Paplašinātā meklēšana

baltin, zur Verstärkung von balts: dārzi nuo ziediem baltin balti, sehr, ganz weiss MWM. VIII, 484.

Avots: ME I, 257

bal˜tinât, s. baltêt.

Avots: ME I, 257

izbal˜tinât (li. išbáltinti ), ‡ Refl. -tiês "?": Grieča ... trīs gadi sabija baruonam par brūti, izbaltinājās, izdailinājās, kâ tik gribē̦dama Janš. Bandavā II, 26.

Avots: EH I, 433

izbal˜tinât, tr.,

1) ganz weiss machen:
izaudzina, izbaltina, duod tautām melnināt BW. 17895.

Kļūdu labojums:
1) ganz = ganz

Avots: ME I, 715

[nùobaltinât (li. nubáltinti),

1) = nùobalsinât: n. siênu C.;

2) übertr., makellos machen:
cilvē̦ku Dond.]

Avots: ME II, 759

‡ pārbaltinât "überweissen" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XIII, 196

uzbal˜tinât, weiss machen (perfektiv): uzbaltināt putru (pielejuot pienu).

Avots: ME IV, 316

âbelnĩca,

1): âbelnĩca Baltinow n. FBR. XI, 125, 132, Lixna, Pilskalne, (mit î ) Warkl., ābelnīca BW. 7121, 6, Pas. VII, 188; IX, 106, âbelnica Saikava, ābelnica BW. 7121, 4 var., âbelnìce ² Sonnaxt, ābelnice BW. 7121, 4 var.

Avots: EH I, 191

àizceplis: auch Baltinow n. FBR. XI, 139, Zvirgzdine, àizceple ² auch Auleja, Kaltenbrunn, Oknist.

Avots: EH I, 13

aluots: auch Baltinov n. FBR. XI, 130, Oknist n. Fil. mat. 31, Warkl. n. FBR. XI, 101, Memelshof, Zaļm., (mit uô ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Kaltenbrunn, (mit ùo ² ) Pilda n. FBR. XIII, 45, Auleja, Warkl., Zvirgzdine. Vgl. auch den Wiesennamen Aluotenes Lvv. I, 78.

Avots: EH I, 68

apals (unter apaļš): auch Pas. III, 125, Baltinov n. FBR. XI, 127, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 65, Sussei n. FBR. VII, 143, AP., Fest., Linden, Oknist, Ramkau, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine;

4) auch in Ramkau: vēl apalas trīs nedēļas līdz . . .

Avots: EH I, 71

‡ I apkabinât (li. apkabìnti "umarmen"),

1) behängen:
a. siênu ar zirgu jūgiem, drānām, bildēm Dunika, Kal., OB., Rutzau;

2) umarmen:
māte guļuot apkabina bē̦rnu Wessen;

3) ein wenig bestehlen:
a. sìena kaudzi, kartupeļu bedri KatrE.;

4) umwinden, umwickeln, umbinden
Schibbenhof: a. lìetas, kuo nevar kārtīgi salikt, ar kādu auklu vai valgu;

5) "flüchtig
(pavirši, nestipri) mit etwas an etwas befestigen" Baltinov, Marienhausen; apkabini (wickle um !) vien nu virves galu ap sē̦tu! N.-Peb. apkabini (zirgu) vien nu ap mietu! N.-Peb.; "lose timhängen" Renzen: a. ap lindrakiem raibas papīra strēmeles. Refl. -tiês,

1) sich
(acc.) umhängen: a. uotram ap kaklu Dunika, Kal., Rutzau;

2) sich behängen:
a. ar guoda zīmēm.

Avots: EH I, 88

‡ apknabinât

1) mit den Fingeospitzen bearbeiten
Renzen: a. jaunuos sīpuolus, lai labāk aug, kad tie jau sadīguši;

2) ringsum ein wenig abbröckeln
(tr., perfektiv): a. maizes kukuli NB., N.-Peb., Schibbenhof, Warkl. gani dažkārt apknabina kuo-kiem mizu N.-Peb.;

3) benagen
Schibbenhof;

4) "scherzweise (kitzelnd) anrühren"
Baltinov.

Avots: EH I, 92

‡ apkukt, sich herabneigen Baltinov, Šķilbēni: mieži (die Gerstenähren) jau apkukuši, ilgāk nevar atstāt ne-nuopļautus Warkl. mēs arī apkukām ap galdu Domopol. apkuka (poln. opart się) iz (= uz) galda Zbiór XVIII, 385. Refl. -tiês, sich niederbeugen Festen: nuo sviestā akmeņa izvairījuos apkukstuoties.

Avots: EH I, 94

‡ apkužinât,

1) ein wenig kitzeln
Baltinov;

2) "?": apkužini nu bērniņu, zirdziņu! N.-Peb.;

3) ringsum autlockern
Domopol: tēvs apkužinājis zemi ap ābelēm Warkl. a. (= aprušināt) puķes Ludsen. a. grūtu Dunika, Kal.; ‡

4) "apčužināt, apkuopt (slimnieku, mazu bē̦rnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes" Alswig, Ludsen. Refl. -tiês "paaugt" Warkl.: bē̦rns apkužinājies krietni vien.

Avots: EH I, 95

aplìk: auch (mit ì ² ) Baltinov n. FBR. XI, 135, Borchow n. FBR. XIII, 30, Cibla, Pilda, Skaista, Zaļmuiža,

1) auch Kaltenbr., Saikava: a. ap e̦zaru jāiet Lubn. n. BielU. apdzēs guni aplīk! Ulanowska Lotysze 9, lösche das Feuer aus!

2): lauki nestiepjas vis diezkur... pruojām,... bet visi a. mājām vien Janš. Dzimtene ² III, 126.

Avots: EH I, 99

‡ aplizgât (so auch aplizguot I, 102 zu lesen),

1) belecken
Baltinov, Liepna, Ludsen, Wessen;

2) (einen Fisch) abschuppen
Marienhausen.

Avots: EH I, 99

‡ I apmucis (Substantiv?) "nuoplucināta vieta, brūce" Baltinov, Marienhausen.

Avots: EH I, 102

‡ apslēgt (li. apslė´gti "bedrücken"), umzäunen Baltinov: a. ganīklu.

Avots: EH I, 114

apšļuncinât (wo?), = ‡ apžļuñcinât: "apšķiest" Baltinov.

Avots: EH I, 120

atjât (li. atjóti), intr., herreiten: atjāj divi dieva dē̦li BW. 13250. In Baltinov auch: herfahren. Refl. -tiês, zum Überdruss reiten.

Kļūdu labojums:
zum Überdruss = bis zum Überdruss

Avots: ME I, 162

II atjàust (li. atjaũsti): tad tik atjautu, ka e̦smu nuogājis neceļā Festen. Refl. -tiês: auch Baltinov: nu es arī atjausuos, uz kuo zīmējas priekšnieces vārdi Janš. Mežv. ļ. I, 306 (ähnlich Dzimtene V, 99 und 486, Bandavā I, 349).

Avots: EH I, 144

atjust (li. atjùsti), Refl. -tiês,

1) = atjẽgtiês, atžirgt Baltinov, Šķilbēni: pamuodies atjutuos, kur atruoduos Bers. vajadzēja labas dukas, lai atjustuos nuo raudām Festen. nevarēju tik viegli a., vai e̦smu kājās, vai murguoju ebenda.

Avots: EH I, 144, 145

atkan: auch BW. 2617, 4, LP. V, 256, VI, 540, Baltinov n. FBR. XI. 127, Borchow n. FBR. Xlll, 30, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, Warkl. n. FBR. XI, 102, Wessen n. FBR. XIII, 91, Fest., Golg., Heidenfeld, Saikava, Skaista, Sonnaxt.

Avots: EH I, 145

atlase,

1): auch Pilda v. FBR. XIII, 45, Baltinov n. FBR. XI, 130, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 65, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Warkl., Wessen, Zvirgzdine, gen. s. atlaša BW. piel. ² 5270, 1., dat. -instr. pl. atlasām BW. 22631 var.

Avots: EH I, 153

‡ atvals Baltinow "atzveltne, kuo uzliek ragavām, lai ē̦rtāki sēdēt".

Avots: EH I, 178

azbars,

1): auch Baltinow n. FBR. XI, 127, Pilda n. FBR. XIII, 47, Warkl, n. FBR. XI, 102, Borchow, Skaista, Zaļmuiža, ozbers Zaļmuiža n. Latv. Saule 1924, S. 168, Cibla: vakareņās vārīsim azbara putru Warkl.; ‡

2) = àizbars 4 NB. n. Latv. Saule 1924, S. 170.

Avots: EH I, 191

badaîns: auch Baltinow n. FBR. XI, 132; 2): auch N.Rosen n. FBR. VIII, 42; Pas. VIII, 201, IX, 138.

Avots: EH I, 197

II bala li. balà, Sumpf), ein lehmiges, baumlosses Tal Sessau; balas, ein schlechter, feuchter Boden (von Äckern) Kr. - Würzau. [Weiterhin wahrscheinlich zu be̦lute und zu dem le. Ortsnamen Baltinava und zu r. бáлка "Schlucht", болонь "Niederung", болóто "Sumpf", ahd. pfuol "Pfuhl" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 40 und 70.]

Avots: ME I, 253

I bàlss: balss, -a auch Evang. 1753, S. 48, (mit àl) N.-Peb., (mit àl ² ) Baltinow n. FBR. XI, 132, Pilda n. FBR. XIIl, 51, Aahof, Auleja, Laitzen, Lubn., Meiran, N.-Rosen, Oknist, Prl., Schwanb., Warkl., (mit alˆ ² ) Puhren n. FBR. XIV, 48, Schrunden n. FBR. XIII, 103, Dunika, Grob., Kal., OB., Schnehpeln, Schrunden, Siuxt, bàlss, -s auch AP., Jürg., Kegeln, Ramkau, Smilten, Trik., Wenden, (mit àl ² ) Erlaa, Kalz., Saikava, Sessw., (mit alˆ ² ) Bauske, Lemsal, Sali,, Stenden, Strasden, Demin. balstiņš auch Linden, balsiņa auch Saikava, balsīte auch Saikava,

1): ar balsu smieties, laut lachen
BielU.; ‡

5) die Melodie:
es tai dziesmai balsa nezinu Warkl. uz kaida balsa (nach welcher Melodie) tu dziedāsi? ebenda. visaidi balsi: pavasaŗa, lapu, sìena, rudzu, rudiņa (d. h. die Früh lingslieder haben ihre besondere Melodie, die Heumahdlieder die ihrige usw.) Auleja. dziedi, man[a] māsiņa! tautas luoka kumeliņu pēc tavām balsiņām (Var.: balstiņām, dziesmiņām) BW. 323.

Avots: EH I, 201

bal˜têt, -ēju, bal˜tinât (li. báltinti), baltuôt, tr., weissen, weiss machen: istabu, griestus, sienas. bajāriņš savas meitas ar sudrabu baltināja BW. 2857. kas tuo baltu baltināja BW. 4500. sienas baltinājums, das Ausweissen der Wand.

Avots: ME I, 257

bal˜tiņš:

1): auch AP., Ramkau, Segew. (neben baltinis) Wessen; ‡

2) eine Art Fisch (kleiner als die Rotaugen)
Segew.; ‡

3) bàlteņš ² Auleja. Adj., Deminutivform zu bal˜ts, weiss.

Avots: EH I, 202

bal˜tiņš, ein weisses Pferd, gew. ein altes, schwaches weisses Pferd: uzkāpis baltiņam un sācis jāt LP, VI,136 (li. baltinỹs "das Weisse im Auge oder im Ei").

Avots: ME I, 257

‡ bits, -s (li. bitìs) Eversmuiža n. FBR. VI, 38, Baltinow n. FBR. XI, 132, Pilda n. FBR. XIII, 51, Auleja, = bite.

Avots: EH I, 222

car,

1): auch Baltinow n. FBR. XI, 136, Pilda n. FBR. XIII, 42, 57, Auleja, Bērzgale, Kaltenbr.. Sonnaxt. Warkl.: ceļš car mežu Warkl.; ‡

2) = gar, längs, entlang Preili n. FBR. VIII, 16, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Pilda n. FBR. XIII, 57, Auleja, Kaltenbr., Warkl.: iet car šķūni; ‡

3) "in der Bed. pa" Pilda n. FBR. XIII, 57.

Avots: EH I, 260

‡ *ce̦pans oder *ce̦pe̦ns (gesproch.: capans),

1) "der mehr angebrannte Teil eines gebackenen Schnittkohls"
Baltinow;

2) "nuoguris, gļē̦vs" Marienhausen.

Avots: EH I, 265

cē̦rmūkša (unter cẽ̦rmaûkša): auch Bērzgale, Stirniene Višķi, (cḕ̦rmûkša ² ) Dubena, Kapiņi, Lievenhof, Lixua, cḕ̦rmûška ² Baltinow n. FBR. XI, 130, Borchow u. FBR. XIII, 21, Lubn., Sonnaxt, Stirniene, Vidsmuiža, Viļēni.

Avots: EH I, 268

cēšķi: auch Baltinow n. FBR. XI, 135, Pilda n. FBR. XIII, 53, (mit è ² ) Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Bērzgale, Mahlup.

Avots: EH I, 269

ciêši (unter ciêšs),

1) (stark, intensiv):
vai tu labi c. pieteici, ka neaizmirst? AP. es bruokašlaikā paguldu guovis; tad viņas ciešāk ē̦d ebenda. man c. miegs iet Zvirgzdine n. FBR. X, 32. dē̦ls ... c. dzēre Pas. X, 327 (aus Rositten);

2) (= ļùoti): auch Baltinow n. FBR. XI, 135, Skaista n. FBR. XV, 48, Kaltenbr., Pilskalne, Saikava, Warkl., Zvirgzdine: c. saslima Pas. VIII, 482. šis nav vis c. ve̦cais Saikava, c. pateicuos Warkl.; ‡

3) sehr nah, hart an:
viņam māja ir c. pie ceļa AP.

Avots: EH I, 278

‡ čiganîca Baltinow n. FBR. XI, 125, die Zigeunerin.

Avots: EH I, 290

‡ circinis,

1) = circenis Elger Dict. 527, BWp. 2734, I, (mit ìr ² ) Baltinow n. FBR. XI, 125, Borchow n. FBR. XIII, 25, Kaltenbr., Lixna, Warkl., Zvirgzdine, (mit ir̂ ² ) Dunika;

2) circiņi ² , gebratene Fleischstückchen, die man zusammen mit dem beim Braten ausgeschmolzenen Fett zur Dickgrütze isst
Kaltenbr.: vajag paspradzināt circiņu.

Avots: EH I, 273

‡ cìšķi ² (> ostle. ćèišĸ΄i) Baltinow n. FBR. XI, 135, Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Adv., rein, sauber: itī sluota c. slauka Pilda n. FBR. XIII, 53.

Avots: EH I, 276

‡ cuģītis, ein kleines (fettes Bē̦rzgale) Ferkel Baltinow, Dricē̦ni.

Avots: EH I, 279

čūška (unter čũska): auch (mit ù ² ) Baltinow n. FBR. XI, 131, Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 70, Laitzen n. FBR. VIII, 90, Stockm. n. FBR. VIII, 87, Wessen n. FBR. XIII, 87, Bērzgale, Heidenfeld, Kaltenbr., Liepna, Mahlup, Meiran, Oknist, Prl., Schwanb., Selsau, Seltingshof, Sonnaxt.

Avots: EH I, 299

[davana Baltinov (li. dial. davanà), = dāvana.]

Avots: ME I, 445

desmitais: de̦smitais ausser Le. Gr. 66 auch Baltinow, Erlaa, Ermes, Gr.- Buschh., Kārsava, Kraslava, Oppek., Salisb., Sussei, Wessen, Wolmarshof.

Avots: EH I, 317

‡ digans Baltinow n. FBR. XI, 138 "der Gänserich".

Avots: EH I, 319

driķi: auch Alswig, AP.; Auleja, Baltinow, Bērzgale, Gr.-Buschh., Goldbeck, Kaltenbr., Kalz., Laud., N: Rosen, Oknist, Pilda, Pilskalne, Prl., Saikava, Sonnaxt, Sussei, Weissensee, Wessen, Zvirgzdine. Der sing. driķis bezeichnet die einzelne Buchweizenpflanze.

Avots: EH I, 334

[II driksna Baltinov, Marienhausen, der Regenbogen. Vgl. li. drignis "der Regen bogen (auch drìgnė); der Hof um den Mond".]

Avots: ME I, 499

drìksna;

1): izdzīt (nuomizuot) balkai trīs drīksnas; lai nepūst Saikava. izdzīt mazu drīksnu oder drīksnīti (= vadziņu) runkuļu dēstīšanai ebenda;

4): auch Baltinow, Pilda.

Avots: EH I, 335

‡ II duga, in der Verbind. dieva d. Bērzgale, Domopol, Karsava, Mērdzine, Pilda, Tilla, Zvirgzdine od. līta d. Baltinow, der Regenbogen. Aus r. дуга "Bogen".

Avots: EH I, 339

dūmājs: auch (mit ùa) Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Baltinow n. FBR. XI, 132,

2): auch Seyershof (d. zirgs).

Avots: EH I, 347

dusaîmi: auch A.-Schwanb. n. FBR. V, 152; N.- Rosen n. FBR. VIII, 28, Baltinow n. FBR. XI, 132; altes, muffelig gewordenes Mehl A.-Laitzen.

Avots: EH I, 344

dziêsma: dziêsme auch Preili n. FBR. VIII, 13, Baltinow n. FBR. XI, 132, Pilda n. FBR. XIII, 51, Auleja, Kaltenbr., Līvāni, Lixna, Warkl., (mit iê ² ) Kal. n. FBR. IX, 101, Perkunen (hier neben dziêsma ² ), 1) - 4): dieva dziesmu BW. 16. blēņu dziesma 810 var. kāzu dziezmas 771. paliks dziesme nedziedāta BWp. 161, 3. kārklu (Līvāni) od, suņa (Skaista) od. vilka (Auleja) dziesme, das Volkslied, das weltliche Lied (im Gegensatz zum geistlichen Lied);

5): gribējis ķerties pie dziesmas Orellen. šis tū˙li pie dziesmas klāt ebenda. nuoņēma gailim dziesmu, man schlachtete den Hahn
ebenda. paņems jēriņam dziesmu ebenda.

Avots: EH I, 364

èlksnis: auch Baltinow, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Linden in Kurl., Lubn., Oknist, Sonnaxt (mit èl ² ), Ramkau (mit elˆ ² ), Aahof (mit elˆ n. FBR. IV, 43), Assern (in Oberkurl.), Baldohn, Bėwern, Brucken, Daudsewas, Drosth., Dweeten, Ekau, Ekengraf, . Fehsen, Fehteln, Fossenberg, Garssen, Grosdohn, Kremon, Kreuzb., Kroppenh. bei Kokn., Kurmene, Lemb., Linden in Livl., Lixna, Matzen, Merneishof, Meselau, N.-Peb., N.-Salis, Oknist, Pabbasch, Pilskalne, Prohden, Rubinen, Sauken, Schujen; Bermus, Setzen, Stelph., Stirniėne, Sunzel, Sussei, Taurkaln, Wahrenbrock, Weissenstein; Zirsten: me̦lni elkšņi BW. 3449. purva elkšņi 12224 var. S. auch die Angaben FBR. V, 161 ff.

Avots: EH I, 368

gàcinieks ² [Domopol], Lettg., eine Art Hosengurt mit Schnur. [In Baltinov Kārsava, Dricēni u. a. bedeute es ein geflochtenes Band der Arbeitsschürze. - Auf r. гáчи od. poln. gacie "Unterhosen" beruhend].

Avots: ME I, 615

‡ galˆdasàuts ² Baltinow n. FBR. XI, 132, = galˆdauts.

Avots: EH I, 379

‡ garvêdzele Baltinow, Bērzgale, Dricēni, Makašēni, Pilda, Sakstagals, Uozuolmuiža, = ‡ gàrvèlce ² .

Avots: EH I, 385

[greza (sic!),

1) "ein diebischer, aber das Stehlen nicht recht verstehender und daher dabei gewöhnlich abgefasster Mensch"(?)
Kārsava, Dricēni, Baltinov u. a. ;

2) "jem., der sich an eine Arbeit macht, die er nicht recht versteht"
Warkl., Warkh.]

Avots: ME I, 650

grũts,

3): (fig.) katrs bija g. ar savām duomām A. Sprūdžs Asaru liekņa 43. luops uz grūtām dienām (trächtig)
bijis Sonnaxt;

4): auch Pas. VII, 292 (aus Lettg.), VIII, 436 (aus Atašiene), Oknist n. FBR. XV, 194, Lixna, Saikava, Seyershof, Warkl.: grūta lāpsta FBR. IV, 68; ‡

6) schwer, heiss, stickig (von der Luft):
g. laiks, schwüles Wetter Sonnaxt. g. gaiss istabā Seyershof. istaba ir grūta, die Luft in der Stube ist stickig AP.; ‡

7) adverbial gebraucht: man nebija g. Baltinow n. FBR. XI, 135. jam dzīvāt bija g. Pas. XI, 73 (aus Makašēni).

Avots: EH I, 413

‡ gulˆgt PV., Serben, (mit ùl ² ) Baltinow, prs. guldz PV., Serben, gulgst Baltinow, Birži, ein Schallverbum: guldziens pec guldziena nuoiet dibinā, ka guldz (gulgst Baltinow) vien PV., Serben. kas tev gulgst kaklā? Birži. kad nuo pudeles lej ārā šķidrumu, tad tur skrien iekšā gaiss gulgdams Schujen. dziļš e̦lsājiens... lauzās uz augšu, gulgdams kâ ... vaids A. Brigadere Daugava 1928, S. 307. e̦lpa guldza kaklā 837. dzelmēs tas (spē̦ks) guldza un šalca kâ ārprātīgi smiekli ebenda. ūdens gulgšana vannā atskan kâ ielas ... rūkuoņa Veselis Dienas krusts 96. gulbji guldz (singen dumpf, im Herbst wegfliegend) PV. guldz sakarsē̦ts ūdens, plūzdams pāri katla malām Laidsen. Vgl. ‡ gulˆdzêt.

Avots: EH I, 417

‡ gumzdît,

1) "mit der Hand (jem.) von hinten vorwarts schieben
(stumt)" Frauenb., Schnehpeln (mit um̂ ² ), PV. (mit ùm ² ); "skubināt, musināt" (mit um̂ ² ) Behnen;

2) "ņurdzīt" Grawendahl: g. suni; knüllen (ein Kleid) Baltinow (gùmzdêt ² ); drücken, stopfend quetschen Serben: gùmzdīt vilnu maisā. Refl. -tiês "?": kuo tu te gumzdies? PV.

Avots: EH I, 419

gumzinât,

1) "?":
kuŗa gumzu gumzināja [= gumzājās 1?], tā bij naska darbiņam BW. 24079, 2 var.; [

2) "ohne Anlass apatisch Bellen"
Baltinov;

3) = gumzāt 1 Weinsch.].

Avots: ME I, 682

[gur̂ceklis Kreuzb., gur̂cêklis Lis.], gùrcaklis ² [Mar., Schwanb., Baltinov, Marienhausen], gurcakls, gurceklis Adsel, [N. -Schwnb.], der Froschlaich: nuo gurcakla sāks izšķilties galvaiņi (varžu ķikuti) A. X, 226. vardes tēviņš pa nārsta daiku vienumē̦r paliek pie mātītes, kamēr tā laiž savu gurcaklu A. XX, 226. [Zu gurklas; vgl. auch kurcaklis.]

Avots: ME I, 683

‡ II gur̃kste Schibbenhof, (mit ur̂ ² ) Jürg., ein Stückchen Leder (Birkenrinde Laidsen), das, in einen Schuh gelegt, ihn beim Gehen knarren macht: zābakuos ielikta g, tâ ka zābaki ejuot čīkst Baltinow, Llvāni, Warkl., (mit ur̂ ) Serben, (mit ur̂ ² ) Gramsden.

Avots: EH I, 420

II gužas, (selten) d. Sing. guža Nurm. N. Etn. IV, 34, 1)

1) der Kummetriemen,
dzeņaukste Wolm., [Autz, Baltinov]. gužas - siksnas pie rīkiem, īsas dzeņaukstis Drnd. n. A. XIII, 493, Preekuln;

1) pusģē̦rē̦tas ādas, kas tiek izlietuotas sluoksnēs zirgu lietām Adsel n. A. XIII, 493, Frauenb.

Avots: ME I, 685

‡ gvelzîgs,

1) "lügenhaft, geschwätzig"
Baltinow; zu faseln liebend (mit elˆ) Meiran, PV.; "blesīgs, izlaidīgs runā" Bers., Mar.;

2) "plecīgs, liels" (?) N.-Wohlfart; "ze̦ms, pamatīgs" (?) Burtn.

Avots: EH I, 425

gvelˆzt [Warkh., Kreuzb.], Mar. n. RKr. XV, 115, [gvèlzt ² Nerft], -žu, -zu Barbern, Schwanb., Grünw., Bers.,Laud., Lasd., Bawersh., Fesi., [Wessen, Baltinov], gvèlst ² , -šu, -su Tirs., Druw., [Lis.], schwatzen, faseln, klatschen: [viņš gvelš od. gvelž saltus me̦lus Lis., Bers.] tur daudz tika me̦lsts un gve̦lsts Apsk. I, 413. tu, ve̦cais, reizēm tik niekus gvels A. XXI, 345. tu ar, veci, gvels tīri jē̦lu A. IX, 1, 359. redzēs gan, kuo šis gvelsīs Druva II, 410. gvels tu tavu gvelšanu A. XVIII, 318.

Avots: ME I, 694

ìedīdzêt: auch Ramkau (mit î ), Baltinow, Ermes, Golg., Heidenfeld, Kārsava, Lemb., Lis., Līvāni, Mar., Meselau, Oknist, Peb., Selsau, Sessw., Zvirgzdine: ie. puķes Mahlup. iedīdzē̦tas burkānu sē̦klas Oknist. rudzus vajag ie., lai re̦dzē̦tu, vai tie sē̦klai būs derīgi Kārsava. mums sē̦klas vēl nav iedīdzē̦tas Lemb.

Avots: EH I, 509

‡ ìedràudzêt,

1) tr., anfreunden, befreunden
Für. I, Heidenfeld, Lis., Lös., Ramkau, Schwanb., Selsau, Sessw., Trik.: ie. suni ar kaķi Trik.; "bekannt machen" Marienhausen: iedraudzē mani ar savu brāli!

2) intr., = iedraudzêtiês Baltinow, Kreuzb., "bekannt werden, sich bekannt machen" Mahlup: jāmēģina ie. ar kaimiņu gani.

Avots: EH I, 509

ìedriskât, ‡

2) = ìedriksnât Baltinow, Kārsava.

Avots: EH I, 510

I ìeduzt: auch Baltinow, Buschh. bei Kreuzb., Kārsava, Līvāni: trauks jau mazliet ieduzis Līvāni.

Avots: EH I, 510

I ìedzeldêt,

1): auch Kalupe, (mit elˆ ) Ludsen, Sessw.; ar nātrām; kam iedzelˆdēt kājas Pilda, Viļāni; "iepērt (ar zariem pa muguru)" (?) Baltinow; ‡

2) ein wenig stechen (von Nesseln)
Dricēni, Kreuzb.: nātres iedzeldēja; ‡

3) durch verletzende Worts oder Unannehmlichkeiten jem. wehe tun
(perfektiv) Dricēni, Viļāni: tis pruot uotram ie.

Avots: EH I, 511

iegalis, ‡

2) das Stielloch, die Tülle (einer . Axt oder Schaufel)
Lettihn, Ludsen; ‡

3) iegaļi "apde̦guši malkas gali" Baltinow.

Avots: EH I, 513

ìegraudât: auch Bērzgale, (mit àu ² ) Oknist, Pilda; zertrümmernd (zerbrechend) einstürzen (tr.), (hin)einstossen: ie. kūtij griestus Baltinow, Dricēni, Kārsava, Ludsen, Višķi, Vīpe. ie. le̦du, zem kura vairs nav ūdens Līvāni. ie. span[n]i aka Makašēni, Pilda, Sakstagals; "= ìebir̃dinât 2" Izvalta, Jāsmuiža: ie. kam kuo acī; "einen Schlag versetzen" Jāsmuiža: tâ kam ie., ka ... Zvirgzdine; "gierig und viel essend zu sich nehmen" (identisch mit ìegrauduôt I?) Dricēni.

Avots: EH I, 514

iejuosta,

1) eine gürtelförmige Vertiefung:
bumbiņas veidu ar ne visai dziļu iejuostiņu ap vidu A. XXI, 442;

[2) "ein zu w eben angefangener Gürtel"
Baltinov].

Avots: ME II, 23

ìekàmpt,

2): auch Ramkau, Segew.; etwas trinken
Deglavs Rīga II, I, 53, einen Schluck nehmen: iekampis pārs klundzienu Anekd. IV, 265. tikkuo iekampu, tūdaļ arī izspļāvu Dunika, Rutzau, Sessw. ‡ Refl. -tiês,

1) = ìe-ķer̂tiês 1 Dunika, Erlaa, Frauenb., Mar., Rugāji, Wandsen: ie. kam matuos, zirgam krēpēs. ie. kuokā;

2) "sich (etwas Verbotenes) aneignen"
(eig.: einen Griff in etw. Tun ) Erlaa, Schibbenhof: tik taustāmuo vien... ie. Juris Brasa 101. iekampies svešu mantu Ramkau. ie. svešā mantā, valsts naudā Schibbenhof;

3) hereinfallen
(fig.): tur nu gan e̦smu iekampies Schibbenhof, Schwitten; ie. nelaimē, versehentlich ins Unglück geraten Jürg.;

4) sich verlieben
Laidsen, Schibbenhof;

5) schnappend einnehmen:
ie. ābuolu mutē;

6) = ìedzer̂tiês: viņš krietni iekampies AP., Erlaa, Heidenfeld, Sessw.;

7) "saēsties" Baltinow. ‡ Subst. ìekampums, ein einmaliges Sichaneignen: būs ie. Juris Brasa 101.

Avots: EH I, 518

‡ I ìekamsât gierig essend zu sich nehmen Heidenfeld, Lubn., Ramkau, (mit -ât ) Baltinow, Dricēni, Rugāji.

Avots: EH I, 518

[I ievalgs Baltinov u. a., = pavalgs, die Zukost.]

Avots: ME II, 86

îkss: auch Elger Dict. 168 ("īksis"), Serbigal n. FBR. IV, 54, Zvirgzdine n. FBR. X, 27. Baltinow n. FBR. XI, 131, Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 69, Oknfst n. FBR. XV. 171, Kaltenbr., Linden in Kurl., Schujen, Weissensee, (> ikss) Liepna, Ramkau, (mit î ² ) Orellen n. FBR. XI, 4U, Sepkull n. FBR. XIV, 60, WaInsel n. FBR. XIV, 85, Lesten n. FBR. XV, 21, Salis n. FBR. XV, 60, Gr.- Roop n. FBR. XV, 144, AP., Lenzenhof, Ruj., Salisb.

Avots: EH I, 500

ite: auch Schwanb., Lettg. (z. B. in Auleja, Baltinow, Borchow, Liepna, Pilda, Skaista, Zvirgzdine): kas i. nu būs Pas. VIII, 151.

Avots: EH I, 432

izdailinât: lai tās (= meitenes, acc. pl.) izdailinātu, izruotātu Janš. Mežv. ļ. II, 8. (veļu) izbalināt un i. Janš. Apskats 1902, S. 18. Refl. -tiês: Grieča ... izbaltinājās, izdailinājās Janš. Bandavā II, 26.

Avots: EH I, 440

‡ izdzirât,

1) "zieduot kāzās" Baltinow, Marienhausen: i. kre̦klus: "i. ("?") panāksniekus" (panāksnieki līgavai kuo zieduo) Rugāji;

2) "= izdzirdinât 1": i. (ar dzira) teļus Smilten.

Avots: EH I, 445

‡ izšķelvinât "= izskaluôt" M. 67, Adl., Lettihn, Ludsen, Schwanb., Sessw.; durcheinanderrühren Baltinow, Kārsava: i. zâles pudelē; "ne̦suot vai braucuot izlaistīt" Līvāni, (mit elˆ ) Mar.

Avots: EH I, 485

‡ II iztutelêt Baltinow, = ‡ iztutulêt 1.

Avots: EH I, 491

izzīt,

1): auch Ludsen (mit ì ² ); ‡

2) unterscheiden
Baltinow: brāļus ne˙maz nevar i., kurš ve̦cākais, kuŗš jaunākais Kārsava; ‡

3) anerkennen,
atzĩt: es izzīstu viņu par kārtīgu cilvē̦ku Ludsen.

Avots: EH I, 497

jât,

2): auch Baltinow, Cibla, Memelshof, Nidden, Pilda; tu ar manu sievu varēsi j. uz baznīcu Kārsava; "Sarken" ME. II, 107 durch "Sarkau" zu ersetzen; ‡

3) j. ārā (in Livl. gehört), hinaustreiben
(vgl. Augstkalns FBR. XV, 200 und li. joti dass. bei Būga KSn. 1, 109); ‡

4) durch Arbeiten abjagen, abquälen
Auleja: ni˙kā taî nejāja kaî mani; ‡

5) allzu viel und unnötig herumschlendern
Auleja: jāja pa salu da vakaram; ‡

6) kâ j. nuojāju Heidenfeld, mit dem Mähen wurde ich sehr schnell fertig.
Refl. - tiês,

2): šī jākle grib vai katru nakti ar puišiem j. (vom Geschlechtsverkehr)
PV. Zu jât "fahren" vgl. Augstkalns FBR. XV, 200 und ahd. rītan "fahren, reiten".

Avots: EH I, 561

juôsta: der Gurf (Güttel) überhaupt; die Windel AP:, Orellen: bē̦rna j. BWp. 817, 4. ne man bija pūra juostu 7870; juostas vieta, die Taille(nstelle); ‡

3) dieva j. Baltinow, Bērzgale, Cibla, Kārsava, Malta, Mar., Mērdzine, Nautrēni, Pilda, Rēzna, Šķaune, Uozuolmuiža, Warkh., Vidsmuiža, Višķi; tē̦va j. Kreuzb., der Regenbogen.

Avots: EH I, 571

‡ kakarājs Baltinow n. FBR. XI, 132, Adj., = kakarains (?).

Avots: EH I, 575

kalpūne: auch LLD.II, 28 u. a., VL. aus Bers., (mit àl ² ) Pilda n. FBR. XIII, 44, 48, Bērzgale, Kalupe, Sonnaxt, (mit û ) Baltinow n. FBR. XI, 129, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 72, Sussei n. FBR. VII, 131, Wessen. n. FBR. XIII, 81, Zvirgzdine n. FBR. X, 24, Oknist, (mit ù2) Borchow n. FBR. XIII, 21, 36, Warkl.

Avots: EH I, 578, 579

I kal˜vis: auch (mit àl ² ) Baltinow n. FBR. XI, 129, Lixna, Pilda, Saikava, Warkl.

Avots: EH I, 580

kapaîmi: auch Baltinow n. FBR. XI, 132,

Avots: EH I, 585

karuote: karuôte (mit r !) Baltinow n. FBR. XI, 129, N.- Peb.

Avots: EH I, 590

ķeres,

1) eine Trage [?]
Spr. ; [vgl. ķerlis ; in Baltinov seien ķeres Querhölzer über einem Heuhaufen ;

2) derjenige Teil des Ofens, auf dem die
ķereši (s. dies) ruhen Ruj.].

Avots: ME II, 368

[II ķikuris, ein kleiner Hümpel Baltinov, Warkl., Welonen, Lettihn.]

Avots: ME II, 379

II ķìlis ² : auch Baltinow n. FBR. XI, 138, Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Liepna, Oknist, Sonnaxt, Sussei, Zvirgzdine, (mit ī ) Bērzgale, Sussei, Pas. V, 152 (aus Welonen), VI, 362, Tdz. 48413.

Avots: EH I, 706

klâtan (unter klâtam): auch Baltinow, Gr.-Buschh., Linden in Kurl., (klâtan ² ) FBR. XI, 79, Rojen n. FBR. XIII, 80.

Avots: EH I, 612

[* kuokaļi, erschlossen aus ostle. kūkaļi in Baltinov und Welonen, die Samenknollen der Kartoffelpflanzen; in N. - Peb. seien kuokaļi gleichbed. mit kuogaļas.]

Avots: ME II, 342

kruši: ceļš iet k. nuo kalna lejā Adsel. negrìez tā zirga tik k. (plötzlich)! Adsel, N.-Rosen, Pilda; Schnell - auch Baltinow n. FBR. XI, 138, Zvirgzdine n. FBR. X, 32, Bērzgale, Golg., Marienhausen: k. strādāt Zvirgzdine; bald Liepna: vuškai k. būs jē̦ri.

Avots: EH I, 661

[II kulcenis

1) kulˆcenis Bers., ein Holzklotz, der beim Balkenführen auf die
ragus gebunden wird; auch als Schimpfwort für einen kleinen, ungeschickten Menschen;

2) in Baltinov = gulinis oder auch ein Starhäuschen aus einem Holzklotz. - Zu slovak. klč, poln. dial. kielcz "Stock, Klotz" bei Berneker Wrtb. I, 659.]

Avots: ME II, 305

kupuce LP. VI, 23, [kupucis Adsel, Baltinov, Lettin, Wolm.], kupučs Mar., = kupača, kupice.

Avots: ME II, 319

‡ làdêt ² Zvirgzdine, machen, bereiten: l. kuo ēst; l. meitām pūru ebenda und Baltinava; vorbereiten, ausrüsten: kad ganuos lādējuši, duotu maizes gabaleņu Tdz. 44681; "uzpuost" Nautrēni. Refl. -tiês Bērzgale, Nautrēni, Zvirgzdine, sich zurechtmachen; sich anschicken: jis ladās ("taisās") jau vest juo iz sē̦tu Pas. IV, 313 (ähnlich 252). Wohl aus r. ладить (наладить "in Ordnung bringen`).

Avots: EH I, 726

lāpausis, f. - se, der (die) Langohrige; so lāpause von einer Mütze Spr. [Mit hochle. ā aus ē̦? In Welonen und Baltinov sei lāpausis (gespr. mit ostle. uo aus ā) eine Pflanze.]

Avots: ME II, 439

II lêlis (untet lêle),

1): auch Baltinow, Meselau, Saikava:

Avots: EH I, 737

[* lē̦se̦na (gespr.: lāsana) "gaļas plēve" Baltinov, Biržgalis.]

Avots: ME II, 462

‡ linàits ² , -s Baltinow n. FBR. XI, 132, = linaita.

Avots: EH I, 742

‡ lindrakli Baltinow n. FBR. XI, 138, (mit ìn ² ) Oknist, = liñdraki.

Avots: EH I, 743

linums: auch Salis: tīklam l. izrauts Kaugurciems; tur l. ("?") iekšā austs Baltinow n. FBR. XI, 132.

Avots: EH I, 743

‡ magūne Tdz. 37849; 50072; .52024, 6 (aus Baltinow), = maguône.

Avots: EH I, 776

I mãlājs (unter mãtaîns),

1): auch (mit mà ² ) A.- Schwanb., Baltinow, Eversmuiža, Pilda, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 790

[II marnîtiês "sarežģīties" (vom Garn od. von einem Netz) Baltinov.]

Avots: ME II, 564

mātainĩte [eine Alte Sessw., Laud., N. - Schwanb.]: čigāns savu mātainīti (Var.: čigānieti) ar karbaču džindžalāja BW. 33532, 2 var. [màtainīte ^2, eine kleine (erwachsene) weibliche Person Mar.; eine sau, Henne oder Ente mit ihren Jungen Baltinov.]

Avots: ME II, 587

[I maûdinât Warkh., Warkl., maudinât Baltinov, màudināt ² Kalz., Laud., schwemmen (ein Tier); vgl. auch izmaûdinât

I.]

Avots: ME II, 568

meituška (unter meîtuka): auch (mit eî ) Baltinow n. FBR: XI; 132, (ein Backfisch) Pilda.

Avots: EH I, 797

mel˜ninât, tr.,

1) schwärzen, schwarz anlaufen lassen:
dzijas;

2) anschwärzen, tadeln, verleumden:
tautas mani melnināja kâ dubļainu kājas autu Paul. izaudzina, izbaltina, duod tautām melnināt BW. 17895.

Avots: ME II, 597

meñte [auch Treiden, Naukschen, Gr. - Essern, Līn., mènte ² Kl.],

1) ein Rühr-, Maischholz, eine Rührschaufel zum Umrühren dickflüssiger Dinge
[Abbild. bei Bielenstein Holzb. 269], z. B. des Teiges, Honigs, Teeres, Bieres u. a. Bers., [Erlaa, N. - Peb., Baltinov, Dricē̦ni u. a.], Lasd., Laud., Lind., AP.;

2) eine flache Holzschaufel als Ruder
Biel. I, 59: viņi ar īsu mentīti airē̦dami brauc Antrop. II, 70;

[3) [meñte Dunika, eine kleine Holzschaufel zum Kartoffelgraben;

4) Maurerkelle Mag. XVII, 186. Als ein Lehnwort aus dem Kurischen oder aus li. meñtė "ein dem Schulterblatt ähnliches Brettchen"
zu le. mieturis.]

Avots: ME II, 601

mẽ̦tât [slav. -mětati], -ãju, [me̦tāt geschr. mettaht) Für.], tr., fortgesetzt werfen, hin- und herwerfen [abwechselnd mit beiden Händen werfen (z. B. Flachs od. Getreide in die Maschine) Welonen, Baltinov]: tur ēda mūlīte, brīžiem asti mē̦tādama MWM. X, 4. dzīvē viņš bij diezgan mē̦tāts un mācīts A. XXI, 352. viņš mē̦tāja ar gruožu līkumu zirgam pa muguru A. līdaciņa... aizne̦s manu vainadziņu burbulīšus mē̦tādama BW. 13595, 23. starp kalniem straume te̦k, līkumiņu mē̦tādama Tr. VI, 267. gāju ceļu dziedādama, par galviņu mē̦tādama visas ļaužu valuodiņas BW. 8444. ķēniņš jau aplinkus mē̦tā vārdus LP. V, 323. citi tikai pusvārdus savā starpā mē̦tāja Neik.; labību mē̦tāt, mit Bechern spielen U. rausta stangu iemauktiņus, mē̦tā (schmettert) manu līgaviņu BW. 4515. mē̦tāt bedeutet auch das zauberische Antun eines Übels, das mē̦tāšana genannt wird Neik. n. U. asas bultas ievainuotus luocekļus nedziedinās ne mē̦tājumi, ne vārduojumi Aus.; [hähend bewerfen (trakeln) Borchow, Welonen]: svārkiem puogu caurumi jāmē̦tā, müssen getrakelt, genäht werden Duomas III, 2. Refl. -tiês, sich umherwerfen, sich wälzen: Sprw. mē̦tājas kâ ve̦ca nauda. grāmatas mē̦tājas apkārt. viena ruoka viņam mē̦tājas pa gaisu. meita sāk raustīties un mē̦tāties pa gultu LP. V, 261. Subst. mẽ̦tãjums, das Hin- und Hergeworfene, Geworfelte; mẽ̦tâšana, wiederholtes Werfen, Schleudern, Zaubern; mẽ̦tâtãjs, der Worfeler, Verschleuderer, Zauberer U. - Nebst li. mė´tau "werfe fortgesetzt" zu mest.

Avots: ME II, 621, 622

[mikacītis,

1) "ein kleines, noch blindes Kätzchen"
Welonen, Baltinov, Biržgalis;

2) "der kleine Finger"
Kārsava.]

Avots: ME II, 625

[I mikât, kneten (den Teig) AP., "veikt, kamāt, spaidīt" Selb., Kokn., Wessen, Baltinov; "liebend knutschen; mit Fäusten schlagen; walken" Bers.; "schlecht (etwas) tun" Mar.; "ņurcīt, kutināt" Sessw., Fehsen, Kalz., Fest., Laud., Tirsen., Lös., N. - Schwanb.; prügeln (nicht sehr ernst)" Sauken, Schwanb. - Refl. -tiês"meņģēties" Fest.]

Avots: ME II, 625

mîklenes C., Schellbeeren Buschhof, [Baltinov, Kārsava, Malta], crataegus Konv. ² 553, Maulbeeren ("schmecken nach Teig" St.), wilde Korinthen, ribes alpinum U.: mîklenei ² lapas un uogas ir gan˙dri˙z kâ sarkanajai jānuogai Kursiten, [Kalnazeem, Sessw., Fehsen; nach MSil. und in Kandau und Jürg. gleichbed. mit miltenes od. vistenes].

Avots: ME II, 641

[II mil˜tît (prs. -u) Jürg., miltît (prs. -ĩju) Nötk., mìltīt ^2, -īju, schlagen, prügeln Bers., Kerstenbehm, Warkl., Mar., Sessw., Tirsen, Laud., Fest., Lös., Ohlenhof, A. - Schwanb., Baltinov, Druw. - Zu màltît I.]

Avots: ME II, 628

mistrît, -ĩju,

[1) mischen (verschiedene Getreidearten)
Mar., Oppek., Sinolen, Mahlup, Baltinov, Dricē̦ni; durcheinander mengen Fest.; verwirren Nötk.;

2) bunt stricken od. bunt sticken
Bers.; bunt weben: aude̦klu Bauske];

3) "flink und gewandt beim Laufen die Füsse heben":
kumeļš mistrī [?] Blaum. [Vgl. mitrît.]

Avots: ME II, 637

[mizlas, das Zahnfleisch Baltinov, Marienhausen, Kārsava, Rugāji.]

Avots: ME II, 640

mũsa C., PS., [Wizenhof, Arrasch, Salisb., Erkul, Seppkull, Neu - Salis, Sehlenhof, Burtn., Karkel, Homelshof, Wohlfahrt, Puikeln, Kolberg, Lös., Peb., Nötk., Dickeln, Pürkeln, Wolm., Smilt., Trik., Marzenhof, Weissenstein, Ruj., Naukschen, Schujen, Sermus, Zirsten, Hochrosen, Posendorf, Serbigal, Plm., Mehrhof, Lis., Korwenhof, A. - Schwanb., Mahlup, Sessw., Oppek., Prl., Lubn., Selsau, Adsel, Adsel - Schwarzhof, Grundsal, Alt - Wrangelshof, Kegeln, Rositten, Baltinov, Kārsava, Cilba, LUdsen, Stirniene, Annenhof bei Mar., Meselau, Serben, Gotthardsberg, Fossenberg, Savinzy], = muša; in der Schriftsprache selten, so bei Aps., A. XXI, 564.

Avots: ME II, 679

‡ narste (mit ā zu lesen?) Baltinow "sluoku liduojums pavasaras naktī".

Avots: EH II, 5

‡ nàzis ² Baltinow n. FBR. XI, 127, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 66, Oknist n. FBR. XV, 166, Pilda n. FBR. XIII, 43, Liepna, Zvirgzdine, = nazis, das Messer.

Avots: EH II, 9

[nītišas "Schnüre zum Anbinden der paminas an die nĩties Baltinov; dafür nītižas Warkl.]

Avots: ME II, 747

‡ nùojât ‡

4) = nùobraukt: n. da miesta Baltinow n. FBR. XI, 138. n. ar ve̦zumu Nidden; ‡

5) = nùovalkât: ātri nuojājis savu guoda drēbi Frauenb.; ‡

6) wegreiten:
nuojādams, atjādams Tdz. 54811. Refl. -tiês, ‡

3) = nùodaũzîtiês 2: te̦kulis nuojājies (nuovājējis), pārak bieži pakaļ skriedams aitām Dunika.

Avots: EH II, 49

‡ nùospīrinêt Baltinow, = nùospīrinât.

Avots: EH II, 89

nùle ² : auch Baltinow n. FBR. XI, 135, Borchow n. FBR. XIII, 30, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 92, Skaista n. FBR. XV, 48, Wessen n. FBR. XIII, 91, Auleja, Kaltenbr., Līvāni, Oknist, Pilda, Zvirgzdine, nũ˙le Behnen n. FBR. XVI, 147, nù˙le ² Oknist n. FBR. XV, 184.

Avots: EH II, 29

nurkste,

1) "?": kâ viļņi tur dūca tumša ņurkste Dünsb.;

[2) "die Brummerin"
Ve̦cāķi; ņur̂kste Mar., ein unzutriedener Brummkater; ņurkste "jem., der undeutlich spricht, caur de̦gunu ņurkst" Baltinov].

Avots: ME II, 906

ùolakne ² : auch (mit uo) Baltinow n. Tdz. 54484 var.

Avots: EH II, 743

pads,

1): auch Oppek. n. U., Baltinava n. FBR. XI, 138, Auleja, Bērzgale, Golg., Kaltenbr., Liepna, Lubn., Mahlup, N.-Rosen, N.-Schwanb., Pilda, Warkl., Zvirgzdine; ‡

2) die Schuhsohle
Auleja, Kaltenbr., Skaista.

Avots: EH II, 128

paeglis (unter paegle),

1): auch Allendorf, Baltinow, Erlaa, Ermes, Fest., Grünh., Hopfenhof, Iw., Koddiack, Lems., Meselau, Oknist, Prl., Ruhental, Satingen, Segew., Sessw., Sunzel, Üxküll: nuo paegļa uodziņām BW. 2488 var.;

6): auch Saikava; ‡

7) euphrasia officinalis Saikava.

Avots: EH II, 131

‡ papàdêt2 Baltinava, Bērzpils, Nautrēni,

1) treffen:
kai sviežu, tai i[r] papādēju, kur gribēju;

2) "paspēt (laika ziņā)": jis papādej visur. Wohl aus r. попадать "treffen".

Avots: EH XIII, 162

[pãrplaust, -žu, -du,

1) vollständig begiessen:
nu esi pārplaûdis (Erlaa) visu grīdu! Nigr., Vīt.; überschwemmen: ar dīķa ūdeni p. visu pļavu N.-Peb.;

2) pãrplaûst ² visu pagastu ar valuodām, über das ganze Gebiet hin Gerüchte verbreiten
Nigr.;

3) "pārpeldēt" Vank.;

4) pãrplûst" (??) Baltinov.]

Avots: ME III, 170

paslavas, Pluderhosen Manz. Lettus; ["Unterhosen" Baltinov; "nuokāries bikšu dibe̦ns": ja biksēm dibe̦ns nepiegul miesai, tad tām pārāk lielas paslavas. viņa paslavas kâ laba kule; tur variebērtsieku rāceņu Alschwangen]. gaiļa paslavas, auch gaiļa bikses, die Schlüsselblume (primula officinalis) Dond. [Etwa aus * pac(i)lavas (zu li. pakilùs "erhaben", le. pacilu)? Zum Suffix vgl. etwa le. ārd(av)s.]

Avots: ME III, 101

pê̦ds: auch (= pê̦da 1 und

2) Pas. VII, 343 (aus Atašiene), Alswig n. FBR. XIX, 126, Baltinow n. FBR. XI, 132, Eversmuiža n. FBR. VI, 37, N.-Rosen n. FBR. VIII, 43, Pilda n. FBR. XIII, 51, Skaista n. FBR. XV, 40, Adsel, Auleja, Karva, Laitzen, Lixna, Līvāni, Warkl., Višķi, Zvirgzdine; viņš iet pa pē̦diem Karva. pa tiem ve̦cuos pē̦diem iet (sich nach alten Bräuchen richten)
Auleja. apsagriezt trīs reizes iz (= uz) pē̦da Pas. VI, 388 (aus Welonen). sāka pa pē̦diem dzīties, kur jī ir palikuse X, 223 (aus Domopol). zem naga cūkai atruodas mīksta gaļa; tis saucas p. Liepna; = pê̦da 4 Līvāni, Warkl.; izkapts p. (s. pê̦da

6) Lixna; kaķa pē̦di, gnaphalium arenarium Ulanowska Łotysze 14.

Avots: EH XIII, 227

pḕ̦rkûns ² ,

1): auch (mit ū) Baltinow n. FBR. XI, 125, Fest. n. FBR. XVII, 81, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 63, Stockm. n. FBR. VIII, 84, Sussei n. FBR. VII, 131, Wessen n. FBR. XIII, 81, Bers., Borchow, Lubn., Sonnaxt, Višķi; ‡

2) pê̦rkũns ² Ramkau, = pḕ̦rkuone.

Avots: EH XIII, 228

pìrdukne ² (unter pirduokne): auch Baltinow, Borchow, Zvirgzdine. "pìrdukne 2" ME. III, 222 in "pìrdukne ² " zu verbessern!

Avots: EH XIII, 236

‡ pìrstenieks ² Baltinow n. FBR. XI, 129, = pìrstinieks 1.

Avots: EH XIII, 239

pìrsts: auch Ev. (wiederholt), Aiviekste, AP., Auleja, Baltinow, Daudzese, Erlaa, Eversmuiža, Fest., Heidenfeld, Kalupe, Liepna, Lubn., Meselau, Oknist, Selb., Sessw., Skaista, Stelph., Višķi; raganas p. Liepna, orchis maculatus; ve̦lna p. Heidenfeld; eine gewisse Wiesenblume.

Avots: EH XIII, 239

‡ pùiga ² Baltinow n. FBR. XI, 131, = puĩka I.

Avots: EH II, 321

ràmcis ² : auch (mit am) A.-Schwanb., Baltinow, Skaista; in Warkh. dafür ramčš.

Avots: EH II, 353

‡ ramenes Baltinow, gewisse Sumpfbeeren.

Avots: EH II, 353

II ramiķis: "(luoga u. c.) rāmju taisītājs" Baltinow.

Avots: EH II, 353

‡ rēdiņš (acc. s. "rēdini") Baltinow, Dricēni, Kārsava "ein Mantel ohne Futter".

Avots: EH II, 368

rèkt: laut weinen, schreien (vom Kind) Fianden; laut lachen Kaltenbr.; ērzelis, āzis, lācis rē̦c Ramkau. ve̦lna tē̦vs rē̦kdams, sē̦kdams atklupa... šurp Pas. VIII, 442 (aus Druw.). Zosīte [staigāja] apkārt zviegdama, rē̦kdama Tdz. 58850 (aus Baltinow). kuo nesa ... brāļi tusdami, rē̦kdami? 44244 (aus Vīpe). ‡ Subst. rē̦kums, schon abgeschlossenes Gebrüll: tavu (zu einer Stute gesagt) lielu rē̦kumiņu! Tdz. 36411 (aus Pussen). Zur Etyrnologte s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 172.

Avots: EH II, 369

II riksna, der Regenbogen Baltinow: kur tald] ņēma debess lietu? - nuo e̦ze̦ra riksna dzēra BW. 33494, 6. Reimwort zu driksna II; dürfte eigentlich mit riksna I identisch sein.

Avots: ME III, 525

‡ sadarêt,

1) = saderêt 1 Zvirgzdine: divi guovis pie vienas siles nevar s. ar saviem bē̦rniem nevarēja s. ar visiem sadarēju Tdz. 46429 (aus Pilda), 47379 (aus Baltinow; ähnlich 55806 aus Domopol);

2) = saderêt 2: sadarēja (verdang sich)
par kalpūni Pas. IX, 197. s. puisi Strods Par. vōrdn. 67;

3) = saderêt 3 Warkl.: sadarīsim uz sava manta! Pas. X, 249 (aus Atašiene).

Avots: EH XVI, 402

sadust, = sadusêt: sadusuši milti N.-Schwanb., Mar.; siens sadusa (sakarsa) Baltinov.

Avots: ME III, 618

I sakramst, zernagen Wid., Vank., Baltinov, N.-Peb.: ve̦cs zirgs vairs nevar sakramst. In N.-Peb. davon ein prs. - kramšu, ein part. prt. -kramtis und -kramsis.

Avots: ME II, 654

‡ sàoļains ² Baltinow n. FBR. XI, 132, Liepna, salzig.

Avots: EH XVI, 471

salamžuôt,

1) "sasist" Serbigal (scherzweise; mit am), Grundsahl: viņu vajaga krietni salamžuot Seibolt;

2) "(istabu, drēbes, apavus) savazāt, sabradāt" Nötk., Ronneb., N. -Schwanb.;

3) "liederlich fertignähen od. anfertigen"
MSil. Welonen, Baltinov;

4) = salamžât Jürg.;

5) "(unpassende Kletder) anziehen":
s. visādas drēbes sev mugurā N. -Peb.

Avots: ME II, 666

saskrē̦dât AP. (mit ẽ̦), Stomersee, Odsen, Lös., Tirsen, Baltinov, Marienhausen, Mar., Smilten, = sasprẽ̦gât: saskrē̦dājušas kājas Stari II, 115. saskrē̦dājusi āda 817. uz saskrē̦dājušā egles galda Zalktis v. J. 1908, No 3, S. 37.

Avots: ME III, 733

sašķurinât, schütteln Vank.: zirgs ausis sašķurināja Baltinov, Welonen. - Refl. -tiês, sich schütteln, sich zuckend bewegen: krūmi vien sašķurinājās, kur briedis izskrēja Vank.

Avots: ME III, 756

saslapt Wid., intr., prs. saslùopu, Assiten, Rutzau, Libau, Wain., Gramsden, Preekuln, Bartau, Mesoten, Schwitten, Sessau, nass, durchnässt werden: malka ir saslapusi Stelp., Barbern. kājas vilktuos pa ūdeni un saslaptu Purap. ietecēju upītē, saslap[a] manas villainītes BW. 26511. lai bārdas pat jums nesasluop! Druva I, 19. kurpes sasluop rasā Duomas I, 562. Aus Baltinov und Kārsava wird eine III p. prs. saslap (aus *saslapj od. zu saslapêt?) angeführt.

Avots: ME III, 736

šene: auch Auleja, Baltinow, Bers., Borchow, Fehteln, Heidenfeld, Kaltenbr., Kalupe, Lixna, Lubn., Selsau, Weissensee, Višķi; šenes drēbe Meselau, zu Hause gewebtes Zeug. šenes meitas BW. 31801 var. (aus Serben). da šenei atbraukdami 12731, 1.

Avots: EH II, 625

sēns, -s: (mit ẽ ) auch AP., Ramkau, (mit è ² ) Baltinow, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Lis., Liepna, Lubn., Mahlup, Nerft, Oknist, Pilda, Sonnaxt, Višķi, Warkl., Zvirgzdine; sūdu s. AP., jeder nicht essbare Pilz.

Avots: EH II, 481

‡ se̦pe̦ns Baltinow n. FBR. XI, 132, = sapnis 1.

Avots: EH XVI, 477

‡ II sepinêt, (viel und unzusammenhängend) träumen Baltinow, Borchow, Nautrēni, Pilda, Stirniene, Warkl.; im Schlaf phantasieren ("murguot") Lubn., Warkl.; inhaltsloses Zeug schwatzen Borchow; faseln Auleja, Borchow, Warkl.

Avots: EH XVI, 477

II šiê,

1): auch Baltinow n. FBR. XI, 135, Alswig, AP., Borchow, C., N.-Laitzen, Lubn.; šie ² tiê ² Perkunen "šurpu turpu"; ‡

2) "lūk!" (beim Hinweisen auf etwas nicht ganz Nahes)
Wolmarshof: š˙! kur viņš aiziet. š˙! tur˙pat jau viņš vēl stāv.

Avots: EH II, 627

‡ sīpulnieks "?" Kalupe n. FBR. XVIII, 39; ein Beet mit Zwiebeln (mit ì ² ) Baltinow, Skilbēni.

Avots: EH II, 493

šķe̦dē̦rns,

1) a: auch Auleja, Baltinow, Linden in Kurl., Marzen.

Avots: EH II, 630

‡ šķelˆsne Baltinow "ein kleines Holzscheit"; sakampa pie ugunskura nuome̦stuo malkas šķelsni (od. zu einen nom. s. *šķelsnis?), nuotvēra puiku ..., sita ... Purap. Mazie stāsti 87.

Avots: EH II, 630

šķirgata: auch Aahof, (mit ir̃ ) Ramkau, (mit ìr ² ) Baltinow n. FBR. XI, 130, Fehteln, Kalnemois, Mahlup.

Avots: EH II, 637

‡ slapļis, Subst. slapļums Baltinow n. PBR. XI, 131, = slapjš resp. slapjums. Mit ļ aus j?

Avots: EH II, 520

II smilga: netiklīt[i]s smilgā guļ, jaunu meitu gaidīdams VL. aus Baltinow FBR. XI, 139. dzijs, kam daudz smilˆgu Saikava.

Avots: EH II, 537

šmuks: auch Baltinow n. FBR. XI, 130, Dunika, Fest., Kaltenbr., Liepna, OB., Ramkau, Rutzau.

Avots: EH II, 649

spaituôt Baltinov, Marienhausen, Dzimt. V. 1912, № 113, strahlen: saule spaîtuo Warkl.

Avots: ME III, 982

II spaits Warkl. (mit aî ), Marienhausen, Baltinov, = stars, der Strahl (der Sonne): saules spaiti. ar gaismās spaitiem L. W. 1921, № 50, 3 ₄ . Wohl zu li. spitulys "Stem auf der Tierstirn", mhd. spidel "Splitter" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 655 und Fick Wrtb. III ⁴ , 513).

Avots: ME III, 981, 982

II spārns Baltinov, =spār(v)s, die Bremse: spārnu māte nuorējuse uoda tē̦vu BW. I, S. 927, № 2749, 3.

Avots: ME III, 988

sprasts: auch Baltinow n. FBR. XI, 131, Borchow, Kaltenbr., Kalupe; Adv. sprastai "vienkārši" Kaltenbr.

Avots: EH II, 556

stât (li. stóti, slav. stati "treten"), -ju,

1) stellen (?)
U., Bielenstein Holzb. 28;

2) sich stellen;
vērsis stāj pie staba Pas. I, 244 (aus Baltinava). vilks... stāja pie luoga 302 (aus Rositten). izvilka ūdeni, salēja tuo gruozā un tad stāja ar... basuo kāju iekšā Jauns. tāda var jau sievas gaitās stāt Janš. Bandavā I, 128. vai tu izmācīsi manu dē̦lu par kalēju?... lai stāj un sāc strādāt Pas. III, 424 (aus Atašiene). viņš kâ stâja pie galda, tâ vêl tagad ē̦d Gr. - Buschhof. pie darba stât ² Bauske. klāt stāt, sich herzustellen U. pretī stāt, sich entgegenstellen; ar gudrību ve̦lnam pretī stāt LP. VI, 433. virsū stāt, zu Leibe gehen, bedrängen (mit Bitten, Forderungen, Drohungen) U.; sieva stājuse virsū, lai teic LP. VI, 187;

3) sich lassen, sich bergen
Wid.;

4) stehen bleiben; aufhören;
vijies gaŗu pātadziņu, lai nestāj (Var.; neapstāja, nenuostāja) līķa zirgi! BW. 27458, 1. sirds aiz līksmas vai stāja Kārstenis Gāju p. 61. vai nevarat reiz stât pļāpāt? Arrasch. tu nestāji, tu nerimi BW. 15319;

5) beginnen
U.; viņš stāj bļaut, rakstīt, er beginnt zu brüllen, zu schreiben U. Refl. -tiês,

1) sich stellen;
stājies, pate, māmuliņa, pie lieluo dzirnaviņu! BW. 8221. stājies man pakaļā (stell dich hinter mich)! 24596 var. iecirties ze̦lta drēbēs un iztaisījies tāds, ka... ķēniņš ne˙maz nevar ieduomāties blakus stāties (sich nebenan stellen; sich vergleichen) LP. IV, 108. klāt stāties, sich herzustellen U., virsū stāties, zu Leibe gehen, bedrängen (mit Bitten, Forderungen, Drohungen) U. saziņā stāties ar kādu SDP. VIIl, 14, sich mit jem, verständigen, in Verbindung treten;

2) bleibenden Aufenthalt, Ruhe gewinnen
U.; kur stāšuos, kur palikšu? wo soll ich ein Plätzchen zum Bleiben finden? U. diez, kur tāds visu nakti stājies, kur ne? Jaun. mežk. 59;

3) stehen bleiben; aufhören;
stājās laiva Daugavā, piekusuši stūrmanīši; stājās dzirnus maltuvē, piekusušas malējiņas BW. 8220. teci, kumeliņ, šai ciemā nestājies! 14000, 23 var. stājieties, grūtas dzirnas! gan bijāt tecejušas; stājieties, labi ļaudis! gan bijāt runājuši 8921. stājaties, darba ļaudis! jau saulīte nuogājuse BW. piel. ² 31704. sirds stājās pukstēt aiz prieka Austr. kal. 1893, S. 32. gausāk sit riteņu takts. liekas, nu˙pat jau stāsies Druva II, 906. sāpes... pamazām stājās Ezeriņš Leijerk. II, 69. truoksnis stājās Jaunības dzeja 36. vējš stājas U. bārenīte strādāt stājas Treum. Sap. un sm. 49. vai tu reiz nestāsies? wirst du nicht einmal aufhören, wirst du nicht einmal mich in Ruhe lassen? Mag. XIII, 3, 64. Nebst apr. postāt "werden", stānintei "stehend" zu ai. ásthām, gr. dor. ἔστᾱν "ich trat", lat. stāre, slav, stojati "stehen", av. II p. s. stayata "stellte an als", air. donessa "betritt", alb. štoraze "aufrecht", arm. stanam "erstehe". got. stōƥ "stand", av., ap. stāna- "Standort" u. a., s. Trautmann Wrtb. 281 ff. und Walde Vrgt. Wrtb. I, 603 ff.; vgl. auch le. stdvêt und stats.

Avots: ME III, 1051, 1052

I stāvi,

1): "steļļu stabi" Siuxt;

2): auch (mit à ² ) Auleja, Baltinow, Šķilbēni;

3): nav viņai stāvu, nav me̦tamuo stāviņu Jauns. Raksti III, 395.

Avots: EH II, 574

strads: auch Trik. n. FBR. IV, 541, Aahof, Adsel, Adsel-Schwarzhof, Alswig, Baltinow, Fest., Kalnemois, Kaltenbr., Linden in Livl., Mahlup, Marienhausen, Meselau, Nerft, Preiļi in Lettg. Anstatt des jetzigen Gesindenamens Strazdi(ņi) in Allasch und Lemb. findet man Strad[i] Latvijas vēst. avoti IV, S. CXV und CXVII.

Avots: EH II, 584

stùnde ² (unter stuñda): auch Auleja, Baltinow, Gr.-Buschh., Heidenfeld, Kaltenbr., Kalupe, Nerft, Pilda, Višķi.

Avots: EH II, 596

‡ sukrums,

1) die Bohlen eines Brunnenschachtes
Baltinow, Fianden, Mahlup, Marienhausen;

2) der bis zum Dach reichende Teil eines Gebäudes
Alswig: šķūnis sukrumā pilns; ein noch nicht bedachtes Gebäude Aahof n. Zemzare Lejasc. 114; "jauna nama stàvs" Lettg. Aus r. сукром "Verschlag; Blockwände der Bauemhütte".

Avots: EH II, 601

sumazgas, samazgas, Spülwasser Oppek. n. U., N. - Rosen n. FBR. VIII, 32, Schwanb., Warkh., Memelsh., Gr. - Buschhof, Wessen. Roseneck, Marienhausen, Baltinov, Birsen; abgekochtes Gemüse oder Laub für Kühe Mar. n. RKr. XVII, 137 und N. - Rosen. Zum su- vgl. Le. Gr. 530.

Avots: ME III, 1120

svaîne: auch Skaista, Warkl., (mit ai ) Pas. VIII, 402 (aus Baltinow); "Mutter der Frau" (mit ai ) Lubn. n. BielU.

Avots: EH II, 611

svainis Bl., Schlehk, Iw., Widdrisch, Tr., Nigr. (li. sváinis "des Weibes Schwestermann"), (mit aî ) Mar., Walk, Kreuzb., KL, Sessw., Golg., Warkh., Pilda, Kr., C., Lipskaln, (mit aî ² ) Bershof, Bauske, svains, der Bruder der Frau Kalz., Birži (in Lettg.), Baltinow, Laud. (mit aî ), Schwager; der Mann der svaine Döbner n. U.; der Mann der Schwester RKr. XVI, 2072, BW. 13712; Vetter Glück Jerem. 32, 12 (svains), Ohm Glück Amos 6, 10 (svains): te̦ku māsu apraudzīt, vai svainītis labi tur(a) BW. 13763. svaini, māsas vīr! 25768. paši brāļi svaiņi (Druw.), sagt man von Brüdern, die (nicht ihre!) Schwestern geheiratet haben. svainu sē̦ta Janš. Nīca 40. Bei Glück Jerem. 32, 12 auch (fehlerhaft?): der Bruder des Vaters. Zu ahd. swein "Diener" (eigentlich: der Angehörige?, swîo "Bruder der Frau, Schwestermann" u. a. (s. Trautmann Wrtb. 295, Johansson IF. II, 7, Walde Vrgl. Wrtb. II, 457) und nach Brandt PФB. XXIV, 187 und Ehrlich griech. Beton. 148 auch zu ksl. svьstь, čech. svěsť "soror uxoris".

Avots: ME III, 1141

sveķi U., Mag. XIII, 2, 48, Spr., Nautrē̦ni, Višķi, Gaigalava, Stirniene, Widsmuiža, Baltinov, Kraslaw, Lixna, Kolup, Pilda, Warkh., Warkl., Welonen, Borchow, Schujen, Stackeln, Gr. - Buschhof, Dubena, Kaltenbrunn, Memelshof, Kreuzb., Bauske, Doblen, Bers., Kl., Selsau, Sessw., Golg., Schwanb., Arrasch, Jürg., Bershof, sveķis U., L., = sve̦ki, das Harz; sveķi, harziges Holz (neben sve̦ki, Harz ) Wolmarshof, C., PS., Marzenhof, Freudenberg (ursprünglich wahrscheinlich überall - sve̦ki "Harz" neben sveķi "harziges Holz", indem sveķi wohl von sve̦ki abgeleitet ist). - skudru sveķis, Weihrauch Kokn. und Oppek. n. U. (unter skudra).

Avots: ME III, 1148

sviêksts: auch Baltinow, Blieden, Burtn., Zvirgzdine, (mit iê ² ) Allend., A.-Ottenhof, Kegeln, Salis, Seppkull, (mit ie ) Lenzenhof, BW. 29348, 5 var. (aus Wohlfahrt), Tdz. 54448 (aus Bērzgale), 58622 (aus Nautrēni), Pas. XII, 508 (aus Welonen).

Avots: EH II, 620

‡ tàdin ² Baltinow n. FBR. XI, 135, Liepna, Mahlup, jetzt.

Avots: EH II, 670

tā`n ² : auch Baltinow n. FBR. XI, 135, Auleja, Kalupe, Liepna, Višķi, Zvirgzdine.

Avots: EH II, 671

tene: auch Auleja, Pilda; iz (= uz) teni Baltinow n. FBR. XI, 135, Kalupe, Zvirgzdine. "oder" ME. IV, 163 zu verbessem in "oder".

Avots: EH II, 675

II tiê,

1): auch Auleja, Baltinow n. FBR. XI, 135, Borchow, Kalupe, Lubn., Smilt.;

2): t. iedams Ramkau; šiê ² tiê ² Perkunen "šurpu turpu";

3): wie hinter cik (s. ME. IV, 208), so wird t. in Auleja auch hinter kas "wer"
ähnlich dem r. mym und dem d. da ohne jede lokale Bed. gebraucht: kas t. ies da tevim? ‡

4) t. šiê "šâ tâ" Skaista n. FBR. XV, 48.

Avots: EH II, 687

tiene: da tiênes Borchow, da tìenei ² Auleja, Višķi. pa tieni Pas. VIII, 352. iz od. uz tiêni Baltinow n. FBR. XI, 135, Višķi n. Ceļi IX, 393, Kalupe, Pilda, Zvirgzdine, Pas. IX, 329. tiênê Borchow, dort.

Avots: EH II, 687

timss,

1): auch Tdz. 51744, 59504, (mit ìm ² ) Auleja, Baltinow, Bērzgale, Borchow, Daudsewas, Druw., Erlaa, Fest, Kaltenbr., Kalupe, Liepna, Lubn., Mahlup, Manenhausen, Nerft, N.-Laitzen, Oknist, Sonnaxt, Višķi. Subst. timsums: auch Pilda, Skrinda Latw. wol. gram., S. 78, (mit ìm ² ) Liepna; timsumā gaismas gaidu Tdz. 49271;

2): auch (mit ìm ² ) Borchow; da lielam tìmsam ² Kaltenbr., Kl. timseņš timsa vakarā BW. 30006, 10 var.

Avots: EH II, 682

tivi: auch Baltinow n. FBR. XI, 126, Warkl. n. FBR. XI, 102, AP., Sonnaxt, Stolben, Zvirgzdine.

Avots: EH II, 684

tùolaĩk,

1): auch (mit uõ) Frauenb., (mit ùo ² ) Kaltenbr., Pilda, Skaista, Sonnaxt, Višķi; kur ... t. biji? Tdz. 59105. t. tevi muodināšu BW. 22803, 7;

2): auch (mit ùo ² ) Baltinow, Bērzgale, Marienhausen u. a., s. Augstkalns FBR. XI, 49.

Avots: EH II, 709

‡ tùkstuža ² Baltinow n. FBR. XI, 129, das Tausend.

Avots: EH II, 707

tùļi ² : auch Baltinow n. FBR. XI, 135, Borchow, Līvāni, Pilda, Skaista.

Avots: EH II, 708

‡ II tusêtiês "?": div[i] (puiši) pa cepli tusējās Tdz. 59793 (aus Baltinow).

Avots: EH II, 706

tûšks Baltinov, = tukšs, leer: māsa gāja . . . tūšku (Var.: tukšu) pūru tautiņās BW. 16589 var. (aus Lös,), nij tūškā (Var.: tukši) aizbraucām, nij tūškā atbraucām: mēs māsiņu aizvedām, paeglīti atvedām 27658. ka tu tūškā paliktu! Fehteln, Kalz. - Vgl. Le. Gr. 166.

Avots: ME IV, 283

‡ vainugs Tdz. 35931 (aus Baltinow), 47132, 1 (aus Marienhausen; hier mit ài ² ), der Kranz.

Avots: EH II, 749

vaŗavîksna,

1) vaŗavîksna A.-Laitzen, Golg., Lubn., Mahlup, Meiran, Oknist, Selsau, (mit î ² ) Frauenb., vaŗavīksna Altenwoga, Lesten, N.Bartau, Neuenb., Postenden, vaŗavîksne Lös., (mit î ² ) Assiten, Dunika, Felixberg, Kurs., Luttr., Matk., Neuenb., Nigr., Ruba, Selg., Wirgin., vaŗavīksne Glück Offenb. 10, 1, Alschw., Bixten, Funkenhof, Kalleten, O.-Bartau, Rudbahren, Samiten, Santen, Schrunden, Waldegalen, Zeezern, vaŗvīksna Base, Fockenhof, vaŗvîksne ² Degunen, Gudenieki, Pampeln, vaŗvīksne Gold., Hasenpot, Kreuzb., Laud., Schrunden, vaŗuvîksna Borchow, vaŗviksn Markgrafen, varavīksna Iw., varvîksne ² Dond., Stenden, varavîksna Atašiene, Auguliene, Baltinow, Cibla, Dubena, Homelshof, Kārsava,Kl.-Salwen, Liepna, Mahlup, Makašē̦ni, Malta, Pilda, Rundē̦ni, Saucken, Stirniene, Tilža, Warkh., Warkl., Welonen, Vidsmuiža, Zvirgzdine, varavīksna Mag. XIII, 2, 43, Adsel, Adsel-Schwarzhof, Alswig, Annenhof (bei Mar.), A.-Schwanb., A.Wrangelshof, Dobl., Drobbusch, Drosth., Fehteln, Gr.-Roop, Hofzumberge, Kastran, Kortenhof, Marzenhof, N.-Bergfried, Neuermühlen, N.-Schwanb., Paltemal, Pürkeln, Smilt., Trik., Wilzen, varavîksna N.-Laitzen, varavîksne Burtn., C., Dricē̦ni, Kalupe, Marienhausen, Wolm., Višķi, varavîksne ² Mesoten, Pankelhof, Ramkau, Ruhental, varavīksne U., Annenburg, A.-Ottenhof, Ascheraden, Autz, Bauenhof, Borchow, Breslau, Dahlen, Dickeln, Ekau, Ellei, Erwalen, Essern, Fossenberg, Gotthardsberg, Grosdohn,Grünw., Kalnazeem, Katlekaln, Kegeln, Kekkau, Kokn., Kolberg, Kr,-Würzau, Kussen, Laud,, Lieven-Behrsen, Lis., Marzen, Matthäi, Meselau, Morizberg, Nerft, Nitau, Nötk., N.-Peb., Odsen, Puikeln, Raiskum, Ramdam, Rodenpois, Römershof, Ruj., Sackenhausen, Saikava, Schmarden, Schujen, Schwitten, Serben, Sermus, Sessw., Setzen, Siuxt, Stackeln, Sunzel, Üxküll, Waidau, Weissenstein, Wenden, Zabeln, Zerrauxt, varaviksne Hasau, varvîksna Ringmundshof, varvîksna ² Plahtern, varvīksna A.-Bergfried, Grundsahl, Lipsthusen, Widdrisch, Zirsten, varvîksne Daudsevas, Kl., Plm., Sonnaxt, varvîksne ² Behrshof, Irmlau, Naud., Schlockenbeck, Segew., Treiden, varvīksne ² Orellen n. FBR. XI, 39, varvîksn ² Nauksch., Schlehk, Sepkull, Seyershof, varvīksne Alt-Moken, Baldohn, Bewershof, Fest., Fistehlen, Hochrosen, Kremon, Lappier, N.-Wohlfahrt, Nurmhusen, Oselshof, Pernigel, Pilten, Pussen, Remten, Schnikkern, Sehren, Selb., Sirgen, Suhrs, Talsen, Upesgrīva, Wain., varvīksn Ugalen, varavīsna, varvīsne Erwalen, varvīkse Schwarden, vaŗavîkste ² Lautb., varvîkste ² Alschw., varviksts Ugalen n. FBR. VII, 23, vaŗavĩga Neuhausen, vaŗarīkste Rutzau, varariksne Infl. (gehört im Kreise Jaunlatgale), der Regenbogen:
varavīksne debesīs BW. 26029. varavīksna dzeŗ ūdeni Kokn. n. Etn. II, 185. vaŗavīksne uzve̦lkuot nuo upēm, jūŗam ūdeni, un tamdeļ lietus līstuot Kurs, ja varavīksnei rāda ar pirkstu, tad pirksts nuopūst Ronneb.;

2) vaŗavīksnīte Konv. ² 1054; Preip. 36, die Regenbogenhaut (im Auge);

3) vaŗavīksniņa, ein Fisch;

4) ein (regenbogenfarbiger) Hundertrubelschein :
vai tu nevarē̦tu aizšaut kādu varavīksni? Vēr. II, 193. Dürfte mit Metathese auf redupliziertem *vavarīksne resp. *vavarīkste beruhen und nebst li. dial. vove rikšfis dass. als "Gebogenes" zur Wurzel er "drehen, biegen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 270 f.) gehören, s. Donum natal. Schrijnen 400 ff.

Avots: ME IV, 483, 484

var̂dive Baltinow, Borchow, Preili, Warkh., Warkl., = var̂de I Pas. IV, 316 (aus Silajāņi), VII, 253 (aus Lettg.), Kurmin: Sprw. vardive pīkst, kad virsā min Birk. Sakāmv. 129. e̦ze̦ra malā bija pulka vardivu Pas. I, 185. Wohl mit iv aus uv nach Le. Gr. 34.

Avots: ME IV, 476

vàrîgs AP., Kaugershof, PS., Serbigal, (mit â) Arrasch, Baltinow, C., Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Kr., Neuenb., Ogershof, Oknist, Saikava, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, Wolmarshof, (mit à ² ) Erlaa, Lös., Lubn., Preili, (mit â ² ) Līn., Pankelhof, Ruj., Salis, Selg., Siuxt, Widdrisch,

1) leicht verletzbar (z. B. zerbrechlich), empfindlich, schwächlich
L., U.: kusli un vārīgi asni Vēr. II, 37. pieduras pie vārīģās vietas Rainis Ant. un Kl. 47. zâles nuoderēja atnākušas guosniņas vārīgajām iekšām Etn.IV, 69. sievietes dzīve ir vārīga puķe Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 38;

2) gefährlich:
vārīgi zeļļi B. Vēstn. vārīgi ievainuots, stark verwundet;

3) vārīgi "= viegli" (behutsam?) Smilt. - Subst. vārîgums, die Zartheit V., Empfindsamkeit. Etwa aus mnd. varich "gefährlich" (vgl. pē(r)lîgs)?

Avots: ME IV, 505

vaskans, gelb; "gelblich" Golg.: vaskana lapa Baltinow, Marienhausen. (pļava) vaskana neziedēja Baltinov n. FBR. XI, 138.

Avots: ME IV, 485

vecelis,

1) = vecis, ein alter Mann Pas. IV, 80 (aus Malta); IV, 151 (aus Rositten); V, 297 (aus Welonen), Baltinow n. FBR. Xl, 132, Golg., Zvirgzdine: atrada... ve̦cu veceli, kurš viens pats dzīvāja Pas. II, 135 (aus Rositten). jauna mūs[u] māsiņa, ve̦cs ir tautu vecelīt[i]s BW. 22081;

2) der Ehemann (verächtl. od. scherzhafte Bezeichnung):
muns vecelis nespēj strādāt Zvirgzdine.

Avots: ME IV, 515

I vèi! (Ii. véi "sieh da" bei Būga KSn. I, 30) AP., C., vèi ² ! Baltinow n. FBR. XI, 136, Lisohn, Modohn, Sehren, Sessw., Interj., schau! sieh! Oppek. n. U., N. - Rosen n. FBR. VIII, 28, N. - Peb, u. a. (unbek. in Kaltenbrunn, Memelshof, Oknist, Zvirgzdine): vèi ² kur ir! Prl. n. FBR. VI, 116. vei, vei, kur augsti vanags skrien! ebenda. vei, vei, kur cilvē̦ki! Baltpurviņš I, 11. saule, vei, kur debess malā Latv. vèi ² , ku[r] manīgs! Vīt. 40. vei! tava brīnuma! A. XX, 654. nu vei, par tuo pašu... lietu 726. (Verwundern ausdrückend) vei - kas tad tur jau papaudis ? Saul. I, 164. Gekürzt aus einem Imperativ *veidi (vgl. viedêt) oder *veizdi (vgl. li. veizdêti "hinsehen").

Avots: ME IV, 522

vẽtît (li. vétyti "worfeln"), -u (Baltinow, N.-Rosen, PS., Salis u. a.) od. -ĩju (U.), -ĩju, windigen, das Korn im Winde reinigen: labību vētīt. kuo vētīšu, kad nav vēja ? BW. 781. (fig.) dzīve vētī mūsu uzskatus A. XX, 73. Refl. -tiês, sich dem Winde aussetzen (?): es neiešu... vējiņā vētīties (Var,: vēdīties, vēdēties) BW. 8933. Subst. vẽtîšana, das Windigen; vẽtĩjums, das einmalige, beendete Windigen; das Resultat des Windigens; vẽtîtãjs, wer windigt: (fig.) man[a] auguma vētītāja BW. 8525. Nebst ai. vāta-ḥ "Wind", ahd. wadal "Wedel" u. a. zur Wurzel von vẽjš.

Avots: ME IV, 572

vidā, = vidū, Adv.,

1) drinnen
Dubena: kad . . . gāja iz klēti, tad atrada, ka Mārtiņš tur vidā bija LP. VI, 539;

2) hinein:
ej vidā! Baltinow n. FBR. XI, 135, A.-Laitzen, AP., Kaltenbrunn, Kārsava, Krāslava, Lubn., Memelshof, Oknist, Warkh. iegājis vidā, staigāja pa... istabām Pas. II, 73 (aus Kapiņi). pastāvi tu te! es iešu vidā IV, 251 (aus Welonen). tu mani nelaidi vidā 520 (aus Rositten; ähnlich VI, 213). kad aizjūgs, tad sēsties vidā! V,372 (aus Nīcgale).

Avots: ME IV, 577

viênâdi, viênâdīgi ² Schlehk n. FBR. VII, 52, viê˙nâdīgi ² Ladenhof und Nabben n. FBR. XI, 79, vienãdīgi Zabeln n. FBR. IV, 65, vienādīgi Rothof n. FBR. VIII, 129, viênâdīgās ² Ladenhof n. FBR. XI, 6G, vienâdiņ Prl. n. FBR. VI, 82; N.-Rosen n. FBR. VIII, 48, Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 12, viênâži Serbigal n. FBR. IV, 58, Baltinow n. FBR. XI, 135, Bers., Adv.,

1) viênâdai Warkh., viênâži AP., Golg., Schwanb., Sessw., gleichförmig;
vienādi U., auf einerlei Weise: Sprw. ne visi zirgi vienādi ve̦lk Br. sak. v. 1525;

2) vienād Orellen, vienāži AP., auf eine Weise
(im Gegensatz zu uotrād(i), auf andere Weise): darbu daruot vienādi iznāk tâ, uotrādi atkal citādi Frauenb. vie˙ns saka vie˙nāži, uotrs uotrāži AP. viēnād jeb uotrād viņš cerēja nuo tā izbēgt A. XXI, 547. mācītājs izvaicās puisi vienādi, uotrādi LP. V, 153. mē̦rs vienāži nepasuot, uotrāži.., nepasuot Upīte Medn. laiki 265. viņam bija jāmirst - vie˙nāži vai uotrāži Saikava;

3) viênâdi N.Rosen, Saikava, viê˙nâdi Saikava, Wolm., viê˙nâdi ² Orellen, Salis, Siuxt, viê˙nād Dunika, viẽnad Rutzau, vie.-nâdiņ Golg., Gr.-Buschh,, Warkh., (mit â ² ) Stenden, vie˙nâdâs ² Stenden, vie˙nâdiņâs Gr.-Buschh., vie˙nādīgi Kand., viê˙nâdīgi AP., viê˙nâdīgi ² Orellen, viênâdīgās ² Adiamünde, Segew., Stenden, viênâdiês Mar., (verstärkt)
vie˙nādi vien U.,Oppek. n. Mag. XIII, 25, vie˙nâdīgi vien A.Ottenhof, C., Schnehpeln, Siuxt, Stenden, vie˙nâdâs ² vien Stenden, immer, immerfort, immerwährend: kuo tu vienādi skraidi? Saikava. vie˙nādi viņa nav mājā ebenda. vie˙nād nāk vēl klāt Dunika. es jau vienādiņ duomāju... Blaum. Pie skala uguns 165. lāpīja vienādiņ man... kre̦klus 74. vienādies man sāp, ne˙kad nepāriet Mar. n. RKr. XV, 143.

Avots: ME IV, 656, 657

viênapadsmit Baltinow n. FBR. XI, 134, = viênpadsmit.

Avots: ME IV, 656

viki (unter vika I): auch Baltinow.

Avots: EH II, 782

I vīkst, = vīkšt, (eine Festlichkeit, einen Schmaus) vorbereiten AP., Vīt.; "puost" Meiran; "vorbereiten, ordnen" (mit ì) Nötk. Refl. -tiês,

1) sich (langsam
Drosth.) anschicken L., bereiten (namentlich zur Reise) Kronw. und Erlaa n. U., Borchow, Meiran, (mit î ) Drosth., (mit ì ² ) Kr., Sessw.: vīksties uz ceļu Celm. vìksties uz guodībam Nötk. vīksties uz iešanu Balss; sich langsam ankleiden (mit î ) Baltinow, Šķilbē̦ni: vīkšies nu žiglaki! citi jau aiziet! Kalz.;

2) "gruozīties" (mit î ² ) Schibbenhof: kuo tu tur vīksties (zu vīkstīties?) pa gultu? Schibbenhof. Zu vêikt, vīkt I und III?

Avots: ME IV, 636, 637

vîkstulis,

1) "?" Baltinow n. FBR. XI, 131;

2) ein Bündel
C., Golg.;

3) ein Kind, das andern hinderlich, im Wege ist;

4) = vîksteknis Bauske.

Avots: ME IV, 637

vīpsnât, -ãju,

1) vĩpsnât Allendorf, A.-Ottenhof, Dunika, Grobin, Grünh., Grünwald, Naud., Nikrazen, Pankelhof, vìpsnât ² Aiviekste, vipsnât C., Sonnaxt, Stockm., vîpsnât Baltinow, Šķilbē̦ni, vĩpsnât ² Ekau, Essern, Kr.- Würzau, Līn., Schibbenhof, Selg., Siuxt, vīpsnât Bers., Gr.-Würzau, Kalzenau, Lennew., Lubn., Meiran, Memelshof, N-Peb., Rutzau, Sessw., Vīt., vìpsnêt ² Stockm., vīpsnêt Kosenhof, vipsnuôt Stockm., vîpsnuôt ² Wandsen, vìpsnuôt ² Erlaa, Lennew., Ogershof, vīpsnuôt Wid., (ein wenig) ironisch oder verschmitzt lächeln, schmunzeln; vĩpsnât Kurs. "gedankenvoll lächeln"; vīpsnât Vīt., den Mund zum Pfeifen verziehen;

2) (mit den Augen) winken
N.-Peb., (mit ì ² ) Schwanb., (vìpsnêt ² ) Gr.-Buschh.;

3) vìpsnât oder vìpsnêt "prahlerisch, selbstbewusst (etwas) sagen" Nötk. Nebst li. vypsóti "mit halboffenen Lippen hafblachend dastehen" zu vīpnuôt I.

Avots: ME IV, 640

II viriņš, eine flüssige gekochte Speise, eine Suppe Baltinow, Marienhausen; ein schlecht geratener viriens Jürg.

Avots: ME IV, 605

vìrît ² Lubn., Marienhausen, Meiran, vīrît Podunay n. Mag. IV, 2, 155, U., -ĩju,vìrêt ² Baltinow, Šķilbē̦ni, glauben U.: viņš mani vīrī, er glaubt an mich, steht für mich ein Lubn., Meiran. es puisīšu navìrèju ² BW. 9847, 2; vìrît ² Mar., zulassen, erlauben: vīrī nu vīrī viņai precēties! Mar. n. RKr. XV, 144. Wohl mit ostle. ī aus ie und nebst li. viẽryti "glauben" aus r. вѣрить dass.

Avots: ME IV, 641, 642

vìrsaûne ² Saikava, vìrsaune ² Golg., Heidenfeld, Lös., Lubn., Meiran, Selsau, virsaune Bers., (nach BW.) Erlaa, Festen, Kokn., Meselau, Sessw., Stockm., vìrsaûna ² Prl., vìrsûne ² (li. viršúnė) Sussei n. FBR. VII, 131, Erlaa und Ogershof n. FBR. Xl, 11, Baltinow n. FBR. XI, 125, Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Oknist, Warkh., Zvirgzdine, vìrsūne ² Warkl., vìrsūne ² Preili n. FBR. VIII, 10, virsūne Bers., Meselau, virsune U., Selburg, (nach BW.) AP., Festen, Kokn., Kreuzb., Saucken, Setzen, Wessen, virsūna Stockm. n. FBR. VIII, 84, loc. s. virsunā BW. 11220 var., loc. s. vìrsūnī ² Pas. I, 298, vìrsuone ² Saikava, Sessw., (mit ir̂ ² ) AP., virsuone Ihlen, virsuonis U., = virsuotne, der Wipfel, Gipfel: priedei kupla virsūnīte. (Var.: virsaunīte, virsuotnīte) BW. 21321. nava kupla virsaunīte (Var.: virsunīte, virsuotnīte) 10805. zaļa bē̦rza virsaunīti (Var.: virsuonīti, virsunīti, virsuotnīti) 24407, 1. egles virsuonē (Var.: virsaunē̦galiņā) BWp.2357, 2 var. egles zari saguluši uz bērziņa virsuonītes BW. 9602. lai skan meža virsunītes 224, 9. bē̦rza virsunē Pas. IV, 382. nuoraušu nuo virsūnes skaistākuo ābuoli 47 (aus Višķi). priedes vìrsūnē ² VII, 386. kalna virsuonē VI, 428. kuoku, kam virsune pie zemes nuoliekusies LP. V, 123. saķēra uozuolam aiz virsunes VII, 787. ruobainas virsaunes Vēr. Il, 1094. Zu vìrsus.

Avots: ME IV, 610, 611

virsūne,

1): mit ìr ² Borchow, Fehteln, Fest., Kalupe, Līvāni, Lubn., Nerft, Pilda, Sonnaxt, Wessen, Višķi, Tdz. 55122 (aus Kapiņi), 58616 (aus Baltinow), BW. 26541, 18 (aus Malnava).

Avots: EH II, 788

vītne, das Flechtwerk U.; die Ranke (mit ĩ ) MSil.; das Gewinde, die Guirlande Adiamünde, Ekau, Erlaa, Gold., Grürrwald, Kokn., Kr.-Würzau, Rutzau, Schwanb., Sessw., (mit î ) Aiviekste, Baltinow, Bers., Borchow, Burtn., C., Kalzenau, Kl., Lennew., Lenzenhof, Lubn., Nötk., Selsau, Serben, Smilt., Šķilbē̦ni, Wenden, (mit î ² ) Allendorf, AP., Arrasch, Gr.-Würzau, Jürg., Siuxt, Warwen; eine lange Reihe: sīpuolus rudenī sapin vītnēs Šķilbē̦ni. vārti izpuškuoti... puķu vītnēm A.v. J. 1899, S. 253. ar puķu vai zaļumu vītni apvilktu galdu BW. III, 1, S. 10. kruoņi un vītnes sakalst A.XVI, 296. viņš nesa padusē zirņa vītni A.v. J. 1897, S. 796, vīna vītnes Rainis Ant. un Kl. 51. dūmu vītnes MWM. VIII, 598. laidās meža. zuosu, dzērvju... bari aizceļuošanas vītnēs Veselis Trīs laimes. Vgl. vītene

I.

Avots: ME IV, 648

II vĩvele Dunika, gew. der Plur. vĩveles Adiamünde, Allend., AP., Bl., Burtn., C., Dond., Ekau, Essern, Frauenb., Golg., Gr.-Sessau, Gr.Würzau, Grünwald, Kabillen, Kr.Würzau, Laidsen, Lenzenhof, Loddiger, MSiI., Nötk., Nikrazen, Pankelhof, Ramkau, Ruhental, Ruj., Schibbenhof, Schrunden, Selg., Serben, Sermus, Siuxt, Smilt., Stenden, Turlau, (mit ì ² ) Sussei n. FBR. VII, 132, Baltinow, Bers., Kalzenau, Lennew., Lubn., Mahlup, Mar., Marienhausen, Meiran, Prl., Saikava, Selb., Sessw., Stockm., Šķilbē̦ni, Zvirgzdine, vīveles U., Lennew., N.-Peb., Schujen, Schwanb., Vīt., Welonen, Wessen, vīveļi Dond., vīvules, vĩvuļi PS., die Feifel, Drüsenkrankheit bei Vieh und Pferden;"Fibelkrankheit" (vīvele) St.; "vē̦de̦ra graizes" (mit ì ² ) Meselau; "uzpūsts vē̦de̦rs luopiem" Rutzau: ja sabrauktu zirgu dalaiž pie ūdens, tad zirgs paliek ar vīvelēm Saikava. vai tevi... ve̦lla (nabaga BW. 20939) vīveles dīda? BW. piel.2 20939, 1. pats ar meža vīvelēm BW. 20798. vai tev vīveles, kad tu ķe̦parājies un neguli? sagte man scherzweise zu einem, der unruhig schläft Frauenb. žīda vīveles un vācieša krampji ir sliktas slimības! ebenda. zirgam e̦suot paslēpņu vīvules Kaudz. M. 38. vīveles braucīt Br. 337. vīveles durt Gr.-Sessau, Frauenb. vīveļu vārdi Br. IV, XXXIX, Besprechungsformel gegen Feifel. vīveļu tūska Preip. 47, Feifelgeschwulst. Aus einem nd. *vīvel (vgl. im Grimmschen Wrtb. d. Feibel, Feifel, mlat. vivolae, dän. und schwed. fibel "Ohrendrüsen der Pferde und Entzündung dieser Drüsen"). Auf diesem nd. *vīvel beruhen wohl auch vīvele I und vībele, denn Schwiele und Strieme sind gleich einer Drüse etwas Geschwollenes.

Avots: ME IV, 649

II voi! Ugalen n. FBR. VII, 16; Baltinov n. FBR. XI, 136, Oknist, = vaĩ! II: voi, voi, voi, kur grūt! Prl. Prl. n. FBR. VI, 116.

Avots: ME IV, 675

vuce̦ns U.,Dubena n. Mag. IV, 2, 156, Asūne, Borchow, Golg., Lettihn, Lubn., Mar., Marienhausen, Meiran, Schlossberg, Schwanb., Selb., Sessw., Wessen, vucins Baltinov, Borchow, Dweeten, Gr.-Buschh., Kolup, Kreuzb., Liewenhof, Lubn., Meiran, Mērdzine, Oknist, Pilda, Šķilbē̦ni, Warkh., Warkl., Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine, vucans Adl., Meiran, vucuns Baltinov, Marienhausen, Šķilbē̦ni, der Schafsbock; vuce̦ns Alswig, Augull, Fehgen, Geistershof, Mar., N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Stom., das Lamm (hauptsächl. von kleinen Schafsböcken gesagt): vucineņa vilniņā BW. piel.2 10291, 2. Vgl. vuška, vuc, (und zum Suffix) avins.

Avots: ME IV, 675

II vui! Mar. n. RKr. XVII, 147, = vai! II: vui, vui, vui, cik smags! Prl. n. FBR. VI, 116; a vui, eine Interjektion in Baltinov n. FBR. XI, 136.

Avots: ME IV, 675

I vuicît,

1): mit ùi ² Baltinow, Līvāni, Saikava, Skaista, Pas. XII, 212 (aus Preiļi), 293 (aus Welonen). Refl. -tiês: auch Saikava, Skaista, Višķi.

Avots: EH II, 798

I vuicît, -u, -ĩju,

1) lehren
Asūne, Bukmuiža, Warkl., (mit ùI ² ) Adl., Borchow, Dweeten, Golg., Lubn., Marienhausen, Meiran, Stom., Warkh., Zvirgzdine, (vuicêt) Cibla, Zaļmuiža, (mit ùi ² ) Pilda, Šķilbē̦ni: jāsāk puika vuicīt grāmatā Golg. es diezgan tiku viņu vuicījis Stom. sveša māte... nevuica mani darbeņa Ulanowska Łotysze 40. vuici, vuici, māmuļeņ! nebūs tavu vuicējumu, vuicēs mani sveša māte BW. 33691 ¹ vuicītu un izglītuotu vīru L. W. 1921, N 41, 4 -1;

2) antreiben, sich beeilen lassen
Wessen. Refl. -tiês, lernen Infl. n. U., Asūne, (mit ùi ² Borchow, Golg., Lubn Meiran, Watkh., Warkl., Zvirgzdine, (vùicēties ² ) Baltinov: daudzi... ir bē̦rnu, kuri... nezina, kur vuicēties L.W. 1921, N 41, 3 _3. In der Bed. 1 Kausativ zu *vuikt.

Avots: ME IV, 675, 676

vuļinât, wälzen, rollen Baltinov, Mar., Marienhausen, Mērdzine, Pilda, Schwanb., Zvirgzdine: slīkuoni vajaga vuļināt Mar. n. RKr. XV, 144. bē̦rni vuļina ripu pa pagalmu Zvirgzdine. akmiņus pa tīrumu vuļina vienā vietā ebenda. vuļināt mīklu, mālus, vaskus Baltinov, Šķilbē̦ni.

Avots: ME IV, 676

I vuška Oberl. n. St, und U., Aahof, A.-Annenhof, Alswig, Asūne, Baltinov, Borchow, Dagda, Dweeten, Ilsen, Jaunušāni, Kalnemois, Kaunata, Kolup, Kortenhof, Korwenhof, Krąslava, Lassen, Lettihn, Liewenhof, Lubn., Mahlup, Mar., Marienhausen, Meiran, Mērdzine, Nerft, N.-Rosen, Oppek., Pilda, Preili, Schlossberg, Schwanb., Seltingshof, Šķilbē̦ni, Warkh., Warkl., Welonen, Wessen, Zaļmuiža, Zvirgzdine, Mag. IV, 2, 156 (aus Dubena und Kaltenbrunn), = avs, àita, das Schaf: gans, kur,š... kai vilks plēš... vuškiņas Latgalits 1922, I, 3 _3. balta vuška BW. 30703, 12. vuškas vēkš 29176 1. vušku gane 29574, 1. Etwa aus *a˙vuž-ka (zur Bildung vgl. li. avùžė, le. Annuža u. a. Le. Gr. § 194 a und r. овечка ?) Vgl. auch vuc und vuce̦ns.

Avots: ME IV, 677

vuss: auch Baltinow, Kalnemois, Liepna, Lubn., Marienhausen, N.-Laitzen, Tdz. 39093 und 43667 (aus Marienhausen).

Avots: EH II, 799

vuts, -s Oppek. n. U., Mar. n. RKr. XVII, 132; Eversmuiža n. FBR. VI, 37; A.-Laitzen n. FBR. VIII, 41; Sussei n. FBR. V1I, 139, Asūne, Baltinov, Borchow, Lubn., Marienhausen, Meiran, Mērdzine, Pilda, Schwanb., Šķilbē̦ni, Warkh., Warkl.,= uts, die Laus.

Avots: ME IV, 677

ze̦guze: auch Pilda; Demin. ze̦guzīte Tdz. 48675, 1 var. (aus Baltinow).

Avots: EH II, 803

ze̦guze Pas. V, 467, FBR. VI, 37, Baltinov n. FBR. XI, 130, ze̦guoze Dagda, Raipol, = dze̦guze, der Kuckuck. Eine ähnliche Umbildung der alten Form liegt in r. (alt) зéгзица dass. vor; s. auch Trautmann Wrtb. 81.

Avots: ME IV, 702

‡ ze̦gūze Tdz. 38238 (aus Bērzgale), 48675, 1 (aus Baltinow, Liepna), = ze̦guze.

Avots: EH II, 803

zem, ze̦m (> hochle. zam; z. B. in Adsel-Schwarzhof, AP., Mar., Tirs.; unbek, in Adiamünde, Dunika, Pankelhof, Ruj., Salis, Siuxt, Schnehpeln, Wolmarshof), Präpos. mit dem Genitiv, seltener (nach St. und U, auf die Frage "wohin?") mit dem Akkusativ"

1) unter:
zem galda, unter dem Tisch. liec zem galdu! lege (es) unter den Tisch U. pabāzīs zem grīdas LP. IV, 4. nuonest (stradu) ze̦m akmiņa Pas. V, 293 (aus Welonen). guļ zem zaļa velēntņa BW. 141. zem eglītes pārgulēt 2355. es zem tevis (Var.: tevi, tevim) patecēju (zu einer Eiche gesagt) 13377. zem bāliņa pastāvēju kâ zem... uozuoliņa 13529; 17610. galvu zem ce̦pures kasīt Kaudz. M. 26. ceļš ir zem kājām (der Weg, die Reise) steht bevor 11. (fig.) valdenieks, zem kura dzīvuojam N.-Schwanb.;

2) (hochle.) temporal, "gegen":
atiešu rītu ze̦m vakara Baltinov n. FBR. XI" 136. ze̦m ziemas svē̦tkiem Latgalits 1922" IV, 2 _1. ze̦m gaismas... tie nuoskrēja pruojām Pas. V, 40 (aus Preili). ze̦m ve̦cuma Zb. XVIII, 361 (= r. под старость). S. Le. Gr. 540.

Avots: ME IV, 707

zemļi: mit èm ² Atašiene, Borchow, Līvāni, Liepna, Lubn., Pilda, Tdz. 54890 var. (aus Baltinow und Kārsava).

Avots: EH II, 805

zemnīca Sussei n. FBR. VII, 140; Baltinov n. FBR. XI, 132, Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Lixna, Lubn., Memelshof, Oknist, Schlossberg, Selb., Warkh., zemnica Heidenfeld, Prl., Saikava, = zemene, die Erdbeere.

Avots: ME IV, 712

žĩguris Karls., ein Vogel Kalnmuiža; žĩguris Nötk., žĩgurs Nötk., Palzmar, Serbigal, (mit ì ² ) A. - Laitzen, Alswig, Baltinow, Schwanb., Kr., Mahlup, Mar., N. - Rosen, = zvir̃bulis, der Sperling Lems., Oppek. und Serben n. U., Aahof, Smilten, žīgurs Marienhausen; žīgurs Oberl. n. U., der Storch: žīgurs lien paspārnē BW. 12933, 1. tâ sabēga sveši ļaudis kâ žīguri (Var.: žvīguri, zvirbuļi) paspārnē 19043 var. viens žīgurs zemē nekrītuot bez dieva kunga ziņas Dietz. Vgl. zigurs.

Avots: ME IV, 813

zir̂kles (li. žìrklės "die Schere") Baltinow n. FBR. XI, 125; Eversmuiža n. FBR. VI, 32; Gr. - Buschh. n. FBR. XII, 79; Mar. n. RKr. XVII, 124; Sussei n. FBR. VII, 132; Pas. I, 384 (aus Rositten), Aiviekste, Bers., Borchow, Erlaa, Fest., Gaigalava, Gotthardsberg, Gilsen, Grawendahl, Kalnemois, Kaltenbrunn, Kalzenau, KatrE., Kārsava, Kl., Kokn., Lubn., Meiran, N. - Schwanb., Oknist, Saikava, Selsau,Semershof, Sessw., Stomersee, Stockm., Warkh., Warkl., Zvirgzdine, zir̂kles ² Alschw., Dunika, Schnehpeln, zirkles Mag. XIII, 2, 45, Spr., Memelshof, Pilda, Sonnaxt, auch Sg. zirkle L., Stenden n. Bielenstein Holzb. 370, zirkls St., (mit ir̂ ² ) Bl., zirklas (?) U. (unter cirklas), = dzir̂kles, die Schafschere (Abbild. s. Bielenstein Holzb. 370); eine Schneiderschere Spr.: patrin zirkles! šitās pa˙visam negriêž Saikava. Am ehesten nach Sommer Balt. 178 und Būga KSn. I, 262 f. (s. auch Thomsen Beröringer 247 und Niedermann Glotta XIX, 4) zu li. žer̃gti, išžirgti "(Beine) spreizen" (mit -kl- aus -gkl- < -gtl-). Anders (zu lat. furcula u. a.) Niedermann IF. XV, 104 ff., ("vielleicht") Biosacq Dict. 932, Walde Vrgl. Wrtb. I, 629 u. a.

Avots: ME IV, 728