Paplašinātā meklēšana

abpusgriêzîgs zuobens, zweischneidiges Schwert.

Avots: ME I, 6

‡ abpusîgs, = abpusējs: abpusīga vienuošanās, piekāpšanās. abpusīgie mērķi Latvis No 2576. abpusīgi parakstīts līgums Brīvā Zeme 1929, No 193.

Avots: EH I, 1

abrurags, die Handhabe am Backtroge.

Avots: ME I, 6

acîgs: auch - scharf sehend, dem nichts entgeht U., scharfsichtig Brasche; "smuks, runīgs" [?] Salis; ‡

2) was in die Augen fällt (z. B. ein hübsches Zeug)
U.

Avots: EH I, 2

acîgs, geweckt, aufmerksam: acīgs puika [= li. akìngas "scharfsichtig"].

Avots: ME I, 7

ačîgs: auch AP., Bauske, C., Eriaa, Pankelhof, Saikava, Salis, Sessw.

Avots: EH I, 3

ačîgs, Adv. ačîgi, eine dialektische Nebenform von acîgs, aufmerksam, munter, hurtig: maza, maza, bet ačīga kalpa vīra līgaviņa BW. 7365, 2. viens pieguļnieks ačīgi uzle̦c kājās Purap. - -

Avots: ME I, 10

‡ ãduôgs ² Siuxt, ãduõgs Schibbenhof, ein aus Zwirn gestricktes oder aus Leinwand genähtes Sackchen, das in der Badestube als Waschlappen diente: cits āduogu nuodarīja cimda veidā - galu nuoŗauca un uotru galu aizšuva ciet, cits nuodarīja kâ zeķu liêlu un abjus galus aizšuva ciet Siuxt n. Fil. mat. 66. āduogā daruot atstāja kādu caurumiņu, iemeta pa ziepju drupačiņai un tad ņēma līdz uz pirti mazgāties: tad nebij ziepes jāsit ebenda. Aus mnd. hārdōk.

Avots: EH I, 192

agrîgs, früh: agrīgs pulkstenis, eine Uhr, die immer vorgeht Etn. III, 164; agrīgs cilvē̦ks PS., ein Mensch, der früh aufzustehen pflegt. kur tu šuorît tik agrīga? Duomas III, 556.

Avots: ME I, 11

ãgs (li. ogùs "fad im Geschmack" bei Būga KSn. 1, 274) Kal. "die Zahne stumpf werden machend": ievuogas ir āgas.

Avots: EH I, 193

‡ àizcietîgs, enthaltsam, etwas geizig Spr.

Avots: EH I, 14

‡ àizdedzîgs, leicht auffahrend, heftig Spr.

Avots: EH I, 18

‡ àizdevîgs "zum Verleihen geneigt" Spr.

Avots: EH I, 18

àizduõmîgs,

1) Verdacht hegend,
aizduomīgs cilvē̦ks,

2) Verdacht erweckend:
aizduomīgas zīmes. Adv. aizduomīgi: meitenei biedrenes aizduomīgi kacina laukā nuoslē̦pumu Vēr. I, 15. *

Avots: ME I, 24

‡ àizdzinîgs, gierig, unersättlich: cik tas zirgs aizdzinīgs - nuoē̦d visu uotram! Seyershof. cik es aizdzinības uz karpeļiem: man ir uz telēķa, bet es vēl lieku ebenda.

Avots: EH I, 21

‡ àizelsîgs Wid. "an Atem zu kurz kommend; kurzatmig".

Avots: EH I, 22

àizgãdîgs, sorgsam, vorsorglich: aizgādīgs cilvē̦ks Etn. IV, 172. esiet aizgādīgi! seid auf eurer Hut! Kaln. Uo. 13.

Avots: ME I, 26

àizgrâbîgs, ergreifend, rührend, begeisternd: cik sirsnīgu un aizgrābīgu vārdu runāts! A. XV, 2,245. svilpuot aizgrābīgi Purap. J. str. 33.

Avots: ME I, 27

àizgũtnîgs: hinreissend Aps. J.

Avots: EH I, 26

àizgũtnîgs, eifrig, feurig, hastig, zu übertreffen bestrebt: aizgūtnīga censība Kronw. aizgūtnīgiem vārdiem tas runā par latviešu tautas likteni Aps. aizgūtnīga steidzība A. XI, 618.

Avots: ME I, 28, 29

àizjûgs,

3) Pferdegeschirr
Sonnaxt; ‡

4) das Gefährt nebst dem Geschirr
Mahlup.

Avots: EH I, 28

àizjûgs, auch àizjûga,

1) die angespannten Pferde mit dem Gefährt und Geschirr:
pārduot visu aizjūgu, kā iet un stāv. pie istabas durvīm tika viss aizjūgs uz pē̦dām apturē̦ts Kaudz. M.;

2) das Gefährt:
viņš ieraudzījis aizjūgu, baltiem zirgiem aizjūgtu LP. VII, 465;

3) das Geschirr:
kad sataisījis aizjūgu, tad atkal atradis abus pakaļas riteņus nuomauktus Etn. IV, 25.

Avots: ME I, 30

àizkaĩtîgs, erregbar, zornig. Spr.

Avots: ME I, 30

‡ àizkarîgs, beleidigend, kränkend Wid.

Avots: EH I, 29

‡ àizkavîgs, langsam, saumselig Spr.

Avots: EH I, 29

‡ àizķerîgs* Kronv., anzüglich.

Avots: EH I, 34

àizkusîgs, geneigt zur Müdigkeit, leicht ermattend, asthmatisch Spr., JKaln.

Avots: ME I, 34

àizliêdzîgs, ungefällig; neaizliedzīgs, gefällig Neik.: viņš jau nebūs māsai aizliedzīgs B. Vēstn.

Avots: ME I, 37

àizmā`ršîgs: in Salis mit ãr.

Avots: EH I, 38

àizmìegs oder aizmiega, ein kurzes Schläfchen, der Halbschlaf: nuokrist aizmiegā Mesoten. es aizmiegā jutu, ka kāds ienāca istabā JK. vasaru puiši iet aizmiegā, t. i., gulēt pēc launaga (= dienvidā) Ruhental.

Avots: ME I, 41

àizmìrsîgs: in Siuxt mit ir̃.

Avots: EH I, 39

àizmìrsîgs, vergessam: aizmirsīgs ir, kas kuo aizmirst Etn. III, 149. aizmirsīga galva Dobl.

Avots: ME I, 41

àizmìrstîgs, vergessam JK. II, 89; an das Part. aizmirstams angeschlossen.

Avots: ME I, 41

àiznags, das Lebendige im Hufe Preip. 82. Gew. dzīvnadzis.

Avots: ME I, 42

‡ àizrautîgs* hinreissend; begeistert: runāja aizrautīgi Veselis Daugava 1928, S. 421.

Avots: EH I, 45

àizsar̂gs, f. àizsar̂dze,

1) der Beschützer:
es e̦smu aizsargs šai ciltij;

2) alles, was Schutz bietet:
aizsargu brilles, Schutzbrille, aizsarga dambis Tēv., aizsargu muita, Schutzzoll A. XI, 472. daži izpilda aizsarga organa vietu A. XII, 315; atrast aizsargu (prophylaktisch) puoti pret diluoni Vēr. I, 608. apgāzts katls tē̦vu tē̦vu laikuos nuoderēja aizsargam pret visādiem gariem LP. VII, 472; ce̦pure - izpildīdama savu aizsardzes uzde̦vumu Vēr. I, 1456;

3) der Schirm:
lietus aizsargs. gulta aiz orientāliešu aizsargiem MWM. IX, 13.

Avots: ME I, 48

àizse̦gs, auch àizse̦ga, die Decke.

Avots: ME I, 49

àizslê̦gs, Verschluss, alles, was verschlossen werden kann, wie Kisten u. Kasten: pārmeklēja citus aizslē̦gus; beidzuot izkratīja visu namu Kaln.

Avots: ME I, 50

àizsluôgs (zu slêgt), Verschluss, Verschlag, verschliessbarer Raum: vilkacim nav bijis brīv aitu iz kaut kāda aizsluoga ņemt Etn. II, 86. Uozuolmāte izrādīja draudzenei visus aizsluogus A. XV, 297.

Avots: ME I, 51

àizspriêdîgs, vorurteilsvoll: mana tē̦vmāsa bija senāk ļuoti aizspriedīga Lautb.

Avots: ME I, 52

àizvẽjîgs, vor dem Winde Schutz bietend: aizvējīgs laukums Kaudz., ein vor dem Winde geschützter Platz.

Avots: ME I, 59

‡ àizžuogs,

1) ein Zaun in einem Durchgang
Fest., Wessen: ik˙katru aizžuogu ... pārrautu Juris Brasa 526;

2) "die andere (vom Standpunkt desjenigen, der den Zaun flicht) Seite eines Reisigzaunes"
Frauenb.

Avots: EH I, 65

ajē̦gs (unter ajē̦ga): meist in der Verbind. ajē̦gs, nejē̦gs gebraucht: ej nu ej, ajē̦gs, nejē̦gs, kâ tu nāc uz tādām neprāša duomām! Vīt. tīrais ajē̦gs, nejē̦gs! P. W. Šis ar mani tiesāties? 4.

Avots: EH I, 65

aķîgs: auch BW. 16030 var. (aus Bers.).

Avots: EH I, 67

aķîgs, st. acîgs, Grosdohn und BW. 30463 (aus Gr. - Buschhof) [wohl eine Umbildung von li. akìngas].

Avots: ME I, 66

ãķîgs, emsig, eifrig, pfiffig: tas tik ir āķīgs cilvē̦ks: skat kā āķējas; nav nekuo paskatīties, te jau darbs padarīts.

Avots: ME I, 237

akmenîgs (li. akmenìngas "steinern" LChr. 31, 2; "steinig"), steinhart, wie versteinert: sastingušuo, akmenīguo seju Veselis Saules kaps. 52.

Avots: EH I, 66

âkstīgs, geckenhaft, närrisch A. XVII. 295.

Avots: ME I, 237

[alags, gew. plur. aladziņi, Hohlnaht (Lemsal). Kann aus aluogs antstanden und, wenn die ursprüngliche Bedeutung etwa "Loch" war, mit aluogs "Quell" identisch sein.]

Avots: ME I, 66

al˜berîgs, oder (in Ramkau) albarîgs, albern, ausgelassen; al˜berêtiês, sich ausgelassen benehmen, albern: bē̦rni jau vienmē̦r grib alberēties K. [Dazu al˜beris, jemand, der alberīgs ist, in Ronneburg u. a.].

Avots: ME I, 66

‡ aldarîgs, = al˜derîgs (?): sudmalim bij meitiņa, gan ļuoti aldarīga Janš. Pag. pausm. 18.

Avots: EH I, 67

al˜derîgs bē̦rns, ein ausgelassenes Kind. Bauske, Wolgund, Fockenhof.

Avots: ME I, 66

alīgs (zu aluoties), irrtümlich, falsch: vispār valdīja alīgās duomas A. XII, 315.

Avots: ME I, 67

ãlîgs (zu ālēties), albern, unsinnig: ālīgs cilvē̦ks Sessau, Burtn., Fockenhof JK. II, 102.

Avots: ME I, 238

al˜kacîgs, neidisch, gehässig, widerhaarig, händelsüchtig: cilvē̦ks Liewen-Behrsen.

Avots: ME I, 67

alkatîgs, ‡

2) leichtsinnig, albern
(mit alˆ ) KatrE., (mit alˆ ² ) Grünw.: viņa dikti alkatīga, žaustās pa visām ballēm KatrE.

Avots: EH I, 67

alkatîgs, gierig, lüstern: viņš smīnēja, bet viņš pie tam neizskatījās alkatīgs Blaum.; [ungenügsam, ungezogen, Erlaa].

Avots: ME I, 67

aluogs Elger Dict. 98, = ala, die Höhle.

Avots: EH I, 68

aluôgs, der Quell (Erlaa); Wassergruft, in Saussen BB. XIV, 146; [vgl. aluots dass. und zum g - vērags U. "Wasserstrudel"].

Avots: ME I, 69

āluogs,

1): auch (mit ā und uô) Schibbenhof.

Avots: EH I, 193

āluogs,

1) ein grosses Loch:
tādu āluogu izplēsis biksās; mute kā āluogs Naud., Auermünde;

2) Wuhne
Ziepelhof. [Vielleicht eine Kontamination von ãliņģis und aluogs, alags; vgl. auch li. oliūgà und elugas "Nethwuhne"].

Avots: ME I, 238

[amadîgs (zu amads = amats) nückisch: a. zirgs Rn.].

Avots: ME I, 69

ãmarĩgs C., [āmrîgs Bers., gefrässig]: kaķis ir tik āmarīgs, ka nekā nedrīkst atstāt vaļā N. -Pebalg. [Wohl zu ãmrija, s. auch ãmerîgs; zum suffixalen Teil vgl. alberīgs, albarīgs, alderīgs, āverīgs.]

Avots: ME I, 238

‡ amerîgs "gefrässig, unbändig" N.-Peb.

Avots: EH I, 69

ãmerîgs: "rijīgs" N.-Peb.

Avots: EH I, 193

ãmerîgs C., habgierig: tas jau tāds āmerīgs; ne nakti miegu neguļ Etn. I, 59; [vgl. āmarīgs.]

Avots: ME I, 239

am̃plîgs: ne es e̦smu aušīgs cilvē̦ks, ne amplīgs Hofzumberge n. BielU.

Avots: EH I, 69

am̃plîgs, adv. am̃plîgi, albern, geckenhaft: karītes durvis amplīgi vē̦rdama, ievēra pati sev galvu LP. V, 296.

Avots: ME I, 70

ãmrijîgs, gefrässig, gierig verschlingend: šis suns ļuoti āmrijīgs; rij vien kā āmrija Serb.

Avots: ME I, 239

‡ amzīgs Wid. "unsinnig".

Avots: EH I, 70

‡ apakšraûgs ² Siuxt n. Fil. mat. 66, die Unterhefe ("raugs, kas alu izdzeruot paliek mucas dibe̦nā").

Avots: EH I, 71

apaļîgs, rundlich: bifsteķus pataisa plānus un apaļīgus Konv. ¹ 238.

Avots: ME I, 74

apcerîgs: beschaulich: apcerīga dzīve R. Kroder.

Avots: EH I, 75

apcerîgs, zum Nachsinnen geneigt, nachdenkend: apcerīgais prāts tuo it dižani izpuškuojis RKr. IX, 10.

Avots: ME I, 79

‡ apcìrtîgs,

1) "wetterwendisch"
Bers., Lis.: a. cilvē̦ks;

2) =iecirtîgs 1, rechthaberisch, eigensinnig Fest., V.-Peb.;

3) gewandt, sich zu orientieren verstehend
N.-Peb.;

4) leicht in Zorn geratend
Lis.

Avots: EH I, 76

apduõmîgs, mit Überlegung zu einem Entschluss kommend, bedachtsam, vernünftig, vorsichtig: apduomīgs cilvē̦ks; apduomīgi iet, mit Bedacht, vorsichtig gehen (vielfach von kleinen, im Gehen noch unsicheren Kindern). lē̦ni, apduomīgi apģērbās Asp.

Avots: ME I, 83

apgãdîgs, vorsorglich: apgādīga dieva gudrība.

Avots: ME I, 87

‡ apgãjîgs, umgänglich (?): jauns skuķis, skaists, apgājīgs Veselis Netic. Toma mīlest. 113.

Avots: EH I, 81

apietîgs, umgänglich Mag. III, 3, 70.

Avots: ME I, 91

‡ apkalpîgs Wid. dienstfertig: tas bijis pret viņu pārāk uzmanīgs, pārāk apkalpīgs Janš. Dzimtene V, 129.

Avots: EH I, 89

apķêrîgs, apķerîgs, leicht begreifend: apķērīga galva Etn. III, 67. latvieši ļuoti apķērīgi ļaudis Ar. viņa ar tik daiļa un apķērīga Purap.

Avots: ME I, 98

‡ apkuopîgs, ordenllich, reinlich, sauber Vīt.: viņš ir apkuopīgs savā mājā: katrā mazākā lietiņa stāv nuolikta savā vietā.

Avots: EH I, 95

I aplãgs, Ablager: uz aplāgu dzīvuot, auf Ablager leben; uz aplāgu nuomesties.

Avots: ME I, 100

II aplãgs (n. U. nach dem deutschen Ablass), das Abendmahl: pie aplāga iet, nuo aplāga pārnākt Essern.

Avots: ME I, 100

‡ III aplāgs Nötk. "ein umgrenzter Bezirk" (jetzt: apgaita).

Avots: EH I, 98

aplamîgs, töricht Wid.

Avots: ME I, 99

‡ apluogs Ladenhof n. FBR. XI, 72, Salis, Rkr. XVII, 111, = aplùoks.

Avots: EH I, 100

‡ apmelîgs A.-Laitzen, Elger Diction. 297, zu verleumden geneigt.

Avots: EH I, 101

‡ apņēmîgs, entschlossen C., Trik.; einen Vorsatz (Entschluss) zu verwirklichen pflegend Salis.

Avots: EH I, 104

apnicîgs,

1) Überdruss, Langweile empfindend
Etn. IV, 99;

2) Überdruss erregend, langweilig:
gŗūts un apnicīgs darbs, apnicīgas mācības B. Vēstn. (Brīvzemnieks); dafür apnīkstams: cik apnīkstams tāds ceļš Sil.

Avots: ME I, 109

apuôgs: auch Prl., Zaļmuiža, (mit uô ) Saikava, Zvirgzdine, (mit ùo ² ) Golg., Laud., N.-Kalz., Sessw., eine Art Eule. Vgl. auch die Gesindenamen Apuogi Lvv. I, 16 (mit uõ ), 19, 46, (mit uô ) 69, (mit uo ) II 46, (mit ùo ² ) 172.

Avots: EH I, 124

apuôgs (li. apúokas), [infl. opùgs ² in Preili], apuoksts Stürzenh., nach RKr. VIII, 88 Käuzchen (Surnia noctua Retz), nach Nat. XXXVII, 29 Rauchfusskauz (Nyctale Tengmalmi Gm.); Demin. apuodziņš, Sperlingseule (Athene passerina L.) Nat. XXXVII, 31. es e̦smu kā apuogs, ich bin gleich wie eine Rohrdommel Ps. 102, 7. Smilt., Bers. [Mit k: es kâ kāds appohks nuoblanduos Dietz. - Zum g in apuogs gegenüber li. apúokas vgl. oplugs in Marienburg für apluoks u. a. Le. Gr. § 119. Bezzenberger verbindet BB. XXI, 304 ¹ li. apúokas mit le. ūkšuot "seufzen", got. auhjłn"lärmen"u. a., aber was bedeutet dann ap-?]

Avots: ME I, 133

apredzîgs,

1) (aktiv) umsichtig, vorsichtig;

2) pass., was zu übersehen ist:
apredzīgi lauki U., A. X, 1, 417, JKaln.

Avots: ME I, 115

aprunîgs, verleumderisch BW. 25245.

Avots: ME I, 116

apsar̂gs, die Wache, der Wächter, Behüter.

Avots: ME I, 117

apse̦gs (auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, AP.): gen. s. apsedziņa BW. 12413, 2 var.; 12638, 1. pusnātna apsedziņi 5169. ar tuo linu apsedziņu (kann auch zu apse̦ga gehören!) 29132, 1 var.

Avots: EH I, 111

apse̦gs, apse̦ga, Demin. apsedziņš, apsedziņa, die Bedeckung, die Decke: deķi man apse̦gā oder apse̦gam BW. 13275, 33642, die Decken dienen mir zur Bedeckung. Sprw.: kāda apse̦ga, tādu jāse̦dzas. galvas apse̦gs, Kopfbedeckung.

Kļūdu labojums:
13275, = 13276;

Avots: ME I, 118

apsitîgs,

1) gewandt
[in Lisohn]: jaunais skuoluotājs ir laipns un apsitīgs cilvē̦ks A. XIV, 407;

2) [unbeständig (vom Winde gesagt)
in Drostenhof].

Avots: ME I, 120

apskàitulîgs: auch RKr. XVII, 75.

Avots: EH I, 112

apskàitulîgs, der leicht in Zorn gerät

Avots: ME I, 121

apskatîgs, umsichtig, gründlich seine Umgebung in Augenschein nehmend: visur L. rīkuojās kā apskatīgs vagaris Janš.

Avots: ME I, 121

apsvaidîgs,

1) gewandt:
viegls un apsvaidîgs vīrelis Purap. P. mūsu saimnieks apsvaidīgs uz visām pusēm J. Kaln.;

2) veränderlich:
šuoruden ļuoti apsvaidīgs laiks J. Kaln.

Avots: ME I, 128

apsviêdîgs, gewandt: viņš ļuoti apsviedīgs J. Kaln.

Avots: ME I, 128

apzinîgs, gewissenhaft, bewusst: apzinīgs cilvē̦ks; apzinīga biedrības vadīšana Kaudz. M.; apzinīgi strādāt A. XI, 593.

Avots: ME I, 137

‡ apžuogs Warkl. "ar zediņiem aptaisīta sē̦ta".

Avots: EH I, 129

ārdavîgs, grossartig (Sessw. n. U.)

Avots: ME I, 240

ârgalîgs, geckig, töricht.

Avots: ME I, 242

ârîgs,

1): auch AP., Salis: cits cūkas dīrā, bet tas ir tâ arīgi AP. tas gan ir arīgi: vai nu tik dārgi var samaksāt! ebenda. man par daudz ārīga viņa liekas: vai tur smejas, vai runā, - tâ kâ par daudz lieliški ebenda;

3): ārīgi darbi Lat. kat.

Avots: EH I, 195

ârîgs,

1) geckenhaft, extravagant, ausser sich:
viņš tāds ārīgs, er ist extravagant. kad viņš tuo dzirdēja, tad viņš bija ārīgs, war er ausser sich (vor Wut);

2) ārīgs uz (von unersättlicher Grier), verpicht auf:
meita ārīga uz puišiem; zirgs ārīgs uz auzām;

3) ārīgs für ârẽjs, äusserlicht:
ārīgs st. ārējs spuožums, der äussere Glanz;

4) n. Etn. III, 145 ārīgs tīrums, mežs = ārējs od. āra t. m., ein Feld, ein Wald, wo guter Boden ist, wo schönes Gras, Laubbäume wachsen.
Dasselbe bedeutet ârîgsnêjs tīrums, mežs.

Avots: ME I, 242, 243

ârišķîgs, extravagant: ļuoti ārišķīgs viņš bija Apsk.

Avots: ME I, 242

‡ ârluôgs, das Aussenfenster: rūtis ārluogam un iekšluogam Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 112.

Avots: EH I, 195

ârpràtîgs, wahnsinnig, unvernüftig: ārprātīgs cilvē̦ks; ārprātīgas duomas.

Avots: ME I, 243

ãrzdags Dond. "das Haartuch: kāds lupats, kuo lietuo mazgājuoties mačalkas vietā": ar ārzdagu nuoberž muguru. Vgl. āzduogs.

Avots: EH I, 195

‡ ãrzduõgs Schibbenhof, ein baumwollenes Kopftuch. Vgl. āzduogs.

Avots: EH I, 195

asgalîgs, spitz: asgalīgie taustekļi Up.

Avots: ME I, 143

asinîgs, blutreich.

Avots: ME I, 143

aspràtîgs, scharfsinnig: asprātīgs cilvē̦ks; asprātīgi runāt, spriest.

Avots: ME I, 144

‡ astîgs, wer sich einzuschmeicheln versteht od. pflegt Ed. Virza.

Avots: EH I, 132

astrags, auch astrāgs,

1) das hintere Ende des Botes
(astes rags) Mag. III, 2, 113;

2) nach L. astrags, Nebenstütze.
In letzter Bedeutung wohl aus dem. russ острогъ, Pfahlwerk; so Leskien Nom. 180; vgl. auch astrāgs. [Der abweichenden Bedeutung wegen ist russ. острогъ schwerlich die Quelle des le. astrags. Dieses könnte dissimilatorisch aus at-strags entstanden sein, wofür auch atstrāgs "Stütze" spricht. Le. -strags resp. -strāgs vielleicht zu li. stregiù "erstarre", mnd. strak "gerade emporgerichtet, straff", ahd. strach "gerade, straff" u. a.]

Avots: ME I, 146

astrāgs (unter astrags),

1): auch N.-Bergiried.

Avots: EH I, 132

atbaĩdîgs, ab-, zurückschreckend: atbaidīgas duomas Pūrs I, 35.

Avots: ME I, 150

atbilˆdîgs, verantwortlich: e̦sam atbildīgi par maltītes dabūšanu Kaudz. M.

Avots: ME I, 151

‡ atcerîgs, sich gut erinnernd Iw.: tapa runīgs, kustīgs, dzīvs un ļuoti a. Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 137

‡ atdevîgs,

1) gern wiedererstattend ("возвратчивыи́")
Wid.;

2) sich hingebend:
es pilnīgi e̦smu viņam padevīga un atdevīga Janš. Dzimtene V, 239.

Avots: EH I, 139

atgaitîgs, mit einem Hindernis verbunden; hinderlich, behindert: atgaitīgi apstākļi B. Vēstn. atgaitīga sagre̦muošana Pūrs III, 22.

Avots: ME I, 157

atgalîgs Ahs., gewandt, gesprächig: atgalīga mute.

Avots: ME I, 158

atgriezîgs: atgriezīgu ļaundarītāju Rožu kronis (Rigā 1868), S. 64.

Avots: EH I, 143

atgriezîgs, sich von der Sünde bekehrend, reuig: atgriezīgs grēcinieks Kaudz. M. 354; atgriezīga sirds Rain.

Avots: ME I, 159

atjaũtîgs, witzig, schlagfertig, erfinderisch: senuo grieķu teikās ir uzglabājušies divi tipi: stiprais un atjautīgais A. XX, 320; atjautīgi atbildēt, sinnreich, witzig, schlagfertig antworten BW. III, 1, 13.

Avots: ME I, 162

atkarîgs, abhängig: es e̦smu nuo viņa atkarīgs; atkarīga runa, abhängige Rede. * Daneben auch atkarīgi (Adv.) dzivuot, unverträglich, s. atkara, unfreundschaftlich, jeder für sich leben (Sessau).

Avots: ME I, 165

‡ atķerîgs Ewers, = apķêrîgs.

Avots: EH I, 152

atķērîgs Trik., = ‡ atķerîgs.

Avots: EH I, 152

‡ atkritîgs "отпадчивыи́" Wid.

Avots: EH I, 150

‡ atkurtîgs "gehorsam" AP.

Avots: EH I, 151

atlaîdîgs, versöhnlich, nachgiebig, nachlassend; Gegensatz neatlaîdîgs, unablässig: mīlestību padarīt juo karstāku, neatlaidīgāku Vēr. I, 494.

Avots: ME I, 170

atlècîgs,

1) sich leichtablösend:
atlēcīga miza, Rinde, die sich leicht ablöst Etn. III, 148;

2) elastisch *:
pret likteņa sluogiem atlēcīga daba B. Vēstn.

Avots: ME I, 172

atmaigs Spr., Halbschlaf, schlaftrunkener Zustand.

Avots: ME I, 175

atmār(k)šîgs, Gegens. von aizmāršīgs [und danach gebildet], mit gutem Gedächtnis begabt Serb.

Avots: ME I, 176

atmār(k)šîgs, Gegens. von aizmāršīgs [und danach gebildet], mit gutem Gedächtnis begabt Serb.

Avots: ME I, 176

atmìegs: auch Ramkau, (mit ìe ² ) Golg., Kaltenbr. (sagula visi atmiegā), Mahlup (stiepuos uz pada atmiegā), (mit iê ² ) Salis; plur. atmiegi auch Mahlup (izkūlām riju, bij vēl atmiegi), BielU. (biju atmieguos).

Avots: EH I, 156

atmìegs, oft der Pl. atmìegi, atmìegas, ein Nachschläfchen. In früheren Zeiten standen die Letten sehr früh auf und machten sich an die Areit. Nachdem sie gründlich gearbeitet, oft ihre Arbeit beendet hatten, legten sie sich vor Sonnenaufgang auf ein Stündchen hin: vienā rītā deviņi atmiegi BW. 25701. aizgāja atmiegā LP. VI, 76, atmieguos BW. 8079; atmiegas gulēt Sessau. Auch der Mittagsschlaf mit atmiegs, Wiederholung des Schlafes, bezeichnet: būtu laiks nuogulēties dienasvidus atmiegu Janš.

Avots: ME I, 178

atmigs, atmiga, auch als Pl. t. atmigas Grünh., atmidze, Dem. atmidziņš, atmidziņa BW. 8011, ein Nachschläfchen, wie atmiegs: atkrīt rijās visi uz atmigas LP, VII, 859; BW. 25515. [atmigā krist Trik.] gāj'si pirtī atmiga gulēt Mag. XX, 3, 102.

Kļūdu labojums:
uz atmigas = uz atmigu

Avots: ME I, 177

atminîgs, mit gutem Gedächtnis begabt BW. I, S. 176. viņam atminīga galva Dalbingen.

Avots: ME I, 177

‡ atraidîgs, ablehnend, zurückweisend: atbildēja atraidīgā balsī Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 25, strauji un atraidīgi atteicās ņemt ebenda IV, 158.

Avots: EH I, 160

atriêbîgs, rachsüchtig: atriebīgas duomas; atriebīga sirds. lai skrien ratā šis atriebīgais tēviņš Seib.

Avots: ME I, 186

ãtrîgs, heftig, als inhärierende Eigenschaft: viņš ātrīgas dabas.

Avots: ME I, 245

ãtrsir̂dîgs, heftig, aufbrausend: cik tas ātrsirdīgs Niedra; Etn. IV, 99.

Avots: ME I, 245

atsàucîgs, einer, der auf einen Ruf antwortet, empfänglich, teilnahmvoll: beidzis dzīvuot silts, krietns, atsucīgs un ievē̦ruojams cilvē̦ks Vēr. I, 1224. cilvē̦ka ciešanām rūp viņa dvēsele visatsaucīgākā Up.

Avots: ME I, 188

atskanîgs, widerhallend: mežs ir tik atskanīgs A. XX, 7.

Avots: ME I, 192

atšķirîgs,

1) abgesondert, eigentümlich, eigenartig:
te daudz kas atšķirīgs, daudz kas tautisks B. Vēstn.;

2) einer, dem die Arbeit von statten geht, gewandt, geschickt:
kad tu esi atšķirīgs un pateci un padari visu, kā vajaga, tad ikkatrs būs ar tevi ar mieru Lautb.

Avots: ME I, 202

‡ atskarbīgs "absplitterig; widerstämmig" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 166

‡ atslē̦gs BW. 5180, Pas. III, 121; V, 170 (aus Ludsen); VI, 101, 103, VII, 247, (mit ê̦ ) Eversmuiža n. FBR. VI, 31, Pilda n. FBR. XIII, 41, 51, Auleja u. a. in Lettg.

Avots: EH I, 167

atspaidīgs U., auch atspaids, elastisch: katrs luoks ir atspaids Hug. Mag. III, 1, 100.

Avots: ME I, 194

atsperîgs, elastisch: priekšme̦ts Vēr. II, 77.

Avots: ME I, 194

‡ atspirdzenîgs "?": atspirdzenīgi padzīvuoties Kaudz. Jaunie mēm. laiki IV, 46.

Avots: EH I, 169

‡ atspuogs, = atspulga: acīs nebija ne˙kadu atspuogu Veselis Saules kaps. 163. sejā skrēja nemiera . . atspuogi Tīr. ļaudis. ruotaļu atspuogi nuo apgaismuotiem dzīvuokļiem Daugava 1928, S. 432.

Avots: EH I, 171

atstrāgs, die Stütze LB., Neik. n. U.; s. astrāgs.

Avots: ME I, 198

attapîgs, geistreich, witzig: smiekli un attapīgas piezīmes negribēja galu ņemt Dok. A.; attapīgs cilvē̦ks LP. I, 164; [ der sich leicht erinnert U.].

Avots: ME I, 203

‡ atticîgs, hinreichend, genügend; bescheiden Ewers.

Avots: EH I, 176

‡ attīcîgs* Infl., = attiecîgs.

Avots: EH I, 176

attiecîgs, bezüglich, entsprechend: attiecīgās smadzeņu daļiņās nuotiek kustības Vēr. II, 82. *

Avots: ME I, 205

atturîgs, zurückhaltend, verschlossen, reserviert: arvien tik atturīgs, tik nepieejams laipniem vārdiem Rain.; atsauksmes par viņu tik re̦tas un atturīgas JR. V, 154. atturîgums, die Enthaltsamheit, Verschlossenheit MWM. XI, 174. *

Avots: ME I, 206

‡ atvairîgs, abwehrend, ausweichend: ar atvairīgu pieskaņu balsī Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 178

‡ atvedîgs,

1) geschickt, gewandt
Golg.: meita ... tik gudra, tik atvedīga valuoda Pas. VII, 226;

2) atvedīgas guovis "guovis, kas ātri nuotīrās pēc atnešanās" Alschw.

Avots: EH I, 179

atzinîgs, anerkennend, erkenntlich: atzinīgas atsauksmes par labām grāmatām. atzinīgi spriest par kādu rakstu. *

Avots: ME I, 212

aûdzelîgs, Fruchtbarkeit fördernd, fruchtbar: laiks, xietus Etn. III, 149; druvu uzturēt audzelīgu Luopk.

Avots: ME I, 215

aûglîgs: Wachstum fördernd: a. laiks Kaltenbr.

Avots: EH I, 184

auglîgs (li. auglìngas), fruchtbar: zeme, sieva, vasara.

Avots: ME I, 216

aûgs, das Gewächs, die Pflanze. augu valsts, das Pflanzenreich Kronw.; stiebru augi, Getreidearten, Cerealien; pākšu augi, Hülsenfrüchte Luopk. III, 65; sakņu od. kapājami augi, Hackfrüchte III, 58; augu kārta od. se̦ka, Fruchtfolge.

Avots: ME I, 216, 217

* augs (vgl. li. áugas "älter"; zu aûgt), wie augošs zur Bezeichnung einer unterbrochenen Zeitdauer gebraucht, - ganz: auga nedēļa, - un te nu dzīvuo, eine ganze Woche ist bereits vergangen, und du lebst hier A. XII, 654. visu cauru, augu nakti, die ganze Nacht. sešas augas nedēļas, sechs volle Wochen Ar. tas dzivuo augu dienu LP. IV, 79; ve̦se̦lu, augu nakti A. XII, 733; visu augu mūžu JK. V, 5. kā bitīte nuolīguoja šādu augu vasariņu BW. 343. šuo auguo (Var.: gaŗuo) vasariņu 33118, 1. Instr. Pl.: juo augām dienām tas bez darba A. XIII, 209; XVI, 947; Apsk. I, 213; augām naktīm A. XX, 251. Aus der Volkssprache mir nur der Akk. bekannt.

Avots: ME I, 217

aûgšluôgs, das obere Fenster, der obere Teil eines Fensters: augšluoguos atvē̦rtās .. . vējrūtis Burtnieks 1934, S. 514.

Avots: EH I, 185

aûgstce̦pure, die hohe Mütze: augstce̦pures tē̦va dē̦lu BW. 12123.

Avots: ME I, 217

aûgstcilpiem Ar., gleichbed. mit augšcilpiem.

Avots: ME I, 217

aûgstcilˆtîgs, von hoher Herkunft, adlig, vornehm: augstciltīga familija A. XIII, I. *

Avots: ME I, 217

aûgstcilˆtnieks, der Vornehme, Adlige, Patrizier M., B. Vēstn. *

Avots: ME I, 217

‡ aûgstde̦gunĩba* Deglavs Rīga II, 1, 152, die Hochnasigkeit.

Avots: EH I, 184

‡ aûgstde̦gunîgs, hochnasig: augstde̦gunīgi pacēlis snīpi Deglavs Rīga II, 1, 159.

Avots: EH I, 184

‡ aûgstdzimis (part. praet. act.), hochgeboren, vornehm: tā bija augstdzimusi pe̦rsuoniņa Janš. Dzimtene V, 382.

Avots: EH I, 184

aûgstdzimtĩba ,* hohe, vornehme Abstammung: nagu gaŗums Ķīnā nuode̦r par druošākuo augstdzimtības zīmi Antr. II, 57.

Avots: ME I, 217

aûgstdzimtîgs ,* von hoher Geburt, vornehm.

Avots: ME I, 217

‡ augste, die Höhe: skaņu augstēs ... virpuļuoja ... sīkie zvārguļzvaniņi A. Brigadere Daugava I, 1087. meža augstes nuoslēdzās ar sārtu, ruobuotu līniju Dievs, daba, darbs 330.

Avots: EH I, 184

[augstenes, Lucht, Boden Mag. XVII, 1, 80; vgl. li. aũgštas "der obere Bodenraum" neben áugštas "hoch".]

Avots: ME I, 217

[aûgstēties Glück, sich emorheben: kalni augstējās Psalm 104, 8; in der neusten Ausgabe dafür cēlās.]

Avots: ME I, 217

aûgstĩba [li. augštỹbe+], die Hoheit, Höhe: guods dievam aûgstībā!

Avots: ME I, 217

‡ aûgstiena, = aûgstiene 1: daļu nuo Limbažu -Vilandes augstienas A. Melnalksnis Mazsalaca 9.

Avots: EH I, 184

aûgstiene, ‡

2) der obere Teil, die Oberflache eines Gegenstandes
Zvirgzdine: galda a. saziesta ai dubļiem;

3) die Decke, Oberlage einer Stube
Warkl.; ‡

4) "istabas augšä PlKur. (vgl. augstenes).

Avots: EH I, 184

aûgstiene, die Höhe, die Hochebene, das Plateau Zb. XVIII, 308; Siliņ.

Avots: ME I, 217

[augstiens Werssen, eine Öffnung in der Oberlage (griesti); vgl. li. augštinis dass.]

Avots: ME I, 217

‡ aûgstiņâki, Adv., etwas höher BielU.

Avots: EH I, 184

aûgstinât [li. áugštinti], tr., erhöhen: tavā ruokā stāv visu aûgstināt un stiprināt I Chr. 30, 12; gew. dafür paaûgstinât.

Avots: ME I, 217

‡ augstīne, das Oben: pele vis skrēja pa augstīni i[r] zemīni Pas. V, 425 (aus Welonen).

Avots: EH I, 184

augstiņi, Tausendgüldenkraut (Erythraea Rich.) RKr. II, 71.

Avots: ME I, 217

augstīt (li. áugštinti), erheben Für.

Avots: EH I, 184

aûgstîtiês, sich brüsten, stolz sein: vaidnieks aûgstījas un tā pret mani uzpūšas GL.

Avots: ME I, 217

aûgstkrastains, hohe Ufer habend: augstkrastaina upe A. Brigader Druva I, 24.

Avots: ME I, 217

aûgstlècĩte, die Hochspringende, Beiwort des Frosches: kad vecīšus (die Seelen der Verstorbenen) dzinuši nuo mājām laukā, tad uzsēdinājuši kaupiņu (augst[ēcīti) uz krē̦sla LP. VI, 47; VII, 322.

Kļūdu labojums:
LP. VI, 47; VII, 322 = LP. VI, 47.

Avots: ME I, 217

aûgstmanĩba, Vornehmheit, aristokratisches Wesen, Grosstuerei.

Avots: ME I, 217

aûgstmanîgs, augstmanisks, vornehm, aristokratisch, grosstuerisch: augstmanīgi uzskati, aristokratische Ansichten B. Vēstn; augstmaniski aizspriedumi B. Vēstn.

Avots: ME I, 217

aûgstmanis: auch BW. 31930.

Avots: EH I, 184

aûgstmanis, der Vornehme, der Aristokrat, der Grosstuerische: viņš sasauc visus augstmaņus Etn. III, 95.

Avots: ME I, 217

‡ aûgstmežs, der Hochwald: tās nuoskrēja augstmežā; kur palika augstmežiņš? BW. 2221, 6.

Avots: EH I, 184

aûgstnesis [vgl. augsti nesties unter aûgsts] N. - Bartau, augstnieks, der Vornehme, Aristokrat: kad tu pie kāda augstnieka galda sēdi... Sir. 31, 12; II, Kön. 10, 11. pienāk pilna istaba viesu, - visi tādi augstneši vien LP. VI, 1015. ģimnazijā vairāk gāja augstnieku bē̦rni Kundz. Kr. 13.

Avots: ME I, 217

augstnieks (unter aûgstnesis): der Grosse im Rat II. Kön. 10, 11.

Avots: EH I, 184

‡ aûgstpapêžu (gen. pl.), mit hohen Hacken versehen: a. kurpēm Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 484.

Avots: EH I, 184

aûgstpràtĩba, Hochmut, Hoffart: vai tu nebūsi nuošķīries nuo citiem tik garīgā augstprātībā Kaudz. M.

Avots: ME I, 217

aûgstpràtîgs, hochmütig, dünkelhaft: cilvē̦ks.

Avots: ME I, 217

‡ aûgstprâtis ² Ahs., = aûgstpràtnieks.

Avots: EH I, 184

aûgstpràtnieks, der Hochmütige A. XVI, 609.

Avots: ME I, 217

‡ aûgstradze, eine Kuh mit hohen, steilen Hörnern Warkl.

Avots: EH I, 184

aûgstraũdzĩte, die Hochblickende, Beiwort des Frosches LP. VI, 47; VII, 720.

Avots: ME I, 217

aûgsts,

1): dzīvuo, strādā, runā augstā dabā Pump. R. l, 168. dieva augstuo duot, das Abendmahl reichen
Riga n. BielU.

Avots: EH I, 184

aûgsts (li. áugštas "hoch", apr. acc. s. auckstimiskan "Obrigkeit", lat. augustus "erhaben" ), Adv. aûgsti, auch aûgstu,

1) hoch, hochgestellt, vornehm:
istaba deviņas pē̦das augsta. dievs augstu, ķeizars tāļu, so sagt ein der Willikur preigegebener Mensch. varde duod gailim labu rītu:"labrīt, augsti dziedātājs!"gailis atbild:"labrīt, labrīt, augstu lē̦kātāja!" Etn. IV, 13. vai dieviņ, aûgstu saule, die Sonne ist (noch) hoch am Himmel Ar. 183. augsti de̦gunu nest, augsti nesties (vom Stolzen, Prahlenden). augstais, ein beliebtes Beiwort Gottes, mit Vorliebe in postpositiver Stellung: dievs od. dieviņ augstais LP. II, 86; IV, 42; oft augstais allein gebr. für Gott R. sk. I, 94. augsti ļaudis, vornehme, hochgestellte Menschen BW. 598, 7; augsta kārta, hohe Abstammung, hoher Stand. augsta laime tam! Hoch soll er leben! augsts guods, mērķis Aus. I, 2, 92; augstas duomas, gudrības Aus. I, 25, 31. sēsties pie galda augstajā galā BW. III, 1, 76;

2) (zur Verstärkung des Verbalbegriffs) in hohem Masse, sehr:
es vakar augsti dzēru BW. 19558. augsti cienīt, guodāt, hochschätzen; augsti mācīts, hochgelehrt; augsti teikt, preisen. Verstärkt: augsti, augstin, augstu, augstum augsts, sehr hoch. [Zu aûgt "wachsen".]

Avots: ME I, 217, 218

aûgstsir̂dĩba ,* Hochherzigkeit: nekad nedrīkstam duomāt, ka vīrestība un augstsirdība nevar būt savienota vienā un tai pašā cilvē̦kā A. XI, 65.

Avots: ME I, 218

aûgstsir̂gîgs, hochherzig, grossmütig: cilvē̦ks; augstsirdīgs prāts Ar. bet kā tu, tik augstsirdīgi nav neviens vēl strādājis Jan.

Avots: ME I, 218

aûgstskanîgs, hochtönend, schwülstig: valuoda B. Vēstn.; vārdi Ar.

Avots: ME I, 218

aûgstskuõla, Hochschule, Universität. *

Avots: ME I, 218

aûgstskuõlnieks, * der Student.

Avots: ME I, 218

aûgstums, die Höhe: pūriņš auga od. kāpa augstumā BW. 8779. Aspazijas ideāli paceļas nesasniegtā augstumā Vēr. II, 186; II, 97.

Avots: ME I, 218

aûgstzaru augļu kuoki, hochstämmige Obstbäume.

Avots: ME I, 218

aũkstasinîgs ,* kaltblütig (uneig.): cilvē̦ks. jāiet gulēt, kruodziniece aukstasinīgi atteica Vēr. II, 1205.

Avots: ME I, 222

aũkstîgs, anheltend, wenn auch nicht sehr kalt: auksts laiks vis vēl vienādiņ neķeŗas cilvē̦kam pie kauliem, bet aukstīgs aizvienam liekas sevi viscauri sajusties Etn. II, 165; n. Mag. IV, 109: kühl.

Avots: ME I, 222

‡ aumalîgs, = aũmaļîgs: sirds leca tik baigi un aumalīgi Janš. Dzimtene ² II, 183. nuo manas straujās, aumalīgās padarīšanas Mežv. ļ. II, 402. nuo... aumalīgā apskāviena Līgava II, 79.

Avots: EH I, 187

aũmaļîgs: pēc... jumta aumaļīgās nuosvilšanas Janš. Līgava 1, 125.

Avots: EH I, 187

aũmaļîgs Kand., àumaļîgs C., übermässig, heftig: aumaļīgi šņukstēt Janš.

Avots: ME I, 224

aumanîgs, albern, sinnlos P. Allunan.

Avots: ME I, 224

‡ àumešîgs ² A.-Schwanb., unbedacht, hastig, hitzig, heftig.

Avots: EH I, 187

aušalîgs, unruhig, unbändig: izpe̦ld saule aušalīga Latv.

Avots: ME I, 230

‡ aušelîgs Vīt., = aušalîgs.

Avots: EH I, 188

àusîgs C. (li. ausìngas ), mit scharfem Gehör versehen: cilvē̦ks.

Avots: ME I, 227

aušîgs (von àuss, wie dial. ačîgs von acs), scharfes Gehör habend: aušīgs zirgs, ein scheues Pferd (kas mazākuo truoksni dzirdē̦dams izbīstas) Grosdohn n. Etn. IV, 17; cf. aušâtiês, die Ohren spitzen.

Avots: ME I, 230

aũšîgs, albern, ausgelassen, unartig: viss tas iznāca muļķīgi un aušīgi Vēr. II, 573.

Avots: ME I, 230

II aûšîgs: aufmerksam (die Ohren spitzend) Linden: suns palika ļuoti a.

Avots: EH I, 189

‡ aušķîgs Ar., Mekons, Lenore un Vilis (Jelgava 1872), S. 11, = aũšîgs I.

Avots: EH I, 189

aušprâtîgs, albern MWM. VII, 184.

Avots: ME I, 230

aũšulîgs, albern, ausgelassen: aušulīga trakulība Janš.

Avots: ME I, 230

āverîgs, albern, dummstolz: tik āverīgi uzve̦das: nezin pats, kas īsti ir Stockm. n. Etn. I, 90. [Eine Ableitung von âvîtiês mit dem suffixalen Teil von al˜berîgs, al˜derîgs.]

Avots: ME I, 245

âvîgs, albern, geckenhaft: viņš ģērbjas gluži āvīgi (Serb.).

Avots: ME I, 245

‡ âžarags, das Bockshorn: āzaraga pūtēji Janš. Bandavā II, 24.

Avots: EH I, 196

āzduogs, Haartuch Kand., Samiten. [Zugrunde liegt mnd. hārdōk, wobei das le. Wort wohl eine Nebenform * hārs-dōk voraussetzt.]

Avots: ME I, 245

‡ āžerîgs, unartig, unruhig, ausgelassen (von Kindern gesagt) Blieden, Frauenb. (mit ā), Pankelhof; geckenhaft; geziert Rigascher Strand.

Avots: EH I, 196

âzîgs, zank-, streitsüchtig Serb.

Avots: ME I, 246

‡ badainîgs, = badîgs II: (ja raģe) būs aplam badainīga, tad tai . . . ragus nuozāģēs... Janš. Dzimtene III ² , 113.

Avots: EH I, 197

‡ badeklîgs, reich an badekļi 4: nest tuo visām ciekuržainām . . . vai citādi badeklīgām vietām pāri Janš. Līgava I, 327.

Avots: EH I, 197

‡ badgalîgs, gierig, unersättlich: kļuvuse badgalīga un mantkārīga Janš. Mežv. ļ. II, 458.

Avots: EH I, 197

badîgs,

2): tādi badīgāki laiki Orellen; Adv. badīgi, kümmerlich:
dzīvājis varē̦n b. Pas. IX, 324. tâ b. jau iznāca gan Orellen; ‡

3) geizig
Strasden: b. vecis, citam nenuovēlēja ne˙kuo; "kas neē̦d skuopuma dēļ" Ramkau.

Avots: EH I, 197

I badîgs,

1) gefrässig, untersättlich, gierig
(zu bads): badīgas, badīgas panākstu meitas. cūka badīgi ē̦d;

2) ausgehungert, hungrig, arm:
badīgs (Var.: badains od. badu) Jānīts nāca BW. 33031, 2 var.

Avots: ME I, 247

II badîgs (zu badît), stössg: badīgs vērsis.

Avots: ME I, 247

‡ badsprāgstnieks Latv. Av. 1863, № 51, ein Nimmersatt.

Avots: EH I, 198

‡ badveĩdîgs,* hungerartig: badveidīgu dzīvības vilkšanu Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 182.

Avots: EH I, 198

bagâtîgs [li. bagotìngas "recht reich"], reichlich: mē̦rs, svars; bagātīgi atmaksāt, reichlich vergelten.

Avots: ME I, 249

‡ bags (> hothle. bogs), eine Art Hausgeist Golg., (Plur. bagi) Saikava; bagi, eine Krankheit, die nach dem Genuss verhexter Speisen eintritt Prl., Saikava: stāv kâ bags Fehteln, Festen, Saikava (vgl. dazu die Redensart kuo tu stāvi kâ kuoka dievs? Jürg., Trik.). ve̦cuos laikuos mēģinājuši bagus izdzīt, situot siênā pīlādžu vadzi. kad baļķis skanē̦dams plīsis, tad teikuši, ka bagi bē̦gdami spiedzuot Golg. kuŗā mājā bij tie bagi, te gastuos būdams nedrīkstēja nij katlu maisīt, nij pirmais pie galda ēst: tūliņ tušīja zemē. saimenicei vajadzēja pirmai; tad netika bagi Saikava. Leimaņiem bij smagi stipri bagi. kad gribēja vaļā tikt, tad vajadzēja apkūpināties; ar kaņepēm bij vis˙labāk, - vis˙ātrāk atfaide bagi ebenda. bagi tika, kad ieēda apburtu maizi uotra mājā. tad kliedza un kulājās; ar vē̦de̦ru pa˙visam tērēja zemē ebenda. Wohl aus r. богъ "Gott",

Avots: EH I, 198

‡ baîdelîgs Lubn., Meiran, furchtsam, scheu: b. zirgs.

Avots: EH I, 198

baĩdîgs,

1) furchterregend, furchtbar:
zīme Spr.; viņa balsī bij kaut kas tumsš un baidīgs Saul.;

2) furchtsam, scheu:
baidīgs zirgs, bē̦rns AP., Burtn.

Avots: ME I, 250

I baîgs,

1) baîgi ² Dunika, böse Träume, Phantasiebilder, Gespenster;

2): bàigi ² kaunas od. šaudās - auch Linden; ‡

3) Schreckensgeschichten
(?): stāstīt tukšus baigus Janš. Dzimtene IV, 194.

Avots: EH I, 198

I baîgs Burtn., AP.,

1) das Schreckbild, Scheusal, der Schrecken, beängstigende Phantasieerzeugnisse der Kranken:
mežā apkārt maldās... pekles baigs MWM. X, 257. kuo, nāves baigs, tu knuosies GL. milzīgi baigi apkārt klīda Rain. pruojām bija nakts un baigi Aps. slimnieks mē̦tājas pa gultu, baigus re̦dzē̦dams Naud.;

2) im Plur., furchtbare Zeichen am Himmel, namentlich das Nordlicht:
baigi kaujas, das Nordlicht flackert AP.;

3) eine winzige Pflanze
Kok. n. Etn. IV, 33.

Avots: ME I, 250

II baîgs, ‡

2) ängstlich:
kad es braucu caur mežu, tad man arvien tāda baiga ² dūša Strasden.

Avots: EH I, 199

II baîgs [Kalz.] (li. baigus "furchtbar; schüchtern"), furchtbar, schrecklich, angstvoll: rītu bija gaidāma baiga diena LP. VII, 471. viņa sejā lasāmas baigas rūpes JR. IV, 74; baigas jūsmas. meitenītes bija sasniegušas baigākuos augstumus B. Vēstn.; baigs lietus debess Etn. III, 129. [baigs laiks Kalz., Ungewitter. baiga dziesma Kalz., ein Schauder erregendes wehmütiges Lied. ] Adv. baigi, furchtbar, ängstlich: man tuop tik baigi un drūmi. [Nebst li. baikštùs "schüchtern", baikštis "ein Fliegenwedel", baiginti "einschüchtern", air. baígul "Gefahr" zu bîtiês; s. Bezzenberger BB. XXVII, 183 und Būga KSn. I, 57.]

Avots: ME I, 250

‡ III bàigs ² Erlaa "?": baigas auzas. undicht gewachsener, kleiner Hafer. baigi mieži, tādi baigi vien ir, nav jau lāga lini. tādi baigi vien ir atstāfi, lieluo uogu vair navā. vai bij kāds jē̦rs maziņš, vai te̦lē̦ns, tad teica: tāds b. vien ir, tur nav nī kuo turēt.

Avots: EH I, 199

baîlîgs,

2): b. jis izskatās Kaltenbr. bailīgi laiki Orellen. aviesenes ir bailīgi ēst: viņas ir tārpainas ebenda. ar basām kājām tāds b. iet (ist es gefährlich zu gehen)
Heidenfeld. tik bailīgu tārpu (von einer Schlange gesagt) Pas. VIII, 107. - Adv. bailīgi, sehr, ungeheuer: atāls bij b. saņēmies Ramkau. man tas b. patīk AP. šitās sēnis b. jānuovāra, citādi nelaba slimība sitas ebenda.

Avots: EH I, 199

baîlîgs (li. baìlingas "furchtsam"),

1) furchtsam, ängstlich, schüchtern:
bailīgs cilvē̦ks, zirgs. Sprw.: bailīgs kā bāba. bailīgs kā zaķis, manīgs (oder bezkaunīgs, od. blēdīgs) kā kaķis. kas bailīgs, tas vainīgs;

2) furchbar, schrecklich, gefährlich:
vai traks! tad ir gan bailīga lieta! LP. V, 267. bailīgs zirgs pats bīstas, bet bailīga lieta iedveš citiem bailes; bailīgs ceļš, gefährlicher Weg; bailīgi daudz, ungeheuer viel.

Avots: ME I, 251

baĩsîgs, ‡

2) bösartig, grimmig:
baîsîgs ² vērsis Dunika.

Avots: EH I, 199

baĩsîgs [Līn.] (li. baisingas), furchtbar Vēr. I, 1112: vai, kur tagad baisīgs laiks. tā tik ir baisīga sieva Wainoden.

Avots: ME I, 251

baismîgs, furchtbar, schrecklich: baismīgas acis.

Avots: ME I, 251

balamutîgs: auch Dunika.

Avots: EH I, 200

balamutîgs, grossprecherisch, schwatzhaft, spöttisch: viņa nevarēja tik galā ar balamutīgajiem puišiem LA.

Avots: ME I, 253

balgs, [verleumdet?]: balga, balga sērdienīte, kam nebija tē̦vs, māmiņa Zehrxten; vgl. baldzināt.

Avots: ME I, 254

bàlsîgs,

1): b. kad aizdzied (zu singen anfängt),
baznīca trīc Auleja; ‡

3) laut:
zvani tik balsīgi rūce Pas. VII, 388.

Avots: EH I, 201

bàlsîgs [li. balsingas "tonbegabt"],

1) mit einer lauten, guten Stimme begabt
Spr.;

2) stimmhaft:
balsīgi līdzskaņi (in der leztern Bed. eine

Avots: ME I, 254

banckungs, tahm. (Dond., Adsirn) für baznîcas kungs, der Pfarrer.

Avots: ME I, 261

bar̂dzīgs, streng, hart (als inhärierende Eigenschaft).

Avots: ME I, 263

‡ bārenîgs, verwaist: ve̦cu, bārenīgu grāmatu kaudze Austriņš Nopūtas vējā 77. prasti un bārenīgi augi Veselis Saules kaps. 88.

Avots: EH I, 209

[bar̂guotîgs Ronneb., grossartig gewachsen: barguotīga labība.]

Avots: ME I, 264

bar̂gs: auch Erlaa, Kaltenbr., Kl., Lubn., Meiran, Oknist, Prl., Ramkau, Saikava, Serben, Sessw., Sonnaxt, Trik., Warkl., (mit ar̂ ² ) Orellen, bā`rgs auch AP., Arrasch, Jürg., N.-Peb., (mit âr <sup>2</sup> ) Dunika, Lemburg, Lieven-Bersen, Pan-kelhof, Salis, Salisb., (mit ā`r ² ) Aahof n. FBR. IV, 43, Pilda n. FBR. Xlll, 39, Zvirgzdine,

1): bargs negaiss Friedrichshof. barga vē̦tra ebenda. sausie debeši ir bargi Orellen. bargs gads ļaudīm Zvirgzdine;

2) (grossartig):
kaimiņam šuogad bargas auzas Lenzenhof (hier angeblich neben bârgs ² "streng"). bārgi zirgi Grob. bārgs vaiņags ebenda. senāk cilvē̦ki nebij tik bārgi (lebten nicht so grossartig) ebenda. kuokālis - cik viņš lr bārgs! cik viņam nav tuo sē̦klu! ebenda. tāds bargs aizjūgs, ka saulē kvitēt kvit Janš. Bandavā II, 28. pataisīt dārgu un bargu gē̦rbu 381.

Avots: EH I, 205

bar̂gs [Wolm., PS., C., Lis., Mar., AP., Feht., Bächof, Dand. u. a.] dial. bā`rgs Ermes, bar̂gs <sup>2</sup> [Ruj., Roop, Lemsal, Memelshof, Dond. u. a.] [bā`rgs ² Warkhof], be̦rgs [Bauske und] BW. 5496, streng, barsch, hart, heftig, unfreundlich, zornig: bargi kungi ilgi nevalda. barga valuoda, daba Ar. 448, 451. tava vaina māmulīte, kad man bārga valuodiņa BW. 1679. bļāva vēl bārgākā balsī Dīcm. I. 28. bargs liktenis, schweres Schiksal; bargs laiks, pē̦rkuonis, schweres Gewitter: uznācis od. sacēlies bārgs laiks od. pē̦rkuonis LP. V. 96; VII. 497. bargi laiki, schwere, grausame Zeiten. bargi apieties ar kuo, unfreundlich mit jem. umgehen. [bargi mieži Ronneb., grossartig gewachsene Gerste. Am ehesten nach Persson Beitr. 22 ² zu schwed. dial bark "unfreundlicher Mensch", barkun "rauh, barsch" und vielleicht auch nach Bezzenberger BB. XXVI, 167 und Fick Wrtb. III ⁴ , 568 f. zu li. burgė´ti "ворчать", ae. beorcan "bellen". Pedersen Vergl. kelt. Gr. I, 109 vergleicht auch air. borb "töricht" nir. borb "barsch" und (so auch Scheftelowitz BB. XXVIII, 307 und XXIX, 37) arm. bark "heftig, zornig, herb, scharf"; das arm. Wort jedoch kann nach Liden Arm. Stud. 58 aus * bhagros entstanden sein.]

Avots: ME I, 263, 264

bārgs, bārgums, s. bar̂gs, bar̂gums.

Avots: ME I, 273

be̦rnarags, [bē̦r̂naragi ² Bauske], (n. U. auch bērnarags und bē̦rnu raks im Anschluss an bērns, das Kind), der Verdingungstag, gew. mīkūņas, de̦ramdienas genannt. [ Aus li. bernu, (od.) berno rãkas.]

Avots: ME I, 280

‡ baruõnliẽlskùngs R. Blaum. u. a., der Herr Baron.

Avots: EH I, 206

I baugs (unter bauga 2): auch Druw.

Avots: EH I, 207

‡ II baũgs Rutzau,

1) hässlich ("nejauks"): meita ar baugu vaigu:

2) büse, zornig.
Wohl aus li. bougùs "furchtbar, Angst erregend".

Avots: EH I, 207

bažîgs, ängstlich, bekümmert, kummervoll: zemnieki ir ļuoti bažīgi, ka tik nenuoietu ziemas ceļš; bažīgas (kummervoll) duomas, rūpes; bažīgs prāts, ängstlicher Sinn, N. L., ST., U. Zweifelmut, Zweifel; bažīgi iesaukties, ängstlich aufschreien JR. IV, 70.

Avots: ME I, 269, 270

‡ I bãzīgs, mühsam, sorgfältig Für. I.

Avots: EH I, 210

‡ II bāzīgs, Adj., "wer andern Personen gehörende Sachen versteckt" PV.

Avots: EH I, 210

baznîckruõgs od. baznîcas kruogs, der Kirchen-Krug.

Avots: ME I, 269

baznîckùngs: auch BW. 16038; 31361. baznîckunga zivs Lubn., ein gratiger Fisch mit scharfem Rücken, der ehemals den Pfarrern als Abgabe geliefert sei. - Übersetzung des mnd. kerkhere "Pfarrer".

Avots: EH I, 207

baznîckungs, der Pfarrherr (in Lettgallen so nur der katholische Pfarrer genannt): caurs kā baznīckunga maiss.

Avots: ME I, 269

bèdîgs,

3): auch Pilskalne.

Avots: EH I, 215

bèdîgs,

1) kummervoll, traurig, trübe Gemütsstimmung hegend:
bēdīgs cilvē̦ks. Sprw.: bēdīgam ir vārdiņš labs;

2) trübe Gemütsstimmung erweckend:
bēdīgas lietas, vēstis. par bēdīgu varam saukt tiklab tuo, kas pats sajūt bē̦das, kā arī tādas lietas, kuŗas uzskatuot mums uznāk bē̦das Etn. III, 178;

3) im Inflänt. hat dieses Wort, wohl durch das russ. бѣдный beeinflusst, die Bedeutung "arm"
Zb. XVIII,285, 454.

Avots: ME I, 288

bè̦dulīgs, kummervoll: cilvē̦ks MWM. VIII, 826.

Avots: ME I, 289

bêdzîgs: auch Für. I.

Avots: EH I, 215

bêdzîgs, flüchtig, zum Fliehen, Verschwinden geneigt: bēdzīgas vielas B. Vēstn. *

Avots: ME I, 289

bêglîgs, flüchtig, zur Flucht geneigt Stari II, 377.

Avots: ME I, 289

bê̦gulîgs, flüchtig: bē̦gulīgas vielas A. XIV, 231.

Avots: ME I, 289

‡ beizelîgs PV. "zu kritzeln liebend".

Avots: EH I, 211

be̦r̂gs: auch (mit e̦r̂ ² ) Erkul n. FBR. XIV, 59, Lemsal n. FBR. IV, 86. Wainsel n. FBR. XIV, 84; be̦rgi rudzi Grafental, gut gewachsener Roggen. ‡ Subst. be̦rgums ² Ladenhof n. FBR. XI, 69, = bar̂gums.

Avots: EH I, 213

be̦r̂gs dial. für bar̂gs, z. B. in Salisb. BW. 12318, [21651 var.]

Avots: ME I, 280

be̦rnarags: kad bērni prasa, kuo dara bè̦rnaraga ² dienā, tiem atbild: bērniem ragus sit pierē Linden.

Avots: EH I, 213

bḕrnîgs, kinderreich, fruchtbar, mit vielen Kindern gesegnet: bērnīga māte.

Avots: ME I, 290

bḕrnišķîgs, bērnišķs, [bērnisks L., = li. bérniškas "knechtisch"], kindlich, kindisch: vai tu esi ticis bērnišķs? Rainis.

Avots: ME I, 290

be̦starags Konv. ¹ , der Lostreiber; anderwo dafür bumburnieks.

Avots: ME I, 281

bezbaîlîgs, furchtlos, unerschrocken: tam bija bezbailīgs kareivja prāts.

Avots: ME I, 282

bezbàlsîgs, stimmlos, sprachlos, stumm: kā jē̦rs bezbalsīgs ir pret savu cirpēju Ap. 8, 32.

Avots: ME I, 282

bezbèdîgs, sorglos, sorgenfrei, dreist: Juris palikap tuoties vienaldzīgāks un bezbēdīgāks Vēr. II, 195. bezbēdīgi smieties, dzīvuot, deži nuo bezbēdīgākiem bij jau paguvuši iesēsties starp sieviešiem Niedra.

Avots: ME I, 282

‡ bezdar̂bīgs, untätig.

Avots: EH I, 213

‡ bezduõmîgs,* gedankenlos Veselis Netic. Toma mīlest. 109.

Avots: EH I, 214

bezdìevîgs, gottlos: bezdievīgi cilvē̦ki, darbi.

Avots: ME I, 283

‡ bezdūšîgs, mutlos: b. cilvē̦ks.

Avots: EH I, 214

bezgalîgs, unendlich: bezgalīgs puosts, bezgalīgas sāpes.

Avots: ME I, 283

bezgùodîgs, unverschämt, schamlos, ehrvergessen, unartig: bezguodīgs puika, ein unartiger, frecher Bengel; bezguodīgi runāt, zoteln, unverschämt, frech reden.

Avots: ME I, 283, 284

bezgrècîgs, sündlos: nav bezgrēcīga cilvē̦ka.

Avots: ME I, 283

bezjùtîgs, gefühllos: cilvē̦ks, ruoka tuop bezjūtīga Stari II, 305.

Avots: ME I, 284

bezkàunîgs, unverschämt, unanständig, zotig; Sprw.: bailīgs kā zaķis, bezkaunīgs kā kaķis. daža laba nuo šīm dziesmiņām bija it rupja un bezkaunīga BW. III, 1, 76.

Avots: ME I, 284

‡ bezligs Stenden, die Schwalbe.

Avots: EH I, 214

bezmañtîgs, kein Vermögen habend, unbemittelt: skaudīgi ņurd nabagais un bezmantīgais Stari II, 211.

Avots: ME I, 284

bezmẽrîgs, masslos, unermesslich: bezmērīga bagātība SDP, VIII, 13. bezmērīgas gaviles Stari II, 407.

Avots: ME I, 285

‡ bezmìesîgs,* körperlos.

Avots: EH I, 215

beznaûdîgs, kein Geld habend, unbemittelt: cilvē̦ks.

Avots: ME I, 285

‡ bezpamatîgs,* unbegründet, grundlos.

Avots: EH I, 215

bezpràtîgs, unvernünftig: cilvē̦ks, suolis. mēs alkstam pēc bezprātīgām tālēm Stari II, 453.

Avots: ME I, 285

bezrũpîgs, sorgenfrei, sorglos: kā bē̦rns laizdamies bezrūpīgā miegā A. XX, 241; bezrūpīga dzīve.

Avots: ME I, 285

‡ beztrùcīgs ² (?) Lub. "sein Auskommen habend".

Avots: EH I, 215

‡ bezvainīgs, schuldlos Warkl.

Avots: EH I, 215

‡ bezvā`rdīgs,* namenios Ar.

Avots: EH I, 215

‡ biedîgs, schrecklich, Furcht erregend: brīžam spuokuoja b. tukšums Austriņš Daugava 1928, S. 978.

Avots: EH I, 224

[biedrīgs Elv., gesellig.]

Avots: ME I, 305

‡ biezîgs,

1) bewölkt:
b. laiks Kand. (mit iê ² );

2) ziemlich dick
BielU.

Avots: EH I, 224

bīgs: anscheinend anch in der Bed. identisch mit bīks (unter diesem Stichwort ist das Fragezeichen hinter "Gerausches" zu tilgen), s. J. Alunāns IMM. 1933 II, 229.

Avots: EH I, 223

bīgs, Interj., husch: nuokūluse rudzu riju, bīgs uz suola istabā BW. 12574. [Wohl identisch mit bīks.]

Avots: ME I, 303

bijîgs, furchtsam, schüchtern, ehrfurchtsvoll: ve̦cie krīvi gāja bijīgiem, apklātiem vaigiem uozuoliem gaŗām Pūrs I, 118.

Avots: ME I, 294

biksîgs, zanksüchtig, raufsüchtig: biksīgs cilvē̦ks, ein Raufbold Dubena.

Avots: ME I, 295

bīlîgs: "bailīgs" Ekau (mit ĩ).

Avots: EH I, 223

[bīlīgs Wid., schüchtern.]

Avots: ME I, 304

bir̂gs (unter bir̂ga),

1): auch Ramkau, Zaļmuiža, (mit ìr ² ) Saikava.

Avots: EH I, 220

birîgs, ausgiebig, ergiebig, reichlich: šuogad ļuoti birīgi rudzi, birīgas auzas Janš.; [birîgs gads Mar.].

Avots: ME I, 298

‡ bir̂zelîgs Ramkau, = bir̂ze̦ns: b. siers.

Avots: EH I, 221

birzîgs, locker, bröckelig (zu bir̂zt): birzīgi zuobi, lockere Zähne (Hom. 141); birzīgs biezpiens Latw.

Avots: ME I, 299

bīstarags MWM. IX, 451, ein Stock zum Hauen, die Keule: še tev mans bīstarags, - raugi viņu pārvarēt LP. V, 346. Druvienā par bīstaragu saucuot zarainu sitamuo LP. V, 95. [Scheint auf einem * bīsts "bīstaklis"+ rags zu berufen; vgl. Biel. Holzb.

Avots: ME I, 304

[bīstē̦gs Lub., Fest., Stelp.,

1) eine Stange zum Stossen;

2) ein steifer, träger Mensch.]

Avots: ME I, 304

bītîgs, furchtsam Etn. III, 178.

Avots: ME I, 304

‡ bizenîgs, eilig, hastig, oberflächlich AP.: nevajaga tâ bizenīgi bizeņuoties.

Avots: EH I, 222

‡ bladāgs! PV., = ‡ bladaudz!

Avots: EH I, 225

blāgs: auch Stom., ("unartig") Schwanb. (hier auch "schlecht" von Wegen gesagt), (mit à ² ) N.-Rosen, ("nelietīgs") Saikava (mit à ² ): blāgā balsā kliedz Opyncāns J. S. № 7, S. 27. blāga slimība Mar. b. (ein strenger) mācītājs BielU.; s. auch A. XI, 81.

Avots: EH I, 226

blāgs (li. blõgas "schwach, kraftlos" ), schwach in Krankheiten Oberl. n. Mag. IV, 2, 110; schlecht, von kotigem Wege, von schlechten, streitsüchtigen Menschen, von keifenden Weibern, unartigen [blàgs ² Aahof] Kindern Adsel, Oppek.; zänkisch, böse Annenhof, Mar.: viņš blāgs cilvē̦ks, ne ar kuo nevar satikt RKr. XV, 107; listig Sessw.; blāga diena, schlechter Tag N. - Schwanb., A. XI, 81; blāga seja A. VIII, 1, 111. [blàgs ² (= sirdīgs) suns, bl. (= slikts) laiks, bl. (= nekrietns) luops Mar. - Wohl entlehnt aus wr. блáгий "schlecht, hässlich"; man beachte den Schleifton von li. blõgas und den Umstand, dass auch in Marienburg, wo altes ā zu uo geworden ist, nicht * bluogs, sondern blāgs gesprochen wird.]

Avots: ME I, 311

‡ blànkšîgs C., geschwatzig: b. cilvē̦ks.

Avots: EH I, 226

‡ blankšķîgs "grossmaulig; unpassend; nicht scharfsinnig" Druw.: blankšķīgiem juokiem Kaudz. Izjurieši 42.

Avots: EH I, 226

[I bļaũrîgs, adj., der viel schreit oder laut schimpft C., Bers., Kandau, Bixten, Stelp. u. a.: nemeirīgi un bļaurīgi putni, kas traucēja... mieru.]

Avots: ME I, 320

II bļaũrîgs: b. kliedziens A. Brigadere Daugava I, 1088. bļaurīga piedzeršanās ar truokšņiem un kaušanuos Kaudz. Atmiņas I, 24.

Avots: EH I, 233

[II bļaũrîgs Nigr., grimmig.]

Avots: ME I, 320

‡ bļaustîgs, schreiend, sehr laut: skaļas, lielīgi bļaustīgas (balsis) A. Brigadere Skarbos vējos 139. bļaustīgās taures Dievs, daba, darbs 213.

Avots: EH I, 233

‡ blãvīgs PIKur., blaulich.

Avots: EH I, 227

blèdîgs, betrügerisch, spitzbübisch: blēdīgs kâ čigāns.

Avots: ME I, 314

blē̦gs, ‡

2) = blèdis (?): šis ir tas blē̦gs, kuŗš ... P. W. Šis ar mani tiesāties? 17.

Avots: EH I, 229

blē̦gs, heimtückisch, listig, unzuverlässig: viņš ir blē̦gs cilvē̦ks Plm. [dikti blē̦gas tās guovis: uz labību vie zuogas Mahlup., Sessau. Auch in der Bed. "ausgelassen, ungezogen, wild": guovis pa˙visam blē̦gas ² Stuhrhof.] Dazu das Substantiv blē̦ga ² Bers., ein unverlässiger Mensch: es ar tādu blē̦gu negribu darīšanās ielaisties. [Vielleicht eine Umbildung von blāgs unter dem Einfluss von blèdis.]

Avots: ME I, 314

‡ blējîgs, häufig blökend, meckernd: blējīgas aitas A. Brigadere Skarbos vējos 56.

Avots: EH I, 229

[blendzīgs Oppek., Mar., der zu faulenzen und zu saufen liebt.]

Avots: ME I, 313

blèņîgs: wertlos, dumm, leer: blēņīgas zīmītes Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 174. cik tu b. esi būdams dzīvs, cik niecīgs nuomiris! Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 795.

Avots: EH I, 229

blèņîgs, schelmisch, auf dumme Streiche geschliffen: mūsu puiši blēņīgi Grünh.

Avots: ME I, 314

‡ I blesîgs, faul Nötk., Sessw.

Avots: EH I, 228

‡ II blesîgs Serben,

1) gross, breitschulterig
N.-Wohlfahrt; "ze̦ms, pamatīgs" Burtn.;

2) "gvelzīgs, izlaidīgs runā" Bers., Mar.

Avots: EH I, 228

‡ blezîgs, faul Kokn.

Avots: EH I, 228

blîzîgs [Kr.], (zu blîzt), fähig körperlich zuzunehmen: zē̦ns ir blīzīgs Adsel. A. XI, 81.

Avots: ME I, 317

bluõdîgs Puhren, = blèdîgs.

Avots: EH I, 232

‡ bļurkšķîgs, plarrend, unrein (von einem Laut) Ar.: gaiļa dziesma iznāca drusku tāda bļurkšķīga A. Niedra.

Avots: EH I, 234

buôgs ² (unter buoga),

1): ievu buodziņā BW. 30614 var.;

2): "divas vai trīs blakus sace̦ltas rudzu statiņu strīpas" Iw.: statiņus ceļ strīpās jeb buoguos. vienā buogā ceļ tik daudz statiņu, ka nuo tâ iznāk ve̦zums.

Avots: EH I, 258

buolîgs, rollend: skatīties buolīgām acīm A. XII, 571.

Avots: ME I, 362

‡ buošķīgs PV. "stuomīgs; zu ‡ buošķuôtiês pflegend".

Avots: EH I, 259

buozîgs, griesgrämig, beissbärig: buozīga satira B. Vēstn.

Avots: ME I, 363

braga brags, schallnachahmende Interjektion: le̦di gāja braga brags BW. 31971 var.

Avots: ME I, 322

‡ brags Rutzau, = braga. Aus li. brãgas.

Avots: EH I, 236

brãlîgs, brüderlich: brālīgas jūtas; [brālīga mīlestība Glück Hebr. 13, 1]; brālīgi un kristīgi izdalīt mantu.

Avots: ME I, 328

‡ bramanîgs AP., = bram̃manîgs.

Avots: EH I, 237

bram̃manīgs, grossprecherich, prahlerisch, polternd: puisis atsaucās brammanīgi Purap.

Avots: ME I, 323

brañgs,

1): auch Salis, Siuxt (in der Bed. "fett, korpulent"),
(mit an̂ ² ) Dunika, OB., Rutzau: guovis brangas atēdas līdz Jurģiem Siuxt. b. atāliņš ebenda. tu man esi b. krustadē̦ls ebenda. brangum b., sehr vortrefflich, tüchtig Ar. nuo pļavas tika brangi (reichlich) divdesmit ve̦zumi sìena Sessw. guovs bràngi ² (reichlich, viel) deve piena Erlaa. bràngi ² uzšāve (es gab einen starken Regenguss) ebenda. brangi (=stipri) līst Frauenb. bràngi ² (sehr) liels akmeņs Linden. mieži aug bran̂gi ² (ziemlich gut) Pussen. mazais jau bran̂gi ² (ziemlich gut) lasīja grāmatu Strasden. mūsijie panijas brañgi strebj Ramkau; ‡

2) teuer
(mit añ) Nidden: brangu naudu Preiļi (Kur. Nehrung). Zur Etymologie s. auch FBR. XII, 171 f.

Avots: EH I, 237

[brañgs AP., Bächhof, Grünwald], brangs ² [Bl., Selg., Dond., Talsen, Pl. 104, Libau, Līn., Alt - Rahden], dial. Bre̦ñgs [Salis, Serbigal, Ruj., C., PS., Salisb., Ermes, Wolmar, Roop, Lemsal > Hochle. bràngs ² Kreuzb., Warkhof, Bers., Sonnaxt] brangùs od. brángus], teuer), in Livl. im allg. prächtig, herrlich, vortrefflich, fett, korpulent, in Kurland aber ziemlich gut, angehend: bragns zirgs, ein prächtiges, stattliches Ross, in Kurl. ein recht gutes Pferd. cilvē̦ks vai kustuonis ir brangs jeb tre̦kns; brangi liels, recht gross, brangi silts, recht warm. kruogā bija brangi vīri; samīs mani kājiņām BW. 31204. uzņemiet ve̦cas pē̦das, tur nebij brangas pē̦das St. [Als Lehnwort aus dem Kurischen od. Litauischen wohl zu d. Prunk resp˙mhd. prangen "sich zieren, prahlen"; vgl. Uhlenbeck PBrB XX, 327 und Johansson KZ. XXXVI, 344.]

Avots: ME I, 323, 324

‡ brašîgs Dunika, stattlich, gewandt, gut gekleidet: b. puisis.

Avots: EH I, 238

‡ brastīgs, flott, mit Bravour, keck (?): brastīgi uzprasīja E. Dünsbergs Joc. pasaciņas un stāstiņi S. 18.

Avots: EH I, 238

braulîgs L., geil.

Avots: ME I, 326

brāzmîgs, ungestüm, stürmisch: pulki trauks ar... brāzmīgumu kaujā A. Grīns Dvēseļu putenis II, 85.

Avots: EH I, 240

brècîgs: b. cilvē̦ks, wer gern klagt Essern n. BielU.

Avots: EH I, 240

brècīgs, weinerlich, zum Weinen, Schreien geneigt: bē̦rns.

Avots: ME I, 330

brẽ̦kulîgs, weinerlich, zum Schreien, Weinen geneigt: bē̦rns.

Avots: ME I, 331

bre̦ñgs (unter brañgs): auch Orellen n. FBR. XI, 38, Ladenhof n. FBR. XI, 69, Erkull und Poikern n. FBR. XIV, 59, Wainsel n. FBR XIV, 84, (mit è̦n ² , > hochle. bràngs) Kaltenbr., Saikava, Sussei. - Adv. bre̦ngi,

a) ziemlich gut:
puika b. nuostrādājis jumtu Orellen. tīri b. varēja sìenu mest kaudzē Heidenfeld. aitai zuobi aši, iekuot b. Sonnaxt. varēja b. dzīvuot Kalfenbr.;

b) ziemlich viel
Kaltenbr.: pa Kaldabriņas lanku bija uozuolu b.

Avots: EH I, 240

bre̦ñgs [Salisb. u. a., bre̦n̂gs Nerft], bre̦ngums, s. brañgs, brañgums.

Avots: ME I, 330

briêdîgs: b. rudens - labība tâ iebriest, kâ ni˙kad Saikava.

Avots: EH I, 243

briêdîgs, im Wachtum stark zunehmend, wohlgedeihend, anschwellend, grobkörning, ergiebig, strotzend: ja aprīlī pumpuruotas apses, tad auzas būs būs briedīgas Etn. II, 73; briedīga maize, Brot, das aus gutem, im trockenen Sommer gewachsenen Korn gebacken ist, wobei wenig Mehl quellend viel Brot schafft; briedīgi graudi; briedīgas druvas; briedīgs ze̦lums; fig., briedīga pilnība, briedīgas sekmes. palievs dievu dieviņam, nu briedīga (Wachstum befördernd, fruchtbar) vasariņa BW. 1055.

Avots: ME I, 337

briẽsmîgs, Adv. briẽsmīgi: senāk b. (sehr häufig) cēlēs zilā slimība Sonnaxt. man maizes cepšana b. (sehr gut) izdevās Seyershof.

Avots: EH I, 244

briẽsmîgs, grausam, entsetzlich, schrecklich: cilvē̦ks, laiks, bads, aukstums, karstums; Adv. briesmīgi, grausam, entsetzlich, schrecklich, oft = ļuoti, sehr: briesmīgi karsts, nejauks, schrecklich, sehr heiss, hässlich; briesmīgi ātri, sehr schnel; briesmīgi dusmuoties, līt, skriet.

Avots: ME I, 337

‡ briẽsmuonîgs, grausam, entsetzlich, schrecklich Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 39: izplatījās briesmuonīgas baumas Veselis Netic. Toma mīlest. 133. briesmuonīgi liela ... ē̦na Saules kaps. 193.

Avots: EH I, 244

brīnīgs: auch Elger Dict. 74, Pas. VI, 174, VII, 327, 387, VIII, 102, IX, 114, Pilda n. FBR. XIII, 49, (mit ì ² ) Kaltenbr., Saikava: nuoticis b. gadījums Saikava.

Avots: EH I, 242

[brīnīgs, wunderbar Lng., Manz., infl.: brīnīgi ir tavi darbi Glück Psalm 139, 14 u. a.; brīnīgi skaists Latg. Wōrds 1921, No 39 u. a.]

Avots: ME I, 334

brĩnišķîgs, brĩnišķs, brĩnisks L., wunderbar: skaistums; brīnišķīgi jauks, wunderschön. [es ļuoti brīnišķi (auch Joel 2, 26) e̦smu darīts Glück Psalm 139, 14. brīniski skaista Judith 10, 14.]

Avots: ME I, 334

brĩnumîgs, wundervol, voller Wunder: skuolas istaba bij maziņai diezgan brīnumīga Kaudz.

Avots: ME I, 334

brĩvpràtîgs,

1) freiwillig:
brīvprātīgi, aiz iekšējas dziņas kuo darīt Rainis; brīvprātīgie ugunsdzēsēji;

2) freisinnig, liberal:
brīvprātīgā partija *.

Avots: ME I, 336

bruôdîgs [AP., bruodains Bers.], = briedīgs; bruodīga barība, maize; barības bruodīgās daļas, die nahrhaften, Nahrungsstoff enthaltenden Teile der Speise (zu briêst).

Avots: ME I, 342

bruoslīgs, korpulent: bruoslīgs jauneklis Plm.

Avots: ME I, 343

brūnīgsnējs, bräunlich: dze̦lte̦ni brūnīgsnējuos vaigus Cālītis.

Avots: ME I, 341

bubulîgs, bubulisks popanhhaft, popanzartig, vermummt: bubulīgi savīkstījusies vecīte MWM. VI, 32.

Avots: ME I, 344

bučîgs, kusslustig: viņš nuogrūda bučīguo Annu nuost Purap.

Avots: ME I, 344

[budīgs Lng., emsig, fleisig, hurnig, tüchtig.]

Avots: ME I, 345

[buktîgs Laud., tatkräftig.]

Avots: ME I, 347

‡ bul˜durīgs,

1) undeutlich gesprochen
(?): valuoda skanēja tik buldurīgi, ka saprast varēja vien dažus re̦tus vārdus Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 154; "unbestimmt" N.-Peb.: buldurīga runašana; "zusammenhangslos" Salis;

2) "geschwätzig"
Trik.;

3) "unwahrhaftig"
Jürg.;

4) "aušīgs" Arrasch, N.-Peb., "ākstīgs, ālīgs" Schwitten, "sich zwecklos bewegend" Arrasch, Trik., "juokains" Trik.

Avots: EH I, 250, 251

‡ bùlstāgs ² Warkl., der Stab des Küsters.

Avots: EH I, 251

‡ bulstarāgs (auch in Pilda), bulstarāks (in hochle. Aussprache!) Warkl. "ein Knüttel zum Schlagen".

Avots: EH I, 251

bùrvîgs, zauberhaft, reizand: šeit atveŗas dzejas burvīgā valsts Pūrs I, 28. stabulīte skanējusi burvīgi LP. III, 24.

Avots: ME I, 355

I burzîgs, ausgelassen, wild: burzīgas dzīŗas, ein wüstes Zechgelae Pūrs I, 112; burzīga cīņa, heftiger, wilder Kampf I, 117.

Avots: ME I, 356

II bur̂zîgs ² : auch (mit ur̂) AP.

Avots: EH I, 256

[II bur̂zîgs ² Ruj., Salis, sich leicht zerknitternd: burzīga drēbe.]

Avots: ME I, 356

‡ buzîgs PV., ārgerlich, böse, zornig.

Avots: EH I, 256

[bũzîgs C. u. a., erbost, schlecht gelaunt]: meitiņa būzīgi pretuojās"labai partijai" U. b. 110, 51.

Avots: ME I, 360

čadîgs,

1): auch Sonnaxt; ‡

2) sehr vorsichtig
Linden: tad tik tas palika č˙! "manīgs, tramīgs" Kurmene.

Avots: EH I, 282

čadîgs, emsig, hurtig, lebhaft, = čakls Kronv.: čadīgi viņas mirkšķina uz visām pusēm Purap. čadīgs zirgs, čadīgs kâ zaķis Lub., Fest., Stelp.

Avots: ME I, 400

‡ čaîbîgs Jürg., verzogen, verzerrt (vom Gesicht); geziert, affektiert (im Benehmen): čaibīga seja Jürg. viņa tāda čaibīga meitanegrib ne ēst, ne runāt ebenda. čaibīga jaunkundze PV.

Avots: EH I, 282

‡ čaîbstîgs PV., = ‡ čaîbîgs.

Avots: EH I, 282

‡ čaibstulîgs PV., = ‡ čaîbîgs.

Avots: EH I, 282

‡ čaibulîgs PV., = ‡ čaîbîgs.

Avots: EH I, 282

‡ cãkstîgs Frauenb. "?"

Avots: EH I, 262

cãlîgs, mager wie ein Hünchen Kurl. n. U.

Avots: ME I, 367

čalîgs: auch Janš. Līgava II, 144.

Avots: EH I, 284

čalîgs, schwatzhaft, plapperhaft: čalīga sieva; čalīgs truoksnis Sudr. E.

Avots: ME I, 402

I čamarags, če̦marags JK. VI, 32, čamarijas, čamariņš, Nieswurz Etn. III, 160, LP. II, 69; cūku čamariņš, schwarze Nieswurz (helleborus niger) Sassm. [Nebst li. čemerỹs aus slav. čemerica (bei Berneker Wrtb. I, 142].

Avots: ME I, 402

II čamarags, ein dummer Kerl Kronw. n. U.

Avots: ME I, 402

‡ čamerîgs, wachsam, aufmerksam Fest.

Avots: EH I, 284

čamîgs: scheu (von Pferden) Salis: č. zirgs; "vorsichtig" Seyershof: čamīgi dzīvuot; leise (vom Schlaf) Salisb.: č. miegs; wachsam, aufmerksam, lefsen Schlaf habend Seyershof: č suns. sivē̦ni ir čamīgi: kad dzird vien, ka nāk cilvē̦ks, tū˙li degunu augšā nuo migas un skatās.

Avots: EH I, 284

čamîgs, rege, strebsam Nerft; merkisch Lind. n. U., Salisb.; [ gewandt; gierig: č. uz meitām, uz ēdienu N. - Bergfried.]

Avots: ME I, 403

‡ čàmpîgs ² Oknist, unsauber, unordentlich: čampīga meita. čampīgi strādāt.

Avots: EH I, 284

‡ čamrags Iw., = čamarags I.

Avots: EH I, 284

‡ cânîgs ² Frauenb., peinlich (sauber), penibel: tu esi par daudz c.

Avots: EH I, 262

čanîgs: aufgeweckt, aufmerksam Dond.

Avots: EH I, 285

čanîgs, hurtig, schnell: satrūkās puisē̦ns un uzlēca čanīgi Adam. tas ir čanīgs cilvē̦ks pie darba Ahs.

Avots: ME I, 403

‡ čãrbîgs Frauenb., bröckelig: č. biezpiens.

Avots: EH I, 287

‡ časnãgs Siuxt, = gruzis I 1; Plur. časnãgi Siuxt, = časkas 1.

Avots: EH I, 285

čaugs, locker, mürbe: čaugās le̦dus šķilas lūst Treum. čauga drāna Bārda.

Avots: ME I, 405

‡ caurīgs Elger Dict. 74, = caũrumains.

Avots: EH I, 261

caũrmiegs: auch Salis.

Avots: EH I, 261

caũrmiegs [li. kiáurmiegis], leiser Halbschlaf: caurmiegā gulēt. tas nav miegs, bet grūts caurmiegs Up.

Avots: ME I, 365

caũrspîdîgs, * durchsichtig: vaigi un ruokas bija balti, gluži caurspīdīgi MWM. XI, 185.

Avots: ME I, 366

‡ čavarîgs, geschwätzig AP.: čavarīga vecene.

Avots: EH I, 286

‡ celsmīgs* "erbaulich".

Avots: EH I, 264

censīgs, strebsam, eifrig: savu valuodu censīgi tīrīt RKr. VIII, 18.

Avots: ME I, 372

centīgs, strebsam, eifrig: cilvē̦ks, vīrs, jauneklis.

Avots: ME I, 373

cerîgs, ‡

3) mit gutem Gedächtnis begabt
Bērzgale.

Avots: EH I, 266