Paplašinātā meklēšana

‡ pazìepes ² Auleja, Seifenwasser, worin etwas gewaschen worden ist: paziepēs kaidus lakatus izmazgā.

Avots: EH XIII, 193

ziepe: mit iẽ Behnen.

Avots: EH II, 811

ziepe, s. ziẽpes.

Avots: ME IV, 744

ziepene RKr. II, 77., Plur. ziepenes U., Mag. III, 1, 132; IV, 2, 83, Memelshof, (mit iẽ ) C., Jürg., (mit ìe ² ) Bers., Heidenfeld, Selsau, Seifenkraut (saponaria officinalis L.); Pechnelke (lychnis viscaria L.) RKr. II, 73; polygala amara L. RKr. III, 72; parastā ziepene, polygala vulgaris L.; ce̦kulainā z., polygala comosa Schk. Druva III, 733; Demin. ziẽpenīte AP., eine Blume: vienas ziepenītes ir zilas, uotrās ir baltas. -

Avots: ME IV, 744

ziepenieks U., ziẽpnieks C., Mag. IV, 2, 144, Kaudz., der Seifensieder: tu esi tik dusmīgs kâ Tukuma ziepnieks (sagt man zu einem leicht erzürnten Menschen) Frauenb. nuoskaities kâ ziepnieks Deglavs.

Avots: ME IV, 744

ziepenis, Seifenwasser VL. n. Celm.

Avots: ME IV, 744

ziẽpes,

1): Demin. ziepītes BW. 25653;

4): ziẽpju puķe Nigr., ziẽpju puķīte Siuxt, eine gewisse Pflanze (Seifenkraut?).

Avots: EH II, 811

ziẽpes,

1) seltener der Sing. ziepe L., St., U., loc. pl. ziepeņās BW. 20341, 8 var., die Seife:
ziepēs ruokas nuomazgāju BW. 15909, 1 var. paduod man ziepi (ein Stück Seife)! Nigr. ziepju pūslis, die Seifenblase Brasche. ziepju ūdens, Seifenwasser Brasche. ziepju vārītājs, der Seifensieder Brasche; ziepju zâles,

a) Seifenstein;

b) "ein Gift";

2) auch Sg. ziepe, Pech, Malheur, Unglück:
nu iznāca ziepe (ķe̦za) Golg. nu būs ziepes! sagen Seeleute (auch im Sinne von Sturm). ziepes savārīt, eine Sache (eine Arbeit) ungeschickt tun, verderben Grünw.;

3) nekul ziepes! sprich keinen Unsinn!
Saikava;

4) ziẽpītes, eine gewisse Pflanze
Bauske; ziepītes od. suņu ziepes, polygala amara L. Birsman; svēteļa ziepes, polygala amara L. od. saponaria ifficinalis L. Etn. III, 159: svēteļa ziepes putuo, kad ar viņām mazgā ruokas vai ģīmi Etn. II, 147. Nebst estn. sēp aus mnd. sepe.

Avots: ME IV, 744

‡ ãduôgs ² Siuxt, ãduõgs Schibbenhof, ein aus Zwirn gestricktes oder aus Leinwand genähtes Sackchen, das in der Badestube als Waschlappen diente: cits āduogu nuodarīja cimda veidā - galu nuoŗauca un uotru galu aizšuva ciet, cits nuodarīja kâ zeķu liêlu un abjus galus aizšuva ciet Siuxt n. Fil. mat. 66. āduogā daruot atstāja kādu caurumiņu, iemeta pa ziepju drupačiņai un tad ņēma līdz uz pirti mazgāties: tad nebij ziepes jāsit ebenda. Aus mnd. hārdōk.

Avots: EH I, 192

àizmàktiês,

1) sich bewölken:
debess bij aizmākusēs MWM. XI, 190. vakara puse aizmākusies C. aizmācies laiks, aizmākusies saule Sessau;

2) atemlos werden:
bē̦rns raud aizmākdamies Ziepelhof.

3) von aizmàkt: aizmāktas krūtis, belegte Brust.
Doblen.

Avots: ME I, 39

āluogs,

1) ein grosses Loch:
tādu āluogu izplēsis biksās; mute kā āluogs Naud., Auermünde;

2) Wuhne
Ziepelhof. [Vielleicht eine Kontamination von ãliņģis und aluogs, alags; vgl. auch li. oliūgà und elugas "Nethwuhne"].

Avots: ME I, 238

apràust: a. kartupeļus (wie a. kāpuostus). Refl. -tiês, ‡ 2): tais mājās jau var dzīvuot ap˙raûsies ² (wohlbehalten, behaglicht, bequem, im Wohlstand) Ziepelhof.

Avots: EH I, 108

aprìebt C.,

1) wie apraibīt, tr., streichelnd und besprechend die Schmerzen lindern, heilen, bestreichen:
auguoni, ruoku. tās ziepes, ar kuŗu miruoni mazgājuši, uzglabājuši, lai dziedinātu un apriebtu dažādas vainas LP. VII, 384;

2) behexen:
raganas guovi apriebušas Naud.;

3) aufspüren, finden, behexen:
es apriebu (Var.: apsedzu) caunes pē̦das BW. 11113; JKaln.

Kļūdu labojums:
ar kuŗu = ar kuŗām

Avots: ME I, 116

‡ bļitkuôt Ziepelhof, bļitkat Salis, mit einer bļitka angeln, fischen.

Avots: EH I, 233

drupins (unter drupans): drupinas ziepes KatrE.

Avots: EH I, 336

glums,

1): sēņu trauks tīri g. pieglumējis AP. mārkā ir tīri g. ūdens ebenda: linsē̦klu pe̦lavas savārītas tīri glumas ebenda. gluma (ļuoti tre̦kna), gaļa nav garda ēst Kaltenbr. g. māls; nevar paiet Zvirgzdine: glumas ziepes Sonnaxt: gluma mute, Mund voller Schleim
(in einem handschriftl. Vokabuaar).

Avots: EH I, 395

iznižģêt, tr.,

1) verschmaddern, tändelnd verbrauchen:
kuo tu iznižģē ziepes Kand.;

2) = izmižģēt U., Naukschen. Refl. - tiês, zur Genüge tauchen]:
mēs mīlam iznirties MWM. VI, 813.

Avots: ME I, 776

izsàlît, durchsalzen: gaļa nu izsālīta. mīkstas ziepes var pārvērst par cietām, vajag tikai piemest sāli, jeb, kâ saka, ziepes izsālīt. [Refl. - tiês, eingesalzen, zur Genüge salzig werden: gaļa vēl nav izsālījusies Bauske.]

Avots: ME I, 796

izžļidzinât, ‡

2) beim Waschen vergeuden
Frauenb.: i. visas ziepes.

Avots: EH I, 499

‡ izžļugt Frauenb., = izmìrkt, izžulˆgt: ziepes izžļugušas. (gaļas gabals žāvējuot) atkusis vaļā un izžļudzis ("kļuvis mīksts un jē̦ls, taukiem ārā te̦kuot").

Avots: EH I, 499

I kũliêns,

1) Prügel, Schläge:
kūlienus lai viņām liek duot V Mos., 25, 3 ;

[2) = kũlums 1 Nötk., Druw. ; = labības klājiens, metiens Ziepelhof, Sessw., Mar., Laud., Schrunden, Tirs. u. a.] Zu kul˜t.

Avots: ME II, 335

[kulmît "klopfen": kulmīta gaļa "mürbes Fleisch" Ziepelhof.)

Avots: ME II, 307

laĩcîgs,

1): ļaudis, kam pagasta ruobežās pastāvīga jeb tikai laicīga mājas vieta Pēt. Av. III, pielik., S. 23;

3): auch Ziepelhof.

Avots: EH I, 711

nùokuôst,

2): vilks nuokuodis zirgu Mahlup; ‡

3) beizend od. ätzend in einen gewissen Zustand bringen
Orellen: ziepes mazgājuot nuokuož bē̦rnam acîs sarkanas. Refl. -tiês,

1): nuo kuņķa nuokuodās FBR. IX, 116;

2): auch AP., Auleja, Frauenb., Mahlup; lai ziedu krāsas nuokuožas spilgtākas A. Brigadere Dievs, daba, darbs 99; ‡

3) unabsichtlich abgebissen werden:
man nuokuodās tikai mazs gabaliņš.

Avots: EH II, 58

[nùoļẽpt, schmutzig werden Ziepelhof.]

Avots: ME II, 815

[nùošļapstêt Planhof "nuoburt, nuogriezt": ja kāds iet garām, un zvejuotājiem vairs zivis nelien tīklā, tad saka, ka tas nuošļapstējis. ziepes vāruot nelaiž bē̦rnus klāt, lai bē̦rni ziepju nenuošļapst.]

Avots: ME II, 868

pãrgandis,

1): auch (mit añ) Grenči, Ziepelhof; ‡

2) "pārpūlējies" Grenči.

Avots: EH XIII, 200

‡ pasā`rme ² Erlaa "šķidrā sula, kas labi neizde̦vušām ziepēm sasalstuot paliek apakšā": kad ziepes ir izvārījušās un nav stipras, tad pasārmes nav.

Avots: EH XIII, 170

plājiens,

1) "?": debess malā nuozibsnīja bāli stari, kâ drauduoši rūsas plājieni Druva I, 110;

2) "ein starker Regenguss"
Ziepelhof;

3) =klâjiens 2 (mit "ã") Gr.-Würzau;

4) "eine dünne Teigschicht zum Backen" Gr.-Würzau;

5) "eine Tracht Prügel"
(mit à ² ) Golg.

Avots: ME III, 328

II plekstêt "schwatzen" Ziepelhof, N.- Peb.

Avots: ME III, 335

I prečuôtiês "handeln (tirguoties)": žīds atbraucis prečuoties Mitau, Bixten, Ziepelhof.

Avots: ME III, 385

prìekškāzas, eine Feier vor der Hochzeit: gājēji svētī kunga meitas priekškāzas Vēr. II. 1411; "die Zelt (etwa ein Tag) kurz vor der Hochzeit" Ziepelhof.

Avots: ME III, 395

‡ III putinât,

1) schäumen (tr.):
ziepes p. ("sakult putās") Bers. kad ziepju puķīti (saponaria) taisa slapju un putina, tad taisni tâ kâ putuo Salis;

2) den Schaum von kochender Fleischsuppe abnehmen
Ramkau.

Avots: EH II, 338

rãpaža,

1) ein noch kriechendes, kleines Kind Kalleten;

2) eine, der die Arbeit nicht von statten geht
Ziepelhof.

Avots: ME III, 497

raũcīte, eine dünne, leinene Schnur Behrshof, Ziepelhof, Fockenhof.

Avots: ME III, 481

raũns, böse, tückisch Ziepelhof: tautu dē̦lam raunas acis, kâ tam peļu vanagam VL. rauns cilvē̦ks Ziepelhof.

Avots: ME III, 487

ravēklis,

1) = raveklis 2 Schujen, Ronneb., Adsel, Bornsmünde; "das Jäten": vēl ar ravēkli nee̦smu galā Vank.; ravêkļi, ausgejätetes Gras Treppenhof, Mehrhof, Jürg.;

2) = raveklis 1 Fockenhof, Mesoten, Ziepelhof, Wenden, Wolmarshof.

Avots: ME III, 492

I reģinât (?) "= bubinât I 1 " Ziepelhof.

Avots: ME III, 504

rē̦guonis,

1) rẽ̦guônis Ziepelhof, = rẽ̦gs: ar rē̦guoņu acīm tie glūn Aus. Seifert Chrest. III, 315;

2) rẽ̦guonis, jem., der im Halbdunkel nur undeutlich zu sehen ist Ruba;

3) rē̦guonis ² , jem., der, um andere zu schrecken, sich komisch gekleidet hat
Golg.;

4) jem., der spottweise das von andern Gesagte nachspricht
Lös.

Avots: ME III, 518

reibuoklis,

1) auch reibuoknis, ein Ohn machtsanfall Vank.;

2) "?": kūst zupes garaiņi ar reibuokli nuo ãra Sudr. E. MWM. VllI, 83;

3) reibuôklis "das Berauschtsein"
Ziepelhof: viņš tagad reibuoklī.

Avots: ME III, 505

rẽ̦ja Bauske, Riga, Reihe: kad rudzu pļ˙āvējam sējēja nevar spēt kūļus siet, un tie vienā rējā guļ Etn. II, 63, (mit ẽ) Gr.-Sessau, Schibbenhof, Ziepelhof (an diesen 3 Orten auch: rẽģī). uguns izplatījās pa visu rẽju Salgaln. taisīt visas ē̦kas vienā, garā rējā (zem viena jumta) Salgaln. Wegen der Nebenform (loc. s.) rēģī wohl schwerlich zu li. ríeti "in Qrdnung, schichtweise legen" (wozu Walde Wrtb. ² 649 unter reor), sondem aus mnd. rege "Reihe".

Avots: ME III, 519

I reñcelêt (?) "taumeln": dzē̦rājs rencelē; "wanken, wackeln": buojājies ritenis braucuot rencelē Ziepelhof.

Avots: ME III, 510

re̦ñkuôt (?) "te̦nkas stāstīt" Ziepelhof; vgl. reikuôt.

Avots: ME III, 511

rẽžņi "= pēkšņi (plötzlich)" Ziepelhof, Bixten, Gr.-Sessau, Würzau, Lieven-Bersen.

Avots: ME III, 521

ribuļ[u] rabuļiem, Adv., "?": kâ likušas pa galvu putnam, tâ arī nācis ribul[u] rabuļiem zemē LP. V, 122; in Ziepelhof bedeute es: kreuz und quer.

Avots: ME III, 522

ribuļ[u] rabuļiem, Adv., "?": kâ likušas pa galvu putnam, tâ arī nācis ribul[u] rabuļiem zemē LP. V, 122; in Ziepelhof bedeute es: kreuz und quer.

Avots: ME III, 522

‡ rìekša ² Heidenfeld, (mit iê ² ) Ziepelhof, (mit ie) Ungurpils, = rìekšava: sniegs ļāvās mīksti riekšās grābties Anna Dzilna 175.

Avots: EH II, 378

rim̃t: auch AP., Jürg., Lemb., Lems., N.-Wohlfahrt, Trik., (mit ìm) Hohenbergen, (mit ìm ² ) Kaltenbr., Sonnaxt, Zvirgzdine, (mit im̂ ² ) Schrunden n. FBR. XIII, 99 (neben prs. rim̃stu ebenda 100), Dobl., Lieven-Bersen, Ramkau, Ziepelhof,

1): nevaru r. (= izturēt), cik salts! Kaltenbr. zirgi nerimst (= negrib stāvēt uodu vai dunduru dēļ) ebenda. cik jis nerima ("nevarēja nuociesties nestrādājis")! ebenda. viena ustabā nakti nevaru r. (= nuomierināties) Zvirgzdine. slimnieks rìmst ² vaidēt Warkl. es nevarē̦tu ādā r. Sonnaxt (ähnlich: Jauns. Raksti VIII, 332). Refl. -tiês: auch (mit im̃ ) Seyershof.

Avots: EH II, 372

I rist,

3): pastalai aukla vaļā ris (rîst ² Popen, Stenden) Dunika, Ziepelhof. sirdīs rīst un raisās jauni dzīves prieki Janš. Bandavā I, 238. rīst spārni kaislai dziņai Austriņš Raksti V, 233. man darbs risa (= ritēja) sekmīgi Sessw. ‡ Subst. risējs, = sèjējs; lai palika siera mazgs pašai siera risējai VL. aus Gr.-Salwen.

Avots: EH II, 374

ruds: rudas acis - auch Dunika, Jürg., Oknist, Schnehpeln, Schwitten, Ziepelhof; BW. 27476, 7 var. von Pferden; in Siuxt (schwarzbraun) nur von Pferden und Kühen. Subst. rudums: bē̦rzlapīte, rudmiesīte abas vienu rudumiņu Tdz. 45940.

Avots: EH II, 382

‡ runkuļains, = runkaîns Lubn.: rùnkuļaini ² brunči, burbuļainas, runkuļainas be̦kas auga laìdarā Tdz. 58702; "punuots" Dobl., Ziepelhof (mit uñ).

Avots: EH II, 385

sālīms: auch A.-Ottenhof, Dobl., Heidenfeld, Kolberg, Kurs., Lemb., Liepna, Ziepelhof, Zvirgzdine, (mit ĩ) Frauenb., Siuxt, (mit î ² ) Lesten, (mit â ² ) Dunika, Demin., sâlĩmtiņš ² Siuxt; konzentrierte, gallemde Fleischbrühe Siuxt.

Avots: EH XVI, 470

samazgât,

1): s. guovij krustus ar saltu ūde̦nu AP. s. (reibend benetzen)
galvu ar ūdeni Frauenb. kad maizei liela garuoza, tad samazgā ar ūdeni un apse̦dz ar villānu drēbi Ramkau. četruos ūdeņuos samazgājām bē̦rnu Sonnaxt; ‡

3) "verwaschen"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.: s. ziepes. ‡ Refl. -tiês, sich gründlich waschen (?): kur uotrs samazgājies ar ziepēm, - balts vien iekšā ūdens Seyershof.

Avots: EH XVI, 429

I sãrts: auch Lemb., Ziepelhof, (mit ā`r) Kolberg, Morizberg, Trik., (mit âr ² ) AP., Dobl., Kegeln, Orellen, Salisb. (unbek. in Borchow, Kalnemois, Liban, N.-Laitzen, Oknist): vakara pusē sārtas debesis AP. - Subst. sārtums: ābuoliņa sārtumā BW. 4510 var. aplauzīja ruozēm zarus, nuobraucīja sārtumiņu 6445, 1 var.

Avots: EH XVI, 473

II sãrts: auch Salis, Ziepelhof, (mit àr) Morizberg, Trik., (mit âr ² ) AP. (unbek. in Oknist, Saikava), ein grosser Scheiterhaufen (bes. die brennende Rodung) Salis: kad līdumu nuosvile̦nāja, tad nesadegušuos kuokus krāva sārtuos - kur vienam kuokam re̦zgalis, tur uotram tievgalis; sārtu vēla pa tām vietām, kur vēl zaļa zāle bij palikuse Ramkau; "ce̦lmu vai akmeņu guba" Zvirgzdine: ce̦lmus, kad izgriêž, liek sārtuos.

Avots: EH XVI, 473

sašļucinât, ‡

2) mühsam ein wenig (Milch) zusammenmelken
C., Frauenb., Ziepelhof: tik tik vēl varēju s. kâ kaķim paēst.

Avots: EH XVI, 454

satriept,

1) verschmieren:
s. plaisu ar māliem Wandsen;

2) fertigschmieren:
s. daudz sviestmaižu; fig.: dzejnieks satriepis (schnell und schlecht verfasst) daudz dzeju;

3) aufschmieren:
s. uz sienas mīklu Warkl.;

4) waschend verbrauchen: s. ziepes Kl.;

5) (mit iẽ) = satreipt Dunika.

Avots: ME III, 766

šaũbît, Refl. -tiês,

1): krūms ... sāk luocīties un š. Pas. XIV, 155;

2): mit aũ AP., Lemb., N.-Peb., Serben, Smilt., Zögenhof, mit aû ² Dobl., Ziepelhof.

Avots: EH II, 622

saũdzêt: mit àu Jürg., Serben, Trik., mit aû ² Hasenpot, Lemb., Mesoten, Selg., Ziepelhof, mit aû Sessw. (unbek. in Alswig, AP., Dunika, Heidenfeld, Kortenhof, Linden in Livl., Lubn., N.-Laitzen, N.-Peb., Oknist, Popen, Prl., Ramkau, Ruj., Saikava, Salis, Schnehpeln, Veļķi). Refl. -tiês: kâ nuo uguns saudzējuos Janš. Pag. pausm. 9.

Avots: EH XVI, 459

saũja: auch Dobl., Frauenb., Gr.-Platon. Hasenp., NB., N.-Peb., Ramkau, Rutzau, Schnehpeln, Schwitten, Selg., Serben, Veļķi, Ziepelhof, (mit àu ² ) Alswig, Draw., Erlaa, Kortenhof, Lasd., Linden (in Livl. u. Kurl.), Meselau, N.-Laitzen, Sessw., Warkl.

Avots: EH XVI, 459

‡ savãrêt, bewältigen, fertig werden mit ...: līdz vakaram savārēja (= sabāza šķūnī) visu sìenu Dobl., Ziepelhof. zirgu nevar s. (= savàldît

1) C., Salisb.

Avots: EH XVI, 464

se̦dli: auch Allend., Alswig, Borchow, Dunika, Grob., Kalnemois, Mahlup, Preiļi, Salis, Ziepelhof, Demin. instr. sg. sedlīt[i] BW. 2521; nav sedliņi, nav iemaukti BW. 29961. Dafür sedľs (nom. s. od. pl.?) BW. 33873, 2 var.

Avots: EH XVI, 474

se̦kums,

2): se̦kumi (Mistgabel)
- auch Alschw., AP., Arrasch, Ascheraden, C., Dobl., Frauenb., Kokn., Lieven-Bersen, N.-Peb., Pankelhof, Ramkau, Sessau, Sessw., Siuxt, Ziepelhof; sūdu se̦kumiņi BW. 19881 var.

Avots: EH XVI, 476

še̦muruôts, kompliziert Gr. - Sessau: še̦muruots raksts, ein kompliziertes Muster. še̦na (> hochle. šana), = šene, šej(i)ene, das Hier: pruojām nuo še̦nas Blaum. (ähnlich Pas. V, 167, aus Warkl.). nuo še̦nas līdz Rīgai Kl. še̦nas tē̦vs, unser Wirt KI. še̦nas ziepes, zu Hause hergestellte Seife Grawendahl, Peb.

Avots: ME IV, 15

šene U., Erlaa, Meiran, Saikava, N. - Schwanb., Sessw., Warkl., = šej(i)ene, das Hier: uz šeni Andrepno, hierher. labas dienas tevi uz šeni atnese Pas. V, 90 (aus Bewern). šenes ziepes AP., zu Hause hergestellte Seife. ni˙kas manis nevar nuo šenes izvest Pas. IV, 290 (aus Rositten). iešu nuo šenes Apsk. 1903, S. 376 (ähnlich Und. Psal. 38; Rainis Ant. un Kl. 99; MWM. VI, 331; IX, 685).

Avots: ME IV, 15

sẽ̦ta,

1): auch Allend., AP., Arrasch, C., Dobl., Druw., Grob., Kalnemois, Kegeln, Koddiack, Kokn., Kolberg, Lasd., Lems., Liepna, Lieven-Bersen, Mahlup, Mesoten, Morizberg, Orellen, Pankelhof, Posendorf, Ruj., Siuxt, Taurkaln, Trik., Ziepelhof. In Borchow, Heidenfeld, Lubn. in dieser Bed. das Demin. sētiņa. sētiņa ir ganu ceļam Warkl. In Sessw. sē̦ta "(stãvs) zediņu žuogs" neben sētiņa "(gulu) kāršu žuogs". kāršu sē̦ta, treliņu s., vabu s., žagaru s. Siuxt. zediņu s. Orellen; šķê̦pu ² s. ("nuo plē̦stiem vai apaļiem kuokiem, kas iepildīti slīpi starp 2 mietu rindām") bij visām majām apkārt (tâ kâ pret vilkiem) ebenda. akmiņuota gulu s. BW. 14452. kuoši zied kapu s. (der Kirchhof)
27632. cieta kuoka (Var.: biezu kāršu) sē̦tu taisu (Var.: pinu) 22313, 3; 2): der Bauernhof - auch Auleja, Bērzgale, Borchow, Grob., Heidenfeld, Jäsmuiža, Preili (in Lettg.), Višķi; "māja(s)" Kārsava, Līvąni, Oknist, Sonnaxt, Stirniene, Warkl.; das Heim Borchow, Lis., Lubn., Welonen: vai tē̦vs sē̦tā? iešu uz sē̦tu Auleja, Lubn. u. a. viņuos (= kaimiņu) s. Kalupe n. FBR. XVIII, 43. viņā sē̦tā (=viņā pasaulē) ebenda;

3): auch Ahsw., Bērzgale, C., Dreilingshof, Edw., Erlaa, Erwalen, Felixberg, Grenči, Grob., Irmelau, Kal., Lems., Luttr., NB., Neuenburg, Nikrazen, Nurmhusen, Ringen, Saka, Schlcck, Schnickern, Schwarden, Sluxt, Stenden, Strasden, Tummen, Ulmalen, Valgale, Wirben; "laidars" OB.;

4): nevaram ... iemācīties. kâ jau sē̦tu cilvē̦kiem (Bauern),
mēle neklausa Janš. Dzimtene IV, 317; ‡

5) sẽtiņas Seyershof "auga stiebra nuodalījumi": rudzam ir vairākas s., kamē̦r viņš izaug tik gaŗš.

Avots: EH II, 483

‡ sibra, der Magen (auch der menschliche) Ziepelhof; der Kropf: kuo putniņš .. padziedās, kad s. tuhša? Jaans. Atpūta No 375, S. 4. prauli vien nabadziņam (gemeint ist ein Specht) sibrā ebenda.

Avots: EH II, 485

siẽkalas: auch Dobl., Fockenhof, Lieven-Bersen, Luttr., Nikrazen, Pankelhof, Popen, Trik., Ziepelhof, (mit iê ) Alswig, N.-Laitzen.

Avots: EH II, 494

II sirkt,

1): auch (mit ir̂ ² ) Bershof, Lieven-Bersen, Ziepelhot; ‡

2) reifend sich röten
(mit ir̃ ) Dunika: uogas sāk s.

Avots: EH II, 488

sist,

1): kad jumtus juma, tad sita (= kūla) gaŗus salmus (= kūla tâ, lai salmi nesalūst) Frauenb. nei tās grima ūdenī, nei sit vilnis maliņā Zemzare Lejasc. 126. man iekrita kuopā sistā (pļautā) vāle (d. h., ein Doppelschwaden)
ārdīt Linden in Kurl. sit ce̦puri padusē! BW. 18996. dažs ratenis sit (bildet beim Spinnen) gruodu dziju Sonnaxt. vīri paši sita (= taisīja) un vija virves Siuxt. kluonu s. "taisīt kluona grīdu" ebenda. sienas s. "ē̦kas liet" ebenda. es duomāju cepli s., ar Pieteri mālu vest Tdz. 58789. (krītuot) pilieni ... sit (bringen hervor) burbuļus Apsk. 1903, S. 485. sitis pēdējs gals (die letzte Stunde hat geschlagen) Virza Kar. Nameitis (1939), S. 47. kāpuosti bij jāsit (piespiežuot jāapbīda ar smiltīm), kad lietiņš bij vai slapjš Seyershof. kad kāpuostus sit, tad nuoravē ar viņus Iw. tie kuoki sit (treiben) atvases Linden in Kurl., Siuxt;

5): auch Siuxt; ‡

7) migla sita BW. 6694, 4, Nebel bildete sich (erhob sich);
‡

8) ziepes s. "ziepēt": ganu kulēm ne˙maz ziepes nesita Ramkau, Siuxt, Sonnaxt; ‡

9) vējš sit iekšā (bläst hinein)
liêtu Seyershof. kad (ziepes vāruot) pieliek zâles, tad tūliņ sit smaku (fängt an zu stinken) ebenda. smārds sit (dringt) nāsīs Auleja. krūmuos nesit (dringt nicht) vējš ebenda. dūmi (krāsnij kuŗuoties) sit (strömt) ustaba ebenda. kviešu šalka sit (der Weizen rauscht) Skalbe Raksti I (1938), 308; ‡

10) atkala sit Schwanb., es glatteist.
Refl. -tiês,

1): "kauties, plêsties" Salis: laiž aunus, lai sitas; "badīties" Seyershof: aitas sitas. kur kājiņa nesitās ce̦lmainā līdumā? BW. 8562, 5 var. kad vanags virsū sitas ("strauji uzbrūk ar sitieniem"), tad cālis beigts Seyershof. vakarā sitas ("strauji steidzas") lejā uz tīrumu ebenda. ap ugunskuru sitās jauni spāri un liduoja kuopā ar dzirkstelēm gaisā Anna Dzilna 74. vai tā bija Kristīnas balss vai pūces brēcieni, kas laikiem sitās ap viņu Stērste A. Z. 64. dziedāja tik skaņi, ka atbalss priedēs sitās Jauns. R., dz. un j. 161. kad ātri steidzas, tad mē̦dz teikt: "iet, kâ (= ka?) sitas" Strasden;

2): tavs gars pie mums laid sitas (= piestājas) Manz. Spred. ⁴ 378. kuiļi sitas ("ātri apgriežas") sunim pretī Siuxt. viņam vajadzēja tikai ... s. klātu un iepazīties Jauns. Raksti III, 332. s. citādās duomās, auf andere Gedanken kommen
Diet. nav kur s. (= dēties) Meselau;

3): kab sistuos ap zemi, pašiem labāk būtu Auleja. tagad viņš sitas viens Kaltenbr. saimnieks smagi sitas ar pienu (visādi mēģinādams iejemt vairāk naudas) Kaltenbr. ar badu sitas Daudsewas n. FBR. XVII, 159; ‡

7) ausschlagen
(intr.), sich bilden: mazam bē̦rnam pēc dažam nedēļām sāk s. tādas mazas pūtelītes Sonnaxt. mātei bresme citūr nesitās kâ ģīmī Siuxt; ‡

8) fallend od. geschlagen entzweigehen
Seyershof: galuodiņas sitas (= sasitas), kad krīt uz kuo cietu. Subst. sitējs: bundziņas sitējiņš BW. 2686, 7. pārveda ... mātei pliķu sitējiņu 23325.

Avots: EH II, 490

skānêt,

1): auch (mit ã ) A.-Autz, AP., Dobl., Marzenhof, Mesoten, Nikrazen, Ziepelhof.

Avots: EH II, 504

skãņš (unter skāns): auch A.-Autz, Frauenb., Lems., Nikrazen, Ziepelhof: skāņa (säuerlich) garša var būt alum, saldam pienam, putrai AP., Luttr., Stenden, (arī kāpuostiem) Dobl. (gurķi varuot būt tikai skābi). Subst. skāņums: "vājš skābums" (mit ã ) Dobl., Ruj.

Avots: EH II, 504

skarbala,

2): auch (mit ar̂ ² ) Dobl., Ziepelhof; drēbe saplē̦sta skàrbalu skàrbalās AP., Serben.

Avots: EH II, 501

skāre: skãres Dobl., Mesoten, Ziepelhof; "sānu galdiņi mē̦slu ratiem" (skāres) A. Leitāns.

Avots: EH II, 504

‡ šķẽ̦rns Dobl., Ziepelhof, = šķẽ̦rms: šķē̦rna putra.

Avots: EH II, 634

skràidît: auch AP., N.-Peb., Trik., (mit aî ² ) Dobl., Frauenb., Siuxt, Stenden, Ziepelhof, (mit aĩ ) Lemb., Lems., Ruj., Seyershof; zirgs ... varēja s. kai putins Pas. XV, 487.

Avots: EH II, 506

I skrīnis,

2): auch (mit ĩ ) Dobl., Ramkau, Ziepelhof; ein Bretterkasten zum Lehmtreten
(mit ĩ ) Frauenb., Pampelm eine Grube zum Lehmtreten (mit ĩ ) Blieden;

3): getretener Lehm zum Mauern
(mit ĩ ) Sessau; eine unpassierbare kotige Stelle od. ein solcher Weg (mit ĩ ) Bauske, Ellei, Irmelau, Sessau: riteņi nuobraukti ("ir pieķepējuši") skrĩnī Ziepelhof.

Avots: EH II, 511

‡ skripšķis "traukam ielūzis ruobs" Ziepelhof; "ruobs; nuo kā ve̦se̦la nuosists gabals" Grünh.: spuolei izlūza s.

Avots: EH II, 510

‡ skrudžains Ziepelhof, = skrudzaîns: skradžaina dzija.

Avots: EH II, 512

skrudze,

1): auch Frauenb.; vērpjuot var dzijā iemesties s. Ziepelhof; "nedzija" Siuxt; ‡

2) "?": ak tu s. (als Schimpfwort für eine weibliche Person)
tāda, cik tā ir nedarīga! Janš. Mežv. ļ. I, 314 (ähnlich 232).

Avots: EH II, 512

šļaũcît,

1): streicheln, massieren
(mit aû) Skaista; "(slimu pakrūti) ar siltu ūdeni un ziepem glaudīt" (mit aû) Warkl.; de̦sas dējuot asiņu biezputru šļauka ar ruoku lejā N.-Peb.; ‡

2) "(die Ärmel) aufstreifen"
(mit àu ² ) Meiran. Refl. -tiês,

1): "guorīties" (mit aû) Linden in Kurl.; kaķi mē̦dz š. gar cilvē̦kiem A.-Schwanb.

Avots: EH II, 644

I šļugât (mit ž-?), -ãju "zu stark seifen, Seife verbrauchen" Frauenb.: ka tu man atkal tās ziepes šļugā ārā ar savām drānelēm! Frauenb. Vgl. li. žlùginti "kochend brühen".

Avots: ME IV, 74

smā`rdīgs Gr.-Buschhof, Saikava, Sussei, = smar̂dîgs: smārdīgas ziepes Ekengraf, Memelshof.

Avots: ME III, 955

snãbis: auch Dobl., Siuxt, ("länger" als ein knābis) Ziepelhof; die Nase (geringschätzig) Behnen.

Avots: EH II, 542

‡ snibis, = snipis 1 Behnen, C., Dobl., Kegeln, Mesoten, Nötk., Trik., Üxküll, Ziepelhof; ein kleines Stückchen Seyershof: nuogriêzt snibīti (das Ende?) nuo gala kukuļam.

Avots: EH II, 543

spañnis: auch Auermünde, Dobl., Dunika, Durben, Fockenhof, Iw., Kand., Lems., Luttr., Nikrazen, OB., Perkunen, Postenden, Ruj., Torney, Schrunden, Spahren, Stenden, Wahnen, Ziepelhof: (vajaga) ūdens spaņņa mazgāties BW. 28479; Demin. spañnītis Siuxt, ein rundes, flaches hölzernes Gefäss, worin Milch gesauert wird. spaņ̃ģis: auch (mit àņ ² ) Aahof, Liepna, (mit aņ ) Oppek, n. U.: divi spaņģi salda piena BW. 2108, 5.

Avots: EH II, 546

‡ starpains, Lücken, Ritzen, Löcher habend: starpaini zuobi Heidenfeld, Linden in Livl. starpaina siena C., Dobl, Jürg., Lems., Lubn., Salis, Ziepelhof.

Avots: EH II, 571

stīgât,

1): maisus s. (mühsam heben;
mit î ² ) ratuos iekšā Siuxt;

2): kārtīgi izrūdīti kaļķi stîgā kâ biezpiens AP. me̦dus, sīraps stîgā un arī biezpiens - uz pannas ce̦puot - tuop staipīgs, sīksts un stîgā Nötk. nuoburts piens un ziepes stîga ² Salis;

3): gurķi stîga ² Salis; ‡

5) = stîguôt 4 (?): kumeļam stīgām šuvu iemauktiņus; ... izjāju prūšus, leišus stīgādams, kuoklē̦dams BW. 13248, 8 (aus Selg.); "vilkt stīgu" (mit î ) Wessen; ‡

6) "?": guovs stîgā uz vēršuošanuos, arī grūta guovs stîgā AP. ‡ Refl. -tiês PV. "?": guovs stīgājas (= slienājas Lemb., hier mit î ² ).

Avots: EH II, 582

strazds: auch Allend., AP., Behnen, Kolberg, Lemb., Mesoten, Morizberg, Oknist, Salisb., Schwitten, Selg., Trik., Wizenhof, Ziepelhof, Zögenhof. strazda bē̦rni BW. 2502 var. me̦lnais s. 2542. strazdiņš ņēma dzeņa meitu 2535.

Avots: EH II, 585

strèbt: prs. strebju Allasch, Allend., Alswig, AP., Burtn., C., Dunika, Fehteln, Jürg., Kadfer, Kalnemois, Kaltenbr., Kaugershof, Kolberg, Lemb., Marienhausen, Morizberg, N.-Laitzen, N.-Peb., Salisb., Schwitten, Serbig., Sessw., Siuxt, Taurkaln, strèbju ² Warkl., (mit ê ² ) Dobl., Ziepelhof; strebjamais,

a): auch (mit -um- ) Ramkau. Subst. strèbšana, ‡

2) hastiges Arbeiten
Orellen: tāda s. (mit ê ² ) ne˙kuo nelīdz; darbs jādara ar apduomu; strĕ,bums, ‡

2) = strèbiêns 2: saimniece pie maizes deva strê̦bumu ² ar klāt Seyershof; strèbẽjs: putras strēbējam BW. 24082. piena strēbējiņa (fem.) 27087.

Avots: EH II, 586, 587

strēgt,

1): zāģis strê̦gst ² (prt. "strêdza ² ") zāģējuot (die Säge wird von beiden Seiten so gedrückt, dass man nicht sägen kann)
Ziepelhof.

Avots: EH II, 587

stùlms,

3): ruokas s. - nuo e̦lkuoņa līdz plaukstai AP.; kāju s. (ostle. stûms < stułms) "stilbs" Auleja;

4): zābaka s. AP., C., N.-Peb., (mit ulˆ ) Auleja (mit ū < uł ), Drobbusch, Heidenfeld, Kaltenbr., Smilt., (mit ulˆ ² ) Dobl., Kegeln, Ziepelhof, Zögenhof; zeķes s. Auleja (mit ū < uł ), Kaltenbr.;

5): ē̦kas s. stāvēja kâ viena gabala Jauns. J. un v. 108; ‡

6) "stāvs, augums": nū vaira ce̦pure nepiepasēja pie visa stulma Jauns. Raksti VIII, 384.

Avots: EH II, 594

I stũrs: stūra (schwer begreifend) gatva Ziepelhof, (mit ū ) Stuhrhof. s. ("apruobežuoti tiepīgs") cilvē̦ks Stuhrhof.

Avots: EH II, 598

sudmālas (unter sudmalas): auch Grenzh. n. FBR. XII, 23, Ziepelhof, (mit ã ) Behnen, Plvv. II, 385, (mit â ² ) Dobl.

Avots: EH II, 599

sũduôt, ‡

2) eitern
Orellen: ziepes nevajag laist mazam bē̦rnam acīs, juo tad acis sūduo.

Avots: EH II, 607

sudrabs: auch Alswig, AP., Ar-asch, C., Daudsewas, Dobl., Dunika, Fest., Fockenhof, Heidenfeld, Kal., Lasd., Leegen, Lieven-Bersen, Luttr., Mahlup, NB., Nikrazen, N.-Laitzen, N.-Peb., OB., Pankelhof, Perkunen, Puhren, Ruj., Rutzau, Salis, Schmnden, Sonnaxt, Trik., Ziepelhof; Orts- und Flurnamen mit sudrab- Plvv.I, 112, 115, 121, 129, 132, 147, 151, 162, 173, 184, 188, 191, 204, 219, 222, 248, 258, 270, 283; citam ze̦lts, sudrabiņš BW. 3902.

Avots: EH II, 599

I šūnât, -ãju,

1) schäumen, abschflumen
Lind. n. U.;

2) intr., schäumen
(mit ũ ) Bauske: ziepes labi šūnā Bauske.

Avots: ME IV, 109

supata,

3): supatas "krāmi, lupatas" Dobl.: tâ pēra, ka s. gāja pa gaisu Ziepelhof; Lumpen, Fetzen, alte, abgetragene Kleider Stenden.

Avots: EH II, 603

šustaras: auch Behnen, Grenzhof, Ziepelhof.

Avots: EH II, 658

šũt: prs. šuju - auch Talsen, Ziepelhof, šūnu - auch Alswig, AP., Fehteln, Heidenfeld, Liepna, Linden in Livl., Meselau, N.-Laitzen, Saikava, Sessw., Sonnaxt, Warkl., šuvu - auch Kegeln, Lems., N.-Peb., Smilt. Refl. -tiês, ‡

3) um die Wette nähen:
gājuši š. Pas. XI, 152; ‡

4) mit dem Nähen beschäftigt sein:
rītdien šūsies visa dienu (aus einer Zeitung). aužas un šūnas pa mājām; nav kad iz (=uz) lauka iet Sonnaxt. Subst. šuvums: ve̦cu bisu šuvumā BW. piel.2 262681; šuvējs, fem. š-ja: lai mana pādīte šuvēja auga BW. 1806.

Avots: EH II, 659

tàisît: auch Serben, Smilt, (mit aî ² ) AP., N.-Peb., Ramkau, (mit aĩ) Kegeln, Lemb., Lems., Lipsthusen, Orellen, Puhren, Schnehpeln, Seyershof, Talsen, Ziepelhof; t. ēšanu Orellen, pusdienu AP., de̦sas Salis, Sonnaxt, sieru Salis, putrāmus Sonnaxt, alu (Bier) AP., Puhren, īksumus adikļuos Seyershof, drēbes Kaltenbr., Sonnaxt, mālus Orellen. metienu piedarbā (kulšanai) Siuxt, bères AP., Kaltenbr., Sonnaxt, māju AP., Kaltenbr., Orellen, ustabu Ramkau, ē̦ku stabuos (= uz stabiem) Seyershof, ēveli Kaltenbr. gaidīja mājā ganāmpulku, bet siles vēl nebija taisītas Ciema spīg, 5. ve̦cā mēnesī jātaisa aude̦kls, lai labi varē̦tu aust Lttic. 1247. iešu kartupu (= kartupeļu) t. (pēc zemes izrušinājuma "kārtuot") Kaltenbr. tad bija kātiem rikši jātaisa (= ātri jāskrien) Seyershof. kad kaķi ne̦muot pie astes, tad aplam taisuot ebenda. tu taču par daudz taisi (= runājuot pārspīlē) ebenda. Refl. -tiês,

1): t. vaļā nuo saimnieka un pāriet uz pilsē̦tu Seyershof. lai ne˙viens pirktais netaisās līdz (möge nicht gleich sein wollen)
pašu austam aude̦klam AP. kad vārnas pie mājas taisās (nisten), tas ir uz sausu vasaru ebenda, Sonnaxt. taisījies (= izlicies) nedzirdīgs, sargādams savu ādu A. Brigadere Dievs, daba, darbs 234; sich ankleiden (besonders zu Festlichkeiten) Orellen; sich anbauen ("būvēties") ebenda;

2): maikss taisāš tukšs Seyershof. ūsas taisās sirmas Kaltenbr.; "bereitet werden"
ebenda; ‡

3) für sich bereiten
Frauenb.: t. salātus. ‡ Subst. taisîšana, das Machen, Bereiten: "apriebu vienai sievai galvu un pataisīju diviem bē̦rniem ūdeni". "tā riebšana un ūdens t. ("?") tev laikam iene̦s labu naudu?" Blaum. Raksti VI ⁵ (1939), 158. Subst. taisĩjums: mīkstas vietas t. BW. 6272, 3. latviešu t. (= darinājums) Seyershof. Subst. taisîtājs: drēbju taisītāji Seyershof. ir jau tādi taisītāji, kas vieni paši ne̦m un uztaisa siena kaudzi ebenda. ratu t. Frauenb. vārtu t. (Var.: vērējiņš) BW. 2012, 4 var. suvēniņu t. (Erzeuger) 34814.

Avots: EH II, 664

I tapinât: unbek. in Wolmar, Ziepelhof u. a.; ‡

4) (zu)bringen lassen, bestellen
Für.: viņš saka, kad tu zirgu tapinājis. ‡ Refl. -tiês,

1) für sich entleihen
Stenden: vai nu iesim t.?

2) einander borgen, vorschiessen
Stenden: tâ viņi tapinās.

Avots: EH II, 667

tapt,

1): auch Pussen, Ziepelhof; t. ienaldā ar kuo Frauenb. t. mežā iekšā ebenda;

2): auch Selg., Stenden, Talsen; lai nu tuop! Siuxt. viņi netapa taupīti ebenda; ‡

3) = sastapt, begegnen:
dievu t. celenī Kāzu par. Latgalē, S. 103 (ähnlich Tdz. 54638). Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 743.

Avots: EH II, 667

trĩt: prs. triņu Lesten, Nötk.;

1): aitas (od. avis Dunika) t. - auch Lttic. 247 (aus Planhof). kuoka traukus t. (ar smiltĩm mazgāt) Smilt. veļai trin ziepes bez žē̦lastības Sonnaxt; ‡

2) schmieren
(mit ì ² ) Auleja: ratus ar de̦gutu t. Refl. -tiês, ‡

2) sich anschmeicheln
Auleja: jī vis trinās da kaidam labākam cilvē̦kam.

Avots: EH II, 697

I ur̃ga (>tahm. uorga) Arrasch., C., Jürg., Kav., Salisb., Segew., Widdrisch, (mit ùr ² ) Saikava, (mit ur̂ ² ) Bauske, urdziņa Gr.-Buschh., Kussen, Schwanb. (mit ùr ² ), Selg., Siuxt (mit ur̂ ² ), Adl., Sonnaxt, Sunzel (unbek. in Burtn. und Kaugershof), ein Loch in der Erde Dond. n. U., ein Wasserloch Biel. n. U., eine Pfütze Spiess n. U., morastige Pfütze U. (unter uorga), ein Loch, eine Höhle Druw. (žurkas izgrauzušas lielu urgu, kur luožņāt. skurstenim ir liela urga), eine tiefe Gruft auf einem kotbedeckten Weg Freiziņ, ein mit Wasser oder Schlamm gefülltes Loch auf dem Weg (besonders im Radgeleise) Frauenb., eine ausgefahrene oder ausgetretene Stelle auf Wald- oder Wiesenwegen Autz, Stenden (mit ur̃), eine ausgefahrene oder vom Regen ausgespülte Vertiefung, durch die nach einem Regen Wasser fliesst Doblen, Ekau, Mitau, Tuckum (mit ur̃), eine schwer passierbare Stelle Dond. (kādās ur̃gās tu mani esi ievedis!), ein Graben Ruhtern, Ulpisch, ein kleines, fliessendes Wasserchen Mag. IV, 2, 152, Schlucht mit steilen Seitenwänden, in der ein Flüsschen fliesst Sackenhausen n. U., ein kleiner Bach, besonders Morastbach Livl. n. U., ein Bach PS., Salis (mit ur̃), Bers. (mit ùr ² ), ein Giessbach U., ur̂dziņa ² , ein Bächlein vom Regenwasser Ziepelhof, (auf dem Wege) Mitau, Windau: urgu un urdziņu dēļ gan˙drīz ne˙maz nav iespējams izkļūt ārā iz meža Aps. J. Svešos ļaudīs 27. kam cauri meža urga uz upi līkumuoja MWM. VIII, 325. kā urgstuoša lāste̦ku urdziņa Skalbe Kā es 15. dzīva urdziņa ("?") izskrēja man caur kauliem Kleinb. st. 41. Hierher auch die Gesindenamen Urga Lvv. I, 18, Ur̃ga 88, Ur̃gas II, 21, Ur̂gas ² 143, Urgas I, 45, Ur̃dziņi 96, 104, Pur[v]ur̃ga 103, Me̦llur̃ga 108, Ežurgas 112, Ur̃g(a)skalns 107, Urgaskruogs 57 und der Wiesenname Lapurga Lvv. I, 111. Aus liv. ūrg(a) "kleiner Bach; Niederung mit fliessendem Wasser" resp. estn. urg "Vertiefung, Höhle", s. Thomsen Beröringer 283. Ursprunglich vielleicht: Vertiefung; die Bed. "Bach" könnte im Le. im Anschluss an urdzêt entstanden und ins Livische entlehnt sein.

Kļūdu labojums:
ins Livische entlehnt sein = ins Livische entlehnt sein. Vgl. auch V. Diederichs Mag. XV, 2, 71.

Avots: ME IV, 304

uzkul˜t,

1) aufschäumen
(tr.), zu Schaum schlagen (perfektiv): uzkult ziepes. uzkult putas;

2) schlagend, prügelnd hervorbringen, zum Vorschein bringen:
māte bē̦rnam uzkūlusi čūlas Salis;

3) noch, von neuem dreschen:
rudzus vēl uzkult Drosth. Refl. -tiês,

1) umherschlenkernd sich einfinden
LKVv.: atkal jau tas žīds uzkūlies Grūnh., N.-Peb., Schibbenhof, Stockm. netīši es te uzkūluos JK. V, 131. viņš uzkūlās uz kapiem LP. VII, 150;

2) sich aufdrängen
Gļiebava: uzkulties uotram (uz kakla) Schibbenhof.

Avots: ME IV, 346

zeļ˜ģêt Trik., -ẽju, schmieren; verschmieren, vergeuden: nezeļģē ziepes!

Avots: ME IV, 707

zìepine ² Oknist spergularia rubra Presl.; Plur. zìepines ² Gr. - Buschh., Oknist, = ziepene">ziepene, Seifenkraut.

Avots: ME IV, 744

ziẽpnieks,

1) s. ziepenieks;

2) ein fettes Stück Fleisch
Memelshof.

Avots: ME IV, 744