Paplašinātā meklēšana

apskàitulîgs: auch RKr. XVII, 75.

Avots: EH I, 112

apskàitulîgs, der leicht in Zorn gerät

Avots: ME I, 121

aũšulîgs, albern, ausgelassen: aušulīga trakulība Janš.

Avots: ME I, 230

bè̦dulīgs, kummervoll: cilvē̦ks MWM. VIII, 826.

Avots: ME I, 289

bê̦gulîgs, flüchtig: bē̦gulīgas vielas A. XIV, 231.

Avots: ME I, 289

braulîgs L., geil.

Avots: ME I, 326

brẽ̦kulîgs, weinerlich, zum Schreien, Weinen geneigt: bē̦rns.

Avots: ME I, 331

bubulîgs, bubulisks popanhhaft, popanzartig, vermummt: bubulīgi savīkstījusies vecīte MWM. VI, 32.

Avots: ME I, 344

‡ čaibstulîgs PV., = ‡ čaîbîgs.

Avots: EH I, 282

‡ čaibulîgs PV., = ‡ čaîbîgs.

Avots: EH I, 282

‡ čiebulîgs PV., = ‡ čiebîgs.

Avots: EH I, 292

‡ čīkstulîgs PV., = čīkstîgs I.

Avots: EH I, 292

‡ čūkstulîgs, verzogen (?): ar saskābušu un čūkstulīgu gīmi Dünsb. Skaistā Mīle 49.

Avots: EH I, 298

čumulîgs, faltig: čumulīgs ģīmis Dond.

Avots: ME I, 420

‡ dīkulîgs PV. "= raudulīgs".

Avots: EH I, 326

duõmulîgs, grübelnd: man galva tāda duomulīga Lautb. Vidvuds I, 32.

Avots: ME I, 534

draĩskulîgs [Salis, dràiskulîgs C.], albern, ausgelassen: draiskulīga skuķe Vēr. II, 682.

Avots: ME I, 489

draugulîgs, freundschaftlich, freundlich: vārpas draugulīgi klanīdamās šurpu turpu līguojās Seifert Latv. Chr. 3, 142.

Avots: ME I, 492

dre̦bulîgs, beberig, zum Zittern geneigt: viņš bija uzcītīgs un apdāvināts, bet arī stipri dre̦bulīgs A. XII, 249.

Avots: ME I, 496

dusulîgs, engbrüstig, schweratmig: vecīgs un dusulīgs cilvē̦ks Janš.; dusulīga sieviņa Saul.

Avots: ME I, 522

‡ e̦r̃bulîgs Ruj. "jähzornig".

Avots: EH I, 370

gaudulîgs, heulend, kläglich, elegisch: gaudulīgs romāns MWM., gaudulīgs pesimisms Vēr. gaudulīgas mežuoņu tautas dziesmas Latv.

Avots: ME I, 610

‡ gāzulîgi "?": re̦dzē̦dami ... g. nuosēžamies Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 154.

Avots: EH I, 391

gļē̦vulîgs, schlaff, weichlich, enegrielos: padevās le̦pnai, laiskai, gļē̦vulīgai dzīvei Pav. gļē̦velīgas acis, trübe, matte Augen Golg.

Avots: ME I, 632

ķaulîgs,

1) plump, ungeschickt
U. ;

[2) ķaũlîgs Bauske "kas daudz daudzās, kaujas (?)".]

Avots: ME II, 357

ķe̦mulîgs, pfuscherhaft, unordentlich, ungeschickt: ķe̦mulīgi strādāt Bers.

Avots: ME II, 364

‡ ķizulîgs Segew., händelsüchtig.

Avots: EH I, 705

‡ knubulîgs Gr.- Würzau "?": viņš nav k. Deglavs Rīga II, 1, 106.

Avots: EH I, 633

krâpulîgs, betrügerisch: cilvē̦ks.

Avots: ME II, 267

‡ I kubulīgs Lubn. "uomulīgs".

Avots: EH I, 666

‡ II kubulīgs "dick wie ein kubuls (von Menschen)" (?) Anzen.

Avots: EH I, 666

lìekulîgs, heuchlerisch, sich verstellend: liekulīgas asaras Vēr. I, 1151. brūte liekulīgi bē̦g un slēpjas BW.

Avots: ME II, 497

‡ liẽlkaũlīgs Ramkau, = liẽlkaũlains: l. ābuliņš.

Avots: EH I, 755

mãjulîgs ,* häuslich: kaķi slavē par ļuoti tīrīgu un mājulīgu Wid.

Avots: ME II, 578

mè̦lkulîgs, verlogen: me̦lkulīgs cilvē̦ks.

Avots: ME II, 595

miegulîgs, schläfrig, verschlafen: ķēniņienes dē̦ls tāds miegulīgs LP. VI, 1, 478.

Avots: ME II, 652

mîkstčàulîgs, weichschalig; weichlich: pataisīja jaunkungus tikai mīkstčaulīgus Saul.

Avots: ME II, 642

mîktstulîgs, verweichlicht, weichlich; sentimental: labuot e̦suot iespējams vienīgi gļē̦vus un mīkstulīgus raksturus Vēr. I, 1258. mīkstulīga sapņuošana Latv. mīkstulīgas mīlestības jūtas Teodors.

Avots: ME II, 643

ņaukulîgs, miauend, jämmerlich, weinerlich: viņš savieba ģīmi un ņaukulīgi nuočerkstēja Dok. A.

Avots: ME II, 896

‡ nemâkulîgs, einem nemâkulis eigentümlich, unverständig, dilettantisch.

Avots: EH II, 16

neuõmulîgs, ungemütlich: palika briesmīgi neuomulīgi un neveikli Vēr. II, 423.

Avots: ME II, 738

‡ nesaulīgs,* sonnenlos, trübe (?): muodināja vīru, kuo pārduomas un nesaulīgas atceres bija iemidzinājušas Veselis Dienas krusts 65.

Avots: EH II, 19

‡ nesuntulīgs zügellos (?): n. zieduoņa viesulis Janš. Bandavā II, 180.

Avots: EH II, 20

nĩkulîgs: "ungedeihlich" ME. II, 747 zu streichen.

Avots: EH II, 26

nĩkulîgs, hinsiechend, verkommend, ungedeihlich: puķu puods ar nīkulīgu fuksiju A. XIII, 195. viņa dzīve bija nīkulīga Līb.

Avots: ME II, 747

uõmulîgs* (in Jürg. mit ùo), gemütlich Kronw.: uomulīgs cilvē̦ks. uomulīgas sarunas. tam kruogā daudz uomulīgāki Aps.

Avots: ME IV, 419

pãrpasaũlîgs,* überweltlich, ausserwettlich, metaphysisch: pārpasaulīgs dievs Konv. ² 573. ve̦cuo grieķu filozofija par pārpasaulīgām lietām nuove̦cuojusēs Apsk.

Avots: ME III, 169

pasaũlîgs,

1): schon Lat. kat. (Güntner Altle. Sprachd. I, 300); ‡

2) ungemein gross:
p. brīnums Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74. Adv. pasaulīgi: p. daudz precinieku Pas. X, 476 (aus Serbig.). p. raibi cimdi Salis. uogu bij tik p. (viel), ka ... ebenda.

Avots: EH XIII, 170

pasaũlîgs,* weltlich, irdisch, im Gegensatz zu kirchlich und geistlich: pasaulīga un mūku garīdzniecība Konv. ² 1009. pasaulīga rakstniecība Latv. kuo palīdz bagātam pasaulīgas mantas krājums? St. [ieceļ pasaulīgu valdīšanu Glück I Mos. 9.] Das Adv. pasaulīgi A. XXI, 695 im Sinne von pasaul, pasauls, ungemein, sehr, gebraucht: pasaulīgi lielais mežs.

Avots: ME III, 95

pasaũlîgums* die Weltlichkeit.

Avots: ME III, 95

[pašuomulîgs, selbstzufrieden: viss mierīgais un pašapmierinātais, pašuomulīgais sabruka Veselis Saules kapsē̦ta 145.]

Avots: ME III, 118

piesaũlîgs, sonnig: piesaulīga . . . vietiņa Jaunie mērn. laiki III, 88.

Avots: ME III, 287

‡ pīkstulîgs, dem Piepen (pīkstêšana) ähnelnd (?): sīks, p. brēciens, kas varēja piederēt arī cilvē̦ka bē̦rnam Delle Negantais nieks 34.

Avots: EH XIII, 240

pinkstulîgs, weinerlich: šis pinkstulīgais cālītis (von einem Kinde) MWM. v. J. 1899, S. 18.

Avots: ME III, 220

puspasaũlîgs Turg. Muižn. per. 138, halb weltlich.

Avots: ME III, 431

rāpulîgs, kriechend: rāpulīga gaita Kaln. Uozuol. māc. 22.

Avots: ME III, 498

raûdulîgs (li. raudulìngas "kläglich ") Stelp., Fest., raûdelîgs, weinerlich: raudulīga balss. raudulīgi runāt A. XXI, 24. Ķencis runāja ar˙vienu gaudīgāk, gaŗāk un raudulīgāk Kaudz. M. 160. uodi... raudulīgi sīc, pēc asinīm izslāpuši Jauns, raudulīga žē̦luošanās Apsk. v. J. 1905, S. 171. onkulis savieba raudulīgu ģīmi C. T. R. I, 42. pārve̦stuo bērniņu... pabāza pagultē, lai tas nebūtu raudelīgs BW. I, S. 180. nuo baznīcas ārā iedama, māte stipri piespieda kreisuo e̦lku pie durvju stenderes, lai bē̦rns nee̦suot gražīgs un raudelīgs ebenda S. 182. brāļu draudzes raudulīgajām un pārāk mīkstajām dziesmu skaņām Austr.

Avots: ME III, 484

ruñgulîgs AP. "re̦sns, brangs": puika liels nebij, bet tāds r.

Avots: EH II, 384

‡ šaubulīgs, zweifelhaft (?): cik šaubulīga ir teika tā Dünsb. Krista gājiens II, 116.

Avots: EH II, 622

saũlîgs, sonnig; sonnenhell: saulīga diena Balss. saulīgais spuožums Dünsb. pie... saulīgām... laimes debesīm Lautb. Luomi 11.

Avots: ME III, 774

šaûlîgs ² Segewold, albern, flatterhaft.

Avots: ME IV, 7

sīkulîgs, kleinlich: viņš bija sīkulīgs cilvē̦ks, nuo kuŗa lielu ētisku cē̦lumu gaidīt butu smieklīgi Veselis Saules kapsē̦ta 156. sīkulīga te̦nkāšana A. XI, 751.

Avots: ME III, 854

skaitulîgs: ", boshaft, zornig" ME. III, 867 zu ersetzen durch "Lis., jähzornig, aufbrausend".

Avots: EH II, 498

skaitulîgs, boshaft, zomig: ve̦cā lorda skaitulīgais prāts palika arvienu juo nepane̦samāks A. v. J. 1893, S. 212.

Avots: ME III, 867

skrabulîgs, leichtfertig.

Avots: ME II, 885

skribulîgs cilvē̦ks od. skribuļa cilv., ein Unruhiger.

Avots: ME III, 892

smulîgs: tev s. alutiņš Tdz. 43961.

Avots: EH II, 540

smulîgs, schmutzig, sabbelig Fest.

Avots: ME III, 969

snaudulîgs, verschlafen, schläfrig, schlafmützig Etn. III, 168, Konv. ² 2667, Jauns. Vēja ziedi 90.

Avots: ME III, 973

spīdulîgs (li. spindulingas "strahlend" Miežinis), glänzend, leuchtend: spīdulīgas gre̦znuma lietiņas Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 33.

Avots: ME III, 1001

‡ spuogulîgs, widerspiegelnd (?): spuogulīgajā e̦ze̦ra līmenī Jauns. Raksti V, 330.

Avots: EH II, 566

spurgulîgs, von einem kleinen, munteren Kinde (spurgulis

3) gesagt
U.

Avots: ME III, 1032

staigulîgs, unstät: st. vējš MWM. VIII, 2.

Avots: ME III, 1039

‡ stor̂bulīgs ² Seyershof, jähzornig. Vgl. stùrbulîgs.

Avots: EH II, 584

stre̦bulîgs: "aušīgs, straujš" Sermus; "straujš" Orellen: s. zirgs, cilvē̦ks.

Avots: EH II, 585

stre̦bulîgs Wolmarshof, = stre̦buļaîns.

Avots: ME IV, 1085

‡ streipulîgi, = streîpuliski: kājas ... s. knakstināja plānuo le̦dus kārtiņu A. Upītis Laikmetu griežos I, 211.

Avots: EH II, 586

stribulîgs Drosth., das Wesen eines stribulis 3 habend.

Avots: ME IV, 1089

stùrbulîgs: s. (mit ur̃; "kas ātri baidās un skrien" ) zirgs Seyershof.

Avots: EH II, 596

stùrbulîgs Wolmahrshof, das Wesen eines sturbulis habend.

Avots: ME III, 1108

sulîgs, saftig: mīkstuo, sulīguo zâli Apskats 1903, S. 334. sulīga barība Lopkopība Il, 123. uotra (sakne) zaļa, sulīga LP. VI, 15. Subst. sulîgums, das Saftigsein: dārzāji daudz zaudējuši nuo sava sulīguma un garšas Konv.2 512.

Avots: ME III, 1119

šūpulîgs,* wiegend, wiegenartig: šūpulīgā atsperu droška Veselis Saules kapsēta 185.

Avots: ME IV, 110

svè̦tulîgs, scheinheilig: svē̦tulīga izlikšanās Kaudz. M. 66.

Avots: ME III, 1157

tiepulîgs Jaun. mežk. 266, = tiepîgs.

Avots: ME IV, 212

‡ tor̂pulīgs ² Seyershof, schmutzig, mit einer Flüssigkeit besudelt.

Avots: EH II, 689

trakulîgs: puisis uz meitu ar ir citreiz t., - grib dabūt šās ar varēm.

Avots: EH II, 690

trakulîgs Wid., unbändig, toll, ausgelassen, albern, waghalsig: trakulīgi smiekli Stari III, 135. upe . . . daudzreiz tāda trakulīga Libek Pūķis 9.

Avots: ME IV, 220

traukulîgs, ungestüm, unruhig: elektrības iemācītuo traukulīguo ātrumu Veselis Tīrumu ļaudis.

Avots: ME IV, 225

vâjulîgs, schwächlich: vājulīgs vīrs B. Vēstn.

Avots: ME IV, 494

vārgulîgs, schwächlich: ja mans dē̦ls būtu vārgulīgs Kaudz. M. 99.

Avots: ME IV, 504

viêmnulîgs,

1): von regelmässiger Form
BielU.

Avots: EH II, 796

viênmulîgs,

1) viênmuļīgs ² Frauenb., oben und unten gleich dick:
kuoku, kam abi gali ir vieņu re̦snumu bez tešanas, sauc par vîenmuļīgu Frauenb.;

2) vienmulîgs Gold. n. DL., viênmuļîgs ² Siuxt, eintönig:
vienmulīga dzīve. dzīve gāja parastā kārtā vienmuļīgi un sāji CTR. I, 33. vilnīši vienmulīgi vienādi šļakstināja Janš. Bandavā II, 84, vienmulīgu skaņu, kas izklausās tik vienādi vilkta Līgava I, 202. grieze atkārtuoja savu vienmuļīguo saucienu Alm. Meitene no sv. 27.

Avots: ME IV, 662

viêntulîgs, einsam, einsam wohnend U.: izraudzījās kādu vientulīgu vietu BW. I, S. 186. vientulīgie bē̦rzi Austr. kal. v. J. 1893, S. 69.

Avots: ME IV, 667

žaûstulîgs Vīt., = žaûstelîgs.

Avots: ME IV, 792

acs, -s (gen. plur. acu, seltener aču), Demin. actiņu, selten aciņa BW. 1340, 1, ačiņa BW. 2070, 1, acīte, verächtlich ačtele Austr. XVI, 928, aber auch ohne diese Färbung: spridzīgas ačteles Austr. XII, 18, Apsk. I, 656 (li. akìs, apr. nom. pl. ackis, [slav. du. oči, gr. ὄσσε < * okie "Augen", ahd. awizoraht "manifestus", lat. oculus, arm. akn., ai. ákṣ̌i "Auge", s. Fick Wrtb. I, ⁴ 13, Johansson BB. XVIII, 25]),

1) das Auge.

2) statt des ganzen Gesichts:
jāmazgā acis, man muss das Gesicht waschen; acūdens, das Wasser zum Waschen des Gesichts; pabīdīt ce̦puri uz acīm; uz aci likties, sich hinlegen (Grünh.).

3) st. der sehenden Person:
pilī nedrīkstējusi sieva acis rādīt LP. I, 119, habe sich nicht zeigen dürfen. kuŗu (vadīs) smilšu kalniņā, mūžam acis neredzēs BW. 269, 5. piesargies, ka manās acīs tu vairs nerādies (Adam.). vai tad es tīši viņam acīs skriešu? LP. I, 80. lai puisis steidzuoties pruom nuo viņa acīm LP. II, 78. kamē̦r manas acis platas, solange ich lebe.

4) zur Bezeichnung der Gegenwart, der sorgfältigen Aufsicht:
tu manās acīs in meiner Gegenwart) ķeries meitām klāt. Sprw. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs. ārā daudz acu, mājās nevienas. saimnieka acs var vairāk padarīt, nekā viņa abas ruokas. acīm vajaga būt priekšā un pakaļā JK. II, 96. acīm dzīvot, vorsichtig sein; bez acīm būt, unvorsichtig sein. Zu einem, der eine Sache, die vor der Nase steht, nicht finden kann, sagt man: vai pakausī acis, ka neredzi? ņem acis pirkstuos, ja vēl neredzi! paņem acis ruokā, de̦guns parādīs Etn. IV, 77.

5) Das Auge wird als das edelste Sinnesorgan besonders geschätzt und gehütet, daher

a) in Vergleichungen: sargāt savu guodu kā acis oder aci pierē. vīrs mīlēja savu sievu kā acu raugu (Augapfel).
ve̦cāku acu raugi (die herzlich geliebten Kinder) nuoklīduši uz neceļiem Vēr. I, 614. duodi, vai acs, vai galva, haue ohne jegliche Schonung. rauj, zuog vai acis nuo pieres ārā, man betrügt, bestiehlt einen vor sichtigen Augen;

b) in Verwünschungen: kad tev acis izsprāgtu! kad tev acis kā skriemeļi izve̦ltuos!

6) Auch dem Verstande, dem Geiste, der Natur werden Augen beigelegt:
gara, prāta acis, das innere A., das A. des Verstandes. kad daba atplēta acis...

7) Uneigentl. von augenähnlichen, runden Dingen:
Jau kuoki acis me̦t, die Bäume gewinnen schon Knospen; rāceņa a., die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime, virsējās kartupeļu acis dze̦n asnus Peng. 47; adatas acs, Nadelöhr; adīkļam acis izlaist, nuolaist, uzmest, eine Masche fallen lassen, aufwerfen; zivis ieķeŗas tīkla acīs (Maschen); tumsas acs, die aus gröberem Garn gestrickten Maschen des Netzes Etn. II, 105; dzirnavu acs, das Loch in der Mitte des Mühlsteins, in welches das Getreide geschüttet wird; kāršu acis, die Augen in den Spielkarten: duodi, meti, taupi acis; sakts acs, ein Stein in der Spange; acis, die an den Enden der zu Flössen zusammengebundenen Balken ausgebohrten od. ausgehauenen Löcher, auch ausis genannt Etn. IV, 61; tauku a., die Fettropfen auf einer Flüssigkeit; vardes a., (gew. var̂žacs), das Hühnerauge; acis, im Weizenfelde unbewachsene Stellen (Grünh.); mit acis werden auch offene, Wasser enthaltende Grüfte in Morästen, oder runde, tiefe Stellen im Wasser genannt, vielfach ve̦lna a. LP. VII, 127; ecēšas uz acīm sviest, die Egge umkehren, so dass die spitzen Zähne nach oben kommen; ähnlich apsviest galdu uz acīm RKr. XVI, 219 und apvērst ve̦lē̦nu uz acīm; dzērves acs [in Kabillen; dzērvacs], Brechnuss.

8) In Verbindung mit Adj.: acis brūnas, [rudas], me̦lnas, pe̦lē̦kas, tumšas, zilas, gaišpe̦lē̦kas, gaišzilas; - gaišas, skaidras, platas, ve̦se̦las, labas, spuožas, spuodras, spulgas, spridzīgas, dedzīgas, ugunīgas, skaistas, kvē̦luošas, mirdzuošas, dzelmīgas Pump., abgrundtief,
jautras, spirgtas, lebhaft, tumšas, trübe, šauras, iegrimušas, iedubušas, (St.), eingefallen, kuosainas, pūžņainas, triefend, sarkanas, iekaisušas, izraudātas, verweint, miegainas, nedzīvas, gļē̦vulīgas, schwach, nejaukas, vājas, valganas, aklas, stulbas, - mīlīgas, kaislīgas, vienaldzīgas, ļaunas, skaudīgas, nelabas, böse, neidisch, falsch, nekaunīgas; - skatīties baltām (grimmig), gaŗām (gleichgültig), platām (aufmerksam), kailām (bloss) acīm uz kaut kuo, greizām acīm uzlūkuot, mit ungünstigen Augen ansehen; strādāt, ka vai acis zaļas paliek oder nuo pieres le̦c, sagt man von einer schweren Arbeit.

9) In Vergleichen:
acis kā bunduļi, spundes, von hervorquellenden Augen; a. kā šķĪvji, kā skriemeļi, von grossen Aug., a. apaļas kā puogas, von eingefallenen A.; a. kā timpas, A. wie Kerzen, breit; a. kā vanagam, kaķim, scharfsichtig.

10) In Verbindung mit Verben:

a) Nom.: acs asaruo, tränt.
acis darba izbijās, ruokas, darba nebijās BW. 6553; acis asaras birdina, vergiessen Tränen. acs nuobrīnas, ruoka padara (Sprw.). tautu dē̦la acis de̦g, dzirkst, uz manim rauguoties Ltd. 1148, funkeln. acis grib, sirds vairs neņe̦m pretī, sagt man, wenn man vollständing satt ist. acis kaunas, die Augen sind blöde; acis pašu laiku krita oder salipa cieti, fielen eben zu; acis laistās laimībā, leuchten; acis mieluojas, weiden sich; a. milst, die A. werden dunkel. tu man neesi tik daudz devis, cik acs var nest Sprw., du hast mir nicht soviel gegeben, wieviel das Auge tragen kann, d. h. nichts. acis niez, būs jāraud. a. nelabi raugās, sehen unheimlich. ja labā acs raustās (zuckt), tad jāraud. kuo acis nere̦dz, tuo sirds aizmirst, aus den Augen, aus dem Sinn; acis atveŗas, öffnen sich, aizveŗas, schliessen sich; zibina, blitzen, zvē̦ruo, glühen;

b) Akk.: izberzēt, izburzīt, trīt acis oder izberzēt miegu nuo acīm, den Schlaf aus den Augen wischen;
acis buolīt, valbīt; iegriež kā vilks acis pierē, verdreht RKr. VI, 996. puisis pacēlis acis un ieraudzījis ve̦lnu LP. III, 43; aizdarīt (schliessen) acis uz mūžu. kas neatdara acis, atdara maku; acis nuodurt (pie zemes durt, zemē mest U.), senken; izdurt, blenden; a. izgāzt, dass. LP. V, 191; acis griezt, pagriezt, wenden; uz mani viņa ir acis nepagrieza, würdigte mich keines Blickes; pārgriezt, verdrehen, gruozīt, drehen, aizlaist, schliessen; acis nuolaist,

a) die Augen senken

b) ābuoļi tādi, ka netīk ne acis nuolaist, dass man kein Auge abwenden kann;
nee̦smu ne acu salicis, habe kein Auge zugetan; miegs acis lipina (zudrücken) tik saldi, ka nevar gandrīz ne atturēties LP. I, 63; buojāt, maitāt verderben; a. apmānīt, mit Blendwerk täuschen; mest, pamest, richten, wenden: uz kājām acis meta, ne uz spuoža vainadziņa Ltd. 1075. saimnieka dē̦ls metis acis uz nabaga bārenīti. pametiet oder uzmetiet kādu aci uz bē̦rnu, habt ein Auge auf das Kind; acis mieluot, weiden; acis oder acīm mirkšķināt, mit den Augen blinzeln; ze̦mi acis nest Ltd. 1239, vor Schande die Augen niederschlagen; atplēt acis, gan redzēsi; ieplèst, vor Furcht, Erstaunen aufreissen. visas acis izraudāju Ltd. 1729; aci nuoraut, ein wenig schlafen Mit,; acis aizsegt aiz kauna, vor Scham verdecken LP. III, 41; izsist, ausschlagen, a. pasist uz zemi LP. 69, auf die Erde blicken; nāve aizspiež acis. kas acis šķielē (schielt), tas melis. kurp man acis vērst? wenden; pavērt, etwas öffnen, aizvērt, schliessen; miegs ve̦lk acis ar varu cieti;

c) Lokat. Von grosser Dunkelheit sagt man:
uznāk tāds tumżums lai acī duŗ LP. IV, 199; palika tumšs, ka nevarēja paredzēt, ne acī duŗams LP. VI, 244; [tik tumżs, ka duŗ vai acis laukā Kabillen]; durties acīs, in die Augen stechen, ein Dorn im Auge sein: tāda mīlestība trakāki dūrusies acīs nekā dadzis LP. I, 119. puisē̦nam vājais krabiņš iekrīt acīs LP. II, 76, wohl nach dem deutsch. "in die Augen fallen". tāds jau tev tagad vai acīs kāpj iekšā (Siliņ) oder acīs līst, aufdringlich sein. tagad bē̦rni ve̦cākiem acīs le̦c, barsch anfahren. Tūlīn tu man kal tuo acīs, vorwerfen; miglu acīs laist, Sand in die Augen streuen. vīrs neredzējis vairs drudža visu savu mūžu ne acīs Etn. III, 32, habe mit seinen Augen nicht mehr gesehen; nevaru viņu ieredzēt, ieraudzīt ne savās acīs, ne pa acu galam, ne acu galā, ich kann ihn garnicht leiden; saskatīties acīs, sich in die Augen sehen; d) Dat. u. Instr.: es savu pēlējiņu ne acīm neredzēju, verstärktes"sehen". tuo es redzēju pats savām acīm; acīm re̦dzuot, auch rauguoties, zusehends, offenbar: un tad auga arī abi puisē̦ni, tīri acīm re̦dzuot LP. IV, 136. tas acīm re̦dzuot nav tiesa, das ist offenbar wahr; mest ar acīm, winken. ve̦lns kuoda akmentiņus, lai zils gar acīm me̦tas, dass es blau vor den Augen wird LP. III, 90. skaties ar acīm, ne ar muti, Sprw.; ar acīm aprīt, verschlingen. darīdama visu, kuo tikai nuo acīm nuoskārta LP. VII, 514, was sie an den Augen absah. strādā uz acīm uzkritis, er arbeitet sehr eifrig; aiz acīm runāt, hinter dem Rücken (gew. aiz muguras) Böses nachsagen. Nerft.

Kļūdu labojums:
6553=6853

Avots: ME I, 7, 8, 9

àizgàite, àizgàita (aus àiz + gàita),

1) Hindernis, Verhindertsein, Mangel an Musse; Unglück, Unfall:
viņa dzīve bij nīkulīga un pilna dažādām likstām un aizgaitām Līb. P. 42; [ja suns uz celiņiem ķēzijas, tad tas ir uz kādu aizgaitu: vai nu būs kādam nuo mājas jāaiziet, jeb būs kāds cits sliktums Erlaa];

2) Krankheit:
kā nu nemirs, viņam tā aizgaita jau agrāki bij Kok.;

3) Ausrede, Vorwand, Grund:
viņš nepaguva ne kaut kā vēl teikt aizgaitei A. XII, 110; grābstījās pēc aizgaitēm A. XII, 813; neatrada nekādas aizgaites, nedz ievē̦ruojama ieme̦sla A. XII, 883; mākslas darbu aizgaitā (unter dem Vorwande, vorschützend) sapulcējās A. XII, 27; varēji jau atnākt, - nebij nekādas aizgaitas (Grund) Grosdohn;

4) ein Gang
(gaita) anstatt eines Andern.

Avots: ME I, 25

‡ atcẽ̦rtât Wolmarshof, (die Schneide) abstumpfen: a. izkapti (nemākulīgi pļaujuot).

Avots: EH I, 137

bẽ̦rzs, [be̦r̂zs ² Bielenstein LSpr. I, 58, bẽ̦rza Nabben, Neu-Salis, Mag. IV 2, 159, Lng., Elvers Liber mem. Lett. 102], bẽrze Rkr. XVI, 225, [Dond., Wandsen Mag. III, 1, 112 ("in ganz Kurland"; gemeint ist wohl Westkurland), BW. 23932, 11 var. und 30651 var.] Demin. bẽrziņš, bẽrztiņš, bẽrztuliņš, bẽrzulis BW. 34039, 21 var., bẽrzuliņš, BW. 740, 2762, 5771, verächtlich - bẽrželis, die Birke: smuidrs, kupls, nuolīčis, ē̦nains, vientulīgs bẽ̦rzs; baltais bē̦rzs betula alba. Im VL. werden unterschieden purva bē̦rzi, Sumpfbirken, von āra, āru od. lauka od. zemes be̦'rzi, im freien Felde wachsenden Birken, Maserbirken: purva bē̦rza rīksti griezu āru (āra, lauka) bē̦rze starpiņā BW. 15449; 1271. audz bērziņi (Var.: bērztiņi), nelapuo 11055. viņš trīcēja kâ bē̦rzu (gew. apšu) lapa. izdēd kâ bē̦rzu lapa. bē̦rzu uoglē ilgāki uguns stāv. tev brūtgans od. brūte vēl bē̦rza galā od. bē̦rzgalā, sagt man zu Mädchen und Knaben, die zu früzeitig vom Heiraten reden. diezgan viņs ir bē̦rza siera ēdis, er hat genug Prügel bekommen Latv. bē̦rza piens RKr. XV, 107, Ruten (mit Knospen). bē̦rzu sulas, Birkwasser. Zu li. bęl;ržas (plur. béržai). apr. berse, r. берёз sloven brèz, ae. beorc, osset. bärz "Birke", ai. bhūrja-ḥ "Art Birke", [alb. barϑ "weiss" li. beršta "wird weiss" u. a.; vgl. Wiedemann IF. I, 512, Berneker Wrtb. I, 52, Walde Wrtb. ² 314 u. a.]

Avots: ME I, 292

‡ blor̃stiķis Wainsel n. FBR. XIV, 88, (mit or̂ ² ) Salis, ein Fasler, Schwatzer: b. ir tāds, kas pasaulīgi pulk[a] aplam runā un plorkš, kur nevajaga Salis. Vgl. blur̂kstêt.

Avots: EH I, 231

[II činkulis,

1) jem., der eine Arbeit nur protestierend und sich beklagend verrichtet
Siliņ, (dafür auch činkulīgs cilvē̦ks);

2) "ein zäher Mensch, mit dem man viel feilschen muss"
Gramsden; ein rechthaberischer Mensch Rönnen.]

Avots: ME I, 413

‡ l dèlderis ² Lettg. "sadrupis, dre̦bulīgs, saktitis cilvē̦ks".

Avots: EH I, 314

‡ dīcîgs PV. "= dīkulīgs".

Avots: EH I, 325

drēberis,

1) ein schnelles, feuriges Pferd,
ātrs, jauns zirgs, kas skrien dre̦be̦lē̦damies, trakuodams Bers.; ein unbändiges Pferd, ein unbändiger (trakulīgs) Mensch Kokn., Lasd.;

2) ein grosses, mageres Pferd
Nötkensh., Alt- Rahden, A. XI, 761. Aus d. Traber?

Avots: ME I, 497

‡ ē̦dūkšņains Warkl. "sulīgs": ē̦. ābuols.

Avots: EH I, 371

‡ èlderêt ² , -ēju Sonnaxt "= klejuôt, staigalêt; draiskulīgi iet".

Avots: EH I, 367

‡ el˜derîgs Kal. "trakulīgs": e. cilvē̦ks.

Avots: EH I, 367

gur̃kstêt Ahs., -u, -ẽju, Drsth., [Dunika], Dond., [gur̂kstêt Lis., Jürg. u. a., gùkstêt ² Kl.], gur̂kšķêt Gr. -Sess., Druw., gur̂kšêt [Lis.],

1) knistern:
mīksts sniegs spiežuot gurkst od. gurkš(ķ). lini gurkst, kad tuos iztīrītus spiež kuopā. nuomazgājies tik balts, ka gur̂kst ² vien [Stenden], Kand.;

2) zischen:
ūdens izšļakst gurkšē̦dams Vēr. II, 1166;

3) kollern, knurren:
vē̦de̦rs saka nepatīkami gurkstēt (in Kand.: vē̦de̦rs kurksi) Vēr. II, 854;

4) quarren:
peldēja putni, uomulīgi gurkstē̦dami Skalbe. Vgl. gurdzêt und kurkstêt.

Avots: ME I, 683, 684

ìeduõmât, auf etwas verfallen, auf etwas kommen, sich an etwas erinnern: "tad es aiziešu", viņš piepēži ieduomāja Apsk. v. J. 1905, S. 546. tu ne˙maz nevari ieduomāt, cik es vientulīgs jūtuos Vēr. I, 1199. tu arī par visu ieduomā! Blaum. cik es tevi ieduomāju, tik es gauži nuoraudāju BW. 3257. ieduomāju nemākuot četru nīšu audekliņa BW. 7327. var. Refl. - tiês,

1) auf etwas verfallen, sich an etwas erinnern, eingedenk werden, sich an etas erinnern, eingedenk werden:
viņš tikai ieduomājās naktī, ka viņš grāmatu aizmirsis LP. VII, 84. viņš ieduomājās sava tē̦va A. XI, 98. pats ieduomājas e̦sam debesīs LP. IV, 19. ne˙vienas meitas ne ieduomāties atrast LP. V, 110;

2) sich einbilden.

Avots: ME II, 12

izdzîve, leichtes, genussvolles Leben, [vaļīga, uomulīga dzīve sabiedrībā vai viesībās Fest., Stelp.]: man bij it branga izdzīve LP. VI, 146. tur vaļīga izdzīve Vēr. I, 764. cik tur laba izdzīve! LP. VI, 453. plaša (Egl.), zaļa izdzīve Kaudz. M.

Avots: ME I, 733

‡ izriẽtinât Wolmarshof, die Milch im Euter verflüchtigen lassen ("ļaut pienam izrietēt"): nemākulīgi slaucuot, var guovi i.

Avots: EH I, 477

izskata, izskate, das Aussehen, das Äussere, die Aussicht: viņai pazuda gaudulīga izskata LA. tur tiem ir laba izskate Dünsb. bij branga izskate uz turieni Sil. (Gew. izskats).

Avots: ME I, 798

ju ,- als Praefix in dem sogenannten Debitiv statt jà-, aber nicht zur Bezeichnung der Notwendigkeit, sondern

a) des Mittels: man nav jubrauc, ich nabe nichts zum Fahren.
ienes ūdeni jumazgājas, bringe Wasser zum Waschen Kaul.;

b) des Ortes, wo die durch den Debitiv ausgedrückte Tätigkeit stattfindet:
es vedīšu tev zīda šņuores vilnānītes jukaltē, ich werde dir seidene Schnüre bringen zum Trocknen der v. Mag. XVII, 105. nav telīšu jupagana, ich habe keinen Ort zum Weiden der Kälber. lai stāv zaļš uozuoliņš bitītēm julīguo BW. 29105;

c)

das Praefix ju - vertritt den Akk. Sing. eines Relativpronomens: man nav juē̦d, ich habe nichts zum Essen,
kuo ēst. [Vgl. Le. Gr. 685.]

Avots: ME II, 114, 115

ķieviẽte [mit hypernormalem ie für ī?], der Kiebitz Nerft: vasarā gavilēja gani un klaigāja talviķi un ķievietes Jauns. ejuot pa pļavas malu, izbiedēju snaudulīgu ķievieti Jauns. - S. ķīvīte.

Avots: ME II, 390

III làmpa ^2: "nevīžīgs cilvē̦ks" Saikava; "nederīgs, mīkstčaulīgs cilvē̦ks" AP. Identisch mit làmpa ^{2 II?}

Avots: EH I, 718

I ļe̦pe̦ns,

1) schwach, nicht stramm
[Grünh., Brucken, Roop, Nurmhusen, Sessw., Mar., N.-Schwanb., Stomersee (gespr. ļapans)]: ļe̦pe̦nas kājas;

[2) klebrig:
ļe̦pe̦ns sniegs Jürg., ļe̦pe̦na zeme MSil.;

3) "dre̦bulīgi mīksts" (nur vom Fleisch):
ļ. taukums Lennew. Zu lept?]

Avots: ME II, 537, 538

līpinât,

1) kleben machen, (die Augen) schliessen:
miegs acis līpina AP., LP. I, 63, IV, 112. bet pret pusnakti nevar vairs paciest, cik saldi acis līpina LP. IV, 59. lîpinât ² Ruj., ankleben (tr.);

2) intr., mit kleinen Schritten laufen
Mar.; sich langsam vorwärtsbewegen, kriechen: pa matiem utis līpina Druw. n. Etn. II, 161;

3) kreichen, flackern, flimmern, glimmen:
uguntiņa drusku vien līpināja Lubn. [skalu liesmiņa līpināja uz dzišanu Fest.] zila liesmiņa līpina virs uoglēm Balss. pret saulīti ezeriņi līpināt līpināja BW. 21018;

4) flackern machen, flackern, flimmern lassen:
svecīte tik tik līpināja savu liesmiņu Niedra; [die tränenschweren Augenlider bewegen (wie beim Weinen) Fest.; blinzeln: acis vien lìpināja Austriņš M. Z. 51; Vērpetē 20]. Refl. -tiês,

1) [steigen?]:
dvaša pildīja izkuoptuo dārzu un līpinājās uz augšu Egl.;

2) [lĩpinâtiês], sich um eines Vorteils willen kriechersch anschmiegen
[Bers.]: Vidzemes muižnieki sāka līpināties ap puoļu pāniem Niedra;

3) [lîpinâtiês Drosth., lìpinâtiês Jürg., N. - Peb.], flackern, flimmern:
ciemu luoguos raudulīgi skala uguns līpinās A. XVI, 725. uguns liesmas līpinās C. vai redz[i], kâ zibins līpinās? Plūd. Rakst. I, 56. [Zu lipt?]

Avots: ME II, 489, 490

‡ ļùrbāns ² Kaltenbr. "glē̦vulīgs nuolaidīgs vīrietis".

Avots: EH I, 774

‡ ļur̃bât Seyershof, verspotten. Refl. -tiês Seyershof "nemākulīgi rīkuoties un niekuoties"; laiks ar ļurbājas, kad ne lāgā līst, ne nelīst.

Avots: EH I, 774

mîkstčauls Adj., [= mîkstčaulīgs: mīkstčaula uola Bers., N. - Peb.; zart Manz. Lettus]. mīkstčaula [gen. s.?] egle, die weisse Tanne U.

Avots: ME II, 642

I miza, die Rinde, Schale: šim kuokam, ābuolam bieza miza. miza it tā augu, augļa daļa, kas ietērpj augu, augļu sulīgās daļas un tās aizsargā pret kaitīgiem ārējiem iespaidiem. - utu miza, ein Schimpfwort, etwa: Lausekerl LP. I, 129. [Der Pl. mizas, Prügel: es jums nuoduošu tādas mizas, ka dibe̦ngals dzert prasīs Tuckum. - Nach Petersson Balt. - slav. Wortstud. 45 f. zu arm. mizu "membrana" und poln. miazd(r)a od. mizdra "Häutchen" u. a.; anders zu slav. mežga "Splint") Zubatý AfslPh. XVI, 400.]

Avots: ME II, 639

‡ mokurêt,

1) "spaidīt, murdzīt, pamuocīt" Salis;

2) "nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties)" Seyershof: tagad viņš (ein neugeborenes Kind)
tâ mokurē; vē̦lāk laidīs ruokas pa gaisu.

Avots: EH I, 827

moļļât: auch Stenden; hin und her wälzen: večiņa moļļā gaļas gabalu pa bezzuobu muti; nevar saēst Lems., Seyershof; ohne Lust od. unbeholfen (fr)essen Seyershof: zirgs moļļā auzas; negrib vairs ēst. Refl. -tiês: auch Lems., Stenden; ungeschickt etwas tun Seyershof: kuo viņi tur tik daudz moļļājas ap tuo zirgu (= nemākulīgi jūdz)?

Avots: EH I, 827

muļinât, herumwühlen, nicht vom Flecke kommen [PS., Jürg.], ohne Zähne essen: viņš muļina ēdienu pa muti, ne˙maz lāga neē̦d gaļu Līn.; ["viļāt spaidīt, mīcīt un pie tam samurkšķīt; neveikli, nemākulīgi un ilgi kuo darīt" Nötk.].

Avots: ME II, 666

‡ ņir̂gt; -dzu Schnehpeln, Siuxt, = ņir̂gâtiês 1: ņirdz, kâ tu gribi! Siuxt. braulīgi ņirdzuošus faunus Janš. Dzimtene V, 375. Subst. ņirgšana "?": smaidīga pretim ņirgšana Janš. Līgava I, 324. Auch reflexiv: viņa smaidīšana vienmē̦r izskatījās pēc ņirgšanās ("?") uz kuošanu Veldre Dižmuiža 49.

Avots: EH II, 114

nùočẽrkstêt, intr., einen piependen, plärrenden ton von sich geben: viņš savieba ģīmi un ņaukulīgi nuočērkstēja Dok. A.

Avots: ME II, 770

‡ nuopuršķêt, = nùopur̂kšķêt: zirgs uomulīgā stāvuoklī nuopuršk, ka tāļu var dzirdēt Heidenfeld. Refl. -tiês, = nùopur̂kškêtiês: kēvine stipri nuosapuršķēja Jauns. B. gr. ³ I,.59.

Avots: EH II, 78

pakuluôt,

[1) zu Hede machen:
nemākulīgs kulstītājs linus pakuluo Bauske, Sessau, Vīt. kuo tu tuo dziju pakuluo? Jürg.;

2) intr., hedicht werden]:
aude̦kla dzijas jāvelē ve̦cā mēnesī, tad nepakuluojuot Etn. II, 191, [Mar., Sessw., Serben, Segew., Ruj., Lems., N.-Peb., Bauske, Tals. u. a. - Refl. -tiês, hedicht, haarig werden Fest.: aukla sāk pakuluoties Jürg. sausi lini kulstuot pakuluojas Vīt.].

Avots: ME III, 50, 51

‡ peckelêt(iês) "krāsuot" Kalz., Lubn.: vai duosi man krāsuot vai pats peckelēsi? nemākulīgi ar krāsām peckelēties.

Avots: EH XIII, 218

pìeticîgs,

1) genügsam; zufrieden;
pieticīgs viņš nuostājas ē̦nā Vēr. II, 718. tas savā jaunības pieticīgā neprašā vēl kaunējās vēlēties tik lielu blāķi pasaulīguo labumu Seibolt. nabadziņi ir pieticīgi ar tuo mazumiņu, kas jau tiem ir JK. III, 67;

2) =uzticīgs, treu:
tie darīja tuo pieticīgi (... sie es auf Glauben hapdelten) Glück II Kön. 22, 7.

Avots: ME III, 304

pìetiecîgs,

1) genügsam
U.: Pāvuls stāvēja... žāvādamies... it kâ ceļavīrs, kuŗš taisās uomulīgi un pietiecīgi uz gaŗu, bezrūpīgu miegu Kaudz. M. 157;

2) genügend
U.

Avots: ME III, 304

pìevàldît, im Zaum halten, beherrschen: (zirgs) e̦suot palicis pārgalvīgs, viņš pa priekšu būšuot drusku jāpievalda, kamē̦r . . . varēšuot uz viņa jāt Balss. lai pievalda vien labāk savas žaunas A. XXI, 757, er möge lieber das Maul halten. Refl. -tiês, sich beherrschen, sich im Zaum halten: kādu gadu liekulīgi pievaldījies, sāka dzīvuot vēl nebēdīgāki Aps. IV, 87.

Avots: ME III, 308

piñtiķîgs,

1) "gražīgs, tiepīgs, dusmīgs" Peb. u. a.: bēris palicis tik pintiķīgs Jauna Raža IV, 98;

2) "gļē̦vulīgs, mazvērtīgs" Kursiten; "muļķīgs" Selg.;

3) "raudulīgs, izlutināts" Serben, Las., Sessw., Selsau;

4) "ākstīgs" Mar., Serben;

5) "uzpūtīgs" N.-Peb.

Avots: ME III, 221

pirska, = pir̂slis I: ķēve aizskrēja pa lauku kâ pirska. trakulīga skuke iet kâ pirska Gulben, Römershof; "kas ātri dusmuojas" Aahof, Festen, Golg., A: Schwanb. u. a.

Avots: ME III, 227

piršķa,

1) "?": labāk ņēmu piršķas meitu nekâ... kāsētāju VL. aus Lubn.;

2) "jem., der nichts ausrichten kann und seIn Versprechen nicht hält"
Vank.; "draiskulīgs, gražīgs cilvē̦ks" Druw.

Avots: ME III, 228

pur̃slîgs Gr.-Sessau, pùrslîgs ² Fest., böse, zornig, jähzornig, heftig, schnell aufreizbar: tu esi ļuoti purslīgs (apskaitulīgs), - kâ purslis Druw. n. RKr. XVII, 75; "kas daudz purslājas" Etn. IV, 167.

Avots: ME III, 420

‡ raizêtiês (li. ráižytis "sich wiederholt recken") Bērzgale "neaistētiski gruozīties, savu ķermeni šķuobīt; nemākulīgi, ieduomīgi le̦puoties". Zu li. réižtis "sich brüsten", ahd. reichen "darreichen, sich erstrecken" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 347 f.

Avots: EH II, 352

‡ rãsnis (?) Warkl. "tiepīgi raudulīgs bē̦rns".

Avots: EH II, 361

razîgs "trakulīgs, kuodīgs": r. cilvē̦ks. suns Ringmundshof; mit ā (zu rāzēties)?

Avots: ME III, 492

‡ re̦snkâtis, der Dickstielige: le̦knais purva augs, sulīgais r. Līg. medn. 157.

Avots: EH II, 367

rukstêt Bers., rukstêt Ahs., Wid., rukšêt U., Karls., Ar., Lems. n. FBR. IV, 95, rukšêt Wid., rukšķêt Lubn., -u, -ẽju, freqn. rukstinât, rukstinkt, rukšinât U., Mar., rukškinât Celm., rukšķinât Wid., auch ein Refl. rukstêtiês (z. B. in Lubn.), -uôs, -ẽjubs, grunzen: cūka, sivē̦ns, vepris rukst, rukš(ķ). tie jau blēj tik pat kâ aitas un rukst kâ cūkas De̦glavs Rīga II, 1, 220. cūkas aizgaldā rukstēja pēc ēdiena Latv. cūka rukšķeja uomulīgi Stari II, 927. (līgaviņa) iet garam šņaukādama, kâ cūciņa rukšē̦dama BW. 26611 var. (līgaviņa) kâ cūciņa rukstējās (Var.: rukšķināja, rekšināja) 23913, 8 var. Etwa zu mir. rucht "Gebrüll; Schwein", ahd. rohōn "brüllen, grunzen" ?

Avots: ME III,

saîvêt ² Nigr., saivuôt U., tr., (das Weberschiffchen) mit Garn umwickeln Allunan n. U.: bārenīte saivēja dzijas Janš. Bārenīte 85. saivējamā rateņa vienmulīgi dzieduošais rūciens Paipala 4.

Avots: ME II, 638

šal˜deris Smilten, (mit àl ² ) Selsau, Sessw., N. - Schwanb., Sauken, Saikava, Lubn., ein oberflächlicher Mensch (Kalz., Daudsewas), Windbeutel U., = draiska Memelshof u. a.; wer in der Eile etwas falsch tut Serben, Sermus, Lennew. ("mit âl"). Aus mnd. schaller "herumstreifender Possenreisser". U. gibt auch ein darauf beruhendes Adj. šalde̦rs (?), flatterhaft, ausschweifend, wild, und auch aus Lubn. wird šàldars ² (= trakulīgs) zirgs mitgeteilt, wo das suffixale a aus e, entstanden sein kann.

Avots: ME IV, 2

šâstît Kl., Bers., Druw., Erlaa, Festen, Odensee, Selsau, Sessw., Tirs., unterbringen Gr. - Sessau: tik daudz piena, ka nevar ne˙kur šāstīt (likt) Erlaa. kâ tevi te vēl varēs šāstīt? A. XI, 101. Refl. -tiês, = dēties I 1, Ruhe finden: ne˙kur nevaru šâstīties Bers., Saikava, Lasd., Kreuzb. nevar vairs šâstīties aiz nepacietības Fest.; šâstities Nötk., Lub. "= dauzīties"; in Sessw. ="ālēties [auch in Bers.], lielīgi runāt, draiskulīgi izturēties, vieglprātīgi mē̦tāties ar naudu"; in Druw. (mit â) = "dēties, laiku pavadīt; slaistīties

Avots: ME IV, 13

selîgs: tā cūka ir traki selīga: katru reizi pulk[a] sivē̦nu Seyershof. baltie zirņi ir selīgi (liefern eine gute Ernte). - "juo sulīgus" ME. III, 816 zu verbessem in "juo selīgus".

Avots: EH XVI, 476

selîgs, sich rasch fortpflanzend Neik. n. U., Wolm., Ruj.: selīga suga U. dvēsele dara pārējuos (sc.: augļus un kustaiņus) . . . juo rasmīgus, juo sulīgus Pūrs I, 104.

Avots: ME III, 816

skārņi (?), = sārņi: pasaulīgie skārņi nuo viņa nuokrita. Eher wohl aus mnd. scharn "Mist" als zu šķir̃t.

Avots: ME III, 880

šķeternieks,

1): mit šķeternieki im Zitat ME. IV, 30 sind "Fladdergeister"
des deutschen Originals wiedergegeben; "wer beim Gehen die gerade Richtung nicht einhalten kann" Pankelhof; "draiskulīgs cilvē̦ks" Lubn; ‡

2) ein Zwirnender
Sessau: šis bē̦rns ir liels š. (will auch ohne Erlaubnis zwirnen); ‡

3) ein Händelmacher
(strīdnieks, ķibelnieks) Stender Deutsch-lett. Wrtb. ‡ Fem. šķeterniece,

1) = šķeternīca BW. 25226 var.;

2) "eine schnell Sprechende"
Heidenfeld;

3) "sieviete, kas ar puišiem jaucas" Lubn.;

4) = šķetere 3 (?): pate griežas un šķetējas kâ š. Janš. Mežv. ļ. I, 315.

Avots: EH II, 632

I skrebelis: "draiskulīgs bē̦rns" Saikava.

Avots: EH II, 508

slàicît ^2, -ku,-cĩju, tr., recken, strecken,: rekeln: garām krāsni, garām suolu slaiku (Var.: stiepu) savu augumiņu BW. 7633. s. ruokas uz augšu Gr.Buschhof. putni slaika kaklu Memelshof, Saikava, Selsau, Warkl. Refl. -tiês, Saikava, sich rekeln, recken Fest., Lubn., in wachem Zustande im Bett? liegen bleiben Saikava: viņš slaicījās un žāvājās, kâ tuo cilvēks dara lielā nuogurumā Zalktis. piecēlies nuo rīta, viņš gultā slaikās Saikava. pie . .. dārziņa sē̦tas uomulīgi slaicījās kaķis R. Sk. II, 225. kuoki upē slaikās (heben sich beim Flössen aneinander geratend) Warkl. - Anscheinend zu sliekt; zur Bed. vgl. slaistît: sliet.

Avots: ME III, 912

‡ smieklains, zum Lachen geneigt (?): dakteris kļuva uomulīgāks, runīgāks, smieklaināks Janš. Dzimtene II, 220.

Avots: EH II, 539

smur̃gât, ‡

2) "izniekuot" Seyershof: viņš mani trīs reizes nuo vietas smurgāja ar tuo pļavu, - tagad es vairs neticu. Refl. -tiês: "mazgāties laistuot ūdeni vis˙apkārt": pīlē̦ni pa ūdeni smur̂gājas ² Frauenb.; "darbuoties nemākulīgi, neveikli, ar pūlēm, netīrs kļūdams, darīt kuo neapduomātu, nepiemē̦ruotu vai nevajadzīgu" (mit ur̃ ) Salis: s. ar ēdienu Salis. s. gar kājām ebenda. es vairs neiešu ar baļķiem s. (= mežā baļķus zāģēt) Seyershof.

Avots: EH II, 540

šņe̦r̃ga: wer an der Speise mäkelt Lemb., Smilt.; "kas šņe̦rgājas" (mit e̦r̂) PV.; "čīkstulis, raudulis" (mit e̦r̂) PV.; iegādāts tāds š. (= šņerglis 4; gemeint ist ein Ferkel), kas ne˙maz neē̦d (wo?). "starpība starp šņe̦rgu un šņe̦rku ir tāda, ka šņe̦rka ir spītīgs, bet šņe̦rga - vairāk raudulīgs, muļķīgs" PV.

Avots: EH II, 652

spîdulis (li. spindulỹs "Glanz"),

1) was glänzt, leuchtet, schimmert, eine glänzende Sache
Dr., Wid.: pulksteņa ķēde ar . . . spīduļiem, kas tur klāt karājas Kaudz. M. 32. spīdulīši karājas ausīs Jaunie mērn. laiki I, 16. aiz pasaulīgu ruotu spīduļiem 24. apkārusies spîduļiem (mit glänzendem Tand) Jürg.; "ein angezündeter, in die Runde gedrehter Holzspan" Bauske;

2) spīduļi, noctiluca Konv. ² 2714.

Avots: ME III, 1001

stāšķā (Ioc. s.), = lat. instar; šās sulīgās uogas ē̦du tikai dzeršanas stāšķā, juo man gribas dzert Gulben.

Avots: ME III, 1051

‡ stem̂perêt ² , -ēju Seyershof, "neveikli un nemākulīgi stāvēt, celties stāvus un staigāt": bē̦rns jau sāk uz kājām s.

Avots: EH II, 576

sturmaîns,

1): s. laiks BielU., Wetter mit vielen Regenschauern;

2): tas nav tāds s. ("stre̦bulīgs, ātrs"; mit ur̃), bet ir tāds vientiesīgāks Orellen.

Avots: EH II, 596

‡ tebinâtiês Kolberg "lē̦ni, nevīžīgi, nemākulīgi kuo darīt."

Avots: EH II, 672

‡ ter̂le Kaltenbr. "ļurba; gļē̦vulīgs, nuolaidīgs, neizveicīgs cilvē̦ks".

Avots: EH II, 676

I tēst,

1) têst Arrasch, Drosth., Jürg., PS., Wolmarshof, (mit è ² ) Adl., Bers., Golg., Kl., Ogershof, Prl., Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., (mit ê ² ) Dond., Dunika, Iw., tēst U., Meselau, Nötk., Praes. tešu (Golg., Schwanb.) od. tèšu (Arrasch, Drosth., Jürg., PS., Wolmarshof, [mit ê ² ] Adl., Kl., Ogershof, Selsau, Sessw., (mit ê ² ) Dond., Dunika), Praet. tèsu, Balken behauen, bekanten
U.; behauen, glatt machen, schaben U.; gerade machen Bielenstein Holzb. 12: tē̦vs ...vadžus tēš (Var.: teš) BW. 2175. cirsti, tē̦sti jauni kungi, ē̦ve̦lē̦ti arājiņi 20320;

2) "nemākulīgi kulstît 2" Warkl.: linus tēst Stari II, 283. - Subst. têšana, tešana, das Behauen:
Švauksts bij re̦dzē̦ts silā pie slīpeŗu tēšanas Kaudz. M. 334; tèsẽjs, wer behaut, ein Balkenbehauer Spr., Nötk., Sassm. Zu li. tašýti, aksl. tesati (prs. tešǫ) "behauen", čech. tesla "Zimmeraxt", ai. takš̍ati oder tāš̍ti "behaut, vertertigt", av. tašaiti "schafft", gr. τέχτων "Zimmermann", lat. texere "weben, flechten, bauen", ahd. dehsala "Queraxt", mhd. dehsen "Flachs schwingen", ir. tál "Zimmeraxt" u. a., s. Trautmann Wrtb. 320, Walde Wrtb.2 778, Boisacq Dict. 950 f., Stokes Wrtb. 121 u. a.

Avots: ME IV, 175, 176

I trašķis,

1): auch Ekau, Grünw., Salgaln; ‡

3) "draiskulīgs puika" Ekau, Grünw., Salgaln.

Avots: EH II, 691

I ûķis: ein dunkler Winkel od. Raum Kokn.; viņš skuķē̦nu tuornī iespundējis. tas ir tāds akmeņiem izmūrē̦ts ū. Blaum. Raksti VIII ⁴ (1937), 181. sē̦tā izskatījās visai neuomulīgi ... pa ūķu ūķiem bij sabāztas istabas lietas II ⁵ (1939), 121.

Avots: EH II, 741

urdêt,

3): (upe) vientulīgi urdēja vakara klusumā Austriņš Raksti VII, 164. (cūka) urdēja nemiera pilna A. Brigadere Sk. v. 58. pilsē̦ta klusu guldzēja un urdēja kâ lācis, taisīdamies migā Līg. medn. 182.

Avots: EH II, 714

‡ IV vāļuôt "?": kuo viņi vāļuo vācu dziesmas? Atpūta, № 634, S. 6. vāļuo tâ gaŗi un gaudulīgi kâ leiši № 636, S. 6. vis˙sirsnīgākie dziedātāji izrādījās leiši ... kâ jau īsti vāļuotāji, viņi prata dziesmā izteikt tādu spē̦ku ... № 633. S. 7.

Avots: EH II, 762

ve̦cainis,

1) ein alter Mensch
PS.: divi ve̦cainīši uomulīgā brīdī satikušies Austr. - ve̦cainis baŗas, es donnert Arrasch, Jürg.;

2) s. ve̦caine.

Avots: ME IV, 514

ve̦l˜nâds (> ve̦l˜lâds), teuflisch, höllisch (auch ve̦llāžīgs) Erlaa: ve̦lnāds truoksnis AP. ve̦llāds karstums Lemburg. "lai ve̦llāds baltiņš, bet kâ neiet, tâ neiet" (eine Redensart) N. - Peb. - Adv. ve̦l˜nâdi (>ve̦llâdi) Serbigal n. FBR. IV, 58; Nabben n. FBR. XI, 66, AP., teuflisch: ve̦lnādi šāva AP. lai tur vai ve̦llādi (sei es auch noch so schwer), es tuo izdarīšu Lemburg. izgāja pa˙visam ve̦lnādi (ganz schlecht) Seltingshof, Serbigal. lai vai ve̦llādi, dūša nav jāzaudē N. - Peb.; "dikti, naiki, nebēdīgi, šausmīgi" Nötk.; "trak(ulīg)i" Grünw.

Avots: ME IV, 531

vidẽjĩba,* die Mittelmässigkeit: lai izceļas laukā nuo . . . vidējības Blaum. uomulīga vidējība A. v. J. 1897, S. 317. vidējība viņai apnika Asp. N, 65.

Avots: ME IV, 578

žâkla Saikava, = žâkle II, "neguodīga, draiskulīga meita".

Avots: ME IV, 795

II žèiska ² KatrE., comm., "draiskulīgs cilvē̦ks".

Avots: ME IV, 802

II žepere N. - Peb. "draiskulīga sieviete".

Avots: ME IV, 803

žeperîgs, herzhaft, unternehmend, geschickt, beweglich AP., Arrasch, Druw., Ekau, Erlaa, Golg., Gotthardsberg, Horstenhof, Kegeln, N. - Peb., Nötk., Raiskum, Ramelshof, Römershof, Ronneb., Schujen, Schwanb., Serben, Sermus, Sessw., Uogre, Waidau; geschickt bei der Arbeit A. - Ottenhof, AP., Bauske, Naud.; tüchtig, arbeitsam Ekau, Grünw., Stockm.; hurtig Grünh., Saucken; schlagfertig, ein wenig schroff Schujen; lustig, beweglich, ausgelassen Kokn., Stockm.; "žeberīgs" Drosth.; übereilt A. - Ottenhof, Bauske, Frauenb., Lubn., Meiran, Prl., Saikava; kräftig, "stingrs uz kājām" N. - Peb.; störrisch, zänkisch, prahlerisch, auf seinem Recht bestehend Vīt.; "drusku lielīgs, draiskulīgs" Plm.; das Wesen eines žeperis II habend Kurmene; "kas pretī turas" A. - Ottenhof, Bauske, C.: žeperīgs puisis Grünh. u. a. Jūla ir žeperīgs skuķis Saikava. žeperīga meita N. - Peb. tas ir žeperīgs vecis Stockm. mūsu saimnieks tik žeperīgs: visur viņš iŗ visu viņš re̦dz un dzird Naud. žeperīgs uz visām kantēm Drosth, Sessau.

Avots: ME IV, 803, 804

žer̃velîgs Frauenb., sehr ausgelassen (draiskulīgs).

Avots: ME IV, 805

I žicka "strauja, trakulīga sieviete" Ronneb.

Avots: ME IV, 809

‡ zir̂guons ² Skaņkalne "draiskulīgs, nevaldāms cilvē̦ks vai luops".

Avots: EH II, 808

‡ žļaukstinât, = ‡ žļaukstêt (?): izdzirda ... zābakus streipulīgi žļaukstinām A. Upītis Laikmetu griežos 219.

Avots: EH II, 820

žļor̂kstêt ² Stenden, = žļurkstêt 1; žļorkst arī, ja kuo iegrūž sulīgā, mitrā vietā (ieruoci miesā, mietu purvā).

Avots: ME IV, 818

žol˜durîgs (unter žolderîgs): "draiskulīgs" Allendorf.

Avots: EH II, 821

žulît, -ĩju,

1) mit einem stumpfen Messer schneiden
U., Ahs. n. RKr. XVII, 67, AP., Behnen, Burtn., C., Frauenb., Gr. - Essern, Jürg., Lennew., Milzkalne, Ruba, Salis, Schibbenhof, Selg., Siuxt, Wenden, Vīt., Wolmarshof: žulīt gaļu, maizi. kuo nu žulī, griêz kâ pienākas! Alksnis-Zundulis;

2) (lange Nötk.) kauen
Behnen, Burtn., Kosenhof, Siuxt; etwas Zähes essen Alksnis-Zundulis: bē̦rns žulī gaļu Burtn. runcis paklētē žulī speķa gabalu A. v. J. 1902, S. 130. žulī kâ vilks ādu Alksnis-Zundulis;

3) "ilgi, nemākulīgi cept" Pērse;

4) (nicht gerade reichlich) füttern
Barbern, Stelpenhof;

5) sich in seiner Rede wiederholen
Pernigel: kuo tu žulī vienu un tuo pašu?

Avots: ME IV, 830, 831