoppelung:
nu ir laimīte, un nevis kaut kāda - šķe̦te̦rē̦ta laimīte! divējām mušiņām reizā bē̦rni Janš. Bandavā I, 368. šķe̦te̦rē̦tās Katriņas 321, von einer tauben und einer blinden Frau gesagt, die aufeinander angewiesen sind und immer zusammen gesehen werden;

3) abwickeln;
fig. (in ununterbrochener Reihenfolge) ertönen lassen: (avuots) dziesmas šķeterēj[a] Aus. I, 90. cīruļi... gavilē un skaļas trallas šķeterē RA.;

4) wankend gehen
Bauske, Saikava; sich herumtreiben Warkl.;

5) aneinanderhetzen
L., U.;

6) zanken
(intr.) Saikava;

7) aufwerfen:
blondīne ar... šķe̦te̦rē̦tuo de̦guniņu Janš. Bandavā II, 45. kas tavam šķe̦te̦rē̦tajam de̦gunam daļas gar mani? I, 329;

8) "?": trums šķeterē Br. 187;

9) falsch machen, verwirren
Pilda; Verwirrung machen St. Refl. -tiês,

1) gezwirnt werden, sich aus mehreren Fäden vereinigen; sich abwickeln:
sāka šķeterēties līdzcietības pavediens A. XX, 622. kamuolītis šķeterējās, un meita iet pēc jā Pas. IV, 391 (aus Atašiene);

2) sich herumtreiben
Lubn., Warkl.; fahren, reisen, abziehn (in verächtlicher Bedeutung) Infl. n. U.;

3) "(meitai) griezties ar puišiem" Wessen. In den Bedd. 1 - 3 und 9 nebst li. sketerioti (Miežinis) "крутить (нитки)" zu šķetere 1; in den Bedd. 5 - 6 zu šķetere 3.

Avots: ME IV, 30

šļaksterêt Warkl., = šļakstêt: braucuot pa ceļu riteņi šļaksterē.

Avots: ME IV, 62

šļeksterêt "unbedacht sprechen" Saikava.

Avots: ME IV, 70

šļeksterêtiês Warkl., mit einer weichen oder flüssigen Masse einander bewerfen, bespritzen.

Avots: ME IV, 70

šļèmsterêt ² Adl., (mit em̃) Jürg., schwatzen, dummes Zeug erzählen Tirs. Vgl. slemšķis.

Avots: ME IV, 70

‡ *šļunterêt, zu erschliessen aus ‡ nùošļunterêt.

Avots: EH II, 646

‡ šļupsterêt, = šļupstêt: izdzirst ... šļupsterēšanu Pas. XI, 428.

Avots: EH II, 646

šļũterêt Ronneb. n. RKr. XVI, 44, AP., -ẽju, mit einer Feuerspritze spritzen U.

Avots: ME IV, 80

šļũterêtiês C., = slidinâtiês.

Avots: ME IV, 80

‡ šũsterêt AP., Seyershof, unsorgfältig nähen.

Avots: EH II, 659

švènterêt ^2, -ẽju, = penterêt Bers., Lasd., schnell und unverständlich (in einer fremden Sprache) sprechen Sessw., (mit eñ ) C.: žīds šventerēja tik ātri, ka tur ir cūka netika gudra Vīt. Vgl. šventît.

Avots: ME IV, 115

šveterêt "schnell gehen" Kruhten.

Avots: ME IV, 115

šviterêt, -ẽju N.-Bartau, schnell schneiden: šviterē nuost kādu gabalu!

Avots: ME IV, 118

‡ tekterêt Frauenb. "lange trinken."

Avots: EH II, 674

tekterêtiês Spr., sich zusammenrollen.

Avots: ME IV, 159

ten̂terêt ² ,

1): auch AP.; schwerfällig gehen
Seyershof. Refl. -tiês, ‡

2) sich ungewandt bewegen
(mit èn ² ) Erlaa; "sich ungewandt zum Arbeiten od. Essen vorbereiten" Seyershof.

Avots: EH II, 675

tenterêt ² Karls., -ẽju,

1) straucheln
N.-Peb., (mit eñ) C., PS., Wolmarshof, (mit èn) Jürg., (mit èn ² ) Bers., Golg., Lubn., Ogershof, Saikava, Schwanb., Sessw.; mühselig vorwärtskommen Nötk. ("mit en̂"), U.: Svārpstiņš viegli šurp, turp zvalstīdamies tenterēja pa ceļu pruojām A. XX, 83;

2) sich herumtreiben
Spr.;

3) plappern
Erlaa und Lems. n. U.: suni ieraudzījuse, meita sākusi runāt, bet tas ne˙kas - uotrai arī jātenterē pakaļ LP. VI, 349. pikti te̦nte̦rē̦dama, gluži pēc zuoss MWM. VI, 195. Refl. -tiês, andern (bei der Arbeit) hinderlich und im Wege sein Smilt.: tenterējas kâ tentere Dr. In der Bed. 3 wohl dissimiliert aus *terterêt, und dies nebst r. торотóрить "schwatzen" mit Reduplikation zu terêt. Zur Bed. 1 und 2 vgl. tenteris 1-3.

Avots: ME IV, 164

terêt -ẽju, schwatzen Nigr.: kuo tu te atkal tukšus niekus terē? Janš. Bandavā II, 10. Nebst terinât und tirât zu tārlât.

Avots: ME IV, 166

tīterêt, -ẽju,

1) straucheln
Daudsewas; sich (ohne Arbeit und Ziel) umhertreiben Daudsewas, Sessw., (mit ì ² ) Lennewarden: kuo nu tīterē apkārt! Daudsewas;

2) viel schwatzen
(mit ĩ) Walgalen;

3) "?": kas deviņas mīklas nevarēja atminēt, tuo tīterēja piemē̦ram tâ: "tīterē, tīterē pa(r) purviem . . ." LP. VII, 39. Refl. -tiês, (etwas) ungeschickt tun
(mit ĩ) Schibbenhof; trödeln (tĩterêtiês und tĩteruôtiês) Kalleten; "muļķuoties` (mit ì ² ) Alswig; "anentschlossen dastehen" (tīterêtiês) Bauske.

Avots: ME IV, 207

titerêtiês "sich malträtieren lassen".

Avots: ME IV, 198

‡ toterêt Seyershof, stottern.

Avots: EH II, 689

‡ *tunterêt, zu erschliessen aus ‡ nùotunterêt.

Avots: EH II, 703

*tuterêt, zu erschliessen aus pārtuterêt.

Avots: ME IV, 275

uzpenterêt, auf etw. taumein, straucheln (perfektiv); hinauftaumeln: uzpenterēt kam virsū AP., Salis. uzpenterēt kalnā ebenda.

Avots: ME IV, 364

uzšķeterêt, uzšķetinât, auf-, drüberzwirnen: jāuzšķeterē (jāuzšķetina) pavedienam vēl viena kārta virsū Bauske.

Avots: ME IV, 388

uztenterêt, hinaufstraucheln: dzē̦rājs beidzuot uztenterēja kalnā, uz ceļa.

Avots: ME IV, 392

uzvīterêt, aufzwitschern: krūmuos uzvīterēja putniņš.

Avots: ME IV, 400

vaterêt, plappern, schwatzen Wid.

Avots: ME IV, 486

veñterêt Salis, hin und her schlendern.

Avots: ME IV, 537

veterêt: viel sprechen Kl.-Roop.

Avots: EH II, 773

veterêt(iês), schwatzen Nigr., schnell durcheinander sprechen Lis.: te nevar vis veterēt tâ, kâ mēs ... viena uotrai sakām . . . te jāzin, kur jāsaka: cienīgā lielmātiņ . . . un citādi Janš. Bandavā I, 301. nesapruotu, . . . kuo tu te veterē Mežv. ļ. II, 118.

Avots: ME IV, 546

veterêt(iês), schwatzen Nigr., schnell durcheinander sprechen Lis.: te nevar vis veterēt tâ, kâ mēs ... viena uotrai sakām . . . te jāzin, kur jāsaka: cienīgā lielmātiņ . . . un citādi Janš. Bandavā I, 301. nesapruotu, . . . kuo tu te veterē Mežv. ļ. II, 118.

Avots: ME IV, 546

veterêt(iês), schwatzen Nigr., schnell durcheinander sprechen Lis.: te nevar vis veterēt tâ, kâ mēs ... viena uotrai sakām . . . te jāzin, kur jāsaka: cienīgā lielmātiņ . . . un citādi Janš. Bandavā I, 301. nesapruotu, . . . kuo tu te veterē Mežv. ļ. II, 118.

Avots: ME IV, 546

vil˜sterêt Segew. "= vilstît". Refl. -tiês, trügerische Versprechungen geben.

Avots: ME IV, 595

I viterêt, -ẽju,

1) viterêt A.-Gttenhof, viteŗuôt ebenda, viteruôt, singen (von Vöge1n): bezdelīga viterē Etn. II, 12. putna viteruošana Saul. I, 265;

2) vi" teruôt, schwatzen: viņa viteruoja bez mitēšanas A. v. J. 1900, S. 727. (saimeniece) kâ bitīte viteruoja savus viesus mieluodama RKr. XIX, 143 (aus N.-Bartau);

3) viteruôt "?": zuobi atktājās kâ priecīgi viteruojuošu kla vieŗu kauliņi Daugava I, 557. Zu vītarât, vitrinât I.

Avots: ME IV, 629

II viterêt, -ẽju "?": es ar savu līku pirkstu apkārt ķērnu viterēju (Var.: sitināju, vitināšu, ritināšu, aplaidīšu) BW. 31038 var. Zu vitrinât II.

Avots: ME IV, 629

vīterêt vīteruôt, s. vītaruôt.

Avots: ME IV, 647

žaisterêtiês, ẽjuôs, sich unruhig bewegen, gestikulieren Mar.

Avots: ME IV, 787

žèisterêtiês ² Mar. n. RKr. XV, 146, sich unruhig bewegen, gestikulieren.

Avots: ME IV, 802

[dāteris Bers., jem., der zu dāterēt pflegt.]

Avots: ME I, 449

dzija (li. gijà). Demin. dzijtiņa, dzītiņa,

1) das Garn:
rupjas, smalkas dzijas. dzija tik smalka kâ uodes zarna. dzijas šķeterēt, tīt. vērpt. kāda dzija, tāda drēbe;

2) = dzeinis 1: dzeju [hochle. aus dziju] vīt BW. 30394. 1 var. [aus Selb.], [Nebst dzeika, dzeine I und serb. ži"ca "Faden"
etweder zu ai. (ved.) jiyā "Bogensehne" u. a. oder zu la. fīlum "Faden" (vgl. le. dzîsla). arm. ǰil "Sehne des Körpers, Schnur", kymr. gi "nervus"; vgl. Fick Wrtb. I ^4, 38 und 413 f., Zupitza Germ. Gutt. 174. Hübschmann Arm. Gramm. 486, Boisacq Dict. 120 unter βιός Walde Wrtb. ² 291. Trautmann Wrtb. 87],

Avots: ME I, 549

pît Wolm., PS., Serbigal, Preili, Nerft, pît ² Ruj. (in Salis pĩt), pinu (li. pinti dass.), flechten: matu manu nepinat! BW. 16908. viena manu galvu pina 14366, 2 var. juostu pinu 7452. pīšu vīzes 7575, 3. Refl. -tiês,

1) (sich das Haar) flechten:
sukājāmies un pināmies Janš.;

2) sich (ver)schlingen:
sunītis pinas dancuotājiem pa kājām. pinas kâ pineklis pa kājām, sagt man von einem, der sich in fremde Angelegenheiten mischt Etn. II, 62. starpā pīties, sich einmengen U.;

3) sich womit befassen; sich einlassen mit jemand, nahen Umgang pflegen:
es gar kazām nepinuos BW. 33465. pīties ar šādiem, tādiem sieviešiem A. XX, 650. kas ar nešķīstiem gariem pinušies LP. VII, 555. nepinies ar tiem ļaudīm, lass dich mit den Leuten nicht ein! U. - Subst. pinējs, jem., der flicht: ruožu pinējiņš BW. 6449, 2 var. pīšana, das Fiechten. pinums, das Geflochtene, Geflecht. Nebst panât II (s. dies), matpanīte, malpeniņa, peñterēt (s. dies) wohl zn apr. panto "Fessel", slav. pęti "spannen, zusammenfügen", opona "Vorhang", arm. henum od. hanum "webe" u. a., s. Persson Beitr. 411 f., Pedersen KZ. XXXIX, 414, Trautmann Wrtb. 219, sowie Jokl. Stud. z. alban. Etym. u. Wortbiid. 67 f.

Avots: ME III, 234, 235

sakurzât Wid., Grosdohn n. Etn. I, 137, sakurzuôt, sakuržât, schlecht flicken (perfektiv): salāpīts, sakurzuots iet uz mežu putnu kaut (Rätsel) RKr. VII, 1180. tas nabags brauc kâ nekâ sakuržātās ragavās Odensee. Refl. sakurâtiês, sakurzakâtiês "sapenterēties, samurkšīties."

Avots: ME II, 660

šļũteres C., glattes Eis, wo man "šļūterēties" kann.

Avots: ME IV, 80

I šļũtêt Jürg., -ẽju, = slũtêt, längs der Erde ziehen, schleppen U.; die Füsse schleppend gehn Grünwald; gleiten, rutschen: viņš šļūtē kājas gar zemi A. v. J. 1892, S. 69. ja kalējs ragavu dzelzi sliecei uz iekšpusi piesit, tad ragavas šļūtē Stelp. uz vienas gūžas, šļūtēt jeb rāpuot Austr.; mit einer šļũte IV (Erde) wegschaffen (mit ũ) Frauenb., tragend (Jürg.) oder fahrend (Bauske) schleppen, wohin schaffen: šļũtēja visu dienu ūdeni; auf Unterlagen (etwas Schweres) vorwärts schieben Lennew. Refl. -tiês,

1) schleppen
(intr.), rutschen: zābaki neveikli šļūtējas pa grīdu Druva I, 1115. tas smagi šļūtē̦tuos uz priekšu CTR. XIV, 22;

2) = šļūterēties Segew. (mit ũ).

Avots: ME IV, 80

šmudzinât,

2): š. kam gar acīm pāte̦gu vai žagaru (aiz dusmām) Frauenb.; ‡

3) "penterēt (diegus, valgu)" Wolmarshof.

Avots: EH II, 649

zĩds,

1) auch: zīde L., U., (mit ĩ ) Grenzhof, (mit ì ² ) Mar. n. RKr. XVII, 139, gen. s. zīdas BW. 22609 var., zīža Salisb. n. A. Melnalksnis Mazsalaca 50, gen. pl. zīžu, die Seide: audeklis un zīde Glück Ezechiel 16, 13. zīdu (Var.: zīdi) šķeterēt BW. 6675. zīda (Var.: zīža, zīdes, zīdas) diegu 22609. zīžu diegi, Nähseide U. zīžu drēbes, seidene Kleider U. aptērpēs ar zīža drēbēms Manz. Ev. u. Ep. zīdes matpīnīte BW. 5524 var. zīdes nē̦zduogā 13250, 30. zīdes drāniņu LP. VI, 337. zīdes lakats Siuxt. zīdes svārkus Pas. IV, 144;

2) Plur. zīdi, zīži Manz. Lettus, die Seiden;
zīdi, zīdes, U. (auch Sing. zīde, ein Seidenband), Seidenbänder: izģē̦rbts... ar ze̦ltu, zīžiem Manz. Post. I, 515. kāzās mani diži zīdi... tapināti BW. 12118, 8. trīs zīdiņus (Var.: bantītes) matuos pinu 10853 var.; 5542. villanītes ar visām zīdītēm 29225 var.;

3) zīda lapas, convallaria majalis L. Dond. n. RKr. III, 70. Nebst estn. sīt aus mnd. side.

Avots: ME IV, 732