Paplašinātā meklēšana

‡ àizdraišķît, vollstreuen: a. ceļu ar zàlēm Erlaa.

Avots: EH I, 19

‡ àizķiņķît Jauns., anspannen, àizjûgt.

Avots: EH I, 35

‡ aptaišķît Stockm., besudeln: a. drēbes.

Avots: EH I, 121

aptašķît, auch aptašķêt (li. aptaškýti), tr., bespritzen, besudeln: asinīm, dubļiem. kāds bija viss ar tinti aptašķīts JR. V, 37. Refl. -tiês, sich beschmutzen: netīrumiem.

Avots: ME I, 130

aptràišķît ² [li. aptráiškyti], tr., beschmutzen, besudeln Erlaa: braukdams ar mucu, viņš aptraišķijis ar netīrumiem visu ceļu. Refl. -tiês, sich besudeln: bē̦rns aptraišķījies Bers.

Avots: ME I, 131

‡ atdrašķîtiês, sich satt toben (balgen) Bauske: vai nee̦sat vēl atdrašķījušies?

Avots: EH I, 139

atplaikšķîtiês, atplàiksnîtiês ² -snê- tiês, sich zerstreuen (von Wolken), schwinden, wieder sonnig werden, wie der hell werden, zum Vorschein kommen: izlijušie lietus debeši ap mēnesi sāka atplaiksnīties. [uz vakaru laiks atplaiksnījās Lisohn.] drūma vīra krūtīs bij atplaiksnījusēs pavasaras saulīte Līb. 50. piepeži nuo viņa acīm atplaikšķījās kā migla Blaum. meitenītei ģīmītis atplaiksnījās A. IX, 1, 349. acis atplaiksnās. sārtums atplaiksnnījās viņas sejā Niedra. krusti tikkuo manāmi atplaiksnījās nuo tumsas A. XI, 47.

Avots: ME I, 182

‡ atplaišķîtiês Celm., = atplaîkšķîtiês.

Avots: EH I, 158

‡ bir̂kšķît ² Salis, = bìrkstît.

Avots: EH I, 220

‡ blàšķît ² Oknist, = blàgžt ² : b. rudzus.

Avots: EH I, 227

‡ braũķît Rutzau, -ĩju,

1) = braũcît 2: meita brauķī apiņus;

2) "vît".: b. auklu. Aus li. braukýti.

Avots: EH I, 238

draišķît, = šķaidīt (verschwenden, vergeuden). [Refl. -tiês Fest., = draiskâties.]

Avots: ME I, 489

drašķît:

1): auch Oknist; ‡

2) (zer)reissen
(tr.), zerren Dunika: suns drašķī kaķi; man drašķī vē̦de̦ru ( = man stipras vē̦de̦ra graizes. Refl. -tiês: auch Oknist, Sonnaxt; kas drašķījās ap arājiem Veselis Trīs laimes.

Avots: EH I, 330

drašķît, -īju [li. draskýti "zerreissen"], schnitzen, spalten: malku, cukuru drašķīt Gr. - Sess. Refl. -tiês, -ķuos, -ījuos, draškâtiês [zu draška] N. - Autz n. U., sich reissen, balgen, toben, lärmen: puiši drašķās ar meitām N. - Schwanb. kuo tu plēsies, kuo tu drašķies? [auch: unruhig sein, sich ungebärdig anstellen U.]

Kļūdu labojums:
draškâtiês [zu draška] N.-Autz. U. = unruhig sein N.-Autz. U. draškâtiês [zu draška]

Avots: ME I, 491

‡ drikšķît Bers., Kalz., Sessw., = bìrkstît.

Avots: EH I, 334

‡ duņķît, -īju,

1) mit einem stumpfen Gegenstand stoseen
(mit un,ˆ ² ) Siuxt n. Fil. mat. 68: iebadīt, puole nevar, bet duņķī ar duņķi;

2) fest kneten
Lems., Wainsel.

Avots: EH I, 343

‡ gramšķît,

1) raffen, stehlen
Fest. (mit am̂); zirgs ar lūpām gràmšķī (rafft, sucht) sienu AP., (mit àm ² ) Schwanb.;

2) suchen
N.-Peb. (mit àm), Lemsal (mit am̂ ² ): g. vārdus Fest. Refl. -tiês, hin und her tappend (fig.) sprechen: kuo tu gramšķies? teic laukā, nerunā niekus! Fest. gràmšķīties (suchen) pēc vārdiem N.-Peb.

Avots: EH I, 398

‡ gūšķîtiês PV. "= ‡ gūškâtiês".

Avots: EH I, 422

‡ ieduņ̂ķît ² Siuxt, (mit einem stumpfen Gegenstand) einen Stoss versetzen: puole ar pieri ieduņķī uotrai guovij.

Avots: EH I, 510

‡ ìekaņķît BW. 25304 var., = ‡ ìekančît. ìekapât,

4): auch Dunika.

Avots: EH I, 518

izdraiķît [aus li. išdraikýti] U., izdràikšķît C., izdraišķît, tr., unordentlich auseinanderwerfend auswühlen.]

Avots: ME I, 728

‡ izdrašķît (li. išdraskýti) Frauenb. "izpluinît, izārdît, sapluosît".

Avots: EH I, 443

[izdrašķîtiês Nigr., zur Genüge toben oder sich balgen.]

Avots: ME I, 728

‡ izķīķît, ausleeren (z. B. einen Buttereimer, eine Pfeife) Mag. XV, 3; 49.

Avots: EH I, 461

iztašķît (li. ištaškýti), tr., aus -, verspritzen: petro'leju. Refl. - tiês, verspritzt werden: straume krīt taisni uz apaļuo akmeni un iztašķās tāļu uz visām pusēm Līg.

Avots: ME I, 815

[iztraikšķît Sissegel, iztraîkšît Warkh., = iztraišķît.]

Avots: ME I, 819

iztraĩšķît [Bauske, iztrìišķît ² Sissegal, iztraîšķît Kl.], tr.,

1) unordentlich ausbreiten, auseinander streuen:
miltus Smilt., N. - Schwnb., [Borchow. zirgi barību nuo siles iztraišķījuši Bers.;

2) unordentlich verspritzen:
ūdeni Sissegel].

Avots: ME I, 819

[iztrašķît, unordentlich aussprengen: iztr. ūdeni pa istabu oder iztrašķīt istabu ar ūdeni Bauske.]

Avots: ME I, 820

[izvàišķît ² , - u, - īju, vertreiben, ausrotten: izvaišķi viņu, lai iet nuo kurienes nācis Mar. n. RKr. XV, 116; vgl. izvaikāt.]

Avots: ME I, 824

izvaņķît: auch Kokn., Lubn., Meiran, Saikava, Stockm.

Avots: EH I, 494

[izvaņķît, tr., vertreiben, hinausjagen Spr.: ienāk gaŗais, izvaņķī RKr. VII, 541.

Avots: ME I, 825

‡ *kaņķît, zu erschliessen aus ‡ ìekaņķît.

Avots: EH I, 585

‡ *ķīķît, zu erschliessen aus ‡ izķīķît.

Avots: EH I, 706

‡ *ķiņķît, zu erschliessen aus ‡ àizķiņķît.

Avots: EH I, 703

‡ kleķît, -ĩju PV:, = ‡ klaķêt.

Avots: EH I, 614

‡ ķuoķît, -iju PV., = ķauķêt 1.

Avots: EH I, 709

‡ kruķît, -īju, hinkend eilig gehen Seyershof.

Avots: EH I, 659

laķît, - ĩju, lecken Hasenp., Oppek. n. U.; lakît Druw.: nāc nu, Kranci, lakīt Druw. Vgl. lakt.

Avots: ME II, 417

liķît, [likît Warkh., Wessen], -ĩju, intr., lecken: suns, kaķis liķī Plm.

Avots: ME II, 470

makšķîtiês, -ĩjuos, trodeln, nuscheln: makšķījas kâ ļauna diena AU.

Avots: ME II, 555

‡ mẽrķît Dunika, OB., = mẽrķêt 1.

Avots: EH I, 809

‡ mîkšķît, -u, -īju, erweichen Strods Par. vōrdn. 110.

Avots: EH I, 821

‡ *mirkšķît, zu ersch1iessen aus pamirkšķît.

Avots: EH I, 817

muôšķîtiês [Kr.], Peb., Kokn., Gr. - Jungf. n. U., = ākstīties.

Avots: ME II, 684

‡ mur̂šķît, -īju Saikava, knillen, (einen Kleiderstoff nähend od. zuschrieidend) verpfuschen. Refl. -tiês ebenda, sich verwickeln: dzijs sāk m.

Avots: EH I, 835

mušķît,

1): "muocīt līdz nāvei" Siuxt; "plêst, niekuodamies pluinīt" Frauenb.: suns mušķī cimdu. Refl. -tiês: puiši ar meitām mušķījas Frauenb.; "niekuoties, velti darbuoties" ebenda: teļš mušķījas gar guovi.

Avots: EH I, 836

mušķît, -ĩju, tr.,

1) unbarmherzig hauen:
zirgu Gold., Wid.;

2) umbringen.
Refl. -tiês, sich reissen U.

Avots: ME II, 673

nar̂šķît, s. nar̂stît.

Avots: ME II, 693

nîšķît, -šķu, -ìju, tr., anfeinden, herabsetzen, hassen Mar. n. RKr. XV, 127.

Avots: ME II, 747

nùodrašķît: auch Dunika, Rutzau.

Avots: EH II, 40

nùodrašķît [li. nudraskýti], tr., die Kleider durch Unachtsamkeit bald abtragen Mag. XIII, 2, 68.

Avots: ME II, 776

‡ nuomẽrķît Dunika, Rutzau, nuomẽrķuôt Siuxt, = nùomẽrķêt.

Avots: EH II, 68

nùomurķît, tr., abmurksen, töten: laupītāji viņu tad nuomurķī MWM. IX, 557.

Avots: ME II, 823

nùomušķît (unter nùomušît): meita savu bē̦rnu gribēja n. (umbringen) Frauenb.

Avots: EH II, 71

‡ nuopušķît Frauenb., abreissen, abpflücken: n. ziedus, lapas, augļus.

Avots: EH II, 78

[nùoslañkšķît "die Sahne (von der Milch) abschöpfen" (?) Salis.]

Avots: ME II, 851

[nùostra(i)kšķît "besudelü Grünwald.]

Avots: ME II, 860

[nùostra(i)kšķît "besudelü Grünwald.]

Avots: ME II, 860

nùotaišķît, s. nùotašķît.

Avots: ME II, 871

nùotašķît, nùotašķât LP. V, 137, nùotaišķît Egl. Zil. ciet. 73, tr., beschmutzen, besudeln: virums nuotašķīja apģē̦rbus LP. 1V, 175. Refl. -tiês, sich besudeln, sich beschmutzen: kâ viņš ar dubļiem nuotašķījies Berķene n. RKr. XVI, 43.

Avots: ME II, 872

nùotraišķît,

1) [wohl gleichbed. mit nùotraišķit 2]: kāpuosti pa˙galam nuotraišķīti Plūd. III, 78;

[2) beschmutzen
Kursiten, Vīt., Grünh., Druw., Bers., Kokn., Kalz., N.-Peb., Schwanb., Sessw., (auch: nùotraikšķît) Kerstenbehm, Alswig, (mit aî) Mar., Serben, Peb., Lös., Mitau; "besprengen, bestreuen" (mit aĩ) Bauske, Salgaln: n. visas malas asinīm; n. ceļu ar sienu; nuotraîšķît quetschend beschmutzen) galdu ar nogām Kl., Infl.;

3) heruntersclagen:
n. ābuolu nuo kuoka Peb., Serben, Segewold, Selsau;

4) vergeuden:
nuotraĩšķît visu naudu Bauske].

Avots: ME II, 876

[nùotrašķît, mit Kot bewerfen Mesoten]; nùotrašķîts, schmutzig Wid.

Avots: ME II, 876

nuôvâķît ² , tr., wegschaffen: lai manu pārtiku jau svētdien nuovāķītu uz muižu pruojām Lautb.

Avots: ME II, 883

‡ nuovâkšķîtiês ² Frauenb. "eine gewisse Zeit hindurch tastend suchen": kuo tu tik ilgi te nuovākšķies? ne sagaidīt!

Avots: EH II, 105

‡ pabũkšķît NB., ein wenig jäten: šuodien pabūkšķī burkānus!

Avots: EH II, 123

‡ padraišķîtiês Saikava, Schwitten, padraišķuôtiês C. (mit ài), Sessw., Zögenhof, = padràiskâtiês: pa ... ceļu ... padraišķuodamās nāca Maija ar Elzu Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 42.

Avots: EH II, 128

‡ padrašķîtiês Ruhental, Rutzau, = padràiskâtiês.

Avots: EH II, 128

‡ palĩķît NB. "patapināt, palienēt". Ein Lituanismus.

Avots: EH II, 151

[pamirkšķît Bauske, pamirkšît Lis., (mit den Augen) einen Wink geben, zwinkern: p. ar acīm.]

Avots: ME III, 71

[patraišķît,

1) (eine geringe Quantität) zerquetschen:
patraîšķît uogas Kl.;

2) ein wenig zerstreuen
Nigr. (mit aĩ), Bers.;

3) (eine beschränkte Quantität) herunterschlagen:
p. le̦dte̦kas N.- Peb.]

Avots: ME III, 123

‡ pavâķît ² Frauenb., = pavākt: es bē̦rnu pavāķīšu, kamē̦r jūs ienāksit nuo lauka.

Avots: EH XIII, 188

pavaņķît "pamest, paspert": p. visas kamašas pagultē Sessw.

Avots: ME III, 133

pìetašķît, besudeln, beschmutzen. Refl. -tiês, sich besudeln, beschmutzen.

Avots: ME III, 302

pìetraîšķît Kl., Bers., Kreuzb., = pietraikšķēt.

Avots: ME III, 305

plaikšķîtiês "plaismas mest, sich zerteilen (von Wolken), sich aufklären" Bers. n. Etn. IV, 165: pamazām līdz ar izveseļuošanās gaitu plaikšķījās valā arī sajē̦ga un atmiņa Jaunie mērn. laiki III, 95; vgl. plaiksnīties.

Avots: ME III, 315

plaišķîtiês, hell werden, sich klären (von Regenwolken) Ar., Spr.: būs skaista diena. rau, kur nuo vakariem jau plaišķās MWM. XI, 186. Vgl. plaikšķîties.

Avots: ME III, 316

‡ *pušķît, zu erschliessen aus ‡ nuopušķît.

Avots: EH II, 336

sadrašķît, sadrašķêt, tr., zerspalten, zerschlagen, zersplittern, zerreissen, verprügeln : nesadrašķī tik smalki (malku, cukuru)! Gr.-Sessau. tu jau sadrašķēji lakatu. kad ievīla eglienā, brālis māsu sadrašķīja BW. V, 239. bē̦rns savas spēlītes sadrašķījis Dunika.

Avots: ME III, 612

samurkšķît (unter samurkšît): izlīdzināja ... samurkšķītuo tinu Austriņš Raksti VII, 357.

Avots: EH XVI, 432

‡ samur̂šķît(iês) Saikava, = samurkšît(iês).

Avots: EH XVI, 432

‡ sasuņ̂ķîtiês ² Ekau, Grünw., sich allzu dicht ankleiden.

Avots: EH XVI, 452

satašķît, ganz besudeln: s. drēbes. Refl. -tiês, sich ganz besudeln.

Avots: ME III, 760

satraišķît: puika satraišķījis uogas Alswig, Mar. viņam visa galva satraîšķīta nuo šāviena Mar.

Avots: EH XVI, 456

satraišķît Warkl., entzweidrücken Korwenhof.

Avots: ME III, 764

savaņķît, (Schweine in den Stall) hinein-, herein-, zusammentreiben Spr.

Avots: ME III, 780

saverkšķît (unter saverkšît): ģīmis ... niknumā saverkšķīts Daugava 1934, S. 23. Refl. -tiês,

2): saverkšķījušās (= save̦rgušās) pastalas Fehteln, Ramkau.

Avots: EH XVI, 465

saver̂kšķîtiês,

1) sich verwirren
(mit er̃) Serben: dzijas saverkšķīsies Vank.;

2) "saviebties" Odsen; sich runzeln, sich kräuseln, sich zusammenrollen Selsau, Sessw., Druw., Prl., Festen, Odsen, Vank., Nötk., N, - Peb.; s. auch saverkšît.

Avots: ME III, 785

saver̂šķît Golg., Bers., runzeln,verziehen: s. seju; s. (zusammenziehen) pastalas purnu Golg. - Refl. -tiês, sich runzeln Saikava, Golg.: mazs, saveršķījies vecītis Jauns. Druva I, 1192. Wohl zu saverkš(ķ)ît.

Avots: ME III, 785

‡ savīkšķîtiês Frauenb., sich zum Ausgehen zurechtmachen, sich ankleiden: tu nevari vien s.

Avots: EH XVI, 466

‡ III šķît ² Salis, prs. šķîstu ² , prt. škîdu ² , = šķîst.

Avots: EH II, 639

šļakšķît, spritzen (tr.): Pruone šļakšķīja puisim ūdeni acīs Līgotnis Stāsti II, 11.

Avots: ME IV, 62

‡ *slañkšķît, zu erschhessen aus nùoslañkšķît.

Avots: EH II, 520

‡ slùņķît ² Prl. "zākāt, niecināt".

Avots: EH II, 529

‡ *straikšķît, zu erschliessen aus nùostra(i)kšķît.

Avots: EH II, 584

‡ stùķît ² , -īju PV., = stūķêt 2.

Avots: EH II, 597

suņķît ² "allzu warm und dicht bekleiden, einwickeln" Grünwald, Ekau.

Avots: ME III, 1124

sùņķît ² Warkh. "= nievât"; in Bers., Adsel, N. - Wohlfahrt, Festen, N. - Schwanb., Laud. und Sawensee und bei Wid. gleichbed. mit suņķêt, sunît: palaidni suņķīja uz nebē̦du Fest. Refl. -tiês MWM. 1896, S. 875, = suņ̃ķêtiês, nörgeln.

Avots: ME III, 1124

tàišķît ² , Refl. -tiês: "smērēties" Fehteln.

Avots: EH II, 665

tàišķît ² Stockm., (mit aî) Bers., Kl., Meiran, =traišķît, besudeln; taîšķît, zerstampfen; t. kartupeļus Meiran; taîšķît naudu oder taîšķîtiês ar naudu, Geld verschleudetn Meiran; ar dubliem taĩšķîtiês, mit Kot spritzen Bauske, (mit aî) Kalz. Dürfte eher aus tašķît und traiškît kontaminiert sein, als zu li. tìkšti (prt. tiškaũ) "auseinanderspritzen (intr.)" gehören, da dies wohl eine Neubildung (s. Symb. gramm. in hon. J. Rozwadowski ll, 15) zu teškiù "werfe Breiartiges" ist.

Avots: ME IV, 125

‡ takšķît (aus einem Manuskript), mit Kot bespritzen. Refl. -tiês (s. ME. IV, 126), 1): auch Gr.-Salwen, NB., Nötk., Widdrisch; "ar ūdeni laistīties" A.-Autz, Daudsewas, Gr.-Salwen, Kurmene, Neugut.

Avots: EH II, 665

takšķîtiês,

1) = tašķīties, traipīties Ekau, Grüwv., Kalz., Meiran, Salgaln, Schwanb., Selsau;

2) "?": ūdens lāses pāri kūsādarnas takšķījās (fielen in Tropfen spritzend und mit Geräusch ?)
ugunī MWM. v. J. 1896, S. 560. Vgl. li. taškýti "werfen, dass es spritzt".

Avots: ME IV, 126

tašķît, Refl. -tiês: "šļakstīties vai laistīties ar ūdeni" Gramsden.

Avots: EH II, 668

tašķît (li. taškýti "[Dickflüssiges] mehrfach so werfen, dass es spritzt"), spritzen (tr.), sprengen; (spritzend) beflecken, besudeln Nötk.: t. ar airi ūdeni uz visām pusēm Plūd. Mazā And. bērn. atm. 16. ūdeni tašķīt (sist ūdenī tâ, ka tašķas) Grünh. Refl. -tiês, mit einer dickflüssigen, weichen Masse um sich spritzen (šķiesties) Bers. (hier auch tašķêtiês dass.): tašķīties ar dūņām Saul. R. I, 143; spritzen (intr.), šļakstīties Pārtic. un nabadz. 14: ūdens tašķītuos vecītim acīs LP. VII, 1319. ūdeņi veļas un putuo un tašķās un kŗāc Plūd. LR. IV, 363. dubļainā laikā uz ceļa tašķās Grünh.; sich abspritzen RKr. XVII, 58, sich beschmieren. Zu li. tãškas "Tropfen", teškiù "schleudere Breiartiges oder Dickflüssiges, dass es spritzt", teškė´ti "in dicken Tropfen spritzend fallen" und (richtig?) tašinti "tropfen lassen, fliessen" (bei Geitler Lit. Stud. 116). Dazu stellt Scheftelowitz KZ. LVI, 189 ksl. těštiti "fundere".

Avots: ME IV, 135

‡ *taûšķît, zu erschliessen aus attaûšķît (unter ‡ attaûšķêt).

Avots: EH II, 669

traiķît: "izjaukt, izbārstīt uz visām pusēm" (mit aĩ) Ekau, Salgaln: t. salmus, pe̦lavas.

Avots: EH II, 689

traiķît, schwenden(??): auzas Celm.

Avots: ME IV, 218

traikšķît: "tašķīt" (mit aî ² ) Ekau, Grünw., Salgaln.

Avots: EH II, 689

traikšķît, s. traikšît.

Avots: ME IV, 218

traišķît,

4): t. naudu Saikava. Refl. -tiês,

2): "ālēties, vieglprātīgi dauzīties" (mit aî) Saikava; ‡

3) "gauži raudāt" (wo?).

Avots: EH II, 689

traišķît(iês),

1) s. traikšît;

2) traišķîtiês Ar., viel Lärm, Geschrei machen:
kuo tu traišķîes (truokšņuo) kā traks te apkārt?

Avots: ME IV, 218

traišķît(iês),

1) s. traikšît;

2) traišķîtiês Ar., viel Lärm, Geschrei machen:
kuo tu traišķîes (truokšņuo) kā traks te apkārt?

Avots: ME IV, 218

trašķît,

1): "tašķīt" Ekau, Grünw., Salgaln; ‡

3) "(augļus nuo kuoka vai krūma) traukt, purinuot nuolasīt" Nötk.

Avots: EH II, 691

trašķît,

1) bespritzen
Rengenhof, Schwitten, Vīt.; verspritzen, vergiessen Salgaln;

2) verprassen, verschwenden
Vīt. Refl. -tiês.

1) verschwenden, prassen
Vīt.;

2) "gānīties" Vīt. Aus tašķît + traišķît?

Avots: ME IV, 223

‡ tušķît Fest. n. FBR. xvn, 90 "?".

Avots: EH II, 706

I tûšķît (unter tûšķêt): 3. p. prs. tûšķī Oknist.

Avots: EH II, 709

tušķîtiês Bers. "stöhnend und ächzend sich auf etwas Unangenehmes vorbereiten",

Avots: ME IV, 274

urķît Memelshof, (mit ur̂) Katharinenhof, = urķêt 1: i[i] čad vēl būs kuo urķīt un cilināt, kamē̦r cauri izčuknīsim Vīt. 20.

Avots: ME IV, 307

uzdrašķît, aufspritzen: uzdrašķīt dubļus uz drēbēm Sessau, Wandsen.

Avots: ME IV, 325

uztašķît, (etwas Schmutziges) aufsptitzen (tr.): uztašķīt kam dubļus. Refl. -tiês: man uztašķījās dubļi, ich wurde unversehens mit Kot bespritzt.

Avots: ME IV, 391

uztrašķît, = uztašķît: uztrašķīt kam dubļus Bauske.

Avots: ME IV, 393

vaîkšķîtiês Meiran, (mit âi ² ) Festen, KatrE., = vaikstīt(iês) 1, viebties.

Avots: ME IV, 437

vaišķît, verziehen, verdrehen: ģīmi vaiš ķīt Bers. Vgl. vaikstīties.

Avots: ME IV, 444

‡ II vàišķît ² , zu erschliessen aus izvàišķît ² .

Avots: EH II, 750

vâķît: aukle vâķīja ² (beaufsichtigte) bē̦rnu Ahs.

Avots: EH II, 762

vāķît Wid., = vākt 3, vākêt II 2: bē̦rnu.

Avots: ME IV, 496

‡ *vâkšķît ² , zu erschliessen aus ‡ nuovâkšķîtiês ² .

Avots: EH II, 762

‡ valšķîtiês "?": tie valšķījās kâ mazi bē̦rni un ļāva ar sevi kaitēties Vindedze 69.

Avots: EH II, 754

I vaņķît,

3): auch (mit aņ̃) Dunika, OB.; ‡

4) "sist" (mit àņ ² ) Saikava.

Avots: EH II, 757

I vaņķît,

1) "sviest, mē̦tāt" Lubn.; hinausjagen (Nerft, mit "an̂") -treiben, -werfen Spr., KatrE., Kokn., Meiran, Memelshof, Oknist, Sonnaxt, Stockm., (mit àņ ² ) Saikava: vaņķīt dzē̦rāju nuo kruoga;

2) jagen, fangen
Mag. IV, 2, 153, Kokn. und Wolmar n. U.;

3) schnell essen
(mit añ ) N.-Bartau.

Avots: ME IV, 474

II vaņķît, ‡

3) "savākt": veļu v. (mit aņ̂ ² ) Platohn.

Avots: EH II, 757

II vaņķît,

1) wickeln
(mit an̂ ² ) Wandsen, "nevižīgi, neveikli tīt" (mit àņ ² ) KatrE.: vaņķīt bē̦rnu Wandsen. vaņkīt lakatu KatrE.;

2) warten, "auklēt" (mit an̂ ² ) Bauske, Schibbenhof: vaņkīt bē̦rnu. nu tev būs māsiņa kuo vaņkīt; nevarēsi vis vairs skraidīt apkārt Schibbenhof.

Avots: ME IV, 474

varkšķîtiês, s. varkšîtiês.

Avots: ME IV, 480

varšķît, Refl. -tiês,

2): tautu meita varšķījas, kāpuostiņus stadīdama; nevaršķies, tautu meita! būs rudeni barībiņa BW. 28567.

Avots: EH II, 758

varšķît, verziehen Bers.: v. ģīmi. Refl. -tiês, s. varkšitiês.

Avots: ME IV, 481

vaušķît, s. vaukšêt 1.

Avots: ME IV, 488

vēkšķît, s. vēkšêt.

Avots: ME IV, 555

vērķît, mit Werg verstopfen Bielenstein Holzb. 609.

Avots: ME IV, 563

‡ *verkšķît, zu erschliessen aus saverkšķît.

Avots: EH II, 772

‡ *ver̂šķît, zu erschliessen aus saver̂šķît.

Avots: EH II, 772

‡ veršķîtiês "?": saulē vajadzẽja tâ v. un viebties, ka visa seja sarāvās ... krunkās Jauns. Sliņķu virsnieks 113.

Avots: EH II, 772

I vîkšķît ² Frauenb., einwickeln, einhüllen: bē̦rnu vīkšķīt drēbēs, villainē Frauenb. kājas vīkšķīt zirgu deķī ebenda. Refl. -tiês, trödeln, sich langsam vorbereiten, ankleiden Frauenb.

Avots: ME IV, 638

II vîkšķît Saikava "mit einem Strohwisch ein Loch zustopfen".

Avots: ME IV, 638

vîšķît Saikava, -ĩju, essen (?): plˆācenis kâ Lubānas e̦ze̦rs, ni garuozas ni˙kā, tik vīšķī vien uz dibenu! Saikava.

Avots: ME IV, 645

vīšķîtiês -uôs, ĩjuôs,

1) sich langsam vorbereiten, trödeln
(mit î )

1) Kalzenau, Schwanb., (mit ì ² ) Sessw.: kuo tu tik ilgi vīšķies? Kalzenau;

2) sich krümmen:
kaut kas lˆuocījās, vīšķījās P. Gruzna Dzelme v. J. 1907, S. 26.

Avots: ME IV, 645

‡ atplaikšîtiês, = atplaikšķîtiês: dzīves misēkļi tiem nuobrūk nuo prāta kâ zvīņas, un viņi atplaikšās par krietniem cilvē̦kiem Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 97.

Avots: EH I, 158

atplaiksnîtiês (unter atplaikšķîtiês): auch Golg., N.-Peb. ‡ Subst. atplaiksnījums, = saplaisājums: ādas atplaiksnījumi.

Avots: EH I, 158

‡ atplìksnît ² Salkava, = atplaikšķîtiês: saule atplīksnīja, un viss dabā kļuva jauks.

Avots: EH I, 159

‡ attaûšķêt Saikava, Sessw., attaûšķît Saikava, verprügeln, durchprügeln.

Avots: EH I, 175

atver̂kš(ê)t, -šu, -š(ē)ju: virslūpu krietni atverkšdams Vīt. 77, die Oberlippe weit zurückbiegend. [a. zuobus Bers., die Zähne fletschen; in Pebalg spreche man: (III p. prs.) atver̂kšķ zuobus. In Lubahn: atver̂kšķît zuobus].

Avots: ME I, 208, 209

atver̂kš(ê)t, -šu, -š(ē)ju: virslūpu krietni atverkšdams Vīt. 77, die Oberlippe weit zurückbiegend. [a. zuobus Bers., die Zähne fletschen; in Pebalg spreche man: (III p. prs.) atver̂kšķ zuobus. In Lubahn: atver̂kšķît zuobus].

Avots: ME I, 208, 209

‡ ìeknukšķêtiês Ermes, Grünw., Lubn., NB., Schibbenhof, Sessw., Smilten, (mit -êt ) Jāsmuiža, Makašēni, Warkh., ieknukšķîtiês Kārsava, Višķi, = ‡ ìeknukstêtiês: bē̦rns ieknukšķējās.

Avots: EH I, 521

‡ izdraikņât, = izdraiķît: cisas gan izdraikņāja uz visām pusēm Janš. Bandavā I, 80.

Avots: EH I, 443

iztraîkšît (unter iztraikšķît): "stipri izspaidīt, izmaidzīt" (mit ài ² ) Auleja.

Avots: EH I, 490

‡ klaķêt PV., klaķît, -īju PV., eilig legen: k. klimpas katlā. Vgl. kleķêt.

Avots: EH I, 609

kruôšķuôtiês, kruošķîtiês, -ĩjuôs, Unsinn, Mutwillen treiben Ar., Drsth. Lub., Spr.; [kruošķuoties"niekuoties" Saikava].

Avots: ME II, 295

lakît (unter laķît ),

1): auch (prs. -īju ) Saikava, Sonnaxt, Warkl., (prs. -u ) N.-Rosen; ‡

2) Unsinn, Unwahres sprechen
Warkl. (prs. -īju ).

Avots: EH I, 716

likît (unter liķît): auch Gr.-Buschh.

Avots: EH I, 741

ņar̂kstêt Mat., ņar̂kšķêt, ņar̂kšêt C., ņārkšķêt Spr., -u, -ẽju, intr., schwatzen, brummen, weinen, flennen Spr.: bērniņi čīkstēja un ņarkstēja Purap. kuo tu ņarkši? Mag. XIII, 2, 56. plēšas, ka ņarkš vien Paul.; ņarkšêt, weinerlich sein (von Kindern) Linden n. U., knarren Taurkaln n. U.: [jaunās kurpes ņârkš 2 (= čīkst). ka nevar klusu paiet Dunika]. Refl. ņarkšķîtiês, (aus Eigensinn) weinen Spr. [Zu ņe̦rka, ņirkstis u. a., s. Persson IF. XXXV, 210 und Fick Wrtb. III ⁴ , 520 f.]

Avots: ME II, 896

nar̂stît (li. nárstyti "untertauchen"), -u, -ẽju, nar̂šķît, ņar̂stît, tr., freqn.,

1) einfädeln, einziehen:
nārstīt auklas ragavu kuokuos (narās) Bers., Laud.;

2) verwirren, verknoten:
par kuo tu dziju naršķi? dziju nevajaga ņarstīt Mar. n. Rkr. XV, 127, 128.

Avots: ME II, 693

[nùodrēbtiês "nuotašķîtiês": n. ar dubļiem Warkl.]

Avots: ME II, 776

nùomušît [Bers., PS.] nùomušķît Ahs., Matkuln, nùomužît U., nùomužinât U., tr., abquälen, umbringen, abtun: meita nuomušījusi savu ārlaulības bē̦rnu Aps., Bers., Smilt., Druw. tuo (dziesmu) man bē̦rni nuomušīja BWp. 1016. tur kāds nuožņaugts vai citādi kâ nuomušīts Vēr. II, 669. zē̦ns ieskrēja pie paša kunga un tuo pa˙galam nuomušķīja JK. V, 119. vakar žīdu nuomužīji BW. 20478.

Avots: ME II, 823

‡ nuotašķêt, = nùotašķît: pa slapju ceļu ... braucuot, nuotašķē drēbes ar dubļiem Berķene n. RKr. XVII, 58.

Avots: EH II, 99

pamuokšîtiês Wid., [pamuošķîtiês Kreuzb.], ein wenig gaukeln: ienāk čigāniete, pamuokšās, vai izliek kārtis, vai ieskatās ruokā Zemk.

Avots: ME III, 74

I pìestũķêt, pìestūķît, pìestuķêt Tirs., vollstopfen: saiņi un maisi ar vilnu piestūķē̦ti Dz. V. Pēterītis pilnu muti piestūķījis Vīt. 83. staļļa augšu piestuķēja ar sienu. flintes stuobru līdz galam piestuķēja ar pulveri un skruotīm Tirs.

Avots: ME III, 298

plaĩksnîtiês N.-Peb., plàiksnîtiês ² Lis., Golg., Kl., plaîksnîtiês C., Kreuzb., plaiksnuôtiês Etn. IV, 165, (hin und wieder) scheinen, leuchten: varēja redzēt plaiksnāmies smagu saules gaismu A. XX, 644, Salisb. pa miglāju plaiksnījās lē̦na gaisma Saul. I, 58. pie horiconta plaiksnuojās garās strīpās ruožaini debestiņi Stari I, 168. blāzmai caur kuokiem plaiksnuoties Austriņš. grūti bija nuoteikt, kas plaiksnījās viņa sejā. man likās, ka viņš smīnēja Jauns. Urspr. (mit -ksn- aus -skn- ) wohl gleichbed. mit plaikšķîties (vgl. plaisīties, atplaiksnīties und ādas atplaiksnījumi "saplaisājumi") und in diesem Fall zu plaîsa, plîst, plaišķīties; vgl. auch plīksnîties.

Avots: ME III, 314

plaikšņîtiês, = plaikšķîtiês: sāka atkal plaikšņīties, un nuo vē̦tras un lietus vairs ne vēsts Vīt. 14.

Avots: ME III, 315

sadraiskât, sadraisķît, tr., zerreissen, zerfetzen: miega-pūznis staigās sadraiskāts (wird zerrissene Kleider tragen) Glück Spr. Sal. 23, 21. ieraudzīja diegus samežģinātus un sadraisķītus Kra. Vit. 33.

Avots: ME III, 612

samurkšît, samurkšķît N. -Peb., tr., verwickeln, verwühlen: samur̂kšīt dziju Ronneb. es neduošu savas dziesmas tautiešam samurkšīt (Var.: sarežģīt) BW. 899, 1 var. Refl. -tiês, samurkšķêtiês Wesselshof, sich verwicketn, verwühlen: samurkšījusies dzija.

Avots: ME II, 690

saverkšît, saverkšķît, verzerren: s. ģīmi Nerft. viņa kliedza ar saverkšķītu ģīmi A. v. J. 1900, S. 360. saverkšīt (saviebt) seju Festen. Refl. -tiês, sich verzerren, sich verziehen: seja nejauki saverkšījās A. Up. J. I. 12. skatās saulā saverkšķījies Nerft. Zu diesem Reflexiv gehört wohl auch das Part. in der Phrase līdzinājās saverkšķījušai (eingeschrumpft?) krevelei A. v. J. 1893, S. 199. Zu savergt.

Avots: ME III, 784

I šķīt (li. skìnti "pflücken") Bershof, Bl., Iw., Līn., Kandau, Karls., Nötk., Wolm., Selg., (mit ì ² ) Kl., Prl., šķît ² Zabeln, šķinu, šķinu oder šķīnu, abblatten (Kohl), abstreifen (Hopfen), abpflücken (Äpfel) U.; abrinden, Strauch abroden St.: kāpuostiem lapas šķīt Etn. III, 75. kaza šķina (Var.: šķīna) kāpuostiņus BW. 32583, 8. šķīt runkuļu lapas Salis. dārzā jau šķin sīpuolu lakstus Stari I, 248. rudens vakaruos šķinuši apiņus Etn. III, 73. apiņu šķinamās talkas Konv. ² 4108. šķinu riekstus, lasu uogas BW. 13478, 8. tā puķes šķīna Lautb. Vidv. II, 14. man ērkšķus vien pirksti šķin Stari II, 28. mežu šķīt C. - Subst. šķĩšana, das Abblatten, Abstreifen, Abpflücken: lapu šķīšana Peņģ. Sakņu dārzs 75; šķinums,

1) das (einmalige, vollendete) Abblatten, Abpflücken
U.; das Abgeblattete, Abgestreifte, Abgepflückte: nuolika... zieda tiesai... nuo apiņu šķinuma Janš. Mežv. ļ. I, 23;

2) die Rödung
St., Rodeland V., gerödeter Acker Mag. V, l, 190: rudzus iesēja šķinumā (kur mazi kuoki bijuši) Lub.; šķinums, Name eines Feldes Lvv. II, 169 (aus Kreuzb.); šķinẽjs, einer, der abblattet, abstreift, pflückt: āzīt[i]s... kāpuostu šķinejiņš BW. 2667, 3. gaida ruožu šķinējiņas 14410. Wohl zu an. skinn "Haut, Fell", mhd. schint "Obstschale", and, biscindian "abrinden, schälen" ahd. scinten "enthäuten", mnd. schin "Schuppen im Haar", bret. scant "Fischschuppe" u. a., s. Fick Wrtb. lII ⁴ , 449, Zupitza Germ. Gutt. 156, Stokes Wrtb. 310, Walde Vrgl. Wrtb. II, 563 f.

Avots: ME IV, 50

‡ smiļ˜ķinât Rutzau, smiļ˜ķît ebenda, räuchern: s. istubu. Aus li. smilkìnti resp. smilkýti.

Avots: EH II, 538

suķêt -ẽju Seew. Mag. XIII, 2, 52, Etn. II, 82, U., suķît Linden n. U., die Pfeife rauchen (von Knaben) U. Etwa aus *suksêt (vgl. suks(n)ît)

Avots: ME III, 1119

suļ˜ķêt Arrasch, (mit ùļ ² ) Adl., suļˆķêt Dubena, Saikava, Goig., Lubn., -êju Erlaa und Gr.-Jungferh, n. U., sulķît, -ĩju Laud., rauchen: tabaku sulķē Druva 11, 770. namiķis suļķēja kaļķi MWM. VI, 658. Reimwort zu ļuļķêt und tuļķêt. Vielleicht aus suķêt + tuļķêt oder luļķêt; oder nebst ahd. swelhan "verschlucken" u. a. zur Wurzel su̯et- (unter sulpīt)?

Avots: ME III, 1120

taškât Segew., besudeln. Refl. -tiês, sich besudeln. Aus *taskât + tašķît?

Avots: ME IV, 135

‡ *tašķât, zu erschliessen aus nùotašķât (unter nùotašķît).

Avots: EH II, 668

tasna Linden in Kurl. "ein Schmutzfink". Zu tašķît?

Avots: ME IV, 135

tešķis, einer, dessen Kleider vor Schmutz und Fett glänzen: tešķim viss apģē̦rbs nuo taukiem spīd Sassm. n. RKr. XVII, 58. Zu tašķît.

Avots: ME IV, 169

traikšît, -u od. -ĩju, -ĩju,

1) traikšît Sessw., traîkšêt Zvirgzdine, traikšķît Sessw., (mit aî) Lubn., traîšķît (li. tráiškyti "mehrfach bis zum Spritzen quetschen")
Alswig, Mar., zerdrücken, zerkleinern, zerquetschen (tràišķīt ² ) Meiran, (traîšķīt) Kl., Saikava: uogas. traikšej sivē̦niem buļbas! Zvirgzdine. traišķi maizi, kartupeļus! Mar. n. RKr. XV,141, (mit aî) Warkl. traikš(ķ)īt trauslus augus Sessw.; (Blätter oder Zweige) ohne Schonung abbrechen (traišķît) Schwanb., Selsau, Stomersee;

2) traišķît Aahof, Fest., Geistershof, Grawendahl, Heidenfeld, Kalz., N.Laitzen, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., traikšķît Sessw., besudeln;

3) verstreuen
(traikšķît) Daudsewas, Kl.Salwen, (traišķît) Festen (mit aî ), Salgaln (z. B. Heu, Stroh od. Getreide beim Tragen); traišķīt (spritzen) dubļus uz visām pusēm Bers.; kuo tu tràišķî ² (svaidies), ka šķīst? Gr.-Buschhof;

4) traikšît Sessw., traikšķît Sessw., traîšķît Aahof, Fest., Geistershof, Grawendahl, N.-Laitzen, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., traišķêt Wid., verschwenden, vergeuden.
Refl. -tiês,

1) = tašķīties; mit etwas um sich werfen (traišķīties) Erlaa, verschwenderisch umgehn (traîšķīties) Bers., Kl., Saikava, Schwanb., Selsau, Warkl., (mit aĩ ) Bauske, (mit ài ² ) Gr.-Buschhof: zē̦ns traišķās ar ūdeni, dubļiem Vīt. traîšķās ar pienu kâ ar ūdeni Bers. traîšķās ar maizi kâ ar māliem, vē̦lāk nebūs kuo ēst ebenda; liederlich umgehend verstreuen (traîšîties) Festen;

2) vomieren
(traišķîtiês) Wessen;

3) Schlechtes (über jem. od. etwas) sprechen, verleumden:
neklausi traišķus, kas traišķās par katru! Vīt. trai(k)šķîi zu li. triékšti (prs. tríeškiu) "quetschen" (wofür allerdings Büga KSn. I, 167 nur trė´kšti kennt), trýkšti "spritzen (intr.)", vgl. Büga KZ. LII, 273; nach Scheftelowitz KZ. LVI, 186 weiterhin zur Wurzel von gr. τρίβω "zerreibe". Vgl. auch triekšt.

Avots: ME IV, 217, 218

tûšķêt A.-Laitzen, Gr.-Buschh., Schwanb., tûšķît Buschh. (bei Kreuzb.) n. FBR. IV, 77; schwellen: sadurtā kāja iesākuse tūšķīt FBR. 1V, 77.

Avots: ME IV, 283

valkšķêt,

1) valkšķêt Borchow, valkšķît Borchow, -u, -ī˜ju, (die Augen) rollen, verdrehen:
gļē̦vuls valkšķēja baltās acis Latv.; acis valkšķēt Pērse, mit den Augen blinzelnd einen Wink geben;

2) valkstêt Kalzenau, valkšķēt ebenda, verleumden;
valˆkšķēt ² Neuhausen, schwatzen: kuo tu valkšķi? Segew.;

3) s. valšķêt. Refl. -tiês, s. valšķêt. Zur Bed. 1 vgl. valguôt II.

Avots: ME IV, 458

valˆšķêt Saikava, valšķêt U., valkšķêt Vīt., valšķêt Wessen, -u od. -ēju, -ẽju, valšķuôt Austr., valškuôt U., valšķīt St., refl. valkškêtiês Vīt., valkšķîtiês Vīt., valˆšķuôtiês Golg., valkšķuot und valšķuoties St., valškuotiês U., Falschheit üben, sich mit Falschheit, Betrug abgeben, (St.) heucheln: kuo nu valkšķē (valkšķējies, valkšķies) gan ar savu izrunu, gan skatu! tava valkšķība jau sen zināma Vīt. šīs . . . acis . . . nemāk valšķēt Domas I, 591. vīrieši izgudrēm prašņāja, valšķuojās Upītis Sieviete 109. meklē citu muļķi! kuo tu valšķuojies pie manis? Vilibalds Kas uzvarēs 131; valšķêt Wessen, lügen.

Avots: ME IV, 460

vaņķêt, -ẽju,

1) "labību, sienu mest" Rosenbeck;

2) = vaņķît I 1, hinaustreiben, -werfen (mit àņ ² ) Lubn.: vaņķēt aitas nuo kūts, vaņķēt dzērāju nuo kruoga;

3) "ar izstieptu ruoku zīmes rādīt" Wirgin.;

4) belauern
Depkin n. U.

Avots: ME IV, 474

van̂kšêt C., -u (in Bers. auch -ẽju), -ẽju,

1) van̂kšêt Golg., Nötk., N.Schwanb., Vīt., van̂kšêt ² AP., Arrasch, Jürg., Ramkau, Schibbenhof, vañkšêt Frauenb., vankšêt Bers., Kosenhof, Dickeln, Erlaa, N.-Peb., vankšķêt Ascheraden, Bers., Kreuzb., Neugut, Rite, Serben, Sessw., (mit an̂ ² ) Grünw., (längere Zeit ohne Grund) bellen, kläffen;
vànkšêt ² Lis., heiser bellen: suns tâ˙pat vankš; nav ne˙viena cilvē̦ka Jürg., Pernigel, Seltingshof. ej, paskaties, kuo tas suns tur rej! - ne˙kā nav; tâ pat vankš tikai Golg. suns šuovakar vankš vienā vankšēšanu Vīt. ap riteņiem suns skriedams vankš Druva I, 618. dzirdēju kvekšķu vankšķēšanu A. v. J. 1896, S. 184;

2) vankšêt Nötk., Vīt., viel und eintönig sprechen;
van̂kšêt ² Schibbenhof, langsam, kraftlos sprechen; vañkšêt Frauenb,, vankšêt Arrasch, Kosenhof, Mar., Peb., vankšķêt Sessw. "gaŗi, tukši, aplami runāt"; van̂kšķêt Bers., Kalzenau, Lubn., Meiran, van̂kšķît Bers., Kalzenau, faseln, verleumden; van̂kšêt ² AP. "pastāvīgi runāt ar bāršanās nuokrāsu": kuo tu nu tādus niekus vankšķi! Sessw.;

3) van̂kšêt ² Schibbenhof, van̂kšķêt ² Kalnazeem, laut weinen;
vankšêt Wirgin., ohne Grund weinen, klagen;

4) "?": kungs ņe̦mas ap mani pa krieviski, ka vankš vien A. v. J. 1905, S. 43.

Avots: ME IV, 472

varkšîtiês, -uôs, -ijuôs,

1) var̂kšîtiês ² AP., varkšîtiês N.-Peb., Ramkau, weinen (verächtlich gesagt);
varkšîtiês Zaravič, varkšķîtiês Bers., Kalzenau, varšķîtiês AP., Lubn., Meiran, Serben, eigensinnig weinen (von Kindern gesagt); var̂kšķîtiês Bers., varkšķîtiês Meiran, var̂šķîtiês Saikava, Sessw. "čīkstēt, pikstēt" (von Kindern gesagt, die sich zum Weinen anschicken): kādu brīdi tâ klusām varkšķījies un ar piedurkni acis slaucīdams... Kaudz. Izjurieši 114;

2) var̂šķîtiês Mar. n. RKr. XV, 142, das Gesicht zum Weinen verziehn;
varkšķîiês Vīt., (mit ar̂ ) Stockm., var̂šķîtiês Borchow, Golg., Prl., Saikava, varkšîtiês Vīt., das Gesicht, die Lippen verziehn, Grimassen schneiden: kuo nu varkšķies (varšķies Bers.)? runā un izturies kâ guodīgs cilvē̦ks! Vīt.;

3) varkšķîtiês Bers., Kalzenau, mit langer Miene, ohne Appetit essen;

4) varkšķîtiês Bers., Kalzenau "ķē̦muoties, māžuoties";

5) varkš(ķ)īties Kosenhof "tūļuotiês, neveikli strādāt". In der Bed. 1 zu varkšêt; in den Bedd. 2-4 (und 52) zu varkstīties und varšķît; und weiterhin (nebst li. varškė˜ "geronnene Milch"
und virkšti "więdnąć" ? Anders darüber Būga KSn. I, 298.) etwa zu sloven. svrêti se (part. prt. svrl se) "sich zusammenziehen"?

Avots: ME IV, 479, 480

vēkšêt, -u, -ẽju, blärren St., plärren Bl. (mit ẽ ), (von Kindern, Fröschen, im VL. von einem Bocke gebraucht) U.; (hässlich) schreien, (laut) weinen Kokn., Lenzenhof, Lindenberg, Mar., Nauksch., Nötk., Plätere, Raiskum, Rentzen, Rosenbeck, Vīt., Wenden, Wessen, Wolmarshof, (mit ê ) Ermes, Schwanb., Walk, (mit è ) Trik., (mit ê ² ) Arrasch, Jürg., Karls., Nikrazen, Ruj. (von Kindern, Kälbern und Ferkeln gesagt), (mit ê ² ) Sessw., (vẽkškêt) Adiamünde (von Kindern gesagt), Frauenb. (von Kindern gesagt), (mit ê ² ) Bers. (von Kindern und vom Pirol gesagt), KatrE. (von Kindern und Katzen), Lubn., Saikava (von Kindern und vom Pirol), Sehren (von Kindern, Katzen, Ferkeln und vom Pirol), Sonnaxt (von Kindetn und Katzen), (vēkšît) Sessw., Vīt., (mit è ² ) Lös., (vēkšķît) Sessw., (mit è ² ) Jummardehn, KatrE., Kl., Meiran, Saikava, Selsau, (vēkšt) Brasche, Frauenb., Wessen, (mit è ) C., Nötk., PS. (von Kindern, Ferkeln und vom Pirol gesagt), Schujen (von Kindetn und Katzen), Serbigal, Trik., (mit ê ² ) Golg. (von Kindern und Ferkeln), Lös., Meselau, N.-Schwanb., Sessw. (von Kindern, Katzen, Ferkeln), Wessen (von Kindern und Hasen), Zvirgzdine (von Schafen), (mit ê ² ) AP. (von Kindern, Katzen), N.-Bartau, Dunika, Preekuln; vẽkšêt MSil. "kunkstuoši žē̦luoties": kaķis vēkš (kad viņam uz asti uzmin Schwanb.) Etn. II, 51. vāluodze vēkš uz lietu Jürg., Vīt. (ähnlich: Etn. II, 172), bullis bauruo un vēkš MWM. v. J. 1896, S. 418. kaķē̦ni vēkšēja un ņaudēja Libek Puķis 41. āzis vēkšķējis LP. V, 203. āži vēkš, kā jie vēkš? āži vēkš (Var.: vēkška, vēkšķe) liepu lapu BW. 13017, 1. kaza vēkša 25872, 20. me̦lni gaiļi purvā vēkše 8908, 1. kaķa āda vēkšen vēkš (Var.: ņaudēt ņaud) 20523 var. viņa ... raudāja un vēkšēja CTR. I, 8. sieviete vēkš un šņukst Apsk. v. J. 1903, S. 282. Ance bijusi mierīga un daudz nee̦suot vēkšējusi Janš. Griet, velti nevēkši! Janš. Mežv. ļ. II, 162. puikas... pastāvīgi pa istabu vēkša A. XX, 645. Sprw.: pats sit, pats vēkš Frauenb. aizbēdzis nelabi vēkšķē̦dams LP. V, 397. ve̦lns vēkše̦dams pruojām VII, 229, dzirdējuši (sc.: ķē̦mus) vēkšuot 452. - paegļi vēkšķ ugunī Kaudz. Izjurieši 215.

Avots: ME IV, 555