Paplašinātā meklēšana

‡ aseņuôt Ahs., = asiņuôt.

Avots: EH I, 130

‡ ikseņi, eine kurze, anliegende Weiberjacke AP. Vielleicht entlehnt aus einer Mundart mit îk > ik vor Konsonanten und in diesem Fall vielleicht zu îkss "kurz".

Avots: EH I, 429

‡ màseņuška ² Eversmuiža n. FBR. VI, 38 "= māsīca".

Avots: EH I, 793

[nepaseņam, vor kurzem: nepaseņam iebruca ve̦zumnieks L. W. 1921, № 47, 3 _3.]

Avots: ME II, 726

‡ neseņ Oknist, = ne˙sen.

Avots: EH II, 19

[pal˜seņi "eine Art Speise (Klunkermus)" Bauske.]

Avots: ME III, 63

seņ: auch Auleja, Višķi, Zvirgzdine; Kompar. seņāk - auch Auleja, Kaltenbr., Nerft, Višķi, Demin. seņâkeņ Višķi, seņâkaņ Auleja: seņākaņ tai nebija kai tagan Auleja.

Avots: EH XVI, 477

seņ, s. sen; seņāk Gr.-Buschhof, = senâk.

Avots: ME III, 818

seņâtne Preili n. FBR. VIII, 11, = se̦natne.

Avots: ME III, 818

señģis Karls., Seyershof, ein kistenartiger Futterbehälter für Kühe. Aus estn. säng "Bettlade"?

Avots: ME III, 818

‡ seņ̃ķeris, Strasden, der Schenker, Schankwirt.

Avots: EH XVI, 477

‡ seņ̃ķis Strasden, die Schenke.

Avots: EH XVI, 477

‡ seņlaicība* Strods Par. vōrdn. 156, = se̦nlaicība.

Avots: EH XVI, 477

acs maskul. (?) ac(i)s bei F. Specht KZ. LX, 256, Demin. aciņa auch Gipken n. FBR. XIII, 74, acīte auch BW. 20630, 6 var.; 29799, 7 var., ačtele auch Grenzhof n. FBR. XII, 16 und Siuxt, ačiņa auch Strasden (in der Kindersprache), actele Daugava v. J. 1928, S. 678,

1) : bez acīm palikt, blind werden
BielU. baļļiņa pielieta pilna kâ acs Siuxt;

2) : uz acīm, kopfüber
BielU. skriet pa aci, pa galvu (sehr schnell) Salisb. uz tādām pašām acīm bijis, er war ihm ganz ähnlich von Gesichtszügen BielU. acu bļuõda, die Waschschüssel (worin man das Gesicht wäscht) Kand.;

3) : nav savu acu nesis, hat (uns) nicht besucht
Kaltenbrunn;

4) : rauj tīri nuo acu starpas ārā (von einem Diebstahl in Gegenwart des Bestohlenen)
Üxküll. kad kaķa nav, peles iet par acis (es sind so viel Mäuse da, dass man sie am hellen Tage umherlaufen sehen kann) Kaltenbrunn. seņāk nebija ni acīm (früher gab es so etwas gar nicht) ebenda;

7) : (nīts) acs, der mittlere teil (die Öse) der Weberheftel
Dond., Ramkau; sviêsta acs, ein als Zutat in eine (eingedrückte) Vertiefung des Breis gelegtes (kleines) Quantum Butter: savā pusē bļuodā saimnieks ielicis sviesta aci Anekd. I, 316; "die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime" unter rāceņa a. zu verbessern in "die Keimgrübchen der Kartoffel";"Weizenfelde" I 8, Zeile 8 von oben, zu verbessern in "Kornfelde"; acis, tiefe Gruben in Wiesen (hauptsächlich in alten Flussbetten) Ruj.;

8) : gaišas acis, von Sehkraft
BielU. platas acis, bei Verwunderung ebenda. palikās uz platām acīm, er (der Geweckte) behielt die Augen offen, schlief nicht wieder ein ebenda. ar tukšām acīm lasīt, ohne Verständnis lesen ebenda;

10)

c) : durties acīs, auffallen:
ceļuotājam pa Skandināvijas pussalu... duras acīs... glītie skuolas nami A. II, 707; ‡

11) acis, die Brille:
paduod man acis! Ar.; ‡

12) vilka acs, das Glühwürmchen
Lind.; ‡

13) bezdelīgu actiņa, eine (stiefmütterchenartige
Saikava) Blume (mit bläulichweissen Blüten Warkl.), die auf Brachäckern wächst.

Avots: EH I, 2, 3

àizķibinât,

1) auch Dond., Dunika, Schnehpein, Stenden; ‡

2) anrühren
Memelshof: a. lapseņu pūli.

Avots: EH I, 35

apredzêt [li. apregė´ti], tr., übersehen, wahrnehmen: un nu sanāk skudru un lapseņu bez gala, ne apredzēt LP. IV, 77; bet šis nav apredzējis, ka dibinā viens dālderis pielipis LP. IV, 80; Part. neapre̦dzams, unübersehbar, unabsehbar: neapre̦dzams darba lauks RKr. VIII, 68.

Avots: ME I, 115

asens, -ns (masc.; unter asins): auch Linden, asens Saikava, asens BW. 6343 var., nom. plur. asenis AP., Ramkau, aseņi auch Gramsden n. FBR. IX 102, Linden, Salis, gen. plur. aseņu (> aseņ) Rojen n. FBR. XIII, 65, dat˙instr. plur. aseniem BW. 34043, 3 (aus Borishof), aseņiem BW. 34043, 14, Demin. nom. s. asenītis Saikava, asenliņš Saikava, nom. pl. asenīši Saikava, asenliņi BW. 34308, AP. asentiņas BW. 34137, 1: cūkai mazs asenītis (das Schwein hatte wenig Blut) Saikava.

Avots: EH I, 130

asins, -s, Blut, Pl. asinis [der gen. pl. gewöhnlich asiņu, bei Glück und in Saussen (hier neben dem nom. pl. à`sinc) auch asinu], (asins m. RKr. VII, 63), asnis f.; asiņi Mag. XIII, 2, 44, aseņi LP. VI, 23, 642, VII, 134 und aseni BW. 34043, 3, auch asens in Lisohn (masc.) und [bei Manzel], ašņi RKr. II, 54, Liev., ašņu upe BW. 31933, 9, dazu der Sing. asnis Mar. RKr. XVII, 139. Der Sing., wie mans asins St. [der gen. s. dazu bei Glück: asins, asiņa und asina], veraltet, nur noch der Gen. S. in Zusammensetzungen u. der Acc. S. asini: asini un miesu Tr. Demin. asintiņas, dial. asentiņi LP. V, 98 (zu ai. ásṛ-k, gen. sing. asn-áḥ, gr. ἦαρ alat. a (s) ser "Blut". [Vgl. dazu ausser Le. Gr. 242 Walde Wrtb. ² 64, Boisacq Dict. 209, J. Schmidt Neutra 173, Reichelt KZ. XLVI, 320 f., Güntert Ondogerm. Ablautprobl. 48. Būgas Annahme bei Trautmann Wrtb. 14, dass le. asins aus asbi (i) -s entstanden sei, ist deshalb fraglich, weil das Wort mehr im Plural üblich ist, wo n nirgends zwischen Konsonanten stand.]),

1) Als Subj.: asinis te̦k, skrej plūst aumaļām, das Blut fliesst in Strömen
BW. 3461; riņķuo, zirkuliert; a. sāk virt, gerät in Aufregung, kocht LP. IV, 186; asintiņas duŗ, das Blut ist in Wallung, eig. sticht, bedingt das unruhige Wesen des Kindes, Nurmhusen; sakāpj galvā, steigt zu Kopf; a. apstājas, stockt;

2) als Obj.: asinis (n. U. asini) laist, Blut lassen;
izliet, vergiessen; spļaut, speien; izsūkt, aussaugen, eig. und uneig.; tecināt, nuotecināt asiņu traukā, das Blut in das Gefäss rinnen lassen; tvert, aptvert, stillen (U.); [asinis sist (Manzel), verwunden];

3) ander Kasus: kauties, plūkties līdz asinīm, bis aufs Blut kämpfen
LP. IV, 124; asinīs lācis nuotecēja un tad nuobeidzās, der Bär verlor viel Blut und starb LP. VI, 520;

4) formelhafte Verbindung: miesa un asins, Fleisch und Blut;
piens un asins, Milch und Blut: vaigi - piens un asins A. IX, 29; JK. V, 53;

5) als Sitz

a) der Kraft:
stipras asinis, kräftiges Blut;

b) des Temperaments:
aukstas, karstas, kalt, heiss;

6) Komposita: asinsde̦sa, Blutwurst;
asins dzērējs, der Bluthund; asinsdzîsla Konv. ² 201; asinsgumbata, ein Scheltwort (L.); asinskaĩte, Blutharnen Preip. 112; asinskāre, Blutdurst; asinslapas, Wucherblume (Chrysanthemum leucanthemum); asinslaidējs, Aderlasser; asinslāse, -pile, -piliens, Blutstropfen; asinsliga, Blutfluss L., St.; asinsligatnis, ein schändlicher Mensch L.; asinsnauda, Wehrgeld, Vergeltung: maksāsim tam labu asinsnaudu, wollen wir uns an ihm Rache nehmen LP. II, 36; asinsradniecība, Blutsverwandtschaft; asinssē̦rga, die Ruhr, Blutseuche bei Tieren; asinssùcējs, Blutsauger, Vampyr; asinsvaĩna, Blutseuche; asinszâles, s. asines; asinszîdējs, Blutsauger; asins kukainis Sassm. (anderswo drudža zirgs), ein (schwarzer) Käfer.

Avots: ME I, 143, 144

atņemt, tr.,

1) wegnehmen; rauben:
atņemt naudu; bailes, bē̦das, gausu, nelaimi, sāpes; drudzis kā ar ruoku atņe̦mts Etn. IV, 3. divi nuo pieci atņemt, 2 von 5 subtrahieren. viņam atņe̦mta (gelähmt) labā puse, ruokas, kājas;

2) entgegennehmen:
sienu atņemt; labdienu (od. labudienu), dievpalīgu atņemt, den Gruss entgegenehmen, ihn erwiedern Rsk. II, 123, Etn II, 60; ceļu atņemt Etn. III, 15, den Weg annehmen, dem allgemeinen Gebrauch übergeben;

3) zurücknehmen:
Sprw. izteiktu vārdu vairs nevar atņemt. ruoku devu un atņēmu, gredzentiņu neatņēmu BW. 15379;

4) wieder, noch einmal nehmen, wiederholen:
5. rindā nav jāatņe̦m"leišuos"vien, bet"vai leišuos" SPD. VIII, 25, in der 5. Reihe muss man nicht bloss das Wort leišuos, sondern vai leišuos wiederholen; jautājumu atņemt, die von einem Anderen gestellte Frage wiederholen Alm.; e̦lpu, dvašu atņemt, Atem schöpfen, atmen: gaŗi Vēr. I, 265; daudz maz atņemt e̦lpu A. XIII. 37.

Refl. -tiês,

1) für sich in Anspruch nehmen:
viņš saimniekam atrunājies un atņēmies dažas dienas sev Jan.;

2) wieder zu sich, zu Kräften kommen, Luft schöpfen, sich erholen:
bagātais nedabūjis ne atņemties LP. V, 262. jau visa istaba ziliem dūmiem smuok, ka nemaz atņemties. pēc laba brīža krūtis vēl reiz gaŗi atņēmās Kaudz. M. pirmāk atņēmās Kurzeme Pav., zuerst erholte sich Kurland;

3) wieder, zu wiederholten Malen eine unterbrochene Tätigkeit energisch, wetteifernd in Angriff nehmen, wieder anheben, ansetzen:
pa vairāk lāgiem atņemties Etn. III, 129. runāja Kalnciemniece, atkal atņē̦musies Apsk. I, 177. dārzā siseņi dzied, viens par uotru (besser: cits par citu) atņe̦mdamies Vēr. I, 189;

4) bis zum Überdruss satt, müde etw. vornehmen, überdrüssig werden:
atņe̦mas jau arī, man wird doch auch zuletzt müde Alm.

Kļūdu labojums:
erwiedwrn = erwidern

Avots: ME I, 180

aûdine,

1): "juosta, kas austa bez ceļiem, līdzīgi aude̦klam" Nautrēni: tis vēl jauns, jam nevar duot ce̦laini; lai juožas ar audini: ‡

2) was eigen-, hausgewebt ist:
audines snātines sašuvās un staigāja, - kas gi kuo pirka! Auleja. -gen. s. savas audines, eigen-, hausgewebt Auleja: seņāk drēbes savas audines nasāja. nebija pirktu drēbju, vis savas audines.

Avots: EH I, 183

bẽrt: (vgl. ostli. išbérti Jušk.) auch Bauske, Dunika, Jürg., Lemburg, Lemsal, Lieven-Bersen, Pankelhof, Schnehpeln, Selgerben, Stenden, Wolm., (mit ḕr) AP., C., N.-Peb., Ramkau. Refl. -tiês, ‡

2) sich
(dat.) schütten: beries zirņu kulītē! Auleja; ‡

3) sich mit Ausschlag bedecken (nach r. сыпать "schütten, streuen": сыпь "Ausschlag"): mute (= seja) beŗas Auleja. sāka vâtis b. (erscheinen, zum Vorschein kommen) pa mieseņu Zvirgzdine. Subst. bē̦rums,

2): naudas bē̦rumiņu BW.29889; ‡ bē̦rãjs, bērẽjs, wer schüttet:
tīru auzu bē̦rājiņš (Var.: bērējiņš) BW.27638, 8 var. pilnu maisu bērējiņa 1551. Zur Etymologie s. jetzt auch E. Hermann Stud. Balt. III, 65 ff. (anders A. Meillet Streitberg-Festgabe 258 ff.).

Avots: EH I, 217

‡ besiņi Dweeten, Kalupe, Warkh., beseņi Warkl., = ceriņi. Wohl nebst li. bẽzas "Holunder, Flieder" auf poln. bez "Holunder" beruhend.

Avots: EH I, 213

‡ blàgžt ² Auleja, -žu, Getreide (hauptsachl. das Wintergetreide für die Saat) dreschen, indem man mit den Garben gegen einen Gegenstand schlagt, damit die Körner herausfallen: blāgž, kad ve̦d nuo tīruma. kam nevar datuvēt drīž da rijai, blāgža seņāk.

Avots: EH I, 226

cìrst: praes. ciršu Pas. V, 294 (aus Welonen), (mit ìr ² ; neben cḕ̦rtu ² ) Mahlup, Zvirgzdine;

2): "mit etwas Geschmeidigem (einer Rute, einem Riemen) schlagen"
Auleja: seņāk kungi cirta ļaudis;

3): ar cirvi cirta mājas, kad vēl nebija zāģu AP.;

4): smaka cē̦rt de̦gunā Strasden; ‡

8) c. sìenu, das zu trocknende Heu mit der Harke umwenden
AP., Heidenfeld, Seyershof; ‡

9) mähen
Seyershof: zâle savītuse: grūta c. Heidenfeld; ‡

10) labību (miežus, zirņus usw.) cē̦rt, die jungen Getreidehalme werden von gewissen Schädlingen (kleinen, schwarzen Insekten) zerfressen
Siuxt; ‡

11) heftig reissen, zupfen (z. B. die Borsten aus der Haut des Schweines)
Kaltenbr.; ‡

12) (mit starkem Guss) giessen:
cērt uodze̦nājam karstu ūdeni virsā, - tad būs lapsenes beigtas! AP.; ‡

13) stark regnen:
lai līstuot necirstu lietus iekšā Janš. Dzimtene II ² , 22; ‡

14) zirpen:
circeņi cē̦rt viens par uotru skaļāk Janš. Dzimtene II ² , 333. Refl. -tiês,

1): kad tik (sc.: puisis) ... necē̦rtas klāt (macht sich heran)
... meitenei Janš. Bandavā II, 305; ‡

4) um die Wette hauen, hacken
Orellen.

Avots: EH I, 274

I daiga,

1): ein Zaunstecken
(mit aî ) Auleja: seņāk daigas pina ap sādiem (Gärten), vairāk vis agles kuociņus; ein aus Tannenreisern geflochtener Zaun (daîga) Skaista; Plur. daigas, ein Sprickenzaun BielU., Lixna.

Avots: EH I, 302

‡ dazītiês,

1) inne werden, erkennen:
tē̦vs dazinās, ka es par tevim visu darīju Pas. V, 151. sazinuos (> dasazynu) sav[u] māseņu BW. 13646, 7;

2) bekennen, einge stehen
Auleja.

Avots: EH I, 310

gàcinieks ² : die Schnur im Hosengurt Bērzgale, Nautrēni, Zvirgzdine: seņāk taidu ūzu nešuva, ai puogām ka samest apakli, a ievēre gācinieku Zvirgzdine.

Avots: EH I, 388

‡ gràidât ² Auleja, -āju, farbige Streifen (besonders den Rand des Gewebes entlang) weben: seņāk ruociniekus graidāva. graidāti lindraki, Röcke, deren unterer Rand mit einem oder mehreren farbigen Streifen verziert ist. graidāteņš (Deminutivform), pieausts ar visaidas dzijteņas.

Avots: EH I, 397

ìelikt, ‡ 4): labprāt ielikšu (wohl ein Germanismus) savu vārdu par jums (ich werde gern ein gutes Wort für euch einlegen) Janš. Dzimtene V, 361; ‡

5) bestimmen, verleihen:
žē̦luojuos, ka jī (Laima) mūža (sc.: man) neielika kai citām māseņām Tdz. 40578. Refl. -tiês, ‡

2) für sich (hin)einlegen:
ratu priekšā ielikšuos labu me̦tamuo Janš. Bandavā I, 174.

Avots: EH I, 527

ìemest, tr.,

1) hinein -, hereinwerfen, hinein -, hereinsetzen, werfen, setzen in etw.:
vedējs iemeta palagā diezgan lielus naudas gabalus. siseņus iemeta Niedru jūŗā II Mos. 10, 19. cūku iemest aizgaldā, zum Mästen. apgādāt labu maisu aitu gaļas, kuo knābļuos iemest LP. IV, 16. zagli iemeta cietumā. es gribēju auzas sēt, dievs iemeta ezeriņu BW. 28218. me̦tus me̦tuot iemeta me̦lnu vai baltu, - tie bija ieme̦stie rinduki RKr. XVII, 28. (villainēm) malās bij ieme̦stas... sarkanas strīpiņas Etn. IV, 108;

2) einwerfen, eine Bemerkung machen:
Made dzēlīgi ieme̦t A. XX, 167. iemest starpā, dazwischen reden, bemerken: kāds nuo pulka iemeta starpā Kaudz. M.;

3) einen Hieb versetzen:
zirgam ar pātagu;

4) einen hinter die Binde giessen:
še, iemeti Vēr. I, 773. iepe̦t kâ uogu. ieme̦t čarku viegli kâ zemeni. viņš sācis pamazām iemest pa čarkai LP. VII, 1063. tuomē̦r nav nuoliedzams, ka arī viņa mīl šad, tad iemest A. XV, 491. Refl. - tiês,

1) sich hinein -, hereinwerfen, hineinstürzen:
tas ātri izģērbās un iemetās gultā. viņš veikli ar vienu kāju iemetās kamanās Kaudz. M.;

2) sich wo einfinden, sich niederlassen:
tur reizām tušās bites. klausīties, kur medņi ieme̦tas A. XX, 145;

3) irgendwo sich einfinden, antstehen:
bet kâ gan uguns izde̦gās ieme̦tusēs Aps. tam mute labā vietā ieme̦tusies, von einem Gesprächigen, Redengewandten. pē̦rn tikkuo iemetās pirmais caurums Plūd. LR. IV, 117. piepe ieme̦tas vis˙vairāk grīdās. nemiers iemeties viņa sirdī;

4) sich einfinden, zum Ausbruch kommen:
ievainuojumā ieme̦tas liekgaļa Etn. III, 6; pirkstu starpās varžacis, padusē auguonis;

5) sich betrinken:
zvejnieki jau labi bij ieme̦tušies A. XV, 297.

Avots: ME II, 44

‡ kamiesenis, ein gewisses Stickmuster: tādi ... raksti ... atruodas uz kre̦kla ple̦ciem, kurus sauc par siksnām jeb kamieseņiem RKr. XIX, 141 (aus NB.).

Avots: EH I, 582

‡ II kazine (vilna) "dickhaarige Wolle, die an Ziegenwolle erinnert" Oknist: tur vaj[a]dzēs labas vilnas; ar šitādu kazini ni˙kā nebūs. puišiem seņāk vis zeķes adīja nuo kazines vilnas.

Avots: EH I, 597

ķisenis (unter ķise̦ns): gultu taisa nuo raibiem ķiseņiem BW. 30148. dūnu spalvu ķisenīšus 16313; "zirgu rīku augšējā mīkstā daļa zirgam pie kaklä Siuxt.

Avots: EH I, 705

‡ kristiem, auch in der Verbind. kristu k., k. šķē̦rsiem, Adv., = krustiẽm: k˙pārmîti gruoži Kaltenbr. zibsnis ve̦lk kristu k. Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89. krist[u] k. ze̦lta bōrda ap maseņas vainuceņ[u] BW. 5958. tik daudz ceļu k. šķē̦rsiem Sonnaxt.

Avots: EH I, 655, 656

kumūss (unter kumuôss): auch Erlaa, Fest., Gr.-Buschh., Kaltenbr., KatrE., Lubn., Oknist Ramkau, Sonnaxt: vajag garda kumūseņa BW. 34324.

Avots: EH I, 674

labi,

4): labi seņāk Kaltenbr. saule bij l. vakarā Sonnaxt; ‡

5) ziemlich viel:
l. vien bij ganu (man musste ziemlich viele Tage zur Hütung gehen) Sonnaxt. Kruonala l. pienu deve, bet plānu AP.; ‡

6) l. adīt Ramkau, rechts stricken.

Avots: EH I, 709

I mir̂dzinât,

1): tur raseņa(s) mirdzināja Tdz. 50895;

2): pieci raksti vaiņakā: divi ze̦lta, div[i] sidraba, piektais sauli mirdzināj[a] Tdz. 39081. kādas saulītes gaismu tu mirdzināsi ap sevi Janš. Mežv. ļ. II, 157. abas... sāka... lieluo danci, raibās prievītes un zvīļuotās zīdaines vējā mirdzinādamas: Brigadere Dievs, daba, darbs 163: mirdzinādams ("?") savu ... astīti Janš. Dzimtene V, 423;

3): auch (mit ir̂ ) AP., Fest., Heidenfeld, Saikava, Sonnaxt, (mit ir̂ ² ) Lemb., Schwitten, Siuxt: mirdze̦nāja jauks lietiņš Heidenfeld. līsti, līsti, tu, lietiņi! kuo tik daudz mirdzināj[i]? Tdz. 38138.

Avots: EH I, 816

mùrgi,

1): nerādies ... ne murguos! BW. 27517, 1. sāka mùrgi ² (nelabi sapņi) nākt Sonnaxt. viņam mur̂gi ² rādās Seyershof. mùrguos ² krist Oknist; "sapņi" (mit ur̂ ² ) Frauenb.;

2): agrāk cilvē̦kiem rādījās visaidi mùrgi ² ; tān nere̦dz taî daudz murgu Zvirgzdine; ‡

4) "?": seņāk ļaudis zināja visaidus mùrgus ² Zvirgzdine. kuo tu acīs murgus laid? es juos nevaru ieraudzīt ebenda.

Avots: EH I, 833

*nar̂ts: seņāk visi statīja nartus; nartu dziļienī nestata - vis pi ņiedru Auleja, ielaide (zaķi) nartā Pas. XI, 360

Avots: EH II, 5

‡ nepaprāši, nicht nach dem Sinn Heidenfeld: n. tev, māseņ, arājiņš Tdz. 46511, 1.

Avots: EH II, 17

‡ *nùomieļât (erschlossen aus ostle. nūmīļuoť ) "?": māseņas mani *nuomieļaja Tdz. 37895 (aus Kaunata).

Avots: EH II, 69

palsaņi, palseņi, lockerer Schnee Erlaa, Kokn., Sessw. n. U.

Avots: ME III, 63

‡ pa˙prāši, = pa prātam, nach dem Sinne, angenehm: ne p. tev, māseņ, tautu dē̦ls Tdz. 45575 (vgl. auch 45574 und 46380, wo dafür pa˙prāš, und 46379, wo dafür ostle. paprūši).

Avots: EH XIII, 164

pazĩt, ‡

2) erkennen, verstehen:
es jau paša pazinu, ka vajaga maizi pelnīt Pas. X, 303 (aus Welonen). visi pazina, ka ituo juoku padarīja vecis par tuo, ka ... XII, 901 (aus Makašēni). Refl. -tiês, ‡

3) (nach gewissen Merkzeichen) erkennen:
pasazinu vaiņukā, nebūs gudra arājeņa: Rīgā pirkti vizulīši ... BW. 6035; ‡

4) "tikt zināmā mē̦rā pazīts, re̦dzē̦ts": te neseņ šņuorītes pasazina (man konnte noch die einzelnen Feldstreifen erkennen)
Auleja.

Avots: EH XIII, 193

peļa(s): neduod, dievs, man izdzirst kaidu peļu māseņai! Tdz. 44621.

Avots: EH XIII, 222

pìežũžinât, tr., mit einem Schlummerlied hinanwehen: mierīgi viņš e̦lpuo, siseņa dziesmas piežūžināta miega apskauts JR. IV, 183.

Avots: ME III, 314

puduris,

1): kuoku p. Seyershof. egļu pudurītis Kand.;

2): uzdancuot lapseņu puduŗiem ("?") virsū Janš. Dzimtene III, 296. liesmu p. Apsk. 1903, S. 18; ‡

3) ein kleiner Hügel
Warkl.: mūsu zemē daudz puduŗu.

Avots: EH II, 321

I pùlis,

1): skudru pùlis - auch Ramkau, (mit ũ) Lieven-Bersen, Selg., Schrunden, (mit û ² ) Grob. lapseņu pùlis AP. ļaužu pūļa (gen. s.) BW. 8439, 1 var. puišu pūli (acc. s.) 10981 kārkļa pūlītim (Var.: krūmiņam) 24388, 6 var. šķiŗaties, ievas pūļi! cauri brauca vedējiņi 18404. sarkani uogu pūļi (Var.: krūmi) Tdz. 54894, 1 ; unter einer Staude wachsende Kartoffeln
AP.: karpānus visai bieži nevar likt, - tad nav pùļa apuškā; eine Viehschar, wie sie ehemals von Fleischern auf Landstrassen nach Riga getrieben wurde (mit û ² ) Orellen; ein ungewindigter Getreidehaufen zusammen mit der Spreu (in der rija; mit û ² ) Seyershof; (pūļi) in Reihen stehende Roggenhaufen (Mandeln) BielU.;

2): irbju p. BW. 2570, 2 var.;

3): peļu p. (mit ù ² ) Fianden, (mit û ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 341

‡ *pundele od. *pundelis, ein Wespennest (?): vai ve̦se̦lu lapseņu pundeli ... tas izspārdīs Delle Negantais nieks 206. Vgl. puñduris (unter puñdurs 3).

Avots: EH II, 325

‡ *puste̦cin, = pusteciņu: tec[i], māseņ, p. (> ostle. pustacyn) da viņam kalneņam! BW. 5069.

Avots: EH II, 334

pũznis,

1): ein Misthaufen
Für. I; etwas Moderndes (mit ù ² ) Kaltenbr.: vai tur lāgas siens? tik tāds p.; pũžņi (Eiter) - auch AP., Orellen, (mit ù ² ) Auleja, Oknist, Sonnaxt, Warkl., Wessen, Zvirgzdine: vai tev p. netecēja Tdz. 54584, 2;

2): skudru p. auch - AP., Salis, (mit ù ² ) Oknist; loc. s. pūzniņā BW. 1326, 3 (cik skudriņas pūzniņe); lapseņu p. Salis;

3): laba sieva ir vīra kruonis, slikta sieva - p. ("?") Kaugurciems.

Avots: EH II, 345

rasa,

1): uznāk kāda lietus rasiņa Seyershof. kur guoteņas es ganīju, tur raseņa(s) mirdzināja Tdz. 50895.

Avots: EH II, 354

rèibt,

1): acis rèibst ² - auch Auleja; ‡

2) rauschbringend sein, berauschen:
ka[d] tik alus rèibtu ² ! Kaltenbr . seņāk skaistāks bija alus, biezāks, a (= aber) r. nereiba Auleja. vīns viņā nuorūdzis, reibstuošs Skalbe Raksti I (1938), S. 323.

Avots: EH II, 363

I rûkt ² Selg., rùkt Wolm. (li. rūkti "brüllen"), rùkt ² Kl., Prl,, rûkt ² Karls., ŗūkt U., Glück, ŗùkt Neuenb., rûkt ² Līn., Iw., Dunika, Frauenb., Nigr., Gr.Essern, -cu,

1) ŗûkt ² B1., intr., brausen, sausen, rauschen, brüllen, tosen, kollern
U., brummen, knurren: lācis, lauva, vilks, cūka, dundurs, rubenis rūc. pē̦rkuons rūc, der Donner rollt. pē̦rkuons rūcis ar˙vienu tuvāk LP. IV, 210. Sprw.: rūc kâ pē̦rkuons, kâ lācis, kâ ūpis, kâ lapseņu pundurs. kur rūc, tur speŗ (wo es blitzt, da schlägt es ein). vē̦de̦rs ŗūc U., der Bauch kollert. vējš od. vē̦tra rūc pa mežu U. brauc pa tiltu, ka ŗūc vien U. (dass es nur so dröhnt). ilkšu zvans rūc Aps. kâ atbalss baluodis rūca MWM. VIII, 321. me̦lnais nācis žīdiņam rūkdams, šņākdams virsū LP. III, 109. spuole rūc ratiņā BW. 6810. nerūc tavas dzirnutiņas 6732. rūcin rūca dzirnaviņas, kā tās rūca, kā nerūca? vai tās rūca tīru rudzu, vai diže̦nas malējiņas? 8175. - viņa man ŗūkusi virsū U., sie hat mich angefahren. - Das Part. praes, pass. rùcamais, der Hintere U.;

2) tr., spinnen:
sprēžam, meitas, rūcam, meitas, visas kunga pakuliņas BW.6965, 1. sprēžu, sprēžu, rūču, rūču piecas spuoles vakarā 7102, 1 var.;

3) still und emsig arbeiten;
rùca ^{2 visu rītu} Golg. - Subst. rùkšana, rùkšana, das Brausen, Sausen, Tosen, Brummen, Knurren; rûkums, ŗùkums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Brausens, Sausens, Tosens, Brummens, Dröhnens: vilka kaukums, lauvas rūkums BW. 2141. duod pē̦rkuonam par vasaras rūkumiņu Pūrs II, 64 (VL. aus Sunzel); rùcẽjs, ŗùcẽjs, wer brummt, knurrt. Zu r. рыкáть, serb. ru'kati, ae. rýn "brüllen", ahd. ruhen "rugire" u. a., s. Trautmann Wrtb. 247 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 351.

Avots: ME III, 569

‡ ružans "?": audzi, māseņa, ružana! Tdz. 37106.

Avots: EH II, 386

sadzelˆt, tr., zerstechen, versengen: neej pie lapseņu punduŗa! lapsenes sadzels Nigr. nātres sadzels ebenda. ruožu zars sadzēla lūstuošuo sirdi MWM. IX, 601. viņš kâ taranteles sāpīgi sadze̦lts uzlēca Vēr. I, 1269. biedri kâ sa˙dze̦lti (sehr eilig, ungestüm, wie besessen) grib iet kruogā iekšā, bet stiprais nelaiž LP. VI, 548. ieskrēja kâ sa˙dze̦lts (Arrasch u. a.) od. sadze̦lts Ruj.

Avots: ME III, 620

sagũt,

1): auch Preiļi (Kur. Nehrung); jam saguva nezkas aiz bārdas. Pas. IX, 536. Refl. -tiês,

1): kā, māseņ, sasaguvi, jaun[a] iedama tautiņās? Tdz. 44543. saguvies kauluos duŗas Janš. Līgava I, 486;

2): tagad tikai ķēneņš saguvās un saprata ... Pas. XII, 87. saguvās, ka sē̦tā aizmirsa cirvi 132 (aus Makašēni). par naudu jis vēl nesaguvās XIV, 132.

Avots: EH XVI, 412

sā`ls: fem. i- Stamm - auch (mit à) Blieden, Ramkau, (mit à ² ) Heidenfeld, (mit â ² ) Siuxt, masc. i- Stamm - auch AP., (mit à ² ) Fest., Liepna, Sonnaxt, (mit â ² ) Orellen (nach BielU. in Livl. masculin, in Kurl. feminin), Demin. sâltiņa ² Frauenb., sâltiņš ² AP.; te tava s., maize BW. 18918, 4 var. balta kaza sāli pūta ... paliek s. iepūšļāts 26063. sāļa saujas Tdz. 58109. tis zemes s. Jauns. Raksti VIII, 374. asins (aseņu) s., das erste Salz, womit man zu salzendes Fleisch, Fische usw. leicht bestreut Salis: reņģes ķīķē, nuomazgā, tad iesāla aseņu sālī. es tik asins sāli vien uzkaisīju.

Avots: EH XVI, 470

II šalte,

1): kad buomi palaiž vaļā, tad tas ar šàlti ² (= ar juoni, sparu) uzspeŗas gaisā Linden in Kurl.;

3): pāri šàltes ² aseņu viņš izlaida un tad nuomira Linden in Kurl.

Avots: EH II, 622

satapt,

1): iedami sataop krustceļus Pas. VIII, 217 (aus Lettg.). mātes māseņu satapa (Var.: satiku) uolnīceņas galeņā BW. 3993, 4. līdz satapu bāleliņu, tūlin jauka valuodiņa 3508; ‡

2) sich vertragen
Saikava, Segew.: mēs labi satuopam.

Avots: EH XVI, 455

sausenis,

4): sauseņi Baldohn, Reisig.

Avots: EH XVI, 461

segt,

2): "schnallen; zuschnallen, losschnallen" ME. III, 812 zu ersetzen durch "heften";
saktu s. - auch AP.;

3) = sekt 1 Auleja: seņāk ne meitu sedze, a pamiliji: ka[d] laba pamilija, tak i[r] jēme; ‡

4) behüten:
sedz (Var.: glabā, glāb, sargj[i]), meitiņa, pate guodu! puis[i]s par guodu nebē̦dāja BW. 6585, 3. Subst. sedzẽjs: "wer deckt, bedeckt" ME. III, 812 zu verbessern in "1) wer (be)deckt;

2) = secẽjs"; se̦gums,

2): puikam katru nakti viss s. pa zemi AP.; ‡

3) die Deckung:
parādam nav se̦guma.

Avots: EH XVI, 475

sen (li. seneĩ), se̦n Dond., (erschl. aus ostle. san) Kl., Heidenfeld, BW. 25820, 1, seņ Sussei n. FBR. VII, 133, Adv., lange her, seit lange U., längst: sen slavēja tautiņām jaun[u] istabu būvējam; nu atnācu, nu atradu, žagatiņas cauri skrēja BW. 25820. sen paaudzis (längst erwachsen, alt) tē̦va dē̦ls Biel. 1089. sen atpakaļ (lange zurück), ve̦cuos laikuos, dzīvuoja . . . sieviņa Dīcm. pas. v. I, 57.

Avots: ME III, 816

siksna, ‡

2) = pãrkamiêsis (Demin. siksniņa) Siuxt: uz kre̦kla ple̦ciem, kuŗus sauc par siksnām jeb kamieseņiem RKr. XIX, 141 (aus NB.); ‡

3) ein "komischer" Schimpfname für einen Geizhals
AP. Nach Mikkola IMM. 1930 II, 440 f, ist siksna nebst li. šikšnà aus mordw. šikšna entlehnt.

Avots: EH II, 486

sir̂sinât Golg., Meselau, zirpen Wid.: sirseņi sirsināja MWM. X, 207. sienāži jeb sirseņi vasaras vakaruos sir̂sina Druw. n. RKr. XVII, 77.

Avots: ME III, 847

sisenis U., sisinis Glück Markus 1, 6, Dunika, Gr.-Buschhof, Schwanb., siseris Zbiór XV, 274 (neben siseņš 282), sisainis BW. 2751, die Heuschrecke: Sprw. dancuo kâ sisenis. slinks kâ sisenis. - putu sisenītis, aphophora spumaria L. - sisaini U., kleine Rossfliegen, die empfindlich stechen. Wohl zu sisinât.

Avots: ME III, 848

sizinât, summen, zirpen: siseņu sizināšana aiskanēja A. v. J. 1902, S. 239.

Avots: ME III, 850

II šķĩnis: šķìņa ² (= pũra) nauda Auleja "nauda, kuo panāksni šķiŗuoties šķīvī same̦t līgavai"; sametiet ... māseņai šķīņa naudu! Tdz. 48149. Vgl. dazu Aizsils Sen. k. 349 und 359.

Avots: EH II, 639

šļaupsts Jürg., Kreuzb., Plur. šļaupsti Wessen,

1) šļàupsts ² Kl., die Abschrägung (an den Enden) eines Balkens:
"kuoka aizcirtums pie ce̦lma" Laud.;

2) der Giebel
Gr. - Buschh. (mit àu ² ), Memelshof, die spitze Giebelwand am Hausboden Bielenstein Holzb. 32; die Querhölzer, die die Sparren verbinden Warkl.: tagad ustabām galus aizsit ar dēļiem, seņāk taisīja šļaupstus Gr. - Buschh. māja gatava, jāaizsit tik vēl šļaupsti Memelshof.

Avots: ME IV, 67, 68

slims,

1): par labiems und slimiems Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 36). ne slima vārdiņa Lubn. n. BielU., nicht ein böses Wörtchen,
slimi brēkt ebenda, mit unangenehmer, erschritternder Stimme schreien, (zu) laut sprechen. slimāk (schlimmer) kâ meža zvē̦rs Orellen. "slimuo" (od. mit der Bed. 2?) sauli sauc, kad saulei ir apkārt vairākas - liekās - saules; slimuo sauli re̦dz pret vakaru, kas ir uz sliktiem laikiem (schlechtes Wetter) Seyershof;

2): slima sirds ("kaut kas līdzīgs ģībuonim, riebumam") Salis. Subst. slimums,

1): piemeties kāds jauns s. Orellen. aseņsē̦rga ir grūts s. Salis. šis suns jau slimuma pilns Seyershof. uzstellējis šim tādu slimumu Pas. VIII, 23. ne˙vienai ne mazākā slimumiņa A. Brigadere Skarbos vējos 93; ‡

2) Schlechtes (als Gegensatz zu
labums) Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 58).

Avots: EH II, 526

III šmidzinât, zirpen Bers., summen Meiran: zâlēs siseņi šmidzina A. XI, 97. uodi šmidzina Meiran.

Avots: ME IV, 84

šņirkât,

1) knirschen (?):
ve̦lni lē̦kā . . . zuobus ņirgdami un šņirkādami Rainis Uguns un nakts 49;

2) hörbar schneiden
Wandsen, Warkl.;

3) zirpen:
siseņi šņir̂kā ² Arrasch;

4) Flüssiges durch die Zähne hinausspritzen
(mit ir̂ ² ) MSil.

Avots: ME IV, 95

šnur̂kas Mar., (mit ur̂ ² ) Ahs., Wahnen, (mit ùr ² ) Festen, die Nase Plm.; das Maul, die Fresse Wid.: puisis kaudamies dabūja aseņaiņas šņurkas Ahs. n. RKr. XVII, 57. nebāz šņurkas tik tivi: izdauzīšu! Mar. n. RKr. XV, 140. duošu pa šnurkām Plm. n. RKr. XVII, 82, Fest., Sessw., Stelp. māte staiga šņurkas nuolaiduse (Var.: nāsis raustīdama) BW. 23290, 1. Vgl. ņurkas 2a.

Avots: ME IV, 98

statît,

1): s. bluķi uz gala Auleja. seņāk visi statīja (= lika e̦ze̦rā) nartus ebenda. linus s. (= klāt) Linden in Kurl. s. kūļus stapī Oknist, Pilda. s. rudzus statiņuos Burtn., Kaltenbr., Kolberg, Luttr., Oknist; pflanzen
(stādīt, dēstīt) Andrupine, Malta, Marienhausen, Pilda, Ruhental, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 42449 aus Lettg.), Pas. XI, 381 (aus Lettg.); ‡

2) bauen:
statīja jaunuo baznīcu. Pas. XV, 270 (ähnlich XII, 353 aus Višķi); ‡

3) befehlen:
statīja tīrīt nuo ustabas biezputru Pas. VIII, 122. ‡ Refl. -tiês, sich hinstellen: stāvu vien statējās Tdz. 55905 (ähnlich 56998 var.). ‡ Subst. statîtājs, wer hinstellt, aufstellt: sēja kūlīšus. īpaša statītāja nebija Janš. Mežv. ļ. I, 209.

Avots: EH II, 571

šũna C., šùna ² Kl., šūnis LKVv., Bielenstein Holzb. 241, Demin. šūnīte BW. 28003 var., gew. der Plur. šûnas ² Bershof, šūnas Spr., šūni N.-Schwanb., (mit û) N.-Rosen n. FBR. VIII, 43, (mit ù ²⁾ Golg., Gr.-Buschh., Kl., Saikava, šūņi U., (mit ù ²⁾ Warkh., Warkl., die Waben; Honigscheiben U.; Zellen der Bienen U.: tik daudz istabu, kâ bišu šūņuos actiņu Pas. III, 225 (aus Warkh.). bitīt, šūnu nenicini, šūniņuos gulē̦dama! BW. 11667. kâ šūniņa (Var.: šūnīte, šūniņi) man maizīte, kâ bitīte cepējiņa 28003. - šūna Ar., Wid., šūns, gewöhnlich šũniņa, die Zelle: lapseņu mātītes uztaisa nedaudzus šūnus, kuŗuos iedēj . .. uoliņas A. XX, 261. audi - šūniņu sakuopuojumi Konv. ² 225. Zu šũt.

Avots: ME IV, 109

‡ svešinīca, eine Fremde: me̦s māseņas svešinīcas BW. p. 316 I, 1.

Avots: EH II, 615

‡ tàtijs ² Auleja, = tagadẽjs: t. pasaulis nav taids kai seņāk.

Avots: EH II, 672

timss,

1): auch Tdz. 51744, 59504, (mit ìm ² ) Auleja, Baltinow, Bērzgale, Borchow, Daudsewas, Druw., Erlaa, Fest, Kaltenbr., Kalupe, Liepna, Lubn., Mahlup, Manenhausen, Nerft, N.-Laitzen, Oknist, Sonnaxt, Višķi. Subst. timsums: auch Pilda, Skrinda Latw. wol. gram., S. 78, (mit ìm ² ) Liepna; timsumā gaismas gaidu Tdz. 49271;

2): auch (mit ìm ² ) Borchow; da lielam tìmsam ² Kaltenbr., Kl. timseņš timsa vakarā BW. 30006, 10 var.

Avots: EH II, 682

tir̃kšinât AP., C., Jürg., Nötk.; tirkšķinât, freqn., fakt. zu tirkš(ķ)êt, einen schnarrenden Laut verursachen; zirpen: tirkše̦nāju ar tiem skalu vāģīšiem. uz kundziņu tirkše̦nāju BW.12807, 4. siseņi tirkšina Jürg. ierauga... putniņu, kas tur tirkšinājis LP. VI, 65.

Avots: ME IV, 196

‡ tpruse Auleja, tpruseņa ebenda, = tpruciņa.

Avots: EH II, 689

*truma od. *trums "?": saka brāļi vadīdami: kad, māseņ, vēl atiesi? saka māršas stāvē̦damas: kuru trumu vēl vajag[a] BW. 26541, 18. laimes trumā guozēties Seifert Chrest. III, 3, 52.

Avots: ME IV, 246

uļavât, -ãju,

1) "?": uļavāja trīs māseņas sìeneņu kasdamas BW. 33554, 6;

2) einander zurufen; singen
Memelshof; "ulavas kliegt" Gr.- Buschhof: Zunächst viellelcht aus li. ulavóti "ein freudiges Geschrel erheben" (bei Bezzenberger Lit. Forsch. l92).

Avots: ME IV, 298

Ūsenis,

1) auch Ūsinis, = Ūsiņš 2: ai, Jurģīti Ūsenīti (Var. Ūsinīti), baruo sirmus kumeliņus! BW. 30053. Ūsens stāvu slaistījās muna staļla galiņā. ai, Ūsiņ, . . . jāsam abi pieguļā! 30086;

2) der Georgitag (23. April)
Bers.: nuo Ūseņa līdz Miķieli BW. 14087, 9 (aus Kreuzb.).

Avots: ME IV, 409

vabule,

1) vabale (aus vabele?) Pas. VII, 429, Sussei n. FBR. VII, 134, Alswig, N.-Laitzen, Sessw., vabals (li. vãbalas "Käfer")
LP. VI, 28 (aus Ob.-Bartau), vabele Mar. n. RKr. XVII, 115, vabuole Ronneb., Smilt., der Käfer (vabuols) St., (vabuolis) U.; der Mistkäfer (geotrupes stercorarius L.) (vabule) Elv., Adiamünde, Bers., Drosth., Erlaa, Fest., Golg., Jürg., KatrE., Kl., Meiran, Memelshof, Nötk., Ogershof, Peb., Saikava, Salis, Schujen, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, Widdrisch, Wolm., (vabuls) Elv., (vabulis) PlKur., (vabale) Oknist, Warkl., (vabals) Dunika, (vabele) Mahlup, (vabuole) L., Arrasch, Bauske, Ekau, Grünw., (vabuolis) U. ; der Maikäfer, das Sonnenkälbchen (coccinella septempunctata) Mag. XIII, 2, 49 (vabule), Stenden (vabulīte), Dond. n. RKr. XV1I, 61, Stenden (vabuolīte): nāce . . . siseņi un vabuoles Glück Psalm 105, 34. brūnie pavasara vabuoļi Kaudz. M. 328. pavasars: vakaruos jau dūc vabales Sessw. Sprw.: urbj kâ vabuole smiltīs Birk. Sakāmv. 118. nelaimes brīdī ir vabuole gaļa JK. II, 382. ne lielāka kai vabalīte Pas. V, 171 (aus Makašē̦ni). me̦lna kâ vabule (Var.: vabuole) BW. 18476. ai, me̦lnā vabulīte (Var.: vabuolīte, vabalīt, vabaļeņ), griezi ceļu arājam! 27903, 1. - kartupeļu vabuolīte, chysomela decemlineata Say.; kuoka vabuole, Alswig, maija vabuole melolontha vulgaris Fabr.; mizas vabuolīte, Birkenkäfer Konv. ² 764; ragaina vabuole, der Schröter Brasche; rapšu vabuole, meligethes aeneus Fabr.; sarkans vabuleņš Ulanovska Łotysze 88, coccinella; saules vabulīte Birsm., dass.; sūdu vabuolis U., der Mistkäfer; ūdens od. ūdeņa v., ein Wasserkäfer: me̦lns kumeliņš kâ ūdeņa vabulīte (Var.: vagulīt[i]s) BW. 15948, 4 (ähnlich: 29847 var.). ūdens vabuls ievērpj savas uoliņas maisiņā A. XX, 43; uozuolu vabuole Wid., melolontha;

2) vabule U., Adiamünde, Bers., Erlaa, Fest., Golg., Jürg., KatrE., Kl., Memelshof, Ogershof, Peb., Ronneb., Ruhtern, Saikava, Salis, Sessw., Sonnaxt, Sussikas, Wolmarshof, vabuole L., U., Arrasch, Bauske, vabaļa N.-Peb., Zebrene, Name einer schwarzen Kuh;
vabule Siuxt, Stenden, vabuole Stenden, Name einer braunen Kuh: vabulīte man[a] telīte BW. 28902, 22 var. kura (sc.: telīte) me̦lna, vabulīte (vabuolīte 32422) 28941. Nebst li. vabuolas "Käfer", (žem.) vabolė˜ "Mistkäfer", ahd. wibil "Käfer, Kornwurm" und ae. wibba "Rosskäfer" zu li. vebždė´ti "wimmeln", ahd. weban "sich fortwährend hin und her bewegen", mhd. wabelen "in unsteter Bewegung sein" u. a., s. Trautmann Wrtb. 336 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 257 f.; Zubaty hat AfslPh. XVI, 4161 hierher auch r. dial. вéблица "чepвь" gestellt. vabals (li. vãbalas) könnte nach Le. Gr. § 24 d auf ein urbalt. *vebelas zurückgehen, und vabele (aus *vebele) sein a aus vabals bezogen haben.

Avots: ME IV, 428

vàira ² Mar. n. RKr. XVII, 145, Fest., Golg., Kl: Laitzen, Lös., Lubbei, Mahlup, Meiran, ran, Meselau, Oknist, Prl., Schwanb., Sessw., Sussei, Zvirgzdine, vaira Spr., = vaĩrs, vaĩ-rāk, mehr: nū gan juo nesišu vaira Sussei n. FBR. VII, 144. nelij vaira, lietus diena! BW. 33871. svešai mātei maizes žē̦l, man varītes vaira (Var.: vairāk) žē̦l 4447, 1. Zur Bildung des Komparativs gebraucht: maza man[a] māseņa, vaira maza (noch kleiner) ļaudaveņa 11292, 1.

Avots: ME IV, 440, 441

vidin, Präp., mitten in: vidin ustabas (in der Mitte der Stube) Pas. III, 45? (aus Asūne). vidin brāļu kulā gāju, vidin māršu dirveņā BW. 10084, 1. vidin tautu ... sēd māseņa 19124, 6. vidin jūru saleņā 5 13595, 20. vidin jūru zvejājuot 30754, I.

Avots: ME IV, 578

visā Gr.-Buschh., Meiran, Warkh., Adv., ganz, gänzlich, im Ganzen: dzīvāja visā priecīgi Pas. IV, 491 (aus Lixna). nuosit mani visā! 236 (aus Atašiene). darbs jau visā veikts Latgalits 1922, VI, l 4 . ne visā seņ VI, 2. karelieši, kuru visā ir ap 200.000 cilvē̦ku VII, 4 ₁ .

Avots: ME IV, 622

zuzuoņa: (vasara) bija pilna siseņu spārna zuzuoņas Sudrabkalns V. b. 1. 80.

Avots: EH II, 812