tãss (li.
tóšis "die obere, weisse Birkenrinde"), -s AP., Ronneb., Wolm., (mit
à 2) Bers., Gr.-Buschh., Kl., Lös., Schwanb., Selsau, Sessw., Warkl.,
tāss, -s Spr., Adsel,
tãsis Biel., Dond., Iw., Salis, Stenden,
tāsis L., U.,
tãse AP., Drosth., Karls., Katzd., Līn., N.-Bartau, Nigr., Ruj., Schujen, Serbigal, Wolmarshof,
tāse U., Memelshof,
tàss 2 Nerft, Prl.,
1) die Birkenrinde: nuo tāss taisījuši cibas. uguns nuo tasīm LP. VII, 585.
tāses gabals 143.
tasēm (Var.:
tāšiem) šūta ce̦purīte BW. 30562, 5;
2) fig.,
die Haut, das Fell: pāri reizes uzblieza ar pinekļa līkumu pa(r) tāsi Vīt. 64.
es jau re̦dzu, ka tu gribi . . . pa tāsi LP. VI, 393.
Nach Thomsen Beröringer 232 zu tāst; s. auch P. Schmidt RKr. XV, 43.Avots: ME IV,
151