Paplašinātā meklēšana

‡ I birzaine, ein Acker mit Saatfurchen Warkl.

Avots: EH I, 220

‡ II birzaine, ein Birkenwald Warkl.

Avots: EH I, 220

birzaîns [PS., C., Salisb., Nigr., bir̂ze̦ns ² Ruj.], ungleich gesät und gewachsen, sireifig: sējuot ne˙kad nedrīkst ņemt pārāk pilnas saujas, tad vienādi nevor nuosēt; - sēja tuop birzaina A. XVIII, 142. auzas būs birzainas ibid.

Avots: ME I, 299

[bir̂zakains C., = birze̦ns.]

Avots: ME I, 299

‡ irza (wo?), ein gewisser Fisch.

Avots: EH I, 431

iztirza * Plūd., iztirzãjums, die Analyse, Untersuchung, ERforschung: sacerējuma iztirza, stāstu iztirza Plūd. turpina savu iztirzājumu par minē̦tuo jautājumu Vēr. I, 1289. atlikt nepatīkamu lietu iztirzu uz rītdienu Seibolt.

Avots: ME I, 819

I ķirza Lös. n. Etn. IV, 66, = ķimpa, ķilda, ķibele. Der Plur. ķirzas, Nergeleien AP. n. U.

Avots: ME II, 386

*II ķirza: ķîrza ² Auleja, ein kleines, mageres Schwein.

Avots: EH I, 704

*II  ķirza (od. * ķirzs?)"?": cūku ķirzu (Var.: cūkas ķirlu), kazas ragu, tuos pamešu māmeņai BW. 16436, 4.

Avots: ME II, 386

[III ķirza "ein Korb für Kartoffeln" Naukschen.]

Avots: ME II, 386

[IV ķir̂za ² Wirginalen "die Eidechse".]

Avots: ME II, 386

[V ķir̃za Wandsen "die Anfänge vom Eis auf einem Gewässer".]

Avots: ME II, 386

[VI ķir̃za Bauske "jem., der wählerisch und die Speise zerwühlend isst".]

Avots: ME II, 386

kir̃zaka: auch Frauenb., Gold., Homelshof, Jürg., Kremon, Lemb., Lems., Neuermühlen, Pankelhof, Ruj., Schwitten, Wandsen, Windau, (mit ir ) Blieden, gen. plur. ķirzaku BW. 28876 var.

Avots: EH I, 704

ķir̃zaka C., Smilt., Gr. - Sessau, [Erkul, Treiden, Seyershof, Gr. - Essern, Bauske, Wormen, Altmoken, Selg., Satingen, N. - Bartau, Altenburg, Thomsdorf, Preekuln, Stenden, Wohlfahrt, Puikeln, Marzenhof, Naukschen, Hochrosen, Karkel, Salisb., Schwarden, Setzen, Kroppenhof (bei Kokn.), Pürkeln, Burtn., Dickeln, Wolmarshof, Kegeln, Daugeln, Linden (Kurl.), Alt - Rahden, Zehrxten, Zerrauxt, Alt - Autz, Ringen, Samiten, Schlokenbeck, Puhren, Sehmen, Grobin, Senten, Tummen, Schujen, Gaiken, Kalleten, Lipsthusen, Waddaxt, Sunzel, Salis, ķìrzaka ² Kl.], ķir̃zaks Kand., [Angern], ķirzalks Lp. VII, 265. ķir̃zalˆktis [vgl. zalktis] Usmaiten, [Līn., Schrunden, Kurmāle, Wirinahlen], Etn. III, 162, MWM. VII, 593, [ķir̃zalˆtis ² Rutzau], ķir̃zata [Nigr., Brucken], ķir̃zate Purap., RKr. VIII, 100, U., ķirzatis, [ķirzakte Turlau, ķir̃zlasts Lubessern], gemeine Eidechse (lacerta agilis): gadījušās milzumis ķirzatu LP. VII, 1041. pie zirgiem katru nakti atvilcies liels ķirzatis VI, 496. ūdens ķirzaks, der Teichsalamander Ahs. kâ jūŗas ķirzalktim MWM. VII, 593. [ķirz- entweder dissimilatorisch oder in livischem Munde aus * skirz-, vgl. šķirgata.]

Avots: ME II, 386

ķir̃zaks (unter ķir̃zaka ): auch Ahs., Kl.-Roop, Stenden, (mit ir ) Grenči.

Avots: EH I, 704

ķir̃zalˆktis ² (unter ķir̃zaka): auch Alschw., Anzen, Bahten, Gramsden, Grob., Gudenieki, Kal., Rönnen, Schnehpeln, Suhrs; Ugalen.

Avots: EH I, 705

‡ kir̃zalˆts ² Stenden, (mit ir ) Schrunden n. FBR. XIII, 106, = ķir̃zaka.

Avots: EH I, 705

ķir̃zata (unter ķir̃zaka ): auch (mit ir ) Kurmene; Stelph., (mit ir̂ ) Linden in Kurl., gen. plur. ķirzatu BW. 19280, 1.

Avots: EH I, 705

‡ ķirzatka Pēt. Av. IV, 57, = ķir̃zaka.

Avots: EH I, 705

paštirza* die Selbstfolterung Por. V, 296.

Avots: ME III, 117

pavirza, ‡

2) "šķirma, uz priekšu tikšana" Etn. IV, 163.

Avots: EH XIII, 191

pavirza,* die Anspomang, Aufmunterung Wid.

Avots: ME III, 139

I pìrza "pir̂za Malup, die Stelle im Munde, wo ein Zahn ausgefallen ist: viņam maz zuobu mutē: pirzas vien re̦dzamas Mar. n. RKr. XV, 130; in Selsau, Golg.; Aahof, N.-Schwanb. auch eine Scharte im Rande eines Lehmgefässes.

Avots: ME III, 228

II pirza,

1) "kautiņš" Kreuzb.: suņu pirza Wessen;

2) "izlaidīgs cilvēks; puisis, has iet naktīs pie meitām" Lös., Selsau.

Avots: ME III, 228

‡ III pirza Kalupe n. FBR. XVIII, 41, eine moosichte Wiese.

Avots: EH XIII, 239

‡ IV pìrza ² Gr.-Buschh. "sarežģījums".

Avots: EH XIII, 239

‡ sabirzas, Zerbröckeltes: grābekļiem izkratīdamas sabirzas un pe̦lavas A. Upītis Laikrnetu griežos 24.

Avots: EH II, 396

šķirzaka: auch (mit ìr ² ) Sessw.

Avots: EH II, 638

šķirzaķa Lng., Garssen, Laud. Trik., šķirzaklis Memelshof, šķìrzata ² Lös., Lub., Lubn., Prl., Saikava, šķirzata Elger Dict. 110, Manz. Lettus, Wid., Fehsen, Laud., šķìrzate ² Saikava, šķirzate Manz. Lettus, RKr. VIII, 100, šķirzats Lubn., šķirzgalis Saucken, šķirzgālis Ābeļi, šķirzgata Fehsen, šķirzlanka Memelshof, šķirzlants Ekengraf, Memelshof, Nesft, Saucken, šķirzlate Kreuzb., šķìrzlats ² Sussei n. FBR. VII, 139, Cibla, Gr. - Buschh., Wessen, Lixna, Schlossberg, Odsen, šķirzlāts Pas. IV, 368, šķìrzle̦ts ² Warkh., šķirzls Kurmen, šķirzutne RKr. VIII, 100, gemeine Eidechse (lacerta agilis L.): šķirzlats izrāpoja nuo... saknes ze̦maškas L. W. 1921, No 50, 31. elles tārpi, šķirzatiņas BW. 31886. Zur Wurzei von šķirgailis. Die Formen mit -at- und -ak- sind wohl ursprünglich deminutivisch; šķirzg- ist wohl kontaminiert aus šķirz- und šķirg-: šķirzlat- durch Metathese aus *šķirzalt- (vgl. ķirzaltis, ķirzalktis)? Das -n- in šķirzlanka und šķirzlants stammt vielleicht aus einem *šķirz(u)lē̦ns (vgl. Le. Gr. 221 f).

Avots: ME IV, 46

‡ sķìrznats ² Kalupe, Lixna, die Eidechse.

Avots: EH II, 638

šķirzata: auch (mit ìr ² ) Heidenfeld; gen. pl. šķirzatu (od. zum nom. šķirzats?) BW. 19280, 2 (aus Lasd.) und 3 (aus Sessw.), Tdz. 56890 (aus Lubn.).

Avots: EH II, 638

šķirzata, šķirzate, šķirzats, s. šķirzaka.

Avots: ME IV, 46

‡ šķìrzatē̦ns ² Lub., ein Eidechsenjunges.

Avots: EH II, 638

‡ sķirzatmèle ² Saikava, plantago lanceolata.

Avots: EH II, 638

I tirza RKr. 1X, 94, (mit ir̃) Salis, tirze L., U., die Lachsforelle (salmo trutta). Etwa zu an. ƥorskr "Dorsch"?

Avots: ME IV, 197

II tirza* "?"; var celties tirzas (Nachforschen?) par e̦suošuo Vē̦r. v. J. 1904, S. 297.

Avots: ME IV, 197

III tir̃za, Demin. tir̃ziņš, eine sehr dünne Eisschicht auf dem Wasser Salis.

Avots: ME IV, 197

‡ virza galva "?": tev ... v. g., tev galveņa nesukāta Tdz. 57821.

Avots: EH II, 789

vir̂za: auch Gr.-Buschh., Oknist, Pilda, (mit ir̂ ² ) Frauenb.; nuogulšņi ... sēklī pieauguši stiebriem un ūdens virzas klāņiem A. Upītis Pirmā nakts 24.

Avots: EH II, 789

vir̂za AP., Kl., Prl., vir̂ze Schwanb., Sessw., vir̂ze ² Kabillen, O.-Bartau, Rutzau, vir̃ze Serben, virze Ihlen, Mar., gemeine Sternmiere, Vogelmiere (stellaria media Will.) Etn. I, 30; RKr. II, 78, (mit ir̃ ) Ramkau; "stellularia" (mit ir̂ ² ) Karls.; Vogelgras (alsine media) U. (auch virze, virzes), (mit îr̂ ) C., Nötk., PS., Wolm.; ein Unkraut im Getreide (mit ir̂ ² ) Frauenb., MSil.; ein Unkraut, das im Garten wächst Mērdzine, Zvirgzdine, (virze) Setzen; Unkraut im Gemüsegarten überhaupt (mit ir̃ ) Ramkau (unbek. in Dond. und Dunika): nuomin virzas, nuomin gušņas, lai aug skaidri kāpuostiņi! BW. 32523 var. apaugt ar virzu un mauru Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 159. saravēja kāpuostdārzā virzu A. XVI, 297. kaudze... saplūktas mīkstas virzas MWM. VIII, 595. Die virza ist sehr ästig und bildet dicht wachsend eine schwer zu entwirrende Masse; daher wohl nebst vir̂zis zur Wurzel von varza 1-4 und ve̦rza.

Avots: ME IV, 619

vir̃zans (kann in Dond. auf virzns zurückgehen) Dond., Wandsen, trocken ("apžuvis"): siens jau labi pažuvis, ir jau virzans Dond. zeme jau virzana (ist gefroren und daher trocken) Wandsen. Nebst virz(e̦)ns zu virzēties.

Avots: ME IV, 619

acaîns,

2) "hervorbrechende Keime habend"
zu verbessern in "porös": acaina maize Ruj., Salisb.; Ed. Virza Brīvā Zeme 1930, No 174; ‡

3) viele Augen (Keimgrübchen) habend (von Kartoffeln)
AP., Oknist, Siuxt; ‡

4) übermütig, ausgelassen
Saikava.

Avots: EH I, 2

‡ aceple BWp. 1033, 2, Zvirgzdine n. FBR. X, 27, Pilda n. FBR. XIII, 47, Auleja, aceplis Nirza n. IMM. 1930, II, 212, Asūne, = paceplis, der Raum (eine Vertiefung) unter dem Ofen; aceple Warkl. n. FBR. XI, 120, = àizceplis.

Avots: EH I, 2

‡ àizmirzt "langsam, mit kleinen Schritten hin-, weggehen" Bers.: suns aizmirza pār kalnu.

Avots: EH I, 39

àizvir̃zît, tr., hin-, wegrücken Vēr. II, 1058: gadījums mani aizvirza pie bērnības atmiņām Apsk., C.

Avots: ME I, 60

‡ astîgs, wer sich einzuschmeicheln versteht od. pflegt Ed. Virza.

Avots: EH I, 132

atvirzît Smilt., atvirzt, tr.,

1) losbinden, lösen:
nu atvirza tīklu lē̦ni juo lē̦ni, lai nesajūk mudžeklī LP. V, 365;

2) her-, wegrücken, entfernen, divergieren:
ieliektās lē̦cas atvirza starus Konv. ² 442. lai atvirzītu kļūmīguo krizi Vēr. II, 50; in dieser Bedeutung auch atvirzinât. Refl. -tiês, sich abwenden, sich entfernen, sich zurückziehen: meitene atviržas nuost LP. V, 340. Pāvuls atvirzījās uz gultas pusi Kaudz. M. Anniņas balss atvirzās nuo ve̦cās mātes balss dažuos paņēmienuos.

Avots: ME I, 211

‡ barât N.-Rosen n. FBR. VIII 46, Linden, Saikava, barât Briģi, Nirza, Pilda, Šķaune, Zvirgzdine, = baruôt.

Avots: EH I, 205

baruôklis,

2): auch Atašiene Briģi, Nirza, Pilda, Rudzē̦tas, Šķaune (mit ùo ² ) Borchow n. FBR. XIll, 21, baruklis Linden; ‡

3) das Viehfutter
(mit ùo) ² Zvirgzdine: šuogad trūka guovīm b.

Avots: EH I, 206

‡ bezvējš (oder *bezvējis?) Ed. Virza Daugava 1928, 1061, = bezvēja laiks.

Avots: EH I, 215

bieds, das Scheusal, Vogelscheuche: es izmirušuo mūžu aklais bieds Virza. [Neologismus?]

Avots: ME I, 306

birds: auch (mit ìr ² ) arkl. n. FBR. XI, 120, Bērzgale, Pilda, Zaļmuiža, Zvirgzdine: pilni ratiņu rūkšanas un birdu klabēšanas Ed. Virza Daugava 1933, S. 982.

Avots: EH I, 220

birze, [bir̃ze Tr., bir̂ze Neuenb.], birza Wid.], auch birzs, -s, n. Biel. II, 48 u. birzis, birzene,

1) die Furche:
ik birzītes galiņā dusin savu kumeliņu BW. 10202; gaŗas birzes dzīt Ar. 1770;

2) die Saatfurche:
ej, taisi birzes, ka var redzēt, kur jāsēj;

3) der durch Saaturchen umgrenzte Streifen, dessen Breite der Säer mit einem Wurf besät:
birzes platums (starp divām vagām) bija ap 7 - 10 pē̦das Konv. ² 3205;

4) der einem Pflüger zugemessene, zu pflügende Streifen Landes:
Spricis iesāka jaunu birzi un apstādināja zirgu vagas galā MWM. VI, 637, Nötkenshof;

5) ungleich besäte Streifen im Saatfelde:
jūs sējumā ne mazākuo birzīti neredzēsiet L. A.; birzēs, birzim nuosēt, ungleich besäen Bers. labību ar ruoku sējuot, dažreiz nevienādi nuosēj: vietām re̦tāki, vietām biežāki; šādu nevienādu nuosējumu sauc par"birzim nuosē̦tu" Laud. birzim (streifenweise) auga baltas puķes bāleliņa pagalmā BW. 14246. Zu li. [bir̃žė KZ. LI, 126], biržis (-žio), r. бороздá "Furche", [s. Trautmann KZ. LI, 127 ¹ , und weiterhin zu ber̂zt (s. dies)].

Avots: ME I, 299

[bir̂ze̦ns C., Lis., Bers., Salisb.], birzans Plm.; [birze̦na maize C.]

Avots: ME I, 299

bir̂zt: auch AP., Heidenfeld, Kaltenbr., Zvirgzdine, (mit ir̂ ² ) Orellen (unbek. in Dunika, Selg., Stenden): siens bij tâ pārkaltis, ka viss birza kuopā AP. dābuols ve̦duot birzīs Kaltenbr. nevarēs rudzus pa pusdienu pļaut, sāk jau b. (d. h. die Körner fallen von selbst aus den Ähren heraus) Orellen.

Avots: EH I, 221

bir̂zt, -stu, -zu, intr., zerbrökeln, zerfallen [Wolm.], Lös., Smilt.: plācens birza kalītē BW. 31744. maize birza starp viņa zuobiem Vēr. II, 516. zuobs ne˙maz nebij birzis Mat. sausa lapa birst, kad tuo saspiež Lös. [Zu ber̂zt].

Avots: ME I, 300

II blāvêt, -u, -ēju, blāvuôt(iês) MWM. X, 930 [zu blāvs], silbern schimmern, scheinen: ārā blāvuo jau rīta krē̦sla Ed. Cālītis. dārzs duomīgs vienuos augļuos stāv,... tam pāri ze̦la mēness blāv Latv. Virza. kā marmora krusts bez ruokām mēneša miklajā gaismā blāv Bārda, Zemesdēls, 19.

Avots: ME I, 312

čaksnis: iznāk ķirzaka nuo čakšņiem Pas. VII, 240 (aus Selg.).

Avots: EH I, 283

čirgailis LP. VI, 829 [aus Erlaa], A. VIII, 1, 146, čir̃gālis [Peb.], čir̃gata [Stuhrhof, Zirsten, Schujen, Roop, Fest., Arrasch, Peb., Morizberg], die Eidechse Etn. I, 104. [Anderswo: šķir̃gata od. ķirzate.]

Avots: ME I, 414

dardadze: auch Lievenhof, Nirza.

Avots: EH I, 308

draza,

1) ein Schnitzel, ein abgeschnittenes
(drāzt) Stück: skaidas un drazas Bers.;

2) allerlei Abfälle, [kleine Holzstückchen
Laud.], Stückhen, Splitter, Fetzen: kaļķu, ķieģeļu, stiklu drazas. [kad puodniekam braucuot trauki saplīst, saka:"te nu bij, - izņēmu nuo ratiem tikai drazu." N. - Peb., Kokn. apber krūmus ar drazu (verwitterte Holzspäne), lai aug uogas! N. - Peb., Kokn.] glāze sabirza drazu drazās A. XII, 263. pīpe nuokrita zemē un bija drazās XIII, 816. suns pie gana dzīvuos, ja gans ar maizi tam ieduos kādu drazu nuo savām vīzēm un pastalām Etn. II, 99. visi labie ābuoli jau pārduoti, tikai draza vien vairs palikusi, d. h. die schlechten Äpfel sind noch übrig Dond.; [drazas Taurup "padibenes, Bodensatz"; aus *dradzas? vgl. dradži];

3) ein Schimpfwort:
tu ļaužu palieks, draza ["ein Leichtsinniger" Fest.], Tirsm.

Avots: ME I, 493

‡ gàrvèlce ² Skaista, garvelce Gaigalava, Memelshof, Merdzine, Nirza, Rundāni, Silajāņi, Stirniene, Viļāni, der Regenbogen.

Avots: EH I, 385

gubuôt (unter gubât I): sākās (sìena) grābšana un gubuošana Virza Straumēni ³ 144 f.

Avots: EH I, 415

‡ ìečaluôtiês, (plötzlich, für eine kurze Zeit) zu murmeln (schwatzen) anfangen: tieksme... ie. kâ strautam Virza Straumēni3 213.

Avots: EH I, 507

‡ ieĩdêtiês, leise aufbrüllen: teļi ... reizēm žē̦li ieīdējās Virza Straumēni2 212.

Avots: EH I, 516

‡ iemaũruôtiês,

1) = ìemauŗuôtiês;

2) aufheulen (vom Winde):
vējš iemauruojās un ierūcās stiprāk Virza Straumēni2 292.

Avots: EH I, 529

ir̃bẽ̦ns: mazie irbē̦ni Virza Straumēni ³ 164.

Avots: EH I, 431

‡ izauŗuôtiês, = izaũrêtiês: labi i. un izgavilēties Janš. Līgava I, 448. tie (vēji) varē̦tu diezgan izauruoties Virza Straumēni ³ 231.

Avots: EH I, 432

izbẽrt, ‡ Refl. -tiês,

1) sich heraus-, hinausschütten:
izbērēs daudz ze̦lta Pas. IV, 170;

2) sich ausgeschüttet zerstreuen:
kvieši ... izbē̦rtuos pa nezināmiem spīķeŗiem un tīrumiem Virza Straumēni ³ 233.

Avots: EH I, 434

‡ izgavilêt "?": Jānis, nuoreibis, izgavilējis, duodas atpakaļ Ed. Virza Straumēni ³ 139.

Avots: EH I, 447

izmàukt (li. išmaũkti "herausziehen"),

1): nuo šļīcenes, kas bija izmaukta nuo jaunas priedītes galuotnes Virza Straumēni ³ 20; ‡

3) "prellen; jem. etwas aufheften"
Segew.

Avots: EH I, 465

izšļircinât, izšļirkstinât, tr., herausspritzen: ķirzakas izšļircina baltu sulu Konv. ² 3540. šķidrums, kuo lapu utis izšļirkstina Konv. ² 2177.

Avots: ME I, 813

‡ izsmar̂žuôt,

1) (pupas) sen jau izsmaržuojušas me̦dainuo smaržu Virza Straumēni ³ 170, (die Bohnen) haben schon längst (ihren) Honigduft ausströmen lassen;

2) ganz durchduftet werden
Dunika: istuba izsmaržuojusi.

Avots: EH I, 481

iztrakuôt: (tr.) viņuos sakrājās milzums neiztrakuota spē̦ka Virza Straumēni 321.

Avots: EH I, 490

I kale ["сумка" Mar. n. RKr. XV, 117], die Tasche [Zempenhof, AP.], C.: plācenis birza kaltītē BW. 31744. staigā, ruokas sabāzis kalēs AP. [Wohl enstanden als die vermeintliche Grundform vom deminutivisch aussehenden kalĩte (aus калитá "Beutel, Tasche").]

Avots: ME II, 141

ķe̦raîns,

1): ķe̦raiņiem matiem Janš. Dzimtene IV, 188. ķe̦raina galva Grenzhof n. FBR. XII, 16. ķe̦rainajās auzās Virza Straumēni3 230;

2): auch Dunika.

Avots: EH I, 696

[III ķe̦rza (in der Kindersprache) N. - Peb.], ķe̦rzaka Kand., = irzaka">ķirzaka, Eidechse.

Avots: ME II, 370

ķir̃zlaks Sassm., [ķir̃zlaka Wandsen, ķìrzlats ² Warkl.], = irzaka">ķirzaka.

Avots: ME II, 386

klajš,

1): klaijs (sic!) ūdens Janš. Nica 9;

2): priekšnamā tikai klaji jumts bij, ne˙viena dēlīša nebij pāri (d. h. im Vorraum gab es keine Oberlage, es war nur das Dach sichtbar)
Siuxt;

3): k. mežs, ein undichter Wald
Gold., Salis, ein ąbgeholzter Wald Grob. klajās (= plānās) ruozes Behnen. klajās maguones Virza Straumēni3 170. klaja. ("šķidra") zupiņa AP., Ramkau. klaja tēja Fianden. k. (unverheiratet, ledig) cilvē̦ks AP.;

4): šuodien visiem klajiem krāsnī gaļa Seyershof.

Avots: EH I, 608

‡ knaĩrîtiês, -uôs, -ījuôs Mesoten, sich mit dem Schnabel das Gefieder reinigen: vistas knairās Mesoten. tā viņi (= putni) te knairījās un mazgājās Virza Straumēni3 66 f.

Avots: EH I, 627

kùopls ² : auch Bērzgale, Nautrēni, Pilda : nejūdzi ve̦ca kuopla jaunajam kumeļam Tdz. 42674 var.; dieva k. auch Bērzgale, Kaunata, Nirza, Pilda, Rundāni, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 687

kùopls ^2, [Nirza], das Krummholz Lettg. ; [dieva kuopls Raipol, Warkl., der Regenbogen. - Zu kampis

2?].

Avots: ME II, 346

II lāsts,

1): zuosis lāstuos dadināja Virza Straumēni ² 59, (mit ã ) Schwitten.

Avots: EH I, 729

maguône [li. màgonė bei Bezzenberger Lit. Forsch. 138], maguona Buschh., [magùona ² (li. magona Lit. Mitt.]I, 140) Saussen), Demin. maguonīte, maguoniņa BW. 5411, [magaļmeņa (neben der Grundform ostle. mogouma < "magałma < *magauma) in Nirza n. FBR. VI, 46], der Mohn (papaver): griķiem sēju tuo druviņu, maguonām nuoziedēja BW. 28357, 2. Der Mohn als Bild der Schonheit und Bescheidenheit: es meitiņa kâ ruozīte, kâ Vāczemes maguonīte RKr. XVI, 238. princese tik smuka kâ maguone JK. V, 79. Edžiņa nuosarka kâ maguonīte A. IX, 47. maguonīte, ze̦lta maguonīte, Liebkosungswort - das Liebchen, der Schatz. - [In Dond. maguone - Name einer roten Kuh. - Nebst li. aguonà (wohl aus *maguonà dissimiliert, s. W. Schulze KZ. XLII, 381) wohl aus dem Germanischen, etwa aus einem as. *mago (mit kurzem a !), vgl. auch Berneker Wrtb. II, 10.]

Avots: ME II, 547

maida: turku pupas kāpa pa maidām debesīs Virza Strapmēni ² 170.

Avots: EH I, 777

‡ me̦dyjs, = me̦daîns 2: gailītis ... me̦dyjām (>ostle. madyjom) kājeņām Nirza n. FBR. VI, 46.

Avots: EH I, 795

mudžeklis, mudzêklis PS., der Wirrwarr, Mischmasch, das Wirrsal, die Verknotung, das Gewimmel: nu atvirza tīklu lē̦ni juo lē̦ni, lai nesajūk mudžeklī LP. V, 365. dzijas sagājušas mudžeklī Kand. tirgū bij ļaužu tāds mudžeklis kâ skudru pūznī; kur tādā mudžeklī pazīstams atrast? Kand.

Avots: ME II, 660

mustavas: auch Dunika, Erlaa, Schnehpeln, Sonnaxt, Demin. mustaviņa BW. 32977, 1; auž, ka mustava klaudz Janš. Precību vies. 33. atskanēja mustavu pirmais sitiens Virza Straumēni ³ 316.

Avots: EH I, 835

nuoārdêt: skaņa, kāda iet caur labi nuoārdē̦tu puôdu, ja viņam piesit ar ruoku Virza Straumēni ² 40.

Avots: EH II, 30

‡ nùogar̂žuôt Wessen, Virza Straumēni 3 171, = nùogar̂šuôt.

Avots: EH II, 45

nùozvàigžņuôtiês: auch Pas. X, 368, Virza Straumēni ³ 267, Lub.; pa nakti bij nuozvaigžņuojies Grob.

Avots: EH II, 110

uokstuonis,

1) uokstuonis Elv., L., St., U., Memelshof, Vīt., (mit ùo ² ) Bers., KL, Sessw., uokstuons U., uôkstuôņa ² Dunika, die Spür-, Suchbiene:
iekams bite spietuo, darba bites izsūta jaunu vietu meklēt; tās sauc par uokstuoņiem Konv. ² 381. te spietuošanas laikā viņus (= bišu klučus) vieglāki varēja atrast uokstuoņi, kas, iekām spiets pilnīgi atraisījās nuo struopa, devās izlūkuos E. Virza Daugava I, 1057;

2) Plur. uokstuoņi, die Fühlhörner der Insekten
L.;

3) uokstuonis Lind. n. U., Mag. XIII, 2, 62, Kurmene, Schönberg, ùokstuoņa ² Bers., Fest., Sessw., (mit uô ² ) Bauske, comm., der Schnüffler:
kuo tu te staigā kâ uokstuonis! Schönberg. sprāgsti, skauģi, uokstuone, uodze! Vensku E.

Avots: ME IV, 415

pagâza N.-Schwanb., pagâze,

1) die Neigung, der Abhang
Schwanb.; [ die Anhöhe (pagāza) Zaravič]: nāca stāva pagāze Latv. Tirzas upes tuvumā, zaļas pļavas pagāzā, atruon avaotiņu LP. V, 394. redz kur salds alutiņš nuo pagāzas ūdentiņa! BW. 5199: baltie laukumi pagāzēs ir šļūduoņi, le̦dāji un sniegāji Vēr. I, 1161;

2) die Bierneige
Elv., L., St.: muca od. alus iet uz pagāzām, pagāznēm, uz pagāzu, das Fass, das Bier geht zur Neige. kas pie pagāzas nāk, tam mieles jādzeŗ, den letzten beissen die Hunde.

Avots: ME III, 29

pameļ˜ņuôt, [pame̦lnât], intr., schwärzüch scheinen: viņa stāvs jau pameļņuoja gaisā Duomas I, 44. [vizulīši pame̦lnāja našājuot FBR. VI, 46 ans Nirza.]

Avots: ME III, 69

papliukšķinât: saimniece ... papliukšķināja pa abras ... muguru ar laipnu ruoku Virza Straumēni3 36.

Avots: EH XIII, 164

‡ pãrsveķuôtiês, sich mit Harz beziehen: priežu baļķiem, kas bija tâ pārsveķuojušies, ka ... Virza Straumēni ³ 26.

Avots: EH XIII, 213

‡ pažaga: auch Ekau, ("Ofenbesen") Kaltenbr.: sievietes pažagām līkām ap izkurtuo rīkuojas krāsni Ed. Virza.

Avots: EH XIII, 193

‡ pēkšķinât, ein Schallverbum: pēkšķināja pīles Virza Straumēni 66.

Avots: EH XIII, 227

perêt: 3. prs. pe̦r, - auch AP., peŗ - Lesten n. FBR. XV, 31, Oknist n. FBR. XV, 188. Refl. -tiês : " =perināties Lös. n. Etn. IV, 164" zu verbessern in "sich von selbst brüten : šķirzatu uolas saulē perējas Lös. n. Etn. IV, 164". ‡ Subst. perējums, das Resultat des Brütens, die Brut: tur palika kaņepēs, vistiņ, tavs p. BW. 24025, 2.

Avots: EH XIII, 224

‡ reibnesis,* der Rauschbringende: vejš šūpuo reibnešus, tumšzaļuos apīņus Virza Kar. Narneitis (1939), S. 16.

Avots: EH II, 363

III riest,

1): smiekli tam pār lūpām skaņi riest ("?") Virza Kar. Nameitis (1939), S. 34;

3): krūmu r. - auch (mit iê ² ) Peb., Ramkau (Wurzel riet-), (mit ìe ² ) Kaltenbr. (Wurzel riet-), Warkl. labība riest (?) "rẽdē II" (?) Sauken;

4): auch Kegeln n. Latv. Saule, S. 616, Trik.;

6): auch Wessen, (mit ìe ² ) Auleja, Kaltenbr., Sessw., Sonnaxt (Wurzel riet-), Gr.-Buschh., Saikava (Wurzelform?); "satīt aude̦klu" (mit ìe ² ) Warkl. (Wurzel ries-): jārieš ("?") me̦ti aude̦klā;

7): auch (Wurzel rìet- ² ) Saikava; ‡

13) = riẽtêt 5: diena riest (?) Janš. Dzimtene V, 223. Refl. -tiês,

1): cūkām ausis karstā iaikā tâ sasprē̦gā, tīri riêšas ² nuost Siuxt. asaras riesās Schwitten; "lē̦ni, par kādu laiku nuokrist" (Wurzel rìet- ² ) Sonnaxt; kad cieta zeme, tad kāpuostiem kājas riêšas ² ("lūst") nuost Seyershof;

2): kartupeļu lakstiem riešas ("me̦tas, aug") bumbuļi (Wurzel ries-) Auleja; ‡

6) "?": kur riešas (Passiv zu riest 6?) me̦ti, tis - virsijais riestuvis Auleja (Wurzel rìet-). auzas riêšas ² ("virzās, grupējas kādā vietā") ūdeņam pa virsu un putre̦mi nuogrimst (vāruot) Seyershof. viņam riêtās ² kājas un sāka smirdēt (slimībai saē̦duot miesu ar˙vienu dziļāk) Frauenb. ja skalus liek iekšā, tad baķis neriêžas ² ("nespiežas iekšā") ebenda ("ja satinuot stellēs iestieptuos me̦tuos pa starpām liek skalus, tad dzijas nespiežas cita starp citu"). Zur Etymologie (von riest l) ganz anders Scheftelowitz KZ. LVI, 188 (zu aksl. rěšiti "solvere" und ai. ríšyati " wird versehrt").

Avots: EH II, 379

rìets ² : saule jau rietā Anna Dzilna 25. uz rietu zemēm Virza Herc. Jēkabs (1937), S. 13.

Avots: EH II, 380

rijîgs, gefrässig, gierig: le̦dus lāči ir rijīgi JR. III, 38. jūŗas ķirzatas - šie jūŗas rijīgie valdnieki. savuos rijīguos zuobuos Niedra. ātri un rijīgi ēst MWM. VI, 145.

Avots: ME III, 523

rudaîns: meža bišu rudainās šūnas Virza Straumēni3 287.

Avots: EH II, 381

ruduks: auch Kalupe, Pilda, Skaista, Zvirgzdine, Tdz. 37114 (aus Kaunata), 41685 (aus Bērzgale), 42449 (aus Rositten), 53121 (aus Nirza), 55677 (aus Domopol), Pas. VII, 130 (aus Sakstagals).

Avots: EH II, 382

II rukšinât, wühlen U. (unter racinât): es neduošu tā kalniņa cūciņām rukšināt FBR. Vl, 47 (aus Nirza).

Avots: ME III, 557

sabir̂zt, intr.,

1) zerbröckeln, zerfallen, verwittern:
durvis... neizturēs trieciena spara un sabirzīs drumstalās JR. IV, 70. ķe̦rza... sabirza smalkām drupanām Pas. II, 137 (aus Lixna). planēti... sabirzīs, sadrups MWM. v. J. 1897, S. 343, ābuls tâ bija sakaltis, ka puse lapiņu sabirza uz lauka Kurs. ruoze savīta, sabirza A. v. J. 1899, S. 175. sīks, sabirzis ziedinš MWM. VI, 19. vainadziņš sabirzis Apsk. v. J. 1903, S. 213. tur mirst tas, kas kuopš gadiem . . . jau sabirzis Vēr. II, 821. vai jau tu sabirzīsi? wird es denn dir das Garaus machen? wirst du denn dabei auf den Lauf gehen? Mag. XIII, 2, 68;

2) leicht empfindlich werden
Seew. n. U.

Avots: ME III, 593

‡ sadadinâtiês, gleichzeitig mit anderen (Gänsen) schnattern: zuosis ... vēlīgi sadadinājās Virza Straumēni ³ 147.

Avots: EH XVI, 401

sâkas: nuo sākām meldija kâ stabule tam skan Virza Kar. Nameitis (1939), S. 78.

Avots: EH XVI, 469

sakuldinât: sievas ... atraisīja vaļā linu grīztes, sakuldināja ("?") tās, un sprēslenīcu galuos izauga baltas kuodeļas Virza Straumēni ³ 311.

Avots: EH XVI, 420

same̦l˜nuôt (unter samel˜ninât), ‡

2) = samel˜nêt: uz same̦lnuojuošuo debess malu Virza Straumēni ³ 284. same̦lnuojušie portreti A. Upītis Pirmā nakts 92. kâ zemei same̦lnuot BW. 8432 var.

Avots: EH XVI, 429

sariest,

1) tr., (zwei Stücke) verbinden:
kad čūska arī vairāk gabaliem pārsista, ķirzaka atkal sarieš kuopā Etn. II, 172. divus baļķus sariest (zusammenfügen) B. Vēstn.;

2) sich vereinigen (von gleichartigem)
Burtn., Wolm., Trik.;

3) tr., Halme, Ranken, Wurzeln treiben; stauden; entwickeln:
lefkojas sarieš lielus ce̦rus Konv. ² 2423. ieva, ziedus sarietuse (Var.: izkārusi, izlaiduse, sakrāvusi, sakrājusi), gaida pilnu mēnestiņu BW. 7601 var. kâ rasas pērlīte, kuo sarieš zieds Juris Brasa 356;

4) tr., fallen lassen
(von vielen Objekten): saujiņā vien sarietu (Var.: salasīju) savas gaudas asariņas BW. 26861, 3;

5) s. aude̦klu, (das Garn) auf den Weberbaum bringen:
kad aude̦kls bij sariests, audēja... vēra dzijas nītīs Jauns. Baltā gr. I, 133. Refl. -tiês,

1) sich ansammeln:
lē̦nām piles sariešas pie griestiem Druva I, 658. zara galā sariešas spuožs piliens Valdis Stabur. b. 30. kaut tik vienā kaujā jūs re̦dzē̦tu, kâ īsti cīkstās, - gan jums spē̦ki sariestuos! Valdis;

2) zu wachsen anfangen:
zuobi sariešas Lennew.; üppig stauden, WurzeIn treiben: krūmi pļavā sariesušies N. - Peb.

Avots: ME II, 719

savirzît, tr., eine gewisse Richtung gebend einander näher bringen: izliektās lēces savirza starus līdzte̦ku Konv. ² 442. Refl. -tiês, einander näherrücken (intr.); in einem Punkt zusammenlaufen Wid.: sastingušie gabali savirzās un atstingst Pūrs III, 94.

Avots: ME III, 789

I sêkstêt ² "(kupli) sazelt, saaugt": bietēs virza sāk sēkstēt Bixten. Nebst sēkste wohl zu sē̦ks I.

Avots: ME III, 826

sist,

1): kad jumtus juma, tad sita (= kūla) gaŗus salmus (= kūla tâ, lai salmi nesalūst) Frauenb. nei tās grima ūdenī, nei sit vilnis maliņā Zemzare Lejasc. 126. man iekrita kuopā sistā (pļautā) vāle (d. h., ein Doppelschwaden)
ārdīt Linden in Kurl. sit ce̦puri padusē! BW. 18996. dažs ratenis sit (bildet beim Spinnen) gruodu dziju Sonnaxt. vīri paši sita (= taisīja) un vija virves Siuxt. kluonu s. "taisīt kluona grīdu" ebenda. sienas s. "ē̦kas liet" ebenda. es duomāju cepli s., ar Pieteri mālu vest Tdz. 58789. (krītuot) pilieni ... sit (bringen hervor) burbuļus Apsk. 1903, S. 485. sitis pēdējs gals (die letzte Stunde hat geschlagen) Virza Kar. Nameitis (1939), S. 47. kāpuosti bij jāsit (piespiežuot jāapbīda ar smiltīm), kad lietiņš bij vai slapjš Seyershof. kad kāpuostus sit, tad nuoravē ar viņus Iw. tie kuoki sit (treiben) atvases Linden in Kurl., Siuxt;

5): auch Siuxt; ‡

7) migla sita BW. 6694, 4, Nebel bildete sich (erhob sich);
‡

8) ziepes s. "ziepēt": ganu kulēm ne˙maz ziepes nesita Ramkau, Siuxt, Sonnaxt; ‡

9) vējš sit iekšā (bläst hinein)
liêtu Seyershof. kad (ziepes vāruot) pieliek zâles, tad tūliņ sit smaku (fängt an zu stinken) ebenda. smārds sit (dringt) nāsīs Auleja. krūmuos nesit (dringt nicht) vējš ebenda. dūmi (krāsnij kuŗuoties) sit (strömt) ustaba ebenda. kviešu šalka sit (der Weizen rauscht) Skalbe Raksti I (1938), 308; ‡

10) atkala sit Schwanb., es glatteist.
Refl. -tiês,

1): "kauties, plêsties" Salis: laiž aunus, lai sitas; "badīties" Seyershof: aitas sitas. kur kājiņa nesitās ce̦lmainā līdumā? BW. 8562, 5 var. kad vanags virsū sitas ("strauji uzbrūk ar sitieniem"), tad cālis beigts Seyershof. vakarā sitas ("strauji steidzas") lejā uz tīrumu ebenda. ap ugunskuru sitās jauni spāri un liduoja kuopā ar dzirkstelēm gaisā Anna Dzilna 74. vai tā bija Kristīnas balss vai pūces brēcieni, kas laikiem sitās ap viņu Stērste A. Z. 64. dziedāja tik skaņi, ka atbalss priedēs sitās Jauns. R., dz. un j. 161. kad ātri steidzas, tad mē̦dz teikt: "iet, kâ (= ka?) sitas" Strasden;

2): tavs gars pie mums laid sitas (= piestājas) Manz. Spred. ⁴ 378. kuiļi sitas ("ātri apgriežas") sunim pretī Siuxt. viņam vajadzēja tikai ... s. klātu un iepazīties Jauns. Raksti III, 332. s. citādās duomās, auf andere Gedanken kommen
Diet. nav kur s. (= dēties) Meselau;

3): kab sistuos ap zemi, pašiem labāk būtu Auleja. tagad viņš sitas viens Kaltenbr. saimnieks smagi sitas ar pienu (visādi mēģinādams iejemt vairāk naudas) Kaltenbr. ar badu sitas Daudsewas n. FBR. XVII, 159; ‡

7) ausschlagen
(intr.), sich bilden: mazam bē̦rnam pēc dažam nedēļām sāk s. tādas mazas pūtelītes Sonnaxt. mātei bresme citūr nesitās kâ ģīmī Siuxt; ‡

8) fallend od. geschlagen entzweigehen
Seyershof: galuodiņas sitas (= sasitas), kad krīt uz kuo cietu. Subst. sitējs: bundziņas sitējiņš BW. 2686, 7. pārveda ... mātei pliķu sitējiņu 23325.

Avots: EH II, 490

‡ skands (Neologismus?), klangvoll, tönend (?): Virzam ... ritms... un liduojuoši skanda valuoda Dienas Lapa 1933. No 8.

Avots: EH II, 500

šķìrdaka ² Aahof, = (š)irzaka">ķirzaka. Dissimiliert aus *šķirgaka (aus šķirgata + šķirzaka)?

Avots: ME IV, 43

šķìrgaîlis ² Kl., šķirgailis Allunan n. U., RKr. VIII, 100; Etn. II, 172, šķir̃galis Plm., Smilt., šķirgalis Spr., MWM. VIII, 793, Elger Dict. 110, šķirgāle L., šķirgãlis Mehrhof, Ronneb., Serbigal, Trik., šķirgālis A. - Wrangelshof, Iw.; Wizenhof, šķir̃gata C., Ermes, Mehrhof, Trik., Weissenstein, Wolm., šķìrgata ² A. - Schwanb. n. FBR. V, 144, Mar. n. RKr. XVII, 132, Golg., Laitzen, Lis., N. - Rosen, šķirgata Elger Dict. 110, MWM. VIII, 793, Adsel, Alswig, Dond., Grundsahl, N. - Wohlfahrt, šķìrgate ² Schwanb., šķirgate L., U., RKr. VILI, 100, = (š)irzaka">ķirzaka, die Eidechse: izvē̦musi pulka dzīvu šķirgaiļu LP. VII, 673. ve̦lni pārvē̦rtušies... par... čūskām un šķirgāļiem Pas. III, 59. Nebst šķirzaka usw. wohl zu li. skėrỹs, ae. secge - scēre "Heuschrecke", slav. skorъ "schnell" (wohl auch aksl. ašterъ, r. я́щерица, sloven. gúščer "Eidechse"), gr. σχαιρω "springe, hüpfe", σχαρίς "Springwurm", ahd. scerōn "mutwillig sein", mhd. scheren "eilen", alb. hargele "Eidechse" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 566 f.). Die Erweiterungen mit l (wozu Le. Gr. § 176) und t sind ursprüngüch wohl deminutivisch (vgl. Le. Gr. § 207 b).

Avots: ME IV, 43, 44

šķirzgalis, šķirzgata, s. šķirzaka.

Avots: ME IV, 47

šķirzgata (unter šķirzaka): auch (mit ìr ² ) Marzen.

Avots: EH II, 638

šķirzlants (unter šķirzaka): auch (mit ìr ² ) Oknist.

Avots: EH II, 638

šķirzlate, šķirzlats, šķirzls, s. šķirzaka.

Avots: ME IV, 47

šķìrzlats ² (unter šķirzaka): auch Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Pilda, Preiļi in Lettg., Skaista, Warkl.

Avots: EH II, 638

skreja,

1): gurds nuo skrejām Virza Kar. Nameitis (1939) 95. lakats skrejā plivināja stūŗus A. Upītis Laikmetu griežuos II, 83;

2): auch Pilten n. FBR. XX, 38; ‡

3) der Durchfall (die Diarrhöe)
Serb.

Avots: EH II, 508

slave (unter slava): auch Tdz. 36058 (aus Auleja). 46938 (aus Rugāji), 56370 (aus Zvirgzdine), 56548 (aus Nirza), 58623, 2 (aus Vidsmuiža), 4 (aus Warkl.), Lasd. u. a. n. FBR. IX, 140, A.- Schwanb., Pest., Heidenfeld, Perkunen, Selb., Višķi; s. (der Ruf) par bagãtuo dē̦lu izgāja pa visu pasauli Pas. VII, 492 (aus Lettg.). muiža ... nebija diez kādā slavē Austriņš Raksti VII, 364. pļāpīgām meitām slikta s. KatrE. tâ kâ tai slavei (d. h. sehr wenig) dalika ebenda. miltu tik drusku dalieku, tik tai slavei AP. Jēkabs sabrauca vairākkārt, gan it kâ biedrības mājas slavē (unter dem Vorwand) Austriņš Raksti VII, 228.

Avots: EH II, 522

I šļīcene: uzlaizdams tai ūdeni nuo šļīcenes Virza Straumēni 20.

Avots: EH II, 646

sliegt, sliedzu,

1) stützen
U., Kaunata (mit iê ² ) Bl.;

2) "sich anschmiegen, anlehnen":
saldas miesas, kas pie manis sliedza Asp. MWM. v. J. 1897, S. 326. jūs sliedzat klāt Asp.;

3) sich erheben:
caur dūmiem, kuŗi gavilējuot nuo māju jumtiem gaisuos sliedz Virza. kaŗa ratu naži dzirkstuot gaisā sliedza Druva II, 542. tas laiks, kur tautām pāri pirmie truoņi sliedz 540. Refl. -tiês,

1) sich anschmiegen:
molekulas nesliedzas viena pie uotras, nesaskaŗas viena ar uotru U. b. 118, 44. ar jūsmām klātu sliedzas MWM. VI, 685; sich lehnen an Gr.-Buschhof (mit ìe ² );

2) "liekties" (mit iê ² ) Dunika. Nebst sliekt 1 mit "determinativem" g resp. k zu slìet?

Avots: ME III, 938

sliêka C., Kr., Kl., Prl., sliêka ² Karls., Salisb., sliẽka Nigr., slieka U., Stockm. n. Etn. I, 153, sliêks ² (li. slíekas) Dunika, PlKur., der Regenwurm: turas viņš pie tās kâ slieka pie ve̦lē̦nas Janš. cepa ... vabalus, naģes, ķirzakus, sliekus LP. VI, 28 (aus Ob.-Bartau). Nebst apr. slayx "Regenwurm" als "schleimig Glattes" zu sliekas "zäher Schleim", s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 390, sowie Johansson PBrB. XIV, 302 und le. slaîks, slaika.

Avots: ME III, 938

smecere: auch AP., Auleja, Gr.-Buschh., Pilda, Skaista, Warkl.; "ķirzakas vai čūskas mēle, kuo ieduomājas par dze̦luonu" Dunika.

Avots: EH II, 534

smelte,

1): "smalkumi, kas ruodas kâ atkritumi", z. B. siena s. (mit èl ² ) Kaltenbr., Warkl.; etwas Feines, Winziges:
izkaltis siens sabirza smèltē ² Auleja. rudzi kai s. ebenda;

2): da rudiņa izgrābā tuo kaktu smelts Pas. XI, 275 (aus Borchow).

Avots: EH II, 536

sniegains, schneeigt U., reich an Schnee: uz ielas sniegainas Vgnsku Ed. Jaunas dzejas 48. uz sasalušā, sniegainā ielas bruģa Saul. Zalktis II, 42. sniegainuos gaisuos Skuola III, 17. sniegaina ganība LP. VII, 319. ziemsvē̦tkuos, kas tuoreiz bija . . . sniegaini E. Virza Daugava I, 1063; schneeweiss: balti ziedi bira nuo sniegainajiem zariem ūdenī Vēr. II, 1070.

Avots: ME III, 977

spîdîgs, glänzend, strahlend U.: spīdīgi ze̦lta gabaliņi MWM. v. J. 1899, S. 354. spīdīgu vaiņadziņu BW. 5963. spīdīgas le̦dus pērstiņas JR. IV, 45. svārki spīdīgām puogām A. v. J. 1896, S. 357. spīdīgiem zābakiem Janš. ģīmis palika spīdīgs un gluotains R. Sk. II, 143. spīdīga ķirzate Purap.

Avots: ME III, 1001

stāpiņi (unter stāpeņi), 1): auch (mit ã ) Bornsmünde; stipru egļu stāpiņu sē̦ta Virza Straumēni ² 13. līdz sē̦tas stāpiņu galiem ebenda 65; ‡

2) "?": teļiem ... aknās ... ieviešas (1 1/2 - 3 Zoll lange)
... tārpiņi, kuŗus mē̦dz saukt par stāpiņu tārpiem Mekons Zelta māj. grm.3 263. Wohl mit -āp- < -āvp-.

Avots: EH II, 573

‡ svètījiens, der Segen: zem Dievmātes svētījiena J. Lapiņš in Virza Raksti I, 57.

Avots: EH II, 617

‡ tàukājs ² Zvirgzdine n. FBR. X, 28, = tàukaîns: iedeve ... taukāju sieru Tdz. 53419 (aus Nirza).

Avots: EH II, 668

tirze, s. tirza I.

Avots: ME IV, 198

treiķene Wid., galium; um Talsen gleichbed. mit trēkne, virza. Falls mit eî ² , wohl aus *trêk(n)ene ² .

Avots: ME IV, 228

trīce,

1) das Beben, Erbeben MWM. VI, 325: ievirza zemes garuozu pastāvīgā trīcē U. b. 118, S. 15. pār lapām pārskrēja viegla trīce Apskats v. J. 1903, S. 390. (zemes)trīce, Erdbeben
MWM. X, 99, Vēr. II, 1091;

2) das Gedröhne (?):
ar Pērses krāces trīci Juris Brasa 5.

Avots: ME IV, 239

I truslis,

1): "ašķis" Siuxt;

2): trusīt[i]s birza kulītē BW. 31744; ‡

3) "viss, kas drupe̦ns, nesaturīgs, viegli izjūk" Erlaa.

Avots: EH II, 699

I tvanêt: dzird viņa ... labīblaukus tvanam "?" Virza Kar. Nameitis (1939) 79. ‡ Subst. tvanējums, zu Dunst Gewordenes: ieplūst ... de̦gvīna t. K. Lapiņš Republika gaisā 130.

Avots: EH II, 710

tvanîgs (li. tvanìngas "leicht anschwellend"), = tvanaîns: tvanīgs gaiss V. Eglītis Eleģijas 72. tvanīgais karstums MWM. VI, 588. ir tvanīgs šis bezvēja vakars Ed. Virza. tvanīgie pagrabu dzīvuokļi MWM. VI, 731. iebraukšanas vietas ar tvanīgām sē̦tām Vēr. I, 905.

Avots: ME IV, 288

II urza: Gezänk, Unfriede Gramsden; ja par katru vārdu gribēs tiesāties un meklēties, tad jau nuo urzas un ķirzas netiks ārā Janš. Līgava II, 432.

Avots: EH II, 716

‡ uzmudît Zögenhof, = uzmudinât: uzmudījuot tuos Virza Kar. Nameitis (1939) 49.

Avots: EH II, 729

vaĩrs,

1): "vairāk" (mit ài ² ) Višķi n. Ceļi IX, 394; tu vēl v. ar manim gauži smiesies IMM. 1935 II, 596 (v. J. 1698). ka[d] tautiet[i]s stipri bār[a], es juo v. kaitināju Tdz. 45656 (aus Nirza).

Avots: EH II, 750

vaļîgs,

1) unbefestigt, los, locker, frei
U., Bers., Kalzenau: vaļīgs miets. vaļīgi zuobi. vaļīgi sasiet auklu Nötk. izvilka kādus vaļīgākus žeperus A. XX, 402. vējš atraisa vaļīgās cirtas Ed. Virza. ļuoti plašas, vaļīgas bij piedurknes Konv. 138. vaļīgajā ... jaciņā J. R. V, 110. vaļīgā rindā MWM. VI, 337. (fig.) svabada, vaļīga izturēšanās Janš. Līgava I, 216. kauli nu pa˙visam vaļīgi (von einem Müden gesagt) Golg.;

2) frei, los (von etw.):
būt vaļīgam nuo visām rūpēm Seifert Chrest. III, 215. es e̦smu vaļīgs nuo tā darba Sussikas, es gribēju tikt vaļīgs nuo jums Ruhtern;

3) Musse habend, müssig, frei:
ziemu vaļīgāks laiks Ramkau, Saikava, Salis;

4) offen:
pilis bij vaļīgas: varēja iet, kur grib LP. VI, 520.

Avots: ME IV, 465

vaŗaîns,

1) ehern
(ungewönlich): vaŗaiņām šķēdēm Glück Jerem. 52, II. vaŗaiņus pīlaŗus 52, 17;

2) kupferfarben
Frauenb.;

3) "?": iedunas vaŗainas skaņas Ed. Virza.

Avots: ME IV, 483

II ve̦lga,* Feuchtigkeit: zivis, kuo ieme̦t nuo sausuma ve̦lgā Ed. Virza. staigā miglas ve̦lgā zvaigžņu kuori Dēmons 31. pāri baigai, viļņuotai ve̦lgai U. b. 42, 38. chaosa ve̦lgā stāvu es viens MWM. IX, 602.

Avots: ME IV, 530

II viest: še varēja ceļu v. Vindedze 24. acis vairs nevarēja v., kur tie palikusi 75. tālu varēja v. vare̦nuo gaismu un jautruo truoksni 182. pat zvaigznes neļauj v. vairs lapu biezais jums Virza Kar. Nameitis (1939) 67.

Avots: EH II, 798

viesuļuôt: jau viesuļuo viss lauks Virza Kar. Nameitis (1939) 52.

Avots: EH II, 798

vijgriezne A. v. J. 1898, s. 162, vijgriežņi Konv . ² 2321, die Spierstaude: purvā auga vijgrieznīte BW. 15143, 5. strautiņš . . . sūcas starp vijgrieznēm Ed. Virza. lapainās vijgrieznes R. Kam. 95. vij- ist wohl nur falsche Schreibung (durch vija veranlasst) für vī-, s. vīgrieži. vīgrieznis: auch wird in gewissen hochle. Mundarten ì ² rein phonetisch zu ij.

Avots: ME IV, 583

vīliča (unter vīlicis): v. ar bultām Virza Raksti I, 18.

Avots: EH II, 793

virze̦ns, locker Kreuzb.: virze̦na zeme. Vgl. virzans.

Avots: ME IV, 619

vir̂zêtiês ² Stenden, -uôs, -ẽjuôs, (etwas von oben) trocknen (intr.): lai nu virzas Stenden. Wenn ursprünglich von welkenden Pflanzen gesagt, zut Wurzel von varza; vgl. das wurzelverwandte holl. werken "sich werfen, krummziehen (von Holz)".

Avots: ME IV, 619

vir̃zît A.-Ottenhof, C., Wolmarshof, (mit ir̂) Arrasch, Jürg., N.-Wohlfahrt, Prl., Selsau, Trik., (mit ìr ² ) Erlaa, Golg., Kl., Saikava, Sessw. (mit ir̂ ² ) Frauenb., Salisb., Lin., Segewold, Selg., (in einer bestimmten Richtung) bewegen, rücken, richten Bers.: uz visām pusēm virzīt MWM. X, 895. viņš . . . skatu virza uz saviem pirkstiem Vēr. II, 332. (fig.) grāmata virzīta pret ... A. v. J. 1896, S. 244. Refl. -tiês, rücken (intr.), sich bewegen U.; sich richten; sich nähern U.: virzīties uz priekšu, atpakaļ, pruojām. virzies augšā! U. virzies šurpu! U. Nebst atvirzît (s. dies) und li. viržyti "mit Stricken binden" zur Wurzel von varza; zur Bed. vgl. auch ai. várjati und lat. vergit "wendet".

Avots: ME IV, 620

virzns, = irzans">virzans: nu˙pat bij lietus, bet ceļš jau virzns Dond. šuorīt pļautā zâle jau labi virzna ebenda: Zu virzēties.

Avots: ME IV, 620

visums,* das Ganze; das All: visums, kas sastādīts nuo vairākām atsevišķām daļām MWM. X, 154. visums ... sabirza gabaluos Pūrs III, 90. lai visu vē̦sturi vārē̦tu saņemt viņas visumā Pūrs 1, 8. pasaules visums A. v. J. 1899, S. 266. klīst pa bezgalīguo visumu 1898, S. 183. plašā visumā viņš ... izgaisa JR. V, 144.

Avots: ME IV, 627

ze̦guoze (unter ze̦guze); auch Skaista, BW. I, S, 942, № 42741 (aus Jāsmuiža) und 5179, 1 (aus Līvāni), Tdz. 37268 (aus Nirza).

Avots: EH II, 803

‡ zeļa,* das Grünen (?): saule aust pār tīrumiem, gaida jaunas zeļas, 373. caur kupluo lauku zeļu Virza Herc. Jēkabs (1937) 56.

Avots: EH II, 804

‡ zemlîca Pilda, die Erdbeere: viena pati zemlīciņa tāli spīd kalniņā Tdz. 42130 (aus Nirza).

Avots: EH II, 805

ze̦muška: auch Kaltenbr.; lien gar ze̦mušku Višķi n. Ceļi IX, 394. saiminieks sēja ar lāci rāceņus: saiminiekam ze̦muškas, lāčam virsūnes Višķi. ze̦muškā Kalupe, Višķi, Tdz. 58094 (aus Nirza).

Avots: EH II, 805

‡ *ziba,* das Funkeln (?): redzēt ... viņa bruņu zibu Virza Kar. Nameitis (1939) 94.

Avots: EH II, 806

zlũģi Amboten "irza">virza". Zum Vorigen.

Avots: ME IV, 747

žuburuôt: (uozuols) ieaug debesīs ... un lapuo, žuburuo Virza, Kar. Nameitis 67.

Avots: EH II, 821

I zvē̦˜ruôt A. - Ottenhof, Arrasch, Dond., Frauenb., Jürg., Nötk., Schnehpeln, Schujen, Stenden, Wandsen, (mit è, ) AP., C., PS., Wenden, Wolmarshof, (mit ê, ) Kr., Saikava, (mit è, ² ) Bers., Golg., Heidenfeld, Lubn., Sessw., (mit ê, ² ) Bl., zvē̦ruôt U., Memelshof, Naud. Refl. zvē̦ruôtiês U., glimmen U., glühen, aufleuchten Siuxt n. U., glänzen VL. n. U., flimmern, funkeln: acis zvē̦ruo LP. IV, 27, Naud., Nötk. u. a. vilkam acis zvē̦ruo Lubn. viņam acis dusmās zvē̦ruo Golg. suņam acis zvē̦ruo gaļas gaiduot Stenden. de̦gvīnu ieraudzījušai, Jūlei acis sāka zvē̦ruot Frauenb. acis zvē̦ruoja kâ saniknuotam zvē̦ram A. XVI, 360. acis zvē̦ruojušas kâ uguns uogles Etn. II, 76 (ähnlich: JK. V, 1, 58). uogles zvē̦ruo Schujen. sarkani nuokaisē̦ta dzelzs zvē̦ruo Naud. uogles zvē̦ruojušas... ceplī LP. VII, 762. uozuola malka zvē̦ruo krāsnī Br. 254. uzsviedis... pagales vēl papūzdams, lai tikai spuoži zvē̦ruo LP. V, 132. pagalīte vidū gaisa zvē̦ruojās; ta zvē̦ruoja puiša sirds pret jaunām meitiņām BW. 12819. es redzēju me̦lnu uodzi vidū gaisu zvē̦ruojam 3361, 1 (ähnlich: 2002). zvaigznes vidū gaisa zvē̦ruojās; zvē̦ruo puišu dvēselīte 33095. kas tur spīd, kas zvē̦ruo...? zvē̦ruo māsas vaiņadziņi 5944, 4 var. vaŗa vaiņagi zvē̦ruot zvē̦ruoja 282, 1. dižie sudrabi zvē̦ruot zvē̦ruoja 20407. zvē̦ruo caunu ce̦purītes RKr. XVI, 230. tâ brauc mana līgaviņa kâ saulīte zvē̦ruodama (Var.: vizē̦dama, mirdzē̦dama) BW. 15959, 3 var. saule... zvē̦ruo virs galvas Ed. Virza Pavasaris. kaisles zvē̦ruojums Boriss God. 45, Nebst zvirêt zu ai. jvarati "fiebert", s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 643.

Avots: ME IV, 773, 774