Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'zand' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'zand' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

piezandēt

pìezandêt "?": "kad tevi piezandē̦tu!" sagt man zu jem., der etwas Schlechtes tut oder spricht Etn. I, 121 (aus Stockm.)

Avots: ME III, 312


vazanda

vazanda U., Ronneb., Sessw., comm., vazands U., Bers., Kalzenau (hier daneben eine Femininform vazanda), = vazanka: kuo, vazanda (Var.: vazakti), vazājies pa manām ganībām? BW. 29506, 5. tas ir tikai tāds vazanda! Sessw. tāds kâ vazands! (von einem Kinde gesagt, das ohne Erlaubnis fortgegangen ist) Kalzenau.

Avots: ME IV, 488


zanda

I zanda,

1) dicker Schleim im Wasser
Depkin n. U. (nach U. "nicht bekannt ");

2) die nach dem Fallen des Wassers übrigbleibende Schlamm- und Sandschicht auf überschwemmten Wiesen
(mit añ; wo?). Wohl aus d. Sand; zur Bed. 1 vgl. Sand "sandartiger Niederschlag im Urin" (im Grimmschen Wrtb.). Oder in der Bed. 1 aus liv. san˙gd "dicht, dick, trübe"?

Avots: ME IV, 689


zanda

*II zanda od. *zand(u)s "?": šuo zandu apkārt stādīs kâ apkārt dārziņam Livl. Gesangbuch.

Avots: ME IV, 689


zandaks

zandaks Salis, zañdars Sassm., zanders Brasche, zandarts U.,RKr. VIII, 105, zàndāns 2 Lubn., Meiran, Saikava, zandāts U., zandats RKr. VIII, 105; IX, 94, der Sandart, Zander (lucioperca sandra Cur.). Nach Niedermann FBR. VIII, 9 2 stammen d. Sandart und mnd. sandat aus dem Le.; aber wegen des an (statt uo ) könnte die Form höchstens kurischen Ursprungs sein. Da aber sonst kurische oder lettische Wörter in Deutschland nicht nachgewiesen sind, so ist dies le. Wort nebst estn. sandart wohl eher deutschen Ursprungs.

Avots: ME IV, 689


zandēt

‡ *zandêt, zu erschliessen aus piezandêt.

Avots: EH II, 801


zandija

zandija (?), das auf Stranddünen wachsende scharfe Gras Lasd.(?).

Avots: ME IV, 689

Šķirkļa skaidrojumā (145)

ābuls

âbuls: auch Wessen n. FBR. XIII, 85, âbulis Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Gr.-Buschh. n. PBR. XII, 73, 76, Pilda n. FBR. XIII, 39, 42, 48, Wainsel n. FBR. XIV, 88,

1) der Klee auch Putven, (âbuls 2 ) Frauenb., (âbuliņš) AP., Ramkau, (âbuliņš) Mahlup, (ābuliņš) Puhren n. FBR. XIV, 46, Grenzhof n. FBR. XII, 24, ābulis BW. 28717; 29371 var., loc. s. ābuļā BW. 10569, 9 var.; me̦lnais ābuliņš, trifolium spadiceum Ramkau;

2) der Apfel
- auch Azand. 101 und 109, (âbuls) Laitzen n. FBR. VIII, 27, Lesten, Sonnaxt (hier Demin. âbultiņš), (âbulis) Auleja, Kaltenbr. (hier Demin. âbultiņš), Oknist, (âbulis 2 ) Ladenhof n. FBR. XI, 73, acc. s. ābulīti BW. 21708, 1;

3) gen. s. ābuls BWp. 281, 2 (aus Lettg.), der Apfelbaum:
nuo ābuļa sluotu griêztu; ābuļam ziedi bira BW. 4286, 4.

Avots: EH I, 191, 192


agns

agns: auch Adl.; Golg.: agna uz darbu Azand. 28. Nach Būga Liet. k. žod: 17 und Loewenthal WuS. XI, 54 nebst li. agnùs "energisch" zu slav. ognь , ai.agni-ḥ , lat. ignis "Feuer".

Avots: EH I, 4


aisīt

àisît 2: auch Golg., Gr. - Buschh., Lubn., Mahlup: metās virsū, zuobus aisīdams Azand. 52. Refl. -tiês,

2) aisêtiês PiIda, Zvirgzdine, = zùobuôtiês: jaunie aisās, smejas savā starpā Zvirgzdine;

3) àisêtiês 2 Pilda, schielen.

Avots: EH I, 5



aizčunčināt

àizčunčinât: langsam fort-, hinfahren Bauske, Golg., Jürg., Wandsen, (mit un̂ 2 ) Siuxt, Stenden: tēvs aizčunčināja ar ķēveni uz kruogu Siuxt, rati... aizčunčināja pa uolnīcu Azand. 56.

Avots: EH I, 16


aizdobīt

àizduobît,

1) a. (?) zemi, mittels kleiner Gruben eine Grenze ziehen
Bauske, N. - Peb.;

2) (ein Loch) zumauern:
sametām mālus, aizduobijām, un redzi, sēdēšana tagad silta Azand. 177.

Avots: EH I, 21


aiziere

àiziẽre AP., àiziẽris ebenda, der Raum zwischen dem Ofen und der Wand: nuo... aiziera iznāca arī Līze Azand. 125. Zu iẽre.

Avots: EH I, 27


aizkūkot

àizkūkuôt kùo Ar., schreiend ein Unglück über jem. heraufbeschwören (Subjekt dazu ist der Kuckuck): dze̦guze būs tev prātu aizkūkuojusi Azand. 82. ja rītuos neē̦dušu aizkūkuo dze̦guze, tai vasarā šāds cilvē̦ks it kâ kalst... bet ja šādā gadījumā kabatā ir kāda druska maizes..., aizkūkuošana tad var nākt pat par labu Fil. Mat. 170.

Avots: EH I, 34


aizlākties

àizlāktît, anzünden: tuos (skalus)... aizlāktīja Azand. 29.

Avots: EH I, 36


aizlikt

àizlikt,

2) : a. ruoku aiz acīm Dunika, Stenden, mit der Hand die Augen verdecken;

3) (s. IV, 876): ziemeļiem zu verbessern in Ziemeļiem, s. J. Allunāns IMM. I933, II. 225;

4) es jiem aizlikšu ceļu Pas. VIII, 482; zumachen:
māte vēl nevarēja aizlikt acu Azand. 104;

6) : aizlikām kâ divi deviņi Saikava. Marts aizlikās bez stupelēm Seyershof;

7) verdecken:
aizliec sevi ar tutinu! Pas. IX, 111 (aus Lettg.). satvēre puôda vāku, aizlika puôdu IV, 20 (aus Lettg.);

8) hinstellen, -legen (bestimmen) vor (für):
darbu aizliek (gibt auf) ragana Pas. VI, 182 (aus Lettg.; ähnlich VII, 405). strāpi, aizliktu laupītājam Pas. IX, 540 (aus Lettg.);

9) a. vārdu kam par labu, ein gutes Wort für jem. einlegen:
mācītāja... viņam par labu aizliktais vārds Deglavs Latv. attlstības solis 46.

Avots: EH I, 36


aizvēkšt

àizvēkšt,

1) (laut, hässlich) weinend betäuben
Dunika: a. kam ausis;

2) a. kaklu, (laut, hässlich) weinend heiser werden
Rutzau;

3) a. sarkanas acis, (laut, hässlich) weinend die Augen rot werden lassen
Dunika. Refl. -tiês,

1) hässlich aufschreien
Golg. u. a.: Miķelītis aizvēkšēs Azand. 99;

2) bis zum Heiserwerden laut, hässlich weinen
Dunika: bē̦rns radās pa˙visam aizvēkšies.

Avots: EH I, 62


apīža

apîža(s) (unter apīši): apīžas auch Golg., Wessen, apìžas 2 auch Linden. Skaista. Warkl., apīžas AP., Sing. apîža auch Kaltenbr., Oknist. Saikava. apīža Ramkau. apìža 2 Warkl. n. FBR. XI, 707: katrā pusē uzlikdams garas apīžas Azand. 189.

Avots: EH I, 87


apmaut

apmaût,

1) a. zeķes, pastalas Rutzau; a. (anziehen)
brunčus Lis., Warkl.;

2): apmauts, betäubt, verblüfft
Bers., Lautb., Renzen, Kr. Rositten, = uzmauts (unter uzmaût I

3) Lubn. ‡ Refl. -tiês, sich anziehen:
a. zābakus Preiļi. apmāvusies ar... strīpainiem brunčiem Azand. 3; sich bedecken: apmāvās ar sedzeni Azand. 5.

Avots: EH I, 101


apmest

apmest

1): tīrumā cilas . . . sniega ... apme̦stas Azand. 195;

2): a. mēteli ap ple̦ciem;

8) a. sienu, Heu mit einer Harke umwenden;


9) a. kūleņus pār galvu Wessen, einen Purzelbaum schlagen
(perfektiv). Refl. -tiês,

3): apme̦tas par vecini Pas. IX, 309;

5): vē̦de̦rā apmesties Baltpurviņš, = a. pūlī

6) sich umkleiden
(?): a. labākajās drēbēs Celm.; ‡

7) behaftet werden
Segew.: a. ar iesnām, kraupi, kašķi.

Avots: EH I, 101


aprimt

aprimt: (auksts) ūdens aprimst (wird lauwarm) Festen. šitām (linu) saujām ūdens jau ir krietni aprimis (= apžuvis?) Azand. 98.

Avots: EH I, 109


apsaust

apsàust: zeme jau bij labi apsaususi Azand. 10.

Avots: EH I, 111


apstājiens

apstâjiens, der Aufenthalt, das Haltmachen: vienu apstājienu mēs taisīsim pie Jānīša kruoga Azand. 112.

Avots: EH I, 117


apzarnis

apzar̂nis,

1) (das Fett ums Gedärm)
auch: AP., Frauenb., Siuxt, plur. apzar̂ņi Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 64, Warkl. n. FBR. XI, 107, Auleja, Kaltenbr., Wessen: apzarņa taukus nuolika un kausēja atsevišķi Azand. 136.

Avots: EH I, 127


apzvaigznīt

apzvaigznît, sich hier und da mit dünnem Eis beziehen (?): bija tik auksts, ka pie akas ūdens bija apzvaigznījis Azand. 153.

Avots: EH I, 128


ārdīklas

ārdīklas (unfer ā`rdeklis): Sing. ãrdîkla 2 Dunika: mē̦tādama... savu ārdīklu Azand. 26 (neben dem acc. pl. ārdīklas 25).

Avots: EH I, 194


attecēt

attecêt, Refl. -tiês,

3): ej uz mūriņa, tad tu drīzāk attecēsies (= sasilsi?)! Azand. 176.

Avots: EH I, 175


aumašiņ

aumašiņ (unter àumašām): sāk tīri aumašiņ gudruot Azand. 196.

Avots: EH I, 187


balts

bal˜ts,

1): kad būs jaiet pie macītāja baušļus atsacīt, tad stāvēsi ar baltu mēli Azand. 100, Bers., C., Kl., Lemburg, Lubn., Prl., Sessw., Trik. oder tad tev mēle būs balta (d. h., du wirst nichts antwortenkönnen)
Lemburg;

3): tīri balti asenis (reines Blut, lauter Blut)
AP.;

4): raud viena balta gabala FBR. IV, 62;

9): dzelzceļš jau ēda baltu naudu Daugava 1934, S. 486. tuo nevar dabūt pat par baltu naudu Jürg. u. a.; ‡

10) pa (aus par?) baltu ne-, durchaus nicht:
meisargs gan pa baltu negribējis atduot zvejniekiem savu zirdzīnu Pas. V, 31.

Avots: EH I, 202


biserēt

biserêt, sich umherlreiben (?): vai esi darbīgs, vai tâ˙pat biserē apkārt? Azand. 54.

Avots: EH I, 221


buru

buru (fehlerhaft für būru oder baru?) "?": viņi nāks ar buru (haufenweise? "sehr schnell" Selsau) Azand. 134. Vgl. buru buriem.

Avots: EH I, 255


burvīgs

bùrvîgs, zauberhaft, reizand: šeit atveŗas dzejas burvīgā valsts Pūrs I, 28. stabulīte skanējusi burvīgi LP. III, 24.

Avots: ME I, 355


dainēt

dainêt, 2): "singen" (dànêt 2 ) Zvirgzdine; Subst. dainējums, der Gesang: nuobeigdama augsti uzņē̦mtuo dainējumu Azand. 93.

Avots: EH I, 303



daņava

daņava: izdangātāa dubļu daņavā Azand. 4 (ähnlich 188); vgl. Daņava (Name einer Flachsweiche) Lvv. I, 90 (Burtn.).

Avots: EH I, 307


dasti

dasti: cilāt dastus Azand. 44.

Avots: EH I, 309


dreivēt

dreĩvêt AP., = dreĩjāt, drechseln: ratiņu luocekļu dreivēšana Kaudz. Vecpiebalga 60. labs dreivē̦tājs Azand. 13.

Avots: EH I, 332


džaugāties

džaugāties "?": daudz tu nedžaugājies! Azand. 165. kuo tā ... sieva tur džaugājas? 74.

Avots: EH I, 365


eglis

eglis: auch Warkl. n. FBR. XI, 105, Ramkau, Skaista, Stom., plur. egļi (die Egge) aueh Adsel, Lubn.: pārlicis pār ple̦ciem egļus Azand. 37. arkli vien, egļi vien BW. 27834.

Avots: EH I, 367


gaisīgs

gàisîgs (auch Dond.): meitas gaisīgai ēverģēlībai ne˙maz vairs nebija ruobežu Azand. 42.

Avots: EH I, 377


gaitnieks

gàitniẽks,

1): auch AP.;

2): kas ... tavi gaitnieki un aptekšņi būtu bijuši Lange Latv. ārste, S: 3. saimnieks ... gaitnieci bij padzinis Azand. 40.

Avots: EH I, 379


grandīt

grañdît: mit àn auch Ramkau,

1): ar štiem vaģiem tâ grànda, ka ne˙kur nevar pabraukt AP.;

3): "zusammenkratzen"
Bartau; ‡

4) spielen (eine Violine)
Kal. (mit an̂ 2 ). Refl. -tiês,

1): sieva grandījās ("?") ap savām pekelēm Azand. 18.

Avots: EH I, 398


gulstavnīca

gulstavnīca, eine Beischläferin: lielakunga g. Azand. 262.

Avots: EH I, 417


iemaut

ìemaut,

1): auch (mit ) Oknist, (mit 2 ) Ahs., Frauenb. ‡ Refl. -tiês,

1) zirgs neliekas ie., das Pferd lässt sich nicht zäumen
Stender Deutschlett. Wrtb. (unter "zäumen");

2) hineinschlüpfen (in ein Kleidungsstück):
iemāvusies platuos ... brunčuos Azand. 82.

Avots: EH I, 529


irga

irga: auch Schwanb.; es pie tiem irgām ... bē̦rna nelaidīšu Azand. 171.

Avots: EH I, 431


irgāt

ir̂gât, refl. -tiês,

1): auch Golg., (mit ir̂ ) Warkl.: irgājies (= zuobuojies) vien Azand. 99;

2) spielen ("ruotaļãties") Domopol., (mit ìr 2 ).

Avots: EH I, 431


izkāst

II izkàst 2 Warkl., = izbaduôt(iês); hierzu das Partizipium izkâsis 2 und izkāsies I 750: nee̦smu ne˙maz tik izkāsies pec tavas draudzības PV. izkāsušies pēc savas artavas Azand. 50.

Avots: EH I, 455


izmest

izmest,

3): uzme̦t ME. I, 770 durch izme̦t zu ersetzen;

7) i. ežu (mit ostle. iz- statt uz- ?), ein Gemüsebeet herrichten
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 91;

8) = izmêzt 2 Frauenb.: i. stalli;

9) i. siênu, eine Wand (mit Kalk oder dergl.) bewerfen
Frauenb., Ramkau. Refl. -tiês,

8) werden
(?): nuo vaiga izmē̦tas gluži slābs Azand. 22.

Avots: EH I, 466


izpalīgs

izpalĩgs: saimniecei vajadzēja izpalīga (= palīga) Azand. 12.

Avots: EH I, 470


izruna

izruna, ‡

5) Mundwerk
Segew.: tam i. vien ir, nuo darba ne˙nieka: tam tik ir gudra i.;

6) Redeweise
(?): tev jau, dē̦ls, tik tā platā i:, bet sirds duomā citu Azand. 89.

Avots: EH I, 477


josmenis

juosmenis (unter juosma); cirps tev piemiegts pie juosmeņa Azand. 32. iegrimdams sniegā ... līdz juosmenim A. Grīns Dvēseļu putenis II, 86.

Avots: EH I, 571


kaivele

kàivele 2 Lubn., Meiran, Sessw., verächtl. Bezeichnung für ein Pferd (Sessw.) od. für eine Stute (Lubn., Meiran, N.-Peb.): ar savu kaiveli nebrauc iekšā! Azand. 98.

Avots: EH I, 575


kāpnes

kāpnes (Neologismus?), dieTreppe: satiekuoties uz kāpņu laukumiem Veselis Dienas krusts, S. 4. Demin. kāpnītes, eine kleine Treppe (?): sē̦dē̦dami sē̦tā uz kāpnītēm Azand. 111.

Avots: EH I, 601


kātot

kâtuôt: kātuoja pakaļ savam saimniekam Azand. 90.

Avots: EH I, 606


kleists

kleîsts: auch Sermus; gatavie kleisti! Azand: 175. kleistiņš Frauenb., ein Dummkopf.

Avots: EH I, 613


kluknīt

‡ *kluknît (?), -īju, = kluknêt I: tu klukni (Druckfehler für klukni [zu kluknêt I] ?) te bez vajadzības Azand. 255.

Avots: EH I, 622



ķocis

I ķuõcis: auch (ein Korb) Bahten, Frauenb., Gramsden, Grob., Iw., Postenden, Rothof, Stenden, Wahnen, (mit uo ) Durben, Gold., Gudenieki, Kalwen, Stom., Wirginalen, Janš. Mežv. ļ II, 247: pilni ķuoči (Var.: gruozi) baltas vilnas BW. 6917 var.; ein kleines Gefäss (z. B. eine kleine Lehmschüssel Grenzh. (Mežamuiža); ein altes Biechgefäss (ķuocītis) Sessau: ar tukšuo putras ķuoci Azand. 92; eine Art Raufe für Pferde Iw., (einigermassen einem Korb ähnlich) Wandsen.

Avots: EH I, 709


kopa

I kuõpa,

1): baltu miltu kuopiņā BW. 8165 var. trauks ir pilns ar kuopu Dunika, Rutzau. iebērām rakandu rāceņu ar lielu kuopu Janš. Dzimtene V, 182. šķupele ar kuopu kuopām piebē̦rta Pas. II, 180; rudzu kuopiņas (Garben)
- auch Behrshof, Dobl., Mitau, Siuxt, Wolgunt; rudzu (pūŗu) kuõpiņa Durnika, Kal., OB., = rudzu (pūŗu) guba;

4): saveda kuopiņā BW. 19726 var. kuopiņā sanākuši 30922;

5): kuopas (so zu lesen für "kuopa" ME. II, 344b) trauks Lis: kuopas pļava ebenda. kas nu par kuopas ("?") vakaru izvērtās! Azand. 158. aužam kuopas villainīti; abas divas segsamies BW. 23660; ‡

6) Gemeinschaft, Gesellschaft
(?): me̦klē̦dama ļaužu valuodas un kuopu Anna Dzilna 51 (ähnlich: 48).

Avots: EH I, 687


kršņa

II krāšņa, eine Stelle im Schornstein zum Fleischräuchern: gaļa jāsaliek krāšņā Azand. 142.

Avots: EH I, 646


krumpa

krum̃pa: auch Für., Salisb.; vienu krumpu brunču liku (Var.: vilku) BW. 10651. krumpu brunči Azand. 22. liktā k., eine gelegte (breite, flache) Falte Seyershof; vilktā k., eine gezogene (runde) Falte ebenda. Nach Sehwers Unters. 59 aus nd. krumpe "das Einschrumpfen von Wollenzeugen".

Avots: EH I, 659


kūkot

II kũkuôt: auch (mit ù 2 ) Sonnaxt; kruodzenieks ... Sīmaņam ... neatļāva k. Azand. 121. ve̦cā māte visu vakaru uz mūriņa kûkuo 2 (schtummert sitzend) AP. ja dze̦guze aizkūkuojuot, tad e̦suot tam cilvē̦kam jānuokūkuo tâ˙pat visu tuo gadu vienā kūkuošanā (t. i. dažādās nelaimēs un vājībās) Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 868. Zur. Bed. vgl. auchatkūkuôt II.

Avots: EH I, 682


kulcināt

I kulcinât, ‡

5) wacklig machen (wo?); ‡

6) mit dem Lenkseil antreiben;


7) "?": lē̦nā gaitā kulcinādams savu zirgu Azand. 242.

Avots: EH I, 670


kulsts

kùlsts 2 : linu k. es būšu labs Azand. 98.

Avots: EH I, 672


kumšķis

kum̃šķis: auch Dunika; atplēsis salmu kumškus Azand. 11. zālītes aug kùmšķī 2 Saikava.

Avots: EH I, 674


kunkuļot

kuñkuļuôt,

1): (li. kunkuliúoti "kunkulais eiti" Arch. Phil. III, 50): vairs tikkuo kunkuļuoja Azand. 97. - kuñkuļuôtiês 2 aus nd. kunkeln, s. Schwers Unters. 61.

Avots: EH I, 676


kustoņa

kustuoņa,

1): auch Erlaa, Kaltenbr., Oknist, Saikava : atkauties nuo dunduriem un visas tās kustuoņas Azand. 49. kustuoņā (wo es viele Insekten gibt)
nevar luopus turēt Erlaa; ein Insekt, ein Käfer AP.: kad kustuoņas (= dunduri) nāk;

2): die Tiere (das Tierreich) als Kollektiv
Sussei; ‡

3) ein Schimpfname für Menschen und Tiere
AP., Oknist.

Avots: EH I, 680


lāktīt

làktît 2 (unter lāktêt),

1): auch Druw.; izpūt nu skalu, tē̦v! kam nu vairs tuo gaismu lāktī? Azand. 30. skali lāktīja gaišu uguni 79. kāds kvēpinaja un lāktīja ar skalu Ciema spīg. 261.

Avots: EH I, 727


ļauži

ļàuži (unter ļàudis): auch BW. 8643; 9140 var., Azand. 77, 105, AP., (mit àu 2 ) Borchow. Saikava, Sonnaxt. Dazu auch ein nom. s. ļàužs 2 Saikava, der Mensch: Līze ir ze̦lta ļ. Ciema spīg. 190 (ähnlich 10 und Azand. 105, 109, 117).

Avots: EH I, 769


lēkša

lêkša,

1): guovij uz ādas vilnas lêkšas Fest. cilāt dastus ar labības lēkšām Azand. 44. nelielu baltu mākuoņu lēkšas Janš. Līgava I, 17;

2): auch (mit ê 2 ) Ramkau.

Avots: EH I, 736


liedzīgs

liêdzîgs: eine Gefälligkeit verweigernd Gr.-Buschh., sich weigernd, leugnend C.: nebija liedzīga padarīt vai kaut kuŗu darbu Azand. 195. liedzīga jau nee̦smu, lai mani dē̦li ar ... mācītuos 180.

Avots: EH I, 752


līgans

līgans: auch ("?") Lesten n. FBR. XV, 22. lĩgans purvs, l. ("kas ļuogās) cilvē̦ks Windau. šuo pasmaguo, līganuo ("?") auguma Ciema spīg. 215. viņa spēji atliecās atpakaļ, līgana ("?"), spēcīga un bez nuoguruma Anna Dzilna 99. līganā ("?"), smagā gaita 176. juzdams ķermeņa līganuo drebēšanu 181. gāja ... līganu ("?") gaitu, vēl. ... lāgā neatmanīdama, kurp nu jāiet Azand. 37. miestiņa trauki, līgani (bis zum Rande gefüllt?) un putuojuoši Anna Dzilna 180. guovs ka viena lìgana 2 ("?" Substantiv?) Meselau (von einer fetten Kuh).

Avots: EH I, 747, 748


līkņāt

lìkņât: Augustam līkņājuot pie akas Azand. 131.

Avots: EH I, 749


līkšņāt

līkšņât, = lìkņât (?): viņa ... nuo liecās, līkšņāja, lasīja ... zarus Anna Dzilna 12. Augusts ... līkšņāja pie akas Azand. 131.

Avots: EH I, 749


maranas

maranas: sarkanās maranās BW. 7135 var.; sing. marana, eine, gewisse Pflanze Kabillen. maranu vaiņags Azand. 68.

Avots: EH I, 783


matot

II matuôt: zâles plūcējas ... aši vien matuoja (eilten) gar tīruma malām Azand. 32 (ähnlich 117).

Avots: EH I, 785


mēļot

I mèļuôt: auch (mit è 2 ) Oknist (plaudern), Wessen (scherzen), Azand. 11, (mèļât 2 ) Kaltenbr., Warkl. (scherzen, mit leichtem Humor plaudern, Witze machen).

Avots: EH I, 806


mietne

mìetne: auch (mit 2 ) AP., (mit iẽ ) Frauenb., Karls., Seyershof, (mit ìe 2 ) Bērzgale, Gr.-Buschh., Kalupe, Oknist, Prl., Sonnaxt, Stomersee; Azand. 157.

Avots: EH I, 826


mīksts

mîksts,

1): rudzu alus ir m. (bez asas piegaršas) AP., Auleja, Sonnaxt. mīksta (= viegli slaucama) guovs Sonnaxt. me̦tiem vērpj gruodāku dziji, audiem - mīkstāku ebenda;

2): m. (= apmācies, silts un bez vēja) laiks Heidenfeld. mīksta diena Auleja, kad slēģi ķīkst, mīkstāks vējš Kaltenbr. mīksta pavasara Grob.;

3): m. (nepieaudzis, jauns, neizturīgs) zirgs Salis. cilvē̦ki izlaižas, paliek mīksti ebenda;

4): ļuoti m. (iztapīgs, glaimīgs) bija pie kungiem Kaltenbr. kas labāk mācēja klanīties, tam mīkstāk (vieglāk, neliekuot daudz lūgties) kuo iedeva Salis. zuošu spalva duod mīkstu rakstu Azand. 104.

Avots: EH I, 821


muit

I mùit,

2): auch Dunika; ‡

3) "mānīt" (mit ùI 2 ) Warkl. Refl. -tiês: "mùities 2 Lis." ME. II, 661 durch "muîties Lis." zu ersetzen;

1): auch Dunika (mit 2 ); "mīties uz vienas vietas" (mit ùi 2 ) Saikava;

2): auch Dunika, Rutzau; kaķi viņai, pa sē̦tsvidu ejuot, mujās pa kājām Jauns. Augšz. 207;

4): auch Dunika, Rutzau; "šâ tâ dzīvuot" (mit 2 ) Perkunen;

5): auch Oknist. - pa stadulu mujās ("?") un kliedza tirdzinieki Azand. 118. cauru ziemu muidamies ("?") pa vienu istabu Janš. Mežv. ļ. II, 382. Zur Bed. vgl. auchapmuit. Fraenkel zitiert FBR. XI, 59 aus Daukantas auch ein li. muities "sich herumplagen".

Avots: EH I, 829


mūsa

mũsa,

1): auch BW. 14958 (aus Hoppenhof), Allendorf, Ertnes, Gr.-Roop, Jürg., Orellen, Ramkau, (mit ù 2 ) Borchow, Heidenfeld, N. Laitzen, N.-Rosen, Pilda, Saikava, Warkl., Zvirgzdine, Azand. 44;

2) mũsas AP., die Sommersprossen.

Avots: EH I, 839


nams

nams,

1): eine Sommerküche
(slietenis) Orellen, Seyershof; (namiņš) eine aus Brettern hergestellte Hütte als Sommerküche Salis; (nams) ein kleines Gebäude, in welchem während des Sommers alles gekocht wird (im Winter nur zu Festzeiten) Wessen; ein kleines Holzgebäude, in welchem fürs Vieh (ehemals auch für Menschen) gekocht wird, mit einem Herd und Kessel in der Mitte ( nams od. namiņš ) Ramkau, (nams) Wolm.; vgl. auch Azand. 19;

2): "vieta istabas ē̦kā, kur atradās krāsns" Frauenb.; die Küche
Grob., Iw., Kand.; nama cirvis Frauenb., ein Küchenbeil; nama čũčis ebenda, ein in der Küche gefüttertes Schwein; "me̦lnā dūmu virtuve" Behnen n. FBR. XVI, 139;

3): ein Vorhaus
Dunika, Kaltenbr., Skaista;

4): "pirts priekša" A.-Schwanb.; (namiņš) "pirts priekšējā te̦lpa, kur nuoģērbjas" Linden in Kurl., Salis; "piebūve pie pirts, kur velējas" Karls.;

8): nama kaķe Lng., die Hauswirtin.
Zur Etymologie s. jetzt FBR. XII, 175 f. (und anders Pisani Stud. balt. IV 50 ff.).

Avots: EH II, 4


negausīgs

negausîgs: kas tur tik negausīgi bļaun? Azand. 92.

Avots: EH II, 12


ņemt

ņem̂t: auch Heidenfeld, Saikava (prs. ņemju, prt. ņèmu 2 ), Blieden, (mit em̂ 2 ) AP. (hier und in Fest. prs. ņemju), Behnen (hier auch jem̂t 2 ), Orellen, Ramkau, Siuxt, (mit em̃) Kürbis, Roop. Seppkull, Wilkenhof; die ältesten Belege von ņemt (aus dem 17. Jahrh.) findet man IMM. 1934 I, 425; II, 348 und 1938 I, 555, sowie FBR. XVIII, 165;

1): lai ņe̦muot viņu meitenes maizē Janš. Dzimtene V, 68. bites ziedus ņe̦m, die Bienen saugen die Blumen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Biene");

2): "starrköpfig"
ME. II, 898 durch "übermütig" zu ersetzen;

4): ņēma un nuomira (von einem plötzlichen Todesfall; etwas jovial)
Sessw. ņēma (fing an) mani lamāt BielU. visi nu ņēma strādāt Pas. IV, 494; ‡

7) anbeissen (von Fischen):
zivis vēl itin brangi ņēma (= kuodās) Jauns. J. un v. 385; ‡

8) sehen:
man ... acis jau par tumšām; vairs cilvē̦ka neņe̦m nuo tik liela tāluma Azand. 177; ‡

9) "?": mēness ņe̦m sauli, kad ve̦cs paliek un ieiet dienā Frauenb. Refl. -tiês,

2): ka[d] ņemjas (= iesāk), ta[d] nevar apmest i[r] miera Fest. n. FBR. XVII, 95. reiz šuo ... pats atkal māca munsturēt, bet neņe̦mas un neņe̦mas Janš. Dzimtene II 2 , 359. tas (= muļķis) ne˙kādā amatā nav ņēmies Pas. XII, 355;

3): bē̦rni sākuši ņ. (= pluosīties) Lems. kuo viņa gan par mani ir ņē̦musēs (aprunādama)! AP.;

5): sēja zaļuo un ņe̦mas Ciema spīg. 238. zâle traki ņēmās Salis;

6): augumā ņ. Baar in seinem Exemplar von U. ņ. (miesā), an Gewicht (Leibesumfang) zunehmen
Salis; ‡

7) = apņemtiês 3: cilvē̦ks ņe̦mas, - kuo tu vai[r] prasi! Orellen. Subst. ņē̦mums: par vaiņaga ņē̦mumiņu (dass man den Kranz weggenommen hat)
Tdz. 52964.

Avots: EH II, 113


nevalodas

nevaluôdas: auch der Sing. nevaluoda (dummes Geschwätz) Anekd. IV, 155, Azand. 243, Ciema spīg. 101.

Avots: EH II, 22


ņiras

ņiras Lubn., Mahlup, Azand. 136, die Grieben.

Avots: EH II, 114


noaudināt

nùoaudinât, ‡

2) fertig weben:
lūkuošu pati n. Azand. 83.

Avots: EH II, 30


nobrauņot

nùobrauņuôt, = nùobraũņât 1: muguras un paslēpenes ir asiņainas nuobrauņuotas situoties un peŗuoties Azand. 49.

Avots: EH II, 34


nobreģēties

nùobreģêtiês "?": kâ nu šis ... žīds nuobregējies ar manu maizi (= mīklu)! Azand. 193.

Avots: EH II, 34


nogalēt

nùogàlêt 2 Erlaa, nach dem Schmelzen befrieren und glatt werden: sniegs bija nuogālējis un spīdēja saulē kâ stikls Azand. 194. kad sniegs iet nuost, tad ceļš nuogāl Erlaa.

Avots: EH II, 45


nolāktīt

nùolāktît, aufflackern (?): svece ... apdzisa un vēl pāra reizes nuolāktīja tumsā Azand. 251.

Avots: EH II, 61


nomigt

nùomigt: auch Auleja, Fest. ‡ Refl. -tiês, einschlafen (?): laikam būs nuomidzies Azand. 53.

Avots: EH II, 68


nopeļņa

nuõpèļņa, der Verdienst: kuŗiem vajag nuopeļņas Azand. 133. nenācu ne uz kādu nuopeļņu Seyershof (ähnlich Auleja, Kaugurciems, Sussikas).

Avots: EH II, 74


noplakt

nùoplakt: šī (meitene) tuos dūmuos tâ nuoplakusi, ka it ne˙kā nav Azand. 51.

Avots: EH II, 74


nosirsnīties

nùosirsnîtiês "?": par ... Ādamiņu viņa ir nuosirsnīj[u]sies bez jē̦ga Azand. 217.

Avots: EH II, 85


nosist

nùosist, Refl. -tiês,

1): pakrita caur gultu un ļuoti nuosasita Pas. X, 377 (aus Rositten);

3): n. ar kraupi Segew., grindig werden.
nuositās tāda kŗaupe Siuxt; ‡

4) = atsistiês 4: bē̦rni bij nuositušies sievā Azand. 11. ‡ Subst. nùositums, das Geschlagen-, Erschlagenhaben:
tas kŗupja n. arī nebija labs darbs Janš. Mežv. ļ. I, 357.

Avots: EH II, 85


noskaidrināt

nùoskaidrinât, = nùoskaĩdruôt: kruodzenieks tuo lietu nuoskaidrinās Azand. 145.

Avots: EH II, 85


paglābiņš

paglābiņš Diet., = paglâba: kur bija ... p. nuo lietiem Jauns. J. un v. 132. āda vēl tāds p. Azand. 157.

Avots: EH II, 133


pajukt

pajukt,

1): auseinandergehen:
ni jis (= kartupelis) miltāts, ni jis pajūk Kaltenbr. jāpielāpa pajukušas pudamentes (Fundamente) Jürgens 22; auseinander stieben Saikava: pajuka tirdzē̦nu kâ me̦lnais debesis;

3) verworren (fig.) werden:
viņš atstāja gaisīga, pajukuša cilvē̦ka iespaidu Austriņš Raksti IV, 504; ‡

4) durch Geburt entstehen:
nuo viņa jau agrākuos laikuos bē̦rnu pajucis vai biezs Azand. 11. ‡ Subst. pajukums, die Menge (eig.: die auseinandergestobene Menge): kur tāds liels p. precinieku, tur meitai nav viegla lieta izmekleties ... īstuo Janš. Bandavā II, 115.

Avots: EH II, 138


pakodis

pakuodis (unter pakuôds),

1): nāciet nu uz pakuoža reizi! Azand. 89.

Avots: EH II, 146


pallaiņi

pallaiņi, ein faltenreicher Rock (?): pallaiņus ir uzvilcis mugurā Azand. 73.

Avots: EH II, 152


panara

panara (unter panars): nāks ar pilnām panarām (= mārsniem?) mājā Azand. 30. ar mugurā pakārtām panarām 3l. turē̦damas zem kakla savilktuo panaru mazgu 32. pļaunuot un ne̦suot ābuoliņa panaras (wohl = nastas wie Etn. IV, 162) Vanagu ligzda 56. - (Von schlechtem Essen:) tās pašas panaras! ... būtu jel salde̦nu pienu uzlikuse! Blaum. Latv. 1. p. 1909, S. 38.

Avots: EH II, 159


pārdevnieks

pārdevnieks Azand. 222, der Verkāufer.

Avots: EH XIII, 198


pārts

pā`rts: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, Kalupe n. FBR. XVIII, 40, Zvirgzdine n. FBR. X, 25, Nerft, Pilda,

1): auch ("plīts priekša") Bērzgale, ("krāsns priekša; mūrītis, kas piemūrē̦ts plīts priekšā, lai uguns nekrīt ārā") Kaltenbr., ("bedrīte krāsns priekšā, kur stāv pe̦lni") Mahlup; pārtā ("Vorofen")
sarauš uogles nuo cepļa un apbeŗ ar pe̦lniem, lai guns neizdziest Oknist; "pavards" N.-Laitzen, N.-Rosen; p. ("cepļa pavards") bija liels: vienā pusē guns zem katla, uotrā pusē bē̦rni sēd Auleja. nama pārtā uzpūstu uogles Vanagu ligzda 33. kas šķitās ve̦cā pārtā zem vieglām plēnēm salts Saul. Tālas vēstis 117; ein Feuerherd im Freien (?): čigāni ... bija savus pārtus sakūruši un savas būdas uzcē̦luši Azand. 169. līdumniecei metās ... karsti saules un pārtu ugunīs Anna Dzilna 15. nuoliekusies pār pārtu ar zaru klēpi ebenda. aprausa ap pārtu mitras smiltis un atstāja tuo kūpam ebenda 79;

3): auch Saikava, Stom.

Avots: EH XIII, 214


pārvērtīt

pãrvẽtît, ‡

2) verwandeln (?):
kas tad nu tavu prātu ir pārvētījis (fehlerhaft für pārvērtījis?)? Azand. 129.

Avots: EH XIII, 216


pašautuve

pašautuve, eine Luke (?): siênā bij ietaisīta p., un kad tuo vaļā atrāva, tad ... Azand. 6.

Avots: EH XIII, 178


pašmakstināt

pašmakstinât: pašmakstinādams ar mēli Azand. 15.

Avots: EH XIII, 179


pekstiņi

pekstiņi: auch Dricēni, Rugāji, Saikava, Tilža: sācis dzīt visādus pekstiņus Azand. 74. Auch im Sing.: tur nevar bez draugiem ne˙kãda pekstiņa taisīt Azand. 91.

Avots: EH XIII, 219


pilsēts

pìlsẽ̦ts (unter pìlsē̦ta): auch BW. 13186, 5, Azand. 57, (mit ìl 2 und è̦2) Kaltenbr., Oknist, (pilˆse̦ts 2 ) Puhren n. FBR. XIV, 48.

Avots: EH XIII, 233


sāka

sâka Bers., Heidenfeld, = sâkas, der Anfang: nuo sākas viņam gāja ne˙kuo teikt Sessw. dievs nuozīmēja sākas laikuos spīdē̦tāju RKr. VIII, 72. pa rudens laiku un ziemas sāku Azand. 65.

Avots: EH XVI, 469


sausnis

sausnis,

1): saušņa kuoks Azand. 240;

2): auch Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 461


sēdiņš

sêdiņš,

1): auch Aahof n. Zemzare Lejasc. 114; ‡

2) ein Stammgast (in der Schenke):
kambarī bija visi ve̦cie sēdiņi Ciema spīg. 143; ‡

3) = sēdenis 1 (?): nuostāvējāmies visi ... tā sēdiņa (gemeint ist der Gutsbesitzer)
priekšā Azand. 235.

Avots: EH XVI, 480


selguči

se̦lguča, comm., ein böser Mensch Alksnis-Zandulis. - Vgl. sve̦lguča.

Avots: ME III, 816


sīkmaņi

sîkmaņi 2 ,

1): kleine Kinder:
jāatve̦duot šurp sieva ar sīkmaņiem Delle Negantais nieks 28; ‡

3) kleine Gegenstände, Kleinigkeiten
(?): kulīti ... iestiep tu pati klētī un tâ˙pat tuos citus sīkmaņus! Azand. 17.

Avots: EH II, 492


sikmes

sikmes (gen. s.): saimnieks nuokaun kādu s. luopu, kādu guovi, un gaļas visiem diezgan Azand. 113.

Avots: EH II, 485


skaitļot

skaitļuôt: ‡ Subst. skaitļuotājs Azand. 118, ein Zählender.

Avots: EH II, 498


šķelpis

šķelpis (unter šķe̦lpa): Azandas malā plūktie zaļie šķelpi Aīda Niedra Azand. 71.

Avots: EH II, 630


šķirmēties

šķir̃mêtiês: meitām ... darbs nav šķirmējies Azand. 25. aude̦kls jāiesāk ... sestdienā, tad drīz šķirmējas Lttic. 1253.

Avots: EH II, 637


skribulis

II skribulis, = kribis,skrimbulis: pastalādas vairs nav ne skribuļa mājā Azand. 92. Druckfehler fürskrimbulis?

Avots: EH II, 509



šņore

I šņuõre,

2): zemes š. (mit ùo 2 ) Auleja. pa šņuores ceļu Azand. 177;

3) ein vor dem Sägen auf einem Balken durch Aufschlagen einer geschwärzten Schnur erzeugter Strich
Siuxt.

Avots: EH II, 654


spējiens

spējiens, die Kraft, das Vermögen (etwas zu tun): sirds taisni prasa tāda darba, bet nav vairs tā spējienā Azand. 88.

Avots: EH II, 549


spendzele

I spendzele: Anna apvilka siltuo ... spendzeli Daugava 1938, № 609. pe̦lē̦kās vilnas s. Azand. 72. Wohl aus spenecris umgebildet.

Avots: EH II, 548


spirģis

spirģis,

2): slānīšu ar spirģi pa kājām Azand. 243;

3) sehr harziges Holz
(mit ir̃ ) NB.

Avots: EH II, 552


sprēdiens

sprèdiêns 2 : auch (mit ìe 2 ) Saikava; nu jau vairs tikai šī vakara s. Azand. 197.

Avots: EH II, 558


sprēst

sprèst 2 ,

1): auch Auleja, Borchow, Eglūna, Kaltenbr., Lubn., Marienhausen, Oknist, Pilda, Preiļi, Višķi; lika s. linus Azand. 186;

2) "den Kopf gegen den Boden stützend, die Beine in der Luft hin und her bewegen"
Saikava. Subst. spre̦dājs und sprēdējs: sprẽ̦dājs BW. 7053, (mit è̦ 2 ) Kaltenbr., fem. sprē̦dāja BW. 705, (mit è̦ 2 ) Saikava; sprēdējs BW. 7044, fem. sprēdēja Prl., Demin. sprēdẽjiņa BW. 6990.

Avots: EH II, 559


stabāns

stabāns "?": slinks kâ s. Azand. 107. Vgl. etwa ste̦bs I.

Avots: EH II, 566


strēķe

strẽķe (unter strèķis 2 ),

1): die Reihe
(mit ) Orellen;

3): līdz sē̦tai vēl krietna s. brauciena Anna Dzilna 35;

4): auch (mit è 2 ) Zvirgzdine, Demin. strẽķīte Warkl. sarunāties par šīs pavasaŗa strēķes ("?") gaitām Azand. 25.; strèķēm 2 Lubn. "brīžiem".

Avots: EH II, 587


strimala

strimala: strimalas (acc.) izandelēja BW. 18649.

Avots: EH II, 588


stupe

stupe,

2): ein kleiner Knüppel od. ein abgebrochener Ast zum Prügeln
Kaltenbr.;

3): auch Linden in Kurl., Morizberg, Ramkau; ņemšu sluotas stupi Azand, 152; ‡

4) "guovju piesienamā valga daļa, kuŗas viens gals piesiets pie cemmes, uotrs - pie pinekla Linden in Kurl.

Avots: EH II, 596


sukurs

I sukurs: auch Lng., Alswig, AP., Kal., OB., Orellen, Ramkau, Seyershof, Azand. 167, Z. Mauriņa Dzīves vilcienā 33. sukurs (gen. s.) muca Serbig. n. FBR. IV, 57 (etwa nach sāls muca?).

Avots: EH II, 601


sursuls

sursuls "?": šis s. muld par avīzēm un gramatām Azand. 84.

Avots: EH II, 604


svilt

I svil˜t: auch (mit ilˆ 2 ) Dobl., Erwalen, Grob., Irmelau, Pilten, Siuxt, Stenden, (mit ìl 2 ) Warkl.; svilstuošas uzacis Azand. 11. Subst. svilums,

1): līduma svilumā un dūmuos Anna Dzilna 16. maksājat ... manu autu svilumiņu! BW. 25729;

2): auch Fehteln, Stockm.; als Flurname Plw. I, 152, 155, 168, 204, 240, 244;

4): auch Holmhof.

Avots: EH II, 618


svilta

svìlta 2 : meža sviltas lielie priežu ce̦lmi Ciema spīg. 121. lauks bija aiz sviltas Azand. 89.

Avots: EH II, 618


taukotnis

tàukuotnis 2 : nesa ... tikkuo kâ izce̦ptuo ... maizes taukuotni Azand. 149.

Avots: EH II, 669


tīksmināt

tīksminât, Refl. -tiês: Maija tīksminājās ap lakatu Azand. 8.

Avots: EH II, 685


tūce

tùce: auch (Wolke; mit ù 2 ) Auleja; Strichregen od. Schneefall (mit ù 2 ) Saikava; negaiss iet tūcēm Azand. 35. sāk līt asaru t. A. Brigadere Dievs, daba, darbs 21; tûcīte 2 Ramkau, eine kleine Regenwolke.

Avots: EH II, 707


tūlāties

tūlâtiês (??) Azand. 98, = tulêtiês.

Avots: EH II, 708


turēt

turêt,

1): ragus t. ("prast pārvaldīt") Seyershof. turamais ebenda, die Handhabe, der Griff.
ar vārdiem turēja (= apturēja) slimības Sonnaxt;

2): es par tām turēju rūpi Azand. 104, uzmanību t. ("pastāvīgi uzmanīties") Frauenb. draudzību t. ebenda. viņam galva vairs netur (kuo atmiņā) Seyershof. t. (glabāt) glāzītē cūku žulti ebenda. t. (gebrauchen)
cita mašīnu Kaltenbr. kas zemi tur, tas nevar būt bez zirga ebenda. jis turēja (bija apprecējis) Jāņa māsu ebenda. t. (gādāt un apkuopt) puisi uz savu ruoku Seyershof. t. pĩles, cūkas ebenda, AP., Sonnaxt. zirgi labi turē̦ti (kuopti) Kaltenbr.;

3): talkas t. Sonnaxt. bē̦rnam turēja (svinēja) dzimuma dienu Frauenb. agrāk Brenci turēja (svinēja) trīs krista dienas Mahlup;

4): agrāk turēja, ka guovi ar tuo sabuojā Salis;

5): auch Preiļi (Kur. Nehrung), Kossowski Gramm. 32, Latv. Saule, S. 1044 ("aus Semgallen"); dievus t. Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 256), LLD. II 1,9. pati rasu turē̦dama Aizsils Sen. k., S. 37. cik kurs turēja, tik iedeve Kaltenbr. tas jau nav dzirdē̦ts, bet, ja nu tu tādu valuodu turi ... Azand. 55; kauna neturē̦dama Auleja. tu daudzi vari atminēt, tik gadu turē̦dams ebenda;

6): ne˙viens vairs nevarēja t. kārst (savē̦lušuos vilnu) Frauenb. lielie luopi netur rudens aukstumu Seyershof. vîzes turēja (hielten vor)
tikai trīs dienas Salis; ‡

7) müssen (wohl ein Lituanismus)
Nidden; ‡

8) = turêtiês 3, sich halten:
stādi ir sausi, netur uz kāju Seyershof. Refl. -tiês,

1): labi puiši turējās tuos kre̦klus svētdienai Frauenb. dakteŗu zâles luopiem neturējāmies ebenda;

2): mēs briesmīgi turējāmies (draudzējāmies) Salis;

3): tad sivē̦ni turas (pieruod un uzticas) pie cilvē̦ka Seyershof. man ābuoli neturas (nepaglabājas) ilgi ebenda. ar šiem buŗamvārdiem var t. (izsargāties nuo ļauna) diezgan labi ebenda. t. ("mēģināt atspē̦kuot"), lai slimība nepieme̦tas ebenda. šis nu turas (tiepjas), ka nemākuot mūrēt ebenda (ähnlich Frauenb. und Kaltenbr.);

4): viņš tagad turējās vairāk mājā Frauenb.; das Zitat aus Dünsb. (ME. IV, 271) ist zu streichen;

5): turas pie sala BielU., die Kälte hält an;


8) tüchtig essen
Seyershof: strādnieki tagad turas;

9) t. ciet Seyershof "aizkavēties, aizspruostuoties": tāpēc tagad baļķu vešana turas ciet;

10) kalben
Diet. Subst. turêšana,

1): sunīti pajēme turēšanai Sonnaxt; turêšanâs: lai istabā neiznāktu vairs ne˙kāda tielēšanās, pluosīšanās un t. ("?") Janš. Līgava II, 260; turẽjums: par radziņu turējumu BW. 28982. nuo desmitiem līdz vieniem bij mans t. (= bija man jātur?) Seyershof; turê̦tãjs: lielu dusmu t. BW. 10371. aitu t. Seyershof, Schafzüchter.
kažuoks lietus t. Tdz. 58006, 2.

Avots: EH II, 704


varza

varza,

1): "sarežģījums" (mit ar̂) Sonnaxt; "sarežģījies juceklis" (mit ar̂) KatrE.; varzas "visādas nederīgas piemē̦tātas lupatas, valgi u. c." A.-Schwanb.;

2): auch Lng. (unter zvejuot); "ein Netz zum Aalfang im Strom"
(mit ar̂) Saikava;

4): "sarežgīta lieta, būšana; nepatīkama darbība" (mit ar̂) Sermus, (mit ar̃) AP.; "sarežgītas padarīšanas" Meselau; doktors neielaidās gaŗākā varzā, juo bija jau pārliecinājies, ka vārdiem vien nav laužama ... ieduomīgā daba Sārts Druvas san 33;

5): "daudz dažādu un nepatīkamau sanācēju" Meselau: "... pìeklīdīs atkal mūsu māja pilna ar visādu varzu" ... "kas nu par varzu? nav jau ne˙kādi svešinieki" Azand. 4; eine Schar unruhiger, lärmender Kinder
(mit ar̂) Grosdohn, Warkl.; "lielāka drūzmēšanās" Mērdzine; varzas A.-Schwanb., Kinder, die allzu viel hin und her laufen;

7): auch (mit ar̂) Kalupe.

Avots: EH II, 758


vazaklis

vazaklis A.-Laitzen, Lubn., Meiran, Schwanb., Selburg, vazaklis U., Mag. IV, 2, 153, vazāklis N.-Rosen n. FBR. VIII, 37, Amboten, AP., Bauske, Erlaa, Golg., Memelshof, Nerft, Nigr,, Odensee, Raiskum, Schibbenhof, Stockm., Wain., Wessen, Vīt., vazāknis Bers., Blumenhof, Erlaa, Kalzenau, Kl., Selburg, vazaknis Lub., ein Herumtreiber, ein Strolch: kuo, vazākli, vazājies? Wain. kuo, vazakli (Var.: vazakle, vazanda), vazājies pa manām ganiklām? BW. 29506, 5 var. dažs kļūs par vazakli Plūd. Llv. II, 331. suns tāds vazāklis, nestāv mājās, vazājas apkārt Vīt.

Avots: ME IV, 488


veicīgs

vèicîgs: auch (mit 2 ) Adiamünde,

1): kuŗai ... darbi veicīgi Blaum. Raksti VI 5 (1939), 40. nakts bija tumša, tumsības darbiem visai veicīga II 5 , 31;

2): auch (mit 2 ) Orellen, (mit èi 2 ) Saikava, Sonnaxt; veicīga savā suolī Azand. 22. veicīgi nuoceļ kučieri nuo zirga Pas. XII, 59. veîcîgi 2 iet AP.

Avots: EH II, 768


veltīt

vèltît,

1): auch (prs. velˆtīju 2 ) Orellen, Ramkau, (prs. ve̦lˆtu 2 ) AP., (prs. vèltu 2 ) Mahlup; palik[a] pāri veltāmais BW. 25546; ‡

3) = lielīt, rühmen:
kuo nu ... tu mani veltī? nebūs man guovu kūtī vairāk kâ tev Azand. 85. ‡ Refl. -tiês "?": kâ saudzē̦dams ... man krē̦slas brīdis veltījās Skalbe Raksti II (1938), 241.

Avots: EH II, 770


vere

II vere,

2): tam jau tāda mācītāja v. Ciema spīg. 93. vīrs tu esi kâ uozuols, bet darbuos un visā verē - kâ gatavais slaists Vanagu ligzda 173. parādi savu se̦nuo saimnieces veri! Rūžu Kr. 189. uz dziesmām viņai liela v. Azand. 164. tāda mana v. - visu smalki sijāt Vindedze 135. zirgam laba v. ("gaita") Adl., Golg., Stom., Tirsen.

Avots: EH II, 771


vērpatains

vē̦rpatains, wirbelicht: tava valuoda gan skrēja tik strauji kâ mūsu Azandas krāce, un prāts tev tik˙pat v. Vindedze 7.

Avots: EH II, 777


verveļot

ver̂veļuôt (unter verveļât),

1): auch Sonnaxt; verveļuoja (sprach schnell?)
re̦snā saimniece Azand. 222. jūdu klaigājuošās un verveļuojuošās masas Veselis Cilv. sac. 162; ‡

2) "mutuļuot" FBR. I, 33: pur[v]ā sākušas dūņas v. Pas. XIV, 578.

Avots: EH II, 772


vidēt

I vidêt: bē̦rziem, kas balti vidēja citu kuoku starpā Azand. 68.

Avots: EH II, 781


vienrocis

viênruocis,

2): auch Kaltenbr., Sonnaxt; grābeklis un v. abām mudīgi šaudījās Azand. 93.

Avots: EH II, 797


vilnīt

I vilnît,

1): mit ilˆ Lasd. u. a. n. FBR. IX, 148 (prs. vilnīju), mit ìl AP.; kad sniegs pavasarī kūst, tad reizām te tâ vilnī 2 ; liekas, ka e̦zars ir Orellen. rudzu lauks vilnī Linden in Livl. ābuoliņš ... vilnīja tumši zaļgans Vanagu ligzda 56. labība vilnī, arī uguns liesma Kosenhof;

2): (suns) luncinādams asti un vilnīdams pie Annas kājām Anna Dzilna 12. gaŗā bārda vilnīja jau pa vidiem balta Ciema spīg. 6. pāŗi ... griezās un vilnīja Azand. 41. brīžiem ieskanējās ... smiekli, pa vidiem vilnījuot vieglai, dzieduošai teicējas balsij Anna Dzilna 186. uz ... nuoras ... lē̦kāja luopi; gans vilnīja pa vidu ar rīksti un ... suni Daugava 1939, S. 638;

4): klupām ... zirgiem mugurā un vilnījām pruojām Burtnieks 1936, S. 88.

Avots: EH II, 784


župurs

župurs, eine ästige Stange: zirņiem župuru vajadzēs Azand. 205. Vgl. žubur(i)s und žeperis.

Avots: EH II, 822


zvanīgs

zvanîgs: zvanīga balss Azand. 182.

Avots: EH II, 814