Paplašinātā meklēšana

àizbakstît, verstopfen: kuoku starpas mē̦dz aizbakstīt ar sūnām Konv. ² 50.

Avots: ME I, 18

aîkstîtiês, -uôs, -ĩjuôs, schreien, lärmen, cf. vaikstîtiês. [= li. aikštyties "ausgelassen sein" in Viltis v. J. 1908, Nr. 87; wohl zu li. aikštis fem. "страсть" Jušk., woneben aistra dass. Li. aikštis aus * aisktis, oder nach v. d. Osten-Sacken IF. XXIII 376, wo auch über aistra gesprochen wird, zu aisl. eikinn "rasend", slav. igra "Spiel", gr. αῖγες "Meereswogen" ai. ējati "regt sich." Über li. aistra s. noch Boisacq Dict. unter οῖστρος und ἰαίνω].

Avots: ME I, 12

‡ àizâkstîtiês, bis zu einem gewissen Grade Possen treiben, sich närrisch gebärden: a. pārāk tālu Bers.

Avots: EH I, 7

àizbakstît: ‡ Refl. -tiês, = ‡ àizbadîtiês 3: (caurumi pastalai) aizbakstījās par tuvu pie malas C.

Avots: EH I, 7

‡ àizbikstît, 1) wegstossen, bis zu einem gewissen Punkt hinstossen Kal. u. a.: a. kuo līdz durīm. aizbikstīt uogles krāsns priekšā;

2) hinter etwas stossen, stopfen
(perfektiv): a. cimdus aiz juostas;

3) zustopfen, verstopfen:
pameklē lupatus vai pakulas un ar dūcīti cieti aizbiksti visas starpiņas! Siuxt.

Avots: EH I, 9

‡ àizbìrkstît, entkohlend wegstossen: a. uogli nuo skala labi tālu.

Avots: EH I, 9

‡ àizblan̂kstîtiês "lässig, sich rekelnd und umherschauend fortgehen" KatrE.

Avots: EH I, 10

‡ àizčukstît, fort-, hinstossen, -schüren Lems., Salis, Trik.

Avots: EH I, 16

‡ I àizdakstît, fortgeben: a. visas mantas Lems., Salis.

Avots: EH I, 17

‡ II àizdakstît, hinter oder vor etw. stecken: a. kuokus lapsas alai priekšā Dunika, Lems.

Avots: EH I, 17

‡ àizdzirkstît, = ‡ àizdzirkstelêt: lokomotīve aizdzirkstīja gaŗām.

Avots: EH I, 22

àizdzirkstîtiês, zu funkeln anfangen, erglänzen: viņas acis aizdzirkstījās priekā Vēr. II, 1216.

Avots: ME I, 24

àizrakstît, tr.,

1) an jem. schreiben:
dē̦lam vē̦stuli, an den Sohn einen Brief richten;

2) aizrakstīt [vgl. russ. записать] in Oppek. für pierakstīt (U.);

3) vorschreiben:
skuolē̦nam burtus Mar., Tirs.;

4) verschreiben, schriftlich versprechen, hingeben:
ve̦lnam dē̦lu Zb. XVIII, 426 [gleich der Bedeutung 2 ein Slavismus].

Avots: ME I, 45

‡ àizšļakstît, schallend (mit einer breiten Masse) vollspritzen (tr.) Warkl.: a. kam acis ar dubļiem.

Avots: EH I, 56

‡ àizvīkstît Siuxt,

1) zuwickeln:
aizvîksti ² labi sainīti, ka neizbirst!

2) wickelnd hinter etwas stecken:
a. kam apse̦gu aiz muguras.

Avots: EH I, 64

âkstît,

2): runāsim ... paši savu skaidruo Malienas valuodu . . .; lai āksta viņi, kâ karš grib, savas mēles Kaudz. Izjurieši 232. ā. valuodu Jaunie mērn. laiki I, 94.

Avots: EH I, 193

âkstît, -u, -ĩju, narrieren: mazs vīriņš ākstījis, juokuojis ganus LP. VII, 478. Refl. -tiês, auch âkstuôtiês Sessw., âkšķuôtiês, âkšuôtiês B.,

1) Possen treiben, Dummheiten machen, sich närrisch gebärden:
tam panāksnieki mauca zirgu sakas kaklā un vēl dažādi ākstījās BW. III, 1, 55. vai ņemsi? kuo āksties? zagts jau nav LP. IV, 107;

2) radebrechen, falsches Deutsch sprechen
Rol.;

3) würgen beim Erbrechen
Sissegal: kuo tu āksties? Subst. âkstîšanâs, albernes, geckenhaftes Benehmen: citādi dzīves smalkumi ir tikai pērtiķa ākstīšanās Kaudz. M.

Avots: ME I, 237

apbakstît, ‡

2) ringsum einstecken
Dunika, Kal. u. a.: a. mietiņus apkārt duobei; ‡

3) a. gultas se̦gu Dunika, Kal., u. a., die Bettdecke ringsum (das Kopfende ausgenommen!) zwischen den Pfühl und den Bettrand stecken und da feststopfen.

Avots: EH I, 73

apbakstît pastalas = apbadît p. Stürzenh.

Avots: ME I, 76

‡ apbikstît Trik. u. a., ringsum schüren (perfektiv): a. uogles.

Avots: EH I, 73

‡ apdakstît, ringsum einstecken Selsau: a. klūdziņas ap puķu dārzu.

Avots: EH I, 76

‡ apknakstît, mit unzüchtigen Griffen ringsum anfassen: a. meitas Golg.

Avots: EH I, 92

‡ apkulˆkstît ² Dunika, Kal., = apkul˜stît (li. apkùlstyti).

Avots: EH I, 95

aplakstît [li. aplakstýti], aplakstuôt (zu lèkt), tr., umspringen, Cour machen: pagasta ve̦cākā cienmāti MWM. II, 398.

Avots: ME I, 99

‡ apuokstît Bauske, Jürg. = ‡ ap uõkšķerêt: a. visus kaktus, līgavas pūru (nuo visām pusēm).

Avots: EH I, 124

aprakstît,

1) tr., ringsum ausnähen, sticken, bemalen:
kre̦klus, kamanas;

2) beschreiben, schildern:
nuotikumus, dabas jaukumu. rakstnieks apraksta dažas jūtas A. XXI, 95;

3) voll schreiben:
ve̦se̦lu lapu;

4) ein Verzeichnis machen, aufnehmen (gerichtlich):
aprakstīt mantu Aps.; beidzamuo lietiņu Vēr. II, 529.

Avots: ME I, 113

‡ aptaukstît Pas. III, 498, = aptaûstît.

Avots: EH I, 121

‡ apvîkstît ² Siuxt, Deglavs Rīga II, 1, 418, = apvîstît.

Avots: EH I, 127

atbakstît (auch Stenden), ‡ Refl. -tiês,

1) = ‡ atbadîtiês 1;

2) bis zum eigenen Überdruss
bakstīt Lemsal: kurpnieks atbakstījies, visu dienu bakstīdams zuoles ar īle̦nu.

Avots: EH I, 134

atbakstît Ahs., tr., stochernd stumpf machen: īle̦nu nevajaga atbakstît.

Avots: ME I, 150

‡ atbikstît, (mit einer Ofenkrücke) stochernd zurück-, wegstossen, -schieben Dunika, Kal.: a. uogles tālāk nuo krāsns priekšas.

Avots: EH I, 135

‡ atbìrkstît uogli nuo skala, die Kohle vom (brennenden) Span abstossen.

Avots: EH I, 135

‡ atdakstît Lemsal, leichtfertig (vieles) weggeben, -schenken: nevajag labas lietas a. citiem.

Avots: EH I, 138

‡ atknakstîtiês, bis zum eigenen Überdruss scherzen, einander necken, kneifen, sich amüsieren: puiši ar meitām vēl nav atknakstījušies Dunika.

Avots: EH I, 149

‡ atkulˆkstît ² ,

1) Flachs schwingend stark stossen, beschädigen
(perfektiv) Dunika: a. nagus (die Finger);

2) "?": a. parādu Dunika. Refl. -tiês, bis zum eigenen Überdruss Flachs schwingen:
Anne tâ atkulkstījusēs, ka ne vairs tīk, ne arī vairs var Dunika.

Avots: EH I, 150

‡ atlakstît, wiederholt springend hergelangen Bērzgale: vardes var a. uz šejeni.

Avots: EH I, 153

atrakstît ‡

3) "?": vai viņš varē̦tu būt tiešām druošs ..., ka Turpiņš naudu atdevis? kādēļ tad zīme bij dzīva tâpat, kādēļ nebij ne˙kas atrakstīts (schriftlich abgezogen?),
ja būtu atduots? Kaudz. Izjurieši 109; ‡

4) herschreiben:
tautiet[i]s man atrakstīja ... grāmatiņu BW. 15036 var. viņam ar dē̦ls atrakstījis nuo ārzemēm.

Avots: EH I, 161

atrakstît tr.,

1) schriftlich antworten:
viņš man atrakstīja savas duomas par šuo jautājumu;

2) verschreiben, vermachen:
tē̦vs viņam māju atrakstīs Egl.

Kļūdu labojums:
schriftlich antworten = schriftlich mitteilen

Avots: ME I, 184

atsũkstîtiês Bauske, sich beklagend erwidern: viņš tik atsūkstījās vien, bet nesamaksāja.

Avots: EH I, 172

‡ attīkstît Lös., = attîstît.

Avots: EH I, 176

bakstît: stecken: nebaksti pirkstus, kur nevajag! Dunika.

Avots: EH I, 200

bakstît, -u, -īju zu li. bak(s)terėti oder baksėti "leicht stossen", bakstýtis "толкаться" u. a.; [s. Leskien IF. XIII, 184 und E. Fraenkel IF. XL, 98]), tr., freqn., wiederholt stechen, stossen, stochen: zuobus; zuobu bakstāmais, der Zahnstocher. Refl. -tiês,

1) einander wiederholt siechen, stossen:
pieci pliki bakstījās Tr. II, 476 (badās Bl. 16);

2) tändeln, säumen:
kuo tu pie sienu kaudzes piestājies baksties un neņem krietnas dakšas; viņš tur bakstās starpā, er drängt, mischt sich ein U.

Avots: ME I, 252

bārkstît Strods Par. vōrdn. 60 "?"

Avots: EH I, 209

bikstît

1): wiederholt anstossen
Wolmarshof u. a.;

3): kas tas par strādnieku, kas vie˙nādi jābiksta! Wolmarshof. ‡ Refl. -tiês,

1) einander wiederholt stochern, anstossen;

2) einander antreiben, anstossen.

Avots: EH I, 219

bikstît, -u, -īju, tr.,

1) wiederholt stechen, stochern:
b. ar uolekti. piespiežuos pie eglītes, egle biksta adatām. viņu dedzina un biksta apziņa Duomas II, 1398;

2) schüren:
uguni, pagales, māte bikstīju nesadegušuos sprunguļu galus Vēr. II, 648;

3) anspornen, antreiben:
daudz arī nevar bikstīt, gan˙drīz aizkaitina LP. V, 366. [Etwa zu ahd. bic "Stoss, Stich"? vgl. Prellwitz Wrtb. ² 489 f.]

Avots: ME I, 295

‡ bĩkstît Stenden, = bikstît 2; ar bīkšķi b. krāsnī uogles: wiederholt Rippensttisse versetzen: viņš man ar īkšķi bīksta sānuos.

Avots: EH I, 223

bīkstîtiês (unter bîstîtiês): auch (mit ĩ ) Grenzhof n. FBR. XII, 14, (mit î ² ) Siuxt.

Avots: EH I, 223

[bìrkstît C., PS.], bir̂kstît ² [Nigr.], -u, -īju u. birkšķināt, die Kohlen von dem brennenden Pregel, die Asche von der Zigarre abstossen, entkohlen: birkstīt skalu od. uogli nuo skala, pe̦lnus nuo cigāra; gew. nuobirkstīt [Ableitung von bir̂kstis.]

Avots: ME I, 298

‡ II birkstît Kabillen, = birzêt.

Avots: EH I, 220

I blankstît, -u, -īju, undeutlich sehen Dond. [Iterativform zu blenkt.]

Kļūdu labojums:
klētei = klētē

Avots: ME I, 309

II blan̂kstît ² , Refl. -tiês,

1): viņš nevīžuo strādāt, blankstās apkārt Dond.

Avots: EH I, 226

II blan̂kstît ² [Nigr.], -u, -īju, abschreiten, auf die Seite gehen Elv. Refl. -tiês, sich herumtreiben [Amboten], trödeln, faulenzen: tu ar šaudīklu blanksties pa mežu Janš. klētei vien blankstījās BW. 21205. [blañkstīties Edw., sich verbergen. [Zu poln. bła,kać, klr. блукáти, čech. dial. bloukati "umherschweifen" Būga KSn. I, 269.]

Avots: ME I, 309

[I buôkstît, - stu, - stīju Lis., buchstavieren; s. buoksts 2.]

Avots: ME I, 361

II buõkstît,

2): "nicht ans Licht treten dürfen"
Bartau, (mit uo) Bērzgale; gehört wohl zu bêgt.

Avots: EH I, 258

[II buõkstît

1) "verheimlichen"
Wandsen;

2) "sich verbergen"
Lng.]

Avots: ME I, 361

III buokstît(iês),

1): gehört wohl zu bêgt.

Avots: EH I, 258

[III buokstît,

1) irren
Manz.;

2) buõkstît Ruj., stossen.]
Refl. buôkstîtiês, - uôs, - ījuôs, auch buokšķuôtiês Lasd., buokstît,

1) sich herumtreiben, sich herumstossen; trödeln, sich bewegen od. etwas tun, ohne vom Fleck zu kommen; unsichere Aussagen machen,mit der Sprache nicht recht herauswollen
[PS., Wandsen.]: kuo nu buoksties? ķeries sparīgi pie darba. duodi, ja esi devējs, kuo buokšķuojies? Lasd. šurpu un turpu buokstīties Manz. Sir. 2, 14. tā gāja nuost un buokstījās (maldījās) Be̦rzabas tuksnesī I Mos. 20, 13;

2) untreu werden:
neir buokstījušies, kad Izraeļa bē̦rni buokstījās Ezech. 48, 11;

[3) buôkstîtiês Bers., Jux treiben, Possen reissen;
vgl. buošķu dziesma und buoknît].

Avots: ME I, 361

III buokstît(iês),

1): gehört wohl zu bêgt.

Avots: EH I, 258

čakstît U., = busktīt; vgl. čakāt.

Avots: ME I, 402

cikstît: auch Liepna, Marienhausen, Rugāji; schnüren durch schüren zu ersetzen.

Avots: EH I, 269

čikstît, -u, -īju, tr., schüren: kâ pagali čiksta, biksta BW. 12964, Mar. n. RKr. XV, 110. Vgl. cikstīt.

Avots: ME I, 412

cĩkstîties, [cîkstîties ² Salis, Ruj., Nigr.], cĩkstêtiês [C.], auch cīkstuoties, kämpfen, ringen: velns aicinājis muļķīti cīkstēties LP. VI, 672; VII, 140. ūdris, bebris cīkstuojās straujupītes maliņā BW. 30592. ir jācīkstās ar grūtumiem GL. [Zu cīties.]

Avots: ME I, 390

‡ čĩkstîtiês NB., ringen, kämpfen.

Avots: EH I, 292

čirkstît, für dzirkstît, Funken sprühen Adsel.

Avots: ME I, 415

‡ čuokstîtiês PV. "= tūļātiês".

Avots: EH I, 299

[I čukstît U., = čukstêt.]

Avots: ME I, 419

II čukstît Lems., Ruj., Allend. n. U., = bakstīt; "von den ersten Schreibversuchen der Kindern wird es auch gesagt" U.

Kļūdu labojums:
Kindern = Kinder

Avots: ME I, 419

dakstît,

1): "izdāvāt" Lemb., Salis; verschwenderisch geben, verschenken Ramkau: bij atnesis maizi, bē̦rniem dakstīja; ‡

2) (von jem.) leihen, borgen
Salis: pašam ne˙kas nav; daksta nuo viena, nuo uotra.

Avots: EH I, 303

dakstît, -u, -īju, (in Druw.) dākstît, tr., geben, reichen: man māmiņa piesacīja puišiem mutes nedakstīt BW. 10249, Etn. III, 162. [Zu duot.]

Avots: ME I, 433

‡ II dakstît, stecken Dunika, Rutzau, Trik.: kam vajadzēja mietiņus pagalmā d˙!

Avots: EH I, 303

dākstît Druw., s. dakstît, dāstît und vgl. dāsns.

Avots: ME I, 447

[dalakstît Domopol, hüpfend hinzueilen.]

Avots: ME I, 434

drukstît. (schwelende Holzscheite aneinander) reiben, (um Funken zu erzielen): kuo druksti, neļauj ugunij iedegties Laud.

Avots: ME I, 503

[I drùkstît N. - Peb. "schieben, stossen": dr. le̦du. Vgl. drukstît.]

Avots: ME I, 506

II drùkstît ² : auch Bērzgale, Skaista, Warkl., ("prügeln") Zvirgzdine.

Avots: EH I, 337

II drùkstît ^2, -u, -īju. schelten, rügen: viņu vienmē̦r drūkstīja, bet tas maz kuo līdzēja. drūksti bē̦rnus, lai aug guodīgi cilvē̦ki Mar. n. RKr. XV, 112, [Warkh.].

Avots: ME I, 506

dukstît, -u, -īju, puffen, Rippen stösse geben, stochern.

Avots: ME I, 512

dukstît: auch Lems., Wainsel.

Avots: EH I, 340

‡ džaîkstîtiês Fest. "āvīties vaibstuoties".

Avots: EH I, 365

dzirkstît: auch (mit ir̂) Ramkau, (mit ìr ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 65, Wessen (hier = birkstît): blīgznas malka dzirkstī tâ, ka baile Ramkau. Refl. -tiês (s. unter dzirkstêt): putuojuošais vīns dzirkstījās malām pāri Janš. Dzimtene III ² , 335.

Avots: EH I, 360

[dzir̂kstît, flimmern Lis,; dzìrkstît, -īju, schlagen, dass Funken sprühen C.; dzìrkstît ² Warkh., = birkstît; s. auch dzirkstêt.]

Avots: ME I, 554

‡ džir̂kstît Golg., = birkstît: dž. skalu, sveci.

Avots: EH I, 366

gankstîtiês: sich aus Langerweite im Bett hin und her wälzen (mit an̂ ² ) Libau.

Avots: EH I, 382

[gankstîtiês, - uos, - ījuos "auf einer Bank liegend, Kopf und Füsse herabhängen lassen, wie Kinder zu tun pflegen Hasenpot.]

Avots: ME I, 600

ìebakstît, hineinstossen, hineinstopfen: [zirņus vajaga zemē iebakstīt Für. I].

Avots: ME II, 2

ìebikstît, ‡

2) schürend, wiederholt stochernd hineinstossen.

Avots: EH I, 503

ìebikstît, einhetzen, einprügeln: iebikstīts zirgs Seew. n. U. iebikstīts kuce̦ns A. v. J. 1896, S. 749.

Avots: ME II, 3

‡ ìedakstît Selsau, = iespraudît.

Avots: EH I, 507

‡ ìedzalkstîtiês Korwenhof, N.- Laitzen, = ìedzelksnîtiês (von einem stechenden Schmerz gesagt).

Avots: EH I, 511

[ìedzalkstîtiês "grell (fürs Auge unangenehm) erglänzen" Bers.]

Avots: ME II, 12

ìedzir̂kstît, Funken herausschlagend anzünden: iedzirkstīju uguntiņu BW. 23221. var. Refl. - tiês, aufsprühen, aufflimmern: sirdī iedzirkstās kâ prieks D. Kleinb. J. 21. acis iedzirkstās A. Up. J. 1. 20. zvaigznes iedzirkstās Vēr. II, 418.

Avots: ME II, 13, 14

‡ ìeknaĩkstît Frauenb., . verprügeln: puikas ņe̦muši ie. mazuo bē̦rnu.

Avots: EH I, 521

‡ ìekrakstîtiês, = ìekrakstêtiês: viņa (=liepa) ... iekrakstījās un ... krita pie zemes Dünsb. Kristīgs stāstītājs v. J. 1848, S. 7.

Avots: EH I, 521

‡ iekulˆkstît ² Dunika,

1) = iekul˜stît: drusku e̦sam iekulkstījuši nuo uotrās čupas;

2) (Flachs) schwingend hineingeraten machen:
spaļi iekulkstīti tīrajuos linuos.

Avots: EH I, 523

ìelakstît, herein -, hineinhüpfen Spr.

Avots: ME II, 36

ìerakstît, tr.,

1) einschreiben, verzeichnen:
grāmatiņā ierakstīts: jāj māsiņu apraudzīt BW. 13711. viņa nevainīgais ģīmītis man dziļi sirdī ierakstīts Neik. ierakstīta ruoka, eine im Schreiben geübte Hand Str.;

2) mit Strickerei zu versehen anfangen:
ierakstīta villainīte BW. 29323, 9. Refl. - tiês,

1) sich einschreiben:
grāmatā, biedruos;

2) sich im Schreiben Fertigkeit erwerben:
viņš jau labi ierakstījies.

Avots: ME II, 55

ìevīkstît, = ievīstīt.

Avots: ME II, 89

izākstît, tr., zum Narren machen, verhunzen, verunglimpfen: bē̦rnu, valuodu. Refl. -tiês, zur Genüge sich geckenhaft gebärden, rasen, tollen, sein Wesen treiben: dziedātājs apklus, šâ tâ izākstās un turpina JR. IV, 203. putenis visādi izākstās skurstenī MWM. X, 245.

Avots: ME I, 714

izbakstît, ‡ Refl. -tiês; zur Genüge stochern: izbakstījās ilgu laiku, bet ne˙kā neatrada.

Avots: EH I, 433

izbakstît, tr.,

1) ausstechen:
acis;

2) ausstocnen:
nav ne˙kā, ar kuo zuobus izbakstīt Etn. IV, 123. pļavu vien izbakstījis ar kaltu LP. V, 165. izbakstīja pažuobeles VII, 378;

3) stechend hervorbringen, durchstechen:
lai tārpi lapas neē̦stu cauras, kâ ar adatām izbakstītas Etn. II, 37. izbakstīt pastalai uosas;

4) stechend zerstören:
lapsenes punduri, putnu ligzdas.

Avots: ME I, 715

izbikstît ‡

2) zur Genüge (wiederholt) stossen:
jis visaiž izlamā, izbiksta nabagu un padze̦n pruojām Pas. V, 158 (aus Bērzgale).

Avots: EH I, 434

izbikstît, tr., wiederholt gründlich schüren: krāsni LP. VII, 460.

Avots: ME I, 716

[izbuokstît Lis., ausbuchstabieren.]

Avots: ME I, 720

izbukstît Sakstagals, = izbuksnît.

Avots: EH I, 436

[izčikstît, durchschüren: izč. krāsni Kortenhof bei Schwanb.]

Avots: ME I, 723

izčukstît, izčuksnît Druw. n. A. XV, 165, tr., ausstechen, zerstören: acis BW. 21239,, 23229, 6. nerātnais puika izčukstīja paspārnē visus bezdelīgu perekļus Druw., Lös. n. A. XV, 165. Refl. - tiês, zur Genüge, zum Überdruss stochern: izbadījies, izčuksnījies pa purvu Austriņš M. Z. 29].

Kļūdu labojums:
zum = bis zum

Avots: ME I, 723

izdakstît Drsth., = izdākstît.

Avots: ME I, 724

I izdakstît: auch Fehteln, Ramkau, Salis, Widdrisch: i. visu gaļu - vienam pa gabalam un uotram.

Avots: EH I, 441

‡ II izdakstît Warkl. "= izbadît 3, izbakstît 2 (suchend durchstochern)": i. visas malas.

Avots: EH I, 441

izdākstît Druw., = izdāstīt.

Avots: ME I, 726

izdzirkstît ‡

2) aussprühen lassen, auslöschen
(tr.) Warkl.: i. uguni.

Avots: EH I, 445

izdzirkstît, gew. refo. - tiês, aussprühen, nicht mehr sprühen: alus bija izdzirkstījies un atskatījies pa+visam Sudr. E.

Avots: ME I, 732

‡ izknakstît Dunika,

1) eine Zeitlang (unzüchtige Griffe tuend) quetschen:
i. visas meitas;

2) mit den Fingern durchwühlen:
i. ēdienu. Refl. -tiês Dunika u. a., eine Zeitlang unzüchtige Griffe tun: i. meitām gar sāniem.

Avots: EH I, 457

izlakstît, ‡

2) (tanzend?) auseinanderspringen:
kāzinieki visi izlakstēja kur kurs Latv. Saule, S. 1093 (aus Lettg.). Refl. -tiês: i. pa akmeņiem Ramkau. meitieši... mīlēja ar ve̦cuo Trejeni dažādi i. (= izniekuoties?) un izsmieties par viņas valuodu Ciema spīg. 71.

Avots: EH I, 462

izlakstît (li. išlakstýti), intr., von einem Ort, Aste auf den andern springen (von Vögeln): es jau nevaru tâ izlakstît kâ tu Sessw. Refl. - tiês, zur Genüge springen, charmieren: puiši gar meitām labi izlakstās.

Avots: ME I, 762

‡ izmīkstît, erweichen Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 467

izuôkstît, izuôstît, izuokšņât A. XVI, 867, izuõ(k)šķerêt, tr., auswittern, ausschnüffeln: visus kaktus izuokstīja BW. 20376. visas malas izuokšķerēju Vēr. II, 1461. Late izuostīja, aprunāja visu apkaimi R. Sk. II, 135. pat gultas cisas izuošķerējuot LP. V, 52. Refl. - tiês, zur Genüge riechen, schnüffeln: gaisu izuostījies MWM. VII, 693.

Avots: ME I, 822, 823

izrakstît, ‡

3) schriftlich darstellen, auseinandersetzen:
(avīzēs) jauki izrakstīts Janš. Dzimtene II2, 193; (mündlich erzählen) šī izrakstījusi šim visu, kâ zadzis Adiamünde, Ermes, Jürg., Seyershof, Trik. Refl: -tiês, ‡

3) zur Genüge schreiben.

Avots: EH I, 476

izrakstît, tr.,

1) verzieren mit verschiedenen Mustern, aussticken, sprenkeln:
cimdiem rakstus izrakstīju BW. 14529. juostu būs tev ar rakstiem izrakstīt II Mos. 28, 39. pūķēm izrakstīts apģē̦rbs LP. VII, 336. dažas tīnes un īpaši viņu vāki bija izrakstīti BW. III, 1, 52. alu ielej kuoši izrakstītā kuoka kannā III, 1, 96. puiša laiva izrakstīta ve̦ciem prūšu dāldeŗiem BW. 30793, 6. kas tuo manu platu ceļa pakaviem izrakstīja? BW. 14191, 4. izrakstītu duori dēj Bielenstein Holzb. 211;

2) ausschreiben, Auszüge machen:
vārdus, dažus gabalus nuo grāmatas. Refl. - tiês,

1) sich ausschreiben lassen:
nuo pagasta, nuo baznīcas;

2) sich ausschreiben:
jau rakstnieki izrakstās MWM. VII, 621. izrakstĩjums, die Stickerei, Verzierung: sarkanais izrakstījums bij māsas rūpīgais darbs Vēr. II, 221.

Kļūdu labojums:
puiša laiva = puišu laiva

Avots: ME I, 789

izvaikstîtiês, zur Genūge schreien: zē̦ns iegājis mežā, labi izvaikstījās.

Avots: ME I, 824

I izvaikstîtiês,

1): auch (mit aî ² ) Gramsden; ‡

2) zur Genüge das Gesicht verziehen, Grimassen schneiden
Bers., Kārsava, PV., (mit aî ) Selsau; ‡

3) "?": izvaikstījusies ... diezgan ir, nuodarīdama piederīgiem kaunu un bē̦das Janš. Bandavā II, 245.

Avots: EH I, 492, 493

‡ II izvaikstîtiês, sich (auf den Weg) zurechtmachen Warkl.

Avots: EH I, 493

‡ izvīkstîtiês, sich (für den Weg) zurechtmachen Warkl: tad tu nevari vien i˙! ej tak! Kaudz. Izjurieši 55.

Avots: EH I, 496

[izžākstîtiês, sich ausgähen Wid.: pavē̦rdams muti, gribē̦dams diži un plati ižīkstīties Janš. Dzimt. ² 457.

Avots: ME I, 833

izžukstît, tr., austreten, austrampeln PS.

Avots: ME I, 833

‡ ķikstît, -u, -īju Mar. n. RKr. XVII, 131, = čikstît.

Avots: EH I, 701

‡ *knaĩkstît, zu erschliessen aus ‡ ìeknaĩkstît.

Avots: EH I, 627

‡ knaîkstîtiês ² Schnehpeln, sich anschmeicheln: kuo tu knaiksties man apkārt?

Avots: EH I, 627

knakstît, Refl. -tiês,

1): auch Dunika; ‡

2) = knaipîtiês Sonnaxt: zirgs knakstās; ‡

3) "verlangend anrühren":
kad sivē̦ni grib ēst, jū paši tur knakstās, kad ielej cūkai Sonnaxt.

Avots: EH I, 627

knakstît, - u, - ĩju, ["aizkart, badît" Wessen;] unzüchtige Griffe tun U. Refl. - tiês, unzüchtige Griffe tun U., sich necken: citi lakstās un knakstās ar meitām Janš. ni vairs ar mums tâ juokuo, ni knakstās kâ agrāk Blaum. Pie skala uguns 78. ai puisīti, knēvelīti, kuo ap mani knakstījies BW. 9325.

Avots: ME II, 242

kņakstîtiês: auch Okntst.

Avots: EH I, 635

kņakstîtiês, = knakstîtiês: Jānis kņakstās ar meitām Dond.

Avots: ME II, 252

kràkstîtiês,

[1) krâkstīties ² Rönnen, = rīstīties (sich würgen):
kad maizes drupata iegājusi "uotrā"rīklē (in die Luftröhre), tad cilvē̦ks krākstās;]

2) sich krümmen, Grimassen schneiden:
viņš krākstās kâ āksts Dr. [Vgl. krāstîtiês und âkstîtiês.]

Avots: ME II, 266

‡ *kraukstît, zu erschliessen aus sakraukstît,

Avots: EH I, 643

kulˆkstît ² : auch Kal., OB.

Avots: EH I, 671

kulˆkstît ² [Dunika], = kulstît (linus).

Avots: ME II, 307

lakstît (li. lakstýti), - u, - ĩju, lakstuôt, intr.,

1) springen
[A. - Schwanb.], hüpfen, hin - und herlaufen [N. - Schwanb.]: gāju ceļu dziedādama, kâ cielava lakstīdama (lakstuodama) BW. 473. tâ lakstīja tautu dē̦ls nuo uolnīcas uolnīcā 23568. suns sāk lakstīt N. - Schwanb. viņam nu gan sirds lakstīja A. XIII, 462. [tie kalni lakstīja kâ tie jēriņi Manz. G. L. 184];

2) frech sein
Manz. Refl. - tiês

1) schwärmen, flattern:
tauriņi lakstās ap puķēm SDP. VIII, 45; [sich umhertreiben U.];

2) scherzen, den Hof machen:
atstāj nuost, kalpa puisi, kuo gar mani lakstuojies? BW. 9358. alus puisis kambarī ar meitām lakstuojās 19511. [ar viņu knakstīties un lakstīties Janš. Dzimtene V, 199.] Subst. lakstîšana, das Hüpfen, Springen; lakstîšanâs, das Scherzen, Charmieren; lakstîtãjs, der Springer, Hofmacher. [Zu lèkt.]

Avots: ME II, 416

I lakstît,

1): auch Aahof, AP.; Bērzgale, Liepna, Lubn., Meselau, Oknist, N.-Peb., Prl., Zvirgzdine, Pas. III, 125; VII, 327, 342; VIIl; 93, 102, 104, 349, 389; XI, 296, Tdz. 51365;

2): geil sein
Lng.: glabājieta ... miesu, tuomē̦r ka tā nelaksta Manz. Post. II, 21.

Avots: EH I, 717

‡ II lakstît Bauske "zwitschern" (?): putniņi laksta.

Avots: EH I, 717

‡ ļakstît (?), = šļakstêt (?): sita ve̦lnē̦nu taî, ka asnis vien ļakstīja Pas. X, 154.

Avots: EH I, 768

līkstît, ‡

3) = šũlât (?): viņš iemeta tuo (scil.: bē̦rnu) šūpulī un līkstīja zuobus sa˙cirtis, ka bē̦rns pa šūpuli uz augšu un zemi leca Zeibolts.

Avots: EH I, 749

līkstît, -ĩju, intr., freqn. zu lìkt,

1) sich umhertreiben:
te katru dienu par šuo e̦ze̦ru līkstījuot JU.;

[2) lìkstît, sich fleischlich vermischen
Planhof ]. Refl. -tiês, gebückt arbeiten Planhof ].

Avots: ME II, 487

[ļukstît "saugen" um Mitau˙l

Avots: ME II, 542

‡ maîkstît Sessw. "= mĩstît 1".

Avots: EH I, 777

‡ mãrkstît Trik., langsam und mühsam hin und her wenden (bewegen): m. acis.

Avots: EH I, 792

mazrakstîtãjs ,* ein Schreibfauler Klaust. 104.

Avots: ME II, 574

mīkstît,

1) [mĩkstît Trik.], = mīstīt, Flachs brechen Mar., L., St., U.;

[2) weich machen
Bielenstein Holzb. 520;

3) mîkstît "eilig essen"
Lös.;

4) mĩkstît N. - Peb., quetschen, knutschen
Kreuzb., Warkl., (hier prs. mīkstu) Sauken].

Avots: ME II, 642

muôkstît, s. muôstît.

Avots: ME II, 683

muokstîtiês (unter muôstît): undeutlich sprechen, lispein (prs. muõkstuos) Orellen.

Avots: EH I, 840

[murkstît, -u, -ĩju, verdriesslich brummen Kawall n. U.]

Avots: ME II, 670

‡ naikstîtiês "?": nu vairs nevarēja n. Veldre Dižmuiža 13.

Avots: EH II, 3

‡ *ņarkstît, zu erschliessen aus saņarkstît.

Avots: EH II, 112

‡ ņarkstîtiês Druw. "neguodīgi smieties".

Avots: EH II, 112

nùoākstîtiês [l.], Spr., zur Genüge Possen treiben, albern.

Avots: ME II, 758

nùobakstît,

2): auch Salis; durchstochern:
nuobakstījis (sc.: ar iesmu) tuo vietu nuo vienas vietas Pas. XV, 32. Refl. -tiês: sich eine Zeitlang ohne Arbeit herumtreiben Dunika.

Avots: EH II, 31

nùobakstît, tr.,

1) voll -, verstopfen (in grossem Umfang):
sienas nuobakstīju ar sūnām;

[2) n. pastalas, die
pastalas mit den Schnurlöchern versehen Jürg. - Refl. - tiês "sich herumklopfen" Erwahlen n. Mag. III, 1. 117].

Avots: ME II, 759

nùobikstît: n. kuo zemē, pie malas.

Avots: EH II, 32

nùobikstît skalu, die Kohle vom Pergel wegstossen, abstreifen.

Avots: ME II, 761

nùobìrkstît, nùobirstît, [nùobirkšķināt Lemsal n. U.], tr., abstreifen, abbrechen (die Kohle eines brennenden Pergels oder die Asche einer Zigarre): viņš sava cigāra pe̦lnus nuobirstīja Latv.

Avots: ME II, 761

nùoblankstît, Refl. -tiês,

1): auch (mit añ ) Pampeln.

Avots: EH II, 32

[nùoblankstît, sich herumtreibend (die Zeit) vertrödeln Lös., Kursiten, Sessw., Neu - Bilskenshof, ("mit ñ") Dsehrwenhof. - Refl. - tiês,

1) faulenzend die Zeit verbringen
("mit ñ") Schlehk: visu dienu nuoblankstījies Bers.;

2) = nuoblandītes: laulāts vīrs neguļ pie sievas, bet nuoblankstās šur tuŗ it kâ kāds jauns puisis Janš. Dzimtene ² II, 288.]

Avots: ME II, 762

nùoblenkstît: auch Hofzumberge (mit eñ ), Salgaln. Segew.

Avots: EH II, 32

[nùoblenkstît (mit "èn") Serben, Sermus, = nùoblankstît.]

Avots: ME II, 763

nùobuôkstîtiês: tâ ir tiem ģeķiem gājis, kas stulbi tur pa kapiem nuobuokstās Dünsb. Krista gājiens II, 112.

Avots: EH II, 36

nùobuôkstîtiês C., N. - Peb., sich herumstossen, nicht vom Fleck kommen, nicht von statten gehen, ungewandt sein: nav ieruoču, jānuobuokstās vien Kaudz. nuobuokstās vien; ne šis, ne tas nuo tāda darba Naud., [Für. I].

Avots: ME II, 767

[nùodakstîtiês, dies und jenes tun, ohne etwas zu vollenden Laud., Fehsen, Peb.; "nicht recht arbeiten, trödeln" Serben, Drobbusch.]

Avots: ME II, 772

nùodrùkstît ^2, durchshelten Mar.

Avots: ME II, 777

nùodrùkstît ² : auch Warkl. ‡ Refl. -tiês "?": asi un nuodrūkstīdamies runāja Vindedzis Ciema spīg. 234.

Avots: EH II, 41

[nùodzelkstît Warkl., = nùodzeldinât: kāju ar nātrēm nuodzelkstīs.]

Avots: ME II, 779

nùodzìrkstît,

2): n. skalam uogli N.-Peb., Ramkau (mit ir̂ ). nuodzir̂ksta uguni (= nuolauž de̦guošam skalam uogli) Linden in Kurl.; ‡

3) (Funken) zu sprühen aufhören (?):
tā bija pasaule, kas aizpeldējusi un nuodzirkstījusi un izbeigusies Akurāters Deg. sala.

Avots: EH II, 43

nùodzìrkstît,

1) auch refl. - tiês, Funken sprühen:
kad es tev likšu, tad tev uguns ar acīm nuodzirkstīs Paul., [(mit ir̂) Lis.];

2) tr., die glimmende Kohle am Ende des Pergels abbrechen
U., [Kreuzb., (mit ir̂) Lis.].

Avots: ME II, 780

nùodžirkstît: auch (mit ir̂ ) Golg.; nuodžirkstīju uogles Jauns. Baltā gr. ³ II, 222.

Avots: EH II, 44

nùodžirkstît, = nùodzìrkstît 2.: n. uogles Latvija.

Avots: ME II, 782

nùolakstît "?": duod, dieveņ, sievas mātei kai zaķam n˙! Tdz. 54522.

Avots: EH II, 60

[nùolikstîtiês, zu nichte gehen Für. I, unter liksta.]

Avots: ME II, 810

nùorakstît,

2): schriftlich sichern (ausbedingen):
viņš sev ... nuorakstīja visam mūžam kaktu Jauns. Raksti III, 183. ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) abschreiben: vai drīkstu lūgt atļauju arī šuo [dzejuoli] n.? Janš. Bandavā II, 281.

Avots: EH II, 79

nùorakstît,

1) abschreiben, abspicken:
sliņķis nuorakstījis uzduotuo uzde̦vumu nuo sava biedra;

2) verschreiben, schriftlich vermachen, adoptieren:
tē̦vs ve̦cākajam nuorakstījis visu mantu. viņa nuorakstīta par audzēkni Aps. es tiku nuorakstīts viņam par dē̦lu Austr.;

3) schreibend vertreiben, eig. wegschreiben:
drudži arī tikuši nuorakstīti, t. i. ticis aprakstīts papīra gabaliņš ar zināmiem vārdiem, un tuo tad vajadzējis apēst, tad atstājis drudzis Etn. I, 83;

4) besticken, verzieren, mit Buntwerk versehen:
zīdautiņu, nē̦zduodziņu, cimdiņu, kre̦klus nuorakstīju BW. 29478; 7171; 16190; 24180. kas celiņu nuorakstīja basajām kājiņām? 4568; kuo tā vīze nuorakstīja, tuo pastala līdzināja BW. 33540. pūra vāku nuorakstīt 1107. Subst. nùorakstĩjums, das Abgeschriebene; nùorakstîšana, das Abschreiben; nùorakstîtãjs, der Abschreiber.

Avots: ME II, 836, 837

‡ nùosakstît, eine gewisse Zeit hindurch witternd suchen (perfektiv): suns zaķam pe̦das vien nuosakstīja, bet nedabūja, der Hund suchte die verlorene Spur des Hasen, fand sie aber nicht U. (unter sakstīt).

Avots: EH II, 83

‡ nùošļakstît AP., Ermes, Heidenfeld, Jürg., Lemb., Sessw., Trik., = nùošļakstinât. Refl. -tiês, = nùošļakstinâtiês: jūs ... nuošļakstīsities ar dubļiem Janš. Dzimtene V, 278.

Avots: EH II, 95

‡ nuošļaûkstîtiês ² Frauenb., nach dem Erwachen im Bett eine Zeitlang sich rekeln. Vgl. nùošļàustîtiês ² .

Avots: EH II, 96

‡ nuosnaĩkstîtiês Lemb., = ‡ nuosnaicîtiês: n. pēc kā.

Avots: EH II, 89

‡ nùosukstît,

1) (schnüffelnd?) absuchen
Heidenfeld;

2) beriechen
Kalz. und Lubn. n. Fil. mat. 28: nedabīji ne n˙! Refl. -tiês (s. ME. II, 862): nicht genügende Witterung haben, schnüffelnd die Witterung hörbar durch die Nase einziehen Vank.

Avots: EH II, 92

nùosũkstît, Refl. -tiês: gājuši caur ķēķi un nuosūkstījušies vien, cik tur gardi ēdieni bijuši Pas. IV, 230 (aus Golg.). n. ("sāpes jūtuot kasīties") pēc pēriena Vank.

Avots: EH II, 93

nùosũkstît, tr., freqn.,

1) absaugen, ablutschen:
nuosūkstīja taukainuos pirkstus;

2) nachspüren, wittern:
uotras sē̦tas suņu purni pē̦das vien nuosūkstīja. Refl. -tiês, hedauern, sich beklagen.

Avots: ME II, 862

nùosukstîtiês "?": nuosukstījās vien! A. XV, 165; ["schnüffeind gewisse Laute von sich geben": suns nuosukstījās vien N.-Peb., Bauske; "nuočāpstināties": n. pēc garda ēdiena Arrasch.]

Avots: ME II, 862

[nùotaukstît Warkl., = nùotaustît.]

Avots: ME II, 872

[I nuôvaîkstîtiês ² Ahs. "= nuotramdîties."]

Avots: ME II, 882

[II nùovaikstîtiês "mit Gebärden äussern" Bers.]

Avots: ME II, 882

nùovīkstît, Refl. -tiês: n. gar malu Lis.

Avots: EH II, 108

[nùovīkstît Warkl., = nùovīstīt I. Refl. -tiês,

1) = nùovīstīties 2 Warkl.;

2) "langsam und unbeholfen hlngehen"
Warkl.]

Avots: ME II, 888

uokstît: "uošņāt" (mit ùo ² ) Lubn.

Avots: EH II, 743

uokstît, -ĩju, spüren U. ( von Bienen gesagt ), Memelshof, (mit ùo ) PS., (mit ùo ² ) Bers., Fest., Kr., (mit uô ² ) Wandsen: bites uokstī, die Bienen suchen sich eine Behausung in einem Baum; spüren wie die Hunde L., St.: suns uoksta zaķa pē̦das Dond.; schnüffeln U., Memelshof, (mit uô ) C., (mit ùo ² ) Bers., Fest., KatrE., Kl., Saikava, Sessw., (mit uô ² ) Arrasch, Bauske, Jürg., Wandsen. Wird (s. z. B. Zubatý BB. XVIII, 245 f. und Walde Vrgl. Wrtb. I, 174) zu uôst gestellt.

Avots: ME IV, 415

paâkstît, tr., ein wenig foppen, nachäffen: ve̦lns paākstījis sīpuolniekus LP. VII, 1234. Refl. -tiês, ein wenig albern, toben: nu, jaunkundz, paāksties nu, cik uziet, jetzt kannst du toben, wieviel du willst Vēr. I, 1165.

Avots: ME III, 5

pabakstît: kad es ēd[u] palaun(a]dziņ[u], tad (sc.: dē̦lu māte) sav[a]s ac[i]s pabakstīja ("?") Tdz. 46621.

Avots: EH II, 119

pabakstît, tr., intr., ein wenig stochern: viņš drusku pabakstīja pa pīpi Blaum. [Refl. -tiês,

1) ein wenig (zum Zeitvertreib) stechen, stochern:
p. pastalas Drosth.;

2) einander ein wenig stossen:
zē̦ni savā starpā drusku pabakstījās Bauske;

3) ein wenig tändeln:
es šuodien pā māju tâ˙pat pabakstījuos, bet ne˙kā liela nepadarīju Salis, Nitau, Wolmarshof. zē̦ns gar žagaru čupu pabakstijās, bet ne˙kā daudz nesacirta Nigr.]

Avots: ME III, 5, 6

pabikstît, ‡

2) anspornen:
pabiksta zirgu piešiem Janš. Mežv. ļ. II, 219.

Avots: EH II, 120

pabikstît, tr., etwas schūren: viņš uguni pabikstījis LP. VII, 1058.

Avots: ME III, 8

‡ pabuôkstîtiês ² Dunika,

1) "pabaidīties": zirgs pabuokstījās ejuot gar akmeni;

2) ein wenig (unsicher) zaudern, Ausflüchte machen:
pie galda aicinātais ciemiņš aiz paraduma pabuokstījās, bet beidzuot tuomē̦r apsēdās un sāka ēst.

Avots: EH II, 123

pabukstît (unter pabuksnît), ‡ Refl. -tiês, einander ein wenig puffen, stossen: guovis pabukstās juoku pēc.

Avots: EH II, 122

‡ pacikstît uguni "mit einem Feuerbrand die andern zerstreuten Feuerbrände zusammenschüren" St. (unter cikstīt, aus L.).

Avots: EH II, 124

[padakstît "pabakstît" N.-Peb., Ruj., Warkl. Refl. -tiês, eine Weile die Hand an verschiedene Arbeiten legen, ohne sie zu Ende zu führen: padakstās un ne˙kā rsepadara N.- Peb.]

Avots: ME III, 15

[pakaļrakstît Wid.,

1) Diktiertes schreiben;

2) (eine Handschrift) nachahmen.]

Avots: ME III, 40

palakstît: kazulē̦ns (voc.), palaksti! Pas. VIII, 93.

Avots: EH II, 148

palakstît, palakstuôt, intr., ein wenig hüpfen; refl. -tiês, ein wenig scherzen, tändeln, charmieren: var ar saimnieka sievu palakstuoties Stelp.

Avots: ME III, 56

parakstît, ‡

4) schreiben
(perfektiv): parakstīts ir Evang. 1753, S. 25; "atrakstīt" Gramsden n. FBR. IX, 110: p. vē̦stuli; ‡

5) verschreiben (vermachen):
jis juo parakstēja ve̦lnam Pas. X, 141. mājas es tev neparakstīšu Ciema spīg. 184; ‡

6) (wiederholt? eifrig?) sticken, ausnähen:
lai klausa māmiņu pate̦cē̦dama, lai luoka pūriņu parakstīdama (mit Betonung der 2. Silbe?) Tdz. 36746.

Avots: EH XIII, 166

parakstît, tr.,

1) unterschreiben:
vārdu;

2) ein wenig schreiben;

3) abonnieren:
viņa parakstīja laikrakstu Balss. Refl. -tiês, sich unterschreiben: viņš gāja pie ķēniņa parakstīties LP. VII, 214. viņš parakstās par laikraksta vadītāju. [Subst. parakstîtãjs, der Unterschreibende, der Subskribent, Abonnent.]

Avots: ME III, 87

pãrbakstît,

2): kad caurumi nav vienādi, tad vēl ar nazi pārbaksta Seyershof.

Avots: EH XIII, 196

[pãrbakstît,

1) durchstochern, stochernd durchlöchern:
ar dakšiņu galiem pārbakstīt galdautu;

2) noch einmal
bakstît: p. se̦ru rijā, lai labāki kālst.]

Avots: ME III, 150

‡ pãrkulkstît Dunika, = pãrkul˜stît.

Avots: EH XIII, 203

‡ pãrlakstît,

1) wiederholt hinüberhüpfen;

2) p. vîzes ar adīšanu Liepna "pīt vīzes ar pārlēcieniem, t. i. neveŗuot lūkus pēc kārtas, bet katrā uotrā vai trešā starpā".

Avots: EH XIII, 204

pãrrakstît, tr.,

1) umschreiben etwas Geschriebenes:
pārrakstīt kļūdainuo diktātu;

2) umschreiben, ein Recht auf einen andern übertragen:
mantu viņa pārrakstīja uz vīra vārdu Latv. Refl. -tiês,

1) sich umschreiben, sich an einem andern Ort anschreiben lassen;

2) sich im Schreiben versehen;

3) schreibend über eine gewisse Summe hinaus verdienen:
pār 25 rubļi mēnesī tuomē̦r nav pārrakstījies pāri Vēr. II, 977.

Avots: ME III, 172

pãršļakstît, tr.; über den Rand eines Gefässes spritzen: muca, gar kuŗu tecēja pāršļakstīta balta krējuma strīpa Duomas I, 738.

Avots: ME III, 181

‡ pašļan̂kstît Kalz. n. Fil. mat. 28 "paskalināt kādu šķidrumu traukā": pašļanksti muciņu!

Avots: EH XIII, 179

[pasnaĩkstîtiês, sich streckend etwas zu erreichen suchen: zirgs pasnaikstījās, pasnaikstījās, bet nevarēja sìenu aizsniegt Jürg.]

Avots: ME III, 104

pasukstît: nedabūsi ne p. (baudīt) nuo šitā alus Saikava. suns ce̦lmā pasukstīja un ni˙kā nesauode Warkl.

Avots: EH XIII, 177

pasukstît, tr., ein wenig wittern, riechen: zagļi nuozaguši ābuolus, pats nedabūja ne pasukstīt. ēd, kuo tev duod, citādi nedabusi ne pasukstīt! Burtn.

Avots: ME III, 109

‡ pataukstît(iês) Warkl., = pataûstît(iês).

Avots: EH XIII, 181

pavaikstîtiês, eine Weile tollen, lärmen: bē̦rni pavaikstījās un apklusa Dond.

Avots: ME III, 131

pažâkstîtiês,

1): auch ("paākstīties") Sermus, ("papriecāties", mit â ² ) Allend.;

2): auch (ein wenig gähnen)
Dond., Gramsden.

Avots: EH XIII, 194

pìebakstît,

1) anstossen, anrühren:
sulainis tam piebakstīja: "ceļaties augšā!" MWM. VIII, 207;

2) anspornen
LKVv.;

3) vollstopfen.

Avots: ME III, 237

pìebikstît,

1) schüren (das Feuer); anstossen:
piebāzis pīpīti un tabaku ar īkšķi cietāk piebikstīdams Jaun. Mežk. 1. viņš piebikstīja uogli ar nagu uz pīpītes A. XX, 36. Laime piebikstīja Nelaimei LP. V, 309;

2) anspornen:
jāpiebiksta ar draudiem MWM. X, 153. viena piebikstīja vēl meitai: "nepalaidies!` MWM. X, 587. Refl. -tiês, einander anstossen: (brāļi) piebikstās viens uotram LP. VI, 520.

Avots: ME III, 238

pìebirkstît, anschüren Zogenhof: piebirkstīšu uguntiņu BW. 23221, 1.

Avots: ME III, 239

pìedakstît,

1) = piedāvāt: kuo nu tik daudz piedakstīsi? Salis;

2) anstossen:
p. ar pirkstu Behnen, N.-Peb.

Avots: ME III, 242

pìetaukstît(iês) Warkl., = pietaustīt(iēs).

Avots: ME III, 302

pìetaukstît(iês) Warkl., = pietaustīt(iēs).

Avots: ME III, 302

pìevîkstît C., Lis., = pievīstīt 1 und 2.

Avots: ME III, 311

pìrkstît: uguni, kas de̦gusi pirkstīdama Pas. XIV, 538. vilces skrējušas pirkstīdamas XIII, 287.

Avots: EH XIII, 236

pìrkstît, sprühen (von Funken) C.; in Warkl. gleichbed. mit birkstît.

Avots: ME III, 223

plukstît,

1) sich reinigen, purgieren
St., Bergm. n. U.;

2) vom PunktIeren der Revisoren auf dem Felde
U.

Avots: ME III, 355

rakstît,

3): kre̦klu apekles e̦suot rakstījuši Sonnaxt; ‡

7) im Takt schwingen:
kad, ar spriguļiem kuļuot, lāgā negāja, tad uzsauca: raksti! raksti! Orellen. vingri e̦lki atluocīti raksta zaļu sprigulīti Skalbe Raksti I (1938), 308. Hierher wohl auch das ME. III, 473 unter

4) angeführte Zitat aus BW. 29879, 1. Refl. -tiês,

2): auch Seyershof. Subst. rakstîšana: pie villaines rakstīšanas BW. 6874.

Avots: EH II, 352

rakstît, -u, -ĩju, tr.,

1) schreiben:
vē̦stuli, grāmatu. raksta kungi, raksta saule manus baltus bāleliņus: kungi raksta grāmatā, saule kļava lapiņā BW. 31358. - rakstãmais, das zum Schreiben Dienende, der Griffel U. rakstāmā spalva, die Schreibfeder; rakstāmā istaba, die Schreibstube; rakstāmais galds, der Schreibtisch; rakstāmā grāmata, das Schreibebuch Brasche;

2) zeichnen
U.;

3) ausnähen, sticken; mit einem Muster versehen; mit Kerbschnitzerei versehen:
rakstīts dvielis BW. III, 1, 11. rakstītas zeķes BW. 2236. tās rakstījušas ve̦lnam nē̦zduogus LP. VI, 915. es rakstīju villānītes Biel. 1098. māmiņai trīs meitiņas, visas raksta smalkus rakstus BW. 13250, 20. tur palika rakstīts pūrs 1014. rakstīts pūra dubeniņš Biel. 802. jūdz, tautieti, kumeliņu rakstītās kamanus! BW. 1257, 1 var. rakstītas klēt(e)s durvis Biel. 1067. es mutīti nuomazgāju rakstītā glāziņā (glāzītē Biel. 1052) BW. 14084. bitītēm namu daru līdz zemīti rakstīdams (Var.: marguodams) 30343. vai nebija āriņuos rakstītuo (mit rissiger Rinde?) uozuoliņu? 30333. - rakstāmā adata, eine Nadel zum Sticken: met, māsiņ, aizkrāsnē rakstāmuo adatiņu! BW. 17073;

4) im Erdboden Spuren hinterlassen, mit (unregelmässigen?) Spuren versehen:
lai atjāja tautu dē̦ls garu ceļu rakstīdams BW. 1369, 4. bērīt[i]s mans kumeliņš te̦k pa ceļu rakstīdams 29641. jūdz tuo pašu baltsarīti, tas te̦k kājas rakstīdams 29879, 1;

5) glatt machen ("nicht gehört")
Bergm. n. U.;

6) die Finger auf Blasinstrumenten behufs Hervorbringung richtiger Töne setzen
U.: gan varu pūst, bet nemāku rakstīt, ich kann wohl blasen (auf der Flöte), aber verstehe nicht zu fingerieren Harder n. U. Refl. -tiês,

1) für sich schreiben; sticken:
rakstāmies mēs, māsiņas, vienu rakstu villainīti! BW. 7451;

2) auch rakstinâtiês Biel. n. U., sich anschreiben lassen (beim Prediger zu irgend einer Amtshandlung, namentlich zu Beichte und Abendmahl)
U.: atnācu rakstīties;

3) sich von selbst (fertig)sticken:
pats rakstiņš rakstīsies BW. 7173, 1. - Subst. rakstîšana, das Schreiben; das Ausnähen, Sticken; das Versehen mit einem Muster; rakstĩjums,

1) die abgeschlossene Tätigkcit des Sehreibens; des Ausnähens, Stickens;

2) = raksts, das Geschriebene, das Schreiben; das Ausgenähte, Gestickte, das Muster, Stickmuster: adi, raksti, tautu meita, ... man būs tavs rakstījums! BW.7156 var.; rakstîtãjs, wer schreibt; wer ausnäht, stickt: dziedu dziesmu, kādu māku, neb[a] es dziesmu rakstītāja BW. 992. sen slavēja tuo māsiņu lielu rakstu rakstītāju; pašai virsas villainei cūkacīši ierakstīti 21571. adi cimdus, adītāja, raksti cimdus, rakstītāja! vedīs tautas adītāju, rakstītāju kunga dē̦ls 7207. Wohl von raksts II abgeleitet.

Avots: ME III, 473, 474

saâkstîtiês, zur Genüge längere Zeit hindurch albern, Unsinn treiben Spr.

Avots: ME III, 590

sabakstît: galvas s., die Köpfe wie die Böcke zusammenstoßen Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 395

sabakstît, tr., heftig stossen, zerstossen, zerstechen. Refl.- tiês, sich zerstossen, zerstechen: ar pirtssluotu ne˙maz pērties, - vis˙caur gan˙drīz sabakstījies LP. IV, 216.

Avots: ME III, 591

sabikstît,

1): s. ("iekurināt") uguni Linden in Kurl.; ‡

2) zusammenschieben:
s. sapīkušās meitas kuopā, lai izlīgst Dunika; ‡

3) Rippenstösse geben:
sabikstītu arī ar piešiem tai gar sāniem Janš. Dzimtene II, 100.

Avots: EH II, 396

sabirkstît, tr., anschüren: kamīnā sabirksta kuoku uogļu uguntiņu Vēr. v. J. 1904, S. 484, vaimanas sabirksta sirdī jaunas liesmas Vēr. II, 57.

Avots: ME III, 593

sabikstît, tr., (das Feuer) schüren, (die Holzstücke auf dem Herd) zusammenschieben Mag. XIII, 3, 59; Grünh.: sabiksti krāsnī malku, lai vienādi izde̦g! Ahs. viņa . . . sabiksta zem katla pagales Purap. Kkt. 1. kamē̦r šī tur uguni sabiksta LP. IV, 136. Refl. -tiês, einander anstossen, Rippenstosse geben: kolonisti savā starpā sabikstījās, sačukstējās Latv,

Avots: ME III, 593

sabīkstîtiês (unter sabîtiês): mit îk ² Siuxt.

Avots: EH II, 396

‡ sabuokstîtiês "?": (zirgi) pie grāvja sabuokstījas pa labi, pa kreisi, baidīdamies lēkt pāri uz lielceļu Veldre Dēli un meitas 4.

Avots: EH II, 399

sačikstît, tr., zusammenschüren, zurechtschüren.

Avots: ME II, 605

‡ sačukstît, = sadur̃stît 2: skujas briesmīgi sačuksta ruokas Allendorf n. FBR. XIX, 92.

Avots: EH XVI, 401

I sadakstît: nuo citiem s. (vieles entleihen) Salis.

Avots: EH XVI, 402

I sadakstît, tr., zusammensuchen Schujen, Behnen, Zögenhof, zusammenbetteln Pernigel, Neu-Salis: vecene sadakstījusi pilnu maisu ar ē̦damuo Adiamünde; entleihen (von jem.) Allasch.

Avots: ME II, 607

II sadakstît: jaunas, gludas lietas bē̦rni ar nazi sadaksta (sadursta, sabaksta) Sermus; "zemē saspraudīt" Selsau.

Avots: EH XVI, 402

II sadakstît, = sadurstît 2: s. ādu Dunika, AP., Arrasch; zusammenstossen: s. malku krāsnī N.-Peb.; "unordentlich zusammenlegen; unordentlich einpflanzen (den Kohl)" Fehteln.

Avots: ME II, 607

‡ III sadakstît (?) "(beim Herstellen eines Daches) mit Dachziegeln (dakstiņi) belegen" Jēkabnieki, Ruhental: viņš sadakstījis jau pus˙jumtu ar dakstiņiem.

Avots: EH XVI, 402

sadrukstît, zerbröckeln (tr.), sasmalcināt: s. uogles Ar.

Avots: ME III, 613

sadrùkstît ^{2 ,} tüchtig ausschelten, züchtigen Gold., Saikava.

Avots: ME III, 614

sadzìrkstît, tr., schlagen, dass Funken sprühen; (fig.) auflodern lassen: sadzirkstīju pagalītes BW. 9127. tâ sadzirkstītu nuo jauna manu nuopūlē̦tuo fantaziju Vēr. II, 59.

Avots: ME III, 621

‡ saîkstît ² , -u, -īju AP., = sàistît, wiederholt binden, fesseln: vie˙nādīgi tur tuo zirgu saiksta.

Avots: EH XVI, 412

sakraukstît,

1) "?": viss te tiek saķē̦muots un sakraukstīts Jans.;

2) "etwas Hartes zerbeissen":
s. cietu ādu, garuozu N.-Schwanb., C., (mit aũ) Nötk.

Avots: ME II, 654

sakstît: s. pē̦das Livl. n. BielU.; guodu, mantu s. (erstreben) Für. kad mes juo sakstītum (= viņam se̦kuotum) FBR. XVIII, 189.

Avots: EH XVI, 420

sakstît, -u, -ĩju "Verlorenes suchen und gewöhnlich nicht finden" U.; "= pē̦das šukāt" Planhof; mantu sakstīt, nach Schätzen streben Depkin n. U. Zu sekt.

Avots: ME II, 657

šākstîtiês Alksn. - Zund. "ākstīties, ķē̦muoties": "an gefährlichen Stellen klettern" (mit â )Stomersee; vgl. žākstīties.

Avots: ME IV, 12

sakulˆkstît ² Dunika, = sakulstît.

Avots: ME II, 658

salakstît, intr., (hinein) springen, -hüpfen (auf mehrere Subjekte bezogen): (skaidiņas) jūriņās salakstīja BW. 33494, 2.

Avots: ME II, 666

samîkstît, tr., voilständig überwinden Sauken: es viņu galīgi samīkstīju.

Avots: ME II, 687

saņarkstît, verwickeln, verpinkern N. -Laitzen.

Avots: ME II, 694

sa-ùokstît PS., sa-ùokstuôt ² Golg., (einen neuen Wohnsitz) aufspüren (von Bienen): s. jaunu kuoku.

Avots: ME III, 778

sarakstît, ‡

2) sprenkeln:
kas celeņu sarakstēja basajām kājeņām? BW. 4567, 2.

Avots: EH XVI, 440

sarakstît, tr., fertigschreiben U.; aufschreiben, verfassen; verschreiben, verzeichnen U.: vē̦stuli, dzeju, grāmatu. spriedumu sarakstīt, ein Urteil abfassen Brasche. Refl. -tiês, sich ausschreiben, sich einschreiben Spr., korrespondieren, müeinander Briefe wechseln: šis ar Ievu sarakstās Blaum.

Avots: ME II, 711

sašļakstît,

1) = sašļakstinât 1: s. uotram drēbes;

2) vollspritzen:
s. kam pilnas acis ar ūdeni Siuxt. Refl. -tiês, = sašļakstêt: drēbes sašļakstījušās Bauske.

Avots: ME III, 757

sasnaĩkstît, mehrfach langend (nach etwas) erreichen Lautb.: nevarēju tuo sasnaikstīt. Refl. -tiês Lautb., Bauske, Wolmarshof, (mit ài) Ermes, = sastaipīties.

Avots: ME III, 739

sašņakstîtiês, spielend einander beissen, einander beknuppern: zirgi sašņakstās Siuxt.

Avots: ME III, 758

sasukstît,

1) aussaugen:
s. rē̦tu Saikava, Schwanb.;

2) ausschnüffeln, erwittern:
suns sasukstīja pē̦das Bauske; s. peles Saikava. Refl. -tiês, sich beriechen: suņi mīl sasukstīties Jürg.

Avots: ME III, 751

sasūkstît,

1) aus-, aufsaugen:
s. visu ievārījumu Golg. s. visu šķidrumu (mit ũ ) Dond., Bauske, (mit ù ² ) Saikava;

2) Schmerzen empfindend belecken und saugen:
s. sasistuos pirkstus (mit ũ ) Dunika, (mit û ² ) Arrasch. Refl. -tiês, eine gewisse Zeit hindurch Schmerzen empfindend sich beklagen: viņš vēl ilgi sasũkstījās Nigr., Drosth.

Avots: ME III, 751

sataûkstît: taukstu un sataukstīju ... rupu kre̦klu Pas. XIV, 270.

Avots: EH XVI, 456

sataûkstît Drosth., =sataûstît.

Avots: ME III, 760

satuokstîtiês Warkl., = satuôstîtiês.

Avots: ME III, 769

‡ savalkstîtiês (angeblich in Riga gehört) "= àizmestiês 2": tas tad pasniedz savu ruoku, kad ... kājas savalgstās Latv. Av. 1844, № 2.

Avots: EH XVI, 463

saverkstît ² ,

1) "saraustît": s. zvejuojuot tīklu Lemsal;

2) "Unsinn zusammenreden"
Kalwen.

Avots: ME III, 784

savīkstît, s. savīstît.

Avots: ME III, 789

‡ šèikstîtiês (?) Plm., Smilt. "ākstīties". Laut einer Person aus Smilten, sei dort nur ein gleichbed. žeîkstîtiês bekannt.

Avots: EH II, 624

sīkstît, -ĩju, sīkstuôt (li. šykšiúoti), geizen U.; sīkstīt(ies) L., zähe werden.

Avots: ME III, 853

slaikstîtiês,

2): auch (mit aî ² ) Luttr.

Avots: EH II, 519

slaikstîtiês, -uôs, -ījuôs,

1) "(nach überstandener Krankheit) kraftlos gehen":
viņa, nuo vājības piecē̦lusies, gan jau slaikstās, bet aiziet ne˙kur nevar Druw.;

2) faulenzen:
kuo tâ kâ slaikstuoņa slaiksties bez darba? Druw. (s. auch RKr. XVII, 78 unter slietenis); faulenzend sich umhertreiben (mit aî ²⁾ Arrasch; mit sekundärem k zu slaistîtiês.

Avots: ME III, 913

slakstît (li. šlakstýti "mehrfach spritzen") Warkl., = slacît. Refl. -tiês, spritzen (intr.): ūdens vārījās tik stipri, ka slakstījās uz grīdas A. XX, 838.

Avots: ME III, 914

šļakstît: auch Lesten; reizēm virs galvas šļakstīja lietus gāze A. Upītis Laikmetu griežos II, 173. Refl. -tiês: nešļaksties tik stipri! Lesten. riteņi ik brīdi šļakstījās dziļās peļķēs A. Upītis Pirmā nakts 277.

Avots: EH II, 643

šļakstît U., Bershof, Golg., Wessen, -ĩju, = slakstît, šļakstêt, šļakstinât: viņš šļakstī ūdeni Golg. e̦ze̦rs iesācis me̦lnus viļņus šļakstīt LP. VI, 723. lavu gaisuos šļakstīdami MWM. VI, 671. Refl. -tiês, = šļakstinâtiês: puikas sāka šļakstīties ar ūdeni Lis.

Avots: ME IV, 62

šlakstîtiês Vēr. II, 603, = šļakstīties: bangas pāri par malām šlakstās Vēr. II, 387.

Avots: ME IV, 58

‡ *šļan̂kstît, zu erschliessen aus ‡ pašļan̂kstît.

Avots: EH II, 644

šlaukstîtiês: auch (mit aũ) Mitau.

Avots: EH II, 642

šļaukstîtiês Spr., Alksnis - Zundulis, Siuxt n. Etn. I, 153, = šļaucîtiês, šļaukâtiês: visi... šļaukstās un guļ Latv.

Avots: ME IV, 66

‡ II šļàukstîtiês ² Bers. "laistīties (ar ūdeni)".

Avots: EH II, 644

snàikstît Ermes, (mit aĩ) Bauske, C., Wolmarshof, (mit ài ² ) Lis., Golg., Saikava, Gr.-Buschhof, = snaigstît. Refl. snaîkstîtiês, (mit aî ² ) Schibbenhof, Autz, snaĩkstîtiês Bixten, Salis, C., Wolmarshof, snàikstîtîês ² Lis., KL, Golg., = snaîgstîtiês.

Avots: ME III, 972

snàikstît ² , Refl. -tiês: auch (mit aĩ ) Dobl., Lemb., Sermus, Trīk., (mit ài ² ) Lasd., (mit "aî" ) Grawendahl, (mit aî ² ) Morizberg.

Avots: EH II, 541

snakstîtiês Wandsen, Siuxt, Sessau, Autz, Kandau, Raiskum, = knakstīties: sieru sēju, puišiem devu, lai ap mani snakstījās (Var.: knakstījās, meņģējās, gramstījās) BW. 29476 var.; scherzweise einander schlagen Grünwald; essend nach verschiedenen Speisen langen A.-Bergfried; naschen ("bērni snakstās ap saldumiem") Bers., Laud., Selsau u. a.; "unsicher anrühren" Fehteln; "ķerstīties (auch in Marzen); Verbotenes sich aneignen, stibitzen (Geringfügiges)" Schibbenhof ; ernster Arbeit ausweichend Unbedeutendes tun Sessau; ohne Energie, wider seinen Willen arbeiten Grünh. Nebst snaksnīties zu snēkt?

Avots: ME III, 972

šņakstîtiês,

1) "mit der Zunge gewisse Laute verursachen"
Schibbenhof;

2) wiederholt greifen nach (etwas)
Lubn.; "pa juokam ķerstīties, grūstīties".

Avots: ME IV, 91

šņàukstît ² Warkl., = šņaukât: Rapsis bāzās viņam purnu šņaukstīdams virsū A. v. J. 1893, S. 32.

Avots: ME IV, 92

suokstît: suôkstît, -stu, -stīju Erlaa, mit einer Rute prügeln.

Avots: EH II, 610

suokstît Spr., prügeln; ungewiss, ob mit uo oder o zu lesen.

Avots: ME III, 1136

spuõkstîtiês, -uôs, -ĩjuôs, sich komisch, tächerlich gebärden: dižs cilvē̦ks. spuokstās kâ bē̦rns Dond. Zu spuoks.

Avots: ME III, 1035

sprikstît, ‡

2) "izmanīgi, dzīvi, dedzīgi skatīties" Druw.: acis vien sprikstī.

Avots: EH II, 560

sprikstît, von einem prickelnden Gefühl erfüllt sein: pirkstu gali viņam sprikstīja kâ siltumiņā Latv. Wurzelgleich mit sprikstêt.

Avots: ME III, 1020

sukstît,

1): auch Salis, Sermus.

Avots: EH II, 601

sukstît,

1) schnüffeln
Jürg., Bers., Lubn., Burtn., Verlorenes suchen U. (unter sakstît): kuo tas suns tur sukstī? Jürg. (oder suksta Grünwald, Kurmene). man pēdiņas sukstīdamas BW. 22054;

2) beriechen:
lapsai arī nedeva ne sukstît Etn. III, 32; "geniessen" Saikava;

3) =sūkstîtiês 2: suksti nu par saviem nedarbiem! Burtn.;

4) "?": ja gribi pārduot, tad ņem septiņus rubļus un ne sukstīt vairāk! Vīt. In den Bedd. 1-2 wohl zu sukît; in der Bed. 4 zu sūkstîties?

Avots: ME III, 1118

sũkstît: auch Jürg., Lemb., Luttr., N.-Peb., Ramkau, (mit ù ² ) Fehteln, Kalnemois, N.-Laitzen, Sessw. Refl. -tiês,

1): (me̦dus) tik liels un re̦ts gardums, ka visi uz viņu sūkstījās, lūpas laizīdami A. Brigadere Dievs, daba, darbs 188;

2) sich beklagen
AP., Jürg., Lemb., N.-Peb., (mit ù ² ) Fehteln, Schwanb.

Avots: EH II, 607

sũkstît C., Bauske, sùkstît ² Lis., Schwanb., Lubn., Golg., = čūpstît, (mit dem Munde) saugen Wid.: adatu dūra pirkstā, kuru tā sāka sūkstīt Por. II, 113. Taņa sāka lupināt un sūkstīt vēzi Aps. VI, 14. tas skatās, kâ ē̦d cits, un nagus tik sūkst[a] Plūd. Refl. -tiês,

1) "?": ieņēma (mutē) màlku (nuo pudeles) un sūkstījās ilgi Kārstenis;

2) sich Vorwürfe machen
Lis. (mit ù ² ), C., Bauske (mit ũ), sich beklagen (mit ũ ) Lieven - Behrsen, seufzen U., (mit ù ² ) Kr.: "dārgi, dārgi,"Plausis sūkstījās De̦glavs Rīga II, l, 46. ļaudis sūkstās un sūdzas, ka gadu desmitiem jāgaiduot uz vietu A. XX, 783. viņš sūkstās, ka naudas maku izmetis Lieven - Behrsen. nevarē̦tu ne brēkt, ne sūkstīties Balt. Vēstn. 1901, No 81 (Feuill.). Jānītis lai tagad vēl sūkstās par tuo MWM. XI, 267. šī nesūkstās ne˙kuo LP. V, 210. kas mierīgi sūkstījās un kasījās aiz auss Zeif. llI, 2, 258. sūkstît zu sùkt; sūkstîtiês 2 nach Bezzenberger BB. XII, 241 zu sūdzêt, wie aber das synonyme sūkâtiês wahrscheinlich zu sũkât gehört, so dürfte auch sūkstītiês 2 eher zu sūkstît "saugen" gehören.

Avots: ME III, 1131, 1132

šukstît,

1): auch Bers., Drosth., Kalz.; ‡

2) "?": šuksta, baksta sveši ļaudis, ni jie prata, ni mācēja Tdz. 36458.

Avots: EH II, 657

šukstît Meselau, -ĩju, tr., intr., = sukstît 1, šukât: suns šukstī zaķam pē̦das N.-Peb. kad ve̦d nuo tīruma labību, ganu suņi manās peles šukstīt Nötk.

Avots: ME IV, 105

šukstît(iês), tauschen: šukstīties ar nažiem (scherzhaft) PS., Smilt.

Avots: ME IV, 105

šukstît(iês), tauschen: šukstīties ar nažiem (scherzhaft) PS., Smilt.

Avots: ME IV, 105

švikstît, stümperhaft säen Segew.

Avots: ME IV, 116

švikstît, ‡ Refl. -tiês, schwenken, schwingen: š. ar uguni Lemb., Smilt. švikstās ar uguni Rīts 1937, № 170; zwecklos hin und her laufen C., Smilt.: kuo tu te šviksties?

Avots: EH II, 661

‡ svirkstît Diet. "knistern, prasseln".

Avots: EH II, 619

švirkstît Wid. "ширкать, чиркать".

Avots: ME IV, 117

taûkstît: auch Warkl., (mit aû ² ) N.-Peb., (mit au) Weissensee.

Avots: EH II, 668

taûkstît Bērzpils, C., Pilda, (mit aû ²⁾ AP., (mit àu ²⁾ Lös., = taustît, (be)tasten Erlaa : kājām ceļu taukstīdama BW. 3615. tē̦vs taukstīs bucu Pas. III 236. pazamuost kungs, tauksta, kas tiê iraida Zbior XVIII, 255, taukstīdami vilkās līdz... vārtiem Zeif. Latv. chr. III, 66, viens tam pulkstenīti tausta MWM. VI, 403. Refl. -tiês Burtn., Erlaa, Kokn., Ruj. n. U., Drosth., = taustîtiês: kuo nu taûkstiês ² pa tumsu? AP. Subst. taukstījums, = taustījums: par pupiņu taukstījumu BW. 25507 var.

Avots: ME IV, 137

‡ *tīkstît, zu erschliessen aus ‡ attīkstît.

Avots: EH II, 685

tuôkstîtiês,

1): auch (mit uo) Bērzgale; "mīņāties uz vienas vietas, kuo neveikli daruot" Warkl.; (macītājs) tik grābstās un tuokstās kâ valuodas raustītājs tiesas priekšā Austriņš Raksti VII, 369;

2): auch Līvāni.

Avots: EH II, 709

tuokstîtiês, -ues, -ĩjuôs,

1) = tuostîtiês 1, zaudern, nuscheln Peb. n. U., (mit uô) Adj. C., Erlaa, Fest., Meiran, Schujen, Sessw., (mit uô ² ) Segew.;

2) = tuostîtiês 2, stottern (mit uô) Warkl.

Avots: ME IV, 284

‡ tūkstîtiês "?": saimnieks ap uozuolu bija tūkstĩjies (= tûstījies?) un gūbājies (naudu ierakdams) Pas. XIV, 489.

Avots: EH II, 707

uzbakstît,

2): uzbakstījis naudas puodu Pas. XV, 32 (ähnlich A. Upītis Sm. lapa 156).

Avots: EH II, 717

uzbikstît,

1) (von neuem) schüren
(perfektiv): uzbikstīt uogles, lai labāk de̦g;

2) aufwiegeln, (zu etw.) ermuntern:
uzbikstīt uz naidu.

Avots: ME IV, 317

uzbirkstît, ‡ Refl. -tiês Lemb.: skala uogle uzbirkstījās uz kājas, beim Abstossen der Kohle vom Pergel geriet sie unversehens auf den Fuss.

Avots: EH II, 718

uzbirkstît,

1) Kohlen od. Asche (vom Pergel, von der Zigarre auf etwas) abstossen:
uzbirkstīt uogli uz ruokas Jürg.;

2) (Kohlen aus der Asche) hervorstossen:
uzbirkstīt uogles nuo pe̦lniem Dond.

Avots: ME IV, 317

uzčukstît, = uzbikstīt: uzčukstīt suni nuo migas Adiamünde.

Avots: ME IV, 322

uzdakstît, = uzbakstît: uzdakstīt sìenā akmeni Bauske, Dunika. uzdaksta kūkām caurumus Mahlup.

Avots: ME IV, 323

uzdukstît, aufstochern, stochernd auffinden: uzdukstīt nuogrimušuo baļķi dūņās Wandsen.

Avots: ME IV, 326

uzdzirkstît (unter uzdzirkstêt),

1): (fig.) Anna uzdzirkstīja skaļuos smiekluos Anna Dzilna 43. vijīgais augums brīžiem gausi ... kustējās ..., brīžiem ... uzdzirkstīja luokans un straujš 176; ‡

2) u. skatu, einen sprühenden Blick werfen:
Anna ... uzdzirkstīja māsai naida un sāpju pilnu skatu Daugava 1933, S. 322. ‡ Subst. uzdzirkstījums, (abgeschlossenes) Aufsprühen, ungestümes Auflodern: ekstazes uzdzirkstījumi Austriņš Raksti V, 65.

Avots: EH II, 722

uzbakstît,

1) stochernd an die Oberfläche befordern;

2) stochernd finden:
ruobežsargi uzbakstīja spirtu.

Avots: ME IV, 316

uzlakstît "aufhüpfen": uzlakstīt nuo prieka Golg.

Avots: ME IV, 351

uzrakstît,

1) aufschreiben;

2) = aprakstît 4, (gerichtlich) aufnehmen: u. kam mantu. Refl. -tiês,

1) (für) sich aufschreiben:
saduomāja, uzrakstījās un mācījās nuo galvas runas Janš. Bandavā II, 351;

2) man uzrakstījās nepareizi, ich habe mich verschrieben.

Avots: ME IV, 371

uzslakstît (li. užšlakstýti "hinaufspritzen"), = uzslacît: u. kam ūdeni virsū.

Avots: ME IV, 379

‡ uzsuôkstît Erlaa, (mit einer Rute od. mit einem Strick) Schläge verabfolgen.

Avots: EH II, 735

uzsukstît, s. uzsukît.

Avots: ME IV, 386

uzsūkstît, (wiederholt) aufsaugen.

Avots: ME IV, 386

uzvārkstît, = uzvãrstît.

Avots: ME IV, 397

uzžākstîtiês "šâ, tâ uzkāpt" Bauske: gans uzžākstījies uz krāsns.

Avots: ME IV, 402

vaikstît: "-uôs, -ījuôs" ME. IV, 436 zu streichen; Refl. -tiês,

1): "viebties" (mit aî) Pilda;

3): auch NB., OB., (mit aî ² ) Schnehpeln.

Avots: EH II, 748

vaikstît (auch mit -gst- geschr.), -uôs, -tjuôs "?" : viņi atsēdās savrup katrs, vaikstīdami (durch Gebärden erheuchelnd, vortäuschend?) vienaldzību un bezbēdību Seibolt. Refl. -tiês,

1) Grimassen machen, das Gesicht verziehen N.-Peb., Saikava, (mit aî ) Bers., C., Fest., Golg., Sessw., (mit aî ² ) Bixten, Segewold; sich wild, seltsam gebärden L.; sich verfärben, rot oder blass werden St.; "kokettieren" Meiran; "juokuoties; plêsties" Frauenb.; "taisīt āverģēlības" Kalzenau; albern, tollen Saikava (mit ài ² ): slimais pakrita pie zemes un sāka visādi vaikstīties Saikava;

2) "spuken"
Wid.;

3) = bļaûstîtiês Kr. (mit aî), Kurl. n. U., Ahswikken, Amboten, Dunika, Funkenhof, Kand., Neuhausen, Selg., Stenden, (mit aî ² ) MSil.; schreien, lärmen Nigr., Rothof, Suhrs; laut (schreiend) sprechen Adiamünde, (mit aî ² ) Dond., Gramsden, Iw., Pankelhof, Stenden, Wandsen: bē̦rni vaikstās U., Dond. u. a. gani mežā vaikstās Nigr. kas kruogū tik dikti vaikstījās? ebenda. nevaiksties (sprich nicht so laut) jau ne˙maz tik ļuoti! es jau dzirdu Adiamünde. kâ viņai nav kauna? vaikstās, spiedz Turg. Pav. ūd. 20. kuo te vaikstaties? vai būsit klusi! Dond. vajaga iet gulēt . . . un nevis skraidīt un vaikstīties Janš. Bandavā II, 412. vaikstîtiês 1 und 2 dürfte zu li. vaĩstas "Gesicht" (zur Wurzel von viedêt?) und vaiskus "durchsichtig" gehören; die Bed. 3 sekundär aus "albern, tollen"?

Avots: ME IV, 436

I vaikstîtiês, -uôs, -ĩjuôs, gehen, laufen: kumeļi vaikstās pa apluoku in Ahs. gehört. Zu vaikstît(iês) (1 "tollen" ?) ? Oder zu li. vàikščioti "umhergehen"?

Avots: ME IV, 436

II vaikstîtiês Borchow, vaikštiês ebenda, = vīkštiês.

Avots: ME IV, 436

vākstîtiês L., U., (mit â) Nötk., = âkstîtiês 1. Aus vaikstît(iês) 1 . âkstîtiês?

Avots: ME IV, 494

‡ valkstît Bērzgale; = valstît: v. kumuosu pa muti. Refl. -tiês (s. ME. IV, 458): tāds kumuoss valkstās vien pa muti Bērzgale.

Avots: EH II, 753

valkstîtiês N.-Peb., (mit alˆ ) Meiran, Sessw., = ļuodzīties: kuo nu valksties pa gultu? branga cūka iet valkstīdamās jeb gāze̦le̦damās N.- Peb.

Avots: ME IV, 458

vārkstît: "vārstīt (lielām cilpām kuopā šūt)" Peb., Sessw.

Avots: EH II, 763

vārkstît, -u, -iju "flechten resp. nähen und binden" Lemburg: auklas švirkstēja viņam ielāpus vārkstuot Tirzm. 103. Mit sekundärem k zu vārstît?

Avots: ME IV, 505, 506

var̂kstîtiês Bers., Lubn., Sessw., das Gesicht verziehen, die Stimme verstellen ("gruozīt balsi"); "izradīties smalkākam nekâ ir": negribējās skatīties, kâ viņa varkstījās! Sessw. pūce... kliedza un varkstījas Saul. II, 29. Vgl. varkšîtiês 2.

Avots: ME IV, 479

vārkstîtiês (mit -gs- zu schreiben?), gedrellt, geplagt werden Für. I.

Avots: ME IV, 506

‡ *ver̂kstît, zu erschliessen aus saver̂kstît.

Avots: EH II, 772

I vīkstît,

1): mit î Kalnemois, N.-Laitzen, Oknist, (mit î ² ) Lemb., Morizberg, Orellen (mit ī) Pilda, Weissensee; "Zvirgzdine" ME. IV, 637 zu verbessern in "Zvirgzdine̦". Refl. -tiês,

2): sich saumselig anschicken
(mit î) Erlaa.

Avots: EH II, 792

I vīkstît, -u, -ĩju,

1) = vīstît, wickeln, zusammenbinden U., (mit î ) A.-Ottenhof, C., Golg., Gr.-Buschh., Kalzenau, Lös., Lubn., Mahlup, Mar., Meiran, Ogershof, Ramkau, Schwanb., Selsau, Warkh., Zvirgzdine (mit î ² ) AP., Arrasch, Jürg., Mezküll, Pankelhof, Segewold, Siuxt: vīkstīt priekšauta stūri pirkstuos Sudr. E. diez kuo tur vīkstīja saujā? Ramkau. vīksti mani, mamulīte (Var.: tin, māmiņa, sedz, māmiņa), tautu dē̦la kamanās! BW. 17949. vīkstīt dūres Alm., die Fäuste ballen;

2) viel und eilig essen
AP.: vīksta gan viņi tuo plāceni bez savas je̦gas AP. Refl. -tiês,

1) sich verpacken
U., sich einwickeln (mit î ) Stockm., (mit î ² ) AP., Mezküll, Siuxt, (mit ì ² ) Sessw.: gan es biju vīkstījies (Var.: vīstījies) ar kažuoku ieļāpiem BW. 16362. viss miglā vīkstās MWM. X, 69;

2) sich anschicken
L., sich langsam, saumselig anschicken, vorbereiten (mit ĩ ) Adl., Golg., Gr.Buschh., Lubn., Meiran, Schwanb., (mit î ² ) AP., Pankelhof, (mit ì ² ) Erlaa; zögernd tun N.-Bartau, beim Ankleiden trödeln (mit î ² ) Frauenb.: vīkstais drusku ātrāk! es nevaru sagaidīt AP. vīkstās uz ceļu Skolas Dorzs 74. kuo tu vîksties tik ilgi, ka nevari sataisīties? Golg. vīksties jel ātrāki, juo zirgs laukā nestāv! Frauenb. nez kuo tur pa guļamistabu iļgi vīkstījies Latv.;

3) "gruozīties" Schibbenhof; hinderlich, im Wege sein U.; aufhalten U.: kuo tu tur vīksties pa gultu? Schibbenhof. kuo tu te pa kājām vīksties? Schwanb. citām jāja precenieki, es pa˙priekšu vīkstījuos (Var.: vīstījuos, gruozījuos) BW. 7918, 4 var.;

4) "?": ciema puiši . . . kā pakulas vīkstījās (Var.: tīstījās) BW. 20995, 2. zutils vīkstas pa ruoku L. "der Aal schlängelt sich mir um den Arm".
vīkstît (wegen an. visk "Bündel" wohl mit vīkst- aus vīskt-) und vīkstîtiês I und 4 wohl für vīstît(ies), während vīkstīties 2-3 wohl zu vīkst I gehört, doch lassen sich beide Verba nicht genau von einander abgrenzen.

Avots: ME IV, 637

II vīkstît "geschmeidig machen" L. Refl. -tiês, sich behende schmiegen L.

Avots: ME IV, 637

‡ vukstît A.-Schwanb. "liederlich und gierig (fr)essen".

Avots: EH II, 799

žaikstîtiês,

1) sich rekeln und gähnen
(mit aî ² ) Schibbenhof;

2) Grimassen schneiden
Vīt., (mit aî ) Golg., Sessw.;

3) klettern
Vīt.;

4) "dauzīties" Stockm.;

5) scherzen
Stockm.

Avots: ME IV, 787

žâkstît Adl., unterbringen: jaunuo rakstnieku būtu tik daudz, ka viņus ne˙kur nevarē̦tu žākstīt A. XX, 399. Vgl. šāstît.

Avots: ME IV, 796

žakstîtiês, -uôs, -ĩjuôs "ķerstīties" Bauske, Gr. - Buschh.

Avots: ME IV, 788

I žākstîtiês,

1): auch Alschw.;

2): auch Pankelhof;

3): auch Luttr., Samiten, Schwitten; "kle̦puot aizrijuoties" Blieden.

Avots: EH II, 818

I žākstîtiês, -uôs od. -ĩjuôs (U.), -ĩjuôs,

1) (mit weit offenem Munde) gähnen
Assiten, Gramsden, U., (mit â ) Kr., Vīt., (mit â ² ) Frauenb., Grobin, Hasenpot, Ob. - Bartau, Schnehpeln, Stenden, (žâkstêtiês ² ) Dond.: kad žākstās, tad jāaizliek ruoka mutei priekšā, lai nelabais neieskrien iekšā Dond. (ähnlich JlgRKr. VI, 20);

2) sich (nach dem Schlaf) recken
Neander n. U., Grünh., (mit â ) Golg., Vīt., (mit â ) Bauske;

3) aufstossen (hauptsächlich vor dem oder beim Vomieren)
Libau, Semgallen, (mit â ) Golg., Lis., N. - Peb., Vīt., (mit â ² ) Autz, Frauenb., Grenzhof (Kr. Tuckum), Jürg., Libau: kuo nu žāksties, it kâ vemt gribē̦tu! Autz. žākstās, kad nevar izvemt N. - Peb. kaķis vai suns, kad taisās uz vemšanu, tad žākstās ebenda; (beim Verschlucken) hüsteln (mit â ² ) Autz;

4) "ķē̦muoties ar mutes daļām; izrunāt nesapruotamus vārdus nuo sažņaugtā kakla" Rentzen;

5) "?": vāverīte (d. h., das weibliche Schamglied)
žākstījās, sarkanzuti gaidīdama BW. 35098. Nebst li. žiokščioti zur Wurzel von žākle I.

Avots: ME IV, 796

II žâkstîtiês: "ākstīties" Kokn.; ej pruojām, knēvelīti! kuo gar mani žākstījies? Tdz. 43472.

Avots: EH II, 818