Paplašinātā meklēšana

‡ àusts ² RKr. XVII, 133; Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 41, = aũksts, kalt.

Avots: EH I, 188

aûsts, für aûgsts, hoch N. - Schwnb. u. Lasd. n. BW. 6224, Mar. [s. dazu Le. Gr. 174]

Avots: ME I, 229

bļausts, ‡

2) der Schreihals
(mit aû ) Kalz., Lubn. und Meiran n. Fil. mat. 26, PV.

Avots: EH I, 233

bļausts, das Gerede, Geschrei: svešas duomas var rādīties atklāti un nuoteikti, nebaiduoties nuo tukšiem bļaustiem Latv.

Avots: ME I, 320

caũraũsts, durchwirkt: vainags nuo drānas, kas ar zeltu caurausts BW. III, 1, 72. Ähnlich das Subst. cauraudums, das Durchweben, das Durchgewebte: drāniņa ar zīda cauraudumiem.

Avots: ME I, 364

čaûsts ^2, der Rücken, der Höcker Kandau.]

Avots: ME I, 407

grausts,

1): auch (mit aû ² ) Salisb.; kad mājas vēl nebij, tad uztaisīja graûstu ² , kuo dzīvuot: saslēja sliete̦n kuokus, aplika kamieniem vai skujām Ramkau; ‡

5) "ein unruhiger Mensch, Wühler" (aus einem handschriftl. Vok.).

Avots: EH I, 399

grausts,

1) gràusts PS., [Schujen, Trik., N. - Peb.], auch grausta U., eine schlechte Hütte; eine Wachhütte
U., ein aus Gesträuch und Erde verfertigtes, notdürftiges Obdach Kokn., Lasd., Smilt., Bers., Lis., Adsel, Golg., Dond. A. XIII, 252: katram savs graustiņš mīļš. gulējuši mežā, ve̦cā malkas cirtēju graustā RA. [ne grausts tāds, kâ mums nabagiem Diez];

2) der Sarg
Kroppenh., Kokn.: pilsētiņa guļ kâ me̦lnu klinšu grausts Vēr. II, 549;

3) der Organismus, die irdischen Überreste:
tumsa spēj pārgruozīt kustuoņu miesas graustu A. XV, 466;

4) eine alte, hinfällige Person
[graûsts ² Nigr.]: ve̦cs grausts, bet izgre̦znuojies kâ āksts Seibolt. [Nach Leskien Nom. 535 in der Bed. 1] nebst graušļi zu graust, grūst.

Avots: ME I, 639, 640

‡ II kļàusts Blieden "puosts, zaudējums": padarīt lielu klaustu.

Avots: EH I, 625

kļaûsts, wer sich an einen anderen anschmiegt Bers., Lub., Druw.

Avots: ME II, 239

krausts, ‡

3) ein Schimpfname
(mit àu ² ) Oknist: ve̦cais k. atvilkās.

Avots: EH I, 644

krausts,

1) kràusts PS., = gràusts 1;

2) die Last, der Ballast:
liekas krausts Gr. - Sessau.]

Avots: ME II, 264

pašaûsts, selbst-, eigengewebt: pašaustas drēbes (im Gegensatz zu pirktas drēbes).

Avots: ME III, 112

‡ plaûsts ² PlKur. "pluosts".

Avots: EH II, 286

sgràusts Serbigal, eine Hütte aus Reisig. Vgl. grausts 1.

Avots: ME III, 835

skàusts,

2): auch ("pakausis") Ascheraden, Sermus; es tev kritīšu tai skaûstā ² Grob.

Avots: EH II, 503

skàusts Drosth., Planhof, skàusts ² Sessw., Tirs., skausts Bauske, Ekau,

1) Demin, skaustiņš L., Wid., der Keil
L., U., Pflock Bielenstein Holzb. 31;

2) das Rückenkreuz
U., Ronneb.; Widerrist am Halse des Pferdes Ober-Kurl., N.-Peb., (skàusts ² ) Selsau, Druw., Prl., N.-Schwanb., Odsen, Lis., Golg., Saikava, der Nacken eines Tieres Serbigal, Plm., Kokn. n. U., Sessw., Bauske, eines Menschen Gr.-Buschhof: dabuosi par skaustu, du wirst über's Kreuz bekommen Mag. XIII, 2, 68. jātnieks viņu turēja sev priekšā tik cieši, ka vtņa pat ne drusciņ nenuošļuka... zirgam nuo skausta Janš. Dzimtene V, 57. Wenn von einer Bed. "(scharfe) Kante" auszugehen ist, zur Wurzel von skaudrs "scharf"; vgl. daneben ohne s- kausta, kaustava, kausva, kauss III und IV, kausa, die vielleicht ein s- dissimilatorisch verloren haben.

Avots: ME III, 877

I skrausts,

2): auch N.-Peb.; eine seichte, steinichte Stelle im Fluss
(mit aû ² ) Bauske; ‡

5) "?": tu esi me̦lns kâ s. (mit aû ² ) Lemb.

Avots: EH II, 508

I skrausts,

1) skràusts ^2, was rasselt, knirscht
Mar. n. RKr. XV, 135;

2) ein harter Lehmhügel
Tirs. (skràusts ^2), ein steinichter Hügel Wid., eine steinichte Stelle im Acker (skraũsts) Wolm.: mūsu tīrumi ir skraustaini: skrausts pie skrausta Tirs. n. RKr. XVII, 77;

3) auss skràusts ^2, der Knorpel des Ohrs
Mar. n. RKr. XV, 135;

4) skrausts od. skrausta zirgs, ein altes, schlechtes Pferd
L. Zu skraustêt.

Avots: ME III, 889

II skràusts PS., = sgràusts: vgl. krausts 1.

Avots: ME III, 889

tausts*,

1): vai tad viņas bij nuo kuoka, pakulu ne̦rviem un aplauztiem juteklības taustiem? A. Upītis Ģertr. 52; ‡

2) = taustiņš Veselis Cilv. sac. 13.

Avots: EH II, 669

tausts*, = tausteklis: ieve̦lk taustus un saritinās Plūd. Uz saul. t. 56. taustu ragi U., Fühlhörner.

Avots: ME IV, 140

‡ uzskrausts Tirsen n. RKr. XV", 77, ein harter Lehmhügel auf einem Acker.

Avots: EH II, 733

žaûsts,

1) ein unruhigeŗ unbändiger Mensch, eineŗ der tollt, lärmt, sich herumtreibt
(žaûstâs) Bers., C., Golg., Gr. - Buschh., Jürg., Lub., Sessw., Vīt.: kur tu kāp tik augstu kâ žausts? Vīt. zē̦ns kâ žausts bij uzrāvies uz malkas grē̦das ders. tāds žausts malu malas izskraida Gr. - Buschh.; ein Windbeutel Ar.;

2) "kas ārīgi runā" Vīt.

Avots: ME IV, 792

‡ acekņaîns "ar aceknīšiem izausts": acekņains palags Linden.

Avots: EH I, 2

‡ apdukņât Fest. "mit Faustschlägen oder Rippenstössen traktieren".

Avots: EH I, 78

atlaîdiens (unter atlaîst 1): auch Seyershof; "austs%20gabals">saausts gabals, kuo nuolaiž aužuot" N.-Peb.

Avots: EH I, 152

aũksts (cf. li. áušti, kalt, kühl werden), kalt, Adv. aũksti: Sprw. auksts kā ledus. kam auksta ruoka, tam daudz naudas. man auksti pa kauliem pārgāja, od. man auksti dre̦buļi skraida LP. VII, 98. kad tu auksts paliktu! o wenn du kalt würdest, d. h. stürbest. bij man tuo zināt, tad tev bij aukstai (aũkstam) palikt LP. IV, 185; VI, 179, hätte ich das gewusst, dann solltest du sterben. te̦nkāties par tukšu un aukstu, leeres Stroh dreschen Alm. [aukstā gaļa Ronneb. u. a., Gallerte. (Wenn li. š in áušti auf ide. g̑s zurückgeht, gehören hierher zunächst noch arm. oic "kalt", air. ōcht "Kälte", lat. auctumnus "Herbst", s. Fick Wrtb. I ⁴ , 347, Bugge KZ. XXXII, 37, Lidén Arm. Stud. 21 f., Walde Wrtb. ² 867. Wenn aber, vgl. Persson Beitr. 11, li. š hier und le. s in ausêt "abkühlen" aus ide. sk̑ oder auch k̑, das auch in air. ocht und lat. austumnus vorliegen könnte, entstanden sind, wäre von einer Wurzelform au- auszugehen, wozu auch av. aota- "kalt", aodarǝ "Kälte" und le., schon bei L. als"obsolet"bezeichnet, aukt "kalt sein", wenn diese Form wirklich exsistierx hat. Durch le. aũksts allein wird kein altes auk- verbürgt, da es für altes *austs aufgekommen sein kann).]

Avots: ME I, 222, 223

brankti, fest anliegend, gedrang: brankti uzsprausts, eng anliegend, gedrang: anstecken Mag. II, 3, 116, U. [Nach Wid. auch Adj. brankts, eng, glatt, fest anliegend. - Als ein Lehnwort aus dem Kur. od. Lit. wohl zu got. anapraggan "bedrängen", mnd. prange "Einengung" prangen "drucken" mhd. pfrengen "einzwängen", aschwed. prang "enge Gasse" u. a., vgl. Persson Beitr. 870 ^2, Siebs KZ. XXXVII, 300 f., v. Grienberger Wiener SB. CXLII, № VIII, S. 23, Feist Wrtb. ² 32; oder zu an. branga "Klemme"?].

Avots: ME I, 324

I buka, buks, der Faustschlag, Puff: saduot bukas pa muguru Serb.; dabūj(u) buku mugurā BW. 22111. [Nach Persson Beitr. 257 u. 264 ⁵ nebst bukstêt zu li. bukùs "stumpf".]

Kļūdu labojums:
aiz šķiramā vārda jāiesprauž (hinter dem Stichwort ist einzufügen): buks,
buku mugurā BW.22111,1 = buka mugurā BW.22111,1 var.

Avots: ME I, 346

‡ buksna,

1) comm. "wer Püffe zu geben pflegt"
PV.;

2) ein Rippenstoss, Fauststoss
Ewers.

Avots: EH I, 250

buksnis, buksts L., bukstiņš St., U., ein Fauststos, Rippenstoss, Puff: stiprs buksnis sānuos Aps. [Vgl. buka 1.]

Avots: ME I, 347

duka, auch dūka,

1) Rippenstoss, Faustschlag, Stoss:
iegrūst duku sānuos. dabū duku mugurā. pirmais bij iedevis pircējam dūku pret ribām Akurater;

2) die Faust
AP., Gr. - Sess., Smilt., [Drsth.]: duk[u] uz duku parādīju BW. 18327. [Prellwitz Wrtb. ² 119 erinnert (mit?) an gr. δοίδυξ "Mörserkeule". wo δοι- Reduplikation sei.]

Kļūdu labojums:
2) die Faust = 2) auch duks, die Faust
uz duku = uz duka

Avots: ME I, 511

II dūka, ein Faustschlag: es tev ieduošu tādu dūku pa sāniem, ka jutīsi Kokn.]

Avots: ME I, 525

I dukņa, ein Rippenstoss, Faustschlag: dē̦lē̦ns dabūja dukņu mugurā [Morizberg. Remten] JR. IV. 187. pirmais iegrūž tam krietnu dukņu tukšumuos A. XIV. 16.

Avots: ME I, 511

duksts L., gew. Demin. dukstiņš, der Faustschlag, Rippenstoss: iegrūda, dukstiņu sāņuos.

Avots: ME I, 512

dulaka, [dulaks Wid.], der Faustschlag: sist ar dulakām LP. VI, 245. Wohl aus kulaka unter dem Einfluss von duļāt entstanden.

Avots: ME I, 512

‡ dumaks, ein Faustschlag, Stoss Diet. Anscheinend aus r. тумáк dass. umgebildet.

Avots: EH I, 341

II duñcka: ein Faustschlag - auch (mit ùn ² ) Saikava, (mit un̂ ² ) Siuxt: duošu duncku mugurā BW. 23225, 4 var.; 23384.

Avots: EH I, 342

II duñcka [Nigr., Selg., Ruj., dùncka Schujen, Wandsen], ein Rippenstoss, ein Faustschlag; die Faust [N. - Sessau n. U.]: ieduod duncku sānuos [Fest.], Grünh., Kand. vīrs tai iegrūda duncku ribās Vēr. I, 1473. [Vgl. ducka II und dunka.]

Avots: ME I, 515

‡ dunckurêt, einen Faustschlag versetzen Diet.

Avots: EH I, 342

‡ dunckuris, ein Faustschlag, Stoss Diet.

Avots: EH I, 342

dùnka [Ronneb.], dun̂ka ² Kand., [Pampeln], der Rippenstoss, Faustschlag: iegrūst dunku sānuos Kand. [Wohl aus dem Germanischen; vgl. schwed. dunk "Schlag ".]

Avots: ME I, 517

I duņ̂ķis ^2,

1) die Faust Siuxt, der Faustschlag, Rippenschlag, Rippenstoss
Gr. - Sess.: matus plūca, duņķi sita. speŗ ar duņķi mugurā BW. 4065. duņķu ruokas = kre̦kla piedruoknes bez kvērlēm (apruočiem) Selg. n. Etn. III, 162. Vgl. dunka;

2) = duncis U.

Avots: ME I, 518

dun̂kšķêt ² Bielenstein LSpr. I, 439, Fauststösse geben; [vgl. li. dunkščióti "толкать "].

Avots: ME I, 517

I dùre, dûris ² Kand.,

1) die Faust:
akmens tik liels kâ dūre. saņemt ruoku dūrē, die Faust ballen. ruokas negribuot save̦lkas dūrēs. dūri pacelt tik˙pat kâ iesist. sist ar dūri vēju. vergeblich sich abmühen. sēdi uz dūri, uz īksti atspiedies! sagt man scherzend, wenn es an einem Platz zum Sitzen fehlt;

2) eine Eisaxt.
rīks ar dzelzs asmeni un kuoka kātu zvejniekiem ziemas laikā āliņģu taisīšanai Pernigel; [dũre Daiben], die Brechstange Krem.;

3) ein grosser Hohlmeissel, um einen Bienenstock auszuhöhlen;

4) ein flaches Stemmeisen
U. [Zu durt "stossen, stechen ", dūriens St. "Fauststoss, Faustschlag ", osorb. dyric` "einen Schlag versetzen" (vgl. auch la. pugnus "Faust" neben pungere "stechen" und dazu Walde Wrtb. ² 622), s. Leskien Nom. 279; vielleicht auch nach Stokes KZ. XXXIII, 70 und Wrtb. 148 zu kymr. dwrn und ir. dorn "Faust ".]

Avots: ME I, 529

dũriêns,

1) der Stich:
ielāps uz ielāpa, ne adatas dūriena (Rätsel). ceļa nesaredzi uz priekšu ne pa adatas dūrienam LP. VIII, 627. krusta dūriens, der Kreuzstich, saules d., der Sonnenstich, zalkša d.;

[2) der Fauststoss, Faustschlag
L., St.].

Avots: ME I, 529

‡ gràidât ² Auleja, -āju, farbige Streifen (besonders den Rand des Gewebes entlang) weben: seņāk ruociniekus graidāva. graidāti lindraki, Röcke, deren unterer Rand mit einem oder mehreren farbigen Streifen verziert ist. graidāteņš (Deminutivform), pieausts ar visaidas dzijteņas.

Avots: EH I, 397

‡ grìds ² Domopol "audeklā ieausts kvadrāts".

Avots: EH I, 406

ìedukât,

1) einen Schlag versetzen,
iesist Wolm.;

2) mit Faustschlägen scheu machen:
iedukāts bē̦rns Lautb.]

Avots: ME II, 11

ìešaust,

1) durchprügeln:
viņu vajag paamtīgi iešaust Warkl.;

2) durch wiederholte Züchtigung furchtsam machen:
iešausts bē̦rns Bauske.]

Avots: ME II, 76

irbulaîns,

1) ["uneben":
ja lauks uzarts un pēc tam atstāts atmatā, tad tas nav līdze̦ns, bet irbulains. slikti savē̦rpta, nevienāda dzija ar var būt irbulaina Nötk.;] knotig, mit Knoten versehen [?]: ķuņķains = irbulains, nuo ķuņķuotām, nevienādi vē̦rptām dzijām austs aude̦kls Etn. IV, 99; [

2) ìrbulains ²
Mar., gesprenkelt: i. audums, adījums;

1) ir̃bulains "acains, cirmuļains": i. kartupelis Drobbusch; ir̃buļaina maize Schwarden, Gr. -Autz "maize ar tukšumiem vidū."].

Avots: ME I, 709

‡ izdukât,

1) zur Genüge mit Faustschlägen traktieren
Bers., Trik.;

2) i. zivis nuo krasta Zögenhof, mit Stangen die Fische aus Uferhöhlungen hinaustreiben;

3) ausscharren
Aahof: suns izdukājis bedri. Refl. -tiês. C., zur Genüge einander mit Faustschlägen traktieren.

Avots: EH I, 443

izdukņât ārā, mit Faustschlägen hinausstossen; [izdukņât Lis., mit Faustschlägen traktieren; izd. (= izboradāt) pļavu N. - Peb.].

Avots: ME I, 729

II izdûrêt ² Ruj., mit Faustschlägen traktieren.]

Avots: ME I, 730

‡ izdūŗuôtiês, einander mit Faustschlägen traktieren: izredzes ... uz izdūŗuošanuos ar zekundāņiem Janš. Līgava II, 375.

Avots: EH I, 444

II izplaûst,

[1) ausgiessen Nigr.];

2) verbreiten, aussprengen
Elv.: valuodu Sessw.; šķidrumu Bers., Lub. kunga vārds tapa izplausts (izpaudās) pār visu tiesu Apost. 13, 49. [izplaude tie vārdu Glück Luk. 2, 17.]

Avots: ME I, 781, 782

jê̦ls,

2)

c): jē̦la labība, ungenügend getrocknetes Getreide
Linden in Kurl. tik jē̦li dubļi, ka nezini, kur kāju spert Siuxt. rāceņi sapuvuši tik jē̦li (nass), ka luopam pat nede̦r ebenda; ‡

d) jē̦la gaļa, "das sehr zarte Fleisch eines kleinen Ferkels"
Kaltenbr.;

3): rudziem vārpas vēl tīri jē̦las Orellen;

5): auch AP., Auleja, Frauenb., Kaltenbr., Orellen, Ramkau, Saikava, Seyershof, Warkl., Zvirgzdine: jē̦la virve. jē̦ls pavediens;

6): nicht abgehärtet, zart
Diet.; viņš visuos darbuos j. Heidenfeld. jē̦lam j. darbs ebenda. viņš ne˙kur neķersies ar duku, bet visur tâ jē̦li Orellen. j. cilvē̦ks; ein bei der Arbeit nachlässiger Mensch AP. man tīri jē̦la dūša palika (mir wurde ganz sshlecht, schwach zu Mut), ka tis plācenis nerūga Saikava;

7): jē̦lu laiž nuo mutes ārā, spricht unflätige Worte
Zvirgzdine; ‡

8) undicht (vom Gewebe):
tâ jē̦li nuoausts tas palgs Frauenb.

Avots: EH I, 564

III kàuss ² [Praulen, Kreuzb.], kàustava, kaustavs, kaustuve Salis n. U., der Widerrist (beim Pferde) Sessw., Tirs., Bauske: liels me̦lns zirgs ar cauru kausu (Var.: kuosu) RKr. VII, 742. Jēpis sagrābis aitu aiz kakla (kaustuves) LP. VI, 252. Vgl. kuosa, skaustava, skausts.

Avots: ME II, 178

kavs,

2): auch AP.; ein Komplekt
AP.: vienā kavā četras paminas. kad viens galdiņš ir izausts ar vienu kavu, tad min ar uotru kavu.

Avots: EH I, 596

kulaks,

1) die Faust
(echt le. dùre); der Schlag mit der Faust: dabūsi ar kulaku pa muguru; dabūsi kulaku pa muguru;

2) der Zapfen der Kornwalze:
bluķim vis˙apkārt zināmā attālumā viens nuo uotra bija kulaki 10-4 collu gaŗumā Konv. ² 2077. - Wohl aus r. кулáкъ "Faust", [woher auch li. kulokas "Faust" und estn. kulak "Faustschlag"].

Avots: ME II, 304

‡ lāpsains "trinītēm austs" Balt. Zemk. piel. 1884, S. 199, (mit â ² ) Bersteln. Vgl. làpse̦ns.

Avots: EH I, 728

làpselis ² (unter làpsalis): par làpseli ² sauc nāte̦nu, trinītī austu aude̦klu Saikava. lāpselī austs "trinītī austs" ebenda: lâpselis ² ir audums, kuo auž ar 3 nītīm un 3 paminām; tuo iznītī tâ˙pat kâ skujaini. min pa vienai paminai uz zemi, divas paliek vienmē̦r augšā. lāpselim viena puse skujaina Ramkau.

Avots: EH I, 728

linums: auch Salis: tīklam l. izrauts Kaugurciems; tur l. ("?") iekšā austs Baltinow n. FBR. XI, 132.

Avots: EH I, 743

linums, das aus Flachs oder Hanfgarn verfertigte Netz zwischen den Flosshölzern und den Senksteinen Adsel, Fest., Stelp.: vada galve̦nā daļa - audums -tiek saukta par linumu, kas austs nuo liniem vai kaņepēm. linums ir skaidrāks, ja vada acis ir lielākas, un aklāks, ja acis mazākas Etn. II, 105. zvejnieks sasējis reņģes linumā LP. VI, 168; ein grosses Netz L.

Avots: ME II, 473

mānêt,

1): auch (mit ã ) Salis n. FBR. XV, 70, Seyershof;

2): auch (mit ã ) Dunika, Frauenb., Hasenp., NB:, Schnehpeln, Siuxt: nu es iešu mānē̦dama gar visiem ciemiņiem Tdz. 48497 (aus Libau). viņa mānēja ("apsmēja") , ka vēl nav nuoausts aude̦kls Frauenb.

Avots: EH I, 791

mel̃nîgs: m. linu aude̦kls (tikkuo nuoausts) Frauenb.

Avots: EH I, 799

mežga der Mischmasch, ein schlechtes Gewebe: "mežga - nepratēja austs aude̦kls, kas nevienādi saausts" Laud. par katru prieku, man laupītu, lai me̦tas mižgas un mežgas Asp. [Mit hochle. žg aus žģ? Um Bauske angeblich me̦žgas (sic!) "Krollen im Garn".]

Avots: ME II, 610

I miniņš "?": cik eju garām, kur miniņš pie sienas sprausts Rainis Gals un sākums 45.

Avots: ME II, 630

‡ mukš(i)s (od. *mukša resp. *mukše?), ein Faustschlag: ieduot uotram kādu mukš (aus *mukši od. *mukšu) Seyershof.

Avots: EH I, 830

‡ mukš(i)s (od. *mukša resp. *mukše?), ein Faustschlag: ieduot uotram kādu mukš (aus *mukši od. *mukšu) Seyershof.

Avots: EH I, 830

nùolaîst [li. nuláisti], tr.,

1) herab -, herunter -, hinablassen:
bikses. nuolaida zārku kapā. priekškars nebij nuolaists A. XX, 898. nuolaist (bises) gaili, den Hahn abdrücken. nuolaist kuoku, einen Baum fällen: viņi nuolaida vēl dažus kuokus Saul. [malku nuolaist U., Holz flössen]. aude̦kls stāvuot nuolaists nuo buomja Etn. II, 191. kad audēkls gan˙drīz jau nuoausts,... tad lietuojams nuolaižams kuoks A. v. J. 1894, 2, 440;

2) ablassen, ableiten, abwässern, abzapfen:
e̦ze̦ru, alu. ūdeni nuolaist nuo lauka, das Wasser vom Felde ableiten. iešu laukā ūdeni nuolaist, Wasser abschlagen. nuolaist ce̦nu od. nuo ce̦nas, vom Preise ablassen, abschlagen. asaras nuolaist, Tränen vergiessen: māsiņa mana, cietsirdīte, ne asaras nenuolaida BW. 17507. es ar nuolaidu vienu asaru MWM. XI, 4;

3) senken, sinken, herabhängen lassen:
acis, asti, ausis, de̦gunu, galvu, spārnus, balsi, dūšu. viņš nuolaida acis, er schlug die Augen nieder; aber: nuo viņa nevaru ne acis nuolaist, von ihm kann ich meine Augen nicht abwenden; adīklim acis nuolaist, [die Maschen abnehmen Bauske; nuolaist (adīklim) aci, eine Masche verlieren Wolmarshof]. aiziet kâ suns asti nuo˙laidis. puiši... staigā ausis nuolaiduši BW. 12844. vīrs sēdējis nuolaistu galvu LP. I, 163. stāv kâ gailis, spārnus nuolaidis. balsi nuolaizdams, Valdis uzsāka JR. V, 10. dūšu nevajaga nuolaist;

4) vernachlässigen:
visas malas nuolaistas Dünsb.;

5) schnell weg -, hinab -, herabfahren:
tas viegli nuolaida nuo kalna lejā BW. 338. Refl. - tiês,

1) sich hinab -, herab -, herunterlassen:
dē̦ls nuolaidies lejup LP. VI, 4. mans bāliņš nuolaidās kâ nuo kalna lejiņā BW. 21944. zvejnieks nuolaidies e̦ze̦ra dibinā LP. VII, 1108;

2) sich niederlassen, niederinken, herabwallen, untergehen:
putni nuolaižas kuoku galuotnēs. pavakars nuolaižas. balss nuolaidās Latv. mati nuolaižas līdz ceļiem Pump. saulīte nuolaidās LP. VII, 189;

[3) verscheiden, sterben
Für. I];

4) herunterkommen, den Mut sinken lassen:
tu jau pa˙visam nuolaidies. So namentl. das Part. nuolaidies,

1) niedergeschlagen, in gedrückter Stimmung:
kas tev kaiš? kādēļ tāds nuolaidies? LP. VI, 169. kādēļ jūs tādi nuolaidušies? LP. VI, 27;

2) liederlich, heruntergekommen:
viņš pa˙visam nuolaidies. Subst. nùolaîdums, die Senkung: balss nuolaidums; nùolaîšana, das Senken, Herablassen.

Avots: ME II, 807

‡ nuoplē̦kuôt "?": vairs nelietuotuo, nuoplē̦kuojušuo pletni Janš. Bandavā I, 147. mazs luodziņš ... , nuoplē̦kuojis un zirnekļu tīklu aizausts Klaustiņš Atpūta, № 649, S. 5.

Avots: EH II, 76

nùoskàust,

1) durch Neid, Missgunst, neidische Blicke schädigen, verderhen:
[nuoskaust var tie, kam skaudīgs skats Janš. Dzimtene V, 115.] ja kādi ļauni cilvē̦ki bē̦rnu uzlūkuoja ar briesmīgām acīm un tuo lišķē̦dami lielīja, tad tas tapis nuoskausts Etn. IV, 187. lai skauģīši nenuoskauž BW. 32473;

2) beschädigen, ausrotten, vernichten:
kārkli plešas pļavā iekšā un nuoskauž zâli A. XIII, 224.

Avots: ME II, 848

nùotràipît, tr., beflecken, besudeln, beschmieren: tu tapi sašausts, asiņains nuotraipīts GL. Refl. -tiês, sich beflecken, sich besudeln: visas drēbes e̦suot nuotraipījušās LP. VII, 102.

Avots: ME II, 876

uôsma,

1): "garšai iztikt suoluos Rainis" ME. IV, 421 zu ersetzen durch "garžai iztikt suoluos Fausts (1936) 116".

Avots: EH II, 744

uožņât: sieva tev brīnum smalki uožņā Fausts (1936) 175.

Avots: EH II, 745

I plācis,

2): auch (mit â ² ) Lems., Salis;

6): auch (mit à) Serbig.: man dzijas sagājušas plācī Prl.; "zināmā veidā austs audȩkls" (mit à) Serbig.; "plâcī ² aust nuozīmē aust īpašā technikā: audȩklu uzsienuot ņȩm ik pa divi dziji zuobā (ķemmē); gatava audȩkla paraugā tad rȩdzams ik pa divi dziji blakus" Kegeln.

Avots: EH II, 287

plàucêt, -ẽju, brühen: plaucē̦ta maize. tu drātīm tiksi šausts, ar sārmu plaucē̦ts Rainis. kaļkus plaucēt, Wasser auf gebrannten Kalk giessen, um den Kalk zu pulverisieren Plm., Kroppenhof, Aahof, Golg., Kortenhof. Zu plukt.

Avots: ME III, 323

pļaũka Karls., PS., Sassm.,

1) die Ohrfeige, Maulschelle:
puisis dabūja kaujuoties daudz pļaũku Sassm: es viņam devu pļàuku ² pa muti Mar. n. RKr. XV, 132. tā ielika viņam pļauku sejā Saul. III, 82. Skārdiņam viņš iecirtis negantu pļauku Vēr: I; 1174. Noltens krāva Krišam pļauku par valgu Krišs Laksts 79. mājas policija lietuojuse arī dunkas un pļaukas Etn. III, 172; "der Faustschlag" Ar.;

2) pļaũka, comm., ein Verschwender
Schibbenhof: viņš gan bija tas lielākais pļauka un plencis MWM. X, 425; pļaũka "ein Pantoffelheld, der sich von der Frau schlagen lässt" Gaweesen. Zu pļaut 1 3.

Avots: ME III, 366

pũlêt,

1): mani tālāk lieki nepūlēt (mir die weitre Müh' zu sparen)
Fausts (1936), S. 173. nelaida zemi p. ("velti izlietuot apstrādājuot") Seyershof;

2): "ar pūlēm virzīt" Gr.-Buschh.: kur nu pūlē skapi?

3): besprechend kurieren
Orellen, Salis; ‡

4) intr., = pũlêtiês: lai nu kâ viņš tur pùlēja ² KatrE. Refl. -tiês: prs. -ējuos Ramkau.

Avots: EH II, 341

pumpvē̦de̦rs Fausts (1936), S. 144, der Schmerbauch.

Avots: EH II, 325

ratans, ‡

2) Adj. "tāds (scil.: audums), kas austs svārku ratā" Sonnaxt.

Avots: EH II, 355

‡ ratins, gemustert ("ar rakstu austs") Fest. n. FBR. XVII, 85: r. aude̦kls.

Avots: EH II, 355

‡ remt (li. remti ), remju, rēmu, stützen; uz vārdiem sistēmu var r. Fausts (1936), S. 137. gre̦dze̦nā ir dažkārt re̦m̂ta ² ("ielikta pamatā") kāda luoma likteņle̦mta A. Brigadere Raksti X, 65 (Bed. und Intonation von der Verfasserin mitgeteilt; dieses Verbum sei jetzt wenig gebräuchlich. Grundbed. angeblich - "cirst ē̦ku, taisīt kādu lietu"). Refl. -tiês (s. ME. III, 510): r. uz kājām Dunika.

Avots: EH II, 365

‡ II rìetums ² Auleja "veltenī satīts nuoausts aude̦kls".

Avots: EH II, 380

II rist: svaiga asins dzīslās rita Fausts (1936), S. 114. (tr.) tautas manu vaiņadziņu sviež kalnā , rit lejā BW. 24628.

Avots: EH II, 374

rumeles Etn. II, 181, rumaļas (in Riga gehört), rumulas Warkl., rumules, rumulis Wid., Smilt., auch ein Demin. rumuliņš Smilt., das gegenseitige Sichbegiessen mit Wasser, wenn zum erstenmal im Jahre etwas vorgenommen wird (vgl. rumelêtiês); rumeles, rumulas etc. dzert, ein Gelage abhalten, den Schmaus abhalten bei einer Konfirmation, Hochzeit, Beerdigung, Taufe od. beim Besuch der Wöchnerin: rumulas dzeŗ, kad bē̦rns piedze̦m un iet tuo apskatīt Friedrichswalde. tika nuodze̦rtas pienācīgas rumules A. XI, 106. tad ar rumulēm kruogā vien gribēsiet iztikt? Blaum. tur tikušas kāzu rumules nuoturē̦tas un tad ēda un dzēra jautras kristību rumules id. pēc mūsu iesvētīšanas . . . dzersim rumeles, ka šķindēs vien! Latv. Ievas rumelēm cepa un vārīja daudz kuo ebenda. kad krusts uz kapa bij uzsprausts, . . . dzēra rumules ebenda. Dürfte aus dem Livischen resp. Estnischen entlehnt sein, vgl. estn. rumalus "Dummheit, Betäubung", rumalust näitama "hänsetn, necken", lapse rumalust jöma "auf das Wohl eines Kindes trinken, das konfirmiert wird", liv. rumālist jūod "auf einen gemachten Handel trinken".

Avots: ME III, 558, 559

‡ sabalsuôt, zum Singen stimmen, vorbereiten: nu rīkles sabalsuotas Fausts (1936), S. 142.

Avots: EH II, 395

sacel̂t,

2): (von éinem Gebäude)
jau pāļi dzīti, ē̦ka sace̦lta Fausts (1936), S. 59;

4): sacēļu cāļus kaktā Warkl; ‡

5) veranstalten:
s. talku Siuxt; ‡

6) aufbieten, aufbringen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.: kaŗa ļaudis s.; ‡

7) = sacel̂tiês 1: sacēle lieia vē̦tra Pas. VIII, 354. Refl. -tiês,

1): kad visi saceļas (vom Schlaf aufstehen),
tad tūliņ jāduod ēst Kand.;

2): sacēluos smaguos gruozus, un nu sāp vē̦de̦rs AP., Kand.;

3): skuoluotājs sacēlās pret ruokdarbiem mācības stundās Jauns. Raksti IV, 15; ‡

4) sich den Rock emporheben:
kustējās sievieši augstu sacē̦lušies, lai ... rasas pilnā zâle neķe̦rtuos pie lindrakiem Jauns. B. gr. I ³ , 42; ‡

5) entstehen, sich einstellen:
jām sasacēle liela skaudība Pas. X, 71.

Avots: EH II, 399

I šalka,

1): ar niknām šalkām šaujas vēji Fausts (1936) 66.

Avots: EH II, 622

I šàlkt, Subst. šalkums: lai gāžamies laikme̦tu šalkumā Fausts (1936) 129.

Avots: EH II, 622

‡ šalta, = šalte II 2: pār miesu man it kâ šaltas ("ein Schauer") skrien Fausts (1936) 173.

Avots: EH II, 622

sapluskums "das Zerzaustsein": ārējs sapluskums pie matiem un apģē̦rba B. Vēstn.

Avots: ME III, 704

saskrìet,

4): tik plāni saģērbies! gan jau saskries nelaimi AP. Refl. -tiês,

4): tikkuo viņš nāk, man asins saskrejas (seine Gegenwart bewegt mir das Blut)
Fausts (1936), S. 208; ‡

5) "?": saimniece ... brunčus saņē̦musi ... saskrējās un viegli palecās gaisā Atpūta № 633, S. 8.

Avots: EH II, 448

šàurinât: auch Lng.; pīšļi, kas šuo augstuo siênu ... man tâ šaurina Fausts (1936) 86.

Avots: EH II, 623

šàusmības ² : auch Singularformen: drīz paradīzes gaismas tīta, drīz dziļu nakšu šausmības Fausts (1936) 66.

Avots: EH II, 623

‡ skaûsturis ² Siuxt "kakla kumbrs"; "skausts 2" (mit au ) Lieven-Bersen.

Avots: EH II, 503

skraustaîns, mit harten Lehmhügeln (skrausti) bedeckt: mūsu tīrumi ir skraustaini: skrausts pie skrausta Tirs. n. RKr. XVII, 77.

Avots: ME III, 888

skuja (li. skujà "Tannen- oder Fichtennadel"),

1) die Tannennadel;
gew. der Plur. skujas, Tannenreiser, auch in kleine Stücke zerhackte Tannenreiser U. skuju kuoks, ein Nadelbaum; Schwarzholz Brasche;

2) skuje, Grünbaum, Tanne (pinus abies)
Fischer 300;

3) Plur. skujiņas, Spargelkraut
PS.;

4) skujas, skujiņas RKr. XVII, 33, Kav., Nerft, ein tannenreisartiges
Weberesp. Stickmuster: skujiņās austs aude̦kls ir tāds, kuŗa audu un ve̦lku jeb šķē̦ru diegu cilpas izveiduo skujiņas jeb kāsīšus. skuju, skuju vēverīti, aud man skuju paladziņu! BW. 7485. skuju metu, skuju audu vienu pašu villainīti 25343;

5) als Vergleich für herbe Sprechart, barsches Gebahren gebraucht:
kâ skujiņa valuodiņa Biel. 1582. skuju laidu valuodiņu; es tautām atsacīju... BW. 15210 var. Zu r. хвоя "Nadeln und Zweige der Nadelhölzer" (wenn mit x- aus ks- s. Būga KSn. I, 289, Trautma Wrtb. 268, Walde Vrgl. Wrtb. II, 602 mit wei- terer Literatur).

Avots: ME III, 902

slâpt,

1): slāpu, silķes saēdies AP. man slāpst dzert Linden in Kurl.;

2): zem ze̦majiem griestiem slāpa bez e̦lpas Fausts (1936), 97. kad sniegs piesnidzis, tad e̦ze̦ruos zivis slāpst AP., Sonnaxt; "ģībt" Auleja; uguns slāpst (= dziest) Linden in Kurl.;

3): auch Orellen.

Avots: EH II, 523

šļurkstêt, -u, -ẽju, schallnachahmendes Verbum (= žļurkstêt, ļurkstêt 1), bezeichnend den Schall, der beim Herausschnellen oder Rieseln einer Flüssigkeit, beim Waten durch Dickflüssiges, beim Gehen mit nassen Stiefeln oder in nasser Kleidung entsteht Ahs., Jürg., N. - Wohlfahrt, PS., Selg., Grünwald (mit ur̃), Adl., Stockm. (mit ùr ² ), Mar., Nötk., Kl., Kalz., Saikava (mit ur̂), Stenden (mit ur̂ ² ), Spr., Bers., Adsel, Alswig, Fest., Golg., Kroppenh. bei Kokn., Nerft, Sessw., Ramkau, Ruj., Meselau, N. - Peb., Lennew., Lasd., Laud., Erlaa, Drosth., Wessen, Smilten, Schujen, Sermus, Salisb., Druw., Selsau, Adl., Odsen, Oppek., Warkl.; schlürfen Mar.: ūdens cauruos zābakuos šļurkst Mar. u. a. gāju ar cauriem zābakiem, ka šļurkstēja vien Fest. zābakuos piegāja ūdens, un tie staigājuot sāka šļurkstēt Saikava. dūņas šļurkstēja pie katra suoļa A. v. J. 1898, S. 162. brauc, ka šļurkst vien (über mit Wasser bedecktes Eis) N. - Wohlfahrt. ūdens sagāja zemē šļurkstē̦dams Kroppenhof (bei Kokn.). pavasaŗa ūdeņi te̦k šļurkstē̦dami Jürg. ja tīkls bieži austs, tad ūdens brāzdamies pa actiņām šļurkst Golg. juo spēcīgāki savilka, juo pīpīte vairāk sāka šļurkstēt A. v. J. 1893, S. 422; šļur̃kstêt, laut schlürfen MSil.

Avots: ME IV, 76

spir̃gt,

1): bē̦rns pēc grūtās slimības krietni spirgst Strasden. pamazītēm viņa spirga Fausts (1936), 191. mūsu sujūtas sāka atkal s. Jauns. Raksti IV, 32. cilvē̦ks, ticis uz zemes, varēja tikai s. Jauns. J. un v. 301. nu jau ir atkal spir̃guši ("iedzīvuojušies, kļuvuši bagātāki") Frauenb.; ‡

2) am Morgen aufstehen:
jāspirgst ātri BielU., man muss früh aufstehen. diezgan agri e̦sat spir̃guši Siuxt. Refl. -tiês: "uzlabuoties veselībā, veselīgi augt": sivē̦ni, kas auguotā mēnesī piedze̦m, nespir̃gstas Seyershof. ve̦cums spirgās miegā druoši Dünsb. Rīmes, 2. gr. I, 248.

Avots: EH II, 552

I sušķis,

1): auch Allend., Lems., Salis, Seyershof; "skrandains cilvē̦ks" Grenzh. n. FBR. XII, 24;

2): "augumā īsi un slikti izgatavuoti lini" Frauenb.; pļavas malā labi auguši sušķi ("?"), par kuŗu sē̦klām ... ne tik daudz priecājās kâ par viņu pe̦lavām Jürgens 20; "Beinen:" ME. III, 1127 zu ersetzen durch "Beinen;" ; tāda meitenes sušķe Janš. Dzimtene V, 306. prātīgāks e̦smu par visiem tiem sušķiem ("Laffen")
Fausts (1936) 76, kuo jūs, sušķi, lielāties? BW. 20849, 1.

Avots: EH II, 605

I svel̂t ² : spilve̦ns galvu sveļ kâ sakaltē̦ta dzelzs Delle Neg. nieks 120. (vējš) dzīdams sausuo un asi sveļuošuo sniegu Anna Dzilna 156 f. jūsu tuvums mani sveļ Austriņš Naidnieki 64. šī uguns atkal svēla viņā karstu ... kāri iekliegties Daugava 1939, 819. ‡ Refl. -tiês "?": turp steigties ilgas de̦g un sveļas (zu svelties "stürzen"?) Fausts (1936), 107.

Avots: EH II, 614

I sviêst: sievietes ... svieda (= ģērba) tuos (scil.: brunčus) nuost Janš. Nīca 33. svied acis (schau schnell hin), i[r] redzēsi! Auleja. divi stakanus (alkohola) sviede (trank), i[r] piedzēries ebenda. Refl. -tiês,

2): cik viegli dzīvuot sviežas (wie leicht sich's leben lässt)
Fausts (1936), 144;

3): tâ šūpājuot laiva sviežas (= gāžas) aplīk Saikava; ‡

4) um die Wette werfen
Saikava u. a.: uzaicinājis puisi s. Pas. XI, 77; ‡

5) = šūpatiês Warkl.: nevaru augsti s.: galva reibst; ‡

6) anziehen, umnehmen (ein Kleidungsstück)
Auleja: sviežuos kaidu skareņu i[r] nuoiemu da baznīcai; ‡

7) plötzlich (in einer andern Richtung) zu laufen od. schnell zu gehen anfangen:
zirgs tīri labi gāja pa vagu, bet sabaidījies sviedēs uz uotru pusi Kaltenbr., Saikava; ‡

8) s. (kam) klāt, sich anzufreunden versuchen:
s. klāt tai uotrai Janš. Līgava I, 56. sviežuoties viņam par draugu Dzimtene V, 215. Miķelis nu ir atkal sviedies pie Aijas Jauns. Raksti III, 91. Subst. sviêdums: pa tam šautru sviedumam BW. 13250, 6. par šautriņa sviedumiņu 33844. Subst. sviêdējs: svieżat mani, sviedējiņi! BW. 32285 var.

Avots: EH II, 620, 621

II tḕrpt: ankleiden (auch ohne jeden Schmuck; mit ḕr ² ) Warkl. ‡ Subst. tḕ̦rpums, beendetes Ankleiden; das Angezogene: nuo kuŗa smagais pīšļu t. krita Fausts (1936) 85. "zein" ME. IV, 174 zu verbessern in "sein".

Avots: EH II, 678

trìekt,

1): dziļi triektās (tief bewegte)
krūtis mūžam sē̦ruo Fausts (1936) 69. stāvu triekts caur zaudējumu grūtu Blaum. Raksti X ⁴ (1938), 73. trieca (schleuderte) akmeni ubagam mugurā Janš. Dzimtene V, 484. kāds nedievs tuos trieca (nötigte) mūs nuolaupīt? 369; haschen ("strauji ķeri") Seyershof (mit iê ² ): jaudā tik t. (scil.: kuodes) ar ruoku pa virsu;

2): auch (mit iê ² ) Seyershof;

3): es triecu ² ("daru, strādājü) visu, kas man gadās Seyershof;

6): auch (mit ìe ² ) Sonnaxt; sich lebhaft unterhalten
(mit ìe ² ) Kaltenbr.; laut sprechen (mit iê ² ) Seyershof, Siuxt. Refl. tiês,

1): "sich aus seiner Lage verrucken"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; pret pili viļņi triecas Fausts (1936) 174;

2): cits triêcās ² (sprach)
pretī, ka tâ nē̦suot Frauenb. valuodas, kuŗas ... ar tē̦vu triecas (gesprochen werden, fliessen) tik labi un viegli A. Brigadere Sk. v. 34; ‡

3) einander jagen:
gaiļi triêcas ² viens uotru Seyershof; ‡

4) eilen:
viņi triêcas ² pruom uz Valmieru Seyershof. Subst. trìekšana, ‡

5) Hast, Eile:
ar tādu triêkšanu ² man bij jāiet pretī uz ceļa Seyershof.

Avots: EH II, 697

trineklis: "3 nītīs austs aude̦kls" Fest. n. FBR. XVII, 86.

Avots: EH II, 695

trīsa: man dažreiz uznāk it kâ t. Fausts (1936) 83.

Avots: EH II, 696

trīsinât, ‡

2) "?": dziesma baigās skaņās ceļas, kâ vēja kuokle žē̦li trīsina Fausts (1936) 58. ‡ Refl. -tiês, zittern:
lentas plīvuojās trīsinādamās A. Upītis Pirmā nakts 164.

Avots: EH II, 696

‡ tvìcêt ² Kaltenbr., erhitzen: tvīcēšu tevi ar sve̦tuguns svelmi Fausts (1936) 112.

Avots: EH II, 710

tvinat "beinahe; geradezu" Gr.-Buschh.: tvinat austs aizsita, kad sāka svelpt.

Avots: ME IV, 291

uzlìksmuôt, ‡

2) aufheitern:
ļaudis u. Fausts (1936) 60.

Avots: EH II, 728

vādze,

1) vàdze Ramkau, (mit à ² ) Bers., Butzkowsky, Festen, Kl., Kr., Linden (in Livl.), Saikava, Vīt., Warkl., Wessen, (mit â ² ) Frauenb., Karls., MSil., Schwarden, ein ungepflügt gebliebener Streifen im Felde
U., Lennew.; "izarums" N.-Peb.; Demin. vàdzīte ² , ein beim Eggen unberührt gebliebener Streifen auf dem Felde Gr.-Buschh.: ar vadzēm art U. tīrums aparts vādzēm Butzkowsky. platas vagas dze̦nuot paliek vādzes Vīt. ar nuo vietas, ka nepaliek vādzes! ders. nepamet vādzēm! Saikava. tur bija neliela vādze un uzme̦tuma sluoksnīte, kas ruodas aramā zemē Veselis Trīs laimes. atstāj vādzīti, lai re̦dz pa kurieni atpakaļ braukt! (beim Eggen gesagt) Gr.-Buschh.;

2) ein Fehler im Gewebe (ein breiterer Streifen im Muster)
Ekau, Grünw.; ein Fehler, eine Unebenheit beim Nähen ebenda: šis aude̦kls nuoausts vādžu vādzēm Ekau, Grünw. Auf ein li. *vogė deutet das Adverb vogė̕tai: ãria sù võgiais oder vogė̕tai (= palikdamas ben po vagą neišartos žemės) in Dusetos (nach K. Būga). Wohl (vgl. Leskien Nom. 124) nebst li. voga "Ackerscholle" zu vāga; vgl. auch vadze.

Avots: ME IV, 492

vaida,

1): nerimst viņas v. Fausts (1936) 143. sē̦ru vaidu dzied Skalbe Raksti I (1938), 163. nuoskanējuši tādi kâ smiekli, kâ vaidas Pas. XV, 454; ‡

2) der Krieg:
lielas vaidas Pas. XI, 297 (aus Rositten).

Avots: EH II, 748

ve̦l̃gans, Subst. ve̦lganums: jūsmu ve̦lganumu sūc Fausts (1936) 63.

Avots: EH II, 769

velgt,

1): v. (waschen)
mē̦dz tikai kuo vilnainu, spalvainu vai matainu Erlaa. Jančam galvu veldza Blaum. Raksti VIII ⁴ (1937), 159. skumjās veldzu sirdi Fausts (1936) 129.

Avots: EH II, 769

II velîgs: ceļinieks jau nava v., ar visu laipni paciesties viņš pruot Fausts (1936), 188.

Avots: EH II, 776

veļuks Frauenb., schlecht geratenes Brot (maize, rausts): ne tur maize, ne veļuks iznāk.

Avots: ME IV, 536

viênkā̀rteņš (Adv.), = vienkārtnī (s. unter viênkā̀rtis): aude̦kls austs vienkārteņš Lis. n. RKr. XVII, 93, AP.

Avots: ME IV, 659

viênkārtns Golg., Trik., = austs">vienkārtnī austs.

Avots: ME IV, 659

‡ viņlaiku Fausts (1936) 70, = viņlaik.

Avots: EH II, 786

‡ vĩnsula Fausts (1936) 117, der (ausgepresste) Rebensaft.

Avots: EH II, 793

vireklis,

1): ar savu burvju virekli Fausts (1936), 155.

Avots: EH II, 787

II virinât,

1): auch AP.; dziru virina Fausts (1936) 63. v. (stark erhitzen)
dzelzi Kaltenbr.

Avots: EH II, 787

vīta, eine Ranke: vītas Lng., Ranken am Hopfen. vīnuogu vītas apkārt tiem tītas Fausts (1936) 117.

Avots: EH II, 793

zibšņuôt,

1): auch Līvāni; tur liesmas zibšņuo iznīcību Fausts (1936) 66, da flammt ein blitzendes Verheeren.

Avots: EH II, 806

zupa, auch zupe U., die Suppe; auch zur Bezeichnung anderer Flüssig-, resp. Feuchtigkeit gebraucht: saimei es izvārīju gaļu gaŗā zupā (in viel Wasser), tev tuo pataisīju īsākā zupiņā (mit weniger Wasseŗ kräftiger) Benj. Miglā 25. kuopu zupa Kaudz. M. 40, gemeinschaftliche Speise. smird kâ ve̦ca rutku zupa BW. 13022, 1 var. brūna zupa, kuŗu dažkārt re̦dzam nuo kūtīm... ārā sūcamies (d. h. die Jauche) Mzv. m. 22. kaķe saģiftējusēs ar pīpes zupu Etn. Ii, 147. kad iegriêze, tad visa zupe nāce ārā, nach dem Einschnitt floss der Eiter heraus U. duošu pa de̦gunu, ka tev zupe nāks ārā, ich werde dir auf die Nase (einen Faustschlag) geben, dass dir das Blut herauslaufen soll U. Nebst. li. zupà und estn. supp zunächst aus dem Deutschen.

Avots: ME IV, 751

zvàigzne,

1) zvàigzna ² Warkl., acc. s. zvaigznu Glück Apostelgesch. 7, 43, gen. plur. zvaigznu Hiob 22, 12 (neben zvaigzne II. Petrus 1, 19, dat. - instr. pl. zvaigznēm Daniel 8, 10), gen s. zvaigzna BW. 9087 var., dat. - instr. plur. zvaigzniem (?) Manz. Post. I, 12, 14, der Stern:
spuodra zvaigzne debesīs BW. 34004. ze̦lta zvaigzne 33664, 4. rīta zvaigzne 33854. vakara zvaigzne 10485. astes od. astīta (U.) zvaigzne, der Komet. gāju zvaigzne, der Planet U.: Neptūnam jeb pašai tāļākai saules valsts gāju zvaigznei Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 164. stāvu zvaigzne, der Fixtern U. dažādas zvaigznes tuop re̦dzē̦tas Manz. Post. I, 16. tev tik daudz grē̦ku kâ debesīs zvaigžņu Br. 391. tē̦va palags zvaigznēm austs (Rätsel: der Himmel) P. Brik. 8. kumeļam zvaigžņu (Var.: zvaigzņu) deķis mugurā BW. 30006. daži... līdz zvaigznei (bis zum Aufgang der Sterne?) neē̦d ne˙kā RKr. XI, 82. zvaigžņu cienītājs, ein Sterndeuter U. zvaigžņu raudzītājs, ein Sterngucker U. zvaigžņu zinātnieks, pratējs, ein Astronom U. - zvaigznes diena, der Heiligdreikönigstag U., Konv. ² 391; fig. von einem Loch: viņam zvaigzne (= caurums) dibinā Lubn.;

2) die Kokarde
Infl. u. a. n. U.;

3) zvaigznīte, trientalis europaea L. Trik. und Fest. n. RKr. III, 73; dze̦ltē̦nās zvaigznītes, Huflattich
Alswig. zvài(g)zne ist wohl zunächst aus zvai(g)zdne entstanden, indem älteres zvai(g)zde etwa nach lauksnas (= apr. lauxnos "Gestirne" ) durch -n- erweitert ist. zvaigzde aber kann nebst zvaidzeņa (s. dies) u. a. zu gr. φοῖβος "leuchtend" gehören (so, aber sonst abweichend auch Pedersen La cinq. dēcl. lat. 74). Etwa nach dem Muster der Wurzel von gàišs (s. dies) und li. gaĩsas ist nachher vielleicht neben zvaig- (li. žvaig-) ein synonymes zvais- (li. žvais-), und nach dem Muster etwa von gaid- (in li. gaidrùs u. a., s. unter dziedrs I) ein neues zvaid- (li. žvaid-, vgl. le. zvaidrīt) aufgekommen, worauf durch Kontamination zvaizd- (li. žvaizd-) und weiterhin zvaigzd- (li. žvaigzd- < žvaigžd-) entstehen konnten; ähnlich scheint ja auch li. gaĩzdras "Lichtschein am Himmel" aus gais- und gaid- kontaminiert zu sein. Li. žvaizd- (in žvaizdė̃) kann übrigens (s. Slblt. Et. 111 ff.) wahrscheinlich auch auf žvaižd- zurückgehen; in diesem Fall läge eine Wurzelvariante auf -g̑(h)- vor. Urslav. gvězda "Stern" mag, wenn nicht etwa (s. Berneker Wrtb. I, 364 f.) eine Metathese vorliegt, durch Kontamination der Wurzeln von li. gaidrùs und žvaigždė̃ entstanden sein. Anders Trautmann Wrtb. 373 f., Loewenthal AfslPh. XXXVII, 382 (verweist zur Bildung auf gr. λύγδος: λευχός Agrell Zwei Beiträge 22 und Petersson Ar. u. arm. Stud. 71 f. (stellt hierher und zu zvaigst- in zvaigstīties und apr. swāigstan auch ostosset. äwzīst "Silber").

Avots: ME IV, 762

III zvīguôt,

1) "?": pie dienas gaismas pils augšup zvīguo Rainis Uguns un nakts 56. man gribas par lejām visumā tavā zvīguot Asp. Fausts 12. Zu zvīguot I?

2) uogli zvĩguot Mesoten "eine (glimmende) Kohle schnell in die Runde drehen".

Avots: ME IV, 779