Paplašinātā meklēšana

alksnene, alksnĩte, alksnĩtis,

1) eine Art grauer Pilze, die gern unter Erlen wachsen
St.; Erlenpilz Dr.; süsslicher Milchling, Agaricus subdulcis RKr. II, 65;

2) Stockrose, Malve
II, 74;

3) Waldmalve (Malva silvestris)
III, 71, Konv. ² 1689.

Avots: ME I, 68

alksnesīši = àlksnĩši, kleine Erlen: pa kalniem dadži auga, pa lejām alksnesīši BW. 25950.

Avots: ME I, 68

apluoksne, der Umschlag, die Umhüllung, Kreuzband: laikrakstam nuoplēst apluoksni Ronneb.

Avots: ME I, 103

apteksne, die Aufwärterin Kronw.; cf. aptecêt 5. apteksnis, ein Bedienter (L.).

Avots: ME I, 130

apvārksne, ein Haufe von gedroschenem Getreide in der Dreschtenne [zu vā`rsms] Podsem.

Avots: ME I, 134

avieks(e)ne, aviekstene; avieksnājs, s. avene, avenãjs.

Avots: ME I, 232

[badāksne Bers., eine stössige Kuh.]

Avots: ME I, 247

balksne,

1) eine aus einer Baumrinde gemachte Trompete
Nigr.; die Trompete Sir. 50, 18;

2) nach Manz. Lettus balksne, der Schall;
balksne, auch balksnis, die Stimme Manz., Glück; [so auch in den Texten des 16. Jahrh., wo balksnis als nom. s. fem. und masc. gen. vorkommt]. Vgl. balsns "Stimme".

Avots: ME I, 254

bârksnene ² Dond., ein essbarer Pilz, auch bãrbele genannt. [Zu bā`rksts.]

Avots: ME I, 274

bârksnes ² Ahs., die feine, weisse, im Winde flatternde Birkenrinde; vgl. bā`rksts 2.

Avots: ME I, 274

blĩksne s. blìgzne 1.

Avots: ME I, 316

‡ ce̦lˆmuoksne ² A.-Rahden, = ce̦lˆ mājs.

Avots: EH I, 263

ce̦lmuoksne, [ein angebrannter Baumstamm Wid.].

Avots: ME I, 369

‡ cìrksne, = cirksnis I 2 (?): pagrieza ... (zirgu) nuost nuo ceļa klajā cirksnē A. Erss Jaun. Zipas 1934, № 88.

Avots: EH I, 273

civir̃ksne: ir̃ durch ir̃ ² zu ersetzen.

Avots: EH I, 275

civir̃ksne, die schwarze Hausspitzmaus (sorex araneus) Sassm.

Avots: ME I, 390

driksne: "Tannenrinde" Laud.

Avots: EH I, 334

driksne, s. drìksna.

Avots: ME I, 499

elksnene,

2) eine Art Pilz
AP., Linden in Kurl., Lubn., Sonnaxt (mit èl ² ), lactarius subdulcis Ramkau (mit elˆ ² ).

Avots: EH I, 368

elksnene,

1) die Malve (malva silvestris L.)
Konv. ² 1689, RKr. III, 71;

2) süsslicher Milchling (agaricus subdulcis)
RKr. II, 65 [elˆksnene ² Salis, èlksnene ² Lis., Bers., èlksnine ² Warkland].

Avots: ME I, 567

galuoksne (unter galuokne),

1): auch (mit uô ² ) Grenzhof n. FBR. XII, 14; das Toppende des Baumes
Hofzumberge n. BielU.

Avots: EH I, 380

iedriksne,

[1) = iedrīksne Beļava;]

2) "?": žaunu caurumiņi gare̦nā iedrikstē Konv. ² 2887.

Avots: ME II, 10

[iedrīksne Mar., Fest., eine untiefe Einschrammung.]

Avots: ME II, 10

‡ ielīksne Sessw., eine sumpfige Stelle: tur tāda ie., ka zirgam jāmūk (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 527

[ieteksne Bers. "eine weibliche Penson, die gelegentlich zu arbeiten kommt."]

Avots: ME II, 81

ilksne, s. ilknis.

Avots: ME I, 706

II ilksne (unter il˜kss II),

1): auch (mit il˜ ) Popen, Pussen.

Avots: EH I, 430

izlùoksne ,* die Mundart Kronw.

Avots: ME I, 767

kuoksne ,* Holzfaser; der Zellstoff, die Zellulose: kuoksne jeb kuoku šķiedra MWM. VI, 952.

Avots: ME II, 343

laiksne: zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 196.

Avots: EH I, 713

laiksne [Liewenhof], laiksnis [Skaista], N. - Peb.], die See -, Teichrose (nymphaea nuphar) Lub., Druw.: e̦ze̦ruos un upēs baltas un dze̦ltānas puķes - laiksnes Druw., Wid. bālgana gaisma... kâ skautin skāvās ap niedrēm un laiksnēm A. XI, 21. un cik plakani gulēja uz līmeņa zaļās laikšņu lapas un starp tām balti ziedi Poruk, AP. [Mit laiksn - aus * laiksn. -; nebst laiska I, laišķi zu li. laĩšķas, slav. listъ "Blatt", apr. lāiskas "Buch". Vgl. dazu Petersson Ar. und arm. Stud. 91.]

Avots: ME II, 407

‡ lapūksne "?": citam dega priežu meži, man nuodega lapūksnīte Tdz. 52046 (aus KatrE.).

Avots: EH I, 720

lẽdzêksne (unter lēdzēkne): auch (mit ē ) Wessen.

Avots: EH I, 736

‡ līksne A. Leitāns "purva vieta". Vgl. lìksnis I.

Avots: EH I, 749

lùoksne, etwas Gebogenes, die Biegung, Krümmung: viņš (pavasaris) dziesmu raķētes gaisā sviež, gan taisni, gan tâ ar luoksni Blaum.; papīra luoksne*, ein Bogen Papier; ein Streifen (= sluoksne): lai izdīrā nuo muguras luoksni ādas LP. VI, 811; pļavu luoksne Duomas I, 69.

Avots: ME II, 525, 526

maĩksne, maikste, die Stange, Hopfenstange Ahs.: [aiz kupli zaļā apiņu maikšņu mežiņa Janš. Dzimtene V, 39.] S. maĩgsne.

Avots: ME II, 549

‡ màlčuksne ² Liepna, eine gewisse Pflanze: malčuksnes vairāk slapjumā aug: jās guovis labi ē̦d.

Avots: EH I, 780

‡ II mārksne,

1) das Doppelkinn
(mit ã ) Stenden;

2) die Wamme (?):
juo sarukusi m., juo stiprāks un taisnāks mugurs No govju lopiem (tulk. A. Leitāns, Jelg. 1810), S. 8.

Avots: EH I, 792

màucuksnes ^2, ein dem Riedgras ähnelndes Gras, welches im Frühjahr wächst und als Viehfutter dient Mar. n. RKr. XV, 126.

Avots: ME II, 568

mīksne od. mīksnis, [das Weiche]: par pļavu klusuo mīksni Sudr. Sessw., N. - Schwanb.; mîksnis,

1) ein feistes Lebewesen
N. - Schwanb.; mîksnis,

2) "staigna vieta" Mar.]

Avots: ME II, 642

naksnenīca (unter naksnenīce ), ‡

3) Plur. naksnenīcas "eine gewisse eingebildete Kinderkrankheit"
Liepna.

Avots: EH II, 3

naksnenīce, naksenīca,

1) "?": tumsaunīca, naksnenīca, kas tev darba ar manim? BW. 34079. timsenīce, naksnenīce, labu vīru nemaitā! 34080;

[2) die Kornblume
Lettg.].

Avots: ME II, 690

naksnenĩte, polygala amara RKr. III, 72.

Avots: ME II, 690

nâvcìrksne,

[1) nach dem Volksaberglauben eine kleine Maus, die das Vieh töte
Nigr.];

2) auch nâvcìrte, die Kupferschlange: kâ nāvcirte tas gatavs katram dzelt Druva III, 234; vgl. auch nâcirste.

Avots: ME II, 703

‡ uoleksne (mit "ùo ² ") Lubn., = uoleksnīte 1.

Avots: EH II, 743

uoleksnes, = uolaknis, das Rührei. uoleksnīte,

1) s. uolekts:

2) "?": mēnesītis zvaigznes skaita , . . : visas bija vakarā, uoleksnītes (Var.: auseklīša) vien nebij BW. 34447, 5 var.

Avots: ME IV, 417

‡ ùoluksne ² Liepna, Rührei.

Avots: EH II, 743

‡ pakar̃ksne Siuxt, eine gewisse Pflanze: pakarksnes aug pa visām ceļa malām; guovis tās ē̦d.

Avots: EH II, 141

‡ panāksnes RKr. XIX, 122, = panãcnieki: jāejuot Saules meitai panāksnēs Pas. XIII, 190.

Avots: EH II, 159

papar̂ksne (unter papar̂de): auch Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH XIII, 162

‡ papārksne Nerft, = papar̂de. Vgl. paparksne unter papar̂de.

Avots: EH XIII, 162

‡ paper̂ksne Nerft, Wessen, = papar̂de. Vgl. papērksne (unter papar̂de).

Avots: EH XIII, 162

papērksne (unter papar̂de): guļ zem paegļu ce̦riem papērkšņu cisās Jauns. Sliņķu virsnieks 144.

Avots: EH XIII, 162

‡ paplāksne,* die Scheibe (in der Technik; r. шайба).

Avots: EH XIII, 163

paslìeksne [Stelp., Fest.], paslìeksnis, der Raum unter der Schwelle, unten vor der Schwelle: sviedu sluotu paslieksnē BW. 10288. mē̦sli stāv paslieksnē 14001. cērt, bāliņ, bē̦rza bluķi, vel savā paslieksnē, ka var tautu tauku piestu velšus velt istabā! 18873. ganu savus kumeliņus pašā staļļa paslieksnī 30156. kad guovis pirmuo reiz dze̦n ganuos, tad kūts paslieksnē paliek izkapti LP. II, 98; IV, ,71. [paslieksnē nuomest Jürg., nachlässig hinwerfen, nicht auf den gehörigen Platz legen.]

Avots: ME III, 103

pìeduorksne Elv., Für. I, = piedurkne.

Avots: ME III, 247

piedurksne Elv., Für.I, piedurne (Druckfehler für piedurkne?) Seib., = piedurkne.

Avots: ME III, 246

plaiksne, eine gelbe Seeblume St.,Bergm. n. U., Buschh., nuphar luteum Wid. Reimwort zu laiksne; (auf Grund der breiten Blätter) nebst plaikstes und plaisis zu li. išpleĩksti (prs. išpleiskiù) "развинуть и расправить?"

Avots: ME III, 314

I pleksne, die Haferspelze Ar.

Avots: ME III, 334

II pleksne U., ple̦ksna U., = ple̦zna, plezde, das Fussblatt. Wohl - wenn mit sekundärem k - zu li dial. plãsnas (mit ã < ẽ ), aksl. plesna "Fusssohle", s. Būga KSn. I, 275 und PFB. LXXIII, 336, Trautmann Wrtb. 225, Walde Vrgl. Wrtb. II, 100; sonst wäre auch eine Wurzelform plek- (vgl. plece I) oder plesk- (vgl. plasks I) denkbar.

Avots: ME III, 334

plìksne ² ,

1) etwas Abgenutztes od. von Natur Dünnes:
nuo ziepju gabala atlikusēs vairs tikai maza plìksne ² Selsau. pastalas ir plānas kâ plīksnes RKr. XVII, 74; plīksne, eine leere Erbsenschote U.; plīksnes, die Schinnen des Haupts, auch das Häutlein unter den Hülsen am Korn Für. 1;

2) plìksne ² , ein kleiner, dem
plaudis ähnelnder Fisch Saikava. Vgl. pliksnes; in der Bed. "leere Erbsenschote" vielleicht zu plīksts.

Avots: ME III, 347

pliksnes, Abgängsel von Grütze L. Mit ksn aus skn und nebst plīksne zu li. pléiskanos "Schinn, feine Schuppen" (wozu schwed. flister "Schinnen", an. flís "Splitter", le. pliska I u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 99)?

Avots: ME III, 344

pluõksne Drosth., der Streifen, die Schicht: pluoksnīte - strēmele, sevišķi nuo stādiem nuoplē̦sta Drosth. nuo zemes sāk atluobīties tulznainas pluoksnītes Būvmācība 74; "abgeschelferte Epidermis" Kreuzb. Zu plē̦ksna.

Avots: ME III, 364

pluksne, eine dünne Schicht: ve̦se̦la lapa sastāv nuo 7, 9 vai vairāk lapiņām jeb pluksnēm. Mit ū zu lesen?

Avots: ME III, 355

prieduoksne, prieduoksnis, s. priedulãjs.

Avots: ME III, 393

salduoksne, salduoksnis, s. salduksnis; salduoksnes "wilde Holunderbeeren" Mag. IV, 2, 70.

Avots: ME II, 670

saldūksne,

3): ein gewisser Pilz
Frauenb. (mit alˆ ² ), ein (weisser, harter) essbarer Pilz Lubn. (mit alˆ), russula delica Bixten.

Avots: EH XVI, 425

saldūksne, s. salduksnis.

Avots: ME II, 670

seksne: auch Seyershof.

Avots: EH XVI, 476

seksne Salisb., seksnis Ruj. n. U., = sekste, der Hahnenkamm.

Avots: ME III, 814

siksne (unter siksna): auch Sonnaxt.

Avots: EH II, 486

siksnenieks, der Riemer Elv., L.

Avots: ME III, 837

‡ šķelˆksne Linden in Kurl. "muskuļu šķiedra": līdakai katrā gaļas šķelksnītē pa vienai asakai.

Avots: EH II, 630

I slêksne: pārdevēm labu slèksni ² ("gabalu") meža Saikava.

Avots: EH II, 524

I slêksne (li. slėksnė "Schicht" Miežinis) Gr.-Buschh., slèksne ² Saikava, = sluoksne: slēksni izdzīt par mugaru Gr.-Buschh. labu slēksni guobas krija iedeve ebenda. Anscheinend zu sluoksne.

Avots: ME III, 928

II slēksne: mit è ² Kaltenbr.

Avots: EH II, 524

II slēksne, ein kleiner, mit Gras bewachsener Waldmorast Kaltenbrunn; slēksnes duknējas vietas, kur sakrājies ūdens Austriņš M. Z. 35. Wohl - mit sekundärem k zu slēsne.

Avots: ME III, 928

slieksne: auch (mit iê ² ) Seyershof: duru slieksnītei (dat. s.) BW. 34399.

Avots: EH II, 528

slieksne, s. slìeksnis.

Avots: ME III, 938

‡ slīksne "?": mārkuos pacē̦lusies migla kārtuojās biezās slīksnēs Sarts Str. 260. div[i] pāŗ[i] vîzes kulītē, un vēl s. padusē Tdz. 43815.

Avots: EH II, 527

sluõksne: ein schmaler Streifen (Leder, Papier, Land) AP., (mit ùo ² ) Liepna, Warkl.; "vîžu liekšanai sagatavuots lûks" Ramkau; "nuo kārkla vai lazdas vices izplê̦sta plāna strēmele pīšanai" Grob.; "lazdas skals gruoza pīšanai" Degalen; "dažus centimetrus plata strēmele, kuo uzšuj uz kre̦kla ple̦ciem, lai tie ir izturīgāki" (mit ùo ² ) Kaltenbr.; lindrakus šujuot drēbi sagriêze slùoksnēm ² Sonnaxt. klīdu pa mežu sluoksnēm Daugava 1936, S. 933.

Avots: EH II, 530

sluõksne C., PS., Tr., Līn., Kurs., slùoksne ² Kr., Kl., N.-Rosen, N.-Laitzen, sluôksne ² Karls., auch sluogsne geschrieben, sluõksna Ronneb.,

1) sluõksne Dunika, Bauske, Siuxt, sluoksne U., Smilt., Mar., Bers., Nerft, sluoksna U., ein schmaler Streifen;
sluõksne C., sluoksne U., Bers., Wessen, sluoksna U., sluoksns Erlaa, ein Streifen Bast (od. Leder U.; lûku slùoksnes ² Golg.); sluõksne Platohn, sluoksne U., sluoksna U. (wohl im Plural!), die dünnen Reiser der Korbmacher; sluoksne, ein feingespaltenes (Nuss)holzbändchen zum Flechten von Deckelgefässen, zum Zusammennähen von Brettchen u. a. Bielenstein Holzb. 345, 357, 363, 499; sluoksne, sluoksna, eine dünne Scheibe (z. B. von Käse) U.: dūmu mākuonis kārtuojas gaŗās, taisnās sluoksnēs A. Upītis J. 1. 3. šaurā debess sluoksne Stari II, 541. gar liela meža malu stiepjas sluoksne ve̦cāka cirtuma A. Upītis J. L. 1. izkapts ar ... šauru trinuma sluoksniņu zuobu augšmalā A. XX, 860. ē̦ve̦lē̦tie kāpuosti, kuŗi īsti smalkās sluoksnēs jāēvelē Peņģ. Sakņu dārzs 22. saulei svārkus šūdināja, divas sluoksnes ze̦lta lika BW. 30766. vīzēm sluoksnas staipījās 12926, 10. palīdzi man sagriezt lagzdas sluoksnēm - es tev nuopīšu kurvīti Kurs.;

2) sluoksnes RKr. II, 75, sluoksniņa Kronw., der Spitzwegerich (plantago lanceolata L.).
Zu li. slúoksnis "Schicht, Lage" bei Jaunis Perev. gramm. VI und Geitler Lit. Stud. 110, sluoksnys (nom. pl.) "gespaltene Wurzeln od. Weidenruten" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 172, slėksnė "Schicht" Miežinis, le. slēksne I, sluokstes; wenn vom Begriff des Flachen auszugehen ist, zu *sluoks (unter sluokatnis I). Anders Leskien Nom. 369 und Būga LM. IV, 429 (ohne Begründung zu le. slêgt).

Avots: ME III, 945

smalˆksne,

1): auch A.-Ottenhof, Oknist; "smalku krūmu biezuoknis" Kaltenbr.; "eine Stelle im Wald oder auf einer Weide, wo nur kleine Bäumchen oder Sträucher sind
Gr.-Buschh.; ‡

2) "smalkumi" Oknist: sukura s.

Avots: EH II, 533

smalˆksne (ein junger, dichter Wald) Gr.-Buschhof, Warkh., Saikava, smalˆsnis Saikava, = smalˆce: pār bē̦rzu smalksni A. v. J. 1903, S. 24. lazdu smalksnim pāri rē̦guojās stabs Up. Nemiers 42. lejā, biezajā smalksnī Up. J. 1. 23. In Warkh. auch für kleine Fische.

Avots: ME III, 952, 953

smìlštuksnesis, die Sandwüste J. R. VIl, 94.

Avots: ME III, 964

spruksnes: auch (heisse Asche) Latv. Av. 1851, № 31.

Avots: EH II, 561

spruksnes Libau, Hasenp., = sprukstis.

Avots: ME III, 1023

sūksne "eine Grube, Gruft (duobe) auf dem Wege".

Avots: ME III, 1131

I šūksne Frauenb., = sūksne.

Avots: ME IV, 109

*II šūksne od. *šūksnis, = žūksnis: šūksni (acc. s.) papīra luokšņu Upītis Sieviete 131. Vielleicht (wenn wirklich mit š-!) ein Lituanismus; vgl. li. šúsnis (fem. g.) "ein Haufen (Steine)" bei Būga KSn. I, 179.

Avots: ME IV, 109

šūpuoksnes, s. šūpalas.

Avots: ME IV, 110

treksne, der Schlag, der Stoss Gr.-Sessau: puodam ir plaisa, būs dabūjis treksni Gr.-Sessau. Etwa (wenn mit ks aus gs) zu an. ƥreka ađa "drängen, drücken", ae. ƥracu "Druck, Andrang" und r. трогать "berühren"?

Avots: ME IV, 230

tūksne: auch (mit û ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 707

tūksne, s. tūksna I.

Avots: ME IV, 279

tuksnešaîns Wid., öde, wüst, wüstenartig: tuksnešaina vieta Apsk. v. J. 1905, S. 105. tuksnešains krasts Stari II, 684. tuksnešaini smilšainā daba MWM. IX, 260.

Avots: ME IV, 255

tuksnesãjs "= damaksnējs".

Avots: ME IV, 255

tuksnese, s. tuksnesis.

Avots: ME IV, 255

tuksnesĩba,* die Einöde : šinī tuksnesībā, kādā viņš še dzīvuoja A. v. J. 1896, S. 571.

Avots: ME IV, 255

tuksnesîgs,* = tuksnešains: tuksnesīga apkārtne Norv. 50. tuksnesīgā klajumā MWM. VI, 924. pe̦lē̦ks, tuksnesīgs bija dzīvības riņķis Veselis Saules kapsē̦ta 36. tuksnesīgi puostīgajā dzīvē Netic. Toma mīlest. 165.

Avots: ME IV, 255

tuksnesis U., auch tuksnese Manz. Lettus, Glück IV Mos. 1, 1, acc. s. tuksnisi (3X) Ev. und Ep., die Wüste: tuksnese ir vis˙apkārt viņiem Glück II Mos. 14, 3. tie mirtin mirs tuksnesī IV Mos. 26, 65. pilssāti taps par mūžīgām tuksnesēm Jerem. 49, 13. tuksneša ceļu I Makkab. 5, 28. Zu tukšs: mit tuksn- aus tuskn-: zum n vgl. li. tušnas "leer" (aus *tusk̑nos?).

Avots: ME IV, 255

tūksnesis Fehsen (mit ù ² ), Kalleten, Niedra Kad mēnesis dilst 279, = tuksnesis: pa kalniem un lejām un tūksnešiem Lapsa-Kūm. 80.

Avots: ME IV, 279

‡ tuksnešnieks Pas. X, 50 (aus Nīcgale), 107 (aus Atašiene), XIV, 112, ein Eremit (r. пустынник).

Avots: EH II, 701

urvîksne ² Sassm. n. RKr. XVII, 60, urvîts ² ebenda, die Zwergspitzmaus.

Avots: ME IV, 308

valksne, valksnis, s. valksna I und valgsne.

Avots: ME IV, 458

‡ II vàlksne ² Sonnaxt, dichtes, langes Gras zwischen Sträuchern.

Avots: EH II, 753

varaviksne, s. vaŗavîksna.

Avots: ME IV, 475

vaŗavīksne (unter vaŗavîksna 1): auch Fest., Gr.-Buschh., Prawingen.

Avots: EH II, 759

vaŗavîksnene* Konv. ² 269, Dr., die Regenbogenhaut.

Avots: ME IV, 484

vaŗvīksne (unter vaŗavîksna 1): auch Lng. (unter vītas), Ruj.

Avots: EH II, 759

veiksne "= veiksme" Nötk.; Ergiebigkeit Nerft.

Avots: ME IV, 524

velēksne, velēksnis, s. velêknis.

Avots: ME IV, 528

vidriẽksne C., = vidrietis.

Avots: ME IV, 579

vīdrieksne: spiraea ulmaria Ahs. (mit ĩ).

Avots: EH II, 792

vīdrieksne, vīdrēksne, vīdrīksne, vīdrikste U., vīderksne, Plur. vĩdriêksi ² Wain., vìdriêkši ² Linden, vìdrêkšņi ² Kaltenbrunn, vīdrikšņi Wid., Marienhausen, vīdrikšņas, vĩdriži Ladenhof n. FBR. XI, 72, Widdrisch, vĩdir̂kšņi ² Gramsden, vīdirkšņi U., gen. pl. demin. vīdreksnīšu BW. 32714, = vīgrieze U.; vīdriekši RKr. II, 78; Mežos un ārēs II, 39, Wassermerk (sium latifolium L.); vīdriekšņi, Mittwurz, Mägdekraut Für. I: šuogad pilnā pļava vīdriekšiem Linden. trakumam... labs līdzeklis ìr vīdrēkšņi Etn. IV, 106. vīdrēksnīšu (vīdreksnīšu 33011) krūmiņā BW. 32976, 2. nuorāvuos vīdrieksnīti (Var.: vīreksnīti, vīrekstiņu, vīrakstiņu) 21871 4 var. nuoķēruos vīdrīksne 21871, 3. kuŗa pirmā Jāņu zâle? bundurjānis, vīdrēksnītes ... 32393, 7. vīderksnīti, papardīti 32393, 1. lācis... auzas ēda vīdrikšņās (Var.: vidrikstēs) stāvē̦dams 2290, 2. Zu li. vendrýkštis "spiraea", s. Būga KSn. 1, 301. Da man daneben eln gleichbed. le. vīgrieze, li. vengrýkštis (bei Būga I. c. 300) hat, so dürfte das d in le. vīdrēk-, li. vendrīk- aus g (vor k ) dissimiliert sein.

Avots: ME IV, 635

vidzirksnes, die Sumpf-Spierstaude (spiraea ulmaria) RKr. II, 78, LKVv.

Avots: ME IV, 581

I vîksne: auch Burtn., Ermes, (mit î ² ) Grenzhof n. FBR. XII, 16, Behnen, Koddiack, Morizberg, Puhren, Salis, Siuxt, Zögenhof.

Avots: EH II, 792

I vîksne, s. viksna.

Avots: ME IV, 636

II vìksne ² , der Kirschbaum N.- Laitzen: vīkšņu uogas, Kirschen N.- Laitzen, Alswig, Lixna. Eher wohl entlehnt aus r. вишня dass. (wozu Walde Vrgl. Wrtb. I, 313) als verwandt damit; vgl. Būga KSn. I, 175 ff.

Avots: ME IV, 636

III vīksne: über die Etymologie anders Būga Liet. k. Žod. CVII.

Avots: EH II, 792

III vīksne, die Ranke: tautas tiltu pataisīja nuo apiņu vīksnītēm BW. 13640, 3. Zu vīkt II.

Avots: ME IV, 636

I vilksne: ein Rudel Wölfe Lixna; sastapa vilku vilksni Pas. VIII, 491. vilku vilksnes Jaun. Ziņas 1939, № 41. suņa (sic!) v. pakaļā Tdz. 58775.

Avots: EH II, 783

I vilksne (li. vilksnė "die Schleu der"), eine Menge (von Menschen od. Tieren), Rotte LKVv., Wid., Memels hof, (mit il˜ ) Sessau; ein Rudel Wölfe Allunan n. U., Gr.-Buschh., Pilda, Preili, Wessen, (mit ìl ² ) Kaltenbrunn, Zvirgzdine: ve̦se̦la vilksne iet Memelshof. nu ir atkal vilksne sabraukusi Sessau. ap ziemassvētkiem vilki skrien vilksnē Zvirgzdine. Zu vìlkt; die spezielle Bed. "Rudel Wölfe" ist durch vilks "Wolf" beeinflusst.

Avots: ME IV, 589

II vilksne, eine einschiessende Stelle im Morast, im Walde usw.; vgl. den Sumpfnamen Vilksnes purvs in Nötk.

Avots: ME IV, 589

vīraksne, vīraksts, vīrakšķi, vīraksts, vīrākšķi, s. vīrēksae.

Avots: ME IV, 640

vìrēksne ² Sonnaxt, vīrēksne Memelshof, vīreksne, vīraksne, vìrêksnis ² Oknist, Plur. vīrēkšņi Barbern, acc. s. vīrieksnīti BW. 21871 var., vìrēkste ² Kalzenau, vīrekste, vìriêkste ² Buschhof bei Kreuzb., vìrēksts ^{2, -} -s Erlaa, KatrE., Kl., Gr.-Buschh., nom. pl. vìrēkstis ² Festen, vīrekstis (Sg. od. Plur.?) RKr. II,78, vīraksts, -s Spr., vīrekstiņa, vīrekstiņš, vīrakstiņi U., vîrāksts, vîrākste, vīrākšķi Sawensee, Stockm., vìrākšķi ² Bewershof, vīrakšķi U., = vīgrieze: griêza grieza rudzīšuos, paipaliņa vīrekstēs: griêzai rudzi piedereja, paipaliņai vīrekstiņš BWp. 2480. kas tur čaukst vīreksnēs? BW. 33011, 2. saguvuos vīrieksnīti (Var.: vīrakstiņu, vīrekstiņas, vīreksnīšu, vīgrieznīti ) 21871 var. pilns līcis ar vīriekstēm zied FBR. IV, 77. pa gar,kātainām vīraksnēm Veselis Tīr. ļaudis. sagaidīju vīrekstīnas RKr. XX, 54. vīr- wohl aus vīgr- wegen des nachfolgenden -k-.

Avots: ME IV, 641

virksne,

1) = virkne Odensee, Stockm.;

2) ein grosser Haufe
Kurl. n. U.: cilvē̦ku virksne Stockm.;

3) virksne Dond., virksnis, Plur. vir̃kšņi Dond., Kartoffelstauden;
vir̃kšņi Mesoten, vertrocknetes Erbsen- resp. Linsenstroh: kur lielas virksnes (virkšņi), tur labi rāceņi apakšā Dond. n. RKr. XVII, 64. nuovītušiem rāciņu virkšņiem Plūd. Rakstn. 1, 60. In den Bedd. 1-2 zu vērt; in der Bed. 2 vielleicht für etymologisches *virgsne (vgl. virdze). Lidens Annahme Stud. z. tochar. Sprachgesch. 29, dass virksne 2 auf *virsne zurückgeht, ist möglich, aber nicht notwendig. In der Bed. 3 nebst virkši, virkšķis I und vir̃kšļi zu li. vir̃kščiai "steifes, starkes Kraut von Kartoffeln, Bohnen; Ranken von Erbsen, Hopfen u. a."; virks- hier entweder aus virsk- (so nach Būga KSn. I, 298, der das zu gehörige li. virkščià "grochowina" zu li. virkšti "welken" stellt), oder aus virs- nach Walde Vrgl. Wrtb. I, 273, der li. virkščiai zu le. virši "Heidekraut" stellt (wie aber r. вéрескъ "Heidekraut" zeigt, kann le. virks- auch in diesem Fall aus virsk- umgestellt sein); vgl. dazu virkšņi II.

Avots: ME IV, 606

zaļaksne,

1) was grün ist, eine grüne Pflanze
Nötk.: citas nuokaltušas, dažas vēl zaļas - zaļaksnes (?) Nötk.;

2) zaļaksne Wid., zaļakšne (für *zaļakšņa?) Kawall n. U., die Rottanne. In aer Bed. 2 wohl zu zals I, s. Zubaty AfslPh. XVI, 420.

Avots: ME IV, 686

zaļuksne Mag. IV, 2, 14U, ein Baum voll Kraft, der bald grünen wird.

Avots: ME IV, 688

I žebeksne, eine einschiessende Stelle (z. B. im Morast, am Seeufer) Ramdam. Vgl. žebieksne II 1.

Avots: ME IV, 799

II žebeksne (?) LKVv., = žebiekste.

Avots: ME IV, 799

žebêksne ² Ahs. n. RKr. XVII, 66, = zebieksts.

Avots: ME IV, 800

žeberksne L., St., Bl., RKr. VIII, 86, = zebieksts.

Avots: ME IV, 799

I žebieksne, Schwamm im Munde kleiner Kinder L., V.

Avots: ME IV, 800

II žebieksne,

1) eine morastige, mit dichtem Gesträuch bestandene Stelle im Walde
Smilt.;

2) der Ort, wo Reisig gehackt und aufbewahrt wird
Odensee: žagariem žebieksne, kas malkai skaidiene. Zur Bed. 1 vgl. žebeksne I, zur Bed. 2 - že̦bi.

Avots: ME IV, 800

zliêksne ² N. - Bartau "villaine, zīdene". Erinnert an li. žlė˜ktas "ein grosses, wollenes Umschlagetuch".

Avots: ME IV, 746, 747

žūksne Upītis Sieviete 9, = žûksnis.

Avots: ME IV, 835

‡ alksneniņš BW. 19488, 2 var., = àlksnājs.

Avots: EH I, 68

drìksne (unter driksna),

1): smalkas un gaŗas drīksnes Saikava.

Avots: EH I, 335

dûksne [Jürg., dùksne ² Bers.], auch düksna [Zabeln], Izgl. 1910, 713, dûksnis ² Dond., [bei Manz. Post. I, 67 ein Lok. dūksnī], ein Sumpf, eine einschiessende Stelle, eine Pfütze, n. St. und U. auch eine ausgefahrene, sumpfige Stelle: viņš nuokrita zemē un pie tam vēl kādā purva dūksnē. caur dažādiem dūkšņiem un tuksnešiem Dünsb. Vgl. dùksts.

Avots: ME I, 525

‡ izplauksne, = ataûga 2: tuos (= zariņus) tīrīdams un ... nederīgas izplauksnes jeb ataugas nuolauzdams Dārza kal. v. J. 1796, S. 65.

Avots: EH I, 472

mārksne U., = mārka

II.

Avots: ME II, 584

àizdzìt, tr.,

1) weg -, ver -, hintreiben:
garus pamieluojuši un aidzinušI Etn. IV, 46. vē̦sais gaiss aizdzina viņa reibumu Blaum. Muozus aizdzina avis aiz tuksneša 2. Mos. 3, 1. vagu aizdzīt BW. 9912, die Furche hinziehen; gew. die Querfurche am Rande des Grabens oder des Zaunes ziehen;

2) hintreibend zumachen, befestigen:
bluķim aizdzina galus ar klučiem cieti Dok. A.; (asij) bij abās pusēs aizdzītas stipras tapas Abtr. II, 19. aidzīts ceļš, vom Schnee verwehter Weg. Refl. - tiês, nachjagen, verlogen: viņi aizdzinušies zagļiem līdz pilsē̦tai pakaļ. mēs aizdzināmies aiz kalna Druva I, 1460, wir jagten (intrans.) hinter den Berg hin.

Avots: ME I, 24

àlksna (Bersohn [hier aus è̦lksna] u. a.), àlksne, alkšņa,

1) Erlenwald, Erlengebüsch, ein mit Erlen bewachsener Ort [li. alksna]
: visas alksnas, purvus izbradājis. alkšņā aug elkšņi N. - Schwanb.;

2) àlksna ^2, aluksna, eine einschiessende, morastige Stelle, besonders im Walde
Mar., RKr. XV, 104 [zu li. alksna "Lache", le. aluogs, aluots, Alûksne oder Aluksne "Marienburg", Alauksts, ein See in Alt-Pebalg. Über weitere Verwandtschaft s. Lidèn Stud. 30 und Walde Wrtb. unter alga.]

Avots: ME I, 67

alksnaine: auch BW. 19488, 2. alksnāja: auch BW. 2541, 1 var. ksnene">alksnene,

1) auch (mit alˆ ² ) Dond., Ruj., Salis, (mit àl ² ) Mahlup.

Avots: EH I, 67

àlksnãjs, auch àlksnãja MWM. VII, 572, àlksnaîne, nach U. auch alksnene, Erlenwald, Erlengebüsch, ein mit Erlen bewachsener Ort: ap viņu saauga un nuozuda e̦glājs, bē̦rzājs un alksnājs A. XVII, 1. tuoreiz pļāvām alksnājā Apsk. 210. elkšņi vien alksnājā BW. 11623.

Avots: ME I, 68

alksnĩte (s. alksnene): auch Pussen (mit alˆ ² ).

Avots: EH I, 68

atlum̃pačuôt, schwerfällig kommen: ve̦cā apteksne atlumpačuoja Lautb.

Avots: ME I, 174

avene [Windau, Zabeln, Weinsch., Annenburg], avieksene BW. 11421, ksne">aviêksne Kr., aviekmtene, aviesene, aviẽtene (li. aviẽtė) PS., [Lemsal, Wenden, avie(k)snene L.], n. U. auch avieši [li. aviečiai], [bei Bielenstein Handb.251 aviešas = li. aviẽčios], Himbeere. Cf. aizviekstenes, aiviekstenes, aušenes, aušķenes. [Zu avs "Schaf"; zur Form s. PФВ. LXXVI, 297.]

Avots: ME I, 232

avuoksnãjs Jan., ksne">avuoksne, avuotiens Nigr., eine quellenreiche Gegend Konv. ² 1120.

Avots: ME I, 232

*avuoksnēja (erschlossen aus dem Wiesennamen Avuoksneja Lvv. II, 63), = avuoksnãjs.

Avots: EH I, 190

balsns (gen. s. balsna), f. balss, Stimme, Lös. n. BW. piel. 690. Cf. balksne.

Avots: ME I, 255

I bàlss, -a [C., Kreuzb., Mar., Laud., Warkhof, Kaunata], Kand. (li. bal˜sas), bàlss, -s [Wolm., PS., Saussen, Ruj., Lis., Bers., Glück], auch balse BW. 407 [u. Glück], Demin. balsiņš, balstiņš, balsiņa, balstiņa, balsīte BW. 318, 2437,

1) die Stimme, der Ton:

a) eig., aizsmakusi, baiga, barga, duobja, klusa, le̦daiņa, maza, mīlīga, rauduoša, rupja, skaļa, skaņa, skarba, skumīga, smalka, vāja, žēlsirdīga balss, eine heisere, furchtbare, strenge, tiefe
od. dumpfe od. Basstimme, leise, eisige, kleine, liebliche, weinende (weinerliche), grobe, helle, laute, herbe, traurige, feine, schwache, barmherzige Stimme;

b) übertragen: sirds balss, die Stimme des Herzens,
pē̦rkuoņa b., des Donners Stimme;

c) bibl., saucēja balss tuksnesī, die Stimme des Rufers in der Wüste;

d) balss aizkrīt, aizņemta, balss cieti, die Stimme versagt;

e) balsi luocīt, modulieren, oft von der Stimme der Nachtigall, aber auch von Menschen:
luoki balsi tautu meita. balsi pazaudēt, verlieren; balsi cilāt, mit dem Ton steigen (St.), nuolaist, mit dem Ton fallen; balsi vilkt, den Ton ziehen;

f) pilnā balsī bļaut, rāties, raudāt, saukt, aus vollem Halse schreien, mit lauter Stimme schelten, weinen, rufen.
Ebenso: šķaudīt, vaimanāt visā balsī, aus voller Kraft niesen JK. III, 2, mit lauter Stimme jammern A. XIII, 1, 37. es visā balsiņā saucu savus bāleliņus BW. 13332. nelabā balsī bļaut, mit jämmerlicher, unnatürlicher Stimme schreien; kliegt vienā balsī, unaufhörlich schreien Kaudz. M.; aber auch: dzīvuot vienā balsī (immerfort) pa kruogu; viņš kasās vienu balsu vien, er kratzt sich immerfort (Saulhof);

2) die Stimme, das mit Hilfe der Stimme Ausgedrückte:
dievs paklausīs tavu balsi, Gott wird deine Stimme erhören;

3) die bei Beratungen, Beschlüssen, Wahlen abgegebene Stimme:
savu balsi nuoduot, seine Stimme abgeben; balsu vairums, Stimmenmehrheit;

4) tev ir jauka balss, du hast eine schöne Stimme.
ja būs mums vieni balsi, būsim brāļu līgaviņas BW. 310. dziesma neskanēja gan˙drīz kā uz balsīm Kaudz. M. 131; stabule uz divpadsmit balsīm, eine Flöte mit 12 Stimmen LP. IV, 222. ērģeļu balsis, Orgelstimmen; lūpu, mēlīšu, palīgu, stabuļu balsis, Labial-, Zungen-, Neben-, Flötenstimmen Konv. ² 771. - balss nuolaidums un pacē̦lums, die Senkung und Hebung der Stimme. Zu bildêt, li. bal˜sas "Stimme, Ton", apr. billīt "sprechen", adh. bellpn "bellen", [ai. bhaṣ̌a-ḥ "bellend", bhāṣ̌atē "redet" u. a.; s. Fick Wrtb. I ^4, 92, Fortunatov BB. VI, 217 f. und Z. XXXVI, 31, Trautmann Apr. Spr. 312, Petersson Ar. u. arm. Stud. 75 u. a.].

Avots: ME I, 255

bãrbele,

1) Franse
Wid.; s. bã`rbala;

2) ein essbarer Pilz, der auch
bârksnene ² genannt werde Dond.

Avots: ME I, 273

bezvẽ̦tru,- sturmlos, sturmfrei: vai visa dzīve nebūtu kā bezvē̦tru tuksnesis * R. A.

Avots: ME I, 287

I blìgzne ² [Bers., Laud.], blìgzna PS., [C., AP., Lis., Mar., Lös., Erlaa, Stockm., Warkhof, Bauske], blīksne, blīzma, blìzna [Ronneb., blîzna ² Treiland Mat. 159], die Lorbeerweide (salix pentandra L.), in Festen n. RKr. II, 77 die Palmweide (salix caprea): sīkstu teicu blīgznas (Var.: blīzmas, blīznas, sogar blīžņa) ce̦lmu BW. 14811, 7. [blīgzna, blīgzne (mit gz aus zg) zu bližģêt; blīzma, blīzna zu blizêt; blīksne (mit ks aus sk) zu blaiskums; vgl. Bielenstein LSpr. I, 279 und Persson Beitr. 880 ² .]

Avots: ME I, 315, 316

[III buokstît,

1) irren
Manz.;

2) buõkstît Ruj., stossen.]
Refl. buôkstîtiês, - uôs, - ījuôs, auch buokšķuôtiês Lasd., buokstît,

1) sich herumtreiben, sich herumstossen; trödeln, sich bewegen od. etwas tun, ohne vom Fleck zu kommen; unsichere Aussagen machen,mit der Sprache nicht recht herauswollen
[PS., Wandsen.]: kuo nu buoksties? ķeries sparīgi pie darba. duodi, ja esi devējs, kuo buokšķuojies? Lasd. šurpu un turpu buokstīties Manz. Sir. 2, 14. tā gāja nuost un buokstījās (maldījās) Be̦rzabas tuksnesī I Mos. 20, 13;

2) untreu werden:
neir buokstījušies, kad Izraeļa bē̦rni buokstījās Ezech. 48, 11;

[3) buôkstîtiês Bers., Jux treiben, Possen reissen;
vgl. buošķu dziesma und buoknît].

Avots: ME I, 361

*būksnis oder *būksne"?": šuo kuoka būksni (gemeint ist damit ein Holzfuss) Sudr. E. Duomas II, 136.

Avots: ME I, 358

drikses, Sägespäne, Feilenspäne Mag. IV, 2, 113; vgl. drīksne.

Avots: ME I, 498

I driksna: auch Lixna, Sakstagals, Warkl.; Baumrinde zum Flicken von Gefässen Warkl.; ein Hobelspan Zvirgzdine: driksniņām, skaidiņām BW. 23617 var.; ein sehmaler Span Zaļm.; "strēmele" Weinsch.; "ein Streif; Strich" Adsel: uz ieplīsušās glāzes ir re̦dzama d. vaŗavīksnei ir septiņas driksnas.

Avots: EH I, 334

drìksna, ksne">drìksne, driksna, ksne">driksne,

1) ein schmaler Strich, Streifen, eine Schramme:
sarkanas drīksnas vien nuostaipījušās LP. VI, 75. vaŗavīksnei ir septiņas driksnas. uz ieplīsušas glāzes ir re̦dzamas driksnas Adsel;

2) drīksnas Kokn. n. Etn. IV, 33, driksnes, Späne, kleine Stückchen
Adsel, Lasd.: [dē̦lu mātes istabiņa skaidiņām, drīksniņām (Var.: driksniņām) BW. 23617 var.]; Tannenrinde Laud.;

3) drīksna, die Blütennarbe:
ziedu putekļi izbirst, kad paša zieda drīksna vēl negatava Konv. ² 286;

4) der Regenbogen
Mar. [Wohl nebst drikses, drīsme u. a. eine Ableitung von der Wurzel der- "reissen" in dìrât u. a.; vgl. Persson Beitr. 779.]

Avots: ME I, 500

dũkans [C., Tr., Bl., PS., Jürg., dûkans ² Salis, Ruj.], graubraun (von Pferden): dūkans zirgs, der Schweissfuchs. dūkans mans kumeliņš BW. 15905, 12. [Nach W. Schulze Berl. Sitzungsber. 1910, 711 und Lidèn Stud. z. tochar. Sprachgesch. 26 zu le. dūksne, dùksts "Pfütze" u. a.; vgl. auch dūkt III.]

Avots: ME I, 525

dũksna (unter dûksne): auch (mit ù ² ) Lettg.

Avots: EH I, 346

dùksnēja ² [Meiran], dûksnēja ² [Daiben, Widdrisch, = dūksnājs]: purvmalas un dūksnējas Jaun. Draugs 1901, 96; vgl. dūksne].

Avots: ME I, 525

dûksnis ² (unter dûksne): auch Salis.

Avots: EH I, 346

dùksts, -s Mar., Tirs., Bers., Lasd., Laud., Fest., [Ronneb.], dùkste, Demin. -iņa, -īte BW. 29804 var., n. U. auch -iņš, ein Sumpf, eine Sumpflache, eine morastige Stelle, eine grosse Pfütze: nevar jau vē̦de̦ru par dūksti pataisīt, sagt der Lette, wenn er zum Essen aufgefordert wird, nachdem er schon genug gegessen hat. zirgi dūksti mina pagalmā. aug man bē̦ri kumeliņi, staigu dūkšu bridējiņi BW. 15905, 3. gan zināma ceļa dūksts: te pielija, te izžuva. [dūkstī kāju iemē̦rkuši BW. 22614, 2 var.]. pats labais kumeliņš iegulās dūkstiņā BW. 8789. [Nebst dūksne wohl zu dūkans (s. dies).]

Kļūdu labojums:
iemē̦rkuši = iemē̦rkusi

Avots: ME I, 525, 526

II dum̃pis [C., Nigr., dum̂pis ² Angern], auch bada dumpis, der Rohrdommel (ardea stellaris): es e̦smu it kâ dumpis tuksnesī Ps. 102, 7. [Zugrunde liegt wohl mnd. raredump "Rohrdommel", s. Sehwers 146.]

Avots: ME I, 515

dumûksnis, ksne">dumuksne Allend., Salis, [dumūcka Mar. "neliela dūksts meža ceļā"], dumucka Lems. n. U., Widdrisch [hier auch: ausgefahrene Gruft], einschüssiger Sumpf. [Zu dumbrs.]

Avots: ME I, 515

dzelkne, ksne">dzelksne, dzelˆknis [Kr.], dzelksnis [Ronneb.], gew. Pl.,

1) Mariendistel, Silberdistel (carduus marianus
RKr. II, 69; n. Konv. ² 2123 carduus crispus): ganuos gāju, dzelkšņus plūcu BW. 6260;

2) [dzel˜ksnis Ruj., Salis], Distel überhaupt:
dzelkšņu kruonis MWM. VII, 575;

3) [dzel˜ksnis Ruj.], der Stachel:
ruožu bez dzelkšņiem nav Apsk. I, 388.

Avots: ME I, 541

galuokne Ahs., galuoksne, galuoksnis Mag. II, 3, 120, galuone RKr. XVI, 123, Rutzau, galūne (li. galùnė) Lis. n. RKr. XVII, 88, galuotne (die gebräuchlichste Form), galuotnis, galuokniņa BW. 9588, 10105, wie von einem * galuokņa, galuoksniņa 10105,

1) der äusserste Teil, das dünne Ende des Baumes, der Wipfel, Gpifel:
galuoksnis ir tas, kas nuo kuoka tievgala atliek, kad vienu vai divi baļķus nuo ve̦se̦la ce̦lma izdabū Mag. II, 3, 120. pats priedīti nuodze̦nāju, pats nuocirtu galuoknīti BW. 8790. vēl ve̦damas kamaniņas līguo bē̦rzu galuoksnē 14464. vakars nāca, vāverīte, šaujies egles galuonē (Var.: galiņā) 13796, 2; 7516; LP. VI, 26. lē̦ni liecu tuo lazdiņu, kam riekstiņi galuotnī BW. 14748;

2) galuotne, die Spitze eines Berges, der Gipfel:
viņš uzkāpis kalna galuotnē B. Vēstn.;

3) galuotne (Gramm.), die Endung:
tāmnieki atme̦t vārdu galuotnes.

Kļūdu labojums:
14464 = 10464, 4

Avots: ME I, 595

gatavs (li. gãtavas),

1) fertig, bereit, vollendet:
ēdiens jau gatavs. [nevar gatavu dirst U., man kann's nicht fertig blasen.] nuo gatava izlīguoja, gatavā ielīguoja Ltd. 1748. lai gatava taisījuos līdz citam rudenim Ltd. 692. kuģi stāvēja uostā gatavi uz iešanu. žīds bij gatavs gaili pirkt LP. VI, 272. tā gatava nācēja, sie ist bereit zu kommen (oft: in des Freiers Haus, d. h. zu heiraten). mudīgi strādnieki jau ap pusdienu bijuši gatavi (fertig mit ihrer Arbeit) Etn. III, 172. kad lini gatavi (wenn die Flachsarbeit beendet ist), tad viņi ve̦d granti Etn. III, 73. gatavi milti! basta!

2) reif:
labība, augļi jau gatavi;

3) fertig, zu Ende, tot:
dabūjis netīšu sitienu pa deniņiem - gatavs LP. VII, 37. kâ lika galvu pret bē̦rzu, gatavs bija LP. V, 166;

4) fertig, dass nichts daran fehlt, leibhaftig, echt:
saimniece bijuse gatava pūce LP. IV, 146. vīrs bijis tāds dieva duots - gatavs vientiesītis VI, 344. sala gatavs tuksnesis IV, 111. ūdeni nest bijušas gatavās muokas Jauns. Balt. gr. I, 16. [Wohl aus slav. gotovъ " fertig" entlehnt.]

Avots: ME I, 609

gŗaût ² [Nigr., Dunika, Gr. -Essern], gŗaûju, gŗâvu (li. griáuti "niederbrechen, donnern"),

1) tr., stürzen, schleudern, zertrümmern, zerstören:
nuo visām slē̦ptuvēm sē̦ru un uguni gŗaut Brig. jums, šķiet man, pē̦rkuonu nav kuo gŗaut Vēr. II, 102. piļu mūŗus viņš ir gŗāvis Janš. de̦vušies uz Alūksnes pilsētiņu, tuo arī gŗaut LP. VI, 212. ve̦lna māte atjuož, sākdama smēdes jumtu gŗaut VI, 485. negrauj nuo galda bļuodu zemē! Plm. plūst lielie ūdeņi. sev citu ceļu gŗaujuot (mit Gewalt bahnend) MWM. VI, 49. pie kapa var ar gŗautu sirdi (mit gebrochenem Herz) vēl drīzāk kļūt MWM. VII, 18;

2) mit Erfolg schleunigst bewältigen:
kas tad visus darbus gŗaus un grūdīs Janš.;

3) intr., toben, rollen, donnern:
lai gŗauj ar aukas bargas Vēr. I, 1060. aiz kāpām gŗauj jūŗa Stari II, 83. pē̦rkuons gŗauj un vē̦tra brāžas Rainis. pē̦rkuons gŗauj, uzgŗaudams, rollt gewältig, unaufhörlich JR. VII, 2;

4) stürzen, mächtig schneien:
sniegs gŗauj; - tâ gŗauj kâ gŗauj, es schneit mächtig N. -Autz n. U., [Mitau];

5) sich eiligst begeben, mit Ungestüm eilen, stürzen:
gŗaut pruojām uz pili Rob. es tūdaliņ bez apduomas vai pašā ellē gŗautu Rainis;

6) erbrechen
Ahs. Refl. -tiês,

1) einstürzen, verfallen:
debess līguojas un gŗaujas Plūd. Rakstn. II, 9. pa druskām pīšļuos grausies un nīks MWM. VI, 406;

2) mit Gewalt Eingang zu finden suchen, einstürmen:
bē̦das raizes sirdī graujas JR. IV, 62;

3) toben, lärmen, poltern:
dzird: viens gŗaujuoties pie (auch gar) durvīm LP. VI, 517. ja labs cilvē̦ks, nāc iekšā! kuo gŗaujies? [Nebst gŗût zu la. ingruere "mit Heftigkeit hereinstürzen", gr. ἔχραε "überfiel", r. гру́хнуться "mit Geräusch zusammenstürzen" u. a., s. Berneker IF. X, 164 und Wrtb. I, 357 f., Bechtel Lexil. 334,Trautmann Wrtb. 100, Wood IF. Anz. XXI, 14, Persson Beitr. 284, Güntert Reimw. 171, Boisaq Dict. 1068.]

Avots: ME I, 672, 673

iẽrkas [Bauske], Pelzstaaffierung (durch Ausnähen der Pelznaht) L., St.; ierka "aitas vai arī citas ādas sluoksnes, nuoskūtu vilnu; tuo uzšuj plikajam kažuokam spruoslu vietā virsū, lai tas stiprāks. par vāju luopu arī saka: kâ ierka" Nerft. [Aus irka(s); s. dies.]

Avots: ME II, 59

[ìerušinât, ìeružinât, tr., einscharren: raganas vēmekļi ierušināmi spirkstīs LP. VII, 583. nabadziņi tika tuksneša smiltīs ieružināti Dok. A.

Avots: ME II, 59

il˜knis C., il˜kts, -s, L., A. XIV,I, 409. il˜kss, -s, [PS., Trik.], Frauenb., dial. ilkse LP. VII, 141, ilkši (Plur.) Vēr. I, 224, ilksne Kand. (durch Kontamination mit dem ähnlich lautenden ilkss, die Femerstange),

1) der Hauzahn des Ebers, der Fangezahn:
kuiļa ilkses LP. VII, 141;

2) ilkses, Backen- od. Schechtzähne junger Pferde
L., St., U.,

3) der Zahn eines Elephanten
Vēr. I, 224;

4) auch von grossen Zähnen der Menschen: baltie ilkņi vien caur ūsām pazibēja MWM. VI, 409. Nebst ilts zu li. ìltis, -ies "Hauzahn";
[le. ilknis vielleichi = li. iltinis "клыковый", woraus nach Schwund des i zwischen t und n le. ilknis entstehen konnte, und aus ilknis könnte das k von ilkts (für ilts = li. ìltis) bezogen sein; da ilkšu gen. pl. zu ilkts "Hauzahn" und ilkss "Femerstange" ist und an letzteres auch ilkši (wo š aus tj entstanden sein kann) erinnerte, konnte ilkss- (für ilkt-) in der Bed. von "Hauzahn" aufkommen. Anders darüber Būga KSn. I, 168. der li. ìltis aus * ìlktis herleitet und mit le. ilkss "Femerstange" verbindet].

Avots: ME I, 706

II il˜kss -s, PS., Wolm., Rujen, ilkse, ilksne Ans., Kand., Schlehk, Mag. VI, 2, 118, ilksnis [sing. od. plur?] L., ielukši Swirdsen BD. 169, ilkši Lassen,

1) die Femerstange am Wagen od. Schlitten:
medņi sākuši dziedāt, čirkstināt kâ ragavu ilksis A. XX, 145. es bērīti ilksīs jūdzu BW. 11417. ilkšņu zvans rūc Aps.;

2) die Stollen am Spinnrade, darin das Rad hängt
St., U., Nerft n. A. XI, 83. [Le. ilk- hier entweder aus * ielk- gekürzt oder im Ablaut zu ielukši, li. ìelek(š)tis "Femerstange". Zu li. ìena "Femerstange", le. ailis 1 - 3? - Vgl. auch ilknis.]

Avots: ME I, 706

izdarinât, 2): ausschneiden (?): muļķītis izdarina jiem nuo mugaru pa sluoksnei Pas. VI, 362 (ähnlich VII, 294; XI, 57); ausbrechen (tr.): i. kapuostus, die untauglichen Kohlblätter ausbrechen AP. i. ve̦cās kāpuostu lapas luopiem Warkl.; ‡

6) bessern, korrigieren
Stender Deutsch-lett. Wrtb.: tās vietas, kur kas misējies, i. (unter "corrigieren"). In den Belegen aus Lettg, könnte das -a- hier auch ein altes e, vertreten, vgl. ‡ II izderinât.

Avots: EH I, 441

izsàutêt, izsàutinât, fakt. zu izsust,

1) ausbähen, ausbrühen:
sēnes. guļ man pūra dibinā izsautē̦ta vīksnes kūze BW. 23333, 1. izsautināja sluotu mīkstu LP. VI, 836;

2) durchprügeln:
ganu. Refl. - tiês, sich abbähen, ein Schwitzbad nehmen: labi izperies, izsautējies mīksts kâ lūks R. Sk. II, 141.

Avots: ME I, 796

kā`rta,

1): vē̦tra salauzusi mežā kuokus kārtu kārtām Ahs. liepu mizas izmērcē un izplêš kārtas (strēmeles, sluoksnes) Seyershof. skapītis bija ar kārtām (plauktiem) Iw. augšas kārtā (= plauktā) Janš. Džimtene V, 96, jāšūdina saimniekam jauna k. (Anzug)
Janš. Apsk. 1903, S. 222, AP. u. a. pašūt vienu kārtu brunču Seyershof. vasaras k:, Sommeranzug Sonnaxt. laulājamā k.; ein Traukleid Salis.. gani pielīka vadmalas kārtu;

2): visa tā k. izmirusi, die ganze Generation ist ausgestorben
BielU. mātes kārtā AP., schwanger. cilvē̦ku k. Segew., das Menschengeschlecht;

3): kartās iet (uz muižu) - auch Fest., Lös., Lub., Pernigel, Sussikas; dafür auch: uz kārtām iet AP. kārtās braukt (uz muižu) Salis. kārtā iet (uz muižu) - auch Salis. sluoksnes lecina dažreiz pa div[i] kārt[i] (zweimal)
Strasden. vienam kārtam Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, = viênkārt.

Avots: EH I, 604, 605

krencele,

1) auch krencelis Oppek. n. U., die Dolde, Traube: nuoraun uogu krènceli ² Mar. n. RKr. XV, 120;

2) ein krummei Baum:
ve̦ca vīksne ir ne˙kam nederīga krencele Druw.;

3) ein altes, mageres Tier, namentl. eine solche Kuh:
es savu ve̦cuo, izslauktuo krenceli pārduošu Sassm.

Avots: ME II, 273

kũza, kūze, ķūze, der Stock, Stab, Prügel: silā gāju kūzas griezt BW. 11336. būs viņā saulītē ar kūziņu jāstaigā 31492; 21571, 1; 23213, 1; LP. VI, 664; VII, 1286. gul man pūra dibinā izsautē̦ta vīksnes kūze BW. 23333, 1. dē̦ls paņēma kūzi LP. VI, 451. mana ruoka, ievas ķūze, svainīt, tava muguriņa! BW. 26080, 1; 31469; Etn. II, 2; LP. V, 275; der Akk. kūzu BW. 31499. Sprw.: pasaki nabagam, nabags ķūzei, ķūze visai pasaulei, pflegt man von einer Klatschbase zu sagen. Aus mnd. kuse "Keule".

Avots: ME II, 339

lādzeknis, lādzeksnis, eine Art Pflanzen: lādzekņu lapas A. XX, 647; tur bija lieli un re̦ti kuoki, zem viņiem ladzekšņi XVII, 291. Vgl. lẽdzêksne.

Avots: ME II, 436

‡ làicene ² (gew. im Plur.) Lubn., = ksne">laiksne.

Avots: EH I, 711

‡ laiksna Wessen, (mit ài ² ) Kalupe, = ksne">laiksne.

Avots: EH I, 713

laiksnis (unter laiksne ): mit ài ² in Skaista, wo daneben auch làikšnis ² (n. FBR. XV, 36) und làikšņe ² . Der gen. s. laikšiņa Tdz: 36612 aus metrischen Gründen für laikšņa?

Avots: EH I, 713

‡ laĩkušņa N.-Peb., = ksne">laiksne.

Avots: EH I, 713

I laiska, das Blatt am Flachsstengel, am Getreidehalm: linu, labības laiskas jau nuokaltušas Garrosen. Zu laiksne.

Avots: ME II, 410, 411

II laiška [mit hochle. šk aus šķ? oder ein Lituanismus?], laišķu od. laĩšu lapa, gew. der PL., auch laišķi RKr. III, 130,

1) baltās laîšķu [C.] lapas, die Seerose (nymphaea)
Kav., RKr. II, 74; dze̦lte̦nās laišku lapas, die Teichrose (nuphar) Kav., Rkr. II, 74. jāsien pie pieres baltvēderes, laišķu lapas Etn. IV, 52. ja galva sāp, tad jāpiesien dadžu lapas vai arī lēpju lapas (laišku lapas [aus Odensee]) Etn. II, 135. te auga laiškas un ūdens aglītes Apsk. I, 613; 2) laĩšķi, der Lauch Nigr.: [izskriešu dārzā saplūkt laišķus Janš. Dzimtene ² I, 281. - S. laiksne].

Avots: ME II, 413, 414

laiskanica Selg. n. Etn. IV, 129, = ksne">laiksne (s. dies).

Avots: ME II, 411

lecinât;

1): dziedāt kāzu dziesmas un l. (schwenken)
eglītes (= eglīte 3) Frauenb.;

3): luocīdams un lecinādams ... kumeļu Janš. Līgava II, 97;

4): lecināts piens - auch Ramkau. l. rutkus - auch Ramkau. l. putraimus - auch Iw. l. ar dakšām salmus pa durvīm ārā ebenda. l. muldā grūbas Frauenb. l. (von Spreu reinigen)
labību Perkunen. i. miežus Liepna. l. kartupeļus - auch N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043;

5): "atplêst" Strasden: l. sluoksnes, ar kuo kre̦tuļam dibe̦nu taisīt; ‡

6) sich begatten machen (von Tieren)
Dunika, Iw., Wessen: vest ķēvi l.

Avots: EH I, 730

[lēdzēkne Nerft, Schwitten], ksne">lẽdzêksne C., [lẽdzeksnis N. - Peb., [lèdzekšņu ² lapas Lös.], lēdzēkste, [lēdžekste Etn. IV, 130], lēdzêksts, - s Lub., [lèdzèksts ^2, - s Bers., lēdzēkstis Sehren, lẽdziêkša PS.], lēdzirksnis, [lēdzirkne (s) Morizberg], lēdzirknīte BW. 32392, gew. Pl., auch [lēdzirkstes Bres.], lẽdzer̂kstis (nom. pl.), lēdzer̂kstes Mar., lêdzer̂knes ² Treiden], ksnes">lẽdziêksnes Ramk., Kohlkratzdistel (cirsium oleraceum) RKr. II, 69; [lēdzirksni U. (man beachte den Anklang an vīdirkšņi!), Wiesenkohl (cnicus oleraceus). Vielleicht sind dieselben Pflanzen lẽdakš [a] Dond. und lẽ̦durkšni in Westkurl. - Zu li. lė´gersa" girios žolė, kiaulių̄ labai ėdama" bei Būga KSn. I, 1, lėgėstos "Hundegersch".]

Avots: ME II, 456

[leĩdzirknes Stuhrhof, = vijgrieži;] leidzirknē BW. 21871, 6, Lok. s., Name einer Pflanze; vgl. lēdzirknīte (unter lẽdzêksne).

Avots: ME II, 447

[lieldzirkšņi (auch in Neu - Laitzen) Wid., ="ušņi". Vgl. lẽdzêksne usw.]

Avots: ME II, 498

liêls,

1) [bei Manz. Lettus lielis (li. lielis Miež.), lielas (?) kauls], das Schienbein, die Wade; der Fuss (pars pro toto):
liksim od. laidīsim lielus vaļā! wollen wir uns aus dem Staube machen;

2) zābaka liels, der Stiefelschaft;

3) [egles liêls "nesamērīgi liela izaugusi kuoksnes viena puse" Trik.; "egles stumburs" (?) Morizberg; egles liêls ² "tā egles puse, kur gadskārtas lielākas, cietas, iesarkanas" Stenden, Wizenhof; "die der Sonne zugekehrte, härtere und rötliche Seite einer Fichte"
Wirginalen; "ja egle aug purvainā vietā nepareizi apgaismuota, tai saules pusē ruodas lielas un rupjas gadskārtas, bet pretējā pusē sīciņas; šādu, grūti zāģējamu, trauslu (egles vai priedes) augumu sauc liêlu" N. - Peb., Gudenieki]; die härtere Seite der Nadelbäume: skuju kuokiem, sevišķi eglēm, vis˙vairāk purvā augušām, vienuoss sānuos kuoks ir cietāks, pabrūns un biezākām augumu kārtām, pret pūšanu arī izturīgāks, tuo sauc par liêlu Druw. Etn. II, 161, Golg., AP., Etn. IV, 130; ["liêls kuoks Selsau, = lielains kuoks". - Wenigstens in den Bed. 1 u. 2 das substantivierte liẽls; zur Bed. vgl. li. leilas; vgl. auch Grünenthal Изв. XVIII, 4, 139 und AfslPh. XXXVIII, 138. Der Bed. 3 liegt wohl zunächst die Bed. "Wade" zugrunde].

Avots: ME II, 502

liẽpûksnãjs N. - Schwanb., liẽpûksnẽjs [C.], liepuksnējs Golg., liẽpuksnis Aps., liẽpûksnis PS., das Lindengebüsch; liepūksneji, Lindengebröche L. [lielpuksnis BW. 13655, 2 var. ist eine volksetymologische Anlehnung des missverstandenen Worts an liels, s. P. Schmidt RKr. XIV, 8.]

Avots: ME II, 504

ļuminât, ‡

2) = ļùnkât Stenden: neļumini mietu! ‡ Refl. -tiês,

1) = ļumêtiês 3 (?): lai kājas ļuminājuoties nepaklūp Dünsb. Temps 18;

2) = ļumdêt ² 1 Stenden: tam jau mãrksne ļuminās vien (nuo tre̦knuma), man viens zuobs ļuminās (wackelt).

Avots: EH I, 774

lûznis, der Ort im Walde, wo viele gebrochene Bäume sind Naud.: līdz tie par puostašu un lūzni neizvirtīs... MWM. VI, 487; [Matiņa lūznis, ein Wald in Segewold RKr. IV, 112.] Der Pl. lûžņi,

a) Fall-, -Lagerholz.
rāceņiem vīknes kâ lūžņi, von üppigen Kartoffelstauden Kand. caur dažādiem dūkšņiem un tuksnešiem un lužņiem un gravām un brikstuļiem Dünsb.;

b) allerlei Kram:
sentē̦vu lūžņi, Urväterhausrat. Vgl. lûžņa. Zu lûzt.

Avots: ME II, 521

màldît, -u, -ĩju,

1) intr., irren, fehlen
L., St.: [tie, kas tuksnesī maldīja Psalm 107, 4.) kālab velti lai mans gars bezgalībā malda (gew. maldās)? JR. V, 16;

2) tr., irre führen, täuschen:
jeb mani acis malda? Apsk. Refl. -tiês, irren, sich verirren: dē̦ls maldījās visu dienu pa mežu. es e̦smu maldījies savās duomās. prātiņš tāļi maldījās BW. 9944. Subst. màldîšana, das Irreführen, Täuschen; màldîšanâs, das Irren, Fehlen; màldîtãjs, wer irre führt; màldîtãjiês, wer irrt, den Weg nicht finden kann LP. VII, 942. [Wohl zu me̦li (s. dies), mèlst, gr. μέλεος "vergeblich, nichtig", arm. molor "irrend", ir. mellaim "betrüge", av. mairya- "betrügerisch", s. Walde Wrtb,2 457 und Pantzerhielm Thomas Festskrift til Prof. Alf Torp, S. 151,1

Avots: ME II, 557

mīksnējs,

1): viļņi aug mîksnējuos ² mežuos AP. gatavie augļi ir mîksneji Bērzpils, Nautrēni.

Avots: EH I, 821

nâcìrste, nāciris, ņâcìrksne Lub., [nācirksna Bers.], die Kupfershlange RKr. VIII, 101; LP. V, 83. Vgl. nâvcirksne.

Avots: ME II, 698

nevedĩba ,* die Unförmlichkeit: tā suoļu nuoskaņa nuo mūža spē̦ka, kas nāk caur neveidības tuksnesi Rainis.

Avots: ME II, 739

nùodarinât,

1): auch (zarus nuo kuoka, lapas nuo saknēm) Fest. n. sīpuolus Ramkau. n. eglei zarus Sonnaxt. n. zarus, kāpuostu galviņas, burkānus (lakstus nuolaužuot) AP.; "nuomizât, nuodīŗāt": n. nuolaistus kuokus, karpānus AP. baļķis nuodarināts Pas. VIII, 413. nuodarināt (mit a aus e̦?) trīs ādas luoksnes par mugaru Pas. VII, 293.

Avots: EH II, 38

nùonāvît (unter nùonâvêt): langsam quälend umbringen Saul. Vaŗavīksne 167 und 173.

Avots: EH II, 72

nùovḕrst [li. nuver̃sti "hinabstürzen"], tr.,

1) abwenden:
Jānītis nenuovērš acis nuo lagzdām MWM. X, 244. tad nuovērs savu cē̦luo vaigu! Rainis. [dievs... nenuovērsīs savu vaigu nuo jums Glück II Chron. 30, 9;]

2) abwenden, ablenken, beseitigen:
visus šuos kavēkļus nuovērsa kalta nauda Pūrs I, 121. viņa gribēja zē̦nam nuovērst pērienu Laps.;

3) abwenden, abwendig, abspenstig, abtrünnig machen:
tad viņa... bē̦rnus nuo manim pa˙galam nuovērsīs A. XX, 412. Refl. -tiês,

1) sich ab-, wegwenden, abweichen:
jauneklis kâ iztrūcies nuovērsās Neik. ļaudis nuo viņa vēl vairāk atrausies uu nuovērsīsies Latv. lizumniešu izluoksne nuovēršas nuo rakstu valuodas RKr. XVII, 89. Lokal mit z statt s im Stamme: nuovērzās A. XX, 2I3. nuovērzās un nevis nuovērsās pruojām MWM. X, 473;

2) nuovērtīsies vēl, du wirst noch herunterfallen
Grob. n. Etn. III, 65.

Avots: ME II, 885, 886

‡ pakrùoķe Sonnaxt "drēbes sluoksne, kuo liek zem kruoķēm, lai būtu kuplākas".

Avots: EH II, 145

paluôdze,

2): auch AP., (mit uô ² ) Orellen;

3): rauju te˙pat paluôdzē ² uogas Frauenb.; ‡

5) "paslieksne salmu gubenī" Druw.

Avots: EH II, 153

papar̂de [auch Serbigal, AP., Kl., Wolm., PS., Lis.; C., Golg., Jürg., Nitau, Wenden, Zögenhof; papar̂de ² Ruj., Salis, Lems., Līn., Nigr., Selg., Bauske, Lautb.]; tahm. papârde ² paparda BW. 32984, 1; 32399; papardis 32412,1; 431 1; papards 32415, 7, 32215, 11; [papards, -s Gr.-Buschhof, Zvirdzine]; paparīte BW. 32413; [ksne">papar̂ksne Preili], ksne">paparksne Sauken, BW. 3609; 32976, 3; paparkste 4147; 32413, 2; paparksts 32415, 11; paparksts, -s [Bers., Kreuzb., Warkl.]; (Demin.) paparkstiņa N.-Schwanb., [Zb. XV, 249], BW. 32415, 8; 32413,1; paparšķĩte 32412, 2; paparkšķĩtis 32414; paparkši LP. VII, 1277; papārkšiņa Lubn. n. Mag. XX, 3, 152, BW. 32415, 8 var.; paparkšiņa 32415, 8; paparšķi 17634, [papâršķi ² Dond.]; paparšiņa BW. 32415, 3; paparkliņa 32415, 11; paparnĩte 32412; paparņi Br.; paparži Br., BW. 4311; paparzina 13816; paparzītis 32415, 6; [papērksne Nerft]; aperde Kaudz., BW. 7243 [aus Nitau]; 32415 [aus Sinolen, Ramkau und Zirsten] (aus paparde umgelautet [aus Nitau ist ein solcher Umlaut sonst unbekanntl), paperži [aus AP.] 32984, das Farnkraut; Jāņa papaŗde, Adlerfarn (pteris aquilina) RKr. II, 76; me̦lnā paparde, aspidium cristatum Konv. ² 2321; saldā paparde, gemeiner Tüpfelfarn, Engelfuss (polypodium vulgare) RKr. II, 76. [paparn- - vielleicht aus papardn-; paparkl- vielleicht aus papartl-; paparkš- wohl mit "eingeschobenem" k aus papartj-; paparz- wohl auf irrtümlich aufgefasstem paparž- < papardj- beruhend. Als reduplizierte Bildung nebst li. 2papártis od. papartỹs und slav. paport zu ahd. farn "Farnkraut", ai. parņám "Flügel" u. a., s. Büga PFB. LXXIII, 335, Trautmann Wrtb. 206 und Waide Vrgl. Wrtb. II, 21.]

Avots: ME III, 80

‡ paspulgt, ein wenig schimmern (?): vaŗavīksne paspuldz liepu spraugās Sudrabkalns V. b. l. 56.

Avots: EH XIII, 175

pe̦lavniẽks,

1): auch AP., Grawendahl, Heidenfeld, Kaltenbr., Lubn., Prl., Sessw.: tur naksneņu pārgulēju: ... aiz ve̦ca pe̦lavnieka Tdz. 41525. krista tē̦vs kai lielais p. 36791; ‡

2) ein grosses Tuch
(palags), worin Kaff getragen wird Gr.-Buschh.: pajem pe̦lavnieku un atnes pe̦lavas! viņa apvilkuse tīri tādu kâ pe̦lavnieku.

Avots: EH XIII, 220

piêdruokne ² Ruj., Kandau, Dond., Wandsen, piedruokns Salis, ksne">piedruoksne L., = piedurkne; dürfte zu apdruoksts "Querdel od. Gürtel am Weiberrock" gehören (nach Būga Aist. Stud. 143).

Avots: ME III, 246

II pilˆt ² Dond., pilˆstu ² , pilu, tröpfeln (intr.): ūdens sākā pilt nuo griestiem un pilst vēl arvienu Dond. sviedri re̦tām lāsēm pilst Duomas IV, 354. varavīksne liekas pilstuot nuo pāva spalvām Duomas IV, 17. Nebst li. pìlti "giessen, schütten" zu pile (s. dies) und pil˜ns (s. dies).

Avots: ME III, 217

plaikšņa, gelbe Teichrose Aahof, Adsel; zu plaiksne.

Avots: ME III, 315

plaikstes, Pfannkuchen Grawendahl; vgl. plaiksne.

Avots: ME III, 315

plaisis "?": ūdens nesa plaiša lapu, plaiša lapa (=plaiksne?) mani nesa BW. 26027 var.

Avots: ME III, 315

plãksna, ksne">plãksne,

1) die Fläche:
punkti . . . atruodas vienā un tai pašā apgaismuojamā plāksnā MWM. VI, 237. plāksnu jeb plašuma mē̦ri, Flächenmasse;

2) die Platte, Tafel:
stikla plāksnas MWM. VIII, 154. āda palika tikai kâ uodere apakš metala plāksnām Konv. ² 452. fōtografisā plāksne Vēr. I, 1545, die photographische Platte. piemiņas plāksne, die Gedenktafel. šūniņas dažādi izveiduojas, gan par gariem pavedieniem, gan par bumbuļiem un plāksnēm Vēr. II, 721. savas uoliņas uodi dēj lē̦ze̦nās plāksniņās A. v. J. 1897, S. 618. Zu plākans resp. (wenn mit -ksn- aus -skn-) zu plāskans.

Avots: ME III, 329

plauki,

1) plaûki C., PS., Trik. (li. plaukaĩ "Haare"), plaûki ² Ruj., Salis, = plauka I Spr., Ronneb.: plaûki - tīrākās, labākās pakulas. Mar. n. RKr. XV, 130. par plaukiem Alūksnes pagastā sauc sīkas tinu škiedriņas; was im Weben vom Kamme abfällt U.;

2) Schneeflocken
Wend. n. U.;

3) Schelfer, Schinn
Warkl., (mit aû) Saikava : Māres dienā nedrīkst galvu sukāt, lai plauki galvā neme̦tas RKr. VI, 34;

4) Staub
Ruj. n. U.;

5) Mutterkorn
(auch me̦lni plauki) U. - Vgl. plauka; in der Bed. 5 dürfte es zu plaûkt I gehören (während Persson Beitr. 806 f. plauki 5 von plauki 1-4 und plauka nicht trennt).

Avots: ME III, 324, 325

plaũksna, ksne">plaũksne Ahs., = plauksta: viņš iesita man ar plauksnu par muguru. ar plauksni situot nesāp.

Avots: ME III, 325

plē̦ksna, ein dünnes Häutchen Wid.; plēksne "Haferspelze" Fest. n. Etn. IV,165; plēksne Stelp., Thomsdorf, eine dünne Schicht, ein dünnes Blatt: bildes plēksnīti var nuo papīra nuoņemt Stari II, 480; plêksne ² Lautb., plẽksne Wandsen, Neuenb., Bauske, eine dünne, unreife Schote (in Wandsen auch etwas Dünnes überhaupt); plẽksnes, der Schinn: plēksnes izē̦d matus nuo galvas Ahs. n. RKr. XVII, 46; vgl. pluoci 2, pluoksna, pluoksne.

Avots: ME III, 338, 339

I plekste (li. plẽkštė) Karls., Treiden, ein Demin. pļekstiņa BW. 30885, Flunder, Butte (pleuronectes flesus L.) RKr. VIII, 105; IX, 93. Zu einer Wurzelform plek- resp. plesk- (s. unter pleksne II); vgl. auch Büga PFB. LXXIII, 336.

Avots: ME III, 334

plīksnis "?": tvīkstēt tvīkst plīkšņa lapa BW. 12982 var. Vgl. plaiksne.

Avots: ME III, 347

I pliska, comm., ein zerlumpter, zerkodderter Mensch U. Vgl. pliksnes, sowie Būga PФB. LXV, 320 und Persson Beitr. 805 und 881.

Avots: ME III, 346

I plūksnas, ksnes">plaksnes, plūksni U.,

1) Ausgezupftes,
(plũksnas C.) Charpie, Abfall von Flachs, Hede (plũksnas Katzd.): nuo plūksnām mē̦dz zirgu pinekļus vīt Alksnis-Zundulis. kundze plūksnas vāts apsiešanai sagatavuoja Lautb. Luomi 86. nuo ve̦cām kuģu tauvām plūksnas jāsavāra ar me̦du un jāliek uz slimuo vietu Etn. IV, 110. zīda plūksnas, Wirrseide Dr. plũksna(s), Faser(n) C.; ja ēvelē plūksnuotu kuoku, pie tā paliek plūksnas (mazas skaidiņas) Mitau; plũksnas "von der Innenseite eines Felles Abgeschabtes" N.-Peb.;

2) plûksnas ² Ahs., plūksniņi Kremon n. Mag. III, 1, 106, Hug. n. U., die weisse, im Winde flatternde Birkenrinde;

3) plũksnas, die feinen Federn der Vögel
Arrasch. Entweder nebst li. plúksna "Feder" LChr. 372, 15 zu le. plaûka 1-3 (s. dies), wobei die Bed. "Ausgezüpftes" durch plùkt beeinftusst sein kann, oder aber - wenn mit -ksn- aus -skn- - zu pluska (s. dies); in Betracht kommt ausserdem noch li. plùnksna "Feder".

Avots: ME III, 361

priẽdulãjs PS., C., Arrasch, Bauske, Wandsen, Bers., U., N.-Schwanb., priẽdula C., prieduls Manz., priedulis L., priẽdũla N.-Peb., priedule, priedulene U., prieduols, prieduola, ksne">prieduoksne U., prieduoksnis Kronw., ein kleiner Kieferwald, das Kiefergehege: kas tā tāda dziedātāja aiz lielā priedulāja (Var.: priedaliņa)? BW. 515, 5 var. kuo tie mūsu suņi rēja, pa priedulu staigadami? 23509, 2 var. šķitu biezu priedulāju (Var.: priežu mežu), maliņā stāvē̦dama 21478. balta, balta meita te̦k caar zaļao priedalāju 29614. priedulājs" kuŗa zeme krietni izrakņāta LP. VII, 957. kaš tur spīd, kas tur viz caur zaļuo priedulāju (Var.: priedulīti; prieduliņu SDP. III, 27)? BW. 1286, 1. kas kait maņ negulēt prieduliņa kalniņā? vēji pūta, sili kauca, priežu gali ste̦bulēja 27560 var. es neietu pa siliņu, ne pa sīku prieduliņu: siliņš manas kājas dūra, priedes rāva vainadziņu 29268, 1. balss jau atskan tepat aiz prieduolas Dz. Vēstn. prieduola klēts, eine klēts aus Fichtenholz: sit, tautieti, uoša vadzi prieduoliņa klētītē (Var.: savā priežu klētiņā)1 BW. 24618, 11 var. mūc, māsiņa, prieduola (Var.: dzīparu) klētē! 33585. In Jürg. priẽdulãjs "ein junger Kieferwald" neben priẽdājs "ein alter (und grösserer) Kieferwald".

Avots: ME III, 392

‡ riežains "?": zem riežainas vīksnes Sārts Str. 261.

Avots: EH II, 380

sagrûst,

1): kuŗa liga sagrūduse (hat zusammenkommen lassen)
taidus skuopus panāksneņus? Tdz. 57007, 1;

2): zerhacken:
usnes nuoplūc, sagrūž cūkām Ramkau; ‡

3) mit einem energischen Ruck in Bewegung setzen:
iesēdinājis viņu ..., sagrūda ragutiņas Janš. Dzimtene II, 392; ‡

4) eilig und flüchtig verrichten:
ātri jau padara gan, bet ne˙kāda labuma nav: visus darbus tik sagrūž Siuxt. Refl. -tiês,

2): tagad, lietum mituoties, visi darbi sagrūdās vienā reizē Aps. Raksti I2, 165. ja Daugava būtu pa likuse mierā ar pirmuo aizsalumu, tad viņa tâ nebūtu sagrūduses ("?") Linden in Kurl.; ‡

4) zerstossen, zerstampft, zerhackt werden:
kad kāpuostus grūž, tad silē če̦tras reizes grìež riņķī, lai labi sagrūžas, lai nepaliek lapas AP.; ‡

5) fig., aneinander geraten
Segew.

Avots: EH XVI, 410

‡ salduksna Pampeln, salduksne ebenda, lactarius piperatus.

Avots: EH XVI, 424

salduksnis,

1) salˆduksnis Mar. n. RKr. XVII, 129; 136, N. -Laitzen, salduoksnis Kronv., saldūksne U., saldūksne ² Naud., salduoksne U., der Vogelbeerbaum
Oppek. n. U.; ein dem Striesenholz änlicher Strauch, der rote Beeren trägt, ein weiches, süsses Holz hat U.;

2) salduoksne, die Vogelbeere
Dr.;

3) salduksne Freiziņ, ksne">saldūksne Heniņ, ksne">salˆdūksne ² Autz, eine Art essbarer Pile. zu salˆds.

Kļūdu labojums:
Pile +Pilze

Avots: ME II, 669, 670

‡ saldūksnis,

1) = saldūksne 3 (mit alˆ) Lubn.;

2) "ein süsses Gewächs"
Wessen.

Avots: EH XVI, 425

sa-uôst, freqn. sa-uostît, tr., intr., erwittern, riechen; etwas Geheimgehaltenes spüren U.: sauož pelējuma smaku Vēr. II, 1238. suns nevarēs tavas pē̦das sauost Dīcm. pas. v. I, 55. tuksneša iemītnieks jau ar de̦gunu sauož, kas ir braucis pa ceļu A. XXI, 583. sa-uoduši Dreimanim kviešu sili sē̦tmalī BW. 14431. ragana bij sauoduse, ka kungs taisuoties viņas pameitu precēt LP. IV, 102. Refl. -tiês, viel riechen (tr.): svešu smaku sauodies LP. I, 93.

Avots: ME III, 778, 779

sarul˜lêt, tr., zusammenrollen, -wickeln; glattrollen: sarullē̦tas papīra luoksnes Poruk. gan ar vāli savetēšu (sc.: dziju), gan ar rulli sarullēšu BW. 8402, 6. Refl. -tiês, sich zusammenrollen, sich zusammenwickeln.

Avots: ME III, 723

sasluoksnêt, tr., mit einem schmalen Bast- od. Lederstreifen (sluoksne) zu(sammen)binden.

Avots: ME III, 738

II sataurêt: auch Bērzgale. Refl. -tiês: auch Līvāni, N.-Schwanb.: papīra luoksne (tāsis) karstumā sataurējas Stom. raga ķemme sataurējusies (= sagrìezusies greiza) ebenda.

Avots: EH XVI, 456

sàusne Ronneb., Smilt., ksne">sàuksne Planhof, sausna Laud., gew. der Plur. sausnes C., Mag. IV, 2, 91, U., Adleenen; Bers. n. A. XVI, 284, N. - Peb., sàusnes ² Neu - Rosen, auch sausnēji U., der männliche Hanf, Passhanf: es izaugu pie bāliņa kâ sausnīte kaņapēs BW. 9652, 1. - rudzu sausnītes, euphrasia odontites L. Stockm. n. RKr. III, 70. sàusne ² Warkl., eine verdorrte Stelle am Baum.

Avots: ME III, 776

savĩtêt Koddiack, savìtêt ² Gr. - Buschhof, Mar.,

1) = savietēt; welken lassen Neugut, (mit ĩ) Nötk., Jürg., Kl. - Dselden; "ļaut apvīst, bet neizkaltēt gluži sausu" Sessw., Selsau, Schwanb., Druw., Golg., Laud., Aahof, Lös., N. - Peb. u. a.: s. zâles;

2) = sasautêt Fehsen, Vank., Sessw., (mit ĩ) Serben: savītēju vīksnes kūzu BW. 23213, 1. Refl. -tiês, sich abbähen: sestdien būs pirts, tad varēs savītēties N. - Peb.

Avots: ME III, 790

I se̦l˜ga,

1): auch Kaugurciems (hier - 20 Faden Tiefe),
Salis n. FBR. XV, 55; ‡

3) "?": tik sausa smilšu s., it kâ še tuksnesis būtu Skalbe Raksti III (1938), 205.

Avots: EH XVI, 476

sē̦rksna Wessen, Ledmannshof, ksne">sērksne Spr., sērksnis Döbner n. U., L., sērksniņš BW. 27957, 11, die Schneekruste. Nebst li. šerkšnas "Reif" zu sē̦rsna; vgl. dazu Būga KSn. I, 290.

Avots: ME III, 829

‡ *sērksnêt, zu erschli˙essen aus apsērksnet(iês).

Avots: EH II, 482

siksna (li. šikšnà "feines, gegerbtes Leder zum Riemenzeug"), siksns Manz., siksne Glück, L., U., (sikniņām BW. 29940 var. wohl fehlerhaft für siksniņām), der Riemen: tam izdīrāja siksnu nuo muguras Etn. IV, 54. kurpes siksnus atraisīt Manz. Post. I, 28; 37. satina baušļu siksnas Vēr. II, 855. visiem viena siksna ple̦cu spiež Duomas IV, 237. siksniņām (Var.: siksnītēm), sprādzītēm jauna puiša kumeliņš BW. 29940 (ähnlich 13910). viņš par tuo dabūja siksnas (Prügel) Vēr. v. J. 1904, S. 410. Sprw.: siksnai divi gali J. Kr. II, 325. siksnu tapina, lūku atduod Br. sak. v. 1084. - Die Verbindung mit ai. š̍ikya-m "Schlinge, Tragband" und gr. χισσός "Epheu", χίτταρις· διάδημα (bei Persson Beitr. 148) bleibt deshalb zweifelhaft, weil für das balt. Wort wahrscheinlich zunächst von der Bed. "Leder" auszugehen ist (vgl. auch sikspārnis); und der Bed. wegen scheint auch Būgas Zusammenstellung PФB. LXV, 304 mit ksl. sьcati "harnen" u. a. unannehmbar. Wenn das "Leder" als etwas "Zähes, Hartes" aufgefasst ist, zu sîksts.

Avots: ME III, 837

silkss, -s u. a.,

1) silkss, -s Meselau (mit ìl ² ), Wessen, Selb., Laud., silkse, silˆksis ² Dond., Dunika, Kalleten, Kurs., Lin., Wohlf., silksis Lasd., Saikava, silˆksnis Lis., sìlksnis Neuenb., silˆksnis ² Ruj., Salis, Zögenhof, Karls., Deg., Kalleten, silksnis U., Bielenstein Holzb. 562; Etn. II, 123, Kegeln, Ronneb., silksne Spr., sìlksts ² , -s Kl., U., Bielenstein Holzb. 562, Plur. silksis U., silkstis U., Bielenstein Holzb. 562, silksnes U., Bielenstein 1. c., die weiche Unterlage (der Halsring) des Kummets:
nuo saku silkses lrda laukā salmi Jauns. III, 279. tu nemāki silksi (Var.: silkšus, silksni, silkšņu) pīt (Var.: šūt) BW. 22621. nuomauci tam zirgam tuo silksni! LP. VI, 44. nu sauc (bei der Versteierung) aŗamu silˆksi ² [nom. s. silksis] ar rīkiem un sānsaitēm Janš. Bandavā I, 12;

2) silksnis (Sing.), die Kummethölzer
Ekau;

3) sìlksis ² Birži, sìlksts ² , -s Mar. n. RKr. XVII, 132, Plur. silkši Oppek. n. U., = ilks(i)s, die Femerstange(n);

4) silksis, der Faulpelz
Lasd.;

5) silkšu (zu silkss

1) duoņi, die Seebinse (scirpus lacustris
L.) RKr. II, 78. In der Bed. 1 (worauf Bed. 2 beruht) etwa zu li. šilkė "eine auf Wiesen wachsende spargelariige Pflanze"? In der Bed. 3, wenn diese nicht etwa aus dem Reimwort ilkss übernommen ist, etwa zu gr. έ'λχω "ziehe" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 507)? Zur Bed. 4 vgl. arm. hełg "langsam, träge" (bei Walde 1. c.).

Avots: ME III, 839

šķe̦tra,

1): auch Lems., Orellen; "vīksne, guobä Seyershof;

2): auch Frauenb.; ein undichter Besen
Ramkau;

3): auch Ramkau.

Avots: EH II, 632

slê̦gzna Warkl. "=slīksnājs": vgl. slēsne und slēksne.

Avots: ME III, 928

‡ slè̦ksna ² Lubn., = ksne">slēksne II.

Avots: EH II, 524

‡ slèksnis ² Saikava, = ksne">slêksne I.

Avots: EH II, 524

slẽmere Planhof "sluoksne, luoksne": gaļas, drēbes slẽmere Salis. Wohl aus *stlēmere, und dies mit Metathese aus strẽmele.

Avots: ME III, 928

slḕ̦ns ² (so zu schreiben statt "slè̦ns ² " ME. III, 928): sluoksne slē̦nas pļavas Jauns. J. un v. 12. ‡ Subst. slē̦nums, die Niedernng (?): ieraudzījis pļavas slē̦numā zirga pē̦das Jauns. J. un v. 102.

Avots: EH II, 524

slìeksnis (li. slenksnis "Schwelle" ) PS., Wolm., Serbigal, Neuenb., sliêksnis ² Ruj., PlKur., Salis, AP., Līn., Iw., slìeksnis ² Lös., Nerft, Preili, sliêksne ² Karls., slieksne U., oft auch sliegsnis (sliegsne) geschr., die Schwelle U., die hohe Türschwelle Biel.: pieteikusi, lai pār slieksni neiespeŗ Neik. - slieksnīša nauda, Schwellengeld, auf Hochzeiten gebräuchlich U.: latviete ne˙vien pie durvīm meta "slieksnīša naudu", bet ir ugunī Pūrs I, 109. Von Leskien Abl. 343 (mit?) zu li. slinkti "schleichen" (= le. slìkt ) gestellt. Wenn dem so ist, muss man an die ehemalige hohe Schwelle einer niedrigen Tür (s. Bielenstein Holzb. 60) denken, über die man gleichsam hinübergleiten oder kriechen musste.

Avots: ME III, 938, 939

sluogsne, s. sluoksne.

Avots: ME III, 944

II sluõkât Bauske, (mit ùo ² ) Warkl., prügeln. Wohl zu got. slahan "schlagen". Wenn eigentlich: breitschlagen, weiterhin zu sluokatnes, sluokatnis, sluoksne. Ähnlich li. plàkti "schlagen" neben le. plaks "flach".

Avots: ME III, 944

sluoksna (unter sluõksne): trīs ādas sluoksnas Pas. VIII, 276.

Avots: EH II, 530

I sluõksnêt C., Kandau, Bauske, Selg., Siuxt, U., Celm., Pas. II, 175 (aus Setzen), -u, -ẽju, sluõksnît C., (mit ùo ² ) Kr., Kl., Lis., Saikava, durchpeitschen W.-Livl. n. U., prügeln, schlagen: ar ... nūju sācis sluoksnēt gultā guluošuo ve̦lnu Pas. III, 95. Ableitung von sluoksnes "Reiser"?

Avots: ME III, 945

II slùoksnêt ² , zerschneiden Lis.; Ableitung von sluoksne.

Avots: ME III, 945

sluokstes, gespaltene Weidenruten (Gesangb. v. J. 1786). Zu sluoksne.

Avots: ME III, 945

šluža PlKur, "ksne">varuksne".

Avots: ME IV, 60

‡ smalˆkātne Auleja "smalksne; aus feinen Teilen Bestehendes": piecirst smalkātnes (= smalku žagaru).

Avots: EH II, 533

‡ smalksnājs, = smal˜ksne">ksne (?): lapu kuoku s. A. Upītis Pirmā nakts 133.

Avots: EH II, 533

I smelkne Schlehk n. FBR. VII, 46,

1) "smalks mežs" Treiden, (mit elˆ ) Festen, Warkl. (vgl. smalce);

2) smelkne Kandau, meist im plur. (smelknes Iw. n. FBR. VI, 54), das feine Mehl, das beim Grützemachen abfällt
U., (smelkne) Wolmarshof, Ronneb., Drobbusch, Raiskum, (mit èl ² ) Warkl., Festen, Meiran, (smel˜knes) Bornsmünde, Grünwald, Deg.: viņš jau ne smelknes ("smalkas sē̦nalas") nevīdē nuo putraimiem atškirt Alksn.-Zund.; smelknes "visādi smalkumi (pe̦lus u. c.) " Stenden, Erwalen, "smalkas pe̦lavas" Dond., "siena (Dond., Wandsen, Matthiä), ābuoliņa, salmu, pe̦lu u. c. smalkumi" Kurs., Nachbleibsel, gemengt mit Staub und Sand; "smalki (siena, pe̦lu) izbirumi, mazas sēkliņas u. c." Nigr., (smel˜kne) Schrunden, Upesgrīva, "Malm" Karls.: uz kūtsaugšas nav vairs ne pe̦lu saujiņas; smelknītes vien vēl pa škirbiņām atlikušās. kūts priekšā, kur sìenu bāza, sakrājies liels pulks smel˜kņu Janš. saslaucījis smelknes nuo apcirkņiem un izcepis maizi LP. III, 92. pie miltiem jauca klāt smalkās pe̦lus, sìena smelknes Janš. Dzimtene ² II, 16. sagrābi smelknes un saber maisuos! Dond. skaidas, smelkni (Schutt?) LP. I, 149. matu smelknes VII, 674. smelknes Feilstaub L., Sägespäne U., Pulverstaub LD. n. U., Malm, (dzelzs smelksnes Dr.) Eisenfeilicht V. dzelzs smelkne, kaltuves atkritumi Konv. ^l 173. visu sieku dzelzs smelkņu iebēra vecītim acīs Pas. II, 116 (aus Siggund). smelkne "smalka smilts" Dienas Lapa 1891;

3) winzige kleine Exemplare:
zaķu smelkne (mit el˜ Bauske, mit elˆ Gr.-Buschhof) jūs! Bārda Zem. d. 100. kuo tu, bagātnieks, ar tādām smelknēm (kleinen, unbedeutenden Leuten) ielaidies? Stenden. Zu smalknes, smalks.

Avots: ME III, 957, 958

stilbeniẽks,

1) "?": siksnes ple̦ci, lūku krūtis, kaņe̦pāju stilbenieki BW. 31380;

2) Plur. stilbenieki, die Beinrüstung
Bergm. n. U.;

3) einer, der Stiefel trägt
Mag. IV, 2, 148, (im Scherz) U.;

4) auch stìlbinieks ² Warkl., Lubn., = stilbainis 2 Schwanb., Festen, Sessw. (mit ìl ² ), C. (mit il˜).

Avots: ME IV, 1068

‡ strùopains ² Nerft "?": paperksnei ir struopainas lapas.

Avots: EH II, 592

šūkne Schwanb., (mit ù ²⁾ Golg., Gr.Buschhof, = ksne%20I">šūksne I.

Avots: ME IV, 109

šũpalas Karls., Salisb., Stenden, šũpâles ² Bershof, Siuxt, šũpâkles (vgl. li. sūpõklê "Schaukel") Ronneb., Demin. acc. s. šūpāklīti BW. 32281, šūpaksnes Brasche, šūpeles Landskorona, šūplis U., šūpulis U., (mit ũ ) Salis, Wolm., šūpules Mag. XIII, 2, 68, (mit ù ² ) Mar., šūpuoles Spr.,Wid., (mit ũ) Autz, Bauske, C., Kand., Selg., (mit ù ² ) Gr.-Buschh., šūpuolis U., Demin. acc. s. šūpuolīti BW. 32239 var., šūpuoksnes LP. V, 355 (aus N.-Rosen), šūpuotnes Etn. II, 70; RKr. VI, 37, (mit ù ²⁾ Bers., Kl., Lös., Meiran, die (Oster)schaukel: lieldienās kārsam šūpules Mar. n. RKr. XV, 140. lieldiena vaicāja: kur kārs šūpules (Var.: šūpuli)? BW. 32273.

Avots: ME IV, 109, 110

II tàurêt ² Warkl., -ẽju, falten, zusammenrollen Zaļm. Refl. -tiês (mit àu ²⁾ Golg., Warkl., N.-Schwanb., Stomersee, sich falten, sich zusammenrollen: plāns dēlis, papīra luoksne karstumā sāk taurēties. ka[d] izgāju tauteņās, kai lapeņa taurējuos BW. 23955. Wohl zur Wurzel von tauņât II.

Avots: ME IV, 139

I tûksna Karkel, ksne">tūksne, tūksnis Für. I, *tûksns Karkel (zu erschliessen aus der Verbind. tûksna lapas), die Geschwulst: tesmeņa tūksne Iev. piens. tûksna lapas Karkel "eine Art Blätter, die im Walde wachsen und zur Heilung von Geschwülsten dienen".

Avots: ME IV, 278

tumsaliņa, tumsaunīca "?": tumsaliņa, naktaliņa traucē manu kumeliņu BW. 34081. tumsaunīca, naksnenīca, kas tev darba ar manim? 34079, 1. tumsaunĩca Nötk. "die das Dunkel liebt, im Dunkel arbeitet oder sich umhertreibt, sich schändlich benimmt, schändlich handelt".

Avots: ME IV, 262

tvìkt (li. tviñkti "anschwellen") C. u. a., (mit ĩ ) Dunika, (mit ì ² ) Kl., Prl., (mit î ) Adsel, N.-Wohlfahrt, -kstu, -ku, Schwüle fühlen U., vor Hitze schmachten U., dursten Manz. Lettus, U. (nach U. auch unpers. gebraucht); (fig.) nach etwas dürsten: ja auss tvīkst (brennt), tad aprunājuot Etn. II, 110. sirds man tvīkst Rainis Ant. un Kl. 90 (ähnlich: Purap. Kkt. 114). tu tvīksti vienā kaislībā JR. IV, 182. ruoze tvīkst Br. 175. kâ zari vare̦ni tev saules tvīkst U. b. 85, 67. patiesības tvīkstuošuo garu Vēr. I, 1311. pēc tās ( taisnības) tvīkst un cenšas visi krietnākie gari 1290. kauli tvīkst L., man hat innerliche Hitze. mute tvtkst L., man lechzt. ja nekaltē̦tu ābuoliņu sakrauj gubā, tad tas sāk tvìkt ² (pelēt, vai degt) Meiran. - Subst. tvīkšana, das Schmachten, Dursten: tuksnesī, kur . . . tvīkšana (Dürre) Glück V. Mos. 8, 15. caur badu un tvīkšanu (Hunger und Durst) nuomirt II Chron. 32, 11; tvīkums, die Schwüle, innere Hitze U.; grosser Durst U.: bezmiega nakšu tvīkumā MWM. VI, 559. tas būs jel rasas piliercs tvīkumā Juris Brasa 202. sārtuos apklāj bāls tvīkums Kaln. Ozolk. māc. 45. Zu li. tveñkti "anschwellen machen; schwül sein", tvankùs "schwül" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 709. tvenk- neben tveik- (in tvaiks u. a.) nach tven (in tvans u. a.)? Li. tvykti "tvīkt" bei Miežinis dürfte aus dem Le. entlehnt sein.

Avots: ME IV, 292

ur̃diņš Kand. "?": dze̦lte̦ns kâ urdiņš Kand.; wohl zu urdijs. izsiks kâ urdiņš (urdziņs?) tuksnesī B. W.

Avots: ME IV, 303

valgsne (kann auch ksne">valksne sein!) Bewershof, Pērse, feuchte Erde.

Avots: ME IV, 454

I valksna,

1) auch ksne">valksne (li. valksnė "Zug; Fischzug") St., U., valksnis Ekengraf, U., ein Fischzug; ein Zug überhaupt;

2) "?" : ve̦lkas kâ utu valksna Rite.

Avots: ME IV, 457, 458

varavīksna, ksne">varavīksne, s. vaŗavîksna.

Avots: ME IV, 475

vaŗavîksna,

1) vaŗavîksna A.-Laitzen, Golg., Lubn., Mahlup, Meiran, Oknist, Selsau, (mit î ² ) Frauenb., vaŗavīksna Altenwoga, Lesten, N.Bartau, Neuenb., Postenden, vaŗavîksne Lös., (mit î ² ) Assiten, Dunika, Felixberg, Kurs., Luttr., Matk., Neuenb., Nigr., Ruba, Selg., Wirgin., vaŗavīksne Glück Offenb. 10, 1, Alschw., Bixten, Funkenhof, Kalleten, O.-Bartau, Rudbahren, Samiten, Santen, Schrunden, Waldegalen, Zeezern, vaŗvīksna Base, Fockenhof, vaŗvîksne ² Degunen, Gudenieki, Pampeln, vaŗvīksne Gold., Hasenpot, Kreuzb., Laud., Schrunden, vaŗuvîksna Borchow, vaŗviksn Markgrafen, varavīksna Iw., varvîksne ² Dond., Stenden, varavîksna Atašiene, Auguliene, Baltinow, Cibla, Dubena, Homelshof, Kārsava,Kl.-Salwen, Liepna, Mahlup, Makašē̦ni, Malta, Pilda, Rundē̦ni, Saucken, Stirniene, Tilža, Warkh., Warkl., Welonen, Vidsmuiža, Zvirgzdine, varavīksna Mag. XIII, 2, 43, Adsel, Adsel-Schwarzhof, Alswig, Annenhof (bei Mar.), A.-Schwanb., A.Wrangelshof, Dobl., Drobbusch, Drosth., Fehteln, Gr.-Roop, Hofzumberge, Kastran, Kortenhof, Marzenhof, N.-Bergfried, Neuermühlen, N.-Schwanb., Paltemal, Pürkeln, Smilt., Trik., Wilzen, varavîksna N.-Laitzen, varavîksne Burtn., C., Dricē̦ni, Kalupe, Marienhausen, Wolm., Višķi, varavîksne ² Mesoten, Pankelhof, Ramkau, Ruhental, varavīksne U., Annenburg, A.-Ottenhof, Ascheraden, Autz, Bauenhof, Borchow, Breslau, Dahlen, Dickeln, Ekau, Ellei, Erwalen, Essern, Fossenberg, Gotthardsberg, Grosdohn,Grünw., Kalnazeem, Katlekaln, Kegeln, Kekkau, Kokn., Kolberg, Kr,-Würzau, Kussen, Laud,, Lieven-Behrsen, Lis., Marzen, Matthäi, Meselau, Morizberg, Nerft, Nitau, Nötk., N.-Peb., Odsen, Puikeln, Raiskum, Ramdam, Rodenpois, Römershof, Ruj., Sackenhausen, Saikava, Schmarden, Schujen, Schwitten, Serben, Sermus, Sessw., Setzen, Siuxt, Stackeln, Sunzel, Üxküll, Waidau, Weissenstein, Wenden, Zabeln, Zerrauxt, varaviksne Hasau, varvîksna Ringmundshof, varvîksna ² Plahtern, varvīksna A.-Bergfried, Grundsahl, Lipsthusen, Widdrisch, Zirsten, varvîksne Daudsevas, Kl., Plm., Sonnaxt, varvîksne ² Behrshof, Irmlau, Naud., Schlockenbeck, Segew., Treiden, varvīksne ² Orellen n. FBR. XI, 39, varvîksn ² Nauksch., Schlehk, Sepkull, Seyershof, varvīksne Alt-Moken, Baldohn, Bewershof, Fest., Fistehlen, Hochrosen, Kremon, Lappier, N.-Wohlfahrt, Nurmhusen, Oselshof, Pernigel, Pilten, Pussen, Remten, Schnikkern, Sehren, Selb., Sirgen, Suhrs, Talsen, Upesgrīva, Wain., varvīksn Ugalen, varavīsna, varvīsne Erwalen, varvīkse Schwarden, vaŗavîkste ² Lautb., varvîkste ² Alschw., varviksts Ugalen n. FBR. VII, 23, vaŗavĩga Neuhausen, vaŗarīkste Rutzau, varariksne Infl. (gehört im Kreise Jaunlatgale), der Regenbogen:
varavīksne debesīs BW. 26029. varavīksna dzeŗ ūdeni Kokn. n. Etn. II, 185. vaŗavīksne uzve̦lkuot nuo upēm, jūŗam ūdeni, un tamdeļ lietus līstuot Kurs, ja varavīksnei rāda ar pirkstu, tad pirksts nuopūst Ronneb.;

2) vaŗavīksnīte Konv. ² 1054; Preip. 36, die Regenbogenhaut (im Auge);

3) vaŗavīksniņa, ein Fisch;

4) ein (regenbogenfarbiger) Hundertrubelschein :
vai tu nevarē̦tu aizšaut kādu varavīksni? Vēr. II, 193. Dürfte mit Metathese auf redupliziertem *vavarīksne resp. *vavarīkste beruhen und nebst li. dial. vove rikšfis dass. als "Gebogenes" zur Wurzel er "drehen, biegen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 270 f.) gehören, s. Donum natal. Schrijnen 400 ff.

Avots: ME IV, 483, 484

varvīksna, ksne">varvīksne, s. varavîksna.

Avots: ME IV, 481

velêknis Kaugershof, Wolmarshof, veleknis U., Karls., Salis, velêkne PS., velekne Mahlup, Mar., Schwanb., Segewold, veleknīte Smilt., velekņu beņķis U. ve̦lē̦kns A. - Ottenhof, ksne">velēksne L., U., Bauenhof, Lemburg, Lenzenhof, Linden in Livl., Nötk., Seltingshof, ksne">veleksne Bielenstein Holzb. 440, velēksnis Lenzenhof, Nötk., Wolmarshof, die Waschbank: uz ve̦lē̦kna velē veļu ar vālēm A. - Ottenhof. viņas luoka tuo (= palagu) uz velêkni Janš. Bandavā I, 118. veleknei kāja nuolūzusi Mar. Rungulis velēja viņam pa muguru kâ pa velekni MWM. Vll, 883. tu... gaidīji kâ veleknis, lai klibais duod ar vāli virsū Plūd. Rakstn. I, 119. mugura kâ velekne (ein breiter Rücken) Mar. zīda kre̦kli, ze̦lta vāle, sudrabiņa veleknīt[i]s BW. 2592 var.; veleknis Ar., die zu waschende Wäsche.

Avots: ME IV, 528

ve̦lgs,

1): bez ve̦lga es dvēselē tuksnesi jūtu Skalbe Raksti III (1938), 205;

2): jūs apdveš zâļu ve̦lgā dvaša Straumēni 10.

Avots: EH II, 769

vībuokne, vībuoksnis, ksne">vībuoksne, s. vĩbuôtne I.

Avots: ME IV, 633

I vibuôtne A.-Ottenhof, AP., C., Grobin, Jürg., Orellen, PS., Ramkau, Schnehpeln, Siuxt, Trik., Wolm., (mit ì ² ) Erlaa, Gr.-Buschh., Heidenfeld, Kaltenbrunn, Kalz., KatrE., Kl., Kreuzb., Lis., Ogershof, Oknist, Selsau, Sessw., Sonnaxt, vibùotne ² Zvirgzdine, vībuotne Mag. IV, 2, 61; RKr. 11, 67; Etn. I, 29, Memelshof, Plur. vībuotnes U., vībuote Manzel, Glück, Plur. vībuotes U., vĩbutins Ladenhof n. FBR. XI, 72, vibuôkne ² Ladenhof n. FBR. XI, 67, Iw., vībuokne Lis., ksne">vĩbuoksne Grenzhof, Grob., Līn., Pankelhof, Schnehpeln, (mit ì ² ) Gr.-Buschhof, Plur. vībuokņi U., vībuosne, Beifuss (artemisia vulgaris L.): Jāņa zâle, kuo rauj Jāņa vakarā: vībuotnīte (Var.: vībuoknīte, vībuoksnīte, vībuosnīte)... BW. 32402. nuoķēruos vībuokņuos (Var.: vībuoknē, vībuoksnē) 21871, 3 var. vībuokšņu krūmā Janš. Mežv. ļ. II, 487... vībuotnēm un citiem tādiem sē̦tmalu un lauku ziediem Kaudz. M. 115. vībuotnes duod guovīm, lai būtu dze̦ltans piens Zvirgzdine. vībuokņa kauli, Beifussstengel Bielenstein Holzb. 404. Sprw.: sirds vībuotnēs (von cinem Verliebten gesagt) RKr. VI, 726. - tīrumu vībuotnes, artemisia campestris L. Latv. vībuote(s) wohl die älteste Formenfwederdissimilierf aus bībuotes (aus mnd. bibot), oder umgestellt aus bīvuotes (aus mnd. bifot)

Avots: ME IV, 633, 634

vīderksnīte, s. vīdrieksne.

Avots: ME IV, 634

vidgriezis Mag. IV, 2, 48, Plur. vidgrieži L. ("Schlangenkraut") U., RKr. II, 78, Behrshof, Odensee, (mit iê ² ) Schibbenhof, = vīgrieži, die Sumpf-Spierstaude (spiraea ulmaria L.). Etwa (auf vidus "Mitte" bezogen) umgebildet aus *vīdgriezis, und dies kontaminiert aus vīdr- (vgl. vīdriksne) und vīgriezis??

Avots: ME IV, 578