Paplašinātā meklēšana

‡ airinât, rupfen (erschlossen aus izairinât ). Vgl. die Notiz zu aĩrît.

Avots: EH I, 5

‡ àizbirinât Wandsen, Iterativform zu àizbẽrt.

Avots: EH I, 9

‡ àizkairinât Lubn., verärgern, böse machen: a. suni.

Avots: EH I, 28

‡ àizķirinât, lose anhängen oder vorhängen Stenden.

Avots: EH I, 35

‡ àizspirinâtiês, = ‡ àizspãrdîtiês.

Avots: EH I, 50

‡ àiztirinât, schüttelnd hinter etwas fallen machen Lemburg: daži ābuoli aiztirināti aiz sē̦tas. Refl. -tiês, zuckend hin-, weggelangen: streipuļuodams tas aiztirinājās atpakaļis Deglavs Rīga II, 1, 173.

Avots: EH I, 58

‡ àizvirinât duris, eine Tür langsam und allmählich zumachen. Refl. -tiês: duris aizvirinājās, die Tür schloss sich - langsam und allmählich - von selbst zu.

Avots: EH I, 63

‡ apķirinât,

1) behängen
Kal., OB.: a. siênu ar me̦ncām;

2) leichthin befestigen:
viņš šķūnim dēļus tikai tâ apķirinājis - krīt jau atkal nuost Stenden. Refl. -tiês, sich umklammern: a. ap kaklu Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 96

‡ apmirinât Saikava, = ‡ apmirdinât 1.

Avots: EH I, 102

‡ apspirinât Schwanb., = ‡ apspirât.

Avots: EH I, 116

‡ I I apvirinât Meiran, Trik., = ‡ apvirât.

Avots: EH I, 126

apvirinât (li. apvìrinti), tr., ein wenig kochen: sēnes Weinsch., KronsWürzau, zāles Pussen.]

Avots: ME I, 136

‡ atbirinât, zurückschütten Stenden: a. paje̦mtuos graudus apcirknī atpakaļ.

Avots: EH I, 135

atirinât, tr.,

1) ausfädeln, ausfasern, auftrennen:
vìli Bers.;

2) loswickeln:
valgu, kas samežģījies Ruj.]

Avots: ME I, 161

‡ atspirinât,

1) = nùospirinât: aita atspirina kājas, kad tuo kauj;

2) zappelnd befreien, loslösen
Trik.: aita atspirinājusi kājas (vaļā). Refl. -tiês,

1) "?" : a. nuo saltuma Lös.;

2) a. vaļā, zappelnd sich befreien
Golg., Meselau, Sessw., Smilten, Trik. u. a.

Avots: EH I, 169

‡ atstirinât kājas, krepieren Duuika, Kal., Rutzau. Refl. -tiês, krepieren Dunika, Kal.: vai tu vēl neesi atstirinājies?

Avots: EH I, 171, 172

‡ attirinât, wiederholt zuckend von ich strecken: aita vēl reiz attirināja kājas (un bija pa˙galam).

Avots: EH I, 176

birinât: auch Frauenb., Stenden.

Avots: EH I, 220

birinât [Werssen], L. [li. -bìrinti LChr. 377, 20], = birdināt.

Avots: ME I, 298

čirinât, zwitschern: bezdelīga čirina Erlaa. [Vgl. čir.]

Avots: ME I, 414

‡ cirinâtiês, Freqn. zu cerêt, hoffen Siuxt n. BieIU.: mana sirds uz tuo ir cirinājusies.

Avots: EH I, 273

‡ II dirinât Wessen "dīrât": tev jāpaliek mājās cūkām kājas svilināt un aitām ļipas d.

Avots: EH I, 322

‡ I dirinât acis Welonen, mit den Augen winken, zwinkern.

Avots: EH I, 322

‡ dzirinât, erschlossen aus sadzirinât.

Avots: EH I, 359

‡ gairinât Dunika, = gailinât.

Avots: EH I, 377

‡ ģirinât; (das Vieh) zum Trinken veranlassen: gani, padzinuši guovis pie ūdens, ģirināja: ģirù, guosniņas! ģirù, ģirù! Janš. Mežv. ļ. II, 350.

Avots: EH I, 427

ìebirinât, hineinstreuen: ieb. biezpienu saldā pienā Arrasch.]

Avots: ME II, 3

ìekaĩrinât,

1) durch Necken und anderes Reizen empfindlich, böse, bisig machen;

2) reizen.

Avots: ME II, 23

‡ ìeķirinât Dunika, = ìeķibinât. Refl. -tiês Dunika, = ‡ ìeķibinâtiês: ie. luogā, sich aus demFenster hinausbeugen.

Avots: EH I, 525

ìepirinât Lis., Warkh., Borchow, = ieperinât.]

Avots: ME II, 51

ìespirinât, die spiras aus dem Leib aussondern hineinfallen machen: aita iespirinājusi slauktuvē Nigr.]

Avots: ME II, 70

ìespirinâtiês, ein wenig zappeln: aita, lai gan nuokauta, vēl iespiri- nājās Trik.]

Avots: ME II, 70

ietirinât, eigensinnig machen, reizen, verziehen: bē̦rnus Spr.

Avots: ME II, 82

ìevirinât, wiederholt (eine Tür) auf und zu machen: viņam tiesas durvis jau labi ievirinātas Lis.]

Avots: ME II, 89

irinât,

1) [einen Ton von sich geben]:
kaut kur zilā krē̦slā maija zvaniņš irināja Bārda. [zemes vēzis irina Akurater (="tirkšķina");

2) "šķetināt": i. dziju Serben, Ronneb.;

3) irināt zemi "den Boden auflockern"
Kurs., Dond. u. a.;

4) "(jätend Pflanzen) undichter machen"
Walk.]

Avots: ME I, 710

izairinât Bers., (Lappen) zerrupfen.

Avots: ME I, 712

‡ izbirinât, = izbir̃dinât: viņš iedams izbirinājis visus zirņus nuo kulītes Ar. graudiņi laukā ... izbirināti un izkaisīti tuop Stobe 1797 IV, S. 112.

Avots: EH I, 434

izgaĩrinât (li. isgáirinti "auslüften") Dunika, in der Verbindung i. krāsni, die Kohlen im Ofen verglimmen lassen.

Avots: EH I, 446

‡ izķirinât Dunika, = izkārt. Refl, -tiês ebenda, = izkãrtiês: i. pa·luogu ārā.

Avots: EH I, 461

izmirinât: cilti i. Janš. Līgava II, 462.

Avots: EH I, 466

izmirinât Bers., ausstreben lassen.]

Avots: ME I, 772

‡ iznirinât Dunika, Gramsden, ausrenken: zirgam kāja iznirināta Pas. X, 311 (aus NB.).

Avots: EH I, 469

I izpirinât,

1): auch Golg., Gramsden; ‡

2) = izperinât ‡ II: sausā laîkā vistas izpirina dārzu, puķu duobes N.-Peb.; ‡

3) _{"izpurinât, sadrebināt} (von Schafen)"
Schibbenhof: i. lipu. ‡ Refl. -tiês Golg., eine ZeItlang die Beine und Flügel schnell hin und her bewegen: vistas grib i. smiltīs.

Avots: EH I, 471

‡ II izpirinât AP., Bers., Bērzpils, Fehsen, Geistershof, Golg., Lis., Līvani, Mar., N.-Peb., Pilda, PV., Ramkau, Sessw., Schwanb., = izperināt I (unter izperêt): jī izpirinās nuo tuos uolu cāļus Pas. X, 239. i. taidu kumeli 82.

Avots: EH I, 471

izpirinât, zur Genüge mit dem Badequast schlagen BW. V, 156.

Avots: ME I, 780

izspirinât,

1) ausschütteln
Ruj.;

2) spiras aus dem Leib aussondern:
aita izspirināja spiras Bauske. Refl. - tiês, Trik., PS., Bauske, = izspirināt 2.]

Avots: ME I, 802

‡ izstirinât Stenden, = iztirinât 2: nāc dancuot, i. kājas!

Avots: EH I, 483

izstirinâtiês, zur Genüge zappeln: bē̦rns iztirinājies Dond., Nigr.]

Avots: ME I, 806

iztirinât, tr.,

1) ausschütteln, ausreffeln:
adīju, rakstīju, kad puiši redzēja; kad puiši neredzēja, iztirināju (Var.: ārdīju ārā, jaucu ārā) BW. 7157;

2) in zappelnde Bewegung bringen:
lai iztirina vien kājas, mag er mit den Beinen (gehörig) zappeln Kleinb. [Refl. - tiês, hinauszappeln; zur Genüge zappeln PS., C., Salis, Selg., Bauske.]

Avots: ME I, 819

I izvirinât,

1) zur Genüge auf und zumachen:
nuoskrien savu kumeliņu, izvirina nama durvis BW. 15035. izvirināju ir pa kaimiņu pagastiem visas durvju durvis Grünh.;

2) gehörig flattern lassen, wedeln:
lapsa nekust nuo vietas, pacilā ausis, izvirina asti LP. VII, 460.

Avots: ME I, 829

II izvirinât [išvìrinti], tr., freqn. zu izvir̂t,

1) hervorquellen lassen:
kâ avuots izvirina savu ūdeni, tâ viņa izvirina savu ļaunumu Jer. 6, 7;

2) auskochen:
ēdienu.

Avots: ME I, 830

kaĩrinât: mit ài ² Oknist, Warkl.,

1): k. ("kārdināt") ar ābeli (Apfel)
Warkl. Refl. -tiês, ‡

2) spielen ("ruotaļāties") Auleja (mit ài ² ).

Avots: EH I, 574

kaĩrinât [C., Arrasch, Trik., Ruj., Bauske, Gr. - Essern, kaîrinât Kl., kaîrinât ² Salis., Selg., Lautb.], tr.,

1) reizen, necken, ärgern:
kuo mātei meitas dara? tautas vien kairināju (Var.: karināja) BW. 1952. trešu (vaiņagu) tautas kairināju (Var.: karināju), mit dem dritten Kranz neckte ich die Freier 5799. nekairinu (nekarinu) svešus ļaudis 6085. tē̦vs ar māti mīļi guļ, manu sirdi kairināja 11514. ragana nuo augšas viņus kairina LP. VII, 568;

[2) "bē̦rnam laiku kavēt, mierināt" Wessen]. Refl. -tiês, sich necken, tändeln:
ņem ņe̦mdams, tautu dē̦ls, kuo tik ilgi kairinies? BW. 6018. Subst. kaĩrinãjums, der Reiz: kājas nesaraujas it ne˙kādiem ārējiem kairinājumiem Vēr. II, 42. [Wie analog li. káirinti "zergen" (zu kìrinti) wohl eine Neubildung (statt karināt); vgl. Būga KZ. LII, 266.]

Avots: ME II, 134

ķirinât, ‡

2) "vārdzināt; schlecht mit jem. umgehen" Sonnaxt. Refl. -tiês: auch NB. Zur Bed. vgl. auch ‡ apķirinât.

Avots: EH I, 704

ķirinât, tr., etw. vor jemands Augen fassen, es hin- und herdrehen, es in die Höhe heben, die Würde des Gegenstandes zur Schau stellend, diesen Gegestand aber der Person, der er gezeigt wird, nicht geben, reizen, necken: kuo nu ķirini ābuolu naguos, duod man viņu Lautb. visu nakti ķirināja (vainadziņu) uz tē̦rauda zuobeniņu Ltd. 788. [aiz vienas kājas ķrinât (karinât) Dunika, Wandsen, Nigr.] Refl. -tiês, sich an etw. fassen, hangen Ahs., [Dond.], tändeln, sich abguälen: [kuo tu kuokā tâ ķrinies? vari nuokrist zemē Dond.] bē̦rni ķirinājas pie piedarba durvīm, t. i. pieķeŗas pie durvju šķē̦rskuoka un tad šurpu turpu šūpuojas Gold., Wid. puika ķirinājās kuoka zaruos Ahs. kad panāksnieku ve̦cākais un brūtes brālis bija apkarināti krusta dvieļiem, pie kuŗiem katruos sānuos ķirinājās pāris cimdu... RKr. XVI, 218. dzeņi lielāku daļu laika pavada, ķirinādamies pie kuokiem MWM. VI, 946. kamē̦r šie tur gar bungvāli ķirinājās... LP. VI, 522. [Wohl eher aus li. kìrinti "дразниц" entlehnt als unabhängig davon zu (aiz) kar̂t (vgl. karinât) od. ķer̂t gebildet.]

Avots: ME II, 383, 384

ļirinât,

2): kuo tu vienumē̦r tâ paklusu ļirini? Ahs., Stenden.

Avots: EH I, 773

ļirinât,

1) zwitschern,
liri liri singen: cīrulis dzied, ļirina Etn. II, 51;

[2) viel lachen
Dond.].

Avots: ME II, 541

I mirinât "(aude̦klu) vārīt pe̦lnuos, lai balinātu" Grünh.]

Avots: ME II, 633

II mirinât,

1): auch Nötk.; zur Sache vgl. Janš. Bandavā II, 52.

Avots: EH I, 817

II mirinât, fact. zu mirt,

1) (eines langsamen Todes) sterben lassen
[Sessw., Tirsen, N. - Schwanb., Fest., Ober - Bartau]: ēst, ēst, māmuliņa! tautas badu mirināja BW. 26401. [tautu meita acīm puisi mirināja um Mitau. mušas mirināt Bers.];

2) für tot halten:
mēs viņu mirinājām, wir hielten ihr für tot N. - Bartau; [ein Gerücht über jem. verbreiten, dass er gestorben sei oder bald sterben werde Libau];

3) "?": dziesmas tuomē̦r velti pa˙visam mirina Pump. Jaun. dzeja 7;

[4) = mir̃dinât

2 Rutzau: zuobu (= zuobu sāpes) Selsau, Odsen;

5) bei einem Sterbenden anwesend sein
Nikrazen].

Avots: ME II, 633

‡ III mirinât "labināt, vilināt" Seyershof: viņš sācis tikām m., kamē̦r samirināja vīru.

Avots: EH I, 817

‡ nirinât, zu erschliessen aus ‡ iznirinât.

Avots: EH II, 25

nùobirinât, = nùobir̃dinât: n. visu ceļu ar salmiem Jürg. nuobirināt labību uz ceļa pa cauru maisu Kreuzb.]

Avots: ME II, 761

‡ nuoķirinât Frauenb. "sakaût": kad es tevi nuoķeršu, tad nuoķirināšu.

Avots: EH II, 59

nùomirinât, fakt. zu nùomir̃t, sterben machen, lassen, umbringen, töten: mēris visus nuomirinājis Etn. II, 59. baiduos nuo viņas siltās, mīkstās dvašas, kas, nuomirinādama gribu, pamuodina iegribas R. Sk. I, 122. [viņu jau ar sliktu ēšanu vien nuomirināja um Mitau.]

Avots: ME II, 820

‡ II nùospirinât U. (unter spirināt), = ‡ nùospirât.

Avots: EH II, 89

nùospirinât, nùospīrinât, tr., abzappeln: redzēs, ka kājas nuospirinās Kaudz. Refl. -tiês, sich abzappeln: pāris reižu nuospirinājies, izlaidis garu Lapsk. meita nuospirinājusies un aizmukusi LP. V, 148.

Avots: ME II, 855

nùostirinât, tr.,

1) abschütteln:
ābuolus Sassm. dubļi tik lipīgi, ka nevar nuo kājām nuostirināt Dond.;

2) abzappeln, in zuckende Bewegung bringen:
cieši saņe̦m aiz dziesmas, lai nagus vien nuostirina Dok. A. [ķēve nuosprāga, ka kājas vien nuostirināja Pas. Il, 179.] Refl. -tiês, sich abzappeln, alle Viere von sich strecken: ve̦lns nuostirinājies un bijis pa˙galam LP. III, 19.

Avots: ME II, 859

nùotirinât, ‡

2) abschütteln
Renzen: n. smiltis nuo saknēm.

Avots: EH II, 100

nùotirinât kājas, die Beine in zuckende Bewegung bringen, eine Weile mit den Beinen in der Agonie zappeln: varde nuotirināja kājas un bij beigta. tik atliek kājas nuotirināt Adam. Refl. -tiês, sich abzappeln, eine Weile in der Agonie sich zuckend bewegen: kad luops mirdams nuotiri-nājas, tad viņš atsper skauģim Etn. II, 30. ve̦lns tikai nuotirinājas vien JK. V, 119.

Avots: ME II, 875

I nùovirinât: auch Lieven-Bersen. ‡ Refl. -tiês Frauenb., abkochen (intr.): likt sēnes ūdenī n.

Avots: EH II, 108

I nùovirinât [li. nuvìrinti], tr., abkochen [Feht., Naud.]: kartupeļus.

Avots: ME II, 887

II nùovirinât, tr., auf- und zutun (einige Zeit): durvis. Refl. -tiês, (einige Zeit) zappeln, zittern: kājas nuovirinājās gaisā Latv.

Avots: ME II, 887

‡ paģirinât, tränken (perfektiv): padzen guovis pie upes un paģirini, lai padzeŗas! Janš. Mežv. ļ. II, 350.

Avots: EH II, 136

pakairinât: pakairināju mazuo dē̦lu Jauns. Raksti III, 73. ‡ Refl. -tiês "ein wenig spielen" (mit àI ² ) Auleja: duod bē̦rnam cacku! pakairināsies laiku.

Avots: EH II, 139

pakairināt, ein wenig reizen od. kitzeln: p. lūpas ar smilgu.]

Avots: ME III, 37

paķirinât, eine Weile ķirinât: p. peli aiz astes, siļķi aiz žaunām Dunika.]

Avots: ME III, 53

pamirinât, fakt., in einen todähnlichen Zustand bringen, vertauben, absterben machen: viss, kas sagrauž un pamirina... Plüd.

Avots: ME III, 71

‡ papirinât Siuxt, = papurinât: p. asti.

Avots: EH II, 162

pãrkaĩrinât, tr., überreizen: pārkairināta jūtelība Klaust. mani ne̦rvi pārkairināti Plüd. Refl. -tiês, überreizt werden : pārkairinājies baudītājs MWM. IX, 457.

Avots: ME III, 158

‡ pãrķirinât Dunika, hinüber hängen: p. kre̦klu pāri par žuogu. Refl. -tiês (s. ME. III, 162),

1): auch Dunika; ‡

2) zu viel tollen
Vank.

Avots: EH II, 204

pãrķirinâtiês, = pārkārtiês: puišelis, pārķirinājies pār dārza sē̦tu, sniedzās pēc ābuoļiem Dond.

Avots: ME III, 162

‡ pãrvirinât "перепаривать" (zu lange dämpfen; abbrühen; [alle] abbrühen) M. 378; "virināt" PlKur.

Avots: EH II, 216

‡ pašķirinât Warkl. "pašķirt".

Avots: EH II, 179

‡ paspirinât Warkl., paspirinêt ebenda, eine Weile spirinât 1.

Avots: EH II, 175

paspirinâtiês PS., = paspīrinâties.]

Avots: ME III, 105

pastirinât: divi ... tik kājas vien pastirina Dünsb. Temps 114.

Avots: EH II, 177

pastirinât, ein wenig (zuckend, zappelnd) hin und her bewegen: p. kājas Lis. Refl. -tiês, = paspīrināties: aita nevar ne pastirināties.]

Avots: ME III, 108

patirinât,

1) ein wenig tirinât;

2) = tirināt nach Ausdrücken des Könnens: nevar kāju patirināt Bauske, Gr.-Essern.]

Avots: ME III, 122

‡ pavairinât, = pavaĩruôt: ve̦se̦lu nedēļu mācīdamies, būtu duomu krājumu pavairinājis Pēt. Av. II, 131.

Avots: EH II, 186

pavirinât, ein wenig, hin und wieder öffnen: kas durvis varēja tur pavirināt? Latv.

Avots: ME III, 138

pìebirinât, reichlich hinzuschütten od. hinunterfallen machen; vējš piebirinājis ābuolus Saikava. p. miltus ūdenī Golg., Warkl.

Avots: ME III, 239

‡ piemirinât Seyershof "pievilināt": ar ēdināšanu un guldīšanu p. pie sevim vīru.

Avots: EH II, 262

‡ pìepirinât, eine grössere Menge brüten (od. vollbrüten) machen: māte šuogad piepirināja cāļu pilnu sȩ̄tu; babuļam bȩ̄rnu piepirināts kai vutu krȩklā Warkl. bȩ̄rnus daudzi piepirināja Pas. IX, 406. suņi piepirina, piekasa (sc.: blusas istabā) Warkl.

Avots: EH II, 265

pìevairinât od. pievairīt "(etwas Schweres) heran-od. hinzurücken, -stossen, -schieben": p. kuo smagu pie sienas Warkl.

Avots: ME III, 307

I pìevirinât, auf die Dauer, zur Genüge (eine Tür) auf und zu machen: kuo nu pievirināsi tiesas duris?

Avots: ME III, 311

II pievirinât, ein gewisses Quantum auskochen (tr.): p. pilnu puôdu zarnu Golg.

Avots: ME III, 311

I pirinât: auch Adsel, Alswig, Gr.-Buschh., Heidenfeld, Lubn., Nerft, N.-Peb., Prl., Saikava, Sonnaxt, Warkl.: blusas bē̦rnus pirinā Tdz. 57914. šuogad cāļus pirināsim (werden brüten lassen) Warkl. n. FBR. XI, 122. p. naidu Lubn., Saikava. Refl. -tiês: mušas drīž pirinājas ("atne̦suoties vairuojas", so von kleinen Lebewesen) Auleja. bē̦rnam līdz zināmam laikam vajag p. ("augt"), bet, kad nak laiks, viņam jānāk pasaulē Sonnaxt.

Avots: EH II, 236

I pirinât, = perināt Bers., Mar., Lub., Lis., Etn. IV, 165, Zb. XVIII, 418, Sk. Do. 60: citi putni savus bē̦rnus činkiņās pirināja BW. 2128, raiba vista pirināja BW. 32447 var. peles bē̦rnus pirināja BW. piel.2 20250. namā šķīla, pirināja 19543, 5. Refl. -tiês, sich vermehren; genesen, erstarken Sessw.

Avots: ME III, 222, 223

II pirinât,

1): kājas p. N.-Peb. tik tâ pirina (von langsamem und spärlichem Schneien)
vien, - ne˙maz pamatīgi nesnieg Frauenb. Refl. -tiês,

1): "=purināties" ME. III, 223 zu verbessern in "= pḕrtiês 2".

Avots: EH II, 236

II pirinât,

1) = purināt: (jēriņš) astīti pirinādams Plūd. LR. IV, 240. žīdu pirināji iiela ceļa maliņā BW. 20578;

2) zittern
Blieden n. Etn. I, 45. Refl. -tiês,

1) = purināties Nötk., N.-Peb., Lemburg: vistas pirinās un gruozās Krišs Laksts 61;

2) "(ohne böse Absicht) widersprechen, sich widersetzen"
Pabbasch.

Avots: ME III, 223

III pirinât, (wiederholt) baden, mit dem Blätterquast schlagen: 5 pirtis kurināju mainenieku pirināt Etn. IV, 145. pirināt bē̦rnam sarus BW. I, S. 186. Zu pḕrt.

Avots: ME III, 223

‡ plirinâtiês Segew., sich auf dem Eise hin und her bewegen, gegen den Wind übers Eis gehen.

Avots: EH II, 296

sabirinât, = sabir̃dinât: s. atlikumus kuopā Golg. puisis iekāpis ābelē sabirināja ve̦se̦lu sieku ābuolu Nigr.

Avots: ME III, 593

sadzirinât, trunken machen, sich betrinken lassen Golg:, tränken (viele): s. teļus Meiran; etwas Schlechtes trinken machen: s. luopus ar kuo nelabu Jürg.

Avots: ME III, 621

sa-irinât, auftrennen : s. drēbi Salis.

Avots: ME III, 637

sakaĩrinât, Refl. -tiês: durch Reiz entstehen: apetīte sakairināsies tik milzīga Līg. medn. 238.

Avots: EH II, 415

sakaĩrinât, tr., reizen, necken, ärgern (perfektiv). Refl. -tiês, sich reizen (perfektiv).

Avots: ME III, 643

‡ saķirinât Dunika, = sakãrt: puišelis saķirinājis visus nuosistuos ķirminus uz žuoga. Refl. -tiês Dunika, sich aufhängen (nicht in der Bed. "sich erhängen"; von mehreren Subjekten): bē̦rni saķirinājušies uz žuoga.

Avots: EH II, 422

samirinât, Perfektivform zu ‡ mirinât III (s. dieses).

Avots: EH II, 431

sapirinât,

1) = saperinât I 1 Golg.;

2) = saperinât I 2 Saikava, Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 699

sapirinâtiês, eine gewisse Zeit hindurch pḕrtiês 2, sich auswettern, im Sande baden: vîsta sapirinājās ilgu laiku Jürg., Arrasch, Golg.

Avots: ME III, 699

I saspirinât Bauske, = saspiruôt.

Avots: ME III, 741

II saspirinât, für eine kurze Zeit in eine zappelnde Bewegung bringen: aita saspirināja kājas un nuobeidzās Golg. - Refl. -tiês,

1) "sich zurecht-machen"
Grünh.;

2) = saspīrenēties 1 N.-Peb.: āzis ratuos saspirinājās un bija nuo ratiem ārā gan!

Avots: ME III, 741

sastirinât zappeln (intr.) machen: s. kājas Golg. Refl. -tiês,, eine kurze Zeit zappeln Bauske.

Avots: ME III, 748

satirinât, = nùotirinât: aizšautais putns vēl satirināja kājas Saikava.

Avots: ME III, 763

I savirinât, wiederholt (eine Tür) auf- und zumachen: cik reižu nesavirināju tiesas duris, bet ne˙kas neiznāca Golg.

Avots: ME III, 788

II savirinât,

1) abkochen, abbrühen:
s. daudz zarnu Golg.;

2) zusammenschweissen:
s. dzelzi Warkl. - Refl. -tiês, in eine wirbelnde Bewegung geraten, aufwirbeln: ūdens upē savirinājās Salis.

Avots: ME III, 788

šķirinât,

1): (ein Kind) von der Mutterbrust entwöhnen
Zirsten, Senkeviča Godi Vidus-Kursā, S. 38; ‡

2) sondern, voneinander trennen:
šķirini ... aitas! A. Brigadere Sk. v. 94. muižā šķirināja (sortierte) zirņus Janš. Līgava I, 20.

Avots: EH II, 637

šķirinât, Abschied nehmen lassen Bauske: pruotu..., re̦dzu..., rītā mani šķirinās: tē̦vs darīja alutiņu, māte cepa plācenīšus BW. 15982.

Avots: ME IV, 44

I spirinât: "hierauch" ME. III, 1000 zu verbessern in "hier auch".

Avots: EH II, 552

I spirinât, von sich schlagen St.; "kājas kratīt" Wessen (hierauch: spirinêt, = li. spirinė̕ti). Refl. -tiês, sich hin und her werfen, Zuckungen haben Oppek. n. U., zappeln: kad zagli sien, tas spirinās Trik. zuoss uz sausuma spirinās ebenda. bē̦rns vannā spirinās, laikam nepatīk Mar. briedis ar . . . kājām spirinādamies dauzījās nesējiem pa gurniem A. XX, 304. Hurtiķis negrib paduoties, peras ar ruokām un spirinās De̦glavs Rīga II, 1, 407. sievieši, kas šādās cilpās... spirinājušies Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 71; fig., widersprechen: tu katrreiz spirinājies, ka viņš e̦suot dzē̦rājs un... balamute RA. Nebst li. spirnóti "pamažì spirti, spirinė̕ti" (bei Būga Aist. Stud. 154 f.) zu sper̂t.

Avots: ME III, 1000

II spirinât: auch Dunika.

Avots: EH II, 552

II spirinât, mit spiras I 1 bedecken U., Stockm. n. Etn. I, 58.

Avots: ME III, 1000

stirinât, Refl. -tiês: tur vairs nav kuo s.: pieķe̦rts zādzībā esi! um Talsen.

Avots: EH II, 580

stirinât Arrasch, Drosth., Schwanb., Golg., Lös., Selsau, Bers., Saikava, Meiran, Lubn., Gr. - Buschh., Memelshof, Bauske, Lieven - Behrsen, Dunika, Wandsen, Dond., tr., bewegen, schütteln; zucken, zappeln machen: kājas. vīrelis kājeles vien stirina JK. III, 1. māk Ieviņa dančus vest, māk kājiņas stirināt BW. 942, 3. Refl. -tiês, zappeln Nigr., Drosth.: kuo tâ ar kājām stirinies? Dond. man tik bij jāstirinājas, lai dabūtu akmeni ārā ebenda. vēl tā blusa stirinās (Var.: kustējās, spārdījās) BW. 12878, 1 var. Nebst li. III p. prt. nusistirena Liet. pas. II, 232 wohl zu aksl. prostrěti (prs. prostьrǫ) "ausbreiten", r. простерéть "ausstrecken", ai. stṛṇōti "wirft hin", prastara-ḥ "Erstreckung", av. staraiti "sternit", gr. στόρνῡμι, lat. sternō "strecke hin" u. a. (bei Watde Vrgl. Wrtb. II, 638 f.). Reimwort zu tirinât.

Avots: ME III, 1072

I tirinât,

1): auch Seyershof, ("Schnell bewegen, schütteln")
Salis; tevi ... aiz kajām tirinās Tdz. 58847;

2): vâti t. ar pirkstu Rainis Atpūta № 467; ‡

3) langsam, sparsam etwas einschütten od. jemandem reichen
Seyershof.

Avots: EH II, 684

I tirinât,

1) schütteln
U., (mit den Beinen) zuckende Bewegungen machen Adsel, AP., Arrasch, Bauske, Bers., Druw., Gr.-Buschh., Grünw., Jürg., Kabillen, Karls., KL, Ligat, Lubbei, Mar., Marzen, Meiran, Meselau, MSil., Nötk., Orellen, Raiskum, Ronneb., Ruj., Salis, Schujen, Selg., Sessau, Sessw., Siuxt, Weissenstein, Wenden, Wessen, Wolmarshof (in Dond., Stenden und Pilda nicht bekannt): kājas. kad zaldāts... ar bises re̦zgalu bija mieluojis, tad ve̦lns tikai vēl kājas vien tirināja LP. VI, 360. ruokas, kājas tirināju BW. 34486. zaķīt[i]s (ļipu tirināja (Var.: šķurināja) 16773 var. (ähnlich: 20415). tirināt nuosalušus pirkstus Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 21. cīrulītis . . . spārniņus tirinādams stāv gaisā Stari II, 101;

2) reizen, zörgen
St., U., zum Zorne reizen St., Erlaa, Gr.-Jungfernhof, Lems. und Oppek. n. U.: kam puisīšus tirināji (Var.: kairināji, kaitināji)? BW. 11898 var. tuo tirināja ar savām bildēm (reizten ihn mit ihren Götzen) Psalm 78, 58. caur . . . ģeķīgu tautu tirināšu es tuos uz dusmību (an einem närrischen Volk will ich sie erzürnen) Glück V. Mos. 32, 21. netirinājiet jūsu bē̦rnus (reizet eure Kinder nicht)! Epheser 6, 4. Refl. -tiês, zucken, sich schütteln: kājas puišiem tirinājās vien R. Sk. II, 142. eji tai jumpravai gaŗām tirinādamies! LP. VII, 456. Reimwort zu stirinât; falsch abstrahiert etwa aus nuostirinâties (als nuo-s-tirinâties aufgefasst)?

Avots: ME IV, 195

II tirinât,

1) kollern, falzen (vom Birkhahn, Birkhuhn)
Etn. II, 51. gan tu (sc.: rubenīti) tirināsi BW. 2552, 1; VL. aus Bers. n. Etn. II, 49; vgl. tiri;

2) plappern
St. In der Bed. 2 kann es auch zu tirinât III gehören.

Avots: ME IV, 195

III tirinât, ausfragen, ausforschen Bers., KL, LP. VI, 900: žīdu tirinās Alm. Meitene no sv. 97. Zur Wurzet von tirdît.

Avots: ME IV, 195

uzbirinât,

1) = uzbirdinât 1: uzbirināt sāli uz maizes Stenden;

2) = uzbirdinât 2: sniegs uzbirina Stenden.

Avots: ME IV, 317

uzkairinât, erregen, aufreizen; empfindlich machen (perfektiv): uzkairināt nelabas jūtas. uzkairināt pūtīti Bauske.

Avots: ME IV, 338

uzķirinât, = uzķibināt l, leicht aufhängen: uzķirinat tārpu uz āķa Stenden. uzķirinājis svārkus - tikkuo piedūruos, nuokrita uz˙reiz zemē ebenda. drāti uz puodiņa (auf den Isolator) tikai tâ uzķirinājis - vējš nuogāza zemē ebenda. Refl. -tiês, sich leicht (z. B. an einer Hand) aufhängen: kâ tu esi uzķirinājies - nuokritīsi zemē! Stenden.

Avots: ME IV, 350

uzspirinât, Exkremente (spiras) fallen lassen auf (von Schafen!): aita uzspirinājusi (spiras) uz ceļa Schwanb.

Avots: ME IV, 381

uzspirinâtiês,

1) mühsam sich hin und her werfend aufstehen:
slimnieks ar muokām nuo gultas uzspirinājies AP., Meiran;

2) zappelnd geraten auf:
zivs man uzspirinājās uz kājas Stenden;

3) "?": šī meita nu gan ir uzspirinājusies Bauske "dieses Mädchen hat sich nun wohl (mit billigem Schmuck) aufgeputzt".

Avots: ME IV, 381

uzstirinâtiês, hinaufzappeln: zivs nuo tīkla uzstirinājās uz smilts Adiamünde.

Avots: ME IV, 385

‡ uztirinât Trik., aufschütteln, auftraufeln: u. asinis nuo pirksta uz papīru.

Avots: EH II, 737

I uzvirinât, wiederholt auf- und zumachend auf etw. geraten lassen: uzvirināt duris bē̦rnam uz kāju Wandsen.

Avots: ME IV, 399

II uzvirinât, aufkochen: uzvirināt sēnes Golg., Selg.

Avots: ME IV, 399

I vaĩrinât Wandsen, = vaĩruôt I, vermehren St., U. (mit "?"): bites var vairināt daluot Wandsen. policijas nuolaidība vairina laupītāju skaitli L. W. 1921, No 43, 13.

Avots: ME IV, 441

II vairinât,

3): duomā ... mazumiņu, kas tam nuo labības ir, prātīgi v., ka ilgāki varē̦tu iztikt Tas latv. dr. 1840, № 50.

Avots: EH II, 750

II vairinât,

1) entfernen
Lubn.;

2) hüten
U.; "izsargāt, glābt" (mit aî ) Nötk.;

3) "karg, knapp
(skuopi) geben" Erlaa. Zu vairît I.

Avots: ME IV, 441

I virinât,

1): velti muti v. Atpūta, № 381, S. 6.;

2): "trīcināt" Salis; lai juo (einen Gürtel)
putni virinā Tdz. 47993. virina zibeņus gar mastiem Salis; ‡

4) "?": virinādamas ruokās me̦lnās pātaru krelles Skalbe Raksti IV (1938), 218. Refl. -tiês,

2): auch Orellen; eņģelis viss nuo bailēm virinājies Pas. X, 477. bē̦rzu lapas ripuļu ripuļiem virinājās nuo kuokiem zemē Aps. J. Raksti I ² , 153.

Avots: EH II, 787

I virinât,

1) auf- und zumachen
U., Spr., Bers., Frauenb., Grenzhof, Mar. u. a.: tautu durvis virināt BW. 7732, 2. kuo tu tās durvis vienumē̦r virini? Bers. meitas . . . sāk skuolas durvis virināt (fangen an, die Schule zu besuchen) R. Sk. II, 51. kunga durvis virināt, sich beim Herrn zu schaffen machen, Hilfe suchen U. viņa virina acis A. Upītis J. 1. 25. rīklē virināt (zu virinât II 2?) gutgeln L., U.;

2) zittern, flattern machen:
vējš virina karuogu, macht die Fahne flattern U. tauriņš skraidīja ap viņa vaigiem spārnus virinādams Eglītis Zilā cietumā 187, vējš sāk . . . lapas virināt Lautb. Vidv. II, 36;

3) einfädeln:
(zvaigzne) caur . . . miglu spuožu pavedienu virināja Bārda Zemes dēls 86. Refl. -tiês,

1) sich auf- und zutun:
durvis pašas virinājas Biel. 1912;

2) sich bewegen; (wie ein Espenblatt) zittern
Kokn. und W.-Livl. n. U., Kalz., Ronneb., Salis, Ubbenorm: sabijies zirgs virinās A.-Ottenhof, Widdrisch, Zögenhof. tīkliņi . . , virinās pa . . . gaisu Aps. V, 46. kājiņas virinājas A. v. J. 1893, S. 11. viņš trīsējis un virinājies pie visas miesas Pas. III, 31. In der Bed. "zittern (machen)" vielleicht zu virinât II 2. Sonst zu vẽrt.

Avots: ME IV, 605

II virinât,

1): auch AP.; dziru virina Fausts (1936) 63. v. (stark erhitzen)
dzelzi Kaltenbr.

Avots: EH II, 787

II virinât (li. vìrinti "kochen machen"),

1) kochen machen, kochen
L., U.; apvārît, ein wenig, eine kurze Zeit kochen: virināt sēnes Erlaa, Frauenb., Grawendahl, Pampeln, Sessw. zarnas virināt Golg., Lieven-Behrsen. ja zarnas grib vārīt spēķēs, tad tās vis˙pirms vire̦na - ieme̦t puodā karstā ūdenī un pavāra Ramkau. putraimu de̦sas vis˙pirms vire̦na, tad tikai ce̦p ebenda;

2) brodeln, sprudeln
(?): dzelme burbulē, virina Klaust. 101. varš sāk virināt Plūd. Rakstn. I, 69. kuo strautiņš virināja . . . te̦cē̦dams? BW. 11227. Refl. -tiês, aufwallen, brodeln: ūdens, kad sāk vārīties, mē̦dz virināties Adiamünde, Ruj., Salis, Sehren. Zu vir̂t.

Avots: ME IV, 605

III virinât, schallnachahmendes Verbum, den Gesang der Lerche bezeichnend: cīrulīt[i]s .. . virina: viru, viru .. . Lejgalietis.

Avots: ME IV, 605

dràugs,

1) der Freund;
Demin. dràudziņš, verächtl. draũģelis [Līn.], ein unbedeutender Freund, der Buhler (bibl.): drauģeļiem Jer. 3, 1. Sprw.: kam draugu, tas bagāts. labs draugs re̦ta manta pasaulē. labāk simtu draugu, ne˙kā viens ienaidnieks. viens ienaidnieks ir par daudz, simts draugupar maz. priekšā draugs, pakaļā suns. neīsts draugs nav labāks par īstu ienaidnieku. maizes draugi iet simts uz mārciņu. labs draugs od. man draugs kâ caurais trauks, von einem unzuverlässigen Freunde. būt, dzīvuot pa draugam, auch būt draugam BW. 25000, 3, freundschaftlich leben. tas nuotiekas pa draugam, das geschieht wie schon unter Freunden. drauguos būt, tikt, samesties, Freunde sein, werden: īsti drauguos ar dieviņu nekad nee̦sam bijuši Purap. viņš pabrīnējās, kur šie tāduos drauguos tikusi A. XVIII, 400. ķēve ar lāču māti sametās drauguos LP. VI, 559. ielaisties labuos drauguos, sich anfreunden Upīte Medn. laiki 179. laulāts od. mūža draugs, der Gatte, auch die Gattin LP. VI, 319, BW. III, 1, 99. mūža draugs ausserdem - der beständige Freund im Gegensatz zu brīža dr., d. Augenblicksfreund: ej pie juoda, brīža draugs, kad nebiji mūža draugs BW. 9607;

2) [der andere Teil eines Paares
U.]; der andere: drauga bē̦rns, ein Waisenkind. drauga bē̦rns ir uotra bē̦rns N. - Schwanb. ej gulēt, drauga bē̦rns BW. 4409. puķīte, mana līgaviņa, drauga (eines anderen) vīra ruociņā BW. 15864, 4. vai es iešu ar tevim draugu (anderer; Var.: drauga, eines anderen 10576) durvis virināt 15237. kājām, tautas, nenāciet, drauga zirga neņemiet 15690. Zu li. draũgas "der Gefährte; Freund", [apr. acc. s. draugi- waldūnen "den Miterben", serb. drûg "Gefährte, Gemahl." r. другъ "Freund", другой, "ein anderer", an. drótt "Gefolge", ae. gedréag "Menge" u. a., s. Feist Wrtb. ² 93 unter driugan, Zupitza Germ. Gutt. 178, Walde Wrtb. ² 243 f. unter drungus, Grassmann KZ. XII, 127, J. Schmidt KZ. XIX, 273, Berneker Wrtb. I, 230 f., Trautmann Wrtb. 59 u. a.].

Kļūdu labojums:
BW. 4409 = BW. 4409 ¹

Avots: ME I, 492

dùrvis, -vju, duris [nom. pl., gen. duru Le. Gr. 319], Demin. durtiņas, auch durvtiņas geschrieben, duritiņas BW. 25873, 2, durutiņas BW. 30387, verächtlich durteles, durviteles Ltd. VI, 1050, die Tür. mazās durvis, die Hintertür, priekšdurvis od. lielās d., die Haustür. durvis aizcirst, die Tür zuschlagen; d. aizgriezt, den Riegel vordrehen; d. aiztaisīt, aizvērt, zumachen; d. aizslēgt, zuschliessen; durvis pievērt, die Tür anlehnen; durvis pusvirā, die Tür ist halboffen; durvis līdz galam od. līdz kājai vaļā, die Tür ist sperrbreit offen; durvis attaisīt, atvērt, aufmachen, atraut, aufreissen; durvis virināt, die Tür auf und zu machen, oft besuchen, aufsuchen jem.: tautu (kunga) durvis virināt. Mit ähnlicher Bedeutung: gar citām durvīm vazāties. ziema, kāzas, trūkums jau aiz (pie) durvīm od. durvju priekšā, vor der Tür. visiem nu e̦suot vējš durvīs Kaudz. M. 6. visas durvju durvis aizslēgt, alle Türen fest verschliessen LP. III, 75. izsviest pa durvju durvīm, zur Tür kopfüber hinauswerfen. Sprw.: kur durvis bez eņģēm, maize bez garuozas. Der scheinbare Akk. Sing. (eig. Akk. Dual.) durvi (suņi dze̦nami pa durvi laukā BW. 4708) hat den Sing. von durvis an einigen Orten (z. B. in Lasd.) herbeigeführt. In Ronneb. ist der Sing. durvs gebräuchlich in der Bedeutung der einen Türseute, wenn von einer zweiflügeligen Tür die Rede ist. BW. 30251 [aus Sesswegen] der Gen. Pl. durvu in der Bedeutung von duore: durvu dējējiņu. [Nebst li. dùrys od. dùres (zu le. durvis s. Le. Gr. 156 und 210) zu slav. dvģri "Türe ", dvorź "Hof ", an. dyrr, gr. ϑύρα arm. durk`, la. forēs "Türe ", kymr. dor "Tor" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 241 f., Trautmann Wrtb. 63, Walde Wrtb. ² 307 u. a.]

Avots: ME I, 520, 521

II ìekarinât Kokn., Wend., Adsel, Alt - Rahden, Lasd., Grawendahl, Bers., N. - Bergfried, = iekairināt 1: [neiekarini suni! viņš tev iekuodīs Plm.].

Avots: ME II, 25

ìespĩrinâtiês Drosth., Bers., = iespirināties.]

Avots: ME II, 70

irzinât Wessen "kairināt, kaitināt", zu li. érzinti "zergen".]

Avots: ME I, 711

izdimît, tr., mit Mühe herausbekommen, herausheben: akrači nevarēja akmeni nuo akas izidmīt Tirs., Smilt., Aps. Refl. - tiês, sich mit Mühe emporheben, sich befreien: sākuši spirināties un izdimījušies laukā Druw. LP. V, 9.

Avots: ME I, 728

I karinât, [wiederholt anfassen, zergen nach Bielenstein LSpr. I, 425], zerren, necken, reizen: kuo mātei meitas dara, tautas vien karināja (Var.: kairināja) BW. 1950; 6025; 24547. neies mana māmuliņa ciemu suņu karināt BW. 11016. [viņas pretiniece karināja viņu daudz un nuoskumdināja Glück I Sam. 1, 6. ja tevi tava ruoka jeb kāja karina, nuocērt tuo Manz. Post. II, 270.] caur ataugu karināt (Var.: kairināt) BW. 32319 var. Refl. -tiês, einander necken, reizen, sich mit jemand neckend abgeben: puisis, ar sunīti karinādamies, ne˙maz nemanījis... Etn. I, 88. - Wohl zu àizkar̂t, [ķer̂t, li. kìrinti "necken, reizen" (s. Leskien Abl. 331), urslav. *černъ, ai. kárņa-ḥ kymr. carn (ar kann hier auf "ŗ" zurückgehen) "Handhabe" (vgl. v. d. Osten - Sacken IF. XXII, 316 f.). Wenn hier von einer Urbedeutung "häkeln, häkelnd fassen" (woraus einerseits "fassen", anderseits "anhaken" ) auszugehen ist, so gehört hierher auch kãrt "hängen" (vgl. semasiologisch li. kabìnti "hängen, haken": kìbinti "im Scherz antasten, necken" ). Anders darüber Zupitza Germ. Gutt. 109, Walde Wrtb. ² 132 und carino, Berneker Wrtb. I, 578 f., Trautmann Wrtb. 118, Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 71 un BB. XVIII, 282 ¹ u. a.]

Avots: ME II, 161, 162

‡ ķiņķinât(iês) PV. "karināt, kairināt; zögern zu geben".

Avots: EH I, 703

‡ ķiņķinât(iês) PV. "karināt, kairināt; zögern zu geben".

Avots: EH I, 703

liêgs ² Ahs., [Lautb.], Karls., [liegvas BB. XXVIII, 272 aus der kur. Nerung] (li. leñgvas),

1) leicht
[Lng.]: saka: tautās liega dzīve BW. 174. lintītēm darināju, vieglu mūžu gribē̦dama 6019. ai manas zīļuotas, liegajas dienas! BW. 24740. liegus darbus vien dzīvuoju 7117. dze̦mdē̦tājai atpina mātus, lai liegāka dzemdēšana BW. I, S. 192. liegi le̦cu kumeļā BW. 17019. liegi (Var.: viegli) durvis virināt 31255. nakti itin liegi, klusu, ka ne dzirdēt, ne redzēt, atlaidies putns LP. VI, 347;

2) sanft, milde, zart, lieblich:
liega vēsmiņa. gaisma liegiem vilnīšiem lija uz zemi Vēr. II, 589. īstais laiks nav klāt, kad puķītes dīgst liegi Rainis. liegi un raibi smaidīja pļavas Vēr. II, 221. viņas liegās sē̦ras un saldā gaida piepildījās Degl. [Zu got. leihts "leicht", ahd. lungar "schnell", an. lunga "Lunge" u. a., s. Osthoff MU. VI, 1, ff. und Walde Wrtb. ² 424.]

Avots: ME II, 493

maĩneniẽks, maĩņeniẽks, maĩn(i)niẽks (li. maininiñkas), der Tauscher, Wechsler; zirgu m., der Rosstauscher: mainnieciņa (Var.: mainenieka) līgaviņa ik naksniņas gauži raud BW. 30236. (piecas pirtis kurināju mainenieku ("mitenieku") pirināt Etn. IV, 145.]

Avots: ME II, 550

nene, nicht doch, durhaus nicht: nene rītu es atiešu jūsu durvu virināt BW. 17805, 1. nene (Var.: neba) lielas lustes dēļ es dziesmiņu nuodziedāju BWp. 126.

Avots: ME II, 724

nùokārpît,

1) abscharren, abschaben, abkratzen:
n. ābelēm sūnu Wandsen; kaķis nuokārpījis pe̦lavas nuo griestiem Salis;

2) wühlend od. sich unruhig bewegend hinunterstossen:
bē˙rns nuokārpījis se̦gu Dond. Refl. - tiês,

1) sich abschinden
Ruj., Bauske;

2) durch unruhige Bewegungen sich entblössen:
bē̦rns nuokārpījies pliks Dond.;

3) "nuospirināties": cālis nuokārpījās Bauske.]

Avots: ME II, 796

pãrraũgs, der Aufseher, Inspizient: skuolu pārraugs. miruoņu pārraugs izsūta miruoņus dzīvuos mirināt LP. VII, 24.

Avots: ME III, 172

pĩrinâtiês Peb., Schujen, Serben "= pirinâties II": vistas pirinājas ² (Geistershof) pa sakņu duobi; pirināties ² Bers., zappeln, um sich schlagen, um loszukommen.

Avots: ME III, 233

I pîtinât N.-Peb., ausstreuen: meta kūleņus un pītināja nuopļauto zâli R. Kam. 9. Jūle ar lieluo darbu strādā, - pavei, kâ nu˙pat pītina (ārda sūdus)! Dok. A. Austr. v. J. 1893, № 6, S. 545; "pìtināt ² , = purināt, putināt (pe̦lnus, miltus, spalvas)" Selsau, Sessw. Refl. -tiês, "pirināties II 1" Adleenen; vgl. pîte ² II.

Avots: ME III, 235, 236

ritulis (li. ritùlis "Scheibe" Tiž. I, 401) U., Karls., rituls, Demin. auch ritultiņš, etwas Radförmiges od. rund Zusammengerolltes, eine runde Scheibe: tikām liecu bē̦rza rīksti, līdz saliecu ritulā (Var.: ritenī, gre̦dze̦nā) BW. 21827 var. ik dziesmiņu izdziedāju, ik satinu ritulī (ritulā BW. piel. 2 28, 2; Var.: kamuolā) 899, 3. matu bizes rituļa veidā uz galvas saspraust SDP. VI, 34. asti rituļuos mē̦tādams. čūskas rituļa vidū LP. VIl, 485. tē̦vs viņam uzšāva ar gruožu rituli Duomas II, 288. le̦ntas luokanums lauj viņu nuotīt ciešā ritulī Druva Il, 493. puķes griež savu ziedu rituli pret sauli Vēr. II, 412. rituļuos šķelt, in Scheiben teilen. vaska ritulis,

a) eine Wachsscheibe:
bitītēm nevarēju klētei durvu virināt: bij māmiņa ielikusi pūrā vaska ritu-liņu (Var.: ritulīli, ritenīti) BW. 7579. bit[i] ar vasku rituliņu (Var.: ritenīti) 13387, 7. bitiņ[a] (ne̦s) vaska ritulīti 13770, 1;

b) Kosewort :
brālīt, vaska ritulīt(i) (Var.: rituliņ)! BW. 17509: tauku ritulis, eine Talgscheibe N.-Autz n. U. - ritula bē̦rni Br. 687 "runde Kinder". Zu rist II.

Avots: ME III, 533, 534

spīduļaîns, = spīdulîgs: atnesu... dārgas rnantas, . . . spīdulainas, ar kuo bē̦rnus kairināt Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 25.

Avots: ME III, 1001

treji (li. trejì), treju, f. trejas, drei: Jānīšam brālīšam treju bē̦du vasarā BW. 12917, 2. man treju brūni svārki 13806. Jānīšam treju vārtu, visi treji aizpuškuoti (Var.: visu treju aizpuškuotu) 32921. dari . . . trejas durves istabā (Var.: treju nama durvju)! 13334. sajāja trejas tautas (Var.: treji kungi) 1182. neliec man .. . treju durvju virināt! 1215. trejus rakstus rakstīdamas 288. trej[u] ieluoku vilnainīti BW. 4376, 4. treju (Var.: triju) nīšu audekliņa 7327 var. treju vēršu trūkst LP. VI, 540. trejās reizās LP. VI, 685. Vgl. Le. Gr. 371.

Avots: ME IV, 229

vĩeglēm, Adv., = vieglām: priežu durvis, egles durvis tās vieglēm virināt BW. 4174 var.

Avots: ME IV, 653