Paplašinātā meklēšana

àizmàitât, tr., den Grund des Verderbens legen: tārpu aizmaitāts ābuols, ein wurmstichiger Apfel.

Avots: ME I, 38

àizmàknis, G. -kņa, die Wolke: saulei aizgāja aizmāknis priekšā Druv., JKaln.

Avots: ME I, 39

‡ àizmàkt Trik., = nùomàkt, unterdrücken, ersticken (fig.): kuoki tur cits citu aizmāc.

Avots: EH I, 38

àizmàktiês,

1) sich bewölken:
debess bij aizmākusēs MWM. XI, 190. vakara puse aizmākusies C. aizmācies laiks, aizmākusies saule Sessau;

2) atemlos werden:
bē̦rns raud aizmākdamies Ziepelhof.

3) von aizmàkt: aizmāktas krūtis, belegte Brust.
Doblen.

Avots: ME I, 39

‡ àizmàldinât, irreführend wohin geraten lassen.

Avots: EH I, 38

‡ àizmàldît,

1) sich verirren lassen
Warkl.: aizmaldītiem bē̦rniem Ezeriņš Leijerk. II, 54;

2) sich verirren:
ni˙kad neaizmaldījām Pas. IV, 214 (ähnlich 385 aus Lettg.).

Avots: EH I, 38

àizmàldîtiês, sich verirren, auf einem Irrwege wohin geraten: nuokļuva lielā mežā un aizmaldījās LP. duomas aizmaldījās uz nākuotni R. Sk. 240.

Avots: ME I, 38

àizmàukt, sich davonmachen, fliehen: tad aizmauca mājiņā BW. 12494; [Refl. -tiês: guovs aizmaukusies nuo ganāma pulka " hat sich unbemerkt entfernt " in Wandsen und Neuermühlen].

Avots: ME I, 38

àizšmàukt, àizšmukt A. XX, 567, intr., ausspannen, sich davonmachen (unbemerkt): gan jau zināšu aizšmaukt pie biedriem Laps.

Avots: ME I, 55

apmàisît [li. apmaišýti], tr., umrühren, mischen: putru.

Avots: ME I, 104

apmàitât, tr., beschädigen, verhumzen, verderben, zu Grunde richten: kuokus, luopus LP. VI, 436.

Avots: ME I, 104

apmàkt,

1): apmākts, dämlich, stumpfsinnig
Ewers.

Avots: EH I, 101

apmàkt, tr.,

1) sich bemächtigen, in seine Gewalt bekommen, Besitz ergreifen von etw., überwältigen, befallen:
bijis tīri kā apmākts nuo nere̦dzē̦tiem brīnumiem LP. IV, 233. lampas gaisma caur mēneša stariem it kā apmākta Aps. rijas bijušas nuo spuogiem kā apmāktas LP. III, 107. nu viņš sapratis, ka burvji viņu apmākuši LP. V, 3. miedziņš mani apmāca BW. 9243. zilu debess velves maliņu tie (padebeši) nespēj apmākt Liew. 6, den blauen Rand des Himmelsgewölbes vermögen die Wolken nicht in ihre Gewalt zu bekommen, d. h. bedecken, bewölken. Part. apmācis, gew. apmācies, bewölkt, trübe: šuodien diena apmākuse BW. 16045. Refl. -tiês (dial. apmâcîtiês ² Kand.), von Wolken überzogen werden, sich bewölken: debess sāk apmākties; auch laiks apmācas, das Wetter wird trübe; apmācies (apmâcijies Laut. L. 42) laiks, trübes Wetter bei bewölktem Himmel. tē̦va vaigs apmācas Baltpur.

Avots: ME I, 105

apmàkulis, trübes Wetter, bewölkter Himmel: pēc ilga apmākuļa reiz saules rīts MWM. XI, 188. šuodien tāds apmākulis, lāgā nekalst siens J. Kaln.

Avots: ME I, 105

apmàldinât, caus., irre leiten, verwirren: vedējs veda brūti aizsietām acīm ap galdu, apmaldinādams, lai nezinuot iet atpakaļ BW. III, 1, 54.

Avots: ME I, 104

apmàldîtiês, sich verirren: bē̦rni uoguodami apmaldījušies LP. VI, 24.

Avots: ME I, 104

apmàlis,

1): auch Kegeln n. Fil. mat. 186, Ramkau, Serbigal, (mit â ² ) Seyershof: kad siens sauss, tad liek apmāļus gubās kuopā un ve̦d pie šķūņa. kasiet sienu apmãļiem! C. nuo gubām sienu pie šķūņa izjauc apmālī Ramkau.

Avots: EH I, 101

apmàlis PS., eigentlich identisch mit apmale,

1) das zum Trocknen zusammengeführte Heu,
s. plankums: sienu kasa apmāļuos, apmāļus uzcē̦rt Etn. III, 72;

2) apmālis, ein Teil des Gebietes (wohl an der Grenze):
šis apmālis piede̦r pie mūsu pagasta A. X, 1, 308; cf. apmaļu ļaudis;

3) apmāles,

a) Wiesenspitzen, die sich zwischen Feldern oder Wäldern befinden
A. X, 1, 308;

b) [apmālēs sagrābt, Heu zum Trocknen in dichtere Haufen zusammenharken
U.].

Avots: ME I, 105

apmàukt,

1): gre̦dzins, kuŗu jī bija apmaukuse Pas. VIII, 218;

2) prellen; betäuben
Segew.: vai pati nelaime mūs apmaukusi?

Avots: EH I, 100

apmàukt,

1) über etw. streifen, anziehen:
zābakus, kurpes kājās, die Stiefel, Schuhe anziehen, cimdus; iemauktus apm., zäumen, den Zaum anlegen;

2) übertr. (= apmāt, apmaut), verblüffen, ausser Fassung bringen, bannen, fesseln:
Radziņš bija nuo brīnumiem kâ apmaukts Purap. prāts tāds kā apmaukts Niedra. viņa gars bija kā apmaukts, sein Geist war wie benebelt Seib. [Refl. -tiês, sich anziehen: apmaucuos kurpītēs BW. 34450].

Avots: ME I, 104

‡ apmàutiês ² Bewern, Schwanb., aufbrüllen: guovs apmāvās.

Avots: EH I, 101

apšmàukt, tr., betrügen: es ļāvuos nuo jums apšmauktiês JR. VII, 100.

Avots: ME I, 129

atmàldîtiês, sich wohin verirren, herschlendern: meža cūka tikai re̦ti pie mums vēl atmaldās RKr. VIII, 83.

Avots: ME I, 175

atmàukt,

1) tr., ab-, weg-, zurückstreifen:
piedurknes; ce̦puri uz pakausi; brilles uz pieres atpakaļ MWM. X, 468; [

2) intr., schnell herkommen
Warkl. - Refl. -tiês,

1) sich zurückstreifen
Nerft, Kreuzb.;

2) sich losstreifen
Ruj.]

Avots: ME I, 175

‡ bal˜tmàizniẽks,* ein Weissbrotbäcker.

Avots: EH I, 202

‡ brĩvmàize, freies Brot.

Avots: EH I, 243

‡ bruõkastmàize, das Frühstücksbrot: uzēst līdzi paņemtuo bruokastmaizi Janš. Dzimtene V, 14.

Avots: EH I, 247

cìemmàize: kas ciemmaizi (Var.: kukuli) atnesīs? BW. 14059 var.

Avots: EH I, 277

cìemmàize, das Weissbrot, welches man den Gästen mit nach Hause gibt: saimniece atveda ciemmaizi nuo kāzām Ahs.

Avots: ME I, 393

‡ cimàte ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69 = cìemāte.

Avots: EH I, 271

‡ damàjât ² Auleja, hin und wieder (wiederholt) herkommen, zum Besuch kommen: jis vis damājäja pa(r) ziemu da jai.

Avots: EH I, 305

[damàldîtiês Drsth.,

1) (bis zu einer bestimmten Stelle) hinirren;

2) irrend sich hinzugesellen.]

Avots: ME I, 436

dìevmàize, die Oblate beim Abendmahle: nuo kviešiem dievmaizīte BW. 28337.

Avots: ME I, 485

‡ dze̦lte̦nmàize, Gelbbrot.

Avots: EH I, 353

‡ glè̦màusis ² Lubn., ein ungeschichter Mensch.

Avots: EH I, 393

ìemàisît, tr., ein -, hineinmischen: graudus pe̦lavās. Refl. - tiês, sich ein -, hineinmischen: citu darīšanās.

Avots: ME II, 42

ìemàitât: "leiblichen Schaden verursachen" Ahs.: ar pārcelšanuos puisis sev iemaitājis sirdi.

Avots: EH I, 528

ìemàitât, tr., ein wenig verderben, den Grund zum Verderben legen: viņam sirds glaimiem iemaitāta. [Refl. - tiês, schadhaft werden, zu verderben (intr.) anfangen: auglis iemaitājies Salis.]

Avots: ME II, 42

ìemàktiês, ‡

2) in den Wolken verschwinden
(mit â ² ) Ahs., Frauenb.: saule iemācas.

Avots: EH I, 529

ìemàldinât, in die Irre führen, hinein -, hereinlocken: vadītājs savu vadāmuo iemaldina attakā LP. VII, 942.

Avots: ME II, 42

ìemàldîtiês, sich wohin verirren, umherirrend wohin geraten: es tâ neviļuot iemaldījuos tādā biezienā LP. VI, 500. vecene grib nuonāvēt tē̦va dē̦lus, kas apakšzemē iemaldījušies LP. VII, 27.

Avots: ME II, 42

‡ ìemàngalêt ^2,

1) einrühren, hineinmischen
Kalz.;

2) "iezvejuot (kuo) nuo bļuodas" Kalz.;

3) = ‡ iemañguôt Lubn.

Avots: EH I, 529

ìemàukt, ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) aufstreifend, aufziehend hineingeraten: aita iemaukusies guovs valgā Jürg.

Avots: EH I, 529

ìemàukt,

1) eindrängen, einstecken, anziehen:
kāju zābakuos;

2) anfangen zu graben:
kartupeļus;

3) intr., hinein -, hereinlaufen
Spr.

Avots: ME II, 43

izmàisît, ‡ Refl. -tiês,

1) bis zum Überdruss, zur Genüge mischen;

2) i. pa kājām, wiederholt im Wege (hinderlich) sein:
cikreiz Annele nav lielajiem izmaisījusies pa kājām? A. Brigadere Dievs, daba, darbs 35; ‡

3) eine Zeitlang (im Gedränge) ziellos urrihergehen:
visu dienu izmaisījuos pa tirgu; bet ne˙kā nenuopirku Jürg. u. a.

Avots: EH I, 465

izmàisît (li. išmaišýti), tr., durchwühlen, durchmischen: putru; krāsnī uogles.

Avots: ME I, 768

izmàitât, ‡

2) vernichten (iznīcinât) KatrE.

Avots: EH I, 465

izmàitât, tr., verpfuschen, verderben: acis. ķēniņiene izmaitājusi labuo peļņu LP. VI, 135. Refl. - tiês, verderben, zu Grunde gehen: labība vietu vietām izmaitājusies.

Avots: ME I, 768

izmàldinât, in die Irre führen, verschlagen: viņa nelaimes zvaigzne bij tuo izmaldinājusi pa visām zemēm Vēr. II, 65.

Avots: ME I, 768

‡ izmàldît, umherirrend durchstreifen: maldīdamies tur maldījušies un... visu izmaldījuši, kuo vien var i. Kaudz. Izjurieši 242.

Avots: EH I, 465

izmàldîtiês, hinaus -, herausschlendern, umherirrend wohin gelangen, sich verirren, verschlagen werden: re̦ti arī pie manis izmaldījās laukā kāds MWM. X, 290. beidzuot izmaldījās uz vienu spuožu pilsē̦tu LP. IV, 26.

Avots: ME I, 768

izmàldîtiês, in die Irre führen, verschlagen: viņa nelaimes zvaigzne bij tuo izmaldinājusi pa visām zemēm Vēr. II, 65.

Avots: ME I, 768

‡ izmàntēt ² Lös., = izmañtuôt.

Avots: EH I, 465

izmàukt (li. išmaũkti "herausziehen"),

1): nuo šļīcenes, kas bija izmaukta nuo jaunas priedītes galuotnes Virza Straumēni ³ 20; ‡

3) "prellen; jem. etwas aufheften"
Segew.

Avots: EH I, 465

izmàukt,

1) tr., abstreifen, abziehen:
vienreiz šis puika bij izmaucis stabuli LP. IV, 222;

2) davonlaufen, entschlüpfen
Spr. Refl. - tiês, sich abstreifen, entschlüpfen: jārauga izmaukties LP. I, 134. [izmaucās ārā Glück I. Mos. 39, 15].

Avots: ME I, 769

izšmàukt,

1) intr., entwischen, entfliehen:
šī nuobijusies laikā vēl izšmauksi pa vurdīm laukā LP. VII, 135;

2) betrügen, anführen:
viņš mani izšmaucis N. - Schwnb. viesus izšmauc MWM. VI, 657. Refl. - tiês, entwischen entkommen: briedis izšmaucies nuo masta LP. V, 228. neattapa gan˙drīz laikā izšmaukties V, 344.

Avots: ME I, 813

‡ jùomàte ² Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 82, = šuomāte.

Avots: EH I, 570

kramàusis [li. kramausỹs "паршивый"], kramàuslis Perk., in einem Rätsel zur Bezeichnung des Schweines, wohl: Grindohr: gaida kramausi izietam Etn. III, 12 (krama + àuss); [als Schimpfwort für Menschen und abgemagertes Vieh Dunika; kramauslis, ein kleiner, unartiger Knabe Durben].

Avots: ME II, 257

kukuļmàize od. kukuļa màize, Brot aus gebeuteltem Mehl, Süssauerbrot Mar. n. RKr. XV, 120, [Wolmar, PS., Salis].

Avots: ME II, 302

ļumàusis, ein plumper, ungeschickter Mensch (eig. ein Mensch mit [lappigen Ohren) N.-Schwanb.

Avots: ME II, 542

‡ màdziņa ² Heidenfeld, Prl., ein Vorhängeschloss. Wohl ein Deminutiv von mãga.

Avots: EH I, 789

[màikata Jürg., ein Schimpfwort (etwa gleichbed. mit màita. Luder).]

Avots: ME II, 549

màikss: auch (mit aî ² ) Orellen n. FBR. XI, 40, Poikern n. FBR. XIV, 60, Salis n. FBR. XV, 60, Wainsel n. FBR. X1V, 85, Breslau, Lenzenhof, Lindenhof, Salisb.

Avots: EH I, 777

màikss Wolm., Ruj., für màiss.

Avots: ME II, 550

‡ màinala ² Auleja, comm., = maĩneniẽks: kurš labāks m., tis jū zina, kurš zirgs labāks.

Avots: EH I, 778

màisadata,* die Packnadel.

Avots: ME II, 550

‡ màisaûde̦kls, Sackleinwand, Sacktuch: maisaude̦kla lindraciņus Tdz. 43053.

Avots: EH I, 778

màiseklis,

1): skruķī jāja maiseklī BW. 22790.

Avots: EH I, 778

màiseklis, [maĩseklis Bauske, Wandsen, Dond., Salis],

1) ein Wetkzeug zum Mischen, Mengen, ein Rührholz:
pie katras mājas maiseklis piesliets Tr. III, 226;

2) die Mischung
[màisêklis Arrasch], Beimischung, Ingredienz: tipi, kuo mēs varam saukt par īsti latviskiem, bez mazākiem sveša gara maisekliem Apsk. I, 170. sajaukuši... visas gaļas bļuodas vienā draņķī un maiseklī Upīte Medn. laiki;

3) der Hemmer, Storenfried in Glücks Bibel:
kas ar citiem kuopā neturas, tas savu gribu tik meklē, un ir maiseklis (jetzt richtiger: kavēklis) visās lietās Spr. Sal. 18, I.

Avots: ME II, 550, 551

‡ màiselis ² A.-Schwanb. n. FBR. V, 153, verächtl. Demin. zu màiss, der Sack.

Avots: EH I, 778

màisiniẽks, ‡

3) = màiss, der Sack Warkl.: iebāz maisiniekā salmu!

Avots: EH I, 778

màis(i)niẽks, màiseniẽks,

1) wer Säcke macht;

2) wer im Sacke steckt
Ar. [Vgl. li. máišininkas "ein Verfertiger von maišai".]

Avots: ME II, 551

màisît: mit aĩ auch Schnehpeln n. FBR. XVIII, 19, Kand., Orellen, Siuxt, mit aî ² auch Frauenb:, Ramkau,

1): maisāmais (Rührholz)
- auch Frauenb.;

2): auch Auleja, Linden in Kurl., Zvirgzdine: juo vairāk zemi maisa ("ar"), juo smalkāks, dārzs iznāk AP. Refl. -tiês,

1): liec kur nuomaļ, lai nemaisās ze̦m ruoku! Auleja: m. pa kājām, störend im Wege sein.

Avots: EH I, 778

màisît [auch Jürg., Arrasch, Trik., N.-Peb., PS., C., Serbigal, maĩsît Salis, Salisb., Ruj., Dond.,Wandsen,Gr.-Essem, Selg., Bauske, Wolmarshof, Līn., Tr., maîsît ² AP.], -u, -ĩju (li. maišýti, (slav. měsiti "mischen"]), tr.,

1) umrührend mengen, mischen:
putru, luopu ēdienu; maisīt sienu ar salmiem; maisāmais, das Rührholz: vakar mani māte kūla ar tuo puoda maisāmuo BW. 14341. paņēma krāsns maisāmua dzelzs kruķi, er nahm die eiserne Ofenkrücke LP. VI, 987;

2) zum zweiten Male pflügen
Buschh., Oppek.: maisīt zemi [Lis.]. Refl. -tiês,

1) sich mischen
[maĩsîties Iwanden]: nemaisies ar saviem stāstiem vidū! Kaudz. M.; cita darīšanās maisīties Kaudz. M.;

2) sich herumtreiben:
nu kuo tu maisies kâ ve̦ca nauda pa tirgu? vai dē̦ls, kur tad tu tik ilgi maisies? LP. IV, 153. - Subst. màisĩjums,

1) das Gemengte, Gemenge;

2) der zum zweiten Male gepflügte Acker;
màisîšana, das Mischen, Mengen; màisîtãjs, wer mengt, mischt. [Nebst mist "verwirrt werden", mistrus u. a. zu apr. maysotan "gemengt", ai. mēkšayat, "mischt", norw. meisk "Mischung", ahd. miscan, la. miscēre (part. perf. pass. mixtus) "mischen", ir. mescaim "mische" u. a., s. Bemeker Wrtb. II, 53, Trautmann Wrtb. 175, Walde Wrtb.2 488, Boisacq Dict. 637 f,l

Avots: ME II, 551

màisîtava ² Lub., = màiseklis 3.

Avots: ME II, 551

màiss: die Plazenta AP.: dažs teļš atnāk ar visu maisu AP.; ādas m., der Bauch Saikava: es tev duošu pilnu ādas maisu par ūdens ne̦sumu (ich werde dir zu essen geben ...); lāstu m., wer häufig zu fluchen pflegt Warkl.; pe̦lu m., Schimpfname für einen faulen Menschen Grünh.; maiss, verächtliche Bezeichnung für einen (faulen Saikava, Zvirgzdine) Menschen: deidelnieks svāta m˙! BW. 25723.

Avots: EH I, 778

màiss (li. maĩšas "grosser Sack"), Demin. verächtl. maĩšelis [Līn., Tr.], maišuks Spr., der Sack. be̦zde̦lu maiss, der Stänkerer. atstāj nuost, lāstu maiss, hebe dich weg, Verfluchter! Tr. IV, 60; 510, miega maiss, die Schlafmütze; niķu maiss, der Spassvogel; pasaku maiss, der Fasler, Schwätzer: ve̦lns lai jūs parauj, pasaku maisi! Kaudz. pe̦lu od. pe̦lavu maiss, der Spreusack, übertragen zur Bezeichnung von etw. Leichtem, Minderwertigem: es tev saku, pe̦lu maiss, tu jau manis nedabūsi BW. 15153. nuosvieda me̦lnuo vīru kâ pe̦lavu maisu LP. VII, 972. grē̦ku maiss, arger Sünder, Missetäter. atgre̦muotāju dzīvnieku kuņģa pirmuo un vis+lielākuo daļu sauc par maisu Konv. caurais maiss, der Nimmersatt: tu, caurais maiss, vēl tu neesi pierijies. Sprw.: kas cauru maisu piepildīs, dzeni pieēdinās? ber kâ caurā maisā. abi labi, bāz maisā, greif nur zu, die Devise eines Habsüchtigen. vienā maisā bāzt, über einen Kamm scheren: tad būtu dibināts ieme̦sls mūs latviešus bāzt vienā maisā ar vāciešiem A. XX, 233. tas pats, tik nuo cita maisa, dieselbe Suppe, nur aufgewiirmt. pats jau maisā, bet cita maisā grābstās. kas beidzamais maisā, tas pirmais nuo maisa ārā. vai (nu) maisā, vai gaisā! entweder nichts oder alles! divi kaķi vienā maisā nesatiek. sivē̦nu maisā pirkt, die Katze im Sack kauferi. [Nebst li.(in Dusetos) máišė "Heunetz" (mit š wohl aus sk̑) wohl zu apr. moasis "Blasebalg", serb. mȉjeh "Schlauch, Blasebalg", ai. mēṣ̌a-ḥ "Widder", mēṣ̌ī- "Schaffell", an. meiss "Korb" u. a., s. Bugge KZ. XX, I, Bemeker Wrtb. II, 47, Trautmann Wrtb. 165.]

Avots: ME II, 551

màisumi ² Mar. n. RKr. XV, 125, für màisĩjumi = uotrie arumi; (maisumi Karls.].

Avots: ME II, 551

màišums: loc. maĩšumā, Adv., durcheinander, gemischt, dazwischen Seyershof: lapas un e̦buoliņš m. tāda gaŗa zâle, skuost[a]s m., pa ciņiem aug. lustes liniem m. spilte̦na spalva ir brūna m. un balta.

Avots: EH I, 778

màišums, ein Mischmasch, Gemischtes, Gemengsel U., Naud., [Naukschen].

Avots: ME II, 552

màisušķis ² , das Sückchen Mar. n. RKr. XVII, 138.

Avots: ME II, 552

màita,

2): tis ir maitas siens (schlechtes Heu):
neē̦d ne˙viens ve̦lns Heidenfeld. te maitas bij pārasmens ebenda.

Avots: EH I, 778

màita (li. maità),

1) das Aas, das Fleisch gefallener Tiere:
kur maita, tur kraukļi saskrien. kur cilvē̦ki, tur miruoņi; kur luopi, tur maitas. maitās sist, zu Schanden hauen: es tevi maitās sasitīšu LP. IV, 11;

2) als Schimpfwort:
kurlais maita od. maitas gabals! bites, maitas, nuorējušas manu vīru dravenieku BVV. 30284. [Wie d. Aas (zu essen) urspr. die "Speise" bedeutet, so gehort wohl auch màita zu li. maĩstas "Nahrung", maitìnti "nähren", apr. maitā "nährt", li. mìsti "sich nähren", le. miteklis "Nahrung" und (?) ir. méith "fett". Damit entfallen die Kombinationen von Zupitza BB. XXV, 99 und Wiedemann BB. XXVIII, 42; vgl. auch mist I.]

Avots: ME II, 552

màitaîns, aashaft, aasig L., St.

Avots: ME II, 552

‡ màitānīca ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Schimpfname ("màita") für eine weibliche Person.

Avots: EH I, 778

màitât: maĩtât Orellen.

Avots: EH I, 778

màitât, -ãju, tr.,

1) veraasen, verhunzen,verderben:
Sprw. labs laba nemaitā. rūsa maitā dzelzi, slinkums cilvē̦ku. tē̦vs veselību jau bij maitājis Neik. ne balsiņu vien maitāja, maitā visu augumiņu BW. 437;

2) verderben, vernichten, töten:
znuotiņ, luopu nemaitā! BW. 26726. lācis atbild:"nemaitā vis mani!" töte mich nicht! LP. VI, 559. [grēcinieku maitāt St., einen armen Sünder hinrichten];

3) verfinstern:
burvji maitājuši sauli, mēnesi LP. VII, 598; V, 17. kad mēness vai saule aptumšuojas, tad tur bija vainīgas raganas, kas šuos debess spīdekļus aprija vai maitāja Plüd. Refl. -tiês,

1) verderben:
kartupeļu šķiedras drīzi maitājas (saskābst) Luopk. III, 76;

2) sich schweren leiblichen Schaden verursachen;
prātā maitāties, irrsinnig werden;

3) sich verfinstern:
saule, mēness maitājas U. màitâtãjs, wer verdirbt, vernichtet. [Li. máitoti "verderben" ist nach Büga KZ. LII, 291 dem Le. entnommen. Wohl eine Ableitung von màita "Aas" (s. dies), wozu auch li. maitinti "zu Tode treiben", sodass die Kombinationen von Zupitza BB. XXV, 99, Trautmann germ. Lautges. 53 und Apr. Spr. 348, Berneker Wrtb. II, 54, Fick Wrtb. III4, 320, Wiedemann BB. XXVIII, 42, Bezzenberger Γέρας 211, Holthausen IF. XXXIX, 68 wohl zu entfallen haben.]

Avots: ME II, 552

‡ màite ² A.-Schwanb. n. FBR. V; 152, Mar. n. RKr. XVII, 108, Liepna, = màita: kur klē̦vs, tur m., - kur māja, tur miruons Liepna.

Avots: EH I, 778

màitêdẽjs, màitêdis, Aasfresser: nāks lijas, suņi, mušas, maitēži Rainis.

Avots: ME II, 552

‡ màitalnieks ² Auleja "tas, kas maitā": m. - zaļus riekstus ē̦d!

Avots: EH I, 778

màitẽ̦ns Smitt., maitiņš Lub., das Aas, ein Schimpfwort: ak tu maitē̦ns! Ezerietis.

Avots: ME II, 552

màizcepis* od. màizcepẽjs*, der Bäcker Dr.

Avots: ME II, 552

màize: Demin. maiziņa BW. 18918, 4 (aus Popen), gen. s. maiziņas 10684 (aus Okte), acc. s. maiziņu 27109 var. (aus Gargeln),

1): skābā m.,

a) Roggenbrot, Schwarzbrot
Frauenb., Siuxt,

b) Süsssauerbrot
Ramkau; skābrauga (Linden in Kurl.) od. skābraugu (Frauenb.) m.; Süsssauerbrot; jaunrudzu m. Siuxt, = jauna m.; ve̦ca m. Frauenb. - auch vom Exkrement;

2): kad sapanā guovis gana, tad tas ir maizē (... ist als Überfluss an Nahrung zu deuten)
Linden in Kurl. ve̦cam zirgam jāduod mūža m. Salis;

4): auch Auleja, Kaltenbr.: niaug ni zâle, ni m. Kaltenbr. bija maizes da kaklam (hoch gewachsenes Getreide)
ebenda. redeļu ratuos labi maizi kŗaut ebenda. mazā m., Kleinkorn ebenda: deve trīs pūri mazās maizes dēļ vepŗa.

Avots: EH I, 778, 779

màize,

1) das Brot:
balta, rupja maize, weisses, schwarzes Brot; [klaipa maize, saimes maize, Grobbrot Manz. Lettus]; izčākstējusi, gļe̦ta m. poröses, schliefiges B.; atce̦pusi od. atlē̦kusi m., abgebacknes B.; mīksta maize, weiches, frisches Brot im Gegensatz zu cieta, saziedējusi m., hartes, altes Brot; neuerdings svaiga maize, frisches B.; neraudzē̦ta m., ungesäuertes Br.; saldskāba m., Süssauerbrot; jauna maize, frisches Brot, das im Herbst nach der Ernte vom neuen Korn gebacken wird: Jē̦kabuos cepa jaunuo maizi Mag. XX, 3, 60. tīra maize, reines Brot aus Mehl, ohne fremde Beimischung; [dieva maize U., Abendmahls-Oblate]; pe̦lu maize, Kaffbrot; rudzu, kviešu od. pūŗu, miežu, auch auzu maize, Roggen-, Weizen-, Gersten-, Haferbrot BW. 19196; me̦dus, krējuma, sviesta maize, mit Honig, Sahne, Butter bestrichenes Brot. Von gut gebackenem, porösem Brot sagt man: maize kâ pūpēdis, kâ viens siers, kâ kuoduols; maizīte kâ vienas dūņas, cik mīksta Etn. II, 45. mūs[u] maizīte kâ šūniņa BW. 19197. maizi cept, jaut, mīcīt, raudzēt, krāsnī šaut, iedru-pināt pienā, das Brot backen, einrühren, kneten, säuern, in den Ofen schieben, in Milch einbrocken. Der Plur. maizes, Brotarten: par maizēm mums pienācis ļuoti maz ziņu Etn. I, 42. Sprw.: kas duos visiem sunīšiem baltu maizi? maize ne˙kur nav bez garuozas. kad nav kviešu maizes, tad garda ir rudzu maize. me̦lna maize ne bads; rupja drēbe - ne pliks. apē̦sta maize grūti pe̦lnāma od. apē̦stu maizi grūti atduot. vai dabūji apsmē̦rē̦tu maizi? hast du die erhoffte Belohnung (für die Klatscherei) erhalten;

2) das Brot, die Nahrung, der Erwerb, Unterhalt, die Kost:
mūsu dienišķu maizi duod mums šuodien! Matth. 6, 11. kam spē̦ks, tam maize. viņam nav ne maizes kumuosiņa, kuo mutē bāzt, er hat nicht das liebe Brot. kur dzīvuo, tur maize; kur mirst, tur kaps. paša maize baŗuo, sveša maize rūgta. viņš ir, dzīvuo, stāv svešā maizē, er steht in eines andern Lohn und Brot. [bagāta maize U., reichliches Auskommen.] viņš dzīvuo savā maizē, er isst sein eigenes Brot, ist sein eigener Herr. labā, gatavā maizē nāki, kļūt, zu gutem Auskommen gelangen, maizē auga mūs[u] māsiņa, im Wohlstande wuchs unser Schwesterlein auf BW. 26077. [maizes tē̦vs U., Pflegevater, Brotgeber; maizes bē̦rns U., Pflegekind; ein in Dienst und Nahrung Stehender]. ir es tādu sievu ņe̦mtu, kas ar savu maizi nāktu, auch ich möchte eine solche Frau nehmen, die mit ihrer eigenen Kost käme. duodat, brāļi, kur duodami, duodat maizes zemītē; lai es savas villainītes par maizīti neizdevu! Ltd. 1172 (Var.: maizītē neapēdu), damit ich nicht meine Tücher fiir den Lebensunterhalt weggeben müsste. Sprw.: vai tad tu savu prātu maizē apēdis? maizi duot, apgādāt ar maizi, den Unterhalt geben, ernähren: viena māte spēj desmit bē̦rniem maizi duot, bet desmit bē̦rnu nespēj vienai mātei. adu cimdus, adu zeķes,... duošu tautu dēliņam, kas mūžiņu maizes deva BW. 1176. mūžā maize, Iebenslänglicher Unterhalt, lebenslängliche Pension: pie bāliņa man neaugā mūža maize tīrumā BW. 1688. kungs deva sulainim mūža maizi. ve̦cuma maize, Altersversorgung: pagasts duod, viņam ve̦cuma maizi A. XI, 152; ve̦cuma maizi ēst Kaudz. tas vairs maizē nekuodīs, der wird sterben. maizē duot, ņemt, in die Kost geben, nehmen. dē̦ls lūdz tē̦vu meitas pieņemt maizē LP. IV, 40. Zu maize gesellt sich zuweilen ein zweiter wichtiger Teil der Nahrung: sāls, das Salz: uzklājuši galdautiņu, uzliek man sāl[i] ar maizi BW. 13250, 27. paldies par sāli un maizi, ich danke für die Mahlzeit;

3) das Brot als Inbegriff alles Guten:
neaizlaid od. nelaid maizi gar durvīm, lass nicht das Gute vorübergehen, benutze die günstige Gelegenheit;

4) das Korn, Getreide
Zbiór XVIII, 468: paskatuos lauciņā, vai maizīte tīra auga Ltd. 1182. juosla palika karājamies līdz nākamai maizei, t. i. rudzu pļaujai Konv. ² 149. [maizes paduoms U., Kornvorrat];

5) maizes diena, der 4. Juni Etri. II, 181. [Wohl zu mìezis, die Gerste.]

Avots: ME II, 552, 553

màizgabals od. maizes gatials, ein Stück Brot: sunim sviedu maizgabalu BW. 6385. màizgaruoza, die Brotrinde; sunim sviedu maizgaruozu BW. piel. ² 6385 var.

Avots: ME II, 553

‡ *màizîgs ² Liepna: tad nesa maizes lāpstu, lai vuss ietu maizīgāki "lai viss izduotuos bagātīgi".

Avots: EH I, 779

màiznĩca,* die Bäckerei, der Bäckerladen.

Avots: ME II, 553

màizniẽcĩba,* das Bäckerhandwerk: aizrādīja uz šuo trūkumu maizniecībā Konv. ² 2592.

Avots: ME II, 553

màiznieks,* der Bäcker.

Avots: ME II, 553

‡ màjene ² Mar. n. RKr. XVII, 136, ein grosses Haus.

Avots: EH I, 789

‡ màjiņa ² Saikava, ein auf eine bestimmte Art und Weise aufgeschichteter Haufen von Flachsbündeln (linu saujas): ja nav krustiņš pataisīts, tad linus kraun mājiņā. mājiņai apauškā paliek vienu pašu sauju; tai - virsum divas, un atkan divas, un atkan divas, kāme̦t gana. tad nuo virsas izbāž mājiņai ruoku cauri, saņemj aiz apauškejās sauļas un ne̦s.

Avots: EH I, 789

màkša, comm., einer, der sich aufdrängt: turi muti! kā vajag vēl tādam mākšam? SDP. III, 42.

Avots: ME II, 579

màkt: nuogaidīt, kad būs visi darbi apdarīti, lai kāzu ne˙kas nemāktu Jauns. Raksti III, 107. Refl. -tiês,

1): pašām bij jāmācas, lai dabū vīrus Orellen; ‡

3) streben, zu gelangen versuchen
Salis: mācas kâ uz piķi tur pruo. blusas māksies augšā, kur grīda ir.

Avots: EH I, 790

màkt, -cu, tr., befallen, überfallen, bedrängen, drücken, plagen, quälen, bewältigen: lietuvē̦ns, slāpes, grēmens, kle̦pus viņu māc. drusku vājums kājas māc LP. V, 335. mani sāk jau mākt drusku bailes VII, 125. tie māks cilvē̦kus nuost pašā dienas laikā Kaudz. M. lai jājuot uz tuo un tuo vietu ve̦lnu mākt LP. IV, 19. Refl. -tiês,

1) sich aufdrängen, mit dem Zusatz
virsū: viņš mācas man virsū kâ nelabais od. kâ lietuve̦'ns;

2) sich bewölken:
nu˙pat stipri mācas Saul. laiks, debess mācas, es zieht ein Regenwetter auf. jau mācas veča vaigs. [màkt vielleicht zu slav. mačьkati "kneten, pressen, drücken", s. Berneker Wrtb. II, 2 und Walde Wrtb. ² 451; màktiês

2 vielleicht zu makņa (s. dies), čech. mákati "nässen",
la. mācerāre "wässern" u. a., s. Berneker Wrtb. II, 8 und 70 und Patersson Zur Kenntnis 13 f.]

Avots: ME II, 580

‡ màkūnis ² Fest. n. FBR. XVII, 86, = mākuonis.

Avots: EH I, 790

‡ màkuns ² (mit -uns aus -uonis ?) N.-Rosen, = mākuonis.

Avots: EH I, 790

‡ màlâts ² Skaista n. FBR. XV, 51, = mãluôts 1 (unter mãlains): m. kalniņš.

Avots: EH I, 790

‡ màlčuksne ² Liepna, eine gewisse Pflanze: malčuksnes vairāk slapjumā aug: jās guovis labi ē̦d.

Avots: EH I, 780

màldĩba:* labirintā jeb maldības alā Dünsb. Koša rotas k. 25.

Avots: EH I, 780

màldĩba,* der lrrtum, die Verirrung: man sirds vairs nespēj saldi aluoties, nedz nuoduoties vairs sapņu maldībām Vēr. I, 824.

Avots: ME II, 557

màldîgs, irrig, irrtümlich: cilvē̦ku maldīguo prātu dieva vietā iecelt Paw.; maldīgas duomas.

Avots: ME II, 557

I màldinât, ‡

2) (mit schwerer Arbeit) quälen
Zvirgzdine: strādniekus màldina ² caurām dienām; ‡

3) "?": pajem[j] naudu un maldina šuo baltu dien tuo naudu Pas. XIV, 496 (aus Domopol).

Avots: EH I, 780

I màldinât, tr., irre fūhren: ļaudis. ve̦lns maldinājis ceļa gājējus LP. V, 412. mēnestiņ, ve̦cais tē̦vs, kam tu dienu netecēji, kam tu savu augumiņu nakti vien maldināji? BW. 33846. Subst. màldinâtãjs, wer irre führt, verblendet: par māņiem, vadātājiem jeb maldinātājiem sauc tuos garus, kas vientuļus gājējus vada un maldina Etn. IV, 86.

Avots: ME II, 556, 557

màldît,

1): auch Lng.; tu ar tām (= kājām) spēsi dzīvē tālu m. Janš. Dzimtene IV, 130.

Avots: EH I, 780

màldît, -u, -ĩju,

1) intr., irren, fehlen
L., St.: [tie, kas tuksnesī maldīja Psalm 107, 4.) kālab velti lai mans gars bezgalībā malda (gew. maldās)? JR. V, 16;

2) tr., irre führen, täuschen:
jeb mani acis malda? Apsk. Refl. -tiês, irren, sich verirren: dē̦ls maldījās visu dienu pa mežu. es e̦smu maldījies savās duomās. prātiņš tāļi maldījās BW. 9944. Subst. màldîšana, das Irreführen, Täuschen; màldîšanâs, das Irren, Fehlen; màldîtãjs, wer irre führt; màldîtãjiês, wer irrt, den Weg nicht finden kann LP. VII, 942. [Wohl zu me̦li (s. dies), mèlst, gr. μέλεος "vergeblich, nichtig", arm. molor "irrend", ir. mellaim "betrüge", av. mairya- "betrügerisch", s. Walde Wrtb,2 457 und Pantzerhielm Thomas Festskrift til Prof. Alf Torp, S. 151,1

Avots: ME II, 557

màlduonis,

1): "gars, kas maldina ceļiniekus" Bers.; ‡

2) malduons, ein Verirtter, ein Umhertreiber
Diet.

Avots: EH I, 780

màlduonis, wer irreführt Los. n. Etn. IV, 145: vienam piesities malduonis, uotram uzgulies lietuvē̦ns Kaudz., [N.-Peb., Bers.).

Avots: ME II, 557

màlds,

1) auch maldus, der Irrtum, die Irrung, das Irrsal:
tu manas laîmes malds! Latv. mēs maldā zuduši GL. kas cenšas, tas ar pazīst maldu Asp. vē̦ls, maldū aizgājis saules stars MWM. VIII, 823. Häufiger der Plur. maldi, maldes Seib.: pie maldiem jājauc drusku patiesa Rainis. nesuodi mani tik bargi par maniem maldiem! A. XVI, 492. maldu ceļš, gaita, der Irrweg, Irrgang: kad beigta būs reiz mana maldu gaita? A. XX, 779;

2) ein irreführender
Mensch, Geist Aps.

Avots: ME II, 557

màldu uguns od. màlduguns, -s, [auch malduguņa], das Irrlicht LP. VII, 452; 976: kad nakts satumst, tad dejuo sīki purva gari drebelīgu malduguņu izskatā Vēr. II, 1158. [bāli spuožumi kâ malduguņas blāvuoja miglā Ezeriņš Leijerkaste II, 183.)

Avots: ME II, 557

‡ màļgalvis ² Oknist n. FBR. XV, 170, eine gewisse Pflanze.

Avots: EH I, 782

‡ màlijs ² ,

1) "māla lauki" PV.: sēj kalnā, mālijā (Var.: mālājā)! BW. 28320, 2;

2) lehmhaltig
(vgl. dazu Kauliņš PBR. XIV, 70) Lasd., Prl.: m. tīrums, ceļš, PV. mālija zeme Fest.;

3) lehmfarbig
Gr.-Buschh., Oknist, Sussei, Wessen; "orange" Sonnaxt.

Avots: EH I, 791

I màlis: auch Ramkau, Smilt., Trik., (mit ã ) Nötk., (mit à ² ) Bērzgale, Kaltenbr., Warkl., (mit â ² ) Schwitten.

Avots: EH I, 791

I màlis C., PS., [N. - Peb., Wohlf., mâlis ² Ruj., Salisb., Annenburgs], māle BW. 1946; 24261, auch maļa 8040, [mà'ls Wolmarshof, acc. s. mālu BW. 22542 var.], das zu mahlende Korn: [meitas gāja māļa malt Bers.] rupji gāja dzirnu mālis BW. 27967. malējiņas nedziedāja, smalka māļa gribē̦damas 661. labāk gāju rijas kult, ne mālīša ritināt 28766. agri mani māte cēla, vieglu māli suolīdama 6688. BW. bietet mali fälschlicherweise [?] nicht selten mit kurzem a, z. B. 8018; 22542 u. a. [Nach Zeidler Mag. XVI, 39 aus einem plattd. Mahlliss; aber die Nebenformen māle, māls, māļa weisen eher auf Zugehörigkeit zu mal˜t.]

Avots: ME II, 581

[II màlis N. - Peb. "eine Vorrichtung (eine Art Klotz) zum Herstellen (biegen) der Radfelgen"; vgl. liecamais.]

Avots: ME II, 581

màlka: auch (mit alˆ ² ) Orellen; šim malciņa tam malciņa nuo tâ salda alutiņa 15540, 1.

Avots: EH I, 781

màlka, s. màlks.

Avots: ME II, 558

màlklesis, màlku lasītājs, der Freischlucker Los. n. Etn. IV, 145.

Avots: ME II, 558

màlks: dzert ar malˆku ² Siuxt "dzert pilnām mutēm". Zur Etymologie s. auch Preveden Language V, 152 ff.

Avots: EH I, 781

màlks [auch C.] (li. malˆkas), [malˆks Bl.], màlka PS., malˆka ² Kand., der Schluck, Zug: [vienā malkā izdzert U., in einem Zuge leeren. es tā alus nuodzēruos pa mazām malciņām U.] pasniedzi malciņu ūdens. dzer, mutīte, pilnu (Var.: gaŗu, lielu) malku! BW. 19596. Fig.: sūrais likteņa malks iztukšuots Aps. dzert dzīvību un gaismu pilniem malkiem Vēr. II, 172. [Wohl zu sloven. mláka "Lache, Pfütze", urslav. *melko "Milch", gr. μέλχιον· χρήνη Hes., s. KZ. XLIV, 66, Berneker Wrtb. II, 34 und 72, Petersson Heterokl. 239.]

Avots: ME II, 558

màlsts ^2, der Herumtreiber Los. n. Etn. IV, 145, Lub.

Avots: ME II, 559

[I màltît (slav. *moltiti "schlagen") "ein wenig jem. prügeln" Drosth., Kerstenbehm, Fest., Bers., Notk. Nebst miltît II dass. zu r. мóлотъ, serb. mlât "Hammer".]

Avots: ME II, 559

II (màltīt ² -īju, gierig essen Sinolen, N.-Schwanb.; wohl identisch mit maltīt I (vgl. zur Bed. sukât).]

Avots: ME II, 559

‡ II màltīte ² Skaista, = màlks, der Schluck: nuodzēruos laba al[u]s pa mazai maltītei VL. aus Skaista.

Avots: EH I, 781

màltuve ² , ein Verleumder ("aprunīgs cilvēks") Zvirgzdene n. FBR. X, 28. Identisch mit maltuve 1?

Avots: EH I, 781

‡ màmulis ² "kas nerunā" Lettg.; f. māmule Pas. IX, 211 (aus Lettg.), eine Stumme.

Avots: EH I, 791

‡ màndeles ² Sonnaxt "die Mandeln (bei Schweinen)".

Avots: EH I, 782

‡ màntal'e, ² Warkl., Name einer schwarzen Kuh.

Avots: EH I, 782

‡ màntenīce ² Sonnaxt, die Erbin.

Avots: EH I, 782

‡ màntinīca ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, die Erbin.

Avots: EH I, 782

‡ màntnīce ² Sonnaxt, die Erbin.

Avots: EH I, 783

‡ màrkatns ² "grūts, nemīļš", bedrückt, traurig Warkl. n. Fil. mat. 104: markatna sirds. jis šuodien pa˙visam m. markatna ("baiga") nakts. Aus wr. маркотный od. p. markotny dass.

Avots: EH I, 784

‡ màsēle ² Sussei "= māsīca".

Avots: EH I, 793

‡ màšēle ² Oknist n. FBR. XV, 176 "= māsīca". Ein Lituanismus?

Avots: EH I, 793

‡ màsēniša ² Prl. n. FBR. VI, 94 "=māsīca".

Avots: EH I, 793

‡ màseņuška ² Eversmuiža n. FBR. VI, 38 "= māsīca".

Avots: EH I, 793

‡ màsts ² , -s Zvirgzdine, die Farbe (des Tierhaares): zirgs me̦lnās māsts. Aus r. масть.

Avots: EH I, 793

[màtaine ² Warkl. "die Mutter".]

Avots: ME II, 587

màtē̦ns ² : auch (mit ã ) Nötk.

Avots: EH I, 794

[màtē̦ns ² Stelph., mãte̦ns (wohl mit e, aus ē̦) Pussen, Usmaiten, Gr. - Rönnen, eine Koseform für mãte.]

Avots: ME II, 589

màtraji ² : auch N.-Laitzen.

Avots: EH I, 794

màtraji ² Mar. n. RKr. XV, 126, [mātrāji Warkl,], die Stauden: zemeņu, brūkleņu m.

Avots: ME II, 589

màucekļi: eine gewisse Pflanze (mit aũ ) Lems., Wainsel.

Avots: EH I, 785

màucekļi [Nötk., maũcekļi Treiden, Pabbasch, Serben, Jummardehn u. a., maũcêkļi N.-Peb., Homelshof] "muklājā auguošs plats grīslis" Lös. n. Etn. IV, 146, [Laud., Sinolen, N.-Peb.].

Avots: ME II, 567

màuceknis: eine gewisse Pflanze (mit aũ ) AP., (mit àu ² ) Heidenfeld.

Avots: EH I, 785

màuceknis [Jürg., eine dem Riedgras ähnliche Wasserpflanze mit gelben Blüten und bürstenartigen Ähren, die sich beim Ausreissen leichte aus dem Wurzelstengel loslöst]; maucekņi Etn. IV, 146, = maucekļi: uz uotru malu biezuos maucekņuos J. R. IV, 149. Zu màukt.

Avots: ME II, 567

‡ màučele ² Lettg. "eine Art Netz".

Avots: EH I, 785

màucikņi ² : Sing. maũciknis Ramkau, scirpus silvaticus.

Avots: EH I, 785

màucikņi ² Lös. n. Etn. IV, 146, = maucekļi; ["stublāju var viegli izmaukt nuo saknes" Lös.].

Avots: ME II, 568

màucuksnes ^2, ein dem Riedgras ähnelndes Gras, welches im Frühjahr wächst und als Viehfutter dient Mar. n. RKr. XV, 126.

Avots: ME II, 568

‡ màukalêt ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, freqn. zu màukt, wiederholt (ab)streifen, (über)ziehen Auleja: m. apaušus Auleja. m. gre̦dzinu Pas. VII, 465.

Avots: EH I, 786

[màukla ² Warkh., = maûkls.]

Avots: ME II, 568

[màuklēji Nötk., Bers., = maucikņi]; maukleji, Riedgras, Waldbinse (sciprus sylvaticus) Mag. IV, 2, 97; RKr. II, 78; reseda luteola Mag. IV, 2, 47.

Avots: ME II, 568

[màuklis ² Bers., maũkls Schujen, eine kalmusartige Pflanze an feuchten Stellen.]

Avots: ME II, 568

I màuklis ² : eine gewisse Pflanze (mit aû ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73; Binsen (maũkļi) Jürg.

Avots: EH I, 786

màuknes (unter maũkna),

1): sing. maũkne Iw. mauknes plêst Lng.

Avots: EH I, 786

‡ màukšus, zur Verstärkung von màukt: vilka suoma, nuovilkta kâ m. nuomaukta Janš. Mežv. ļ. I, 84.

Avots: EH I, 786

màukt,

1): m. kuokiem mizas nuost Siuxt. m. ce̦puri galvā Warkl. es visu vasaru divējas zeķes maucu (trug 2 Paar Strümpfe)
Linden in Kurl.;

3): auch AP., KatrE., Schujen: tupeņus m. Jürgens 154. saknes mauc veļi rudenī Ramkau. piecpadsmitā augustā sīpuoli jāmauc nuost ebenda;

4): jis mauce pa ceļu, atpakaļ nepavērēs Warkl., Zvirgzdine. man jāmauc uz dārzu Salis; ‡

5) schwungvoll schlagen
Auleja: maucis ar vē̦zdu par aci. Refl. -tiês,

1): m. zeķes, cimdus Frauenb.; ‡

3) m. pruojām, sich eilig davonmachen
Jumpraweeten n. Diet.: maucies pruojām pa uotrpus mājai, kamē̦r gūstītāji vēl runājuši pagalmā Kaudz. Izjurieši 86. Zur Bed, vgl. auch ‡ ìemaukt II.

Avots: EH I, 786

màukt [li. maũkti "gleitend streifen"], -cu,

1) tr., über etwas hinziehen, um abzustreifen oder zu bekleiden
U.: Sprw. uotram sprungulu uz asti maukt. maukt zābakus, die Stiefel an- oder ausziehen. acīs mauca ce̦purīti BW. 9815, 1. bēri se̦gluojam, maucam ze̦lta iemauktiņus 13842;

2) abstreifend erlangen, anfertigen:
stabuli maukt. vai nu taures mauksiet nuo tiem alkšņiem? JR. IV, 183;

3) kartupeļus maukt, Kartoffeln graben, ernten
Bers., Stockm.; [burkānus maukt (einheimsen) Odensee]; sīpuolus maukt, Zwiebeln abschälen Erlaa;

4) eiligst davonziehen (namentlich
maukt pruojām) [Ruj., Arrasch], U.: mauc, mauc! mache, dass du fortkommst! U. Refl. -tiês,

1) sich etwas auf- od. abziehen:
maucas (Var.: aunas) brāļi zābakuos BW. 16588 var. kāpurs pēc pirmās maukšanās (ādas maiņas) Konv. ² 3633;

2) maukties apakš[ā] L. "sich unter das Wasser taucher".
[Nebst mukt zu serb. màknuti "rücken", ai. mu(ñ)cáti "befreit", av. framuxti- "Ausziehen (des Schuhwerks)" u. a., s. Walde Wrtb. ² 254, Trautmann Wrtb. 189 f., Būga РФВ. LXXII, 198.]

Avots: ME II, 568, 569

I màulaîns ^2, ausgefahren (vom Wege) Bers., Lub. Etn. IV, 146.

Avots: ME II, 569

‡ màuraška ² Zvirgzdine n. FBR. X, 28 "?".

Avots: EH I, 786

màurēt ² : auch Heidenfeld, Prl., Saikava, Schwanb., (mit aũ ) Wenden, (mit au ) Grob., maũret (mit -re- < -ŗuo- resp. -ŗā- ?) Salis n. FBR. XV, 57: leciet, ... guovis, ... maurē̦damas! Tdz. 44253 (aus Sessw.).

Avots: EH I, 786

[màurēt ² Warkl., = maũruôt.]

Avots: ME II, 569

‡ màuzêt ² Saikava "Bier trinken".

Avots: EH I, 787

me̦l˜nmàize: auch Iw.

Avots: EH I, 799

me̦l˜nmàize od. me̦l˜na màize, Scwarzbrot.

Avots: ME II, 598

‡ mùsmàja ² Fest. n. FBR. XVII, 85, = mūsmãjas.

Avots: EH I, 839

‡ nabagmàize, das Gnadenbrot: neiešu pie tevis visu mūžu nabagmaizi ēst Dunika.

Avots: EH II, 1

nemàldība, die Unfehlbarkeit, Infallibilität: pāve̦sta nemaldība. ticēja dē̦la nemaldībai Blaum.

Avots: ME II, 722

nemàldîgs, irrtumsfrei, unfehlbar, infallibel: kurš tad nemaldīgs? AU. šādu spriedumu mēs nepieņemsim par pareizi un nemaldīgu Vēr. I, 1546.

Avots: ME II, 722

nùomàitât: n. (nuokaut) cūku Sonnaxt.

Avots: EH II, 66

nùomàitât, tr., vernichten, umbringen: tūlīn astuoņas galvas bij nuomaitātas LP. V, 44. sieva pieteikuse, lai vīrs rauga kungu nuomaitāt LP. IV, 55.

Avots: ME II, 815

nùomàkt, ‡

2) ersticken
BielU.

Avots: EH II, 67

nùomàkt, tr., überwältigen, überwinden, vernichten: tu nuomāc visus, kas manu dvēseli apbēdina Psalm 143, 12. manas dusmas mani gandrīz ir nuomākušas 119, 139. sveša, ļauna griba bija pārveikusi, nuomākusi manu labuo gribu Plūd. vispārības apziņa viņam galīgi nuomākta Vēr. I, 1438. [tevi nuomākt Pas. II, 177]. Refl. -tiês, sich bewölken: debess nuomākusies.

Avots: ME II, 817

nùomàktĩba,* gedrückte Stimmung, Wehmut: nuoskumšana un nuomāktība, ar kuo cilvēce slimuo Zalkt.

Avots: ME II, 817

nùomàldinât,

1): dzērvi var n. Salis; ‡

2) "?": pus˙nakts nuomaldinava ar dziesmām Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 63; ‡

3) hin und her gehen machen:
n. guovis pa tukšām ganībām Meselau. mēs šuodien ne˙kā nee̦sam padarījuši; mūs tikai nuomaldināja Veļķi (bei Pebalg).

Avots: EH II, 66

nùomàldinât, tr., auf Irrwege bringen, auf Abwege führen Janš.

Avots: ME II, 816

nùomàldîtiês, ‡ Subst. acc. s. nùomaldījumuôs: atģidu savu n. PV., ich wurde meine Verirrung gewahr.

Avots: EH II, 66

nùomàldîtiês, vom Wege abkommen, auf Irrwege geraten, sich verirren: precībnieki sacīja, ka nuomaldījušies BW. III, 1, 17.

Avots: ME II, 816

nùomàukt,

1): n. bikses zemē Kaltenbr. n. mizu Ramkau; ‡

2) Perfektivform zu màukt 3, = nùorakt 1: tupeņi nuomaukti Jürgens 36 (ähnlich AP., KatrE.). Refl. -tiês: guovs nevar n. Iw.

Avots: EH II, 67

nùomàukt [li. numaũkti], tr., abstreifen, abziehen, abnehmen: cimdus, zeķes, kurpes, gre̦dze̦nu, zirgam apaušus. nuomaukšu ādu kâ mici pār acīm! Etn. II, 31. Refl. -tiês, sich abstreifen, abziehen, sich befreien: nuomaucies zābakus! zirgs nuomaucies nuo iemauktiem Kand. Subst. nùomàucẽjs, wer abstreift, abzieht; nùomàukšana, das Abziehen; nùomàukums, das Abgestreifte, die Abstreifung: tuo darīja meitu grē̦ki par gre̦dze̦na nuostmaukumu (gew.: nuomaukumu) BW. 6272, 8.

Avots: ME II, 817

nùošmàukt,

1) intr., weg-, hineilen, herab-, hinabeilen:
viņš nuošmauca nuo klēts augšas;

2) tr., abziehen
[Kursiten]: zemē gulēja jē̦ra āda, tikkuo kâ nuošmaukta Lapsk. nuošmaũkt lapas, mizu kuokam, ādu nuo astes Dunika;

3) betrügen:
žīds nuošmaũca čigānu Dunika; abstibitzen, trügerisch entwenden Salis, Neu-Wohlfahrt, Mesoten. Refl. -tiês Dunika, = nùosmukt.]

Avots: ME II, 869

‡ pamàiš ² Auleja, = pamaišu: kāpustus pieliek p. ar rāciņiem.

Avots: EH II, 154

‡ pamàitât, verderben (tr.): mazuo nuo šūpuļa laukā ņemt bij aizliegts: es varuot viņam muguriņu p. Jauns. B. gr. ³ II, 70. ka prātiņa nepamaitā (beim frühen Lesenlernen) 190.

Avots: EH II, 154

pamàkt: miesas spē̦ki bija pamākti Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 63.

Avots: EH II, 154

pamàkt, tr., niederdrücken: drīz pamāks sirdi Kaudz.

Avots: ME III, 68

[pamàldîtiês, eine Weile irre gehen: drusku pa mežu pamaldīties.]

Avots: ME III, 66

‡ pamànêtiês ² Kaltenbr. "uzkavēties bez sevišķi svarīga ieme̦sla": jis grib te p.

Avots: EH II, 155

‡ pamàucinis ² Auleja, der Unterrock.

Avots: EH II, 154

‡ pārmàiņš ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, = pãrmaĩņus (?).

Avots: EH XIII, 206

pãrmàkt: miegs mazuo dzīvību pa˙visam pārmāca Jauns. J. un v. 352.

Avots: EH XIII, 206

pãrmàkt, tr., überwältigen, überwinden: šķīstuo mīlestību pārmākuse mežuonīga kaislība Janš.; [überanstrengen: viņš pārmāc ir cilvē̦ku ir zirgu Vank.; niederdrücken, unterdrücken: lielie kuoki pāraug un pārmāc mazuos N.-Peb. - Refl. -tiês, sich überanstrengen: viņš pārmācas par daudz ar darbiem Vank.].

Avots: ME III, 166

pãrmàuči, ein Kissenbezug MWM. VIII, 337.

Avots: ME III, 166

pãrmàukt,

1): p. kre̦klu par galvu Sonnaxt; ‡

2) tauschend umstreifen:
gre̦dze̦ni pārmaukti un pārmainīti Pas. V, 125. p. (pārvilkt, pārmainīt) citas zeķes Oknist.

Avots: EH XIII, 206

pãrmàukt, tr., hinüber-, herüber-, überziehen: ce̦puri pār ausīm.

Avots: ME III, 166

I pãrmàut: pārmâve upi Warkl. p. par jūru Pas. VII, 388.

Avots: EH XIII, 206

[I pãrmàut, tr., hinüberschwimmen, schwimmend durchqueren: (gulbis) pārmāvis dīķi Pas. I, 349 (aus Bolwen).]

Avots: ME III, 166

pašmàukt, auch refl. -tiês, schnell unter etwas huschen: kāds kaķis šur tur pašmaucās zem kādiem vārtiem Vēr. II, 1246.

Avots: ME III, 115

pe̦lavmàize: puskukuļa pe̦lavmai zes BW. 31087 var.

Avots: EH XIII, 220

pe̦lavmàize, aus Spreu gebackene; Brot: vajāgā grauzt rupju pe̦lavmaize MWM. VI, 143.

Avots: ME III, 194

pìelìekamàis (Part. praes. pass. von pìelikt) od. pieliekamais kambaris, die Vorratskammer, Handkammer, ein Ort zum Aufbewahren, Abstellen: vienu galā būs kūts, uotrā barības pieliekamais Purap. Kkt. 47.

Avots: ME III, 268

pìemàukt, einheimsend (aus dem Boden herausziehend) anfüllen: p. burkanu pilnu gruozu. piemaut, heranschwimmen, schwimmend herankommen, auftauchen Spr.: kur tad šis nu atkal tâ piemāvis? Saul. I, 111.

Avots: ME III, 271

pìešmàukt, betrügen: ve̦lns priecājies, ka būšuot dievu piešmaucis LP. VII, 1176. viņš bij lielu kungu piešmaucis Pasaules lāpīt. 72. izsūkdami un piešmaukdami muižas pārdevējus A. XX, 16.

Avots: ME III, 301

rĩvmàize, das Reibbrot.

Avots: ME III, 541

salˆdskâbmàize od. salˆdskâba màize, Süsssauerbrot (aus gebeuteltem Roggenmehl).

Avots: ME II, 669

‡ sā`lsmàize, Salz und Brot zur Bewillkommnung; ein Gastgeschenk (bei einem Wohnungswechsel u. dgl.).

Avots: EH XVI, 470

‡ sàlunmàize, = ‡ sā`lsmàize: atvest sālunmaizi Jauns. Raksti III, 289. saņēmām ... kâ sālunmaizi lielu ce̦pumu Mana dzīve ³ 87.

Avots: EH XVI, 471

‡ samàiš ² Auleja, Adv., durcheinander: vajag visus s. glabāt (scil.: kapuos) - i[r] puišus, i[r] bābas pa vienu vietu.

Avots: EH XVI, 428

samàitât,

1): prātiņu samaitāja Tdz. 58974.

Avots: EH XVI, 428

samàitât, tr.,

1) verderben, zerstören, beschädigen
U.: Sprw. samaitāt var ātri, sataisīt grūti. ļauni ļaudis samaitā labus. ļauna priekšzīme samaitā labas ieražas. puika varuot kādu dzelzsgabalu samaitāt Alm. Kaislību varā 127, tās samaitātu labību LP. VII, 293;

2) umbringen, töten:
viņš... saprata Lāčadē̦la nuolūkus un apņēmās viņu kaut kâ samaitāt Pas. II, 292. skrīveris draudējis viņas tē̦vu samaitāt Sadz. viļņi 17. Refl. -tiês,

1) verderben
(intr.): nav jābauda samaitājušies ēdieni SDP. VIII, 64, atslē̦ga bij samaitājusēs Krišs Laksts 20;

2) sich körperlich schweren Schaden tun, namentl. durch Überheben
U.;

3) sich schwer versündigen
U.

Avots: ME II, 679

samàkt,

1) intr., sich bewölkenz
samācis gaiss Für. I (unter mākuon[i]s);

2) tr., bedrängen; (andere Gedanken) aufdrängen:
viņš senāk tāds nebija; viņa viņu samākusi pēc sava prāta Naud. Refl. -tiês, sich bewölken: laiks samācies, taisās uz lietu Ahs. n. RKr. XVII, 50. laiks nemīlīgs un samācies De̦glavs Rīga II, 1, 135. debess samācies Tirs. bij samācies, vē̦ss gaiss Pasaules lāpitājs 117. piere bij sagrumbuojusēs un samākusēs A. XX, 867.

Avots: ME II, 682

samàldinât, eine Zeitlang in die Irre gehen lassen: vadātājs mani samaldināja visu dienu pa mežu C. samaldināt (hin und her gehen lassen) luopus pa nuoru visu rītu C., Golg. samaldināt dzērves C., Jürg., Kreuzb.

Avots: ME II, 679

I samàldît, Refl. -tiês,

2): mājā nākdama es samaldījuos L. Perlbacha Priekšpilsētas noslēpums 27.

Avots: EH XVI, 428

I samàldît,

1) in die Irre gehen lassen
(perf.) Vank.: s. dzērves. žīdu nesamaldīsi: viņš jau ceļu zina pats. samaldīja mani divi stundes pa mežu Gr. -Buschhof;

2) irrend erreichen
MsiI. Refl. -tiês,

1) längere Zeit umherirren:
samaldījies trīs dienas LP. III, 86; VII, 1267. puisis samaldās ilgu laiku, beidzuot iekuļas svešā pilī IV, 70. saimnieks tur vai visu nakti... samaldījies VII, 971;

2) sich verirren
Ewers.

Avots: ME II, 679, 680

samàudinât, brüllen machen: s. guovis Ermes.

Avots: ME II, 681

‡ samàukstavs ² Butzkowsky "= same̦staukla".

Avots: EH XVI, 429

samàukt,

1): Juorģis samauca nuošļukušuos zābakstulmus pāri ceļiem Upītis Pirmā nakts 289. paminas ir samauktas dzērvītē AP.; ‡

2) (mit Handschuhen) bekleiden:
pirkstainiem cimdiem samauktās ruokas Kaudz. Izjurieši 84. ‡ Refl. -tiês: sasamauču kurpītes BW. 8321, 4, ich zog mir Schuhe an.

Avots: EH XVI, 429

samàukt, tr., aufstreifen, über etwas hinziehen: saķēris... zivis, samaucis iesmā LP. V, 157. samaucu ce̦puri uz acīm Stari I, 226.

Avots: ME II, 681

sašmàukstinâtiês ^2, gewisse, dem Eichhörnchen eigene Töne von sich geben: vāvere pa zariem bē̦gdama sašmaukstinājās Saikava.

Avots: ME III, 758

‡ sàusmàtan ² Heidenfeld, Prl., = ‡ sàusman 2 .

Avots: EH XVI, 461

savè̦lkamàis (part. prs. pass. zu savilkt), der Spannriemen, die Kummetschnur U., Bielenstein Holzb. 564; Mag. III, 1, 98, Bixten.

Avots: ME III, 784

sìenamàis, s. sìet.

Avots: ME III, 858

‡ skramàuka ² Kaltenbr., = kramenīca (Peuersteinflinte).

Avots: EH II, 506

‡ šmàdaris ² od. šmàderis ² PV. "urkņītājs; iznicinātājs; pārgudrinieks": tādam šmāderim ne˙kad nevar izdabāt.

Avots: EH II, 648

‡ smàlgât ² Līvāni "ēst caur zuobiem, negribuot".

Avots: EH II, 533

‡ smalˆkmàize, Feinbrot.

Avots: EH II, 533

‡ šmàlkt ² , -cu Kaltenbr., = smelgt 1: zuobi šmalc.

Avots: EH II, 648

II smàlstît ² : grābt pagali ruokās un s. ... visus nuo vietas A. Upītis Sm. lapa 218.

Avots: EH II, 534

II smàlstît ² , -u, -ĩju Vīt., tüchtig und andauerd prügeln Wid. Zu smelˆt II

Avots: ME III, 953

šmàrît ² ,

1): auch Liepna.

Avots: EH II, 648

šmàrît ² Mar., -ĩju,

1) stark (mit der Peitsche) schlagen:
šmārī pa mugaru! Mar. n. RKr. XV, 140;

2) stark regnen:
līti šmārīja, plīkšēja vien Mar. n. RKr. XV, 140. Aus r. шмáрить "schlagen, peitschen".

Avots: ME IV, 83

šmàukât ² Warkl., schlagen: Silgrauzis šmaukājis zirgam pa acīm, kuo spējis JK.

Avots: ME IV, 82

šmàukstele ² Golg., ein Kuss (in der Kindersprache).

Avots: ME IV, 82

šmàukstinêt ² Warkl., klatschend (mit einer Rute oder Peitsche) schlagen.

Avots: ME IV, 83

šmàukt: mit aũ - auch Kal., Rutzau,

1): auch (mit aû ² ) Seyershof;

3): šmauca kaķis gaviļuot BW. 2253 var.; still und heimlich fliehen
(mit aû ² ) Seyershof, (mit àu ² ) Oknist;

4): auch (mit aû ² ) Seyershof, (mit àu ² ) Oknist, Warkl. Refl. -tiês,

2): heimlich fliehen
(mit aũ) Dunika.

Avots: EH II, 648

šmàukt Serbigal, (mit aũ) Dunika, (mit àu ² ) Kl., Nerft, Preili, Prl., (mit aû ² ) AP., Iw., Ruj., Salis, -cu,

1) abziehn, abhäuten:
šmaukt mizu, peles astei ādu Dunika. zaķiem . . . šmauc (ādu nuost) Valdis Stabur. b. 245;

2) schlagen, ohrfeigen
PS. (mit àu ), Spr., einen Schlag auf den Mund geben U.: Sprw, šuodien draugs, rīt pa(r) galvu šmauks (Interj. ?) Birk. Sakāmv. 131;

3) schnell dahinhuschen
C. (mit àu), (auch mit -gt ) U., fortlaufen Nötk., PS. (mit àu ), Spr., Nerft, Stockm., Wessen: vīrs šmauc pruojām JK. V,1,74. šmauc uz rijas augšu Nerft, Wessen;

4) betrügen
PS., C. (mit àu ), Dunika, Nerft, Wessen: atkal mani māni un šmauc Vīt. 56;

5) gierig trinken
Gr.-Buschhof, Saikava, Warkl. (mit àu ^2). Refl. -tiês,

1) leicht abgehn (von der Haut od. der Schale)
Dunika;

2) huschen
Wid., kriechen Etn. II, 77: šmaukties (mit -gt- U.) pruojām, sich davonmachen LKVv., Wid, šmaukties cauri, durchkriechen, hindurchhuschen Wid. zē̦ns grib šmaukties vēl tālāk A. XX, 861. Mit šmau- vielleicht aus smeu-; Reimwort zu màukt. Wenigstens in den Bedd. 1 und 3-4 zu li. smaũkti "gleitend streifen", smùkti "gleitend sinken", kslav. smykati sę "kriechen", sloven. smuknoti "schlüpfen", und (wenn mit g aus ide. k) ae. smúga "schlüpfen", an. smiúga "hineinkriechen", smuga "enge Öffnung" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 254), vgl. Fick KZ. XX, 366 und šmukt.

Avots: ME IV, 83

II smàulêt ² : "ilgstuoši skaļi un lieliem paņēmieniem raudāt" Saikava.

Avots: EH II, 534

II smàulêt ² Saikava, -ẽju, anhaltend weinen (von Kindern): ir gan palaidnis! smaulē vienā smaulēšanā, ne apklausīties nevar! Laud. Etwa zu mhd. smollen "schmollen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 687 und Fick Wrtb. III ^4, 531?

Avots: ME III, 955

šmàulêt ² Saikava, = smaulêt II, heulen, schluchzen Spr.: večuks tâ bija piesūcies, ka sāka šmaulēt (= raudāt nuopurduļuojies) Saikava.

Avots: ME IV, 83

smàuls ² Kl., hornlos: smaulas guovis Kurbads. smaulas aitas LP. V, 168. - (fig.) smaũls cilvē̦ks "kuŗam nevar pieķerties" Dond. - zu li. šmùlis "ein Rind ohne Hörner".

Avots: ME III, 955

šmàznīce ² Ekengraf, šmàžnìca ² Nerft, šmàželnīca ² od. šmàželnieks ² Sussei, ein kleines Gefäss, worin man Wagenschmiere aufbewahrt. Beruht wohl auf einem r. смазница.

Avots: ME IV, 83

‡ šmàznieks ² Oknist, ein Gefäss für od. mit Birkenteer.

Avots: EH II, 648

šmàžnieks ² Nerft, ein Stöckchen zum Einschmieren der Wagenräder.

Avots: ME IV, 83

sviêstarmàize, sviestanmaize Etn. IV, 38, sviêstamàize, sviêstmàize, das Butterbrot: tie ē̦duši sviestarmaizes B. Vēstn. es prasīju sviestarmaizi RKr. XVI, 238. citu needīsi, kâ sviestamaizi ar pienu LP. IV, 170. nav vis tik viegla lieta, kâ sviestmaizi apēst Janš. B. 209.

Avots: ME III, 1166

sviêstmàize, s. sviêstàrmàize.

Avots: ME III, 1166

ûdensmàize Brandenburg "biguzis".

Avots: ME IV, 405

ur̃màka (unter ur̃maka): (mit ā) Waidau.

Avots: EH II, 715

uzmàcĩba, die Aufdringlichkeit: tiesības aizstāvēt pret citu... uzmācībām A. v. J. 1899, S. 21.

Avots: ME IV, 357

uzmàciêns, das einmalige Bedrängen, Befallen, der Überfall: vē̦tras uzmāciens Baltpurviņš Domas I, 1098.

Avots: ME IV, 357

uzmàcîgs, aufdringlich: skuopulis grib nuo uzmācīgā vecīša vaļām tikt LP. VII, 923. uzmācīguos baigus jaunava dzina pruojām Vēr. II, 197. mušas ir tik uzmācīgas JR. IV, 112.

Avots: ME IV, 357

uzmàkt,

2): Holodkevičs uzmāca sejai saldskābu smaidu A. Upītis Laikmetu griežos 49. Refl. -tiês, ‡

2) debeši uzmācās, Gewölk steigt auf
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 728

uzmàkt,

1) belästigen
L.;

2) aufdrängen:
uzmākt uotram savu gribu Golg. Refl. -tiês, sich aufdrängen U., Meiran, Wolm. u. a.; über einen kommen; gewaltsam eindringen, feindlich überziehn U.: tik ļuoti sāka uzmākties, ka nevar atkauties Krilova pas. 56. miegs uzmācās LP. IV, 18. itkâ tai uzmāktuos ģībuons Vēr. II, 575. viņam piepeši uzmācas duomas Krišs Laksts 27. uzmācas jautājums Vēr. II, 83. - Subst. uzmàkšanâs, das Sichaufdrängen; uzmàkums, das einmalige, vollendete Sichaufdrängen, der Überfall: tautā... sakrājies diezgan spē̦ka izturēt arī šuos uzmākumus Druva III, 566; uzmàcẽjs, wer sich aufdrängt, wer überfällt: uzmācējiem pretī atturēties Brīvzemnieks Mūsu taut. pas. I, 10. uzmācējus nuo durvīm atgaiņāt nuost RKr. VI, 91.

Avots: ME IV, 357

uzmàldinât, irre führend auf etw. (hinauf)bringen: uotru uzmaldināt uz neceļiem Bers.

Avots: ME IV, 355

uzmàldîtiês,

1): neuzmaldies vairs ļaužu sē̦tās! Pas. XIII, 201.

Avots: EH II, 728

uzmàldîtiês,

1) irrend auf etw. (hinauf)geraten:
uzmaldījies uz neīsta ceļa, uz neceļiem;

2) umherirrend sich einfinden:
kuo viņš te atkal uzmaldījies?

Avots: ME IV, 355

uzmàukt,

1) aufstreifen
U.; anziehen; aufstülpen; aufzäumen U.: uzmaukt ratiem riteni JK. III, 78. uzmaukuši riteni uz... ruokas Etn. II, 103. uzmauci gre̦dze̦nu pirkstā! LP. IV, 88. M. uzmauca ce̦puri Apsk. v. J. 1905, S. 175. uzmaucu... kurpes kājiņās BW. 16970 var. villānes uzsedza... brūtes brālim uz ple̦ciem, kur jaunā meita tās sadiedza, tad sadiegtas brūtei uzmauca BW. III, l, S. 27. uzmauc zirgam iemauktu U. Krauklis uzmauca bērim sakas Saul. JR. IV, 48. turpat... laukā, kur viņš tuo (= zirgu) bija uzmaucis (aufgezäumt), viņš tuo tagad gribēja nuoduot ganam atpakaļ Janš. Bandavä I, 390. uzmaucams vāks, ein aufzustülpender Deckel Bielenstein Holzb. 785;

2) hinauflaufen
C.; "взмахнуть на верх" Spr.: zē̦ns uzmauca kalnā C. Refl. -tiês,

1) sich aufstreifen, anziehen:
cimdus sev uzmaukties. uzmaucies garus zābakus kājās Janš. Bandavä I, 96. kā jās uzmaukusēs pastalas II, 104. vecene... mauca viņam iemauktus galvā, bet puisis šuoreiz neļāvās vis uzmaukties Pas. III, 52 (aus Leegen);

2) man netīšām sveši cimdi uzmaukušies, ich habe versehentlich fremde Handschuhe angezogen.

Avots: ME IV, 356

uzšmàukt, ‡

2) einen Schlag versetzen
Salis.

Avots: EH II, 736

uzšmàukt, hinaufhuschen (mit aũ) Dunika: caune uzšmauca eglē. vāvere uzšmauca... eglei čakli gar... ce̦lmu V. Upmalis Tēva draugs 55.

Avots: ME IV, 390

‡ II žmàuga ² Lubn., eine gewisse Sumpfpflanze (auch cūcene od. zalkšu uoga genannt), mit schwarzen, nicht essbaren Beeren; die Blätter ähneln Fichtennadeln.

Avots: EH II, 820

‡ àizmuldîtiês,

1) = àizmàldîtiês Warkl.: a. gar mājām uz mežu;

2) = àizkavêtiês Warkl.: kur tas tik ilgi aizmuldījies?

Avots: EH I, 40

[àlduot ^2, ziellos umherirren: kuo tur alduo kâ alds? FBR. I, 30 (Lisohn). Wohl eine Kontamination von aluot und màldît].

Avots: ME I, 66

apmaûči ^2, Fausthandschuhe (von apmàukt) Iwanden.

Avots: ME I, 104

apmaût [li. apmáuti],

1) = apmàukt, zäumen:
apaušus;

2) verblüffen, verblenden:
stāv kā apmauts. vai tad dievs tevi apmāvis? Hat dir denn Gott ein Brett vor die Stirn gelegt? Mag. III, 1, 90. tuop apmauts it pazīstamā vietā LP. VI, 84, er wird verblendet, so dass er an einem sehr bekannten Ort sich nicht zurecht zu finden weiss;

3) herumschwimmen.

Avots: ME I, 104, 105

‡ atmals (für alteres atmata?) Salis, = atmala III, apmàlis 1.

Avots: EH I, 155

‡ III atmaut (li. atmáuti),

1) = atmàukt 1; abstreifend abreissen: mâvu ² zeķi, lig atmâvu ² kul˜ni (= papēdi) Rutzau;

2) atmaût zirgu Kalz. n. Fil. mat. 25, einem Pferde den Zaum aus dem Maul herausnehmen.

Avots: EH I, 155

‡ beķernieks Kaltenbr., = beķeris, màiznieks.

Avots: EH I, 212

bez˙maz (li. bemàž), bez maza PS., fast, beinahe: reiz es jau biju bez˙maz laimīga MWM. XI, 192. cildina tuo jau bez˙maz kā varuoni B. Vēstn.

Avots: ME I, 284

divpũru màiss, ein zwei Lof fassender Sack.

Avots: ME I, 473

duõma, gew. im Pl., lokal auch in der masc. Form,

1) der Gedanke, die Meinung:
velti, puisīt, tava duoma, od. velti, tavi duomi BW. 15238. kur le̦pnas duomas, tur īss paduoms. viņai duomas nestāvēja pie šās vietas Kaudz. M. visi prāti un duomas griežas Apsk. I, 193. bet ne duomas gulēt LP. I, 146. ne duomiņas tevi negaidīju Vēr. II, 1307. duomu duomas izduomāju ganuos cūkas ganīdams. duomu duomāt Ltd. 1404. tādas duomas lieci pie malas. viņš ieņēmis aplamas duomas galvā. viņš nuogrimis dziļās duomās. [viņš palika duomās U., er blieb in Gedanken vertieft.] ne tā dzied, ne runā, ar duomām vien staigā BW. 817. vienādās duomās būt, derselben Meinung sein ;

2) die Überlegung:
viņš gribēja labāki mirt nekâ atsacīties nuo savām duomām ;

3) der Verdacht:
nebij ne˙viena cilvē̦ka, uz kuŗa varē̦tu mest jel zādzības duomas Kaudz. M. ;

[4) duomi Lis., Absicht: kur (od. uz kuŗu pusi) tev duomi stāv, was für eine Absicht hegst du?]
Nebst li. dūmà aus slav. duma, [und zwar muss le. duoma zu de Zeit entlehnt sein, als in slav. duma statt u noch ein geschlossenes ō gesprochen wurde].

Kļūdu labojums:
Überlegung = Meinung, Ansicht

Avots: ME I, 532, 533

‡ drāmaiss Līvāni (mit à ² ), Wessen "palaidnis; nelāga cilvē̦ks". Wohl ein Kompositum mit màiss "Sack".

Avots: EH I, 331

jaûnrudzu màize, Brot von frischgedroschenem Roggen.

Avots: ME II, 101

krama, auch krams Wind. (li. krãmas "парша, сыпь"), der Grind: krama un kašķis tuos (bē̦rnus) cauru gadu neatstāj GG. II, 112. [Nebst li. kramà "шелудивый человѣк" und le. krams "Feuerstein" (s. dies), kramt wohl zur Wurzel von le. krìmst (vgl. semasiologisch d. grind "Schort": nd. grind "Kieselsand: ae. grindan "zermalmen", sowie Būga KSn. I, 194); s. auch Berneker Wrtb. I, 622 und Zupitza Germ. Gutt. 157.]

Avots: ME II, 257

kũma, kũms, der Taufzeuge, Pate, Gevatter: kūmi, kūmi, jūdziet zirgus BW. 1662. dižā kūma, die Taufmutter BW. I, S. 192. kūmās aicināt, lūgt, zu Gevatter bitten ; kūmās od. kūmās stāvēt, zu Gevatter stehen: vai tu viņam kūmās stāvēji? [Nebst kuoma, kuoms und li. kũmas od. kūmà dass.] aus r. кумъ.

Avots: ME II, 336

lãma (li. lomà [acc. s. lõmą] "niedrige Stelle auf dem Acker; [Senkung, Grube: Daukša Post. 36, ₆ und 44, _1]),

1) eine niedrige Stelle, Lache, Senkung auf dem Felde oder auf der Wiese, eine Pfütze
[Neuenb., Prawingen, Bauske], Grube: vai jūs redzējāt tuos ūdeņus? visas lāmas pilnas Druvas I, 274. [rāvas lāmā bija rudzi kâ kārkli Janš. Dzimtene ² I, 16. lāmas plēst ar... lemesnīcu BW. 34538.] māte pamāca iet pie vienas lāmiņas acis mazgāt LP. IV, 55. [lãma, ein Sumpf Lvv. II, 31; lãma Selg., ein kleiner Teich im Walde"]. lāmiņa [od. lāmīte U.] (ein Grübchen) vaiguos Grünh. Ansītis atskrēja ar lāmas pieri BW. 20229, 1; [eine Wiese zwischen Feldern Stuhrhof; "eine trockene, grasreiche Erhöung zwischen Äckern" Glod.; eine niedrig gelegene und schlechte Wiese Schönberg; eine Wiese Lvv. II, 8, 31, 76, 92, 110, 116, 124, 125, 127, 132, 137, 142;

2) vienā lāmā U., in einer Masse, durcheinander.
- Wenigstens in der Bed. 1 wohl eher nach Būga РФВ. LXXI, 56 und KSn. I, 258; (s. auch Trautmann Wrtb. 162) nebst slav. lomъ "Sumpf, Bruch" und bulg. lam "Grube" zu le . limt (s. dies) usw., als (nach Walde Wrtb ² 409) zu la. lāma "Lache, Morast, Sumpf", das auch aus * lacsmā (zu lacus "stehendes Gewässer, Grube") entstanden sein könnte (zu la. lāma gehörend müsste li. lomà wohl eine akutierte Wurzellänge aufweisen. Zur Bed. 2 vgl. lāms II.]

Avots: ME II, 438

laûzt: sēnes l. (= lasīt) Frauenb. miegs lauž (=màcas virsū) Seyershof; quälen (durch schwere Arbeit, schnelles Jagen u. a.) Auleja; vēja lauzts Frauenb., krepiert oder ganz abgemagert geschlachtet: ēst vēja lauztu gaļu. vēja lauzts suķis. "Kammer" ME. II, 432a zu ersetzen durch "Kummer". Refl. -tiês,

3): laužas vai galu dabūdams Seyershof. l. ar caļiem. l. ar zeķēm (= ļuoti uzmanīgi adīt, lai ne˙viena acs nenuobrūk) ebenda. Die mit "vilki" beginnende Phrase unter laûzt 3 ME. II, 432 gehört vielmehr unter 4. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LIV, 247.

Avots: EH I, 725

luomens, der Pfuhl, eine pfuhlichte Pfütze Hasenpot n. Etn. IV, 1-15. [Auf einem žem. luoma (< lomà) "Senkung, niedrige Stelle auf dem Acker" (s. le. lãma) beruhend?1

Avots: ME II, 527

lupa [= li. lupà "Metallkuchen"?], die Scherbe, ein kleines Stück, der Fetzen: drēbes saplēsis lupu lupās. [labi, ka pudele vēl neatsitās uz kādu akmeni vai kuoku, - tad bija lupās Janš. Dzimtene V, 406.) es viņu (pirti) būtu saārdījis lupu lupās Etn. I, 85. [Nebst lupata wohl zu lupt. Vielleicht formell identisch mit la. lupa "meretrix"; zur Bed. vgl. la, scortum "Fell; Hure" und le. màukt "abstreifen": maũka "Hure".]

Avots: ME II, 514

mâdît, ‡

5) màdīt ² (oder mit ā aus ē, ?), prs. -u od. -īju Auleja, = mẽdît: kai mādīties mādī. Refl. -tiês,

2): kuo tu te kē̦muojies un mādies? Pas. XI, 321 (ähnlich XII, 370); ‡

3) màdīties ² Auleja, = mẽdîtiês. - Zur Bed. vgl. auch samādît II.

Avots: EH I, 789

māgans, schwach: man māgana dūša, es ist mir schwach zu Mut Grünh. [mãgans schwach, hager, mager) cilvē̦ks; nuo slimības viņš kļuvis tāds mãgans Schujen, Naud., Irmelau; mãgana seja Stuhrhof, Grünh., Mitau; màgans ² ("izdilis") luops Sessw., Stomersee. - Aus d. mager umgebildet?]

Avots: ME II, 577

maguône [li. màgonė bei Bezzenberger Lit. Forsch. 138], maguona Buschh., [magùona ² (li. magona Lit. Mitt.]I, 140) Saussen), Demin. maguonīte, maguoniņa BW. 5411, [magaļmeņa (neben der Grundform ostle. mogouma < "magałma < *magauma) in Nirza n. FBR. VI, 46], der Mohn (papaver): griķiem sēju tuo druviņu, maguonām nuoziedēja BW. 28357, 2. Der Mohn als Bild der Schonheit und Bescheidenheit: es meitiņa kâ ruozīte, kâ Vāczemes maguonīte RKr. XVI, 238. princese tik smuka kâ maguone JK. V, 79. Edžiņa nuosarka kâ maguonīte A. IX, 47. maguonīte, ze̦lta maguonīte, Liebkosungswort - das Liebchen, der Schatz. - [In Dond. maguone - Name einer roten Kuh. - Nebst li. aguonà (wohl aus *maguonà dissimiliert, s. W. Schulze KZ. XLII, 381) wohl aus dem Germanischen, etwa aus einem as. *mago (mit kurzem a !), vgl. auch Berneker Wrtb. II, 10.]

Avots: ME II, 547

māgužiņa, die Hebamme; [màgužiņa ² Sessw., Laud., N.-Schwanb.], ein Frauenzimmer, das sich grosse Kleider angezogen hat Kaugershof; ["eine gutherzige Alte kleinen Wuchses" Nötk.].

Avots: ME II, 577

maîgs [auch Wohlf., Nerft], Smilt., AP., maĩgs C., [màigs ² Kl., Kr.],

1) sanft, süss:
audējiņa aizmiguse maigajā miedziņā BW. 27761, 2. [màigs ² (Lis.) od. maîgs ² (Bauske, Iwanden, Gr.-Essern) miegs]. gulēt maigi juo maigi LP. III, 45. tur gudrās vecenītes vājnieku uz lāvas maigi pēra BW. I, S. 176; maigs lietus;

2) sanft, lieblich,
[maîgs Arrasch], zart, reizend: bē̦rnu pieradināja pie maigām, daiļam aijāšanas skaņām BW. 1, S. 329. [maîgs ² bē̦rns Bauske.] mēness kaisa maigus starus SDP. III, 118. bij sapnis svē̦ts un maigs Druva III, 831. lai viņas miesas arvien būtu maigas un svaigas Vēr. II, 1380. nuo maigiem suoļiem liegi uzmuoduos Vēr. I, 1325. Vielleicht (s. Leskien Nom. 188) zu mîêgt, migt; (in diesem Fall wohl ursprünglich (etwa mit der Bed. "überwältigend" ) als Attribut von miegs].

Avots: ME II, 549

maiksît BW. 31858, [maĩksît Wohlf.], für màisît.

Avots: ME II, 549

I maĩle (auch PS., Drosth., N.-Peb., Arrasch, Jürg., Wolmarshof, màile ² Lis., Neu-Laitzen, maîle ² Gr.-Rönnen, Usmaiten, Lemburg], màila ² [Alswig], der Rebs (cotegonus albula) L., St., Mag. III, 161, Smilt., Sassm.; der Weissfisch (alburnus lucidus) Wenden; (maza se̦klūdeņa zivtiņa, pirksta gaŗumā un gan˙drīz apaļa Dond.; mailīte St., der Löffelfisch, Gründling, maĩlīte Līn., ein kleiner Fisch]: rau, kur līdaka mailīti keŗ! Treum. ja mailīte varē̦tu, tad līdaku aprītu RA. [Zu li. máila od. maĩlius "kleine Fische", slav. mělъkъ "klein, fein", s. Būga PФB. LXXII, 191 und Trautmann Wrtb. 165.]

Avots: ME II, 550

maĩlene Elv., Wid., Dr.,

1) auch: mailens L., St., U., ein Weissfischnetz, Wurfnetz
Wid., Dr., ein Netz, womit kleine Fische (mailes) gefangen werden Elv., L., St., U.;

2) maĩlene, [maîlene ² Usmaiten], der Weissfisch
Sassm.; [mailē̦ns Lemburg, Lenzenhof, Bers., maĩlē̦ns Ramelshof, màilē̦ns ² Sessw., Modohn "eine junge mailīte"].

Avots: ME II, 550

I maĩņa [auch Wohlf., màiņa ² Kl., maîņa Kr.], maĩna [li. maina Miež.], mains (li. maĩnas) U., Dünsb., n. U. auch maiņus, der Tausch, Wechsel: viņš gre̦dze̦nu tai pirkstā sprauž, nuo viņas maiņā citu ņe̦m A. XI, 186. gada maina, Jahreswechsel; iekšejās dzīves maiņa, Sinnesänderung; duomu maiņa, änderung der Ansichten.

Avots: ME II, 550

maĩnît (li. mainýti, (slav. měniti "tauschen"]) [auch Iwanden, Wohlf., Wolm., PS., C., Neu-Salis, maînît 2 Salis, màinît ² Kl., maînît Kr.], -u, -ĩju, maiņuot, [mainuot L.], tr., tauschen, wechseln: zirgus, naudu, duomas. nāc ārā, meitu tē̦vs, mainīsim kumeliņus! BW. 14611, 2. mācītājs laulājuot maina gre̦dze̦nus BW. III, 1, 76. ve̦lns nu bij kājās, lai mainuot kaltu uz (od. pret) izkapti LP. Refl. -tiês, sich verändern: laiki, cilvē̦ki mainās. Subst. maĩnĩjums, das Ausgetauschte, Veränderte, das Ausgetauschthaben : pateicuos par naudas mainījumu; maĩnîšana, das Tauschen, Wechseln, Verändern; maĩnîšanâs, das Sichverändern; maĩnîtãjs, wer tauscht, wechselt, verändert. (Zu mit nebst la. mūnus "Leistung; Liebesgabe", got. gamains "gemeinsam", ahd. mein "trügerisch", ai. mēni-ḥ "Rache" u. a., s. Walde Wrtb 2 182 und 502, Meringer IF. XVIII, 271, Berneker Wrtb. II, 49, Trautmann Wrtb. 176.]

Avots: ME II, 550

maĩšelis (unter màiss): auch Frauenb., Lesten n. FBR. XV, 22, Zabeln n. FBR. IV, 64: jāsabāž... maišelītī... līdzi ņe̦mamās lietas Janš. Apsk. 1903, S. 67.

Avots: EH I, 778

‡ maîsis ² Iw., = màiss.

Avots: EH I, 778

maistît,

1) [=mīstît Neu-Laitzen, Treiden]: ieser (linus), aizies rītā maistīt LP. VII, 832;

[2) màistīt ² , -u, -ĩju N.-Schwanb., Kerstenbehm "jaukt" Bers.: putru, miltus. - Refl. -tiês "maisīties" Bers.: kuo maisties un slaisties kâ maistuļa?].

Avots: ME II, 551

maistuļa,

1) [maĩstuļa "ein sittenloses Frauenzimmer"
Preekuln]: tikties ar maistuļām vēl? Asp.;

[2) màistuļa ² N.-Schwanb., = mente, Maischholz].

Avots: ME II, 551

maišuks,

1) [màišuks Wolmarshof, maîšuks ² Bauske], verüchtl. Demin. von màiss;

[2) ein Arbeiter der Säcke zu tragen hat:
mūs, tuos maisu nesējus, jeb kà mūs Liepājā sauc, maišukus un nešakus, vare̦n izgūst darbā Janš. Dzimtene IV, 54].

Avots: ME II, 552

[maižât, maižuôt L;., Brot suchen, betteln: nabags iet màižuodams ² Sessw., N.-Schwanb., Modohn, maîžuodams ² Bauske.)

Avots: ME II, 553

makars, der Macher, ein Betrüger, einer, der im Trüben fischt: tie ir makari Saul. tu man tāds makars MWM. VI, 117, [Wessen. Aus dem Deu. wohl auch li. màkaris.].

Avots: ME II, 554

II māklis, ein aufdringlicher Mensch U. Zu màkt.

Avots: ME II, 579

mãkuôņa, [màkuoņa Neuenb., mâkuoņa ² Nigr., Dunika, Līn., Rutzau], mãkuônis PS., mâkuonis ² Kand., [Ruj., Iwanden, Dond., Selg., mãkuõnis C., mãkuonis Salis, Jürg., Gr. - Essern, màkuonis Arrasch, Wolmarshof, màkuonis ² Kl.],

1) die Wolke:
te bij saule, te pazuda tai me̦lnā mākuoņā RKr. XVI, 183. ieiet saule vizē̦dama zilajās mākuoņās BW. 18877. [mākuoņas sāka dalīties Janš. Bārenīte 42.] kad Jē̦kaba dienā, saulei spīduot, pie debess staigā mazas, baltas mākuoņi savilkas. es izbēgu nuo tautām kâ nuo lietus mākuonīša BW. 26359. visi makuoņi izsīka, die Wolken verschwanden, es hat sich alles zum Besten gekehrt. teōrijas, kas dzeju nuo pīšļiem grib atkal sacelt mākuoņus Vēr. I, 1187;

[2) als Schimpfwort für einen (duseligen?)Menschen: piedzēries kâ mâkuoņa ^2; tāds kâ mākuoņa! Nigr.] Zu màkt (iês).

Avots: ME II, 580

‡ māktin, Adv. zur Verstärkung von màkties: miega malis ... kâ m. mācas virsū Janš. Mežv. ļ. I, 67.

Avots: EH I, 790

mãkulis [auch Serbigal, C., Lipsthusen, Gr. - Essern], Smilt., mākuļa Manz., [màkulis ² Stelp., Kl., Nerft, Preili], Setzen die Wolke: sajukuse saule lēca caur tumšiem mākuļiem BW. 21902. iznīksti kâ lietus mākulis! Tr. IV, 31. dūmu mākulis, die Rauchwolke Vēr. II, 320, putekļu mākulis, die Staubwolke. laužu kâ me̦lns mākulis Manz., mākuļas Spr. Sal. [mãkulis PS., Jürg., N. - Peb., Wolmarshof, Ruj., màkulis ² Lis., Bers., Warkl., eine kleine Wolke im Gegensatz zu mākuonis, eine grosse Wolke.] Zu màkties

2.

Avots: ME II, 580

‡ III mākulis "der sich aufstopft" Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "aufstopfen" ). Zu màktiês 1?

Avots: EH I, 790

mãkuļuôt: màkuļuoja ² un lija Heidenfeld (ähnlich - mit -ât Auleja). kad pie debesīm ir atsevišķi mākuoņi, tad saka, ka mākuļuo Ramkau.

Avots: EH I, 790

‡ mâla ²

Seyershof, = màlis I: kviešu mālas man jāmaļ BW. 6726; auch: das gemahlene Korn.

Avots: EH I, 790

māļa, s. màlis

I.

Avots: ME II, 582

mãlainis, ‡

2) = mãlaîns 1: mālaine zeme Warkl.; "kas nuo māla" (Adj. od. Subst.?) Auleja (mit à ² ); ‡

3) lehmfarben:
màlaine drēbe Pilda n. FBR. XIII, 48. Skardžius Arch. Phil. III, 52 erinnert an den li. ON. Mólainiai.

Avots: EH I, 790

I mãlājs (unter mãtaîns),

1): auch (mit mà ² ) A.- Schwanb., Baltinow, Eversmuiža, Pilda, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 790

I malcenīca, ein Trinkgefäss [?]: kad es gāju al[u]s iedzert, - kur lielā malcenīca? BW. 28815. - Wohl zu màlks.

Avots: ME II, 556

[II male,

1) = màlis L.;

2) "einmaliges Mahlen in der Handmühle":
gaismai austuot es pabeidzu savu mali Annenburg.]

Avots: ME II, 557

I māle (unter màlis 1): such (mit à ) N.-Peb.

Avots: EH I, 790

malis, [*mala od. *mal(u)s],

1) = màlis: dienu maļus izmalušas, nakti rijas izkūlušas BW. 32591, es samalu lielu mali (Var.: māli, mālu, malu) BW. 22542;

[2) malis, das Mahlen:
šuodien dzirnavās bij liels malis; nevarēju tikt tik ātri klāt Marzenhof].

Avots: ME II, 558

mãluojs: auch (lehmig) Lasd. u. a. n. FBR. IX, 137 (mit à ² ); màluoja ² žeme Fest. n. FBR. XVII, 85.

Avots: EH I, 791

[mā`ls, s. màlis.]

Avots: ME II, 581

II mā`ls (unter màlis

1): rīta māla (māliņa 21951 var.) malējiņa BW. 3344 ¹ .

Avots: EH I, 791

mãma [Ruj., Drosth. (li. momà (Kinderwort), slav. mama "Mutter", ahd. muoma "Muhme, Tante")], Demin. mãmiņa, māmuks Vārpas 6,

1) die Mutter
[voc. s. màm! PS.], das Mütterchen: duos māma cicīša Gold. n. Etn. II, 43. mirtin miršu es, māmiņa! BW. 27812, 20;

2) māmiņa, Mütterchen, - freundliche Anrede älterer Frauen. -
[Vgl. Berneker Wrtb. II, 14 f., Loś РФВ. XXIII, 60 und Bezzenberger Altpr. Monatsschr. XV, 282 ff.]

Avots: ME II, 582