Paplašinātā meklēšana

‡ àiztìesât, zu (fr)essen anfangen (worauf eine Unterbrechung eintritt) Golg.: kaķis aiztiesājis gaļas gabalu. Refl. -tiês, prozessierend hingelangen: a. līdz senātam, līdz nabaga tarbai.

Avots: EH I, 58

aptìesât,

1) tr., verurteilen (von vielen Objekten):
zagļus, visus blēžus. J. Kaln.;

2) aufessen:
aptiesās (werden aufessen), ka nemanīs Blaum. strādnieks pusdienā divas siļķes aptiesāja J. Kaln.

Avots: ME I, 131

attìesât, auf gerichtlichem Wege zurückerlangen: viņš attiesāja savu māju atpakaļ Sessw., AP.

Avots: ME I, 205

ìetiesât, tr.,

1) gerichtlich etwas erwerben;

2) ein wenig prügeln
Spr.

Avots: ME II, 82

iztìesât,

1): iztiesāta lieta, = zināma lieta, eine ausgemachte Sache
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ausmachen"); ‡

2) auf gerichtlichem Wege erlangen:
lai bē̦rnam iztiesātu kādu pabalstu Austriņš Nopūtas vējā 48; ‡

3) ausessen
Dunika: i. visu skutulu. Refl. -tiês: eine Zeitlang (ohne Erfolg) prozessieren: iztiesājās, bet ne˙kā nepanāca.

Avots: EH I, 490

iztìesât, eine Rechtsache zu Ende führen, richten: iztiesā manu tiesu Psalm 119, 154. pavēlēja pagasta tiesai lietu vēl reiz ņemt iztiesāšanai Purap. mazs vīriņš visu pasauli iztiesā Tr. III, 165. Refl. - tiês, zu Ende prozessieren: lai nākuot līdz uz baznīcu palīdzēt iztiesāties viņam ar lielmāti LP. VII, 121.

Avots: ME I, 819

nùotìesât, tr.,

1) verurteilen:
kēniņš viltīguo zaldātu nuotiesājis LP. V1, 338. abus dē̦lus nuotiesajuši uz nāvi LP. VII, 457;

2) aufessen:
jabrīnas, ka viņi visu tuo barības daudzumu var nuotiesât MWM. VIII, 180.

Avots: ME II, 876

‡ pãrtìesât,

1) unter Berücksichtigung des ganzen Tatbestands ein Urteil über jem. fällen (?):
tiesneses katru aizgājēju ... mēdza p. Janš. Dzimtene IV, 207;

2) von neuem in einer Sache das Urteil fällen
M. 383.

Avots: EH XIII, 214

[patìesât,

1) bekritteln:
meitas ņēma puišus patiesāt;

2) teilweise aufessen:
viņš jau lielu daļu gaļas patiesājis Lis. Refl. -tiês, eine Zeitlang prozessieren.]

Avots: ME III, 122

pìetìesât,

1) auf die Dauer, zur Genüge richten:
kuo nu es jūs pietiesāšu? tiesājieties paši!

2) gerichtlich, prozessierend erlangen:
p. sev kādu pļavas gabalu Lis., Golg.;

3) vollessen:
p. pilnu vē̦de̦ru Lis.;

4) = piekaut, durchprügeln: es viņu labi pietiesāju Arrasch.

Avots: ME III, 305

satìesât, ‡

3) (im Gericht) verurteilen:
tiesa jau e̦suot nuospriesta un šis satiesāts Vanagu ligzda 60; ‡

4) erstreiten
(izstrīdēt) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XVI, 456

satiesât,

1) intr., längere Zeit richten
Spr.,

2) tr., (eine grössere Menge) aufessen, -fressen
Spr., Golg.: viņi satiesāja gan˙drīz puspuõdu smaguo sivē̦nu A. v. J. 1900, S. 1079.

Avots: ME III, 764

tìesât,

2): auch (mit iê ² ) Salis, (mit ìe ² ) Saikava. Refl. -tiês: viņi paši tiêsājas ² cits citu Seyershof; "savstarpīgi izskaidruoties par te̦nkām" (mit iê ² ) Salis. Subst. tìesâšana: kungiem t. BW. 6620 var.

Avots: EH II, 688

tìesât, -ãju,

1) richten; urteilen
U.: par kuo tu esi tiesājams? LP. VII, 151. kruoga parādus tiesāja Aps. III, 16. ne kungiem jātiesā BW. 6620;

2) essen, verzehren
Spr., Salis: tiesājuot maltĩti U. b. 104, 14. izve̦lku vīnuogas un tiesāju viņas zemē MWM. VIII, 791. Refl. -tiês, Händel, Prozesse bei Gericht haben U., prozessieren: Sprw, labāk guodīgi tiesāties nekâ nemierīgi dzīvuot Br. sak. v. 1270. braukš[u] uz Rīgu tiesāties BW. 2506. (ve̦damā) par pūriņu tiesājās ar ve̦ciem brūtgāniem 17130. - Subst. tìesâšana, das Richten; tìesâšanâs, das Prozessieren; tìesâtãjs, wer richtet, der Richter Spr.; tìesâtājiês Edwahlen, wer prozessiert.

Avots: ME IV, 214

âdeņĩca,

1): uzcirta dārcītim ar ādenīcu P. W. Šis ar mani tiesāties? 6; ‡

2) die Schindmähre (auch von anderen weiblichen Tieren gesagt)
Erlaa.

Avots: EH I, 192

àizpakšis Festen, Lub., ein als Abtritt benutzter Ort hinter der Norke: kâ sivē̦nam uz aizpakši P. W. Šis ar mani tiesāties 4.

Avots: EH I, 41

‡ àizplekšêt, sich mit Schmutz anfüllen, sich verkleben: (pīpe) atkal aizplekšējusi P. W. Šis ar mani tiesāties? 2.

Avots: EH I, 42

àizprasît,

1) : auch Saikava: biju par maz aizprasījis P. W. Šis ar mani tiesāties? 23;

4): auch Saikava; ‡

5) "heischen"
Segewold. ‡ Refl. -tiês,

1) um Erlaubnis (oder Urlaub) bitten, irgendwohin hin-, wegzugehen:
aizprasījusies uz kapsē̦tu Pas. VI, 84;

2) nach dem Wege sich erkundigend hin-, weggelangen;

3) eine Frage stellen
Golg.;

4) für die Zukunft sich ausbitten
Kal.: a., lai ļauj rītu nenākt darbā.

Avots: EH I, 43

ajē̦gs (unter ajē̦ga): meist in der Verbind. ajē̦gs, nejē̦gs gebraucht: ej nu ej, ajē̦gs, nejē̦gs, kâ tu nāc uz tādām neprāša duomām! Vīt. tīrais ajē̦gs, nejē̦gs! P. W. Šis ar mani tiesāties? 4.

Avots: EH I, 65

apjât, ‡

5) betrügen
("vulgär"): puisis saimnieku apjājis smalki Siuxt, Wessen. kungi apjājuši zemniekus mācītāja velēšanās Vīt. kārtis spē̦lē̦dams viņus visus apjāju ders. kupcis tuo labi apjājis P. W. Šis ar mani tiesāties? 9 (ähnlich 23). ‡ Refl. -tiês,

1) durch geschlechtlichen Umgang die Jungfräulichkeit verlieren:
šī meita ir jau apjājusies Vīt.;

2) um ein Hindernis herumgelangen:
kâ lai es ar visiem luopiem tagad tur apkārt apjājuos? Golg., Lemburg, Trik.;

3) umfallen:
gan apjāsies apkārt! (von einem Kinde gesagt, das auf einen Stuhl geklettert ist) Smilt., Trik.

Avots: EH I, 87

apstaknîtiês: auch N.-Peb. n. Latv. Saule. 5.617. Dazu auch ein Aktivum: biedri drusku apstakna (zirgus halten an) P. W. Šis ar mani tiesāties? 3, Bers.

Avots: EH I, 116

‡ apvẽrtêt, abschatzen: savā starpd apvērtējuši (teļu) P. W. Šis ar mani tiesāties7 8.

Avots: EH I, 126

àusaînis, 1): Kosename für Pferde Saikava: saimnieka ausainim P. W. Šis ar mani tiesāties? 6; ‡

4) "ein schlauer, stolzer, eingebildeter Mensch"
(mit aû ² ) Frauenb.

Avots: EH I, 188

bakãns,

1): kupcis aizlika kâ ar vārī-juošu ūdeni apliets bakans P. W. Šis ar mani tiesāties? 24.

Avots: EH I, 199

blē̦gs, ‡

2) = blèdis (?): šis ir tas blē̦gs, kuŗš ... P. W. Šis ar mani tiesāties? 17.

Avots: EH I, 229

‡ brũnganràibs, braunlichbunt P. W. šis ar mani tiesāties? 19.

Avots: EH I, 246

cêlības: rumules un cēlības (das Emporheben) tev jāaizmaksā P. W. Šis ar mani tiesāties? 11.

Avots: EH I, 267

II dũms: tad d., ka vai nu! P. W. Šis ar mani tiesāties? 3.

Avots: EH I, 348

II dzîve: dzīva BW. 4039 (aus Alt-Sehren), 33623, 1 (aus Mesoten); iekšā gulēja un priekšā bij tā. dz. (vorn war der Wohnraum Orellen. jūs dzīvi (eine Wirtschaft, einen Bauernhof) turiet un ziniet, kâ strādāt Siuxt, bīstuošies jemt tādu lielu dzīvi (sie fürchten sich, einen so grossen Bauernhof zu arrendieren) Kalterlbr. visa dz. (Hab und Gut) te ir: čūči, luopi Frauenb. - dzīves cūka, ein Zuchtschwein (im Gegensatz zurn Mastschwein) AP. turēt kaķi (gaili) dzīvēm ("pašu vajadzībām") ebenda: kur ... vedīs tuo guovs bē̦rnu (teļu), vai kur dzīvēm? P. W. Šis ar mani tiesāties? 3.

Avots: EH I, 362

II gauša, ‡

2) Unsinn, leeres Geschwätz:
sarunā visādas gaušas Vīt. (ähnlich P. W. Šis ar mani tiesāties? 22).

Avots: EH I, 388

gaušât(iês): neniekuojies un negaušājies! P. W. Šis ar mani tiesāties? 16, Druw.

Avots: EH I, 388

gaušât(iês): neniekuojies un negaušājies! P. W. Šis ar mani tiesāties? 16, Druw.

Avots: EH I, 388

gùovmĩža: auch Salis, P. W. Šis ar mani tiesāties? 12.

Avots: EH I, 424

grezelis (unter grezele ): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73, 76, AP., Lubn,, Nautrēni, N.-Laitzen, N.-Peb., Schwanb., Sussei; ar tukšiem gruoziņiem un grezeļiem P. W. Šis ar mani tiesāties? 12.

Avots: EH I, 404

‡ gvelšas, leeres Gerede: nerunāju kādas gaušas, g. vai tukšības P.W. Šis ar mani tiesāties? 22.

Avots: EH I, 425

izkãmêt, Retl. -tiês: auch Laud., N.-Peb., Tittelmünde: viņš skuolā tâ izkāmējies, ka nevar ne pieēsties Frauenb., Seyershof. it kâ izkāmējušās PW. Šis ar mani tiesāties? 11.

Avots: EH I, 454

izkārêt(iês), = izgribêtiês: izkārēt izkārējies; ticis pie ē̦dmaņas, rij bez jē̦gas PV. viņas ir izkārējušās ... uz ... puišiem PW. Šis ar mani tiesāties? 11. S. unter izkãris.

Avots: EH I, 454

izkārêt(iês), = izgribêtiês: izkārēt izkārējies; ticis pie ē̦dmaņas, rij bez jē̦gas PV. viņas ir izkārējušās ... uz ... puišiem PW. Šis ar mani tiesāties? 11. S. unter izkãris.

Avots: EH I, 454

‡ izlielîgs, prahlerisch: izlielīgais teiciens P.W. Šis ar mani tiesāties? 24.

Avots: EH I, 463

‡ izplīkšêt, sich verziehen: kuri (dūmi) uz vietas izplīkš ... gaisā bez uosmes P. W. Šis ar mani tiesāties? 3.

Avots: EH I, 473

izraidît, tr.,

1) hinausschicken:
tev bij mani appuškuot, tautiņās izraidīt BW. 27672. Edei darba radās pilnas ruokas, nevien izraiduot puišus un meitas Sudr. E.;

2) ausweisen, verschicken, verbannen:
jauneklis tiek nuotiesāts uz izraidīšanu nuo salas Vēr. I, 1408. Refl. - tiês, auseinandergehen, bersten, platzen: atvēra izraidīsjušās istabas durvis A. XI, 178. kad durvis sabriedušas, tad atkal sakaltušas, ka paliek šķirbas, tad tās ir izraidīsušās Druw. Etn. IV, 34, Bers., Serb., Nötkh. n. A. XV, 82. [sakaltis kuoka truks ir izraidījies.]

Avots: ME I, 788

‡ jēļš, = jê̦ls

II 7 : skuras nāk tādu jēļu valuodu dzirduot P. W. Šis ar mani tiesāties? 2.

Avots: EH I, 564

jẽre

1): ein halbjähriges Schaf
Seyershof, ein Mutterlamm - auch Frauenb., Siuxt, (Demin. jẽrīte ) Iw., Sonnaxt: esi vēl tīrais., jērītes bē̦rns P. W. Šis ar mani tiesāties? 4.

Avots: EH I, 564

kam,

1): kam ļaužu? Pas. IX, 259;

4): kam ar svešu kaitējuse, sen slavīte maliņā Tdz. 39361; ‡

5) weil:
meita ... nuotiesāta ..., kam atsagrieze bez vīra Pas. IV, 276 (aus Dricēni).

Avots: EH I, 580

II kàpene: kàpeni ² kādam taisīt ("= nuotērēt, nuotiesāt") Sessw. neapēd visas sēnes viens pats un nenuodari man kâpeni ^{2 (= pārestību,} Unbill, Beeinträchtigung)! AP.; "trūkums" Taurup: mums šuogad ar luopbarību k. AP. tē̦vs naudu nuodzēris; nu mums mājā kàpene ² Prl., Sessw. mums maizes ziņā uznākusi īsta kàpene C.; (mit â ² ) AP. saimniec, sadali sviestu, lai cits citam kāpeni nenuodara! Sessw, Zu kàpene I?

Avots: EH I, 601

karâtavniẽks, der Verbrecher, der gehängt werden soll: uz nāvi nuotiesāti karātavnieki Latv.

Avots: ME II, 161

kãrstîtiês,

1): guovs kārstās pēc barības IMM. 1933 II, 461. kārstās, ka varē̦tu nuoķert Erlaa. zirgs iet kâ neēdis, gar ceļmalām kārstīdamies ebenda. kuo jūs te kãrstāties? Nötk. lūkuo tik tur kārstījies (sieh dich vor, dass du dich dort nicht einmischst)!
P. W. Šis ar mani tiesāties? 14; ‡

2) k. ar kuo Warkl., sich einlassen mit jem.:
kuo tu ar tuo puisi kārsties? ‡

3) k. apkārt bez darba, müssig herumlungern
(aus einem handschr. Vokabular).

Avots: EH I, 604

kaseklis: auch Boxchow n. FBR. XIII, 25, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Lasd. u. a. n. FBR. IX, 138, Lubn.,

1): ein Instrument zum Ausschaben des Teiges aus dem Brottrog
AP., Segew.; das Abfleischeisem des Gerbers Auleja;

2): kasekli taiša nuo sausvieža kuoka; dažam ir dzelzs k. Saikava;

5): auch Lis., Saikava, Segew.; tas tik ir k˙! P. W. Šis ar mani tiesāties? 3; ‡

7) "?": man iemeties plaušās tâds k.; ka nevar vairs ciest Frauenb.

Avots: EH I, 591

II ķimene: ķimenes auch Lng., BW. 20257, Linden in Kurl., Siuxt, ķime̦ni AP.; ķimeņi auch P. W. Šis ar mani tiesāties? 5.

Avots: EH I, 702

ķĩpa,

2): ein netzartiger Sack
auch Oknist; ein grosser Sack Frauenb.; ein Bettsack AP.; ein netzartiger Sack voll Heu, den man bei einer Fahrt im Wagen mitnimmt Orellen; gultas ķ. (maiss) Ramkau. braucamā ķ. ebenda; nuo (ratu) ķīpas nuolēcis P. W. Šis ar mani tiesāties? 1" sabāzis visus ķīpā un vedis ... slīcināt Pas. XV, 318.

Avots: EH I, 706

kleknêt: auch Oknist (III p. prs. klekni); kuo tu tur klekni pie tā luoga? Daugava 1933, S. 322. var ar savu teļu k., cik pašam tīk P. W. Šis ar mani tiesāties? 13.

Avots: EH I, 614

klukucis: auch Kaltenbr., Oknist; plur. klukuči auch Bers., Saikaya: kâ labi sapīpējas, tad tūliņ klukuči raun P. W. Šis ar mani tiesāties? 3.

Avots: EH I, 622

knajs: visu pelņu ņems un nuovicuos līdz beidzamam knajam P. W. Šis ar mani tiesāties? 24.

Avots: EH I, 627

kuôža: šuopavasar tās kuožas iznāca ne tâ, kâ gribējās P. W. Šis ar mani tiesāties? 6.

Avots: EH I, 688

krevelis (unter kreve),

1): auch AP., Lems., Ramkau;

3): auch N.-Peb., Ramkau: nak kreveļu (oder zum nom. s. krevele?) lauzt P. W. Šis ar mani tiesāties? 12.

Avots: EH I, 650

kuļât, Refl. -tiês,

1): sirds jāpiesien! tagad tīri svabada kuļājas PW. Šis ar mani tiesāties? 6. zuobiņš kuļājas Frauenb. putra kuļājusies: klunkā, klunkā (in einem Tönnchen während des Fahrens)
Anekd. I, 308; ‡

3) = spãrdîtiês: zirgs ar kājām kuļājas Linden in Kurl.; "kulties pa zemi" Saikava. Vgl. li. kulotis "kłócić się" Tiž. I, 106.

Avots: EH I, 672

I kùrkt,

1): auch (mit ùr ² ) Linden in Kurl., Oknist, Zvirgzdine; ‡

3) "rūkt" Warkl.: cūkas kùrc ² , laikam ēst grib Warkl. kuo tu man mūžīgi kurc ausīs? ebenda; unablässig bitten Bērzgale; tik ilgi tī niknā bāba kurce ("?") un muocīja zemnieku Pas. IV, 381; ‡

4) "?": (pīpe) aizplekšējusi, nevar dūma pavilkt, kurc vien kâ uz nelāga laiku P. W. Šis ar mani tiesāties? 2. Zur Bed. vgl. auch nùokurkt 2.

Avots: EH I, 678

lampans (unter lam̃pāns): viņš kâ l. nekaunas . . . činkstēt P. W. Šis ar mani tiesāties ? 23.

Avots: EH I, 718

I lencêt,

1): zaķis leñcē pa lauku Salis;

2): auch P.W. Šis ar mani tiesāties? 4; ‡

3) "ve̦lkuot vadu, lenci tuvināt dziļajai pusei" (mit eñ ) Kaugurciems: jālencē pa gabaliņam uz priekšu; jālencē klāt pie dziļās puses.

Avots: EH I, 733

liekš (unter lìekšus): tad ir liêkš ² jākurina AP. es dažreiz l. aizgāju turp un apskatījuos ebenda. kāds par tuo l. piemakšātu P. W. Šis ar mani tiesāties? 17.

Avots: EH I, 753

liẽpãjs (unter. liẽpaine), ‡

2) = liepkauls Erlaa, Fest., Lub. (mit ìe ² ): pliki paliek kâ liepāji. P.W. Šis ar mani tiesāties? 24.

Avots: EH I, 756

ļinkât: auch Prl., Sessw., (mit ìn ² ) Alswig, (mit in̂ ² ) Zögenhof, (mit in̂ ) Heidenfeld, Saikava; wackelnd gehen (mit in̂ ² ) Lems.: kājas ... iet ... meimuriski, bet ļ. ļinkā gan vēl P. W. Šis ar mani tiesāties? 6. ‡ Refl. -tiês Lems. "kustēties, šūpuoties": virves gals ļin̂kajas 2.

Avots: EH I, 773

ļuļˆķis: auch (mit uļˆ ² ) Lems.; savu ļuļķi suļķē̦dams P. W. Šis ar mani tiesāties? 1.

Avots: EH I, 774

meñčîgs,

2): m. ("veikls, uzmanīgs") kaķis Seyershof. menčīgi ("?") suoļuodams P. W. Šis ar mani tiesāties? 2; "mundrs" Bauske; Mikus ir m. ("?") uz kaimiņu meitām Frauenb.

Avots: EH I, 780

mienuôt: "Vīt." ME. II, 653 zu ersetzen durch "P. W. šis ar mani tiesāties? 19". Zur Bed. vgl. auch apmienuôt ‡ 4.

Avots: EH I, 825

miziņš: auch Gr.- Sessau, Siuxt: pelnījis labu miziņu pilnu muguru P. W. Šis ar mani tiesāties? 22.

Avots: EH I, 820

mùoļât ² : tad ... jūs muoļāsiet sajēgt P. W. Šis ar mani tiesāties? 4.

Avots: EH I, 840

I mûdît, ‡

3) "muocīt, stīvôt" Saikava: kur nu mûdīsi zirgu pa duknējumu? Refl. -tiês: pamazām uz priekšu mūduoties P. W. Šis ar mani tiesāties? 1. kas nu pa tik traku ceļu mûdīsies tādu gaisa gabalu? AP. caurām naktīm m. ar darbiem ebenda. iestidzis, viņš mûdījās (muocījās) laukā Heidenfeld.

Avots: EH I, 838

mutelnieks: auch P. W. Šis ar mani tiesāties? 4.

Avots: EH I, 836

nelabe̦ns: hinter "vaļā! Vīt." ME. II, 719 hineinzufügen: "P. W. Šis ar mani tiesāties? 10".

Avots: EH II, 14

nemēstniẽks: "Vīt." ME. II, 723 zu ersetzen durch "P. W. Šis ar mani tiesāties? 22".

Avots: EH II, 16

ņe̦rgâtiês,

3): ruopelnieks spītīgu smīņu smīnē̦dams ņe̦rgājas juo pruojām P. W. Šis ar mani tiesāties? 16;

4): suņi ņe̦rgājas taisīdamies uz plēšanuos Nötk.

Avots: EH II, 113

neziņš: auch P. W. Šis ar mani tiesāties? 4, 8.

Avots: EH II, 23

nùodelverêt, ‡

2) sich gesehwätzig äussern (?):
"... tâ . jau var aizmirsties, pa kuŗiem vārtiem iebraucis, pa kuŗiem jāizbrauc," lielais mutelnieks nuodelverēja P. W. Šis ar mani tiesāties? 4.

Avots: EH II, 39

‡ nuõkaļņš AP. = nuokaļņi: n. un uz līdze̦numa ... laiž rikšus P. V. Šis ar mani tiesāties? 10.

Avots: EH II, 51

nùorũķêt,

3): verbieten -
auch C.; tiesa pārtrauca ruopelnieku nuorūķē̦dama: "nerunāt tik gaŗi!" P. W. Šis ar mani tiesāties? 20; beseitigen: n. svešnieku valdību Saikava.

Avots: EH II, 82

nùospīrinât, ‡ Refl. -tiês, verreckėn: bail bij, gan˙drīz (teļš) nuospīrinājas P. W. Šis ar mani tiesāties? 8.

Avots: EH II, 89

‡ nùovetelêt, Perfektivform zu vetelêt: tâ ruopelnieks nuovetelē vienā laidā uz vīnūzi čāpādams P. W. Šis ar mani tiesāties? 24.

Avots: EH II, 106

ņuņ̃ņas (unter ņuņņa

2): auch AP., Dunika. Lems., NB., (mit ùņ) Sermus, (mit uņ) A.-Schwanb., Heidenfeld, P. W. Šis ar mani tiesāties? 3.

Avots: EH II, 116

I uote,

1): izve̦lk zīmi, saplēš ... un ieme̦t uotē P. W. Šis ar mani tiesāties? 23.

Avots: EH II, 744

režģît,

1): tādi valdziņi, kâ kuo gultā režģī iekšā Orellen. Refl. -tiês,

1): dzija režģījas Sonnaxt. "režgījies? Vīt." (ME. III, 517) zu ersetzen durch " režģījies? P. W. Šis ar mani tiesāties? 17".

Avots: EH II, 368

rice: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Bers., Fehteln, Kalz., Kokn. "rikšus Vit." ME. III, 522 zu ersetzen durch "rikšus P. W. Šis ar mani tiesāties? 10".

Avots: EH II, 370

rĩdzẽ̦ns: brauca gaŗa rīdzē̦nu rinda pa Lubānas lielceļu P. W. Šis ar mani tiesāties? 1.

Avots: EH II, 375

rise,

1): auch AP., Meiran, Saikava; gŗūti nuo rises izgruozīt P. W. Šis ar mani tiesāties? 12; ‡

2) "?": es apvilku ze̦lta risi (Var.: ķēdi) gar ... nuovadiņu BW. 11783 van; ‡

3) das Gesicht, Antlitz
AP.: Kārlis nav ne˙maz savādāks kâ bijis, - visa r. tā pate. In der Bed. 3 aus d. Riss?

Avots: EH II, 374

sablektêt, ‡

2) "sasist, sakaut" Golg. Refl. -tiês: (tabaka) ir gan tāda kâ valgāka, drīz (pīpes) galviņa sablektējas un sagulstas P. W. Šis ar mani tiesāties? 3.

Avots: EH II, 397

sagramšķi: "RA." ME. in, 627 zu ersetzen durch "P. W. Šis ar mani tiesāties? 4".

Avots: EH XVI, 409

sajûgt,

1): baļķes sajūdz ("savienuo") kuopā Ramkau; ‡

3) in den Aussagen sich verstricken machen:
kupcis ātri jautāja, lai sajūgtu blēdnieku P. W. Šis ar mani tiesāties? 19. ‡ Refl. -tiês,

1) (unversehens) angespannt werden:
šuoreiz tev brīnum ātri sajūdzies zirgs Saikava;

2) sich vereinigen:
mans mežs sajūdzās kuopā ar viņa mežu Segew. kam dievs ir nuolēmis s. (sich verheiraten) Pas. VI, 304.

Avots: EH XVI, 414

sakrist, intr.,

1) zusammenfallen, verfallen, einfallen,
(fig.) mager werden: ala... sakrīt LP. I, 66. sē̦ta bij sakritusi Stari I, 132. sakritušas ē̦kas Pasaules lāpītājs 19. sakrita par pe̦lnu čupiņu JR. III, 68. sakrīt mieži līdumā BW. 33197. sakritusi maize, nicht gut ausgebackenes, schliefiges Brot. ja kāzu plācenis sakrīt, tad jaunajiem būšuot nelaimīga dzīvuošana Etn. II, 61. nuotiesātais stāvēja bāls un sevī sakritis Sadz. viļņi 60. mans spē̦ks... sakritis Psalm 31, 11. kai ragana cē̦rt, tai jauneklis sakrīt zemē līdz ceļiem Pas. II, 142. - zirgs sakrīt, das Pferd wird mager. sakrituši vaigi, eingefallene Backen Ahs.;

2) auf einen Haufen fallen; zusammen über etwas herstürzen
U.: meitas gar sē̦tmalu sakritušas BW. 35245. precenieki pie mielasta sakrita tūdaļ Odiseja II, 35. cūkas sakrīt pie siles, die Schweine stürzen über den Trog her U.;

3) niederkommen, gebären:
sieva sakritusi, das Weib ist niedergekommen. pirts viņam būs sakritusi, sein Weib wird wohl niedergekommen sein (aus der Umgegend von Talsen);

4) übereinstimmen, zusammenpassen:
diezin, vai mēs sakrītam kuopā! Poruk. sakrīt (Var.: sade̦r, saiet) dziesma mums dzieduot, i[r] valuoda runājuot BW. 317, 3. duomas arī viņiem sakrita Dok. A. vîņam nesakrita ar tiem Valdis Stabur. b. 314. Refl. -tiês, zusammenfallen, verfallen: sakrītas viss vienā galuodiņā Vīt. 54. naudas maks sakrities Austr. K. Glūns 98. izskaties gan drusku bāls, sakrities MWM. IX, 406.

Avots: ME II, 655, 656

saldene,

1): auch Lesten (mit alˆ ² ), Siuxt;

2): kas tad tur arī ir par saldenēm! P. W. Šis ar mani tiesāties? 15.

Avots: EH XVI, 424

sapèizêt ² "= satiesāt": es viņu sapeizēju; "sapuostīt": s. drēbes Gr. - Buschhof; "aufessen" Saikava; "niederstürzen (tr.)": auka sapeizējusi meža gabalu Kreuzb.

Avots: ME II, 697

satura: auch ("?") Orellen n. FBR. XI, 41; der Halt: ve̦ca istaba, sagŗuvuse, siemāļi gāzās ārā, ne˙maz vairs saturas nebij Siuxt. nav saturas, kad pakavi nav cieti pielikti Frauenb. kad mīkstie nagi, pakavi krīt ārā: nav saturas ebenda. beš saturas, mīksts kâ putra KatrE. viršiem, kas ... nuolikti ceļa bruģēšanai, lai ceļam būtu stingrāka s. P. W. Šis ar mani tiesāties? 1.

Avots: EH XVI, 458

sēdenis, ‡

2) ein einquartierter (russischer) Soldat
Pas. XV, 195, (mit ê) Saikava: dzīvuo ... kâ sēdeņu krievs P. V. Šis ar mani tiesāties? 4.

Avots: EH XVI, 480

skadrs,

2): auch Orellen; ņiprs un s. zeņķis Blaum. Raksti 115 (1939), 156. s. ("ātrs") zirgs Erlaa. kas ir tāds žigls cilvē̦ks, tuo sauc par skadru Ramkau. s. (früh aufstehend) cilvē̦ks, s. (nicht fest) miegs Serbig.; ‡

4) scharf:
s. nazis KatrE. viņš ir labs cilvē̦ks, tikai valuoda viņam ir tāda skadra ("skarba") AP. "mans teļš nebij sarkans, bet brūngānraibs!" It skadri ("?") atcirta ruopelnieks P. W. Šis ar mani tiesāties? 19; ‡

5) "?": šie augi ir ļuoti vārīgi un skadri uz laika pārgruozīšanām. viņi paliek guluot, kad jūt, ka būs slikts laiks, un muostas, kad labs laiks gaidāms Pēt. Av. III, 136.

Avots: EH II, 496, 497

‡ *skalbji > hochle. skaļbi, Adv., schrill, laut: s. uzsaukdams: "lab˙rīt nuo rīta!" P.W. Šis ar mani tiesāties? 1.

Avots: EH II, 499

I skrìne ² : auch Pilda n. FBR. XIII, 41,

1): auch (ein Kasten)
Berzgale, Borchow, Warkl., Zvirgzdine, (mit ĩ ) Rutzau; tē̦va pirktuo skrīni (Aussteuerkiste) ve̦du BW. 16578, 1 (aus Sakstagals);

2): auch (ein Kasten zum Lehmtreten;
mit ĩ ) Dond., Iw., Luttr., Rutzau, Stenden, (eine Grube zum Lehmtreten; mit ĩ ) Bauske, Blieden, Hofzumberge, Stenden;

3): mit Sand vermischter Lehm (zum Mauern)
Sauken: ceļš pa dūņu purviem izbraukts kâ viena s. P. W. Šis ar mani tiesāties? 12 (ähnlich auch Sauken und - mit ĩ - Bauske);

5): "kārbiņa" (mit ĩ ) Perkunen.

Avots: EH II, 511

smaula,

2): ir gan tev s˙! P. W. Šis ar mani tiesāties? 22.

Avots: EH II, 534

sprudît,

1): nu sprūda atkan ... savas stabules ar raudāšanu Pas. IX, 105; s. (mit û ) vaļā auch Heidenfeld; sprūdī vaļā de̦be̦su akas A. Brigadere Skarbos vējos 47. s. uotru nuo nelaimes Bērzgale. nesprūdiet viņu vaļā! P. W. Šis ar mani tiesāties? 10. sprûdĩja (= laida) pie salmu guni klāt Liepna. Refl. -tiês, ‡

2) "?": studentam vārdi sprūdījās kâ nikns bišu spiets Atpūta, № 634, S. 6. nuo visiem stūŗiem ... sprūdījās (drangen?)
ārā mazbē̦rni № 642, S. 4.

Avots: EH II, 562

stàipît: s. (mit ài ² ) salmus, atzīmējuot birzumu platumu sēšanai Saikava. s. (mit aî ² "žņurdzīt" ) sunīti AP. Refl. -tiês: salmi, dzijs u. c. var s. (mit ài ² ) Saikava. kuo tu staîpais ² ar tuo nastu? vai nevari pagaidīt, kamē̦r paceļu? AP. kad ē̦d, tad nevar s. (mit ai ) Frauenb. negrib ar cūkām stàipēties ² (Schweine wider ihren Willen zum Teich schleppen) Kaltenbr. ‡ Subst. stàipījumuos (acc. s.), beendetes Sichstrecken: tas jums par s. un vārduošanu P. W. Šis ar mani tiesāties? 12.

Avots: EH II, 569

stràujš (li. sraũjas) Serbigal, AP., Neuenb., straûjš ² Ruj., Salis, Lin. Iw., stràujš ² Kl., Lös., Nerft,

1) rasch fliessend
Bielenstein Holzb. 630, 636, reissend, wirbelnd Bergm. n. U.: strauja Daugaviņa BW. 6702. straujš ūdentiņš 6702, 1 var.;

2) hitzig, hastig
U., streng L., schnell; heftig; temperamentvoll: straujš zirgs, ein hitziges Pferd U, čigānam strauji zirgi BW. 31425. strauji... kumeliņi 18319 (ähnlich: 13797, 1; 17972; 20017). straujš raksturs Dr. tev, tautieti, strauja (Var.: ātra, barga, sīva) daba 21706 var. kur es iešu, tikai strauja uzauguse? 6630 var. straujas pārmaiņas Apsk. v. J. 1903, S. 434. straujš darba laiks - pats mē̦slu vešanas laiks Janš. Bandavā II, 360. Ve̦rnulis tikšuot strauji (schnell, eilig) nuotiesāts uz nāvi Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 15. straujas asaras Kaudz. M. 127. straujuo dziesmu R. Sk. lI, 43. strauji prieki Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 37. augumi straujāk griežas kruogā Aps. III, 4. - straujš vējš, ein schneidender Wind U.;

3) steil
U.: straujš kalns, ein steiler Berg U. - Subst. stràujums,

1) rasches Fliessen; der Strom, die Strömung:
viļņu straujuma Asp. avuotiņš rit straujumā Asp. upes straujums Kaudz. straujums nuorāva ķēvi tāļu lejup LP. VI, 503. kuģīt[i]s straujumuos Rainis;

2) die Hastigkeit, Hitzigkeit, Heftigkeit:
aiz straujuma kumeliņš nesa laužņu iemauktiņus BW. 11615. ne uz viena neraudāju, kâ uz sava straujumiņa: ne+viens mani neieduotu, kad es pate negājuse BW. 21996. atmest jaunekļa straujumu Krišs Laksts 28. ieduomu straujums dziest JR. IV, 57. jūsmas plūst un burbuļuo vārdu straujumā Kaudz. M. 62;

3) ein heftiger, hitziger Mensch
Bandr.;

4) die Steilheit
Brasche. Nebst strauls, straume, strauts, strava, stravêt, strāva, struvêt, strutas, strūkla zu li. srúti "fliessen" RSI. VI, 19, slav. ostrovъ "Insel", poln. strumień "Bach", ai. srávati, gr. ρ'έει "fliesst", ρ'όος "Strömung", air. srúaim, an. straumr "Strom" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 702 f., Trautmann Wrtb. 279 f., Būga PФB. LXXV, 147.

Avots: ME IV, 1082

strupmêlis ² : strupmēļu puika Dünsb. Od. 265. (meitas) visas trīs bija strupmēles Pas. XI, 428. ruopelnieki runā kâ strupmēļi P. W. Šis ar mani tiesāties? 2.

Avots: EH II, 590

sũdzêt, -dzu und -gu, -dzẽju, klagen (namentlich beim Gericht): aizgāja pie meitenes bē̦das sūdzēt LP. VI, 610. miris pie tiesām nesūdzēs Br. sak. v. 755. Refl. -tiês, einander verklagen; sich beklagen, Beschwerde führen: te̦k uz māti (Var.: pie mātes) sūdzēties BW. 22411. Subst. sũdzê̦tãjs, wer sich beklagt; der Kläger: nedar[i] pāri luopiņiem! pirmie dieva sūdzē̦tāji Br. sak. v, 653. kur nav sūdzē̦tāja, tur nav tiesātāja Etn. II, 187; sũdzê̦tãjiês, ein Kläger, einer, der Beschwerden führt: tie ir lieli sūdzē̦tājies Remten. Nebst sūkstīties 2 (wenn mit ks aus gs) und li. sugti "heulen, winseln" zu li. saugti "schallen", norw. sykia "bellen" (s. Walde Vrgl. Wrtb. 1, 215), resp. nebst svadzêt "rasseln" (und svcikšêt "schreien"?) und li˙s vagė´ti "tönen" zu got. swōgatjan "seufzen"·, ae. swógan "tönen", and. swōgan "tauschen", ndd. swōgen "ümständlich und mitleidig klagen und seufzen", an. arn-súgr "das Rauschen des Adlerflugs" u. a., s. Persson Beitr. 355.

Avots: ME III, 1130, 1131

‡ suķenītis P. W. Šis ar mani tiesāties? 4, ein Ferkel.

Avots: EH II, 602

tā`rpizê̦da: "Vīt." ME. IV, 150 zu ersetzen durch "P. W. Šis ar mani tiesāties? 12".

Avots: EH II, 671

I ter̂velêt: auch P. W. Šis ar mani tiesāties? 5.

Avots: EH II, 676

tẽviņš,

1): mūsu t. (= tētiņš) pa˙visam vājš Salis, Seyershof; "katrs ve̦ctē̦vs, vecītis" Salis;

2): "verächtl. für Taugenichts"
Diet.;

4): divi lāču tēviņi Janš. Dzimtene II, 300;

5): kad sīpuoli zied, tuos sauc par tēviņiem Ramkau;

8): auch AP., (mit è ² ) Linden in Kurl.;

9): trūka laba ... kuoka tēviņam Jauns. J. un v. 130.; ‡

10) tēviņu reize, das Vaterunser P. W., Šis ar mani tiesāties? 5. In der Bed. 9 n. Sehwers Unters. 142 wohl eine volksetymologische Umformung des d. Steven.

Avots: EH II, 679

tìesa,

1): nabagam jau tiesas ne˙viens neduoduot Jauns. Raksti VII, 58; tiesu nest, Recht sprechen, richten
Diet;

3): tiesā iet "tiesāties" Sonnaxt;

4): tiesas nerunā ni˙viens Auleja. ar˙vienu tur bija kaut kas nuo tiesas klāt Aps. Raksti I ² , 136; ‡

7) nuo dieva tiesas, ernstlich, ordentlich;
n. d. t. strādāt BielU. nuoskaities n. d. t. Behnen; ‡

8) Gewohnheit
(?): ganiņam tāda t. (Var.: tā tiesiņa; tāda daba): kad paēda, gavilēja BW. 733, 1.

Avots: EH II, 688

tìesnesis: triju kungu tiesnešuos BW. 31399. fem. tìesnese: taisnas tiesneses katru aizgājēju ... mēdza pārtiesāt Janš. Dzimtene IV, 207.

Avots: EH II, 688

tikât (li. týkoti "lauern") Bl., Kabillen, Karls., Līn., tīkât L., U., -ãju, tĩkuôt Arrasch, C., Jürg., Neuenb., Peb., Selg., tìkuôt ² Adsel, Gr.-Buschh., Kl., Kr., Marzeu, Ogershof, Prl., Saikava, Selsau, Sessw., tìkuôt N.-Wohlfahrt, tikuôt ² Segew., tīkuôt U.,

1) (auf etwas) lauern
Biel. und N.-Peb. n. U., Spr. (tīkuôt), Wessen (tīkât): apduomīgi un ar ziņu viņš glūnēja un tīkāja tur iekšā A. v. J. 1896, S. 735;

2) (nach etwas) trachten
(tìkāt ² Kr.), verlangen PS. (tīkuôt), U., streben (tīkât) Siuxt: ne tur kuo gaidīt, ne kuo tīkāt LA. kaķis tīkāja žurku tiesāt LP. VI, 363;

3) = vervēt, werben V.;

4) tīkāt L., zielen;
tīkuot pēc kā St., auf etwas seine Augen richten. Refl. -tiês,

1) (lange und heimlich) einander anblicken
(tĩkâtiês) Dunika: puisis ar meitu ilgi tīkājas viens uz uotru Dunika;

2) (nach etwas) trachten
Spr. (tīkuôtiês). Nebst tīkt II, tiekavât und tiekties zu ksl. tikъ "speculum" und (wenn dies kein Lituanismus ist) westruss. тикаться "высматривать, подстерегать".

Avots: ME IV, 200

tuvĩnniẽks: "RA." ME. IV, 276 zu ersetzen durch "PW. Šis ar mani tiesāties? 3".

Avots: EH II, 707

II urza: Gezänk, Unfriede Gramsden; ja par katru vārdu gribēs tiesāties un meklēties, tad jau nuo urzas un ķirzas netiks ārā Janš. Līgava II, 432.

Avots: EH II, 716

uzdegt,

2): šis kâ uzdedzis uz tuo labumu Skalbe Raksti IV (1938), 212. "Vīt." ME. IV, 324 zu ersetzen durch "P. W. Šis ar mani tiesāties? 12". ‡ Refl. -tiês Jürg., Siuxt, = ìedegties: piepeši uguns uzdedzās.

Avots: EH II, 720

‡ uzvīzêt P. W. Šis ar mani tiesāties 2, = uzzùobuôt.

Avots: EH II, 739

vaļîns: auch Lasd. u. a. n. FBR. IX, 137, Fest., Gr.-Buschh.,

1): auch Saikava; vaļīna izkapts Oknist. v. apgē̦rbs Sonnaxt. v. zuobs Saussen. kumeļš te̦kā v. (unbehindert)
mātei līdz ebenda;

2): auch Saikava, Weissensee; nu˙pat ir vaļĩnāks laiks AP. visu dienu bija v. Saussen. dzirdē̦dams ... vaļīnuo bē̦rnu kliegšanu Vanagu ligzda 46. maksu duodams, saimnieks teica, ka tagad es v. (von der Stelle entlassen)
Saussen;

3): v. trauks Saikava. v. (unbedeckt)
piens Sonnaxt. vaļīnām acīm P. W. Šis ar mani tiesāties? 20. tagad kuoki nuocirsti un skats uz baznīcu v. Saussen.

Avots: EH II, 755

vànčît ² , ‡

2) "?": vančī savus rukšus uz uolnīcas pusi Kraujiņš Spoka dzirn. 26. ‡ Subst. vančītājs P. W. Šis ar mani tiesāties? 11 "?".

Avots: EH II, 756

ver̂dzêtiês: "Vīt." ME. IV, 539 zu ersetzen durch "P. W. Šis ar mani tiesāties? 8".

Avots: EH II, 771

vẽrte, vē̦rta L., vẽrts, -s Wolm. u. a., der Wert, die Wichtigkeit U.: vai tur vērte vest: tur tak pa[r] velti ve̦d KatrE. nav vis vērte tik daudz grūst ebenda. tur būs vērte iekšā iet (da wird es lohnen hineinzugehn) BW. 13995. nebij vērtes . . . iet baznīcā 21258, 8. vai vērtes (vẽrts Wolm. u. a.) būtu brist ... dubļuos Kaudz. Izjurieši 51. ne tavas vē̦rtas, nicht deinesgleichen St. me̦klē̦dama, kas viņas vērtes ir Glück Weish. Sal. 6, 17. iecienī viņu tâ, kâ viņa vērtas ir Sirach 10, 27. ne tu manas vērtes (Var.: manu vērti) biji. nu vēl nāca mana vērte (meinesgleichen, wer meiner wert ist) BW. 15191. gāju ... savas vērtes (Var.: savu vērti) lūkuoties 33106, 4. es nebiju puiša vērte 14803. tiesas tē̦vi ir gan kaut kuo vērtes (sind etwas wert) Kaudz. Izjurieši 206. neesiet manu svārku vērtes (meines Rockes wert) BW. 8880. tev pagāja trīs vasaras vērtes meitas meklējuot 9612. vērtes puiši 11010. manta pa vērtei jāpārduod P. W. Šis ar mani tiesāties? 9. Vgl. vẽ̦rts.

Avots: ME IV, 567, 568

II virsis Vīt.,

1) = virsus, der Aufstrich auf Fladen, Kuchen: ar mentīti uzsmērē virsi Vīt. 54;

2) = virse 1: pilns ratu virsis nuo viena paša teļa P. W. Šis ar mani tiesāties? 7.

Avots: ME IV, 612

I vīzîgs,

1) schwietig
U., Sessw., (mit ĩ ) Frauenb., Wolm.; stolz U., Ekau, Fehteln, N.-Bewershof,N.-Peb., (mit ĩ ) Adiamünde, AP., Drosth., Wolm., (mit ì ) Lennew., Selsau, Sessw., eingebildet (mit ĩ ) C., (mit ì ² ) Selsau, Vīt., aufgeblasen Vīt.; "îznesīgs" (mit ĩ ) MSil.; "kārtīgs" Misshof; "izveicīgs" Seltingshof, (mit ĩ ) AP.; sonderbar Mag. IV, 2, 155, U., (mit ĩ ) MSil.: vīzīgs puîsis ceļu gāja vīzīg[i] gūžas guorīdams BW. 12997. vīzīgs (Var.: vēlīgs, staltīgs, dîže̦ns) puîsis ceļu gāja 9471, 1. vīzīgie tē̦vu dē̦li 9813, 1. vīzīgs auga uozuotiņš vīzīgām lapîņām 10943. vīzīgs auga uozuolinš vīzīgā kalniņā 2801. tam tik ir vīzīgs de̦guns! Hagensberg. viņš ir tik vīzīgs, ka uz˙reiz netiec gudrs, kas viņš īsti ir par putnu Vīt. iznesīgi, vīzīgi studenti Seibolt. aizbāz... savu vīzīguo de̦gunu aiz juostas! Daugava I,1195;

2) vīzīgs runā, auslachend,ironisch
C., (mit ĩ ) Kolzen, Nötk. putniņš vīzīgi atbildēja R.Kam. 204. viņš tāds vien vīzīgs, it kâ pārgudrs, vai citus pārsmietu un piezuobuotu P.W.Šis ar mani tiesāties? 2. In der Bed. 2 zu vīzêt

III; in der Bed. 1 wohl zu vīze

II, vgl. estn. wīz< "Weise, Art, Sitte, Aufführung, Betragen",
wīzakas "gesittet, anständig, manierlich, anstellig, gewandt".

Avots: ME IV, 651

II zedenis Spr., AP., Bers., Bewershof, Borchow, Burtn., Butzkowsky, Drosth., Festen, Gilsen, Gotthardsberg, Heidenfeld, Jürg., Kalnemois, KL, Kosenhof, Lennew., Lis., Lös., Lub., Lubn., Meiran, Meselau, Nötk., N.Peb., N.-Schwanb., Odsen, Ramelshof, Rengenhof, Ruhental, Saikava, Schujen, Selb., Selsau, Sessw., Stockm., Stomersee, zedinis Lub., Mar., zediņš Wid., = vab(iņ)a, riķis, ein Zaunstecken (gew. ein Fichtenast): kuo stāvi kâ zedenis Saikava. slinks kâ zedenis Meiran. izkaltis kâ zedenis Nötk. utu zedenis (Schimpfname für einen sehr abgemagerten Menschen) Nötk. kur tie zedeņi turēsies, kad stabi neturējās? Birk. Sakāmv. 102. - zedenis, ein ästiger Pfahl, daran man Leinsaat trocknet Brucken. - zedeņi AP., Bers., Drosth., Erkul, Gaigalava, Gilsen, Grawendahl, Kokn., Korwenhof, Linden(in Livl.), Lös., Lubn., Meselau, N.Peb., Ruhental, Schwanb., Serben, Sessw., zediņi Bers., Fehsen, Golg., Kalnemois, Kokn., Lis., Mar., Odsen, Orellen, N.-Schwaneburg, Rengenhof, Selburg, Selsau, Semershof, Siuxt, Smilten, Stomersee,

a) Plural zu zedenis resp. zedinis (oder zediņš?);

b) ein aus
zedeņi resp. zediņi hergestellter Zaun (Abbild. s. auch Bielenstein Hol2b. 177, Fig. 95): zedeņu (Lubn., Meiran, Nötk.) oder zediņu (Adsel, Autz, Bers., Borchow, Erlaa, Golg., Holmhof, Kalz., KatrE., Kokn., Mahlup, A.-Ottenhof, Schwanb., Warkh., Widdrisch, A. Melnalksnis Mazsalaca 47) sē̦ta (gleichbed. mit zedeņi

b). iedrāzies zedeņuos Austriņš Nop. vējā 64. gar ruobežas zedeņiem 91. stabi kâ zedeņi slaistās P. W. Šis ar mani tiesāties? 6. gar zedeņ[u] malu (Var.: gar sē̦tmalām ) BW. 20577 var. kurzemnieki savas meitas sapinuši zediņuos I2862. Etwa Ableitung von einem *ze̦da (oder *ze̦ds) "Tor"
< "Loch, Öffnung" (und in diesem Fall zu li. pryžeda "Backofenloch", wofür auch prieždà LChr. 359,22, an. gat "Loch, Öffnung", ae. geat "Tor" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 572)? Oder zu aschwed. gadder, ahd. gataro "Gitter" u. a. (bei Walde 1. c. 531 f.)?

Avots: ME IV, 701, 702

zĩt (li. -žìnti) Nigr., Praes. zĩstu Nigr., Praet. zinu,

1) kennen, wissen; wahrnehmen, vermuten
(gewöhnlich in der Zstz. mit at- und pa-): puisis un meita zīst viens uotru jau visu vakaru Nigr. ne zīt nepazinu BW. 25520. mazīt varēja gaismiņu zīt jeb nuoģist Etn. IV, 146;

2) "?": kad zirgs sācis baidīties nuo ādas, tad šam uzsaucis:"stāvi rāms! ne zīt!" tâ ve̦cais Šņīlabs allaž dzē̦rumā izsaucies Upīte Medn. laiki 62. Refl. -tiês,

1) einander kennen, in einem nahen Verhältnis zueinander stehen
(mit ĩ ) N. - Bartau, Nigr.: viņi jau zīstas dažus gadus Nigr. ar viņiem zīstamies un satiekamies Janš. Bandavā I, 26. zīstamies un turamies jau nuo iesvētāmā pavasaŗa Līgava I, 419. redzējušies, zinušies ir jau sen 436. nee̦smu ar viņu zinusēs un tinusēs 100;

2) bekennen, eingestehen
(gew. in der Zstz. mit at- ) C. u. a. (mit ĩ): viņš zīties neatzīstuoties P. W. Šis ar mani tiesāties 20. Zu zinât.

Avots: ME IV, 737

živerîgs Lems., MSil., Salisb., = šiverîgs: jums, jaunkundz, ļuoti živerīga daba Latv. živerīgi nuo ķīpas nuolēcis P. W. Šis ar mani tiesāties? 1.

Avots: ME IV, 812

žûksnis: "mazs klēpītis siena vai salmu" Borchow; jums žūkšņus taisīšu nuo ... žagaru blāķa Blaum. Raksti IX ⁴ (1937), 47. lielu žagaru žūksni izvilkdams nuo mēteļa apakšas PW. Šis ar mani tiesāties? 10.

Avots: EH II, 822