Paplašinātā meklēšana

‡ àizbê̦guļuôt, sich verbergend hinfliehen: aizbē̦guļuojis līdz Liepājai.

Avots: EH I, 9

‡ àizbur̂buļuôt, fort-, hinrieseln, -sprudeln: strautiņš man aizburbuļuoja ātri gaŗām.

Avots: EH I, 12

àizceļuôt, verreisen: viņam bija jāaizceļuo LP. VII, 514.

Avots: ME I, 20

àizgrĩļuôt, refl. -tiês, hinwankend, taumelnd hinweggehen: B. aizgrīļuo līdz suolam Vēr. I, 1356. viņa aizgrīļuojās līdz kunga mājām Blaum.

Kļūdu labojums:
hinwankend = hinwanken

Avots: ME I, 27

àizkļuoķelêt u. àizkļuoģelêt, mit dem"kļuoķis"festmachen, befestigen U.

Avots: ME I, 33

àizkrēšļuôt, hindämmern (schwinden): pruom aizkrēšļuo viss Druva II, 1150.

Avots: ME I, 33

‡ àizkumuļuôt Ar., gebückt, taumelnd hin-, weggehen.

Avots: EH I, 33

àizkunkuļuôt, intr., hin-, wegwatscheln: maza meitene aizkunkuļuoja pa pagalmu A.

Avots: ME I, 34

àizļuôdzîtiês, hinwackeln, wackelnd dahin gehen: viņš aizļuogās kā pīļu tēviņš Liev.

Avots: ME I, 38

àizmãkuļuôt, intr., sich mit leichten Wolken bedecken: saule, debess aizmākuļuoja AP., JK.

Avots: ME I, 39

‡ àizper̂deļuôt, Saikava, grimmig scheltend hin-, weggehen.

Avots: EH I, 42

àizpũļuôt, mit Eiter teilweise oder ganz bedeckt werden: aizpūļuojušas acis Druva I, 832.

Avots: ME I, 45

àizšķḕršļuôt, àizšķḕ̦rsuôt, tr., versperren, durchkreuzen, verhindern: man tagad aizšķēršļuoti visi ceļi Aps. jāsteidzas raganu nuoduomam aizšķē̦rsuot ceļu LP. VII, 569.

Kļūdu labojums:
569 = 591

Avots: ME I, 55

‡ àizšļuõkât,

1) mit schweren, schleppenden Schritten hin-, weggehen
Druw. n. RKr. XVII, 81; vom Gang der Enten: nezin kur pīles aizšļuokājušas (pa zâli, pa labību) Bers., Saikava, Trik.;

2) auf Schneeschuhen hin-, weggleiten
Lemburg, Nitau.

Avots: EH I, 56

àizsuôļuôt, weg-, hinschreiten: viņš lē̦ni aizsuoļuoja uz lauku.

Avots: ME I, 53

‡ àizspīguļuôt: saule aizspīguļuo kuplus debešus U. (unter spīguļuot) "die Sonne tritt hinter dichten Wolken strahlend hervor (funkelt sie weg)".

Avots: EH I, 50

‡ àizstabuļuôt, auf der Pfeife zu blasen anfangen: kai (= kâ) aizstabuļava stabulītē Latv. Saule, S. 1093 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 52

àizstreimuļuôt, àizstreipuļiôt, intr., hinwegtaumeln, wankend weggehen: čigāniete aizstreimuļuoja pie ugunskura atpakaļ Lautb. Švauksts bij aizstreipuļuojis līdz saviem ratiem Kaudz. M.

Avots: ME I, 53

àiztuñtuļuôt, ‡ Refl. -tiês,

1) sich vermummen (einhüllen)
Dunika, Rutzau: meitine tâ aiztuntuļuojās, ka ģīmi nevarēja redzēt;

2) (dicht gekleidet) plump hin-, weggehen
Dunika.

Avots: EH I, 59

àiztuñtuļuôt,

1) tr., vermummen, mit vielen Kleidungsstücken bedecken:
nams rādījās kā aiztuntuļuots ģīmis A. XII, 583;

2) intr., plump dahingehen:
zuoss aiztuntuļuoja jūŗmalā papeldēties. vilciens aiztuntuļuoja savu ceļu Purap.

Avots: ME I, 57

‡ àizzaļuôt, ergrünen: lauks tikkuo aizzaļuojis.

Avots: EH I, 64

‡ àizzâļuôt, mit Gras bewachsen: celiņš aizzāļuojis.

Avots: EH I, 64

‡ aļuôkne ² , aļuôknis ² Frauenb. "laba, jautra izdzīve".

Avots: EH I, 69

ãļuoknis, gleichbed. mit ãļa, N. - Autz n. U. [auch ãļuonis in Autz].

Avots: ME I, 238

‡ āļuôt "herumlaufen" Salisb. n. U. Refl. -tiês, ‡

2) lästern ("dieva vārdu zaimuot, ķē̦muoties") Frauenb.: bē̦rni, tâ nevajaga ā. Zu ãtêtiês.

Avots: EH I, 193

ãļuôtiês, lärmen, schreien, sich unsinnig gebärden: tirdzenieki sadzē̦rušies āļuojas pa kruogu Nigr. viņš nemaz neāļuojas Apsk.; dafür âluôtiês ² Platohn, Brambergshof. [Zu ãļa.]

Avots: ME I, 238

am̃pļuôt Vid., ampļuotiês, albern, sich ausgelassen benehmen: ampli, kuo nu ampļuojies? Naud.

Avots: ME I, 70

apapaļuôt, tr., abrunden: baļķa galu.

Avots: ME I, 75

apbaũšļuôtiês, sabaũšļuôtiês, sich behängen, sich vermummen, wie die Juden beim Gebet die Gesetzesriemen umbinden Mag. III., I, 109, U.

Avots: ME I, 76

apceļuôt [li. apkeliáuti], tr., bereisen: viens zemnieks gribēja pasauli apceļuot LP. VII, 197. apceļuojums, die Reise: pasaules apc.; apceļuotājs, der Reisende: pasaules apc.

Avots: ME I, 78

‡ apkãpuļât Stenden, = ‡ apkāpelêt: puikas visus jumtus apkāpuļājuši. ‡ apkār RKr. XVII, 146, (mit ãr ) Orellen, Adv., =apkā`rt: viņš iet apkār ziņas ne̦sdams Orellen n. FBR. XI, 46, riņķī apkār, rundherum Orellen.

Avots: EH I, 90

apkruopļuôt, tr., verkrüppeln, entstellen A. XIII, 390.

Avots: ME I, 96

‡ apkuiļuôtiês, sich begatten (von Schweinen): cūka apkuiļuojusies Dobl. n. U.

Avots: EH I, 94

‡ apmākuļuôt Warkl., sich bewölken.

Avots: EH I, 101

‡ apmēļuôt Bers., Jürg. u. a., = aprunât 1.

Avots: EH I, 101

apmĩļuôt, tr., liebhaben, liebkosen, herzen: tas līgaviņu apmīļuo St. bē̦rni māti apmīļuo, kā vien mācē̦dami MWM. IV, 185.

Avots: ME I, 108

‡ appùļuôt Trik., ringsum zu eitern anfangen: pirksts appūļuojis.

Avots: EH I, 107

appũšļuôt, tr., beblasen, beblasend einen Gegenstand zum Zauberheilmittel machen: appūšļuots alus LP. VII, 925.

Avots: ME I, 112

‡ apsaũļuôt, besonnen, den Sonnenstrahlen aussetzen: a. miesu. Refl. -tiês, sich (be)sonuen.

Avots: EH I, 111

‡ apšļuõkât, ringsum teilweise niedertreten: a. labību, pļavu Bauske.

Avots: EH I, 120

‡ apsuôļuôt,

1) im Gehen überholen
Warkl.: apsuoļuojis visus, nuo baznīcas mājā nākdams;

2) herumschreiten (um etwas).

Avots: EH I, 118

apspiguļuôt und apspīguļuôt, tr., bestrahlen: e̦ze̦ru, virsuotni.

Avots: ME I, 124

‡ apspuoguļuôt, mit einem Spiegel bestrahlen. Refl. -tiês, sich bespiegeln: tā nevar a. vien.

Avots: EH I, 116

‡ apstreipuļuôt, herumtaumeln um: a. ap galdu.

Avots: EH I, 117

‡ aptĩpuļuôt Arrasch, aptĩpuļuôtiês Arrasch, C., sich bewölken: debesis sāk a.

Avots: EH I, 122

aptuntuļuôt, nachlässig (mehrfach) umwinden: aptuntuļuoja ap galvu... lakatu Seibolt.

Avots: ME I, 132

‡ apvaišļuôt(iês) Dunika, = apvàisluôt(iês).

Avots: EH I, 124

‡ apvaišļuôt(iês) Dunika, = apvàisluôt(iês).

Avots: EH I, 124

apzaļuot Spr. [li. apžaliúoti], intr., begrünen.

Avots: ME I, 137

apzâļuôt,

1) intr., sich mit Gras
(zâles) bedecken, sich begrasen: uzart savu apzāļuojušuo druvu Vēr. I, 501;

2) tr., durch Zauberkräuter feien:
manas guovis apzāļuotas LP. VII, 594;

3) würzen
U.

Avots: ME I, 137

‡ apzīļuôt, ringsum mit Flitterschmuck benähen Bauske: a. vaiņagu.

Avots: EH I, 128

atauļuôt, = ataũlekšuôt.

Avots: EH I, 133

‡ atbê̦guļuôt, herflüchten (intr.): nuo kurienes viņš atbē̦guļuojis?

Avots: EH I, 135

‡ atceļuôt, herreisen, -wandern Dunika u. a.: svešinieki atceļuojuši pie mums nuo tālām zemēm.

Avots: EH I, 137

atkāļuôt Oberkurl., tr., verleumden: kad tu tāds esi, tad es tevi atkāļuošu tavai mē̦rgai A. XV, 2, 237.

Avots: ME I, 165, 166

‡ atļuodzîtiês,

1) herwackeln;

2) lose werden:
luogs atļuodzījies.

Avots: EH I, 155

atmēļuôt (zu mèle), antworten: kuo nu, kāds atmēļuo RA.

Kļūdu labojums:
antworten = scherzend antworten

Avots: ME I, 177

‡ atreibuļuôtiês, = atžèibt: saimnieks ar puisi gan atreibuļuojušies (pēc pē̦rkuona spēriena) Latv. Av. 1858, piel. 23.

Avots: EH I, 161

atsuôļuôt, intr., herschreiten Liev. 142.

Avots: ME I, 199

[atspĩguļuôt Salis, intr., sich abspiegeln: mēness atspīguļuo ūdenī. Refl. -tiês, sich abspiegeln Rujen, Drostenh., Kalz u. a.]

Avots: ME I, 195

[atspiguļuôtiês LKVv., sich abspiegeln.]

Avots: ME I, 195

atspuõguļuôt, tr., wiederspiegeln: ūdens atspuoguļuo mēnesi Laps. mēs re̦dzam tē̦lu, kas sevī dzīvi atspuoguļuo jaunu pasaules ieskatu Vēr. I, 1434. Refl. -tiês, sich wiederspiegeln: viņās (palamās) it sevišķi atspuoguļuojas tautas asprātība Etn. II, 94. viņa sejā atspuoguļuojās nuogurums Vēr. II, 143. atspuõguļuojums, auch atspuogulis Lautb., Stari II, 573, Wiederspiegelung, Abglanz, Widerschein, Reflex: priekšme̦tu atspuoguļuojums gaisā.

Kļūdu labojums:
wiederspiegeln = widerspiegeln
Wiederspiegelung = Widerspiegelung

Avots: ME I, 196

atstrèipuļuôt, intr., her-, forttaumeln: atstreipuļuoja nuost pa lielu gabalu Vēr. II, 32.

Avots: ME I, 198

‡ attuntuļuôt,

1) = ‡ attuñtulêt Oknist (mit un̂);

2) in viele Kleidungsstücke eingehüllt herkommen
AP., Lemburg, mühsam durch tiefen Schnee hergelangen Kalz. (mit ùn ² ).

Avots: EH I, 177

‡ atvaļuôt Ev., Nötk., = atvaļinât 1. Refl. -tiês, zur Genüge Musse haben, sich in der freien Zeit genügend erholen: kad beigsies skuola, tad gan varēšu a. Kal. nedarīdams ne˙kāda ... darba ..., bija labi atvaļuojies un pļāva tamdēļ nuo tiesas Janš. Bandavā II, 96.

Avots: EH I, 178

atveseļuôt tr., wieder gesund machen: es tuo atveseļuotu LP. III, 39. Refl. -tiês, auch atveselêtiês Biel. Spr. I, 408, wieder gesund werden, genesen: viņš pamazām atveseļuojas LP. VII, 973. [stiprini mani, ka es atveselējuos Glück, Psal. 119, 117.]

Avots: ME I, 209

atzaļuôt, wieder zu grünen anfan gen: kā atzaļuo meži un lauki! Neik.

Avots: ME I, 212

aûgļuôt,

1) vermehren, fruchbar machen
L., St.;

2) wuchern:
augļuošana nuozīmē katru pārliecīgi augstu augļu ņemšanu. Refl. -tiês, fruchbar sein, sich vermehren: augļuojieties un vairuojieties un piepildiet zemi I Mos. 1, 28. [Bei Glück mehrfach mit l: augluojās I Mos. 8, 17, Matth. 13, 26, Mark. 4, 8; augluojies I Mos. 35, 11, augluoj(u)šies Jer. 3, 16. Zum l vgl. li. augłùs "урожай".]

Avots: ME I, 216

aûgļuôtãjs, Wucherer: augļuotāja naguos krist A. XIII, 530. aûgnis, der Schössling, Spross Vēr. II, 412.

Avots: ME I, 216

‡ aûguļuošs, wachsend, im Stadium des Wachstums befindlich Ramkau: a. vērsītis.

Avots: EH I, 185

aũļuôt, intr., galoppieren, dahineilen: divi nuo viņiem auļuoja šurp Apsk. I, 659. juo trakāk auļuoja mans kuģis Skalbe.

Avots: ME I, 224

aumaļuôt, stromweise sich ergiessen: it kā iz līķu muklāja tas (scil. smags trūdu tvans) aumaļuotu Bārda Zem. d. 144. [Auch aumuļuôt, schnell fliessen: upīte aumuļuo Bers.]

Avots: ME I, 224

‡ bačkuļuôtiês, fortwährend um jem. herum sein und dadurch stürend wirken: kuo tu te bačkuļuojies pa kājām? Siuxt n. Fil. mat. 66.

Avots: EH I, 197

baîļuôt, tr., ängstigen, in Furcht setzen: ka nav neviena, kas mūs baiļuo Aus. I, 31. Aktiv ungew.: gew. refl. baiļuoties, sich ängstigen, sich fürchten: zē̦ns sāka baiļuoties LP. V, 225. mana sirds baiļuojas par visu Kaudz. M. meitene jau baiļuojusies no viņa, ka ka šis tā uzmācas LP VII, 669 [Bei Glück dafür mehrfach bailuoties V Mos. 7, 21; 28, 66; 31, 6; Micha 1, 8 u. a.]

Avots: ME I, 251

‡ bambuļuôt Ramdam "pempelēt" (damit ist wahrscheinlich eine aktive Form zu pempelêtiês gemeint).

Avots: EH I, 204

bāšļuot, refl. -tiês, zaubern, hexen, bāšļus iznē̦sāt Etn. III, 161.

Avots: ME I, 275

baũšļuot, die Gebote (baũšļus), den Katechismus hersagen U.

Avots: ME I, 268

bāžļuôt, ‡

2) zwecklos oder auch stehlend etwas verstecken
PV.

Avots: EH I, 210

[bāžļuot Wid., zaubern, hexen.]

Avots: ME I, 276

bêgļuot, sich aufs Entlaufen legen Mag. III, I, 111. Cf. bêguļuot.

Avots: ME I, 289

bê̦guļuot, intr., hin und her laufen, viederholt fliehen: Anniņa vairs tā nebē̦guļuoja nuo manis A. XVII, 710. pa viņa pieri bē̦guļuoja iekšējs miers, ar nemieru cīnīdamies XIV, 546. ve̦lns bē̦guļuojis nuo viena stūŗa e̦ze̦ram uz uotru stūri LP. VII, 479.

Avots: ME I, 289

bļuõda, die Schüssel: ē̦dama, mazgājama bļ., Ess -, Waschschüssel; nekauņas od. neguoda bļuoda, der, die Unverschämte Grünh. bļuodas laiža, Schüssellecker MWM. VII, 856. Sprw.: pie pilnas bļuodas draugu daudz. pats bļuodu piespļāvis, pašam jāizstrebj. Nebst bliūdas aus блюдо.]

Avots: ME I, 321

‡ bļuõdele, verächtl. Deminutivform zu bļuõda Janš. Atpūta № 412, S. 9.

Avots: EH I, 234

‡ bļuodelis, verechll. Deminutivform zu ‡ bļuõds: acis kā šķīveļi ... kâ bļuodeļi Pas. VIII, 61 (aus NB.).

Avots: EH I, 234

‡ bļuõdene Siuxt n. Fil. mat. 67, eine kleine Schüssel.

Avots: EH I, 234

bļuõdenieks, der Schüsselmacher.

Avots: ME I, 321

bļuõdêt, - ēju, intr., schmarotzen St. Wohl eine zur Zeit Stenders aufgekommene Neubildung.

Avots: ME I, 321

‡ bļuodlaiža, = ‡ bļuõdlaizis: muižnieku b. Kaudz. Jaunie mēm. laiki I, 81.

Avots: EH I, 234

‡ bļuõdlaizis Janš. Līgava II, 203, ein Schüssellecker, Schmarotzer.

Avots: EH I, 234

‡ bļuodnieks Wessen u. a., = bļuõdenieks.

Avots: EH I, 234

bļuõds Dunika, NB., Demin. bļuodiņš BW. 6552, = bļuõda.

Avots: EH I, 234

‡ bļùome ² Oknist, die Pflaume; der Pflaumenbaum.

Avots: EH I, 234

bļorca,

1): eine unreine Flüssigkeit
Salis (mit or̂ ² ).

Avots: EH I, 234

bļorca,

1) schlechter Branntwein
Salis n. U.;

2) wasserdurchweichter Stiefel:
zābaki palikuši tīras bļorcas Krem. n. A. XI, 82;

3) ein Schwäther, der Dummheiten zu erzählen liebt
Etn. III, 130.

Avots: ME I, 321

bļorcât,

2): mit or̂ ² Salis.

Avots: EH I, 234

bļorcât,

1) stampfen:
mālus, kaļķus Ruhtern, Ulpisch;

2) durch den Schmutz waten
(auch blorcât).

Avots: ME I, 321

bļor̃ga, ein Faselhans, ein Mensch, der viel und hässlich spricht Dond.

Avots: ME I, 321

‡ II bļorga "kaut kas neizdevies" Ugalen n. FBR. VII, 16. Vgl. bļurga 1.

Avots: EH I, 234

‡ III bļor̂ga ² Stenden, = ‡ bļur̃ga III; eine dickflüssige Kotmasse.

Avots: EH I, 234

bļor̃gât (= bļurgât), - āju, viel und hässlich sprechen: kuo tu, Ansi, tā bļorgā, stāvi labāki klusu Dond.

Avots: ME I, 321

I bļor̂gât ² Stenden, faseln, Unsinn sprechen.

Avots: EH I, 234

‡ II bļor̂gât ² Stenden, regnen oder (nass)schneien (so dass die Wege kotig werden).

Avots: EH I, 234

‡ bļorkšêt 1: puôdu vezums bļorkstē̦dams iegāzās dīķī.

Avots: EH I, 234

‡ bļor̂kstêt ² Stenden, dumpf schallen,

Avots: EH I, 234

‡ bļor̃rat Salis, schwatzen, plappern (verächtlich): bļorra bež apduoma, kad tiek kuopā.

Avots: EH I, 234

‡ brãļuôt Nötk., häufig brãlis (Bruder) sagen, rufen: kuo tu arvien te brāļuo! Pas. VI, 65.

Avots: EH I, 239

brãļuotês, sich verbrüdern: brāļuojas, bučuojas, kamē̦r paši apzuogas Purap. Subst. brāļuošanās, ein Speilchen BW. V, 206.

Avots: ME I, 328

brē̦kuļuot, den Schreihals spielen, schreien, weinen.

Avots: ME I, 331

‡ bril˜ļuôts, mit einer Brille versehen: briļļuotās acis Deglavs Rīga II, 1, 465.

Avots: EH I, 241

‡ bubuļuôt B. Vēstn., schrecken. Zu bubulis II.

Avots: EH I, 248

‡ bumbuļuôt, sich wie ein Ball hin und her werfen; einen Purzelbaum schlagen Ar.: muša bumbuļuoja, pret luoga rūti sizdamas un atsizdamas.

Avots: EH I, 252

bur̂buļuôt: auch Saikava, (mit ur̂ ² ) Salis.

Avots: EH I, 254

burbuļuôt, s. burbulêt.

Avots: ME I, 353

burzguļuôt (unter burzgulêt): ūdeņi, brāzdamies pār ķērkšļiem, krāc un burzguļuo Janš. Līgava II, 9.

Avots: EH I, 256

būzuļuos iet, = ķe̦katās iet Schlehk.

Avots: ME I, 360

ceļuôt [li. keliáuti], reisen, wandern: kad mēs ceļu ceļuosim BW. 12218; ceļuojums, die Reise, Wanderung: tâ mans ceļuojums beidzas; ceļuošana, das Reisen, Wandern: pa karstu ceļuošana grūta; ceļuotājs, der Reisende, der Wanderer.

Avots: ME I, 371, 372

‡ čiebuļuôt PV., = ‡ čiebaļât.

Avots: EH I, 293

cīpuļuot, schwärmen (von Bienen) Kronw. [Zu li. kypa "куча, множество"?]

Avots: ME I, 391

I cirpšļuôt Jauns., Haken, Schlingen machen: pļaujuot izkapts viņam cirpšļuoja [= atstāja cirpšļus; s. cirpslis].

Avots: ME I, 386

[II cirpšļuot "schnell gehen" Hopfenhof.]

Avots: ME I, 386

čivuļuôt, zwitschern: putni čivuļuo Druva II, 429.

Avots: ME I, 415

daiļuôt, = dailināt. Refl. -tiês, sich anmutig, schön machen: daiļuojās mātes meita, pierīti vien balināja BW. 5387.

Avots: ME I, 432

dākļuôt "?": dīkļuo, dākļuo pa istabiņu BW. 5606.

Avots: ME I, 446

‡ dākļuôtiês, Possen treiben, sich närrisch stellen Diet.

Avots: EH I, 311

daļuôtiês, sich teilen Spr.

Avots: ME I, 436

[dideļuôt Nitau, frierend zittern.]

Avots: ME I, 466

dīkļuôt, s. dãkļuôt; [in Kürbis bedeute dĩkļuôt - fischen; in Naud. - faulenzen].

Avots: ME I, 478

‡ dīkuļuôt PV: "wiederholt laut weinen".

Avots: EH I, 326

dirbuļuot,

1) kleinen, gewandten Schrittes gehen
Druw.;

2) hastig sein, schnell sprechen:
kuo tu tur dirbuļuo kâ dirbuls? Setzen n. Etn. II, 129;

[3) (mit ir̂) "in Aufregung zittern"
Domopol].

Avots: ME I, 469, 470

‡ dìrseļuôt ² Saikava, im Zorn hin und her eilen.

Avots: EH I, 322

dre̦buļuôt, ‡ Refl. -tiês PV. "zittern".

Avots: EH I, 332

dre̦buļuôt, hin und wieder zittern: vīģu kuoku drūmā šalkā dre̦buļuo MWM. X, 217.

Avots: ME I, 496

dubļuojs, dubļājs, kotig: d. pagalmiņš RKr. V, 556.

Avots: ME I, 509

dubļuôt, mit Kot beschmutzt werden: augstu pirku kumeliņu, lai kājiņas nedubļuo BW. 13832.

Avots: ME I, 509

dubļuôts, kotig: ceļš bija dubļuots Janš. tas man tika arājiņš dubļuotām kājiņām BW. 10517. dubļuota tautu meita BW. 21989.

Kļūdu labojums:
10517 = 10511,7 var.

Avots: ME I, 509

[dùnduļuôt ² Mar., im Rausche taumeln und lallen.]

Avots: ME I, 516

‡ dur̃kļuôts,* mit einem Bajonett versehen: durkļuotuo šauteni Daugava 1928, S. 430. .

Avots: EH I, 344

dziļuoksnis, das Dickicht Dz. V,

Avots: ME I, 550

‡ *dziļuôtiês, zu erschliessen aus iedziļuôtiês (unter iedziļinâtiês).

Avots: EH I, 358

‡ dzirkstuļuôt "?": smilšu graudiņš vēlās un dzirkstuļuoja zemē Veselis Saules kaps. 62:

Avots: EH I, 360

‡ dziruļuot in einem handschriftl. Vokabular, saufen; zechen.

Avots: EH I, 360

ē̦muļuôtiês, falsen Alt - Rahden; [vgl. e̦muļuoties].

Avots: ME I, 574

‡ ērzeļuôtiês PV.,

1) läufisch sein (von Stuten);

2) sich begatten (von Stuten).

Avots: EH I, 374

gaîļuôtiês (zu gaîlis), sich brüsten, hitzig sein, werden M., Lautb. Vidv. 66; [vgl. пѣтишиться].

Avots: ME I, 585

‡ gaiļuôts, mit (gemallen) Hahnen versehen: ar zaļu, gaiļuoti puķuotu pūra lādi A. Bdgadere Dievs, daba, darbs 159.

Avots: EH I, 377

gaļuôts, fleischig, mollig, fett: tas bija ļuoti gaļuots un tamdēļ vārdu Pepi dabūjis Lautb. druknais puisis ar gaļuotuo ģīmi Latv. gaļuots augs Konv. ² 860.

Avots: ME I, 598

‡ gārdzuļuôt, schaunachahmendes Verbum: dun, dārd, gārdzuļuo, krāc un ste̦n visa ... debesmala A. Grīns Dvēseļu putenis II, 147; "röcheln" (wo?): gārdzuļuo tas, kam kas kaklā iesprūdis Bērzgale.

Avots: EH I, 390

I gārguļuôt Drsth., räuspern, röcheln: kasē̦dams un gārguļuodams sāka ģērbties Saul. [Zu li. gargulys "хрип".]

Avots: ME I, 618

[II gãrguļuôt Bauske "Seifenblasen erzeugen".]

Avots: ME I, 618

gauduļuôt, intr., heulen, klagen: vējš gauduļuo.

Avots: ME I, 610

[gàuļuôt ² Kreuzb., Warkhof, = gavilēt.]

Avots: ME I, 611

gaviļuôt (unter gavilêt),

1): auch Sonnaxt, gaviļât Kaltenbr.: gaŗu meldiņu vilka - gaviļuoja Sonnaxt.

Avots: EH I, 388

‡ *gâzuļuôt, erschlössen aus pagâzuļuôt.

Avots: EH I, 391

gāzuļuotiês, wacken, wanken Etn. IV, 129. viņš stipri gāzuļuojas uz priekšu un atpakaļ A. IX, 1, 352.

Avots: ME I, 620

‡ ģelbuļuôt (mit ostle. ei aus ī ?) Lixna "laut lachen" (?).

Avots: EH I, 425

ģē̦ļuôt, refl. -tiês, intr., widersprechen, kratzbürstig sein, sich über jem. lustig machen, schamlos reden Kreuzb., Saikava.

Avots: ME I, 697

ģìbuļuôt, ģĩbuļuôt, intr., Ohnmachtsanfälle haben: vakarā laikam ģībuļuosi MWM. X, 835.

Avots: ME I, 700

gļuomaîns, schleimig: zirneklis slapināja viņu ar savām gļuomainām kājām.

Avots: ME I, 633

gļuõmas, s. gluomas.

Avots: ME I, 633

gļuotâda, s. gļuotâda.

Avots: ME I, 633

gļuotaîns: gļuôtains ² ūdens Ramkau.

Avots: EH I, 396

gļuotaîns, s. gļuotains.

Avots: ME I, 633

gļuôtas: auch Mahlup (hier auch der Singular), (mit uô ² ) Ramkau, Seyershof.

Avots: EH I, 396

gļuôtas [C., Trik., Arrasch, Schujen, gļuôtas ² Segew., Salis, Selg.], s. gluotas.

Avots: ME I, 633

gļuotenis ,* die Molluske Dr., Konv. ² 3689; [gļuõtene Ruj., eine Art Pflanze].

Avots: ME I, 633

‡ *gļuotêt, zu erschliessen aus nùogļuôtêt.

Avots: EH I, 396

gļuôtis, s. gluotas.

Avots: ME I, 633

gļuõtîs, schleimig: gļuotīgas siļķes Ahs.

Avots: ME I, 633

‡ *gļuotuôt, zu erschliessen aus sagļuotuôt.

Avots: EH I, 396

‡ gram̃šļuôtiês Orellen, Unsinn treiben; faseln, lügen: kaut kuo gramšļuojās.

Avots: EH I, 398

‡ grebļuôts (Subst.?) Frauenb. "ar gre̦bukli izduobts duobums".

Avots: EH I, 402

‡ greĩļuôt Lems., = greĩčuôt.

Avots: EH I, 403

greiļuôtiês,

1) "?": vai, greizaju cilvēciņ, kuo vez mani greiļuojies? BW. 9082 ; [

2) "= grīļuoties" Lindenhof].

Avots: ME I, 647

‡ grieļuôtiês (wo?) "sich gebarden".

Avots: EH I, 407

‡ griļ˜ļôt(iês) Dond., = griļ˜ļâtiês 1.

Avots: EH I, 405

‡ griļ˜ļôt(iês) Dond., = griļ˜ļâtiês 1.

Avots: EH I, 405

griļ˜ļuôtiês, = grīļuoties, taumeln, wackeln : kalps tâ piedzēris, ka iedams griļļuojas Sassm., [Weinsch.]

Avots: ME I, 655

grìļuôt, ‡

2) schauketn
(tr.): g. bē̦rnu šūplī in einem handschriftl. Vokabular. Refl. -tiês: mit ĩ auch AP., Dunika, Salisb., grīļatiês Salis n. FBR. XV, 57.

Avots: EH I, 406

grìļuôt C., grĩļuôt [Gold.], K., gew. refl. [grìļuôtiês N. -Peb., Salis, Ruj., Ronneb., Drosth., Bauenhof], schwanken, wanken, watscheln, taumeln, [sich mit dem Schiff auf die Seite legen U.] : guovis grīluo smagi šķūnī iekšā Lautb. grīļuo laiviņa R. Sk. I, 31. sirdī smagas sē̦ras grims, kājas grīļuot sāks. viņš grīļuojās un sašļuka zemē Purap. grīļuojas kâ mieļu piedzēris. ve̦lns aiziet grīļuodamies LP. II, 64. zeme beidz grīļuoties SDP. VI, 43. nuo slavas pareģuonei galva grīļuojas Adam. [redzēju jūriņā ze̦lta grīsli grīļuojam BW. 30742. Nach Bielenstein Holzb. 561 grīļuot auch vom Gleiten einem Bootes auf dem Meereswogen und vom Herumfliegen der virpeles (des Carousselschlittens).]

Avots: ME I, 656, 657

griļuôtiês: auch Grünh. (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 405

griļuôtiês (?) Wilzen, = grīļuôtiês.]

Avots: ME I, 655

‡ I gruduļât Warkl., brennen, schweten.

Avots: EH I, 410

‡ II gruduļât Bērzgale, Warkl., donnern. rollen.

Avots: EH I, 410

‡ gruîžļuôts ² Dunika, ungefegt, voll Schutt: gruižļuota istuba.

Avots: EH I, 410

gulstuļuôt, ‡

2) sich wiederholt niederlegen und aufstehen (von kranken Tieren)
N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 617.

Avots: EH I, 417

gulstuļuôt, schlafen zu ungewöhnlicher Zeit, faulenzen, loddern: kas pa krūmmalēm gulstuļuo Dok. A.

Avots: ME I, 678

gurdeļuôt: kad citi gurdeļuos, tad tu mudrs būsi Lange Latv. ārste, S. 22.

Avots: EH I, 420

gurdeļuôt, siech, kränklich sein St.

Avots: ME I, 683

gurduļuôt: gur̂duļât Stenden, wegen Müdigkeit ohne Erfolg oder gar nicht arbeiten.

Avots: EH I, 420

gurduļuôt, siechen, kränkeln Wid.

Avots: ME I, 683

[gur̂guļuôt,

1) "gurgeln"
Dunika;

2) sprudeln, Blasen werfen
Kreuzb.]

Avots: ME I, 683

ìeampļuôtiês: auch (mit am̃ ) Frauenb. (von Pferden und Kindern gesagt).

Avots: EH I, 502

ìeampļuôtiês, in Ausgelassenheit geraten.

Avots: ME II, 1

‡ ìeaûgļuôtiês, sich vermehren (?): kur te ... zâlei var vaļas būt augt, saknuoties un ie. Klēfelda Padoms 92.

Avots: EH I, 502

‡ ìeaũļuôt = ìeaũlekšuôt: lieguos lēcienuos ieauļuoja mežā Janš. Dzimtene I ² , 156.

Avots: EH I, 502

[iebeiļuoties L., in Schrecken geraten.]

Avots: ME II, 2

ìeceļuôt einwandern: Latvijā.

Avots: ME II, 6

ìeduobuļuôt Konv. ² 3876, eine Vertiefung herstellen.

Avots: ME II, 12

‡ ìedziļuôt, vertiefen (?): kamē̦r aŗamu kārtu iedziļuotu Pēt. Av. II, 269.

Avots: EH I, 511

ìeļ˜ļuôt, einölen.

Avots: ME II, 14

ìegrīļuôtiês, plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen zu wanken: viņa... lē̦ni iegrīļuojās U. b. 41, 47.

Avots: ME II, 19

ìekļuobt: es gribu ātri ie. zupu Ascheraden, Mahlup; "sich in aller Ruhe tüchtig satt essen Lis., Selsau, Sessw.

Avots: EH I, 520

[ìekļuobt Heidenfeld, = iekļāpt: viņš šuoreiz pamatīgi iekļuoba.]

Avots: ME II, 28

[ìekremšļuôtiês MSil. "verknorpeln."]

Avots: ME II, 30

ìekukuļuôt, (Geschenke gebend) bestechen Spr.

Avots: ME II, 32

[ìeļuôdzît, - gu, - dzīju,

1) wackeln machen:
zemē iedzītu mietu Druw., Laud., Fest.;

2) "biegsamer machen";
"ieluocīt" Schujen, Serben, Smilten, Roop: ce̦purei ieļuôdzītas (= valkājuot ieliekušās) malas Wolm.; "iestaipīt": kad ieļuodzīs kājas, gad tad skries Bers., Kokn.;

3) "unordentlich einflechten"
Zabeln.]

Avots: ME II, 42

ìeļor̂kstêtiês, einen platschenden Laut von sich geben: brandavīns zābakuos ieļorkstējies LP. VI, 437.

Avots: ME II, 42

[I ìemēļuôt,

1) "verklatschen"
Stelp.;

2) = ieme̦luot Nitau, Wenden;

3) einreden
Mar., Wessen;

4) die
mēļuošana einleiten: vajag tik iemēļuot uz tuo pusi, tad iet mēļuošanās vaļā Fest. Refl. - tiês, Teilnehmer eines Gesprächs werden Mar.]

Avots: ME II, 45

[II ìemēļuôt MSil. "in einen blaufärbenden Stoff hineintun (um blau zu färben).]

Avots: ME II, 45

ìeripuļuôt, tr., hinein -, hereinwälzen. Refl. - tiês, sich hinein -, hereinwälzen: caur skursteni tā ieripuļuojas istabā Vēr. I, 193.

Avots: ME II, 58

[ìešļuokât,

1) an verschiedenen Stellen niedertreten:
zâli Bauske;

2) Schläge verabfolgen:
pa ausi Ruj.]

Avots: ME II, 77

ìesuôļuôt, intr., herein -, hineinschreiten: viņš mundriem suoļiem iesuoļuoja istabā.

Avots: ME II, 75

ìestreipuļuôt [PS., Lis.], intr., herein -, hineintummeln, herein -, hineinwackeln: piedzē̦rušais cilvē̦ks iestreipuļuoja istabā.

Avots: ME II, 74

ìetuntuļuôt,

1) tr., einmummen:
bē̦rnu kažuokā;

2) intr., eingemummt hereinkommen, hineingehen:
tu ar puiku ietuntuļuosi mājā Blaum. Refl. - tiês, sich einmummen: viņš ietuntuļuojies līdz de̦guna galam.

Avots: ME II, 84

ìevaļuôt, ìevaļât, bändig, bewältigen: dūšīguos kareivjus Vēr. 1904, 501. diezin, vai varēsim darbu līdz vakaram ievaļāt Grob. ievaļuot darbus Mag. II, 153 "die Zeit für die Arbeit gewinnen."

Avots: ME II, 86

ìezaļuôt, intr., ergrünen: sēja nespēja iezaļuot.

Avots: ME II, 90

ìezâļuôt, tr.,

1) balsamieren, Medikamente einspritzen:
kad šis lielkungs nuomiris, tad tuo iezāļuojuši LP. IV, 229;

2) durch Medikamente behexen:
puisi, meitu. Refl. - tiês, = iezaļuot: rudzi labi iezāļuojušies Mag. IV, 2, 115.

Avots: ME II, 91

ìezvīļuôtiês, erglimmen: acīs iezvīļuojās zaļa liesma.

Avots: ME II, 92

‡ izāļuôtiês, = izãlêtiês.

Avots: EH I, 433

[izampļuôtiês, zur Genüge, zum Überdruss tollen Wid.]

Kļūdu labojums:
zum = bis zum

Avots: ME I, 712

izaugļuôtiês: kad tu vienumē̦r tuos pašus kartupeļus izstādīsi, tad viņi izaugļuosies Bergm. Labu ziņu un pad. grm.2 (1792), S. 53.

Avots: EH I, 432

[izaugļuoties Für I "ausarten"(?).]

Avots: ME I, 713

izaũļuôt, heraus-, hinausgaloppieren: nuo meža izauļuo me̦lns jātnieks Pas. IV, 179.

Avots: EH I, 432

‡ izbaiļuôt, erschrecken (tr.): izbaiļuotu prātu Stender Rāms laiks.

Avots: EH I, 433

izbaîļuôties, erschrecken, in Furcht geraten: neizbaiļuojaties un nebīstaities! Jes. 44, 8; Mos. 20, 3.

Avots: ME I, 715

izbê̦guļuôtiês, gehörig hin und her flüchten: izbē̦guļuojies gan paklētī, gan salmu būrī Baltp.

Avots: ME I, 716

‡ izbļorgâtiês, nach Herzenslust sprechen, schwatzen Dond.

Avots: EH I, 435

‡ izbļor̃rât Salis, ausschwatzen: vai tad tu kuo vari paturēt? tu jau visu izbļorrā.

Avots: EH I, 435

izbur̂buļuôt, intr., auf-, hervorsprudeln: uogļu skābe spēji izburbuļuo A. XX, 595. māte apsvieda izburbuļuojušuo kūku uz uotru pusi R. Sk. II, 136.

Avots: ME I, 719

izčauluôtiês, sich hülsen Wid.

Avots: ME I, 722

izceļuôt, intr., auswandern: nuo dzimtenes. Refl. - tiês, viel, nach Herzenslust, sich satt reisen: viņš izceļuojies pa visu pasauli; izceļuôtãjs, der Auswanderer.

Avots: ME I, 721

izdaiļuôt (unter izdailêt ), Refl. -tiês: "Staat machen; prunken" Segew.

Avots: EH I, 440

‡ izgriļ˜ļuôtiês Dond., nach Herzenslust im Eisrundlauf (griļļas) fahren: iesim i. ar griļļām.

Avots: EH I, 449

‡ izgrīļuôt,

1) sich auf die Seite legen machen
(?), hin und her schwanken machen (?): izgrīļuotais kuģis atradās ... trešajās gāzās Janš. Tie, kas uz ūdens 15;

2) wiederholt hin und her schwankend (aus einer seichten Stelle) hinausgelangen machen.

Avots: EH I, 449

izkaļuôtiês,

1) aufbrechen (von Blüten)
Kronw. n. U.;

2) = izkalēties II n. A. XIV, 314.

Avots: ME I, 747

izkamaļuôt, izkamaļuôtiês, sich herauswickeln Spr.

Avots: ME I, 747

‡ izkampaļuôtiês, einander nach Herzenslust (zur Genüge) umarmen Dond.: vai nebūsit diezgan izkampaļuojušies?

Avots: EH I, 453

izkapļuôt, tr., mit einer Gartenharke (kaplis) ausharken: ar dārza kapli nezāles pilnīgi izkapļuot A. IV, 621.

Kļūdu labojums:
Gartenharke... ausharken = Gartenharke... aushacken

Avots: ME I, 748

‡ izķebļuôt, Perfektivform zu ķebļuôt: vētījuot izķebļuotuo labību Janš. Mežv. ļ. I, 215.

Avots: EH I, 460

izkruopļuôt, tr., verunstalten, entstellen: vai krampis tē̦va ģīmi bij izkruopļuojis ar tik svešu, baigu zīmi? MWM. VIII, 167.

Avots: ME I, 755

‡ izkùiļuôt ² Erlaa, verkümmern indem sich die Wurzeln zusammenziehen: kāpuosti un griežņi var i.

Avots: EH I, 459

izkùrmuļuôtiês, sich entpuppen, sich entwickeln, hervorgehen: viņi drīz izkurmuļuojušies par Azefiem R. A. nuo lupatu se̦gas izkurmuļuojās puika Saul., Bers.

Avots: ME I, 757

‡ izlēļuôt Warkl. "auslachen".

Avots: EH I, 463

‡ izļuodzinât Warkl., = izļuodzît.

Avots: EH I, 465

izļuodzît, wankend, schwankend machen, recken: ze̦mi kapi un izļuodzīti krusti AU. viņš uz vieniem sāniem un uotriem izļuodzīja ķermeņa virspusi Duomas I, 126. Refl. - tiês,

1) wankend, lose werden, aus den Fugen gehen:
mieti pa+visam jau izļuodzījušies. būdiņas sienas bija jau izļuodzījušās Purap.;

2) sich recken, plumpe Bewegungen machen:
viņš visādi izļuodzījās Dok. A.;

3) sich entwinden, durchschwinden, entkommen:
viņš duomājis, vai tad ne˙kāda izļuodzīšanās nuo šīs klizmas nebūtu iespējama A. IX, 350.

Avots: ME I, 767, 768

‡ izļorgât Wandsen "unordentlich ausfressen": cūkas izļargā ēdienu.

Avots: EH I, 464

‡ izmĩļuôt, = izmĩlêt.

Avots: EH I, 467

izmutuļuôt, Refl. -tiês, ‡

2) zur Genüge Unsinn reden
Frauenb.

Avots: EH I, 468

izmutuļuôt, intr., hervorsprudeln: nuo krāteŗa šķidrajiem dubļiem izmutuļuo lieli burbuļi Konv. ² 712. Refl. - tiês, sich wild ausleben, sich austoben Duomas II, 257.

Avots: ME I, 774

‡ izpeļuôtiês Schwanb. "eine Zeitlang Mause fangen (von Katzen)".

Avots: EH I, 471

izpē̦ļuôtiês, verglimmen: uogles krāsnī ir jau izpē̦luojušās Ermes.

Avots: ME I, 779

‡ izpļore̦s Dond. "iztulzis, piepumpis": i. cilvē̦ks, ce̦pts ābuols; auch von alten Pilzen gesagt.

Avots: EH I, 474

izpũļuôt, intr., auseitern: auguonis, kuŗš izpūļuojis, aizdzīst Konv. ¹ 491, C.

Avots: ME I, 787

izpũšļuôt, tr., mit Unterbrechnungen ausblasen, auseinanderblasen: vējš izpūšļuoja pe̦lnus MWM. VI, 794. Refl. - tiês, zur Genüge durch Beblasen heilen od. sich heilen lassen: izpūšļuojas, izpušļuojas, bet ne˙kas nepalīdzēja.

Avots: ME I, 787, 788

‡ izsaũļuôtiês, sich nach Herzenslust (zur Genüge) sonnen Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 478

‡ izšļùokât ² Druw. n. RKr. XVII, 81, mit schweren und schlaffen Schritten herauskommen resp. hinausgehen. Vgl. izšļuôkât.

Avots: EH I, 486

izšļuôkât, tr.,

1) durchgehen, durchstreifen, durchstöbern:
sveša māte cē̦lusēs, kaktu kaktus izšļuokāja BW. 23401; 1687;

2) = izvazāt C.

Kļūdu labojums:
1) durchgehen = 1) = izsliedêt;

Avots: ME I, 813

‡ I izspaļuôt linus Laidsen, den Flachs von den Schäben reinigen.

Avots: EH I, 481

II izspaļuôt (unter izspatêt), ‡

2) = ‡ izspaluôt II 2: i. dzẽ̦rājus nuo kruoga Golg.

Avots: EH I, 481

izspuõguļuôtiês, sich zur Genüge spiegeln: zirneklis izspuoguļuojās rasas pilienā Egl.

Avots: ME I, 804

izstreipuļuôt, intr., hinaus -, heraustaumen: es izstreipuļuoju pa durvīm A. XX, 563.

Avots: ME I, 806

izvaļuôt, müssig und nach Belieben leben lassen: jūs tuo puiku par daudz izvaļuojat Lautb. Refl. - tiês, zur Genüge müssig und nach Belieben leben: izvaļuojies visu vasaru Bauske.]

Avots: ME I, 825

izvãrguļuôt, intr., elend, kränklich sein Wid.

Avots: ME I, 825

‡ izveseļuôt, heilen, auskurieren: viņa tevi ... izveseļuos ... viegli un ātri Janš. Dzimtene V, 79.

Avots: EH I, 495

izveseļuôtiês, genesen, gesund werden: izveseļuojies nuo slimības.

Avots: ME I, 827

izvirpuļuôt, intr., hinauswirbeln: viena lapa izvirpuļuoja dārzā A. XX, 135.

Avots: ME I, 830

‡ izvīvaļuôtiês "?": izvaļuojusēs, izvīvaļuojusēs pa skuolām Janš. Bandavā I, 65.

Avots: EH I, 497

izzaļuôt, intr., ins Kraut schiessen: anīss nepane̦s tikkuo izve̦stus mē̦slus ne+re̦ti pārāk izzaļuodams Konv. ¹ 80.

Avots: ME I, 831

‡ izzâļuôt,

1) izzāļât Warkl., = sazâļuôt 2;

2) mit Hilfe von Medizin
(zâles) auskurieren, heilen (tr.) BielU.: kas tevi ar labām zālēm pruot i. Lange Latv. ārste 15. izzāļājis acis Pas. VIII, 387 (aus Lettg.). ar pašu saplūktām... zâlēm ...vājniekus... i. Janš. Līg. II, 52. Refl. -tiês, sich mit Hilfe von Medizin auskurieren: tu dzīries sargāties un i. Lange Latv. ārste 8. pats izzāļājies Pas. VIII, 387 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 497

kaļuôt, schwatzen U. [Zu kalbinât; s. dies und auch Persson BB. XIX, 275, Uhlen- beck PBrB. XXX, Boisacq Dict. 397 f. unter χαλέω, Zupitza Germ. Gutt. 107.]

Avots: ME II, 147

I kāļuôt, tr., schimpfen Bers., Illuxt, A. XV, 2, 237; aufrühren; Spiesen verachten, tadeln U. [Direkt od. durch li. kõlioti "ругать, поносить, чернить" vermittelt aus poln. kalać resp. russ. калять "besudeln"; vgl. Brückner Litu - slav. Stud. 95 und 173.]

Avots: ME II, 191

[II kâļuôt ² Ruj., Schnittkohl stehlen.]

Avots: ME II, 191

‡ *kamaļuôt; zu erschliessen aus izkamaļuôt.

Avots: EH I, 580

[kampaļuôtiês Dond., oft einander umarmen: puisis ar meitu kampaļuojas.]

Avots: ME II, 151

kâpuļuôt [Lis.], = kâpaļât.

Avots: ME II, 194

‡ *kar̃kuļuôt, zu erschliessen aus nùo-kar̃kuļuôt.

Avots: EH I, 589

kārkuļuôt: kārkuļuo rīkle, kad nevar vairs krē̦pas izspļaut Gramsden.

Avots: EH I, 603

kārkuļuôt, röcheln Etn. I, 34.

Avots: ME II, 196

[ķebļuôt, mit dem ķeblis das Korn von der Spreu scheiden: ņēma ķebli ruokā un stājās pie ķebļuošanas jeb graudu izlaišanas nuo gar,ajām pe̦lūm Janš. Dzimtene ² II, 17.]

Avots: ME II, 358

‡ ķẽ̦rpuļuôt Zögenhof, = ķē̦rpât.

Avots: EH I, 700

‡ klanuļuôtiês, = klanîtiês: ar visu klanuļuošanuos Kaudz. Izjurieši 196.

Avots: EH I, 610

kļuobt: "nachlässig (nevīžīgi) trinken od. schlürfen" Sessw.

Avots: EH I, 626

[* kļuobt, s. iekļuobt.]

Avots: ME II, 241

knābuļuôt, tr., dem., ein wenig picken, hacken Spr.

Avots: ME II, 244

‡ kuõpceļuojums, eine gemeinschaftliche Reise.

Avots: EH I, 687

‡ kŗãkaļuôt NB. "spucken".

Avots: EH I, 665

‡ krèmpeļuôts ² Erlaa, uneben: kad negluda virsa kukuļam, pārplīsuse vai, tad tāda krempeļuota maizīte. k. kukulis. Auf d. krempeln (= krempen) beruhend?

Avots: EH I, 648

‡ *kremšļuôtiês, zu erschliessen aus ìekremšļuôtiês.

Avots: EH I, 649

‡ kre̦muļuôtiês, taumeln (von Betrunkenen) NB.

Avots: EH I, 649

krẽ̦puļuôt Smilt., = krẽ̦palât.

Avots: ME II, 276

krẽšļuôt(iês), s. krē̦sluoties.

Avots: ME II, 277

krẽšļuôt(iês), s. krē̦sluoties.

Avots: ME II, 277

kre̦tuļuôt (unter kre̦tulît): auch Sackenhausen n. BielU.

Avots: EH I, 650

‡ kreveļuôt Saikava, gefrierend holperig werden: ceļš sāk k.

Avots: EH I, 650

‡ kridžuļuôt, mit kridžuļi behängen Schibbenhof.

Avots: EH I, 652

krĩkļuôtiês, gierig zugreifen, gierig fressen: kuo te kâ krīklis krīkluojies Plm.

Avots: ME II, 283

I krīķis U., der Nusshäher. Vgl. krẽķis dass.

Avots: ME II, 283

[kruopļuôt, verkrüppeln, verhunzen: valuodu.]

Avots: ME II, 295

‡ krùnkuļuôtiês ² Sonnaxt, sich runzeln, sich in Falten legen.

Avots: EH I, 660

‡ kùiļuôt ² Erlaa, am kuĩlis II erkranken: kāpuosti (griežņi) kuiļuo (saknēs ieme̦tas tārpi, un tās sačuokuruojas).

Avots: EH I, 668

[kuĩļuôtiês, schon im ersten Jahr erblühen (von einer zweijährigen Pflanze): šuogad kāpuosti un kāļi sāk kuiļuoties Jürg.]

Avots: ME II, 300, 301

‡ II kùiļuoties ² Sonnaxt (li. kuiliúotis "nach dem Eber verlangen"), sich begatten (von Schweinen).

Avots: EH I, 668

kukuļuôt,

1) gew. pìekukuļuôt, bestechen:
saka, ka viņš grib kukuļuojains Wid.;

[2) sich bestechen lassen:
ierēdņi, kas nekukuļuo Leijerk. I, 35.] Subst. kukuļuôtãjs, der Bestecher.

Avots: ME II, 302

kūļuôtiês, kūluôtiês, kùlâtiês, -ãjuôs Smilt., sich bewegen: mazās ruociņas kūļuojas pretim aizsargādamās R. Sk. II, 65. uz neliela klajuma mierīgi kūuojas vāvere. [Vgl. kũlêtiês und (?) poln. kulić "zusammenziehen" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 642).]

Avots: ME II, 336

kumbuļuôt "собирать; снаряжать" Spr.; ["in Kleider dicht einhüllen" Welonen].

Avots: ME II, 310

kumeļuôts, füllenreich: balta ķēve kuplu asti, tā bij labi kumeļuota BW. 21174.

Avots: ME II, 311

[I kumuļuôt, sich mit Wolken beziehen: debess sāk kumuļuot Lub., Fest., Stelp. - Vgl. li. kumuliotis "otulać się."1

Avots: ME II, 313

II kumuļuôt "iet kumu kumiem" Ar. Refl. -tiês, sich bewegen, sich bücken: kuo tu te kumuļuojies apkārt? Ar., Lub.

Avots: ME II, 313

kuñkuļuôt,

1): (li. kunkuliúoti "kunkulais eiti" Arch. Phil. III, 50): vairs tikkuo kunkuļuoja Azand. 97. - kuñkuļuôtiês 2 aus nd. kunkeln, s. Schwers Unters. 61.

Avots: EH I, 676

kuñkuļuôt, infr.,

1) strauchelnd, mühsam sich fortbewegen:
vis˙pēdīgi kunkuļuoja uz priekšu ve̦cais siena vedējs Kaudz. M. kas tad tur tâ kunkuļuo šurp klupdams, krizdams? Straume;

2) sich mit kleinen Wolken bewölken
Kaul. Refl. -tiês,

1) trödeln;

[2) sich mit jem. einlassen
("pīties, kuopuoties"): k. ar kādu meitu Ar.]

Avots: ME II, 316

kuñkuļuôts,

1) mit Klumpen, Klümpchen versehen, klümpig:
kunkuļuotu putru vira BW. 28468;

2) knotig, uneben:
kunkuļuotu dzivi vērpu BW.731.

Avots: ME II, 316

kūpuoļuôt, intr., rauchen, rächern: vēl tagad rītiem agri kūpuoļuo uz Zilā kalna it kâ zili dūmi LA. Vgl. kûpêt.

Avots: ME II, 337

‡ kūpuļuôt ME. I, 5 (unter aba 1), = kūpuoļuôt.

Avots: EH I, 684

‡ kurkuļuôt "nedruoši, neveicīgi uz priekšu kulties" Druw.

Avots: EH I, 678

kurmuļuôt, ‡

2) aufwühlen (vom Maulwurf)
Bērzgale: kurmuļi kùrmuļuo ² pļavu.

Avots: EH I, 679

kurmuļuôt, kurmulêt, sich langsam bewegen, tändeln: viņas kāja sāka kurmuļuot pa lāčādu A. XII, 103. Refl. -tiês, trödeln, sich langsam bewegen, zappeln: viņš kurmuļuojas vairāk tikai pa māju Saul. bet bēris tikai kurmuļuojās Saul.

Avots: ME II, 324

kūšļuôtiês, sich bewegen: laterņu liesmas ap pusnakts stingumu kūšļuojas Zalkt.

Avots: ME II, 338

lẽ̦kuļuôt [auch Lautb., N. - Peb.], lē̦kulât, - ãju, Ramk., = lẽ̦kalêt.

Avots: ME II, 459

lēļuôt, etwas langsam machem Spr. [Wohl zu lêlis 2.]

Avots: ME II, 459

‡ II lēļuôt, zu erschliessen aus ‡ izlēļuôt.

Avots: EH I, 737

ļēļuôt: mit ẽ̦ Naud. (?).

Avots: EH I, 772

ļēļuôt, intr., schreien, hässlich singen: tas tur ļēļuo kâ vērsis mežā Naud. [Vgl. lē̦luot.]

Avots: ME II, 539

lìekuļuôt, intr., heucheln, sich an-, verstellen: īstas dievbijības vietā bieži parādījās izlikšanās un liekuļuošana Paw. liekuļuota nuožē̦luošana Vēr. I, 1258.

Avots: ME II, 497

ļuôba ^2, comm., ein schwächlicher, schwankender, haltloser, plumper Mensch: tas tik tāds ļuoba vien ir Mat.

Avots: ME II, 545

‡ *II ļuoba (li. líuobà "Fütterung des Viehs"), Wirtschaft (?): palīdzēja mātei ļuobā Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 775

ļuôbans ²

1) ausgemergelt, zerrissen Diez;

2) schwach, plump, haltlos
Los. n. Etn. IV, 130: ļuôbans cilvē̦ks Mat.; [ļuôbans, schlaff Trik.].

Avots: ME II, 545

ļobene: auch Lems.

Avots: EH I, 773

[ļobene wandsen"eine ce̦pure mit schlaft herunterhängenden Rändern"; vgl. ļubene.]

Avots: ME II, 541

ļuôbeniski ² Adv., schwankend, watschelnd: ļuobeniski iet Mat.

Avots: ME II, 545

ļuôbîtiês, -uos, -ĩjuôs, wackeln, wanken, schwanken: viņš iet ļuobīdamies Mat., [Stomersee, Neu-Laitzen, Bers., Gudenieki, Pampeln, Trik., Lindenhof].

Avots: ME II, 545, 546

[ļuôcīties ^2, (sch)wanken, taumeln ("grīļuoties") Grünhof.]

Avots: ME II, 546

ļocka,

1): auch N.-Bergfried;

3): auch (Klumpen einer feuchten Masse)
Kempenhof.

Avots: EH I, 773

ļocka,

1) die Fresse, das Maul
[Ruj., Segewold, Bauske, Riga]: es taisni tev pa ļocku Degl. nu tud še tev pa ļocku Degl. MWM. X, 482;

2) [mit hochle. o aus a?] ein liederliches, verkommenes Frauenzimmer
N.-Schwanb.;

[3) ein Klumpen einer feuchten Masse
Bauske, Ruj., Salis; eine alte, abgetragene, zerfetzte Mütze Ruj.;

4) ein charakterloser Mensch
Ruj.].

Avots: ME II, 541

ļocmenis "ein weiches, fettes Stück Fleisch" Dond.

Avots: ME II, 541

‡ ļuodzans Warkl. "= ļuôgans".

Avots: EH I, 775

[ļuôdzêt ² Schrunden "= ļudzêt".]

Avots: ME II, 546

ļuôdzîgs: nedruošiem, ļuodzīgiem suolīšiem A. Brigadere Dievs, daba, darbs 227.

Avots: EH I, 775

ļuôdzîgs, wackelig, lax, schlaff C., Spr.: viņa gājiens lempīgs un ļuodzīgs Janš., (Bauske]. kājas kļūst ļe̦nganas un ļuodzīgas Janš.

Avots: ME II, 546

‡ ļuodzinât Warkl., ļuodzinêt, = ļuôdzît: vējš sācis kuoku ļ.

Avots: EH I, 775

ļuôdzît: auch Oknist. Refl. -tiês,

1): auch Oknist, Zvirgzdine: pīle ļuôgās Linden in Kurl. ļuôgās cilvē̦ks, kas nepaliek pie vienām duomām Ascheraden, Sermus.

Avots: EH I, 775

ļuôdzît, -gu, -dzīju C., tr., zum Wackeln, Wanken bringen: satvēra viņas galvu un ļuodzīja un kratīja uz vienu malu un uz uotru A. XII, 263. šķipeles kātu vajaga dūšīgi vien ļuodzīt Purap. Refl. -tiês, (ļùodzīties ² Kl.], -guôs od. selt. [Smilt.] -dzuôs, -ĩjuôs,

1) wackeln
[Erlaa, Sessw., Oppek. n. U.], wanken, schwanken: kājas, ceļi, ceļgali ļuogās (ļuodzâs Janš.), māja ļuogās un krakšķ Purap. kamanas bīstami ļuogās AU. elš kuoki, dre̦b un ļuodzās JR. IV, 57. tuornis ļuogās un šķiebjas kâ uz krišanu Etn. I, 81. lemeši ļuogās nuo vienas puses uz uotru Stari III, 225;

2) sich recken, sich kriimmen
[Wessen]: tūliņ pūķis sācis staipīties un ļuodzīties Etn. I, 101;

3) sich schaukeln auf ruhender Grundlage
Kokn., Smilt., Trik., Gr.-Jgfh. n. U. [Nebst luodzîties, lĩguôt (s. dies) wohl zu li. langoti "schweben, sich wiegen" und vielleicht ai. raŋgati "bewegt sich hin und her" s. Leskien Abl. 334 und Scheftelowitz IF. XXXIII, 141 und KZ. LIII, 267.]

Avots: ME II, 546

ļuôga, comm. auch ļuogums, ein Mensch, der nicht fest auf den Beinen stehen kann Lös. n. Etn. IV, 130, Lub.

Avots: ME II, 546

ļuogaînis, der Zweizahn (bidens) Ar., Konv. ² 2320.

Avots: ME II, 546

ļuôgans: ļ. kuoks Warkl., ļuôgana zeme ebenda.

Avots: EH I, 775

ļuôgans [auch Drosth., Trik., Lis.], wackelig, schwankend, watschelnd, schlaff, lose, lax: ļuogans cilvē̦ks A. XXI, 618; ļuogana gaita Stari II, 323; ļuogani suoļi Druva I, 206, gājiens tik ļuogans kâ pussprāgušam suņam Liev. ruokas ļuogani karājas Sudr. E., Etn. IV, 130. [sēdi ratuos ļuogani! tad kratīšanu viegli panest Fest.]

Avots: ME II, 546

ļuôgât, Refl. -tiês: auch AP., Bērzgale.

Avots: EH I, 775

ļuôgât C., Lub., Smilt., Los. n. Etn. IV, 130, = ļuôdzît. Refl. ļuôgâtiês [auch Kr.], wackeln, wanken.

Avots: ME II, 546

ļuôgu ļuôgam iet, schwankend, taumelnd, wackelnd gehen Etn. IV, 33; [ļuogu ļuogām (kreuz und quer, in verschiedenen undzwargekrümmten - Richtungen) izbradāta zâle Bauskel.

Avots: ME II, 546

ļuogums, s. ļuoga.

Avots: ME II, 546

ļoļ˜ļa,

[1) ein Vielfrass
Dond.;]

2) flüssiger Schweinefrass; schlechtes Essen
Dond.

Avots: ME II, 541

[ļoļļât Dond., wiederholt sich etwas in den Mund stopfen: viņš ļoļļā vien.]

Avots: ME II, 541

ļuoļumiņš BW. 27551, =luoluomiņš.

Avots: ME II, 546

[ļuõma, eine kleine, zwischen Feldern befindliche Wiese Stuhrhof.]

Avots: ME II, 546

‡ ļombât Stenden, saufen.

Avots: EH I, 773

‡ ļom̂purans ² Salis, weich, schlaff, locker, haltlos: spuolīte sajūk un paliek tāda mīksta, ļompurana.

Avots: EH I, 773

‡ ļom̂purs ² Salis n. FBR. XV, 64 "neveiklis, gļē̦vulis".

Avots: EH I, 773

ļuona, eine Pfütze auf dem Wege Ruhental n. Etn. I, 58.

Avots: ME II, 546

ļorât, -ãju, intr., schwatzen Dond.

Avots: ME II, 541

[ļor̂cka ² Ruj.,

1) = pļāpa;

2) das Maul;

3) etwas Dickflüssiges.]

Avots: ME II, 541

I ļor̃dzêt, rauschen: ūdens te̦k ļordzē̦dams. brauc tâ, ka ļordz vien Katzd. [wohl mit uor aus ur; vgl. ļurdzêt.]

Avots: ME II, 541

[II ļor̃dzêt Ruj., ļo`rdzêt ² Annenhof bei Mar., Kacē̦ni "Unsinn schwatzen."]

Avots: ME II, 541

[ļor̃gât Ruj., Dond., ļorinât Dond., viel Unsinn schwatzen.]

Avots: ME II, 541

‡ *II ļorgât, zu erschliessen aus ‡ izļoŗgât.

Avots: EH I, 773

‡ ļor̃gâtiês Wandsen, = šķuobîtiês: redeles ļorgājas.

Avots: EH I, 773

ļorkš(ķ)êt, s. lor̃ķš(ķ)êt.

Avots: ME II, 541

ļorkš(ķ)êt, s. lor̃ķš(ķ)êt.

Avots: ME II, 541

‡ ļor̃kstêt Dond., = ļur̂kstêt 1: bē̦rnam vē̦de̦rs ļorkst.

Avots: EH I, 773

ļorstaks, ein schmutziger, zerlumpter Vlensch Adsel; [ļorstaks"kaut kas šķidrs, nenuoteikts" (von Kieidern od. Menschen) Neu-Laitzen. Mit hochle, o resp. a aus a resp. e̦?]

Avots: ME II, 541

ļorums, s. lorģis.

Avots: ME II, 541

‡ II ļorums Salis, = lor̃ģis II.

Avots: EH I, 773

[ļorzât ² Fianden, Goldbeck, = lorzât II und ļar̃zât.]

Avots: ME II, 541

ļùoti: mit uõ auch Dunika, wo es aber fürs dikti der alten Generation eingetreted und vordem ganz fremd gewesen ist.

Avots: EH I, 775

ļùoti [PS., C., Serbigal, Neuenb., ļuôti ² Bl., Līn., Salis, Ruj., ļuoti Tr.], sehr: ļuoti jauks, sehr schon; ļuoti agri, sehr friih; ļuoti sabīties. [Aus dem Slavischen; vgl. aksl. лютѣ "δεινῶς, valde", r. лютый "grimmig" und (hinsichtlich der Bed.) le. briẽsmîgi.]

Avots: ME II, 546

ļuõvenes: auch Behnen n. FBR. XVI, 40; saimniekiem duos ēst pils priekšā, zem ļuovenēm A.Brigadere Dievs, daba, darbs 206. nuolej ļuovenes ar ūdeni. Pas. XI, 344 (aus Siuxt).

Avots: EH I, 775

ļuõvenes (Tr., Autz], auch ļuoveņi, selten der Sing. ļuovenis Vēr. I, 1365, = lievenes: dzelžu duris, vara grīda, sudrabuotas ļuovenītes BW. 25810. (Aus mnd. lovene "bedeckte Halle."]

Avots: ME II, 546

‡ ļùožņât ² Auleja, = luõžņât.

Avots: EH I, 775

mãkuļuôt: màkuļuoja ² un lija Heidenfeld (ähnlich - mit -ât Auleja). kad pie debesīm ir atsevišķi mākuoņi, tad saka, ka mākuļuo Ramkau.

Avots: EH I, 790

mãkuļuôt C., intr., bewölkt, trübe sein, sich bewölken: jau saulīte mākuļuo BW. 17449. atnāk kāda rītdieniņa, mākuļuot mākuļuot mākuļuoja 29305. Refl. -tiês, mākuļāties bei Manz. Spr. Sal. 25, 13: debess mākuļājas, bewölkt sich.

Avots: ME II, 580

māžļuotiês Etn. II, 160, = māžuoties.

Avots: ME II, 589

me̦duļuôts, mit Honig bestrichen: mātes meitas istabiņa vizuļuota, me̦duļuota, līp kājiņas dancuojuot BW. 14624.

Avots: ME II, 590

‡ mēgļuôt "?": beidz nu ... nepiederīgus juokus! ne˙kad neklājas tuo m. un mērķēt, kas nav labs Janš. Līgava I, 471 (ähnlich 504 und Mežv. ļ. II, 129). Refl. -tiês (s. ME. II, 612): ar tādiem vāŗdiem nemēgļuojies ("?")! Janš. Līgava II, 398. (s. auch oben unter ‡ mēgle).

Avots: EH I, 805

mẽgļuôtiês, trödeln, etwas ungeschickt angreifen, Possen reissen: laid mani! kuo tu te mēgļuojies? Alm. kuo nu mēgļuojies? Bauske, Alt - Rahden. Zu mẽglis.

Avots: ME II, 612

‡ mèimuļuôt ² Lubn., Sessw., = mèimerêt.

Avots: EH I, 796

mḕlgaļuôt, witzeln, spötteln Etn. III, 169.

Avots: ME II, 615

I mèļuôt: auch (mit è ² ) Oknist (plaudern), Wessen (scherzen), Azand. 11, (mèļât ² ) Kaltenbr., Warkl. (scherzen, mit leichtem Humor plaudern, Witze machen).

Avots: EH I, 806

I mèļuôt [PS., N. - Peb., Drosth.], intr., viel sprechen, plaudern, schwatzen, klatschen [ Fest.], ironisieren, böse Gerüchte verbreiten: viņš smējās un mēļuoja A. XII, 802. ļaudis mēļuoja Seib. Refl. -tiês, faseln, die Rolle einer Klatschbase spielen: kam nu tâ mēļuojies? Asp. Subst. mèļuošana, das Schwatzen, Klatschen: tu esi pieņe̦mts darbam, nevis mēļuošanai Niedra; mèļuôtãjs, der Zungendrescher, die Plappertasche, der Verleumder. Zu mèle.

Avots: ME II, 615

II mēļuôt: "7181; 5685" ME. II, 615 zu verbessein in "7181 (ähnlich 5685)".

Avots: EH I, 806

II mēļuôt, blau färben: mēļu adu, mēļu rakstu, mēļu liku pūriņā; kas kait man nemēļuot, man mammiņa mēļuotāja BW. 7181; 5685. Zu mẽļš.

Avots: ME II, 615

mèļuôts, [mēluots U.], zungenfertig, klatschaft, verleumderisch: mēļuots cilvē̦ks Matkuln.

Avots: ME II, 615

‡ me̦mmuļuôt,

1) taumeln
Grawendahl;

2) undeutlich sprechen
(mit e̦m̃ ) Wandsen.

Avots: EH I, 780

‡ mḕrgaļuôtiês Planhof "juokus taisīt".

Avots: EH I, 808

‡ mer̂meļuôt Sonnaxt, murmeln, undeutlich sprechen.

Avots: EH I, 801

[mê̦šļuone ² (sic!) Wandsen, = mê̦šlaine.]

Avots: ME II, 621

‡ mieguļuôt PV., Schläfrigkeit spürend dem Schlaf widerstehen.

Avots: EH I, 824

[* mieļuôt, zu erschliessen aus ostle. ḿīļuoť,

1) lieben
Kossowski Gramm. 19;

2) bewirten
Sk. Do. 41, Warkl.: m. viesus.]

Avots: ME II, 653

‡ *II mieļuôt, zu erschliessen aus pamieļuôt.

Avots: EH I, 825

miguļuôt "snaudelêt" (dann und wann ein weinig schlummern) AP. n. Etn. IV, 146.

Avots: ME II, 625

[miķeļuôt Deglavs Rīga II, 1, 486, jem. "Michel" (Miķelis) nennen.]

Avots: ME II, 626

‡ mīļuoklis,* der Liebling, Favorit: ķēniņš... bij ... savam mīļuokļam daudz naudas... sašķiņķuojis Pēt. Av. IV, 34.

Avots: EH I, 822

mĩļuôt, = mīlêt, lieben: mīļuo mani tu, tautieti! BW. 24967. viņa (līgaviņa), mani mīļuodama, atstāj tē̦vu, māmuļiņu 22710 var. Refl. - tiês, einander lieben. Subst. mĩluôtãjs, wer liebt: kuo (līdz) skaistais augumiņš, kad nav sava mīluotāja (Var.: mīlē̦tāja)? BW. 7707.

Avots: ME II, 646

mirguļuôt (li. mirguliúoti Arch. Phil. III, 50),

1): nami ... mirguļuoja apgaismuotiem luogiem Daugava 1934, S. 503.

Avots: EH I, 817

mirguļuôt,

1) flimmern, leuchten:
ielejā pilsē̦tas ugunis vãji mirguļuoja Balss. gar krastu mirguļuo nakts nuometnes ugunis Druva I, 221. viņa skats mirguļuoja nuo dedzības Balss. asaras ritēja mirguļuodamas. lapas trīsēja un mirguļuoja Vēr.;

[2) mir̂guļuôt Domopol, = mirguot 3].

Avots: ME II, 632, 633

mîstuļuôt, tauschen: bet tikām mīstuļuojis pa tirgiem, kamē̦r nuomijis gluži vienpēdām A. XXI, 354; C., Lub.

Avots: ME II, 647

[muôkļuôtiês "ē̦rmuoties, māķuoties, izrādīties" Druw.]

Avots: ME II, 683

muoļuôt (unter mùoļât ² ): muļķis ne m. nemùoļuo ² , kurp iet KatrE.

Avots: EH I, 840

[mūgļuôt "?": ja esiet dabūjuši kādu cilvē̦ku ruokā, tad izspīlējiet tuo tik˙pat kâ ādu;... tam jāmũgļuo... dienas un naktis De̦glavs rīga II, 1, 14.]

Avots: ME II, 678

mûgļuôtiês ² (unter mûgļâtiês ² ): auch (mit ū ) Hofzumberge, Ruhental.

Avots: EH I, 838

‡ muîžļuôt ² Dunika, Schutt fallen lassen, ausstreuen: m. uz grīdu.

Avots: EH I, 830

‡ muļļuôtiês,

1) stümpem
Segew.;

2) im Morast fast versinken
Spiess.

Avots: EH I, 832

murduļuôt,

1): auch Katlakalns, Nötk., Schujen;

2): cūkas murduļuo (ē̦d, kājām sakāpušas silē) Welonen.

Avots: EH I, 833

murduļuôt,

1) mur̂duļuôt C., sprudeln, brodeln:
irties vajaga, kamē̦r ūdens murduļuo Upesgrīva;

2) "sprudeln machen; aufrühren"
Warkl.;

3) "unartikulierte Laute von sich geben:
Bilskenshof.]

Avots: ME II, 668

mur̂muļuôt (li. murmuliúoti Arch. Phil. III, 51): Unsinn schwatzen, unnötig und ohne Zusammenhang sprechen; rieseln (mit ur̂ ² ) Frauenb.; "murmināt" (mùrmuļāt ² ) Zvirgzdine: m. pret ve̦cāku cilvē̦ku.

Avots: EH I, 835

mur̂muļuôt, [mùrmulêt, -ẽju [Fest.], Spr., intr., murmeln, undeutlich sprechen, rieseln, sprudeln: kuo viņš tur murmuļuo, vārīdamies? kâ katls? Selb. pa caurumu nāk ūdens murmuļuosdams laukā Lös. n. Etn. IV, 147. asinis skrēja murmulē̦damas Selsau.

Avots: ME II, 671

muskuļuôt, intr., sich zusammenziehen, schwärmen: bites muskuļuo, sāks bē̦rnus laist Ahs. n. RKr. XVII, 40. Refl. -tiês, sich ballen, sich winden: pa apkašu luožņā, lē̦kā, vijas, muskuļuojas, raisās tūkstuots sarkanu ugunsčūsku AU.

Avots: ME II, 672

‡ muškuļuôtiês, einen dichten Haufen bildend spielen (von Kindern) Frauenb. (auch: muškuôtiês); sich ballen Schwitten.

Avots: EH I, 836

[muskuļuôts, mit (starken) Muskeln versehen: me̦lnās spalviņas uz muskuļuotās ruokas Veselis Saules kapsē̦ta 106.

Avots: ME II, 672

mutuļuôt,

1): auch Auleja (mit -ļât ); viel schwatzen
Golg., sprechen Sessau;

2): auch Oknist, Ramkau, (mit -ļât ) Warkl. ‡ Refl. -tiês Kaltenbr. "plunčāties": pīlē̦ni mutuļājas pa ūdeni.

Avots: EH I, 837

mutuļuôt, intr.,

1) unverständilch sprechen
[Wessen] - vārdus pa muti valstīt, tuos apēst Bers.; in dieser Bedeutung mutulêt [Fest.], Lös. n. Etn. IV, 147;

2) sprudeln, Blasen werfen, brodeln, stöbern
[Fest.]: lāča dē̦ls vāra putru, ka mutuļuo vien LP. VI, 495. katls ar vāruošu ūdeni mutuļuo. ūdens vārās mutuļuodams Ahs. n. RKr. XVII, 40. avuots, stiprs sniega putenis mutuļuo Etn. IV, 147. jau dūmi mutuļuo MWM. III, 325;

3) fig., sprudeln, strudeln, wogen:
pa ārpusi plūst un mutuļuo dzīve A. XX, 33.

Avots: ME II, 676

[ņārbuļuôt, siechen, quienen Warkl.]

Avots: ME II, 897

nelìekuļuôts, ungeheuchelt: neliekuļuota laipnība Purap. darbnieki izpelnījušies neliekuļuotu atzinību Vēr. I, 552.

Avots: ME II, 721

neļuobs: "nespēcīgs" Linden in Kurl.

Avots: EH II, 15

neļuobs, unwohl U.; [neļuobis?] ein plumper Mensch Gr. - Jungfernh. n. U.

Avots: ME II, 722

‡ neļuodzīgs, stramm: piecēlās nuo sava sēdekļa bāls, bet n. Vindedze 137. viņš (= aeroplāns) liduoja taisni un neļuodzīgi Veselis Netic. Toma mīlest. 39.

Avots: EH II, 15

‡ neļuômans, = nestiprs, nedruošs Lasd. u. a. n. FBR. IX, 157: n. uz kajām; "neveikls" Grawendahl: tāds žļuogans, n. cilvē̦ks.

Avots: EH II, 15

neļuoms: "nevarīgs, ne visai ve̦se̦ls"; unfähig Wessen.

Avots: EH II, 15

neļuoms, müde Sauken n. U.

Avots: ME II, 722

nepìekukuļuõjams, unbestechlich: nepiekukuļuojams tiesnesis.

Avots: ME II, 728

netikļuôt, intr., faulenzen, vagabundieren Etn. IV, 161.

Avots: ME II, 737

nieduļuôts, [nieduluots U.], mit Rohr, Schilf bewachsen: nieduļuota tā pļaviņa Ltd. 4102.

Avots: ME II, 749

nĩkuļuôt, intr., quienen, kränkeln, siechen [Fest., Ahs.], verkommen, auf keinen grünen Zweig kommen: cilvē̦ks nīkuļuot sāka lielgruntniecība A. XX, 16.

Avots: ME II, 747

[niļuops, siech: niļuopi teļi Lennewarden. Wohl mit mundartlichem ni- statt ne- (vgl. neļuobs), wenn zuverlässig; eine andere Person aus Lennew. kennt ein solches Wort nicht.]

Avots: ME II, 744

I ņirbuļuôt, intr., flimmern, schillern: viļņi ņirbuļuoja Latv.

Avots: ME II, 903

[II ņirbuļuot ² Warkl. "= vārgt".]

Avots: ME II, 903

nùobaîļuôtiês, sich abängstigen: māte nuobaiļuojas par sava dē̦la likteni.

Avots: ME II, 759

[nuôbļor̂kstêt ^2, platschend erschallen: dūņas vien nuobļorkstēja, kad kāja iemuka dumbrā līdz ceļiem Stenden.]

Avots: ME II, 763

nùobur̂buļuôt, ‡

2) Wasserblasen erzeugend untergehen:
tai nuoburbuļāja kungs uz dibinu Pas. XII, 133 (aus Makašēni).

Avots: EH II, 35

nùobur̂buļuôt, intr., eine kurze Weile wallen, sprudeln, Wasserblasen nuo ruokām un Abavā atpakaļ, ka nuoburbuļuojis vien LP. VII, 1029.

Avots: ME II, 766

nùoceļuôt tr., zurücklegen: saule nuoceļuo lielus riņķus Astr.

Avots: ME II, 767

nùodubļuôt: "Aps. " Me. II, 777 zu ersetzen durch "Janš. Apskats 1903, S. 177".

Avots: EH II, 41

nùodubļuôt, tr., mit Kot beschmutzen: jaunuo vilnaini Aps.; kurpes Janš.

Avots: ME II, 777

nùogļuôtêt, intr., sich mit Schleim bedecken: nuogļuotējušas klints sienas Latv.

Avots: ME II, 785

nùokārkuļuôt, [einen röchelnden Laut von sich geben MSil.]: pārliecinājies, ka ne˙viena tuvumā nav, viņš nuokārkuļuoja A. XVI, 516; ["sterben" Gramsden.]

Avots: ME II, 796

[nùokrẽ̦puļuôtiês, sich mit Nasenschleim besudeln Dond.]

Avots: ME II, 802

[nùoļuodzît, wiederholt nach unten biegend nach unten gebogen sein machen: ce̦purei malas nuoļuodzītas od. nuoļuodzījušās. nuoļuodzīt kuoka galuotni.]

Avots: ME II, 815

nùomãkuļuot, intr., sich mit leichten Wolken bedecken Spr.

Avots: ME II, 817

nùomēļuôt,

1): auch Nötk.;

2): auch Aahof, Druw., Lettg., Schwanb., Tirs.

Avots: EH II, 68

[nùomēļuôt,

1) eine Zeitlang plaudern:
sievas visu vakaru nuomēļuoja Kokn., Golg., Jürg., Lös., Ermes, Bers., AP. "... neduos vakariņu", viņš nuomēļuoja (sagte im Scherz?) izejuot Austriņš Nuopūtas vējā 124;

2) verleumden, heruntermachen
Lennew., Sessw., Lös., Nötk., Bers., Bauske, Mitau, Segwold, N. - Peb., Grünwald, Grünh., Ermes, Gramsden, Autz, Dickeln;

3) leere Phrasen reden:
uz jautājumu viņš nedeva nuoteiktas atbildes, bet šâ tâ nuomēļuoja un izgruozījās Vīt. - Refl. - tiês"?": viņš nuomēļuojies līdz negalam Bers.]

Avots: ME II, 819

[nùomĩļuôt, eine Zeitlang liebkosen: es savu līgaviņu pie kubula nuomīļuoju BW. 34422 var.]

Avots: ME II, 821

‡ nuomuîžļuôt ² Dunika, mit Schutt vollstreuen: n. visu plānu.

Avots: EH II, 70

‡ nùomuļuôtiês P. Allunan "sich beschmieren; auf einem aufgeweichten Acker sich abmühen".

Avots: EH II, 70

nùomur̂muļuôt, [eine Weile murmeln]: ūdens nuomurmuļuoja Duomas I, 43; ["nùorùkt" Lis.].

Avots: ME II, 823

nùomutuļuôt: aufsprudeln - auch Behnen, Degunen, Tirs.; schnell eine Rede ableiern, schnell etwas aussprechen Berzgale, Welonen.

Avots: EH II, 71

nùomutuļuôt, [aufsprudeln MSil.]: ūdens nuomutuļuojis LP. VII, 478. [viņš iegāzās upē ka nuomutuļuoja vien Jürg., C., Nötk., Autz, N. - Peb., Dickeln, Neuhausen, Salgaln, Siuxt, Swehthof, Sessw, Lennew., Kokn., Vīt., Bers.; in Kerstenbehm auch vom Rauchwirbel, in N. - Peb. auch von schnellem Lauf gebraucht: rati nuomutuļuoja (= nuoripuoja) nuo kalna Lenzenhof; "schwatzend verbringen": n. visu nakti Golg.; "eine Zeitlang undeutlich und unklar reden": viņš savu runu nuomutuļuoja Mar.]

Avots: ME II, 823

nùonĩkuļuôt, intr., verkommen, zu Grunde gehen: žē̦l, ja šādām dāvanām būtu jānuonīkuļuo Vēr. II, 1495.

Avots: ME II, 825