Paplašinātā meklēšana

‡ àizblìžģêt ² Saikava, von einem sich entfernenden Laut, der durch Waten od. Fahren durch Kot verursacht wird: blīžģēt vien aizblīžgēja pa pašu ceļa vidu, dubļi vien nuostiepēs Saikava.

Avots: EH I, 10

‡ àizblùžģêt ² Saikava, durch Kot watend und dadurch einen gewissen Schall verursachend, sich entfernen: blūžģēt vien aizblūžgēja pa dubļiem.

Avots: EH I, 10, 11

‡ àizbrèņģêt ² Saikava, durch Kot hin-, wegwaten, -fahren: kāmet da Saikavai pa tādiem dubļiem aizbrenģē, zirgs putās.

Avots: EH I, 11

‡ àizbruģêt,

1) bis zu einem gewissen Punkt pflastern
(perfektiv): a. ielu līdz tiltam;

2) pflasternd zumachen, schllessen:
grāvis aizbruģē̦ts.

Avots: EH I, 12

àizdrīģêt, tr., verriegeln: durvis Tals.; s. drīģele.

Avots: ME I, 23

‡ àizklaņ̃ģêt,

1) "mit einem Holzscheit zuschlagen"
Bauske;

2) = àizdaũzîties Stenden; in Bauske so auch reflexiv.

Avots: EH I, 30

‡ àizkleņģêt Bers., àizklèņģuôt ² Golg., Saikava = àizdaũzîtiês.

Avots: EH I, 31

‡ àizkliģêt(iês) Warkl."?"; àizkliģêt Gr. - Roop "unbeholfen, gleichsam hinkend hin-, weggehen".

Avots: EH I, 31

‡ àizkliģêt(iês) Warkl."?"; àizkliģêt Gr. - Roop "unbeholfen, gleichsam hinkend hin-, weggehen".

Avots: EH I, 31

àizmeņ̃ģêt, tr., weglocken, fortbringen: vakar ve̦stu vedekliņu šuodien vilki aizmeņģēja BW. 22863.

Avots: ME I, 39

àizslẽģêt, àizslẽģuôt, tr., (luogus, mājas), die Fensterladen schliessen: aiz aizslēģuotiem luogiem Vēr. I, 1034.

Avots: ME I, 50

àizzãģêt, tr., ansägen: aizzāģē̦ts uozuols Apsk.

Avots: ME I, 61

‡ apbruģêt,

1) bepflastern
Bauske: visa iela jau apbruģē̦ta;

2) ringsherum ein Pflaster herstellen Stenden: tik˙pat kâ bruģi apbruģējuši ap māju.

Avots: EH I, 74

‡ apkuģêt, langsam, mit kleinen Schritten durchstréifen, um etw. herumspazieren Lems.: vistas apkuģā sējumus un tasa graudus laukā. cik mazs bē̦rns, un jau apkuģējis pagalmam apkārt!

Avots: EH I, 94

‡ apzãģêt, besägen.

Avots: EH I, 127

‡ apziņģêt, besingen (vulgar).

Avots: EH I, 128

‡ atblùžģêt ² Saikava, = ‡ atblàkšķêt ² : šie gāja pa vis tiem lielākiem dubļiem, un blūžģēt vien atblūžgēja.

Avots: EH I, 135

atbrèņģêt ² Saikava, herwaten: tur Anne atbreņģē nuo kūts, ka sūdi vien un dubļi atšļakst.

Avots: EH I, 136

‡ atslẽģêt Bauske, Schnehpeln, Smilten, Trik., = ‡ atslẽģuôt.

Avots: EH I, 167

‡ atzãģêt, ab-, wegsägen: a. kuokam zaru.

Avots: EH I, 182

blaužģêt, -žģu, -ēju,

1) intr., summen, knatten, poltern, schallen:
pa ausīm viņam sāka dūkt un blaužģēt Niedra. tâ lai tava mēle blaužģ, kā blaužģ vāle velējuot BW. 22676, 2;

2) schwatzen, plappern:
tādu nieku tu neblaužģi A. XX, 13. viņš blaužģ kâ katls Adsel. [Vgl. blauza.]

Avots: ME I, 310

bližģêt, ‡

2) flattern (wie die Bander im Winde)
Bartau.

Avots: EH I, 230

bližģêt [li. blizgė´ti], flimmern: stīgas viņiem mirdzuot un bližģuot Rutz.RKr. XVI, 191.

Avots: ME I, 315

‡ blīžģêt, -u. -ẽju,

1) schallen
(?): lietus līst ka blīžģ Golg.;

2) viel und laut sprechen
Golg.: kuo te visu rītu blīžģi? paliec mierā! Refl. -tiês "lärmend hantieren" (mit ì ² ) Saikava.

Avots: EH I, 231

blūžģêt: vom Geräusch, das eine in einem geschlossenen Gefäss bewegte Flüssigkeit verursacht (mit ù ² ) Saikava; vom Schall bei einem Steinwurf ins Wasser (mit ù ² ) Warkl.

Avots: EH I, 232

blūžģêt, plätschern: zivs blūžģ Laud.; ūdens blūžģ Mar.

Avots: ME I, 319

breģêt, - ēju, refl. - tiês, in einer Flüssigkeit mit Händen herumrühren: bē̦rns breģē ar pirkstiem pa muti. nebreģējaties pa bļuodu ar nagiem Druw.

Avots: ME I, 329

‡ I brèņģêt(iês) ² Saikava "pa slapju vietu darbuoties": b. pa dubļiem. kuo breņģējies pa sīva duobi - tik˙pat pazudu nedabīsi!

Avots: EH I, 240

‡ II breņģêt, allzuviel zusammenschleppen Ellei, Sessau.

Avots: EH I, 240

‡ I brèņģêt(iês) ² Saikava "pa slapju vietu darbuoties": b. pa dubļiem. kuo breņģējies pa sīva duobi - tik˙pat pazudu nedabīsi!

Avots: EH I, 240

bruģêt: celiņa brugē̦tājs BW. 2686 var.

Avots: EH I, 244

bruģêt, - ēju, tr., pflastern: ielas, ceļus; [aus mnd. bruggen].

Avots: ME I, 338

‡ brùžģêt ² Gr.-Buschhof, laut schallen: brùžģ(i) vien, ka(d) šaun.

Avots: EH I, 247

[I daļģêt, -ēju Druw., (weichen Boden) mit den Füssen tief zertreten, durchwühlen].

Avots: ME I, 436

II daļģêt, -ēju, mit dem daļģis die Fische ins Netz treiben Gsth.

Avots: ME I, 436

daņģêtiês, -ējuos, sich anschmeicheln, die Kur machen: kuo gar mani daņģējies? BW. 10071, 3 [aus Blieden. Wohl als ein Lituanismus zu dandzis].

Avots: ME I, 438

‡ diņ̃ģêtiês, = kaũlêtiês, dingen, feilschen: kuo tik ilgi diņģējies? BW. 14710. Aus mnd. dingen.

Avots: EH I, 321

‡ driņģêt Gramsden "viel trinken".

Avots: EH I, 334

‡ *dviņ̃ģêt, zu erschliessen aus ‡ pìedviņ̃ģêt.

Avots: EH I, 351

eņģêt, ‡

2) scharren, kratzen:
eņ̃ģêt galvu Trik.; vistas eņģē dārzu ebenda. Refl. -tiês, ‡

3) sich kratzen
Trik.

Avots: EH I, 369

erģêtiês, zanken Meselau; wie ein erģis ‡ 3 sprechen Druw.: runā guodīgu valuodu! kuo ergējies?

Avots: EH I, 370

gaģêt "?": sievu bē̦rni paši diezgan negeģēja Deglavs MWM. II, 674.

Avots: ME I, 582

‡ gaņ̃ģêt,

1) "verdienen"
Seyershof: ve̦cais gaņģē priekš visiem;

2) erwirken; besorgen
Segew.

Avots: EH I, 383

gaņģêtiês, - ējuôs,

1) gehen: uz kuŗu pusi tu gaņģēsies
Frauenburg;

2) eifrig arbeiten, mit Händen und Füssen eifrig beschäftigt sein
Etn. III, 177, Grühn.: vai cilvē̦ks ar prātu tâ gaņģēsies Alm. In Sassm. gaņ̃ģêtiês, sich raufen, sich unruhig gebärden. [Aus li. gángytis "шевелиться"].

Avots: ME I, 601

guģêt, guģināt, s. guģuot.

Avots: ME I, 676

guģêtiês, wackeln: pīle iet guģē̦damās Sassm.

Avots: ME I, 676

‡ ìeblùžģêt ² Saikava, mit nassem Schuhwerk einen gewissen saugenden Schall erzeugend hereinkommen, hineingehen: ieblūžģēja kambarī ar visiem ūdenszābakiem.

Avots: EH I, 504

‡ ìebrèņģêt ² Saikava, sich durch Kot (Nässe) vorwärtsbewegend hineingeraten: ie. dūkstī.

Avots: EH I, 505

‡ ìebruģêt,

1) anfangen zu pflastern
Golg. u. a.: iebruģē̦tā iela;

2) pflasternd hineinlegen:
akmeņus ie. pa ceļa malām Golg., Kārsava, Kreuzb., Līvāni, Liepna, Mahlup, Rugāji, Warkl. (akmeņi) iebruģē̦ti cieši cits citam galā Janš. Dzimtene V, 60;

3) pflasternd herstellen
Renzen: ie. ielu, ceļu.

Avots: EH I, 505

ìezãģêt, tr., einsägen, ansägen: kuokam ruobu, zaru.

Avots: ME II, 91

irģêt (unter ir̂gât): kuo tu ìrģē ² ("bez vajadzības smejies") vienmē̦r? Linden in Kurl.

Avots: EH I, 431

‡ izblùžģêt ² Saikava, plätschernd herauskommen (hinausgehen): cūka izblūžģēja nuo dambja.

Avots: EH I, 435

‡ izbrèņģêt ² Saikava, durch Kot fahrend hinausgelangen: šie ar ve̦zumu izbreņģēja nuo breņģes uz ceļa.

Avots: EH I, 436

izbruģêt, auspflastern, das Pflastern beendigen: meitas mātes istabiņa dāldeŗiem izbruģē̦ta BW. 14622.

Avots: ME I, 719

izdaļģêt, tr., austreten, auswühlen: luopi izdaļģējuši uolnīcu kâ purvu Druw.

Avots: ME I, 725

izeņ̃ģêtiês, sich abmühen, anstrengen: vai tad visu mūžu nee̦sam diezgan izeņģējušies? Bergfried.

Avots: ME I, 734

izer̃ģêtiês, sich nach Herzenslust lustig machen; in den Haaren liegen Spr.

Avots: ME I, 734

izgaņģêt, ausgraben, auseinanderheben, zerstören: izgaņģē̦ts ceļš, ein stark ausgefahrener, grüftiger Weg. cūkas izgaņģē pļavu.

Avots: ME I, 736

izkruõģêt (unter izkruôguôt ),

2): "izputināt, izvazāt" Kurmene.

Avots: EH I, 459

‡ izmèņģêt ² Oknist, Wessen, = izmiņgêt: izmeņ̃gē̦ts (nelabi izbraukts) ceļš Behnen.

Avots: EH I, 466

izmežģêt, izmežģīt, izmežģinât, tr.,

1) entwirren, lösen:
diegus izmežģinat;

2) aus-, verrenken:
kāju, ruoku. bij jābaidās, ka viņš sev neizmežģī muguru Vēr. II, 34. viņa luocekļi bija kâ izmežģīti II, 226. Refl. - tiês, verrenkt werden: kad kāds luoceklis izmežģījies, tad tas jāsutina lubstāju ūdenī Etn. IV, 117.

Avots: ME I, 771

izmiņģêt, tr., austreten, austrampeln: pļavu vajaga izsaragāt nuo izmiņģēšanas LA. izmiņģējis zaļu zāli, lai aug balti kāpuostiņi BW. 32523, 2.

Avots: ME I, 771

izmižģêt Grünh., [Salis], verrenken: kāju, ruoku.

Avots: ME I, 772

iznižģêt, tr.,

1) verschmaddern, tändelnd verbrauchen:
kuo tu iznižģē ziepes Kand.;

2) = izmižģēt U., Naukschen. Refl. - tiês, zur Genüge tauchen]:
mēs mīlam iznirties MWM. VI, 813.

Avots: ME I, 776

izzãģêt, tr., ausägen: zarus.

Avots: ME I, 831

‡ izzeļ˜ģêt Trik., Perfektivform zu zeļ˜ģêt: i. visu sviestu.

Avots: EH I, 497

‡ izziņ̃ģêtiês Pernigel, Salis u. a., = izdziêdâtiês 1.

Avots: EH I, 497

‡ kàņģêt ² Saikava "izgruozīt, kārtuot".

Avots: EH I, 585

‡ klaņ̃ģêt(iês) Stenden, = klejuôt: kuo tu klaņģē(jies) caurām dienām apkārt? Zur Bed. vgl. Auch ‡ àizklaņ̃ģêt 1.

Avots: EH I, 610

‡ klaņ̃ģêt(iês) Stenden, = klejuôt: kuo tu klaņģē(jies) caurām dienām apkārt? Zur Bed. vgl. Auch ‡ àizklaņ̃ģêt 1.

Avots: EH I, 610

‡ kleņģêt Schwanb., humpeln, holpern.

Avots: EH I, 615

‡ *kliģêt, zu erschliessen aus ‡ àizkliģêt(iês).

Avots: EH I, 617

kliņģêt Spr., = kliņķēt.

Avots: ME II, 229

‡ kluģêt, -ēju Seyershof, hinkend gehen.

Avots: EH I, 621

I knaģêt,

1): auf einen kņaģis 1 aufhängen
Kal., OB.; ‡

2) schlagen
Siuxt: k. luopu; ‡

3) "kraģēt" Heniņš.

Avots: EH I, 626

[I knaģêt, (die zum Trocken ausgehängte Wäsche) mit einem Pflöckchen am Strick befestigen Autz.]

Avots: ME II, 241

II knaģêt "?": bez kāšu knaģēšanas ne˙kas nebija dzirdams A. v. J. 1897, S. 789.

Avots: ME II, 241

‡ kraģêt, -ēju "knaģēt ar knaģi" Sassm.

Avots: EH I, 640

krãģêtiês, - ẽjuos, Denominativ von krāģis, krāģ. kādam virsū, rittlings od. mit dem Bauch sich auf jem. legen Gold. n. Wid.

Avots: ME II, 265

‡ II krãģêtiês, -ējuos Seyershof, stibitzen, "sle̦pe̦ni rīkuoties": kaķis krāģējas pa kammuri. viņš sāk k., kad visi guļ.

Avots: EH I, 644

kraņ̃ģêt [Autz], -ẽju,

1) stibitzen (eine Kleinigkeit)
Bixten, Neuenburg;

[2) (mit den Händen) wühlen; wühlend wegschaffen:
kraņ̃ģē mē̦slus purom! Dond. Refl. - tiês, wühlen (intr.): kuo tu kranģējies pa mē̦sliem kâ cūka! Dond.].

Avots: ME II, 259, 260

kruõģêt, ‡

2) "?": paga, paga ..., nu mēs tevi kruoģēsim! BW. 20958.

Avots: EH I, 664

kruõģêt, -ẽju, kruõguôt, kruõgât, -ãju, Krugswirtschaft führen, schenken, ausschenken: kruodziniece iestājās viņa vietā kruoguot Aps.; kruoģējamais galds, der Schenktisch; kruoguojamā od. kruoga istaba, die Schenkstube. Subst. kruõģê̦tājs, der Schenkwirt, Krüger. [Aus mnd. krogen.]

Avots: ME II, 294

‡ I kuģêt, -ēju Druw. "negausīgi ēst".

Avots: EH I, 667

‡ *II kuģêt, erschlossen aus ‡ apkuģêt.

Avots: EH I, 667

‡ leģêt NB. "schlagen": l. pa kājām. Aus d. legen? Vgl. zur Bed. le. likt 7.

Avots: EH I, 731

‡ lir̂ģêtiês ² , -ējuos Lems., sich unterhalten, scherzen, lachen, rasen.

Avots: EH I, 744

‡ luģêt, auf Schneeschuhen laufen: ieskrēja, viena pati luģe̦dama, sniegu putenī Veselis Daugava 1934, S. 520.

Avots: EH I, 760

meņ̃ģêt,

1): auch (mit èņ ² ) Wessen; "mī(dī)t" Wessen, (mit eņ̃ ) Gr.-Würzau: mālu mèņģē ² Warkl. n. FBR. XI, 122; pa dubļiem bradāt" (mit èņ ² ) Kaltenbr. Refl. -tiês.

1): auch Seyershof, Saul. Raksti I, 157; meņ̃ģēšanās, das Spielen
Ladenhof n. FBR. XI, 81 u. a.; ‡

2) "mīdīties" Gr.-Würzau.

Avots: EH I, 801

meņ̃ģêt, -ẽju,

1) tr., mengen (hieraus entlehnt), wühlen:
suns sācis pa lādes virsu meņģēt nuo viena gala uz uotru (wiederholt: mīdījis lādes virsu) LP. VI, 226. kuo tas mans kumeliņš meņģē (Var.: dīžā, izmīs) tavu sē̦tsvidiņu? BW. 12710, 2;

2) intr., spielen
[Salis], scherzen Glück Psalm 104, 26, L.: [es meņģēju vien, nu viņš jau sāk raudāt. ar meņģēšanu tuo nepadarīs, - tas maksā darbu Agel. n. U.] Dafür gew. das Refl. -tiês, spielen, scherzen, Mutwillen treiben, sich herumbalgen: suns ar suni meņģējas Lems., Laud., Ulpisch, Ruhtern, [Salis, Trik.]. Pridis rej un kauc ar kuce̦nu meņģē̦damies Neik. [saule raidīja pa luogiem spuožus ze̦lta starus, kuŗuos zeltītie putekļi jaucās un meņģējās De̦glavs Rīga II, 1, 170.] kam tie bē̦ri kumeliņi pa apluoku slaistījās (Var.: meņģējās) BW. 27712. aiziedami ganiņuos (puiši) ar meitām meņģējās (Var.: viļājās, spēlējās) 1385. sieru sēju, puišiem devu, lai ap mani meņģējās (Var.: knakstījās) 29476. es ar savu līgaviņu aiz kubula meņģējuos 19481. Jāņa tē̦va pagalmā div [i] Laimiņas meņģējas 32632. [In der Bed. 2 aus liv. mäṅg od. estn. mäṅgama "spielen."]

Avots: ME II, 602

mežģêt,

1): auch Wessen; ‡ Refl. -tiês AP., = mežģîtiês (?).

Avots: EH I, 804

mežģêt, -ẽju, tr.,

1) verrenken, verstauchen:
kāju, ruoku. pēc kāda kājas mežģējuma man nācās sešas nedēļas palikt istabā Dz. Vēstn.;

[2) "siet, cilpuot";

3) "jaukt" Wessen].

Avots: ME II, 610

miņģêt: auch Grünh.

Avots: EH I, 816

miņģêt, = mīņāt, treten: es pūriņu pieluocītu ar kājām miņģē̦dama (Var.: piemīdama, mīdīdama, mīņādama) BW. 7655 var. In derselben Bed. auch das Refl. -tiês: Sprw. miņģējas kâ putains kuilis Alksn. - Zund.

Avots: ME II, 631

mižģêt: "mežgīt" Salis.

Avots: EH I, 820

mižģêt (li. mizgėti) [Wandsen, mižģît Salis, Lis.], tr., verrenken, verstauchen - meist in der Zstz. mit iz-: kāju, ruoku. Refl. -tiês, mižģinâtiês Kand., knicken, fehltreten, stolpern, sich verwirren, stocken, nicht recht funktionieren: mana kāja mižģinās Kand. mēle, prāts mižģējas. [Subst. mižģẽjums U., Verwirrung. - Vielleicht für mežģêt dass. mit dem i von mišu, mist II.]

Avots: ME II, 640

nižģêt: zur Bed. vgl. auch iznižģêt. ‡ Refl. -tiês, sich verwirren: nižģējas vārdi, nere̦dz vairs salasīt Seyershof.

Avots: EH II, 25

nižģêt, U., für mižģêt.

Avots: ME II, 745

nižģêtiês, - ējuôs Kand., nižģinâtiês, nizģinâtiês [sic!] LP. VI, 620, sich mit einer Arbeit erfolgos beschäftigen, mit der Arbeit nicht vorwärts kommen, hümpeln, trödeln: viņš tev ies mežā pa gaŗam laikam nižģināties! LP. IV, 2 kuo tu te nižģējies? Kand.

Avots: ME II, 745

‡ nùoblìžģêt ² Saikava, erschallen: blīžģēt vien nuoblīžģēja, kad šie aizjāja pa ceļu.

Avots: EH II, 33

‡ nùoblùžģêt(iês) ² Saikava, Perfektivform zu blūžģêt: ūdens vien nuoblūžģēja, kad šie iekrita mārkā; tâ nuoblūžģējās, ka vai nu.

Avots: EH II, 33

‡ nùoblùžģêt(iês) ² Saikava, Perfektivform zu blūžģêt: ūdens vien nuoblūžģēja, kad šie iekrita mārkā; tâ nuoblūžģējās, ka vai nu.

Avots: EH II, 33

‡ nùobreģêtiês "?": kâ nu šis ... žīds nuobregējies ar manu maizi (= mīklu)! Azand. 193.

Avots: EH II, 34

‡ nùobrẽņģêtiês ² saikava, sich mit Kot besudeln: mē̦slus mē̦zdams kūtī nuobreņģējies kâ luopiņš da acīm.

Avots: EH II, 34

‡ nuoga,`ņ̃ģêt Frauenb. "nuogāzt, nuovandīt": n. lubību nuo pantas.

Avots: EH II, 45

‡ nùomeņ̃ģêt "nuokašņāt, nuokārpīt, nuomīdīt": zirgs nuomeņģējis (ālē̦damies nuomīdījis) zâli, zemi Jürg., Ringmundshof. dzē̦rājs, nākdams uz mãju, nuomeņģējis visu tīrumu Ringmundshof. Refl. -tiês, eine gewisse Zeitlang spielen Salis: bē̦rns nuomeņģējās visu rītu; tollen, einander greifend spielen, anfassen und kitzeln Bers. (mit èn ² ): tad nu gan Jānis ar Edi nuomeņģējušies!

Avots: EH II, 67

nuomiņģêt, zertrampeln: teļi nuomiņģēja kupluo barības lauku Līg. Refl. - tiês, durch etwas Dickflüssiges watend sich besudeln, beschmutzen: nuomiņģējies kâ cūka ar dubļiem Alksnis - Zundulis.

Avots: ME II, 820

‡ nuostuģêt, Perfektivform zu stuģêt II Kaugurciems, Nogallen: n. laivu.

Avots: EH II, 92

nùozãģêt, ‡ Refl. -tiês, unversehens abgesägt werden: baļķis nuozāģējies par īsu.

Avots: EH II, 108

nùozãģêt, tr., ab-, wegsägen: kātu, dēli.

Avots: ME II, 890

‡ nùoziņ̃ģêt,

1) eine
ziņ̃ģe absingen : n. kādu ziņģi;

2) eine gewisse Zeit hindurch
ziņ̃ģêt: dzē̦rāji nuoziņģējuši visu nakti.

Avots: EH II, 109

‡ nuozuņ̃ģêt Frauenb., abreissen, abpflücken: n. kartupeļiem lakstus.

Avots: EH II, 109

[nùozveņģêt, mit einer Mischung aus Lehm und Wasser verstreichen Bielenstein Holzb. 546 ² .]

Avots: ME II, 892

‡ pabrèņģêt ² Saikava "pabradāt": p. pa dubļiem Heidenfeld, Lubn. tādi dubļi, ka ir neduomā p. uz priekšu Saikava.

Avots: EH II, 122

pameņ̃ģêt, intr., ein wenig tändeln, charmieren, scherzen, spielen: gribu jauna knēvelīša, kas ar mani pameņģē BW. 10940. Refl. -tiês, mitełnander scherzen, tändeln, spielen, charmieren: jaunava uzaicinājuse puisi pameņģēties LP. VII, 1072.

Avots: ME III, 69

pamižģêt, [pamižģît Lis., Adiamünde], tr., ein wenig verrenken: kāju, ruoku.

Avots: ME III, 71

‡ panižģêt Seyershof, = samežģīt: p. kāju.

Avots: EH II, 160

pãrzãģêt, tr., durchsägen: pagali, dēli.

Avots: ME III, 188

I peņģêt, -ẽju, pissen U.

Avots: ME III, 200

II peņģêt, -ẽju, zörren (zörgen), reizen, necken (einen Hund) Döbner n. U.

Avots: ME III, 200

pìezãģêt, viel, zum Überfluss sägen, sägend, mit Gesägtem anfüllen: piezāģējis ve̦se̦lu ieliņu malkas. piezāģējis pilnu šķūni ar malku.

Avots: ME III, 312

‡ puģêtiês Lautb. "puosties".

Avots: EH II, 321

raģêt "striķus ar kāsīšiem griezt; [vārds] cēlies nuo striķu vijamā kāsīša, kas izskatās kâ rags..." Siuxt n. Etn. 1, 90: virvju raģēšana, vīšana Etn. III, 178.

Avots: ME III, 467

ražģêt St., U., = režgît. Refl. -tiês, wtihlen (?): vējš ražģējās spruogainajuos matuos A. Brigader; "tollen": bē̦rni ražģējas Bauske.

Avots: ME III, 493

režģêt, s. režģît.

Avots: ME III, 516

I ruoģêt , -ẽju, tr., "ruogas atšķirt": rudzus ruoģēt Schrunden.

Avots: ME III, 578

II ruoģêt (??), -ẽju, tr., sägen Wid.: bāliņš klēti taisa ruoģē̦tiem dēlīšiem VL. Das Lied stamme vom unzuverlässigen Alksnis-Zundulls; wohl gefälscht.

Avots: ME III, 578

I ruņģêt, -ēju Ar., ruņģuôt, (jem.) ruņģis nennen: kuŗam vārda nezinām, tuo par ruņģi ruņģējam (Var.: runģuojam, lamājam) BW. 20833 var.

Avots: ME III, 562

II ruņ̃ģêt, dick zusammenwickeln Wolmarshof.

Avots: ME III, 562

ružģêt: zur Bed. vgl. saružģêt (unter saružģelêt).

Avots: EH II, 386

ružģêt,

1) Feuer schüren
L.;

2) besudeln
Bergrn. n. U.; vgl. rušķêt.

Avots: ME III, 566

sadaļģêt, tr., zertrampeln: slapjajā kūtī guovis pakaišus sadaļģēja Druw. nuopļautuo sienu luopi ar dūņām sadaļģēja (samīdīja) Druw.

Avots: ME II, 607

sae̦nģêt "sagrūstīt" Alt-Rahden: nu tu gan viņu saenģēji labi! Refl. -tiês, sich überarbeiten, überanstrengen: saimnieks saeņģējās, palika slims un nuomira Neu-Bergfried.

Avots: ME III, 623

sakraņ̃ģêt, tr., zusammenschaben,-kratzen, -fegen: kalpuone sakraņģē ēdienu atliekas, rāceņu mizas vienā kuopā, biezputru vienā traukā Dond. n. RKr. LVII, 49 f.

Avots: ME II, 654

sameņ̃ģêt, ‡)

2) in Kot treten
Kaltenbr.: guovis sameņģēs sienu; ‡

3) "pajuokuot" Kalz. n. Fil. mat. 29: sameņģē nu viņu! ‡ Refl. -tiês "paspēlēt(ies), papriecāties" Kalz. n. Fil. mat. 29: sameņģējies nu ar viņu! (zu einem Kind gesagt).
sunē̦ni un kaķē̦ni sameņģējas.

Avots: EH XVI, 429

sameņ̃ģêt, tr., vermischen: bē̦rni sameņģējuši ē̦zdami biezputru bļuodā ar rūgušu pienu Ahs. n. RKr. XVII, 50.

Avots: ME II, 683

samiņģêt; tr., zertreten, zertrampeln: zuosis samiņgējušas miežu dubiņas sūdu sūduos Alksnis - Zundulis. sievai zeķes saminģē̦tas LP. VII, 97.

Avots: ME II, 686

samižģêt U., Adiamünde, samižģît Ronneb., Smilt., Trik., Salis; tr., verrenken: kāju, ruoku: Refl.: viņam samižģējas prāts U. (unter mižģēt), er ist verwirrt (im Gehirne).

Avots: ME II, 687

sapuģêtiês Lautb., = sapudžîtîês 2.

Avots: ME II, 708

saražģêt, ‡ Refl. -tiês, sich verwickeln: kāds saražģējies me̦zgls Mekons Mellā grm. (1872), S. 4.

Avots: EH XVI, 441

saražģêt Manz. Lett., U., saražģināt Glück, saražģe̦nāt Manz. Lett., tr., verwikketn, verwirren: viņa duomas nesaražģinādami (verwirret die Gewissen nicht) Glück Röm. 14, 1.

Avots: ME II, 714

sarežģêt, s. sarežģît.

Avots: ME II, 715

saspraņģêt, s. sasprandzêt.

Avots: ME III, 742

saspreņģêt(iês) Salis, =sasprādzêt(iês), sasprèdzêt ² Gr.-Buschhof, = sasprãdzêt, mit Schnallen versehen: sasprēdzēju kumeliņu BW. 13257, 2.

Avots: ME III, 743

saspreņ̃ģêt(iês): auch Grünw.

Avots: EH XVI, 450

saspreņģêt(iês) Salis, =sasprādzêt(iês), sasprèdzêt ² Gr.-Buschhof, = sasprãdzêt, mit Schnallen versehen: sasprēdzēju kumeliņu BW. 13257, 2.

Avots: ME III, 743

sastreņ̃ģêt, mit einem dicken Strick (Strang) zusammenbinden Sessau.

Avots: ME III, 748

sazãģêt,

1): velējat, zāgējat, mani balti bālēliņi! savelēj[u]ši, sazāģēj[u]ši, jājiet tāļu gabaliņu! Tdz. 44794; ‡

2) eine gewisse Zeit hindurch schnarchen:
tâ viņi visu sprediķa laiku bij sazāgējuši Kaudz. Izjurieši 41.

Avots: EH XVI, 467

‡ sazaņģêt U. (unter zaņģēt) "mit den Zähnen zerkäuen".

Avots: EH XVI, 467

sazãģêt, sazãgât Dunika, tr., zersägen: ābeli sazāģēja malkā Aps. IV, 82.

Avots: ME III, 795

saziņ̃ģêtiês, singend sich verständigen; gans saziņģējies ar nāburgu ganu Etn. II, 77.

Avots: ME III, 796

‡ sazlāģêt, = sazlaņ̃ķêt 1 u. 2: saspiestībā, kur sazlāģē̦ti cilvē̦ks uz cilvē̦ka Austriņš Raksti V, 124.

Avots: EH XVI, 468

slāģêt, schlagen Spiess n. U., (mit etwas Flachem) Bauske (mit ã): plānu slāģēt, eine Tenne (Lehmfussboden, Estrich) schlagen U.; aus mnd. slagen.

Avots: ME III, 922

slẽģêt: s. luogus Siuxt u. a.

Avots: EH II, 524

slẽģêt, -ẽju, die Laden schliessen N.-Sessau n. U., Wolm.

Avots: ME III, 928

sleņģêt,

1) (die Fensterladen) schliessen
Wid.;

2) an einem neuen Gebäude die sleņģes. anbringen (mit eñ) Salis.

Avots: ME III, 926

spraieģêt U., -ẽju, = sprangât: tie spra,nģējuot vē̦de̦ru ar... valgu MWM. v. J. 1896, S. 293.

Avots: ME III, 1010

‡ *spreņģêt(iês), zu erschliessen aus ‡ iesprêņgêt ² und saspreņ̃ģêt(iês).

Avots: EH II, 558

‡ *spreņģêt(iês), zu erschliessen aus ‡ iesprêņgêt ² und saspreņ̃ģêt(iês).

Avots: EH II, 558

spriņ̃ģêt (unter spriņģât): auch (mit ìņ ² ) Kaltenbr.

Avots: EH II, 560

‡ spruņ̃ģêt Seyershof, fest einwickeln, umwickeln: s. kājas ar autiem ciet. Refl. -tiês Seyershof, sich fest einwickeln (sich bedeckend od. sich ankleidend).

Avots: EH II, 561

steģêtiês, steģîtiês, -ĩjuôs "?": steģi, kuo tad nu steģījies! piedirsīsi vai steģē̦damies biksas! sagt man, wenn ein dicker Mensch etwas verrichtend sich oft beugt od. bückt Alksnis - Zundulis.

Avots: ME III, 1057

‡ *streņ̃ģêt, zu erschliessen aus sastreņ̃ģêt.

Avots: EH II, 586

I stuģêt, stampfend, steif, langsam vorwärts kommen Ar.; zu stuģis 6.

Avots: ME III, 1101

II stuģêt, -ẽju, (ein Boot mit einem stuģis

2) stützen
Nogallen.

Avots: ME III, 1101

tauraģêt (?) "auf einem Horne blasen; rufen" Alksnis-Zund.

Avots: ME IV, 139

terģêtiês Wid., leeres Zeug schwatzen.

Avots: ME IV, 166

tērģêtiês, -ẽjuôs, Scherz treiben U.; plauderu Asp. MWM. v. J. 1897, S. 644.

Avots: ME IV, 173

uzbruģêt, pflastern (perfektiv): ceļu.

Avots: ME IV, 319

užģêt: vakara miers ... re̦tās sē̦tās vairs tikai užgēja ļaudis vai luopi Veselis Cilv. sac. 117.

Avots: EH II, 740

užģêt Nerft, schallen (von einem Stimmenwirrwarr, dessen Einzelworte sich nicht erfassen lassen); undeutlich sprechen Memelshof; "čumēt" Grünw.: kas tur užģ? Memelshof. mājās užģēja, un rēja suņi Jauns. III, 10.

Avots: ME IV, 403

uzzãģêt,

1) sägend auf etw. geraten:
zāģējuot malku uzzāģēja uz naglas;

2) (auf einer Geige schlecht) aufspielen:
uzzāģē nu! Refl. -tiês: man uzzāģējās uz naglas, sägend traf ich versehentlich auf einen Nagel.

Avots: ME IV, 400

uzziņ̃ģêt, etwas singen: uzziņģē nu!

Avots: ME IV, 401

zāģêt, ‡ Refl. -tiês Saikava, um die Wette sägen. ‡ Subst. zãģējums Frauenb.,

1) Gesägtes:
tas ir mūsu šīs dienas z.;

2) tam ir gan vare̦ns z. "der hat wohl lange Beine".

Avots: EH II, 802

zãģêt, -ẽju,

1) sägen:
kuokus, dēļus, baļķus. guotiņu zāģē̦tiem radziņiem BW. 16424;

2) stark schnarchen; schnurren; geräuschvoll atmen:
naktīs viņš šad, tad zāģēja Saul. III, 37. saimnieks... reizēm zāģē kâ zāģu sudmalas MWM. X, 81. kaķis zāģē U. ar krūtīm zāģēt, den Dampf haben, schwer und geräuschvoll atmen U. viņam bija slimīgas krūtis, un viņš zāģēja Apsk. v. J. 1903, S. 671;

3) heftig weinen
Grenzhof;

4) "?": kur tad tu zāģēsi tik vē̦lu? A.XX, 654.Subst. zāģē̦tāji, eine Schwimmvogelart (mergus)
Konv. ² 3132. Nebst zãgât

I li. zogúoti und estn. sāgima dass. aus mnd. sagen.

Avots: ME IV, 695

zaņģêt,

1): "kuošļāt" (mit aņ̃) Popen "allzu" ME. IV, 689 zu verbessern in "2) allzu".

Avots: EH II, 801

zaņģêt,

1) mit den Zähnen zerkäuen (z. B. einen Pfropfen, den man in die Flinte ladet)
Kawall n. U.; (den Mund allzu voll stopfend) essen Sessau (mit aņ̃ ); allzu viel zusammenschleppen: zaņ̃ģêt žagarus istabā Sessau.

Avots: ME IV, 689

zeģêt, sich mit einer Schmutzschicht bedecken Golg.: galds, trauks jau sāk zeģēt. Hinsichtlich des ģ wohl als ein Lituanismus zu li. žàgti "unrein machen", wozu auch le. zagt.

Avots: ME IV, 702

zeļ˜ģêt Trik., -ẽju, schmieren; verschmieren, vergeuden: nezeļģē ziepes!

Avots: ME IV, 707

ziņ̃ģêt, -ẽju, ziņ̃ģât Dunika, Frauenb.,Rutzau, -ãju, (ziņģes) singen (n. L. und U. vorzugsweise vom Rezitieren der Volkslieder gebraucht): ziņģē̦tāju sievu ņēmu BW. 564, 10. tavu skaistu ziņģēšanu (Var.: dziedāšanu)! 382, 9. Aus mnd. singen.

Avots: ME IV, 725

zlāģêt, -ẽju,

1) fest (unordentlich
Nötk.) packen, stapeln (mit ã ) AP., Bauske, Frauenb., Gotthardsberg, Nötk., Wandsen, (mit à ²⁾ Lubn., Saikava, Vīt.: zlāģēt linus ve̦zumā Bauske. zlāģē ve̦zumā iekšā! Lubn. kuo nu zlāgē tik daudz! - nekaltīs lini Vīt. nezlāģē malkas krāsnī tik zlāģeniski! tad malka lāgā nede̦g ders. zlāģē kâ ziļķes mucā ders. labību zlāģēt ķirpā Saikava;

2) "mit Lärm zumachen"
Saikava (mit à ² ): luogu. Vgl. slāģēt.

Avots: ME IV, 746

zlaņ̃ģêt Segewold, werfen, laden, packen: zlaņģēt akmeņus ceļa grambās Segewold.

Avots: ME IV, 745

zor̃ģêt Salisb., -ẽju, übermässig viel essen: kuo tu tik daudz zorģē iekšā tuos zaļuos ābuolus? Salisb.

Avots: ME IV, 749

‡ *zuņģêt, zu erschliessen aus ‡ nuozuņ̃ģêt.

Avots: EH II, 812

I žurģêtiês "rakāties ar žurģi, kruķi, urķi" Nötk. Vgl. zur̃ķis.

Avots: ME IV, 833

II žurģêtiês Grünh., sich sorgen (?).

Avots: ME IV, 833

I zvèņģêt ² Gr. - Buschh., -ẽju "liet": viņa tur zveņģē visu dienu Gr. - Buschh.

Avots: ME IV, 771

II zveņ̃ģêt Ruj., -ẽju, tragen, schleppen: es visu dienu zveņģēju ūdeni kūtī Ruj.

Avots: ME IV, 771

‡ àizblùžģinât ² Saikava, = ‡ àizblùžģêt ² ; kâ tī guovs aizblūžģina pa grāvi uz leju! ūdens vien šļakst.

Avots: EH I, 11

apsprendzêt, beschnallen, besatteln: apsprendzēju savu bē̦ru kumeliņu BW. 13257 Bers., Laud. Dafür auch mit litauischer Lautform apspreņģêt BW. 32931 und apspreņģuôt 32970, 2 var.

Avots: ME I, 125

‡ I apspriņ̃ģât NB., apsriņģêt Windau, ein wenig mit Salz bestreuen (besprengen): a. izķidātās mencas.

Avots: EH I, 116

blaizgums, ein Flecken, Schneekrystall: baltajā sniegā mirdzuoši blaizgumiņi spulguo dažnedažādās krāsās Kaln. Uo. 69. [Zu bližģêt "flimmern"; vgl. auch blaiskums].

Avots: ME I, 308

blauza, Lärm, Gepolter: zvejnies sabijies nuo šādas blauzas LP. VII, 1311. [Vgl. blaužģêt "poltern" und blūžģêt "plätschen".]

Avots: ME I, 310

I blìgzne ² [Bers., Laud.], blìgzna PS., [C., AP., Lis., Mar., Lös., Erlaa, Stockm., Warkhof, Bauske], blīksne, blīzma, blìzna [Ronneb., blîzna ² Treiland Mat. 159], die Lorbeerweide (salix pentandra L.), in Festen n. RKr. II, 77 die Palmweide (salix caprea): sīkstu teicu blīgznas (Var.: blīzmas, blīznas, sogar blīžņa) ce̦lmu BW. 14811, 7. [blīgzna, blīgzne (mit gz aus zg) zu bližģêt; blīzma, blīzna zu blizêt; blīksne (mit ks aus sk) zu blaiskums; vgl. Bielenstein LSpr. I, 279 und Persson Beitr. 880 ² .]

Avots: ME I, 315, 316

[II blīgzne Erlaa n. U. blìgzni ² Borschow, blaer Lehm. Wohl gleichfalls zu bližģêt].

Avots: ME I, 316

blūzêt, -ēju, blūzgât, -āju, [auch blūžģêt Domopol und blūzgāties Kalz.], schlampen (kad zirgs, pa sili miltu me̦klē̦dams, ūdeni nuo viena gala uz uotru grūž) Lös n. Etn. III, 161.

Avots: ME I, 319

‡ diņ̃kêtiês AP., BW. 14710, 2 var., = ‡ diņ̃ģêtiês.

Avots: EH I, 321

drĩģele Freiziņ, der Riegel; vgl. aizdrīģêt. [Entweder mit hypernormalem d- auf livischem Gebiet entstanden, oder aber das d ist zuerst in aizdrīģêt zwischen z und r aufgekommen; oder liegt der Einfluss eines sinnverwandten, mit d- anlautenden Wortes vor? Vgl. drīzeklis.]

Avots: ME I, 500

guģuôt, gūguôt, guģêt, -ẽju,

1) intr., girren:
dui baluoži strautā dzēra, abi dzēra guģuodami BW. 31955, 3 (Var.: gūguodami, dūduodami 16715; 10627, guģējuot 9965, ģuģuojam 9589). lai palika pašu puiši kâ baluoži guģuojam RKr. XVI, 151;

2) murmeln, schwatzen:
viesi, jautri smiedami un gūguodami... Purap.;

3) klagen, sich grämen,
[guģuôt, schnucken, weinen Mag. VIII, № 2282, aus Nerft]: guģuodami, sē̦ruodami nuo māmiņas vien dziedāja BW. 3990. Refl. -tiês,

1) missmutig murmeln, sich beklagen
Ahs.: dē̦ls guģējās, ka nevaruot laimīgs būt LP. I, 122. tautu meita guģuojās (Var.: guģināja, gūguojās, gaudājās), vainadziņš ausis grauza BW. 24272. viņs ar˙vien par tuo uz manim guģuojās A. XIII, 492;

2) betrübt sein
Tals.

Kļūdu labojums:
9965 = 9969, 3 var.

Avots: ME I, 676

ir̂gât, -ãju, AP., [Bers.], refl. -tiês [Bauske], irgnêt, -ẽju, auch irgašât Elv., [irgažât U.], irģêt U., [irgt Nötk.], irguôt(iês), kichern, grieflachen, spotten, höhnen, grinsen, die Zähne weissen Elv.: uz mani pirkstiem rādāt irgnē̦damas MWM. VIII, 810. apspiesta irgāšanās pa labi, pa kreisi Plūd. "kas tad tev tuo liedz?"irgājās kāda balss krūtīs Austriņš M. Z. 118. [bē̦rni irguojas, "rasen, tollen" Domopol.]

Avots: ME I, 710

‡ izļumêt Salis n. U. (unter lumêt) "izmižģêt".

Avots: EH I, 464

[jeñdzêt "foppen": mēs puišus lieliski jendzējām Wizerhof. Vgl. encêt und eņģêt.]

Avots: ME II, 110

ķebêt U., = ķeģêt. [Vgl. ķebis I, ce̦bules und li. kẽblė "ходуля".]

Avots: ME II, 358

ķeģuôt [Lis., ķeģît Drosth.], ķeģêt, -ẽju U., mit Krücken, Stelzen gehen Lub., Tirs.

Avots: ME II, 360

‡

III kuģêt, -ēju Kegeln, gehen
(pejorativ): tur kāds kuģē taisni pāri sējumam.

Avots: EH I, 667

‡ II kulbât,

1) "auf einem nicht guten Weg und mit einem nicht guten Anspann fahren"
Saikava;

2) in einer
kulba 4 fahren (mit ul˜ ) Kegeln;

3) = ‡ kuģêt III Kegeln.

Avots: EH I, 670

nežģelêt: die Bed. "bekritteln" ist sehr fraglich und vielleicht durch "mežģît" zu ersetzen: vgl. die Varianten des zitierten Liedes und nižģêt.

Avots: EH II, 23

‡ nuozãgât Dunika, = nùozãģêt: nuozāgāja priedi Pas. XIV, 392 (aus NB.).

Avots: EH II, 108

I plauskât, Unsinn schwatzen Kalleten; Ableitang von *plauska "ein Schwützer" (zu plaûst I 2)? Vgl. aber auch li. pliauškiù "rede Unsinn", le. plaušģêt.

Avots: ME III, 327

režģît Karls., -u, -ĩju, režģêt, režguôt, režģinât U., režģinêt Wessen, tr.,

1) flechten
U. (režģît, režģêt), Bielenstein Holzb. 359 (režģêt), Spr., Bauske (režguôt), verwickeln, verwühlen U. (meist in der Zstz. mit sa-): nav viegli kuopā sadzīt... pavedienus lietā režģītā Juris Brasa 180. dzīvības pavedieni režģīti Asp.;

2) režģêt, režģinât L., mit dem Riegensiebe sieben
U. (režģît, režģêt), Bielenstein Holzb. 506, (režguôt) N.-Peb., (režģuôt) C., auf dem Roste das Korn aus dem Stroh scheiden Spiess n. U., N.-Peb. (režģuôt): četri pūriņi apcirknī iebē̦-ruši režguotu (nevētītu) rudzīšu Upīte Medn. laiki. Refl. -tiês,

1) sich verwickeln:
diegs režģās MWM. IX, 391. suoļuos pīdamies un režģīdamies Latv. virsuotnes režgas ar de̦be̦su mākuoņiem Rainis;

2) irre, verrückt werden:
vai tik viņš nav režģījies? Vīt. iztaisa uotram liekas sāpes un pats kâ režģījies par tuo priecājas Vīt. 65.

Avots: ME III, 516, 517

ruņģuôt, s. ruņģêt.

Avots: ME III, 562

ružģinât L., = ružģêt 1.

Avots: ME III, 566

samežģinât Wid., samežģît Wid., Wessen, samežģêt AP. n. U., durch Knoten unlösbar machen, verknoten, verschlingen: ieraudztja diegus samežģinātus Kra. Vīt. 33. Refl. -tiês, samežģerêtiês Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, sich verknoten, verschlingen, verwickeln (auch fig.): diegi samežģījušies. kājas samežģījušās, ka tikkuo nenuogāzuos pa trepēm zemē Dond. n. RKr. XVII, 50. Rauska ar samežģījušuos mēli runāja Vēr. II, 32.

Avots: ME II, 684

sarežģît Wid., PS., Trik., Smilt., sarežģêt U., sarežģinât U., tr., verflechten, verwickeln, Stricke in Unordnung bringen U., verwirren (auch fig.): dzijas, diegus, tīklus. šāvieni drāts tīklus vēl vairāk sarežģī A. XX, 707. tuos cimdiņus brāļam devu, kur rakstiņi sarežģīti (Var.: sajukuši) BW. 25488. es nedevu ne˙vienam savu dziesmu sarežģīt (Var.: sarežģēt, samurkšīt) BW. 899. aptvert savā uomā sarežģītus jautājumus (verwickelte, schwer zu lösende Fragen) Vēr. I, 1436. nuo grgkiem sarežģītu (verwirrt) sirdi atpestīt aus einem alten Gesangbuch. Refl. sarežģîtiês Ruj., Bers., sarežgêtiês Celm., sarežģuôtiês Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 47, sich verwickeln, sich verwirren (auch fig.): dzija sarežģījas Ruj., Bers. zirgs stāvēja krūmuos sarežģījies Krišs Laksts 85. ķesterim sarežģījās kājas LP. VII, 129. cīņa vēl sarežģījās (wurde verwickelter, komplizierter) Konv. ² 404. sarežģas duomu audi Kārstenis. - Subst. sarežģījums, der Wirrwarr; die Verwicklung, Verwirrung, die Komplikation: teikā... viss burvīgi vijas un pinas, bez kādiem ievē̦ruojamiem sarežģījumiem B. Vēstn. bija kāds mazs sarežģījums Strausu dzimtā Jāņa dēļ A. v. J. 1896, S. 755.

Avots: ME II, 715, 716

saružģelêt, saružģêt LP. VII, 303, tr., verwirren, verwühlen: meitenei saružģe̦lē̦ti mati Dond. Lauma... staigāja ar saružģē̦tiem matiem apkārt Etn. II, 26.

Avots: ME III, 724

sasprandzêt Planhof, Podsem, sasprañdzêt Ahs., sasprangât U., Selsau, Sessw., saspranguôt Rutzau, N.-Bartau, saspraņģêt, tr., zu(sammen)schnallen, mit Schnallen, Spangen versehen: sasprandzē man kažuoka siksnu cietāk! Ahs. sasprandzē viņu dūšīgi ap viduci! Podsem. saspraņģēju, apse̦gluoju savu bē̦ru kumeliņu BW. 13257. sasprandzē̦tu kumeliņu 33654, 1. saspranguot ve̦zumu Rutzau, N.-Bartau. Refl. sasprangâtiês, saspranguôtiês Saikava, sich fest einschnüren (in ein Korsett z. B.): tad nu sasprangājas kâ mamzelīte! Selsau, Sessw.

Avots: ME III, 742

sasprangât(iês) C., saspranguôt, s. sasprandzêt, saspraņģêt, sasprandzêt.

Avots: ME III, 742

sasprangât(iês) C., saspranguôt, s. sasprandzêt, saspraņģêt, sasprandzêt.

Avots: ME III, 742

slìept ² : "nevīžīgi iet" Saikava; = ‡ luģêt L. Laicēns, J. Veselis.

Avots: EH II, 528

spriņģât Sessw., -ãju. spriņ̃ģêt, -ẽju, spriņ̃ģuôt C., springen (von Kälbem u. Kühen gesagt) Sessw.: es tuo savu vīra māti apšu sulu stribināju, pate prieka nevarēju, kad tā sprāga spriņģēdama (Var.: spriņģuodama, lē̦kādama) BW. 23276. es pats spriņģēju (Var.: spriņģuoju) budēļu vakaru 33466, 1. Aus dem Deutschen.

Avots: ME III, 1021

steģît, unbeholfen gehen; bē̦rns jau sāk steģît Salis, Jürg. - Refl. -tiês,

1) auf die Beine kommen, sich erheben;
dzē̦rājs pakrita, bet sāka atkal steģīties Jürg., Arrasch;

2) s. steģêties.

Avots: ME III, 1058

uzzãgât Dunika, = uzzãģêt.

Avots: ME IV, 400

I zãgât, -ãju,

1) = zāģêt, sägen Suhrs n. FBR. VIII, 118, Ahs., Assiten, Autz, Dond., Dunika, Frauenb., Gramsdeu, Grobin, Iw., Kabillen, Kalleten, Kand., Krohten, Luttr., Neuhausen, N.-Bartau, Ob.-Bartau, PlKur., Pormsahten, Rönnen, Rutzau, Schnehpeln, Schrunden, Schwarden, Stenden, Wandsen, Wormen, Zierau; "schnell sägen" Adsel: zāgāt kuoku nuo kājām Frauenb. zāgāsim uz pusēm ebenda. es viņam līdzēju... zāgāt BW. 34175 (aus Preekuln);

2) schnurren (von Katzen gesagt)
V.; stark schnarchen Frauenb.: tad ta dikti Miķelis gultā zāgā! Frauenb. Refl. -tiês Stende, ein gewisses Spielchen spielen (anderwärts zãģê-tiês; die spielenden Knaben setzen sich mit dem Rücken aneinander, fassen einander die Hände und heben einander).

Avots: ME IV, 694

zeļ˜ķêt Trik., Wolmarshof, -ẽju, = zeļ˜ģêt.

Avots: ME IV, 707

zingât BW. 564, 10 var., ziņ̃ģêt.

Avots: ME IV, 723

ziņ̃ģât, s. ziņ̃ģêt.

Avots: ME IV, 725

zinguôt BW. I, S. 825, № 382, 2, = ziņģêt.

Avots: ME IV, 723

zlàķêt ² Lennew., zlāģêt 1.

Avots: ME IV, 746

bringât, mit Gewalt wegführen, wegschleppen [Etn. III, 130]: vilks bē̦rnus bringāja avuota lejā BW. 21128. [Der Bedeutung und Form wegen scheint dies Wort nicht aus bringen (woher brinģēt "tragen bringen" BW. 2686) aus bringen entlehnt, sondern (als ein Kuronismus) damit verwandt zu sein.]

Kļūdu labojums:
etimoloģijai jāskan (die Etymologie muss lauten): Gleich briņģêt BW. 2686 aus d. bringen

Avots: ME I, 332