Paplašinātā meklēšana

‡ àizpuķuôt, sich mit Reif (Eisblumen) beziehen machen: visas rūtis aizpuķuotas Janš. Līgava II 335.

Avots: EH I, 44

àizpuļ˜ķuôt, -êt, mit einem Stöpsel, Pflock (puļķis) verschliessen, verstopfen, befestigen: ragu sievas aizpuļķuojušas ar tapu LP. V, 8. raganu vēmekļi ieliekami kaut kuŗā kaula ieduobumā; abi gali aizpiļķuojami LP. VII, 575; aizpuļķuot duris, mit einem Pflock die Tür schliessen Smilt.

Avots: ME I, 45

àizpušķuôt, tr., schmücken, wobei der Schmuck als hinter einen Teil des zu schmückenden Gegenstandes gesteckt vorschwebt, wie z. B. Blumen hinter den vorn an der Mütze befindlichen Riemen: es ce̦puri aizpušķuoju BW. 9435. aizpuškuoju vainadziņu, ar uozuola lapiņām BW. 5865. aizpušķuots uozuoliņš BW. 12257. istabas durvis aizpuškuotas ar meijām Jaunsudr.

Avots: ME I, 45

‡ àizšķiņ̃ķuôt, wegschenken.

Avots: EH I, 55

àizpušķuôt, ‡

2) schmückend versperren:
duris tâ aizpuškuotas, ka nevar atvērt Lemsal. ‡ Refl. -tiês, sich teilweise schmücken (mit šk ) Dunika, Gr.-Buschhof, Oknist.

Avots: EH I, 44

ãķuôt, Haken machen (vom Hasen) U. Refl. -tiês, sich durchschwinden. Subst. bēdīga āķuošanās trauriges Beginnen Vēr. I, 694.

Avots: ME I, 237

‡ apdeķuôt BW. 913 var.; 13593; 13646, 16; 30160, = apsegt, bedecken (mit einer Decke).

Avots: EH I, 77

‡ appeîķuôtiês ² Bassen, Schnehpeln "sich erkundigen, nachfragen": a., kâ klājas. Vgl. ‡ appēķuôtiês; mit ei aus ē?

Avots: EH I, 104

‡ appēķuôtiês Schnehpeln (mit ê ² ), Wid., = appẽtîtiês.

Avots: EH I, 104

appuņķuôt, auch appuņķêt, mit Nasenschleim besudeln: visas malas. Refl. -tiês, sich mit Nasenschleim besudeln. strādā appuņķuojies, von einer schwierigen, langwierigen Arbeit.

Avots: ME I, 112

appušķuôt, ‡ Refl. -tiês Jürg. u. a., sich ausschmücken.

Avots: EH I, 107

appušķuôt und appuškuôt, tr., ausschmücken, ringsumher schmücken, putzen: ce̦puri, zirgus, vārtus, maģu ņēmu līgaviņu, lai var gre̦zni appuškuot BW. 11060.

Avots: ME I, 112

‡ apsveķuôt Golg., = apsviķuôt.

Avots: EH I, 118

‡ atšķiņ̃ķuôt, wegschenken.

Avots: EH I, 174

‡ bleķuôt, zahlen, blechen.

Avots: EH I, 228

buokšķuôtês (unter buokstît III),

1): der Arbeit ausweichen; mit Umschweif reden, mit der Sprache nicht heraus wollen; heimlich etwas tun
Saikava.

Avots: EH I, 258

‡ buošķuôtiês PV. "= bāšķīties".

Avots: EH I, 259

‡ deķuôt, mit einer Decke bedecken Frauenb: deķuots zirgs; "likt uz griestiem trinīšu virsējos dēļus" Iw.

Avots: EH I, 314

‡ draĩšķuôtiês, ausgelassen (mutwillig) sein: viņa nedraišķuojās vairs Veselis Daugava 1928, S. 423.

Avots: EH I, 329

duļķuôt, [duļˆķuôt ² Nigr., duļ˜ķêt Ruj.], trüben: avuotus jauc un duļķuo.

Avots: ME I, 513

duņķuôt, = dunkât.

Avots: ME I, 518

ēršķuôt, ērkšuôt 300 dz. Ventas krastuos Leišm., dornig, stachlig wachsen: lai ēršķuoja, ail dadžuoja, līdz nuovīta vaiņagā BW. 6621.

Avots: ME I, 576

‡ gaiķuôtiês Schlehk, sich wie ein gaiķis I betragen:

Avots: EH I, 376

gašķuôt(iês), Besuche machen, zu Besuche sein.

Avots: ME I, 609

gašķuôt(iês), Besuche machen, zu Besuche sein.

Avots: ME I, 609

ģeķuôt, auch refl. -tiês, gecken, sich geckenhaft, töricht gebärden: kas piedzēris neģeķuoja? BW. 10242. kādēļ kungi kruogu taisa liela ceļa maliņā? kur ģeķiem ģeķuoties 19981.

Avots: ME I, 695

ģuķuôtiês U., = guģuot.

Avots: ME I, 701

gurķuôtiês: auch (mit ur̂ ² ) Dunika; "tūļāties" (mit ur̂ ² ) Gramsden.

Avots: EH I, 421

[gurķuôtiês Wandsen "faulenzen".]

Avots: ME I, 684

‡ gūšķuôtiês Sessw. "vārduos un darbuos aušuoties".

Avots: EH I, 422

[ìeniķuôt, eigensinnig machen, zu einer Torheit verleiten. Refl. - tiês, eigensinnig werden Wid.]

Avots: ME II, 48

ìesviķuôt, intr., zechen, schmoren, saufen: visu svētdienu viņš sadzīvuojis pie svaiņa, krietni iesviķuodams Degl. Subst. ìesviķuôtãjs, der Schmorfink: uotrkārt viņš ir brašs iesviķuotājs Vēr. II, 380.

Avots: ME II, 75

îkšķuôt, mit Hilfe des Daumens etwas messen Karls.

Avots: ME I, 835

izģeķuôt, tr.,

[1) mit Geckerei vertun
U.;]

2) ausnarren:
meitu. Refl. - tiês, sich geckenhaft gebärden, albern.

Avots: ME I, 743

‡ izgurķuôtiês Dunika, eine Zeitlang, zur Genüge faulenzen.

Avots: EH I, 450

izkaķuôt, zum Narren halten, betrügen Dond.: [kāpēc tâ ļāvies izkaķuot? Dond.].

Avots: ME I, 746

[izkreķuôt, auswerfen, ausräuspern, aushusten Wid.]

Avots: ME I, 755

‡ izlišķuôt Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "erschmeicheln"), = izlišķêt.

Avots: EH I, 463

‡ izmērķuôtiês, nach Herzenslust, zur Genüge albern (niekuoties) Dond.: vai nebūsi diezgan izmērķuojies?

Avots: EH I, 466

izmuôkšķuôtiês, sich entwinden, ausweichen C., Smilt., Tirs.: nē, neizluokies, neizmuokšķuojies Saul. III, 92.

Avots: ME I, 775

izmuļˆķuôt, [izmuļˆķinât Janš. Čāp. 39], tr., zum besten haben, ausnarrieren, anführen: sieva tevi izmuļķuojuse LP. VI, 886. Refl. - tiês, Unsinn treiben, dumme Spässe machen: izdzeŗas, izmuļķuojas, tas viss A. XVI, 769.

Avots: ME I, 774

izniķuôtiês, Mutwillen treiben, albern, kaprizieren: vai nu jau nebūsi diezgan izniķuojies?

Avots: ME I, 776

izpeķuôt,

1) erfragen
Karls.;

[2) "verbrauchen":
izpeķuojis visu krējumu Nigr., Windau].

Avots: ME I, 779

[izpeķuôtiês Fest. "jārēties, knakstīties".]

Avots: ME I, 779

[izplukšķuôt U., ausplaudern.]

Avots: ME I, 783

izpuķuôt, izpuķêt Spr., tr., mit Blumen ausschmücken: istabu.

Avots: ME I, 786

izpušķuôt, ‡ Refl. -tiês, sich ausschmücken.

Avots: EH I, 475

izpušķuôt, izpuškuôt, tr., ausschmücken: istabas puķēm. es būtu savas nama durvis ar ruozēm izpuškuojuse BW. 14092, 1. bāliņš māmiņas izpuškuots 16002. par desmit kapeikām var tuo lietu arī izpuškuot A. XX, 126.

Avots: ME I, 786

izriņ̃ķuôt,

1) tr., Kreise machen [?]:
smiltis;

2) im Kreise tanzen, laufen, fahren:
viņš, izriņķuojis pa sē̦tu, pa plānu divi, trīs reizes, apstājās.

Avots: ME I, 791

[izsveķuôt, aus -, einteeren Wid.]

Avots: ME I, 808

[izsviķuôt,

1) aus -, einteeren;

2) vergeuden, verschlemmen
Wid.]

Avots: ME I, 809

[kaķuôtiês Dond. "blēņuoties, niekuoties, drusku kuo padarīt".]

Avots: ME II, 140

kaļ˜ķuôt, tr.,

1) kalken, mit Kalk tünchen;

2) mit Kalk düngen:
zemi Wid.

Avots: ME II, 147

‡ kašķuôtiês Siuxt u. a., = kašķâtiês

Avots: EH I, 592

kašķuôts BW. 16278, krätzig.

Avots: ME II, 171

‡ ķīķuôtiês "?" (= ķĩķêtiês I?): tie klātu nenāca, bet ķĩķuojās nuo tālenes Pēt. Av. IV, 67.

Avots: EH I, 706

knakšķuôtiês, = knakstīties: ej pruojām, kalpa puisi, kuo gar mani knakšķuojies BW. 9358 var.

Avots: ME II, 242

kniķuôt, albern, Possen reissen Spr.

Avots: ME II, 246

kraķuôt "mest dzijas uz kraķiem" Gold., Lis.: dziju kraķuo nuo tītavām uz kraķiem un nuo kraķiem uz šķē̦rkuokiem Ahs. Vgl. kraķêt.

Avots: ME II, 257

‡ *kreķuôt, zu erschliessen aus izkreķuôt.

Avots: EH I, 648

kriķuôtiês, kriķêtiês, -ẽjuos BW. 11954, s. griķâtiês.

Avots: ME II, 279

‡ kruokšķuôtiês,

1) (dem Sinn nach) undeutlich sprechen, ausweichend antworten
Lös.: kuo nu kruokšķuojies, - runā skaidri! Lös. nezini? labāk nekruokšķuojies vis! Saul. Daugava 1928, S. 57;

2) "niekuoties" Adl., Druw., Fehsen, Geistershof, Golg., N.-Schwanb., Sessw.

Avots: EH I, 664

‡ kruošķuôt kruošķus Schujen, = kruôšķuôtiês 1

Avots: EH I, 664

kruôšķuôtiês,

1): auch Saikava, (mit uo) Schujen; ‡

2) sich zieren
Golg.

Avots: EH I, 664

kruôšķuôtiês, kruošķîtiês, -ĩjuôs, Unsinn, Mutwillen treiben Ar., Drsth. Lub., Spr.; [kruošķuoties"niekuoties" Saikava].

Avots: ME II, 295

kruķuôt, s. kruķêt.

Avots: ME II, 286

kuļķuôt Lub. n. Etn. III, 1. = ķulkuôt.

Avots: ME II, 310

‡ *kušķuôt, zu erschliessen aus sakušķuôt.

Avots: EH I, 681

‡ *lišķuôt, zu erschliessen aus ‡ izlišķuôt.

Avots: EH I, 745

‡ luņ̂ķuôtiês ² Frauenb., bei der Arbeil faulenzen.

Avots: EH I, 762

[mâķuôtiês, (stumm) gestikulieren Tirs. n. RKr. XVII, 68; "āvīties" Druw.]

Avots: ME II, 581

mẽ̦rkaķuôtiês ,* affen, sich wie ein Affe gebärden: tad mē̦rkaķuojas pakaļ kādam varuonim romānā AU.

Avots: ME II, 619

‡ mẽrķuôt Siuxt, = mẽrķêt 1: kad mācēsi labi m., trāpīsi.

Avots: EH I, 809

‡ mērķuôtiês "niekuoties" Dond.: kuo nu mērķuojies! nu sāksi atkal m˙!

Avots: EH I, 809

muokšķuôtiês Erlaa, s. muošķuot(ies).

Avots: ME II, 683

muôšķuôt, Refl. -tiês: "blēņuoties" Sonnaxt; "mānīties" (mit ùo ² ) Saikava.

Avots: EH I, 841

muôšķuôt, intr., lärmen, tollen. albern: muošķuo, ne̦rkst un klaudz, ka nevar apklausīties RA. Refl. -tiês Spr., [N. - Peb.], muokšķôtiês U., Unsinn treiben, albern, sich verstellen: kuo tu muošķuojies, vai nevari runāt skaidru valuodu? Bers., Lasd., Laud., Lub. kuo te muokšķuojies? Duomas III, 538. [muošķuôtiês Warkl. "spuokuoties".]

Avots: ME II, 684

[muôšķuôt, "atjautīs, muodrs" Grünh.]

Avots: ME II, 684

muļˆķuôt, muļķêt, -ẽju, tr., foppen, betören: brāļi viņu muļķuoja kâ agrāki JK. V, 30. nuoslē̦pumainie spē̦ki muļķē apzinīguos prātnieķeļus Stari II, 451. Refl. -tiês, albern, sich dumm, albern benehmen: kuo tad nu muļķuojies? JK. V, 33.

Avots: ME II, 666

mulstiķuôt, intr., albern, Maulaffen feil haben Bers.

Avots: ME II, 665

‡ naikšķuôtiês "?": naikšķuojuoties (= niekuojuoties?) ar zīmuli dīkā stundā Sārts Daugava 1936, S. 487.

Avots: EH II, 3

‡ *niķuôt zu erschliessen aus ìeniķuôt.

Avots: EH II, 25

niķuôtiês, bei Spr. auch niķuôt, kaprizieren, sich eigensinnig, launenhaft, nückisch gebärden: augšnams niķuojas kâ pa˙ve̦cam Latv. zirgs neve̦lk ve̦zuma - niķuojas. Subst. niķuôtãjs, ein Spassmacher, ein Schlauer Spr.

Avots: ME II, 744

niķuôts, [nikuots U., wolh mit fehlerhaftem k statt ķ], s. niķains.

Avots: ME II, 744

‡ nùogurķuôtiês Riga, eine gewisse Zeit ohne Arbeit verbringen: n. visu dienu.

Avots: EH II, 48

[nùokaķuôt Memelshof, die perfektive Form zu kaķuôt oder kaķêt.]

Avots: ME II, 793

‡ nùokaļ˜ķuôt, mit Kalk bestreichen: ābelei ... stumbrs nuokaļķuots Delle Negantais nieks 223.

Avots: EH II, 51

nùomuošķuôtiês, (mehrfach) betrügen Spr.

Avots: ME II, 824

nùopùnķuôt, Refl. -tiês, ‡

2) = nùoskàistiês (mit ùņ ² ) Saikava: gluži par niekiem n.

Avots: EH II, 78

nùopušķuôt, tr., ausschmücken, schmücken (perfektiv): zirgus, ratus; vārtus. Refl. -tiês, sich ganz schmücken.

Avots: ME II, 835

nùoriņ̃ķuôt, tr., kreisend beseitigen, verlieren: rinķuodama nuoriņķuoja savu zīļu vainadziņu BW. 6091.

Avots: ME II, 839

[nùosviķuôt, versaufen: n. naudu.]

Avots: ME II, 864

padraņķuôt, ‡

2) eine Zeitlang
draņ̃ķêt 2 Vank.: nu jau (laiks) diezgan padraņķuojis.

Avots: EH II, 128

[padraņķuôt, (ein wenig) mit Spülicht resp. einem anderen schlechten Getränk tränken Wid.]

Avots: ME III, 18

pagur̂ķuôtiês2 Dunika, eine Welie faulenzen.

Avots: EH II, 135

‡ paķīķuôtiês, ein wenig lauern (?): saule tik caur zaru starpām paķīķuojās iekšā Pēt. Av. III, 277.

Avots: EH II, 147

‡ paniķuôtiês AP. u. a., eine Weile niķuôtiės: bē̦rni paniķuojas, pagražuojas.

Avots: EH II, 160

papušķuôt,

1): Miķeļa teikumu ne˙viens nepapušķuoja Jauns. Raksti III, 82.

Avots: EH XIII, 165

[papušķuôt,

1) ein wenig schmücken:
p. istabu;

2) papušķuot kādu lietu, eine Sache (lügend) besser darstellen, als sie in der Wirklichkeit ist
Golg. Refl. -tiês, sich ein wenig schmücken.]

Avots: ME III, 84

pãrkaļ˜ķuôt, tr.,

1) überkalken;

2) verkalken, in Kalk verwandeln, verkalken.

Avots: ME III, 159

‡ pãrsveķuôtiês, sich mit Harz beziehen: priežu baļķiem, kas bija tâ pārsveķuojušies, ka ... Virza Straumēni ³ 26.

Avots: EH XIII, 213

pašķiņ̃ķuôt, tr., schenken, wegschenken: tev kādu 50 rubļu varu pašķiņķuot MWM. X, 104.

Avots: ME III, 113

‡ pavalšķuôtiês "eine Weile muldēt" Saikava; "nepatiesi izrunāties" Lubn., Sessw.; ja reizēm ar kādu pavalšķuojas ("?"), tad tur pats bija vainīgs Veselis Dienas krusts 85.

Avots: EH XIII, 187

‡ peîķuôt ² Base "fragen". Vgl. pêķuôt ² .

Avots: EH XIII, 218

‡ *peķuôt, zu erschliessen aus izpeķuôt.

Avots: EH XIII, 220

pêķuôt ² auch Edwalen, Schnehpeln, UImalen: kuo tu tur tik daudz pēķuo? "viel und lange (bis zum Überdruss) von ein und derselben Sache sprechen" NB.: zē̦ns pēķavis pēc jaunas ce̦pures.

Avots: EH XIII, 227

pêķuôt ² Iwanden, ausfragen Wid. Als ein Kuronismus zu pẽtît?

Avots: ME III, 208

peķuôtiês,

1): auch AP.

Avots: EH XIII, 220

peķuôtiês,

1) schmollen, trotzen, nückisch sein
Smilt., Etn. IV, 164: samieguojušais bē̦rns peķuojas un raud Plm. n. RKr. XVII, 72;

2) "einander liebkosen; mit den Händen berühren"
Etn. IV, 164;

3) sich abmühen
Riga.

Avots: ME III, 194

pelšķuôtiês Trik.,

1) sich wie ein
pestelis betätigen;

2) spielen (von Kindern).

Avots: ME III, 198

pìekaļ˜ķuôtiês, verkalken: sirds klapes sacietē vai pārakmeņuo (tās piekalķuojas).

Avots: ME III, 255

pìemuļˆķuôt, piemuļˆķinât ² Sassm., übertölpeln, ausnarrieren: dievs ve̦lnu piemuļķuo LP. VII, 769. ve̦lna sieva aiz dusmām vai plīsa, ka muļķis piemuļķuojis vīru LP. VI, 1, 429. pretnieka piemuļķuošana A. XX, 397. viņš ar savu veikluo runu grib mani piemuļķināt Sassm.

Avots: ME III, 274

pìepelšķuôt, mitZaubermitteln vollegen: kūts ir piepelškuota Trik.

Avots: ME III, 278

pìepušķuôt, piepuškuôt, beschönigen Dr. Subst. piepuškuõjums MWM. IX, 205, die Beschönigung, Ausschmückung.

Avots: ME III, 281

piķuôt, pichen, verpichen: durvis piķuo ar balzamu ciet Dünsb.; piķuots, pechig.

Avots: ME III, 214

‡ piņķuôtiês P. Alunāns "sich mit geringfügigen Dingen abgeben".

Avots: EH XIII, 235

puķuôt(iês), s. pukât.

Avots: ME III, 405

puķuôt, ‡

3) = puķêt 2: sals puķuoja dažādām puķēm luoga rūtis cieti Janš. Līgava II, 335.

Avots: EH II, 323

puķuôt U., Spr.,

1) mit Blumen bestecken, mit Blumen schmücken, ausschmücken, ausstatten:
pie puķuotām sienām Stari I, 301. purvs palika par puķuotu pļavu LP. VII, 339. puķuots lakats, ein geblümtes Tuch Kaudz. M. 17;

2) Blumen lesen, pflücken:
pārnāca nuo puķuošanas abas meitenes Jaunie mērn. laiki I, 142. Refl. -tiês, sich mit Blumen schmücken Spr.

Avots: ME III, 406

puķuôt(iês), s. pukât.

Avots: ME III, 405

puķuôts (unter puķuôt 1): auch PlKur.; puķuotas (mit Eisblumen befroren) rūtis Dunika, Kal., OB. puķuotas drānas FBR. IX, 103.

Avots: EH II, 323

puņķuôt, Refl. -tiês,

1): raud un pùņķuojas ² kâ maziņš Sonnaxt.

Avots: EH II, 326

puņķuôt,

1) s. puņķêt;

2) verkoppeln, verwickeln
Neik. n. U.

Avots: ME III, 414

‡ puņ`ķuôts Dunika, = puņ̃ķaîns.

Avots: EH II, 326

pušķuôt (unter puškuôt): ar skaļām frazēm pušķuotu runu Janš. Dzimtene I, 466.

Avots: EH II, 336

pušķuôt, s. puškuôt.

Avots: ME III, 438

putriķuôt, leeres Zeug schwatzen Wid., "vervelēt, jaukt ar valuodu" Etn. IV, 167.

Avots: ME III, 443

rikšķuôt (unter rikšuôt ): auch Iw.

Avots: EH II, 371

rikšķuôt, s. rikšuôt.

Avots: ME III, 525

riņķuôt, auch riņķêt U., -ẽju, refl. riņķuôtiês, im Kreise laufen, sich drehen, Kreise umschreiben; zirkulieren: riņķu riņķiem zaķīt[i]s lēca,... tâ riņķuoja dēlu māte pa ciemiņu ciemiņiem BW. 23568, 6. dancuot ietu, riņķuot ietu 24057, 2. (tautu meita) riņķuodama nuoriņķuoja savu zīļu vaiņadziņu 6091. puiši jāšus... riņķuo apkārt pa sê̦tsvidu BW. III, 1, S. 14. čūska riņķuo Aus. I, 65. riņķuojuoša kustība Balss. cīrulis dzied riņķuodamies gaisā Heniņ. līkas te̦kas, kas... krusltkrustām riņķuojas Lapsa-Kūm. 29. asiņu riņķuošana Konv. ² 201, der Blutumlauf. asinis man stājas riņķuot Seifert Chrest. III, 2, 67. asinis vairs pareizi neriņķuo JR. IV, 189. viņuos riņkuojas... asinis Vēr. I, 1385. - riņķuôts (riņķê̦ts) kažuoks, ein ausgenähter Pelz, namentl. von estnischen u. russischen Pelzen gebraucht: bandenieki riņķuotiem kažuokiem BW. 14425, 3, Celm. šuodien jāja precenieki riņķē̦tiem kažuokiem BW. 14265. man bij znuoti Kurzemē riņķê̦tiem kažuokiem Ld. 7.592.

Avots: ME III, 529

rušķuôt , knurren, brummen Kawall n. Ü. Etwa zu li. ruzgus "mürrisch", rūzgėti "murren, brausen", mhd. rūschen "brausen, la*rmen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 351)?

Avots: ME III, 565

sabaķuôtiês Tirs., sich stark ankleiden: nu gan esi kâ baķis sabaķuojies!

Avots: ME III, 591

‡ sabluķuôt, mit einem bluķis verprügeln (?): nuoķēra pie bizēm, uzvilka uz savu cisku un ar bluķi sabluķuoja Pas. X, 42 f.

Avots: EH II, 397

‡ sadeķuôt Seyershof, mit einer Decke warm zudecken: sabraukts zirgs ir jāsadeķuo.

Avots: EH XVI, 402

saduļ˜ķuôt (unter saduļ˜ķêt): varde duļķes saduļķuo Tdz. 43839.

Avots: EH XVI, 404

‡ sakraķuôt,

1) = sakraķêt Lis.;

2) = sazãrduôt Matkuln (meist vom Klee).

Avots: EH XVI, 418

‡ sakruoķuôt, = sakmõkât (?): sakruoķuotās ... lapas Jauns. B. gr. I, 15.

Avots: EH XVI, 420

sakušķuôt U., zerwühlen.

Avots: ME II, 660

samuļķuôtiês, eine Dummheit begehen: Katrē̦ns atkal iespēja samuļķuoties Jaunie mērn. laiki IV, 97.

Avots: ME II, 690

saniķuôtiês, anfangen sich eigensinnig, launisch, nückisch zu gebärden.

Avots: ME II, 693

sapuņķuôt, verkoppeln, verwickeln U. Refl. -tiês.

1) sich verkoppeln, sich verwickeln;

2) "sagražuotîes" N. - Peb.; s. auch sapuņķêtiês.

Avots: ME II, 709

sapušķuôt, sapuškuôt, ausschmücken: sapuškuoti aizjūgi Jaunie mērn. laiki IV, 47.

Avots: ME II, 709

sašķiņ̃ķuôt, sašķiņ̃kât Dunika, - sadãvât, sašķipas, sadãvât.

Avots: ME III, 756

‡ sasveķuôt, sich mit Harz bedecken: sasveķuojušiem ce̦lmiem A. Upītis Pirmā nakts 314. Refl. -tiês, sich mit Harz beflecken: (apģē̦rbs) pārāk sasveķuojies Jauns. J. un v. 134.

Avots: EH XVI, 453

‡ I sasviķuôt,

1) sich mit Harz bedecken (von Bäumen)
Frauenb.;

2) mit Harz beflecken
Ar.

Avots: EH XVI, 453

‡ II sasviķuôt,

1) = sadzirdît, sich betrinken machen
Ar.: savu biedru s.;

2) eine gewisse Zeit hindurch saufen
Frauenb.: s. trīs dienas pa kruogu. Refl. -tiês Ar., sich besaufen: kruogā krietni sasviķuojušies Dunika.

Avots: EH XVI, 453

savãrkšķuôt Gr. - Sessau, zustopfen; zusammentrakeln.

Avots: ME III, 783

saveķuôt Talsen, savekêt Ahs., Serben, Smilten, verprügeln.

Avots: ME III, 784

‡ siļ˜ķuôts Dunika, Kal., OB., = siļ˜ķaîns ‡ 2: s. nazis.

Avots: EH II, 487

šķiņ̃ķuôt: šķiņķuoj[u] ... gredzentiņu BW. 13278, 2. ‡ Subst. šķiņ̃ķuôšana, das Schenken: maza mana š. BW. 1838.

Avots: EH II, 636

šķiņ̃ķuôt, s. šķiņ̃ķât.

Avots: ME IV, 42

‡ slamstiķuôt PV., = slàmstîtiês.

Avots: EH II, 520

slapdraņķuôt Jauns. Raksti VI, 268, = draņ̃ķêt 2.

Avots: EH II, 520

sliņķuôt (gespr. mit -ņč- ) N.-Laitzen n. FBR. VIII, 46, = slinkuôt.

Avots: ME III, 933

‡ slipšķuôt "?": ja izkapts labi negriêž, atstāj vietām nenuopļautu zâli, tad saka, ka izkapts slipšķuo Iw.

Avots: EH II, 526

speķuôt Wid., (mit Speck) spicken.

Avots: ME III, 988

‡ spẽķuôt Seyershof, (ein Rad) mit Speichen versehen: vecā mēnesī jāspē̦ķuo vāģiem rati.

Avots: EH II, 549

‡ spieķuôt "?": Pēteris spieķuoja ripas Austriņš Raksti VII, 21.

Avots: EH II, 554

sprediķuôt, spredikât Vēr. II, 946, -ãju, predigen.

Avots: ME III, 1016

sprẽķuôt NB. "pārrunāt, aprunāt, pārmest": sievu bars par visu sprēķuo.

Avots: EH II, 559

‡ stiķuôt, galoppieren: stiķava dē̦lu māte, dē̦liem sievas me̦klē̦dama Aizsils Sen. k.; S. 138.

Avots: EH II, 579

stiķuôtiês, sich mit allerlei Streichen abgeben U.: vedēji... visādi stiķuojuoties un ākstuoties RKr. XVI, 134. niķuojas un stiķuojas Latv.

Avots: ME IV, 1068

stiķuôts V., gerieben, schelmisch, abgefeimt, fähig zu allerlei Streichen U.: Juris, tas jau bijis pa˙laikam tāds stiķuots un niķuots Upīte Medn. laiki. stiķuota galva, ein Pfiffikus U.

Avots: ME IV, 1068

‡ *struņķuôt, zu erschliessen aus ‡ piestruņ̂ķuôt.

Avots: EH II, 590

sveķuôt St., Spr., = sve̦kuôt 1.

Avots: ME III, 1148

sveķuôts: auch AP.

Avots: EH II, 614

sveķuôts Apsk. 1903, S. 209, Kra. Vīt. 88, = sve̦kuôts.

Avots: ME III, 1148

sveņķuôtiês "?": viņas slaikais augums sveņkuojās uz Antuona pusi Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 27.

Avots: ME III, 1151

sviķuôt, den sviķis II 1 einstecken und öffnen U.

Avots: ME III, 1157

II sviķuôt, intr., trinken, saufen Kreuzb.: nuo kruoga... iznāca... studenti..., kas tur bija sviķuojuši Janš. Bandavā II, 95. īsts sviķuotājs var nuodzert daudz alus Zobg. kal. 1908, S. 47. Zum Vorigen?

Avots: ME III, 1157

tuņķuôtiês: mit uņ̃ Salis.

Avots: EH II, 703

tuņķuôtiês N.-Peb., Salis, = tuņķētiês: viņš daudz tuņkuojas, bet ne˙kā nedara N.-Peb.

Avots: ME IV, 266

urķuôt, wühlen,(mit der Schnauze) umherwerfen L., scharren: ur̃ķuot ar kruķi uogles nuo krāsns ārā Wandsen.

Avots: ME IV, 307

‡ uzdeķuôt Iw., aufdecken, bedecken, (den Ofen oben) mit einem Gewölbe versehen; krāsnij virsus uzdeķuots.

Avots: EH II, 721

uzsviķuôt, eine Weile zechen: varē̦tu nuo tās pašas... naudas uzsviķuot Dzimt. Vēstn.

Avots: ME IV, 387

valkšķuôt L., St., falsch handeln, heucheln.

Avots: ME IV, 458

valšķuôt(iês), s. valšķêt.

Avots: ME IV, 460

valšķuôtiês: "Unsinn reden" (mit al˜) Lemb.

Avots: EH II, 754

valšķuôt(iês), s. valšķêt.

Avots: ME IV, 460

vaļšķuôtiês, sich (kokettierend) anstellen: viņa tās (= bizes) svieda gan uz priekšu, gan atpakaļ, dažreiz aiz vajadzības, dažreiz tik tâ˙pat vaļšķuodamās un ķircinādamās Veselis Trīs Iaimes.

Avots: ME IV, 466

vãrkšķuôt höhlern Bauske; trakeln Gr. - Sessau; flicken, stopfen Gr. - Sessau.

Avots: ME IV, 506

veķuôt "?": ta ta mēs veķuojam kâ veķuojam Talsen.

Avots: ME IV, 526

vēķuôt "wie ein vēķis II gehen" Bers.

Avots: ME IV, 556

viķuôt, saufen, schmausen, schlemmen LKVv., Wid.

Avots: ME IV, 584

vīkšķuôtîês "?": klauni vīkšķuojās un ākstījas A. XX, 49.

Avots: ME IV, 638

višķuôt Adsel, = viškât 1.

Avots: ME IV, 628

zaķuôt,

1): auch Lng. (unter medît).

Avots: EH II, 800

zaķuôt,

1) Hasen jagen
U., AP., Bers., Frauenb., Gilsen, Golg., Grenzhof, Kalzenau, Kl., Kosenhof, Laud., Lubn., Mar., Meiran, Nötk., N.-Peb., Saikava, Stom.: puisis aizgājis zaķuot AP. taksis nav ne˙kas par ganu suni, cauru dienu skrien tikai zaķuot Frauenb.;

2) (fliehend) laufen
Lubn., Meiran; fliehen Laud.: zaķuo vaļā! laufe! Neuhausen;

3) ej zaķuot! geh zum Teufel!
Lubn., Meiran.

Avots: ME IV, 683

zluôķuôtiês ² Puhren, feulenzen, nachlässig arbeiten, sich mit Lappalien abgeben.

Avots: ME IV, 747

‡ àizpul˜kât Salis, Trik., Wolm., = àizpuļ˜ķuôt: a. duris.

Avots: EH I, 44

âkstît, -u, -ĩju, narrieren: mazs vīriņš ākstījis, juokuojis ganus LP. VII, 478. Refl. -tiês, auch âkstuôtiês Sessw., âkšķuôtiês, âkšuôtiês B.,

1) Possen treiben, Dummheiten machen, sich närrisch gebärden:
tam panāksnieki mauca zirgu sakas kaklā un vēl dažādi ākstījās BW. III, 1, 55. vai ņemsi? kuo āksties? zagts jau nav LP. IV, 107;

2) radebrechen, falsches Deutsch sprechen
Rol.;

3) würgen beim Erbrechen
Sissegal: kuo tu āksties? Subst. âkstîšanâs, albernes, geckenhaftes Benehmen: citādi dzīves smalkumi ir tikai pērtiķa ākstīšanās Kaudz. M.

Avots: ME I, 237

III àlêt ² (??) "= muļķuôt (foppen)" Meselau, Selsau, Sessw. u. a.

Avots: EH I, 193

‡ apgre̦znuôt, = appušķuôt: a. krē̦slu, duris. Refl. -tiês, sich (ringsum) schmücken (perfektiv), sich mit Schmuck behängen: apgre̦znuojies kâ pāvs.

Avots: EH I, 84

apmuļķinât, auch apmuļķuôt, denom. von muļķis, tr., betören, narrieren: kā nu gribi mani, ve̦cu vīru, apmuļķināt LP. V, 271.

Avots: ME I, 109

‡ appucêt Dunika u. a., = appušķuôt. Refl. -tiês Dunika u. a., sieh ausputzen, sich prächtig ankleiden.

Avots: EH I, 106

‡ appuņ̃ķât(iês) Dunika, Rutzau, appuņķuôt(iês).

Avots: EH I, 107

‡ appuņ̃ķât(iês) Dunika, Rutzau, appuņķuôt(iês).

Avots: EH I, 107

‡ appušķet -ķet könnte hier auf -ķuôt zurückgcheui Ruhtern, = appušķuôt.

Avots: EH I, 107

‡ apšķiņ̃ķât Dunika, Kal., Rutzau, apšķiņķuôt ² Oknist, = apdāvinât, beschenken.

Avots: EH I, 119

[III buokstît,

1) irren
Manz.;

2) buõkstît Ruj., stossen.]
Refl. buôkstîtiês, - uôs, - ījuôs, auch buokšķuôtiês Lasd., buokstît,

1) sich herumtreiben, sich herumstossen; trödeln, sich bewegen od. etwas tun, ohne vom Fleck zu kommen; unsichere Aussagen machen,mit der Sprache nicht recht herauswollen
[PS., Wandsen.]: kuo nu buoksties? ķeries sparīgi pie darba. duodi, ja esi devējs, kuo buokšķuojies? Lasd. šurpu un turpu buokstīties Manz. Sir. 2, 14. tā gāja nuost un buokstījās (maldījās) Be̦rzabas tuksnesī I Mos. 20, 13;

2) untreu werden:
neir buokstījušies, kad Izraeļa bē̦rni buokstījās Ezech. 48, 11;

[3) buôkstîtiês Bers., Jux treiben, Possen reissen;
vgl. buošķu dziesma und buoknît].

Avots: ME I, 361

‡ buošķīgs PV. "stuomīgs; zu ‡ buošķuôtiês pflegend".

Avots: EH I, 259

draņ̃ķêt, -ēju,

1) tr., mit Spülicht
(draņķis) tränken, füttern: guovis tapa draņķē̦tas cauru gadu LA.; in Dond. "füttern"(vom Vieh) überhaupt;

2) intr., auch draņķuôt Spr., regnen und schneien zugleich, schlacken:
laiks taisās uz draņķēšanu Blaum. pēdējās dienās bij lijis un draņķuojis Duomas II, 27. Refl. -tiês, sich beschmutzen: neiešu vis vairs jūsu dēļ draņķēties MWM. X, 675.

Avots: ME I, 489, 490

drikuôtiês, auch driķâties, driķêtiês, driķuôtiês, die Kur, den Hof machen, sich beliebt machen, sich anschmeicheln [?]: kuo tu, driķi, driķājies ap manām māsiņām BW. 11954. Vgl. grikāties, kriķuoties.

Avots: ME I, 499

duļķêt (unter duļķuôt): duļˆķet ² Salis.

Avots: EH I, 341

‡ ģeķêt, = ģeķuôt: vai (puiši) dzē̦ruši neģeķēja BW. 11958 (aus A.- Sehren).

Avots: EH I, 426

griķâtiês od. grikâtiês, -ãjuos, griķuôtiês od. grikuôtiês, griķêtiês, griķinât, die Kur machen [?] : kuo tu griķi griķājies (Var. : grikuojies, griķināji, grikājies, griķuojies, griķējies, driķuojies, kriķuojies, lakstuojies) ar manām māsiņām [BW. 11954, 2, 3, 4]. Nach U. griķêtiês, prahlen, renommieren.

Avots: ME I, 654

ìepliķêt, ìepliķuôt, tr., einige Ohrfeigen geben, züchtigen: drīz es tevi iepliķēju BW. 10038.

Avots: ME II, 52

izkrecelêtiês, izkrecêtiês, izkreķuôtiês, sich ausräuspern, den Schleim auswerfen Serb., Nötkh., A. - Rahden, A. XIV, 479.

Avots: ME I, 754, 755

‡ izmuļķêt Segew., = izmuļˆķuôt.

Avots: EH I, 467

izmuļ˜ļât,

1): auch Dunika, PV.; ‡

2) "=izmuļˆķuôt" PV.: mēlneši meitu tâ izmuļļāja, ka nezināja aiz kauna, kur acis likt. Vgl. muļ˜ļât 4.

Avots: EH I, 467

izpuķêt (unter izpuķuôt ): visa siena izpuķē̦ta Ramkau, die ganze Wand ist mit Blumen bemalt.

Avots: EH I, 475

‡ izpušķêt Frauenb., = izpušķuôt. Refl. -tiês Frauenb., sich ausschmücken.

Avots: EH I, 475

izsmurgât,

2): übertölpeln (izmuļķuôt) Segew.: visus sulaiņus izsmurgājis ... bārdas dzinējs Pas. XII, 81.

Avots: EH I, 481

‡ iztĩtîtiês Seyershof, = izniķuôtiês, iztieptiês: lai nu iztītās sivē̦ni; gan tad ēdīs, kad būs labi izgribējušies.

Avots: EH I, 490

kaķêt, - ẽju, [kaķuôt Memelshof], katzen (bei den baltischen Deutschen), d. h. mit einem zweizinkigen Haken (kaķe od. kaķis genannt) zwei Linien einkratzen, bis zu welchen vom oberen und unteren Balken etwas abgehauen werden muss, damit der obere auf die etwaimgen Krümmungen des unteren Balkens genau pase Biel. H. 15. Refl. - tiês, sich zanken, hadern, sich raufen, zerren: man patiktuos, kad ar viņu vienmē̦r varē̦tu kaķēties Blaum.

Avots: ME II, 139

kraķêt, - ẽju, auf ein Gestell (kraķi) bringen, aufstecken, ābuoliņu, linus u. c. uz kraķiem likt Gold., Wid.; [auch kraķinât) Garn auf den kraķis II 3 wickeln Neu - Bergfried]. Vgl. kraķuôt.

Avots: ME II, 256

kruķêt, -ẽju, kruķuôt, tr., mit der Krücke schieben, stossen: viņš kruķē uogles nuo krāsns laukā. ar kruķīti kruķuojam savu māsiņu tautiņās BW. 18185, 1. Refl. -tiês, sich mit Krücken forthelfen, mühsam vorwärts streben Lind., Kand.

Avots: ME II, 286

ķuņ̃ķaîns, ķuņ̃ķuôts, knotig, mit Knoten versehen: ķuņķainas, ķuņķuotas dzijas Drosth. n. Etn. IV, 99.

Avots: ME II, 392

muļķêt (unter muļˆķuôt),

1): auch (mit uļˆ ² ) Seyershof; ‡

2) ohne es zu verstehen, lesen od. sprechen
Auleja: kaî tu nemuļķēsi, kad nevari pasacīt, kas te ira!

Avots: EH I, 831

‡ nikâtiês, -ājuos Warkl.,

1) = niķuôtiês: bē̦rns, zirgs nikājas;

2) "slimuot": guovis nikājas: būs kaids nuoredzējis. Vgl. ‡ niks.

Avots: EH II, 24

‡ II nùokaķêt Orellen, Vank., = nùokaķuôt: abas balkas jau nuokaķē̦tas Saikava. Refl. -tiês Saikava, eine Zeitlang "katzend" müde werden: viņš jau tâ nuokaķējies, ka vairāk nevar.

Avots: EH II, 50, 51

‡ nuomẽrķît Dunika, Rutzau, nuomẽrķuôt Siuxt, = nùomẽrķêt.

Avots: EH II, 68

nùopliķêt, nùopliķuôt, tr., ohrfeigen, maulschellieren: viņš satvīka kâ nuopliķē̦ts Saul.

Avots: ME II, 831

[nùopuļ˜ķêt, -ẽju, mit Pflöcken befestigen od. verschliessen: n. rijas durvis nuo ielzšpuses Dunika.] nùopùņķuôt, tr., mit Nasenschleim besudeln: drēbes. Refl. -tiês, sich mit Nasenschleim bedecken: vīrs mala nuopuņķuojies LP. VI, 908.

Avots: ME II, 834

‡ nuopuņķêtiês Assiten, = nùopùņķuôtiês 1.

Avots: EH II, 78

‡ nuopušķêt Ruhtern, = nùopušķuôt.

Avots: EH II, 78

‡ nuopuškuôt(iês) Dunika, Rutzau u. a., = nùopušķuôt(iês).

Avots: EH II, 78

‡ nuopuškuôt(iês) Dunika, Rutzau u. a., = nùopušķuôt(iês).

Avots: EH II, 78

[nùoste̦guôt Lubn., = nùosviķuôt: n. naudu.]

Avots: ME II, 859

‡ padraišķîtiês Saikava, Schwitten, padraišķuôtiês C. (mit ài), Sessw., Zögenhof, = padràiskâtiês: pa ... ceļu ... padraišķuodamās nāca Maija ar Elzu Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 42.

Avots: EH II, 128

peķêt,

1): "pavirši sasviest" Peb.; schlecht mauern
PV.: viņš jau nepruot mūrēt, - peķē, kâ iegadās: ‡

2) in grossen Flocken schneien (?):
sniegs peķējis zemē, un bijis auksts vējš Pas. X, 334 (aus Serbig.). Refl. -tiês: = peķuôtiês 2 PV; "knakstīties, pa juokam mēļuot, pārgriezt vārdus un duomas" PV. - Zur Bed. vgl. auch sapeķêt.

Avots: EH XIII, 219

pìesviķêtiês, piesviķuôtiês Jürg., sich betrinken.

Avots: ME III, 299

piķêt U., = piķuôt. Refl. -tiês, sich besudeln Bers.: bē̦rni piķējas pa dubļiem un māliem N.-Peb.

Avots: ME III, 214

I pliķêt, -ẽju, auch pliķuôt LP. VII, 203, ohrfeigen, maulschellieren; betatschen: kāds gan es būtu iznācis, ja mans tē̦vs mani bērnībā nebūtu pliķējis? MWM. IX, 276. man patika pliķēt viņas (guovs) vaļīguo pakakli Druva l, 68. Refl. -tiês, einander ohrfeigen, maulschellieren.

Avots: ME III, 345

poņ̃ķa, ein missratenes Geflecht, "slikts vijums" Dond.; vgl. puņķuôt 2.

Avots: ME III, 376

prediķêt Manz. Lettus, predigen; gew. sprediķuôt.

Avots: ME III, 385

puņķêt, -ẽju, puņķuôt, den Nasenschleim (Rotz) heraushängen lassen, damit besudeln U. Refl. puņ̃ķêtiês Ruj., N.-Peb., puņ̃ķâtiês Dunika, puņ̃ķuôtiês Lautb.,

1) sich mit Nasenschleim besudeln
U.;

2) puņkêtiês "возиться" Spr.; saumselig sein, basteln
Dr.

Avots: ME III, 414

‡ II puņ̃ķêt, -ēju Seyershof, wickeln: p. bē̦rnu drēbēs. Vgl. puņķuôt 2.

Avots: EH II, 326

puskât Dond. n. FBR. V, 129, = pušķuôt.

Avots: ME III, 428

puškuôt,

1): auch Ermes ("izdaiļuot", neben pušķuôt "mit
pušķi schmücken"), Salis, Seyershof, Siuxt.

Avots: EH II, 336

rikšuôt (li. riščiuoti Miežinis), rikšķuôt Schrunden, Kl., rikšinât, traben: zirgs... sāka rikšuot Kaudz. M. 33. zirga mugurā rikšuot pa tē̦va apluokiem Vēr. II, 1161. zirdziņi riķšķuoja pa ceļu MWM. VIII, 606. ziņnesis atraisījis savu baltiņu un lē̦nām rikšinājis LP. VII, 37. - rikšuôtãjs od. rikšuôts zirgs U., ein Träber.

Avots: ME III, 525

riņķêt, s. riņķuôt.

Avots: ME III, 529

sableķêt, sableķuôt, tr., (eine grossere Summe) bezahlen: tē̦vs sableķēja man visu naudu uz reizu Naud.

Avots: ME III, 595

saduļ˜ķêt, saduļ˜ķuôt, tr., trüben (auch fig.): upes ūdeni saduļķuo Konv. 1577. gaiss, kas bijis mūsu plaušās, arvien saduļkuos kaļķūdeni. tev katra duoma galvā jūk kâ ūdens saduļķē̦ts Krūza. vis˙skaidrākās atziņas tūlīt steidz saduļķuot Jans. Refl. -tiês, sich trüben, getrübt werden (auch fig.): upes te̦k saduļķuojušās. strautiņš, kas vēl nav saduļķuojies kalnājuos. saduļķējušās asinis D. 118, 59. saduļķuojas ideju skaidrība Vēr. II, 1433.

Avots: ME III, 616

sakašķêtiês, sakašķuôtiês, in Streit geraten, sich verzanken.

Avots: ME II, 646

sapuņķêtiês,

1) auch sapuņķuôtiês, sich ganz und gar mit Nasenschleim besudeln Stomersee; sich hin und her wälzend od. weinend (Peb.) unsauber werden (mit uņ̃ ) Schujen, Allendorf;

2) sich verkoppetn
N. -Peb.: tāda cūka tak vēl nee̦smu, ka man ar tādu puņķi, kāds tu esi, būtu jāsapuņķējas Druva II, 780; "sich in eine unsaubere Sache verwickeln" Vank.;

3) sich unordentlich umhüllen
Lasd.

Avots: ME II, 709

sapuškuôt (unter sapušķuôt): s. zirgus Dunika. sapuškāvu ("?") duobi Auleja. ‡ Refl. -tiês Dunika, sich schmücken, sich prächtig ankleiden.

Avots: EH XVI, 439

saveķêt (unter saveķuôt),

1): auch Lis.; Schläge versetzen, verprügeln:
saveķē viņu labi! Dond. s. kam pa muguru Lems., Serben; ‡

2) = sakaûstît 1, verkeilen
Lis.: s. vecuo mucu.

Avots: EH XVI, 464

šķiņķât Dunika, Rutzau, -ãju. šķiņ̃ķêt Salis, -ẽju, šķiņ̃ķuôt, šķinkuôt U., = dāvinât, schenken: es tev nieka nešķiņķāšu Rutzau n. FBR. VIII, 135. Sprw. šķiņķuotam zirgam zuobus neskatās (Var.: zuobu nelūkuo JK. II, 481) RKr. VI, 740. Nebst estn. kiṅkima aus einem nd. schinken.

Avots: ME IV, 42

skruķêt, -ẽju,

1) mit der Ofenkrücke (zusammen)scharren
U.;

2) s. ceļu, mit einer Schaufel den Weg vom Gras
(Wolm., Serbigal, Erkul, Smilten) oder Schnee (Arrasch, Smilten, Walk) säubern: ceļu skruķēšana MWM. VIII, 724. ar skruķi ceļu skruķêt Serben, AP., C., Ermes, vom Schutt säubern. Refl. -tiês, skruķuôtiês Burtn. "?" - Vgl. kruķêt.

Avots: ME III, 898

speķaîns Preip. 131, speķuôts Brasche, speckig.

Avots: ME III, 988

stiķîgs U., Salis, = stiķuôts.

Avots: ME IV, 1068

sviķêtiês, sich betrinken Riga; vgl. sviķuôt Il.

Avots: ME III, 1157

valˆšķêt Saikava, valšķêt U., valkšķêt Vīt., valšķêt Wessen, -u od. -ēju, -ẽju, valšķuôt Austr., valškuôt U., valšķīt St., refl. valkškêtiês Vīt., valkšķîtiês Vīt., valˆšķuôtiês Golg., valkšķuot und valšķuoties St., valškuotiês U., Falschheit üben, sich mit Falschheit, Betrug abgeben, (St.) heucheln: kuo nu valkšķē (valkšķējies, valkšķies) gan ar savu izrunu, gan skatu! tava valkšķība jau sen zināma Vīt. šīs . . . acis . . . nemāk valšķēt Domas I, 591. vīrieši izgudrēm prašņāja, valšķuojās Upītis Sieviete 109. meklē citu muļķi! kuo tu valšķuojies pie manis? Vilibalds Kas uzvarēs 131; valšķêt Wessen, lügen.

Avots: ME IV, 460