Paplašinātā meklēšana

‡ àizalinât Mezkül, = àizviļinât.

Avots: EH I, 6

‡ àizbalinât, anfangen zu bleichen (tr.); ein wenig bleichen, weiss machen: aude̦kls ir tikai aizbalināts. a. putru ar krējumu Mahlup, nee̦suot, ar kuo putras aizbalināt Warkl.

Avots: EH I, 7

‡ àizčulinât, so sehr veovöhnen, dass der Verwöhnte nicht mehr recht gedeiht Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 16

àizdilinât, in kurzem Trab wegeilen: Pēreris aizdilināja pa uolnīcu Jauns. M. dr. 88.

Avots: ME I, 22

‡ I àizkalinât uõlas "Eier anbrüten (lassen) und sie dadurch unbrauchbar machen" Ruhental.

Avots: EH I, 28

‡ II àizkalinât, eine längere Zeit hindurch hungern lassen Festen, Lettihn, Ludsen.

Avots: EH I, 28

‡ àizmĩlinât, liebkosend hin-, weglocken: a. bē̦rnu pruojām.

Avots: EH I, 40

‡ àizpilinât, hinter etwas tröpfeln (tr.): a. kam kuo aiz kakla.

Avots: EH I, 42

‡ àizsalinât Oknist, = àizsal̂dêt 1: a. maizi.

Avots: EH I, 47

‡ àizsvilinât,

1) (etwas, was schwirrend brennt) anzünden, zu sengen anfangen:
a. kūlu, paegli, mežu, cūku; leichtfertig (?) anzünden: nu viņi aizsvilinājuši uotru ē̦ku Janš. Līgava 1, 125;

2) heftig erzürnen
Stenden: nu jau viņš aizsvilināts. Refl. -tiês, sich versengen: te stāvuot tu vari a. Jürg.

Avots: EH I, 54

‡ I àiztilinât Dunika, Kausativform zu ‡ àiztilât: lini jau aiztilināti.

Avots: EH I, 58

‡ II àiztilinât Wandsen, anfangen (eine Baumrinde) sich loslösen zu machen (worauf eine Unterbrechung eintritt): svilpe jau aiztilināta.

Avots: EH I, 58

‡ àizvēlinât sich verspäten machen, aufhalten Warkl.: a. uotru ar savu runu.

Avots: EH I, 62

‡ àizvilinât, hin-, weglocken.

Avots: EH I, 63

àizzilinât putru = aizdarīt, wohl nur ein wenig Milch zu der gekochten Grütze zugiessen, sodass diese eine bläuliche Farbe annimmt Lit.

Avots: ME I, 61

aklinât, blenden [li. ãklinti dass.]: viņas seja bija... aklinuoša un aizraujuoša Druva III, 45.

Avots: ME I, 62

alinât, "aluörufen beim Viehhüten: kur es pate alināšu BW. 29365.

Avots: ME I, 67

apaûglinât, apaûgļuôt, tr., befruchten: lietus apauglina zemi. Refl. -tiês, sich befruchten: dārzā dažādas (stādu) sugas augdamas savstarpīgi apaugļuojas Peng. Subst. apagļuojums, die Befruchtung, apaugļuôšana, das Befruchten: kad zieds apaugļuojumu pieņēmis, tad zieda lapiņas nuobirst. apaugļuošanu pie augiem izdara vējš, kustuoņi Konv. ¹

Kļūdu labojums:
Konv. ¹ = Konv. ²

Avots: ME I, 75

‡ apbalinât, ein wenig oder ringsum weissen (tr.), bleichen (tr.) Wid.: drusku a. sienas Zvirgzdine. Refl. -tiês Spr., ein wenig oder ringsum bleichen (intr., so namentlich von der Wäsche).

Avots: EH I, 73

‡ apdilinât Warkl., = apdèldêt. Refl. -tiês Warkl., = apdilt.

Avots: EH I, 77

apdul̃linât, tr., verwirren, dumm machen, betäuben: sitiens pa ģīmi tuo apdullināja MWM. IX, 455. viņš uzklausījās šuos vārdus it kā apmulsis un apdullināts MWM. II, 778. Refl. -tiês, sich betäuben, berauschen: cilvē̦ki apdullinājās ar sīvuo Etn.

Avots: ME I, 82

‡ apgailinât, sich mit weisser Asche bedecken lassen: a. uogles Trik.

Avots: EH I, 80

‡ apgulinât, sich hinlegen machen, lassen: a. guovis Dunika.

Avots: EH I, 85

‡ I apkalinât (li. apkãlinti "einkerkern") Warkl., = ‡ apkal̃dinât: a. zirgu.

Avots: EH I, 89

‡ II apkalinât, halbwegs abmästen (gew. auf Schweine bezogen) Ass.-Kalt.: (sivē̦nu) drusku apkalina i[r] kaun.

Avots: EH I, 89

apkur̃linât, betäuben: dzirdi apkurlināja nemituoši grāvieni Latv. Kursiten, Hasenp., J. Kaln.

Avots: ME I, 96

apmĩlinât, tr., streicheln, liebkosen: sargs apmīlināja glaudīguo kaķi LP. VI, 860.

Avots: ME I, 108

appilinât, ‡ Refl. -tiês, sich beträufeln Jürg. u. a.: bē̦rns appilinājies ar taukiem.

Avots: EH I, 105

appilinât, tr., beträufeln: sviests bijis ar asinīm appilināts LP. VII, 557.

Avots: ME I, 111

‡ apsalinât Bērzgale "(Malz) mit heissem Wasser begiessen".

Avots: EH I, 111

‡ apskalinât, bespülen: a. vīna pudeli un nuolikt Salis.

Avots: EH I, 112

apsvilinât: par lapsu, kas aizšauta vai šāvienā izbiedē̦ta ātri aizskrien, saka: "aizsvilināju lapsai asti; aizgāja kâ svilaste" N.-Peb.

Avots: EH I, 118

apsvilinât (li. apsvìlinti), caus., ansengen, besengen: kautām cūkām sarus; auklu. kuokam liesmu biezuo mizu apsvilinājuse Aps. Sprw.: iet kā apsvilināta lapsa, von dem gesagt, der nicht weiss, was er tut. apsv. nagus, sich die Finger verbrennen A. XIII, 389. Refl. -tiês, sich ansengen.

Avots: ME I, 128

‡ aptilinât Dunika, Rutzau, ausgebreitet ein wenig bleichen (intr.) machen: lini jau drusku aptilināti.

Avots: EH I, 122

‡ aptrulinât, abstumpfen (tr.): a. bē̦rna garu.

Avots: EH I, 122

‡ apulinât abstumpfen (tr.) Druw. n. RKr. XVII, 84: cirvim zuobi apulināti.

Avots: EH I, 124

‡ apvilinât Salis, herumlocken um: a. suni ap e̦ze̦ra galu.

Avots: EH I, 126

‡ apzelinât Salis, = apzelêt.

Avots: EH I, 127

apzilināt, ringsum verbrennen (von Nesseln): pirkstus, ruoku. [Wohl mit z für dz; zu dzel̂t.]

Avots: ME I, 137

‡ apžulinât, (Wäsche) nachlässig bewaschen Fest.

Avots: EH I, 129

‡ atbalinât Warkl. "weiss machen": pamazām a. drēbi.

Avots: EH I, 134

‡ atpilinât, tropfenweise abfliessen machen: a. daļu šķidruma.

Avots: EH I, 158

‡ atsalinât brühend versüssen: a. iesalu Oknist, Warkh.

Avots: EH I, 163

‡ atskalinât Trik., = atskaluôt: a. mucai gļuotas.

Avots: EH I, 166

‡ atšķilinât Stenden, (von harzigen Kiefern kleine Späne zum Anheizen) abspalten: a. iekuru.

Avots: EH I, 173

‡ atsulinât,

1) = atsuluôt Lis.: a. pienu, machen, dass sich die Molken von der gegorenen Milch absondern;

2) = sasulinât 1 Nigr. Refl. -tiês, Lange Latv. ārste 8, = atsuluôt.

Avots: EH I, 172

atsvilinât, wegsengen: cūkai sarus.

Avots: ME I, 200

attâlinât (li. attólinti), attâļinât, tr., entfernen, weiter rücken: katrs nuodzīvuots mirklis attāļina mani nuo tām stundām Vēr. II, 52. Refl. -tiês, auch attâļuoties, sich entfremden: viņa iesaucās attāļinādamās JR. V, 92. cilvē̦kam ir iespējams attālināties nuo dabas Vēr. I, 1133.

Kļūdu labojums:
sich entfremden = sich entfernen; sich entfremden

Avots: ME I, 204

‡ attillinât Katz., behutsam weg-, herragen, -schieben, -ziehen: a. skapi nuo sienas.

Avots: EH I, 176

attrulinât, Sassm., stumpf machen: cirvi, kaltu.

Avots: ME I, 205

atvìeglinât, atvìegluôt, tr., erleichtern, leicht machen: darba gŗūtumus BW. 608; sirdi Kundz.; dažu suoli Kaudz. M. vedējs izlēca nuo ratiem, lai atviegluotu smagumu RSk. II, 238. kā atviegluots viņš pacēlās Vēr. I, 828. Refl. -tiês,

1) leichter werden, sich leichter machen:
ne̦samais nuoplaks un atvieglināsies LP. IV, 225. atvieglinies tā savu nastu II Mos. 18, 22;

2) euphem., seine Notdurft verrichten:
jāiet aiz pakšķa atvieglināties od. atviegluoties. Subst. atvieglinājums, die Erleichterung.

Kļūdu labojums:
BW. 608 = BW. I, S. 102

Avots: ME I, 211

atvilinât: auch Pas. Ill, 78.

Avots: EH I, 181

atvilinât Neu-Bergfried, gleichbed. mit atviļinât.]

Avots: ME I, 210

aûglinât, tr., die Fruchtbarkeit fördern, fruchtbar machen: es tuo namu auglināšu Jer. 31, 27.

Avots: ME I, 216

‡ baîlinât (li. báilinti "in Schrecken setzen") Nautrē̦ni, sich dauernd fürchten machen: miŗšana mani vienmē̦ŗ bailina.

Avots: EH I, 199

balinât (li. bãlinti "бѣлить"), fact.,

1) bleichen:
saule vairs nebalinās mūsu miežu laukus Kaudz. 79;

2) weiss, zart, rein machen
[vgl. Bielenstein Holzb. 440], putzen: es tuo savu bāleliņu kā gulbīti balināju BW. 16003, 1; aiz upītes balta meita, kas tuo baltu balināja 5375;

3) blank, scharf machen, schärfen:
izkapti BW. 28681, 2; im VL. sehr beliebt: zuobentiņu balināt, das Schwert schärfen, z. B. BW. 4261;

4) auf die Bleiche legen,
term. techn. neben tilinât: izklāj linus balināt; savilkt balināmuos aude̦klus. Refl. -ties,

1) bleichen, bleich werden:
aude̦kli līdz Jāņa dienai vien balinās (Var.: mazgājās, baluojās) BW. 32455, 3 var.

Avots: ME I, 254

bālinât,

1) nach U. gleichbed. mit balinât;

2) "(einen Menschen) blass werden lassen (durch schlechte Behandlung)"
Fehteln.]

Avots: ME I, 271

bilinât, intr., blasen, brausen, pfeifen (vom Winde): vējš bilina, būs mīksts laiks. [Wohl nebst ahd. bullōn "heulen"(vom Winde) und an. bylja "dröhnen" zur Wurzel von bàlss und bil̂dêt.]

Avots: ME I, 296

‡ brālinâtiês, sich verbrüdern, Brüderschaft machen Diet.

Avots: EH I, 239

I bulinât, blinzen, mit den Augen ein für die Umgebung unverständliches Zeichen geben: kuo tu bulini ar acīm? Dond.

Avots: ME I, 348

II bulinât, girren (von der Taube) Sunzel.

Avots: ME I, 348

čalinât: auch Ringen n. BielU.

Avots: EH I, 284

čalinât, schwatzen, plaudern: savas bē̦rna duomas tev ausīs čalina MWM. III, 39. pēc pirmā prieka stulbuma sāk čalināt un smiet Druva I, 206.

Avots: ME I, 402

cilinât

1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84, Frauenb.: augsti ruokas cilināju FBR. IX, 112;

2): auch Gr: Buschh. n. FBR. XII, 84; ‡

3) feierlich stimmen
(in einem handschriftl. Vokabular). Refl. -tiês, ‡

3) sich aufrichten
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 270

cilinât [li. kìlinti "поднимать"], tr., freqn.,

1) wiederholt heben, [viel in Händen haben, gebrauchen, berühren
U.; oft anführen (eine Stelle), zitieren L.; (an eine andere Stelle) versetzen L.]; anregen: tautas garu Kronv.;

2) erheben, loben:
ciliniet, bāleliņi, manu mazu augumiņu. Refl. - tiês:

1) sich brüsten
Elv.;

[2) sich von einem Orte erheben, um anderswo frische Luft zu schöpfen, sich zu erholen
L.].

Avots: ME I, 381

‡ čilinât Salis, Schallverbum, das die Laute eines Feldhuhns bezeichnet.

Avots: EH I, 290

‡ čulinât Kaltenbr., = lutinât.

Avots: EH I, 295

daĩlinât, ‡ Refl. -tiês, sich schön machen: ne˙kada lelle, kas ... darbdienā varē̦tu d. un dillināties cičiem acu priekša Janš. Bandavā II, 10 (ähnlich Mežv. ļ. II, 127 und Līgava II, 416).

Avots: EH I, 302

daĩlinât [Nigr.] (li. dáilinti "verzieren"), zierlich, anmutig, schön machen: daila bija sērdienīte, kas tuo dailu dailināja? BW. 4460. dailinājums, die Verzierung.

Avots: ME I, 431

‡ I dēlinât "vom Sohn sprechen": dē̦lu māte dēlināja Lubn. n. BielU.

Avots: EH I, 318

‡ II dēlinât "?": ieduomājusies viņu dažādi d. (narren, foppen?) Janš. Līgava II, 320. Subst. dēlinātājs ebenda 321. Zu dêlît ² ?

Avots: EH I, 318

dilinât

1): auch Auleja, Kaltenbr.; ‡

2) vgl. àizdilinât.

Avots: EH I, 320

dilinât [li. dìlinti], durch Verbrauch verschleissen, stumpf machen, abnutzen Stelp.

Avots: ME I, 467

dîlinât säugen Karls.

Avots: ME I, 478

dil̃linât, Refl. -tiês: d. vīram priekšā Janš. Līgava II, 416.

Avots: EH I, 320

dil̃linât [Ruj.], schwenken, tänzeln: viņš bē̦rnu viegli dancina un dillina Apsk. I, 34. meitas viņš izgrieza un dillināt izdillināja Janš. Refl. -tiês, sich drehen: viņa runā jautri gruozīdamās un dillinādamās Janš. (aus Nigr.).

Avots: ME I, 467

dralinât, [dral̃linât Wilkenshof, N. - Peb.], lallen: bē̦rns, kuŗš vēl nevar runāt, labprāt dralina SDP. VIII, 54. [Wohl mit -ll- zu lesen; vgl. trallinât].

Avots: ME I, 489

‡ dulinât, räuchern Pussen.

Avots: EH I, 340

dul̃linât, tr., benehmen, betäuben: dullināt galvu MWM. VIII, 647.

Avots: ME I, 513

‡ dzelinât Siuxt n. U. (unter ģilināt), = ģilinât I 1.

Avots: EH I, 353

dzilinât: (fig.:) Gustiņu dzilināja sīvs niknums Daugava 1934, S. 486:

Avots: EH I, 357

dzilinât, tr., stechen, brennen, versengen: kâ nātrīte dzilināju BW. 3043. vējš dzilina ģīmi Ahs. [Zu dzelt.]

Avots: ME I, 549, 550

‡ gaĩlinât Kegeln, Lems., Lieven-Bersen, Wolmarshof, Zögenhof, (mit ài ² ) Erlaa, (mit aî) AP., glühen, glimmen lassen PV.: g. krāsni, uogles. Refl. -tiês; längere Zeit glühen lassen (?): nav kuo g. vairs, jāšauj tik maize krāsnī PV.

Avots: EH I, 376

galinât: auch AP. ("töten"). ‡ Refl. -tiês,

1) sich töten
Seyershof: cilvē̦ki kārušies un slīkušies un vis˙visādi galinājušies; "sich tot arbeiten" Sackenhausen n. BielU.;

2) = galuôtiês, niẽkuôtiês: bē̦rns galinās vien Dond. tas nav darbs, bet galināšanās ebenda.

Avots: EH I, 380

galinât [apr. gallintwei "töten"], tr., hungern lassen, zu Tode quälen, töten: luopus visu dienu uz vienas vietas galināt Spr. ve̦ca mana vīra māte, kâ es viņu galināšu BW. 23276, 1. puiku dienas laikā galina nuost Duomas I, 48.

Kļūdu labojums:
23276, 1 = 23276, 8 var.

Avots: ME I, 591, 592

ģelinât Doblen n. Etn. III, 177, stechen, beissen (von der Kälte gesagt); vgl. ģilinât I und echt le. dzelinât bei U. unter ģilināt.]

Avots: ME I, 695

I ģilinât,

1): auch Puhren n. FBR. XIV; 46.

Avots: EH I, 427

I ģilinât, tr.,

1) stechen [auch von der Kälte
U.], brennen, versengen: nātres ģilina ruokas Schmarden, Siuxt;

2) mit einem stumpfen Messer schneiden
Stom., Mar.; [ hapern, nicht recht schneiden (von einer schlechten Säge) U.;

3) schärfen, schleifen:
nazi Sonnaxt, Adsel. Vgl. das echt le. dzilinât.

Avots: ME I, 698

II ģilinât, Refl. -tiês: auch Stom.

Avots: EH I, 427

II ģilinât, langsam arbeiten N. -Schwanb.; ģilinâtiês, trödeln ibid.

Avots: ME I, 698

‡ ģilinâtiês A.-Laitzen "skuopuļuoties".

Avots: EH I, 427

grellinât "?". rūcina, grellina pavediens D. 116, 72.

Avots: ME I, 648

‡ gulinât erschlossen aus ‡ apgulinât.

Avots: EH I, 417

ìebalināt L., etwas bleich machen.]

Avots: ME II, 2

‡ ìedalinât, = iedalît: iedalinājis visu ... iekš trim vienlīdzīgām daļām Klēfelda Padoms 61.

Avots: EH I, 507

ìedzilinât Dond., = iedzeldêt.]

Avots: ME II, 13

‡ ìegulinât, ans Liegen (Schlafen) gewöhnen Dunika: ie. guovis.

Avots: EH I, 515

ìekaislinât MSil. u. a. "leidenschaftlich machen; eine Leidenschaft einflössen.]

Avots: ME II, 23, 24

ìekalinât,

1) einschmieden lassen:
tē̦vs iekailinājis manā vaiņagā daudz sudraba Nigr.;

2) schmiedend allmählich verursachen:
iekalinājis pie kalēja daudz parāda Jürg.]

Avots: ME II, 24

ìekuplinât, [einkräuseln Bauske, Selg., Lautb.]: matus.

Avots: ME II, 32

‡ ìekvèlinât, = ìekvè̦luôt: pūšuot ie. uogles Kaltenbr. (fig.) tas iekvēlināja manu patmīlību Ezeriņš Leijerk. II, 129.

Avots: EH I, 524, 525

ìemĩlinât, fakt., lieben machen, Liebe in jem. erwecken: cilvē̦ks, kuŗu grib iemīlināt Etn. II, 20. nuozvērējušās mani iemīlināt sevī V. Eglītis Zilā cietumā 100.

Avots: ME II, 46

ìepilinât, tr., eintröpfeln: kad ausis sāp, tad iepilina matu eļļu Etn. IV, 2.

Avots: ME II, 51

I ìesalinât, einfrieren lassen: mietu ūdenī Bers.]

Avots: ME II, 61

II ìesalinât,

1) brühend einrühren,
karstā ūdenī iejaut: maizi Wolm.;

2) ies. putru Bauske, Mehl schlagend einrühren (im Wasser) und darauf in einem warmen Raum gähren lassen;
ies. iesalu (bei der Bierbereitung) Warkh.]

Avots: ME II, 61

ìesvilinât,

1) einsengen, ansengen:
svārkus Salis; matus Bauske;

2) einen Hieb versetzen:
viens gans uotram stipri iesvilināja ar pātagu Warkh.]

Avots: ME II, 75

ìevilinât, auch ieviļinât Kand., tr., hinein-, hereinlocken: suni istabā. viņa pruot savuos tīkluos ievilināt.

Avots: ME II, 88

I ìezilinât, stechen (von Nesseln): nātres iezilināja Stenden, Wandsen.]

Avots: ME II, 91

II ìezilinât, tr., einbläuen: kre̦klu.] Refl. -tiês, blau werden: cienmātes vaigi nuo dusmām uztraukti iezilinājās Liev.

Avots: ME II, 91

‡ izbailinât, ängstigen Für. I; tracis mežā mani briesmīgi izbailināja Bers.

Avots: EH I, 433

izbalinât, ‡ Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss bleichen (tr.): šuo aude̦klu e̦smu izbalinājusies gan uz sniega, gan sārmā, bet vēl tas dze̦ltāns Jürg. u. a.

Avots: EH I, 433

izbalinât, izbaluôt, tr., ausbleichen: aude̦klus, saules izbalināti mati Niedra. lieci baltus izbaluotus (kre̦klus) BW. 16541.

Kļūdu labojums:
lieci = liksi

Avots: ME I, 715

izcilinât (unter izcilât ), ‡

2) "?": nuo aukstiem drudžiem ... īste̦nu mācību izcilināšu Lange Latv. ārste, 5. 38.

Avots: EH I, 438

izdailinât: lai tās (= meitenes, acc. pl.) izdailinātu, izruotātu Janš. Mežv. ļ. II, 8. (veļu) izbalināt un i. Janš. Apskats 1902, S. 18. Refl. -tiês: Grieča ... izbaltinājās, izdailinājās Janš. Bandavā II, 26.

Avots: EH I, 440

‡ izdalinât (li. išdalìnti "austeilen"), zerteilen (?): (lauku) licis i. un ar stabiņiem nuozīmēt Klēfelda Padoms 1789, S. 60.

Avots: EH I, 441

izdilinât izkapti, eine Sense durch häufigen Gebrauch abnutzen; izd. ruobu Kl., eine Scharte auswetzen.]

Avots: ME I, 728

izdillinât, gehörig schwenken, tänzeln, betanzen: viņš izdillināja kāzenieces Aps. I, 297.

Avots: ME I, 728

‡ izdrumslinât,

1) = izbãrstît (r. викрошить) M. 77: i. putniem maizi Schibbenhof, Smilten;

2) auflockern:
i. zemi Smilten;

3) = ‡ izdrum̃slât (mit ùm ² ) Sessw., (mit um̃ ) Schibbenhof: i. kuoku, kaŗuotes grebjuot;

4) "(Abfälle) herausnehmen, -fegen"
PV.: izdrumslināju pēdējuo drumslatu (sic!); tagad sile tīra!

5) bröckelnd
(tr.) aushöhlen Laidsen, N.-Peb.: ar kaltu mūrī i. caurumu; peles izdrumslinājušas kukulī caurumu. i. kāli Zvirgzdine.

Avots: EH I, 443

izdzilinât ar nâtrēm Dünsb., mit Brennesseln schlagend brennenden Schmerz zur Genüge fühlen, machen.]

Avots: ME I, 732

izgailinât, ab -, ausglühen lassen: krāsni N. - Bartau.

Avots: ME I, 735

‡ izgalinât Frauenb., vertilgen; umbringen: i. visus prūšus.

Avots: EH I, 447

izgalinâtiês, sehr hungrig werden: strādnieki bij jau gan izgalinājušies, kamē̦r atnesa launagu Bers., n. A. XII, 948.

Avots: ME I, 736

‡ izgulinât Dunika, = izguldinât 2: guovis izgulinātas visu rītu.

Avots: EH I, 450

izkalinât, lange hungern lassen: tu jau būsi bē̦rnu izkalinājusi Bers.

Avots: ME I, 747

izkuplinât Nigr., dicht (und prächtig) kleidend "kupls" werden lassen: izk. meitu.] Refl. - tiês, sich herrlich entfalten, entwickeln: spējas ir varējušas īsā laikā apbrīnuojami izkuplināties Vēr. II, 609.

Avots: ME I, 756

‡ izkvēlinât "?": salmu stuobrus krietni izgrauzdē vai izkvēlina Pēt. Av. IV, 131.

Avots: EH I, 460

izmĩlinâtiês, izmĩļuôtie-s, charmieren, liebäugeln, nach Herzenslust liebeln: namā viņi varēja pēc patikas izmīlināties Laps. B. gan laikam tik izbučuoties un izmīlināties ar tuo MWM. VII, 286. tuo tikai grib, kâ izmīļuoties, izēsties mūsu labuma MWM. VII, 894.

Avots: ME I, 773

izmulinât (miegu), den Schlaf stören Sassm.

Avots: ME I, 774

izpilinât, tr., tropfenweise ausgiessen, fliessen lassen: zâles nuo buteles.

Avots: ME I, 780

‡ izskalinât Pernigel, Salis = izskaluôt: i. bļuodu.

Avots: EH I, 479

izskuõlinât, gew. izskuõluôt, tr., ausschulen, ausbilden: izskuolināts par inženieri Vēr. II, 1745. lapsa teica uz cīruli, ka viņa būšuot šās bē̦rnus izskuoluot LP. VI, 283. izskuoluots par advokātu A. XXI, 729.

Avots: ME I, 799

‡ izšulinât NB., = iztrĩt: izšulināts nazis.

Avots: EH I, 487

izsvilinât, fakt. zu izsvilt, aussengen: krūmus, zāli, acis.

Avots: ME I, 809

iztalinât, iztaluôt [C., Arrasch, Bauske], tr., zum Bleichen ausbreiten Bers.: linus. Refl. - tiês, zu Ende bleichen, ausbleichen: dažkārt izklāj nuoplūktus linus uz lauka, kur tie rasā un lietū izmirkst (iztalinās) Plutte. lini iztaluojušies balti. [In dieser Bed. auch iztaluot: aude̦kli, lini iztaluojušies C.]

Avots: ME I, 814

I iztilinât "?": "Ediņa tam iztilināja [= iztilināja III?] zuosis tīri par vē̦de̦ru vien Alm.

Avots: ME I, 818

II iztilinât "izluocīt, modulieren": ar stabulīti skaisti iztilina dziesmiņu Tadaiken.]

Avots: ME I, 818

III iztilinât Wenden (iztilināt Jürg., Bauske) "(ein Kind) auf den Händen zur Genüge schaukeln"; "izlutināt" Drosth.]

Avots: ME I, 818

iztilinât (unter iztilât ): auch Dunika, OB., Rutzau; tuos (matus) ... izbalinājušas un iztilinājušas bē̦das un rūpes Janš. Mežv. ļ. II, 80.

Avots: EH I, 489

iztrallinât,

1) trännernd hervorbringen, zu Ende trällern:
savu jautruo dziesmu R. Sk. II, 54;

2) verjubeln, vergeuden:
savas kapeikas, savu naudu Alm.

Avots: ME I, 819

iztulinât (linus) Lis., Bers., = iztalināt.]

Avots: ME I, 821

‡ II izvilinât "abträufeln" Für. I.

Avots: EH I, 496

izvilinât, izviļinât, tr., (betrügerisch) heraus -, entlocken: jauka pēcpusdiena bija izvilinājusi klajā pilsē̦tas iedzīvuotājus Asp. stabule - muzikas rīks, nuo kuŗa tika izviļinātas vis˙jaukākās skaņas Antrop. II, 108. Refl. - tiês, sich herauslocken: smiekli izviļinās paši nuo sevis R. Sk. II, 60.

Avots: ME I, 828

‡ izzulinât (?) "mit faulen Handen unsauber auswaschen" Dond.: kalpuone izzulina veļu. Vgl. izžulinât.

Avots: EH I, 498

izžulinât: kre̦kls nav lāgā izžulināts; me̦lns ir Erlaa; schlecht (oberflächlich) auswaschen Gold., Lipsthusen, Mar.: veļa nav mazgāta, bet tikai izžulināta.

Avots: EH I, 499

izžulinât, auswaschen, langsam waschen: drēbes Dond.

Avots: ME I, 833

jilinât, tr., mit einem stumpfen Instrumente schneiden: kuo tur jilini? paņem asāku nazi Mar. n. RKr. XV, 116. [Vgl. ģilināt I 2.]

Avots: ME II, 114

kàislinât *, tr., leidenschaftlich erregen: viņa caur mani Jūliju kaislināja Egl.

Avots: ME II, 135

I kalinât, necken, reizen: Pēterītis viņu kâ kalināt kalina, medījumu pace̦ldams gan augstāk, gan ze̦māk Vīt. 40. [Vgl. kalenēt.]

Avots: ME II, 141

II kalinât (kaline"ti " leicht hämmern "), tr.,

1) schmieden lassen L.,
C.;

2) zuobus kalināt, Zähne machen L., [Zähne hecken Manz. Lettus].

Avots: ME II, 141

‡ III kalinât, hungern lassen, durch Hunger schwächen: viņš visu dienu zirgu kalināja pie kruoga Linden in Kurl. vasar kalina vistas, kab netuklē̦tuos Auleja. kuo kalināsi juo? - vajag pabaŗāt ebenda. Zur Bed. vgl. ‡ apkalinât II.

Avots: EH I, 577, 578

‡ IV kalinât, zu erschliessen aus ‡ àizkalinât I.

Avots: EH I, 578

kalinâtiês, glühen: uogles krāsnī vēl kalinās Mar. n. RKr. XV, 117.

Avots: ME II, 141

ķilinât, singen, schlagen (von der Nachtigall): dzirdiet, kâ tā (lakstīgala) ķilina MWM. VI, 808.

Avots: ME II, 380

‡ ķirlinât "?": sienāža ķirlināšana A. Erss Daugava 1928, S. 556.

Avots: EH I, 704

‡ klinâtiês "?": viņai vie˙nādi vien bija tâ (tanzend) jāklinājas pa danču riņķi Dünsb. Jocīgas pas. un stāst. 54.

Avots: EH I, 618

‡ krēslinât, dämmerig werden lassen (?): gaisu k. Dünsb. Divp. gul. jumpr. 24.

Avots: EH I, 651

kulinât [vgl. li. kulinė̕ti "vielfach ein wenig hart schlagen"] Mar. n. RKr. XV, 121, kuļinât, tr., freqn. zu kul̃t, wiederholt schlagen, klopfen, schütteln, mischen, quirlen, wedeln, [schnell bewegen Fest.]: nevērīgi kājas kuļinādama, viņa sāka atlaist matus vaļā RA. vistiņa pāri reizes kuļināja ar kŗeisuo spārnu Purap. kulināt uolas, sviestu Mar. viņš lūgdamies kulināja asti MWM. VII, 694. Refl. -tiês, sick bewegen: re̦snais vē̦de̦rs tâ kulinājās, ka man uznāk bailes Druva I, 1079. [kuo tu kāju kuļini Fest.]

Avots: ME II, 306

‡ kūlinât(ir̃s), zu erschliessen aus àizkūle̦nât (unter àizkùleņuôt) und uzkūlinâtiês.

Avots: EH I, 683

‡ kūlinât(ir̃s), zu erschliessen aus àizkūle̦nât (unter àizkùleņuôt) und uzkūlinâtiês.

Avots: EH I, 683

kuplinât, tr., häufen, Fülle verleihen, schmücken, bereichern: Prātnieks stāstīja, savu stāstu kuplinādams paša pielikumiem Kaudz. M. valuodu kuplināt, die Sprache bereichern Kronw.

Avots: ME II, 318

‡ kur̃linât, zu erschliessen aus apkur̃linât.

Avots: EH I, 678

kvèlinât: mit ê Auleja ("stark erhitzen"); kam tas manu augumiņu kâ uoglīti kvēlināja (Var.: gailināja )? Tdz. 40323. Zur Bed. vgl. auch nùokvēlinât I.

Avots: EH I, 690

kvèlinât, tr., fakt. zu kvèlêt, glühen machen, anfachen, entflammen, brennenden Schmerz verursachen: vēl viena lieta kvēlināja viņas skaudību Aps. svešas ilgas krūtīs griežas, sirdi man kvēlina Rainis.

Avots: ME II, 354

‡ kvellinât, zu erschliessen aus nùokvellinât.

Avots: EH I, 689

lalinât: "246" ME. II, 417 durch "246,1" zu ersetzen.

Avots: EH I, 717

lalinât, lālinât, lal̃linât C., lallen, jodeln: bē̦rns sāka lallināt pirmuos vārdus Apsk. viņš šuo tuo lallināja savā bē̦rna valuodā MWM. VII, 646. kur es guovis lallināju, tur tu zirgus košināji BW. 21988, 12. es lālinu ciema ganus 246. lalliniet (Var.: lālinājiet), citi gani, man pazuda raibaaaaļiņa 747. Vgl. li. lalúoti "lallen".

Avots: ME II, 417

lālinât: lallen, sumrnen (mit ã ) Frauenb., Schwitten, Serbig., Zögenhof.

Avots: EH I, 727

lālinât, s. lalinât; [aus estn. lālma "singen"? doch vgl. auch r. лáла "Schwätzer".]

Avots: ME II, 438

lelinât, lēlinât, lel̃linât, singen, jodeln, das Vieh zusammenruhen: viņš sāka luopus kuopā lelināt Kand. ganu meitas vai nu lelināja luopus, vai gavilēja un dziedāja Lautb. kur es zirgus dzirdināju, tur tu guovis lēlinaji BW. 21988, 1. lellināt, ciema meitas! man pazuda raibaliņa BW. 747. lellināt = gaŗi vilkti dziedāt, sevišķi ganuos; arī guovis lellina, labina uz mājām Blieden. n. Etn. II, 177.

Avots: ME II, 449

lēlinât, s. lelinât.

Avots: ME II, 459

I lel̃linât, springen, hüpfen machen, hätscheln: bē̦rnu BW. 1, S. 329. Zu lelle.

Avots: ME II, 449

II lel̃linât, s. lelinât.

Avots: ME II, 449

I liẽlinât,

tr., grossmachen, rühmen:
sen tuo lielu lielināja BW. 16770, 1. ciema puiši (mani) lielināja 10229.

Avots: ME II, 498

II lielinât U., = lālinât].

Avots: ME II, 498

linât: viņš linā apkārt ("staigā, klejuo") un meklē darba Linden in Kurl.

Avots: EH I, 742

linât, s. linuôt.

Avots: ME II, 471

lināte Üxkül, = linaita.]

Avots: ME II, 471

lulinât, ‡

3) spielen
(auf einer stabule): uz stābules l. kādu dziesmu (aus einem Manuskript).

Avots: EH I, 761

lulinât,

[1) = lutinât Wessen;

2) lullen (in den Schlaf)]:
lulināt saldā miegā Vīt. 79. (Aus dem Deutschen?]

Avots: ME II, 512

‡ lūlinât "?": maigi lūlina ... vējš A. Eglītis Daugava 1936, S. 129.

Avots: EH I, 764

lul̃linât, auf den Händen beruhigend einschläfern Ruj., Lautb., Bauske.]

Avots: ME II, 512

‡ II malinât, zu erschliessen aus nùomalinât I.

Avots: EH I, 781

malinât,

1) kaus. u. freqn. zu mal̃t, = mal̃dinât: sveši ļaudis man[u] māsiņu pagrabā malināja BW. 22550, Biel. I, 425;

2) wiederholt drehen
Wid. Vgl. malt 2.

Avots: ME II, 558

‡ melinât Seyershof, durch Lügen täuschen, irre führen (maldināt).

Avots: EH I, 798

‡ miẽlinât A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 93, AP., Seyershaf, = miẽluôt 1.

Avots: EH I, 825

miglinât, ‡

2) fein regnen
Ramkau: liet[u]s migle̦na.

Avots: EH I, 812

miglinât, fakt. zu migluôt, Nebel aufsteigen lassen: tā lāmiņa ze̦lta miglu miglināja BW. 34714.]

Avots: ME II, 624

‡ milinât "?" : kas bāriņus milinā, ka ne tē̦vs, māmuline? Tdz. 36954.

Avots: EH I, 813

mĩlinât,

1) liebkosen, lieb halten:
es gribu tevi apskaut, mīlināt Asp. VII, 26. [aiz kuo mani ciema puiši tikai mīļi mīlināja? BW. 34423.] sieva apkuopa un mīlināja savu māti LP. VII, 514;

2) lieb machen
U. Refl. - tiês, liebevoll um einen herum sein, sich bei jem. einzuschmeicheln suchen, sich mit jem. od. etwas abgeben: Sprw. mīlinās kâ mazi kaķē̦ni. tautu dē̦ls, kuo tik mīļi mīļinies? BW. 9605. Liena mīlinājās ar bērniņu Kaudz. M. viņš tagad sē̦dē̦tu pie krāsns un mīlinātuos ar uguntiņu Kļav. - Subst. mĩlinâšana, das Liebkosen; mĩlinâšanâs, das gegenseitige Liebkosen, Schmeicheln: ak kādi nu prieki, kampšanās un mīlināšanās! JK. III, 77; mĩlinãjums, die Liebkosung: mīlinājumu vajadzība Zalktis I, 150.

Avots: ME II, 644, 645

I milinâtiês [?] "badināties, skuopuļuoties": šuoziem tik daudz tā darba, ka ne ēšanu nevar pagatavuot; te jau es tikai tâ milinājuos kâ mēŗa kažuoks Katzd. [Verschrieben für mitināties?]

Avots: ME II, 626

II milinâtiês (?),

1) "sich reiben
(berzēties)": dzirnavās milins milinās;

2) (übertragen) "zanken":
cilvē̦ks milinās Welonen, Dricē̦ni, Malta.]

Avots: ME II, 626

mulinât: zur Bed. vgl. auch izmulinât.

Avots: EH I, 831

mulinât, täuschen: viņš mani mulina, lai es pē̦rku sliktu drēbi Dond. [Zu slav. myliti "verwirren, täuschen"?]

Avots: ME II, 664

‡ nùoalinât, sich verirren machen (perfektiv): šķesteris ... mācītāju alinājis, ... kāmē̦[r] pēdīgi pa˙visam nuoalinājis Pas. XII, 471 (aus Neu-Bilskenshof).

Avots: EH II, 30

nùobalinât, tr., abbleichen: aude̦klu.

Avots: ME II, 759

nùobālinât "(ohne Absicht) verschiessen (bleichen) lassen": n. drēbes Bauske.]

Avots: ME II, 760

nùodilinât [li. nudìlinti], fakt. zu nùodìlt, abschleifen, abnutzen, abreiben: nazi, drēbes.

Avots: ME II, 775

nùogal̃inât,

1): "vecis visus zvē̦rus" ME. II, 783 zu verbessern in "vecis ... visus šuos (= zvē̦rus)"; ‡

2) "nùovilcinât": viņi mani visu nedēļu nuogalināja, ka duošuot darbu, bet pēdīgi ne˙kā nedeva Seyershof.

Avots: EH II, 45

nùogalinât, nùogaluôt, tr., jemand ein Ende bereiten, töten, vernichten: ir liels pulks, kuo viņa nuogalinājuse Spr. Sal. VII, 26. tuo viņš nuogalināja ar zuobinu LP. VI, 461. vecis visus zvē̦rus bij nuogaluojis LP. VI, 266. Refl. - tiês,

1) sich das Leben nehmen, Selbstmord begehen
Kand.;

[2) nùogalinâtiês U., ohne Hoffnung krank liegen].

Avots: ME II, 783

nùoģilinât, mühsam mit einem stumpfen Messer abschnieden Alswig.]

Avots: ME II, 790

‡ nuogulinât Dunika, = nùogùldinât: n. bē̦rnu, guovis.

Avots: EH II, 48

‡ nùokalinât Auleja, Futter (Speise) vorenthaltend physisch herunterkommen machen: n. vistu.

Avots: EH II, 51

nùokvēlinât,

2): nuokvēlinātiem akmeņiem Janš. Mežv. ļ. II, 45.

Avots: EH II, 58

nùokvēlinât,

1) abbrühen:
luopu iekšas Bauske;

2) glühen machen:
n. dzelzi karstu Widdrisch, Ruj.]

Avots: ME II, 805

nùokvellinât N., - Peb., = nùokvēlinât

2.]

Avots: ME II, 805

I nùomalinât "abrunden, eben machen" Bauske; "bekanten": n. dēli Bers.]

Avots: ME II, 816

II nùomalinât "mahlend abglätten": n. dzirnu akmeni Warkl.]

Avots: ME II, 816

‡ nùomĩlinât, = nùomĩļuôt (?): viņa tuo nevarēja n. vien Janš. Dzimtene III ² , 59. Refl. -tiês,

1) zur Genüge seine Augen an einer geliebten Person od. schönen Sache werden
Vank.: n. ap ruotas lietām. viņš acīs tik skatās un n. vien nevar;

2) n. ap kuo, zur Genüge jem. liebkosen (?):
n. ap kaķi Vank.

Avots: EH II, 69

‡ nuopalinât Frauenb. "(Kleider) ausziehen". Refl. -tiês Frauenh. "sich auskleiden".

Avots: EH II, 73

nùopilinât, fakt., abtröpfeln lassen, begiessen: bē̦rns ē̦duot nuopilina krūtis.

Avots: ME II, 828

nùoskalinât,

1) abspülen lassen:
n. drēbes Bers.;

2) abspülen:
lietus nuoskalināja dubļus Widdrisch.)

Avots: ME II, 847

nùosmailinât, nùosmailuôt, tr., 1) abspitzen: gals tam nuosmailināts Druva II, 1155;

2) fein regnen:
nuomarguojis un nuosmailuojis smalks lietutiņš MWM. VI, 569.

Avots: ME II, 854

nùošmulinât, besabbeln: tikkuo pašūtās drēbes jau nuošmulinātas Sassm.

Avots: ME II, 870

‡ nuošulinât NB. "nuotrīt": n. nazi.

Avots: EH II, 98

nùosvilinât: n. (abbrennen) riju Dunika.

Avots: EH II, 94

nùosvilinât [li. nusvìlinti], tr., absengen: cūkai sarus. (Refl. -tiês, sich absengen: kaķis nuosvilinājies pie uguns.]

Avots: ME II, 864

nùotrel̃linât, s. nùotral̃lât.

Avots: ME II, 877

‡ nùotrillinât Sessw., = nùotrikuôt: nuotrillinājis gan savu māju!

Avots: EH II, 101

nùotrulinât, tr., stumpf machen, abstumpfen: cirvi, nazi, jūtas. skaitļi cilvē̦ku gan˙drīz nuotrulina. Refl. -tiês, stumpf, abgestumpft werden.

Avots: ME II, 877

nùovilinât Lis., Kl., Salis, Widdrisch, Pas. III, 79 aus Ruj., weg-, hin-, herablocken.]

Avots: ME II, 886

‡ nùozālinât, vergiften: gribējis ar šituo (= zaļganuo nuoskapstuojumu) n. ... brigadieri Vanagu ligzda 264.

Avots: EH II, 108

nùozilinât, ‡ Refl. -tiês, sich blau abfärben: galvas auti skaisti nuozilinājušies Vanagu ligzda 24.

Avots: EH II, 109

nùozilinât,

1) blau abfärben;

2) nuozilināt kam muguru, jemand braun und blau schlagen;

3) es nātrēs nuozilināju ruokas, ich habe mir die Hände an den Nesseln verbrannt.

Avots: ME II, 890

nùožulinât,

2): nuožulināts (= nuoņurdzīts) kaķē̦ns Schibbenhof.

Avots: EH II, 111

nùožulinât,

1) [nùožulît Salis, Widdrtsch, Wolmarshof, C., Selg., Nigr.], tr., mit stumpfem Messer abschneiden:
es tautu kuniņu nuožu lināju, ich habe den Behälter des Mahlstockes abgeschnitten BW. 25597; [2) "samaidzît; beschmutzen": kakē̦ns spêlējuoties peli pa˙visam nuožulina Alswig.]

Avots: ME II, 894

pabalinât, ein wenig bleichen (tr.): p. aude̦klu Bauske.]

Avots: ME III, 6

pacilinât, wiederholt ein wenig heben: p. ruokas Nigr., ve̦lē̦nas Bauske.]

Avots: ME III, 12

‡ pagalinât, verlieren: nepagalini, pa āru staigādama, dzintara sakti! Janš. Bandavā I, 77 (ähnlich Līgava I, 358).

Avots: EH II, 132

pagalinâtiês Dond. "paniekuoties".]

Avots: ME III, 27

pakuplinât, tr., bereichern: rakstnīecību Vēr. II, 1260.

Avots: ME III, 51

paliẽlinât, tr., vergrössern, übertreiben: palielināmā glāze, das Vergrösserungsglas. tuo viņš iekaisumā palielināja A. XVII, 493.

Avots: ME III, 62

‡ palinât, zu erschliessen aus ‡ nùopalinât.

Avots: EH II, 151

‡ pãlinât Hasenp. "= ‡ pātinât".

Avots: EH II, 195

‡ pamiẽlinât AP., = pamiẽluôt 1: p. ciemiņu ar ābuoliem Seyershof.

Avots: EH II, 157

pamĩlinât, Refl. -tiês: sieviete ... lūdz ... zē̦nu ar viņu p. Pas. XIV, 155; eine Weile sein Herz an etwas erfreuen: p. ar jauniem zābakiem Oknist.

Avots: EH II, 157

pamĩlinât, tr., ein wenig liebkosen, laben, weiden: paņēma atkal kārtis un pamīlināja acis ap sarkanuo dūzi A. XIII, 462. Refl. -tiês, ein wenig charmieren, sich liebenswürdig machen.

Avots: ME III, 72

papilinât, ein wenig pilinât (intr. und tr.): papilini vel kādus pilienus! lietus tikai drusku papilināja.]

Avots: ME III, 81

pãrdilinât, ‡ Refl. -tiês Vank., = pãrdilt: ratam gar galdu beržuoties, tas pārdilinãjies.

Avots: EH II, 198

pãrdilinât, mühsam durchfeilen: ar neasu vīli pārdilināt drāti].

Avots: ME III, 153

‡ pārkvēlinât "?": ja pārgrauzdējam jeb pārkvēlinām kartupeli Pēt. Av. IV, 132.

Avots: EH II, 204

‡ pãruoglinât M. 384, = pãrùogļuôt.

Avots: EH II, 215

pãrpilinât,

2): pārpile̦nās, tad atkal vairāk nelīs Ramkau.

Avots: EH II, 207

pãrpilinât,

1) hinübertröpfeln
(trans.): p. zâles nuo viena trauka uotrā;

2) eine Weile leicht regnen und dann aufhören:
lietus jau pārpilinājis.]

Avots: ME III, 170

‡ pãrskalinât Salis, = pãrskaluôt 3 (?): p. (scil.: kubuliņus) jau vari, - kādu šļaksti ūdens uzmest Vanagu ligzda 130. dabūjam mugurā pārskalinātu kre̦klu 132.

Avots: EH II, 210

pãrsmailinât, von neuem anspitzen; spalvu Druva III, 592.

Avots: ME III, 176

pãrsvilinât, tr., noch einmal sengen: cūku; beim Röden nachhelfen, wo leere Stellen geblieben U.

Avots: ME III, 180

pãrtalinât, tr., zu lange bleichen lassen, über Massen bleichen ūnd dadurch verderben (Flachs) Jürg.]

Avots: ME III, 182

‡ pãrtilinât Dunika, zu lange tilinât: pārtilināti lini nav izturīgi.

Avots: EH II, 214

pā̀rvilinât, nach Hause locken (perfektiv).]

Avots: ME III, 187

pãrvilinât, herüberlocken.]

Avots: ME III, 187

pãržulinât "eilig und ungenügend (oberflächlich) waschen": p. veļu Alswig.]

Avots: ME III, 190

paskalinât, ein wenig spülen: p. trauku, muti.]

Avots: ME III, 99

pasvilinât (li. pasvìlinti),

1) ein wenig, eine Weile sengen:
p. kūlu, krūmus;

2) ein wenig, eine Weile ärgern:
krietni uotru pasvilināt Bauske.]

Avots: ME III, 111

patalinât, = patilinât: p. linus C., Bauske, aude̦klu N.-Peb.]

Avots: ME III, 118

I patilinât, eine Weile ausgebreitet bleichen lassen: p. linus PS., Lis.]

Avots: ME III, 122

II patilinât, ein wenig verzärteln (palutināt): p. bē̦rnu Golg., N.-Peb.]

Avots: ME III, 122

III patilinât svilpi, die Rinde klopfend (bis sie abgezogen werden kann), eine Pfeife (zum Pfeifen) anfertigen Wandsen.]

Avots: ME III, 122

‡ patillinât,

1) ein wenig singen
Kalz. n. Fil. mat. 28: patillini, lai es ar iemācuos!

2) eine Weile (ein Kind) auf den Knien schaukeln
Kalz. n. Fil. mat. 28, Druw.

Avots: EH II, 182

patulinât Lis., = patilinât I.]

Avots: ME III, 125

pavẽlinât (li. pavė̃linti, verspäten (tr.): vē̦la ziema pavēlina gājputnu atgriešanuos Celm.

Avots: ME III, 136

pavieglinât, ‡ Refl. -tiês, pavieglinêtiês, sich erleichtern (?): es duomāju tautiņās paza-viegli-vieglināt (Var.: paza-vieglu-vieglinēties) Tdz. 48855 (ähnlich 46448).

Avots: EH II, 191

I pavilinât, ein wenig od. eine Weile locken; verlocken C., Bers., Dond.

Avots: ME III, 137

II pavilinât, ein wenig od. eine Weile hin und her wätzen: p. baļķi Warkl.

Avots: ME III, 137

‡ pavīslinât, ein wenig nieseln Dond.: tikai drusku pavīslināja.

Avots: EH II, 191

‡ pažulinât(iês), ein wenig mit einem stumpfen Messer schneiden Dond.

Avots: EH II, 194

pelinât, schimmeln machen: (vaiņadziņu) nerūsini, nepelini! BW. 24642.

Avots: ME III, 197

pìečalinât, = piečaluôt: parupja balss visu zãli piečalināja Apskats 1903, 448.

Avots: ME III, 242

‡ pìedilinât, stumpf machen Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 247

‡ pìegalinât "?": priesteŗiem bija uzvȩ̄lȩ̄ts... trūkstuošas dienas jeb mēnešus derīgā laikā p. Pēt. Av. I, 85.

Avots: EH II, 250

pìekulinât, dazu schütteln und quirlen: p. zirgam miltus pie ūdens silē Bauske.

Avots: ME III, 261

pìemĩlinât,

1) herbeischmeicheln, heranlocken:
tē̦vs zināja mani tâ piemīlināt, ka es viņam visu izteicu Etn. IV, 163;

2) lieb haben:
viņš man piemīlina Für. I unter mīl. Refl. -tiês, sich anschmeicheln: gubernātuora mīlulim piemīlināties Turg. Muižn. per.15.

Avots: ME III, 274

pìepilinât,

1) dazu-, hinzuträufeln:
piepilināt dažus pilienus Stari I, 45;

2) träufelnd benetzen:
p. grīdu.

Avots: ME III, 279

‡ II pieskalinât Frauenb., mit Spänen (skali) vollstreuen: p. visu kluonu.

Avots: EH II, 271

pìeskalinât Dond., Widdrisch, = pieskaluôt.

Avots: ME III, 290

pìesvilinât, fakt. zu pìesvilt, anbrennen lassen (von Speisen).

Avots: ME III, 299

pìetalinât N.-Peb., = pìetilinât 1.

Avots: ME III, 302

pìetilinât,

1) (den Flachs) zur Genüge ausgebreitet bleichen lassen:
kuo nu vairs pietilināsi linus? jāje̦m tik kuopā! Behnen;

2) (ein Kind) zur Genüge dämmeln
(ucinât): tuo bē̦rnu nevar pietilināt vien Widdrisch.

Avots: ME III, 304

‡ pìetillinât Kalz. n. Fil. mat. 29, behutsam (etwas Schweres od. Zerbrechliches) hinzubringen, -wälzen: pietillini viņu tuvāk!

Avots: EH II, 276

pìetulinât Golg., pietuļinat Warkl., = pietilinât 1.

Avots: ME III, 306

pìevilinât, ‡

2) "(jem.) in den April schicken"
P. Allunan.

Avots: EH II, 279

pìevilinât Wid., = pieviļinât, anlocken: ar tārpiem viņš pievilina zivis J. R. III, 16.

Avots: ME III, 310

pilinât, tröpfein (trans.).

Avots: ME III, 215

pulinât, (ein Boot) mit einem Ruder vorwärts treiben Adiamünde.

Avots: ME III, 407

‡ pũlinât Frauenb., = pũlêt 1.

Avots: EH II, 341

‡ sabàilinât ² Liepna, = sabaîļuôt.

Avots: EH II, 395

sabalinât, ‡

3) bleichend (tr.) ganz hell werden machen:
sabalināsim ar laiku gluži baltus AP.

Avots: EH II, 395

sabalinât,

1) eine gewisse Zeit hindurch bleichen
(tr.): s. aude̦klu ve̦se̦lu mēnesi;

2) bleichend verwittern lassen:
balināja, balināja aude̦klu, kamē̦r sabalināja C.

Avots: ME III, 591

sabrãlinât, ‡ Refl. -tiês Diet., = sabrãļuôtiês.

Avots: EH II, 397

sabrãlinât, s. sabrãļuôt.

Avots: ME III, 597

sacilinât Gr.-Buschhof, = saslavêt.

Avots: ME III, 602

sacĩlinât "eitel, stolz, hoffärtig machen" MSil.

Avots: ME III, 603

sadilinât, sadildinât, tr., (durch ständigen Gebrauch vollständig) abnutzen, stumpf machen.

Avots: ME III, 610

sadrum̃slinât, sadrum̃slāt Dond., sadrum̃stalât, sadrum̃staluôt, tr., zerbrockeln, zerkleinern: bē̦rni sadrumslina cāļiem maizi Sassm. sadrumstalāt zemes gabalus MWM. X, 330. Refl. -tiês, zerbrockeln (intr.): garuoza sadrumstaluojas pulka gabaluos MWM. X, 94.

Avots: ME III, 613, 614

sadul̃linât, betäuben: s. bites Ruj.

Avots: ME III, 616

sadzilinât, mit Nesseln versengen: s. ruokas ar nātrēm Dond.

Avots: ME III, 620

saģilinât, tr., zerstechen, versengen (mit Nesseln). Refl. -tiês, sich (mit Nesseln) zerstechen, versengen: ādas sapampumi, . . kas izceļas ar nātrēm saģilinuoties Konv. ² 1391.

Avots: ME III, 634

‡ sagulinât, sich (zusammen) hinlegen lassen: s. guovis Dunika.

Avots: EH II, 411

sakàislinât, tr., leidenschaftlich erregen.

Avots: ME III, 643

sakalinât Nigr., Jürg., = sakaldinât 2.

Avots: ME III, 643

sakulinât, in Wasser einrühren: s. zirgiem miltus Lis., Bers., Gr. -Buschhof.

Avots: ME III, 658

sakvèlinât, tr., glühen machen, anfachen, entflammen (perfektiv): elektrības... liesma izceļas caur sakvēlinātām vielas daļiņām Druva II, 104.

Avots: ME III, 661

salelinât Lautb., = sale̦luôt 1.

Avots: ME III, 670

salellinât,

1) auch sale̦lluot, salē̦luôt, tr., Hirtenlieder singend (zusammen)rufen: guovis, vēršus salē̦luoju (Var.: sale̦lluoju, salellinu), ganu meitas nevarēju BW. 746;

2) auch saleļ̃ļuôt, (ein Kind) viel auf den Armen tragen und schaukeln
N. -Peb.: s. bē̦rnu.

Avots: ME III, 670

saliẽlinât, vergrössern, übertreiben, aufbauschen: brīnum salielinātas ziņas par Stērģenieka... nuope̦lniem Jaunie mērn. laiki IV, 112.

Avots: ME III, 674

I salinât,

1) = saldināt II, kälten, erkälten, kalt werden lassen U.;

2) "= mērdēt" Zeezern.

Avots: ME III, 672

II salinât: auch Ramkau (= "dzisināt mīklu saldskābai maizei, turuot tuo pēc iejaukuma stundas 6 neapjauktu"), Orellen, Salis ("nuoplaucēt miltus karstā ūdenī un kult, lai maizes iejavam ruodas saldskāba garša"); s. iesalu Auleja, Kaltenbr.

Avots: EH II, 425

II salinât (li. salinti "iesalu taisīt"), tr., brühend süss machen: maizi, iejavu skābai putrai Stelp. salināta putra Konv. ² 3346, ein Brei aus gebeuteltem Roggenmehl und Wasser, den man vor der endgültigen Zubereitung im heissen Ofen hält, um einen süsslichen Geschmack zu erzielen Neu - Bergfried, Ruhental n. Etn. I, 17. salda man maizīte kâ kaimiņa me̦dutiņš! kaimiņš me̦du tecināja, es maizīti salināju (kaimiņš gāja bišu lauzt, es putriņu salināt) BW. 2956, 1.

Avots: ME III, 672

samalinât, (viel) mahlen lassen: s. visus rudzus Gr. -Buschhof.

Avots: ME III, 680

sapelinât: sapelināju zirņus, nevarē̦dams tuos ne˙kur izžāvēt Seyershof.

Avots: EH II, 435

sapelinât, tr., fakt., verschimmeln lassen, machen Spr.

Avots: ME III, 698

sapilinât,

1) zusammentröpfeln
(trans.): s. dažādas zâles karuotē;

2) eine gewisse Zeit hindurch tröpfeln
(intr.): lietus sapilināja visu vakaru Jürg.

Avots: ME III, 699

sasàlinât, übermässig versalzen Arrasch, Schwanb.

Avots: ME III, 727

saskalinât: auch A.-Schwanb.

Avots: EH II, 447

saskalinât, durchschütteln (eine Flüssigkeit): s. šķidrumu.

Avots: ME III, 731

saskuõlinât C., = saskuõluôt 1.

Avots: ME III, 735

‡ sašmulinât Nötk., = sašmulêt.

Avots: EH II, 454

sasulinât,

1) (Milch) gerinnen machen:
s. pienu Nigr.;

2) "= saskalināt": s. rūgušpienu Widdrisch;

3) "= pãrraudzêt": s. pienu Bauske, N: Bergfried;

4) (Kohl) drücken und stampfen, bis der Saft herauskommt:
s. kāpuostus Arrasch.

Avots: ME III, 751

sasvilinât, tr., versengen.

Avots: ME III, 753

satalinât, eine gewisse Zeit hindurch ausgebreitet liegen und bleichen (intr.) lassen Jūrg., Arrasch.

Avots: ME III, 760

satilinât,

1) = satalinât Lis.;

2) die Rinde von Stöckchen klopfend (bis sich die Rinde abstreifen lässt), aus der Rinde Pfeifen herstellen:
s. daudz svilpju Wandsen.

Avots: ME III, 763

satil̃linât, eine Zeitlang lullen: s. bē̦rnu ilgu laiku uz ruokām Jürg.

Avots: ME III, 763

satulinât Lis., = satalinât.

Avots: ME III, 767

savilinât, ‡ Refl. -tiês "sich (beim Sprechen) verhaspeln" (aus einer Handschrift): vārdi savilinājās.

Avots: EH II, 466

savilinât, saviļinât, tr., zusammenrollen, zusammenkneten; zwischen den Fingern zerrollen, zerkneten Mag. XIII, 2, 63: gluomas tik dzidri dze̦ltē̦nas, kâ būtu savilinātas nuo sabiezējuša liepu me̦dus Janš. Bandavā I, 226. ar siekalu palīdzību mēle saviļina barību Alksn. Bar. 24. saviļināt pikās Etn. II, 136. es tādu Indriķi uzmūrē̦tu: nuo mālu pickiņas saviļinātu BW. 20161, 2.

Avots: ME III, 787

sazelināt N. - Bartau, = sazeldinât.

Avots: ME III, 795

saželinât "besudeln, beflecken" Nigr.

Avots: ME III, 799

sažẽlinât Lindenhof, Nötk., Druw., Selsau u. a., Dr., Mitleid empfinden machen: s. uotram sirdi Latvis; "sasāpināt" Bers.; "verbittern; weinen machen" Kalwen.

Avots: ME III, 799

I sazilinât Lautb., = sadzilinât, sazelt II. Refl. -tiês, unversehens von Nesseln zerstochen werden: es nātrās sazilinājuos Valgale.

Avots: ME III, 796

II sazilināt, saziluôt Laud., tr., blau machen, färben.

Avots: ME III, 796

sažulinât,

1): "sakuožļāt, bet nenuorīt" Rutzau; "pa pirkstiem savārtīt; neveikli izmazgāt" Mar.; ‡

2) "savārīt daudz ē̦damā" Kalz. n. Fil. mat. 30. ‡ Refl. -tiês Kalz. n. Fil. mat. 30 "ilgi kuo vārīt vai ap kuo nuodarbuoties": s. visu dienu ar putras vārīšanu.

Avots: EH II, 469

sažulinât, versudeln N.- Sessau n. U., Schwanb.

Avots: ME III, 800

sazvilinât, Schläge verabfolgen: s. pa muguru Dond.

Avots: ME III, 798

‡ selinât,

1) "mehten"
Salis n. FBR. XV, 58;

2) "gewöhnen" (?):
man tie te sivē̦ni jāradina par sevi (in einem separaten Verschlag) Seyershof. Refl. -tiês "sich mehren" Salis n. FBR. XV, 58.

Avots: EH II, 476

skalinât: auch Salis, Seyershof; "šļakstināt" Seyershof: ar dunkuru skalina ūdeni, lai zivis muostas.

Avots: EH II, 499

skalinât U., Karls., tr., freqn. zu skaluôt, spülen: viļņi kre̦klus skalināja BW. 7536, 3 var.

Avots: ME III, 869

šķilinât, ‡

3) "šķilas taisīt; likt šķilt" PV.: š. uozuola zīles. vista sāk jau cāļus nuo uolām š.

Avots: EH II, 635

šķilinât,

1) "?": smagi pūta sila priede, dzirdēj[a] mani šķilinām. neplūt smagi, sila priede, neb[a] es tevi malkai cirtu! BW. 708, 1 var. und 6;

2) (nicht abgehauenen) Kiefern harzige Späne abspalten
Stenden.

Avots: ME IV, 39

skuõlinât: auch Orellen, Pussen, Salis, Seyershof.

Avots: EH II, 518

skuõlinât, s. skuõluôt.

Avots: ME III, 909

skrul̃linât, skrulinât, tr., kräuseln, aufdrehen, aufwirbeln Bauske: ar.. . ruoku skrulinādams savas mazās ūsiņas MWM. VIII, 211. viesulis skrullina smiltis gaisuos Dünsb. Refl. -tiês, sich in die Runde drehen Ahs.: meitenes, saķē̦rušās ruokās, skrullinājās apkārt.

Avots: ME III, 899

smailinât (li. smaĩlinti dass.), spitz machen, zuspitzen: meklēja zuosu spalvas, smailināja tās Druva III, 858.

Avots: ME III, 950

‡ smeilinât, zu erschliessen aus uzsmeilinât.

Avots: EH II, 535

‡ smiêklinât ² Dunika, lachen machen: s. meitas.

Avots: EH II, 539

smulinât U., sabbeln, (be)sudeln Spr.: es nedevu smurguļam savas mutes smulināt BW. 9656 var. Refl. -tiês, sich (be)sudeln Spr.

Avots: ME III, 969

šmulinât,

l) s. šmulêt;

2) "viļāt" Durben.

Avots: ME IV, 86

‡ sūkalinât, zu erschliessen aus ‡ nùosūkalinât (unter ‡ nùosũkalât).

Avots: EH II, 607

sulinât,

1) die Milch von den Molken befreien
U.: kādi tur pieni: rūguši, sulināti, kupināti Janš. Dzimtene V, 114. saimniece sulina biezpienu N.-Wohlfahrt;

2) fliessen machen:
skrieš[u] kaimiņu guovu slaukt, zilu sulu sule̦nāt BW. 29207; in Adsel bedeute zilu sulu sulināt - schlecht und kärglich beköstigen.

Avots: ME III, 1119

sûlinât ² Bauske, beständig weinen machen: es... meitu māti kâ pīre̦gu sūlināju BW. 18292 var.

Avots: ME III, 1132

šulinât,

2): auch OB.; ‡

3) "mit stumpfem Messer schneiden"
(?) Domopol.

Avots: EH II, 657

šulinât,

1) bewegen, schütteln:
ja pupas ce̦puot sakrata, tad saka, ka pupas šulina N.-Bartau;

2) schärfen, schleifen:
nazi N.- Bartau. Vgl. žulinât.

Avots: ME IV, 106

švèilinât ² Hirschenhof,

1) = svilinât, sengen (Borsten);

2) heizen (den Ofen).

Avots: ME IV, 115

svilinât,

1): "LP. II, 83" ME. III, 1158 zu streichen. ‡ Refl. -tiês, sich
(acc.) sengen: dvēselīte vidū gaisa ... ar salmiem svilinās Tdz. 59251.

Avots: EH II, 618

svilinât (li. svìlinti),

1) sengen, versengen (auch vom Brennen der Nesseln
U.): skrējis ar uguns pagali pakāļ un... svilinjis krauklim spārnus LP. IV, 141. es avinu svilināju BW. 11587, Saikava. svilinātu labību Glück II Sam. 17, 28. saule dedzināja, svilināja MWM. VII, 745. karstums svilina LP. II, 83. viņš... zemi svilina dienasvidus bulā Hiob 37, 17. aukstais vējš svilinādams ķeras klāt Aps. IV, 91. seju svilina ziemelis Vēr. II, 138. svilinuošās sāpes 809;

2) kâ svilums svilināt, svilina, von einem heftigen, jähzornigen Menschen gesagt
Lubn.

Avots: ME III, 1158

I talinât, (ausgebreitet) bleichen (intr.) lassen (Flachs oder Leinwand) Plutte Katal. 32: t. aude̦klu Erlaa, Peb., Schujen. linus talina divi nedēļas AP., C., Jürg., Lub., Meselau, Nötk. Zu tale.

Avots: ME IV, 127

II talinât "allzu viel sprechen" Grünw.: kuo nu talini vienā talināšanā! Vgl. li. talãžius "Schwätzer".

Avots: ME IV, 127

tâlinât (li. tólinti) Bers., C., Nötk., Warkl., tālinât U., tāļinât, weit entfernen U.; sagen von jem., dass er fern sei: tālu tautas tālināja (Var.: tāļināja 26476, 1 var.) manus . . . brāleliņus BW. 26475.

Avots: ME IV, 145

telinât: "tilinât" ME. IV, 160 zu ersetzen durch "tilinât I".

Avots: EH II, 675

telinât U., = tilinât.

Avots: ME IV, 160

I tilinât,

1): auch Bartau, Seyershof. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 740.

Avots: EH II, 681

I tilinât,

1) fakt. zu tilêt I, (zum Bleichen) ausbreiten
U., Bielenstein Holzb. 520, 715, Auermünde, Dond., Druw., Dunika, Kurs., Kürbis, Nigr., Smilt.: izklāj linus balināt (tilināt) LP. VII, 1156. linus vajaga tilināt, tad šķiedra atle̦c nuo kauliem Dond. aude̦klus saulē tilina (= balina) N.-Bartau. vējš matiņus tilinās, saule kaulus balinās VL. ka varēju (sc.: kaulus) pavasari gar purvmalu tilināt (Var.: balināt) BW. 19267 var.;

2) freqn. zu tilêt I, ausgebreitet liegen (von Heu, Flachs)
U., Bielenstein Holzb. 715;

3) "?": viņš tilina L. (wenn einer zu viel Nasses genossen und sich dariri hirilegt).
Wenigstens in den Bedd. 1 und 2 zu tale II, s. Persson Beitr. 199 und Boisacq Dict. 966 f.

Avots: ME IV, 187

II tilinât: visu ziemu tilināja ("dziedināja un ar iešanu nenuopūlēja") ievainuotuo kāju Frauenb.

Avots: EH II, 681

II tìllinât ² : singen Saikava.

Avots: EH II, 682

II tilinât, (ein Kind) verzärteln U., Naud., verwdhnen Drosth., Golg., Sessw.: māte nezin, kâ savu ze̦nku tilināt: trīs gadu vēl šūplī šūpā Naud. nevarējuši vis kâ tagad bē̦rnus pa skuolām tile̦nāt Upīte Medn. laiki. Wenn urspr. etwa "beschwichtigen", zu li. tilti "schweigend werden" ksl. toliti "placare", sloven. tóliti "besänftigen, beruhigen, stillen" u. a. (bei Trautmann Wrtb. 321).

Avots: ME IV, 187

III tilinât: puišelis tilina savu (alkšņa mizas) ste̦buli Frauenb.

Avots: EH II, 681

III tilinât, trillern (von der Lerche); auf der Hirtenflote spielen Wid., Schrunden; in hohem Diskant singen, sprechen: cīruļi tilina savas ... daiņas gaisā Janš. Dzimtene ² I, 219. dzirdama bija tikai cīruļa tilināšana gaisā Bārenīte 92. sīkie putni svilpdami, čivinādami un tilinādami Mežv. ļ. II, 527. "tâ jau ir", mēdza viņa dažreiz ... tilināt tievi un gaŗi Bārenīte 65.

Avots: ME IV, 187, 188

IV tilinât "?": vakar lācis maizi cepa...; jau šuodien tilināja liela kunga kulītē BW. 30525.

Avots: ME IV, 188

V tilinât Nigr.,

1) in einem feinen, diinnen Strahl giessen
(zu tilêt II?);

2) einen feinen Faden bildend spinnen:
tecinādama un tilinādama smalku, garu pavedienu Janš. Mežv. ļ. II, 96.

Avots: ME IV, 188

‡ VI tilinât svilpi Wandsen, ein Erlen- od. Weidenstöckchen solange klopfen, bis die Rinde abgezogen und zu einer stabule verwendet werden kann Wandsen. In Dond. spreche man während des Klopfens: til, til, kuociņ, atlec, kuociņ! vilkam kauliņš, man tā ādiņ[a]. Zu tilinât I 1?

Avots: EH II, 681

‡ VII tilinât "?": tievgalu nuocirta, re̦sgals palika; citu gadu ciema puiši re̦snuo galu tilinās Tdz. 44757.

Avots: EH II, 681

I tillinât,

1): bē̦rnu aplam lutināt jeb t. Janš. Līgava II, 54.

Avots: EH II, 682

I tillinât,

1) (ein Kind auf den Armen; schaukeln, wiegen Schibbenhof
(mit il̃l ), Heidenfeld (mit ìll ² ), Adsel, Alswig, AP., Bers., Bewershof, Drosth., Druw., Hirschenhof, Kalnemois, Laud., Mar., Marzen, Nigr., Notk., N.-Peb., Oger, Sessw., Vīt.; (Wiegenliederl singen, trüllern N.-Peb., Vīt.; (ein Kind) hüpfen, springen machen N.-Peb.; verwohnen Heidenfeld (mit ìll ² ), Bērzpils, Druw., Kortenhof, Lettihn, Notk., Selsau, Stockm., Vīt.: tillini vien, - izaudzēsi nevaldāmu iegribiņu! Vīt. meitenei sākās skuolā viegla diena. Sveķīt[i]s viņu visādi tillināja Seibolt;

2) (Stroh) mit den Händen schütteln (damit die Korner herausfallen)
Sessw.; . auf den Hünden tragen" Alksnis-Zundulis: nu jau vai uz ruokām tillinām sienu, bet kuot nu lietus laikā iztillinās - pūst acīm re̦dzuot Alksnis Zundulis;

3) "drēbes gabalu uotram priekšā plātīt" (mit il̃l) Schibbenhof. In den Bedd. 1-2 (teilweise durch tilinât beeinflusst) wohl auf der Interjektion tilli beruhend.

Avots: ME IV, 188, 189

II tìllinât ² "klingeln (mit einer Schelle)" Warkl.; trillern, singen (mit il̂) Gold.

Avots: ME IV, 189

trallinât, s. trallât.

Avots: ME IV, 221

‡ trel̃linât, zu erschliessen aus nùotrel̃linât.

Avots: EH II, 693

I trilinât: auch Frauenb.; trilināja cīrulis Jauns. J. un v. 165. pa vējam trilināju Aizsils Sen. k., S. 137. (ar buka raģelĩti) gāju ... ar puišiem t. BW. 29481.

Avots: EH II, 695

I trilināt, s. trillinât.

Avots: ME IV, 236

II trilinât (mit Mühe, auf Widerstand stossend) führen Dond.

Avots: ME IV, 236

trillinât: singen (mit il̃) AP.; "ein kleines Kind auf die Arme nehmen und singend stillen" Bartau.

Avots: EH II, 695

trillinât Adsel, Bers., Fehteln, Kalz., trillern, trällern, lustig singen Wid., Bers., Blumenhof, Holmhof, Kurmene, Mar., Nötk., N.-Peb., Romershof, Prl., Sermus, (mit il̃l ) Amboten, Dunika (nur vom Trillern der Lerche gesagt), Gramsden, Irmelau (vom Trillern der Lerche), Kalleten, Laidsen, Mitau, Neuhausen, Pilten (vom Trillern der Lerche), Renzen, Ringen, Rönnen, Schwitten, Sessau, (trilinât) Lennew., MSil., (trilinât) U.; auf dem Bockshorn spielen (trilinât) U., Bielenstein Holzb. 724; (in der Schenke) trinken und singen Sessw.: cīrulis trillina (trilina MSil.) Dunika, Irmelau, Pilten, Prl. u. a. lakstīgalas trillina Holmhof. gani laukuos trillina Mar., Prl., Sermus u. a. es trillināju ve̦cuo meldiju Römershof. tē̦vs ar māti dūdināja..., es pats skaisti trilināju BW. 185871, 1. cits trilināja, cits dūduoja LapsaKūm. 150. lakstīgala kuošu dziesmu trilināja BW. 12056, 2. putniņš sāk trilināt MWM. v. J. 1896, S. 387.

Avots: ME IV, 236

trulinât, stumpf machen: t. nazi Bers., Dond., Sessw.

Avots: ME IV, 245

‡ trullinât "?": netikuse tā meitiņa, kas aug viena māmiņai: ieraduse t., atslēdziņas šķindināt Tdz. 37938.

Avots: EH II, 698

‡ tuklinât, feist werden machen: kas juo tuklu tuklināja Tdz. 57117.

Avots: EH II, 700

I tulinât: auch Weissensee.

Avots: EH II, 702

I tulinât Fehsen, Fest., Geistershof, Kalz., Selsau, Sessau, Sessw., Vīt., = tilinât I 1: kad laukā linus pārāk ilgi tulina, lini sapakuluo Sessau. lini . . . jānuoguodē mārkā, lai tad pēc ar tulināšanu iet kâ iedams Vīt. 65. Refl. -tiês, ausgebreitet liegen (vom Flachs) Fehsen, Fest., Geistershof, Vīt.: linus izklāj laukā tulināties. lini tulinājas uz tula Vīt. Wenn mit u aus reduziertem o, zu tale II.

Avots: ME IV, 259

II tulinât Stockm., = tilinât II: bē̦rnu.

Avots: ME IV, 259

‡ III tulinât "?": tulks tulināja ilgu laiku, bet laikam maz kuo varēja izdabūt A. Upītis Laikmetu griežuos I, 91.

Avots: EH II, 702

I ulinât, ‡

4) girren (von Tauben):
(sniega mātes) balss ... it kâ smējās, ulināja un vīvināja Veselis Cilv. sac. 101. ūdeņi ulina, un upē brakšķ le̦di Skalbe Raksti V, 18; ‡

5) blasen
Ramkau: vējš ulina.

Avots: EH II, 712

I ulinât,

1) (einander) zurufen:
sēņuotāji mežā bija atšķīrušies, bet sāka ulināt, kamē̦r sadzirdēja un atkal viens uotru atrada Druw. n. RKr. XVII, 84. vai vilciņ, tu jau biji nekristīts, kurš vien tevi ieraudzīja, visi tevi ulināja BW. 2365.;

2) = urinât I PS.;

3) lallen, stammeln (z. B. von Kindern, die zu sprechen lernen)
N.-Peb. Zu ulē? Vgl. auch li. ulénti "hallo rufen".

Avots: ME IV, 297

II ulinât, (durch Banutzung od. schiechtes Schleifen) stumpf machen Druw. n. RKr. XVII, 84, Vīt.: kuo tu cirvi ulini? tecini slaidus zuobus! Vīt. Reimt auf trulinât; zu uls 1.

Avots: ME IV, 297

ūlinât,

2): luopi tuvuojās uolnīcas galam, gaidīdami, kad tuos ūlinās mājā ... : ūlū mājā, ūlū, ūlū! Austriņš Raksti VII, 215.

Avots: EH II, 741

ūlinât,

1) murmeln:
šķiet: ne strauts pār akmeņiem liedamies tur ūlina, bet apburta Mōcarta fleite J. Trimda Sociāldēmokrats 1930, No 202;

2) Schweine (von der Weide nach Hause) rufen
(mit ũ) Serbigal. Vgl. die "Wurzel" ul- "heulen" bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 194.

Avots: ME IV, 408, 409

uzbalinât, noch einmal (zum letztenmal) bleichen: aude̦klu vēl uzbalināt.

Avots: ME IV, 316

uzdzilinât, stechend, brennend, sengend zum Vorschein bringen, erzeugen: uzdzilināt ar nātri pūtes Dond.

Avots: ME IV, 328

uzgailinât, glimmen, glühenmachen, anfachen: uogles uzgailināt Bauske.

Avots: ME IV, 331

uzkūlinâtiês,

1) mit Mühe hinaufgelangen (uzkūļinātiês) Bers., Erlaa, Schujen, hinaufsteigen Grosdohn,( uzkùļinâtiês ² ) Kalzenau, (mit Mühe) hinaufklettern, -kriechen, -klimmen (uzkūļinâtiês) Meiran, (mit ù ² ) Lubn.: viņš nevar uzkūlināties kalnā Grosdohn. kurš uzkūļinājies uz ligzdas malas, tas aizspurkš pruojām Kaudz. Vecpiebalga 80;

2) sich vorbereiten (perfektiv), sich fertig machen:
uzkūlinies ātrāk, lai var tikt uz baznīcu! Ekau.

Avots: ME IV, 348

uzkvēlinât, ‡

2) auflodern machen:
kāpēc tur ... uzkvēlina uguni? Veselis Dienas krusts 7.

Avots: EH II, 727

uzkvēlinât, = uzkveldinât 2.

Avots: ME IV, 349

uzpilinât, aufträufeln LKVv.: Angrieta uzpilināja sluoksnēm drusku miltu ūdeņa Jaun. mežk. 148. Refl. -tiês: man zâļu par daudz uzpilinājās uz cukura, ich träufelte versehentlich zu viel Medizin auf den Zucker.

Avots: ME IV, 365

uzsalinât, (noch) salinât II (perfektiv): u. maizi Wolmarshof; u. putru Bauske.

Avots: ME IV, 375

uzsmeilinât, anspitzen Dr.

Avots: ME IV, 380

uzsvilinât,

1) abbrennen
(tr.): u. šķūni gaisā Memelshof;

2) ansengen:
mati cirtājuot drusku uzsvilināti.

Avots: ME IV, 387

uztalinât, noch mehr talinât I: aude̦kls vēl drusku jāuztalina.

Avots: ME IV, 391

uztral̃linât, lustig singen, trällern (perfektiv): kādu jautri aušīgu dziesmiņu uztrallinādama Janš. Dzimtene V, 373. dažreiz viņa... jautri uzdziedāja un priecīgi uztrallināja 458.

Avots: ME IV, 393

‡ uzvieglinât "?": būtu ... spailes ... saspiestas tapušas, tad viņas maķenīt uzvieglinājamas ... ir Klēfelda Padoms (1789) 36.

Avots: EH II, 739

uzvilinât; (mit Betrug) hinauflocken: uzvilināt kaķi uz kūtsaugšu.

Avots: ME IV, 398

I uzzilinât Stenden, mit Nesseln stechend, versengend hervorrufen: uzzilināt ar nātrēm stuldzi Stenden.

Avots: ME IV, 401

II uzzilinât, noch, von neuem bläuen, blau färben: veļu vēl uzzilināt.

Avots: ME IV, 401

vaislinât "fruchtbar machen": cūkas vaislināt Br. 643. cūku Tenīsīt, vaislini manas cūciņas! A. v. J. 1900, S. 534.

Avots: ME IV, 443

veiklinât, gewandter werden Iassen Lemburg, Nötk., Wessen: miesas spē̦kus veiklināt Aus. II, 4. veiklināt un kuplām sekmēm izgre̦znuot Celm.

Avots: ME IV, 523

vēlinât (li. vė̃tinti "verspätenmachen") "?": kas vēl tik vē̦li vēlina, kur lauks un mets jau apklusis? Asp. Ziedu klēpis 78; vgl. pavēlinât.

Avots: ME IV, 557

vìeglinât, ‡ Refl. -tiês, sich erleichtem: gribu viegla v. Tdz. 46449.

Avots: EH II, 794

vieglinât, leicht machen, erleichtern U.: vieglināt ciešanas ar līdzjūtību B. Vēstn, lai dievs... vieglina mūsu krustu Janš. Bandavā I, 37. manu (sc.: sirdi) vieglu vieglināji BW. 23307. bieza putra, tauka gaļa, tā man[i] vieglu vieglināja 31089. mūziņu vieglināja 9213, 2.

Avots: ME IV, 653

I vilinât, betrügerisch locken, verführen U.: Viļums mani vilināja nuo kalniņa lejiņā BW. 9555. mani vilināja viņas... skaistums Skalbe Kâ es 28. jumprava vilināt vilina pie sevis LP. VII, 1070. augļi karājās vilinādami Pas. IV, 268. viss vilina, valdzina R. Sk. II, 173. tautieti, kam tu mani vilināji? ne tev bē̦ra kume liņa, ne slide̦nu kamaniņu BW. 25867. Zu vil̂t.

Avots: ME IV, 587

II vilinât, ‡

2) "stipri plêst aiz matiem" Mērdzine. ‡ Refl. -tiês "?": kad divi suņi savā starpā griežas, tad saka, ka tie "taî ir vilinājas" Mērdzine.

Avots: EH II, 783

II vilinât = viļinât I: ze̦ms, re̦sns tautu dē̦ls, kâ māluos vilināts BW. 21487. Zu vel̂t.

Avots: ME IV, 587

III vilinât (geschr.: willinaht) "träufeln" (??) Für. I.

Avots: ME IV, 587

vīslinât, s. vīslât.

Avots: ME IV, 643

zalinât "neduot pilnīgu ēšanu" Frauenb. Refl. -tiês Frauenb., = zalêtiês.

Avots: ME IV, 684

I zelinât Festen, Lub:, Nötk., Rutzau, U., = zelêt 1: guovs zelina kaulu Rutzau. kuo tu katru kumuosu tik ilgi zelini? Festen. Hierher vielleicht auch zelinât "knapp, karg geben (zuwägen") Lis.: kuo tas žīds tur zelina?

Avots: ME IV, 704

II zelinât Ahswikken, Pormsaten, Schrunden, Wirgen, = zeldinât: nātras zelina.

Avots: ME IV, 704

III zelinât,

1) wachsen, entstehen lassen
Diez n. U.;

2) grün färben
Roop n. U. Zu zelt I resp. zaļš.

Avots: ME IV, 704

‡ želinât, zu erschliessen aus saželinât.

Avots: EH II, 818

žēlinât,

1) freqn. zu žẽ̦luôt, sich über jem. erbarmen, jem. Güte erweisen
AP., (mit ẽ ) Lems., Nötk., Ruj.; verteidigen N. - Peb.: māte bē̦rnu želina un nelaiž ganuos Lems. kuo nu žēlini bē̦rnu! N. - Peb.;

2) fakt. zu žẽ̦luôt, sich erbarmen machen, lassen
(mit ẽ ) Grünw.;

3) weinen machen, betrüben
N. - Peb., Vīt., (mit è ² ) Golg., Kl., Sessw.: māte runādama žèlina bē̦rniem sirdi Kl. nerunā uz nelaimīguo, ka viņam neceļas vēl lielākas žē̦las, nesāc viņu žēlināt! Vīt. tā (lastīgala) žē̦li žē̦lina Asp. Ziedu klēpis 78.

Avots: ME IV, 806

I zilinât,

1): auch AP., Kaltenbr., Ramkau; kuo šī tur zilina ("= plunčājas pa ūdeni mazgājuot vai krāsuojuot") pa spani? Saikava;

2): auch Frauenb.

Avots: EH II, 807

I zilinât (li. žilinti "zilināt" Miežinis),

1) blau färben
U., Stenden, bläuen LKVv.: mazgātāja zilina veļu Ahs.;

2) prügeln
Trik.: z. muguru;

3) viel Wasser hinzugiessend wässerig (bläulich) machen
Lubn.: saimniece putru zilina. Refl. -tiês,

1) frierend bläulich werden:
z. (salt) aukstumā Bers.;

2) in der Wirtschaft kargen:
saimniece skuopa: mē̦dz ar ēdienu zilināties Heidenfeld, Segew.

Avots: ME IV, 719, 720

II zilinât: auch Iw.; sals kâ ar nātrēm zilina Stenden. tāds auksts laiks, tâ zilina, ka bail; viss ģīmis sazilējis Kand., Ruhental n. Etn. I, 31.

Avots: EH II, 807

II zilinât, stechen (von Nesseln, Kälte) Ahs., Stenden: nātres zilina. aukstais vējš zilina (dzeļ, cē̦rt). Refl. -tiês, sich von Nesseln stechen lassen Stenden: ej pats nātres pļaut; pa viņām zilināties!

Avots: ME IV, 720

zilinâtiês,

1) s. unter zilinât I und II;

2) faul, träge arbeiten
Mar. n. RKr. XV,145; ungeschickt, erfolglos arbeiten AP., Heidenfeld, Mahlup: kuo tu zilinies, tâ jau tu ne˙kad nebeigsi! Mar. n. RKr. XV, 145.

Avots: ME IV, 720

‡ žmulinâtiês Stom. "?": kuo nu tu tur žmulinies tik daudz apkārt?

Avots: EH II, 820

zulinât, mit faulen Händen waschen Bewershof, Dond.: meita zulina visu dienu kre̦klus un palagus Dond. n. RKr. XVII, 65. Vgl. li. zulinti "тереть" (bei Miežinis).

Avots: ME IV, 750