Paplašinātā meklēšana

‡ àizcilpinât Niedra, = àizcilpuôt 2.

Avots: EH I, 14

‡ àizdripinât, langsam fort-, hinfahren AP.

Avots: EH I, 19

‡ àizdrupinât,

1) bröckelnd
(tr.) hinter etwas geraten lassen: a. kam maizi aiz kakla;

2) bröckelnd
(tr.) hinstreuen vor (für): a. cāļiem maizi priekšā Sessw.;

3) anfangen zu (zer)bröckeln
(tr.): a. plāceni Saikava.

Avots: EH I, 20

‡ àizkapinât (Druckfehler?), = àizkabinât I (?): aizkapinādams... aiz kabes gula izkapti Janš. Mežv. ļ. I, 174.

Avots: EH I, 29

àizķepinât: aizķēpinā[ju]si grāmatu cie[ti] Pas. IX, 224.

Avots: EH I, 34

àizķepinât, auch àizķepêt, fact. zu àizķept, zukleben (von zähen flüssigen Massen), unsauber verschmieren: aizķepināt ligzdu dubļiem; ungew. von trockenen Gegenständen: pīšļi un putekļi aizķepina acis A. XVIII, 3.

Avots: ME I, 35

‡ àizknapinâtiês, sich einschränkend durchkommen bis...: a. ar gaļu līdz pavasarim Salis.

Avots: EH I, 32

àizkupinât, verwehen: aizkupināts ceļš.

Avots: ME I, 34

àizkûpinât, tr., anrauchen: kalējs vienu cigāru iesprauda mutē un aizkūpināja Dok. A.; kaļķīti A. XX, 508.

Avots: ME I, 35

‡ àizkvêpinât,

1) beräuchern:
a. luogu Trik. u. a.;

2) räuchernd vertreiben
Trik. u. a.: a. bites nuo kādas vietas pruojām;

3) a. upuri, ein Opfer (Rauchopfer) anzünden (biblisch).

Avots: EH I, 34

‡ I àizlipinât, zukleben (tr.) Dunika u. a.

Avots: EH I, 36

‡ II àizlipinât, anzünden Dunika.

Avots: EH I, 36

‡ àizlupinât, zu schälen anfangen (und dann das Schälen unterbrechen): a. rāceni Trik.

Avots: EH I, 37

‡ I àizpĩpinât N. - Peb., = àizpĩpuôt; a. pīpi Jürg., (einem andern) die Pfeife anzünden.

Avots: EH I, 42

‡ II àizpīpinât Etn. III, 9, Grawendahl, Grünw., Sessw.: kuo pīpens aizpīpina, tas paliek dze̦ltāns, wer (am Morgen, ohne gegessen zu haben) das Geschrei eines pīpens (eines gewissen Vogels) zu hören bekommt, bekommt die Gelbsucht.

Avots: EH I, 42

àizpupinât, von dem bösen Geschrei des Wiedehopfes: kad pupiķis aizpupina, tad dvaša smird Etn. III, 9.

Avots: ME I, 45

‡ àizripinât, hin-, wegrollen (tr.): a. ripu. Refl. -tiês, (sich) hin-, wegtrollen: vai tu vis vēl neesi aizripinājies uz māju? Trik.

Avots: EH I, 45

‡ àizsvêpinât Schwanb., = ‡ àizsvēpêt.

Avots: EH I, 54

àiztapinât, tr., leihen, borgen von jem.: naudu.

Avots: ME I, 55

àiztipinât, hin-, weglaufen, hinwegtrippeln: gailis mudīgi aiztipināja uz vistu baru A. XV, 2, 85.

Avots: ME I, 57

‡ àiztrupinât zemi Saikava, den Boden auflockern (Dünger darin verfaulen lassend).

Avots: EH I, 59

‡ àiztupinât aiz, hinter etwas einsperren: a. aiz restēm (ins Gefängnis).

Avots: EH I, 59

àizvir̃pinât, tr., herumdrehend wegwehen: ziemelis aizvirpina nuodzeltējušas lapas tāļu pruom Laps.

Avots: ME I, 60

‡ apcepinât (li. apkẽpinti ), ringsum ein wenig braten, backen (tr.) Ar. u. a.: a. gaļu, kartupeļus. Refl. -tiês, sich ringsum (von der Sonne) bräunen lassen: par˙daudz a. saulē.

Avots: EH I, 75

‡ apčupinât,

1) betasten:
a. meitas krūtis U. (unter čupinât);

2) umhettastend auffinden
Gr.-Buschh, Refl. -tiês Gr.-Buschh.,

1) sich oder einander betasten;

2) sich umhüllen.
Vgl. li. apčiupinėti "aptaustīt".

Avots: EH I, 76

‡ apdipinât Nitau, = ‡ apdipât.

Avots: EH I, 77

‡ apdrupinât,

1) = ‡ apdrumstalât;

2) ringsum bröckeln
(tr., perfektiv): a. maizes klaipu.

Avots: EH I, 78

‡ apkal̃pinât, = apkal̃puôt: nevar a. vien! Bauske.

Avots: EH I, 89

‡ apkapinât, ein wenig dengeln (perfektiv): a. izkapti Laud., Nitau.

Avots: EH I, 90

‡ apkupinât, ein wenig gerinnen machen: a. pienu Bauske.

Avots: EH I, 95

apkûpinât, ‡ Refl. -tiês "(sich beräuchernd) zaubern" (?): kad cita nebij, tad ņēme pats savas lincē̦klas, trejdeviņas reizes izlaide caur šķietu un apkūpinājās; tad palika ve̦se̦ls Saikava.

Avots: EH I, 95

apkûpinât, tr., beräuchern; cf. apkvêpinât.

Avots: ME I, 97

apkvêpinât, auch apkvêpêt, tr., beräuchern: luopus apkvēpēja ar mē̦sliem, kuŗus uz kvē̦luošām uoglēm sadedzināja. K. Müll.

Avots: ME I, 98

apļepinât, tr., bewerfen: sienas ar māliem Weinsch.]

Avots: ME I, 103

aplipinât [li. aplipinti], tr.,

1) bekleben:
istabas sienas aplipinātas ar ve̦cām avīzēm;

2) anstecken:
slimais aplipina visu māju ar bakām.

Avots: ME I, 101

aplĩpinât, mit Schmeichelei und Bestechung für gewinnen: tuos kungus vajaga mācēt aplīpināt Tals.

Avots: ME I, 102

‡ aplupinât,

1) ringsum abschälen, abklauben:
a. kartupelim mizu;

2) berauben, ausplündern
Salis, St.: piedzē̦rušu var apsmiet un a. Salasīšana 111.

Avots: EH I, 99

‡ appurpinât Bauske, Lubn., Prl., (mit ur̂ ) Saikava, = apvā̀rduôt.

Avots: EH I, 107

‡ apripinât, herumrollen (um, tr.) Jürg.: a. ripu ap māju. Refl. -tiês Salis, unter etwas rollen (intr., perfektiv): naudas gabals apripinājās zem skapja.

Avots: EH I, 109

aprũpinât (li. aprúpinti) PIKur., = apkùopt 2: dzīvuoja... ilggadējās kalpuones aprūpināts Izgl. Min. Mēn. 1925 I, 28.

Avots: EH I, 110

‡ apstrupinât, verkürzen Bauske: a. svārkus.

Avots: EH I, 118

‡ aptapinâtiês, = patapinâtiês: kad paši nebūsim pie citiem aptapinājušies, tad arī tie nenāks pie mums ne˙kuo tapināt Janš. Mežv. ļ. I, 337. pie . . . Pēteŗa viņš bija arvienu ar dažiem rubļiem aptapinājies Dzimtene I ² , 475.

Avots: EH I, 121

‡ aptrupinât, ringsum ein wenig faulen machen: a. nuošautuo irbi KatrE. a. sieriņus Arrasch.

Avots: EH I, 122

‡ aptupinât,

1) (sich) niederhocken machen:
a. bē̦rnu, suni Bauske, Dunika;

2) (sich) unter etwas niederhocken machen
Salis: a. vistu apakš sieta;

3) mit gleichsam hockenden Objekten bedecken
KatrE.: slapjuos rudeņuos aptupina visus uzkalnīšus ar linu saujām.

Avots: EH I, 123

‡ apvir̃pinât Stenden,

1) wiederholt (zwischen den Fingern) umdrehen:
a. zariņu pirkstuos;

2) mühsam und langsam herumwälzen um:
a. mucu ap aku.

Avots: EH I, 126

atcepinât maizi, das Brod zu lange backen lassen, sodass sich die Kruste von der Krume trennt. Refl. -tiês, gleichbed. mit atcept 1.

Kļūdu labojums:
sodass = so dass

Avots: ME I, 152

‡ atdipinât Meiran, atdipît Dunika, Kal., her-, zurücktrippeln: zē̦ns atdipīja (ātriem, sīkiem suolīšiem) atpakaļ mājās.

Avots: EH I, 139

atkapinât, tr.,

1) ungeschickt mit dem Hammer die Sense schärfend
(kapināt), dieselbe stumpf machen: zē̦ns atkapinājis izkapti Kand., Hug.;

2) Widerhacken machen
LD.;

3) atkapināt sirdi, das Herz erquicken, besonders durch den Genuss von Alkohol
Kand. [In der letzten Bedeutung wohl zu li. prikàpti "müde werden" Viltis v. J. 1908, № 82, serb. kòpnīm "falle in Ohnmacht; taue", sloven. srce mu kopni "er wird mutlos" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 566. Betreffs der Bedeutung vgl. le. kust "müde werden; tauen".]

Avots: ME I, 164

atkâpinât: 629 ... 19 zu korrigieren in: 629;

3) abtrünnig machen:
tas Jūdu bij atkāpinājis II Chron. 28, 19 (in der Ausgabe v. J. 1865; s. J. Al. IMM. 1933 II, 226). ‡ Refl. -tiês Stenden, sich mit seinem Gespann rückwärts bewegen: tu vare̦tu a. ar saviem ratiem, lai tieku gaŗām.

Avots: EH I, 147

atkâpinât, fact.,

1) zurücksteigen, zurücktreten lassen, zurückschieben:
zirgu, z. B. beim Anspannen; baļķi, beim Bauen PS.;

2) von sich weisen:
es viņu pāris asiem vārdiem atkāpināju A. X, 1, 629. kungs Jūdu atkāpināja (pazemināja in der neuesten Ausg.) II Chron. 28, 19.

Avots: ME I, 166

atkupinât pienu, Milch gerinnen lassen = "sarūgušu nuokrejuotu pienu turēt siltā krāsnī, pie kam atdalās sukalas, un piens dabū tumīgu, patīkamu garšu" Dobl., Spr. u. a.

Avots: ME I, 169

‡ atkûpinât, rauchend od, räuchernd entfernen: a. uodus Warkl. Refl. -tiês, rauchend od. räuchernd sich erwehren: a. nuo uodiem Warkl.

Avots: EH I, 151

atlipinât, loslösen: salipušās lapas. Fact. von atlipt, intr., sich loslösen, loskleben.

Avots: ME I, 173

atlupinât, (li. atlupinė̕ti), tr., losschälen, lösen abnagen: gaļu nuo kaula. priekšsē̦dē̦tājs sāka telegrammu atlupināt Purap.

Avots: ME I, 174

‡ atripinât, her- resp. zurückrollen (intr.) machen Salis, Wolm. u. a.

Avots: EH I, 162

‡ atsâpinât Saikava, Warkh., = sasâpinât.

Avots: EH I, 164

atskâpinât: auch Golg.

Avots: EH I, 166

atskâpinât (mit infigiertem Reflexiv pronomen) zirgus = atkâpinât: atskāpini zirgu atpakaļ Mar., Burtn. C. Refl. atskâptiês, [speziell vom Pferde gesagt; gesproch.: ack-] = atkâptiês PS.

Avots: ME I, 192

‡ atslapinât, anfeuchtend loslösen: a. markas nuo vē̦stulēm.

Avots: EH I, 167

atstârpinâtiês ² Ruj., s. attārpinâtiês.

Avots: ME I, 197

‡ attapinât, erübrigen Segew. Refl. -tiês" übrig bleiben Segew.: cik baļķu man tâ neattapinājas atpakaļ!

Avots: EH I, 175

attārpinâtiês: ("wieder zu Kraft kommen") auch Matkuln (mit ār).

Avots: EH I, 175

attārpinâtiês, sich erholen, genesen Ruj., Aahof.

Avots: ME I, 204

attirpinât: tirpini ātrāk savus pirkstus! vai nebūsi jau reiz attirpinājis? Vīt.

Avots: EH I, 176

attìrpinât, tr., die Erstarrung, Unempfindlichkeit wieder heben, beseitigen: cik patīkami uguns siltums attirpina izaukstējušuos, izmirkušuos luocekļus Vid.

Avots: ME I, 205

attupinât Spr., tr., sich hinhocken lassen.

Avots: ME I, 205

‡ atturpinât, aufschieben (zeitlich): gribi tās (= vajadzības) pieciest vai a. Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 124.

Avots: EH I, 177

‡ čapinât,

1) auch refl. -tiês PV., "langsam und sorgfältig arbeiten (wie alte Leute zu tun pflegen)"
PV.; aus Langerweile etwas tun Lös.: kaut kuo tâ˙pat čape̦nāju Lös.;

2) langsam, mit kleinen Schritten gehen
PV.

Avots: EH I, 285

cepinât,

1): c. gaļu- auch Salisb. (neben cept maizi, kartiņus);

2): auch Salisb.; saule cepina acis ārā Zvirgzdine. Refl. -tiês, ‡

2) c. saulē, sich von der Sonne bräunen lassen.

Avots: EH I, 266

cepinât [li. kẽpinti], tr.,

1) braten, backen:
bitīte maizi cepināja BW. 2666. uz iesmu cits cepina gaļu;

2) sengen:
nuo debesīm saule kâ cepināt ce̦p A. XIII, 377. saule tevi cepina kâ reņģi Aps. Refl. - tiês, intr., braten, backen: un brūni tur cepinās augļi Kārstenis, Gāju p., 52.

Kļūdu labojums:
uz iesmu = uz iesma

Avots: ME I, 373

‡ cilpinât, zu erschlfessen aus ‡ àizcilpinât.

Avots: EH I, 271

I čupinât,

1): "grabbeln"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 296

I čupinât, [čupinêt Wessen],

1) betasten, befühlen:
apčupināt meitas krūtis U.; vgl. li. čiupinė̕ti "betasten";

2) bei den Haaren
(matus) zausen, foppen L.

Avots: ME I, 421

II čupinât, häufeln Spr.

Avots: ME I, 421

‡ čûpinât ² Seyershof, = sũkât.

Avots: EH I, 298

dalipinât Spr., tr., ankleben.]

Avots: ME I, 435

‡ datrupinât, hinzubröckeln Auleja: vajag buļbu sivē̦nam d., ka būtu biezākai (Adv.).

Avots: EH I, 309

datupinât Drsth., sich niederhocken lassen.]

Avots: ME I, 443

dipinât, fakt., dröhnen machen, ein Geräusch hervorbringen, trippeln: mana pelīte ietecēja, kājiņām dipinādama MWM. VIII, 887. mazie dipina nuo savas istabas mūsējā Druva I, 200.

Avots: ME I, 469

dopinât Dond., Wandsen,

1) auf den Knieen schaukeln;

2) trippeln, scharf traben (von Pferden), vgl. dupinât.]

Avots: ME I, 488

I dripinât, [beben machen Fest.; dröhnen oder klirren machen]: pats (sisenis) sev spārnu bungas stilbiem dripina.

Avots: ME I, 499

II dripinât, kleinen Schrittes traben (von Pferden) Lemburg.

Avots: ME I, 499

‡ III dripinât A.-Rahden, = drūpinât.

Avots: EH I, 334

dupinât, (Krebse) aus Uferhöhlen heraustreiben N. - Bartau.]

Avots: ME I, 518

el̃pinât, atmen lassen, machen: mākslīga elpināšana Konv. ¹ 428.

Avots: ME I, 568

‡ grepinât, Gemüse od. Früchte schaben Burtn.

Avots: EH I, 404

ìecepinât, tr.,

1) anbraten:
gaļas gabalu Ruj.;

2) einbrennen:
saule iecepinājusi vaigā vâtis Jürg.]

Avots: ME II, 6

ìedìpinât: auch Geistershof, Golg., Laidsen, Lettihn, Lis., Līvani, Makašēni, Peb., Ramkau, Saikava, Schibbenhof, Slom., Warkh., Windau.

Avots: EH I, 509

ìedipinât, hinein-, hereintrippeln: ied. istabā Wandsen.]

Avots: ME II, 9

ìedrupinât, tr., ein-, herein-, hineinbröckeln.

Avots: ME II, 10

ìekâpinât: auch Linden in Kurl., Popen.

Avots: EH I, 519

ìekâpinât, hineinsteigen machen: iek. zirgu ilksīs Salis.]

Avots: ME II, 26

ìeķepinât, tr., hineinkleben: glīzdā akmentiņu Kl.]

Avots: ME II, 34

ìekupinât,

1) "nuolikt kupināšanai": iek. pienu Dond., Lautb.;

2) hineingiessend gerinnen lassen:
iek. putrā kunkuļus Bauske.]

Avots: ME II, 32

ìekûpinât, ‡

2) hineinräuchern:
dzintars, kuo ... aizdedzina un iekūpina sāpuošā ausī Janš. Bandavā 1, 57.

Avots: EH I, 524

ìekûpinât, tr., anrauchen: pīpi, kaļķīti.

Avots: ME II, 33

ìekvēpinât: ie. bites Frauenb. ie. gaļu ar dūmiem ebenda.

Avots: EH I, 525

ìekvēpinât, tr., einräuchern: viņš mani ar savu pīpi pa˙visam iekvēpināja.

Avots: ME II, 34

I ìelipinât, tr., einkleben: lapu grāmatā.

Avots: ME II, 39

II ìelipinât, anzünden Dunika: skalu.]

Avots: ME II, 39

ìelupinât,

1) schälend und pflückend einsammeln:
iel. zirņus, apiņus gruozā Salis. viņa savu daļu zirņu ielupinājusi Ruj.;

2) zu schälen anfangen:
viņš rāceni (nuovārītu) ielupināja un nuometa Bauske.]

Avots: ME II, 40

ìepĩpinât,

1) tr., durch angebotenen Tabakgenuss behexen, Unheil anrichten:
bijuši arī tādi cilvē̦ki, kas varējuši iepīpināt uotram visādus mūdžus vē̦de̦rā Etn. IV, 11;

2) - iepīpēt AP.

Avots: ME II, 51

ìeripinât, tr.,

1) ins Rollen bringen:
vīrs ieripina ripu un puoš pakaļ, kur ripa ripuo LP. V, 320;

2) herein-, hineinrollen:
dzē̦rājs savu naudu ieripina kruodznieka kabatā.

Avots: ME II, 58

ìeskâpinât C., Lis., = iekâpinât.]

Avots: ME II, 65

ìestar̂pinât, einschalten, einklammern Allunan.

Avots: ME II, 72

ìetilpinât, tr., einpacieren, setzen: dzīvi nevar ietilpināt iežuoguojumuos MWM.

Avots: ME II, 82

ìetipinât, [auch ìetipât Trik., C.], intr., herein-, hineintrippeln: viņš ietipināja maziem suolīšiem istabā.

Avots: ME II, 82

ìetrupinât,

1) modern machen:
lecekli jeb lecektī zemes ietrupināt Kl.;

2) trocken faulen machen:
viņš ietrupinājis kartupeļus, ilgi laukā turē̦dams Jürg.]

Avots: ME II, 83

ìetupinât, tr.,

1) herein-, hineinsetzen:
viņš mani ietupināja maisā MWM. X, 30;

2) ins Gefängnis werfen:
mani vajadzējis ietupināt, tāpēc ka es ne- pareizi sūdzuot Poruk. Refl. -tiês, sich herein-, hineinsetzen: krē̦slā.

Avots: ME II, 84

izcepinât: i. reņges uz uoglēm Salis.

Avots: EH I, 437

izcepinât [li. iškẽpinti], tr., ausschmoren: gaļu C., Smilt., Ruj., Mar.

Avots: ME I, 721

‡ izdopinât, eine Zeitlang (zur Genüge) auf den Knien schaukeln Dond.: i. bē̦rnu.

Avots: EH I, 443

‡ izdrepinât Gold., Rutzau "ausstreuen (izkaisīt)".

Avots: EH I, 443

izdripinât, erbeben, dröhnen machen: bargais pē̦rkuons visu zemi izdripina Tirs.

Avots: ME I, 729

izdrupinât, tr., auskrümeln, zerbröckeln: kukulis bijis izdrupināts LP. IV, 171.

Avots: ME I, 729

izkal̃pinât, tr., schwer (lange) knechten: tautas gars izkalpinātuos tautas luocekļus apcēla uz jauniem darbiem Vēr. II, 482.

Avots: ME I, 747

izkapinât: nuo kluča izcirsta un ar kapli izkapināta ("izgludināta") Siuxt. izkapināsim (dzirnu akmeni) Janš. Mežv. ļ. II, 343, Dunika.

Avots: EH I, 453

izkapinât, tr., hämmern, aushämmern, scharf machen: izkapti, dzirnavu akmeņus Kand., Antrop. II, 22. Refl. - tiês, sich aushämmern, sich schärfen: akmens, kas ļaujas stiepties, izkapināties Antrop. II, 92.

Kļūdu labojums:
II, 92 = II, 93

Avots: ME I, 748

izkâpinât (li. iškopìnti ), ‡.

3) = ìzkãpaļât (?): kalni ... izkāpināti un zirdziņi krietni piepūlējušies Janš. Dzimtene IV, 69 (ähnlich Līgava II, 307).

Avots: EH I, 454

izkâpinât, aussteigen lassen: tē̦vs pieceļ krē̦slu, izkāpinādams jauņuvi nuo ratiem RKr. XVI, 174; izkāpināt vēžus, Krebse ausfangen.

Avots: ME I, 749

izkrepinât, stochernd reinigen: pīpi Sissegal, N. - Peb.]

Avots: ME I, 755

izkupinât,

1) gerinnen lassen, käsen
(perfektiv) Bauske u. a.;

2) Buttermilch hinzugiessend gegorene Milch säuerlich werden und aufgehen lassen
Nigr.]

Avots: ME I, 756

izkûpinât, ‡

3) = izkvêpinât: izkūpinā trīs reizes Pas. XII, 159.

Avots: EH I, 460

izkûpinât,

1) tr., verrauchen:
pieci rubļi tu izkūpini par gadu gaisā Blaum. pīpis jau izkūpināts;

2) mit Hilfe von Rauch verscheuchen:
nuo turienes izkūpināt zvē̦ru Lautb. Marģeris 41.

Avots: ME I, 758

izkvêpinât, tr., ausräuchern, desinfizieren: es savu gultu e̦smu izkvēpinājuse Spr. Sal. 7, 17. arī ar paegļu zariem mēdza izkvēpināt istabu Etn. II, 138. kūts jāizkvēpinuot ar nātrām LP. VII, 439.

Avots: ME I, 758, 759

izlipinât (li. išlipìnti), auskleben: sludinājumus; avīzes pie sienas.

Avots: ME I, 764

izlĩpinât ‡ Refl. -tiês Frauenb., eine Zeitlang sich anzuschmeicheln suchen.

Avots: EH I, 463

izlĩpinât, tr., durch Schmeichelei und Kriecherei etw. erlangen, abschmeicheln, abschwinden: līpējas klāt pie mātes, grib kuo izlīpināt Etn. I, 106, Kand.

Avots: ME I, 765

izlupinât, ‡

3) ausplündern
Stender Deutsch-lett: Wrtb.

Avots: EH I, 464

izlupinât, tr.,

1) ausschälen, aushülsen:
riekstus;

2) abknibbern:
circeņi kājiņas izlupinājuši BW. 24096.

Avots: ME I, 765, 766

‡ izpâpinât ² Frauenb. "(Ruhe gönnend) verwöhnen": esi diezgan izpāpinājis slimuo ruoku! ķeries pie darba!

Avots: EH I, 470

‡ izpīpinât,

1) jem. die Pfeife anzünden
N.-Peb.: viņš nebija le̦pns: izrunājās un izpīpināja mani:

2) jem. zu rauchen geben (mit dem persönlichen Objekt irn acc.)
Golg.: i. uotru ar labiem cigāriem.

Avots: EH I, 471, 472

‡ II izpurpinât Bērzgale, Warkl., = sutrūdinât; im Inneren verfaulen lassen.

Avots: EH I, 475

‡ I izpurpinât Kalz, n. Fil. mat. 27, unzufrieden (unwillig) aussprechen: vui būsi izpurpinājis visu? hast du alles, womit du unzufrieden bist (was dich ärgert) ausgesprochen?

Avots: EH I, 475

izpurpinâtiês, tüchtig brummen, zanken: izpurpinājusies labi un tad beidzuot gājuse arī LP. V, 9, Sessw., Aps., Bers.

Avots: ME I, 786

‡ izsapinât Warkl., izsapinêt ebenda, = izsapņuôt.

Avots: EH I, 478

‡ izsâpinâtiês, sich eine Zeitlang (zur Genüge) abhärmen.

Avots: EH I, 478

‡ izsepinât(iês) Lubn. "=izpļāpât(iês)".

Avots: EH I, 478

‡ izsepinât(iês) Lubn. "=izpļāpât(iês)".

Avots: EH I, 478

izslapinât,

1): "von innen nass machen, befeuchten"
Seyershof: aukstā ūdenī traukus izslapināja; tad lēja pienu iekšā; ‡

2) allmamicn ausscnöpten:
tapināta nauda ir kâ ūdenis span[n]ī, kas, ja tuo arvien slapina, paliek mazāk, kamē̦r beidzuot gluži izslapina, un tad ir span[n]is tukšs Dünsb. Trīs romant. gadīj. 88. i. (allmählich austrinken) pudeli Schnehpeln, Wandsen.

Avots: EH I, 480

izslapinât, ganz durchnässen: lietus ganu izslapinājis Nigr., u. a.]

Avots: ME I, 799

izšũpinât, izšũpât, izšũpuot, tr., gehörig schaukeln, wiegen: Juris izšūpināja Dārti A. XV, 189. Daugaviņa izšūpuoja kâ māmiņa šupuolī BW. 30759. [Refl. izšūpuôtiês, intr., zur Genüge, zum Überdruss schaukeln Wid.]

Kļūdu labojums:
zum = bis zum

Avots: ME I, 814

iztapinât,

1): auch Pilten, Rothof.

Avots: EH I, 488

iztapinât,

1) ver -, ausleihen, ausborgen:
naudu draugam;

2) anleihen, entleihen:
ne tā visa tava nauda... nuo muižas cūkgana iztapināta RKr. VI, 146.

Kļūdu labojums:
VI, 146 = XVI, 146

Avots: ME I, 814

iztārpinât, tr., reinigen: zirgam muti Buschh. (eine Pferdekur).

Avots: ME I, 815

II iztḕrpinât,

1): tevi aizvedīs pie ārsta, lai labi iztērpina ("izmeklē, izmuoka") AP.

Avots: EH I, 489

II iztḕrpinât,

1) "verhören, gründlich ausfragen"
Domopol, Schujen, Serben, N. - Peb., Drobbusch: mācītājs iztẽrpina (= jautā galvas gabalus u. c.) Planhof;

2) "nuorāt" Serbigal; "izdrebinât": ņem viņu un labi iztērpini! Karkel; "izmuocīt": gan es tevi iztērpināšu līdz nabagam Golg.]

Avots: ME I, 817

iztìrpinât, tr., fakt. zu iztìrpt, von Vertaubung befreien, die Vertaubung beseitigen: iesim te iekšā iztirpināt kājas LP. I, 144.

Avots: ME I, 819

iztupinât,

1) an verschiedenen Orten oder eine längere Zeit hindurch hocken od. sitzen lassen:
izt. bē̦rnu ceļuos Warkh. izt. vistas pa visām pagultēm Bauske. izt. kādu pa cietumiem Arrasch;

2) = izturināt;

3) hinaussetzen:
izt. uotru nuo istabas Warkh., Warkl.; nuo cietuma Lautb.]

Avots: ME I, 821

‡ izvirpinât,

1) "atrisinât, atšķetinât" (mit ir̃ ) Schnehpeln: i. dzijas;

2) "?": saimnieks devis vilnu i. taisni Pas. IV, 161.

Avots: EH I, 496

kàlpinât, tr., jem. zum Knecht machen, knechten, sich bedienen lassen: savu sievu, dabas spē̦kus. lūk tur kalpinātās vietā cita būte stāvēja MWM. VII, 722. Subst. kal̃pinâtãjs, der Tyrann, jem., der einen andern zu Knechtsdiensten zwingt.

Avots: ME II, 144

kapinât,

2): auch Assiten, Dunika, Grob., Iw., OB., Rutzau: k. ar biķi dzirnas Assiten, Grob.; k. sili, mit dem Hohlmeissel die Innenseite eines hölzernen Troges glätten
Siuxt.

Avots: EH I, 586

kapinât [kapine"ti "порубливать"],

1) hacken:
kapināma dzelzs, ein Hackeisen;

2) hämmern, aushämmern, dengeln Kand., Frauenb.:
zemniekus dzirdēja izkaptis kapinām Lautb. [Zu kapât; vgl. auch atkapinât.]

Avots: ME II, 158, 159

kâpinât,

1): kapinādams kungus nuo tam ārā Janš. Līgava II; 228;

2): auch Popen.

Avots: EH I, 601

kâpinât (li. kopìnti) [Drosth., Lautb., Dond., Wandsen], caus. zu kâpt,

1) steigen machen, steigen lassen:
es tai kŗautu uolu ve̦zmu, le̦dus kalnu kāpinātu BW. 9203. pret kalniņu kāpināju (puišus) 12739. nedrīkstēju ruoku duot, ne nuo zirga kāpināt 14297;

2) vēžus kāpināt, Krebse mit dem Kescher fangen, sie durch eine Lockspeise in den Kescher locken, steigen lassen;

3) * steigern:
balsi Vēr. I, 1076. viņa ir kāpināta miesas spē̦ka nevarība A. XX, 320.

Avots: ME II, 193

I kârpinât ² Ruj., die Kausativform zu kārpīties: kārpināt zirgu.]

Avots: ME II, 198

‡ III kārpinât, zu erschliessen aus ‡ atkārpinât.

Avots: EH I, 603

ķepinât, ‡ Refl. -tiês, mit schmutzigen Händen (etwas Reines) betasten Seyershof: ķ. kam gar svārkiem.

Avots: EH I, 696

ķepinât, fakt. zu ķept, tr., nachlässig mauern Spr. ; [ klebend gestalten od. bilden Kl.].

Avots: ME II, 367

‡ ķēpinât, zu erschliessen aus saķēpinât.

Avots: EH I, 699

ķilpinât, laufen: kur, vilciņ, tu ķilpini, rītā agri rasiņā? BW. 29425. [Vgl. cil̃puôt 3.]

Avots: ME II, 381

‡ ķipinât OB., = lipinât.

Avots: EH I, 703

I klipinât, beim Ringen jem. ein Bein stellen Hasenp., Gold., Etn. IV, 145. Vgl. klupināt [und klipt].

Avots: ME II, 229

II klipinât, ‡

2) mit kleinen, unsicheren Schritten gehen
Basi; auf einem festen Weg mit kleinen Schritten (hörbar!) gehen oder langsam laufen AP.: zirgs rāmi klipināja pa lielceļu; ‡

3) "klabinât" Schibbenhof: k. tupeles.

Avots: EH I, 619

II klipinât N. - Barta "reiten". Zu klip(s), klipstêt?]

Avots: ME II, 229

‡ III klipinât,

1) blinzeln,
līpinât 4 AP.: zē̦ns stāv kā apmulsis saules gaismā un klipina acis;

2) = knibinât Warkh.: k. nagus.

Avots: EH I, 619

I klupinât,

1): kas nevainīgas dvēseles ar saldiem vārdiem klupina. Bergm. Saņem. spred. māc. (1795), S. 315; ‡

4) Schwung geben
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Schwung").

Avots: EH I, 623, 624

‡ II klupinât Warkh., = klipinât ‡ III 2.

Avots: EH I, 624

klupinât,

1) fakt. zu klupt, stolpern, straucheln machen, zu Fall bringen
(li. klupinti): cildi dievs, manas kājas, klupin[i] tautas kumeliņu RKr. XVI, 141, BW. 22656;

2) intr., freqn., dem., wiederholt ein wenig stolpern, straucheln
(li. klupinéti);

3) kurzen Galopp reiten.
[Refl. -tiês zemē, sich abschwingen St.]

Avots: ME II, 236

knapinât, einschränken, vermindern: algu knapināt, den Lohn verringern, verkürzen. kuo tad knapinās, - tādus ēdienus vēl nav savā mūžā redzējis LP. VII, 620. kuo nu knapināšu, - še tev ve̦se̦ls dukāts. Refl. -tiês, sich einschränken.

Avots: ME II, 242

‡ knapinâtiês, scherzen, Unsinn treiben Orellen.

Avots: EH I, 627

knipinât (s. knipa III) knipu, ein Schnippchen schlagen.

Avots: ME II, 247

knūpinât, zusammenbiegen, krümmen Wid. – Zu knupt.]

Avots: ME II, 251

kņūpinât, den Leib krümmen U. [Vgl. li. kniũpinti "идти потупивши глаза" und knūpinât.]

Avots: ME II, 253

kuõpinât, tr., vereinigen, zusammenfügen Wid.

Avots: ME II, 345

krâpinât, ² tr., freqn., dem zu krāpt, wiederholt ein wenig anführen, betrügen: nav labi mazus bē̦rnus krāpināt Dond.

Avots: ME II, 266

‡ II krepinât, anbinden (z. B: ein Pferd, ein Boot) Ilzene.

Avots: EH I, 649

krepinât, s. izkrepinât.]

Avots: ME II, 274

krum̃pinât, tr., faltig machen: citu gadu brūte būšu, tad es krumpu krumpināšu BW. 10651.

Avots: ME II, 287

krupinât: verkleinern (gew. in der Zstz. mit sa-) Jakobstadt.

Avots: EH I, 660

kŗupinât, zu erschliessen aus sakŗupinât.

Avots: EH I, 665

krupinât, tr., verkrüppeln U.

Avots: ME II, 287

kupinât,

2): auch AP., Dunika, Kaltenbr., Sonnaxt: kupināts... asins Lang ; Latv. ārste 17; ‡

3) = virinât II 1 Seyershof: k. luopu iekšas.

Avots: EH I, 676

kupinât (li. kùpinti "häufen), fakt. zu kupt,

1) häufen, mehren, gedeihen lassen, segnen, nähren:
ja jaunu rudzu maizi pirmuo reiz ē̦d, tad saka: dievs svētī, kupini, briedini (maizi) LP. VI,130. miers kupina GL., [Diez];

2) gerinnen lassen, käsen:
pienu [Gold.]; kupināts piens, gekäste Milch Kand., Ahs., Naud., Mar., Frauenb., [Siuxt]. Refl. -tiês, aufgehen (vom Teige) U.; umstühmen Für. I.

Avots: ME II, 318

kûpinât, ‡

2) = kvêpinât 2: k. guovis ar svētītām zâlēm Liepna, Zvirgzdine. k. ustabas ar dūmiem Zvirgzdine. ‡ Refl. -tiês,

1) = kûpinât 1: kuo tu te kūpenies ar slapju malku? Saikava;

2) = kvêpt 4 (?): dzīvuot pa tumsu vai k. skala dūmuos Janš. Mežs. ļ. I, 20.

Avots: EH I, 684

kûpinât, fakt. zu kûpêt, qualmen, dampfen machen, rauchen: kas tuos dūmus kūpināja? BW. 4966. mana sieva šad un tad kūpina pa cigaretei Vēr. II, 784.

Avots: ME II, 337

kvêpinât, ‡

3) bestauben
Seyershof: braucējs mūs kvêpina ² . Refl. -tiês, sich mit Räuchern befassen (?): guovs ve̦se̦la netika, lai ar stundīgi kvē̦pe̦nājās ar pestelniekiem Saikava.

Avots: EH I, 690

kvêpinât, tr.,

1) rauchen:
cigāru ;

2) räuchern:
ar šuo vilnu arī bites kvēpināja LP. VII, 365. kas tuos dūmus kvēpināja? BW. 19877, 2. viņa nav kvēpinājusi vīrākus uz tīras mākslas altāŗa Vēr. II, 1092. kvēpinā(ja)mais altāris, der Rauchaltar II. Mos. 37, 25. Subst. kvêpinãjums, die Räucherung ; kvêpinâšana, das Räuchern ; kvêpinâtãjs, der Räucherer.

Avots: ME II, 354

laipinât, tr., kaus., über einem Steg gehen lassen, über hingelegte Bretter od. Steine gehen lassen, damit die Füsse nicht beschmutz würden: pati brida dziļus dubļus, bē̦rnus laipu laipināja BWp. 1334.

Avots: ME II, 410

‡ lapinât, zu erschliessen aus nùolapinât.

Avots: EH I, 720

‡ lāpinât; flicken lassen: (apavs) jāne̦s pie kurpnieka l. Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 128.

Avots: EH I, 728

‡ II ļepinât Seyershof, ungeschickt, unbeholfen fressen: par trim dienām jē̦rs jau ļepina kādu siena gruzi.

Avots: EH I, 771

ļepinât, tr., kleben Spr., C., Lub.

Avots: ME II, 538

lēpinâtiês "?": ielu luktuŗos lēpinādamās mirdzēja dze̦lte̦nā lampas uguntiņa Līg.

Avots: ME II, 461

I lipinât: auch Dunika, Kal., OB., Wolm. u. a. Refl. -tiês,

2): auch Dunika; ‡

4) sich anschmeicheln:
laipnuoties un l. kungu kārtas ļaudīm klāt Janš. Mežv. ļ. I, 362.

Avots: EH I, 744

I lipinât (li. lipìnti), tr., fakt. zu lipt, kleben machen, (trans.) kleben: lipinājām pārplīsušuo rūti A. XX, 268. Refl. -tiês,

1) flattern:
vis˙apkārt apšu lapas starp eglēm spuoži zaļas maz˙lietu lipinājās MWM. VIII, 414;

2) [kleine Schritte machend, behutsam gehen:
viņa nāca laipuodamās un lipinādamās pa daudz maz nuobriedušuo ceļmali Janš. Dzimtene V, 281.] aitas, gar žuogmalu lipinādamās ... Janš. [Bārenīte 5];

3) "?": pie debesīm lipinājās kâ zilas uguntiņas neskaitāmas zvaigznes Jauns. Druva III, 49.

Avots: ME II, 473

II lipinât, ‡ Refl. -tiês, = lipêt II, flackern: uguntiņa lipinājās AP. Hierher gehört wohl auch lipinâties 3 unter lipinât I.

Avots: EH I, 744

II lipinât, anzünden Lng. Vgl. lipît 2.]

Avots: ME II, 473

‡ III lipinât (li. lipinti "hinaufsteigeri helfen"), behutsam gehen machen, (?): (vāverīte) pate brida dziļus dubļus, bē̦rnus laipu lipināja OB. n. Latv. Saule 1927, S. 619 (bē̦rniem in demselben VL. RKr. XX, 55 aus NB. ist wahrscheirtlich eine falsche Korrektur für bē̦rnus). Hierher gehört vielleichfi auch lipinâtiês 2 unter lipinât I.

Avots: EH I, 744

‡ IV lipinât Warkl., = lupinât 3: gani vasarāju (oder: mūs) nuo visu pušu lipina. Zum Lautlicheu vgl. ostle. k΄itynuoť Warkl. n. FBR. XI, 102 für kutinât.

Avots: EH I, 744

līpinât,

3): auch (flackern)
Alswig, AP., Kalnemois, (mit î ² ) Kal. Refl. -tiês, ‡

4) = līpinât 2 Druw. - Zur Bed. vgl. auch nùolīpinâtiês.

Avots: EH I, 750, 751

līpinât,

1) kleben machen, (die Augen) schliessen:
miegs acis līpina AP., LP. I, 63, IV, 112. bet pret pusnakti nevar vairs paciest, cik saldi acis līpina LP. IV, 59. lîpinât ² Ruj., ankleben (tr.);

2) intr., mit kleinen Schritten laufen
Mar.; sich langsam vorwärtsbewegen, kriechen: pa matiem utis līpina Druw. n. Etn. II, 161;

3) kreichen, flackern, flimmern, glimmen:
uguntiņa drusku vien līpināja Lubn. [skalu liesmiņa līpināja uz dzišanu Fest.] zila liesmiņa līpina virs uoglēm Balss. pret saulīti ezeriņi līpināt līpināja BW. 21018;

4) flackern machen, flackern, flimmern lassen:
svecīte tik tik līpināja savu liesmiņu Niedra; [die tränenschweren Augenlider bewegen (wie beim Weinen) Fest.; blinzeln: acis vien lìpināja Austriņš M. Z. 51; Vērpetē 20]. Refl. -tiês,

1) [steigen?]:
dvaša pildīja izkuoptuo dārzu un līpinājās uz augšu Egl.;

2) [lĩpinâtiês], sich um eines Vorteils willen kriechersch anschmiegen
[Bers.]: Vidzemes muižnieki sāka līpināties ap puoļu pāniem Niedra;

3) [lîpinâtiês Drosth., lìpinâtiês Jürg., N. - Peb.], flackern, flimmern:
ciemu luoguos raudulīgi skala uguns līpinās A. XVI, 725. uguns liesmas līpinās C. vai redz[i], kâ zibins līpinās? Plūd. Rakst. I, 56. [Zu lipt?]

Avots: ME II, 489, 490

‡ ļipinât Siuxt, = lipinât, kleben.

Avots: EH I, 773

lupinât,

1): auch Iw.; l. zirņus nuo pākstēm, kartupeļus AP. l. pāksti Fest. l. pupas Frauenb.;

2): auch Grenzhof (Mežamuiža), Oknist;

3): zirņi ar lupināšanu vien jālupina ("jāpļauj") Linden in Kurl. lupina savu tuvāku Getzel Spr. Salom., Kap. 16; stibitzen
Oknist. ‡ Refl. -tiês AP., klauben, rupfen (intr.): guovis visu rītu te˙pat vien lupinājas, bet kuo tad nu dabūs, kad viss ir pliks.

Avots: EH I, 762, 763

lupinât (li. lùpinti "schälen),

1) schälen
[Dunika], klauben: kartupeļus, vēžus. meitām šļūkt, meitām vērpt, puišiem liepas lupināt! BW. 22633, 1;

2) klauben, nagen, kauen:
būs vardēm sausas reņģes par vasaru lupināt BW. 13067. lielus puišus vārnas knāba, mazus skudras lupināja 9810. es tuos kaulus lupināju 31085, 2. nesējiņa aizkrāsnē circenīšus lupināja 1431;

3) zausen, zupfen, rupfen, plündern:
visas vārnas, žagatiņas manu jumtu lupina BW. 3l284. diezgan tas krāpis, lupinājis mūs Dünsb.;

[4) "mazināt" Wessen]. Zu lupt.

Avots: ME II, 515

I lūpinât(iês), lūpâtiês Neik. n. U., sich oft küssen, schnäbeln. Zu lūpa.

Avots: ME II, 520

II lūpinât (?) U., = lupinât.]

Avots: ME II, 520

I lūpinât(iês), lūpâtiês Neik. n. U., sich oft küssen, schnäbeln. Zu lūpa.

Avots: ME II, 520

nùocepinât, ‡

2) (in der Sonne) bräunen
Oknist: n. ādu saulē.

Avots: EH II, 36

nùocepinât, = nùocept 1: n. gaļu brūnu Bauske. Refl. - tiês, sich(von der Sonne) bräunen lassen: viņš saulē nuocepinājies brūns.]

Avots: ME II, 767, 768

nùodrupinât, fakt. zu nùodrupt, abbröckeln: maizi putniem zemē nuodrupināt.

Avots: ME II, 777

nùokal̃pinât, andauernd knechten, viel dienen lassen: n. da nabagam Lis.]

Avots: ME II, 793

nùokâpinât, fakt. zu nùokâpt,

1) absteigen abquälen:
ielaiž mani sētiņā, nuokāpina nuo kumeļa BW. 13250, 36;

[2) abwärts fördern:
tas ceļš tevi uz elli nuokāpinās U.;

3) abdingen:
viņam ne˙vienu kapeiku nevar nuokāpināt U.]

Avots: ME II, 795

‡ nuoķepinât Seyershof, = nùoķepêt I 1. Refl. -tiês Salis, = nùoķepêtiês.

Avots: EH II, 59

nuoklupinât, fakt. zu nùoklupt, zum Fall bringen, abschlachten: cāļus pa vienam vien nuoklupināja Sassm.

Avots: ME II, 799

nùoknapinât, tr., abknappen, abkargen: tikai ēdienu vēl vairāk nuoknapināja Latv. viņš parādās kâ meistars izteiksmes nuoknapināšanā Vēr. II, 114.

Avots: ME II, 799

‡ nùokupinât,

1) Perfektivform zu kupinât 2 Hasenp., Memelshof, Schwitten, Üxküll: nuokupini mums krietnu puôdu piena!

2) ein wenig kochen
(trans.), apvirinât Seyershof: taukus pa˙priekšu nuokupināja karstā ūdenī, tad grūda piestā.

Avots: EH II, 57, 58

nùokūpinât, ‡

2) = nùokvêpinât (mit û ) Liepna.

Avots: EH II, 58

nùokūpinât, ausrauchen (tr.): tas nuokūpinās viņu ar saldu muti Seibolt.

Avots: ME II, 804

nùokvêpinât, tr., beräuchern: stiklu. [Refl. -tiês, sich beräuchern: dūmuos me̦lns nuokvēpinājies.]

Avots: ME II, 805

nuolapinât, tr., abblättern Füreck.

Avots: ME II, 808

nùolipinât,

1) bekleben:
n. sē̦tu ar afišām; n. pirkstus ar me̦du;

2) (Angeklebtes) ablösen:
n. marku nuo vē̦stules Kl. - Refl. - tiês, sich klebrig machen: n. ar me̦du.]

Avots: ME II, 811

‡ nuoļipinât, (in einem gewissen Umfang) ankleben (tr.) Siuxt: iešņavai plēvi nuoļipina vis˙apkārt.

Avots: EH II, 65

nùolīpinâtiês, eine Weile flattern: bē̦rns aizskrēja, ka mati vien nuolīpinājās Grawendahl.]

Avots: ME II, 812

nùolupinât,

1): n. (abschälen)
kartupeļus - auch AP. aitas nuolupina (fressen ab) mazās lapiņas, ka nav kuo redzēt Saikava; ‡

2) rubeņus n., schnell nacheinander totschiessen
Prl.; nuolupina ("?") nuo zirgiem 5 jājējus Pirmais solis uz laimi 23. ‡ Refl. -tiês, = nùolupt 1: pirkstam āda nuolupinājusies Druw.

Avots: EH II, 64

nùolupinât, tr., abschälen [Dunika], abklauben, abbröckeln: kartupeļus.

Avots: ME II, 813

‡ nùopļupinât, mästend allmählich fett werden machen: guovi nuopļupinājuse, ka ļum vien Druw. n. RKr. XVII, 74.

Avots: EH II, 78

‡ nuopum̂pinât ² Dunika, = nùomur̂minât: māte kaut kuo nuopumpināja meitai nuo pakaļas.

Avots: EH II, 78

nùopurpinât, intr., hermurmeln: nevarēju saprast viņa vārdus, juo nuopurpināja vien Naud., Vēr. II, 1312.

Avots: ME II, 835

‡ nùoripinât, hinabrollen (intr.) machen: baļķus ... n. nuo kalna Pas. XI, 305.

Avots: EH II, 81

nùorūpinât: Lušķe ... nuorūpināta pate ar (= par) savu bē̦rnu Janš. Līgava I, 447. ‡ Refl. -tiês, besorgt sein, Sorge tragen: nuorūpinuos dienas, naktis Janš. Dzimtene III ² , 397. viņa visu dienu nuorūpinājās (war besorgt) par vīra likteni Dunika.

Avots: EH II, 82

nùorūpinât, fr., bekümmern, Sorge einflössen: šī diena... nuodarbināja un nuorūpināja viņas duomas Janš. Dzimtene ² I, 204.]

Avots: ME II, 842

‡ I nùosipinât "?": cilvē̦ki visi nuosipinājuši ("nuoslāpuši un nuomuocījušies") Pas. XV, 305 (aus Lubn.).

Avots: EH II, 84

‡ II nùosipinât Druw., Prl., bestreuen.

Avots: EH II, 84

‡ III nùosipinât Lubn., eilig mit kleinen Schritten hingehen.

Avots: EH II, 84

nùoslapinât, benetzen: n. aude̦klu Salis. Refl. -tiês, sich benetzen.]

Avots: ME II, 851

nùoslèpinât, [sich verstecken lassen]: viņš nuoslēpināja visus kūtruos bē̦rnus Seib., [C., Arrasch].

Avots: ME II, 852

‡ nùoslīpinât, abschrägen Bers.

Avots: EH II, 88

nùosvêpinât,

1) beräuchern;

2) niederbrennen
(tr.): n. māju C., Warkl.;

3) "= nùosmacêt": meita nuosvēpinājusi pirtī bē̦rnu Bauske.]

Avots: ME II, 864

nùotar̃pinât [mit ãr?], hinziehen, in Ungewissheit lassen: līdz Jurģiem mani nevar nuotarpināt, vai būs palikšana vai ne Pūņi.

Avots: ME II, 872

nùotãrpinât, mit Absicht verzögern Sassm. n. Hen.]

Avots: ME II, 873

nùotērpinât, streng ans Herz legen: es jau viņu mājā nuotērpināju, lai ir mierīgs Zempenhof.

Avots: ME II, 874

nùotipinât, intr., hin-, wegtrippeln: līdz vērši... verstis nuotipinas, tikmē̦r pulkstenis būs astuoņi Kaudz. meža gabals mums bij jānuotipina vienuos suolīšuos pa tumsu Austr.

Avots: ME II, 875

nùotìrpinât fakt., vertauben machen, betäuben: luocekļus. sajušanu var nuotrulināt, nuotirpināt vai apreibināt Vēr. II, 928.

Avots: ME II, 875

nùotrupinât, ‡

3) stark abprügeln:
viņam gan smagi nuotrupināja muguru Tirsen n. RKr. XVII, 83.

Avots: EH II, 102

nùotrupinât,

1) mit Dünger und Feuchtigkeit für die Saat (den Boden) zubereiten:
miežiem zemi labi nuotrupināt Kl.;

2) abfaulen machen:
n. mietam galu Warkl.]

Avots: ME II, 878

nùotupinât, fakt., hinsetzen, brüten lassen: nuotupinājis savu instrūmentu kaktā Dz. Vēstn. pē̦rn pavasar nuotupināja zuosi uz manu laimi A. Allun.

Avots: ME II, 878

pacepinât (li. pakẽpinti),

1) ein wenig od. eine Weile backen od. braten
(tr.): pacepini gaļu vēl kādu brītiņu! Nigr.;

2) eine Weile in der Hitze schmachten lassen:
gans pacepinājis guovis dzina mājā Nigr. Refl. -tiês, sich den heissen Sonnenstrahlen eine Weile aussetzen: p. saule Bauske.]

Avots: ME III, 11

‡ padopinât, ein wenig auf den Knien schaukeln Dond.: p. bē̦rnu.

Avots: EH II, 128

padrupinât, tr., etwas bröckeln: luode padrupina kādās ē̦kas kleķi Druva I, 980.

Avots: ME III, 18

‡ pakal̃pinât, Dienste (Gefälligkeiten) erweisen lassen: viņš ... prata mūs ... labi p. Jauns. Raksti IV, 48.

Avots: EH II, 140

pakapinât, tr., hämmernd ein wenig schärfen: izkaptis A. VIII, 1, 204.

Avots: ME III, 41

paklupinât, ‡

3) "nachhelfen aufs Pferd"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 143

paklupinât, fakt. zu paklupt,

1) zum Fall bringen; stolpern machen:
meitu;

2) dann und wann schlachten:
cāļus rudenī pa vienam vien paklupina Dond.

Avots: ME III, 46

pakupinât, ein wenig (Milch) gerinnen machen: p. pienu Nigr.]

Avots: ME III, 51

pakûpinât, ‡

2) ein wenig anräuchern
Pas. XI, 375.

Avots: EH II, 146

pakûpinât, tr., etwas räuchern, paffen: tabaku, pīpi.

Avots: ME III, 52

pakvêpinât,

1): gavēņu piektdienās allaž pakvēpināja kūtis Siuxt. manu spalvu pakvēpini nebaltās dienās! Pas. VII, 320.

Avots: EH II, 146

pakvêpinât,

1) ein wenig räuchern:
p. gaļu (žāvējuot). p. istabu ar kadiķiem Nigr.;

2) ein wenig grob schmeicheln:
p. kādam cilvē̦kam.]

Avots: ME III, 52

palipinât, unten ankleben (tr.).]

Avots: ME III, 60

palupinât, ‡

2) "papļaut": zirņus var ar izkapts galu p. Linden in Kurl.

Avots: EH II, 152

palupinât Nigr., = palupt 1.]

Avots: ME III, 63

‡ II pampinât, zu erschliessen aus sapampinât.

Avots: EH II, 158

‡ III pam̂pinât ² Turlau "lutināt": viņu pampina kâ mazu bē̦rnu.

Avots: EH II, 158

pampinât, intr., in den Bart brummen, räsonieren U.

Avots: ME III, 73

pâpinât: li. põpinti Arch. Phil. VII, 35.

Avots: EH II, 195

‡ papum̂pinât ² Dunika, eine Weile pumpinât 1: vecene papumpināja un aizgāja.

Avots: EH II, 165

‡ papupinât,

1) eine Weile (od. bis zur Sättigung?) säugen
Segew.;

2) "?": iegāju pupās, papupināju; iegāju lē̦cās, tur man lēcās Tdz. 50275.

Avots: EH II, 165

pãrcepinât, zu lange backen (tr.): p. maizi.]

Avots: ME III, 152

‡ pãrlipinât M. 373, überkleben.

Avots: EH II, 205

‡ pãrlupinât Seyershof, (eine Reihe von Objekten?) abrupfen: aitas pārlupina pupalājus un zirnājus (= nuolasa lapas un pākstis).

Avots: EH II, 206

parpinât, intr., schwatzen: kuo nu parpini kâ parpala? Naud.; (par̂pinât ² , murren Bauske; halblaut zanken Schibbenhof. Zu li. par̃pti "quarren"].

Avots: ME III, 92

pãrtērpinât,

1) (mit
ẽr) noch einmal streng verhören C.;

2) p. zirgu, einem Pferde noch einmal das Maul reinigen.]

Avots: ME III, 183

‡ pasepinât Lubn. "papļāpāt": biju šuo mājā p.

Avots: EH II, 171

paslapinât (unter paslapêt): i[z]ce̦p rāciņ[u]s, paslape̦n[a] sālī un ... ē̦d FBR. XIII, 66. bē̦rns paslapinājis (hat uriniert) uz grīdas Dunika.

Avots: EH II, 173

pastrupinât, tr., kürzen, stutzen, das Ende beseitigen: asti, bārzdu.

Avots: ME III, 109

pasvêpinât,

1) auch pasvēpêt, ein wenig ausräuchern:
p. istabu ar paegļiem;

2) ein wenig beräuchern (als religiöse Zeremonie):
p. miruoni Jürg.]

Avots: ME III, 110

patapinât,

1) und

2): auch Behnen, Bixten, Dunika, Gr.-Essern, Īslīce, Kluostere, NB., Pampeln, Rudbaren, Schnickern, Schrunden, Stelph.; ‡

3) aufsparen
Ābeļi, Ellei, Naud., Sessau, Sessw., Würzau: labs, kas ve̦cuma dienām patapināts; ‡

4) "nachahmen"
Würzau: tuo viegli var p.

Avots: EH II, 181

patapinât, tr.,

1) leihen, ausleihen, vorschiessen:
viņa patapināja tiem pa niekam Vēr. I, 1367;

2) entleihen, entlehnen:
es patapināju nuo kaimiņa drusku siena. šis vārds nuo vācu valuodas patapināts. Refl. -tiês, für sich entleihen. Subst. patapinãjums, das Darlehen, die Anleihe, die Entlehnung, [Lehnwort]; patapinâšana, das Leihen, das Aus- und Entleihen, das Entlehnen; patapinâtãjs, wer aus-, entleiht, entlehnt. [Zunächst wohl in der Bed. 1 die Kausativform zu patapt 2.]

Avots: ME III, 119

‡ patārpinât, ausreinigen : p. pīpi Lubn., Warkl., p. de̦gunu (ar pirkstu) Heidenfeld, Prl.

Avots: EH II, 181

‡ patàupinât ² Golg., N.-Schwanb., = pataũpît.

Avots: EH II, 181

I patērpinât, ein wenig reinigen: p. zirgam kaklu Lis.; pīpi Warkl.]

Avots: ME III, 121

II patērpinât,

1) ein wenig quälen:
p. cilvē̦ku PS.;

2) eine Weile streng verhöten
C.]

Avots: ME III, 121

patipinât: patipināja ar pirkstu sev pa pieri Latvis № 3682.

Avots: EH II, 182

patipinât, patipšķinât, eine Weile trippeln: ātriem suoļiem tev patipina gaŗām Rīgas ģiģerlis A. XI, 462. sieva patipšķināja abām līdz Duomas I, 465.

Avots: ME III, 122

patupinât,

1) = paturinât;

2) hocken lassen:
p. cietumā; p. vistu zem gruoza.

Avots: ME III, 125

patur̃pinât, eine Weile fortsetzen: ...Linums neapstādamies paturpināja Jaunie mērn. laiki II, 127.

Avots: ME III, 126

‡ paupinât "bungāt" IMM. 1932 I, 142.

Avots: EH II, 185

pavir̃pinât, ein wenig, eine Zeitlang drehen: piepēši pavirpina zvē̦ru virsnieka zariņu LP. IV, 211. pavirpināja ze̦lta gre̦dze̦nu LP. V, 41. dē̦ls pavirpina, pagruoza spalviņu riņķī LP. VI, 338.

Avots: ME III, 138

pìedripinât: nebija pa lāgam vēl šņuore izlaista, kad piedripināja atkal, un šuoreiz brālis izvilka varȩnu... asari Austriņš Raksti VII, 222.

Avots: EH II, 248

pìedripinât "leicht anklopfen" Sessw.

Avots: ME III, 246

pìedrupinât, viel bröckeln, vollbröckeln (tr.): p. maizi uz galda C. p. pienu ar maizi.

Avots: ME III, 246

pìeķepinât, tr., (mehrfach) ankleben; "кое-как примазать (печку)" Spr.

Avots: ME III, 263

‡ pìeknapinâtiês, zur Genüge sparsam (knapp) sein: kuo tur nu vairs varēja р., kad gaļas vairs tik˙pat kâ nebij! AP.

Avots: EH II, 255

pìekupinât, (Milch) gerinnen lassend (damit) anfüllen: p. pilnu trauku Dond.

Avots: ME III, 261

pìekūpinât, ‡

2) vollstauben lassen
Seyershof: aita piekûpinājusi ² ar smiltīm galvu.

Avots: EH II, 257

pìekūpinât, tr., vollrauchen, vollqualmen: piekūpinātā kruogus istabā Alm. Kaislību varā 38. saimniece necieta, ka viņas istabu piekūpināja Alm. Rud. 10.

Avots: ME III, 262

pìelipinât, pìeļipinât Spr., (mehrfach) ankleben. Refl. -tiês, sich mehrfach ankleben.

Avots: ME III, 267

pìeļipinât (unter pìelipinât): auch Siuxt.

Avots: EH II, 260

pìelīpinâtiês, sich anschmeicheln: tas zina, kâ kungam var pielīpināties Alm. Kaislību varā 129.

Avots: ME III, 268

pìelupinât, aushülsend anfüllen: p. zirņu pilnu trauku C., N.-Peb.

Avots: ME III, 269

pìeripinât,

1) = pìeripuot: p. ar divjūgu pie durīm Jürg.;

2) hinzu-, hinanrollen
(tr.): p. mucu pie dīķa Wandsen.

Avots: ME III, 285

pìeslapinât, nass machen: p. gullu.

Avots: ME III, 291

pìesvēpinât, tr., vollräuchern: p. istabu ar paegļiem.

Avots: ME III, 299

pìetapinât, hinzugelangen machen, dazutun: dē̦lu māte... spalvaiņām kājiņām; es, pakaļ staigādama, pietapinu (Var.: pielaidīšu) uguntiņu BW. 23221 var.

Avots: ME III, 302

pìetẽrpinât, zur Genüge (streng) verhören: kuo nu viņu daudz pietērpināsi? C., Neuenb.

Avots: ME III, 303

pìetilpinât,

1): spuoli p. vēl pilnāku Janš. Līgava I, 432.

Avots: EH II, 276

pìetilpinât,

1) anfüllen:
p. mucu, laivu Warkl.;

2) hinzustellen, -setzen, -legen:
p. kuo pie citiem priekšme̦tiem Salis, Bers.

Avots: ME III, 304

pietipinât (unter pìetipât): jaunava graciōzi pietipina pie... pults Br. Zeme 1939, № 140, S. 4.

Avots: EH II, 277

pìetripinât, ‡

4) = pìedrupinât Wolgunt: p. visu sviestu ar drupatām.

Avots: EH II, 277

pìetripinât,

1) herantrippeln :
viena pietripina pie trelliņiem U. b. 95, 23;

2) "leicht anklopfen"
Sessw.;

3) "=piepilināt2" AP.

Avots: ME III, 305

pìetrupinât, auf die Dauer modem, verfaulen lassen: kuo nu tu kuokus pietrupināsi lietū? Warkl.

Avots: ME III, 305

pìetupinât, tr., hinzusetzen, nebenansetzen, neben etwas hocken lassen: viņš ķērās pie dažādām piebūvēm, pietupinādams tās vienu pie uotras Stari II, 21.

Avots: ME III, 306

pimpinât,

1) ohne Ursache lange weinen
Grob. n. Etn. IV, 164; vgl. bim̃binât 2;

2) langsam fahren
Sess. n. Etn. IV, 164.

Avots: ME III, 218

‡ pipinât Seyershof, wiederholt schwach aufflackern und erlöschen: uguns tikām pipināja, kamē̦r nuodzisa.

Avots: EH II, 235

I pîpinât Sessw., zwitschern (vom Gesang der pīpene II) Grünw., Selg.

Avots: ME III, 233

II pĩpinât,

1) tr., rauchen lassen, zu rauchen geben:
pie mērnieku dzirdināšanas un pīpināšanas Kaudz. M. 6; jem. die Pfeife anzünden Druw., N.-Peb., Notk., Selsau, Schwanb.: zē̦ns pīpināja ve̦ctē̦vu Golg., Druw. viņš pīpināja tuo ar savu tabaku Sessw., Los., Serben, Peb., Sermus;

2) "kūpināt": viņš nepruot uguns iekurt, tikai pìpina ² Selsau.

Avots: ME III, 233

plepinât,

1) plepinêt Wessen, plappern
U.;

2) = plepêt 2: putra plepina Smilt.

Avots: ME III, 337

I pļepinât,

1) brodeln wie halbdicker Brei
Lub., Fest.; Brei kochen Lös. n. Etn. IV, 166;

2) auch pļepinêt Wessen, schwatzen
Wid., Schwanb., Mar. (hierauch : "unsicher antworten" ). Vgl. plepinât.

Avots: ME III, 369

II pļepinât, verzärteln N.- Autz n. U.

Avots: ME III, 369

pļupinât, ‡

2) = pļupêt NB.: cel grāpi nuost! ēdiens jau pļupina. Zur Bed. vgl. auch ‡ nùopļupinât.

Avots: EH II, 309

pļupinât "etwas Flüssiges so lange kochen, bis es dick wird" Druw. Zu pļupt.

Avots: ME III, 373

popinât, tr., in alte Lumpen kleiden, wickeln, einhüllen: bē̦rnu nevajaga par daudz popināt Dond. Refl. -tiês, sich (in alte Lumpen) stark einhüllen, einwickeln Dond.

Avots: ME III, 376

pulpinât, schnarren (von der Wachtel): aiz birzes stūŗa pulpināja paipala Dz. V.

Avots: ME III, 408

I pum̂pinât ² ,

1): brummen
(mit um) Preekuln n. BielU. kuo ... te pumpini (redest) niekus? Janš. Atpūta № 385, S. 5;

2): leise meldend anklopfen
(mit um) Preekuln n. BielU.: dvēselīte pumpināja pie dieviņa namdurvīm Tdz. 49529.

Avots: EH II, 324

‡ II pumpinât, uneben spinnen (?): smalkvērpīte smalki vērpj, es pumpačus pumpināju BW. 7043.

Avots: EH II, 324

pum̂pinât ² ,

1) pum̂pinât ² Dunika, Bauske, leise zanken
(intr.), für sich brummen, knurren, unbefriedigt sein: saimnieks pats nesaka ne˙kad ne˙kā, bet ve̦csaimnieks vienād˙vien pumpina Nigr. kuo tu tur pumpināji, tuo ne˙viens ve̦lns nevarēja saprast Janš. Dzimtene V, 234. duomājat, es nedzirdu, kuo jūs tur pumpināt? Dzimtene ² III, 377;

2) klopfen:
te pumpināja it lēnītim pie viņa luoga LP. VI, 649. Zur Bed. 2 vgl. etwa li. pumpyti "бить" PФB. LXVI, 229.

Avots: ME III, 410

I pupinât, ärgerlich etwas vor sich hin murmeln Wid.: viņš pa˙visam saskabis: pupina vien Mar. n. RKr. XV, 131. Vgl. bubinât I 2.

Avots: ME III, 414

II pupinât: auch Segew., Seyershof.

Avots: EH II, 326

II pupinât Riga, säugen: bē̦rnu.

Avots: ME III, 414

pur̂pinât: auch (murmeln) Gr.-Buschh., (mit ur) Grünh.; verärgert bei sich sprechen (mit ùr ² ) Saikava, (mit ur) Grünw.; viel und leise sprechen (mit ur) Frauenb.; plaudern, plappern Diet.

Avots: EH II, 329

pur̂pinât Lis., Prl., Fest., (n. Etn. IV, 167) Druw., pur̃pinât Sassm., kullern wie ein Birkhahn St., leise, undeutlich, nur mit den Lippen sprechen, murmeln Wid., Bers. (pùrpinât ² ), Naud.; leise zanken, schelten N.-Bartau; brummen Lis.; leise wiehern Sassm.: žīds pātarus skaitīdams murmina un purpina Fest. kuo tu tâ purpini? runā diktāki! Druw. n. RKr. XVII, 74. kuo ve̦cmāte purpina, tuo ne+viens nevar saprast Sassm. viņš atbildēja purpinādams A. v. J. 1896, S. 814. laikraksti tuo visu saņēma ar līdzcietīgu smaidu, kâ jau daždien zaļuokšņi cilvē̦ki vecīšu purpināšanu De̦glavs Rīga II, 1, 337. Zu purpas II.

Avots: ME III, 419

‡ rāpinât, kriechen machen: pusduci ķeseļu, uz kuŗām r. vēžus Janš. Līgava II, 130.

Avots: EH II, 361

‡ repinât Salis n. FBR. XV, 78, (einen Knochenbruch) heilen machen.

Avots: EH II, 366

ripinât,

1): rollen (intr.) machen
Dunika; ‡

2) (fig.) gehen
NB.: ripini nu, ripini! kuo stāvi?

Avots: EH II, 373

ripinât, tummeln U.; ein Geldstück auf der scharfen Kante drehen St.; rollen : ripinādams pa pirkstiem cigāra galu A. XXI, 267. Refl. -tiês, spielend rollen, für sich rollen : (ze̦lta nauda) nederēs... citam, kâ tik maziem bē̦rniem, kuo ripināties Jaunie mērn. laiki III, 130.

Avots: ME III, 530

rūpinât,

2): viņš rùpina ² sev maizi Heidenfeld. ne˙maz nerūpina darbu uz priekšu ebenda. jārùpina ² nauda, lai var iekrāt Sonnaxt. Refl. -tiês: auch (mit ũ) Dunika; rūpināsies par saviem bē̦rniem Stender Pas. u. st. (v. J. 1789), S. 206. rūpinās, lai es būtu ... glīti uzģē̦rbusēs Janš. Bandavā I, 70.

Avots: EH II, 389

sacepinât: s. (Bed. 1?) gaļu ar sīpuoliem Salis.

Avots: EH II, 399

sacepinât, tr.,

1) in grosserer Menge braten, backen;

2) zu stark braten, bratend, backendverbrennen, versengen.

Avots: ME III, 601

sačupinât, in einen Haufen zusammenstellen Spr.: sačupinātie statiņi Janš. Bandavā I, 195.

Avots: ME III, 606

sadripinât N: Peb. "sadrupināt": s. maizi, ve̦lē̦nu.

Avots: ME III, 613

sadrupinât, tr., zerbröckeln: sadrupināt maizi kreimā LP. II, 14. graudus pa˙priekš sadrupina Konv. ² 708. drupu drupās sadrupini Aus. I, 118. (fig.) trieciens pēc trieciena spēj sadrupinat pat vis˙dzelžainākuo spē̦ku Vēr. I, 1411.

Avots: ME III, 614

sakal̃pinât, eine gewisse Zeit hindurch dienen lassen: s. viņu piecus gadus.

Avots: ME III, 643

sakapinât, ‡

2) (eine Reihe von Sensen) dengeln (perfektiv)
Frauenb.: nu, puiši, sakapiniet izkaptis!

Avots: EH II, 415

sakapinât, tr., freqn., zerhacken, zerschneiden.

Avots: ME III, 645

sakâpinât, ‡ Refl. -tiês, sich steigern: interese sakāpinājās Sārts Str. 196.

Avots: EH II, 416

sakâpinât, tr., steigern: līdz pēdējam sakāpinātuo reālismu Vēr. II, 751. sakāpinātā iekšējā dzīve ebenda 1498.

Avots: ME III, 647

saķepinât, tr., (nachlässig) zusammenkleben, -mauern Kl., Bers., C.

Avots: ME III, 662

saķēpinât, zusammenkleben U.

Avots: ME III, 663

saknapinât, tr., knapp machen, verkleinern, reduzieren: uzturu; izteiksmes līdzekļus Vēr. II, 237.

Avots: ME III, 651

‡ sakņūpinâtiês, sich dicht zusammendrängen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "drängen").

Avots: EH II, 418

sakuopinât, = sakuõpuôt.

Avots: ME III, 661

‡ sakrupinât Jakobstadt, zusammenschrumpfen machen, verkleinern: ve̦cums sakrupina cilvē̦ku; s. maizes duonu.

Avots: EH II, 420

sakŗupinât, eine gewisse Zeit hindurch ohne Essen stehen lassen: s. zirgu pie kruoga visu dienu Wandsen.

Avots: ME III, 657

sakupinât: auch Dunika. ‡ Refl. -tiês Frauenb., = sakupt: siltumā piens mē̦dz s.

Avots: EH II, 421

sakupinât, tr., (Milch) gerinnen lassen Wid., Nötk.

Avots: ME III, 659

sakûpinât, ‡

2) mit Staubwolken bedecken (?):
(pakalni) auļuojuošu automobiļu sakūpināti Daugava 1936, S. 931.

Avots: EH II, 421

sakûpinât, tr., vollräuchern, verräuchern, vollqualmen.

Avots: ME III, 660

salipinât, tr., zusammenkleben, zusammenleimen: pārkuostuo vietu viņas salipina ar lūpām MWM. VIII, 224. vāciņš, kuŗu salipina nuo smiltīm A. XX, 42. Refl. -tiês, zusammenkleben (intr.).

Avots: ME III, 672

saļipinât Spr., = salipinât, zusammenkleben.

Avots: ME III, 678

salupinât, tr.,

1) fertigschälen, -klauben
(auf eine grössere Menge von Objekten bezogen);

2) s. maizi pienā, Brot in kleine Stückchen zerschneiden und in Milch hineinschütten
Dunika.

Avots: ME III, 677

‡ sapinât,

1) träumen
Auleja, Borchow, Kaltenbr., Lubn.;

2) "(šādus tādus niekus) stāstīt" Kaltenbr.

Avots: EH II, 435

sâpinât, Refl. -tiês: kas visu mūžu sāpinājušies aiz šīm dievišķīgajām būtnēm A. Upītis Ģertr. 11.

Avots: EH II, 472

sâpinât, tr., kränken, jem. weh tun, Schmerz bereiten: piezīmes, kuŗas viņu dziļi ... sāpina Poruk. tu sāpini mūs, tâ runādama Seibolt. šāds atraidījums var cilvē̦ku briesmīgi sāpināt Jaun. mežk. 69, viņa mani tīšām sāpina un apvainuo A. v. J. 1903, S. 24. Refl. -tiês, sich abhärmen, sich kränken: kam tâ pašam bez vajadzības sāpināties?

Avots: ME III, 806

sapīpinât, tr., fakt., zur Genüge rauchen lassen: Kārlis tika pamieluots, sadzirdīts un sapīpînāts Austriņš Nuopūtas vējā 24.

Avots: ME III, 700

sapļupinât, tr., "etwas Flüssiges so lange kochen, bis es zu dick wird" (perfektiv) RKr. XVII, 74. sapļupināt līmi, den Leim zu dick kochen Druw. kalpuone sapļupinājuse putraimu putru ebenda.

Avots: ME III, 705

sapopinât: auch Pilten n. FBR. XX, 57.

Avots: EH II, 438

sapopinât, tr., fest einhüllen, einwickeln: tam gan nevar salt, viņš sevi biezās drēbēs sapopinājis Dond. jāsapopina labi, lai nav auksti ebenda. Refl. -tiês, sich einwickeln, einhüllen Dond.

Avots: ME III, 706

‡ sarepinât Salis, verheilen machen: zirgam nevaruot s. pārlauztu kaulu.

Avots: EH II, 441

saripinât: saripināja ļipu, un aiz˙iet! Siuxt.

Avots: EH II, 442

saripinât, tr., zusammenrollen Selg.

Avots: ME III, 717

sarūpinât, durch Fürsorge (etw.) erlangen, erreichen Spr.

Avots: ME III, 724

sasâpinât: tas cietumniekus sasāpināja Austriņš Raksti V, 136.

Avots: EH II, 445

sasâpinât, Schmerzen, Kummer empfinden machen: s. uotru cilvē̦ku.

Avots: ME III, 727

sastar̂pinât, nicht gleich hoch aufschichten: nesastarpini ķirpas! Saikava.

Avots: ME III, 745

sastrupinât, kürzer und stumpfer machen: s. makšķeres kātu Siuxt, Saikava; s. mietu C. sastrupt,

Avots: ME III, 749

satapinât: Jānītis, Madīte, tie labi pasē: tuos vārna, žagata satapināja Tdz. 57600. neba tie ... tavi lupatiņi; Gruobiņas žīdiņu satapināti 58292.

Avots: EH II, 455

satapinât, tr., (eine grössere Menge) aufborgen, zusammenborgen Dr.: naudu Elv.; ieraugām pašu mājās satapinātus jaunmuodes kankarus Vēr. II, 237, Dunika.

Avots: ME III, 760

satārpinât,

1) = samuõcît: s. pratināmuo Golg.;

2) eine gewisse Zeit hindurch wühlen in
(mit dem acc.): s. de̦gunu Saikava.

Avots: ME III, 761

‡ satilpinât, (viele) unterbringen (beherbergen): kur tuos visus s.? Janš. Līgava 1, 31.

Avots: EH II, 456

satirpinât,

1) = satincinât Saikava;

2) eine Zeitlang im Arrest halten
Jürg.

Avots: ME III, 763

satripinât, tüchtig und schnell auf und ab bewegen, dämmeln: s. bē̦rnu uz celiem Ermes.

Avots: ME III, 766

satrupinât: ja neizlasīs ietrupušuos kartupeļus, tad satrupinās visu ķirpu Lemb.

Avots: EH II, 457

satrupinât, tr., fakt. zu satrupêt, verfaulen, vermodern lassen, machen Spr.; weich schlagen Lös.: ja pazaļu ābuolu grib ēst, tad tas jāsatrupina (jāsadauza mīksts) Lös.

Avots: ME III, 766

satupinât "hinsetzen; zusammenstellen, -legen" Spr.

Avots: ME III, 768

savirpinât, tr., zusammendrehen: sagriezis (savirpinājis) vārpas kušķuos LP. VI, 124. Refl. -tiês, sich zusammendrehen: katra matu šķipsna bij uz augšu savirpinājusēs A. v. J. 1893, S. 231.

Avots: ME III, 788

‡ sepinât (erschlossen aus ostle. sapynuot) Auleja, = sapņuôt. Zur Bed. vgl. auch ‡ izsepinât(iês).

Avots: EH II, 477

I sipinât,

1): zögernd und langsam streuen
A.-Schwanb, ‡ Refl. -tiês A.-Schwanb., karg streuen. Zur Bed. vgl. auch nùosipinât ‡ III.

Avots: EH II, 487

‡ II sipinât Lubn. "dūmuos smacināt".

Avots: EH II, 487

sipinât, -ãju,

1) fein streuen
Golg., Erlaa;

2) fein regnen:
lietiņš lē̦nām kâ sipināt sipina Salis, Golg., Druw.;

3) summen
Wid. In den Bedd. 1 und 2 anscheinend zu serb. sípíti (wenn nicht serb. sip- aus syp-) "rieseln, fein regnen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 467).

Avots: ME III, 842

skâpinât: zirgu s. (mit â ² ) ilksīs Lems., Ramkau.

Avots: EH II, 504

skâpinât Lis., Golg., PS. C., Adleenen, (mit â ² ) Wandsen, Widdrisch, Salis, Ruj.: skāpināt zirgu atpakaļ, machen, dass ein Pferd in denselben Fussstapfen zurücktritt Lis. skāpināju bulli uz meža malu Dz. V. Refl. -tiês, Meiran, = skâptiês.

Avots: ME III, 879

‡ skuopinâtiês, geizen: viņš ir skuopinādamies naudu sakrājis Pēt. Av. IV, 155.

Avots: EH II, 518

slapinât, ‡

2) trinken:
nu tu vari s. savu reizu Frauenb. tapināta nauda ir kâ ūdens spannī; kas, ja tuo ar˙vien slapina, paliek mazāk Dünsb. Trīs romant. gad. 88.

Avots: EH II, 520

slapinât (li. šlãpinti) Dunika u. a., tr., nass, feucht machen: ūdris savu smuku spalvu ūdenī slapināja BW. 12433. lietus nāce, nu tas mani slapinās (Var.: slacinās) 14178. kur tu ņēmi tuo dziesmiņu, kas actiņas slapināja (welches Tränen hervorrief)? 1008. - slapināmā putra, Fettgrütze Dond. - slapinām[ai]s Ahs., Dond. (gespr.: slapnams), eine Tunke aus saurer Milch und Sahne: saimei pusdienā būs sausi rāceņi ar izce̦ptu siļķi un slapināmu Ahs. - Refl. -tiês, sich nass, feucht machen.

Avots: ME III, 916

‡ slāpinât Diet., durstig machen.

Avots: EH II, 523

slepinât, tr., vertuschen, verborgen halten wollen Ruj.: Izraeļa bē̦rni slepināja savas lietas, kas nebija labas preti . . . kungu, die Kinder Israel schmückten (= vertuschten) ihre Sachen wider den Herrn, ihren Gott, die doch nicht gut waren Glück II Kön. 17, 9.

Avots: ME III, 926

slêpinât ² : auch Seyershof; ar prieku slēpinātu Fr. Adamovičs Rudens ziedi 124.

Avots: EH II, 525

slêpinât ² Lieven-Bersen, Ruj., (mit è ²⁾ Warkl., verstecken: sl˙zagtas mantas. Refl. -tiês, sich verborgen halten: sl. visu dienu Warkl.

Avots: ME III, 929

slîpinât ² Karls., (mit ì ² ) Selsau, Bers., abschrägen: sl. kalnu, lai var vieglāki uzbraukt Raiskum; wetzen, schärfen (ein Messer) Drobbusch; in der letzten Bed. zu slĩpêt 1.

Avots: ME III, 937

spinât, -ãju, mit einer spina schlagen: muguru spināja ar spinām Tirs. n. RKr. XVII, 78.

Avots: ME III, 997