Paplašinātā meklēšana

‡ àizblàkšķinât ² Saikava, sich mit Geklapper entfernen: ve̦zums ar dēļu galiem aizblākšķināja pruom pa ceļu Saikava.

Avots: EH I, 10

àizblĩkšķinât, ‡

2) einen lauten Knall hervorbringend zufallen machen, betäuben:
ar šaudīšanu a. kam ausis.

Avots: EH I, 10

àizblĩkšķinât, - kšinât, tr., intr., knallend wegschnellen: šauj irbju pulkā iekšā un aizblīkšina gar,ām, schiesst vorüber MWM. VII, 237. K.

Avots: ME I, 19

‡ àizblun̂kšķinât Saikava, mit einer Stange ins Wasser schlagend und dadurch einen gewissen Schall hervorrufend, hingelangen: kâ sāc nuo lejas, tâ blunkškini, līdz kāmet aizblunkšķini da tīklam! Saikava.

Avots: EH I, 10

‡ àizbūkšķinât, zu schnarren veranlassen (perfektiv): a. būkšķi Wandsen.

Avots: EH I, 13

‡ àizlaûšķinât "brechend (z. B. Aste) fortlaufen" Warkl.

Avots: EH I, 36

àizrekš(ķ)inâtiês, oder aizrekš(ķ)êtiês, einen grunzenden Laut von sich geben: cūka aizrekšinās Aps., JK.

Avots: ME I, 46

‡ àiztakšķinât suôļus, mit hörbaren Schritten (die Füsse anschlagend) hin-, weg- gehen: bruģi, pa kuŗu aiztakšķināja suoļus neskaitāmas kājas Veselis Daugava v. d. I 1934, S. 3.

Avots: EH I, 57

‡ àiztapšķinât, mit den Füssen anschlagend hin-. weggehen: vecītis... aiztapšķināja tālāk Skuju Frīdis Daugavas Vanadzēni 38.

Avots: EH I, 57

‡ applìkšķinât ² Saikava, Sessw., = ‡ applikšķinât 2.

Avots: EH I, 105

applaũkšķinât, tr., beklatschen Spr.

Avots: ME I, 111

‡ applikšķinât,

1) = ‡ applikšinât: a. (nece̦ptu) klaipu Bauske; leicht beklopfen, betätscheln: a. zirgam kaklu KatrE.;

2) mit der Hand aufs Wasser schlagend bespritzen
Schwanb. u. a.: a. uotru ar ūdeni.

Avots: EH I, 105

‡ apvẽkšķinât Dunika, plärren (laut weinen) machen: a. bē̦rnu.

Avots: EH I, 126

‡ atblàkšķinâtiês ² Saikava "längere Zeit lärmen": kuo gan tu esi atblākšķinājies visu rītu!

Avots: EH I, 135

atmir̂kšķinât, mit den Augen entgegen blinzeln: meitene atmirkšķināja pretim Up.

Avots: ME I, 177

bañkšķināt, einen Gegenstand schlagend (z. B. einen trockenen Balken behauend) ein dumpfes, dröhnendes, weithin hörbares Geräusch machen C., Bers., Lub., Aps., Druw.

Avots: ME I, 263

baukšķinât, schlagend einen Schall verursachen: baukšķina ar cirvi ap pakšiem Druw.

Avots: ME I, 267

‡ blàkšķinât ² Saikava, klappern, poltern (machen): vari gan tu b. pa riju!

Avots: EH I, 227

blĩkšķinât: auch (mit ì ² ) Saikava.

Avots: EH I, 230

blĩkšķinât, blīkšinât, knallen, schallen, wohl auch fact.: knallen, schallen machen: spārniem blīkšinādamas vārnas izceļas nuo eglēm A. UP. Nemiers 75.

Avots: ME I, 316

‡ blìšķinât ² Saikava, refl. blīšķināties ² ebenda, = blĩkšķinât: kuo tu tur blīšķini ar menti pa mucu? vari gan tu te blīšķināties! tīri vai ausis krīt cieti, kad tik smagi blīšķina.

Avots: EH I, 230

blūkšķināt, blūkšinât, fact., lärmen, mit der purga die Fische treibend Lärm hervorbringen Caunītis; gerauschvoll schlagen: (kre̦klus) ap pakšķiem blūkšķināju (Var. apdauzīju, paplītēju) BW. 23045, 3 var.

Avots: ME I, 319

‡ blun̂kškinât Saikava, = ‡ blìžģinât ² : kuo nu tu te blunkšķini, tik˙pat zuvu nav!

Avots: EH I, 231

‡ bļur̂šķinât Saikava, = šļurkstêt, žļurkstêt (vom Schall beim Gehen mit durchnasster Fussbekleidung).

Avots: EH I, 234

‡ blùšķinât ² Oknist, einen (klatschenden) Lärm hervorbringen (lassen): kas tur blùšķina ² pa upi?. puikas paldājas Buschhof bei Kreuzb. n. FBR. IV, 77.

Avots: EH I, 232

braišķinât, einen Krach hervorbringen, krachen machen: nāc ārā, nāc ārā, kas mežā braikšķināja BW. 13470.

Avots: ME I, 322

‡ bràkšķinât ² Saikava, = brakšķinât: kuo tu tur brākškini, staigādams pa le̦du?

Avots: EH I, 239

‡ braušķinât Warkl. "?"

Avots: EH I, 238

breikšķinât, knitten, knastern machen: kas mežā breikšķināja BW. p. ² 33867 (Var.: brikšķināja).

Avots: ME I, 330

brikšķinât,

1) knistern, knattern, krachen zu ersetzen durch: ein Knistern, Knattern, Krachen verursachen
J. Al.

Avots: EH I, 241

brikšķinât, brĩkšķinât, - šinât, - stinât,

1) intr., knistern, knattern, krachen:
kas pa mežu od. krūmos brikšķināja (Var.: brikšķināja)? BW. 2282, 13549; auch refl. brikšķinājās;

2) fact., machend knistern, knachen, krachen machen:
kas žagarus brikšķināja? BW. 12618. viņš drebēja un brikstināja pirkstus. tiks kažuoks brīkšķināts BW. 26072.

Kļūdu labojums:
žagarus brikstināja = žagarus brikšķināja
12618 = 1268

Avots: ME I, 332

‡ brīšķinât Warkl., (mit ì ² ) Saikava, brīšķinêt Warkl., -ẽju, = brikšķinât 2: kas tur brīšķina pa ķēķi ar malku? Saikava.

Avots: EH I, 242

brukšķinât, brukšinât, brūkškinât,

1) knistern, krachen, dröhnen amchen:
tur tev liks pupas malt, var̀a dzirnus brūkšķināt (Var.: rībināt) BW. 2626. ūdri, be̦bri Daugavā le̦du vien brukškināja 3445 (Var.: brikšķināja);

2) intr., knistern, krachen, drönen:
es klausuos, es klausuos, kas mežā brukšināja 9672. [Vgl. li. brukščióti "хрустѣть".]

Avots: ME I, 339

brūkšķinât (unter brukšķinât),

1): kas mežā brūkšķināja? Warkl.

Avots: EH I, 246

bũkšķinât, bũkšinât, caus., Lärm machen, lärmen, einen dumpfen Schall verursachen, klopfen: zemīti būkšķināšu BW. 24022, Edei sirds būkšķināja Sudr. E. In Druw.: einen dumpfen Lärm verursachen in einem geschlossenen Raume: saimnieks būkšķina kūtī. Refl. - tiês, dumpf tönen, lärmen: Miķelis būkšķinājās pa uotru istabu MWM. VII, 846.

Avots: ME I, 358

‡ bunkšķinât, dumpfe Laute von sich geben (erschallen machen) Autz: bunkšķis (ein gewisser Vogel) bunkšķina.

Avots: EH I, 253

burkšķinât ‡

2) (auch reflexiv) hin und her laufend verschiedene Laute von sich geben
Dond.: auns burkšķina (burkšķinās) ap aitām.

Avots: EH I, 254

bur̃kšķinât, endeutlich reden, kollern, falzen (von Birkhähnen): šis tâ lē̦nām burkšķina pusbalsī Latv. tīreļuos burkšķina rubeņi Purap.

Avots: ME I, 354

‡ bùšķinât ² Saikava, = būkšķinât.

Avots: EH I, 257

‡ dadrikšķinât "ar smalku bē̦rza zariņu iepērt" Kalz., Lubn.

Avots: EH I, 301

dikšķinât Naud., = dikât.

Avots: ME I, 466

drukšķinât. drukšinât Bers., tr., abstossen (die Kohlen von brennendem Pergel): uogles nuo skala drukšināt Bers. [Vgl. drukstît.]

Avots: ME I, 503

ērkšķinât, mit Dornen zerritzen St.

Avots: ME I, 575

gakšķinât, gackern M.

Avots: ME I, 589

[gãrkšinât, gurgeln (dumpfe Töne hervorbringen) Wenden.]

Avots: ME I, 618

gramšķinât, langsam fressen: bēris tādiem gaŗiem zuobiem gramšķināja sienu Saul.

Avots: ME I, 637

‡ ìeblàkšķinât ² Saikava, mit grossem Lärm herein-, hineinfahren: ar redeļu vāģiem ieblākšķināja šķūnī.

Avots: EH I, 504

[ìeklunkš(ķ)inât,

1) laut trinken:
tuo mazuo šņabīti ieklunkšinājām, ka nebija kuo mesties Jürg., Bers.;

2) (eine Flüssigkeit) kullern machen;

3) langsam und polternd hineinfahren
Bers.]

Avots: ME II, 28

‡ ìekrimšķinâtiês Prl., = iekre̦msluôtiês.

Avots: EH I, 522

ìeprēkšķinātiês "?": dīķī ieprēkšķinās pīles. [In Burtn. werde dies Verbum vom Blasen mit einem Roggenhalm gebraucht; in Nötk. - vom Husten; in Bauske - vom Klappern des Storches.]

Avots: ME II, 53

‡ izblun̂kšķinât Saikava, mit einem Stock ins Wasser schlagend und damit plätschernden Lärm verursachend durchstöbern: izblunkšķini visas paceres, ka ne˙viena nepaliek neizblunkšķināta! Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss ins Wasser schlagen, dass es plätschernd aufspritzt Saikava: izblunkšķinājuos labu laiku, bet kakažā ne˙kā nuo zivīm.

Avots: EH I, 435

izbrakšķinât, izbrakšinât, tr., das Flachsbrechen beendigen, eig. auspoltern: mēs tavus liniņus izbrakšinājām BW. 28453.

Avots: ME I, 718

‡ izparkšķinât, klappernde Laute hervorbringen: viņš ... ar rīkli un mēli izparkšķinuot kâ stārks Brigadere Dievs, daba, darbs 132.

Avots: EH I, 470

‡ izplaikšķinât Grünw., (ein Tuch) zur Genüge klatschend schwenken (um es auszuglätten oder abzustäuben).

Avots: EH I, 472

izplaũkšķinât, tr., ausklatschen. [Vgl. išpliáuškinti "выплескать"].

Avots: ME I, 781

‡ izplīkšķinâtiês; eine Zeitlang (mit einer Peitsche) knallen: gana izplīkšķinājies, viņš savicina pātagu at pakaļ ap kātu Janš. Dzimtene III ² , 119:

Avots: EH I, 473

izpliñkš(ķ)inât, tr., klimpern: uz klavierēm kādu meldiju Strautsel.

Avots: ME I, 783

izspurkšķinât, intr., herausflattern: egļu tumšajās galuotnēs izspurkšķinājis kāds krauklis Laps.

Avots: ME I, 804

‡ iztram̃šķinât Frauenb. "vergeuden": i. visu mantu pa kruogiem.

Avots: EH I, 490

kakšķinât, kakšinât Vīt. 68, intr., gackern Smilt., Erlaa, schwatzen: bē̦rzu zaruos svilpuo, kakšķina strazdi Egl. smējās klusi kakšinādams Seibolt.

Avots: ME II, 138

ķankšķinât, intr., krächzen, schreien: kuo tie kraukļi ķankšķināja (Var.: ķankšināja) BW. 13063.

Avots: ME II, 356

kapšķinât, tr., klopfen: kapšķināja savu pīpīti Saul.

Avots: ME II, 160

[karkšķinât, kārkšķinât, intr., freqn., wiederholt einen rauhen, heiseren Laut von sich geben, röcheln, klappern: vīrs sācis karkšķināt un atdzīvinājies LP. VI, 908. stārki kārkšķinājuši LP. III, 103.

Avots: ME II, 162

ķarkšķinât, s. kārkšķinât.

Avots: ME II, 196

klakšķinât, intr.,

1) klatschen:
ar pātagu Etn. I, 34; ar pirkstiem Konv. ² 1709;

2) klappern:
zuobiem MWM. IX, 634;

3) [klakšināt U.], mit der Zunge schnalzen
Ahs.: mēli Purap., Duomas I, 840; gew. ar mēli: kruodzinieks klakšķināja ar mēli MWM. VII, 803. klakšķināmas patskaņas, Schnalzlute Konv. ² 1260;

4) klopfen:
vē̦rstuvi C.

Avots: ME II, 211

‡ kļakšķinât Bērzgale, = klakšķinât 3.

Avots: EH I, 625

klan̂kšķinât, klan̂kšinât, fakt. zu klankšķêt, glucksen, klingen lassen: klankšini mucu, lai var zināt, cik tur iekšā Lub.; " pulkste̦nu skandināt" Lös. n. Etn. IV, 66.

Avots: ME II, 213

klaũkš(ķ)inât,

2): klaukšķināt, Beifall klatschen, applaudieren
Diet.

Avots: EH I, 611

klaũkš(ķ)inât,

1) fakt. zu klaukstēt, klaukšķēt, zum Poltern, Klappern bringen:
zābakus;

2) intr., klappern, poltern:
abi zābakiem klaukšināja Sil. kuo tie kraukļi klaukšināja BW. 13063.

Avots: ME II, 215

klimšķinât, freqn.,

1) lärmen, schreien:
reiz divi vīri izdzirdējuši klimšķinām. klimšķinātājs ar˙vienu gājis klimšķinādams šiem pa˙priekšu un šie pēc balsa viņam pakaļ LP. VII, 947;

2) klimpern:
klimšķinādami klavieres Skuju Fridis.

Avots: ME II, 228

‡ knakšķinât Trik., Zögenhof, knakken (knistern) machen.

Avots: EH I, 627

knaũkšķinât, knaũkšināt, [knaukstināt Dond.], = knaukš(ķ)ēt: strazdi, klau, kâ knaukšķina Plūd. LR. III, 89.

Avots: ME II, 243

knikšķinât,

1) hin und wieder etw. (mit dem Hammer) schlagen
Spr.;

[2) (knikšinât PS., Wolmarshof), einen knackenden Laut verursachen:
pirkstus knikšķinât C., mit den Fingern (sie ziehend) knacken]. Refl. - tiês, "?": padzirdējusi knikšķināmies LP. V, 379.

Avots: ME II, 246

kniukšķinât "ein Schnippchen schlagen" Drsth.

Avots: ME II, 247

‡ kokšķinât "?": kokš, kokš, kokš, guo-tiņas, kokšķinai nu! (Mahnruf beim Tränken der Kühe) A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 84.

Avots: EH I, 638

krakšķinât,

1): klappern (vom Storch)
Ahs., Siuxt. ‡ Refl. -tiês, = krakšķinât: stārks ar snābli krakšķinās Siuxt.

Avots: EH I, 640

krakš(ķ)inât, auch krākšķinât,

1) intr., freqn. zu krakš(ķ)êt, wiederholt ein wenig krachen, klappern, krächzen:
kuo tie kraukļi krakšķināja (Var.: krakšķināja, krākšķināja) BW. 13063. tev nevajag tâ krakšināt; tava balss mani muoca U. b. 64; 44;

2) klopfen:
viņš sāka krakšināt savu pīpīti R. Sk. II, 138.

Avots: ME II, 256

krākšķinât, s. krakš(ķ)inât.

Avots: ME II, 266

I kram̃šķinât: mit am̂ PV.

Avots: EH I, 642

I kram̃šķinât [Bauske, N. - Peb.], kram, kram schreien, krächzen, namentl. vom Raben Lös. n. Etn. IV, 97: viss mežs līdze̦ns, viens pats krauklis kramšķina (Rätsel: die Gemeinde, der Prediger) RKr. VII, 656. krauklīt, kuo tu kramšķini? Druva I, 759.

Avots: ME II, 258

II kramšķinât, nagen.

Avots: ME II, 258

kran̂kšķinât [Lub., Fest.], Smilt., kramšķināt I.

Avots: ME II, 259

krapš(ķ)inât, freqn. zu krapš(ķ)êt, unter dem bei krapšķêt bezeichneten Geräusch gehen, eilen, trollen: kur, meitiņa, krapašiņa ar tām kaula kurpītēm BW. 21938; 2376.

Avots: ME II, 260

kraũkšķinât, kraukšinât,

1) das mit kraukšķēt bezeichnete Geräusch hervorbringen:
kuo, sunīti, tu kraukšķini? was nagst du;

2) krächzen (von einem Raben od. von einer Elster):
kuo tie kraukļi (žagatas) kraukšināja? BW. 13063.

Avots: ME II, 263

krekšķinât, krekšinât, intr., freqn., dem., wiederholt ein wenig sich räuspern, hüsteln, krächzen: pūce krekšķināja Vēr. II, 4, bē̦rns krekšinājis BW. I, 183.

Avots: ME II, 272

‡ kremkšķinât PV., = krekšķinât.

Avots: EH I, 648

[kremšķinât, hüsteln Fest., Stelp.]

Avots: ME II, 273

krikšķinât, krikšinât, intr.,

1) den Ton
krikš erzeugen: milniņ[u] vien es dzirdēju kâ dzenīti krikškinām BW. 8091. sāk krikšķināt ķirpis Vēr. I, 130;

2) lachen:
kuo jūs tur, bē̦rni, krikškiniet? Etn. II, 33; mit dem fakt. Akk.: patīkamus smiekliņus krikšķināt A. XII, 809. gari... krikšinātu ērmīgus smieklus K. Jakobsons;

3) flennen:
biju gatavs krikšķināt Austr.

Avots: ME II, 278

krimšķinât,

3): kuo tie kraukļi krimšķināja Tdz. 42352, 1.

Avots: EH I, 654

krimšķināt,

1) wiederholt nagen:
Incīt[i]s tavus mīkstuos kaulus pa vienam krimšķinās (Var.: kripšķinās) BW. 2110, 2;

2) intr., sich räuspern, hüsteln
[Grawendahl], Plm., A. XX, 644;

3) krächzen:
kuo žagatas krimšķināja? BW. 12796.

Avots: ME II, 279

kripšķinât (unter kripstinât), ‡

2) auch refl. -tiês, klappern
Frauenb.: bē̦rns ar kurpītēm (kuoka tupelēm) kripšķina pa grīdu. kuo tu kripšķinies cauru dienu ar kuoka kaŗuotēm!

Avots: EH I, 654

‡ krĩpšķinât(iês) Frauenb. "Schallverbum zur Bezeichnung scharfer, unangenehmer Laute": k. ar nazi (kaŗuoti) tukšā šķīvī. Janci, nekrīpšķini galdu!

Avots: EH I, 657

‡ krĩpšķinât(iês) Frauenb. "Schallverbum zur Bezeichnung scharfer, unangenehmer Laute": k. ar nazi (kaŗuoti) tukšā šķīvī. Janci, nekrīpšķini galdu!

Avots: EH I, 657

[krumšķinât, geräuschvoll (etwas Hartes) nagen: cietus zirņus ē̦duot, ar zuobiem krumšķina Nötk.]

Avots: ME II, 287

‡ kvarkšķinât PV., schnattern.

Avots: EH I, 689

kvekšķinât, kvekšinât, intr., freqn., demin., wiederholt ein wenig bellen: kvekši kvekšķināja (Var.: kvekšināja) BW. 31097.

Avots: ME II, 352

kver̂kšķinât, ‡

2) "inquirieren"
P. Alunāns.

Avots: EH I, 690

kver̂kšķinât Smilt., tr., fakt. zu kverkšķêt, quieken, schreien machen, zum Schreien bringen, quälen: viņš sāk kverkšķināt savu sievu Dz. Vēstn.

Avots: ME II, 353

‡ laukšķinât A.-Schwanb. "lärmen".

Avots: EH I, 723

‡ *laûšķinât, zu erschliessen aus ‡ àizlaûšķinât.

Avots: EH I, 724

‡ likšķinât(iês) PV. "lišķēt"; likšķinâtiês Pankelhof, sich anschmeicheln; vgl. auch pìelikšķinât.

Avots: EH I, 741

‡ likšķinât(iês) PV. "lišķēt"; likšķinâtiês Pankelhof, sich anschmeicheln; vgl. auch pìelikšķinât.

Avots: EH I, 741

lipšķinâtiês, sich anschmiegen, sich anschmeicheln: viņa klāt vien tam lipšķinājās Zalkt. Zu lipt.

Avots: ME II, 474

ļur̂kšķinât, das durch ļurkstēt bezetchnete Geräusch hervorbringen: tur ļurkšķinājā ar lūpām Dok. A.

Avots: ME II, 545

mekšķinât, intr., meckern: kaza mekšķināt MWM. VI, 306. [Zu li. mekénti, klr. -? -, mhd. mechzen "meckern".]

Avots: ME II, 594

[miešķinât Warkl. "weich machen".]

Avots: ME II, 655

mīkšķinât, erweichen: (tā) nemīkšķina krūtis manas Zalktis I, 95. [mîkšķinât līmi Jürg.]

Avots: ME II, 643

mir̃kšķinât: mit ir̂ auch Sonnaxt, mit ir̂ ² auch Salis, Siuxt.

Avots: EH I, 817

mir̃kšķinât [Neu - Salis, Ruj., Iw., mir̂kšķinât Kl., Nerft, mir̂kšinât Wohlf., Serbigal, PS., Preili, mir̂kšinât ² Salis, Līn., AP.], tr. und intr., mit den Augen blinzeln, winken, zu verstehen geben: [kas ar savām acīm mirkšķina, tas duomā pārvērtītas lietas Glück Spr. Sal. 17, 30.] (putni) ļuoti ātri mirkšķināja mazās, me̦lnās acis Vēr. II, 7. viņa mirkšina Grietai ar acīm A. XX, 508. debess augstu, augstu ar zvaigznēm mirkšķināja MWM. VIII, 324.

Avots: ME II, 633, 634

‡ mir̂šķinât Oknist, = mir̃kšķinât: m. acis.

Avots: EH I, 818

mur̂kšķinât, mur̂kšinât, intr., tr.,

1) schlabbern:
murkšķina kannā kâ cūka drabiņus Manz.;

2) murkšķinādams viņš nuoliecās Izgl.;

3) murkšķinât, meckern
Peb. n. U.: [āzis murkšķina N. - Peb.].

Avots: ME II, 670

I mur̂kšķinât,

1): pīles dīķī "mur̃kšķina" Freudenberg;

2): undeutlich sprechen
Adleenen, Bers., Nötk., Wesselshof, (mit ur̂ ² ) Autz, Sermus, (mit ur̃ ) Behnen, Mesoten; murmeln (mit ur ) Schujen, Schwanb.; "nevietā runāt" (mit ur ) Sauken;

3): auch (mit ur ) Ronneb.; aita mur̂kšķina ("brē̦c") Erlaa. ‡ Refl. -tiês Frauenb., = mur̂kšķinât 1 (?): pīles, dīķī kukaiņus ķe̦rdamas, mur̂kšķinājas ² .

Avots: EH I, 834

‡ II murkšķinât ("mit ùr" ) Mojahn, Ramelshof, Wesselshof "same̦zgluot, sajaukt".

Avots: EH I, 834

[mur̃šķinât, Verwickeltes losfechten, lösen, entwirren: dzija tâ savē̦lusies, ka vienu kamuolu vajadzēja visu dienu muršķināt Jürg.]

Avots: ME II, 671

‡ II muršķinât, Unwahres reden Lettg.; undeutlich sprechen (mit ur̂ ) Gr.-Buschh.; murren, schnurren: kaķis ē̦zdams muršķina Lettg.; "= mur̂minât" Lubn. n. FBR. XV1I,138 (mit ur̂ ). aita mur̂šķina ("brē̦c") Erlaa, ("neskaņi blēj") Gr.- Buschh.

Avots: EH I, 835

ņikšķinât, fakt. zu ņikšķêt, knacken, knanen machen: pirkstus Spr., Mat.

Avots: ME II, 902

ņirkšķinât,

1) tr., fakt., knacken, krachen, knistern machen:
nagus Latv.;

2) intr., freqn., wiederholt knacken, krachen, knistern; auch vom Schlagen der Wachtel:
grieza ņirkšķina vasaras vakaruos rudzu laukā Druw. n. RKr. XVII, 69.

Avots: ME II, 903, 904

‡ nuobaûkšķinât ² Frauenb., erdröhnen machen: beigās dejai vēl bungas vien nuobaukšķināja.

Avots: EH II, 31

‡ nùoblàkšķinât 2 Saikava, eine Zeitlang klatschende Laute hervorbringen: meitieši visu cēlienu nuoblākšķinaja drēbes ve̦lē̦dami Saikava.

Avots: EH II, 32

‡ nùoblankšķinât, schallnachahmendes Verbum: izdzirda ... zirga suoļus pa dubļiem nuoblankšķinājam Kaudz. Izjurieši 54.

Avots: EH II, 32

‡ nùoblīkšķinât, knallen, schallen machen (perfektiv); (fig.) erschiessen: tev viņu (= sluoku) maz paveicās n. Ērglis Pel. bar. vectēvi 87.

Avots: EH II, 32

‡ nùoblun̂kšķinât Saikava, eine zeitlang ‡ blun̂kškinât: šie visu pēcpusdienu nuoblunkškinājuši pa upi, ar dukuriem zuvis dzidami.

Avots: EH II, 33

nùodrukšķinât: n. (= nuobirdinât) skalu Festen.

Avots: EH II, 41

nùodrukš(ķ)inât Bers., tr., abstossen, ablösen: zē̦ns, uogli nuodrukšķinājis, paceļ skalu Vīt.; kuokam mizu drusku nuodrukšķināja, bet jau tīri nenuomizuoja Etn. III, 162; [hier dafür auch nùodrušķinât].

Avots: ME II, 777

nùokakšķinât, intr., eine kurze Weile gackern: gailis tik nuokakšķināja vien A. XVIII, 130.

Avots: ME II, 793

nùoklakšķinât, nùoklakšinât, tr., intr., eine kurze Weile schnalzen: Zariņš nuoklakšķināja ar mēli MWM. VII, 848. viņš smeķīgi nuoklakšķinājas lūpas Latv.

Avots: ME II, 797

nùoklankšķinât ar mēli, mit der Zunge eine kurze Weile schnalzen.

Avots: ME II, 797

[nùoknaukšķinât, knacken od. knallen machen: n. pirkstus Kokn.]

Avots: ME II, 799

‡ nùokrapšķinâtiês Nötk., = nùokrapšķêt: pele nuokrapšķinājās.

Avots: EH II, 55

nùokrekšķinât (unter nùokrekstêtiês ), Refl. -tiês: Tīcans nuokrekšķinājās Ciema spīg. 14.

Avots: EH II, 55

[nùokremšķinât Alswig, = nùokrekstêtiês.]

Avots: ME II, 801

nùokrimšķinât, intr., sich ein weing räuspern, hüsteln: viņš vairāk reizes nuokrimšķināja Druva III, 249. mācītājs nuokrimšķināja un tad uzsāka A. IX, 1, 347. Refl. -tiês, sich ein wenig räuspern, hüsteln: ve̦cais pūzdams, nuokrimšķinās Druva II 397.

Avots: ME II, 802

‡ nuokripšķinât Dond., Frauenb., = nùoskrubinât 1: n. kaulus. Refl. -tiês "?": bē̦rni ar kuoka kaŗuotēm (ē̦zdami) visu dienu nuokripšķiņājās pa māla bļuodelēm Frauenb.

Avots: EH II, 56

nùomir̂kšķinât, eine Zeitlang blinzeln: viņš ātri nuomirkżķināja acis Saul. III, 111.

Avots: ME II, 820

‡ nùomurkšķinât Janš, Līgava I, 409, = nùomur̂kšķêt.

Avots: EH II, 71

nùopakšķinât, ‡

3) schwatzend od. nur zum Schein arbeitend (die Zeit) verbringen
Nötk. Refl. -tiês, ‡

2) schwatzend od. nur zum Schein arbeitend die Zeit verbringen
Nötk., Ohlenhof.

Avots: EH II, 73

nùopakš(ķ)inât, [1) "glättend leicht schlagen";

2) die Lippen schliessen und mit Geräusch öffnen]:
reizes divas zirģelis iegrudzinājās un nuopakšināja ar apakšlūpu Ver. II, 427. Refl. -tiês [MSil., eine Weile kurze, helle Laute von sich geben (z. B. bei leichtem Anschlag, beim Tropfenfallen ins Wasser u. a.) Lennew., Bers., Dickeln]: K. nuopakšķinās ar savu kuoka kāju Niedra Kad mēness dilst. [zuosis un pīles pēc uztraukuma nevar nuopakšķināties vien Peb., Vīt., Vank.; "eine Weile (wiederholt) die Lippen schliessen und mit Geräusch öffnen" Grünwald, Wolgunt, Mitau.]

Avots: ME II, 826

[nùopakšķinâtiês "sich beschmutzen" N.-Peb., Salis.]

Avots: ME II, 827

[nùoparkšķinât, eine Weile klappern (vom Storch) Ar.]

Avots: ME II, 827

[I nùoplaikšķinât, zerstreuen (die Wolken), aufklären (den Himmel od. ein finsteres Gesicht): vējš nuoplaikšķināja mākuoņus. laba vēsts nuoplaikšķina drūmu seju Vīt.]

Avots: ME II, 829

II nùoplaikšķinât "?": gardi nuopļaikšķināja muti Zeif. III, 2, 288; [nuôplaikšķinât ² MSil., eine Weile od. ein wenig (leicht) klatschen (klatschende Laute von sich geben) Lennew.; "= nùopliukšķinât": n. pātagu Grünwald, (mit "aĩ") Salgaln, Grünh., Autz, Mesoten].

Avots: ME II, 829

[nùopļaikšķinât, s. nuoplaikšķinât.

Avots: ME II, 833

‡ nùoplaukšķinât,

1) eine Zeitlang klatschen:
dziesmu betdzuot, ar sajūsmu nuoplaukšķināja Janš. Dzimtene III ² , 325. uormanis nuoplaũkšķināja ar pātagu Degunen;

2) (mit der Handfläche) eine Weile leicht schlagen:
kâ tu mani pērsi, vai tâ˙pat ar ruoku nuoplaukšķināsi, jeb vai ar kuoku duosi? Janš. Dzimtene IV, 320.

Avots: EH II, 75

‡ nùoplekšķinât Grünh., = ‡ nùoplekšinât 3. Refl. -tiês ebenda, sich beschmutzen, schmutzig werden.

Avots: EH II, 76

nùopļekšķinât, nùopļekšinât, tr., intr.,

1) verplappern, verschwatzen:
sievas nuopļekšķināja ve̦se̦lu stundu nuo vietas;

2) eine Weile schnalzen:
puisis nuopļekšķināja lūpām Latv.

Avots: ME II, 833

[nùoplikšķinât, klatschend glätten: n. miltus ar de̦lnu.]

Avots: ME II, 831

‡ nùoplĩkšķinât AP., C., Ermes, Lemb., Lems., Lieven-Bersen, N.-Peb., Serbig., Wenden., ein knallendes Geräusch erzeugen: n. ar pātagu.

Avots: EH II, 76

nùopļĩkšķinât, nùopļikšinât, nùopļikstinât Ahs., fakt., erknallen, klatschen lassen, machen: kučieris nu tik nuopļīkšķina pātagas LP. II, 16.

Avots: ME II, 833

nùopliukšķinât, fakt., knallen lassen, machen: viņš nuopliukšķināja pātagu pār zirga galvu Vēr. II, 544.

Avots: ME II, 831

[nùoskrapšķinât, knarren machen: n. atslē̦gu Kokn.]

Avots: ME II, 848

nùoskraũkšķinât,

1) [mit Geräusch (mit Kreide ein Zeichen) machen
(perfektiv): nuoskraukšķināja pēdīguos krustus Duomas I, 372; [21 "unsichtbar eine Weile brechen (trans.)"Funkenhof ("mit aũ");

3) (auch: nuoskraušķinât) = nùoskrubināt 1 Vīt., tr.: ņem un nuoskraušķini tuo kauliņu! Golg.;

4) auch: nùoskraukšinât, eine Weile ein Gekrache hervorbringen
Lis. (mit àu ² )].

Avots: ME II, 849

[nùoskrimšķinât Gotg., = nuoskrubinât 1.]

Avots: ME II, 849

‡ nùosmukšķinâtiês, schmatzen (perfektiv) Schwitten: Jaks, brītiņu ... pārdevējiem acīs paskatījies, nuosmukšķinājās ("?") Dünsb. Trīs romant. gadīj. 96. vāvere nuosmukšķinājās un pazuda Saikava.

Avots: EH II, 88

nùostirkšķinât,

1) intr., erknarren (von der Uhr)
U.;

2) tr., mit Unrat besudeln
Mag. XIII, 3, 57.

Avots: ME II, 860

‡ nuotrim̃šķinât Frauenb. "vijuoles stīgas saskaņuot ar pirkstiem" (?).

Avots: EH II, 101

nùotrukšķinât, tr., intr., entziehen, abknappen: gan jau saimniece pratīs nuotrukšķināt Alm. nuotrukšķina, cik vien var Alm.

Avots: ME II, 877

‡ pablìšķinât ² Saikava, eine Zeitlang schallend schlagen: ej nu un pablīšķini ar vāli pa rijas pārtu!

Avots: EH II, 121

‡ pablun̂kšķinât Saikava, = pablūkšinât, eine Zeitlang plätschern : bried iekšā un pablunkšķini ar kāju! pablunkšķini ar dalbu, lai zuvis skrien tīklā!

Avots: EH II, 121

‡ pabrìšķinât ² Saikava, ein wenig erschallen machen: p. dēļus kaktā, lai pele skrien laukā.

Avots: EH II, 122

‡ pabũkškinât AP., C., Schwitten, (mit ù ² ) Alswig, Meselau, Saikava, Sessw:, = ‡ pabũkšinât: p. ar kūju.

Avots: EH II, 123

‡ pabūšķinât Heidenfeld, = pabũkšķinât.

Avots: EH II, 123

‡ pagur̂kšķinât ² rīkli Siuxt, schlukkend in der Kehle gewisse Laute erzeugen: guovs nu var rīkli p.

Avots: EH II, 135

paklunkš(ķ)inât, ein wenig schlackern machen]: blašķi R. Sk. 1I, 142. skārda lampiņu paklunkšina, vai ir vēl iekšā eļļa Jauns.

Avots: ME III, 46

‡ paknikšķinât, ein wenig knikšķinât 2: puisim knipšķi paknikšķini! Tdz. 52571. pirkstam kaulus p. Allend., Trik. Refl. -tiês, ein wenig knikšķinât 1 Trik.: kalējs duomā tikai drusku p. un grib, lai mašīna jau iet.

Avots: EH II, 143

‡ pakrakšķinât,

1) ein wenig krakšķinât 1;

2) "?": pastipri pakrakšķināja cibiņas vāku Janš. Dzimtene II, 325.

Avots: EH II, 143

pakšķinât: pīle, bē̦rnus ve̦zdama, pakšķina (erzeugt gewisse Laute) PV. - Zur Bed. vgl. auch nùopakšķinâtiês und nùopakšķinât ‡ 3.

Avots: EH II, 145

pakš(ķ)inât, intr., tr., den Schall pak(š) hervorbringen, patschen, klopfen, paffen: zirgi pakškina kājām AU. pakšķināja ar plaukstu uz viņa kaklu Niedra. mierināja, vinam uz ple̦ca pakšķinādams A. XX, 949. kâ [stārķis Ar.] dzenis pakšķinādams MWM. VIII, 326. ņēmās pīpīti pakšināt Zemk., [pakšķināt Grünwald]. gultā gulēja tē̦vs, pakši nādams sīkus, zilus dūmiņus Latv. [pakšķinât (schliessen und darauf hörbar öffnen) muti Mitau. zirgs pakšķina, läuft in kleinem Trab Grünwald. lietus piles pakšķina, fallen schallend Grünwald.]

Avots: ME III, 50

pamir̂kšķinât, ‡ Refl. -tiês, ein wenig blinzeln: (fig.) tie (= apgaismuotie luogi) pamirkšķinājās vairāk reižu kâ acis Jauns. B. gr. ³ II, 127.

Avots: EH II, 156

pamir̂kšķinât, pamirkšt, etwas blinzeln: viņš pamirkšķināja acis Saul. [pamirkšt ar acīm Austrums.]

Avots: ME III, 71

‡ pamir̂šķinât Oknist, = pamir̂kšķinât: p. acis.

Avots: EH II, 156

[pamur̂kšķinât, eine Weile mur̂kšķinât 2: p. ar lūpām Warkh.]

Avots: ME III, 74

papakšķinât, papakšinât, etwas (wiederholt) klopfen, leicht schlagen: papakšināja ar pirkstu rūti Duomas I, 125. viņš papakšķina lūpas Vēr. I, 1393. baruons draudzīgi papakšķināja Pēterim uz ple̦ca Seibolt. [papakšķināt pa muguru Grünwald. papakšķināja savam zirgam gūžu Neu-Wohlfahrt.]

Avots: ME III, 80

paplaikšķinât, intr., etwas klatschen.

Avots: ME III, 82

paplakš(ķ)inât, intr., etwas klatschen, tätscheln: lai paplakšinātu viens uotram pa vē̦de̦ru Duomas I, 424.

Avots: ME III, 82

paplaũkš(ķ)inât, intr., etwas klatschen: ruokām.

Avots: ME III, 82

paplikšķinât: ar savu ruociņu paplikšķinājuse zirgam kaklu Janš. Mežv. ļ. II, 204.

Avots: EH XIII, 164

paplikšķinât, paplikšinât, intr., tr., ein wenig tätscheln, klatschen: viņš paplikšķināja tam pa vaigu Latv.

Avots: ME III, 82

paplĩkš(ķ)inât, intr., ein wenig klatschen, knallen: viņš paplīkšināja ar pātagu Blaum.

Avots: ME III, 83

papliñkšķinât, papliñkšinât, intr., tr., etwas klimpern, knallen: viņš paplinkšķina klavieres A. XVI, 1076.

Avots: ME III, 83

papliukšķinât: saimniece ... papliukšķināja pa abras ... muguru ar laipnu ruoku Virza Straumēni3 36.

Avots: EH XIII, 164

[papliukšķinât Dond.], papļiukšķinât, papļiukšinât, etwas klatschen, knallen: vajaga tik pātagu papļiukšināt Sil.

Avots: ME III, 83

papļiukš(ķ)inât, s. papliukšķinât.

Avots: ME III, 83

paplun̂kš(ķ)inât, intr., eiri wenig plätschern, durch schnelle Bewegung im Wasser einen Schall hervorbringen: kāda zivs re̦tumis paplunkšināja niedrājā Blaum.

Avots: ME III, 83

par̃kšķinât [Ruj., Arrasch, par̃kšinât C., PS.], par̂kšinât (Lis.], parkstinât, intr., freqn., wiederholt quarren, schnarren, [schnarren machen Ruj.], schwirren, zirpen, klappern, mit der Jagdklapper Lärm machen Etn. IV, 163. tās ir visas tukšas frazes, kuo tu tur parkšķini Purap. stārks parkšķina [Prawingenod. parkšina Stuhrhof] ve̦ca bē̦rza galuotnē Purap., [Ar.]. tītari, zuosis, pīles parkšķina Dok. A., [Kokn., parkšina PS., C., Lis.]. jaunās ē̦kās, malkas strēķuos dažreiz ķirmeļi parkšķina LP. VII, 647. [(strazds) parkšķinādams... lē̦kā ap būrīti Janš. Dzimtene V, 218. Refl. -tiês, intensiv parkšķinât: tās te parkšķinās kâ negudrs; ne aizklausīties nevar Saļgaln.]

Avots: ME III, 91

pāršķinât, für parkšķinât: jau starks uz ligzda stāv un pāršķina.

Avots: ME III, 181

‡ II pāršķinât Vank., flüchtig durchsuchend abpflücken: te jau kāds būs riekstus pāršķinājis: pazarēs vien vairs ir, citur tik pa kādam.

Avots: EH XIII, 213

pašmukšķinât (unter pašmukstinât): "tâ, tâ", skuoluotājs pašmukšķināja Dünsb. Joc. pas. un stāst. 32.

Avots: EH XIII, 179

pašmūkšķinât (unter pašmukstinât): pievilkdams gruožus, ar muti pašmūkšķinādams Daugava 1933, S. 193.

Avots: EH XIII, 180

‡ pašviukšķinât pātagu, ein wenig mit der Peitsche knallen: brīdi pa brīdim pātagu pašviukšķinādams (geschr. mit - iv-) Janš. Dzimtene IV, 98.

Avots: EH XIII, 180

‡ patarkšķinât AP., Meselau, Schwitten, = ‡ patarkšinêt.

Avots: EH XIII, 181

patikšķinât, patikšinât,

[1) = pātikš(ķ)êt: pulkstenis patikšķināja (Bauske) od. patikšināja (C., PS.) un apstājās;

2) eine Weile zirpen:
kād ķirmji siênā patikšķina, māja jāatstāj Widdrisch;

3) patikšināt uolas Ruj., Eier mit den Enden (eine Weile) aneinanderschlagen.]

Avots: ME III, 121

‡ paukšķinât "šaudīt" Grünh.

Avots: EH XIII, 184

I pavipšķinât "?": zirgi kāpa reizu reizēm pavipšķinādami savām astēm R. Sk. II, 67.

Avots: ME III, 138

II pavipšķinât " = piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt truoksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības": es par tādām lietām tik pavipšķinu!" Widdrisch.

Avots: ME III, 138

‡ I pavīpšķinât "das Gesicht höhnisch verziehen" Vank.

Avots: EH XIII, 191

‡ II pavīpšķinât "kustināt (niķīgs zirgs asti)" Vank.

Avots: EH XIII, 191

‡ pēkšķinât, ein Schallverbum: pēkšķināja pīles Virza Straumēni 66.

Avots: EH XIII, 227

pìeklakšķinât,

1) dazu schnalzen:
p. ar mēli Bers., N.-Peb.;

2) "schwerfälüg heranfahren"
Jürg.

Avots: ME III, 257

pìelikšķinât, = pielabināt Vank.: tā manu bāliņu pielikšķināja BW. 22742.

Avots: ME III, 266

‡ I pikšķinât, langsam, tropfenweise giessen Frauenb.

Avots: EH XIII, 231

‡ II pikšķinât "?": Made pežu pikšķināja Anekd. IV, 34.

Avots: EH XIII, 231

plaikšķinât, klatschen St., Bergm. n. U., klatschen machen: pātagu od. ar pātagu plaikšķinādams Salgaln; vgl. plikšķinat.

Avots: ME III, 315

plaišķinât, tr.,

1) klatschen, klatschen lassen:
citi pīckas plaišķināja BW. 30049 var.;

2) plaišķinât acls, mit den Augen zwinkern
Wid.

Avots: ME III, 316

pļikšķinât, s. pļikstinât.

Avots: ME III, 371

pliñkšķinât C., Widdrisch, pliñkšinât Ruj., Salls "auf irgend einem Instrument spielen", klimpern: viņš apsēdās pie klavierēm un plinkšķināja meldiju Poruk MWM. VI, 506.

Avots: ME III, 346

pļirkšķinât, s. pļirkstêt; bē̦rns pļir̃kšķina ("?") ar ūdeni Bauske.

Avots: ME III, 371

plīšķinât, = plīkšķinât, plätschern: divi zaļas līdeciņas pa upīti plīšķināja BW. 30757 var. plìšķinât ² pātagu Golg., Warkl.

Avots: ME III, 349

plivšķinât, = pliukš(ķ)inât, klatschen: kad plivšķinātājs plivšķinājis savu pātagu. tad visi zvē̦ri nuodrebējuši LP. VI, 562. Woht zu lesen als pliušķinât.

Avots: ME III, 347

plukšķinât (vilnu) Hofzumberge, = plucinât I.

Avots: ME III, 356

plūkšķinât,

1) dumpfe, schwachknaliende Schüsse abgeben:
mednieki plūkšķināja visu dienu, bet atgriezās tukšām suomām Jürg.;

2) schwirren (mit den Flügeln)
Bers.: Kārlis skatījās žagatu barā, kas pa birzi plūkšķināja un terkšķē̦damas aizlaidās pruojām Blaum.;

3) mit den Lippen schmatzen
Vank.

Avots: ME III, 361

pļukšķinât, freqn. zu pļukšķêt, schwatzen (von der Elster).

Avots: ME III, 372

pļur̃kšķinât Bauske, = pļuršķinât.

Avots: ME III, 374

pļur̂šķinât Saikava, pļùršķinât ² Golg., in einer Flüssigkeit Futter suchend die dabei entstehenden Töne von sich geben (von Enten): pīles ūdenī pļuršķina.

Avots: ME III, 374

por̃kšķinât, (trockenes Holz mit dem Schnabel) picken, hacken wie ein Specht Sassm. n. RKr. XVII, 47 f.

Avots: ME III, 376

prẽkšķinât, prēkš, prēkš schreien (von Enten) Bixten, Pe̦nkule, Wirginalen, (mit ẽ̦) MSli.; prẽkšķinât, mit einem Roggenhalm blasen Salgaln; prẽkšķinât, schnell und undeutlich sprechen Erkul; vgl. auch ìeprēkšķināties.

Avots: ME III, 390

pukšķinât, ‡

4) "?": zaķīt[i]s līda līdumiņu ... ir vēzīt[i]s pukšķināja, sav[u] arklīti taisīdams BW. 2314.

Avots: EH II, 322

pukšķinât,

1) pochen, klopfen:
sirds krūtīs pukšķina Plūd. Liv. II, 348;

2) knurren, brummen, murmeln (von alten Menschen)
Spr.;

3) pukšinât "langsam und leise arbeiten, wie alte Menschen zu tun pflegen"
Druw. n. RKr. XVII, 74. Vgl. etwa paũkšķêt.

Avots: ME III, 404, 405

pulšķinât,

1) schnarren (von der Wachtel)
N.-Schwanb.: paipalas pulšķina, -sauc: pul, pul;

2) mit der Hand das Wasser leicht schlagen
Warkl.

Avots: ME III, 409

‡ pun̂kšķinât Pv., = ‡ pun̂kšinât.

Avots: EH II, 326

pūšķinât, lärmen Meiran.

Avots: ME III, 451

rekšķinât (unter rekstêt ): auch Saikava, Sonnaxt.

Avots: EH II, 365

rekš(ķ)inât, s. rekstêt.

Avots: ME III, 508

‡ *rikšķinât, zu erschliessen aus ìerikšķinât (unter ìerikšuôt).

Avots: EH II, 371

rùšķinât ² Warkl., = rukstêt.

Avots: ME III, 573

‡ sablìšķinât ² Saikava, mit dem Waschbleuel schlagen (perfektiv), daß es schallt: ar stampu s. palagus.

Avots: EH II, 397

sabrakšķinât, tr., einen krachenden Lärm erzeugend zerbrechen: kaulus starp asiem zuobiem sabrakšķinādams MWM.

Avots: ME III, 596

sabrikšķinât, tr., krachend zermalmen: tur viņas kauliņus sabrikšķinãja Pas. 1, 172.

Avots: ME III, 597

‡ sabriñkšķinât N.-Peb. "ein starkes Geräusch erregen (z. B. Eis zerbrechend, unter dem kein Wasser ist)."

Avots: EH II, 398

sabukšķinât, s. sabuknît.

Avots: ME III, 599

sakluñkš(ķ)inât, tr., schluckern, glucksen machen (von einer bewegten Flüssigkeit in einem umschlossenen Raume): viņš saklunkšķināja pudeli A. XX, 950.

Avots: ME II, 651

sakràukšķinât, ‡

2) "taukšēt" (mit aũ) Siuxt: s. zirņus.

Avots: EH XVI, 419

sakràukšķinât Jürg., sakraũkšinât Wolmarshof, krachend (etwas Hartes mit den Zähnen) zerbröckeln (tr.) od. verzehren: s. sausuo kliņģeri vienā minūtē.

Avots: ME II, 654

samirkšķinât: "viņš samirkšķēja savas acis" ME. III, 686 zu ersetzen durch "samirkšķēja savas acis tik˙pat cieši". Refl. -tiês: viņš samirkšķinājās acīm ar pirmuo kungu Vanagu ligzda 45.

Avots: EH XVI, 431

samirkšķinât, auch samirkšķêt, tr., stark blinzeln machen: onkulis samirkšķināja bailīgi actiņas CTR. I, 39. viņš samirkšķēja savas acis Plūd. Rakst. II, 315. Refl. samirkšķinâtiês, einander (mit den Augen) zuzwinkern, -winken: audēji samirkšķinājās acīm Kaudz. Ve̦cpiebalga 56. zariņi me̦t viens uotram... galviņām un samirkšķinās actiņām Valdis Stabur. b. 83.

Avots: ME II, 686

‡ saplakšķinât Lös., = sapļãpât 1: s. niekus.

Avots: EH XVI, 436

saplaukšķinât, intr., stark in die Hände klatschen, applaudieren: priekšnieks sacīja... runu,... par kuo visi saplaukšķināja Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 78. pavē̦rusî durvis un saplaukšķinājusi plaukstās Janš. Dzimtene V, 376. krîetnî saplaukšķinātu plaukstas Janš. Bandavā I, 38.

Avots: ME II, 701

saplekšķinât Fehsen, Adsel, = saplekšināt 2; in Grünhof gleichbed. mit saplekšinât 2 und 4.

Avots: ME II, 702

sapļekšķinât Schibbenhof, = saplekšinât 3; "zerknülien, zerdrücken (ein Kleid)" Gr. - Würzau.

Avots: ME II, 705

‡ saplikšķinât, Perfektivform zu plikš(ķ)inât 1: pasta puisis ... saplikšķināja pātagu Kaudz. Izjurieši 300.

Avots: EH XVI, 437

‡ saplīkšķinât, = saplīkšinât ‡ 2: kučieris saplīkšķina pātagu Janš. Līgava II, 36.

Avots: EH XVI, 437

‡ saplùšķinât ² Saikava, = savicinât (?): cāļus biedējuot meitieši saplūšķina brunčus.

Avots: EH XVI, 437

saskraũkšķinât,

1) auch saskraukšinât C., krachend zerbeissen, aufessen:
s. zirņus Jürg.; s. sukuru (mit àu ² ) Golg.;

2) s. zuobus, die Zähne hörbar zusammenbeissen
Bauske.

Avots: ME III, 733

‡ sasnakšķinât Siuxt "sakuožļāt": kuo zirgs silē sasnakšķina, tuo atduod guovīm.

Avots: EH XVI, 449

sašviukš(ķ)inât, tr., stark (mit der Peltsche) knallen, klatschen: skubinādams zirgu... sašviukšināja pātagu Janš. Bandavā I, 19, pātagu sasviuksķinājis II, 200.

Avots: ME III, 760

‡ sataûšķinât Schwanb., = sataûstît.

Avots: EH XVI, 456

satrimšķinât, tr., (klimpernd) erklingen lassen, machen: skuoluotājs satrimšķināja ģitari CTR. I, 35.

Avots: ME III, 765

sa-ūkšķinâtiês Rotnof, sa-ûkštiês ² Kalleten, = sa-ūjinâtiês.

Avots: ME III, 778

I saver̂kšķinât: ve̦ctē̦vs brīžiem saverkšķināja kruokainuo sejas ādu Sārts Druvas san 26.

Avots: EH XVI, 465

I saver̂kšķinât, sich zusammenziehen lassen, sich runzeln machen Nötk.: s. pastalas Vank. kučieris saverkšķināja (zog wiederholt zusammen; so auch in Odsen) savas... actiņas Blaum. St. 8; "sarežģīt (dziju)" Kalwen (mit er̃). Wohl zu savergt.

Avots: ME III, 785

II saver̂kšķinât,

1) verärgern
Schnikkern;

2) weinerlich machen, zum Weinen bringen
Nötk.

Avots: ME III, 785

III saver̂kšķinât, grunzend zusammenrufen: cūka saverkšķināja savus sivē̦nus Smilten.

Avots: ME III, 785

‡ *šķinât, zu erschliessen aus ‡ pāršķinât II.

Avots: EH II, 636

‡ sklin̂kšķinât Bers. "klakšķināt": s. ar mēli, ar zvārguļiem.

Avots: EH II, 505

skrakšķinât, ‡

2) schlagen (vom Gesang der Nachtigall):
lakstīgala skrakšķināja BW. 2697, 6 var.

Avots: EH II, 506

skrakšķinât Ar., rasseln, knarren machen.

Avots: ME II, 886

skrapšķinât,

1) auch skrapšinât PS., geräuschvoll nagen: peles skrapšķina C., Ermes, Selg., Lieven-Bersen, Widdrisch, Behnen, Memelshof. kuo tu tur skrapšķini? C., Siuxt. uz papīra skrapšinât, rascheln PS.;

2) geräuschvoll, rasselnd gehen:
kur, vilciņ, skrapšķināsi ar tiem kaula zābakiem? Nigr. Refl. -tiês, intensiv und geräuschvoll nagen: peles skrapšķinājas Widdrisch.

Avots: ME II, 888

skraũkšķinât Bauske, Mesoten, Nötk., skràukš(ķ)inât ² Lis., skraũkšinât PS., C., skràušķinât ² Golg., tr., intr., knirschen (machen); vom Laut, der beim Knabbern, Beissen eines harten Gegenstandes entsteht; krächzen Fest.: Krancis skraukšķina kaulu Nötk. vāveres skraukšķināja čiekurus MWM. X, 83. puikas skraukškināja vēžus Aps. VI, 17. cūkas skraukšina graudus ē̦zdamas Lis. pele skrauškina zem grīdas Golg. Refl. skraũkšķinâtiês, etwas Hartes beissen (dass ein knirschender Laut entsteht Neu-Wohl fahrt) Funkenhof: vāvere skraukšķinājas Funkenhof. vgl. kraukš(ķ)inât.

Avots: ME II, 888

skrim̂šķinât,

1) nagen (einen Knochen)
Golg., Saikava;

2) unartikulierte Laute von sich geben
Golg., Saikava. Vgl, krimšķinât.

Avots: ME III, 893

skripšķinât, kribbeln, krabbeln LKVv.; knistern, knirschen Wid. Refl. -tiês, (hin und wieder ein wenig) knistern (machen): pele skripšķinājās lamatās Naud, zē̦ns skripšķinājas ar nazi pa šķīvi ebenda. vgl. kripškinât.

Avots: ME III, 894

‡ slapšķinât Memelshol "essend mit den Lippen gewisse I.aute hervorbringen".

Avots: EH II, 520

šļikšķinât Alksnis - Zundulis, = laistît; mīžļât: bē̦rns staigā šļikšķinādams.

Avots: ME IV, 71

šmaukšķinât, = šmaukstinât: ar lūpām šmaukšķinādams MWM. VII, 7.

Avots: ME IV, 83

smiũkšķinât Nigr., schmatzen, schnalzen: lūpām smiukšķinuot Etn. II, 148.

Avots: ME III, 966

smukšķinât (unter smukšinât): lakstīgalas puogā, kunkst un smukšķina Dünsb. Skaistā Mīle 71. tē̦vs, gaŗuo pīpi smēķē̦dams, smukšķināja: "hm, hm!" Joc. pas. un stast. (1882), S. 17.

Avots: EH II, 540

II šmukšķinât, schön tun Biel. n. U.; Frauenzimmern Verliebtes vorreden U.

Avots: ME IV, 86

šmūkš(ķ)inât, s. šmūkstinât.

Avots: ME IV, 87

‡ snakšķinât Siuxt, die Kinnladen bewegen, sich gleichsam zum Essen anschicken; taut (fr)essen, "kuošļāt": vilki nākuši pretī un zuobus vien snakšķinājuši. kad sivē̦ns sāk jau iet gar cūkas sili, pauošņāt, s., tad jāsāk viņam duot ēst.

Avots: EH II, 541

šņakšķinât Grünw., knirschen, laut zusammenschlagen (intr.) machen: suns dusmās zuobus šņakšķina.

Avots: ME IV, 91

snal˜kšķinât, schnalzen Schibbenhof, Arrasch: snalkšķināja ar mēli Pasaules lāp. 110.

Avots: ME III, 972

sparkšķinât, schnarren LKVv., rasseln, klappern Grünwald.

Avots: ME III, 986

sprakšķinât, = sprakstêt: sārts sprakšķina juo muoži Jaunības dzeja 59. ciemi sprakšķinās (werden prasselnd brennen) A. v. J. 1899, S. 14. Refl. -tiês, prasseln MSil., (mit -kši-) Nötk.; krachen machen, knistern machen Smilten, Mar.: puikas pa kaktu sprakšķinās.

Avots: ME III, 1009

sprikšķinât, prasseln, knistern Grünwald: skals viēn klusu sprikšķina MWM. X, 213.

Avots: ME III, 1020

spurkšķinât: s. (mit ur̃ ) ratiņu Serben. vāveres ... spurkšķinādamas (= spurkšē̦damas) iele̦c kamanās Sudrabkalns V. b. 1. 138. knauķi spurkšķināja smieklus (lachten prustend) J. Niedre Ķeceris Latgalē 14. "spúrkšinât" ME. III, 1033 zu verbessern in "spur̃kšinât".

Avots: EH II, 565

spurkšķinât, flattern, mit den Flügeln umherschlagen LKVv.: pīles spalvām spurkšķina Libau, Walk; "= spurkš(ķ)êt 2" Grünwald; in Libau, Walk, Planhof, Gr.-Jungfernhof, (mit ur̃ ) Grünwald, Ekau, Schibbenhof, Luttringen gleichbed. mit spúrkšinât.

Avots: ME III, 1033

staukšķinât,

3): s. (mit àu ² ) zirņus uz pannas Kokn., Stockm. s. (mit àu ² ; "grauzdēt" ) kaņepes pannā Grawendahl.

Avots: EH II, 572

staukšķinât,

1) "?": mēs, puikas, staukšķinājam korķus pa ķēķi Dz. V.;

2) "klopfen"
(mit aû ² ) MSil.;

3) = taũkšķinât, in Fett braten (z. B. Brot) Schibbenhof (mit aũ).

Avots: ME III, 1049

‡ stikšķinât Laud., Tirs., ein Verbum zur Bezeichnung des Schalles, der beim Schütteln von Erbsen od. Steinchen in einem Blechgefäss entsteht.

Avots: EH II, 579

stramkš(ķ)inât, tr., klingen machen, klimpern: Mūzas dē̦lu stramkšķinātā melōdija Latv. dzirdēju stramkšinam citaru ebenda.

Avots: ME IV, 1081

strikšķinât "?": ja tu īsus (suoļus) strikšķināsi BW. 22321.

Avots: ME IV, 1090

strim̂šķinât Saikava, Gr. - Buschhof, = strinkšinât 1.

Avots: ME IV, 1090

strinkšinât, strinkšķinât,

1) fakt. zu strinkš(ķ)êt, klingen machen (von Saiten):
kuokli strinkšķināt A. v. J. 1899, S. 14. dzejnieki strinkšķina savu kuokļu stīgas Zalktis I, 153;

2) strinkšināt Wid., freqn. zu strinkšēt, klingen, klirren.

Avots: ME IV, 1090

svikšķinât,

1) ein unangenehmes Geräusch machen (wie der Griffel auf der Tafel, der Fuss auf der Diele)
U.;

2) mit dem Schweif peitschen (von Pferden)
LKVv. In der Bed. 2 zur Wurzelform su̯eik- resp. su̯eig- bei Walde Vrgl. Wrtb. 11, 519.

Avots: ME III, 1157

svipšķinât: kas svipšķina ("?") šķuores galā? tuo dara rudens apaļvaidzis Mekons Mellā grm. I (1872), 13.

Avots: EH II, 619

svipšķinât, s. svipšinât.

Avots: ME III, 1161

‡ švipšķinât Nötk., = švipstinât 1 ?.

Avots: EH II, 661

*šviukš(ķ)inât, zu erschliessen aus sašviukš(ķ)inât; vgl. sviukšêt.

Avots: ME IV, 118

takšķinât, pochen, klopfen, hämmern: tūkstuoš āmuriņi takškināja deniņuos Veselis Netic. Tuoma mil. 175.

Avots: ME IV, 126

talˆšķinât Warkl. "läuten".

Avots: ME IV, 128

tankš(ķ)inât Wid., tr., leise läuten, klingeln.

Avots: ME IV, 129

‡ *tapšķinât, zu erschliessen aus ‡ àiztapšķinât.

Avots: EH II, 667

tar̃kšķinât Bauske, Blieden, tarkšinât, klappern (vom Storch) Ledmannshof n. Latv. Saule v. J. 1924, S. 169, U.: kâ starķis tarkšķinādams uz ligzdas Latvija. sitējs . . . tarkšķinādams ar īkšķi RKr. XVI, 230; schnarren (von der Wachtel): tīrumā tarkšķināja grieza A. XX, 14. grieze... tarkškina savas ... nuotes Plūd. Mazā And. bērn. atm. 8; mit einem tarkšķis (auf der Jagd) lärmen Memelshof: kad tuo (tarkšķi) ātri griež un tarkšķina, tad ceļas nejauki skarbs . . . truoksnis Janš. Mežv. ļaudis II, 391.

Avots: ME IV, 133

tar̂šķinât Adl., Bers., Golg., Schwanb., (mit àr ²⁾ Gr.-Buschhof, klappern (vom Storch).

Avots: ME IV, 133

tàukšķinât ² Kokn., Stockm., = taukš(ķ)êt (zirņus).

Avots: ME IV, 137

taûšķinât Schwanb., = taustît.

Avots: ME IV, 140

terkšķinât (unter ter̂kšêt ² ): es pa krāsni terkšķināju ("?") BW. 7918 var.

Avots: EH II, 676

‡ tèršķinât ² Sonnaxt, (Schweine) mit den Lauten trrr! trrr! (von der Weide) nach Hause rafen.

Avots: EH II, 676

tikšķinât, ticken; von den Lauten, die ein bohrender Holzwurm verursacht: ķirpji, kuŗus dēvēja par "svē̦tmeitām", kas tikšķinādamas vērpj cilvē̦ka mūža pavedienu Plūd. Llv. 41.

Avots: ME IV, 183

tilkšķinât, fakt. zu tilkšķêt, klirren machen: kad mazus bē̦rnus kavējuot sit ar cietu priekšme̦tu pa glāzi, šķīvi, mē̦dz teikt: kuo nu tilkšķini, vēl saplêsīsi! Bers.

Avots: ME IV, 188

tinkšķinât, s. tinkšinât.

Avots: ME IV, 193

tirkšķinât, ‡

2) "?": klusu tirkšķinādamas savas ze̦lta vārpstes Janš. Līgava II, 436.

Avots: EH II, 684

tirkšķinât s. tirkšinât.

Avots: ME IV, 196

‡ tìršķinât ² Oknist, = tir̃kšinât: vienmē̦r steidzās ar valuodu, tiršķināja bez apstājas kâ negauša Ciema spīg. 88.

Avots: EH II, 684

trakšķinât: auch Ekau, Grünw., Nötk., Salgaln.

Avots: EH II, 690

trakšķinât, freqn., fakt., schallnachahmendes Verbum, krachen, knarren machen Vīt.; klappern, schnarren (wie eine Maulwurfsscheuche) Schibbenhof; mit den Zähnen klappern Gold.; mit der Zunge klatschen Schonberg; mit den Fingern (auf der Tischplatte) trommeln Gold.; vom Klappern des Storchs gesagt Widdrisch, vom Singen des Staars Gr.-Salwen, von gewissen Stellen im Gesang der Nachtigall Bers., Lennew., Ruj., Salgaln, Vīt.: kuo tu vienmē̦r tâ trakšķini? Schönberg. vāverīte trakšķināja ar meitām maltuvē BW. 2353. tas putns skaisti trakšķina Meselau. strazdi svilpj, trakšķîna Janš. Bandavā II, 425. lakstīgala trakšķināja (Var.: trikšināja) BW. 30614, 6 var. lakstīgala trakšķina, kad tās dziesma līdzinās arkla vārstuves klabinašanai Bers.

Avots: ME IV, 219

trakšķinât "?": viņa sāka trakšķināt savu slinkuo, vienmuļīguo riksīti Upītis Sniega pārslas.

Avots: ME IV, 254

tramšķinât,

1) (auf einem Saiteninstrument) spielen
(mit am̂) Bers., Kl., Kreuzb.; singend die Laute eines Musikinstruments imitieren (trâmšinât ² ) Kalzenau; trillern (tramšķinât ² ) Gaiken: tramšķināt kuokli Zalktis I, 39. tramšķināt kontrābasi Poruk MWM. v. J. 1896, S. 894. Osips tramšķināja cimbuoli Poruk IV, 359. stīga, uz kuras Lejgalietis tramšina Duomas I, 877. tramšķina vijuoles stīgas skaņuojuot Bers. kâ viņš māk tramšināt! kâ ar ragiem pūš! Kalzenau;

2) von Tieren, die ein Eichhörnchen Fichtensamen aus den Zapfen herausklaubend verursacht:
vāveres tramšķina ciekuŗus luobuot Bers.

Avots: ME IV, 222

trikšķinât,

1): lakstīgala trikšķināja Anekd. IV, 34. "2353" ME. IV, 235 zu verbessern in "BWp. 2353, 1".

Avots: EH II, 695

trikšķinât,

1) s. trikšinât;

2) tr. putraimus VL., = malt putraimus.

Avots: ME IV, 236

trimšķinât: kuoši trimšķina mandolīni Delle Negantais nieks 219.

Avots: EH II, 695

trimšķinât Bers., = tramšķinât: vāveres trimšķina ciekuŗus luobuot Bers.

Avots: ME IV, 237

I trukšķinât Grünh., Schibbenhof, auch refl. -tiês Grünh., geizen: kuo tu tâ trukšķini? ielej taču kâ nākas! Schibbenhof. kuo tu tik daudz trukšķinies? kad duod, tad duod! Grünh.

Avots: ME IV, 245

II trukšķinât Nötk. "tru-tru- ähnliche Laute von sich geben".

Avots: ME IV, 245

tukšķinât, freqn., pochen, klopfen: pa lielceļu ātri tukšķinādams aizdrāzās pašskrējējs Daugava I, 947.

Avots: ME IV, 256

ūkšķinât,

2): atgādināt eža īsuo, asuo ūkšķināšanu Delle Neg. nieks 176.

Avots: EH II, 741

ūkšķinât,

1) s. ūkšêt 1;

2) s. ūkšêt 2;

3) schnarren
(wie ein ūkšis I I) Schibbenhof (mit û ^2);

4) girren (von Tauben)
Wain. (mit û ² ).

Avots: ME IV, 408

‡ ur̃kšķinât Siuxt, mit gewissen Zurufen Schweine treiben.

Avots: EH II, 715

uzblīkšķinât, knallen lassen, machen (perfektiv); knallend auf etwas schlagen (tr.): viņš braukdams šad, tad uzblīkšķināja, lai zirgs ātrāk iet.

Avots: ME IV, 318

‡ uzdrikšķinât, = uzbirkstît 1: pulverim pe̦lnu vien neuzdriķškini virsū (pīpējuot)! Blaum. Raksti VI ⁵ (1939), 310.

Avots: EH II, 721

uzmirkš(ķ)inât, blinzeln, mit den Augen ein Zeichen geben (perfektiv): uzmirkš(ķ)ināt kam ar acīm.

Avots: ME IV, 360

uzpakš(ķ)inât, auf etw. patschen, klopfen (perfektiv): kādam ar ruoku uzpakšķināt uz vē̦de̦ra Bers.

Avots: ME IV, 363

uzparkš(ķ)inât, ein wenig schnarren, klappern: svētelis... uzparkšķināja D.

Avots: ME IV, 364

uzplaukš(ķ)inât,

1) ein wenig (in die Hände) klatschen, aufklatschen:
bē̦rns aiz prieka uzplaukšķināja Golg.;

2) (in die Hände) klatschend zum Vorscheinbringen, herauf-, hinaufhefördern:
virtuōzs ne par kuo nebij vairs uzplaukšķināms uz estrādes Upītis Sieviete 48.

Avots: ME IV, 366

uzplikš(ķ)inât, aufklatschen; klatschende Schläge versetzen: Malinieks uzplikšķina ar pātagu Līgotnis Stästi II, 14. uzplikšķinādams... zirgam ar pātagu A. XXI, 563.

Avots: ME IV, 367

uzplīkš(ķ)inât,

1) ein wenig klatschen (machen), knallen, applaudieren:
uzplīkšķina... pātagu tik skaļi Janš. Līgava I, 267. uzplīkšķināt ar pātagu. uzplīkšķināt ar ruokām Ramkau;

2) knallende, klatschende Schläge versetzen:
uzplīkšķināt zirgam ar pātagu A. XXI, 132. es tam uzplīkšķināju Ramkau;

3) aufplätschern:
asaru bars uzplīkšķināja (ar asti) salas galā Saikava.

Avots: ME IV, 367

uzpļikšķinât Siuxt, = uzpļirkstinât: uzpļīkšķināt ar harmōniku.

Avots: ME IV, 368

I uzplinkšķinât, aufspielen.

Avots: ME IV, 367

II uzplinkšķinât, zuzwinkern: es uzplinkšķinu ar acīm katram... apme̦klē̦tājam Pārticībā un nabadzībā 41.

Avots: ME IV, 367

uzpliukš(ķ)inât, ein wenig knallen, klatschen; aufknallen Dr.: Antuons uzpliukšķina ar pātagu Purap. Kkt. 86.

Avots: ME IV, 367

‡ uzsmūkšķinât, schnalzen (perf.): vecītis uzsmūkšķināja tâ skumji un gaŗi Purapuķe Spieķis un divi suņi 70.

Avots: EH II, 734

‡ valšķinât "?": manas naīvās ziņkāres valšķināti A. Upītis Kailā dzīvība 188.

Avots: EH II, 754

van̂kšķinât ² Grünwald, = van̂kšêt 1.

Avots: ME IV, 472

I vārkšķinât "Lärm machen": es rauguos kas mežā vārkčķināja (Var.: čaukstināja, brukšināja): vai bij vilki, vai bij lāči, vai nerātni tē̦va dē̦li BW. 9672 var. cik celsies panāksnīcas, tik pakaļas vārkšķinās (Var.: virkšējās 34735.

Avots: ME IV, 506

II vārkšķinât "auf- und zumachen" Grünw.: nevārkšķini durvis!

Avots: ME IV, 506

vaukšķinât,

1) s. vaukšêt 1;

2) fakt., knacken machen:
mežā vaukšķ; kas mežā vaukšķināja? vai bij vilki, vai bij lāči, vai nerātni tē̦va dē̦li? BW. 30676, 1 (ähnlich: 29405).

Avots: ME IV, 487

vēkšķinât, s. vēkšinât.

Avots: ME IV, 555

I verkšķinât,

1) freqn., knurren, grunzen:
kâ cūciņa verkškināja (Var.: rukšināja, rukšķināja u. a.) BW. 23913, 8 var.;

2) fakt., schreien, weinen lassen, machen
Saikava (mit er̂ ), Vīt., (mit er̃ ) Grünw.; schnurren, brummen machen (z. B. das Spinnrad beim Spinnen) Rentzen (mit er̂ ); (Ferkel) schreien machen (mit er̃ ) Schibbenhof; (einen Hund reizend) knurren machen Nötk. (mit er̂ ).

Avots: ME IV, 540

II ver̂kšķinât Nötk., sich (in der Wärme) zusammenziehen (zusammenrollen, krümmen) machen: v. tāsi.

Avots: ME IV, 540

veršķinât: = verkšķinât I 2 PV.

Avots: EH II, 772

veršķinât, still weinen Wessen.

Avots: ME IV, 542

I vipšķinât, (mit den Augen) zwinkern Bewershof, Kokn., Stockm.; nevipšķini, bet dari! Widdrisch (vgl. pavipšķinât II).

Avots: ME IV, 602

*II vipšķinât, zu erschliessen aus pavipšķinât I.

Avots: ME IV, 602

III vipšķinât "šļupstêt" Butzkowsky.

Avots: ME IV, 602

‡ *vīpšķinât, zu erschliessen aus ‡ pavīpšķinât.

Avots: EH II, 793

vìrkšķinât ² Festen, geräuschvoll schlürfen.

Avots: ME IV, 607

‡ *vurkšķinât, zu erschliessen aus ‡ ievurkšķinât.

Avots: EH II, 799

‡ vuršķinât A.-Schwanb. "?": aita vuršķina ap savu jaunpiedzimušuo jē̦ru.

Avots: EH II, 799

žļanšķinât Lennew., = žļankstinât 1.

Avots: ME IV, 815

zmur̃kšķinât C., einen gewissen Lärm (zmur̃kšķis II) hervorbringen.

Avots: ME IV, 747

zvakšķinât,

1) s. zvakšinât;

2) s. zvakšêt.

Avots: ME IV, 763

žvakšķinât, = zvakšķinât 1: ienaids žvakšķina ķēdes uz ruokām Vēr. I, 1111.

Avots: ME IV, 841

zvalˆkšķinât Meiran, Saikava, ohne Grund bellen.

Avots: ME IV, 764

žvaršķinât, klappern (klirren, rasseln) machen: ž. ķēdes Sadz. viļņi 123. ž. ar zuobe̦nu pa bruņu ce̦purēm Stāsts Kriev. 10.

Avots: ME IV, 843

zvaũkšķinât Nötk., freqn. zu zvaukšêt 1, wiederholt starken Lärm verursachen (z. B. beim Aushauen einer Eiswuhne).

Avots: ME IV, 767

acs, -s (gen. plur. acu, seltener aču), Demin. actiņu, selten aciņa BW. 1340, 1, ačiņa BW. 2070, 1, acīte, verächtlich ačtele Austr. XVI, 928, aber auch ohne diese Färbung: spridzīgas ačteles Austr. XII, 18, Apsk. I, 656 (li. akìs, apr. nom. pl. ackis, [slav. du. oči, gr. ὄσσε < * okie "Augen", ahd. awizoraht "manifestus", lat. oculus, arm. akn., ai. ákṣ̌i "Auge", s. Fick Wrtb. I, ⁴ 13, Johansson BB. XVIII, 25]),

1) das Auge.

2) statt des ganzen Gesichts:
jāmazgā acis, man muss das Gesicht waschen; acūdens, das Wasser zum Waschen des Gesichts; pabīdīt ce̦puri uz acīm; uz aci likties, sich hinlegen (Grünh.).

3) st. der sehenden Person:
pilī nedrīkstējusi sieva acis rādīt LP. I, 119, habe sich nicht zeigen dürfen. kuŗu (vadīs) smilšu kalniņā, mūžam acis neredzēs BW. 269, 5. piesargies, ka manās acīs tu vairs nerādies (Adam.). vai tad es tīši viņam acīs skriešu? LP. I, 80. lai puisis steidzuoties pruom nuo viņa acīm LP. II, 78. kamē̦r manas acis platas, solange ich lebe.

4) zur Bezeichnung der Gegenwart, der sorgfältigen Aufsicht:
tu manās acīs in meiner Gegenwart) ķeries meitām klāt. Sprw. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs. ārā daudz acu, mājās nevienas. saimnieka acs var vairāk padarīt, nekā viņa abas ruokas. acīm vajaga būt priekšā un pakaļā JK. II, 96. acīm dzīvot, vorsichtig sein; bez acīm būt, unvorsichtig sein. Zu einem, der eine Sache, die vor der Nase steht, nicht finden kann, sagt man: vai pakausī acis, ka neredzi? ņem acis pirkstuos, ja vēl neredzi! paņem acis ruokā, de̦guns parādīs Etn. IV, 77.

5) Das Auge wird als das edelste Sinnesorgan besonders geschätzt und gehütet, daher

a) in Vergleichungen: sargāt savu guodu kā acis oder aci pierē. vīrs mīlēja savu sievu kā acu raugu (Augapfel).
ve̦cāku acu raugi (die herzlich geliebten Kinder) nuoklīduši uz neceļiem Vēr. I, 614. duodi, vai acs, vai galva, haue ohne jegliche Schonung. rauj, zuog vai acis nuo pieres ārā, man betrügt, bestiehlt einen vor sichtigen Augen;

b) in Verwünschungen: kad tev acis izsprāgtu! kad tev acis kā skriemeļi izve̦ltuos!

6) Auch dem Verstande, dem Geiste, der Natur werden Augen beigelegt:
gara, prāta acis, das innere A., das A. des Verstandes. kad daba atplēta acis...

7) Uneigentl. von augenähnlichen, runden Dingen:
Jau kuoki acis me̦t, die Bäume gewinnen schon Knospen; rāceņa a., die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime, virsējās kartupeļu acis dze̦n asnus Peng. 47; adatas acs, Nadelöhr; adīkļam acis izlaist, nuolaist, uzmest, eine Masche fallen lassen, aufwerfen; zivis ieķeŗas tīkla acīs (Maschen); tumsas acs, die aus gröberem Garn gestrickten Maschen des Netzes Etn. II, 105; dzirnavu acs, das Loch in der Mitte des Mühlsteins, in welches das Getreide geschüttet wird; kāršu acis, die Augen in den Spielkarten: duodi, meti, taupi acis; sakts acs, ein Stein in der Spange; acis, die an den Enden der zu Flössen zusammengebundenen Balken ausgebohrten od. ausgehauenen Löcher, auch ausis genannt Etn. IV, 61; tauku a., die Fettropfen auf einer Flüssigkeit; vardes a., (gew. var̂žacs), das Hühnerauge; acis, im Weizenfelde unbewachsene Stellen (Grünh.); mit acis werden auch offene, Wasser enthaltende Grüfte in Morästen, oder runde, tiefe Stellen im Wasser genannt, vielfach ve̦lna a. LP. VII, 127; ecēšas uz acīm sviest, die Egge umkehren, so dass die spitzen Zähne nach oben kommen; ähnlich apsviest galdu uz acīm RKr. XVI, 219 und apvērst ve̦lē̦nu uz acīm; dzērves acs [in Kabillen; dzērvacs], Brechnuss.

8) In Verbindung mit Adj.: acis brūnas, [rudas], me̦lnas, pe̦lē̦kas, tumšas, zilas, gaišpe̦lē̦kas, gaišzilas; - gaišas, skaidras, platas, ve̦se̦las, labas, spuožas, spuodras, spulgas, spridzīgas, dedzīgas, ugunīgas, skaistas, kvē̦luošas, mirdzuošas, dzelmīgas Pump., abgrundtief,
jautras, spirgtas, lebhaft, tumšas, trübe, šauras, iegrimušas, iedubušas, (St.), eingefallen, kuosainas, pūžņainas, triefend, sarkanas, iekaisušas, izraudātas, verweint, miegainas, nedzīvas, gļē̦vulīgas, schwach, nejaukas, vājas, valganas, aklas, stulbas, - mīlīgas, kaislīgas, vienaldzīgas, ļaunas, skaudīgas, nelabas, böse, neidisch, falsch, nekaunīgas; - skatīties baltām (grimmig), gaŗām (gleichgültig), platām (aufmerksam), kailām (bloss) acīm uz kaut kuo, greizām acīm uzlūkuot, mit ungünstigen Augen ansehen; strādāt, ka vai acis zaļas paliek oder nuo pieres le̦c, sagt man von einer schweren Arbeit.

9) In Vergleichen:
acis kā bunduļi, spundes, von hervorquellenden Augen; a. kā šķĪvji, kā skriemeļi, von grossen Aug., a. apaļas kā puogas, von eingefallenen A.; a. kā timpas, A. wie Kerzen, breit; a. kā vanagam, kaķim, scharfsichtig.

10) In Verbindung mit Verben:

a) Nom.: acs asaruo, tränt.
acis darba izbijās, ruokas, darba nebijās BW. 6553; acis asaras birdina, vergiessen Tränen. acs nuobrīnas, ruoka padara (Sprw.). tautu dē̦la acis de̦g, dzirkst, uz manim rauguoties Ltd. 1148, funkeln. acis grib, sirds vairs neņe̦m pretī, sagt man, wenn man vollständing satt ist. acis kaunas, die Augen sind blöde; acis pašu laiku krita oder salipa cieti, fielen eben zu; acis laistās laimībā, leuchten; acis mieluojas, weiden sich; a. milst, die A. werden dunkel. tu man neesi tik daudz devis, cik acs var nest Sprw., du hast mir nicht soviel gegeben, wieviel das Auge tragen kann, d. h. nichts. acis niez, būs jāraud. a. nelabi raugās, sehen unheimlich. ja labā acs raustās (zuckt), tad jāraud. kuo acis nere̦dz, tuo sirds aizmirst, aus den Augen, aus dem Sinn; acis atveŗas, öffnen sich, aizveŗas, schliessen sich; zibina, blitzen, zvē̦ruo, glühen;

b) Akk.: izberzēt, izburzīt, trīt acis oder izberzēt miegu nuo acīm, den Schlaf aus den Augen wischen;
acis buolīt, valbīt; iegriež kā vilks acis pierē, verdreht RKr. VI, 996. puisis pacēlis acis un ieraudzījis ve̦lnu LP. III, 43; aizdarīt (schliessen) acis uz mūžu. kas neatdara acis, atdara maku; acis nuodurt (pie zemes durt, zemē mest U.), senken; izdurt, blenden; a. izgāzt, dass. LP. V, 191; acis griezt, pagriezt, wenden; uz mani viņa ir acis nepagrieza, würdigte mich keines Blickes; pārgriezt, verdrehen, gruozīt, drehen, aizlaist, schliessen; acis nuolaist,

a) die Augen senken

b) ābuoļi tādi, ka netīk ne acis nuolaist, dass man kein Auge abwenden kann;
nee̦smu ne acu salicis, habe kein Auge zugetan; miegs acis lipina (zudrücken) tik saldi, ka nevar gandrīz ne atturēties LP. I, 63; buojāt, maitāt verderben; a. apmānīt, mit Blendwerk täuschen; mest, pamest, richten, wenden: uz kājām acis meta, ne uz spuoža vainadziņa Ltd. 1075. saimnieka dē̦ls metis acis uz nabaga bārenīti. pametiet oder uzmetiet kādu aci uz bē̦rnu, habt ein Auge auf das Kind; acis mieluot, weiden; acis oder acīm mirkšķināt, mit den Augen blinzeln; ze̦mi acis nest Ltd. 1239, vor Schande die Augen niederschlagen; atplēt acis, gan redzēsi; ieplèst, vor Furcht, Erstaunen aufreissen. visas acis izraudāju Ltd. 1729; aci nuoraut, ein wenig schlafen Mit,; acis aizsegt aiz kauna, vor Scham verdecken LP. III, 41; izsist, ausschlagen, a. pasist uz zemi LP. 69, auf die Erde blicken; nāve aizspiež acis. kas acis šķielē (schielt), tas melis. kurp man acis vērst? wenden; pavērt, etwas öffnen, aizvērt, schliessen; miegs ve̦lk acis ar varu cieti;

c) Lokat. Von grosser Dunkelheit sagt man:
uznāk tāds tumżums lai acī duŗ LP. IV, 199; palika tumšs, ka nevarēja paredzēt, ne acī duŗams LP. VI, 244; [tik tumżs, ka duŗ vai acis laukā Kabillen]; durties acīs, in die Augen stechen, ein Dorn im Auge sein: tāda mīlestība trakāki dūrusies acīs nekā dadzis LP. I, 119. puisē̦nam vājais krabiņš iekrīt acīs LP. II, 76, wohl nach dem deutsch. "in die Augen fallen". tāds jau tev tagad vai acīs kāpj iekšā (Siliņ) oder acīs līst, aufdringlich sein. tagad bē̦rni ve̦cākiem acīs le̦c, barsch anfahren. Tūlīn tu man kal tuo acīs, vorwerfen; miglu acīs laist, Sand in die Augen streuen. vīrs neredzējis vairs drudža visu savu mūžu ne acīs Etn. III, 32, habe mit seinen Augen nicht mehr gesehen; nevaru viņu ieredzēt, ieraudzīt ne savās acīs, ne pa acu galam, ne acu galā, ich kann ihn garnicht leiden; saskatīties acīs, sich in die Augen sehen; d) Dat. u. Instr.: es savu pēlējiņu ne acīm neredzēju, verstärktes"sehen". tuo es redzēju pats savām acīm; acīm re̦dzuot, auch rauguoties, zusehends, offenbar: un tad auga arī abi puisē̦ni, tīri acīm re̦dzuot LP. IV, 136. tas acīm re̦dzuot nav tiesa, das ist offenbar wahr; mest ar acīm, winken. ve̦lns kuoda akmentiņus, lai zils gar acīm me̦tas, dass es blau vor den Augen wird LP. III, 90. skaties ar acīm, ne ar muti, Sprw.; ar acīm aprīt, verschlingen. darīdama visu, kuo tikai nuo acīm nuoskārta LP. VII, 514, was sie an den Augen absah. strādā uz acīm uzkritis, er arbeitet sehr eifrig; aiz acīm runāt, hinter dem Rücken (gew. aiz muguras) Böses nachsagen. Nerft.

Kļūdu labojums:
6553=6853

Avots: ME I, 7, 8, 9

[bìrkstît C., PS.], bir̂kstît ² [Nigr.], -u, -īju u. birkšķināt, die Kohlen von dem brennenden Pregel, die Asche von der Zigarre abstossen, entkohlen: birkstīt skalu od. uogli nuo skala, pe̦lnus nuo cigāra; gew. nuobirkstīt [Ableitung von bir̂kstis.]

Avots: ME I, 298

I blāvēt, blāvināt, poltern, Lärm machen (stipri blīkšķināt) Selb., Spr.

Avots: ME I, 312

brukšķêt, - ēju,

1) schrammen
Biel. I, 406;

2) auch brukšķināt, verfalen, herunterkommen lassen; verwohnen ein Haus
L. [Zu brukt.]

Avots: ME I, 339

brũnsvārcis, der Braunröckige: brūnsvārči (Heimchen) sāka čirkšķināt Up.

Avots: ME I, 341

[izblīzinât N. -Peb. "izmirkšķināt"; in Serbigal bedeute es: "dusmās (acis) pārgriezt".]

Avots: ME I, 717

klaũkš(ķ)inât,

2): klaukšķināt, Beifall klatschen, applaudieren
Diet.

Avots: EH I, 611

‡ māvēt (?) Lng. (unter mirkšķināt), winken.

Avots: EH I, 794

mir̃klis, [mir̂klis Warkh., Warkl., Domopol., Prl., Kr., Kl.],

1) der Blick des Auges:
laida apkārt mirkļus Blaum. uzskata viens uotru ar naidīgiem mirkļiem Blaum. Paz. dē̦ls 16. stīviem mirkļiem tas raudzījās uz kapu Apsīšu Jē̦kabs VII, 42. savus mirkļus mīlīguos lē̦ni šurpu raidi! Teodors;

2) der Augenblick
Nigr.: uznācis salds mirklītis Janš. B. 210. liesmaina ruoka zibiņa mirklī galuotnes luoka Vēr. II, 386. tē̦la skats savienuoja mirkli ar mūžību II, 173;

3) ein zudringlicher, lästiger Mensch
Nigr.: nīkās virsū kâ mirklis. [Nebst li. mirklỹs "ein Blinzler" zu le. mirkšķêt, miršķināt, li. mérkti "die Augen schliessen, mit den Augen winken", mìrkčioti "blinzeln", markstyti "winken", r. мéркнуть "dunkel werden", čech. mrkati "blinzen, nicken; finster werden", mrk "Wink", r. мóрокъ od. морòка "Finsternis" u. a., s. Berneker Wrtb. II, 78, Trautmann Wrtb. 182 f., Solmsen Jagić - Festschrift 580.]

Avots: ME II, 633

mur̂minât,

1): auch (mit ur̂ ² ) Dunika; "= mur̂šķināt" Lubn. n. FBR. XVII, 138; leise sprechen Oknist; ‡

2) "ēst, ilgi kuošļājuot un pa druskai" (mit ur̂ ) Oknist; vai nemurmināsi ("?") zivtiņas? Anekd. IV, 170 (aus Alswig). ‡ Refl. -tiês, gewisse Laute von sich geben
(mit ur̂ ) Saikava: auns sāka m. ap aitām (mit ur̂ ) Schwanb.

Avots: EH I, 834

nùobìrkstît, nùobirstît, [nùobirkšķināt Lemsal n. U.], tr., abstreifen, abbrechen (die Kohle eines brennenden Pergels oder die Asche einer Zigarre): viņš sava cigāra pe̦lnus nuobirstīja Latv.

Avots: ME II, 761

nùokrakstêt, nùokrakšķêt [Dond., Plm.], nùokrakšêt, nùokrakšķinât, einen krachenden, knackenden, klappernden Laut von sich geben: kauli, gulta, durvis nuokrakst. kliņķis nuokrakšēja R. Sk. II, 137. kad starks nuolaižas ligzdā, tad tas mē̦dz nuokrakšķināt Ahs. n. RKr. XVII, 41. kuoks nuokrakstēja, - tūliņ lūdzis Dond.

Avots: ME II, 800

nùopakš(ķ)inât, [1) "glättend leicht schlagen";

2) die Lippen schliessen und mit Geräusch öffnen]:
reizes divas zirģelis iegrudzinājās un nuopakšināja ar apakšlūpu Ver. II, 427. Refl. -tiês [MSil., eine Weile kurze, helle Laute von sich geben (z. B. bei leichtem Anschlag, beim Tropfenfallen ins Wasser u. a.) Lennew., Bers., Dickeln]: K. nuopakšķinās ar savu kuoka kāju Niedra Kad mēness dilst. [zuosis un pīles pēc uztraukuma nevar nuopakšķināties vien Peb., Vīt., Vank.; "eine Weile (wiederholt) die Lippen schliessen und mit Geräusch öffnen" Grünwald, Wolgunt, Mitau.]

Avots: ME II, 826, 827

‡ nuošļapstinât AP., Frauenb., Meselau, N.-Peb., schmatzend abschlürfen (?): zirgs nuošļapstina visus miltus pa ūdens virsu silē; "ieē̦duot kuo, muti nuoplaukšķināt" Heidenfeld.

Avots: EH II, 96

pakš(ķ)inât, intr., tr., den Schall pak(š) hervorbringen, patschen, klopfen, paffen: zirgi pakškina kājām AU. pakšķināja ar plaukstu uz viņa kaklu Niedra. mierināja, vinam uz ple̦ca pakšķinādams A. XX, 949. kâ [stārķis Ar.] dzenis pakšķinādams MWM. VIII, 326. ņēmās pīpīti pakšināt Zemk., [pakšķināt Grünwald]. gultā gulēja tē̦vs, pakši nādams sīkus, zilus dūmiņus Latv. [pakšķinât (schliessen und darauf hörbar öffnen) muti Mitau. zirgs pakšķina, läuft in kleinem Trab Grünwald. lietus piles pakšķina, fallen schallend Grünwald.]

Avots: ME III, 50

pàtaga, pâte̦ga ² [Wain., Frauenb., Wandsen, Lautb.], die Peitsche: ar pātagu zirgam uzcirst, uzšaut; pātagu pielaist, piecirst, piespridzināt, plikšķināt; apakš pātagas (kārti) palaist, eine Karte zum Überstechen ausspielen. maizes pātaga, die Peitsche, Plette Vēr. I, 1154; nabaga pātaga, der Lump, Bettler - ein Schimpfwort (eig. die Peitsche des Bettlers). - saimnieka zirgs, paša pātaga, - skrien labi. [Nebst li. botãgas aus slav. batogъ dass., wobel das p- statt b- vielleicht in der Aussprache lettisierter Liven od. Esten entstanden ist.]

Avots: ME III, 190

plakšinât, plakšķinât, freqn. zu plakš(ķ)ēt, tr., klatschen, patschen:. plakšķinat zirgam kaklu A. XXI, 330. brītiņu lupas plakšķinājusi Janš. Čāp. 9; plakšķināt, im Fressen klatschen wie Pferde St. plakšķināt ar mēli Ar.

Avots: ME III, 317

plaksts, plakste Für., plakstiņš, plakstiens LP. V, 7, Serbigal, plakstenis, plakstene Adsel, das Augenlid: plaksti tai aizvērās Apsk. v. J. 1903. S. 365. plaksti kuopā vāzās MWM, VII1, 74. acu plakstiņi kâ svina pielieti krituši cieti Etn. II, 22. par acu bedrēm jau plaksti drūmīgi ir puri klājušies Aps. VI, 35. lai tavas acis taisni rauga un tavi acu plaksteņi taisni tavu priekša turas Glück Spr. Sal. 4, 25. tā plakstus piemiedza un pasmaidīja maigi MWM. VIII, 2. muļķītis ieliek acīs spīles, lai miegs nedabūtu plakstienus kuopā savilkt LP. IV, 150. šī nuolaida šmaugas plakstu skruopstas Apsk. v. J. 1903, S. 332. pirmais miegs uz plakstiem krīt Austrira. mirkšķināt plakstus Duomas II, 871. Zum Suffix von plakstiens vgl. Li. blakstíena dass.; Reimwort zu blakstiņš; wohl zu plaks II.

Avots: ME III, 316, 317

plaûkšas ² Arrasch, Wandsen, plaukši U. Manz. Post. III 175, = plaušas, die Lungen plaũkšêt C., plàukšêt ² Tirs., plaukškêt, -u, -ẽju, auch plaušķêt, -u, -ẽju, plaũkšinât Karls., plaukšķinât,

1) plaušķināt Bers., einen klatschenden, laut schallenden Ton von sich geben
(plaũkšêt Dunika), (in die Hände) klatschen (plaũkšinât Dunika), patschen: lai tā tava mēle plaukš (Var.: plaušk) kâ plaukš vāle velējuot! BW. 22676 var. griezās nu divi pāŗi basām kājām, tâ ka grīda vien plaukšķēja Janš. Dzimtene IV, 10. plaukšķē̦dami viļņi sita gar tvaikuoņa sāniem Ze̦ltmatis. putra vārās plaukšē̦dama Tirs. n. RKr. XVII, 73. brunčiem ap kājām plaukškuot JR. VII, 99. Sprw.: plaukšķina kâ zivs pa sausu zemi. ruokas plaukšķinât Kaudz. M. 193. publika visiem spē̦kiem plaukškināja (applaudierte) Alm. es izdziedu piecas dziesmas, tu tik lūpas plaukšināji BW. 877, 1. dagla cūka aizgaldē ausis vien plaukškināja BW. 22832 var. baznīcniekiem pa priekšu jāja aulekšus, ar... pātagām plaukšinādami, brūtgāna un brūtes brālis BW. III, 1, S. 58;

2) plaukšķêt. plaũkšêt PS., plàukšêt ² Tirs. n. RKr. XVII; 73, plappern, klatschen:
kaut tā plaukša neplaukšēj[u]se, ka es rupju dziju vērpju! BW. 8402, 12 var. Refl. plaukšêtiês, schallen: vakar šāvu vāverīti, šuodien krita, plaukšējās BW. 30527. Zur Interj. plaũkš.

Avots: ME III, 325, 326

smukšinât, smukšķināt Grünwald, L., Wid., schmatzen (wie die Schweine Manz. Letfus), schnatzen U.; vgl. smaukšêt.

Avots: ME III, 969

sprikstinât,

3): "dzīvi, dedzīgi mirkšķināt (acis)" Druw.;

4): vaguols sprikstina ("ātri le̦c") Wessen; ‡

5) (beim Plätten auf die Wäsche) spritzen
Sessw.

Avots: EH II, 559

stramkš(ķ)inât, tr., klingen machen, klimpern: Mūzas dē̦lu stramkšķinātā melōdija Latv. dzirdēju stramkšinam citaru ebenda.

Avots: ME IV, 1081

ter̂kšêt ² Karls., tèršķêt ² Prl. n. FBR. VI, 93, -u, -ẽju,

1) terkšēt U., Etn. IV, 166, te̦rkšêt N.-Peb., (mit e̦r̃) Salis, terškêt U., (mit èr ² ) Saikava, terkšinât Wid., terkšķinât U., Sessw., Spr., (mit er̂ ) Saikava, (mit der Schnarre) sclmarren, klappern; auch vom Geräusch der Rädet
(terkšķināt) U.: terkšķinam terkšķinuot zvirbuļi aizlaidās Saikava. tec, vārpstīt terk-šē̦dama! BW. 7057 var. lai tas mans arājiņs kâ ecēša neterkšķēja 9986 var. pulkstenis ierkškē̦dams nuosita trešuo rīta stundu B. Vēstn. vāģi teršķēt vien aizteršķ Saikava. terkšķuošās skārda balsis A. v. J. 1896, S. 575. terkšķuoša bases balss Sudr. E.;

2) terkšêt U., Etn. IV, 166, Nötk., (mit er̂) C., PS., Wolmarshof, (mit èr ² ) Selsau, te̦r̃kšêt Salis, terkšķêt Daudsewas, KL-Salwen, ter̂kšķêt Saikava, (mit èr ² ) Bers., Kalz., Meiran, teršķêt U., (mit er̂) Golg., (mit èr ² ) Saikava, terkšinât Wid., schwatzen; viel und schnell sprechen:
taisi tik vaļā! kuo tik ilgi terkši! MWM. VII, 803. teršķ ziņas, neziņas Saikava;

3) das Geräusch des Truthahns
U. (terkšķinēt), das KolIern des Birkhahns u. a. Vogelstimmen ausdrückend: rubenis . . . aizlaidies terkšē̦dams LP. V, 102. pe̦lē̦kais strazds terkšina Etn. 11, 51. Nebst tarkš(ķ)êt und tirkšêt wohl zur Wurzel von terêt.

Avots: ME IV, 166, 167

II tinkât, -ãju,

1) an klingende Metallstücke schlagen
U.; "tinkšķināt, kâ bē̦rni ruotaļādamies mē̦dz darīt" (mit iñ) Nötk.;

2) Ausdruck für fortwährendes Weinen kleiner Kinder
U.

Avots: ME IV, 192

trinkšinât Līn. (mit iñ ), Golg. (mit in̂ ), triñkšķinât Iw., klingen machen (Saiten), klirren machen, klimpern V.: puisis triñkšināja uz mandolīnes Dunika. trinkšķināt savu vijuoli Pas. V, 230. trinkšķinājis iestieptuo stīgu Antrop. II, 109. auka, luogu rūtes trinkšķinādama Apskats v. J. 1903, S. 403.

Avots: ME IV, 238

uzpakš(ķ)inât, auf etw. patschen, klopfen (perfektiv): kādam ar ruoku uzpakšķināt uz vē̦de̦ra Bers.

Avots: ME IV, 363

uzplīkš(ķ)inât,

1) ein wenig klatschen (machen), knallen, applaudieren:
uzplīkšķina... pātagu tik skaļi Janš. Līgava I, 267. uzplīkšķināt ar pātagu. uzplīkšķināt ar ruokām Ramkau;

2) knallende, klatschende Schläge versetzen:
uzplīkšķināt zirgam ar pātagu A. XXI, 132. es tam uzplīkšķināju Ramkau;

3) aufplätschern:
asaru bars uzplīkšķināja (ar asti) salas galā Saikava.

Avots: ME IV, 367

vēkšinât AP., C., Dunika, PS., Schujen, (mit è ² ) Golg., Schwanb., Sessw., Vīt., (mit ê ² ) Jürg., Karls., vēkšinât Wid., vêkšķinât ² Bers., KatrE., Lubn., Saikava, Sehren, vēkšķinât Ruj. n. U., zum Blärren, Plärren veranlassen U., schreien, weinen machen, lassen: kuo tu mazuo brālīti vēkšini? Vīt. vēkšināja . .. plēšas, ka ne atklausīties nevarēja Latv. (paegļus) likt uz uguns un tuos vēkšķināt Kaudz. Izjurieši 215.

Avots: ME IV, 555

verkšinât,

1) "?" N. - Peb.;

2) "= mirkšķināt" AP. (mit er̂ );

3) weinen machen
C. (mit er̂ );

4) kläglich ertönen machen
Jürg. (mit er̂) v. harmoniku.

Avots: ME IV, 540