Paplašinātā meklēšana

‡ àizbraũkât, hin- und herfahrend (einmal!) hinführen: aizbraukāja zirgu pie kaimiņa Salis. Refl. -tiês, = ‡ àizbraũcinâtiês: zē̦ns aizbraukājies par tālu Salis.

Avots: EH I, 11

‡ àizšļaûkâtiês Trik., sich rekelnd hin-, weggehen.

Avots: EH I, 56

apbraũkât, iter., zu befahren, besuchen pflegen: senāki mācītāji apbraukāja rudeņuos linuodami savas draudzes.

Avots: ME I, 77

‡ applaûkât, ringsum zerfasern (intr.) Trik.: linu dzija applaukājusi. Refl. -tiês Wolmarshof, = ‡ applaûkât.

Avots: EH I, 105

apsaũkât, beschimpfen.

Avots: ME I, 117

atbraũkât, freqn.,

1) intr., wiederholt herfahren
Spr.;

2) tr., wiederholt aufstreifen:
piedurknes, ruokas LP. VII, 1124, die Ärmel aufstreifen.

Kļūdu labojums:
jāizmet 2. nozīme (zu streichen die Bed. 2).

Avots: ME I, 151

‡ atkaukât

1) durch Geheul heranjagen
Bērzgale: suns atkaukāja mediniekam zaķi;

2) heulend und eine Zeitlang heftig blasend losstossen
Lemsal: vējš atkaukājis slēģus.

Avots: EH I, 146

atkraũkât, tr., aushusten, hustend auswerfen: asinis; asins atkraukāšana, Blutspeien. Refl. -tiês, zur Genüge kraukāt: krietni atkŗaukājušies Druva II, 719.

Avots: ME I, 168

‡ atšļaukât, mühsam herschlurfen Schwanb.: a. pa dubļiem. Refl. -tiês, sich (nach dem Schlaf) recken, rekeln Salisb.

Avots: EH I, 174

‡ atstaukât Golg., = atstũkât 1.

Avots: EH I, 171

[aukât Warkl., laufen.]

Avots: ME I, 221

bļaukât: mit aû Bērzgale, Kalz., Lubn., Schwanb.

Avots: EH I, 233

bļaukât, -āju, = bļaustîties Spr.

Avots: ME I, 319

braũkât, ‡ Subst. braũkâtājs, wer wiederholt fährt: būtu nācis (mē̦slu talkā) braukātājuos Janš. Dzimtene V. 351.

Avots: EH I, 238

braũkât, - āju freqn. von bràukt, wiederholt fahren, umherfahren: duosim (māsu) Rīgas celiņā; tur mēs paši braukāsim BW. 12218,7. Refl. - tiês: kuņģis, vē̦de̦rs braukājas, der Magen knurrt Dünsb.; n. Brasche auch: die Haut abwerfen (von Schlangen).

Avots: ME I, 325

‡ čaũkât Frauenb., -ãju, mischen: č. putru ar ūdeni kuopā.

Avots: EH I, 286

‡ čaukâtiês, -ãjuôs, versuchen, beabsichtigen Wessen: bē̦rns jau čaukājas iet kājām. viņš čaukājas precēties.

Avots: EH I, 286

ìebraũkât: kas ir tādi iebraukāti zirgi, tie jau mājas zin Siuxt. visi (sc.: puiši) labi iebraukāti: ar Jānīti Rīgā brauca, ar Peteri baznīcā, ar Miķeli ... uz Jelgavu ... Tdz. 42025.

Avots: EH I, 504

ìepļaukât, tr., einige Ohrfeigen geben: tādu smurguli vajaga tik iepļaukāt Naud.

Avots: ME II, 52

ìesaũkât, freqn. zu ìesàukt, benennen, einen Beinamen, Spitznamen geben: par Dīdekli iesaukāja tuo jaunuo rentnieku A. XX, 721.

Avots: ME II, 61

[ìešņaukâtiês, sich ein wenig schneuzen: šad un tad savādi iešņaukādamies Janš. Dzimtene I, 301.]

Avots: ME II, 78

izbraũkât, tr.,

1) fahrend durchqueren, zurücklegen:
malu malas. kur es tādu tālumu varu izbraukāt LP. VII, 481;

2) ausfahren:
ceļu, zirgu. zirgi šad tad izbraukā, lai nepaliek līkas kājas. Refl. -tiês, kreuz und querfahren: izbraukājies pa Rīgu visu dienu Etn. III, 176. riņķi vien izbraukājies LP. VII, 975.

Avots: ME I, 718

izkr̀aukât, Speichel, schleim auswerfen: kŗaukas. Refl. - tiês, längere Zeit Schleim auswerfen, von Schleim sich befreien: viņš izkŗaukājās A. XX, 482.

Avots: ME I, 755

izpļaũkât, tr., maulschellieren, tüchtig ohrfeigen: kungs izpļaukāja sulaini.

Avots: ME I, 784

izsaũkât, tr., freqn.,

1) wiederholt rufen:
māte visur izsaukāja, bet bē̦rns neatbildēja;

2) schimpfen, schmähen:
viņš viņu visādi izsaukāja. Refl. - tiês, längere Zeit vergeblich rufen: viņa mazā biedrene izsaukājās viņu veltīgi Vēr. II, 221. mums te jāizskrienas, jāizsaukājas, jāizmeklējas MWM. VI, 193.

Avots: ME I, 795

‡ izšļaũkât Seyershof "pagarināt stiepjuot"; i. kniedi, eine Niete schmiedend verlängern.

Avots: EH I, 486

izšņaũkât, tr., freqn., izšņàukt,

1) schneuzen:
de̦gunu izšņaukāt, izšņaukt;

2) verschnupfen:
tabaku;

3) ausschnüffeln:
peļu alu MWM. VII, 693. cūka izšņaukā ēdienu C., Bers., Refl. - tiês, zur Genüge schnupfen, schnüffeln.

Avots: ME I, 813

‡ izstaukât (wo ?), = izstaũpêt: zirgi izstaukā slapjus tīrumus un dārzus.

Avots: EH I, 483

kaũkât [serb. kù`kati "wehklagen", poln. kukać "schreien"], - ãju, freqn. zu kàukt, wiederholt heulen: kaukā zvani Rainis. vēji kaukā. [Refl. - tiês, einander zurufen, satikties: gani kaukājas.]

Avots: ME II, 173

kaukâtiês "lūkuoties" [?]: mūsu Andris kaukājas uz Vagaļu Emmas Saikava.

Avots: ME II, 173

kraũkât: auch (mit àu ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84, Oknist n. FBR. XV, 194, (mit -ât ) Warkl. n. FBR. XI, 123: kraukāju, kraukāju, bet nieka nevaru atkraukāt Oknist; krächzen (?): varēja dzirdēt putnu parastuo kraukāšanas skaņu R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 41; kraukādama ("?") pīle pe̦ld pa daņainu ezeriņu; tâ kraukāja jauni puiši, ve̦cas meitas dabūjuši Tdz. 42650.

Avots: EH I, 643

kraũkât [poln. krukać "krächzen"], kŗaũkât Kand., - ãju, freqn., fortsetzt Schleim., Spiechel auswerfen, husten, sich räuspern: man bij dzirdams, kâ viņš kraukāja Stari II, 109. Refl. - tiês, stark husten, fortgesetzt mit dem Speichel - und Schleimauswerfen beschäftigt sein: kad Püpēdim uznāca kle̦pus, viņš ilgi kŗaukājās un spļāva, Latv. viņš kraukājās mutautiņā Purap. [Nebst kraûklis (s. dies) zu li. kriáukščioti "харкать, откашливаться", isl. hrygw "enreiner Halslaut" (s. Falk - Torp 918) und (?) an. hrogn "Rogen" (vgl. li. kriaukalaĩ unter kraukaļas).]

Avots: ME II, 262, 263

kŗaũkât, s. kraũkât.

Avots: ME II, 295

‡ kvaûkât ² NB., (Tabak) rauchen.

Avots: EH I, 689

‡ maũkâtiês Dunika, = maũkuôtiês.

Avots: EH I, 786

nùobraũkât, ‡

3) eine gewisse Zeitlang hin und her fahren:
dažu dienu nuobraukāsi, kaķenītes me̦klē̦dams Tdz. 42087. Refl. -tiês,

1): tīri veltīgi nuobraukājies tādu tālu ceļa gabalu Janš Bandavā II, 122; ‡

2) bis zur Erschöpfung od. bis zum Überdruss hin und her fahren:
kâ tas ve̦zums aizdzīts, dze̦n atkal citu, un muļķītis nuobraukājas, skaidri muļķis palikdams Pas. XII, 356.

Avots: EH II, 33

nùobraũkât, freqn. zu nùobràukt, nuobraukā liekās lāses pie puodiņa malas Purap.;

2) abfahren:
zirgu, ratus, ceļu. dievs, duod zivju zvejniekam tikšu laivu nuobraukāt! BW. 11710. tie vakar nuobraukāja mūsu rudzu gabaliņu 20917. [Refl. - tiês, ohne Erfolg und sich erschöpfend wiederholt fahren: nuobraukājās, bet ne˙kā nesasniedza C.]

Avots: ME II, 764

nùokraũkât, Dok. A. Refl. -tiês, ein wenig hüsteln: viņš nuokraukojas Latv.

Avots: ME II, 801

‡ nuomaũkâtiês Dunika, = nùomaũkuôtiês.

Avots: EH II, 67

nùopļaukât, ‡

2) vergeuden
Schibbenhof.

Avots: EH II, 77

nùopļaukât, tr., gründlich ohrfeigen: par tādu blēdību vilku krietni nuopļaukāja Etn. III, 32.

Avots: ME II, 833

nùosaũkât, tr., freqn. zu nùosàukt, wiederholt herabrufen, benennen. Refl. -tiês, wiederholt rufen, sich abmühen zu rufen: Pēteris velti nuosaukājas pēc Annas Purap.

Avots: ME II, 843

‡ nuošļaukât,

1) = nùošļuokât 1 Ermes, Grünw., Wandsen (mit aũ), Heidenfeld (mit àu ² ): n. zâli vai labību Sessw., Stockm.;

2) leicht abstreichen (massieren)
AP., (mit àu ² ) Meselau, Sessw.: n. vē̦de̦ru; streichend glätten Meselau: n. maizes kukuli (krāsnī laižuot). n. mālus siênā;

3) beschmutzen
(mit aũ) N.-Peb.: n. ruokas. Refl. -tiês,

1) "nuostaipīties" Saikava (mt aû), Heidenfeld;

2) eine gewisse Zeit vertrödeln
Heidenfeld.

Avots: EH II, 96

‡ nùošņaũkât, eine Zeitlang schnauben (?): (suns) pauošņā pē̦das, nuošņaukā tik Brigadere Dievs, daba, darbs 242. (suns) pateicīgi nuošņaukā 50. Refl. -tiês (s. ME. II, 870), ‡

2) niedergeschlagen (betrübt) werden:
vai tāpēc tāds nuošņaukājies esi? Vanagu ligzda 12.

Avots: EH II, 97

nùošņaũkâtiês, schnaubend, zischend Laute hervorbringen: viņš tâ savādi nuošņaukājās A. XX, 780.

Avots: ME II, 870

‡ pabraũkât Siuxt u. a., ein wenig fahren: kad zirgs jau triju gadu, tad tuo iejūdz un drusku pabraukā.

Avots: EH II, 122

pabraũkâties, dann und wann fahren, spazieren fahren, herumfahren: še pastāvīgi pabraukājas un pastaigājas B. Vēstn.

Avots: ME III, 9

[pãrsaũkât, (unter andern) aufrufen: "vai iekšā vēl nesauc?" "tevi jau pārsaukāja" Jaunie mērn. laiki I, 69.]

Avots: ME III, 174

[pasaũkât,

1) dann und wann (nicht besonders laut) rufen:
p. ganus;

2) gelegentlich schimpfen
PS.]

Avots: ME III, 94

pašņaũkât, ‡

2) ein wenig (Tabak) schnupfen:
pašņaukā tebeceņi! Tdz. 49792.

Avots: EH XIII, 180

pašņaũkât, intr., ein wenig schnauben, weinen: māsa tikai pruot papinkšķēt un pašņaukāt Vēr.

Avots: ME III, 116

paũkât C., -ãju ein wenig schlagen, prügeln: kuo tur pàukā ² ? ka(d) sit, ta(d) sit! Mar. n. RKr. XV, 129. Aus d. pauken, oder eher als ein Schallwort zur Interj. pauks? Vgl. auch liv. pouk " mit den Händen klatschen".

Avots: ME III, 127

pìebraũkât, wiederholt zu-, herzu-, hinzufahren.

Avots: ME III, 240

pìekraũkât PS., = piekrē̦pât: slimnieks piekraukājis bļuodu.

Avots: ME III, 259

pìešņaũkât, piešņaukt, vollschnauben, -schneuzen.

Avots: ME III, 301

pìestaukât,

1) "?" : cik stipri piestaukājis! kâ kluonul Austriņš Zalktis II, 117;

2) auch piestauķēt Lennew, vollstopfen
Schujen, Golg., (mit aũ ) Schibbenhof, Wolm., Arrasch: p. kabatas; cibu ar kaņepēm Ronneb.; p. putraimu de̦sas N.- Peb,;

3) anschweissen (Eisen)
Golg.;

4) "izmĩt": luopi piestaukājuši mīkstuo zemi Vank.;

5) "piekaut" Ronneb.

Avots: ME III, 296

I plaukât Ar. "= pļaukât·.

Avots: ME III, 324

II plaukât,

1) plaûkât ² , zerfasern
(intr.) machen: kas nemāk linus kulstīt, tas linus tik plaukā Zögenhof;

2) sich schuppen.

Avots: ME III, 324

pļaũkât Sassm., -ãju, pļaũkuôt, tr., ohrfeigen, maulschellieren, prügeln: aukle pļaukā nerātnuo bē̦rnu Sassm. lielāks zē̦ns nuogāzis mazāku gar zemi un pļaukā. Refl. -tiês, einander ohrfeigen, schlagen. - Subst. pļaũkâšana, pļaũkuôšana, das Ohrfeigen, Schlagen; pļaũkâšanâs, pļaũkuôšanâs, das gegenseitige Ohrfeigen, Schlagen: būtu saraušanās un pļaukuošanas uz pē̦dām De̦glavs Rīga II, 1, 103.

Avots: ME III, 366

ŗaũkât, -ãju, tr., freqn., (hin und wieder, wiederholt) zusammenziehen: uzacis Plūd. ŗ. de̦gunu Gr.-Essern.

Avots: ME III, 587

sabraũkât (unter sabràukt),

3): kur tu par dienu sabraukāsi! Kaltenbr.; ‡

5) fahrend (einen Weg) hart machen:
ja pastāvīgi brauc, kâ tad ceļš nebūs sabraukāts ciets kâ pārts! Saikava.

Avots: EH II, 397

sakraukât, sich wiederholt räuspernd eine Speichelmasse im Munde zusammenbekommen: sakraukājis spļāva kaŗaspē̦kam tādu spļāvienu acīs LP. VI, 640.

Avots: ME II, 654

saplaûkât, ‡

2) mit
plaukas 1 behaftet machen (?): rijā (wo ein Bär mit einem bösen Geist gekämpft hatte) visi ārdi salauzti un saplaukāti Pas. XI, 251.

Avots: EH XVI, 436

saplaûkât PS., saplaukâtiês Warkl., Saikava, sich mit Schinn anfüllen: mati saplaukājuši(es).

Avots: ME II, 701

sapļaũkât, sapļaukuôt, tr., tüchtig ohrfeigen: labāk lai būtu viņu sapļaukājis De̦glavs Rīga II, 1, 53. mācītājam, kas viņu sapļaukuoja ebenda 264.

Avots: ME II, 705

sasaũkât,

1): izsaukāju visu mežu un tā˙pat nesasaukāju Saikava. Refl. -tiês,

1): sasaukājās un lamājās A. Upītis Laikmetu griežos II, 25.

Avots: EH XVI, 445

sasaũkât,

1) mehrfach rufend herrufen:
ganus nevar vien sasaukāt mājā Dunika;

2) eine gewisse Zeit hindurch schimpfend nennen:
viņu tâ vēl ilgi sasaukāja. Refl. -tiês,

1) einander zurufend von sich Kunde geben:
gani savā starpā sasaukājās Bers.;

2) = salamâtiês.

Avots: ME III, 727

sašļaukât, ‡

2) eine gewisse Zeit hindurch
"gulšņāt" (mit aũ) Salis; ‡

3) Ohrfeigen verabfolgen
(mit aũ) Salis. Refl. -tiês, ‡

5) "izplūsi uz visām pusēm, izjukt, kļūt vaļīgs" Lemb.: siena ve̦zums sašļaũkājies, - gan˙drīz jūk laukā.

Avots: EH XVI, 454

sašļaukât (mit aû ² ), = saburzît: s. drēbes Schwitten. Refl. -tiês,

1) in Bewegung geraten
(mit aũ ) Arrasch: ūdens upes grīvā stipri sašļaukājās Ze̦ltmatis Sark. lilijas 123;

2) "sakauties, saplēsties" (mit aũ ) Roop, Lemsal;

3) "liegend sich zur Genüge rekeln"
(mit aû ) Vank.;

4) (unruhig) liegend sich die Kleider zerknittern (mit
aû ² ) Schwitten.

Avots: ME III, 757

sašņaukât,

1) schneuzend, schnupfend beschmutzen;

2) schnupfend verbrauchen
Lis.;

3) eine gewisse Zeit hindurch schnauben:
ilgi sašņaukāja aiz dusmām, kamē̦r salaba Golg.;

4) eine gewisse Zeit hindurch zuckend schluchzen:
bē̦rns ilgi sašņaũkāja pēc mātes Arrasch;

5) eine kurze Weile schnauben:
ve̦lns sašņaukāja un tad metās viņam virsū Bauske. Refl. -tiês,

1) einander beschnüffeln
Golg.: tas tâ˙pat kâ... luops apuostās, sašņaukājas ar svešu Krišs Laksts 65;

2) sich laut ausschneuzen:
žīds sašņaukājās un izgāja laukā Saikava.

Avots: ME III, 758, 759

sastaukât, ‡

2) Perfektivform zu staukât I 1 (mit aũ) Frauenb., N.-Wohlfahrt; ‡

3) fest zusammenstampfen
(sablīvēt) Aahof, Grawendahl (mit àu ² ): s. biezpienu traukā, lai nepe̦l. (kluonu taisuot) s. mālus N.-Peb.

Avots: EH XVI, 451

sastaukât Meiran, = sastaupêt.

Avots: ME III, 745

satraukât: auch Nerft n. FBR. XIX, 115; viņa sausās, ceļa caurvējuos satraukājušās lūpas Jauns. Raksti VI, 18. nuoplukušuo, satraukājušuo gumijas bumbu J. un v. 270. ‡ Refl. -ties "?"; pārstrādājies, satraukājies Veselis Jaun. Ziņas v. J. 1940, № 70, S. 2.

Avots: EH XVI, 457

satraukât, = saplaisât: satraukājušas garuozas Jauns. Skuola 20.

Avots: ME III, 765

saũkât: in der Bed. "Schimpfen" auch Orellen, Seyershof. Refl. -tiês: einander wiederholt rufen Kaltenbr.; "bieži lietuot ne pārāk stiprus lamu vārdus" Salis.

Avots: EH XVI, 459

saũkât (li. šáukoti "rėkauti") Karls., Ruj., Serbigal, AP., Bl., Līn., Iw., sàukât ² Preili, Nerft, -ãju, tr., freqn, zu sàukt, oft rufen; viel nennen; mit Beinamen belegen, schimpfen U., Ruj., Salis, Autz, Frauenb.: viņu saukāja par vientiesi LP. IV, 24. bē̦rnus saukāja labprāt par luopiem MWM. VIII, 724. tur tas Pietuka Krustiņš, vai kâ viņu saukā Kaudz. M. 5. Refl. -tiês, einander (an)rufen, nennen, einander an-, zuschreien; schimpfen (intr.); sich schimpfen Ruj. n. U.: tautu dē̦ls, mans bāliņš, tie znuotiem saukājās (Var.: viens uotru svaini sauca) BW. 10792 var. kuo nu tik daudz saukājaties! Alm. putni saukājās Stari I, 29. visādi lādējies un saukājies Upīte Medn. laiki.

Avots: ME III, 771

‡ *šķaũkât, zu erschliessen aus ‡ pìešķaũkât.

Avots: EH II, 629

‡ šlaūkât (mit "aû") Aahof, Stom. "(bei schneearmen Wegen mit einem Holzschlitten) auf Äckern od. Wiesenrändern fahren." Refl. -tiês, sich rekeln (mit "aû") Aahof, Stom. u. a., (mit aũ) Lems.

Avots: EH II, 642

I šļaukât, Refl. -tiês: sich rekeln Kalz., Stelph. (mit àu ² ), Neugut.

Avots: EH II, 644

I šļaukât, -ãju,

1) = šļaucît Nötk., PS. (mit aũ), Aahof, Geistershof, Meselau, Schujen, Smilten, (mit àu ² ) Bers., Grundsahl, Palzm.: uzpūstu vē̦de̦ru vajaga labi šļaukāt, tad paliks slābans Fest. ruoka, kuŗu viņš šļaukāja gar bises stuobriem Saul. I, 263; "knüllen, knittern" (mit aû ² ) Schwitten: kuo nu šļaukā drābes, pa gultu valstīdamies?"šļuokāt" (mit aũ) Grünwald; (Gras, Getreide) niedertretend gehen (mit àu ² ) Adl., Stockm.;

2) = šļaukāties Spr., (mit aũ ) Salis; sich umhertreiben Sessw.;

3) ohrfeigen
Roop, Salisb., (mit aũ) Salis. Refl. -tiês, U., Spr., Memelshof, Ruj., (mit aũ) Karls., Salis, Seppkull, Widdrisch, (mit aû) Bers., Lubn., Saikava, Warkl., = šļaucîtiês 1 und 2; "valstīties gultā" (mit aû ² ) Schwitten: kuo tu šļaukājies? celies augšā! Saikava. puiši ar meitām sāka šļaukāties ebenda.

Avots: ME IV, 66

II šļaukât, -ãju "?": upe te̦k vīnūdeni šļaukādama (Var.: atsizdama) BW. 25950, 2. gar krastiem Gauja šļaukā MWM. v. J. 1898. S. 402. vilnīši nuo lē̦nām vē̦smām šļaukā MWM. XI, 259. (rasa) nuo lapām grūtsirdīgi šļaukā Duomas II, 136. Refl. -tiês, "?": div[i] upītes satecēja, vien[a] ar uotru šļaukājās (Var.: šļākājās) BW. 26616.

Avots: ME IV, 66

III šļaũkât, -ãju, schleppen, gleitend ziehen: kājas pa dubļiem C.; kājas pa grīdu (mit àu ² ) Schwanb. Zu šļaukt 1.

Avots: ME IV, 66

šmàukât ² Warkl., schlagen: Silgrauzis šmaukājis zirgam pa acīm, kuo spējis JK.

Avots: ME IV, 82

šnaũkât Arrasch, Salis, (mit àu ²⁾ Schwanb., šnaũkât Karls., -ãju, = šņaukât: kumeliņš te̦k pa ceļu šnaukādams BW. 18397, 4.

Avots: ME IV, 88

šņaũkât: auch Dunika; "still, unterdrückt weinen" Frauenb.; schnüffelnd Luft in die Nase ziehen Orellen; vērsis šņaukāja ("?") zemi Ciema spīg. 201. Refl. -tiês: hörbar schnüffeln ("uošņāties") Salis.

Avots: EH II, 651

šņaũkât AP., Līn., freqn. zu šņàukt, Serbigal, (mit àu ²⁾ Kl., Lös., Nerft, Preili, -ãju, intr., tr., schnauben U., (mit aũ) Dond., Selg., laut schneuzen (mit aũ) Drosth., Smilt.; schnaubend weinen; zornig schnauben VL. n. U.; die Nase rümpfen, mäkeln; Tabak schnupfen Bers., Golg. (mit àu ^2), U.: kumeliņs ceļu te̦k šņaukādams BW. 14000, 3 (ähnlich: 18397). tec, bērīt, šņaukādams! 13730, 37. te̦k . . . kumeliņš kâ lācītis šņaukādams 18317 (ähnlich: 15288; 7130; 21758). vīzde̦gune iet garām šņaukādama 13215, 1 var.; 29799, 1 var. (līgaviņa) iet garām šņaukādama, kâ cūciņa rukšē̦dama 23913, 9. māsiņ[a] mani pruojam raida . . ., nu es iešu šņaukādama pa visiem atmatiem 2022. Līze nesa launadziņu šņaukādama, raudādama 33237. ve̦lni dūmus šņaukājuši LP. VI, 1024. de̦gunus šņaukādami Liev. Brez. un Hav. 134. guovs negrib siena ēst, šņaukā vien Druw. viņš bij mīdljies un šņaukājis, pirms kâ ķēries pie kliņķa A. XX, 489. salti vēji šņaukāja ap dzīvuokli Pasaules lāp. 222. pīpējam, šņaukājam . . , tabaciņu! BW. 11988, 1 var. šņaukājamā tabaka Golg. Refl. -tiês, = šņaũkât: kad . . . aizsien maisam arī augšas galu cieti, tad tu vari spīrināties un šņaukāties kâ sivē̦ns A. XXI, 122, kuo tu, šnauka, šņaukājies gar manam māsiņām? BW. 15152.

Avots: ME IV, 92

spraukât Wid., = spraugât; zu spraukt II.

Avots: ME III, 1011

I staukât,

1): s. (sist) naglu caur dēli (wo?);

2): s. kaņepes, sāli u. c. Drobbusch, Kl.-Roop; "stampāt, mīdīt" (mit àu ² ) Saikava.

Avots: EH II, 572

I staukât,

1) schlagend dicker und kürzer machen
(mit aũ ) N. - Wohlfahrt; staukāšana re̦snumā, pie kam dzelzs gabals saraujas āmura sitiena virzienā un tuop re̦snāks Konv. 1563;

2) auch stauķêt Bers., stossen (mit aũ ) Jürg., (auch: knautschen) Arrasch; staukāt kaņepes Meiran; staukāt piestā jē̦lus taukus uzglabāšanai Bers.; kneten (mit àu ² ) Adleenen;

3) verstauchen
(mit aũ ) Wahnen;

4) dicht vollstopfen Schibbenhuf, Schujen
(mit aũ ), Aahof (mit àu ² ); viel essen Wahnen, Schibbenhof;

4) = izmĩt 1; luopi, ganuoties mīkstā pļavā, tuo stàukā ² Aahof, Fehteln. Anscheinend aus d. stauchen "stossen, stampfen" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. Il, 616).

Avots: ME III, 1049

II staukât Nötk., = ieķīlât, versetzen. staukle, der Eiszapfen; etwa zu nl. stugge "steif" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 616)?

Avots: ME III, 1049

štàukât ² Saikava, schlagen: štaukāt vadzi siênā; stampfen (mit àu ² ) Bers. Vgl. staukât I.

Avots: ME IV, 103

‡ švaũkât Seyershof, stark zischen (z. B. von Schlangen).

Avots: EH II, 660

tàukât ² Stockm., stampfen: t. kāpuostus mucā. Aus estn. toukama "stampfen, stossen"? Oder aus staukât I in livischer Aussprache resp. in der Zusammensetzung mit iz- entstanden ?

Avots: ME IV, 136

‡ II taukât Daudsewas, = taukuôt.

Avots: EH II, 668

traukât,

1) platzen:
guovij tesmenis var t. ("plaisāt"; mit aû) Auleja. āda traukāja aiz sausuma Jauns. J. un v. 127;

2) sich aufregen machen
(mit aũ) A.-Rahden: kuo tu mani traukā? ‡ Refl. -tiês (mit àu ² und -ā-) Auleja "vairākkārt trūkties": zirgi var t.

Avots: EH II, 691

*traukât, zu erschliessen aus satraukât.

Avots: ME IV, 224

‡ uzbraũkât Dunika, wiedetholt fahrend einkehren: šad un tad pie mums uzbraukā sveši cilvē̦ki.

Avots: EH II, 718

uzkraũkât, uzkŗaũkât, Schleim, Speichel auf etw. auswerfen (perfektiv): uzkraukāt kam virsū.

Avots: ME IV, 344

uzkŗaũkât, s. uzkraũkât.

Avots: ME IV, 345

uzšņaũkât, ein wenig schnauben: spītniece uzšņaukāja un aizgāja Bauske.

Avots: ME IV, 390

‡ aikâtiês, -ãjuôs,

1) strampeln, sich sperkeln (hauptsächlich von Schafen während der Schur, seltener von kleinen Kindern gesagt):
es ne˙maz nevaru cirpt, ka tā aita tâ aikājas Wain.;

2) "saukāt, bļaustīties" Rutzau: gans mežmalā aikājas.

Avots: EH I, 4

I bim̃bât, -āju [Nigr., Bächhof], intr., unaufhörlich weinen: vairāk nezin, kâ bimbāt un šņaukāt Alm. meita tāda mīkstčaulīte, bimbā vien. nu kuo tu atkal tur bimbā Līniņ, Wain. bimbā māte, bimbā meita, nav kuo kŗaut ve̦zumā Rutz. n. RKr. XVI, 158.

Avots: ME I, 296

‡ izšustît PV., = ‡ izšudît: sunītis skraida un izšustī visas vietas Plm. izšustīju visu Rīgu, bet laba dzīvuokļa neatradu Druw.; "īsā laikā izbraukāt vai izstaigāt" Druw. n. RKr. XVII, 82: līdz pusdienai jau trīs reizes izšustīju pa mežu pēc malkas.

Avots: EH I, 487

krecelêt, - ẽju, intr., die Laute krekle hervorbringen,

1) hüsteln, sich räusern
[Ronneb.]: kŗaukāt un krecelēt Sudr. E.;

2) lachen
Druw., Sessw., Lasd.: viņa krecelēja luocīdamās Saul. [Vgl. krecêt II.]

Avots: ME II, 270

laĩdaks, laiduks Ringen n. U., [laĩdāks ² Rutzau], ein Faulenzer, Plumpsack, Lümmel, Taugenichts, ein verkommener Mensch Kand., Nigr., Grob., Etn. IV, 129. [gļē̦vā... rakstura dēļ viņš tapa saukāts par laĩdaku Janš. Čāp. 23. Nebst. li. laidokas "ein zügelloser Mensch" wohl aus poln. łajdak "Halunke".]

Avots: ME II, 402

‡ leistiês (li. léistis), = laîstiês 3: ķēneņš leidās braukāt Pas. VI, 102.

Avots: EH I, 731

ļê̦psna ^2,

1) der Fetzen
Grünh.: uz zarnu auguoniem nuorāda strutas un audu ļē̦psnas izkārnījumuos Konv. ² 3562. [tirguotājs pirktai gaļai piemeta vēl kādas ļē̦psnas (cīpslainus, mazvērtīgus nuoplē̦sumus). ve̦cajam mētelim sānuos karājas laukā netīra vates ļē̦psna Lennew.];

2) zur verächtlichen Bezeichnung einer Person - Lump:
vīri ir ļē̦psnas Janš. [Bārenīte 35]. e, tāds ļē̦psnas sievietis nav ne˙kam vē̦rts Alm. [gļē̦vā... rakstura dēļ viņš tapa saukāts par ļê̦psnu ² Janš. Čāp. 23.]

Avots: ME II, 540

linuôt, linât, -ãju,

1) Flachs sammeln als Geschenk für die Mitgift, dann auch andere Geschenke einsammeln:
nepre̦cē̦tas māsīcas mēdza rudeņuos pie māršām apkārt braukāt ciemuoties, īpaši ar tuo nuolūku, nuo viņām linus vai kādus drēbes gabalus savam pūram ielasīt. tādu braukšanu sauca par linuošanu BW. II, 357. es nuogāju jau rudeni gar māršām linuodama BW. 7609. Die heiratsfähigen Mädchen gingen so um Gaben auch die Brüder an und selbst auswärtige Menschen: ruden, ruden pa brāļiem tāļu gāju linuodama, pavasari pa māršām, duos gatavus gabaliņus BW. 7821, 2; 10424;

2) in den Bauerngesinden umherfahren, um Flachs, Getreide, Schinkeneinzusammeln (oft gegen Weissbrot, Branntwein). Solche Fahrten unternahmen die Geistlichen und die Küster vor etwa 50 Jahren;

3) betteln:
viņš iet linādams Mar. Refl. -tiês, umherfahren und für sich Flachs, Geschenke einsammeln: gāju linuodama (Var. linuoties) tai svešā zemītē; tur palika lini mani, tur es pate linuotāja BW. 22995. Subst. linuošana, die Fahrt mit dem Zweck, Flachs und sonstige Geschenke einzusammeln [Dunika]; linuôtãjs, wer Flachs und sonstige Geschenke einsammelt.

Avots: ME II, 473

‡ *nībis (od. *nībe?), = (s)nĩpis: nuoslaukāt tam leļļam nībi! Jürgens 67.

Avots: EH II, 25

papiñkšķêt, papiñkšêt, intr., etwas weinen (verächtlich): māsa pruot tikai papinkšķēt un pašnaukāt Vēr. I, 1764.

Avots: ME III, 81

‡ pasalīte "?": slaukāt ... pasalītes BW. 14121. Zu pašale? Oder fehlerhaft für pasuolīte (das dafür BW. 14124 steht)?

Avots: EH XIII, 169

pùrslât ² , -ãju, mit der Schnauze blasen: zirgs tik purslā viēn miltu ūdeni, ne˙maz nedzeŗ Lis. - Refl. pùrslâtiês ² , -ãjuôs, auch purslêtiês Fest., zürnen, böse sein Lis., Fest.; weinen Lös. n. Etn. IV, 167; "ar muti vai de̦gunu šņaukāties" Ar. Zu purstas; vgl. li. purslóti "ita loqui, ut pur̃slos ex ore evolent" KZ. LII, 293.

Avots: ME III, 420

šļaburêt, ‡

3) "staigāt vai braukāt bez liela darba vai lielas nuozīmes" (mit a < e̦?) Bers., Kalz.

Avots: EH II, 643

šļamât,

1): "staigāt vai braukāt bez liela darba vai lielas nuozīmes" Bers., Kalz.

Avots: EH II, 643

šļeberêt,

1): kraftlos, die Füsse am Boden schleppend od. mit grossen Schuhen gehen
Sonnaxt; "bez liela darba vai lielas nuozīmes staigāt vai braukāt" Bers., Kalz.;

2): undeutlich od. Dummheiten sprechen
Sonnaxt.

Avots: EH II, 645

‡ II šļuburêt Bers., Kalz. "staigāt vai braukāt bez liela darba vai lielas nuozīmes": kur biji, puišeli, kur šļuburēji? Suitu k., S. 149.

Avots: EH II, 646

‡ šņaũkstêt Seyershof "šņākt, šņaukāt": sirdīgs bē̦rns šņaukst kâ kaķis Seyershof. kas tur šņikst, kas tur šņaukst? BW. 2548 var.

Avots: EH II, 652

‡ šņor̃gât Salis "šņaukāt"; vgl. šņurgât.

Avots: EH II, 653

‡ tor̃bulêtiês Seyershof "bieži šņaukāties".

Avots: EH II, 688

uz (li. už-, aksl. vъz-), Prap., mit dem Gen. (gewöhnl. auf die Frage "Wo?" oder "worauf?") od. Akk. -Instr. (gewöhnl. auf die Frage "wohin?"),

1) eine Bewegung nach oben bezeichnend, 'auf':
uz kalniņa dziedāt kāpu (ich stieg auf den Hügel, um zu singen) BW. 224, 1. le̦c uz luoga (springt aufs Fenster) 2732. ar trepēm uz zirga kāpj (steigt mit Hilfe einer Treppe aufs Pferd) Saussen n. BB. XIV, 117;

2) bedeutend, dass sich etwas auf der Oberfläche eines Gegenstandes befindet od. bewegt, ,auf`:
uz galda (galdu), auf dem Tisch U. uz ceļa, auf dem Wege U. uz acīm (auf den Augen, d. h. tief in die Stirn gedrückt) ce̦purīte BW. 21877. es nuocirtu uz ruobežu (auf der Grenze)... uozuoliņu 1690 (aus Saucken). uz siênas (an der Wand) karinej kule Pas. IV, 46 (aus Višķi). uz durvīm (in, an der Tür) stāvē̦dama BW. 15120. tas spēlē uz cimbuoli un... pijuoli (auf der Geige; häufiger der Gen. gebräuchlich) Blieden n. Mag. XlII, 12. (fig.) uz vietas, auf der Stelle U.: viņš tevi uz vietas saplēsīs Dīcm. pas. v. I, 69;

3) die Bewegung zu einem bestimmten Ziel bezeichnend, 'nach, zu':
uz Rīgu braukt, nach Riga fahren U. uz baznīcu iet, nach der Kirche zu gehen (neben baznīcā iet, in die Kirche gehen) U. uz tuo pusi (in AP. und Wolm, mit dem Dat.: uz tai pusi), auf die Seite, nach der Gegend. es biju uz pagrabu (ich war in den Keller gegangen) Wolm. Ancis iznāk uz durvīm A. XX, 162. jāaizjājuot uz krustceļa LP. VI, 149. aizbrauca uz mācītāju rādīties, (das Brautpaar) fuhr zum Pastor, um sich demselben vorzustellen Mag. XIII, 2, 57. cilvē̦ks sāka braukāt uz dakteriem (zu Ärzten) A. XX, 503. Mālnieks atnācis uz tevi (ist zu dir gekommen) Blaum. St. 55. nebraucis uz brāli ciemā LP. VI, 92. lai palaiž juo uz māti aizbraukt Pas. IV, 437 (aus Nīcgale). viņa ir uz mums sūtīta par spiegu V, 33 (aus Schonberg). nuove̦d juo uz sevim (führt ihn zu sich [nach Hause]). 229 (aus Preili). (līgaviņa) ik svētdienas uz māmiņu (besucht jeden Sonntag die Mutter) BW. 22438. medinieks uz tetepiem (Birkhühner zu jagen) iedams LP: VII, 454. gājuši uz medņiem A. XX, 944. kas uz turien[i] (dorthin) nuoiet, nepārnāk vairs atpakaļ Dicm. pas. v. I, 46. (fig.) kad iet uz puostu (wenn das Verderben naht), tad sarauj ar juostu Br. sak. v. 974. jau nāk drīzi uz gaismi,nu (die Morgendāmmerung wird bald anbrechen) BW. 13559. uz pŗiekšu, vorwärts. viena diena uz priekšu vai atpakal (ein Tag hin oder her) A. XVI, 317;

4) bedeutend die Richtung einer Handlung, nach Verben mit der Bedeutung "legen, setzen, werfen, fallen"
u. ähnl.: ņem katlu, liec uz kāša (nimm den Kessel, lege [hāngej ihn auf den Haken)! RKr. VII, 365 b. uz e̦ze̦ra linus sēju (auf dem See sāte ich Flachs) Saussen n. BB. XIV, 117. uz galdu liekams RKr. Vll, 686. uz kumeļa ziedi bira Mag. VIII, № 29;

5) bezeichnend die Richtung nach Verben mit der Bedeutung "schauen, horchen, sagen, fragen"
u. ähnl. und nach Ausdrücken verschiedener psychischer Bestrebungen: Pēteris... nuoskatās uz izpiē̦stuo vagu Purap. Kkt. 43. cits uz cita (Var.: citu) raudzījās (sahen aufeinander, einander an) BW. 3138 var. uz tevim klausuoties (dich, deine Stimme anhbrend) 382, 1. gailīt[i]s saka uz vistiņas (Var.: vistiņu; der Hahn sagt zum Huhn) 2470. runā laudis uz... mana augumiņa (die Leute verleumden mich) 8818 var. Laim[a] uz Laimas vaicājās (die eine Laima [Glücksgöttin] fragt die andere) 4376, 2. vuicā sniedze uz cīŗuļa (die Ammer fragt die Lerche) RKr. VIII, 56. "kâ tas izskatās?" viņa rājās uz brāli (schalt sie den Bruder) Janš. Bandavā 11, 152. man neticēja, bet gan manam ienaidniekam, kas uz mani uzme̦luoja (der mich belog) Mežv. ļ. I, 388. skubināt uz krāpšanu (zum Betrug antreiben) Austr. kal. 1893, S. 37. dusmuoties uz dē̦la (dem Sohn zürnen) Dīcm. pas. v. I, 39. uz sava brāla dusmīgs (auf seinen Bruder bose) Grünh. uz tevim cerējuot (Var.: duomājuot; an dich [in Liebe] denkend) BW. 11018, 5. dievs... apžē̦luojas uz Jē̦kuba (Gott erbarmt sich über Jakob) Pas. IV, 49 (aus Lixna). tik uz dievu apduomāju (nur an Gott denkend gelang ich zur Einsicht), kas māsai maizes duos BW. 13730. uz kam raudi (wen beschuldigst du weinend), tautu meita? tavas pašas vaina bij 21709. uz ve̦cā bāleliņa visas manas asariņas (dem alten Bruder gelten alle meine Tränen) 14581. uz priedītes cirvi trinu, uz meitiņas kājas avu (ich schärfte das Beil, um die Kiefer zu fällen, ich legte die Fussbekleidung an, um das Mädchen zu freien) 13912. viņa prāts stāv, ne̦sas uz dišlera amatu, er hat Lust zum Tischlerhandwerk U. viņš ir uz kaušanuos, er ist geneigt zu Prügeleien U. mēs bijām div[i] māsiņas, simtiem tādu nedabūja, uz vērpšanu, uz aušanu (Var.: pie vērpšanas, pie aušanas; unter hundert fand man nicht solche zum Spinnen und Weben geneigte) BW. 6874, 1. tas jau ir uz mantu, der ist habgierig Kav. zē̦nam pārgājuši visi prieki uz karašām (dem Knaben ist alle Lust zu den Festbroten vergangen) LP. III, 94. tas bijis ļuoti kāŗs uz naudu (sehr geldgierig) VII, 1120. ve̦lns tīri traks uz ķēvi (der Teufel ist sehr erzürnt auf die Stute) 1, 90. ne visiem ļautiņtem uz mantm labs prātiņš (nicht alle Leute sind mir wohlgesinnt) BW. 933. kas tev uz man? was hast du gegen mich? U. tas jau uz manis, das ist ja auf mich gemünzt Seew. n. U. vai es tevi uz nelabu mācīšu (werde ich dich Schlechtes lehren)? LP. I, 141. viņš nebus uz mieru (er wird [damit] nicht zufrieden sein) Lippaiken n. Mag. X, 3, 78. viņš tâ kâ uz mīksču Mag. XIII, 1, 17, es scheint gelinder zu werden. uz lietu arī, kad suns zâli ē̦d (Regen ist auch zu erwarten, wenn der Hund Gras frisst) Etn. II, 71. ja zīlīte ap luogu lē̦kā, tad tas uz salu 96. vari laikā un debešuos nuoskatīties un tad tāmēt, vai uz lietu, uz sausu A. XI, 466. suns vīļājas uz mīkstu laiku (der Hund wälzt sich, wenn gelinderes Wetter zu erwarten ist) RKr. VI, 816. kad ve̦ciem cilvē̦kiem utis aug - tas uz miršanu (das bedeutet den nahen Tod) Etn. II, 111. kad cūkas uz paviļām ruok, tad tas uz miršanu (dann ist [im betreffenden Hause] ein Todesfall zu erwarten) LP. VII, 414. Sprw.: uz savu nelaimi saraujas. uz cita izstiepjas Br. sak. v. 853. putni le̦c uz puosta (wenn Schlimmes bevorsteht) LP. IV, 19. ģīmi uz smiekliem savilkt (das Gesicht zum Lachen verziehen) DL. dalīt uz pusēm (pusi), auf die Hälfte teilen. dzer ... uz pādītes veselību (auf das Wohl der Tauftochter)! BW. 2015;

6) bei Zeitbegriffen
(dialektisch auch mit dem Dativ),

a) auf die Frage "auf wie lange?":
lai aizve̦d mani uz vienu dienu pie tē̦va (man möge mich auf einen Tag zum Vater bringen) LP. 111, 2. e̦smu uz deviņiem gadiem nuoburts 1, 47. ne uz dieneņas, ne uz nedēļas, tautās nuogāja uz visa mūža BW. 5180;

b) auf die Frage "wann?":
nuo rītiņa es dziedāju, uz vakaŗu (Var.: vakara 136, 1; gegen Abend) gavilēju: nuo rītiņa tautas jāja, uz vakara bāleliņi BW. 451, 2. jauni ļaudis uz rudeni precējās 13777. uz citam rudeņam (im nächsten Herbst) 7872; 11591. vēl neiešu šuoruden, ne uz citu vasariņu (auch im nächsten Sommer nicht) 10596. uz nākuošam pavasaram, im nächsten Frühjahr Smilt. uz nākuošai svētdienai, am nächsten Sonntag ebenda. uz pašiem svē̦tkiem, gerade zum Fest Kav., kurz vor dem Fest BielU. uz Jurģiem, am Georgitag ders. uz Jāņiem, zu Johannis U. uz tuo pašu dienu atnācu, ich kam zum (bestimmten) Tage selbst an U. nākt tâ uz pusnakti (so gegen Mitternacht) Etn. I, 65. viņš uz pusnaktim aizmiga Pas. V, 240 (aus Rositten). uz nakts (in der Nacht) būs lietus Prl. n. FBR. VI, 115. uz trešdienas (am Mittwoch) būšu mājā ebenda. visu rītu smalki malu, uz gaismiņu (bei Tagesanbruch) puspušām RKr. VIII, 56;

c) auf die Frage "zu wann?":
uz rītdienai uzduots, zu morgen aufgegeben Plm. taisa uz parītu kāzas (rüstet die Hochzeit zu übermorgen) LP. I, 64;

7) in verschiedenen Verbindungen: (beim Komparativ) uz manim ve̦cāks, älter als ich Loddiger.
lielāks uz tuo, grosser als der Smilt. u. a. dzer glāzīti uz glāzītes, ēd plāceni uz plāceņa (trink ein Glas nach dem andern, iss einen Fladen nach dem andern)! BW. 33240. kad nuogāju pie tautieša, tad grūtums uz grūtuma (Var.: grūtumuos nuodzīvuoju) 23943. izteica paldies uz paldies (dankte einmal nach dem andem) JK. jaunākai māsai nāk precinieks uz precinieka LP. IV, 119. Sprw.: labāk ēdiens uz ēdiena nekâ sitiens uz sitienu Br. s. v. p. 29. uz (Var.: aiz, pie) ce̦kula turē̦dama (am Schopf haltend) BW. 2720, 2. uz mums gādā (sorgst für uns) Geistt. Lieder und Psalmen v. J. 1671, S. 82. apmīt (meitu) uz kumeliņu (das Mädchen gegen ein Pferd tauschen) LP. VI, 940. lai mijuot kaltu uz viņa izkapti V, 105. nu būt[u] mijis... uz kaimiņu cūkganīti BW. 22448, 1. uz arāju (Var.: arāja) māsu devu, ne uz rudzu tīrumiņu (Var.: tīrumiņa; einem Landmann [Pflüger] gab ich die Schwester, nicht gegen ein Roggenfeld): ja būs labs arājiņš, tad būs rudzi tīrumā 25954. vecīte bija par valdinieci uz visiem kustuoņiem (Herrscherin über alle Tiere) Pas. V, 109 (infl.). es uz acīm e̦smu slimīgs (ich habe kranke Augen) Stricken n. Mag. XIII, 10. uz ausīm kurls (taub) Wirben. skaista meita uz acīm (das Mädchen hat sch6ne Augen) BW. 12327. Andrejs ar Marģietu uz vienām actiņām (haben gleiche Augen [?]). vai tie bija mazgāj[u]šies vienā acu ūdenī? 21361. dzīvuot uz sevi(m), für sich (d. h. nicht als Knecht) leben: pats iesākdams uz sevi dzīvuot Etn. IV, 105. nuoduot... gājēju rīcībā pa gabaliņam zemes, lai tie var dzīvuot uz sevi Janš. Dzimtene IV, 92. uz ruokām vien maizi pelnīt, von der Hände Arbeit allein leben U. viņš uz maniem liniem daudz nepelnīs Wolm., er wird an meinem Flachs nicht viel verdienen. (sa)derēt uz kaut kuo, auf etwas wetten: mēs bijām derējuši uz matiem, un man vajadzēja ļaut Jurkam krietni manus matus pavilnuot Domas II, 295. uz vienu ruoku, im Einverständnis: saimnieks dzīvuo ar ve̦lnu uz vienu ruoku LP. I, 77. uz reizi, auf einmal, plötzlich: uz reizi sāk zeme dimdēt LP. III, 4. uz labu laimi, auf gut Glück: ne˙kuo darīt - jājāj uz labu laimi LP. IV, 92. uz mata, auf ein Haar, genau: kurpe viņai uz mata uzgāja Dīcm. pas. v. I, 66. uz rāviena, sofort, momentan, uz cirtiena (mit einem Hieb) galva nuost LP. IV, 34. es duošu tev uz izbailēm (nach dem Schreck) gaļas saēsties LP. III, 106. uz ruozītes (für eine Rose) uortu ņēmu, uz maguones pusdalderi BW. piel. ² 6447. stabuli uz divpadsmit balsīm (eine Flote mit 12 Tonen) LP. IV, 222. Vgl. Le. Gr. §§ 573-6 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 190.

Avots: ME IV, 311, 312, 313, 314