Paplašinātā meklēšana

àizgrâbtĩba, Begeisterung, Entzücken: savā aizgrābtībā dzejnieks nebeidz slavēt un cildināt dievu SDP. VI, 52. aizgrābtībā viņs pieskandināja pie glāzes A. XV, 1, 423. viņam vajadzēja tik sargāties nuo aizgrābtības un nemiera Lautb. L. 88.

Avots: ME I, 27

àizklâtĩba, das gerichtliche Verfahren mit Ausschluss der Öffentlichkeit. Konv. ^1.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen) vārdi: das gerichtliche Verfahren mit Ausschluss

Avots: ME I, 32

àizmìrstĩba, Vergessenheit: gribu pasargāt viņa kareivja darbus nuo aizmirstības Aps. Vergessamkeit: jūs aizmirstat pieklājību un savā aizmirstībā izsakāt apvainuošanas Purap. H. 313.

Avots: ME I, 41

àizraûtĩba, die Begeisterung, Extase. Stari II, 801.

Avots: ME I, 46

âkstība, Narrheit, Torheit, Albernheit: ākstība arvien atriebjas Vēr. II, 1257.

Avots: ME I, 237

ãlestĩba: tā jau nu tāda ā. vien ir, ka viņš tik gre̦zni ģērbjas N.-Peb.

Avots: EH I, 193

ãlestĩba (zu ālēties), Albernheit: muodes ālestība.

Avots: ME I, 238

alkatĩba, Gier, Lüsternheit Zeib.

Avots: ME I, 67

‡ apdãvinâtĩba,* die Begabung Latvis No 2467; Brīvā Zeme 1931, No 199 u. a.

Avots: EH I, 77

apmâtĩba, Verblüffung, Verwirrung Blaum.

Avots: ME I, 106

‡ apraûtĩba,* Einsilbigkeit (Schweigsamkeit): augstprātīgā a. ceļas.., nuo valuodas nezināšanas Ezeriņš Leijerk. I, 17.

Avots: EH I, 108

‡ apskatĩba,* die Umsicht Ewers.

Avots: EH I, 113

ârkārtĩba, * das Aussergewöhnliche, die Abweichung vom Alltäglichen, Gewöhnlichen: katra ārkārtība dur,as acīs A. XI, 56.

Avots: ME I, 243

‡ aruodizglîtĩba,* die Fachbildung.

Avots: EH I, 130

ârpràtĩba, der Wahnsinn, die Unvernunft: bet saimnieks visā ārprātībā gudrs diezgan LP. IV, 25.

Avots: ME I, 243

aspràtĩba, der Scharfsinn: palamās it sevišķi atspuoguļuojas tautas asprātība Etn. II, 94.

Avots: ME I, 144

‡ atjaûnuôtĩba,* das Verjüngtsein, Neubelebtsein: lielai rietumu dzīves ēvolūciōnārai atjaunuotībai jāatvaira Eiruopas revolūcija Burtnieks 1934, S. 259.

Avots: EH I, 144

atjaũtība, die Fähigkeit sich zu helfen, Schlagfertigkeit, erfinderisches Talent: lai tuoties spilgtāki parādītuos atjautības un apķērības nuozīme cīņā A. XX, 320.

Avots: ME I, 162

atklâtĩba, die Öffentlichkeit, Offenherzigkeit, Offenheit: atklātības darbinieki, die in der Öffenntlichkeit, fürdas Allgemeinwohl wirkenden Männer Ar. V. 53, Apsk. I, 211.

Avots: ME I, 167

‡ atkritĩba* "отпадчивость" Wid.

Avots: EH I, 150

‡ atkurtĩba "Gehorsam(keit)" AP.

Avots: EH I, 151

atšķirtĩba, Abgeschiedenheit, Abgeschlossenheit: atšķirtība ir viņa muoku cē̦luonis Niedra A. XIV, 2, 248; atšķirtības gars, Kastengeist B. Vēstn. *

Avots: ME I, 202

attîstĩba, die Entwickelung, Bildung, Kultur: jāpazīst tautas attīstības gājiens Pav. valuodas attīstības spēja Pav. *

Avots: ME I, 205

aûgstdzimtĩba ,* hohe, vornehme Abstammung: nagu gaŗums Ķīnā nuode̦r par druošākuo augstdzimtības zīmi Antr. II, 57.

Avots: ME I, 217

aûgstĩba [li. augštỹbe+], die Hoheit, Höhe: guods dievam aûgstībā!

Avots: ME I, 217

aûgstpràtĩba, Hochmut, Hoffart: vai tu nebūsi nuošķīries nuo citiem tik garīgā augstprātībā Kaudz. M.

Avots: ME I, 217

bagâtĩba: dziesmu b. BW. 36 var. mantiņa, b. 27595. diža b. 25965, 8.

Avots: EH I, 198

bagâtĩba li. bagotybė), der Reichtum: maize mana bagātība. pūķis pienes visādas mantas un bagātības.

Avots: ME I, 249

baîlestĩba: bailestībā (aus Furcht) saduomājis nuogādāt ... Janš. Līgava II, 212 (ähnlich 140).

Avots: EH I, 199

baîlestība, die Furcht, Ehrfurcht: vai tad tagad kāda bailestība nuo mācītājiem AP., Serb., Bers.

Avots: ME I, 251

balamutība, die Grossprecherei, das Geschwätz: uzbrucīga balamutība varuot Vācijā sacelt tikai lielāku neuzticību Balt. Vēst.

Avots: ME I, 253

bezjùtĩba, die Indolenz, Gefühllosigkeit Konv. ² 1323.

Avots: ME I, 284

bezkā`rtība, Unordnung M.

Avots: ME I, 284

bezpamatība, die Unbegründetheit, Grundlosigkeit: apvainojuma, sūdzības b.

Avots: ME I, 285

bezpràtĩba, die Sinnlosigkeit, Absurdität, Unvernunft: izņemuot bezprātību, tu ne˙kuo citu nespēji teikt JR. V, 12. viņa mīlestība sniegsies vai līdz bezprātībai Etn. II, 20.

Avots: ME I, 285

‡ bezsātība, Unersättlichkeit Für. I.

Avots: EH I, 215

bezvẽrtĩba, die Wertlosigkeit.

Avots: ME I, 287

bezvilˆtĩba, die Aufrichtigkeit, offenes Wesen ohne Falsch.

Avots: ME I, 287

brĩvestība: (Freiheit) auch Saikava (mit ì ² ).

Avots: EH I, 243

brĩvestība, die Freiheit, Erlaubnis: kaut man būtu brīvestība nuo tiem kar̀a virsniekiem Ar. 1948. [brīvestības me̦klē̦dama BW. 35281.] brīvestības grāmata, der Freibrief U.

Avots: ME I, 335

brĩvpràtība,

1) die Freiwilligkeit

2) die Freisinnigkeit, der Freisinn:
Valdemārs nuo brīvprātības principiem ne suoli nav atkāpies *.

Avots: ME I, 336

bùrvestība: auch (mit ùr ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 255

bûtĩba* Kronw.(li. (būtỹbė), die Wesenheit.

Avots: ME I, 360

centība, die Strebsamkeit, der Eifer: viņš ar savu centību bijis mūžīgi dzīvs paraugs.

Avots: ME I, 372

ciêtība, die Strenge: tagad uz ruobežas liela cietība; ne˙kā nevar nuo ārzemēm ievest. pa ve̦cam tāda cietība ne˙maz nebija Nurmis.

Avots: ME I, 396

cìtība, der Eifer, die Strebsamkeit: krietni pilsuoņi derēja cītības un strādības priekšzīmei Vēr. II, 276.

Avots: ME I, 392

daiļjūtĩba, der Kunstsinn, Schönheitsinn.

Avots: ME I, 431

dràugpràtĩba ,* die Freundschaftlichkeit Ar.

Avots: ME I, 491

derestība:

1) plur. derestības, die Wette
Iw., Salis; ‡

2) derestības turēt Iw., Verlobung feiern.

Avots: EH I, 316

derestība, die Wette Dond.

Avots: ME I, 456

divatība ,* der Dualismus: uotrs uzskats atme̦t cilvē̦ka divatību A. XIII, 754.

Avots: ME I, 471

dižcilˆtĩba ,* die vornehme Abstammung.

Avots: ME I, 474

druôšprâtîba ^2, die Tapferkeit Ahs.

Avots: ME I, 508

‡ drūkstība Warkl. "pamācībā".

Avots: EH I, 337

‡ durastība "Dummheit" Gr.- Buschh.: d. iznāk, vairāk ni˙kas.

Avots: EH I, 343

[* dzēlestība od. * dzēlestībe (geschr. dfceleftibe, dfeleftibe) Lat, kat. (S. 13. 20. 51 des Originaldrucks), Gnade. žē̦lastība; vgl. li. gėlà "Schmerz", r. жаль "Mitleid", čech. žel "Leid, Mitleid" (zu le. dzelt).]

Avots: ME I, 547

dzimstĩba ,* [das Geborenwerden, die relative Häufigkeit von Geburten: tagad mirstība ir lielāka kâ dzimstība. die Sterblichkeit ist jetzt grösser als die Zahl von Geburten.]

Avots: ME I, 550

‡ dzimtība Warkl., = dzimstība.

Avots: EH I, 358

dzirkstība, das Feurigsein: viss viņas jaunības vingrums un dzirkstība. gara dzirkstība Alm.

Avots: ME I, 554

e̦r̃rastība (unter er̃restība): pēc jums lielas e̦r̃rastības būs Siuxt.

Avots: EH I, 370

gailestība, die Eifersucht Kronw.; die Wollust: viņa kaistuošās acīs gailestība Blaum. gaislestība skaļi mauruo MWM. VII, 29.

Kļūdu labojums:
Kronw.: = Kronw.; die Wollust

Avots: ME I, 584

gaustĩba [?], = gauda U., A. XII, 948.

Avots: ME I, 613

glîtĩba, die Sauberkeit, Ordentlichkeit: vācu glītība A. XX, 618; [ Nettheit, Zierlichkeit U.].

Avots: ME I, 627

guodastĩba Gold., = guodība.

Avots: ME I, 688

gùodpratĩba, der Anstand, Bescheidenheit.

Avots: ME I, 690

gùodpràtĩba, ehrenhafte Gesinnung: guodprātība pret ve̦cuo kareivi Aps.

Avots: ME I, 690

‡ grèizpràtība (Neologismus?) Dünsb. Kokles meita 10, = grèizsir̂dĩba, die Eifersucht.

Avots: EH I, 403

grimtĩba, die Hertherzigkeit U., Dond. n. A. XIII, 330.

Avots: ME I, 655

grintība, grintums, der Geiz, die Kargheit, die Missgunst, die Härte Pk. n. U.

Kļūdu labojums:
Pk. = PK.

Avots: ME I, 656

grũtĩba, die Beschwerde, Schwierigkeit: nuo tâ laika zirgam visas grūtības jāiztur Etn. III, 64. saviem radiem tā savas grūtības izsūdzējusi.

Avots: ME I, 669

gũstĩba ,* die Gefangenschaft: vai es aiz˙vien vēl gūstībā? Rainis.

Avots: ME I, 686

[ìeicietĩba ,* die Toleranz.]

Avots: ME II, 7

‡ ìecìrtĩba,

1) die Hartnäckigkeit, der Trotz
AP., Druw., Fest., Frauenb., Golg., Heidenfeld, Korwenhof, Līvāni, Ludsen, Meselau, N.-Laitzen, N.-Schwanb., Ramkau, Rugāji, Selsau, Sessw., Trik., Welonen: sapīcis par laucinieku iecirtību Austriņš Nopūtas vējā 118;

2) die Dünkelhaftigkeit
("iepūtīga iznesība") Laidsen, Mahlup, Rugāji, Schibbenhof: saslimis ar iecirtību.

Avots: EH I, 506

‡ ìedzìmtĩba,* die Erblichkeit, das Angeborensein, - werden.

Avots: EH I, 511

[iepratĩba, die Fertigkeit, Gewandtheit: viņam trūka tādas iepratības rīkuoties ar šuo ieruoci Janš. Dzimt. ² 477.]

Avots: ME II, 53

izcìetĩba, Ausdauer: dievs zin, vai tev būs diezgan izcietības mani sagaidīt Lautb.

Avots: ME I, 722

izglîtība ,* die Bildung Kronw.: vispusīga izglītība Ar. sirds un prāta izglītība.

Avots: ME I, 738

izvirtĩba ,* die Eenartung, Degeneration, Verkommenheit: nuo bē̦dām pārgāju izvirtībā Rainis. tautai drauduot izvirtība Plūd. dzejas izvirtība un panīkšana Teod.

Avots: ME I, 830

jaunlatviẽtĩba ,* das Jungelettentum: vis˙gaišāk tā laika jaunlatvietības garu raksturuo Krōnvalda Atis Konv. ² 2231.

Avots: ME II, 101

[jūtība, Empfindung: kāda tev jūtība pēc šā nuotikuma? Warkl.]

Avots: ME II, 123

kaĩrestĩba, die Reizbarkeit: tas muodina slimīgu jūtelību un kairestību Latv.

Avots: ME II, 134

‡ kaitība Strods Par. vōrdn. 88 "?"

Avots: EH I, 575

[kaltība (li. kaltỹbė "Schuldigkeit") "Schuld, Missetat": man neir ne˙kāda kārtība, ich habe keine Schuld Für. I.]

Avots: ME II, 145

kãrestĩba: auch Elger Diction. 40, (mit à ² ) Erlaa n. FBR. Xl, 11.

Avots: EH I, 602

kãrestĩba, kãre̦sts, die Lüsternheit, Begehrlichkeit: cik tev liela kārestība uz tādām lietām. man uznāca tāda kārestība pēc ābuoliem Aps., Ruj., Druw., Bers., Adsel, Gaw., Frauenb.,. - Rahden n. A. XV, 2, 237.

Avots: ME II, 195

[karstĩba, die Heftigkeit, Hitze, Gier Wid.]

Avots: ME II, 164

kā`rtĩba, die Ordnung Mag. IV, 2, 120: viss nu būtu kārtībā LP. V, 268. nuodibināt, izpuostīt kārtību. dienas kārtība *, die Tagesordnung: jautājums stāv uz dienas kārtības (ein jetzt sehr gewöhnl. Germanismus), die Frage steht auf der Tagesordnung.

Avots: ME II, 202

‡ kluscietība* M. 248, die Schweigsamkeit.

Avots: EH I, 624

kuõpattīstĩba ,* gemeinsame Entwickelung A. XX, 829.

Avots: ME II, 345

kuõpplatĩba ,* die Gesamtgrösse Konv. ² 1140.

Avots: ME II, 346

kuõpvẽrtĩba ,* der Gesamtwert: mantas, lietu kuopvērtība Stari II, 999, RSl. II, 227.

Avots: ME II, 347

kristĩba: nesiet mani pie kristības! BW. 1344, 4.

Avots: EH I, 655

kristĩba, auch krustĩba, die Taufe; der Pl. kristĩbas, das Fest der Taufe, die Tauffeier: kristības dzert.

Avots: ME II, 281

krustības: auch Orellen, Salis, BW. 1742.

Avots: EH I, 661

krustĩbas, die Taufe: krustībās od. krustībām ielūgt radus. Vgl. kristības, krustabas, krustūbas.

Avots: ME II, 289

kustība ,* die Bewegung, Regung, Strömung: jūŗa nebija aprimusi savā kustībā A. XIII, 689. katram laikam dažādas kustības XIII, 754. visur muoža kustība Aps. māksla dvēseles smalkākās kustības attē̦luot Vēr. I, 1410.

Avots: ME II, 329

labpràtĩba:

1) auch Trik. u. a.; ‡

2) gute Stimmung, Wohlgefallen:
lielā labprātībā izsaucās saimniece Janš. Mežv. ļ. II, 15.

Avots: EH I, 710

labpràtĩba, der gute Wille, die Bereitwilligkeit: Ieva pēc labprātības atmeta vīram kādas kapeikas Aps. lai viņa mazās labprātības neatraiduot Kaudz. M.

Avots: ME II, 396

latviẽtĩba ,* das Lettentum: vācietība latvietību spiež pie malas Duomas I, 1128.

Avots: ME II, 425

ļaũnestĩba, die Missetat, Unbill, das Unrecht, die Bosheit Bauske: es ne˙kādu ļaunestību nee̦smu darījis Bauske.

Avots: ME II, 532

ļaũnpràtĩba, die Böswilligkeit, Tücke: viņš atklāj pretinieka ļaunprātību Kundz.

Avots: ME II, 532

lḕ̦npràtĩba: schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I. 278).

Avots: EH I, 738

lḕ̦npràtĩba, die Sanftmut, Langmut: kas izteiks, Jēzu, tavu lē̦prātīgu? GL.

Avots: ME II, 460

‡ lēņprātība Strods Par. vōrdn. 104, = lḕ̦npràtĩba.

Avots: EH I, 738

lẽtĩba,

2): "Wohlfeiligkeit"
Lng.; ‡

3) die Gelegenheit
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 739

lẽtĩba,

1) die Leichtigkeit;

2) die Billigkeit:
duod visu lietu lētību GL.

Avots: ME II, 462

lẽ̦tpràtĩba, der Leichtsinn. Gew. vieglprātība.

Avots: ME II, 463

lĩdzcìetîba, das Mitleid.

Avots: ME II, 479

liegpràtĩba: auch Dünsb. Vilis un M. 53, 56, 100.

Avots: EH I, 752

liegpràtĩba, der Leichtsinn: liegprātība ieve̦d cilvē̦ku puostā Ahs.

Avots: ME II, 493

liẽlestĩba [Janš. Dzimtene III, 230], die Prahlerei Rol.; gew. lìelība.

Avots: ME II, 498

liẽlmutĩba, die Grossmäuligkeit, Grossprecherei: es mierīgs sēžuot palikuos, uz lielmutībām klausījuos MWM. III, 252.

Avots: ME II, 500

liẽlpràtĩba, das Hochhinauswollen, das Denken auf grosse Dinge U.

Avots: ME II, 500

lìetĩba, die Tauglichkeit, Nutzbarneit L., St.. U.

Avots: ME II, 507

lìetpratĩba, die Sachlcenntnis, Sachkunde: sarakstīta ar lietpratību A. XIII, 650.

Avots: ME II, 507

mâksluôtĩba ,* die Gekünsteltheit, Unnatürlichkeit, Verschrobenheit: izteiksmes māksluotība Plūd.

Avots: ME II, 579

mānestība: Betrügerei, Gaukelei Segew.: ve̦cie cilvē̦ki ir mānestības darījuši visur Seyershof. katram darbam ir bijusi sava m. (abergläubisches Gebaren?) ebenda.

Avots: EH I, 791

[mānestĩba, der Trug MWM. IV, 903.]

Avots: ME II, 582

mañtĩba,

2): auch Und. PS. 2, _22.

Avots: EH I, 782

mañtĩba,

1) die Habe, Habseligkeit:
man naudiņa, man mantība BW. 5107. es iekrāvu savu mantību MWM. VI, 254;

2) das Erbe
U.

Avots: ME II, 562

mazpràtĩba, der Blödsinn: lai dievs pasargā katru mātes bē̦rnu nuo mazprātības Ahs.

Avots: ME II, 573

[mazrunātnĩba * Apsk. v. J. 1903, S. 5, die Schweigsamkeit.

Avots: ME II, 574

mazvẽrtĩba ,* die Geringwertigkeit

Avots: ME II, 575

‡ meitestība (Neologismus?) Dünsb. Skaistā Mīle (1888) 3, die Jungfräulichkeit.

Avots: EH I, 796

mielastĩba St.,

1) das Gastmahl, der Schmaus:
kūmās dārga mielastība (Var.: dārgs mielastiņš) BW. 1293, 3;

[2) die Liebe
Warkl.].

Avots: ME II, 652

‡ mīlastība Adolfija Dziesmu grām. (v. J. 1685), S. 147, = mĩlestība.

Avots: EH I, 821

mĩlestĩba,

1): jaunu laužu m. BW. 12670; ‡

2) de̦gdamā m. AP., eine gewisse Gartenblume
(auch dzirkstele genannt); ‡

3) "?": kūmās gāju, neliedzuos, kūmās cieta m. BW. piel. ² 1293.

Avots: EH I, 822

mĩlestĩba, die Liebe: Sprw. kas mīlēstību sēj, tas mīlestību pļauj. kur pa˙priekš liela mīlestība, tur pēc liela ienaidība. mīlestības dāvanas, Liebesgaben, Almosen: Sprw. mīlestības dāvanas nedara nabagu.

Avots: ME II, 644

mīlprātĩba, die Freundlichkeit, das Wohlwollen Fürecker, U. [Dürfte jetzt - wie auch das folgende Adjektiv - wohl nur mit ļ vorkommen.]

Avots: ME II, 645

mir̃stĩba ,* die Sterblichkeit: uz laukiem ievē̦ruojami liela bē̦rnu mirstība.

Avots: ME II, 634

mîtĩbas

1) die Veränderung, der Tausch
Spr., Burtn.; mēness mītības, der Mondwechsel Bers.;

[2) der Schmaus als Abschluss eines Tausches
Jürg.].

Avots: ME II, 649

[mutĩba, Redseligkeit Salis n. U., Geschwätzigkeit: mutība bij mežsarga lielākā īpašība Janš. Dzimtene ² I, 73.]

Avots: ME II, 675

[naktĩba ,* die Nächtlichkeit: viņš paskatījās uz bāluo lielceļu, kuo naktība bija ievē̦ruojami sašaurinājusi Veselis Saules kapsē̦ta 140.]

Avots: ME II, 690

narrestība (unter narra II): auch (mit ar̃ ) Ermes.

Avots: EH II, 5

narvestība: auch (das Narren) AP. (mit ar̃ ), Heidenfeld, Meselau, Prl., Sessw.

Avots: EH II, 5

narvestîba, die Beleidiung Spr.

Avots: ME II, 693

neaprùobežuôtĩba ,* die Unbegrenztheit, Unbeschränktheit: dabas neapruobežuotība Vēr. II, 938.

Avots: ME II, 707

nebûtĩba, ‡

2) dummes Zeug, Unsinn:
izgudruoja visaidas nebūtības Pas. IX, 352.

Avots: EH II, 10

nebûtĩba, das Nichtsein: nāves eņģelis pārve̦d cilvē̦ka dvēseli klusā mierā un nebūtībā Por. cilvē̦ks ieies nebūtības mierā A. XX, 217.

Avots: ME II, 709

‡ nedrūkstība "nerāšana" Lettg.

Avots: EH II, 11

neḕrtĩba, die Unbequemlichkeit, Knappheit: abus jaunekļus gribējuši vai pat nuoēst aiz neērtības Lp. VII, 61.

Avots: ME II, 711

negañtība: negantības Seyershof "nerātnības".

Avots: EH II, 12

negañtĩba, die Masslosigkeit, Abscheulichkeit, Bosheit, Ruchlosigkeit, [Unbändigkeit, Frechheit; Schandtat, Frevel U.]

Avots: ME II, 712

[ne-ìecìetĩba ,* Intoleranz.]

Avots: ME II, 716

ne-izglîtĩba ,* die Unbildung Kronw.

Avots: ME II, 715

nejùtĩba, die Gefühllosigkeit, Empfindungslosigkeit, Anästesie: pašsavaldīšanās - vidusmē̦rs starp negausību un nejūtību MWM. VII, 774. vis˙pirms manāms pirkstuos savāds stīvums un nejūtība MWM. VI, 795, Rump.

Avots: ME II, 717

nekā`rtĩba, die Unordnung: puiši sirdījās par nekārtībām Poruk.

Avots: ME II, 718

nelietība, die Nichtsnutzigkeit, Unnützlichkeit, Nichtigkeit, Unart, Niederträchtigkeit: māsa atkal klāt ar nelietībām LP. VI, 767. nebēdņiem iešāvusies nelietība prātā VI, 492. bērni nuodevās nelietībām A. XII, 318. [tie ir man uz dusmību kūdinājuši caur savām nelietībām V Mos. 32, 21.]

Avots: ME II, 722

nemâksluôtĩba ,* Ungekünsteltheit, ungekünsteltes Wesen, Natürlichkeit Plūd.

Avots: ME II, 723

nemĩlestĩba: aukstums un n. Dünsb. Trīs romant. gadīj. 6.

Avots: EH II, 16

nemĩlestĩba ,* die Ungnade, Lieblosigkeit MWM. VI. 165.

Avots: ME II, 723

[nemitĩba, die Ununterbruchenheit Wid.]

Avots: ME II, 723

nenùotèiktĩba ,* die Unbestimmtheit, Unsicherheit, das Schwanken: ticības nenuoteiktība A. XX, 218. visā nenuoteiktībā, nedruošībā un šaubībā, kas mūs apņe̦m, ir kaut kas zināms XIII, 144.

Avots: ME II, 725

nepacietība, die Ungeduld: tie gaida ar nepacietību uz nuoliktuo dienu JK. V, 27.

Avots: ME II, 725, 726

nepràtĩba, der Unverstand, die Unvernunft: sieva neprātībā nuoslacījusi ar maizes riecienu netīru galdu LP. V, 84. tie nezinuot, kuo neprātībā daruot A. XI, 57.

Avots: ME II, 728

ne̦r̃rastĩba, ner̃rastība, die Narretei, Narrheit, Geckerei: tāda ne̦rrastība nav paciešama Duomas I, 576.

Avots: ME II, 730

nesapratĩba, der Unverstand: savā nesapratībā viņš tuo uzskatīja par varmācību LP.

Avots: ME II, 731

[nesavtĩba ,* die Uneigennützigkeit.]

Avots: ME II, 732

nešķĩstĩba, die Unkeuschheit, Unsittlichkeit: palīdzi miesiņas šķīstīt nuo visām nešķīstībām! RKr. XII, 37.

Avots: ME II, 735

‡ nesvētība Bergm. Saņem. spr. māc. 550, die Unheiligkeit (Schlechtigkeit).

Avots: EH II, 20

neviênpràtĩba, die Uneinigkeit, Misshelligkeit, Zwietracht: ceļā izceļas nevienprātība Lp. V, 40.

Avots: ME II, 740

nevìetĩba, die Unangemessenheit, Ungehörigkeit: šā izteikuma nevietību pierāda tas K. Müllers.

Avots: ME II, 741

[nežẽ̦lastĩba, die Ungnade.]

Avots: ME II, 742

nĩkstĩba ,* die Vergänglichkeit: dzīvas dabas vielas aug, attīstās, pēc tam paduodas nīkstībai Ruota.

Avots: ME II, 747

nùomàktĩba,* gedrückte Stimmung, Wehmut: nuoskumšana un nuomāktība, ar kuo cilvēce slimuo Zalkt.

Avots: ME II, 817

‡ nùošķir̃tĩba,* die Abgeschiedenheit: klusībā un nuošķirtībā dzīvuojis Janš. Dzimtene I ² , 109.

Avots: EH II, 95

nùoslêgtĩba* die Abgeschlossenheit: cieša nuoslēgtība nuo ārienes MWM. X, 525.

Avots: ME II, 852

nùospiestĩba,* die Niedergedrücktheit.

Avots: ME II, 856

nùotèiktĩba,* die Bestimmtheit: acīs mirdzēja sparība, dzīvība un nuoteiktība A. XII, 750.

Avots: ME II, 873

pacìetĩba, die Geduld: cik daudz tas prasa pacietības! A. XII, 593.

Avots: ME III, 13

[palaistĩba, Ausgelassenheit, verwahrlostes Wesen Wid.]

Avots: ME III, 56

pamatĩba,* die Gründlichkeit Kronw.: dzīves rūpes tuo nuorūdījušas nuopietnībā un pamatībā B.Vēstn.

Avots: ME III, 66

pareĩzrakstĩba* die Orthographie.

Avots: ME III, 90

pãrestĩba, das Unrecht, die Unbill: ļauni cilvē̦ki darīja pārestības Saul.

Avots: ME III, 155

[pãrpràtĩba, der Übermut (?) Wagner n. u.]

Avots: ME III, 171

pãrstèigtĩba,* für pãrsteigums, die Überraschung, das Überraschtsein: pārsteigtības izsaucieni MWM. VI, 385; [die Übereilung].

Avots: ME III, 179

pãrvḕrtĩba, die Metamorphose, Veränderung, der Umschwung Lautb.

Avots: ME III, 187

pašizglîtĩba* autodidaktische, ohne Lehrer gewonnene Bildung.

Avots: ME III, 112

pašvẽrtĩba,* [der Selbstwert: dzē̦rājs aizmirst savu pašvērtību un min tuo ar kājām Jürg.].

Avots: ME III, 118

patĩba,*

1) die Persönlichkeit:
dzīvniekam trūkst pašapzinīgas patības (pe̦rsuonības) A. XI, 49;

2) der Egoismus:
ja šī laipnība ir jūsu patības apse̦gs Seib.

Avots: ME III, 122

pìecietĩba, Duldsamkeit: ticības piecietība Plūd. Llv. II, 137.

Avots: ME III, 241

pìekritĩba,

1) die Zugehörigkeit (beim Verteilen):
lietu piekritība Konv. ² 881. darbu piekritība Etn. III, 173;

2) Anhänglichkeit
Wid.

Avots: ME III, 260

piepētĩba, die Plötzlichkeit L., Bergm. n. U.; s. piẽpešs.

Avots: ME III, 279

pil˜nestĩba,

1): viņiem ne˙kāda p. (= pārticība) nav Frauenb. zirgam jāduod ēst, lai viņam ir p. (pilns vē̦de̦rs) ebenda;

2): auch Lng.

Avots: EH XIII, 232

pil˜nestĩba,

1) die Fülle:
kaimiņš dzīvuo pārticībā un pillestībā Ahs.;

2) die Vollkommenheit.

Avots: ME III, 215

pil˜nskaĩtĩba,* die Vollzähligkeit.

Avots: ME III, 216

pirmdzìmtĩba, pirmdzimstiba De̦glavs Rīga II, 1, 189, die Erstgeburt: tam nebij tuo pirmdzimtības tiesu sev pielīdzināt Glück I Chron. 6, 1.

Avots: ME III, 226

pirmizglītĩba,* die erste Bildung, die Elementarbildung Konv. ² 557.

Avots: ME III, 226

plânpràtĩba, der Schwachsinn; ve̦cuma plānprātība, dementia senilis Ārstn. kalend. II, 46.

Avots: ME III, 330

platĩba, die Weite, Breite; die Ausdehnung; die Fläche, Bodenfläche: izplatījās par neizmēruojami lielām platībām MWM. VI, 341. vajag lielas platības ganībām A. v. J: 1899, S. 305. Dze̦guzes pusmuižai platības diezgan AU. vai jums tagad nepatiks Irbē̦nuos pa visu mājas platību labāk dzīvuot nekâ agrāk uz pusmājas? Kaudz. M. 179. dzīvuot Pāvuls var... arī bez tiem nieka zemes gabaliņiem, juo vai gan viņam nepaliek vēl diezgan platības pāri? ib. 153.

Avots: ME III, 321

plētĩba (?) U., = platĩba, ein grosses Areal.

Avots: ME III, 342

plikatĩba, die Armut: šinī būdā tāda plikatība un nabadzība Alm.

Avots: ME III, 343

plītĩba* die Prasserei, Schwelgerei: nu pietiek man tuo plītību un dzīŗu Druva I, 3.

Avots: ME III, 350

plukatĩba* lumpiges Wesen, Lumperei: vīrs, kas nuogrimis . . . plukatībā A. XI, 584.

Avots: ME III, 355

prastĩba,

1) die Gemeinheit, Gewöhnlichkeit, Einfachheit;

2) die Grobheit, grobe Redensart:
kas ar zemnieku ielaižas, tik prastības mantuo MWM. v. J. 1897, 683.

Avots: ME III, 378

pràtĩba U., die Verständigkeit.

Avots: ME III, 380

pretestĩba,

1) das Widerstreben, Widersetzen, der Widerstand:
neskatuoties uz luterāņu pretestību, iert kuoja Vidzemē dažas katuoļu skuolas Latvju Tauta XI, 1, 16. uz tādu izskaidruojumu skatās kâ uz atklātu pretestību un nepaklausīšanu saimniekam Etn. III, 171. pretestība pret ierastuo baznīcas mācību Kundziņš Kronv. 53;

2) der Widerspruch:
atbilde mūs ņuove̦d pie nepārvaramām pretestībām A. v. J. 1898, S. 183. nuotikuse liela gaumes maiņa, kas stāv vis˙asākā pretestībā ar dievinātuo rakstnieku virzienu Brunhilde.

Avots: ME III, 387

pretĩba,

1) das Entgegenstehen, der Widerstand
U.;

2) der Gegensatz, Kontrast, der Widerspruch:
viņš dzīvuos visiem saviem brāļiem pretībā Glück I Mos. 16, 12. interešu pretības De̦glavs Rīga II, 1, 339;

3) der Pendant, das Gegenstück
U.;

4) pretībām Nigr., = pretī 2: nuosēdās pretībām.

Avots: ME III, 388

pretmĩlestĩba, die Gegenliebe: kāds dziesminieks iemīlējās kādā skaistā meičā, bet neatrada pretmīlestības Etn. IV, 80. iegūst sievas pretmīlestību A. v. J. 1899, S. 398. savu pretmīlestību apliecinādama Lautb. Luomi 42.

Avots: ME III, 389

pretstatĩba,* die Gegensätzlichkeit: miesas un dvēseles pretstatība Konv. ² 710.

Avots: ME III, 389

pretvẽrtĩba,* der Gegenwert.

Avots: ME III, 390

prìekšizglītĩba,* die Vorbildung: jums šajā amatā jau pietiekuoša priekšizglītība A. v. J. 1898, S. 169.

Avots: ME III, 395

prìekšmetĩba,* Gegenständlichkeit: glezniecība muodina ķermeniskas priekšmetības optisku šķitumu MWM. v. J. 1898, S. 825.

Avots: ME III, 396

pusvãcietĩba* Konv. ² 2213, das Gebahren od. Wesen eines pusvãciẽtis.

Avots: ME III, 436

rakstĩba,* die Schreibweise, Orthographie.

Avots: ME III, 473

retĩba U., die Seltenheit.

Avots: ME III, 514

rimtĩba, ‡

2) Bescheidenheit*:
nuoliecu galvu rimtībā un guodbijībā Jaun. Ziņas 1938, № 263.

Avots: EH II, 372

rimtĩba die Ruhe, Zufriedenheit: miera un rimtības vietā stājās atkal baigs nemiers Janš. Dzimtene ² II, 183.

Avots: ME III, 527

rūgtĩba U., die Bitterkeit.

Avots: ME III, 568

rũpestĩba Nigr., = rūpĩba: skuolas nuomalēs baudījušas... lielāku rūpestību un labāku apkuopšanu nekâ vidienes skuolas B. Vēstn.

Avots: ME III, 571

sacentĩba, s. sacensĩba.

Avots: ME III, 601

sagraûztĩba,* die Zerstörtheit, Zerknirschtheit B. Vēstn.

Avots: ME II, 628

sàimestība ² : auch ("saime, saimniecība") Višķi n. Ceļi IX, 401, Andrupine; jis tai i[r] veŗas, vai neaties kaida jaunava da saimestībai Pas. XII, 449.

Avots: EH XVI, 412

sàimestība ² Warkl., sk. Do. 21, saimnestība Meiran, auch saimistība, die Wirtschaft: saimestības izde̦vumus segt Latgalītis 1922, II, 14. jiem bija sava saimestība: kucīte, ķēvīte . . . Pas. I, 165 (aus Preili). atveda māsu, atveda jai visu saimistību III, 314.

Avots: ME II, 635

saimistība (unter sàimestība ² ): jam s. cieši labi veicēs, bija daudzi tuklu guovju ... Pas. X, 120 (aus Warkl.). jis savas saimistības neturēja, juo bija liels sliņķis un dzē̦rājs XII, 518 (aus Eglūna).

Avots: EH XVI, 413

‡ *saimniestība (?), erschlossen aus ostle. saimnīstība Pas. X, 568, = sàimestība ² .

Avots: EH XVI, 413

saistĩba, die Verbundenheit; die Verpflichtung, Verschreibung.

Avots: ME II, 637

sajutĩba* Wid., sajùtĩba*, die Empfindlichkeit, Empfindsamkeit, Sensibilität, das Empfinden: Krustiņš apbrīnuoja Jē̦kaba sajūtību, kuŗš nakti pirms mātes miršanas nuoredzējis sapni Austriņš Nuopūtas vējā 112. dailes sapratību un dzejas sajūtību parādīt Lautb. Luomi 132.

Avots: ME II, 641

sajùtĩba (auch Jaunie mērn. laiki IV, 6 - 1, 102), sajùtîgs, s. sajutĩba, sajutîgs. sajuodinât, tr., = uzmudinât Serben n. A. XIV, 2, 314, Alt-Ottenhof: sajuodināt skuķa sirdi, sajuõkuôt,

1) eine gewisse Zeit hindurch scherzen:
s. visu vakaru;

2) verspotten: viņš gribēja mūs sajuokuot.

Avots: ME II, 642

salˆtĩba,

1) die Kühle (von unfreundlichen Beziehungen)
N. - Peb.: sajust pasaules saltību Saul. III, 130;

2) eine unverfrorene Lüge:
kad galviņa silta, tad sarunā dažādas saltības Jürg.

Avots: ME II, 676

samistība, die Betrübnis, Traurigkeit Für. I.

Avots: ME II, 687

sapratĩba, die Verständigkeit Wid.: strādnieku sapratība A. XX, 139. vīram bij ļuoti maz sapratības LP. III, 96.

Avots: ME II, 707

saprātĩba, die Verständigkeit, Umsicht: viņš... manai saprātībai... dāvināja pilnīgu uzticību A. XX, 836.

Avots: ME II, 707

saspiêstĩba* Stari II, 462, die Zusammengedrücktheit; die Bedrücktheit.

Avots: ME III, 741

sãtĩba, ‡

2) die Gedeihlichkeit, Ausgiebigkeit, Verschlagsamkeit
Orellen.

Avots: EH XVI, 473

sãtība C., Karls., sàtība ² Prl., die Genügsamkeit, Mässigkeit U.

Avots: ME III, 808

savtĩba Karls.,

1) das Eigentum
Elv., U., das Eigene L., U., sein Eigen L.: viņš nāce savā savtībā (er kam in sein Eigentum), un tie savēji viņu neuzņēme Glück Joh. 1, 11. tas nebija jūsu īste̦ns īpašums, jūsu patiesīga savtība Seifert Chrest. II, 101;

2) die Eigennützigkeit, der Eigennutz, Egoismus:
patriōtismā nav jāietērpj tautiska savtība Pūrs I, 43.

Avots: ME III, 793

sazvẽrestĩba, sazvē̦rastība, sazvē̦re̦sts Wid., die Verschwörung: sazvērestība pret savu tē̦vuzemi Konv. ² 839. sazvē̦rastības pret valdību Japana 85.

Avots: ME III, 798

‡ šèļmastība ² Kaltenbr., Schurkerei; abgeleitet von dem auf r. шельма beruhenden šèļma ² (dies auch in Višķi) "Schelm, Schurke".

Avots: EH II, 625

sērstības: auch Pusseneeken n. FBR. XX, 29 (mit êr ² ), Janš. Mežv. ļ. I, 279.

Avots: EH II, 483

sērstĩbas, = sērsĩbas: nenāc vairs tu, brālīti, pie māmiņas sērstībās! VL. aus Durben.

Avots: ME III, 831

siẽviẽtĩba, die Weiblichkeit Wid.: mūžīgā sievietība Vēr. II, 798.

Avots: ME III, 862

sîkstĩba,

1) die Zähigkeit
L., U.;

2) die Kargheit, der Geiz
U.; vgl. li. šykštỹbė "Geiz".

Avots: ME III, 853

sir̂dsgrūtĩba,* beschwertes Herz, Schwermut U. (unter grūtība).

Avots: ME III, 844

sir̂dsizglītĩba,* Herzensbildung.

Avots: ME III, 844

sir̂dsšķīstĩba R. Sk. I, 36, die Reinheit, Keuschheit des Herzens.

Avots: ME III, 845

sir̂dsžẽ̦lastĩba* MWM. X, 713, Herzensmitleid Biel.

Avots: ME III, 845

šķirtĩba* Celm., die Getrenntheit, Geschiedenheit: mantas šķirtība Konv. ² 2381.

Avots: ME IV, 46

šķīstĩba,

2): schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 271).

Avots: EH II, 639

šķīstĩba,

1) die Reinheit, Sauberkeit
U.;

2) die Keuschheit
U.: sirds šķīstība. šķīstības bē̦rni nuodevās izlaidībām A. v. J. 1896, S. 318.

Avots: ME IV, 49

šķūtĩbas, = šķūtis: sūtīt šķūtībās pa˙visam nuodzītus zirgus Celm.

Avots: ME IV, 57

slapstĩba, die Verschlossenheit, Heimlichtuerei Dr.

Avots: ME III, 917

sle̦pe̦nrakstĩba* od. sle̦pe̦nraksts*, die Geheimschrift Konv. ² 2004.

Avots: ME III, 926

šļupstĩba, das Lispeln(dsein): viņš savas šļupstības dēļ nevarēja šuo vārdu pareizi izrunāt Janš. Bandavā I, 85.

Avots: ME IV, 75

smalˆkjūtĩba, Feinfühligkeit, Zartgefühl, Taktgefühl A. XI, 139, Baltpurv. r. I, 79, Stari I, 123: sevišķu smalkjūtību . . . izrādīja . . . Purap. st. 32.

Avots: ME III, 952

‡ šmucestība, Schande, ein stark kompromittierender Vorfall: tāda š. man ne˙kad nav nuotikusi Janš. Dzintene V, 445. Auf d. Schmutz beruhend.

Avots: EH II, 649

‡ spītestība, der Trotz: tīša s. Daugava 1933, S. 201.

Avots: EH II, 554

spirgtĩba, das Frischsein, Gesundsein U.

Avots: ME III, 999

spĩtĩba: spītību nevajag turēt Seyershof.

Avots: EH II, 554

spĩtība, trotzige Stimmung U., der Trotz.

Avots: ME III, 1004

‡ sprengstība, Stotz, Hochmut: bagātais ... savā sprengstībā tīri traks Janš. Atpūta, № 387, S. 5. greznības, sprengstības un izpeikuma dēļ Mežv. ļ. II, 312.

Avots: EH II, 558

staltĩba Spr., der Stolz.

Avots: ME III, 1042

štaltĩba Spr., = staltĩba.

Avots: ME IV, 102

‡ stingrestība, Festigkeit: nuo ... iekšējas stingrestības nav atkāpšanās Veselis Latvju Mēnešr. 1942, S, 1043.

Avots: EH II, 580

svārstĩba, die Veränderlichkeit, das Schwanken(dsein) Pūrs III, 134: strāvas svārstība Konv. ² 945. svārstībās ir dažādība ļauta MWM. VII, 1.

Avots: ME III, 1145

sveikatība, das Wohlsein; sveikatība un veselība Manz. Syrach 69; vgl. li. sveikatá "Gesundheit".

Avots: ME III, 1146

svètĩba: schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. 304); etwas in der Kirche Geweihtes od. zu Weihendes (z. B. Brot) Auleja (mit ḕ ² ). pie svḕtības ² iet Kaltenbr., zum Abendmahl gehen. pie svētības derīgs, heilsam Stender Deutsch-lett. Wrtb. "mīkstuo se̦gu Dünsb. Od. 3,36" ME. III, 1155 zu ersetzen durch "mīkstajuo seģu Dünsb. Od. 3, 35".

Avots: EH II, 617

svètĩba, der Segen, das Gedeihen; die Seligkeit U.; die Heiligkeit (?) U.: svētībiņa, gausībiņa, nāc pa luogu istabā! BW. 1416. pūķis piene̦suot nuo nāburgiem daudz labības un svētības LP. VI, 59. pienam un kreimam pa˙visam cita svētība (die Milch... ist viel verschlagsamer) Alm. Meitene no sv. 5. saimniecei... negājis ne˙kādā jē̦gā: visuos kaktuos svētība zustin izzuduse LP. IV, 110. dieva svētība (gew. mit dem genit. partit.), zum Überfluss, in Hülle und Fülle: drānu tai bija dieva svētība De̦glavs. dieva svētība man gan mēteļu, gan mīkstuo se̦gu Dünsb. Od. 3, 36. viss juo pilnīgi apgādāts, vēl ir barība un dzērieni dieva svētība RKr. VI, 113. māte... nesa... bērniņu baznīcā pie svētības (um den Segen zu empfangen, segnen zu lassen) BW. I, S. 181. pie dieva svētības iet, zum Abendmahl gehen Brasche. - Plur. svētības, die Festlichkeit, Feier; lai brauktu... uz baznīcu, bet nuo turienes pie karaļa uz svētībām Pas. V, 276 (aus Stiglava).

Avots: ME III, 1155

švĩtĩba, stutzerhaftes Wesen Zeif. III, 2, 167: lakatus prast ar švītību valkāt MWM. v. J. 1896, S. 401.

Avots: ME IV, 119

tàisnpràtĩba, Rechtschaffenheit, Gerechtigkeit(ssinn): acis, kuŗās spuoguļuojas taisnprātība un labsirdība Kaln. Uozuolk. māc. 19.

Avots: ME IV, 125

tàutĩba,* Nationalität: citas tautības sieva A. XXI, 696; Volkstum, Volkstümlichkeit U.

Avots: ME IV, 141

tība, comm.,

1) ein Nimmersatt:
tiecies jau mierā, tība, tu jau viens pats izrĩsi! Lub.;

2) "ein Saumseliger".

Avots: ME IV, 199

tĩtĩba C., Ligat, MSil., Notk., PS., Raiskum, Salis, Segew., Weissenstein, Wenden, (mit ì ² ) Adsel, der Trotz U.: kas tā bē̦rnam par tītību? PS, atmet visu lielību un tītību! Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 686.

Avots: ME IV, 207, 208

trakprātība, = trakgalvība.

Avots: ME IV, 219

trulpràtĩba,* der Stumpfsinn: tie pieņe̦mas trulprātībā A. v. J. 1896. S. 18.

Avots: ME IV, 245

tvirtĩba, die Festigkeit, Sicherheit, Verlässlichkeit U. Vgl. li. tvirtybė "Festigkeit".

Avots: ME IV, 291

uzcìtĩba, der Eifer, Fleiss L., U.

Avots: ME IV, 321

uzpùtĩba Konv. ² 2216, die Aufgeblasenheit, Hochmütigkeit.

Avots: ME IV, 370

uzsitība (?), der Aufschlag Für. I (unter sist); der Handschlag L.

Avots: ME IV, 377

uzskatĩba:* so zu lesen statt "uskatĩba*" ME. IV. 378.

Avots: EH II, 733

uzskatĩba* A. v. J. 1896, S. 145, die Anschaulichkeit: spē̦ku un uzskatību tē̦luošanā CTR. I, 55.

Avots: ME IV, 378

uztrauktĩba* Deglavs Rīga II, 1, 476, die Aufgeregtheit, die Aufregung.

Avots: ME IV, 393

vairastĩba: "Enthaltsamkeit" Wessen.

Avots: EH II, 749

vairastĩba Bers., Frauenb., (mit aî ) Nötk., = vairĩba, izvairīšanâs.

Avots: ME IV, 441

vâjpràtība,* der Schwachsinn.

Avots: ME IV, 493

valatĩba U., der Mutwille, die Kinderei. Auf estn. wailatus "Mutwille" (worauf schon U. verweist) beruhend, oder aber in vaļatība zu korrigieren ?

Avots: ME IV, 450

vaļatĩba U., Lubn., vaļatnĩba U., die Freiheit, Ungebundenheit Lubn.; grosse Freiheit, Ungezügelheit U. Beruht wohl auf einem *vaļata.

Avots: ME IV, 464

vaļātība (?) "ein Faulpelz" N.-Peb., Zebrene.

Avots: ME IV, 464

val˜stĩba,

1): de̦be̦su v. Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 280); "= pagasts 3" (mit àl ² ) Andrupine;

3): Macht(befugnis)
Saikava: tī dze̦ltānā bij munā vàlstībā ² (= valdīšanā).

Avots: EH II, 753

val˜stĩba C., Wolm. u. a.,

1) das Reich, der Staat
U.; das Gebiet: dieva valstība, das Gottesreich U. de̦be̦su valstība, das Himmelreich U. (liepai) zari līka uotra kunga valstībā (Var.: nuovadā, pagastā) BW. 12442, 9. šie ir ... valdnieki pēc savām valstībām Glück I Mos. 36, 30;

2) die rechte Ordnung, Fassung
Nigr.: tie (= mati) pa˙visam izgājuši nuo val˜stības Janš. Dzimtene IV, 84. tas jau pa˙visam izgājis nuo valstības (ist ganz unnormal geworden), kas gaišā dienā... vaļkājas pa tādām vietām Bandavā I, 39;

3) "?": ņemt ... Pieteri krietni valstībā, labi krietni izpērt Upīte Medn. laiki. jemt pie valstības Oknist, jem. seinen Wunsch erfüllen, zufriedenstellen ("mit komischer Nüance").

Avots: ME IV, 459

varbûtĩba* die Möglichkeit: ir trīs varbūtības, kâ tautai glābties A. v. J. 1905, S. 230. trešā varbūtība nav duomājama RKr. VIII, 73. viņas duomās uzausa varbūtība, ka varē̦tu nākt tāds brīdis A. v. J. 1896, S. 179. hipotezes, kuŗām ... liela varbūtība Pūrs I, 30.

Avots: ME IV, 475

‡ vā`rtības ² Nerft, der Wechsel: mēneša vārtībās Jauns. B. gr. ³ I, 108. mākuoņi, vēstīdami laika vārtības Veselis Cilv. sac. 101.

Avots: EH II, 765

vẽjpràtĩba,* die Windigkeit, der Leichtsinn.

Avots: ME IV, 552

vēlestība,

2): "iegriba, izvēlība" PV.: viņas vèlestībai ² nav ne gala, ne malas.

Avots: EH II, 775

vēlestība,

1) die Erlaubnis
U.;

2) der Wunsch
U.: kuo stīvējies un vēlestību slēpi? Lautb. Vidv. II, 30;

3) "Gefälligkeit
(iztapība), Freundlichkeit" (?) Nötk.

Avots: ME IV, 556

veltība "die Eitelkeit" L., Vergeblichkeit St.

Avots: ME IV, 534

vẽrtĩba, ‡

2) "daudzums, mē̦rs (in dieser Bed. nur im loc. s.)" Siuxt: kad, labību kuļuot, sasita salmus kūļa vērtībā, tad ...

Avots: EH II, 778

vẽrtĩba, der Wert; die Würdigkeit L., U.: preču vērtība. īpašuma vērtība. Vgl. li. vertỹbė "Würdigkeit".

Avots: ME IV, 568

vìeglpràtĩba, der Leichtsinn.

Avots: ME IV, 654

vienpatĩba* Dünsb., vienpatnība, die Einsamkeit, Abgeschlossenheit, Verschlossenheit: jūties slims nuo savas vienpatības Domas III, 1060. vienpatnība... bij latvieša dabā A. Brigader Daugava I, 689.

Avots: ME IV, 662

viênpràtĩba:* schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 300).

Avots: EH II, 796

viênpràtĩba,* die Einmütigkeit L., das Einverständnis, die Verträglichkeit U.: draugu vienprātība Ar. Krišj. Valdemārs 53.

Avots: ME IV, 663

vilˆtĩba: auch Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 291).

Avots: EH II, 785

viñnestĩba, viñne̦sts, der Gewinn, das Gewinnst: mana vinnestība, ich habe gewonnen U. lielais vinne̦sts, das grosse Los. Aus mnd. winst "Gewinn" umgebildet.

Avots: ME IV, 600

vĩrestiba, die Männlichkeit, Mannhaftigkeit; der Mut: viņa bij atļāvusies tā vīrestībai A.v. J. 1900, S. 491. spē̦ks un vīrestība Stari I, 355. ar vīrestību spēkuojies! Lautb. Lomi 64.

Avots: ME IV, 641

vĩriẽtĩba * die Männlichkeit, Mannheit: pāve̦sta dziedātājiem tāpēc ir... soprāna balss, ka viņiem atņēma vīrietību Vēr. II, 1179.

Avots: ME IV, 642

virsvẽrtĩba,* der Mehrwert: nuo katra darba . . . prasa kādu nieku virsvērtības, t. i. drusciņ vairāk, kâ izgājis pārtikai tuo darinuot Deglavs Rīga II, 1, 363.

Avots: ME IV, 616

žākstĩba Dr., die Albernheit.

Avots: ME IV, 796

zavetība: mit ē Lng.

Avots: EH II, 801

zavetība, die Zauberei, Hexerei Für. I.

Avots: ME IV, 693

žẽ̦lastība,

2): pati deva baltas maizes, pati - lielas žē̦lastības Tdz. 38469.

Avots: EH II, 818

žẽ̦lastĩba,

1) die Gnade, die Barmherzigkeit, das Erbarmen:
nuo dieviņa žē̦lastība BW. 31614. viena maza žē̦lastība nuo... brāleliņa 13734, 3. kāpēc tev vajadzēja nabadziņam viņa žē̦lastības dāvaniņu nuozagt? Dīcm. pas. v. I, 74. viņš ēdis ve̦cākā brāļa žē̦lastības maizi LP. VI, 598. senāk kungi deva kalpiem ve̦cumā žē̦lastības maizi Frauenb. pūrs nesējam jāizne̦s bez žē̦lastības BW. III, 1, S. 96;

2) das Betrübtsein
U. ("selten"): tē̦vs un māte palika iekš žē̦lastības, Vater und Mutter blieben in Betrübnis zurück (als das Kind zu Grabe gebracht wurde) Ruj. n. U.;

3) žē̦lastība luogam priekšā, ein Fenstergitter
Ruj. n. U.;

4) Plur. žē̦lastības, das Weinen eines Kindes:
ka[d] mani ierauga, tūliņ laiž žē̦lastības vaļā Frauenb. In der Bed. 3 aus frz. jalousie "Gitterfenster" umgebildet.

Avots: ME IV, 805, 806

žèlestība ² : auch Lng.

Avots: EH II, 818

žèlestība ² Warkh., Zvirgzdine, = žẽ̦lastĩba: nāve... bija traki nikna un... griêza ļaudis bez žēlestības Pas. IV, 52 (aus Rositten; ähnlich VII, 247). liela dieva žēlestība BW. 20126.

Avots: ME IV, 806

‡ žèl˜istîba ² Borchow n. FBR. XIII, 21, = žèlestība ²

Avots: EH II, 819

žìratĩba ² Lös."?"

Avots: ME IV, 813

žìrgtĩba ² Lös., die Gesundheit, Frische.

Avots: ME IV, 811

zūstĩba "?": virszemes zūstība un nīcība Seifert Chrest. III, 318. lai cerības izšķīstu zūstībā A. v. J. 1896, S. 652. Ein Neologismus.

Avots: ME IV, 755

zvê̦rastĩba, viehisches, rohes Betragen, bestialisches Wesen, Unmenschlichkeit Latv.

Avots: ME IV, 772

zvẽ̦rastĩba Brasche, zvērestĩba U., = zvẽ̦rasts.

Avots: ME IV, 772

I zvērestĩba, s. zvẽ̦rastĩba.

Avots: ME IV, 772

II zvêrestĩba C., = zvê̦rastĩba: tā ir tīrā zvērestība Bers.

Avots: ME IV, 772

‡ cìstība ² Bērzgale, Warkl., die Unschuld, Jungfräulichkeit.

Avots: EH I, 276

‡ pus˙valstība, das halbe Reich: tāds truoksnis, ka p. nuotrīc Pas. IV, 10.

Avots: EH II, 334

acs, -s (gen. plur. acu, seltener aču), Demin. actiņu, selten aciņa BW. 1340, 1, ačiņa BW. 2070, 1, acīte, verächtlich ačtele Austr. XVI, 928, aber auch ohne diese Färbung: spridzīgas ačteles Austr. XII, 18, Apsk. I, 656 (li. akìs, apr. nom. pl. ackis, [slav. du. oči, gr. ὄσσε < * okie "Augen", ahd. awizoraht "manifestus", lat. oculus, arm. akn., ai. ákṣ̌i "Auge", s. Fick Wrtb. I, ⁴ 13, Johansson BB. XVIII, 25]),

1) das Auge.

2) statt des ganzen Gesichts:
jāmazgā acis, man muss das Gesicht waschen; acūdens, das Wasser zum Waschen des Gesichts; pabīdīt ce̦puri uz acīm; uz aci likties, sich hinlegen (Grünh.).

3) st. der sehenden Person:
pilī nedrīkstējusi sieva acis rādīt LP. I, 119, habe sich nicht zeigen dürfen. kuŗu (vadīs) smilšu kalniņā, mūžam acis neredzēs BW. 269, 5. piesargies, ka manās acīs tu vairs nerādies (Adam.). vai tad es tīši viņam acīs skriešu? LP. I, 80. lai puisis steidzuoties pruom nuo viņa acīm LP. II, 78. kamē̦r manas acis platas, solange ich lebe.

4) zur Bezeichnung der Gegenwart, der sorgfältigen Aufsicht:
tu manās acīs in meiner Gegenwart) ķeries meitām klāt. Sprw. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs. ārā daudz acu, mājās nevienas. saimnieka acs var vairāk padarīt, nekā viņa abas ruokas. acīm vajaga būt priekšā un pakaļā JK. II, 96. acīm dzīvot, vorsichtig sein; bez acīm būt, unvorsichtig sein. Zu einem, der eine Sache, die vor der Nase steht, nicht finden kann, sagt man: vai pakausī acis, ka neredzi? ņem acis pirkstuos, ja vēl neredzi! paņem acis ruokā, de̦guns parādīs Etn. IV, 77.

5) Das Auge wird als das edelste Sinnesorgan besonders geschätzt und gehütet, daher

a) in Vergleichungen: sargāt savu guodu kā acis oder aci pierē. vīrs mīlēja savu sievu kā acu raugu (Augapfel).
ve̦cāku acu raugi (die herzlich geliebten Kinder) nuoklīduši uz neceļiem Vēr. I, 614. duodi, vai acs, vai galva, haue ohne jegliche Schonung. rauj, zuog vai acis nuo pieres ārā, man betrügt, bestiehlt einen vor sichtigen Augen;

b) in Verwünschungen: kad tev acis izsprāgtu! kad tev acis kā skriemeļi izve̦ltuos!

6) Auch dem Verstande, dem Geiste, der Natur werden Augen beigelegt:
gara, prāta acis, das innere A., das A. des Verstandes. kad daba atplēta acis...

7) Uneigentl. von augenähnlichen, runden Dingen:
Jau kuoki acis me̦t, die Bäume gewinnen schon Knospen; rāceņa a., die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime, virsējās kartupeļu acis dze̦n asnus Peng. 47; adatas acs, Nadelöhr; adīkļam acis izlaist, nuolaist, uzmest, eine Masche fallen lassen, aufwerfen; zivis ieķeŗas tīkla acīs (Maschen); tumsas acs, die aus gröberem Garn gestrickten Maschen des Netzes Etn. II, 105; dzirnavu acs, das Loch in der Mitte des Mühlsteins, in welches das Getreide geschüttet wird; kāršu acis, die Augen in den Spielkarten: duodi, meti, taupi acis; sakts acs, ein Stein in der Spange; acis, die an den Enden der zu Flössen zusammengebundenen Balken ausgebohrten od. ausgehauenen Löcher, auch ausis genannt Etn. IV, 61; tauku a., die Fettropfen auf einer Flüssigkeit; vardes a., (gew. var̂žacs), das Hühnerauge; acis, im Weizenfelde unbewachsene Stellen (Grünh.); mit acis werden auch offene, Wasser enthaltende Grüfte in Morästen, oder runde, tiefe Stellen im Wasser genannt, vielfach ve̦lna a. LP. VII, 127; ecēšas uz acīm sviest, die Egge umkehren, so dass die spitzen Zähne nach oben kommen; ähnlich apsviest galdu uz acīm RKr. XVI, 219 und apvērst ve̦lē̦nu uz acīm; dzērves acs [in Kabillen; dzērvacs], Brechnuss.

8) In Verbindung mit Adj.: acis brūnas, [rudas], me̦lnas, pe̦lē̦kas, tumšas, zilas, gaišpe̦lē̦kas, gaišzilas; - gaišas, skaidras, platas, ve̦se̦las, labas, spuožas, spuodras, spulgas, spridzīgas, dedzīgas, ugunīgas, skaistas, kvē̦luošas, mirdzuošas, dzelmīgas Pump., abgrundtief,
jautras, spirgtas, lebhaft, tumšas, trübe, šauras, iegrimušas, iedubušas, (St.), eingefallen, kuosainas, pūžņainas, triefend, sarkanas, iekaisušas, izraudātas, verweint, miegainas, nedzīvas, gļē̦vulīgas, schwach, nejaukas, vājas, valganas, aklas, stulbas, - mīlīgas, kaislīgas, vienaldzīgas, ļaunas, skaudīgas, nelabas, böse, neidisch, falsch, nekaunīgas; - skatīties baltām (grimmig), gaŗām (gleichgültig), platām (aufmerksam), kailām (bloss) acīm uz kaut kuo, greizām acīm uzlūkuot, mit ungünstigen Augen ansehen; strādāt, ka vai acis zaļas paliek oder nuo pieres le̦c, sagt man von einer schweren Arbeit.

9) In Vergleichen:
acis kā bunduļi, spundes, von hervorquellenden Augen; a. kā šķĪvji, kā skriemeļi, von grossen Aug., a. apaļas kā puogas, von eingefallenen A.; a. kā timpas, A. wie Kerzen, breit; a. kā vanagam, kaķim, scharfsichtig.

10) In Verbindung mit Verben:

a) Nom.: acs asaruo, tränt.
acis darba izbijās, ruokas, darba nebijās BW. 6553; acis asaras birdina, vergiessen Tränen. acs nuobrīnas, ruoka padara (Sprw.). tautu dē̦la acis de̦g, dzirkst, uz manim rauguoties Ltd. 1148, funkeln. acis grib, sirds vairs neņe̦m pretī, sagt man, wenn man vollständing satt ist. acis kaunas, die Augen sind blöde; acis pašu laiku krita oder salipa cieti, fielen eben zu; acis laistās laimībā, leuchten; acis mieluojas, weiden sich; a. milst, die A. werden dunkel. tu man neesi tik daudz devis, cik acs var nest Sprw., du hast mir nicht soviel gegeben, wieviel das Auge tragen kann, d. h. nichts. acis niez, būs jāraud. a. nelabi raugās, sehen unheimlich. ja labā acs raustās (zuckt), tad jāraud. kuo acis nere̦dz, tuo sirds aizmirst, aus den Augen, aus dem Sinn; acis atveŗas, öffnen sich, aizveŗas, schliessen sich; zibina, blitzen, zvē̦ruo, glühen;

b) Akk.: izberzēt, izburzīt, trīt acis oder izberzēt miegu nuo acīm, den Schlaf aus den Augen wischen;
acis buolīt, valbīt; iegriež kā vilks acis pierē, verdreht RKr. VI, 996. puisis pacēlis acis un ieraudzījis ve̦lnu LP. III, 43; aizdarīt (schliessen) acis uz mūžu. kas neatdara acis, atdara maku; acis nuodurt (pie zemes durt, zemē mest U.), senken; izdurt, blenden; a. izgāzt, dass. LP. V, 191; acis griezt, pagriezt, wenden; uz mani viņa ir acis nepagrieza, würdigte mich keines Blickes; pārgriezt, verdrehen, gruozīt, drehen, aizlaist, schliessen; acis nuolaist,

a) die Augen senken

b) ābuoļi tādi, ka netīk ne acis nuolaist, dass man kein Auge abwenden kann;
nee̦smu ne acu salicis, habe kein Auge zugetan; miegs acis lipina (zudrücken) tik saldi, ka nevar gandrīz ne atturēties LP. I, 63; buojāt, maitāt verderben; a. apmānīt, mit Blendwerk täuschen; mest, pamest, richten, wenden: uz kājām acis meta, ne uz spuoža vainadziņa Ltd. 1075. saimnieka dē̦ls metis acis uz nabaga bārenīti. pametiet oder uzmetiet kādu aci uz bē̦rnu, habt ein Auge auf das Kind; acis mieluot, weiden; acis oder acīm mirkšķināt, mit den Augen blinzeln; ze̦mi acis nest Ltd. 1239, vor Schande die Augen niederschlagen; atplēt acis, gan redzēsi; ieplèst, vor Furcht, Erstaunen aufreissen. visas acis izraudāju Ltd. 1729; aci nuoraut, ein wenig schlafen Mit,; acis aizsegt aiz kauna, vor Scham verdecken LP. III, 41; izsist, ausschlagen, a. pasist uz zemi LP. 69, auf die Erde blicken; nāve aizspiež acis. kas acis šķielē (schielt), tas melis. kurp man acis vērst? wenden; pavērt, etwas öffnen, aizvērt, schliessen; miegs ve̦lk acis ar varu cieti;

c) Lokat. Von grosser Dunkelheit sagt man:
uznāk tāds tumżums lai acī duŗ LP. IV, 199; palika tumšs, ka nevarēja paredzēt, ne acī duŗams LP. VI, 244; [tik tumżs, ka duŗ vai acis laukā Kabillen]; durties acīs, in die Augen stechen, ein Dorn im Auge sein: tāda mīlestība trakāki dūrusies acīs nekā dadzis LP. I, 119. puisē̦nam vājais krabiņš iekrīt acīs LP. II, 76, wohl nach dem deutsch. "in die Augen fallen". tāds jau tev tagad vai acīs kāpj iekšā (Siliņ) oder acīs līst, aufdringlich sein. tagad bē̦rni ve̦cākiem acīs le̦c, barsch anfahren. Tūlīn tu man kal tuo acīs, vorwerfen; miglu acīs laist, Sand in die Augen streuen. vīrs neredzējis vairs drudža visu savu mūžu ne acīs Etn. III, 32, habe mit seinen Augen nicht mehr gesehen; nevaru viņu ieredzēt, ieraudzīt ne savās acīs, ne pa acu galam, ne acu galā, ich kann ihn garnicht leiden; saskatīties acīs, sich in die Augen sehen; d) Dat. u. Instr.: es savu pēlējiņu ne acīm neredzēju, verstärktes"sehen". tuo es redzēju pats savām acīm; acīm re̦dzuot, auch rauguoties, zusehends, offenbar: un tad auga arī abi puisē̦ni, tīri acīm re̦dzuot LP. IV, 136. tas acīm re̦dzuot nav tiesa, das ist offenbar wahr; mest ar acīm, winken. ve̦lns kuoda akmentiņus, lai zils gar acīm me̦tas, dass es blau vor den Augen wird LP. III, 90. skaties ar acīm, ne ar muti, Sprw.; ar acīm aprīt, verschlingen. darīdama visu, kuo tikai nuo acīm nuoskārta LP. VII, 514, was sie an den Augen absah. strādā uz acīm uzkritis, er arbeitet sehr eifrig; aiz acīm runāt, hinter dem Rücken (gew. aiz muguras) Böses nachsagen. Nerft.

Kļūdu labojums:
6553=6853

Avots: ME I, 7, 8, 9

àizgàiņât, vertreiben: kaut tava mīlestība spē̦tu aizgaiņāt aukstuo ē̦nu Pur.

Avots: ME I, 25

àizlikt,

2) : a. ruoku aiz acīm Dunika, Stenden, mit der Hand die Augen verdecken;

3) (s. IV, 876): ziemeļiem zu verbessern in Ziemeļiem, s. J. Allunāns IMM. I933, II. 225;

4) es jiem aizlikšu ceļu Pas. VIII, 482; zumachen:
māte vēl nevarēja aizlikt acu Azand. 104;

6) : aizlikām kâ divi deviņi Saikava. Marts aizlikās bez stupelēm Seyershof; ‡

7) verdecken:
aizliec sevi ar tutinu! Pas. IX, 111 (aus Lettg.). satvēre puôda vāku, aizlika puôdu IV, 20 (aus Lettg.); ‡

8) hinstellen, -legen (bestimmen) vor (für):
darbu aizliek (gibt auf) ragana Pas. VI, 182 (aus Lettg.; ähnlich VII, 405). strāpi, aizliktu laupītājam Pas. IX, 540 (aus Lettg.); ‡

9) a. vārdu kam par labu, ein gutes Wort für jem. einlegen:
mācītāja... viņam par labu aizliktais vārds Deglavs Latv. attlstības solis 46.

Avots: EH I, 36

àizstãvêt,

1) tr., verteidigen, beschützen:
un tie nuostājās paša tīruma vidū un tuo auzstāvēja I. Chron. 12, 14. aizst. nabagus, nespējniekus, vajātuos. zinātne aizstāv šīs attīstības pareizību Pūrs III, 78;

2) vertreten:
vietniekavārds aizstāv lietas-vārda vietu, das Fürwort vertritt die Stelle des Hauptwortes;

3) aizstāvēt ceļu, im Wege sein, den Weg versperren:
aizstāv (Var.: apstāj) mani sīvas tautas sīkā priežu kalniņā BW. 13330. Refl. -tiês, sich verteidigen: mūsu kaŗa-spē̦ks aizstāvējās varuonīgi."ir labi", Ješka aizstāvējās A. XX, 567.

Avots: ME I, 52, 53

‡ àiztīņât, zuwickeln, verhüllen, verdecken: seja bija aiztīņāta ar... lakatu Veselis Netic. Toma mīlestība 159.

Avots: EH I, 58

‡ apakļâk Kandau, ehemals: nu vairs nav tās brīvestības, kas bij a.

Avots: EH I, 70

apduõms und apduõma, Bedacht, Überlegung, Nachdenken: muļķis bez lieka apduoma (bez liekas apduomas A. XIX, 33) nuojūdza zirgu LP. VI, 406; bez kādas apduomas Lautb. V. X, 429, bez apduoma A. XIII, 373, ohne sich lange zu besinnen; pēc īsas apduomas, nach kurzem Bedenken. tāds iedalījums prasa daudz apduomas SDP. VIII, 18, solch eine Einteilung erfordert viel Überlegung und Vorsicht. vai tev apduomas? Neik. 3, bist du bei Sinnen? māmiņ' bija gudra sieva, tavu muļķu apduomiņu BW. 25266, 6. Sprw.: nestrādā bez apduoma. strādā ar apduomu. runā ar apduomu. bez apduoma krīt nelaimē, ar apduomu nāk svētība.

Avots: ME I, 83

apgàismuôt,

1) erleuchten, beleuchten:
ielas, pilsē̦tu, baznīcu, istabu. veļi dzied apgaismuotā baznīcā LP. VII, 24;

2) übertr., erleuchten, aufklären:
apgaismuo tavu kalpu ar tavu vaigu Psalm 31, 17. mīlestība apgaismuo pasaules dzīvi Aps. III, 44; apgaismuots prāts Etn. III, 116. Refl. -tiês, sich aufklären, erscheinen: pašnāvību jautājums Francijā mums apgaismuojas nuo citas puses Vēr. I, 1384. Subst. apgàismuojums, die Beleuchtung: gŗūtības atspuoguļuojas dažādā apgaismuojumā Vēr. II, 885. apgaismuošana,

1) die Beleuchtung:
ielu apg.,

2) die Erleuchtung:
prāta apg., die Aufklärung; tautas apg., die Volksaufklärung; tautas apgaismuošanas ministrija, das Ministerium der Volksaufklärung; apgaismuošanas oder apgaismuotais laikme̦ts, die Zeit der Aufklärung.

Avots: ME I, 86

apķērkt, tr., verschreien: apķē̦rkta asprātība Latv.

Avots: ME I, 98

aplìecinât, tr., bezeugen, bekräftigen, bestätigen: tad apliecināju es pretī tiem Nehem. 13, 21. jūs bez kādu parādīšanu, kas jūs apliecinātu par guodīgiem cilvē̦kiem BW. III, 1, 13. apliecinājums, die Bekräftigung, der Beweis: atzinības un mīlestības apliecinājumi, Beweise von Erkenntlichkeit und Liebe.

Avots: ME I, 102

apšļakstinât (unter apšļacinât): asinis... apšļakstināja netīruos salmus Veselis Netic. Toma mīlestība 132.

Avots: EH I, 120

aruõdniẽks, f. -niẽce, der Fachmann; aruõdniẽcisks, auch aruõdisks (Adam.), fachmännisch: lai ikviens aruodnieks nuodarbuojas ar savu aruodu. aruodnieciska izglītība, skuola. jūsu rakstam pārāk aruodniecisks raksturs Vēr. I, 1550.

Avots: ME I, 141, 142

ârpràts, der Wahnsinn: ak ārprāta mīlestība, ak mīlestības ārprāts Blaum. drudžains ārprāts viņu grābtin grābj Rain.; ārprātā, im Wahnsinn, verrückt: saimnieks tīri ārprātā LP. IV, 36.

Avots: ME I, 243

atêst, tr. u. intr., noch einmal essen: ēdis, atēdis, atraugstās, - atkal grib ēst, sagt man sprichwörtlich von einem Vielfrass. Refl. -tiês [li. atsiė´sti],

1) durch Essen zunehmen, sich auffüttern:
zirgs labi atēdies;

2) sich satt essen, zum Überdruss essen,
mit dem Gen. u. Akk.: kartupeļus varam vē̦lāk diezgan atēsties. tu atē̦dusēs viņa labuma Vēr. I, 536; mīlestības MWM. III, 696. nu ir atēdies, nun hat er es satt. izkapts drīz atē̦das, die Sense wird bald stumpf.

Kļūdu labojums:
zum Überdruss = bis zum Überdruss

Avots: ME I, 157

atgundums, der Überdruss: vēl viņš nav līdz atgundumam zemes bē̦rnu asnis lacis Izglītība 1910, S. 654. [Wohl aus dem Litauischen oder Kurischen; vgl. li. atgùsti "отвыкнуть" (Prs. atgundu) und le. gudrs].

Avots: ME I, 160

atjaûnuôt, bei Glück u. a. atjaunāt, atjauninât (li. atjáuninti), tr., wieder jung machen, erneuern: atjaunāsim tur ķēniņa valstību I Sam. 11, 14. kā viņš manu sirdi atjaunuoja A. XVII, 211. Refl. -tiês, verjüngt, erneuert werden, von neuen entstehen, entflammen: tu atjaunuojies kā ērglis Psalm 103, 5.; mīlestība atjaunuojas Etn. II, 168; ticības atjaunuošana Kundz.

Avots: ME I, 162

atpê̦das, atpêd(n)es AP.., die Wiederfährte, die alte Spur: zaķis labprāt me̦tuoties uz atpēdnēm A. XVI, 582 und Etn. III, 146. mīt mīlestības muoku atpēdēs Seibolt. Liepiņš iekāpa atkal atpē̦dās, L. geriet wieder in das alte Geleise der Rede A. XVIII, 120. atpē̦das dzīt, eine Spur rückwärts verfolgen RKr. III, 127. zaglis taisa atpēdnes AP.

Avots: ME I, 181

atskãrta, atskãrtība, atskãrtums, die Einsicht: cik nu viņam tās atskārtas! kad nāks pie atskārtuma, redzēs, kuo tad teiks Serb. izskaidruo tā, ka tu sajūtu muodini un atskārtību atdzīvini Plūd.

Avots: ME I, 192

atšķirĩba,

1) der Unterschied:
tā ir liela atšķirība Dond.;

2) Abgeschiedenheit, Abgeschlossenheit:
caur tādu lielu savmuļibu jeb atšķirību tur uzglabājušās daudz ierašas A. XVI, 472; cf. atšķirtība;

3) das Gedeihen, der Erfolg:
viņam laba atšķirība, es geht ihm alles von statten; scherzhaft wird die Peitsche im Goldingenschen n. Etn. III, 129 atšķirība genannt, also Personifikation des Erfolges:"Erfolggebend": še tev atšķirība, sagt man, die Peitsche reichend;

4) atšķirības, der Abschied:
šuodien dzeŗam atšķirības A. XIV, 1, 134. būs manam vīriņam nuo kruodziņa atšķirības BW. 26939;

5) die Entwöhnung von der Mutterbrust und die damit verbundene Fest:
aicināt viesus atšķirībās od. šķirībās Ar. 1329, BW. 2034. atšķirībās nere̦ti ielūdza īsteniekus un sievas, kuŗas bija līdzējušas bērniņu vākt JK. VI, 40.

Avots: ME I, 201, 202

‡ atsmeldze, nachwirkender Schmerz (?): sāpēja dvēselē... nebijušas mīlestības a. Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 168

atspuõguļuôt, tr., wiederspiegeln: ūdens atspuoguļuo mēnesi Laps. mēs re̦dzam tē̦lu, kas sevī dzīvi atspuoguļuo jaunu pasaules ieskatu Vēr. I, 1434. Refl. -tiês, sich wiederspiegeln: viņās (palamās) it sevišķi atspuoguļuojas tautas asprātība Etn. II, 94. viņa sejā atspuoguļuojās nuogurums Vēr. II, 143. atspuõguļuojums, auch atspuogulis Lautb., Stari II, 573, Wiederspiegelung, Abglanz, Widerschein, Reflex: priekšme̦tu atspuoguļuojums gaisā.

Kļūdu labojums:
wiederspiegeln = widerspiegeln
Wiederspiegelung = Widerspiegelung

Avots: ME I, 196

atspulga, auch n. pl. atspulgi und atspulgums, der Widerschein, Abglanz: acīs bija tāda svē̦tlaimīga atspulga Vēr. II, 298. se̦nās mīlestības atspulga Vēr. II, 820; 283. balti ceļi pār jūŗu gar debesi stiepjas, kā dievišķas te̦kas, kā atspulgums svē̦ts Vēr. II, 834. laimju atspulgi Stari II, 99.

Avots: ME I, 196

attiecîgs, bezüglich, entsprechend: attiecīgās smadzeņu daļiņās nuotiek kustības Vēr. II, 82. *

Avots: ME I, 205

‡ atvedinât,

1) (wiederholt) herführen, -locken;

2) fig., zurückführen
(?): nuodarbuojās ... ar saimniecības un kārtības jautājumiem, bet . . . tuos atvedināja nevis uz materiāluo, bet uz garīguo ... plāksni J. Veselis Daugava 1934, S. 9.

Avots: EH I, 179

aûgstsir̂dĩba ,* Hochherzigkeit: nekad nedrīkstam duomāt, ka vīrestība un augstsirdība nevar būt savienota vienā un tai pašā cilvē̦kā A. XI, 65.

Avots: ME I, 218

aũklêt [li. áuklėti], tr., (ein Kind) warten, auf den Händen tragen und schaukeln: aklē mani, māmuļiņa, vieglajām ruociņām Ar. 1299. Refl. -tiês, gewiegt, gehehgt werden: vai mūsu jaunekļu krūtīs auklējas censība pēc saskanīgas gara un sirds izglītības Pūrs I, 26.

Subst. aũklējums,

1) die vollendete Handlung des Wartens, Wiegens:
tuo esduošu māmiņai par bē̦rniņa auklējumu BW. 1163;

2) das, was gewiegt worden ist, das Kind:
māmiņ, tavu auklējumu sveši ļaudis maldināja Ar. 1762.

Avots: ME I, 222

ausma, die hellwerdende Dämmerung, Morgendämmerung: man zirgi jūt šausmas nuo rīta ausmas, meine Pferde schaudern, der Morgen dämmert auf Rain. dažu nakti tā jau gājām, tvīkdami pēc rīta ausmas Vēr. I, 1513; nuojaust dzīves attīstības ausmu Vēr. II, 999. Zu àust.

Avots: ME I, 227

baîle (li. báilė), die Angst, Furcht, der Schrecken: daža baile meitiņai BW. 18789, 7. Gew. Pl.: bailes un grūtības izciest. briesmīgas bailes sagrāba mani. bailes duot U., bedräuen. bailes atmest, die Furcht aufgeben; bailes atņemt. vienās bailēs dzīvuot, in beständiger Angst leben. nuo bailēm aus Furcht; baiļu sauciens, Angstgeschrei. man (ir) bailes, ich fürchte mich: tev bij bailes tumšas nakts BW. 8387. man nuo vilka tā nav bailes BW. 13167 (baile 13074). saimniekam ticis bailes, der Wirt sei von Angst befallen LP. VIi, 860. [Zu bîtiês.]

Kļūdu labojums:
18789,7 = 13789, 4

Avots: ME I, 250, 251

bàudît [PS., Bächhof, AP., Serbigal, Ermes, Wolmar, C.], baũdît Kand., [Ruj., Roop, Lemsal, Salisb., Salis, Dond., Selg., Līn., Tr.], -u, -īju,

1) prüfen, versuchen, wagen:
ķēniņš... baudīs ar tuo kauties Dan. 11, 25. kas bauda bez laivas braukt, tas nelaimīgi brauks (Wischmann). baudi tikai tuo darīt, unterstehe dich nur, das zu tun (St.). [baudīja... iet Glück Apost. 16, 7]. viņš vēl pasaulē nav ne˙kuo baudījis, er hat in der Welt noch nichts erfahren;

2) kosten, essen, geniessen, schmecken:
vēl ne rasiņas od. miltiņa neesmu baudījis, ich habe noch nichts gegessen. labāk baudāms, nekā redzams. baudīt guodu, laimi, Ehre, Glück geniessen; nebaudāmas uogas, ungentessbare Beeren; gardi baudāms ēdiens, wohlschmeckendes, schmackhaftes Essen; trūkumu, gŗūtības baudīt, Mangel leiden, Schweres erleiden. Refl. -tiê̦s

1) versuchen, die Kräfte versuchen, sich prüfen, sich messen:
[baudās uz tevi kādu vārdu runāt Glück Hiob 4, 2]. lai es jele tikai šim brīžam ar tuo ādu bauduos Richt. 6, 39. iesim baudīties Aufforderung zum Ringen L., St., U. tie baudijās un Jūda tapa kauts Glück; kad tas ar viņu baudījās Glück II Kön. 23, 29.] tad tuo vilku jūriņā pret ziemeli baudīties A. XI, 426;

2) sich zum Wohl geniessen
c. Gen od. Acc.: ēdieties, baudieties dē̦lu mātes barībiņas Ltd. 1429. [Wohl mit Leskien Abl. 294 zu bust "erwachen" u. a.; vgl namentlich gr. πεύϑομαι: "erfahre" und ai. bōdhati "merkt, wird inne, erkennt, lernt kennen".]

Avots: ME I, 266, 267

‡ bê̦gulĩba,* das Flüchtlingsein Veselis Netic. Toma mīlestība 46.

Avots: EH I, 216

bèigt, -dzu, -dzu (li. beĩgti), tr., endigen, vollbringen, aufhören, mit Akk. und abhäng. Inf.: viņš beidz pat˙laban savu darbu. beidz jel reiz savus pātarus, höre auf mit deiner Litanei. kur tās puķītes galu beidz? Vēr. I, 1903. kungs nevar beigt dusmuoties, nuobrīnīties. Refl. -tiês,

1) zu Ende gehen, aufhören:
lai beidzas mans mūžiņš BW. 6496. gads, pacietība beidzas; mit abhäng. Inf.: beidzas ruoze nuoziedēt BW. 27584, 1;

2) sterben, unkommen: viņš vai nu kāda kaŗa nuošauts, jeb vai tā˙pat kur beidzies. tu beigsies kādā siena šķūnī pie valga Stari II, 348. [Die Zusammenstellung mit la. fīnis "Ende"
bei Bezzenberger BB. VI, 239 und GGA. 1885, S. 947 ¹ und Osthoff IF. V, 296 ist ganz unsicher; vgl. Walde Wrtb. ² 294].

Avots: ME I, 277

bezmẽrîgs, masslos, unermesslich: bezmērīga bagātība SDP, VIII, 13. bezmērīgas gaviles Stari II, 407.

Avots: ME I, 285

blãzmains, blãzmuots auch blãzmais [Neologismus oder Druckfehler für blāzmaims?], schimmernd, dämmernd: blāzmainm nakts; blāzmains, blāzmuots rīts. mīlestības blāzmais rīts šķīsti baltiem ziediem vīts A. XX, 869. uz luoga aizkara blāzmaiņi spīgāja luktuŗu gaisma Upītis, Sieviete 192.

Avots: ME I, 312, 313

blèdît: Praes. -u Orellen: visādi tie cilvē̦ki blēdās: cits šâ, cits tâ blēda tai valstībai.

Avots: EH I, 229

bliêst, -žu, -du od. -zu und bliêstiês, dick werden, schwellen, aufdunsen; dick tun, sich brüsten, sich aufblähen, um sich desto mehr anstrengen zu können L., St., U.: varde sāk bliest un kurkt J. Allunan. Auch transitiv: bagātība,kas krājas spīķeŗuos un magaziņas bliež (lässt anschwellen) Duomas III, 942. [Vgl. blīst.]

Avots: ME I, 317

brãlîgs, brüderlich: brālīgas jūtas; [brālīga mīlestība Glück Hebr. 13, 1]; brālīgi un kristīgi izdalīt mantu.

Avots: ME I, 328

burve̦sti, burvestība [Salisb., Kreuzb., Bers.; bur̃vestība Ruj.], die Zauberei: un paduodamies Līgas burve̦stiem Latv. viņa varē̦tu tuo burvestību ar spieģeli izmēģināt Blaum. šim kuokam ļaužu ticībā bija arī burvestības spē̦ks A. XII, 705.

Avots: ME I, 355

burzgulis, burzgula, burzgule BW. 24518,

1) die Wasserblase
[bùrzgulis ² Laud., Bers., bur̂zgulis ² Ruj., bur̂zgula Kreuzb.]: mīlestība ir kâ ziepju burzgulis Lautb. L. 100. ūdens vārīdamies sitās baltuos burzgulīšuos Stari I, 177. iet laiviņa pret laiviņu, burzguliņas (Var.: burzgaliņas, burzdaliņas, burskaliņas) mē̦tādamas BW. 19121, 1. kumeliņu kâ ūdeņa burzgulīti BW. 29981;

2) ein aufgeblasener, roher, grober Mensch:
viņš jau tāds burzgulis bija Niedra. Als Liebkosungswort: māsiņ, zelta burzgaliņa BW. 13611, 4;

[3) burzgulis Bers., ein Kind, das eine flüssige Speise nicht essen will und sie auspeit.
Vgl. etwa li. burzgė´ti "бренчать"].

Kļūdu labojums:
19121,1 = 19122,1 var.

Avots: ME I, 355, 356

V čapa, ein unordentlicher Mensch: ir gan čapa; ne˙kādas kārtības nezina Mar. n. RKr. XV, 110.

Avots: ME I, 404

ceļvedis, auch ceļavads BW. 26542 var., der Führer, Wegweiser: kāds ceļvedis tu vari būt? tautas attīstības ceļveži. daiļākās ceļvedes - laima un turība A. XX, 335.

Avots: ME I, 372

censība, die Strebsamkeit, das Bestreben: vai mūsu jaunekļu krūtis auklējas censība pēc saskanīgas gara un sirds izglītības? Pūrs I, 26.

Avots: ME I, 372

dalĩba, dalĩbas [li. dalýbos "дѣлежъ"],

1) die Teilung:
briedi, briedi, lāci, lāci, iesim meža dalībās. klētī tur dalībiņas ar ve̦ciem brūtgāniem BW. 16878, 2. nāc, Laimiņa, dalībās 16411;

2) das Teilhaben, der Anteil:
vai ir mums vēl dalība mūsu tē̦va namā I Mos. 31, 14. vai par tuo tev kāda dalība (gew. daļa) LP. VII, 823;

3) die Teilnahme:
Tenis klausījās bez lielas līdzcietības un dalības Kaudz. M.

Kļūdu labojums:
dalība, dalības... 1) die Teilung = 1) dalības, die Teilung; der Streit, Zank

Avots: ME I, 435

daũdzpusĩba, die Vielseitigkeit: izglItības, darbības d.

Avots: ME I, 444

daũdzpusîgs, vielseitig: daudzpusīga izglītība.

Avots: ME I, 444

debess, -s, pl. debesis, gen. pl. de̦be̦su u. debešu, Demin. debestiņa,

1) gew. f., der Himmel:

a) im Sing. gew. der sichtbare Himmel:
sākumā dievs radīja debesis un zemi. nejauks laiks, ka debess ar zemi iet kuopā od. jaucas. kur iesi? bedess augsta, zeme cieta. debess taisās, der Himmel bewölkt sich, es will regnen. Selten im Pl., selten auch m.: debesis bij nuoskaidruojušās Blaum. nekāp ar de̦su debesīs: kad pārtrūks, tad nuokritīsi. mirdz debestiņas Apsk. I, 286. nuo spuožām debestiņām tāds negaiss Alm. pie tumšā debestiņa man zvaigznīte gaiši spīd BW. 15778;

b) im Plur., der christliche Himmel:
mūsu tē̦vs debesīs. augstais dievs, de̦be̦su (auch debess) tē̦vs. Im Pl. auch fig.: celt kādu debesīs, bis zum Himmel erheben, rühmen, loben. de̦be̦su valstība, das Himmelreich, während in den Verbindungen, wo von dem sichtbaren Himmel die Rede ist, nur d. gen. sg. gebr. ist: debess mala, der Himmelsrand; debess zīme, das Himmelszeichen Spr.;

2) die Wolke:
sākusi me̦lna debess nākt šurp LP. VII, 1293. tūliņ saskrējuši ve̦lnu od. ve̦lni kâ me̦lna debess LP. IV, 133. krusas, lietus debess, Hagel-, Regenwolke. kaut uznāktu kāda lietus debess! Gleich li. debesìs "Wolke". [Unklar ist das Verhältnis des le. - li. d- zum n- in slav. nebo "Himmel", ai. nábhaḥ "Nebel, Dunst, Himmel", gr. νέφος "Wolke" u. a. Die bisherigen Deutungen verzeichnet Schrijnen KZ. XLII, 104. Am ehesten stammt das d- wohl aus einem sinnverwandten Wort, woher auch das δ- in gr. δνόφος "Finsternis" (neben νέφος "Wolke"; vgl. semasiologisch an. niól "Finsternis": ahd. nebul "Nebel").]

Avots: ME I, 449, 450

dìevs, Vok. diev, dievs, dieviņ, dievu BW. 7507, 15735 (ai dievu, dievu! 13282, 3),

1) der Himmel:
saule nuoiet dievu [Serbigal] od. dievā Wilkenh., Salis, die Sonne geht unter am Himmel; līdz vakaram, kad saule dievā Mag. XX, 3, 74; nav saulīte dievā gāj'si BW. 8705; nach Mag. XX, 3, 69 sagt man auch iet pie dieva; [die Verbindung pie dieva und estn. päiw lät jumalahe (zu jumal "Gott")"die Sonne geht unter" zeigen deutlich, dass le. dievs in der Verbindung saule iet dievu od. dievā "Gott" und nicht"der Himmel"ist];

2) Gott (als Personifikation des Himmels und
dieva dē̦li, Gottes Söhne, als Personif. der Himmelserscheinungen). Unzählige sprich-wörtliche Redensarten, von denen wir einige, nach den Kasus geordnet, folgen lassen:

a) Vok. kur, dievs, tu tāds cēlies, kur ne! kas, dievs, tur meža malā laistās un mirdz dievs, pasargi mani nuo drauga! nuo ienaidnieka pats atsargāšuos;

b) Nom. (lai) dievs duod! Gott gebe!
dievs palīdz! Gott helfe! (Begrüssungsworte.) dievs suodi! Gott strafe! bei meiner Seele! kad nebūs labi, tad lai dievs žēlīgs od. žē̦luo! tikkuo lācis ilksēs, dē̦ls uz mucām - un tas nebij dievs tē̦vs (und ehe man sich's versah) - jau mājā LP. VI,, 392. tas pats dievs tur, tas te. vai tur tev būs labais dievs! Wirst du dort Glück haben? tu labi zini, kāds dievs ar gājējiem, was man für eine Plage mit den Dienstboten hat. bet trešā dienā tas pats dievs (dieselbe Geschichte) ganībās: puika stabulē un aitas le̦c LP. IV, 222. tai ar viņas salduo mēli bij tas pats dievs Alm. vai tad tagad Liepiņam citāds dievs? Apsk. I, 355. nu ir dievs un miers! Nun ist der langvermisste Friede da! puišam (mantas) mantu dievs un gan (Var.: dievs un gana, dievs in gana, dievs ir gan) BW. 15354, 3430, der Bursche hat genug (gew. die(v)sgan) Vermögen. viens dievs, uotrs ve̦lns, ta tad būs pāris spaiņu, sagt man, wenn ein Guter mit einem Bösen in Berührung kommt Etn. II, 188. kam dievs, tam laime; kam ķēve, tam kumeļš. dievs uz mēles od. mutē, ve̦lns sirdī. kâ dievs duos, tâ būs. ja dievs duos, tad ve̦lns neraus. kas man duod, tas mans dievs; kas man ņe̦m, tas mans ve̦lns. dievs duod, dievs ņe̦m. dievs lai tev tuo atmaksā viņā saulē. Scherzhaft: dievs lai tevi ierauga pa mazuo luodziņu un pa lieluo lai izsviež ārā. dievs nav mazais bē̦rns - zina, kuo dara. gan jau dievs palīdzēs. meža dievs, der Wolf Plūd. Llv. 49;

c) Gen. dieva vārds! man nav jāme̦luo, bei Gott!
viņš guļ kâ dieva ausī. In vielen genitivischen Verbindungen erscheint Gott als Urheber od. Besitzer, wo der Begriff des Urhebers vielfach verblasst ist: dieva dāvana, Gottes Gabe, das Brot, die Speise; uzklāj baltu galdautiņu, uzliek dieva mielastiņu BW. 13646; dieva pasaule, dieva zemīte; dieva dē̦li, Gottes Söhne:

a) mythologische Personen;

b) (scherzhaft) Zigeuner.
tā bij dieva augsta laime BW. 15545, 1. dieva laime, ka nav aci ķēris, šuodien jauks dieva laiciņš. Anders, mit noch deutlichem Begriffe des Besitzers: svē̦ts vakars, dieva laiciņš Konv. ² 149. dieva dienas, die Geisterzeit. katru deva naksniņu rijā ienākuot jaunskungs LP. VI, 60. labības tur dieva svētība. tas dieva tiesa, das ist wirklich wahr. vilkacis aizgāja kâ dieva dūmi Etn. II, 86. vai tu duomā, ka tur būs dieva guods. dieva kauts, euphemistisch: krepiert; dieva zāles, Unkraut, das ohne Menschenzutun Wachsende; dieva zuosis [BW. 2629], wilde Gänse, die keinem gehören U.; [dieva vērši BW. 2221, wilde Stiere; dieva suns BW. 30166, der Wolf];

d) Dat. labāk dievam, nekā ve̦lnam. dievam žē̦l (> diemžē̦l) Ltd. 2271, leider (Gottes).
kādu dievam trūkst, tādu ve̦lnam diezgan. dievam tiesa, es ist wahr BW. 21798, 5. paldies dievu dieviņam! BW. 20039;

e) Akk. dievu lūdz, elli grābsta. tu gan nevari savu dievu mežā dzīt, sagt man zu einem, der über sein Los nicht zu klagen hat.
nedzeni dievu kuokā. dievus lūgt LP. VII, 349. [dievu lūgt par tevi likšu katuoļu baznīcā, sagt man zu jemand, dem man Schlechtes wünscht];

f) Lok. kâ dievuos (Var.: labi, ka dievs) pataupīju pē̦rnuo salmu kauģelīti BW. 19312;

g) abhängig von Präp.: lai (puiši) lauzīja (kājas) ar dieviem, tik˙pat manis nedabūs BW. 5411, 8 var. ar dievu, adieu, lebe wohl!
ar dievu sāci, ar dievu beidzi. ej ar dievu, skrej ar vēju! izglābties tikai tâ ar dievu uz pusēm (nach dem russ. с богом пополом) nuo nelaimes. dieva dēļ od. nuo dieva puses, um Gottes willen. neticu, vai pie dieva kļūsi, ich zweifele an dem Erfolge deines Unternehmens. stāties, būt dieva priekšā, sterben, gestorben sein. Zu li. diẽvas, apr. deiw(a)s, ai. dēvá-h, "Gott", [la. dīvus "göttlich", an. tívar "Götter", ir. dia "Gott" u. a., s. Walde Wrtb. ² 230 unter deus und Reichelt KZ. XXXIX, 49; nach le. dieva zuosis "wilde Gänse" u. a. zu urteilen, hierher auch slav. divģjģ "wild"].

Kļūdu labojums:
2 d: BW. 20039 = BW.20039 ¹

Avots: ME I, 485, 486

‡ divtulĩba,* = divat(n)e (?): vis˙īslākā d. tuomē̦r ir ļautu vidū Daugava 1934, S, 1060. divtulībai piede̦r nakts Daugava 1928, S. 972. Gebildet nach viêntutība.

Avots: EH I, 323

druopsts, die Beute, ein Fang, ein Fischzug: šuorīt biju zvejuot; labi veicās, dabūju labu druopstu (= luomu). nuo tē̦va mantības viņam atlēcās liels druopsts Caunīte. [Vgl. druopstala und poln. drapiež "Raub."]

Avots: ME I, 507

drumska, drùmsks ² Mar. n. RKr. XV, 112. drumška, drum̃sla, drùmsla ² [li. drumslas Miež. "мут"] Mar., drum̃psla Wain., drùmstala C., drum̃stala Smilt., gew. Pl., Brocken, Krümchen, Fetzen, Stücke, allerlei Abfälle: kartupeļu drumsla. viņi neduod ne˙kādas drumslas nuo savas bagātības Vēr. II, 865. stikls saplīsa drumslu drumslās A. XX. 50. dē̦lu atrada drumskās nuospe̦rtu LP. V. 59. slimuo bē̦rnu de̦r mazgāt sienu drumšku ūdenī Etn. IV, 117 [aus dem hochle. Alswig]. krustu drumstalas Vēr. II, 29. rītā atraduši pirtī tikai kaulu drumstaliņas LP. VII, 863. [drums- entweder kontaminiert aus drams- (in dramsla) und drus- (in druska) oder (nach Prellwitz Wrtb. ² 187) zur Wurzel von druska, drupt, drubažas u. a.]

Avots: ME I, 503, 504

dve̦sma, dvē̦sma, der Hauch: es duotuos bezdibe̦nam pāri, kur jūtu dievišķīguo dze̦smu un nemirstīguo dve̦smu JR. IV, 39. nuo tās valstības nāk tāda le̦daina dvē̦sma Vēr. I, 1355.

Avots: ME I, 537

dzer̂t, [dzer̃t, aber prt. dzêru ² Salis], dzeŗu. dzêru (li. gérti).

1) trinken: tu jau nevari viņam ne dzert paduot. viņš pieliecies pie dīķa ūdeni dzert. zāles dzert, Medizin trinken, einnehmen;

2) trinken, saufen, zechen: Sprw. dzeŗ, ka lai tē̦va nepazīst. dzeŗ, kamē̦r abiem galiem diezgan. dzeŗ, ka uts uz galvas sprāgst. juo dzeŗ, juo ir, juo dzeŗ, juo bagāts, juo nedzeŗ, juo nabags, sagt der prahlerische Säufer.
vakar dzēris, šuodien reibst. sagt man von einem nüchternen Menschen, der wie ein Betrunkener handelt. dzēris, aizdzēris, lai šķipele maksā. ceļa kāju dzert. den letzten Abschiedsschluck trinken. [daudz dieniņu mūžiņā.,., cita ē̦sta. cita dze̦rta (Var.: citā ē̦sts. citā dze̦rts) BW. 9173.] dzert uz, auf jem. Wohl trinken: dzer par labu, ne par ļaunu uz pādītes veselību BW. 2015. uz asniem dz., auf die zukünftige Ernte, auf Pump saufen. dze̦rtā galvā, in betrunkenem Zustande Upīte Medn. laiki 117. dzēris, Part. praet. act.,

a) einer, der getrunken hat,

b) der betrunken ist:
dzēris vīrs ceļu iet BW. 19956. 1;

3) (trinkend) feiern:
nedēļu priekš kāzām dzēra derības jeb lieluo brandvīnu BW. III, 1. 26. dzeŗama diena. ein Feier-. Trinktag. līkuopus dzert, den abgeschlossenen Handel durch Trinken feiern; so auch: bēres, kāzas, kristības, precības dzert;

4) trinkend herbeiwünschen: dzer labu laimi BW. 25737. dzer, māsiņ, visus luopus! BW. 25739;

5) asaras dzert, tyrannisieren:
tam puišam rudas acis, tas dzers sievas asariņas Ar. 450. vaŗavīksna dzeŗ ūdeni od. vaŗavīksna dzeŗ uz lietu. der Regenbogen ist sichtbar Stari II, 180. Refl. -tiês. sich trinken: puiši malku dzē̦rušies BW. 19729. dzeŗamies. bāleliņi! 19609. pilna jaunas dzīvības dzeries! Vēr. II, 132. [Zu aksl. požrěti "verschlingen". čech. žeru "fresse", ai. gṛŋāti "verschlingt". gara-h, "Trank", av, garǝman "Kehle", arm. keri "ich ass", gr. βορά "Frass", la. vorāre "verschlingen", mhd. querder "Köder" u. a., s. Fick Wrtb. III ^4. 61. Hübschmann Arm. Gr. 459 f., Walde Wrtb. ² 858, Boisacq Dict. 126 f., Reichelt KZ. XXXIX, 36.]

Avots: ME I, 547

‡ dzirdums (nomen actionis zu dzìrst ² ?) "?" : kamē̦r nuo jums tā cietība, tas dz., daudz maz atgrìežas; seit ihr strenge Zucht übt und predigt, bekehren sich die Leute doch etwas BielU.

Avots: EH I, 359

dzìšanâs, das Streben: dz. pēc izglītības, guoda, mantas; dafür jetzt auch dziņa.

Avots: ME I, 558

dzìt [PS., C., Serbigal. Jürg., N. - Peb., Neuenb., auch dzĩt Pl., Gr. - Würzau. Nigr., Selg., Wandsen. Dond., Bauske. Ruj., Wolm., Salis], dze̦nu, dzinu (li. giñti),

1) tr., treiben, jagen:

a) (von belebten Wesen:)
putnus, veļus dzīt. strādniekus dzīt pie darba. simtiem dzinu guovis, vēršus. luopus (guovis, aitas) dzīt ganuos. dze̦n zaķi, ķeŗ briedi. Jumi dzīt Konv. zivis ar purgu dukurā dzīt;

b) (von unbelebten Gegenständen:)
tapu, vadzi dz., cirvi kātā dz.; pāļus dz., Pfähle einrammen. ar puķīti laivu dzinu. vējš dze̦n sniegu acīs. kurmis dze̦n zemi augšā. ņem, māmiņa, bē̦rza rīksti, dzen miedziņu žagaruos. tagad darbs darbu dze̦n;

c) zu vertreiben bemüht sein:
drudzi, kašķi dz.; bārdu dz., rasieren;

d) treiben, führen, transportieren:
mantas, beim Umzug die Sachen führen, transportieren; baļķus, malku, žagarus, ūdeni dz.; rudzus, labību dz., einführen, einheimsen;

e) aufzutreiben suchen:
naudu; ein-, beitreiben: parādus, Paeglis dzina uotrreiz algu ruokā Vēr. II, 899;

f) vagu dzīt, eine Furche ziehen:
ar ve̦cu zirgu var taisnas vagas dzīt. ne meitiņa ežu dzina BW. 3773. 2. lielu, platu baru dzinu (eine Schwade mähen) pa bāliņa tīrumiņu Etn. II, 118. brālītim rīdzi dzinu (nähte; Var.: šuvu) BW. 7384;

g) verfolgen:
pē̦das dzīt, die Spuren verfolgen. precenieki stāsta, ka tie, stirnu dzīdami, še sadzinuši pē̦das, tad viņu par zagli dzīs. man wird ihn als einen Dieb verfolgen;

h) fröhnen, sich hingeben, etwas zu erlangen suchen:
līgaviņa dze̦n vēl ve̦cu ieradumu BW. 22412. 1. pati... apēda, kārumus dzīdama 20533. tur nevar ne˙kādu lielu peļņu dzīt; i) sietiņus dzīt, ein Spiel Etn. II, 70;

2) intr.,

a) treiben:
kâ dze̦n, tâ iet od. tâ lied, wie mans treibt, so geht es;

b) verfolgen, nacheilen:
migliņā tautu bēgu. rasā dzina (gew. dzinās) pakaļā BW. 13458. ņem, bāliņ, uoša laivu, dzen (gew. dzenies) pakaļ vainadziņa 13595. Refl. -tiês.

1) sich bemühen, eifrig sein:
mans dē̦ls skuolā labi dze̦nas;

2) nachjagen:
es ar būtu klausījies, dzinās tautas, nevarēju BW. 13547. Konstruiert gew. mit pakaļ kam od. pēc kā: kuo, puisīti, tu duomā, man pakaļ dzīdamies BW. 6562. pēc māsiņas dzināmies Ltd. 2157.Auch mit dem Gen. und mit d. Akk.: dzenies manu vainadziņu BW. 3595 (Var.: vainadziņa), es tevi (jūs) dzīšuos Tr. IV, 109; 214. dzīsimies savu māsiņu BW. 13646, 17;

3) nach etwas streben:
bagātības dzīdamies BW. 21521. [dze̦nas launagu Etn. III, 156.] dzīties pēc guoda, mantas. lielu ļaužu bērniņš biju, bet uz lielu nedzinuos 20495. [Zu aksl. ženo, "treibe, jage", ai. hànti "schlägt", arm. gan "Schläge", gr. φόνος "Mord", ϑείνω "schlage", air. gonim "verwunde", ahd. gundea "Kampf" u. a., vgl. Fick Wrtb. I ^4. 39 f. und 415.,Hübschmann Arm. Gramm. 431 f., Wiedemann BB. XXVII, 201 f., Walde Wrtb. ² 224 unter defendo, Boisacq Dict. 336, Persson Beitr. 647, Lidèn BB. XXI, 98 f., Reichelt KZ. XXXIX, 39, Trautmann Wrtb. 85.]

Kļūdu labojums:
3595 = 13595

Avots: ME I, 558, 559

gàisinât [li. [gaišinti "tilgen"; zu gàist], tr., vergeuden, vertun, verschleudern: viņš gaisināja, gaisināja savu mantu, kamē̦r izgaisināja visu. lai vējiņš pāri pūta, lai salmiņus negaisina BW. 28788, 1. [vajag tikai, ne˙maz negaisinājuot laika, karsti ķerties pie pašizglītības darba Latgalīts 1922, I, 4.]

Avots: ME I, 586

gauda,

1) die Klage;
kakla gauda, die Anklage auf Leib und Leben Elv. [gaudas grāmata U., Klageschrift, Supplik];

2) zuobu gauda, Zahnschmerzen
Schwanb.;

3) der Plur. gaũdas [Tr., Bauske, gàudas C.], n. St. u. U. auch gaudi, der Schmerz
[Manz. Post. II, 263], die Wehklage, Klagetöne: raudas bez gaudām. plūst pār lūpām sē̦ras gaudas JR. IV, 127. dzejuolis... satur mīlestības gaudas Konv. ² 285. Jeremijas gaudu dziesma A. XVII, 585;

4) Wolsfsgeheul in der Laufzeit
Bergm. [suņu gàudas Jürg.] Zu gaust.

Avots: ME I, 609

I grîns ² ,

1): auch Līvāni ("mit ī" ), Stenden;

2): auch Frauenb.; nejauka sieva, - tāda ar grīznu izskatu un grīnu valuodu Janš. Mežv. ļ. II, 444. grīnas un grīznas mīlestības duomas Līgava I, 338. Aus *grīdns (vgl. grùods II)?

Avots: EH I, 406

grîzns ² , ‡

2) mürrisch
Dond.; tāda ar grīznu ("?") izskatu un grīnu valuodu Janš. Mežv. ļ. II, 444. grīnas un grīznas ("?") mīlestības duomas Līgava I, 338. viņa tālab grīzna (böse, unwillig) nebūs 219.

Avots: EH I, 407

gũstît,

1): zvejnieki ... gūstīja zivis Pas. IV, 291. kad guovis ē̦d atvālu, tās gūsta i[r] gūsta (haschen eilig nach dem Grase)
Auleja. Refl. -tiês: viņš ne˙kā kārtīgi nepadaŗa, tik gūstās Sessw. nezin, kaî g. ap darbu (kad darba daudz) Auleja: neprazdams peldēt, ieticis dziļā ūdenī, nevarē̦dams ūdens kustības pārvarēt, gūstās vien Wessen. viņš vai katrā vārdā gūstās (aizķeras, stottert) Stenden; "aplam runāt" Saikava ("kad izrunātuo grib labuot, bet nevar"), Heidenfeld: kuo nu gūsties kâ aplamis! sapruotu, ka jūs nu˙pat mani aprunājāt Saikava.

Avots: EH I, 422

ìedibinât, festigen: iekš mīlestības iesakņuoti un iedibināti (tuopat) Glück Epheser 3, 17.

Avots: ME II, 9

iedve̦sma ,* die Eingebugn, Suggestion: es jūtu jauna gara iedve̦smas MWM. v. J. 1897, S. 71. mīlestība... deva iedve̦smu Vēr. I, 1420.

Avots: ME II, 12

ìegult,

1): zirgs iegulis dubļuos un nevar tikt ārā Zvirgzdine. guovs iegula duobē ebenda; ‡

2) = ìestigt 1: zirgs iegulis pļavā Kaltenbr.; ‡

3) ins Stocken geraten, aufhören:
ieteiktās reformas iegula Deglavs Rīga II, 1, 185. uz daudz gadiem iegula arī visa sātības kustība Janš. Nīca 49. Refl. -tiês, ‡

2) = ìestigt 1 (wo?): ganuoties guovis iegulās purvā; ‡

3) einschlafen
Seyershof: bē̦rns nevar ie. Subst. ìegulums, ‡

2) = ‡ ieguliens: vai tu guli vēl ar vakarējuo iegulumu? PV.

Avots: EH I, 515

ìegult(iês), sich (hinein)legen: viņas ruociņa iegula manā ruokā Skalbe. viņa dabā bij jau ieguluse cilvē̦ku mīlestība Vēr. II, 270. iesnas, grūtumi viņam iegula guļā, diez vai vairs izcelsies Alksn. - Zund. iegula ar karsuoni, erkrankte am Fieber Lautb. Luomi 17. vējš neiegula ar pietiekuošu stiprumu buŗās MWM. v. J. 1898, S. 182. tu nuo tās gultas nenāksi, uz kuo tu iegulies, bet tu tiešām nuomirsi Glück II Kön. 1, 6. lielais iegūlies gultā LP. VI, 1, 437. Subst. iegulums: e̦ze̦ri kâ iegulumi zemes padziļinājumuos Konv. ² 863.

Avots: ME II, 20

ìegult(iês), sich (hinein)legen: viņas ruociņa iegula manā ruokā Skalbe. viņa dabā bij jau ieguluse cilvē̦ku mīlestība Vēr. II, 270. iesnas, grūtumi viņam iegula guļā, diez vai vairs izcelsies Alksn. - Zund. iegula ar karsuoni, erkrankte am Fieber Lautb. Luomi 17. vējš neiegula ar pietiekuošu stiprumu buŗās MWM. v. J. 1898, S. 182. tu nuo tās gultas nenāksi, uz kuo tu iegulies, bet tu tiešām nuomirsi Glück II Kön. 1, 6. lielais iegūlies gultā LP. VI, 1, 437. Subst. iegulums: e̦ze̦ri kâ iegulumi zemes padziļinājumuos Konv. ² 863.

Avots: ME II, 20

ìekãruôt, Refl. -tiês: vai ... tē̦vam neiekāruosies visa ... platība ? Ciema spīg. 15.

Avots: EH I, 519

ìepļaũt,

1) anfangen zu mähen, wo noch nicht gemäht ist:
ej, pļaut iepļautā pļavā, geh mähen auf der Wiese, wo schon der Anfang des Mähens gemacht ist. reiz kāds saimnieks iepļāva, iekūla agrāki par citiem LP. V, 8;

2) hineinmähen, mähend den Grund legen:
man viņam jāiepļauj svētība, iekams viņš pats vēl nav pļāvis;

3) ein wenig einschneiden:
iepļauj zirgam sienu;

4) als erster mähend die Brauchbarkeit (der Sense) prÜfen od. brauchbar machen:
iepļauj man izkapti;

5) iepļ. pa ausi, eine Ohrfeige geben.
[Refl. - tiês,

1) schnell hereinkommen, schnell hineingehen:
puika iepļāvās istabā Wolm., Ruj., Trik.;

2) das Mähen erlernen:
zē̦ns vēl nav iepļāvies Nigr.;

3) mähend unvorsätzlich eindringen:
Jānim (Wolm.) od. Jānis (Bauske) iepļāvies Pēteŗa gabalā;

4) mähend für sich erlangen:
iepļ. labā sienā Kl. viņš iepļāvies laba siena Nigr.]

Avots: ME II, 52, 53