Paplašinātā meklēšana

‡ abre Linden, = abra.

Avots: EH I, 1

ãdere, ‡

2) der Schröpfkopf
(?): laist asinis ar āderēm jeb ragiern Pet. Av. III, 285; ‡

3) "ein sehr kluger und beweglicher Hund"
Saikava.

Avots: EH I, 192

ãdere (gleich estn. āder entlehnt), Ader in weiterem Sinne, die Sehnen (dzīslas) einschliessend Etn. II, 64; āderi laist (nach dem Deutsch.), ein Ader lassen; āderi cirst dass.; laidīsim tikai kādam jē̦ram āderi vaļā, wollen wir ein Lamm schlachten Kaudz. M. 36.

Avots: ME I, 236

aģirene JK. VI, 54, wohl dieselbe Pflanze, die sonst apdzir,as genannt wird, wohl aus atģirenen. Par aģiru zālēm jeb aģirenēm saucam staipekļiem līdzīgu stādu Kursiten [wohl aus dem Litauischen; vgl. den li. Pflanzennamen atgirė˜ Jušk.].

Avots: ME I, 12

‡ agre̦ns Bers., = agrējs.

Avots: EH I, 4

aire: auch Kl., Saikava, Sessw.; Plur. àires ² Lubn., Meiran, Skaista, FBR. XI, 120 (aus Warkl.), die Schaukel.

Avots: EH I, 5

aire, die das Stützgerüste bildenen dicken Seitenstangen einer Schaukel. Lasd., Bers., Erlaa [in Rujen aĩre, eine Schwungstange; wohl zu ailis 1 - 3].

Avots: ME I, 13

aĩrenes, Lolch PS. [Auch in Rujen und Plienu-ciems] (zu gr. αῖρα "Lolch", ai. ērakā "eine Grasart). [Auch aĩres, eine Art Unkraut, in Widdrisch.]

Avots: ME I, 13

àizbere (aizbẽrt), Zugabe zur Speise, weniger gebräuchlich als aizdars L., St., U.

Avots: ME I, 19

‡ àizbrèņģêt ² Saikava, durch Kot hin-, wegwaten, -fahren: kāmet da Saikavai pa tādiem dubļiem aizbrenģē, zirgs putās.

Avots: EH I, 11

‡ aizcere Bers. "= pacere, eine tiefe Stelle im Fluss".

Avots: EH I, 13

àizdrebêt, anfangen zu zittern: es aizdre̦bu pie katra viņs suoļa (Asp.); gew. refl.: rūts aizdrebējās MWM. X, 241.

Avots: ME I, 23

àizdure, s. àizdurve.

Avots: EH I, 20

aizezere, die Gegend jenseits des Sees, aizezerē dzīvuot, gewöhnlich der Genitiv aize̦ze̦ra (ļaudis).

Avots: ME I, 25

àizguore: auch Prl.,

1) : auch AP. (mit ùo ): aizguores visas ir pilnas prusaku.

Avots: EH I, 26

àizguore,

1) der Raum hinter dem Ofen, der Raum zwischen der Wand und dem Ofen od. auch der Ofenbank
Druw., Lasd., [auch in Schujen];

2) der Vorderofen, der vordere Teil des grossen Ofens bis zur
aizuote Laud.;

3) Ofenröhre
(Sessw.);

4) ein Raum zwischen zwei Gebäuden
Lasd., Druw., A. X, 1, 416, AP. In den Bedeutungen 1 - 3 wohl zu gars; vgl. гарь "ausgebrannter Ort im Walde", klr. výhar "Brandstätte" un pr. goro "Herd", wo das o auf o' zurückgehen kann. Bedeutung 4 ist vielleicht aus 1 entstanden, als die Bedeutung von -guore nicht mehr klar war.]

Avots: ME I, 29

‡ àizgrebt, anfangen auszuhöhlen, auszuschrapen: aizgre̦bta kaŗuote.

Avots: EH I, 25

‡ àizgreĩbt Dunika, Kal., Rutzau, hinter etwas fassen: a. kam aiz kakla.

Avots: EH I, 25

‡ àizgrèmdêt,

1) hinter etwas versenken:
a. murdu aiz akmeņa;

2) "запрудить,заложить" Spr.

Avots: EH I, 25

‡ àizgre̦muôt, kauend verschlucken: guovs aizgre̦muojusi zeķi Bauske. Refl. -tiês. anfangen zu kauen: guovs atkal aizgre̦muojās Golg.

Avots: EH I, 25

‡ àizgrèmt ² Ass. - Kalt., plötzlich, eine kurze Zeitlang dumpfe Laute von sich geben (z. B. beim Verwinden von Schrnerzen): aizgrēme, aizgrēme, i nuoklusa Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 25

‡ àizgremzt, anfangen zu nagen: aizgre̦mzts kuoks Bauske. Refl. -tiês, zornig werden, zu zürnen anfangen Bauske.

Avots: EH I, 25

‡ àiziẽre AP., àiziẽris ebenda, der Raum zwischen dem Ofen und der Wand: nuo... aiziera iznāca arī Līze Azand. 125. Zu iẽre.

Avots: EH I, 27

àizkarene: auch Golg.

Avots: EH I, 29

àizkarene, das Vorhängschloss: atņēma aizkareni Niedra.

Avots: ME I, 30

àizkuõre, Sperre: uz leišu ruobežām ir aizkuore; neļauj izvest labību (Sessau) [vielleicht mit dem Ablaut ā: uo zu kārt].

Avots: ME I, 35

àizkrebinât, leichthin befestigen, lose anbinden RKr. VI, 5.

Kļūdu labojums:
VI, 5 = VI, 88

Avots: ME I, 33

àizkrekle: māsiņai divi veģi aizkreklē BW. 5558. In einer Wörtersammlung aus Sassm. ist dies Wort mit -rē- (richtig?) geschrieben.

Avots: EH I, 33

àizkre̦kls, aizkrekle, der Busen, der Raum zwischen dem Hemde und der Brust: e̦suot piebāzis pilnu aizkre̦klu ar naudu LP. VI, 780. Besonders gebr. der Lok. aizkre̦klā, aizkreklē = azuotē: muļķītis aizbāzis pāris saujas skudru aizkre̦klā LP. VI, 683. lai meitiņa paņe̦muot aizkreklē līdz uguns lietas un sveci LP. VI, 113.

Avots: ME I, 33

‡ àizkrekšķêtiês Ar., = àizkrekstêtiês.

Avots: EH I, 33

àizkrekstêtiês, sich räuspern. Purap.

Avots: ME I, 33

‡ àizkrep(ê)t Dond., mit Schmutz zukleben (intr.): slimās acis aizkre̦pušas oder aizkrepējušas.

Avots: EH I, 33

‡ àizkrep(ê)t Dond., mit Schmutz zukleben (intr.): slimās acis aizkre̦pušas oder aizkrepējušas.

Avots: EH I, 33

àizuõdere,

1) : nuoslēpās savā dēļu aizuoderē Janš. Līgava I, 294 (ähnlich II, 132; Mežv. ļ. II, 7). šaurajā aizuoderē starp siltriju un āra siênu Dzimtene IV, 189; ‡

3) der Raum zwischen der Wandbekleidung und der Mauer
AP., Lemsal.; "der Raum zmischen dem Ofen und der Wand" (âzuõdere ²⁾ Frauenb.; ‡

4) der Raum zwischen dem Kleiderstoff (Zeug) und dem Futter
Frauenb.: zīmulis iekritis aizuoderē Jürg.

Avots: EH I, 60

àizuõdere,

1) ein kleiner Raum, der von der grossen Gesindestube durch eine dünne Wand oder durch einen Vorhang aus Leinwand abgeteilt ist
Nigr.;

2) die Kaffkammer
(Windau); gew. pe̦lūde.

Avots: ME I, 58

àizprecêt: ‡ Refl. -tiês, sich in die Fremde verheiraten (von beiden Geschlechtern): Jānis aizprecējies pruojām Janš. Apskats 1903, S. 149.

Avots: EH I, 43

àizprecêt, tr., an einen fern lebenden Mann verheiraten: kad meitas nuo pavārnīcas ē̦d, tad tās tāļu aizprecēs Etn. II, 60. reiz vienai mātei aizpre̦c meitu tāļumā par saimnieci LP. VI, 9.

Kļūdu labojums:
an einen fern lebenden Mann verheiraten = heiratend (die Frau) wegführen

Avots: ME I, 44

‡ àizprecinât, (die Tochter) in die Fremde verheiraten: a. meitu uz citu nuovadu.

Avots: EH I, 43

‡ àizrecêt: pušums aizrecējis Bers., die offene Wunde hat sich mit geronnenem Blut bezogen.

Avots: EH I, 45

‡ àizredzêt, bei Lebzeiten zu sehen bekommen: es tuo cilvē̦ku vēl aizredzēju Kaltenbrunn, Oknist, ich habe den Menschen noch vor seinem Tode zu sehen bekommen. šādas parašas aizredzējusi mana māte Gr.-Buschhof,

Avots: EH I, 45

àizredzĩba,

1) die Aufsicht, Rücksicht:
par tuo bē̦rnu nav nekādas aizredzības, niemand sieht auf das Kind. Biel.;

2) die Vorsehung:
šāduos pārdabiskuos gadījumuos vē̦ruodami aizredzības pirkstu Pūrs III, 67.

Avots: ME I, 46

‡ àizregžt, zuflechten, verflechten: abi gali (ratiem) aizregžti auktām Kaudz. Vecpiebalga 41.

Avots: EH I, 45

‡ àizrêibt, berauscht werden Spr.

Avots: EH I, 45

àizreĩzuôt, intr., verreisen: aizreizuojis Vāczemē BW. 2251.

Avots: ME I, 46

àizrekš(ķ)inâtiês, oder aizrekš(ķ)êtiês, einen grunzenden Laut von sich geben: cūka aizrekšinās Aps., JK.

Avots: ME I, 46

àizrekš(ķ)inâtiês, oder aizrekš(ķ)êtiês, einen grunzenden Laut von sich geben: cūka aizrekšinās Aps., JK.

Avots: ME I, 46

‡ àizrepêt,

1) heilend
(intr.) bewachsen, vernarben Dunika u. a.: vâts, vaina, miza aizrepējusi;

2) verheilen
(intr.) machen: laiks aizrepē visas brūces Līg. Jēk. Daugava I, 1478;

3) sich mit Schmutz anfüllen:
pīpe aizrepējusi.

Avots: EH I, 45

àizrestêt, -uôt, tr., vergittern: aizre̦stē̦ts JR. IV, 152; aizrestuots luodziņš A. XVII 591.

Avots: ME I, 46

[àizretêt, intr., zuheilen. Targeln].

Avots: ME I, 46

‡ àizretinât Sassm., = àizrepêt 2.

Avots: EH I, 45

‡ àizrežģît, zuflicken Lis., Saussen, Warkl.: a. kādu caurumu.

Avots: EH I, 45

‡ àizskretelêt Borchow, mit einem kleinen Kinderwagen hin-, wegfahren.

Avots: EH I, 48

‡ àizspreñgt, gewaltsam hinter etwas stecken (klemmen) Dunika, Kal., Rutzau: tā a. dzirkles aiz skapja, ka grūti tâs izdabūt laukā. Refl. -tiês citiem priekšā, sich gewaltsam an andern vorbeidrängen Dunika, Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 51

àizstreimuļuôt, àizstreipuļiôt, intr., hinwegtaumeln, wankend weggehen: čigāniete aizstreimuļuoja pie ugunskura atpakaļ Lautb. Švauksts bij aizstreipuļuojis līdz saviem ratiem Kaudz. M.

Avots: ME I, 53

‡ àiztreĩpt, zuschmieren, verschmieren Rutzau: a. kam acis. a. ar māliem mūra plaisu.

Avots: EH I, 59

‡ àiztremt, durch Trampeln fortscheuchen U. (unter tremt).

Avots: EH I, 59

‡ àiztrenêt, zu modern (verwittern) anfangen Frauenb.: aiztrenējis kuoks.

Avots: EH I, 59

‡ àiztre̦ñkât Nitau, Salis u. a., wiederholt oder mehrere wegjagen, verscheuchen: suņi aiztre̦nkājuši zaķus.

Avots: EH I, 59

àiztrènkt, tr., wegjagen: ve̦lnu LP. I, 60; VII, 1272.

Avots: ME I, 57

‡ àiztrepêt, zu modern (verwittern) anfangen.

Avots: EH I, 59

‡ àizvēdere M. Ārons "was hinter dem Magen (am Rücken) ist".

Avots: EH I, 62

àizvēre, eine Landfläche hinter einem vẽris Druva I, 392. varavīksna dzeŗ uz lietu laikam mārkā, aizvērēs Stari II, 180.

Avots: ME I, 59

àizvè̦sture, die vorgeschichtliche Zeit: viņš sastādījis ziņas par slavu, leišu un ģermāņu tautu satiksmi aizvē̦sturē Etn. III, 101.

Avots: ME I, 60

añkure, s. e̦ñkurs.

Avots: ME I, 71

‡ apakškre̦kls Riga u. a., ein Unterhemd.

Avots: EH I, 71

‡ apakšuõdere Riga u. a., apakšuõde̦ra Gramsden, das Zwischenfutter, ein Zwischensatz (Stück Zeug zwischen Oberzeug und Futter).

Avots: EH I, 71

apcere,

1) die Betrachtung, Reflexion, das Nachdenken:
pēc īsas apceres nuosprieda Lautb. ieruosināt uz apceri par cilvē̦ka dzīves vērtību Vēr. 1, 234. dažādas apceres (verschiedene Gedanken, Betrachtungen), šūpuli kaŗuot BW. I, 283;

2) die Anschauung, Weltanschauung:
tautas apcere A. XVI, 608; dabas parādīšanās dabūja dabascilvē̦ka apcerē pastāvuošus, cilvē̦kam līdzīgus veidus RKr. VIII, 15.

Avots: ME I, 78, 79

apdarene,

1) eine Wiese, um die ein Zaun gemacht
(apdarīts) ist Edwahlenn. Etn. III, 129;

2) die Einfassung einer Brille
Dr.; luogu apdarene, Fensterbekleidung Dr.

Avots: ME I, 80

‡ apdrebĩna, comm., ein unruhiger Mensch, der andern keine Ruhe gibt NB.

Avots: EH I, 78

‡ apdreĩjât, ringsum bedrechseln.

Avots: EH I, 78

‡ apdreivêt Kaudz. Vecpiebalga 60, N.-Peb., (mit èi ² ) Nautrēni, = apdrãzt 1, ‡ apdreijât.

Avots: EH I, 78

apdùre (gew. Pl. apdùres), apdûris ² Gold., Kab., RKr. XVII, 27, Querdel, Querl am Hemde, der A`rmelaufschlag: katram kre̦klam savas apdūres Schrund.

Avots: ME I, 83

aperenes, Mehltau (Eurysyphe com.) Kaw. [Wohl zu ap und perêt].

Avots: ME I, 85

apgrebt, tr., ringsum abkratzen, abschaben, beschaben Grünh. rupji apgre̦btais kuoka e̦lks Antr. III, 56; Grünh.; apgreb karuoti ar grebli! Auermünde u. a.

Avots: ME I, 88

‡ apgrèmdêt,

1) versenken:
a. linus mārkā, laivu;

2) (fig.) vernichten
Warkl.: a. cilvē̦ku.

Avots: EH I, 84

‡ apgre̦muôt, bekauen: a. kumuosu (bet nenuoēst) Fest., Schwanb.

Avots: EH I, 84

‡ apgremzdêt,

1) (einen Baum ringsum) benagen, die Splintrinde belecken
Spr.; benagen, beschaben (mit em̃ ) Allend., Raiskum, Serben): a. kuoku, kāli;

2) auch reflexiv, "sich (im Frühjahr) mit Splint bedecken"
(?) MSil.: kuoki jau apgrem̃zdējuši(es).

Avots: EH I, 84

‡ apgre̦m̃zduôt MSil. "= ‡ apgremzdêt 1".

Avots: EH I, 84

‡ apgremzt, (ringsum) benagen Bauske, Lems., Nitau, Schwanb.: zirgs apgremzis sili. Refl. -tiês, zornig werden (perfektiv): ve̦ctē̦vs apgremzies Bauske.

Avots: EH I, 84

‡ apgre̦znuôt, = appušķuôt: a. krē̦slu, duris. Refl. -tiês, sich (ringsum) schmücken (perfektiv), sich mit Schmuck behängen: apgre̦znuojies kâ pāvs.

Avots: EH I, 84

apkrecêt [li. apkrekė´ti], intr., sich mit einer Kruste beziehen, rings herum gerinnen: zupa apkrecējusi Stenden, Kursiten.

Avots: ME I, 95

‡ apkreĩkt Rutzau, bestreuen, ringsum etw. ausstreuen; a. salmus ap guovi. Aus li. apkreĩkti.

Avots: EH I, 94

‡ apkrepečuôtiês Wessen, sich mit krepeči 1 bedecken (?).

Avots: EH I, 94

‡ apkrept, unversehens mit Mistklumpen beklebt werden: kumeļš nuogulējies, tam sāni un pakaļciskas apkre̦pušas vienās krepēs Dond.

Avots: EH I, 94

‡ apkreties (part. praet. act.) Mesoten, zornig, unwillig, erzürnt ("apskaities").

Avots: EH I, 94

apkrevêt [zu kreve], sich mit grober, unebener Rinde bedecken: kuoks apkrevēja U. b. 95, 51 Jauns. [Auch in Grünhof, Siuxt, Gr. - Essern, Salisburg u. a.; dafür apkrevelêt in Lemsal oder apkreveļuôt in Nauditen].

Avots: ME I, 95

apprecêt, ‡

2) verheiraten:
apprecēja... meitu ar Mārtiņu Pas. III, 286 (ähnlich: IX, 479). apprecēja [kādu puisi] ar meitu VI, 45.

Avots: EH I, 106

apprecêt, tr., heiraten (vom Manne, eig. kaufen): arājs mani apprecēja BW. 7294. kas pēc mantas pre̦c, mantu appre̦c Sprw.; auch von der Frau: māsa apprecēja kalēju Alm. Refl. -tiês, sich verheiraten: tie nedz appre̦cas, nedz... Luk. 20, 35. lai jele Juris appre̦cas Apsk.

Kļūdu labojums:
7294 =7293, 5

Avots: ME I, 112

apprecinât, fact., verheiraten: ve̦cāki gribējuši dē̦lu apprecinât BW. III, 1, 38.

Avots: ME I, 112

‡ aprecêt,

1) = aprep(ê)t 1: pušums aprecējis Bauske, Bers., Schwanb.;

2) teilweise (an der Oberfläche) gerinnen:
asinis aprecējušas (apžuvušas) Warkl. pagaidi, lai (aukstā gaļa, Gallert) aprē̦c (Selsau, Trik., Wilsenhof) oder aprecē (Jürg., Lemburg)!

Avots: EH I, 108

apredze,

1): apredzes malā jau ceļas mākuoņas Janš. Mežv. ļ. l, 252 (ähnlich 153).

Avots: EH I, 108

apredze,

1) der Gesichtskreis
RKr. II, 54;

2) die Rundschau, die Aussicht:
nuo šā kalna plaša apredze JKaln.

Avots: ME I, 115

apredzêt,

1): kad čūska uzgājusi uz ceļa, tā netiek pruom bez cilvē̦ka apredzēšanas Segew.; ‡

2) beaufsichtigen:
kas tad apredzēs visu saimi un mājas būšanu? Janš. Dzimtene V, 72.

Avots: EH I, 108

apredzêt [li. apregė´ti], tr., übersehen, wahrnehmen: un nu sanāk skudru un lapseņu bez gala, ne apredzēt LP. IV, 77; bet šis nav apredzējis, ka dibinā viens dālderis pielipis LP. IV, 80; Part. neapre̦dzams, unübersehbar, unabsehbar: neapre̦dzams darba lauks RKr. VIII, 68.

Avots: ME I, 115

apredzîgs,

1) (aktiv) umsichtig, vorsichtig;

2) pass., was zu übersehen ist:
apredzīgi lauki U., A. X, 1, 417, JKaln.

Avots: ME I, 115

aprêibinât (li. apreibinti): kad cūku (pa galvu situot) apreibina, tuo var viegli nuokaut Kaltenbr.

Avots: EH I, 108

aprèibinât, fact. zu aprèibt, schwindlig machen, betäuben: viesulis, griezdams laivu riņķī vien, apreibināja braucēju LP. V, 258. viņu bij apreibinājuse cerība Vēr. II, 159. viņas apreibinātie prāti MWM. II, 362. Refl. -tiês, schwindlig, betäubt werden: nuo truokšņa viņš apreibinājās.

Kļūdu labojums:
-tiês = -tiês, sich berauschen, sich betäuben

Avots: ME I, 115

aprèibt (li. apreĩbti "schwindlig werden"): berauscht (beduselt) werden J. Al.: a. nuo liela prieka, nuo svaiga siena smaržas, nuo alus.

Avots: EH I, 108

aprèibt, intr., schwindlig werden: kā mē̦ms un apreibis es šķitu Rain. galva tikai drusku apreiba LP. VII, 201.

Avots: ME I, 115

‡ apreĩķinât Dunika, Kai., Rurzau, = aprēķinât, ‡ aplêst, berechnen.

Avots: EH I, 108

apriêks ² Dond., gleichbed. mit aprika.

Avots: ME I, 116

aprembêt,

1) im Wachstum zurückbleiben
(N. - Autz. U.);

2) sich mit einer Kruste bedecken:
viņam brūce aprembējusi Kursiten.

Avots: ME I, 115

aprèmdêt und aprèmdinât, tr., lau machen, abkühlen, beruhigen, trösten: ūdeni Saul., sirdi, dusmas LP. VII, 196; apremdināšana, der Trost, die Beruhigung. Refl. -tiês, sich beruhigen, trösten.

Avots: ME I, 115

aprèmdinât (unter aprèmdêt): besänftigen, lindern (perfektiv) Ewers.

Avots: EH I, 108

‡ apreminât Schnehpeln, Stenden, lauwarm machen: a. (aukstu) ūdeni.

Avots: EH I, 108

aprept, auch aprepêt und aprẽpêt C., AP.,

1) (auch aprẽpêt) zur Heilung bewachsen, benarben:
vāts jau aprepējusi PS. kaula lauzums, brūce sāk aprept. ābelei iegriezums jau aprepis A. X, 1, 417. kad asinis apstājas un sakalst, tad saka: asinis aprep Dobl.;

2) schmutzig sein, vor Schmutz bersten:
bē̦rnam kājas, ruokas nuo melnumiem apre̦pušas JKaln., A. X, 1, 417. kājas jau gluži aprepējušas, i. i. netīrumi, me̦lnumi jau ieauguši ādā C.;

3) tr., verstocken (Glück):
aprepē šuo ļaužu sirdi Jes. 6, 10. Refl. -tiês, verstockt werden: tie citi ir aprepējušies Röm. 11, 7.

Avots: ME I, 115

‡ apretêt Slenden, Wandsen, = aprep(ê)t 1: pušums apretējis.

Avots: EH I, 108

‡ apretinât Bauske, (eine Anpflanzung oder Saat) undichter machen (indem man einige Exemplare derselben beseitigt): a. laukus.

Avots: EH I, 108

‡ aprežģît verwickelnd umbinden Jürg., Lemburg: a. ve̦zmu ar gruožu (tâ apsiet, ka iznāk it kâ rēžģis). Refl. -tiês, sich unordentlich úmwickeln KatrE.: dzijas (tinuot) aprežģījušās ap tītavu kāju.

Avots: EH I, 108

‡ apskretelêt, mit Schleim besudeln Neugut.

Avots: EH I, 113

apskretis: auch Memelshof, Ruhental ("cieti saķepējis").

Avots: EH I, 113

apskretis (Part. von apskrest = li. apskrèsti), beschmutzt: apskre̦tušā uzvalkā A. Up.

Avots: ME I, 122

‡ apšķūre Mitau "?"

Avots: EH I, 119

apsprendzêt, beschnallen, besatteln: apsprendzēju savu bē̦ru kumeliņu BW. 13257 Bers., Laud. Dafür auch mit litauischer Lautform apspreņģêt BW. 32931 und apspreņģuôt 32970, 2 var.

Avots: ME I, 125

‡ apstreipuļuôt, herumtaumeln um: a. ap galdu.

Avots: EH I, 117

‡ aptreĩpt Kal., Rulzau, bestreichen, beschmieren: a. maizi ar sviestu Kal., Rutzau. a. zābakus Kal.

Avots: EH I, 122

‡ aptre̦knuôt "fett machen" Für. I (unter tre̦knuot).

Avots: EH I, 122

‡ aptrenêt, ringsum verwittern: ratu ule aptrenējusi Stenden.

Avots: EH I, 122

‡ aptre̦ñkât, = ‡ aptrañkât 1.

Avots: EH I, 122

‡ aptrènkt, herumjagen (-treiben) um: aptren̂c ² stīvuo ķēvi kādas reizas ap riju, lai tuop lunkanāka! Dunika, Rutzau.

Avots: EH I, 122

‡ aptrepêt Mahlup, Trik., ringsum verwittern: aptrepējis kuoks.

Avots: EH I, 122

[aptresêt, Schlechtes über jem. reden: ka mēs mūsu tuvāku ne... apme̦luojam nedz aptreessam LLD. II, 10].

Avots: ME I, 131

a˙re, = ā˙re.

Avots: EH I, 129

ã re, s. ā˙re.

Avots: ME I, 234

âre (s. unter âra),

1): urbares, waldloses Land
Kalz. n. BielU.; āres pļava, eine trockene (nicht morastige) Wiese, wo gutes Gras wächst AP.;

2): loc. ārē Kaltenbr., = ārā: es iešu ārē.

Avots: EH I, 194

ã˙re: auch ãre! Siuxt.

Avots: EH I, 194

âre, s. âra.

Avots: ME I, 242

ã˙re, ãre˙če, ãre˙če vei Bers., A.-Peb. (aus ã redz(i) še), sieh, Ausruf der Heinweisung: ā˙re kur tē̦vs nāk, sieh, da haben wir nun die Folgen deines Treibens: āre˙če! pusrubulītis ruokā JR. IV, 85.

Kļūdu labojums:
Treibens: = Treibens.

Avots: ME I, 242

‡ âre̦n ² Rothof n. FBR. VIII, 129, Sūhrs n. FBR. VII, 52 Adv., = āran.

Avots: EH I, 194

‡ âre̦nā oder âreskā (?) purene Lubn., eine Art Pflanze, âre̦na pļava Sessw. "= āriska (sausa) pļ."

Avots: EH I, 194

ârene, s. âriene.

Avots: ME I, 242

ârenieks BW. V, S. 197, ârinieks, ârnieks, auch ârenietis, der Auswärtige, Externe, Fernstehende: biedrības ārinieku biedri, die auswärtigen Mitglieder der Gessellschaft B. Vēstn.; * vai satiksme ar tē̦vu viņam bija labuojusies, nevarēja ārenieki izšķirt A. XXI, 44; der externe Schüler A. XII, 671; XIII, 78; XV, 24, 91.

Avots: ME I, 242

âre̦s Dond., tahm. Lok. Pl. für ârā, heraus, hinaus: tapt āre̦s nuo purva LP. VII, 245, 945.

Avots: ME I, 242

‡ asiņmuôre ² Pussen, ranunculus lanuginosus.

Avots: EH I, 131

ašņadzeres: auch ašņadzêre Oknist, ašņadzira (> ostle. -dzyra) Oknist, ašņadziras Wessen.

Avots: EH I, 132

ašņadzeres (Lassen BD. 167), asinsdziras, ašņudzire Buschh., Schafgarbe.

Avots: ME I, 147

‡ astrene Fest., die Aster.

Avots: EH I, 132

asvêdere, eine Strömlingsart, eig. die Scharfbauchige: ass + vê̦de̦rs.

Avots: ME I, 146

atāre, ein Roggenfeld, auf dem man in demselben Jahr bereits ein Sommergetreide geerntet hat: rudzi šuoruden tika iesē̦ti atārē Dr.

Avots: ME I, 150

atberes, Wiedergabe des aus dem Gemeindemagazin geliehenen Getreides; das Getreide, das bei der Wiedergabe gleichsam als Prozent mehr abgegeben wird Konv. ² 349.

Kļūdu labojums:
wird Konv. ² 349 =wird [atberi] Konv. ² 349

Avots: ME I, 150

atbẽres: dzēre lielas atbēres: nuosauce gadus, un tad sanāce visi tuvenieki, un tad tur bij gaiši kâ guodā AP.

Avots: EH I, 135

atbẽres, die Nachfeier des Leichenbegängnisses: nākuošā svētdienā svinēja atbēres Etn. II, 139, Ar.

Avots: ME I, 150

atbrèņģêt ² Saikava, herwaten: tur Anne atbreņģē nuo kūts, ka sūdi vien un dubļi atšļakst.

Avots: EH I, 136

atcere, die Erinnerung: gan mīļi atcere pie tevis sienas A. XVI, 402.

Avots: ME I, 153

atčũr (e) niski, rückwärts, rücklings: nerauj tā bē̦rnu atčūreniski Laut. Cf. atšūrniski, čūriski.

Avots: ME I, 153

atdrebêt, intr., entgegen zittern: kad viņš kauks, tad bē̦rni nuo vakara puses atdrebēs Hos. 11, 10.

Kļūdu labojums:
zittern = zittern; zitternd herkommen

Avots: ME I, 154

atdzīres, die Nachfeier eines Festes: tiem bij jāsteidzas uz atdzīrēm Neik.

Avots: ME I, 156

‡ atgrebt, abschrapen: a. pusgatavai karuotei vēl kādu skaidiņu Schwanb.

Avots: EH I, 142

atgre̦muôt, wiederkäuen: tāds auniņš, kas atgre̦muo ze̦lta naudu LP. IV, 90, solch ein Widder, der Geld zurückwürgt, Geld speit. atgre̦muoj(u)ši izgrūdīs (vilki tevi) ceļa maliņā BW. 20708; auch uneigentl., wiederholen: atgr. cita mācības.

Avots: ME I, 159

* atkare, Unlust: sliņķis dara visu kā par atkarēm (wider seinen Willen, ungern) Dr.; dzelzszāli zirgi ē̦d kā par zuob-atkarēm Dr. [Nebst li. ãtkaras "неохотный" wohl zu le. atkãrtiês "zurückhängen".]

Avots: ME I, 165

‡ II atkare, die pē̦da (s. pê̦da 6) einer in stumpfem Winkel an den Stiel befestigten Sense Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169.

Avots: EH I, 146

atkãre̦ns,

1) steil
L.: atkāre̦ns kalns Aps., Lub. (zu atkārt);

2) herabhangend, klaffend:
nuo... atkāre̦nās kabatas U. b. 113, 63.

Avots: ME I, 166

‡ atkrecêt, abkratzen, kratzend abschälen, abreissen: a. vâti Dunika.

Avots: EH I, 150

‡ atkreĩliski Kaugurciems, Adv., in umgekehrter Richtung: a. ("pretējā virzienā tam, kādā pavedieni sašķe̦te̦rē̦ti) tamza jāgriež vaļā; tad redzēs, cik tur dziju Kaugurciems.

Avots: EH I, 150

‡ atkre̦kuõjumi, = ‡ atkre̦pas: nuo... mutes sprikstēja siekalas un a. Veselis Netic. Toma mīlest. 114.

Avots: EH I, 150

atkrekstêtiês, sich ausräuspern, sich räuspernd wieder Atem schöpfen: daudzmaz atkrekstējies, vecītis atkal pasāka runāt Latv.

Avots: ME I, 168

atkrem̃tiês Dunika, Kal., OB., Rutzau, = atspiêstiês: uz galda atkrēmtes (mit dem Ellbogen).

Avots: EH I, 150

‡ atkreñkstêt Dunika, Kal., OB., hüstelnd auswerfen: vecītis krenkstēja, krenkstēja, bet nevarēja ne˙kuo a.

Avots: EH I, 150

‡ atkre̦pas, der Schleim, Auswurf (beim Husten) Dond.: kādas biezas a˙! tas nav uz labu.

Avots: EH I, 150

‡ atmugure,

1) die Rücklehne, Lehne
Bers.: uz krē̦sla atmuguri Janš. Mežv. ļ. I, 288 (ähnlich Līgava I, 20). lieluo atmugures krē̦slu (Lehnstuhl) Bandavā II, 223. sēdekļa atmugure kamanām I, 265 (ähnlich II, 233);

2) die Stelle hinter dem Rücken
Siuxt n. Fil. mat. 66: paņamu nuo atmugures nuost spanni ar ūde̦nu.

Avots: EH I, 156

‡ atprecêt, heiratend (als Frau) heimführen: kungs atprecē uotru sievu Pas. IX, 198. māte, atpre̦cē̦ta nuo citurienes Austriņš Nopūtas vējā 5.

Avots: EH I, 159

‡ atprecinât dē̦lam sievu nuo cita pagasta, für den Sohn ein Mädchen aus einem andern pagasts (Gebiet, Gemeinde) als Frau heimführen.

Avots: EH I, 159

atrèibinât, nüchtern machen: piedzē̦rušu. Refl. -tiês, nüchtern werden.

Avots: ME I, 185

atrèibt, intr., inch., nüchtern werden: kāzinieki, ūdeni dze̦rdami, drīzumā atreiba LP. VI, 854.

Avots: ME I, 185

‡ atreibuļuôtiês, = atžèibt: saimnieks ar puisi gan atreibuļuojušies (pēc pē̦rkuona spēriena) Latv. Av. 1858, piel. 23.

Avots: EH I, 161

‡ atreķêt "zurückbiegen" Wessen: a. naglai galu.

Avots: EH I, 161

‡ atreikne BW. 22172, 9 var. (aus Dubena), = atraikne, die Witwe.

Avots: EH I, 161

atreitene BW. 27849 var., =atrait(e)ne, die Witwe.

Avots: EH I, 161

atreitis (unter atraĩtnis): auch Wessen.

Avots: EH I, 161

[atreitis BW. 22182 und 22203 (aus Dubena)= atraitnis.]

Avots: ME I, 185

‡ atreitît (ein Hypernormalismus?) Sauken, = atraitît.

Avots: EH I, 161

atreitne Salastšana 34, 57 und 63, = atrait(e)ne, die Witwe.

Avots: EH I, 161

atrèiz ² -rêizē̦m ² Oknist, = atreiz-reizām.

Avots: EH I, 161

[atreiz-reizām Werssen, Nerft, Warkl., oft.]

Avots: ME I, 185

atrèmdêt, auch -inât, wieder lauwarm werden lassen: karstu ūdeni; wieder beruhigen, besänftigen (sirdi).

Avots: ME I, 185

‡ atreminât,

1) "?": cenšas tuos (= sastingušuos luocekļus) a., sasilsīt, atdzīvināt Janš. Līgava II, 65;

2) "= atremdināt (karstu ūdeni)" Vīt.

Avots: EH I, 161

atrem̃mêt Dunika, Kal., = atstutêt: a. luogu, duris.

Avots: EH I, 161

‡ atremsties (atpakaļ), sich langsam (mühsam) zurückbewegen: Uciņš, nuoslīdējis līdz ve̦zuma malai, atremšas atkat atpakaļ J. Krūmiņš Uciņa brīnumdienas 104.

Avots: EH I, 162

‡ atremt (li. atrem̃ti) Kur. Nehrung, (mit em̃) Dunika, Kal., Rutzau (auf)stützen: a. žuogu, a. sienas ar kuokiem Kal. atremis galvu ruokā (uz ruokas Dunika) Janš. Mežv. ļ. I, 83; Līgava II, 507. Refl. -tiês: auch Dunika, Kal., OB., Rutzau (mit em̃): ar vienu e̦lkuoni atrēmās uz pliku grīdu Janš. Līgava I, 39.

Avots: EH I, 162

atrem̂ties ² [li. atsirem̃ti], sich stützen: viņš uz ruoku atrēmies Windau, Schlehk, Kronw.

Avots: ME I, 185

ãtrene, ātrenājs, Ehrenpreis (Veronica officinalis L.), Birsm. (von ātrs, schnell). auch bebrenāji, zemesapiņi, zemte̦ka gennant Peņģ.

Avots: ME I, 244

‡ atren̂st ² Dunika, = atcìrst 1: a. kuokam zaru.

Avots: EH I, 162

‡ atrežģe Wid. "= atrežģījums".

Avots: EH I, 162

‡ atrežģinât Salis, = atrežģît: a. sarežgījušās dzijas.

Avots: EH I, 162

atrežģît, atrežģuôt, tr., loswickeln, entwirren: sarežģītu dziesmiņu atkal atrežģīt RKr. VIII, 26; atrežģījums, die Entwirrung, Lösung.

Avots: ME I, 185

atskāre, dakts atskāre, Dieb am Lichte. [Wohl von * at-s(i)-kãrt, wofür jetzt atkārtiês.]

Avots: ME I, 192

‡ *atšķeres od. *atšķeŗi, = aršķiras 1 (s. atšķira): pabēra jām (= vistām) atšķeŗu Pas. IX, 63.

Avots: EH I, 173

atspere, die Feder: savāž un atvāž nazi, it kā gribē̦dams izmēģināt atsperi Por.; atspeŗu rati, Federwagen Vēr. I, 49. viņas pārliecības ir tā atspere, kas viņu dze̦n uz priekšu A. XIII, 950. atsperu zâle, asplenium trichomanes Peņģ., Vēr. II, 910 (n. Mag. IV, 2, 68 atspēru zāle, gemeines Haarmoos, polytrichum commune). atspeŗu vieta, wogegen man die Beine stemmen kann Mag. III, 1, 100.

Avots: ME I, 194

‡ atspreñgt,

1) losdrücken
Dunika: iesprūdušās dures nevar a.;

2) = atstutêt Kal.: a. dures, lai vējš neizlauž.

Avots: EH I, 170

‡ atspure, ein Schwein, dem die Borsten, vom halben Rücken angefangen, in entgegengesetzter Richtung wachsen Siuxt n. Fil. mat. 66: atspures jau bij tās labās cūkas, ēda un izgāzās lain.

Avots: EH I, 170

atstrèipuļuôt, intr., her-, forttaumeln: atstreipuļuoja nuost pa lielu gabalu Vēr. II, 32.

Avots: ME I, 198

atsvēreklis, das Gegengewicht: sēdi virsū par atsvērekli, setze dich drauf als Gegengewicht (nämlich auf das Ende des Hebebaumes) Hug. Mag. II, 1, 72.

Avots: ME I, 199

‡ attre̦ñkât Jürg. u. a., = ‡ attrañkât.

Avots: EH I, 176

‡ attrepêt PS., Sessw., abfaulen: attrepējis zars.

Avots: EH I, 176

attvere, die Stütze Infl. n. U.

Avots: ME I, 206

atzare (unter atzars),

1): auch Warkl.

Avots: EH I, 182

aûgstce̦pure, die hohe Mütze: augstce̦pures tē̦va dē̦lu BW. 12123.

Avots: ME I, 217

aũre [Ruj.],

1) das Jagdhorn, Kuhhorn;

2) Sturm, Geheul:
bija gan àure ² Mar. RKr. XV, 106; saur vē̦tras auri Aspas. Ziedu kl. 176. [aure 2 zu aura; aure 1 wohl eine Bildung auf Grund von aurêt nach dem Vorbild von taure: taurêt.]

Avots: ME I, 225

‡ àuskure ² Auleja, = àuskars.

Avots: EH I, 188

‡ àustre ² Oknist, Warkl., Name einer Kuh.

Avots: EH I, 188

àustrenis: auch BW. 31825. àustriņš: "der Ostwind" zu verbessern in: der Osten, der Ostwind; s. J. Alunāns IMM. v. J. 1933 11, 226.

Avots: EH I, 188

àustrenis C., der Nordostwind: par jūras viļņiem pūta spirgts austrenis R. Sk. II, 255; Vēr. I, 133 (Zu àust.)

Avots: ME I, 229

azkre̦kls Popen, Ugahlen, der Busen; cf. àizkre̦kls.

Avots: ME I, 233

āzuodere (Perkuhnen), für àizkrâsne; vgl. àizuõdere.

Avots: ME I, 246

‡ bādmuodere,

1) die Hebamme
U.; "die Kindfrau, die Kindmuhmë Bers.;

2) die Klatscherin
Diet. Aus mnd. bademoder.

Avots: EH I, 208

bagare, ein nicht grosses Netz der Fischer, womit man kleinere Seefische fängt A. X, I, 328; Buttennetz [Bielenstein Holzb. 651], U. [Vielleicht auf Grund von bagarêt 1 gebildet; vgl. aber auch bogars.]

Avots: ME I, 249

‡ bàltmugare ² Warkl. n. FBR. XI, 120, die Laus.

Avots: EH I, 202

‡ bal˜tpavēdere, eine mit einer weissen pavēdere 1: kunele b. BW. 35441.

Avots: EH I, 202

bal˜tskare, Demin. auch baltskariņa weisse Rispe habend, Epitn. des Hafers: auziņai, baltskarei, tai lielie tīrumīņi BW. 28245. ai, auziņa, baltskarīte, BW. 3908.

Avots: ME I, 259

bal˜tspure, baltstare, die Weissrispige, Epith. des Hafers: auziņai baltspurei (Var.: baltstarei, baltskarei, baltzarei), tai lielie tīrumiņi BW. 28245.

Avots: ME I, 259

bal˜tvêdere,

4): Huflattich
- auch Oknist; ‡

5) der Frosch
VL. n. BielU.

Avots: EH I, 202

bal˜tvêdere,

1) einen weissen Bauch habend, die Weissbauchige, Epith. des Eichhörnchens:
baltvēdere vāverīte BW. 2651;

2) Steinmarder
Dr.;

3) Schellente (Glaucion clangula L.)
Nat. XXXII, 238; Blassgans (Anser albifrons Pen.) RKr. VIII, 98;

4) Huflattich (Tussilago farfara L.)
Bers., RKr. II, 80, Gänse-Fingerkraut (Potentilla anserina L.) II, 76. bal˜tvêderiņi Neu-Bergfried, Ruhental u. a., Gänsekraut, Gänsefuss.

Kļūdu labojums:
Blassgans = Blessgans
aiz 4) jāiesprauž: Plur. baltvēderes, - Hinter 4) ist einzüfugen Plur. baltvēderes
RKr. II, 80 = RKr. VI, 80

Avots: ME I, 259

‡ bãmuõdere Dunika, Kal., OB., = ‡ bādmuodere 1. Mit ām aus ādm.

Avots: EH I, 208

‡ bāpmnodere Diet., = bādmuodere 2.

Avots: EH I, 209

bãre (s. auch bàris): ne bārei (Var.: bārītei) mātes pūra BW. 4871, I. ai bārīte, bārenīte! 4958.

Avots: EH I, 209

bãre Kand., bàre, bārene (m. bāris, bārenis), die Waise: šī bārene, tā bārene, es pa˙tiesi bārenīte: ne man tē̦va, ne māmiņas, ne īstā bāleliņa BW. 4229. apmirst man māmulīte, es paliku bārenīte 3985. purva pļava bez ābuola, bārenīte bez māmiņas 4090. te̦kam visi bāreniņi saulrietiņa kalniņā; citam nava sava tē̦va, citam savas māmuliņas 4390.

Avots: ME I, 273

bārene (unter bāre): auch (mit à) AP., Ramkau, bàrenīte N.- Wohlfahrt.

Avots: EH I, 209

‡ bārenîgs, verwaist: ve̦cu, bārenīgu grāmatu kaudze Austriņš Nopūtas vējā 77. prasti un bārenīgi augi Veselis Saules kaps. 88.

Avots: EH I, 209

barenis (barins Mar.), = baŗuôklis RKr. XV, 107.

Avots: ME I, 263

bārenis (unter bãre): auch (mit ã) Schrunden n. FBR. XIII, 106, (mit à ² ) Linden.

Avots: EH I, 209

‡ barenīte, = ‡ baraniņa: buč; aitiņa, barenīte! BW. 27678 var.

Avots: EH I, 205

bārenīte: auch (mit à) AP., (mit à ² ) Fest.

Avots: EH I, 209

bārenīte, auch atraitnīte, Stiefmütterchen (Viola tricolor) RKr. III, 73; Erythraea pulchella Grünh. bārenītes, baltruozītes jaunu meitu Jāņu-zāles BW. 32367, 4.

Avots: ME I, 273

‡ bāre̦ns, die Waise: bāre̦niem māmuliņa BW. 22177, 7 var. aizdze̦n bāre̦nu Janš. Pag. pausm. 17.

Avots: EH I, 209

be̦bre̦nāji [AP., Lös., Feht.], Ehrenpreis (Veronica officinalis) RKr. III, 73.

Avots: ME I, 276

‡ be̦bre̦nājs Ramkau, = ‡ be̦be̦rkârkls ² . Vgl. be̦bre̦nāji.

Avots: EH I, 210

bebrene: eine Frauenmütze aus Biberfell Golg.

Avots: EH I, 211

[bebrene Wid., eine Biberfellmütze.

Avots: ME I, 276

bedre (li. bẽdrė "Grubë Tiž. I, 355),

1): gar mālu bedri BW. 20196;

2): skauģis manim bedri (Var.: kapu) raka BW. 9110 var. guli ... tumšā smilkšu bedrītē! BW. piel. ² 27625 ¹ .

Avots: EH I, 211

bedre (zu best),

1) die Grube.
Sprw.: kas citiem bedri ruok, pats iekrīt. rāceņu bedres, Kartoffelgruben Kand.;

2) das Grab:
bedrē līst, ins Grab steigen; bedrē nuolaist, ins Grab senken;

3) ausgefahrene Stelle auf den Wege;

4) der Vorofen des Backofens od. des Ofens in der Riege:
ve̦lns nuosēdies rijas krāsns bedrē LP. VII, 476;

5) lapsas bedre, die Fuchshöle; [

6) bada bedre Trik., Nacken];

7) Demin. bedrīte, das Grübchen:
sirds bedrīte, die Herzgrube. nuo vaigiem pazūd gle̦znās bedrītes Adam.

Avots: ME I, 276, 277

‡ bedre̦ns Seyershof, = bedraîns: b. kartupelis.

Avots: EH I, 211

bembere, ‡

2) "?": īsā bruncītī un plikām bemberēm Janš. Bandavā I, 241 (ähnlich, Līgava I, 55); ‡

3) eine Fichte, deren Äste sich bis zum Erdboden herabneigen
(mit èm) AP.; ‡

4) ein ästiger, verkrüppelter Baum
N.-Peb., PV.

Avots: EH I, 212

bembere, ein Mädchen von kleinem Wuchs. [Zu bemberis 8.]

Avots: ME I, 279

bêre ² Kandau (auch als plur. t.), = bẽres II.

Avots: EH I, 216

‡ bēre, = bẽrene: tas ir ve̦cās bērītes dē̦ls Janš. Dzimtene II, 377.

Avots: EH I, 216

‡ be̦rabe̦ka BW. piel. ² 24310, 1, = baravīka.

Avots: EH I, 213

bẽrene, eine braune Stute Jan.

Avots: ME I, 290

bērenieki: bērenieku kumeliņi BW. 27482,1.

Avots: EH I, 216

bērenieki, bērinieki, bērnieki, f. -nieces, die Beerdigungsgäste: viņš nebij īstuos bēriniekuos ielūgts.

Avots: ME I, 290

‡ bê̦re̦ns ² Seyershof, Kinder habend.

Avots: EH I, 216

I bẽres, selten auch Sing. bēre St., n. U. bāre, [eine Trage, darin man Graus, Steine, Lehm u. dgl. trägt St.], die Totenbahre: likt šķirstu, zārku uz bērēm. [Nebst estn. pä(ā)ŕ aus nd. Bähre; vgl. Thomsen Ber. 97.]

Avots: ME I, 290

II bẽres: auch N.-Peb. (zu streichen, Bauske), (mit è ) Jürg., Salisb., Weissenslein: (mit ê ² ) Dunika, Frauenb., Iw., Lemburg, Lemsal, Lieven-Bersen, OB., Pankelhof, Rutzau, Schnehpeln, Stenden. Zur Etymologie vgl. auch ‡ apbērt 3.

Avots: EH I, 216

II bẽres [AP., C., Bauske], bères PS., [Wolmar, Ruj., Salis, Serbigal, Selg., Dond., Wandsen, Neuenb., Līn.], Kand., das Leichenbegängnis, das Begräbnis: bērēs lūgt, braukt, bēres dzert, svinēt; bēŗu diena, ierašas, gājiens, nams. mēs dzeŗam cūku bēres BW. 28824, 1. vakar dzēru bērītē, šuodien bēŗu paģirās 27780. [Wegen bērējs, Totengräber, Leichenbegleiter, wohl zu bẽrt "schütten"

Avots: ME I, 290

bezuõderes cimdi Rkr. XVII, 31, Handschuhe ohne Futter.

Avots: ME I, 286

bezvè̦stures ļaudis, Menschen ohne historische Vergangenheit, geschichtslose Menschen * R. A.

Avots: ME I, 287

bìedre: dzīves biedre(ne), die Lebensgefährtin, Gattin.

Avots: EH I, 224

bìedre [li. bendrė], bìedrene, die Gefährtin, Freundin: tad viņa nuogāja ar savām biedrenēm Richt. 11, 38. es tevi re̦dzu biedreņu barā MWM. XI, 178. mūža biedre Poruk, die Lebensgefärtin, Gattin.

Avots: ME I, 305

biķere (unter biķeris): auch Borchow: dzeŗam ... pa visai biķerei BW. 19756.

Avots: EH I, 219

bire,

1) ausgerieseltes Korn;

2) Hasen-, Schafmist Krons-Würz.
n. A. X, 2, 536; cf. pires, spires;

3) die Dille:
zāļu bires Elv., U.;

4) eine Anzahl (von Schafen), die Herde:
vušku birīte (Var.: bariņš) pārskrēja par kalniņu sprindzē̦dama BW. 29006, 1.

Kļūdu labojums:
aiz 2) jāiesprauž (hinter 2) ist einzufügen: Plur. bires
Dille = Pille

Avots: ME I, 297

bīre, der Hut Plūdons [?]. [Wenn der Volkssprache entnommen, vielleicht eine Umbildung von mnd. bireit "Barret".]

Avots: ME I, 304

‡ bireniņš, Beiname des Schafbocks im VL.: aveniņ, bireniņ! BW. 29068 var.; 29156, 2.

Avots: EH I, 220

bļaûre [Nerft], auch bļaura, comm., bļaũris [C., Bauske], fem. -re, der Schreihals, der Marktschreier, Maulheld AP.: tad slavēs tuos, kas sēja, dzina vagas, bet ne˙vis dīkuoņus un bļauŗus Mieriņ. [bļaũris Roop, Ruj., Nabben, ein weinerliches Kind.] Zu bļaût.

Avots: ME I, 319

‡ bom̃bure̦ns Seyershof, = bum̃buraîns: bombure̦na zeme. kuls istabā ir tik b., ka nevar ne˙maz staigāt.

Avots: EH I, 235

‡ brečka Wessen, = breñčka.

Avots: EH I, 240

brede: auch Walk n. BielU.: ļaudis man bredi (Var.: bedri, kapu) raka BW. 9132 var.

Avots: EH I, 240

brede (aus bedre), Grube Ruj., Salisb. n. Mag. XVII, 2, 168.

Avots: ME I, 329

bredenis: auch Ascheraden, AP.

Avots: EH I, 240

bredenis [Salis], ein kleines Zugnetz RKr. II, 55 vgl. bradenis. - Aus бредень, Zugnetz?

Avots: ME I, 329

breģêt, - ēju, refl. - tiês, in einer Flüssigkeit mit Händen herumrühren: bē̦rns breģē ar pirkstiem pa muti. nebreģējaties pa bļuodu ar nagiem Druw.

Avots: ME I, 329

‡ breģis, einer, der mit den Händen in einer Flüssigkeit, in Schmutz oder Kot herumrührt (breģē) Golg.

Avots: EH I, 240

‡ bre̦gus "?": skābs kâ b., von etwas sehr Sauerem gesagt Salisb.

Avots: EH I, 240

breikš [Peb.], = brĩkš; breikššêt, = brĩkšķêt.

Avots: ME I, 329

breikšķinât, knitten, knastern machen: kas mežā breikšķināja BW. p. ² 33867 (Var.: brikšķināja).

Avots: ME I, 330

breikšķis, wohl = schriftle. brīkšķis, der Tolpatsch, der überall anstösst und etw. umstösst Stockm. n. Etn. III, 130. [Nach Wid. breikšis, der Polterer.]

Avots: ME I, 330

bre̦ks, entbehrlich, nichtswürdig St.: alkšņu lapas . . . par bre̦kām turētas Lange Latv. Ārste 72.

Avots: EH I, 240

bre̦ks [aus braks 2.], auch brē̦ks, unnüzt, untauglich; brē̦ku lietiņas, unbedeutende Kleinigkeiten.

Avots: ME I, 330

‡ bre̦kulis, ein Schafbock Dond.

Avots: EH I, 240

bremzêtiês Katzd., eingebildet, aufgeblasen sein, sich brüsten; vgl. etwa bramzêt.

Avots: ME I, 330

‡ bre̦m̃žuks (?) Frauenb.,

1) der Boll, Stier;

2) Schimpfname für einen dicken, ungeschickten Menschen.

Avots: EH I, 240

Brèncis,

1) Laurentius:
Brencis un Žvingulis, zwei lustige Personen, wobei Brencis den einfältigen Bauern darstellt: šitiem brenčiem es šuodien abiem iebāzīšu galvu tumšā zābakā Upīte, Medn. laiki;

2) mit brencis bezeichnet Poruk MWM. XI, 200 den Sperling;

3) "kleiner, derber Junge"
Popen.

Avots: ME I, 330

breñčka, eine grosse Pfütze Gr. - Sess., Grünwald: iegāž lāci brenčkā Vēr. I, 918.

Avots: ME I, 330

‡ brè̦ndans ² (gesproch. mit -ra-!) Laitzen n. FBR. VIII, 22, = brañdvĩns.

Avots: EH I, 240

‡ bre̦ndaviņš, = brañdvĩns: tec kruogu bre̦ndaviņa! BW. 20087 var.

Avots: EH I, 240

bre̦ndavīns, bre̦nadvīna piedzē̦rušu 19799, 1 var. sūrais bre̦ndavins 26278.

Avots: EH I, 240

bre̦ñd(a)vĩns, bre̦n`duviņš, bre̦n`dīns Etn. IV, 172, LP. VII, 383, BW. III, 1,15, = brandvīns.

Kļūdu labojums:
383 = 388

Avots: ME I, 330

‡ breñdels Salis, ein Brenneisen zum Kaffeerösten. Wohl aus d. Brenner.

Avots: EH I, 240

‡ brendeviņš, = brañdvīns: sīrupuota brendeviņa BW. 15543.

Avots: EH I, 240

‡ bre̦ñdiņš Lems. n. FBR. IV, 86, Salis, bre̦ñdins Seyershof, = brañdvĩns.

Avots: EH I, 240

‡ bre̦ñduvĩns Wolmarshof, = brañdvĩns.

Avots: EH I, 240

bre̦ñd(a)vĩns, bre̦n`duviņš, bre̦n`dīns Etn. IV, 172, LP. VII, 383, BW. III, 1,15, = brandvīns.

Kļūdu labojums:
383 = 388

Avots: ME I, 330

brendzelêt, - ēju, tr., streng tadeln, rügen Naud.

Avots: ME I, 330

‡ brèņģe ² Saikava, eine einschüss Stelle; tiefer Kot: izbreņģēja nuo breņģes ceļa.

Avots: EH I, 240

‡ I brèņģêt(iês) ² Saikava "pa slapju vietu darbuoties": b. pa dubļiem. kuo breņģējies pa sīva duobi - tik˙pat pazudu nedabīsi!

Avots: EH I, 240

‡ II breņģêt, allzuviel zusammenschleppen Ellei, Sessau.

Avots: EH I, 240

‡ I brèņģêt(iês) ² Saikava "pa slapju vietu darbuoties": b. pa dubļiem. kuo breņģējies pa sīva duobi - tik˙pat pazudu nedabīsi!

Avots: EH I, 240

‡ bre̦ñgiņš Wainsel n. FBR. XIV, 88 "?"

Avots: EH I, 240

bre̦ñgs (unter brañgs): auch Orellen n. FBR. XI, 38, Ladenhof n. FBR. XI, 69, Erkull und Poikern n. FBR. XIV, 59, Wainsel n. FBR XIV, 84, (mit è̦n ² , > hochle. bràngs) Kaltenbr., Saikava, Sussei. - Adv. bre̦ngi,

a) ziemlich gut:
puika b. nuostrādājis jumtu Orellen. tīri b. varēja sìenu mest kaudzē Heidenfeld. aitai zuobi aši, iekuot b. Sonnaxt. varēja b. dzīvuot Kalfenbr.;

b) ziemlich viel
Kaltenbr.: pa Kaldabriņas lanku bija uozuolu b.

Avots: EH I, 240

bre̦ñgs [Salisb. u. a., bre̦n̂gs Nerft], bre̦ngums, s. brañgs, brañgums.

Avots: ME I, 330

bre̦ñkũzis Mag. IV, 2, 111, A. XII, 206, [PS., auch bre̦ñgūzis C., Ruj., brañgūzis Salis], = brankūzis.

Avots: ME I, 330

‡ brenne, das Unglück, Malheur (?): kad viens iekļuvis brennē, lai citi viņu nepame̦t nelaimē A. Grīns Dvēseļu putenis II, 79.

Avots: EH I, 240

breša "?": kas šim brešam nekaiš siltā istabā? Naud.

Avots: ME I, 330

brese, uguns brese, Leberfleck N. - Sesau n. U.

Avots: ME I, 330

‡ bresene, eine Art Fisch Latv. Av. 1855, № 21.

Avots: EH I, 240

bresêtiês: in der ersten Bed. durch brezêtiês (aus Lös.) zu ersetzen.

Avots: EH I, 240

bresêtiês, Wasser oder Grütze od. sonst irgend eine Flüssikeit mit Händen umrühren Etn. III, 161. bresējas [Bed.?] kâ runcis uz krāsns Naud.

Avots: ME I, 330

*bresis - durch brezis zu ersetzen (und "bresējos" - durch "brezējas").

Avots: EH I, 240

*bresis (geschr.: bress), einer der "bresējas" Etn. III, 161 (aus Lösern).

Avots: ME I, 330

‡ br̀išķêt ² Lasd., Prl. u. a. n. FBR. IX, 133, = breikšķêt (unter breikš), brīkšķêt.

Avots: EH I, 240

‡ bre̦sla (> hochle. brasla) Zaļmuiža bre̦sls Wainsel n. FBR. XIV, 84, = brasls I 1.

Avots: EH I, 240

‡ I bresme, eine Krankheit - eiterige Blasen auf dem Gesicht od. einem anderen Körperteil Siuxt. Vgl. bresmes und brese.

Avots: EH I, 240

‡ II bresme, der Brathsen (abramis brama L.) Sassm.; bresmes maukas bērns, der Bleier (leuciscus rutilus) ebenda. Aus mnd. bressem.

Avots: EH I, 240

bresmes, die Euterentzündung: guovij pieme̦tušās tesmenī bresmes Ahs.

Avots: ME I, 330

‡ brezeles Sonnaxt, Wessen, brezelis Wessen, = brizenes.

Avots: EH I, 240

[brezelêt Sonnaxt "schlecht färben"; wohl eine Ableitung vom entlehnten] breziles, Brasilienholz zum Färben.

Avots: ME I, 330

[brezêt(iês) Bers. "(in einer Pfütze) plantschen, pladdern".]

Avots: ME I, 330

brezêtiês, s. oben unter bresêtiês.

Avots: EH I, 240

[brezêt(iês) Bers. "(in einer Pfütze) plantschen, pladdern".]

Avots: ME I, 330

I brežģis "?": neme̦luo nu labāk pats, ve̦cais brežģi A. XX, 13.

Avots: ME I, 330

[II brežģis (vgl. režģis),

1) "Flechtwerk auf der Ragge";

2) "ein groses Sieb zum Windigen"
Salis;

3) "dichtes Gestrüpp";

4) "unnützer Kram"
Mar. u. Oppekaln.]

Avots: ME I, 330

‡ brezis, s. oben unter *bresis.

Avots: EH I, 240

‡ bubêre ² Gramsden, die Johannisbeere. Vgl. bubere.

Avots: EH I, 248

‡ II bubere "Wasserlilie" Warkl.

Avots: EH I, 248

bubiere (unter bubere): auch Dunika.

Avots: EH I, 248

bubure, bubiere, Alpenjohannisbeere (ribes alpinum) Mag. IV, 2, 32, Etn. II, 50. [hier: "jāņuogas". - buberene N. - Bartau, ribes nigrum. - Etwa *bu(k)bēre aus Bockbeere? Vgl. buburenes.]

Avots: ME I, 343

buburenes, schwarze Johannisbeeren (ribes nigrum L.) [In Rothof buburenes "Brombeeren". ] Cf. bubere.

Avots: ME I, 344

bugure, der Storch L.

Avots: ME I, 345

bul˜durene: auch BW. 32390.

Avots: EH I, 250

bul˜durene, bul˜durene, buldurītis BW. 32389, buldurīte BW. 32366, bulduriņš Bauske, bulderiņš BW. 32393 var., bul˜durjānis BW. 32393, bundurjānis BW. 32393,7, buldrijāns BW. 32403 var., buldriņi, baldriņi U., Baldrian (valeriana officinalis). [Die Formen dieses Lehnworts mit u sind vielleicht unter dem Einfluss von bulduris entsstanden.]

Avots: ME I, 348

bumbēre (unter bum̃bieris): auch Liewen-Bersen; ‡

2) der Birnbaum
(mit ùm ² und è ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 252

bum̃biere (unter bum̃bieris), ‡

2) der Bimbaum
(mit iê ² ) Grobin, (mit iẽ ) Pussen.

Avots: EH I, 252

‡ būre, Laube, Hütte, schlechtes Häuschen L.; zu ‡ būris II 2.

Avots: EH I, 257

burekle, das Zaubermittel: burekles, burstekļus, pesteļus ieliek ve̦cā ratu rumbā Etn. III, 56.

Avots: ME I, 353

burenieks,

1) das Segelschiff
Latv., Duomas III, 485;

[2) einer, der Segel anfertigt
Wid.].

Avots: ME I, 353

čãkstere: auch Frauenb., NB., Siuxt: katram pupam sava č. Siuxt. tai guovij dižas čāksteres NB.

Avots: EH I, 287

čãkstere, der Strahl, Tropfen: iecirtu kājā; asinis te̦k ar čāksteri Nigr. le̦dus lielām lāsēm un ve̦se̦lām čāksterēm pilē̦dams LA. piena čāksteres vien tik dzird skrienam Janš.

Avots: ME I, 408

‡ čapres, grobes Heu zum Matratzenfüllen Libau n. BielU.

Avots: EH I, 285

‡ čaûčere Skaista, = ‡ čàuča ² .

Avots: EH I, 285

[čàučēre ^2, ein magerer Mensch Erlaa.]

Avots: ME I, 405

čaûkstere ² : auch (mit aũ) N.-Wohlfahrt.

Avots: EH I, 286

čaûkstere ² [Bl.], čauksteris, čauksture, der Backofenquast.

Avots: ME I, 406

čauksture,

1): auch Briņķi bei Hasenpot, Rudbahren, Wain., (mit aũ ) Schrunden, (mit aû ² ) Frauenb., Siuxt: sagriezt čauksturei zarus Janš. Mežv. ļ. II, 309. cits ar kruķi, cits ar lizi, cits ar ve̦cu čauksturīti BW. 19075, 4; ‡

2) "?": sievas tâ sauca - kad tāda trakule: tā tik ir tāda č. Frauenb.

Avots: EH I, 286

čauksture, [čaũksture Bixten, Neuenburg u. a.], čauksturis [Alt-Ottenhof, Holzumberge, Auermünde, Stuhrhof, Gr. - Autz], der Backofenquast: Sprw. mēle kâ čauksture [caukstauris Für.].

Avots: ME I, 406

‡ caũrbire Grenzhof, comm., = caũrbira 2.

Avots: EH I, 260

caur caurenēm, durchweg Diet.

Avots: EH I, 260

caũrdure,

1): càu[r]dure ² Kaltenbr., Oknist, càurdures ² Sonnaxt: caurdures - kâ ar adatām sāpe pārskrien vis gaŗām šur tur Sonnaxt, kad stipri saskrienas, caurdures sānuos duŗ ebenda; ‡

2) das Schlüsselloch
(?): muti pielicis pie caurdures Janš. Dzimtene I ² , 44.

Avots: EH I, 261

caũrdure, [bei Manz. im Lettus dafür cauras sāpes], oft im Pl., Seitenstiche: pret caurduri lietuo baltās driģenes Etn. I, 29; caurdur - od. caurduŗu zāles, Stechapfel (datura stramonium L.).

Avots: ME I, 365

‡ caurdūre (> osfle. caurdyure) Bērzgale, Strods Par. vōrdn. 62, = caũrdure.

Avots: EH I, 261

‡ caũre,* die Röhre.

Avots: EH I, 261

caũreja,

1) Der Durchgang:
briksnājā caureja iespējama tikai ar cirvi ruokā Etn. II, 75;

2) der Stuhlgang, der Durchfall:
caureja slimniekam laba. caureja apturama ar zāļu nuomērcējumu brandvīnā Etn. III, 160.

Avots: ME I, 365

caũrejamas zâles, die Abführungsmittel; caurejama istaba, ein Durchgangzimmer.

Avots: ME I, 365

caure̦n, caure̦s, dial. für cauri: caur tautām caure̦n jāju BW. 10980, LP. VII, 867.

Avots: ME I, 365

‡ càurskreja ² Oknist, euphorbia helloscopia L. ("dzeŗ, kad sāpe pa muguru skraida").

Avots: EH I, 261

‡ cebrene, eine Pflanze (?): viņi apsēdās uz grāvja malām ciesās un cebrenēs J. Veselis Daugava 1934, S. 510. Vgl. cēberiņš.

Avots: EH I, 262

[I cecere Kreuzb. "der Hahnenkamm"; vielleicht mit cec - aus *sec -, vgl. sekste dass.]

Avots: ME I, 367

[II cecere Ruj. "der Weichselzopf; vēja sluota"; wohl zu cecers.]

Avots: ME I, 367

‡ III cecere, das Perlhuhn Rugāji, Višķi, Warkl., Wessen. Wohl aus r. цесарка dass, umgebildet.

Avots: EH I, 262

‡ IV cecere "ein verkrüppelter Baum" Mahlup.

Avots: EH I, 262

‡ V cecere "ein Baumstumpf; Baumwurzeln am Ufer unter dem Wasser" Baldohn.

Avots: EH I, 262

‡ čečeres priedes Brucken "verkrüppelte Kiefern".

Avots: EH I, 288

[cedveres U., der Zitwersame; aus mnd. seduer dass.]

Avots: ME I, 367

[ceĩmurene "?": sēd le̦pni kâ ceimurene - lūpas sa˙me̦tusi Planhof.]

Avots: ME I, 367

‡ I cemere, sium latifolium Latv. konv. vārdn. 16659.

Avots: EH I, 265

‡ II cemere "mati pakauša daļā" Hopfenhof n. Latv. Saule 1927, S. 618. Zu li. kẽmeris "čumurs, če̦murs".

Avots: EH I, 265

‡ čemeres Frauenb., = cemeriņš.

Avots: EH I, 288

[I čènčere ² Warkhof, jem., dem die Arbeit nicht von statten geht]: šitā čura, čenčerīte, nav šās vietas valdītāja BW. 22650 var. [aus Lubahn].

Avots: ME I, 409

[II čènčere ^2, eine Traube; ein Tannenzapfen A. - Schwanb.]

Avots: ME I, 409

‡ III čenčere Druw., ein nach allen Seiten stark gekrümmter Baum mit ebensolchen Asten (wachsend oder abgehauen).

Avots: EH I, 288

ceñceres [Pampeln, Kurs.], cenceri U. ("in Kurl."), die Beine; [vgl. ceñcele].

Avots: ME I, 372

čenkstere, ein kleines Frauenzimmer Grobin n. Etn. III, 66.

Avots: ME I, 410

čenksteres: davon in Dunika auch der Sing. bekannt.

Avots: EH I, 288

čenksteres, [čeñksteres Neuenb.], Krollen im Garn: dzija me̦t čenksteres; vgl. echt le. cuokars.

Avots: ME I, 410

‡ *cēpere od. *cēperis, orangefarbenes Wollgarn Rutzau n. Fil. mat. 131.: kre̦kli izrakstīti ar.., cēperi; Plur. cēpeŗi Dunika, Rutzau "dzīpari". Wohl auf d. Zephyrrmolle berohend, das im Rigaschen Deutsch mit e in der 2. Silbe gesprochen wird.

Avots: EH I, 268

ce̦pure: loc. s. ce̦purā BW. 9912, 5 var. (aus Nerft), 12123 var. (aus Usmaiten), Demin. ce̦puriņa BW. 29799 var.; 33507, 2;

2) a): auch AP., Iw., Salis, Warkl., Demin. ce̦purīte Ramkau; ein Hümpel, der der zentralen Stange des Heuschobers aufgesetzt wird, um das Herabfliessen des Regenwassers zu verhüten
Orellen;

3): sarkanā ce̦purīte, digitalis purp.; ‡

4) = ce̦purbaļ˜ķis Ramkau; ‡

5) ce̦purīte, eine Art Pilz
Lubn., Meiran; ‡

6) vārnas c., ein Schimpfname
Warkl.

Avots: EH I, 266

ce̦pure (li. kepùrė),

1) die Mütze, der Hut, auch die Haube:
puiši sēd ce̦purēs BW. 12242. izvē̦lē̦tā sieva uzlika brūtei ce̦puri BW. III, 1, S. 54 bruņu od. vaŗa c., der Helm; cauņādas od. cauņu c., die Mardermütze, in früheren Zeiten Kopfschmuck eines auf Freirerfüssen stehenden jungen Mannes; kažuoku c., eine Mütze aus Pelzwerk; nagaina od. naga c., eine Mütze mit einem Schirm. rata c. od. gaŗdibene (vgl. tieva, gaŗa ce̦puriņa BW. 33507, 2 aus Goldingen), ein Filzhut. ce̦puri celt, lüften, nuoņemt, abnehman, uzlikt, aufsetzen;

2) zur Bezeichnung der Mütze ähnlicher Gegenstände:

a) die Bedeckung der Garben und der Kornhaufen auf dem Felde zum Schutz vor dem Regen;

b) der Helm auf dem Destilierkessel;

3) cepurīte Glockenblume (campanula L.)
RKr. II, 68. [Am ehesten zu r. чепéц "Haube"; s. Thomsen Ber. 185, Berneker Wrtb. I, 143 f. und Hujer LF. XLII, 23.

Kļūdu labojums:
brūtes ce̦puri BW.III, 1 = brūtei ce̦puri BW. III,1,S.54

Avots: ME I, 373

‡ cere,

1) die Hoffnung
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77: viņam liela c. uz kaut kuo Ar. ne˙kāda c., gar keine Hoffnung BielU.;

2) "ieduoma": sastindzis se̦nu se̦nā cerē un ilgās Austriņš Nopūtas vējā 21. Vgl. ceres (unter ce̦ras).

Avots: EH I, 266

I cẽre (li. kėrė "Teil des Spinnrads"): auch Assiten, (mit ê ² ) Bahlen, Gramsden, NB. Vgl. dazu Būga Liet. k, žod. CXI.

Avots: EH I, 268

‡ II cēre,

1) eine Art scharfes (dem Riedgras ähnliches) Gras, das vom Vieh verschmäht wird
Kalnazeem;

2) "e̦ze̦rā nuo vēja ar saknēm izrautas zâles, kas sadzītas citā vietā" (mit è ² ) Laud.;

3) das Haupthaar, der Schopf
(mit ẽ) Frauenb.: ķeries viņam cērē iekšā!

Avots: EH I, 268

[cereka L. "der feste Gedanke"; cereklā būt L. "in der Überzeugung und Hoffnung sein".]

Avots: ME I, 374

‡ cerekle, als Bezeichnung für ein Gebetbuch in Aahof gehört.

Avots: EH I, 266

cerene: auch Peb.

Avots: EH I, 266

cerene, ein Mädchen, uf das jem. ein Auge geworfen hat: tur nu gan ne˙vienam ne˙kādu cereņu nebiju R. Av.

Avots: ME I, 374

cerenieks, der Freier, jem., der auf ein Mädchen ein Auge geworfen hat: ai, puisīši cerenieki, aiz kuo sievas neņemiet BW. 13781, 2.

Avots: ME I, 374

‡ II ceres Stender Deutsch-lett. Wrtb. (aus L.), = ce̦ri, Glutfang.

Avots: EH I, 266

čeres, Kienwurzeln, aus denen Teer gebrannt wird Nerft, Mag. IV, 151. [Mit ostle. č aus ķ; vgl. čars.]

Avots: ME I, 410

četrenĩši, Vierlinge (vier Kinder) Latv.

Avots: ME I, 410

četreniski,

1): č. (in 4 Teile)
sagriêzta kāpuosta galva Dond.

Avots: EH I, 289

četreniski, četriniski,

1) vierfach:
četriniski saluocīts papīrs A. XI, 263. ābuolu sagriež četreniski Ahs.;

2) auf allen Vieren:
rāva viņu četreniski dziļāki pagrabā Niedra.

Avots: ME I, 410

četrreĩz, viermal.

Avots: ME I, 411

četrreĩzējs, viermalig: četrreizēja apsūdzība.

Avots: ME I, 411

‡ ce̦ture Nötk., = ce̦taļa.

Avots: EH I, 267

‡ ciẽcere Alschw. "ein Wäldchen".

Avots: EH I, 276

‡ ciere, der Spaziergang (?): visi mani cieres ceļi ar ērkšķiem pieauguši BW. 34392, 3. ciẽrêt: kalnu galu cierē̦tāja (Var.: staigātāja) BW. 21610, 1 var.

Avots: EH I, 278

cierenieks, ein Freier, der um ein Mädchen freit Oppek., BW. 13781, 2. Vl. cerenieks und ciẽrêt.

Avots: ME I, 395

čikstere, ein Teil des Spinnrades; "vērpjamā ratiņa ruociņa nuo paminas uz riteni" Katzd.

Avots: ME I, 412

‡ cirele, der Fliederstrauch Seyershof.

Avots: EH I, 273

citreiz,

1) ein anderes Mal:
aiziešu pie tevis citreiz;

2) einst, vormals:
citreiz dzīvuoja vecīši LP. V, 42;

3) zuweilen:
nuo smilgas citreiz pils aizde̦gas;

4) citreiz - citreiz, bald - bald:
alās dzīvuojuot ve̦lns, parādīdamies cilvē̦kiem citreiz par āzi, citreiz par cūku LP. VII, 949.

Avots: ME I, 389

citreĩze: juo radi nuo citreizes (von früher her) e̦sam mēs Dünsb.

Avots: ME I, 389

citreĩzējs, eheamlige, vormalig: citreizējā le̦pnā pils tagad sagŗuvusi drupatās.

Avots: ME I, 389

‡ I čuõkstere Kal., OB., Rutzau, = čuoksteris: āda savilkās čuoksterē.

Avots: EH I, 299

‡ II čuõkstere Dunika, = pikta sieviete.

Avots: EH I, 299

‡ čore "?": vai jūs a[r] teic[at]: "jūŗ[a] čore?" Rojen n. FBR. XIII, 65. Gleichbed. mit ‡ čorrā?

Avots: EH I, 293

čuore, auch čuoris,

1) der Dachfirst
[čùore ² Lis.]: cīrulis ceļas pār rijas jumta čuori A. XXI, 136;

2) nama č. od. čukurs, das Gewölbe über dem Herde, der Rauchfang:
mani uzkāra čuorī dūmuos LP. VI, 148;

3) = bruodenis: ve̦damuos miruoņus varējuši redzēt caur rijas čuori skatuoties Etn. IV, 174. bezdelīgas jau žvidzināja savuos pērklīšuos staļļa čuorē A. XXI, 417.

Avots: ME I, 427

I čuore,

1): rijas čuores (Var.: jumta, bruoda, šķuores) galiņā BW. 31587, 4.

Avots: EH I, 300

‡ II čuõre Orellen, čuõrīte Kegeln, die Ofenröhre.

Avots: EH I, 300

cũkāre, die Schweintrift.

Avots: ME I, 398

cūkce̦pure, auch cūku ce̦pure Dond., ein Schimpfwort Plūd. LR. III, 327.

Avots: ME I, 398

‡ cũktreîkne ² Popen, stellaria media.

Avots: EH I, 281

I čunčure, [eine Saumselige Ekau]: šitī čuru čunčurīte (Var.: čenčerīte) mūsu darba nedarīs BW. 22650 [aus Sessw. Vgl. čunčulêt 2. - Anderswo sei č. eine allzu kompakt gekleidete Person].

Avots: ME I, 421

[II čunčure Burtn. (hier und in Planhof und Ruj. auch čunčere), verwickeltes Garn: diegu č. Daiben u. a.]

Avots: ME I, 421

[III čunčure Plm., eine kleinen Hümpeln dicht bedeckte Wiese.]

Avots: ME I, 421

‡ čupre PlKur., = čupra.

Avots: EH I, 296

I čure, die Uferschwalbe.

Avots: ME I, 422

II čure, s. čura IV.

Avots: ME I, 422

čurene, mentha crispata Etn. I, 44.

Avots: ME I, 422

čūreniski: tas uz vietas č. sačupis dubļu skrīnī Janš. Līgava II, 320. č. nuokūleņuoja lejā I, 296 (ahnlich Mežv. ļ. II, 426).

Avots: EH I, 299

čũreniski [Līn.], krumm, gebückt Kand., Wain.

Avots: ME I, 425

III dairas, grosse Holzsplitter Bers. [Zu dairīties "sich spalten"].

Avots: ME I, 432

I dãre,

3): auch Gramsden, Rutzau (mit ã), Linden (mit à ² ), Dobl., Wessen.

Avots: EH I, 312

I dãre, s. dãrs.

Avots: ME I, 447

II dāre: auch (mit ã) Smilt.

Avots: EH I, 312

[II dāre, eine Strohmatte im Holzrahmen zum Bedecken von Frühbeeten Ronneb. Wenn diese Anwendung der dāre sekundär ist, wohl aus mnd. dare "Darre zum Trocknen des Getreides"; vgl. dārnis und dārs.]

Avots: ME I, 448

‡ III dãre NB., OB. "eine braune Flüssigkeit, die aus dem Munde einer gedrückten Heuschrecke emporquillt".

Avots: EH I, 312

‡ *daredzêt, in der Zstz. nedaredzêt, schlecht sehen (wegen Augenschwäche) Kaltenbr.: jis nedare̦dz.

Avots: EH I, 308

dareklis: Werk, Handarbeit, Gemächte, Machwerk Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Werk").

Avots: EH I, 308

dareklis L., St., darīklis LKVv., das Strickzeug. [Zu darît.]

Avots: ME I, 440

[datrènkt und datrìekt Drsth.,

1) hinzujagen;

2) (bis zu einer gewissen Stelle) hinjagen
(tr.).]

Avots: ME I, 443

daũdzreĩz, oft, häufig: tas jau daudzreiz piedzīvuots.

Avots: ME I, 444

‡ daũreižu Serbigal n. FBR. IV, 57, vielemal.

Avots: EH I, 310

dažreĩz, = dažkā`rt.

Avots: ME I, 446

dažreĩzẽjs, häufig: tas tē̦va dažreizējas mācības laidis vējā Blaum.

Avots: ME I, 446

I dedere, [dedre U.], dedri L., Leindotter, Afterlein (myagrum sativum) Mag. IV, 2, 87. [Nach Thomsen Beröringer 175 aus nd. dödder.]

Avots: ME I, 450

II dedere, dederene, Ekzem, Hautausschlage, Flechte Nigr. Zu li. dedervinė˜ "Flechte, Hautausschlag", [bret. dervoed "Flechtenübel", ai. dardraḥ "Art Hautauschlag", dardūh, od. dadruh, "Aussatz", ae. teter "Flechte" u. a., s. Walde Wrtb. ² 229, Trautmann Wrtb. 47].

Avots: ME I, 450