Paplašinātā meklēšana

‡ dube̦nde̦sa Siuxt, der Mastdarm.

Avots: EH I, 338

dube̦ngals,

1) das Ende eines Prügels, Knüppels;

2) der Hintere
Burtn. n. U.

Avots: ME I, 508

‡ dubenīca Celm., der Mastdarm.

Avots: EH I, 338

I dubenis, dubenīca, dubesnīca Laud., ein dicker Knüppel Krem., Oppek.: lai tad zina, kad ar dubenīcu duod pa muguru. Aus r. дубина umgebildet.

Avots: ME I, 508

II dubenis, die Höhlung Karls. [Zu dubt.]

Avots: ME I, 508

dube̦ns, dubens: dziļā akas dube̦nā BW. 23195, 3. rakstīts pūra dubeniņš 16629. pārsala jūriņa līdz dubenim 13282, 1. grima dubenī 7525 var.

Avots: EH I, 338

dube̦ns (gen. s. dube̦na), dubens, -s (masc. g.) in Westkurland für dibe̦ns. [Zur Verbreitung von dub- vgl. z. B. BW. 24503 - 6. Zu dubt. li. dùgnas "Boden", daubà "Schlucht", dubùs "tief ausgehöhlt", dùbti "hohl werden", apr. padaubis "Tal", slav. dъno "Boden", poln. dub "Baumhöhle", got. diups, kymr. dwfn "tief" u. a., s. Trautmann Wrtb. 46, Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 153 f., Berneker Wrtb. I, 245 f.]

Avots: ME I, 509

dubes L., = dupes; zu dubt.]

Avots: ME I, 509

duidubenis: auch Blieden (mit ùI ), Amboten (mit uĩ ), Schrunden, Janš. Līgava I, 90; II, 19.

Avots: EH I, 339

duidubenis, auch duîdubis ² Paddern, ein Grützspann: duidubenis ir nuo taisniem galdiņiem sastīpuots putras vai piena trauks ar diviem dibeņiem, apakšā platāks nekā augšā Grob., Nigr., N. - Bartau. Katzd.; [vgl. auch Bielenstein Holzb. 329].

Avots: ME I, 511

‡ dujdube̦nu (> dujduban) spañnis Dond. n. FBR. VI, 63, ein Eimer mit 2 Böden.

Avots: EH I, 339

‡ padubene(s), = padibene(s) 3: man būs katliņa padubenītes BW. 2086.

Avots: EH II, 129

padubenis,

3): pie ... katla padubeņa , Tdz. 57091.

Avots: EH II, 129

padubenis, s. padibene.

Avots: ME III, 19

platdube̦ns, ein kleines Flachboot Bielenstein Holzb. 654.

Avots: ME III, 321

âbelnĩca, [âbēlnīca Erlaa], âbelnĩce, âbuõlnīca BW. 34104, âbelcene BW. 10290, 4 var.,

1) der Apfelbaum:
vilki gājuši pie ābelnīcas un sākuši tuo grauzt Etn. IV, 14;

2) der Obstgarten
Buschh., Dubena. [ābelcene aus Dondangen könnte dort rein phoetisch aus * ābulcene (vgl. ksl. ablъko) entstanden sein; vgl. aber auch pr. wabelcke "Apfel".]

Avots: ME I, 234

àizugune, der Ort hinter dem Feuer, Herde Dubenalken; auch aizugunis, gew. im Lok. aizugunī: grāpim kūsājuot nuosme̦ltās putas nuosviež aizugunī Jk. VI, 32. ve̦cs vīrs sēd aizugunī Tr. IV, 613.

Kļūdu labojums:
nuosviež = nesviež

Avots: ME I, 58

I aka: dziļas akas dube̦nā BW. 23195, 3 var. tīras akas 33773, 1 var.

Avots: EH I, 65

‡ atgran̂dît ² Dunika, Kal. OB., Rutzau, = atkasît, abschaben, -kratzen: a. piede̦gumus nuo grāpja dube̦na. Refl. -tiês Dunika, Kal.: granduot katlu, atgrandījusēs arī vāpa, beim Schaben des Kessels ist versehentlich auch das Email abgeschabt worden.

Avots: EH I, 142

‡ atreikne BW. 22172, 9 var. (aus Dubena), = atraikne, die Witwe.

Avots: EH I, 161

atreitis BW. 22182 und 22203 (aus Dubena)= atraitnis.]

Avots: ME I, 185

atšìept ² (unter atšiebt),

1) auch Oknist: a. zuobus, iet muti atšiepis Nautrē̦ni. Refl. -tiês,

1) ("die Zähne fletschen"):
staigā at˙šiepies Oknist. atšiepies, ka lūpas kai paslēpines nuokārušās Nautrē̦ni;

2) kraftlos (besiegt) zusammensinken
Dubena: duošu, ka tūliņ atšiepsies!

Avots: EH I, 173

avielis, im kurischen Oberlande n. Biel., LP. VII, 821, auch avele, avelis Mag. II, 3, 114, Mesoten, [Nerft], avuolis Dubena, dnr Bienenstock. Cf. li. avilỹs, aulỹs, le. aũlis.

Avots: ME I, 232

avins (unter àuns und ave̦ns): auch Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 21, KalrE. n. FBR. XIV, 129, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 64, Fest., KatrE:., Wessen; vgl. den Gesindenamen Avini Lvv. 1, 11 (Erlaa), 51 (Altenwoga), den Hügelnamen Avina kalns Lvv. 11, 56 (Gr: Buschh.), 57 (Dubenal und den Sumpfnamen Avinu purvs Lvv. II, 169 (Kreuzb.).

Avots: EH I, 190

âz ^2, Präp. und Präfix für àiz in Schnehpeln, Brozen, Klein-Gramsden, Gaweesen, Illien, Dubenalken, Wirginahlen, Hasenpot, Rudden, Frauenburg,Kargadden Endzelin Predl. 11; vgl. az.

Avots: ME I, 245

‡ bezdubans Rotnof n. FBR. VIII, 111, dubenis">bezdubenis, dube%CC%A6ns">bezdube̦ns, bezdubinis OB. n. Latv. Saule v. J. 1926, 5. 426, Dunika, Kal., = bezdibens: dube%CC%A6na">bezdube̦na (Var.: bezdubeņa) avuotiņš BW. 24504 var.

Avots: EH I, 214

biksîgs, zanksüchtig, raufsüchtig: biksīgs cilvē̦ks, ein Raufbold Dubena.

Avots: ME I, 295

III blīnis, ein muder, matter Mensch, der sich nicht bewegt kann Dubena n. Etn. I, 31. [Zu blīnêt 2.]

Avots: ME I, 316

buôgls Wessen, Dubena, traurig aussehend, bekümmert.]

Avots: ME I, 361

cē̦rmūkša (unter cẽ̦rmaûkša): auch Bērzgale, Stirniene Višķi, (cḕ̦rmûkša ² ) Dubena, Kapiņi, Lievenhof, Lixua, cḕ̦rmûška ² Baltinow n. FBR. XI, 130, Borchow u. FBR. XIII, 21, Lubn., Sonnaxt, Stirniene, Vidsmuiža, Viļēni.

Avots: EH I, 268

dajûkt Dubena, sich gewöhnen an: dajūcis pie darba.]

Avots: ME I, 433

daũba (li. daubà "Schlucht" ) Grob. n. Etn. III, 65, daube [Kalleten], die Schlucht Ahswikken. [Zu dubt "einsinken", dubens "Boden", li. dubùs "tief und hohl", apr. padaubis "Tal", poln. dub "Baumhöhle", aksl. дъбрь "Schlucht", дъно "Boden", got. diups, kymr. dwfn "tief" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 238, 242 f. u. 246, Trautmann Wrtb. 46, Feist Wrtb. ² 89 f., Zubatý BB. XVIII, 261, Leskien Abl. 295, Stokes Wrtb. 153 f. u. a.]

Avots: ME I, 443

dibe̦ns, dibins (gen. s. -na, -s, selten -ņa), auch dibans BW. 29212, 1, dubens, [dibuns Bolwen],

1) der Boden, der Grund, die Tiefe:
aizsala jūrīte līdz dibinim (gew. -am) BW. 13282, 7. tukšs mans pūra dibentiņš 7705. ce̦pures, katla, mucas, upes dibe̦ns. kurpītes sarkaniem dibiniem BW. 21613. kuo saldē pa niekiem nagus; laidies tik dibinā. uoša laiva, smaga laiva, ūdens vilka dibinā BW. 13595, 38. pateikt dievam nuo sirds dibe̦na od. dibe̦niem MWM. VIII, 284. līdz dibeņiem Aus. I, 5. lietu izstāstīt nuo paša gala un dibe̦na Seibolt. dibe̦nā dabūt, rīt, verschlucken: kumuosu ne˙maz nevaru dabūt dibe̦nā;

2) der innerste od. hinterste Teil eines Raumes:
ciemiņ, bēdz uz dibe̦nu, lai suņi neiekuož kājās, so fordert der Lette den Gast auf, ins Zimmer weiter zu rücken;

3) der Hintere:
uzduod uz dibe̦na un atlaiž LP. VI, 789. gan tu dabūsi pa dibe̦nu;

4) genitivische Verbindungen: maisa dibins, gals, das untere Ende des Sackes;
kambaŗa dibingals, der hinterste Teil des Zimmers; dibens, dibins, dibe̦na, dibina od. dibinistaba, das letzte, hinterste Zimmer; dibe̦na ļaudis, die im Altarchore versammelten Leute; = meža ļaudis Ruj. n. U.; dibinsiena, die hintere Wand. dibindurvis, die hintere Tür Duomas I, 675. [Aus Glücks Bibelübersetzung seien noch folgende Formen hier angemerkt: gen. s. dibiņa, n. pl. dibeņi, dat. pl. dibiņiem.] Wohl [mit ib aus ub nach Le. Gr.§ 18d] zu li. dùgnas, slav. dъno "Boden", [dъbrь "Schlucht", kymr. dwfn, got. diups "tief", li. dùbti "einsinken", daubà "Schlucht" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 238, 242 f. und 246 und Trautmann Wrtb. 46 (über das von Zubatỳ BB. XVIII, 261 und Bechtel BB. XXII, 280 mit le. dibe̦ns verglichene slav. dьbrь s. Berneker l. c. 242)].

Avots: ME I, 465

duôbjš [C., dùobjš Neuenb., Jürg.], duôbs [Kr., dùobs ² Kl.],

1) tief, dumpf:
duobja balss LP. IV, 69, V, 398. duobjas zvana skaņas Etn. II, 40. pē̦rkuonis duobji ducina, rūc. zeme duobji nuodunēja Saul. duobji murmināt, saukt ;

2) hohl
(in dieser Bedeutung ist duobs gebräuchlicher). [Wohl - mit uo aus ōu̯- zu dubt, dube̦ns (s. dies) ; vgl. auch Zubatý BB. XVIII, 261, Pedersen KZ. XXXVI, 102 und Būga LM. IV, 436.]

Avots: ME I, 531

II dranska, ‡

3) Spunt
(gre̦mzda) Dubena.

Avots: EH I, 329

duba, [auch dube">dube], eine aufgestellte Garbe, eine Garbenreihe. Gew. das Demin. dubiņa Behnen. N. - Autz. Naud.: zibiņa stars nācis taisni uz zemi rudzu dubiņā iekšā LP. VI, 58. zuosis labības dubiņas (statiņus) iztē̦zgājušas Etn. II, 81. dze̦lte̦ns bija dubas gals BW. 1422 var. [Vielleicht mit Petersson Stud. üb. d. indog. Heterokl. 70 f. und Griech. u. lat. Wortstud. 25 zu an. toppr "Gipfel, Schopf", afries. top "Zopf, Büschel Haare", ahd. zopf "Ende, Zipfel" u. a.]

Avots: ME I, 508

‡ dubins, = dube%CC%A6ns">dube̦ns: skaidra ... istabiņa li pašam dubinam BW. 19085 var.

Avots: EH I, 338

dubļi, der Kot, Schlamm: pa dubļiem vārtuoties dubļains paliksi. savu tuvāku dubļiem apmē̦tāt. es kalpuone, tu kalpiņš, abi dubļu bridējiņi. ai saulīte, nebrien dubļu. verbirg dich nicht hinter die Wolken. nauda kâ dubļi od. rubļu kâ dubļu, naudas ne graša. [Wohl zur Wurzel von dube̦ns nebst dubra "Sumpf", akymr. dubr "Wasser" u. a., s. Leskien Abl. 295. Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 153 f., Berneker Wrtb. I, 238, Trautmann Wrtb. 46.]

Avots: ME I, 509

dubt (li. dùbti). [prs. dubu, prt. dubu St., Ruj.], einsinken, einfallen, hohl werden U. [Zur Wurzel von dube̦ns.]

Avots: ME I, 509

‡ dujdubine Rutzau, = dubenis">duidubenis.

Avots: EH I, 339

‡ dujdubinis Dunika, Kal., OB., Rutzau, = dubenis">duidubenis.

Avots: EH I, 339

duķis,

1) etwas Stumpfes und Kurzes
Bers.;

2) "?": sauca duķi manu kumeliņu BW. 29840 [aus Dubenalken].

Avots: ME I, 512

durêt, -ēju od. -u, -ēju, erreichen (den Boden): nevaru durēt dibe̦na Buschh., Dubena, [Kreuzb., Warkh.].

Avots: ME I, 519

gaŗkūlis (gew. Pl. gaŗkùļi [C., Bers., Kl., gaŗkûļi ² Dond., Wandsen, Gr. - Essern]), gaŗkūla, gew. Pl. gaŗkuļu (gaŗkūlu Konv. ² 763) salmi, [gaŗkūļa salmi Trik.] od. gaŗkūlsalmi, gaŗkuļi JK. V, 147, [Kreuzb., gaŗkula Lis., garkulas Nerft], auch gārkuļi A. VIII, 1, 76; [loc. s. gārkulā] BW. 12665, [garkolas (aus *gaŗkulas) Warkh., Dubena], Langstroh. [Zu kult.]

Avots: ME I, 606

gaŗšļaũku, gaŗšļaûku C., Dond., gaŗšļaũkus Gr. - Sess., [gàŗšļiêkis Ronneb., Smilt., gaŗšļiêkus Serbig., gaŗšliêku ² Ruj., gaŗšlauku Dubena], gaŗsļiêku, Adv., der länge nach gestreckt, ausgestreckt, die Länge lang, streckelang: gaŗšļaukus atlaisties, izlaisties, nuolaisties, izstiepties, likties, gulēt, pakrist: kungs likās gaŗšļaukus LP. VI, 392. sāpēs vilks atgūlies gaŗšļaukus VI, 26. viņš nuolaidās gaŗšļaukus uz zemi JR. V, 84. Vgl. gaŗgāzu, izšļauku; šļauka.

Avots: ME I, 608

gar̂ža [Kl., Bers., Dubena, Jürg.], gar̂žîgs, s. gar̂ša, gar̂šîgs.

Avots: ME I, 605

gaterêt, - ẽju Spr., gatarēt [Dubena, Wessen], N. - Schwanb.,

1) schwatzen, schwabbeln;

[2) gatarēt, säumen, langsam sein
Wid.; ohne Lust (etwas) tun Nerft].

Avots: ME I, 609

gaũrêt, - ẽju, sinnlos wiederholt schreien: viņš gaurē kâ negudrs Dubeņi bei Libau; vgl. gaurât.]

Avots: ME I, 611

gre̦dze̦ns, gre̦dzē̦ns RKr. XVI, 136, [Tr. nar. p. №№ 40, 345, 663, 793], gre̦dzans Lind. n. Mag. XIII, 2, 47. gradze̦ns Grobin, Erlaa n. BW. 10082, 1, 4, gredzins Dubena, BW. 13119 ; 13234, [infl. gradzyns Zb. XVI, 112], Demin. gredzeniņš, gredzentiņš, gradze̦niņš BW. 6262, gredzintiņš BW. 6283, gradzeniņš, gradzentiņš, gradzintiņš, gredzēniņš Rkr. XVI, 77, Duhren,

1) der Ring ;
actains gre̦dze̦ns, ein Ring mit einem eingefassten Stein ; griezti od. ze̦lta grtezti gre̦dze̦ni, gedrehte, gewundene Ringe im VL., womit wohl die in den Gräbern nicht selten vorkommenden Bronzespiralen bezeichnet werden : suola man tautu dē̦ls ze̦lta grieztu gredzeniņu ; nē̦sā pats griezdamies. trūkst virvīte, netrūkst gre̦dze̦ns BW. 32299. laulājams, auch laulāts gre̦dze̦ns Ltd. 929, der Trauring. gre̦dze̦nu uzmaukt od. uzspraust, den Ring anstecken. tai es duošu savu ruoku, savu ze̦lta gredzentiņu BW. 13294. gre̦dze̦nu nuomaukt,

a) den Ring abstreifen,

b) fig., die jungfräuliche Ehre rauben :
vai nuo tam tev gre̦dze̦ns nuokritīs? wirst du dadurch deine Ehre verlieren ;

2) etwas Ringförmiges, ein Kreis :
vietvietām raibuojās saules staru gre̦dze̦ni Niedra. spilvu gre̦dze̦ns LP. VI, 868. gre̦dze̦nā grìezt, saliekt, ringeln ; gre̦dze̦nā grìezties, sich ringeln : gailis (cūka) asti grìeza gre̦dze̦nā BW. piel. 499. grieza bizes gre̦dze̦nā, machte Locken 5537. zirņi aug gre̦dze̦nuom griezdamies Jan. ;

3) das entweder aus Weidenruten od. aus Eisen od. aus einem Strick bestehende Band, das [Zaunpfähle
n. St.], Pflugschar und Femen zusammenhält Gold., Gramsden, Naud., [Alt-Ottenhof], auch spandas genannt : lemesnīcu uztur gre̦dze̦ns Etn. II, 158 ;

4) gredzeniņš, ein Spiel
BW. V, 211. [Etwa zu an. kraki "Art Anker ; Stange mit einem Haken am oberen Ende"?]

Kļūdu labojums:
13119 = 13113
jāizmet (zu streichen), machte Locken

Avots: ME I, 646

grùozpinis, der Korbflechter, Korbmacher Ahs., Dubenalken.

Avots: ME I, 672

I grûds [Preili, Warkh., Dubena, Pixtern, Modohn, Nerft, Ekengraf, Sezzen, Holmhof, Marienhausen, Rositten] (li. grúdas), das Korn: kratāt salmus kratītāji, salmus grūdu nelaidiet BW. 31561, 3. [svešā sē̦nala ir vērtīgāka par savu grūdu LW. 1921, № 51, 1.]

Avots: ME I, 668

guns: auch Erlaa n. FBR. XI, 10, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 67, Grenzhof n. FBR. XII, 13, A.-Annenhof, AP., Auleja, Beļava, Bērzgale, Borchow, Druw., Dubena, Fest, Heidenfeld, Ildzene, Jaunušani, Kaltenbr., Laitzen, Laud, Linden in Livl., Lubn., Odensee, Oknist, N.-Peb, Pilda, Preiļi, Prohden, Ramkau, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Setzen, Skaista, Sonnaxt, Unguri, Wessen, Zvirgzdine; instr. s. gunu BW. 13642, 1; zila (zilais 2629,

2) g. BW. 2221, 9. dedziet ... gaišu guni! 24317. skalu g. 21600, 1. spuodru guntiņu 15030. visi meži gunī de̦g NB. n. RKr. XX, 72, guns diena Lubn. n. BielU., Sonnaxt, der 10. August (Laurentiustag).

Avots: EH I, 420

‡ iedzerības, die Hausweihe, der erste Trank im neuen Hause Dubena n. BielU.

Avots: EH I, 511

izredzinât, tr., vorherrschen, prophezeien: aufzufassen fähig" Bauske.] tas man izredzinās laimi, saka pie kāršu licēja ieejuot Dubena n. Etn. I, 31.

Avots: ME I, 791

‡ izzaluôt Bers., Dubena, Prl., Saikava, izzalât Kaltenbr., = izzaļuôt: tre̦knā zemē izzaluojuši kartupeļi Bers. zirņi tamā laukā smagi izzalā Kaltenbr.

Avots: EH I, 497

jir Und. Ps., Manz., Duben, Illuxt, Ekengr. n. LP. V, 256, = ir, ist, sind.

Avots: ME II, 114

jukls, auch jūkls,

1) verwirrt, chaotisch:
apkārt rūc un dīc viss, juklā tumsā rakts Plūd. juklais truoksnis nuorimst Kaudz. M. juklajā dzīves ņugā Janš. vē̦sture vairs neizlikās nejēdzīgu varas darbu jūkls juceklis Pūrs III, 93;

2) mürbe, lose, locker:
siens tik jukls, ka nevar viņu sakŗaut ve̦zumā - tīri kâ spaļi Dubena. jukla maize Buschh.

Avots: ME II, 116

kaļļa,

1) eine dicke Stange, ein Hebebaum, Hebel
[Alswig]: tuo akmeni vajadzēja svīrēt ar kaļļu Dubena, Oppek. n. A. XVI, 284. pluostus pagatavuo nuo baļķiem, brusām, kaļļām Etn. IV, 61;

2) plur. kaļļas, [kaļļi Nogallen], kaļi Angern n. BD. 171, Rollhölzer, auf denen man ein Boot fortwälzt;

[3) kàļļas ² , zwei schräg angelehnte dicke Stangen, auf denen man bei einem Bau Balken hinaufzieht
Alswig.] Aus liv. kaľľ "eine Rolle unter dem Boote zum Fortwälzen desselben"; [s. Thomsen Beröringer 256 und Bielenstein Holzb. 617].

Avots: ME II, 147

kàpre ² ein kleiner Hügel, Hügelrücken Kreuzb., Warkl., Dubena, Gr. - Buschhof: ap Viļaku un Ludzu šādas kaupres (Hügelreihen) stiepjas ve̦se̦lu jūdžu gaŗumā Austriņ Mār. z. 28. Nebst li. kauprà (acc. kaũprą), "возвышенность, бугор" zu kuprs.]

Avots: ME II, 177

ķe̦mps, die Traube, der Büschel, die Dolde Dubena, MWM. IV, 241. Vgl. če̦ms unter dem Einfluss von kams I.]

Avots: ME II, 364

II ķēpt, -pstu, -pu, intr., übergären: piens ķē̦pst Dubena.

Avots: ME II, 374

ķetri Oppek., Dubena, Illuxt n. RKr. XI, 71, = četri, vier. [Mit hypernormalen ķ- statt č-.]

Avots: ME II, 372

klaînis ² [Nigr. " jem., der wackelnd geht"]: meitas mani klaini sauca, duķi manu kumeliņu; alus mani klaini dara, auzas duķi kumeliņu (Dubenalken) BW. 29840. [Zu kleinis?]

Avots: ME II, 209

klē̦va Wallhof n. Manz., [klēve U.], gew. klē̦vs ² [Warkl., Nerft, Dubena, eEkengraf], Kuh -, Schafstall: vušķiņai, guotiņai vienu vietu klē̦vu daru BW. 23678, 2 var. [Nur aus dem Oberland bekannt, wo es mit ā aus ē, gesprochen wird.] Aus r. хлѣвъ dass.

Avots: ME II, 225

II kraģis: daudz tev bē̦ru kumeliņu? viens pats k. gruozījās ... staļļa dube̦nā BW. 25875, 3 var.

Avots: EH I, 640

II krauna "pē̦da pie izkapts" Etn. IV, 97; der obere, dicke Rand der Sensenklinge [Wessen], krauns Dubena, Gr. - Buschhof: ar šuo izkapti ne˙maz vairs nevar pļaut: krauna vien palikusi Selb. [Nebst krauja I wohl zu li. kr(i)aũnos "das Heft eines Messers," wozu Berneker Wrtb. I, 631.

Avots: ME II, 263, 264

kraũpa,

1) sich losgelöst habende Baumrinde;

2) ein Knorren od. knotiger Auswuchs, der sich an einer verletzten Stelle, eines Baumes bildet
Dubenalken, Wirginalen;

3) = kreve 1 Nerft. - Vgl. kŗaũpa.]

Avots: ME II, 264

laikāties Für. I, auf der Wacht sein; laĩkâtiês, ausweichen, zu vermeiden suchen: es laikājuos ar viņu satikties Dubeņi - In Warkl. habe man ehemals ein laikāties "sich sehnend warten" gebraucht. - Zu laicît und apr. laikūt "halten".]

Avots: ME II, 404

lãt Fockenhof, Grünh, Rönnen, làt ² Bers.], lât ² [Bl.], lāju (li. lóti "bellen"),

1) intr., bellen:
kuņa lāja, kuņa lāja, laceklīti gribē̦dama BW. 16763; [heulen und kläglich bellen: suns, gaidīdams saimnieku mājās, lāj (= kauc un žē̦li ierejas) Fockenhof];

2) tr., intr., [ schelten
Wessen]; schimpfen, verleumden: lāj kâ suns vienā lamāšanā Naud. kuo tu te mani lāj visu dienu? Nerft, [Lennew. - Refl. làties ² Dubena, = bārties. - Zu lâdêt, lâsts, slav. lajati "bellen, schimmpfen", la. lātrāre "bellen", lāmentum "Wehklage", arm. lam "weine", gr. λαήμεναι· φϑέγγεσϑαι Hes., s. Berneker Wrtb. I, 687, Walde Wrtb. ² 410.].

Avots: ME II, 442

I lažât, - ãju "aushorchend heimlich umherschleichen" Dubeņi.]

Avots: ME II, 434

lĩg [li. lýg], lĩga, [lĩgu], für lĩdz, lĩdza,

1) als Adverb: tevi līga aizvedīs BWp. 843, Salisb.; als Konjunktion - bis:
situ tautu galdu, līg atlēca skabarzdiņa RKr. XVI, 21;

2) als Präp. mit dem Dat. u. Gen., bis:
pasala jūriņa līg dubenim RKr. XVII, 95. vadi mani, māmiņa, līg nama duru 168;

[3) sobald als:
līga rītā ceļas, tūliņ jumtā ķeŗas. līgu tas tuo bij izsacījis, tad ve̦lns arī tūliņ klātu Ascheraden n. J. Bankin].

Avots: ME II, 483

linaita, linaite Selb., [Dubena], linãjs, das Flachsfeld, namentl. das Feld, wo Flachs gestanden hat BW. 28337: zirņus, nuo tīruma mājā pārve̦duot, nedrīkst vest pār linaiti RKr. VI, 76. kur, saimniece, tie vārdiņi, kuo runāja linājā BW. 28441.

Avots: ME II, 471

lundzĩbas Nertt, Dubena, [Wessen], lùņģības ² Buschh., Selb., Besuch bei einer Wöchnerin.

Avots: ME II, 513

maîgle,

1): auch (maigles) Dubena, (maîgles) Saikava, Zvirgzdinei jātur tik stingri kâ maiglēs Janš. Atpūta № 381, S. 4;

3): priežu maigļu ("?") klētiņā Tdz. 48262;

4): auch (maigles) Kaltenbr.; ‡

6) maîgles; ein Nussknacker
Kaltenbr.

Avots: EH I, 777

maîgs: auch Erlaa n. FBR. XI, 11,

1): maigi guļ Dubena n. BielU.; ‡

3) Subst., = mìegs (?): maigam (Var.: miegam) bija, ne darbam jauna ve̦sta līgaviņa Tdz: 45894 var. Zur Bed. 3 s. auch maigi ‡ III.

Avots: EH I, 777

melnītes, Schwarzbeeren Dubena.

Avots: ME II, 598

mugara: auch Gr.-Buschh., Laitzen, Lubn., Pilda, Seyershof, Sonnaxt, Zvirgzdine, Pas. VI, 363 (aus Eglūna), loc. s. mugarā FBR. XIII, 35 (aus Borchow), BW. 21378 (aus Salisb.), pa mugaru 33620, 3 (aus Dubenalken).

Avots: EH I, 829

‡ muslas (?) Dubena, das Zahnfleisch. Vgl. muzlas.

Avots: EH I, 835

nelieta,

1) ein Unding, Tand, Schund:
visi ļaudis tâ sačija: kas duos lietu nuo nelietas? dievs duos lietu nuo nelietas, paliks lieta nelietā BW. 9048; 9049. nelietā aiziet, palikt, untauglich, verdorben werden; nelietā likt, verderben, ruinieren: nelietā aiziet desmitiem pūru labības B. Vēstn. ļaudis saka man augumu nelietā paliekam BW. 8623. sieviete, kas viņu samaitāja un lika nelietā A. XII, 332. Als attribuitiver Genitiv in der Bedeutung "Nichtswürdig, untauglich": tāds nelietas gars MWM. V, 526. saderēju, atderēju ar nelietas arājiņu BW. 15811,2. - ka(d) tevi nelieta! zum Kuckuck! MWM. VIII, 495;

2) comm., ein Taugenichts, ein Nichtsnutziger
[Dubena]: vai bij lieta, vai nelieta, kas nuoņēma vainadziņu? BW. 24542. tu e̦suot tas nelieta, un ne es Jauns.

Avots: ME II, 721, 722

II nùočubt U., Dubena, Laud., Lasd., Praulen, = nùočiebt, nùočiept.]

Avots: ME II, 771

nùočupt Dubena "= nùočubt II".]

Avots: ME II, 771

nùoģaubt,

1) ["umbringen"
Bers., Bauske]: mēs nuoģaubām vilku Līb.;

[2) wegstehlen
Vank., Selsau, Aiskuje, Autz, Grünh.;

3) "paredzêt" Jummardehn. Refl. - tiês "sich beklagen, jammern" Dubena.]

Avots: ME II, 790

nùomežģît, fertigflechten: tīklu Dubena.]

Avots: ME II, 819

nùostam̃pât, nuostam̃pêt. auch nùostumpêt. tr., abstampfen: iesim stumpi sameklēt. nuostumpēsim dube̦nā BW. 19243, 6.

Avots: ME II, 858

ùotrup, uotruop Dubenalken,

1) vienup uotrup, hin und her
Adolphi. ar visu zirgu gruozās vienup uotrup kâ tranis Dünsb.;

2) andrerseits:
kauču grāmatniecībai uznācis krizes laiks, taču uotrup dažu rakstnieku izde̦vumi tuop izplātīti tādā mē̦rā kâ vēl ne˙kad agrāk A. XI, 509. kad se̦natnes veltījamie veļi ir tagadnes drūmīgie ve̦lni, tad uotrup uzmācas jautājums, kas tagadnes e̦lki bijuši se̦natnē Pūrs I, 116. vienup - uotrup, einerseits andrerseits: starp osētiem un skūtiem vienup un suomiem uotrup pastāvēja kultūriskas attiecības Etn. III, 102, nevaram atrast... starpību starp augiem vienup un kustuoņiem uotrup Vēr. II, 926. Vgl. Le. Gr. § 558.

Avots: ME IV, 426

uôzuls (unter uôzuõls): auch Daudsewas, Gr.-Buschh., Linden in Kurl., Oknist, Pilda, Višķi, Zvirgzdine, Demin. uozuliņš BW. 24457, 6 (aus Dubena).

Avots: EH II, 745

padibene, pādibenis, padibe̦ns, padibins, dubenis">padubenis Nigr.,

1) (padibenis Bielenstein Holzb. 104) die Unterlage eines Korn-, Heuhaufens:
padibene kaudzes vieta, kaudzes kurvis Lubn. n. Etn. III, 1. kaudzes vietu jeb padibeni taisīt Gold. n. Etn. I, 105. kad sienu pļaujuot izpļauj padibeni, tad tai gadā būs jāiet uz uzdeviņām Etn. II, 23;

2) die aus der Korndarre in die Dreschtenne zum Dreschen gebrachte letzte Getreidelage = pēdējais metiens Naud. kūlu riju, neizkulu, vēi palika padibene (Var.: padibenes, pādibe̦ns, padibine) BW. 18305; 22623; auch die untere Schicht der Getreidelage: kad bija izmīdīts, tad izmīdīja un nuokrātīja padubeni (apakškārtu) RKr. XVII, 84;

3) was sich am Boden eines Gefässes befindet:
kad vērša piens neceļas, tad suliņu dibe̦nā nuostājas pabieza kārta padibe̦nu Etn. II, 137. duodat man piena rausi, me̦dus puoda padibinu (Var.: padibeni)! BW. 19220. es redzeju jūŗas māti siekiem naudas mēŗuojuot; es tev lūdzu, jūŗas māte, duod mān sieka padibeni! kad neduod padibeni, duod jel vienu ce̦purīti! 30911. padibins (pīpē) šļurkst; im Pl. - der Bodensatz einer Flüssigkeit, die Neige: tas liecina par kausa iztukšuošanu līdz pašām padibenēm - A. XIII, 894. biezās padibenes lampā izžuva pa˙visam MWM. X, 195. viņš izkratīja nuo pīpes padibenes;

4) fig., der Abschaum:
visi tādi padibeņi gar manim blandījās VL. viņi nuokļuvuši dzīves padibenēs B. Vēstn.

Avots: ME III, 16, 17

padupes,

1) Krebsnester, Löcher an den Bachufern, [das Bachufer
Bielenstein Holzb. 681]: iznesis varžu gaļas smaku pa visām alām un pādupēm Duomas IV, 460;

2) in Kurland ("tahmisch"n. St.) die Bierneige
L. [In der Bed. 1 zu dupes; desgleichen (vgl. padubenis) in der Bed. 2, wenn padupes 2 nicht aus einem tahm. padups < *padubes entnommen ist.]

Avots: ME III, 19

II padzìt,

1): tev jānāk līdzi (sc.: medībās) p. sūnakļa malu Ērglis Pel. bar. vectēvi 176; ‡

4) "pabīdīt": zirgs ar nāsīm padze̦n salmus Seyershof. nuodze̦n spaņņam apakšstīpu zemē un virsu arī padze̦n ("?") vaļīgāk, pēc kam liek dube̦nu iekšā Iw. Refl. -tiês, ‡

2) mit der Herde ein wenig weiter rücken (intr.)
Saikava: padzenies (ar luopiem) uz mājas pusi! ‡

3) fahrend mühsam weitergelangen
Saikava: pa kāpeni nevar p. ar ve̦zumu ni˙cik tāli neesi padzinies, un jau zirgs putās.

Avots: EH II, 130

pama˙ģītēm, = pama˙zītēm: brāļi viņu... pama˙ģītēm nuolaide dube̦nā Pas. II, 180 (aus Ober-Bartau).]

Avots: ME III, 65

‡ papuviete (?) BW. 27931 var. (aus Dubena), = papuv(īt)e.

Avots: EH II, 165

I pelējas, seltener pelēji Dubena, Warkh., Warkl., = pelenes: pret dusuli (diluoni) dzeŗ pelējas.

Avots: ME III, 196

‡ pìeslenît Dubena, in grosser Menge slenît: te jau var baļķu nuo vietas p.!

Avots: EH II, 271

I pĩpât (unter pĩpêt): auch Dunika, Gramsden, Ihlen, Kal., Kurs., OB., Rutzau, Schrunden, Zabeln, BW. 26269 (aus Dubenalken).

Avots: EH II, 241

pledinât, (die Flügel) bewegen: gailītis spārniņus vien pledināja RKr. XVI, 195. strazds... spārniņus pledinādams krakšķina Janš. Dzimtene V, 218: kur tu savus platus spārnus pelcītē pledināsi? BW. 11746, 1. Refl. -tiês, sich unsicher od. unruhig hin und her bewegen Gold., flattern: putns pledinās ar spārniem Wirginahlen, Dubenalken. ja tas (= strazds) ar vienu vienīgu nagu iekuļas duklās, tad tas nemituoši pledinājas, lai atsvabinātuos U. b. 109, 51. zivtiņa pledinās Wirginahlen. lai (bē̦rns), ruokām pledinādamies, neizplē̦stu ģīmīti JK. VI, 26. viņš de̦rē̦tu tikai uz sava zemes stūrīša, cituos apstākļuos viņš pledinātuos Balss. Nebst pledinêt (und wohl auch plidinât) wohl von einer Wurzelform pled(h)-; woneben plet- in ahd. fledarōn "flattern" und plesd(h)- in li. plezdė̕ti "flattern" (aus pled(h)- und ples- in le. ple̦sa II?).

Avots: ME III, 333

‡ prìeksdejais ² Gr.-Buschh., Pilda, Warkh., Zvirgzdine, prieksdijais Tdz. 51617 (aus Dubena), = prìekšẽj(ai)s. Zur Bildung s. FBR. XIX, 95.

Avots: EH II, 317

puncis,

1) auch punce U., ein verächtl. Demin. punčelis R. Sk. II, 65, der (aufgeblasene) Bauch
(vorzugsweise von Kindern, scherzweise) U., Lös. n. Etn. IV, 167, Fest., Naud., Frauenb., Ulpisch: bē̦rnam sāp puñcis Salisb., Ruj., Kand., Selg., Wandsen, Arrasch, Frauenb., Dond., Lautb., pun̂cis ² Gr.Essern, pùncis ² Lis., Selsau;

2) puncis N.-Kmph., pùncis ² Lub., Dubena, pùncĩtis Smilt., ein aus einem Stamm angefertigter Bienenstock
Etn. IV, 167;

3) eine Art Lehmgefäss,
(pun̂cis) ein Topf Jürg., (puñcis) ein Lehmtopf Wolm.; ein Tönnchen Ruj.;

4) "kaļams kalts; drēbju kuļamā vāle (Bleuel)"
Etn. IV, 167. Aus dem Estnischen (vgl. etwa estn. ponts "Klotz, Klumpen" und punts "dick(bäuchig)")?

Avots: ME III, 412

puputis U., RKr. VIII, 89, pupute Sussei, Dubena, Saucken, Pas. I, 373, der Wiedehopf (upupa epops L.). Onomatopoetisch, vgl. Suolahti Deutsche Vogeln. 12.

Avots: ME III, 415

pur̃slas C., Jürg., Karls., Peb., Gr-Sessau, pùrslas ² Kl., Lis., Erlaa, Fest., Rositten, pur̂slas Mar. n. RKr. XV, 132, Golg., Arrasch, purslas Dubena, die Schnauze, Nase, das Maul, die Fresse, "zirga lūpas" Nerft, "lielluopa purna gals bez spalvas" Fest., Wessen: sargies, ka nedabuoni pa purslām! Kokn. n. Etn. II, 17. duod viņam pa purslām, lai tik daudz neme̦luo! Grünwald. es tev purslas izkīlēšu! Siuxt. sargi purslas: izdauzīšu! Mar. n. RKr. XV, 132. tam purslas asiņainas un apģē̦rbs skrandu skrandās MWM. VIII, 488. Džons gāzās ķēvei purslās Krišs Laksts 47. purslas saraut jeb uzmest, böse werden Ar.; die Schamlippen: abas purslas izbadītas BW. 35281. Zu li. pur̃slos "Schaumspeichei" KZ. LII, 293 (und le. purdulis)?

Avots: ME III, 419, 420

rakstît, -u, -ĩju, tr.,

1) schreiben:
vē̦stuli, grāmatu. raksta kungi, raksta saule manus baltus bāleliņus: kungi raksta grāmatā, saule kļava lapiņā BW. 31358. - rakstãmais, das zum Schreiben Dienende, der Griffel U. rakstāmā spalva, die Schreibfeder; rakstāmā istaba, die Schreibstube; rakstāmais galds, der Schreibtisch; rakstāmā grāmata, das Schreibebuch Brasche;

2) zeichnen
U.;

3) ausnähen, sticken; mit einem Muster versehen; mit Kerbschnitzerei versehen:
rakstīts dvielis BW. III, 1, 11. rakstītas zeķes BW. 2236. tās rakstījušas ve̦lnam nē̦zduogus LP. VI, 915. es rakstīju villānītes Biel. 1098. māmiņai trīs meitiņas, visas raksta smalkus rakstus BW. 13250, 20. tur palika rakstīts pūrs 1014. rakstīts pūra dubeniņš Biel. 802. jūdz, tautieti, kumeliņu rakstītās kamanus! BW. 1257, 1 var. rakstītas klēt(e)s durvis Biel. 1067. es mutīti nuomazgāju rakstītā glāziņā (glāzītē Biel. 1052) BW. 14084. bitītēm namu daru līdz zemīti rakstīdams (Var.: marguodams) 30343. vai nebija āriņuos rakstītuo (mit rissiger Rinde?) uozuoliņu? 30333. - rakstāmā adata, eine Nadel zum Sticken: met, māsiņ, aizkrāsnē rakstāmuo adatiņu! BW. 17073;

4) im Erdboden Spuren hinterlassen, mit (unregelmässigen?) Spuren versehen:
lai atjāja tautu dē̦ls garu ceļu rakstīdams BW. 1369, 4. bērīt[i]s mans kumeliņš te̦k pa ceļu rakstīdams 29641. jūdz tuo pašu baltsarīti, tas te̦k kājas rakstīdams 29879, 1;

5) glatt machen ("nicht gehört")
Bergm. n. U.;

6) die Finger auf Blasinstrumenten behufs Hervorbringung richtiger Töne setzen
U.: gan varu pūst, bet nemāku rakstīt, ich kann wohl blasen (auf der Flöte), aber verstehe nicht zu fingerieren Harder n. U. Refl. -tiês,

1) für sich schreiben; sticken:
rakstāmies mēs, māsiņas, vienu rakstu villainīti! BW. 7451;

2) auch rakstinâtiês Biel. n. U., sich anschreiben lassen (beim Prediger zu irgend einer Amtshandlung, namentlich zu Beichte und Abendmahl)
U.: atnācu rakstīties;

3) sich von selbst (fertig)sticken:
pats rakstiņš rakstīsies BW. 7173, 1. - Subst. rakstîšana, das Schreiben; das Ausnähen, Sticken; das Versehen mit einem Muster; rakstĩjums,

1) die abgeschlossene Tätigkcit des Sehreibens; des Ausnähens, Stickens;

2) = raksts, das Geschriebene, das Schreiben; das Ausgenähte, Gestickte, das Muster, Stickmuster: adi, raksti, tautu meita, ... man būs tavs rakstījums! BW.7156 var.; rakstîtãjs, wer schreibt; wer ausnäht, stickt: dziedu dziesmu, kādu māku, neb[a] es dziesmu rakstītāja BW. 992. sen slavēja tuo māsiņu lielu rakstu rakstītāju; pašai virsas villainei cūkacīši ierakstīti 21571. adi cimdus, adītāja, raksti cimdus, rakstītāja! vedīs tautas adītāju, rakstītāju kunga dē̦ls 7207. Wohl von raksts II abgeleitet.

Avots: ME III, 473, 474

redzinât, tr., fakt.,

1) sehend machen
Kokn. n. U.; sehen lassen, hinweisen auf: neredzini māsu manu! Hasenp.; zu sehen, schauen auffordern: "redz(i), redz(i)!" - "kuo tu mani redzini?" Nigr.;

2) Karten legen, nach Karten wahrsagen
Dubena n. Etn. I, 31;

3) (scheltend zur Arbeit) anspornen, antreiben:
brālītim sudrabuoti matu gali; nedrīkst kungi vārdā saukt, ne vagares redzināt (Var.: drīzināt, brīdināt, bildināt, pie darba radzināt od. raidināt) BW. 3429 var. saimīti redzināt 22073. gan tu, līķe, taisna tapsi, kad es tevi redzināšu (Var.: rūdināšu) 23316, 8 var, priedi, egli vējš luocīja, kas snaudaļu redzināja (Var.: muodināja)? 21983 var. drīkstēsi redzināt... dē̦la līgaviņu BW. 3046 (aus Gr.-Kruhten). tautu dē̦la māmuļīte kd me̦llā bambālīte. drīkst[i] tu mani redzināt, baltu putu gabaliņu! RKr. XVI, 227. dzīvāt gāju tautiņās, ne dieveŗus redzināt ebenda 143. ņemsies mus rāt un redzināt Janš. Čāp. 57;

4) zum Essen nötigen
N.-Bartau: ēda gaļu... un cits citu redzināja, lai tik(ai) ē̦duot - gaļas e̦suot LP. VI, 26. In den Bedd. 1-2 zu redzêt, in den Bedd. 3-4 zu radzinât 2.

Avots: ME III, 503, 504

reibulĩte, Beiname einer bunten Kuh: guotiņ mana, reibulīte (Var.: raibaliņa, raibulīte) BW. 16434, 1 (aus Dubena). guotiņas reibulītes (Var.: raibuliņas, raibaliņas) 33102 var. (aus Dubena).

Avots: ME III, 505

retinât (li. rẽtinti), tr., undicht machen: mežu Dubena. burtus retināt saliekuot (sperren) Ar.

Avots: ME III, 514

rišku (li. riščià dass.) BW. 12674 var. (aus Dubena); 26785, 2 var., Adv., = rikšu, im Trab.

Avots: ME III, 532

rùkalêt ^2, -ēju, rùkaļât ² Warkl., freqn., hin- und herlaufen Wessen, spielen Dubena: bē̦rni, sivē̦ni rūkalē.

Avots: ME III, 569

I sadzīt, ‡

4) durch übermässige Arbeit erschöpfen:
taisīja ēst un kuopa luopus; tas viņu par daudz sadzina Frauenb. s. zirgu Auleja; ‡

5) anschwellen machen:
sadzīts vē̦dars Frauenb. pirms un pēc atnešanās telēm stipri sadze̦n tesmini Mahlup (ähnlich Ilsen); ‡

6) fest und hart werden machen:
lietus zemi cieti sadzinis Linden in Kurl.; ‡

7) eine Reihe von Objekten
dzīt: s. (= saar̂t 1) vagas Linden in Kurl., Saikava. kad dube̦ns ir iekšā, tad sadze̦n atkal visas stīpas cieti virsū, un spannis ir gatavs Iw. tuo būs mucā ielikt, tad mucu ar naglām s. Pas. IX, 303; eine gewisse Zeit hindurch treiben: mana merģele ... divi vasaras sadzina ganuos Janš. Dzimtene III, 124. Refl. -tiês, ‡

3) "sazagties un savesties" Seyershof: viņš jau ir sadzinies pasaul daudz tās mantas; ‡

4) s. kuopā Kaltenbr., die Herden zusammentreiben (von Hirten); die angespannten Pferde zusammenlenken:
arājiņi, e̦cē̦tāji sasadzina kalneņā Tdz. 49775; ‡

5) hineindringen (von vielen Subjekten)
Seyershof: čigāni tur sadzinušies iekšā; ‡

6) zusammengeweht werden:
starp ēŗbēģi un ... sē̦tu sadzinās ... augsti kupeņi Aps. Raksti I2, 110. ‡ Subst. sadzīšanās, das Zusammentreiben (von Nachbarherden): nuotiek ... sadzīšanās ar citu sē̦tu luopiem Janš. Līgava I, 358.

Avots: EH II, 406

sakast, tr.,

1) zusammenkratzen, -schaben, -scharren, -harken:
sakast sienu Dubena u. a. piede̦r pļava, kad nuopļauta, juo piede̦r, kad sakasta RKr. VIII, 60. Pēteris sagrābāja Zaniņas sakastuos lielumus MWM. VIII, 332. vistas sakaš... augstu čupu zaļulapu Pūrs I, 34;

2) (Kartoffeln in die Erde) vergraben
Spr.

Avots: ME III, 646

sazvingt ² Dond., intr., vor Nässe schwer werden; malka upē sazvingst, grimst dube̦nā Dond. n. FBR. VI, 67. sazvindzis kuoks slikti de̦g ebenda. rudeņuos smaga aršana, tad zeme samilzusi un sazvingusi Dond.

Avots: ME III, 798

siekalnīce,

2): auch (mit iẽ ) Dubenalken.

Avots: EH II, 494

šìept ² Gr. - Buschh., Warkh., šiepju, šiepu "auslachen, die Zähne zelgen" Memelshof, fletschen Dubena: šiep nu zuobus! nu nevari kuost Rainis Uguns un nakts 85. Refl. -tiês, die Zähne fletschen: jūs, špe̦tnās raganas, kuo šiepjaties? MWM. VIII, 810. Auf. li. šiẽptis "die Zähne fletschen" beruhend; vgl. das echt le. at-siept.

Avots: ME IV, 20

sìrps ² (unter sirpis

1): auch Liepna, Saikava; a. s. sirpu BW. 17864, 8 (aus Dubena).

Avots: EH II, 489

škàde ² Gr. - Buschhof, Meiran, Saikava, Warkh., acc. s. škādu Pas. V, 264 (aus Asūne), I = skãde, der Schaden: pats... ganuos gāja, tik˙pat škādi padarīja BW. 29572 aus (Dubena).

Avots: ME IV, 20

skùotele ² KL, Prl.,

1) skuõtele Salisb., Adiamünde, skùotele ² Saikava, Korwenhof, Stomersee, eine Schürze
Smilt., Ronneb. n. MWM. VIII, 793, Mar., Adsel, Adleenen, Selsau, Saussen, Kroppenhof, Sissegal, Ekau, Grünw., Dobl., Ruhental, Linden (in Kurl.); ein Schurzfell U., Bauske, Deg., Annenburg, Wandsen (skuõtele), ein Lederschurz Bielenstein Holzb. 652, ein Männerschurz U., N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411; eine unsaubere Schürze Naud.; eine Kinderschürze Nigr.: priekšautu sauc par skuoteli Plutte 71. ķēkša pastāvīgi valkā baltu skuoteli Dobl. apsien skuoteli, lai nenuosmērējas svārki un biksas! Mar. gar uguni te̦kājuot skuotelīte (Var.: pus[e] priekšauta) nuosviluse BW. 25731,1;

2) ein Frauenmieder, Leibchen
(skuõtele) Nigr.;

3) skùotele ² Memelshof, Sussei, Selb., Gr.-Buschh., Ekengraf, Unguri, die Tasche (am Kleide)
Kreuzb., Selb., Setzen, Wessen, Dubena, Nerft, die Hosentasche Sauken (skùotele ^2): es pudeli iebāzu bikšu skuotelē Jauns. lai pelēja vaŗa nauda ve̦cu vīru skuotelē BW. 1776. gan gribēja meitu māte skuotelē glabājama. ne man tādu svārku bija, ne svārkiem skuotelītes 23572;

4) ein kleiner Hafersack
Kokn. n. U., Mag. XX, 3,222. Entweder aus skuortele, oder aus mnd. schôtvel "Schurzfell".

Avots: ME III, 911

slapns Preili n. FBR. VIII, 15, slapņis Pilda, Dubena, Lassen, Warkl., Warkh., f. slapna Liepna, slapņa Meiran, Lixna, Gr.-Buschhof, Warkh., slapņains Memelshof, = slapjš, nass: piere i[r] mugara slapņa nuosvīduse Zbiór XVIII, 482. slapni kāpuosti Pas. IV, 320. Subst. slapņums Meiran, Gr.-Buschh., die Nässe: kâ mete sulaiņam ar sprigulu, tâ slapņums vien pašķīda Pas. II, 47 (aus Rositten). Zum Suffix vgl. drē̦gns.

Avots: ME III, 916

slenît "kaut kuo nuo kājas lieliski cirst" Dubena.

Avots: ME III, 926

smil̂kts ² Iw., -s, smìlkts ² , -s KL, Saikava, Gr.-Buschhof, smilkts,-s Hasenpot, Remten, Rönnen, Samiten, Waldegalen, Senten, Lipsthusen, Erwalen, Hasau, Popen, Oselshof, Zeezern, Lieven-Bersen, Pampeln, Grünh., Wilzen, Wolgund, Wallhof, Sauken, Memelshof, Römershof, Kreuzb., Odsen, Kalzenau, Lös., Sunzel, Stirniene, häufig im plur. smìlktis ² Kl., Fehteln, smil̂ktis ² Stenden, Schrunden, Gr.-Essern, N.-Bartau, smilktis Nogallen, Waldegalen, Spahren, Tadaiken, Rawen, Perkunen, Medsen, Krohten, Turlau, Durben, Gaicken, Planetzen, Angern, Wormen, Kurmalen, Paddern, Grikken, Wahnen, Lubessern, Gaweesen, Altenburg, Thomsdorf, Schwarden, Ranken, Frauenb., Lamingen, Gränzhof, Selg., Alt-Moken, A.Rahden, Linden, Ogershof, Kokn., Setzen, Misshof, Kand., mundartlich auch als ē - Stamm (smil̂kte ² Lin., Dond., Kalleten, Nigr., Gramsden, Dunika, Schlehk, PIKur., smilkte Wain.; plur. smil̂ktes ² Gudenieki, Alschw., smilktes Sackenhausen, Dubeņi, smilkši Ludsen, = smìlts, der Sand: baltā smilkšu kalniņā BW. 27649, 6 var. uotra augumeņu ar smilktīm (Var.: smilktiņām) apbērēt 27654, 3. smilkšu rēve, Sandbank Brasche. Zu smal̂ks.

Avots: ME III, 963, 964

snārba, ein Geschwür Dubena.

Avots: ME III, 974

špe̦tns Bauske, Brandenburg, KL, Lubn., Ruj., Saikava, Sessau, Wandsen, Wessen, špetns Sussei n. FBR. VII, 133, Bers., Dubena, Golg., Gr: Buschh., Kreuzb., Lubn., Saikava, Selsau, Sonnaxt, Warkl., špetns U., Mag. XIII, 3, 68, ungestüm, wild, tobend U., Oberl. n. Mag. IV, 2, 143, böse Dubena, Kreuzb., Saikava, Schlossberg, Sessau, boshaft Ekau n. U., Mag. XIII, 368; mutig Bers.; grossmäulig Ekau n. U.; garstig St., Amboten n. U.: tā ir brīnum špetna mātīte, das ist ein sehr boshaftes Weib Mag. XIII, 3, 68. špetna tā meitiņa: vārdu saka, meži skan, suoli spēra, zeme rīb BW. 6630, 11. svainīšam špetni (Var.: nikni, sīvi) suņi 3875, 5. suns gan špetni rej, bet nekuož Saikava. uz meitiešiem e̦suot špetns palicis ebenda. vīrs aizskrēja savu špetnuo dūšu slīcināt uz... kruoģeli R. Sk. II, 129. viņu špetnā dvaša nuo riebu ē̦smas kūpēs Rainis Ant. un Kl. 118. Aus poln. (resp. wruss.) szpetny "garstig".

Avots: ME IV, 101

sprikuôtiês, sich wehren (fig.): sprikuojies vai nesprikuojiēs - ni˙kas nelīdzēs! Gr.-Buschh. sprikuojies kâ gribi! tiesa nav mazs bē̦rns ebenda. sprikuojies (Var.: darinies, gre̦znuojies, pušķuojies), tautas meita, pretim manu brāleliņu! BW. 12020 var. (aus Dubena. Zu sprikâtiês.

Avots: ME III, 1020

spuñde Wolm., Ronneb., AP., Ekau, Grünwald, spùnde ² Prl., Lös., spuñda Serbigal, Salis, spùnda ² Nerft, spuñds Līn., Iw., Dunika,

1) spunde U:, Bielenstein Holzb. 323, spunda Manz. Lettus, spunds Wid., das Spundloch, der Spund:
Sprw. acis kâ spundes (von hervorstehenden Augen) Birk. Sakāmv. 32. vai tu biji mucā audzis, vai pa spundu ēdināts? BW. 13148; ein Loch: drebei izplêst spùndi ² Gr.Buschhof;

2) spunde Bielenstein Holzb. 323, Dr., spunds Nigr., der Spundstöpsel:
braucuot dujdubenim izkrita spunds, izlija putra Nigr. Sprw.: ze̦ms, re̦sns kâ spunde Birk. Sakāmv. 32;

3) spuñdīte, ein (spundstöpselförmiger) Knappkäse
Drosth. Nebst estn. punn "Spund" aus dem Deutschen.

Avots: ME III, 1029

spunds,

1): auch Kal., OB., Pussen; es pie spunda klausījuos BW. 19701 var.; ‡

4) spuñda spannis Frauenb., = dubenis">duidubenis.

Avots: EH II, 564

stādags,

1) stàdàigs ² Gr. - Buschh., Wessen, Dubena, Salwen, Selb., stādaugs Dubena, stāde̦gs, stādadzis, gew. der Plur., stādeijes U., Bielenstein Holzb. 177, stãdaiķi Alschw., stādaiņi Sehren, (vertikal stehende) Zaunspricker; brālītim vaŗa vārti, sudrabiņa stādadziņi (Var.; stādaidzini, stāde̦giem, stē̦dagiem, stādadžiem, stabiņiem) BW. 11742. pienāca pie sē̦tas..., stādaigus (zediņus) pašķirdama Valdis Stabur. B. 196. sniegs salauzis visus stādaigus Selb. verstu stabi kâ stādaigi gar acīm mirdzējuši Gads. 62. stādagu (Plutte 82, Niedr. Vidvuds 36) od. stādaigu (Gr. - Buschh.) od. stādaugu (Dubena) sē̦ta, der Sprickenzaun;

2) stādags Wid., (mit ã ) Matkutn, Plur. stādalgi Ober - Kurl., stādaigas Ober - Kurl., Infl., der Zaun
V., Staketenzaun V., Sprickenzaun (vgt. die Abbild. bei Bielenstein Holzb. 177); aiz zemes vaļniem un kuoka stādagiem Seifert Chrest. III, 2, 6. mūrus un vaļņus, mietu žuogus, stādagus Lautb. Marģeris 41. - Wie stāvdaigs zeigt, kann stādaigs an daigs angelehnt oder gar aus stāvdaigs entstanden sein. Sonst zu stāds, stadiņi.

Avots: ME III, 1049

stadaugs, = stādags: stadaugu sē̦ta Dubena.

Avots: ME III, 1037

‡ stimbiņš (?) od. *stimbinis (?), = stimbe̦ns 1: kre̦klus šuvu, pie stimbiņa (fehlerhaft für stimbina?) stāvē̦dama: man izauga tautu dē̦ls kâ gaŗais stimbiniņš BW. piel. ² 7358, 1 (aus Dubena).

Avots: EH II, 580

I stùlbs,

1): auch AP.; guotene palika stul̂ba ² , - ne˙maz nevarēja redzēt Frauenb. skrien stabam virsū kâ s. (mit ul̂ ² ) Strasden. pustumša istaba ar stulbiem luogiem Fr. Adamovičs Rudens ziedi 4. stulbais (der geblendete)
brālis Pas. VIII, 360 (aus Sassm.). zirgus mainījām: ... stulbus uz redzīgiem Tdz. 54593. stulbu kuili 44158. akli, stulbi BW. 2453 var.; ‡

2) "?": Stul̂bais ² e̦ze̦rs Plvv. I, 123, 199, 209, 233, Stulbais dīķis 149, (mit ul̂ ² ) 159, Stul̂bā ² ace (bezdubenis) 158, Stulbais valks 141, Stulbais lauks 143, Stul̂bā ² dim̃žava (eine Wiese)
174, Stul̂ba ² pļava 221, Stul̂bais ² kakts 229, Stul̂bais ² lĩniņš 266; vgl. auch Stul̂be̦ze̦rs ² 185. Zur Bed. vgl. Aklais e̦ze̦rs Lvv. I, 76 u. a.

Avots: EH II, 594

sudabrs: auch Auleja, Dubena, Jāsmuiža, Kaltenbr., Kalupe, Kreuzb., Lubn., Oknist, Pilda, Skaista, Slate, Višķi, Zvirgzdine, Evang. 1753, S. 61, ("?") Ruj.

Avots: EH II, 599

suļ̃ķêt Arrasch, (mit ùļ ² ) Adl., suļˆķêt Dubena, Saikava, Goig., Lubn., -êju Erlaa und Gr.-Jungferh, n. U., sulķît, -ĩju Laud., rauchen: tabaku sulķē Druva 11, 770. namiķis suļķēja kaļķi MWM. VI, 658. Reimwort zu ļuļķêt und tuļķêt. Vielleicht aus suķêt + tuļķêt oder luļķêt; oder nebst ahd. swelhan "verschlucken" u. a. zur Wurzel su̯et- (unter sulpīt)?

Avots: ME III, 1120

suļˆķis,

1) ein zerkautes Zigarrenende
Dubena; was man raucht Saikava, Schwanb.: viņš kabina savu suļķi Vīt. 24;

2) ein Raucher (verächtlich)
Saikava, Golg., Fest.

Avots: ME III, 1120

sveķi U., Mag. XIII, 2, 48, Spr., Nautrē̦ni, Višķi, Gaigalava, Stirniene, Widsmuiža, Baltinov, Kraslaw, Lixna, Kolup, Pilda, Warkh., Warkl., Welonen, Borchow, Schujen, Stackeln, Gr. - Buschhof, Dubena, Kaltenbrunn, Memelshof, Kreuzb., Bauske, Doblen, Bers., Kl., Selsau, Sessw., Golg., Schwanb., Arrasch, Jürg., Bershof, sveķis U., L., = sve̦ki, das Harz; sveķi, harziges Holz (neben sve̦ki, Harz ) Wolmarshof, C., PS., Marzenhof, Freudenberg (ursprünglich wahrscheinlich überall - sve̦ki "Harz" neben sveķi "harziges Holz", indem sveķi wohl von sve̦ki abgeleitet ist). - skudru sveķis, Weihrauch Kokn. und Oppek. n. U. (unter skudra).

Avots: ME III, 1148

taleit Kurmene, talei Dubena, = tikmē̦r, tamē̦r, solange: taleit (Var.: tikmē̦r, tamē̦r, tikām) dzēru miežu alu, kaleit kājas līcin līka BW. 14827, 2 var. Vgl. Le. Gr. 821 und aksl. toli "in dem Grade", tolь "so viel" u. a. (bei Trautmann Wrtb. 312).

Avots: ME IV, 127

tālẽjs Wid., tālejs (vielleicht mit ostle. ej aus ij), = tâls: nebē̦dāju, kad klātēji niecināja: sen tālēji naudu skaita BW. 8723 (aus Dserwen). tālējās tautiņās 5991 (aus Zirau); 10331 (aus N.-Ottenhof). sērsu pie tālēja bāleliņa 26652 (aus Alschw.) braucat pruojām, tālēji radi! 26108 (aus Dubenalken). tālējs radinieks, der Seitenverwandte Brasche. vienā tālejā malā dzīvuoja ķēniņš Pas. III, 381 (aus Bikava). princis nuo tālējās ķēnestes V, 435 (aus Kaunata). uz tāļejām zemēm V, 291 (Infl.). tālejuos ķēniņa meita IV, 472 (aus Zvirgzdine).

Avots: ME IV, 144, 145

terdît (Kuron. aus tirdît?), = tirdît: prasīdama, terdīdama, vai nav kruoga dzērējiņš BW. 10856 var. (aus Dubenalken).

Kļūdu labojums:
(Kuron. = (kuron.

Avots: ME IV, 165

trasks: auch Dubena, Kaltenbr.

Avots: EH II, 691

truceknis, das Gift Dubena, Kr. Illuxt, Kr. Dünabutg, Zaļmuiža; in Zaļmuiža dafür auch truceklis.

Avots: ME IV, 244

trucît, vergiften Dubena, Kr. Dünaburg, Kr. Illuxt. Nebst oder durch li. tručyti aus wruss. труциць.

Avots: ME IV, 245

ukšele, eine Speise, Mehlbrei mit kleinen Fleischstückchen darin Dubenalken.

Avots: ME IV, 297

uzzuõlêt,

1) (die Sohle) anfiegen:
pazuoli uzzuolējis greizi Stenden;

2) Schläge versetzen:
puikam šuoreiz labi uzzuolēja pa bikšdube̦nu Stenden.

Avots: ME IV, 401

vakarienis,

1) in Dubena und Kreuzb. "der Brautführer";

2) "vakara vējš" (wo?);

3) "ein abendlicher Gast"
(?) A.-Schwanb.

Avots: ME IV, 448

vanags (li. vãnagas "Habicht"),

1) auch vanaga L. Bērziņš, Demin. verächtl. vanadzē̦ns Stāsts Krieviņ 20, vanaģelis Janš. Bandavā I, 195, der Habicht, Taubenhabicht, Taubengeier (astur palumbarius L.); der Adler Mērdzine: vanags klidzina Etn. II, 51. es nebiju lauka irbe, vanagam nuotverama Biel. 775. vanadziņa lidinās VL. aus Lesten. lai viņu vanags! Celm., hol ihn der Teufel! - bezdelīgu vanags A. v. J. 1899, S. 369, der Lerchenfalke (falco subbuteo L.); cāļu v. U., = vistu v.; cīruļu v. Natur. XXXVII, 2, = bezdelīgu v.; dze̦ltānais v., der Turmfalk (falco tinnunculus L.). Natur. XXXVII, 7; Usmaiten n. RKr. XVII, 62; lietu v., a) die Weihe U.; b) der Mäusebussard (buteo vulgaris Bchst.); lietus v., der Kiebitzregenpfeifer (squatarola helvetica Briss.) Dubena; mazais vanadziņš, der Zwergfalk (falco aesalon L.) Natur. XXXVII, 5; medību vanags, falco gyrfalco Konv. ² 1920; peļu v., der Mäusebussard (buteo vulgaris Bchst.); falco buteo U.; "= klijāns" A. v. J. 1899, S. 369; = vēja v.: brūnas acis kâ tam peļu vanagam BW. 9826; sarkankāju v., der Rotfussfalk (falco vespertinus L.) Natur. XXXVII, 6; tīrumu vanadziņš A. v. J. 1899, S. 369, = dze̦ltānais v.; utu vanags, die Sturmmöve (larus canus L.) Dubena, Liewenhof; vēja v. BW. 5443, der Sperber (astur nisus L.) U., Glück III Mos. 11, 16; vistu v., der Hühnerhabicht (astur palumbarius L.) U., Natur. XXXVII, 18; zivju v., der Fischadler (pandion halia?tos L.); falco haliaetus U.; zvirbuļu v., = peļu v.; vēja v., a) der Mäusebussard U.; b) der Sperber Natur. XXXVII, 19; zviedru v., der Jagdfalke (falco candidus) am kurländ. Strande. - vanagu māte, eine Rabenmutter U. vanaguos iet, blinde Kuh spielen Edwalen n. U.;

2) "nuo kuoka pagatavuots rīks rudzu vagu slaucīšanai" N.-Salis;

3) vanagu aka Vēr. II, 930 "dipsacus laciniatus".
Zu apr. sperglawanag "Sperber" (vgl. auch apr. gertoanax "Hühnerhabicht" ); zur Etymologie s. KZ. LII, 112; zum Suffix vgl. got. ahaks "Taube".

Avots: ME IV, 468

II vantêt,

1) die Schiffstakelage
(vantes) aufziehen, befestigen Spr.;

2) "baļķus ve̦duot sasiet ar virvēm lielās ragavas ar mazajām" Dubena, Kreuzb.;

3) "bösen Tieren den Kopf an die Beine binden"
Ascheraden.

Avots: ME IV, 473

vaŗavîksna,

1) vaŗavîksna A.-Laitzen, Golg., Lubn., Mahlup, Meiran, Oknist, Selsau, (mit î ² ) Frauenb., vaŗavīksna Altenwoga, Lesten, N.Bartau, Neuenb., Postenden, vaŗavîksne Lös., (mit î ² ) Assiten, Dunika, Felixberg, Kurs., Luttr., Matk., Neuenb., Nigr., Ruba, Selg., Wirgin., vaŗavīksne Glück Offenb. 10, 1, Alschw., Bixten, Funkenhof, Kalleten, O.-Bartau, Rudbahren, Samiten, Santen, Schrunden, Waldegalen, Zeezern, vaŗvīksna Base, Fockenhof, vaŗvîksne ² Degunen, Gudenieki, Pampeln, vaŗvīksne Gold., Hasenpot, Kreuzb., Laud., Schrunden, vaŗuvîksna Borchow, vaŗviksn Markgrafen, varavīksna Iw., varvîksne ² Dond., Stenden, varavîksna Atašiene, Auguliene, Baltinow, Cibla, Dubena, Homelshof, Kārsava,Kl.-Salwen, Liepna, Mahlup, Makašē̦ni, Malta, Pilda, Rundē̦ni, Saucken, Stirniene, Tilža, Warkh., Warkl., Welonen, Vidsmuiža, Zvirgzdine, varavīksna Mag. XIII, 2, 43, Adsel, Adsel-Schwarzhof, Alswig, Annenhof (bei Mar.), A.-Schwanb., A.Wrangelshof, Dobl., Drobbusch, Drosth., Fehteln, Gr.-Roop, Hofzumberge, Kastran, Kortenhof, Marzenhof, N.-Bergfried, Neuermühlen, N.-Schwanb., Paltemal, Pürkeln, Smilt., Trik., Wilzen, varavîksna N.-Laitzen, varavîksne Burtn., C., Dricē̦ni, Kalupe, Marienhausen, Wolm., Višķi, varavîksne ² Mesoten, Pankelhof, Ramkau, Ruhental, varavīksne U., Annenburg, A.-Ottenhof, Ascheraden, Autz, Bauenhof, Borchow, Breslau, Dahlen, Dickeln, Ekau, Ellei, Erwalen, Essern, Fossenberg, Gotthardsberg, Grosdohn,Grünw., Kalnazeem, Katlekaln, Kegeln, Kekkau, Kokn., Kolberg, Kr,-Würzau, Kussen, Laud,, Lieven-Behrsen, Lis., Marzen, Matthäi, Meselau, Morizberg, Nerft, Nitau, Nötk., N.-Peb., Odsen, Puikeln, Raiskum, Ramdam, Rodenpois, Römershof, Ruj., Sackenhausen, Saikava, Schmarden, Schujen, Schwitten, Serben, Sermus, Sessw., Setzen, Siuxt, Stackeln, Sunzel, Üxküll, Waidau, Weissenstein, Wenden, Zabeln, Zerrauxt, varaviksne Hasau, varvîksna Ringmundshof, varvîksna ² Plahtern, varvīksna A.-Bergfried, Grundsahl, Lipsthusen, Widdrisch, Zirsten, varvîksne Daudsevas, Kl., Plm., Sonnaxt, varvîksne ² Behrshof, Irmlau, Naud., Schlockenbeck, Segew., Treiden, varvīksne ² Orellen n. FBR. XI, 39, varvîksn ² Nauksch., Schlehk, Sepkull, Seyershof, varvīksne Alt-Moken, Baldohn, Bewershof, Fest., Fistehlen, Hochrosen, Kremon, Lappier, N.-Wohlfahrt, Nurmhusen, Oselshof, Pernigel, Pilten, Pussen, Remten, Schnikkern, Sehren, Selb., Sirgen, Suhrs, Talsen, Upesgrīva, Wain., varvīksn Ugalen, varavīsna, varvīsne Erwalen, varvīkse Schwarden, vaŗavîkste ² Lautb., varvîkste ² Alschw., varviksts Ugalen n. FBR. VII, 23, vaŗavĩga Neuhausen, vaŗarīkste Rutzau, varariksne Infl. (gehört im Kreise Jaunlatgale), der Regenbogen:
varavīksne debesīs BW. 26029. varavīksna dzeŗ ūdeni Kokn. n. Etn. II, 185. vaŗavīksne uzve̦lkuot nuo upēm, jūŗam ūdeni, un tamdeļ lietus līstuot Kurs, ja varavīksnei rāda ar pirkstu, tad pirksts nuopūst Ronneb.;

2) vaŗavīksnīte Konv. ² 1054; Preip. 36, die Regenbogenhaut (im Auge);

3) vaŗavīksniņa, ein Fisch;

4) ein (regenbogenfarbiger) Hundertrubelschein :
vai tu nevarē̦tu aizšaut kādu varavīksni? Vēr. II, 193. Dürfte mit Metathese auf redupliziertem *vavarīksne resp. *vavarīkste beruhen und nebst li. dial. vove rikšfis dass. als "Gebogenes" zur Wurzel er "drehen, biegen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 270 f.) gehören, s. Donum natal. Schrijnen 400 ff.

Avots: ME IV, 483, 484

I ve̦caine U.; Spr., Mag. V, 190, Bers., Gr. - Buschh., Kaltenbrunn. Laud., Lubn., Meiran, Memelshof, Oknist, Saikava, Sehren, Selsau, Sessw., Sissegal, Stockm., Zvirgzdine, ve̦cainis St., U., Ramkau, ein Stück Land, das früher als Acker benutzt worden ist U., das Brachfeld; eine mit Moos bewachsene erhöhte Stelle auf einer Wiese Selb.; "eine hochgelegene Stelle mit Gebüsch" Lubn.; eine noch nie gepflügte Weide Ledmannshof n. Latv. Saule v. J. 1924, S. 169: gulēs... zeme pieci gadi ve̦cainē BW. 3805. ābuoliņa ve̦cainīte smildziņām saauguse 8283. smilgām guovju neredzēju ve̦cainē ganīdama 19123. ai, ve̦cā ve̦cainīt, auga tev rudzi, miež[i]? 23452. nuo celmiņa gre̦mzdu gaida, nuo ve̦caines (Var.: dzedziedas) rācentiņu 3033 var: zirgi ēda ve̦cainē 10569, 13. Pēterim piederēja purva pļava un ve̦caine Stāsti Kraukļu kr. 100. uz šīs pašas ve̦cainītes uzcē̦luši... kruodziņu LP. VI, 233. - Vgl. auch die Orts- resp. Flurnamen Ve̦caine Lvv. II, 65 (Weide in Setzen), II, 167 (Gesinde in Jāsmuiža), Lielā ve̦caine II, 170 (Gesinde in Lievenhof), Garā ve̦caine II, 58 (Feld in Dubena), Ve̦caines II, 70 (Weide in Wallhof), Ve̦caiņu kalns II, 67 (Hügel in Selb.). Zu ve̦cs.

Avots: ME IV, 514

vēplis (li. vėplýs "Maulaffe"), ein Maulaffe (mit ẽ ) Bl., Lümmel L., St.; ein Gaffer V.; ein einfältiger Mensch Oberkurl. n. U., (mit è ² ) Gr.-Buschh., Kreuzb., Warkl.; einer, der leeres Zeug spricht Dubena, Wessen, (mit è ² ) Gr.-Buschh., Warkh. (n. U. "scheint in Livl. unbekannt"): klausies nu uz tāda vēpļa! tis jau nezin kuo sarunā Gr.-Buschh. kuo tur tādā vēplī klausīties! Wessen u. a. vienai nuo vēpļu kalpuonēm A. VIII, 1, 105. sauc par muļķa puiku, jaunuo vēplī MWM. VI, 435. Nach Persson Reitr. 235 ff. zu an. váfa "hangend schweben" u. a.; anders darüber Walde Vrgl. Wrtb. 1, 240 f. und 258.

Avots: ME IV, 559, 560

vidā, = vidū, Adv.,

1) drinnen
Dubena: kad . . . gāja iz klēti, tad atrada, ka Mārtiņš tur vidā bija LP. VI, 539;

2) hinein:
ej vidā! Baltinow n. FBR. XI, 135, A.-Laitzen, AP., Kaltenbrunn, Kārsava, Krāslava, Lubn., Memelshof, Oknist, Warkh. iegājis vidā, staigāja pa... istabām Pas. II, 73 (aus Kapiņi). pastāvi tu te! es iešu vidā IV, 251 (aus Welonen). tu mani nelaidi vidā 520 (aus Rositten; ähnlich VI, 213). kad aizjūgs, tad sēsties vidā! V,372 (aus Nīcgale).

Avots: ME IV, 577

vienuop un uotruop Dubenalken, nach der einer und der andern Seite, Vgl. Le. Gr. § 558.

Avots: ME IV, 668

I vika Dubena, Oknist, viks Spr., Kaltenbrunn, Plur. viki Spr., die Wicke (hieraus auch li. vìkis und estn. wikk).

Avots: ME IV, 584

I vitêt, -ẽju,

1) = balsinât, weissen, weiss tünchen (auch: tünchen überhaupt) U., Adiamünde, Adl., Adsel, Ahswikken, Alswig, AP., Arrasch, Assiten, Autz, Bauske, Bers., Bluomi, Brucken, C., Dond., Dubena, Dunika, Ellei, Erlaa, Fehsen, Frauenb., Golg., Gotthardsberg, Gr.-Buschh., Grenzhof, Grünh., Grünw., Ihlen, Jürg., Kabillen, Kalzenau, Karls., KL, Kokn., Lennewarden, Loddiger, Lubn., Mar., Meiran, Meselau, MSil., Mesoten, Mitau, Modohn, Naud., Neuenb., Neuhausen, Nikrazen, Nötk., N.-Peb., Ogershof, Pankelhof, Pērse, Pilten, Popen, Pormsaten, PS., Ramkau, Ruba, Ruhental, Rutzau, Salisb., Schlehk, Schlockenbeck, Schnehpeln, Schrunden, Schwanb., Schwarden, Selg., Selsau, Semershof, Serbigal, Sessw., Sikrags, Siuxt, Smilt., Stockm., Stomersee, Stürzenhof, Swehthof, Trik., Ukri, Usmaiten, Vit., Wahnen, Walgalen, Wandsen, Warwen, Wessen, Wolgund, Würzau, Zögenhof: siênas. jāliek mūrniekam istabas vitēt Frauenb. kaļķiem krāsni vitējusi BW. 27533, 1;

2) bleichen
(tr.) Wessen: cērtiet ... apša kārti, vitējiet saulītē! Etn. 111, 86;

3) "izlīdzināt izlijušu šķidrumu" Grenzhof. Wenigstens in den Bedd. 1-2 aus mnd. witten "weissmachen".

Avots: ME IV, 629

vuce̦ns U.,Dubena n. Mag. IV, 2, 156, Asūne, Borchow, Golg., Lettihn, Lubn., Mar., Marienhausen, Meiran, Schlossberg, Schwanb., Selb., Sessw., Wessen, vucins Baltinov, Borchow, Dweeten, Gr.-Buschh., Kolup, Kreuzb., Liewenhof, Lubn., Meiran, Mērdzine, Oknist, Pilda, Šķilbē̦ni, Warkh., Warkl., Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine, vucans Adl., Meiran, vucuns Baltinov, Marienhausen, Šķilbē̦ni, der Schafsbock; vuce̦ns Alswig, Augull, Fehgen, Geistershof, Mar., N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., das Lamm (hauptsächl. von kleinen Schafsböcken gesagt): vucineņa vilniņā BW. piel.2 10291, 2. Vgl. vuška, vuc, (und zum Suffix) avins.

Avots: ME IV, 675

I vuška Oberl. n. St, und U., Aahof, A.-Annenhof, Alswig, Asūne, Baltinov, Borchow, Dagda, Dweeten, Ilsen, Jaunušāni, Kalnemois, Kaunata, Kolup, Kortenhof, Korwenhof, Krąslava, Lassen, Lettihn, Liewenhof, Lubn., Mahlup, Mar., Marienhausen, Meiran, Mērdzine, Nerft, N.-Rosen, Oppek., Pilda, Preili, Schlossberg, Schwanb., Seltingshof, Šķilbē̦ni, Warkh., Warkl., Welonen, Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine, Mag. IV, 2, 156 (aus Dubena und Kaltenbrunn), = avs, àita, das Schaf: gans, kuŗš... kai vilks plēš... vuškiņas Latgalits 1922, I, 3 _3. balta vuška BW. 30703, 12. vuškas vēkš 29176 1. vušku gane 29574, 1. Etwa aus *a˙vuž-ka (zur Bildung vgl. li. avùžė, le. Annuža u. a. Le. Gr. § 194 a und r. овечка ?) Vgl. auch vuc und vuce̦ns.

Avots: ME IV, 677

žagaruôt,

1) Reisig sammeln
C., Heidenfeld, Kreis Mitau; "griêzt sluotām zarus" Gotthardsberg, Setzen; Reisig als Brennmaterial vorbereiten (hauen, führen, zerhacken, stapeln) Kreis Mitau;

2) mit Strauch bestecken
U.: žagaruotas (mit Buschwerk bewachsen?) ceļa malas BW. 17028; 17496 var. (wozu Mag. XX, 3, 176). žagaruotā ligzda Veselis Netic. Toma mīlest. 7;

3) jungen Wald, Gesträuch lichten
Kreis Mitau;

4) = žagarêt 3 A. - Ottenhof, Dubena, Kegeln, Lennew., Lubn., Selb., Serben: puiku žagaruot Kaudz. Izjurieši 219.

Avots: ME IV, 786

zaķene,

1) die Häsin
Bauske, C., Jürg., Laud., Nötk., Pormsaten, PS., Sessw., Stenden, Vīt.: lai gādājuot zaķenes pienu LP. VI, 761. īsts mednieks labprāt nešauj zaķeni Vīt.;

2) eine Mütze aus Hasenfell
Adiamünde, Adsel, A.-Ottenhof, AP., Arrasch, Assiten, Autz, Bauske, Bers., C., Dickeln, Drobbusch, Drosth., Dubena, Ellei, Erlaa, Fockenhof, Frauenb., Gilsen, Grawendahl, Grenzhof, Heidenfeld, Jāsmuiža, Jummardehn, Jürg., Kalnemois, Kalzenau, KatrE., Kokn., Kosenhof, Krohten, Laud., Lennew., Lubn., Mar., Meiran, Meselau, Mesoten, Naud., Neuhausen, Nötk., N.-Peb., N.-Schwanb., Pankelhof, Pormsaten, Preiļi, Pussen, Ruba, Rutzau, Schibbenhof, Schlockenbeck, Schnehpeln, Schwarden, Semershof, Sermus, Smilt., Stenden, Stom., Trik., Ubbenorm, Ukri, Vīt., Wohlfahrt, Wolgund, Würzau, Zebrene: zaķene galvā RA.

Avots: ME IV, 682

zaluôt, wuchern (ohne Früchte zu tragen; hauptsächl. von Hülsenfrüchten und Kartoffeln gesagt) Assern, Bers., Dubena, Ellern, Fehsen, Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Kalzenau, Oknist, Sonnaxt, Sussei, Vīt.: kartupeļi, zirņi, pupas zaluo. kartupeļu laksti, veldē sakrituši, zaluo Vīt. veldēs mieži sāk zaluot ders. šuogad jau zirņu nebūs: zaluo kâ traki Gr.-Buschh. Wohl zu zaļš.

Avots: ME IV, 686

zemiene, in den Verbindungen da zemienes BW. 3520, 2 var.; 5224, 3; 13388, 6, Lubn., līdz zemienei Dubena, bis zur Erde; nuo zemienes Kaunata, von unten; pa zemieni Lubn. "auf der Erde"; uz zemieni, auf die Erde, zur Erde, nach unten: pavērēs uz zemieni Pas. V, 171 (aus Makašē̦ni); adv. zemienē Schlossberg, = zemē.

Avots: ME IV, 711

zibsnis,

1) der Blitz
U., Bauske, Bers., C., Dubena, Golg., Gr.-Buschh., Jummardehn, Kaltenbrunn, Kl., Lös., Lubn., Meiran, Memelshof, N.-Schwanb., Ogershof, Oknist, Saikava, Sessw. u. a. (unbek. in Burtn. u. a.): zibšņus me̦t uozuolā BW. 33700. zibšņa ātrumā Pas. VI, 485. zaķis aizgāja kâ zibsnis Lös., Saikava. patrōnam vai zibsni acis me̦t Juris Brasa 498. zibšņuos un lietus gāzienuos Apskats v. J. 1903, S. 353. uguns vien šķīda un zibšņi staipījās uz visām pusēm Vīt. 50. kuo zibšņiem zibat? Druva I, 22. kaut man debess zibšņi būtu, zibšņu pātagu es vītu Jauna raža IV, 62. varīgs zibsnis Aps. J. Kaimiņi 20;

2) ein leicht aufbrausender Mensch
Gr.-Buschhof: tādam zibšņam nevar ne vārda pateikt;

3) starkes Bier:
uztaisīja tādu zibsni, ka visi ātri nuoreiba Gr.Buschhof.

Avots: ME IV, 717

zuvetiņa Pas. VII, 411 (aus N. - Bartau), zuvitiņa, Demin. zu zuvs, das Fischlein: zuvetiņas (Var.: zuvitiņas), kas e̦ze̦ra dube̦nā BW. 15615, 4.

Avots: ME IV, 753

zvieds Mag. X, 1, 33 und (aus Unter-Kur- land) XX, 4, 39, = zviedrs II. Hierher wohl auch der Familienname Zvieds in N. - Bartau, der Ortsname Zviẽda purvs in Dubenalken und die Gesindenamen Zviẽdi FBR. VI, 8. Vgl. žem. žviedai LitMnd. I, 365.

Avots: ME IV, 782