Paplašinātā meklēšana

àizgãdîgs, sorgsam, vorsorglich: aizgādīgs cilvē̦ks Etn. IV, 172. esiet aizgādīgi! seid auf eurer Hut! Kaln. Uo. 13.

Avots: ME I, 26

àizspriêdîgs, vorurteilsvoll: mana tē̦vmāsa bija senāk ļuoti aizspriedīga Lautb.

Avots: ME I, 52

[amadîgs (zu amads = amats) nückisch: a. zirgs Rn.].

Avots: ME I, 69

apgãdîgs, vorsorglich: apgādīga dieva gudrība.

Avots: ME I, 87

apsvaidîgs,

1) gewandt:
viegls un apsvaidîgs vīrelis Purap. P. mūsu saimnieks apsvaidīgs uz visām pusēm J. Kaln.;

2) veränderlich:
šuoruden ļuoti apsvaidīgs laiks J. Kaln.

Avots: ME I, 128

apsviêdîgs, gewandt: viņš ļuoti apsviedīgs J. Kaln.

Avots: ME I, 128

atbaĩdîgs, ab-, zurückschreckend: atbaidīgas duomas Pūrs I, 35.

Avots: ME I, 150

atbilˆdîgs, verantwortlich: e̦sam atbildīgi par maltītes dabūšanu Kaudz. M.

Avots: ME I, 151

atlaîdîgs, versöhnlich, nachgiebig, nachlassend; Gegensatz neatlaîdîgs, unablässig: mīlestību padarīt juo karstāku, neatlaidīgāku Vēr. I, 494.

Avots: ME I, 170

‡ atraidîgs, ablehnend, zurückweisend: atbildēja atraidīgā balsī Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 25, strauji un atraidīgi atteicās ņemt ebenda IV, 158.

Avots: EH I, 160

ãtrsir̂dîgs, heftig, aufbrausend: cik tas ātrsirdīgs Niedra; Etn. IV, 99.

Avots: ME I, 245

atspaidīgs U., auch atspaids, elastisch: katrs luoks ir atspaids Hug. Mag. III, 1, 100.

Avots: ME I, 194

‡ atvedîgs,

1) geschickt, gewandt
Golg.: meita ... tik gudra, tik atvedīga valuoda Pas. VII, 226;

2) atvedīgas guovis "guovis, kas ātri nuotīrās pēc atnešanās" Alschw.

Avots: EH I, 179

aûgstsir̂gîgs, hochherzig, grossmütig: cilvē̦ks; augstsirdīgs prāts Ar. bet kā tu, tik augstsirdīgi nav neviens vēl strādājis Jan.

Avots: ME I, 218

badîgs,

2): tādi badīgāki laiki Orellen; Adv. badīgi, kümmerlich:
dzīvājis varē̦n b. Pas. IX, 324. tâ b. jau iznāca gan Orellen; ‡

3) geizig
Strasden: b. vecis, citam nenuovēlēja ne˙kuo; "kas neē̦d skuopuma dēļ" Ramkau.

Avots: EH I, 197

I badîgs,

1) gefrässig, untersättlich, gierig
(zu bads): badīgas, badīgas panākstu meitas. cūka badīgi ē̦d;

2) ausgehungert, hungrig, arm:
badīgs (Var.: badains od. badu) Jānīts nāca BW. 33031, 2 var.

Avots: ME I, 247

II badîgs (zu badît), stössg: badīgs vērsis.

Avots: ME I, 247

‡ badveĩdîgs,* hungerartig: badveidīgu dzīvības vilkšanu Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 182.

Avots: EH I, 198

baĩdîgs,

1) furchterregend, furchtbar:
zīme Spr.; viņa balsī bij kaut kas tumsš un baidīgs Saul.;

2) furchtsam, scheu:
baidīgs zirgs, bē̦rns AP., Burtn.

Avots: ME I, 250

bèdîgs,

3): auch Pilskalne.

Avots: EH I, 215

bèdîgs,

1) kummervoll, traurig, trübe Gemütsstimmung hegend:
bēdīgs cilvē̦ks. Sprw.: bēdīgam ir vārdiņš labs;

2) trübe Gemütsstimmung erweckend:
bēdīgas lietas, vēstis. par bēdīgu varam saukt tiklab tuo, kas pats sajūt bē̦das, kā arī tādas lietas, kuŗas uzskatuot mums uznāk bē̦das Etn. III, 178;

3) im Inflänt. hat dieses Wort, wohl durch das russ. бѣдный beeinflusst, die Bedeutung "arm"
Zb. XVIII,285, 454.

Avots: ME I, 288

bezbèdîgs, sorglos, sorgenfrei, dreist: Juris palikap tuoties vienaldzīgāks un bezbēdīgāks Vēr. II, 195. bezbēdīgi smieties, dzīvuot, deži nuo bezbēdīgākiem bij jau paguvuši iesēsties starp sieviešiem Niedra.

Avots: ME I, 282

bezgùodîgs, unverschämt, schamlos, ehrvergessen, unartig: bezguodīgs puika, ein unartiger, frecher Bengel; bezguodīgi runāt, zoteln, unverschämt, frech reden.

Avots: ME I, 283, 284

beznaûdîgs, kein Geld habend, unbemittelt: cilvē̦ks.

Avots: ME I, 285

‡ bezvā`rdīgs,* namenios Ar.

Avots: EH I, 215

‡ biedîgs, schrecklich, Furcht erregend: brīžam spuokuoja b. tukšums Austriņš Daugava 1928, S. 978.

Avots: EH I, 224

blèdîgs, betrügerisch, spitzbübisch: blēdīgs kâ čigāns.

Avots: ME I, 314

bluõdîgs Puhren, = blèdîgs.

Avots: EH I, 232

briêdîgs: b. rudens - labība tâ iebriest, kâ ni˙kad Saikava.

Avots: EH I, 243

briêdîgs, im Wachtum stark zunehmend, wohlgedeihend, anschwellend, grobkörning, ergiebig, strotzend: ja aprīlī pumpuruotas apses, tad auzas būs būs briedīgas Etn. II, 73; briedīga maize, Brot, das aus gutem, im trockenen Sommer gewachsenen Korn gebacken ist, wobei wenig Mehl quellend viel Brot schafft; briedīgi graudi; briedīgas druvas; briedīgs ze̦lums; fig., briedīga pilnība, briedīgas sekmes. palievs dievu dieviņam, nu briedīga (Wachstum befördernd, fruchtbar) vasariņa BW. 1055.

Avots: ME I, 337

bruôdîgs [AP., bruodains Bers.], = briedīgs; bruodīga barība, maize; barības bruodīgās daļas, die nahrhaften, Nahrungsstoff enthaltenden Teile der Speise (zu briêst).

Avots: ME I, 342

[budīgs Lng., emsig, fleisig, hurnig, tüchtig.]

Avots: ME I, 345

čadîgs,

1): auch Sonnaxt; ‡

2) sehr vorsichtig
Linden: tad tik tas palika č˙! "manīgs, tramīgs" Kurmene.

Avots: EH I, 282

čadîgs, emsig, hurtig, lebhaft, = čakls Kronv.: čadīgi viņas mirkšķina uz visām pusēm Purap. čadīgs zirgs, čadīgs kâ zaķis Lub., Fest., Stelp.

Avots: ME I, 400

četrgadîgs od. četrgadu, vier Jahre alt: č. bē̦rns.

Avots: ME I, 410

ciêtsir̂dîgs, hartherzig.

Avots: ME I, 397

‡ cildîgs, aufzureizen, anzuspornen pflegend ("kas musina kaut kuo izdarīt") Sakstagals, Welonen.

Avots: EH I, 270

‡ citâdîgs, = citâds: ķēniņiene pārģērbjas par citādīgu veceni Pas. IX, 297. Adv. citādīgi, sonst RKr. XX, 89.

Avots: EH I, 275

‡ čuldîgs Stelp. "= čamīgs": zaglis pēc izdarītās zādzes ir kļuvis tāds č.

Avots: EH I, 295

dràudîgs, drohend: draudīgs ģīmis.

Avots: ME I, 491

‡ daũdzļaudîgs* M. 245, sehr belebt, volkreich, r. многолюдный.

Avots: EH I, 310

‡ daũdzvaluodîgs* M. 246, vielsprachig.

Avots: EH I, 310

‡ dažaidîgs Warkl., = dažâds: d. laiks.

Avots: EH I, 311

dīgs: sē̦klu... e̦smu... dīgā (= diegstā) licis Klapm. 1789, S. 126.

Avots: EH I, 325

dīgs U., der Keim.

Avots: ME I, 477

dīgsts L., der Keim: dzīvības d. Rainis Gals un sākums 73.

Avots: ME I, 477

divveidîgs ,* dimorph.

Avots: ME I, 473

dižsir̂dîgs, grossherzig: mazs bē̦rns, bet dižsirdīgs Sassm.

Avots: ME I, 476

drùošsir̂dîgs, herzhaft, kühn, tapfer: cilvē̦ks, vīrs.

Avots: ME I, 508

dziedîgs, heilsam, heilkräftig: dziedīgas zāles Sudr. E.

Avots: ME I, 562

I dziedîgs: auch Bērzgale.

Avots: EH I, 363

‡ II dziedîgs, viel zu singen pflegend: cieš dziedīga bija, vis dziedāja visaidas dziesmes Auleja: dziedīgais žīds A. Niedra.

Avots: EH I, 363, 364

dzìrdîgs: guovs smalki dzìrdīga ² Sonnaxt.

Avots: EH I, 359

dzìrdîgs, gut hörend, ein gutes, scharfes Gehör habend, gehorsam: dzirdīgajās ausīs A. XVI, 891. dzirdīgāki tai būtu kalpi Rainis,

Avots: ME I, 553

ēdîgs,

1): auch Ramkau, Warkl.

Avots: EH I, 371

ērdîgs,

1) gewandt, geläufig, fliessend:
ne man bija ērdīgas valuodiņas;

2) geräumig, bequem:
ērdīgā vietiņā BW. I, S. 827, No. 388, 1 var.

Avots: ME I, 575

gadîgs,

1) tüchtig, ehrbar, nüchtern
[Manz. Lettus], verträglich, ["sorgsam, sparsam" Nigr.; mässig]: tam būs gadīgi gudram būt Röm. 12,3. vīriņš dzīvuojis ar sieviņu tik˙pat laimīgi un gadīgi kâ Filēmons ar Bauci Lautb. [nuomuodā ē̦sam gadīgi, nüchtern Glück I Thess. V, 6. guodīgi un gadīgi dzīvuot Manz. Post. 25. kungs, duod, ka mēs gadīgi gavējam (Dziesmu gr. L., M.), Herr, gib, dass wir mässig fasten;

2) "zuällig"
L. Zu gadîtiês (vgl. Froehde BB. VIII, 165), r. гóдный "tauglich", годи́ться "taugen, sich schicken, ziemen", mnd. gaden "passen, gefallen" u. a.]

Avots: ME I, 581

I gadîgs,

1): exkan eehschen vnde scerschen gadīgi (mässig)
turēties LLD. II, 7 ₂₇ ; adv. gadīgi Ev., züchtig, ehrbar.

Avots: EH I, 375

‡ II gadîgs,

1) einjährig
Reņģe: g. augs;

2) bejahrt
(pave̦cs) Karkeln, Naukš.

Avots: EH I, 375

I gãdîgs [li. godìngas "жадный"], sorglich, sorgsam: gādīgs tē̦vs.

Avots: ME I, 615

II gādîgs,

1) [gãdîgs Trik.], verschlagsam, sättigend:
gādīgi ābuoļi Adsel n. A. XII, 868;

[2) mässig
St., nüchtern, ehrbar U. (unter gādīgs)].

Avots: ME I, 615

‡ gaidîgs, erwartungsvoll (?): tur jau stāvēja ... priekšnieces ... ar ... gaidīglem ģīmjiem Dünsb. Trīs romant. gad., S. 107.

Avots: EH I, 376

‡ gāņēdîgs, wenig zu essen pflegend, einen geringen Appetit habend N.- Peb. n. Latv. Saule 5. 378.

Avots: EH I, 389

‡ gardîgs Segew., schmackhaft.

Avots: EH I, 383

gàudîgs [C., gaũdîgs Dond., Salis, Bauske, Dunika], jammernd, heulend, jämmerlich, kläglich: Ķencis sāka kustināt Pāvula sirdi ar gaudīgu balsi Kaudz. M. cik gaudīgi dzimtenes egles man pēdējās ardievas šalc Treum. kuļamās mašīnas gaudīgā dūsma Vēr. II, 644.

Avots: ME I, 610

ģel˜dîgs, tauglich: tas man ģeldīgs. Dafür genuin le. derīgs.

Avots: ME I, 695

ģiedîgs, artig U. [Wohl zu ģieda I.]

Avots: ME I, 701

glaudîgs: (kurpes) mīkstas un glaudīgas kâ zeķes A. Brigadere Skarbos vējos 95.

Avots: EH I, 391

glaudîgs, glatt, sich anschmiegend, reizend: veldzēties pa dze̦struo, mīkstuo, glaudīguo ūdeni Saul. glaimīgs un glaudīgs rīts A. Up.

Avots: ME I, 622

gùodîgs,

2): g. kâ jē̦rs Ramkau.

Avots: EH I, 423

gùodîgs (li. guodìngas "почтенный"),

1) ehrbar, angesehen:
guodīga lielmāte gul ceļa malā uz smiltīm Tr. IV, 407;

2) ehrlich, redlich:
guodīgs suns, ein Hund, der nicht heimtückisch anfällt; tu esi tik guodīgs kâ puodnieka suns Etn. II, 45;

3) anständig, höflich:
kas guodīgs tē̦va dē̦ls, tam guodīga valuodiņa BW. 14933. beidzuot pamāte nedeva ne guodīgas drānas LP. V, 297. nav guodīgas ce̦purītes; [

4) guodīgs kuoks St., Holz, das sich leicht arbeiten lässt, od. ein Baum, der im Felde nicht schadet.
] Das Adv. gùodîgi,

1) ehrlich, redlich, anständig:
es guodīgi samaksāšu;

2) leidlich:
šuoreiz vēl visiem tâ puslīdz guodīgi izgāja LP. II, 324. tu vēl neesi piedzimuse guodīgi, jau jāauž tē̦vam svārki LP. V, 279. meita ne˙maz nepaklausās guodīgi, kuo šis tur vaikstās V, 319. nav guodīgi varējuši uz kājām nuostāvēt Etn. IV, 173. pie tāda tirguotāja, kam nav ne guodīgi kuo paēst... LP. IV, 193. nesaskaņas, par kuŗām pilsētnieks ne guodīgi ausis nepace̦ltu... A. XI, 56.

Avots: ME I, 689

gùodsir̂dîgs ,* ehrlich, ehrenhaft: vainu uz citiem nuovelt nav guodsirdīgi Balt. V.

Avots: ME I, 691

grèizsir̂dîgs, eifersüchtig : viņs ir uz Annu greizsirdīgs Vēr. II, 459.

Avots: ME I, 648

grũtsir̂gîgs, schwermütig: grūtsirdīgs cilvē̦ks; grūtsirdīgas acis Purap.

Avots: ME I, 670

gudîgs, klagend, wehmütig: zvans pēc viņa tik žē̦li, tik gudīgi dimdēja Pav. Vgl. gudât.

Avots: ME I, 674

‡ ìebildîgs,

1) mitzusprechen, seine Meinung zu erwahnen pflegend
(mit ilˆ ) Oknist;

2) eingebildet, hochmütig
Druw., (mit il˜ ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, (mit il˜ ) AP., (mit il˜ ) Frauenb.: tik ie., ka ni klāt nevar tikt Gr.-Buschh. In der Bed. 2 wenigstens teilweise wohl auf d. eingebildet beruhend.

Avots: EH I, 503

ìecildîgs: auch Warkl.

Avots: EH I, 506

ìecildîgs, [dünkelhaft Brucken, Stelph.]: sievietes ir iecildīgākas uz ārēju daiļumu Saim. u. zelt. kal. 1893, 40. [iecildīga mātes meita Kokn.]

Avots: ME II, 6

‡ ìegàdîgs ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74 "?".

Avots: EH I, 513

[ìelìdîgs ² Mar., schamlos Fischreusen Mag. II, 3, 119; zu ìelìst.

Avots: ME II, 39

iẽnaîdîgs, feindlich, feindselig Karls.

Avots: ME II, 47

iespaîdîgs ,* einflussreich: iespaidīga pe̦rsuona Latv.

Avots: ME II, 69

‡ iñdîgs,* giftig.

Avots: EH I, 430

‡ izbadîgs, heisshungrig Ar.: i. cilvē̦ks.

Avots: EH I, 433

‡ izģidîgs, aufgeweckt, leicht begreifend Saikava: kas ir tāds i., tis pamanās pie malas.

Avots: EH I, 451

izklaîdîgs ,* zerstreut, konjus: tu biji izklaidīgs MWM.; izklaidīgs sejs, skats JR. IV, 75, 157.

Avots: ME I, 751

izlaîdîgs, ausgelassen, ungezogen, exzentrisch, prassend: izlaidīgi ar acīm raudzīties A. XII, 893. pārvērst sajūsminājumu izlaidīgā laimības gavilēšanā A. XII, 263. saimnieku izlaidīga dzīve Tēv.

Avots: ME I, 761

izrãdîgs, ‡

2) "?": Rēze bija le̦pna, izrādīga sieviete Dünsb. Baskājiete 69; "sich gut kleidend; manierlich"
Wandsen; "ākstīgs, ārišķīgs" Ermes.

Avots: EH I, 476

izrãdîgs ,* ausdrucksvoll; mannigfaches Mienenspiel zu zeigen fähig: (aktierim) izrādīga seja A. XI, 633.

Avots: ME I, 790

‡ izšķā`rdîgs ² Bērzgale, = izšķērdîgs.

Avots: EH I, 485

izšķērdîgs, verschwenderisch: dievs bij brīnum devīgs, gan+drīz izšķērdīgs LP. VII, 1163. tagad pasaule izšķērdīga Vēr. I, 772.

Avots: ME I, 810

izvedîgs: auch ("geschickt, gewandt") Kand., Siuxt; taktvoll, gutes Betragen habend (mit ostle. iz- statt uz- ?) Kaltenbr.

Avots: EH I, 494

izvedîgs, geschickt, gewandt, alles Begonnene zu Ende führend, von statten gehend: viņam viss izduodas; viņš izvedīgs jauneklis Degl. izvedīgi zagļi LP. VI, 322. izvedīga valuodiņa BW. 17317. izvedīga man gaitiņa 77.

Avots: ME I, 826

‡ izvendîgs, gewandt Bers.: izvendīgi priedi dēju, izvendīgi uozuoliņu; izvendīga mātes meita man krekliņu audējiņa Tdz. 39829.

Avots: EH I, 494

‡ jūdîgs "?": jūdīgi pame̦tuši skatu uz gultām Austriņš Gaŗā jūdze I, 413.

Avots: EH I, 568

jùmtveidîgs ,* dachartig: jumtveidīga aste Konv. ² 892.

Avots: ME II, 119

kal˜tveidîgs ,* meisselförmig MWM. VI, 66.

Avots: ME II, 146

kamuolveidîgs ,* knäuelförmig.

Avots: ME II, 153

katlveidîgs ,* kesselförmig.

Avots: ME II, 171

ķe̦karveĩdîgs ,* traubenförmig.

Avots: ME II, 361

ķil˜dîgs, streit-, zank-, händelsüchtig: dziedātāju māsu devu ķildīgam tautiešam BW. 189.

Avots: ME II, 380

klaîdîgs (li. klaidìngas "irre führend"], zerstreut, konfus: duomas neskaidras, klaidīgas Stari III, 225.

Avots: ME II, 208

‡ kļūdîgs M. Ar., irrend: cilvē̦ki ir kļūdīgi.

Avots: EH I, 626

‡ kņadîgs "gnadderig, zankisch" Diet.

Avots: EH I, 635

kniedîgs,

2): pünktlich
(mit iẽ ) N.-Wohl-fahrt; ‡

3) "veikls, āķīgs" (mit iẽ ) Matk., Mitau, Nikrazen; ‡

4) "ätzend"
(wo?).

Avots: EH I, 632

kniedîgs

1) "?": tam meitiešam tak vajadzēja būt kniedīgākam A. Upītis U. b. 126, 39;

[2) kniẽdîgs, kräftig
Neu - Rahden; fest, bestimmt (auch Bers., Mar.), streng Idwen: kniedīgs cilvē̦ks, kniedīgas ruokas Nötk.].

Avots: ME II, 249

kuôdîgs,

1): k. aukstums Seyershof;

2): k. zvē̦rs Salis.

Avots: EH I, 685

kuôdîgs,

1) beissend, ätzend:
viņš sirdīgi vilka de̦gunā kuodīguo smaku MWM. IX, 451. vējš dzina kuodīguos putekļus Vēr. I, 1387;

2) bissig:
līguotāji apdzied sīkstuļus kuodīgām dziesmām BW. V, S. 16. skuoluotājs smīnēja kuodīgi MWM. X, 327.

Avots: ME II, 341

kùokveĩdîgs ,* holzartig, holzförmig Kronw.

Avots: ME II, 343

kuldîgs, ‡

2) "gut passend" (von Kleidern)
Zarnikau: kuldīgi svārki.

Avots: EH I, 670

kuldîgs, hin- und herschlenkernd, flatterig: viņam mugurā bija tāda kuldīga fraka B. Vēstn. Zu kuldît.

Avots: ME II, 305

labsir̂dīgs, gutherzig: ve̦de̦kla bijuse ļuoti labsirdīga LP. VII, 1201.

Avots: ME II, 398

lẽtsir̂dîgs, zärtlich, mitleidig St.; jähzornig Salis, Ruj.; freigebig Kokn., nachgiebig Allend n. U., Smilt.

Avots: ME II, 463

‡ lìdîgs Smilten, kriecherisch: glums un l. cilvē̦ks.

Avots: EH I, 746

lĩdzatbilˆdîgs ,* mitverantwortlich: mēs visi e̦sam līdzatbildīgi A. XXI, 473.

Avots: ME II, 479

liẽlsir̂dîgs, rechthaberisch, trotzig, helftig: nuo acīm vien pazinu lielsirdīgu tē̦va dē̦lu BW. 9824.

Avots: ME II, 502

luõdîgs: kaķē̦ns l. uz spēlēšanuos Seyershof.

Avots: EH I, 766

luõdîgs, flink, fix Karls.: luodīga meitene Seib.; luodīgā Anniņa MWM. VIII, 241. viņa luodīgi te̦kalēja Seib. [Zu luõdât?]

Avots: ME II, 524

màldîgs, irrig, irrtümlich: cilvē̦ku maldīguo prātu dieva vietā iecelt Paw.; maldīgas duomas.

Avots: ME II, 557

[mazgadîgs ,* Wid., Minderjährig.]

Avots: ME II, 571

mazsir̂dîgs, geringherzig, herzlos: viņš nespē̦tu uzskatīt tuo sievu, kas vinū tik mazsirdīgi atstūmusi JR. IV, 75.

Avots: ME II, 574

I medîgs, jagdbar U., [der Lust zur Jagd hat und dem es darauf glücket Für. I]: medīgs kaķis, eine gute Mausekatze L., U., [Salisb.]

Avots: ME II, 590

II medîgs [li. medingas], honigreich [Für. I], honigtragend St.: gaisā zum medīgās bites Druva I, 1242. [me̦dīgi (sic!) ziedi Ruj.; me̦dīgs struops Wandsen.]

Avots: ME II, 590

[me̦lnspīdîgs ,* leuchtend schwarz: pātagu, iesietu me̦lnspīdīgā, luokanā kātā Veselis Saules kapsē̦ta 152.]

Avots: ME II, 599

‡ mielasirdīgs Pas. IX, 500 und XIII, 90 (aus Lettg.), barmherzig.

Avots: EH I, 824

mîkstsir̂dîgs ,* weichherzig: mīkstsirdīgs cilvē̦ks Upīte Sieviete 51.

Avots: ME II, 643

‡ mĩļsirdîgs, ein liebevolles Herz habend Mekons Lenore u. V. (1872), S. 34.

Avots: EH I, 822

muôdîgs: auch Erlaa, Mojahn, Peb., Ronneb., Serben, Wesselshof; wach Ev.

Avots: EH I, 840

muõdîgs,

1): auch Dunika, Salis u. a., (mit ùo ² ) Oknist; ‡

2) nach der Mode verfertigt, hübsch
(mit ùo ² ) Oknist.

Avots: EH I, 840

muõdîgs, komisch, sonderbar, eigentümlich: te bija pa˙visam muodīga zeme LP. VI, 302. kādēļ tāds muodīgs esi? III, 41. laiks tāds muodīgs vien taisās A. XVI, 1080. dē̦lam paliek muodīgi ap dūšu JK. III, 71. [viņš bij atnācis tâ mudīgi izģerbies Druw.] Zu muõde.

Avots: ME II, 682

[II muôdîgs, leicht od. früh erwachend Nötk., Ruj., Bilskenshof, C.: muodīgs suns].

Avots: ME II, 682

muõrdîgs: auch Sehlehk n. FBR. VII, 41, Popen und Rothof n. FBR: VIII,120.

Avots: EH I, 841

muõrdîgs [Dond.], = muodîgs, komisch, sonderbar: tas ir pa˙visam muodrīgs cilvē̦ks Ahs.

Avots: ME II, 683

mudîgs,

1): aita baruojas mudīgi (= ātri) Salis;

2): vis˙vairāk kazas mudīgas uz kuoku lapām AP.

Avots: EH I, 828

mudîgs,

1) regsam, munter, betriebsam, flink, fleissig, fix, rasch:
maza biju, bet mudīga BW. 10282. dievs palīdz mudīgam mudīguos suolīšuos

11711. es nuobraucu tai ciemā, kur mudīgas mātes meitas

13289. pirmdienā, trešdienā un ce̦turtdienā dzimušais e̦suot mudīgs uz darbu BW. I, S. 177. mudīgi pie darba, mudīgi pie ēšanas. tē̦vs mudīgi aizšauj tur LP. IV, 200;

[2) = kārs AP.] Zu mudrs.

Avots: ME II, 659

mūdîgs,

1): m. sliņķis gan tu esi Ciema spīg. 178. mûdīgs (= mûža; dicht)
mežs Lubn., Sessw. mûdīgi (sehr) skaists lakats AP.; ‡

2) arbeitsam
(mit û ) AP.: m. cilvēks.

Avots: EH I, 838

[mūdîgs, mächtig AP.] - Adv. mûdîgi [auch Nitau, Schujen], ungemein, sehr [AP.], gebraucht vor Adj. u. Adv.: viņš mūdīgi ātri skrien Golg., Mat.; vgl. mûžîgs, mûdiņš.

Avots: ME II, 677

muldîgs, schwärmerisch St., faselig Kokn., Lub.

Avots: ME II, 664

naîdîgs: n. (böse) pret dienastniekiem Seyershof. citam tāda naidīga daba AP.

Avots: EH II, 3

naîdîgs, feindselig, gehässig, missgünstig: dziedātāju māsu devu naidīgam tautiešam BW. 189.

Avots: ME II, 689

naûdîgs [li. naudìngas "nützlich"], wohlhabend, reich: viņš bij naudīgs puisis Aps. naudīgi pagasta veči Līg.

Avots: ME II, 696

‡ neaizspriedīgs* Lautb., vorurteilslos.

Avots: EH II, 9

neatbldîgs ,* nicht verantwortlich.

Avots: ME II, 707

neatlaîdîgs, unablässig: neatladīga censība B. Vēstn.; neatlaidīgs darbs Niedra.

Avots: ME II, 707

nebèdîgs, sorglos, [übermütig; herzlos Fest., Stelp.]: nebēdīgs cilvē̦ks. [nebēdīgu muoŗu zemi iztrūcināt Glück Ezechiel 30, 9.]

Avots: ME II, 708

nedzìrdîgs, taub: nuo ausīm nedzirdīgi BW. 12939.

Avots: ME II, 711

negadîgs, untauglich, unordentlich, unsittlich: ka sātāns jūs nekārdina caur jūsu negadīgu dzīvuošanu, auf dass euch der Satan nicht versuche um einer Unkeuschheit willen I Kor. 7, 5. [negadīga būšana, unordentliches Wesen. U. (unter gadīgs.) - Zu gadîtiês.]

Avots: ME II, 711, 712

[negãdîgs C., sorglos, nicht sorgend.]

Avots: ME II, 713

‡ negaidîgs, nicht warten könnend, ungeduldig PV.

Avots: EH II, 11

‡ negar̂dîgs Ramkau, (mit âr ² ) Frauenb., = negar̂ds.

Avots: EH II, 12

neģel˜dîgs, = nederîgs.

Avots: ME II, 714

negùodîgs: n. pulks, abscheuliche Menge Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "abscheulich"). pe̦lavas neguodīgi ir, es ist abscheulich viel Kaff ebenda.

Avots: EH II, 12

negùodîgs, unehrlich, schimpflich, schmählich: neguodīgs cilvē̦ks; neguodīga dzīve.

Avots: ME II, 714

‡ ne-izģidîgs Saikava, = neapķêrîgs: viņa nav duma, bet tik tāda neizģidīga.

Avots: EH II, 13

nekļũdîgs, fehlerfrei, infallibel: nekļūdīgs cilvē̦ks.

Avots: ME II, 719

nemàldîgs, irrtumsfrei, unfehlbar, infallibel: kurš tad nemaldīgs? AU. šādu spriedumu mēs nepieņemsim par pareizi un nemaldīgu Vēr. I, 1546.

Avots: ME II, 722

nenùovīdîgs: nenuõvīdīgs AP.

Avots: EH II, 16

nenùovīdîgs, missgünstig, neidisch: nenuovīdīgs pret savu dzimtenes biedri viņš nebija A. XX, 652. apstākļi bij nenuovīdīgi MWM. VII, 780.

Avots: ME II, 725

‡ nepãrspriêdîgs, nicht recht beurteilend: lietas nezināšana un nepārspriedīgais prāts Kaudz. Izjurieši 35.

Avots: EH II, 17

[nepieēdîgs, unersättlich U.]

Avots: ME II, 727

nepìelaîdîgs, ‡

2) anhaltend kalt
Frauenb.: laiks n.

Avots: EH II, 17

nepìelaîdîgs, unleutselig, unzugänglich, unnahbar: viņš le̦pns un nepielaidīgs Latv.

Avots: ME II, 728

nepil˜ngadîgs, minderjährig: nepilngadīgi nuoziednieki.

Avots: ME II, 727

neriedīgs, ‡

2) "nekārtīgs, neatšķirīgs darbuos" Gramsden.

Avots: EH II, 18

[neriedīgs, haderhaftig Für. I unter rāms: neriedīga mute, haderhaftig Maul. -Adv. neriedīgi, unruhig Für. I.]

Avots: ME II, 730

nesavàldîgs: nesavaldīgā druošiniece Janš. Atpūta № 373, S. 6.

Avots: EH II, 19

[nesavàdîgs, unbändig, zügellos: starujās, nesavadīgās dabas... dēļ Janš. Dzimtene ² I, 206.]

Avots: ME II, 731, 732

nespîdîgs: miegs darīja ... nespīdīgu ("?") valuodiņu Tdz. 39505.

Avots: EH II, 20

[nespîdîgs, glanzlos.]

Avots: ME II, 733

[neuzvedîgs, der sich nicht gut beträgt: n. cilvē̦ks.]

Avots: ME II, 738

‡ neuzvīdīgs Sessw., = ‡ neuzvẽlīgs.

Avots: EH II, 22

‡ nevaldīgs A. Melnalksnis Mazsalaca 54, zügellos, unbändig, unbezähmbar: ja kāds neliek uotram miera kutinādams vai citādi aizkardams, tad teic: neesi nevaldīgs! PV.

Avots: EH II, 22

nevīdîgs, für nenùovĩdîgs: dze̦guze sāk meža malā - nevīdīga - kūkuot Austr.

Avots: ME II, 740

‡ nevisādīgs, in der Verbindung visu nevisādigi, allerlei: nākuši visu nevisādīgi Pas. VIII, 23.

Avots: EH II, 22

[nīdĩgs "hässig" St.; nîdîgs ² "kašķīgs Salis, Ruj.; nîdîgs"kas naiduojas" Nitau, Serben, AP., Lös., Sessw., Schlenk, Kalzenau.]

Avots: ME II, 746, 747

‡ niknsir̂dîgs, böse, boshaft: izturējās kâ niknsirdīga, ķīveklīga ... sieviete Dünsb. Etnografija 194.

Avots: EH II, 25

‡ nuodîgs, giftig Pēt. Av. I, 216:. ļaudis stāstās, ka krupji e̦suot ļuoti ... nuodīgi.

Avots: EH II, 39

nuolaîdîgs,

1) nachlässig, fahrlässig:
viņš paliek darbā nuolaidīgāks AU.;

[2) herblassend:
nuolaidīga laipnība Celm.]

Avots: ME II, 807

[nuõmuodîgs, warch: nuomuodīgas ausis Jaunie mērn. laiki II, 76.]

Avots: ME II, 824

‡ nuoraidîgs, abweisend: viņš nuoraidīgi pakratīja galvu Sārts Jaun: Ziņas 1938, № 22. viņš man nuoraidīgi atbildēja Heidenfeld.

Avots: EH II, 79

‡ nuoskaudîgs "neidig, neidisch" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 86

‡ nùoskundîgs "neidig, neidisch" Stender Deutch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 87

[nùospaidîgs, arückend: (vara) tik nepane̦sami nuospaidīga taču... nebūtu Jaunie mērn. laiki III, 99.]

Avots: ME II, 855

nùospiêdîgs: šīs zilās, nuospiedīgās ... ē̦nas Daugava 1937, S. 194.

Avots: EH II, 89

nùospiêdîgs, erdrückend, niederdrückend: nuospiedīgs karstums, klusums Saul. [nuospiedīgs spē̦ks Janš. Paipala 38.]

Avots: ME II, 856

nuõsvaîdîgs (unter nuosvaide̦ns): "schlenkernd" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 93

nùovîdîgs, neidlos, wohlwollend, gönnend Wid.

Avots: ME II, 888

ņurdîgs, brummig: kluss, ņurdīgs, bēdīgs Lautb.

Avots: ME II, 906

uôdîgs "neugierig" Kreuzb.

Avots: ME IV, 412

uôgveidîgs, beerenförmig, in Art einer Beere Wid.

Avots: ME IV, 414

uõlveĩdîgs,* eiförmig: uolveidīgas sē̦klas Konv. ² 1789.

Avots: ME IV, 418

‡ pagùodīgs ² Kaltenbr. "pa daļai guodīgs".

Avots: EH II, 136

pakavveidîgs, hufeisenförmig: pakavveidīgas saktas Konv. ² 688.

Avots: ME III, 42

‡ pamudîgs Ar., Salis u. a., ziemlich hurtig, fleissig: p. puisis.

Avots: EH II, 158

‡ pasir̂dîgs, etwas heftig: Liene bija ... pasirdīgas dabas Jürgens 25.

Avots: EH XIII, 171

pašspîdîgs,* pašspîduõšs*, Eigenlicht habend: pašspīduošie ķermeņi A. XXI, 357; MWM. VI, 393.

Avots: ME III, 117

pavedîgs, verführerisch: iespēja tik pavedīga Pūrs III, 85. actiņas tik pavedīgi māk raudzīties A. v. J. 1898, II, 29.

Avots: ME III, 135

‡ paviêdīgs Warkl., neidisch, missgünstig.

Avots: EH XIII, 191

pêdîgs: ēdit ... pē̦dīgu (gespr. ostle. pādeigu) maltīti! Tdz. 36720. pēdīgais, der schlimmste Kurl. n. BielU., Salis: p. cilvē̦ks, ein sehr schlechter Mensch, ein Taugenichts, ein Dieb Sonnaxt. - pēdīgi,

1): nuo tās malas jāsāk griẽzt metiens, kur pēdīgāk ve̦lk ārā nuo rijas Iw.; ‡

2) sehr, ganz und gar, endgültig:
p. bedraiņš ģīmis (ganz u. gar pockennarbig) Frauenb. p. izgājušas nuo jē̦gas tās meitenes (sind ganz und gar verdorben) Grenzhof n. FBR. XII, 19. dārzs izkalst p. Linden in Kurl. saē̦sts nuo bē̦dām p. ebenda.

Avots: EH XIII, 227

pêdîgs, = pêdẽjs: pēdīguo reizi, zum letztenmal. pirmā reize šai vietā, lai palika pēdīgā BW. 26270. līdz pēdīga(ja)m, bis zuletzt: cenšas līdz pēdīgam K. M. 8. savus ļaudis plēsa līdz pēdīgajam JK. V, 152. In Wilkenh. n. Etn. III, 38 ne pēdīgais für neviens, nicht einer, keiner: ne pēdīgāis netika vaļā. - pēdīgs puosts Aps. J. III, 30; pēdīga nelaime U., ein schweres Unglück. pats pēdīgais šķelmis, ein Erzschelm U. - pēdīgi, Adv., endlich; zuletzt: nazis pēdīgi nuorūsējis LP. IV, 135. atvadās nuo visiem kāzu ļaudīm un iet pēdīgi arī pie brūtes BW. III, 1, S. 24.

Avots: ME III, 206, 207

pẽrļveĩdîgs, Perlen ähnlich: pērļveidīgās lāses MWM. VI, 809.

Avots: ME III, 209

pìeglaũdîgs, = piemīlīgs, sich anschmiegend, vertrauensvoll: Grieta bij pieglaudīgu dabu Pasaules lāpītājs 14. tas palika laipnāks un pieglaudīgāks Vēr. II, 322. sargs apmīlināja pieglaudīguo kaķi LP. VI, 860, pieglaudīgā balsī Baltp. r. I, 65. dažs bē̦rns saviem ve̦cākiem ļuoti pieglaudīgs Dond.

Avots: ME III, 250

pìelaîdîgs,

1) sich anschmiegend:
smuidruos augumus ietērpj pielaidīgi uzvalki stud. Jansona duomas 15. pielaidīgais ķermenis Jaun. mežk. 37;

2) nachgiebig
Etn. IV, 163: tē̦vs pielaidīgākā balsī teic Vīt. 74; sich erbitten (Smilten) od. Überreden (Seppkull) lassend;

3) gelinde (vom Wetter):
kad ziemā sala drusku paliek lē̦nāka, pielaižas, tad ir pielaidīgs laiks Grünh.;

4) "gefällig"
Gr.-Würzau: katram aug sava maguonīte, kur nu vēl tādam pielaidīgam zē̦nam! Jaun. mežk. 7.

Avots: ME III, 264

pìespiedîgs, betriebsam, eifrig U.: tam nav tāzda piespiedīga sirds, er hat keinen Trieb Biel. n. U.

Avots: ME III, 294

‡ pil˜nbriedīgs, = pilnîgs 1: pilnbriedīgā tumšace Austriņš Raksti V, 331.

Avots: EH XIII, 232

pil˜ngadîgs,* volljährig.

Avots: ME III, 215

pil˜nziedîgs,* voll, gefüllt (von Blüten): pilnziedīgi ziedi Konv. ² 1733.

Avots: ME III, 217

pirkstveĩdîgs,* fingerfbnnig: pirkstveidīgas lapas J. R. VII, 6.

Avots: ME III, 224

pum̃purveĩdîgs,* knospenartig, knospenförmig: pumpurveidīgi tārpu luocekļi MWM. VI, 108.

Avots: ME III, 412

pusbèdîgs, halbwegs traurig: pusbēdīgā balsī A. XI, 153.

Avots: ME III, 423

pusgùodîgs, Adv. pusgùodîgi, halbwegs ehrbar, ehrlich, redlich, anständig: lādzīgam cilvę̄kam darbs ar atpūtu mainās tâ pusguodīgi Seibolt.

Avots: ME III, 427

pusluôgs A. XX, 45, das halbe Fenster.

Avots: ME III, 430

pusriņ̃ķveĩdîgs* Konv. ² 1776, hatbkreisförmig.

Avots: ME III, 433

radîgs: auch Selsau n. FBR. IX, 135. "pilnīgs (augumā)" Seyershof: kad biezas, tādas radīgas sēnes ir, tad tiek ar kuo cept.

Avots: EH II, 348

radîgs, häufig, gedeihlich, ausgiebig U.: lietus ir īsti radīgs, der Regen ist recht gedeihlich, reichlich U. rudzi ir radīgi, der Roggen gibt (in der Riege) viel aus U. maza, maza man zemīte, bet radīga labībiņa BW. 21304. radīga rasa Odiseja V, 93. idejas... ruotājas viņa radīgajā fantazijā Pūrs I, 46. Zu radît.

Avots: ME III, 462

ragveĩdîgs* Konv. ² 2122, hornartig, hornförmig

Avots: ME III, 467

‡ raûdīgs Auleja, weinerlich: r. bē̦rns Auleja. Marīte par šuo laiku bija ļuoti raudīga Pas. VII, 249.

Avots: EH II, 356

rīdîgs, hetzerisch Dr.

Avots: ME III, 535

riẽkstveĩdîgs,* riẽkstveĩda (gen. s.), nussartig: riekstveidīgs kauliņu auglis Konv. ² 1789.

Avots: ME III, 545

riteņveĩdîgs,* radartig, radförmig: r. vilnas sagriezums.

Avots: ME III, 533

ruodîgs: sviestene ir ruôdīga ² , - maz savārās Salis.

Avots: EH II, 391

ruodîgs U., Etn. III, 178. gedeihlich, ausgiebig: ruodīgi rudzi Oger, (mit "uô ^2") Salis. Zu rastiês (prs. ruoduos); Reimwort zu bruodīgs.

Avots: ME III, 577

I salˆdîgs: auch Kaugurciems.

Avots: EH XVI, 424

I salˆdîgs Sessw., L., süsslich (auch fig.): saldīgas slavas dziesmas Dünsb. ar saldīgu "džentelmeņa" pieklājību Austriņš Nuopūtas vējā 78. salˆdîga maize Golg.

Avots: ME II, 669

II salˆdîgs Warkl., Grawendahl, = salîgs ² .

Avots: ME II, 669

salˆdīgsnẽjs: izsaluši tupiņi ir saldīgsnēji Ramkau.

Avots: EH XVI, 424

salˆdīgsnējs Vīt., süsslich Fest., Celm.: saldīgsnējs šķidrums MWM. VII, 260. saldīgsnēji padevīgā balsī Blaum.

Avots: ME II, 669

šaũdîgs C., PS., Arrasch, scheu (von Pferden), kopfscheu (von Menschen), kein Sitzfleisch habend U., hin und her schiessend (intr.), flatterhaft: šaudīgs kâ čigāns U., Golg. šaudīgs ir tas, kas pats šaudās Etn. III, 148. šaudīga... liesmiņa A. XX, 494. liesma cēlās... ar šaudīgām mēlēm Asp. R. VII, 63. šaudīgi zibeņi Lautb. Niedr. V. X, 298. šaudīgas ē̦nas A. Up. Sieviete 140. nuo šaudīga vējiņa Duomas I, 1137. tie (zirgi) ir... ļuoti šaudīgi un bikli Lautb. Luomi 128.

Avots: ME IV, 6

šàursirdîgs,* engherzig Stari II, 610; Baltp. R. I, 122: šaursirdīgas duomas Kundz. Kronv. 49. šaursirdīgi turēties pie savām... duomām 55.

Avots: ME IV, 7

savâdîgs: princesei e̦suot kādi trīs savādīgi mati Pas. X, 188. Adv. savādīgi, sonst: s. ēst nedevis, kamē̦r katrs izdzēris krūzīti ūdens Pas. XII, 252 f.

Avots: EH XVI, 464

savâdîgs, adv. savâdîgi, = savâds, savâdi, eigentümlich, sonderbar: aiz durīm kas tâ savādīgi rūc Pas. IV, 412 (aus Smilt.). Subst. savâdîgums, eigentümliches, sonderbares Wesen, Verhalten Berl. Māte 156.

Avots: ME III, 781

savaldîgs, zurückhaltend, sich beherrschend: būsim arī turpmāk tādi... savaldīgi Janš. Bandavā I, 117.

Avots: ME III, 779

savveidîgs,* eigenartig, originell: savveidīgām individuālitātēm Vēr. II, 1125.

Avots: ME III, 794

sē̦rgveidîgs; seuchenartig: sē̦rgveidîga slimība Konv. ² 746.

Avots: ME III, 828

‡ sildîgs, wärmend: tas iedzeŗ čarku sildīgu Pēt. Av. II, 261. tas bija s., labvēlīgs prieks Līg. medn. 103.

Avots: EH II, 486

sìmtgadîgs Wid., hundertjährig.

Avots: ME III, 841

sĩpuolveĩdîgs,* zwiebelartig, -förmig Konv. ² 1983.

Avots: ME III, 855

sir̂dîgs,

1): herzlich
IMM. 1934 I, 429 (aus dem 17. Jahrh.); Adv. sir̂dîgi Fianden "duoti": s. baidīt;

2): auch A.-Ottenhof, AP., Auleja, Liepna, Orellen, Ramkau, Saikava, Seyershof, Sonnaxt, Warkl.: tē̦vs sirdīgi sabļāve AP. sirdīgai (Adv.) plêsties Auleja. Vgl. li. širdingas "böse, zömig"
bei Arumaa Lit. mundartl. Texte 48 ⁶ .

Avots: EH II, 488

sir̂dîgs (li. širdìngas "herzlich"),

1) eifrig; mutig
U.: brāļi sāks jau sirdīgi strādāt LP. VII, 1061. Pēteris cē̦rt ar˙vienu sirdīgāki rudzuos Purap. Kkt. 7. nuo lielas, sirdīgas mīlestības Manz. Post. I, 437. piesauc dievu sirdīgi labas izduošanās pēc Glück I Mos. 25. duomājiet sirdīgi nuo visiem viņa brīnumiem! I Chron. 7, 9. ar sirdīgu lūgšanu II Chron. 6. guodīgi darbi, kuo viņš sirdīgi padarījis Makkab. 16, 23. tā lūdzam mēs tevi sirdīgi (herzlich) Fürecker;

2) heftig, zornig
U., Wolm., Salis, Sussikas, Pernigel, Ruhtern: Sprw. sirdīgs kâ pūce (ērce). sirdīgi kâ traki vilki un lūši Kra. Vīt. 116. mums sirdīgi suņi - kuodīs kājās Br. sak. v. 179. man sirdīga saimeniece BW. 13760. maizes lūdzējus sirdīgi atraidījusi LP. VI, 139.

Avots: ME III, 843

sir̂dveĩdîgs,* sir̂dsveĩda (gen. s.), herzförmig.

Avots: ME III, 845

sĩrupveĩdîgs,* syrupartig Stari I, 65.

Avots: ME III, 855

skādîgs, schädlich U.

Avots: ME III, 879

‡ škàdīgs ² Sonnaxt, schädlich.

Avots: EH II, 628

šķaîdîgs,

1): auch Heidenfeld, Nötk., (mit aî ² ) Ekau, (mit ài ² ) Kalz., Lasd., Laud., Saussen, (mit ai ) Kl.-Salwen; ‡

2) sich leicht auflösend, bröckelnd Nötk.; nass, kotig (vom Weg)
"Sarkanmuiža" (mit "ài" ); weich Kal.: šķaĩdīgi māli.

Avots: EH II, 628

šķaîdîgs MWM. VI, 481, verschwen derisch Lennew., Druw., Erlaa, N. - Peb., Sessw., Smilten, Wenden u. a.

Avots: ME IV, 21

skaĩdrsir̂dîgs, rein (fig.), lauter: neapvainuojami skaidrsirdīgu cilvē̦ku Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 39.

Avots: ME III, 865

skaldîgs,

2); zänkisch
- auch Marzenhof;

3): auch Schujen.

Avots: EH II, 499

skalˆdîgs,

1) "derb(?)"
B. Vēstn.;

2) "zänkisch; intolerant" :
skalˆdīgs ² cilvē̦ks Sessau, Hofzumberge;

3) leicht zu spalten:
skalˆdīgs kuoks Nötk., Hirschenhof, Alswig, Sessw., Schwanb., N.-Peb., Odsen, (mit alˆ ² ) Neuhausen, Widdrisch, Markgrafen, Wirginalen.

Avots: ME III, 868

skandīgs (?) pulkstenis "Schlaguhr" Mag. IV, 2, 145.

Avots: ME III, 871

skārdîgs: šuodien s. ("skaļš") laiks: var dzirdēt nuo malu malām Borchow.

Avots: EH II, 504

skārdîgs Warkl., = skanîgs: par guodu un tikumu mutes pilnas skārdīgu fražu Latvis 1925, № 1078. Zu li. skardùs "laut, tönend" (n. Geitler Lit. Stud. 108) An. 125 und 167?

Avots: ME III, 880

skàudîgs,

1): duod, dieveņ, dievīgam, ne ļaunam, skaudīgam! BW. 32830, I var. s. gads BielU., ein missgünstiges Jahr, wo nichts wächst.
skaudīga (reich an Unkraut) zeme Seyershof; geizig Salis;

2): übermässig:
sažiekājis sev uz kumāsa skaudīgu kārtu sinap[j]u Pas. XII, 404. Adv. skàudīgi: šim s. iepatikusies ... meita Pas. X, 253. s. skuops XI, 391. auzas... s. bira Lttic. 1633. s. licies un sasitis ruoku KatrE.

Avots: EH II, 502

skàudîgs (li. skaudìngas "schmerzlich, gewaltig"),

1) neidisch, missgünstig, gehässig
U., geizig Salisb. - skaudīgas acis Etn. III, 23, böse, neidische Augen, Blicke, die fähig sind, einem andern etwas zu entwenden od. zu verderben;

2) Adv. skàudîgi, sehr, sehr stark, heftig:
skaudīgi bārties Lubn. drudzis kratījis tuo vēl skaudīgāki LP. VII, 1252. tas nu sāpējis, skaudīgi sāpējis Pas. III, 31 (aus Serbigal). Dāvīšam palicies skaudīgi bailes ebenda. skaudīgi skaista princese IV, 393, skaudīgi dzert (viel trinken) Aps. III, 19. visi bij skaudīgi izsalkuši Dīcm. pas. v. I, 40. skaudīgi piekaut Ar.

Avots: ME III, 875

šķaudîgs, = skaudîgs (?): pasargā mani nuo... niknām, šķaudīgām acīm Druva I, 1074.

Avots: ME IV, 22

šķḕrdîgs, verschwenderisch: dārgumi šķērdīgi izbārstīti B. Vēstn. šķērdīgais mantinieks Seifert Chrest. III, 3, 6.

Avots: ME IV, 34

‡ šķīdîgs Frauenb., aufgeweicht (vom Weg): š. ceļš.

Avots: EH II, 638

šķiedîgs: auch (mit iê ) Wolm., (mit iê ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 639

šķiedîgs, verschwenderisch: taupīgais kalpuotājs savu algu pelnījis daudz cītīgāki par šķiedīguo MWM. VIII, 408.

Avots: ME IV, 51

šķindîgs klingend, klirrend: kāds... piedauzīja pie glāzes šķinâīgi MWM. VIII, 85.

Avots: ME IV, 42

‡ šķīstsir̂dīgs Jaun. Ziņas 1938, № 75, reinen Herzens seiend.

Avots: EH II, 639

sklaîdîgs ² "vagabundierend, liederlich" Deg.: s. cilvē̦ks.

Avots: ME II, 881

sklidîgs: auch Gramsden.

Avots: EH II, 505

sklidîgs Dunika, = sklids: s. ceļš.

Avots: ME II, 883

skraidîgs, hin und her laufend, unruhig, beweglich: bē̦rniem acis skraidīgas Druva I, 350. smieklīga,... liela un skraidīga ... ē̦na Veselis Saules kapsē̦ta 193.

Avots: ME II, 885

skrũvveidîgs,* schraubenartig Konv ² 1697.

Avots: ME III, 900

skundîgs, mürrisch Wid.; missgünstig St.

Avots: ME III, 905

smaîdîgs: smaidīga mēle, glatte Zunge (sviesta mēle) Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "glatt").

Avots: EH II, 531

smaĩdîgs Bauske, Zögenhof, Widdrisch, Jürg., Wolmarshof, smaîdîgs Selsau, Golg., Saikava, Ermes, Gr.Buschhof, smaidigs ² Kurs., Behnen, Grünh., Dond., Salis, lächelnd U.: smaidīgām acīm Upītis Sieviete 15. vaigs kļuva atkal jautrs un smaidīgs Lautb. Luomi 19. vīrs bijis vēl tāds... spirgts un smaidīgs R. Sk. II, 128.

Avots: ME III, 949

smalˆkuodîgs, fein riechend, fein, gut witternd: kustuoņiem smalkuodīgs de̦guns U. b. 109, 4.

Avots: ME III, 953

smar̂dîgs: smardīgas ("?") ... meitenes Tdz. 57724. smardīgi ēda Dünsb. Bērnu audzināšana 37 (ähnlich in Salis). izkapts smardīgi ("asi") ņe̦m Kegeln.

Avots: EH II, 534

smar̂dîgs, wohlriechend, stark duftend U., Buschhof: smardīgas ruozes Pas. IV, 369. Adv. smardîgi, mit Verlangen, mit gutem Appetit (und Geschmack); herzhaft, beherzt: sm. ("ar labu gribu un gardu muti") ēst Dünsb., Ahs. ēst katrs grib, un tad arī iekuož katrs it smardīgi vien RKr. VI, 87. puisis smar̂dīgi ² pļauj Ahs. Zur Bed. vgl. smarda 2.

Avots: ME III, 954

smā`rdîgs ² (so ist das Stichwort ME. III, 955 zu lesen!): auch Andrupine, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Warkl.

Avots: EH II, 534

smā`rdīgs Gr.-Buschhof, Saikava, Sussei, = smar̂dîgs: smārdīgas ziepes Ekengraf, Memelshof.

Avots: ME III, 955

smir̂dîgs: = li. smirdingas Arch. Phil. III, 48.

Avots: EH II, 538

smir̂dîgs, Geruch verbreitend, stinkend: smirdīgs gaļas gabals Mar. n. RKr. XV, 136. smirdīgs gaiss valdīja kruogā Purap. J. str. 161. smirdīgā rūpniecība MWM. IX, 800. cilvē̦ks . . . bija briesmīgi nejauks un smirdīgs Pas. IV, 466 (aus Warkl.).

Avots: ME III, 965, 966

snaũdîgs: auch Mag. IV, 2, 147.

Avots: EH II, 542

snaũdîgs Widdrisch, verschlafen U.

Avots: ME III, 973

suodīgs "?": ne tik suodīgs, liels in guodīgs Fürecker.

Avots: ME III, 1135

spaîdîgs: centies atstāt šuo spaidīguo gaisu Blaum. Raksti VIII ⁴ (1937), S. 10.

Avots: EH II, 544

spaîdîgs C., drückend, drängend, dringend U.: sp. klusums Purap. J. str. 111. spaidīgie maksāšanas termiņi A. v. J. 1900, S. 942. skaņa... briesmī gāki un spaidīgāki tiek nuomākta Vēr. I, 1065.

Avots: ME III, 980

spar̂dîgs Warkl., = spãrdîgs.

Avots: ME III, 985

speñdîgs,

1) sehr lebhaft
Schibbenhof, MSil.; lasītāja spendīgā runāšana DL.;

2) "dünkelhaft"
Kandau.

Avots: ME III, 989

‡ špendīgs Grünh. "dūšīgs, jautrs".

Avots: EH II, 654

spîdîgs, glänzend, strahlend U.: spīdīgi ze̦lta gabaliņi MWM. v. J. 1899, S. 354. spīdīgu vaiņadziņu BW. 5963. spīdīgas le̦dus pērstiņas JR. IV, 45. svārki spīdīgām puogām A. v. J. 1896, S. 357. spīdīgiem zābakiem Janš. ģīmis palika spīdīgs un gluotains R. Sk. II, 143. spīdīga ķirzate Purap.

Avots: ME III, 1001

špidîgs,

1): = ‡ špidelīgs Schibbenhof; ‡

2) "ieduomīgs, āķīgs, niķīģs" Walk. Nach Sehwers Unters. 139 aus balt.-d. spiddig "aufgeschossen, lang".

Avots: EH II, 655

špidîgs, niedlich (von jungen Tieren gesagt): kas par smuku, špidīgu jēriņu! Naud.; lebhaft, munter Selg., Talsen; schlank. Aus dem Deutschen (vgl. d. dial. spidderig "hager" bei Frischbier Wrtb. II, 350)?

Avots: ME IV, 101

spiêdîgs: "un" ME. III, 1005 zu verbessem in ", vēl".

Avots: EH II, 554

spiêdîgs, drückend (eig. u. fig.): spiedīgs gaiss, laiks, schwüle, drük kende Luft, schwüles Wetter, gaiss bij palicis vei spiedīgāks un sutīgāks A. v. J. 1900, S. 1061. karsts, spiedīgs laiks Pūrs III, 64. spiedīgas darba nastas Seifert Chrest. III, 215. ir citi, spiedīgāki (nötigere, eiligere) darbi Alm. Zlē̦gam bija spiedīgi apstākļi Alm. Kaislību varā 76.

Avots: ME III, 1005

spindîgs, empfindlich Kronw. n. U.; spindīgs vārds, ein hartes Wort Depkin n. Ü. Wohl zu spindêt.

Avots: ME III, 997

spuodīgs: nach Sehwers Unters. 118 aus mnd. spodich "eifrig, eilig".

Avots: EH II, 565

spuodīgs, frisch Für. I: nu jau spuodīgs tuop . . . neve̦se̦ls puisītis Für. I.

Avots: ME III, 1034

spuoguļveĩdîgs,* spiegelartig Stari II, 543.

Avots: ME III, 1035

‡ spriedīgs, der Erörterung, des Besprechens wert Diet.

Avots: EH II, 560

spul˜dîgs Gr.-Sess., munter, sprühend: spuldīgas acis Gr.-Sess.; Alm. Rud. 39. meitē̦ns ir pa˙liekam spuldīgs Gr.-Sess.

Avots: ME III, 1028

‡ špuldīgs Grünh. "gewandt, lustig, vendīgs"; vgl. spul˜dîgs.

Avots: EH II, 655

‡ spundîgs,

1) "?": saimniece pacēla spundīgu vāku Dünsb. Od. 36.,

2) "?": ve̦cie vairs vis tik spundīgi (ungehalten?)
nee̦suot, kad šī par mani ierunājuoties P. Ērmanis Gaidītāji 44.

Avots: EH II, 564

steñdîgs Planhof, ordentlich, vernünftig. Aus dem Deutschen (vgl. mnd. stendich "geständig" und d. anständig)?

Avots: ME IV, 1061

stindîgs (für stindzīgs?), faul Depkin n. U. ("nicht bekannt").

Avots: ME IV, 1070

stràdîgs, arbeitsam: Sprw. strādīgs kâ bite, kâ skudra. strādīga sieva R. Sk. II, 126. strādīg[a] bija tā meitiņa, kam nebija māmuliņas BW. 4766. Subst. stràdîgums, die Arbeitsamkeit: meitas strādīgums Plūd. Llv. 147.

Avots: ME IV, 1084

‡ strēlveidîgs "?": strēlveidīgām, zaļām lapiņām Janš. Dzimtene II, 78.

Avots: EH II, 587

strĩdîgs,

1): strīdīgam tautiešam BW. 189, 1 var.

Avots: EH II, 588

strĩdîgs,

1) zanksüchtig, zänkisch
V.: strìdīgs ² cilvē̦ks Lös. "nav vis tiesa", meitene atteica strīdīgi Lautb. Luomi 3;

2) streitig
U.: strīdīguos jautājumuos Konv. ² 736. Aus mnd. stridich.

Avots: ME IV, 1091

‡ sũdīgs "nejauks, nelabs" Salis; s. ("nejauks, slapjš, dubļains") laìks Seyershof; "niecīgs" (mit ù ² ) Kaltenbr. Adv. sũdīgi Salis, = ‡ sũdiski; būs diezgan s. ("muļķīgi"), ja lemesi pa nakti nedabūs gatavu Seyershof.

Avots: EH II, 606

sukveidîgs,* bürstenförmig, hechelförmig: smalki, sukveidīgi zuobi Konv.2 3553.

Avots: ME III, 1119

svaîdîgs,

2): s. vējš Frauenb.

Avots: EH II, 611

svaîdîgs Golg., Lis., svaĩdîgs,

1) hin und her schleudernd, rüttelnd:
svaîdîgs ceļš Jürg. palejā braucējiem pati svaidīgākā vieta: uoļupītei pāri ve̦cs, satrupis tiltiņš Duomas IV, 450;

2) inkonsequent
Segew. (mit aĩ), unbeständig, wankelmütig: svaîdîgs laiks Jürg. ruobeža šeit starp re̦dzamuo un nere̦dzamuo ļuoti svaidīga Pūrs 1, 92. svaidīgi ļaudis Saimn. u. zelt. kal. 1893, S. 45.

Avots: ME III, 1140

svešâdîgs* Dr., seltsam, fremd anmutend.

Avots: ME III, 1151

svešâdîgs: svešādīgais ēdiens Pas. IX, 75.

Avots: EH II, 615

svīdîgs: auch (mit wurzelhaftem î ² ) Salis.

Avots: EH II, 619

svīdîgs, schwitzen machend: svīdīgs gaiss Dünsb.

Avots: ME III, 1162

tàisnsir̂dîgs, gerecht, rechtlich: abi taisnsirdīgi Plūd. LR. III, 11.

Avots: ME IV, 125

tā`rpveidîgs* Konv. ² 4103, wurmförmig.

Avots: ME IV, 150

tàukveidîgs,* fettartig, fetiförmig: taukveidīga kārtiņa MWM. IX, 903.

Avots: ME IV, 138

teltveidîgs,* zeltartig: jurta - teltveidīgs, viegti uzstādāms dzīvuoklis Konv. 1519.

Avots: ME IV, 160

tramdîgs,

1) streng, hart, barsch
(mit am̃ ) Nigr.;

2) scheu
L., wild (von Pferden) U., (mit am̃ ) Arrasch, Orellen, Salis; schüchtem U.;

3) eilig
Wid.

Avots: ME IV, 221

trĩdîgs Frauenb., = strĩdîgs 1.

Avots: ME IV, 240

trūdîgs, traurig Wid.: preilene trūdīgi sēdēja RKr. XIX, 161 (aus N.-Bartau). sirsniņ, kam tik trūdīga, ka tu vairs nesmejies? Gold. n. DL.

Avots: ME IV, 250

‡ tuvradîgs* M. 317, nahverwandt.

Avots: EH II, 707

uzvedîgs Ar., gutes Betragen habend.

Avots: ME IV, 397

vaĩdîgs: "... sāp", ... māte vaidīgi atbildẽja Jürgens 170.

Avots: EH II, 748

vaĩdîgs, ungeduldig Smilt.; häufig jammernd Nötk.; nemierīgs un vaidīgs ("?") cilvē̦ks Zaļmuiža.

Avots: ME IV, 434

vâjsir̂dîgs,* schwachherzig Brasche.

Avots: ME IV, 493

valdîgs,

1): dzirdēja cauri puišu balsīm Rūsiņa augstuo un valdīguo dziesmu Vindedze 80.

Avots: EH II, 752

valdîgs Sessw.,

1) herrschend
St., U., ("wohl nur in der Verbind. visuvaldīgs"): valdīgs kungs Bers., Nötk. ak, valdīgs dievs! Lubn., A.-Schwanb. ak tu valdīgais! o Gott! Salis;

2) ruhig, artig
(eig.: sich beherrschend) Vīt. (mit àl ² ), Wizenhof: ja kāds knakstās, neliek uotram miera kutinādams vai citādi aizkardams, tad teic: esi valdīgs! Vīt.

Avots: ME IV, 451

valuôdîgs, gesprächig: valuodīgs cilvē̦ks C., Golg., Salis, Schwanb. u. a. valuodīgas jaunavas Libek Pūķis 31. valuodīgie tē̦rzē̦tāji A. XI, 53. viņš ir jautrs un valuodīgs Lautb. Luomi 15. valuodīgais students apklusa 176.

Avots: ME IV, 462

vaļsir̂dîgs, offenherzig, offen: vaļsirdīgas, uzticības pilnas vē̦stules Vēr. I, 1209. iesilu un kļuvu vaļsirdīgs 1036. ja vaļsirdīgi atklātu visu saturu Stari II, 463.

Avots: ME IV, 466

vañdîgs: rührig, energisch Segew.

Avots: EH II, 756

vañdîgs MSil., (mit àn ² ) Kokn., Ogershof, Ramkau, Schwanb., Seib., viel wühlend, herumstöbernd Ascheraden, Nötk., N: Peb.; sich ungehörig einmischend, Unordnung stiftend Lubn.

Avots: ME IV, 469

vārdîgs,

2): auch Adl., Setzen.

Avots: EH II, 762

vārdîgs,

1) = ārdavs 1: tik vārdīgu valuodeņu! BW. Piel. ² 3801;

2) "gesprächig"
Erlaa, Lemburg, Nötk., Wessen.

Avots: ME IV, 500

ve̦cmuõdîgs, ve̦cmuõrdîgs Schlehk n. FBR. VII, 41, Suhrs n. FBR. VIII, 120, altmodisch.

Avots: ME IV, 516

vedîgs, was sich gut anlässt U.; geschickt Frauenb., Golg., Sessw.: veikls un vedīgs bē̦rns U. vedīgs cilvē̦ks Golg., Sessw. vedīgs puisis Frauenb. luokuos vē̦trā brīvi,... e̦smu vedīga (von einer Tanne gesagt) Lautb. Vidv. II, 35. vedīgs laiks, gutes Erntewetter (zum Einführen) U.

Avots: ME IV, 521

vēdîgs "?": vēdīgs gaiss Sudr. E.

Avots: ME IV, 550

veidîgs (li. veidingas "persönlich"),

1) wohlgeformt (?):
pārspēt ar vidukļa slaidumu, mazām, veidīgām krūtīm Veselis Tīr. ļaudis;

2) sonderbar, drollig, spasshaft
Kronw.: tas ir veidīgi, das ist spasshaft.

Avots: ME IV, 522

vendîgs: sonderbar, komisch Fehsen, Fest, Golg., KatrE., Marzen, Smilt; mazi cilvē̦ki izskatās tik vendīgi, tik juocīgi, kad ... Balt. Vēstn. 1890, № 93; Adv. vendīgi Weissensee "ļuoti, briesmīgi."

Avots: EH II, 771

vendîgs, geschickt (mit eñ) Nötk., Ruj.; anstellig, nicht bäurisch (mit eñ ) Grünw., (mit èn ² ) Bers., Grawendahl, Laud.; merkwürdig, sonderbar, komisch (aber dabei angenehm Erlaa), auffallend Lennew., Linden - Birsgaln, Wessen, Mag. XIII, 3, 64; Stockm. n. Etn. I, 121, Nerft, (mit eñ ) Grünw., Jürg., (mit èn ² ) Fehteln, Vīt.; schnakisch L., schnurrig Erlaa, Kokn. und Ruj. n. U., (mit èn ² ) Bers., Fest., Kl.: tad ir vendīgs, der ist mal sonderbar Mag. XIII, 2, 54. vendīga (merkwürdig, ungewohnt) runa, dziesma Jürg. kâ tu vendīgi runā! ebenda. vendīgi vārdi, sonderbare Worte Fest. viņa izturēšanās bij ļuoti vendīga (sonderbar) Vīt. ar... braukšanu gāja viņam pa˙visam vendīgi Vīt. 77. tam cilvē̦kam i[r] runa vendīga, i[r] uzvešanās vendīga (merkwürdig geschickt und wohlerzogen) Bers., Laud. vendīgs (Var.: vīzīgs) auga uozuoliņš vendīgā kalniņā: vara saknes, ze̦lta zari, sidrabiņa lapiņām BW. 34066, 21. brāleliņš... vendīgi (Var.: gudri) atsacīja 15193, 3. apmierina sevi vendīgajām duomām, ka... Plūd. Llv. II, 188. vendīgs līdzīgums... jautruo redzi krāpa MWM. VIII, 10. Aus d. wendig "munter, geschickt" (bei Frischbier II, 463); zur Bed. "komisch" vgl. veikls.

Avots: ME IV, 536, 537

viênâdîgs, ‡

2) einfach
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 795

viênâdîgs Ev., = viênâds: vienādīgi irkļu klaudzieni bija dzirdami Adiamünde, Saikava.

Avots: ME IV, 657

‡ viêngadīgs M. 513, von gleichem Alter, gleich alt.

Avots: EH II, 795

viênsir̂dîgs, einträchtig St., U. "wirdwenig gehört" ). Vgl˙li. vienširdỹstè "Einherzigkeit".

Avots: ME IV, 665

viênvaluodîgs,* Latv., einsprachig.

Avots: ME IV, 668

viênvā`rdîgs,* ‡

2) gleichnamig
M. 317 und 513.

Avots: EH II, 797

viênvā`rdîgs,* aus einem Wort bestehend: teikumi nāca īsi, vienvārdīgi, kā cirtieni A.Brig. Daugava v. J. 1928, S. 149.

Avots: ME IV, 668

viênveidîgs,* einförmig Rainis Zelta zir. 97.

Avots: ME IV, 668

visâdîgs: auch Orellen.

Avots: EH II, 789

visâdîgs, = visâds: daudz visādīgu putnīnu Pas. VI, 81. Adv. visâdîgi, = visâdi: šuo gan visadīgi baidīšuot Pas. IV, 192 (aus Planhof). pameitu māte visādīgi ne̦rruojusi V, 310 (aus Serbigal).

Avots: ME IV, 622

zadîgs, neckisch (?): zadīguo meitu Druva II, 1151. zadīgas nāras Vēr. I, 604.

Avots: ME IV, 679

zãģveĩdîgs,* sägenartig: zāģveidīgi izruobuots snuķis R.Kam. 190.

Avots: ME IV, 695

žẽlsir̂dîgs, mitleidig, bereit zum Erbarmen, Helfen L., U., barmherzig: žēlsirdīgā māsa, eine barmherzige Schwester.

Avots: ME IV, 806

ze̦msirdîgs, gemein, niederträchtig: ze̦msirdīgs cilvē̦ks ir nicināms Ahs. n. Rkr. XVII, 65. ze̦msirdīgs jautājums Austr.

Avots: ME IV, 713

ziedīgs Elger Diction. 186, mit Blüten versehen, blütentragend.

Avots: ME IV, 739

zūdîgs,

1) sorgenvoll, besorgt, bekümmert
(mit û ² ) Bauske, (mit ù ² ) Saikava, Sessw., Vīt.: zūdīgs cilvē̦ks Bauske, Sessw. zūdīgs prāts Sessw. viņam tāda zūdīga sirds Saikava. viņš ir tāds zūdīgs un nemierīgs par turpmākuo dzīvi Vīt. neesi nu tik zūdīgs: tavam mūžam pietiks! ders.;

2) "maldīgs" (?) Altenwoga: z. cilvē̦ks;

3) "leicht oder oft verloren gehend"
(?) Nötk. (mit ù).

Avots: ME IV, 754

‡ àgns ² (?) Saikava "nadzīgs, mudīgs": ā. uz meitām. Vgl. agns.

Avots: EH I, 193

àizdragât, tr.,

1) hinschmettern, zertrümmernd hinschleudern:
skaudīgs vējš bij aizdragājis kādu jūr,as kuģi līdz pat tai salai A. XI, 125;

2) etwas beschädigen:
laivu.

Avots: ME I, 23

àizgũtnis, ein gar gefrässiges Tier oder ein solcher Mensch (Hasenpot), Geizhals, ein Gieriger, Hastiger: tē̦vuocis cietsirdīgs un aizgūtnis Dünsb.

Avots: ME I, 28

aks, aus akls, blind, auch akis PS., interjectionsartig

a) beim Eintreten eines erwarteten, aus den Verhältnissen sich ergebenden Ereignisses,

b) beim Zurückweisen einer beleidigenden Zumutung gebraucht:

a) aks tad jau būs atkal bijis piedzēries Blaum., da wird er ja wieder betrunken gewesen sein.
tie jau aks nav vērts, ka tiem guodīgs cilvē̦ks virsū uzspļautu A. XIII, 2, 134, die sind nicht würdig von ehrlichen Leuten bespieen zu werden. aks ieskatījās, nun, einmal hat er's doch erblickt Kaul.;

b) kad tad es aks e̦smu kuo izpļāpājusi? A. XIII, 2, 136, wann habe ich denn etwas ausgeplaudert?

Avots: ME I, 65

aprũķêt = apdarît 3: kluss un strādīgs, visu aprūķē un aprūpē bez ne˙kādas teikšanas Janš. Paipala 56.

Avots: EH I, 110

‡ aptvankt "?": aptvankuši stādi, kas tumšās vietās uzdīgst, aug gan . . . Pet. Av. IV, 126. ārpus aptvankušiem mūriem ebenda 175.

Avots: EH I, 123

atirgt: sirdīgs suns atir̂dz zuobus Golg.

Avots: EH I, 144

baîlîgs (li. baìlingas "furchtsam"),

1) furchtsam, ängstlich, schüchtern:
bailīgs cilvē̦ks, zirgs. Sprw.: bailīgs kā bāba. bailīgs kā zaķis, manīgs (oder bezkaunīgs, od. blēdīgs) kā kaķis. kas bailīgs, tas vainīgs;

2) furchbar, schrecklich, gefährlich:
vai traks! tad ir gan bailīga lieta! LP. V, 267. bailīgs zirgs pats bīstas, bet bailīga lieta iedveš citiem bailes; bailīgs ceļš, gefährlicher Weg; bailīgi daudz, ungeheuer viel.

Avots: ME I, 251

bā`rda C., PS., [Wolm., Lis., Bers., Feht., Lös., Ermes, Salisburg, Roop, Lemsal, Laud., Mar., Ap., Jürgensburg, Ruj., Selg., Festen, Kaunata], bârzda <sup>2</sup> Böhnen, Kand., [Windau, Erwahlen, Bauske], [bā`rzda ² Sonnaxt, Preili, Kreuzb., bârzde ² Dond., Wandsen], (verächtlich) bārdele, bārzdele,

1) der Bart:
balta bārzda, greiser Bart; rūkaina b., roter Bart St.; bārzda kā dīsele, ein sehr langer Bart; tam b. rugājuos, er hat einen Stoppelbart; kazu B., Zickelbart; sieklu, tilku b., Schmutzbart; sušķu b., struppiger, ungepflegter Bart, auch als Schimpfwort: sušķu bārda, kuo tu gribi RKr. VII, 1243; ebenso als Schimpfwörter - buļļa, putras b.: tu puisīti putras bārda BW. 12979. vaigu b., der Backenbart. bārdas tiesa,

A) das Übermass bei Getretdeabgaben
(auch peļu tiesa);

b) ein noch zu mähendes, kilförmiges Stück im Getreidefelde
A. X, 2, 438; St., U. bārzda dīgst, me̦tas, der Bart fängt an zu wachsen. Sprw.: bārzda aug, bet pats neaug. labāk apakš ve̦ca vīra bār(z)das nekā apakš jauna vīra pātagas. bār(z)du dzīt, skūt, rasieren; bār(z)das nazis, Rasiermesser;

2) etwas Bartgleiches:

a) Moos an Fichten und Tannen
Etn. III, 161; kuoku bārzda RKr. II, 80, Bartflechte (usnea barbata); uoša bārdas, Flechten od. Moos an Eschen;

b) nuo kalna galiem nuokarājas tā saucamā bārda JR. III, 23;

c) gaiļa b., der Bart, die Bartlappen des Hahnes;

d) ve̦lna bārzda, Brunnenkresse (Nasturtium)
RKr. II, 74; ve̦ca vīra b., um Walk, žīda B., n. Birs. bārzdiņa, Feld-Thymian (Thymus serpyllum) RKr. 79. Zu li. barzdà, apr. bordus, r. бородá (acc. s. бóроду), ahd. bart. [Zu Grunde liegen die Wurzelformen bha ^x r-s-dh- (vgl. dazu as. bursta "Borste" u. a.) und bha ^x r-dh-; vgl. Persson Beitr. 23 f. und 348, A. KUHN KZ. XI, 377 ff. und Walde Wrtb. ² 83.]

Avots: ME I, 273

‡ II birga,

1) = birze 2 und 3: ja sējējs labi nepruot sēt un sviei pāri arumuos iezīmē̦tai svītrai, tad svītru vietās sē̦kla sakrīt biezāk, kas labībai uzdīgstuot kļūst re̦dzams; šīs biezākās svītras sauc bir̂gas ² Orellen. ieskrāpēt birgu ar kāju ebenda. neņem tik platu birgu! ebenda;

2) lietus b., ein Regenschauer
(?): aitas meklēja krūmus, bet lietus b. še bij vēl ļaunāka A. Brigadere Skarbos vējos 114; in der Bed. 2 zu birga I?

Avots: EH I, 220

bite (li. bìtė, apr. bitte), bitis BW. 30362, Dem. bitentiņš BW. 23728, bitenīte BW. 30310,

1) die Biene:
dārza, meža, zemes od. sūnu bite, Garten-, wilde od. Wald-, Erdbiene od. Hummel (bombus terrestris L.): sūtīt sūta meža bite lauka bitei grāmatiņu, lai ziediņu tā neņēma de̦guošā siliņā A. 1513. meža b. n. U. auch die Wespe; saules bites, glänzende Fliegen St., U.; medīga bite, Arbeitsbiene St., U.; gew. darba bite; medīgs dagegen wohl eig. reichlich hontgspendend, honigreich, wie mediniece in: bite liela mediniece, ne visiem me̦du deva A. 2055; sausa b. ST., U., die Drohne, gew. bišu tēviņš od. trans; vēlējas b., spät gekommener Bienenschwarm; nach dem süssen Honig im VL. mit dem Epith. salds verbunden: laba man salda bite A. 915. Als Subj.: bites dzied, san(ē), dūc, (von dem feinenren Ton) sīc, vivina, vivaļā, spiedz, die Bienen summen, sumsen, surren; bites auž, šuj, weden, wirken A. 1511; 84; bites ne̦s saldu me̦du; bites laiž bē̦rnus od. spietuo, schwärmen; iet zieduos, suchen Blüten: paduodas, gedeihen; kad pirmuo Jurģa dienu ejuot uz uotra māju basām kājām, tad bites iznīkstuot Etn. II, 85; bites kuož od. dzeļ, stechen. Als Obj.: bites dravēt od. kāpt, zeideln: tē̦vs aizgāja bišu kāptu Etn. III, 1; so auch bites lauzt BW. 2956, LP. VII, 922; bites raudzīt, die Honig- und Wachsernte in Augenschein nehmen: bites saņemt, den Bienescharm in den Bienenkorb bringen. Sprw.: tās ir ve̦cas bites, das sind alte Bienen, es ist kein Grund zur Eile. tas savas bites jau nuoguldījis, der hat sein Schäfchen aufs Trockene gebracht. iezagtas bites nepaduosies, unrecht Gut gedeihet nicht. bite me̦du netaisa, kamēr vēl pa puķēm luožņā;

2) übertr. auf Menschen, als Muster des Fleisses, vielfach verglichen mit jungen Mädchen: strādīgs (emsig)
kâ bite. dārza bite, mātes meita, tās man ļauna nedarīja: bite ziedu nenuosūca, meita naidu nesacēla BW. 6511, 3. kur sīva bitīte, salds alutiņš, kur dze̦dra māmiņa, tikušas meitas A. 337. bitītei, meitiņai viena laime dzīvuojuot; abas divas ielīguoja gatavā namiņā A. 699;

3) ein Spielchen
BW. V, 202 f.;

4) genitivische Verbindungen: bišu ābuoliņš, Honig- od. Steinklee (Melilotus albus)
Reņģ.; bišu bē̦rni, der Bienenschwarm, auch spiets genannt; bišu dārzs, der Bienengarten, oft nicht in unmittelbarer Nähe des Gesindes liegend; biškanniņa, eine Blume, auch aunpauniņš genannt Kand.; bišu kuode galleria melionella Konv. ² ; bišu kuoks, struops, der Bienenstock; bišu- od. biškrēsliņš, Rainfarren (tanacetum vulgare L.) RKr. II, 79 (li. bìtkrėslė); mazais bišu kr., gemeines Kreuzkraut (senecio vulgaris L.) II, 78; baltie b., Bertramsgarbe (achillea ptarmica L.) Rkr. III, 68; sēju āra biškrēsliņus BW. 6447; bišu māte, Weisel; bišu mē̦tra, Citronen-Melisse Peņģ., RKr. II, 74; bišu nams,

a) der Bienenstock
im VL. A. 1520,

b) das Bienenhäuschen, in das die Bienenstöcke für den Winter gebracht werden;
bišuozuols, eine dicke, hohle Eiche, in welcher Bienen hausen können: zinām' man vīra māte bišuozuola resnumā BW. 7414; bišu tē̦vs,

a) Weisel:
ir bitīte savu tē̦vu vilcin vilka uozuolā BW. 5053;

b) ein behaarter Mensch, dessen Gesicht, Brust, Hände, Füsse u. s. w. mit Haar bewachsen sind; von solchen sagt der Volksmund, dass sie in der Bienenzucht Erfolg haben Ramelshof.
bišu uts, braula caeca Konv. ² , bišu vārdi, die Zauberworte eines Bienenzüchters; bišu vieta, ein Ort, wo Bienen hausen Tr. IV, 448; bišu zāle = b. mē̦tra Mag. IV, 2,55. [Weiterhin zu ahd. bini, air. bech "Biene", kymr. bydaf "Bienenstock" u. a. vgl. Walde Wrtb. ² 322, Berneker Wrtb. I, 116. Meillet MSL. XIV, 476 f., Stokes KZ, XL, 245, Trautmann Wrtb. 34.]

Kļūdu labojums:
vivina, viviļā = vīvina, vīvaļā
bitīte = bitītes
5053 = 3053

Avots: ME I, 300, 301

blāgs (li. blõgas "schwach, kraftlos" ), schwach in Krankheiten Oberl. n. Mag. IV, 2, 110; schlecht, von kotigem Wege, von schlechten, streitsüchtigen Menschen, von keifenden Weibern, unartigen [blàgs ² Aahof] Kindern Adsel, Oppek.; zänkisch, böse Annenhof, Mar.: viņš blāgs cilvē̦ks, ne ar kuo nevar satikt RKr. XV, 107; listig Sessw.; blāga diena, schlechter Tag N. - Schwanb., A. XI, 81; blāga seja A. VIII, 1, 111. [blàgs ² (= sirdīgs) suns, bl. (= slikts) laiks, bl. (= nekrietns) luops Mar. - Wohl entlehnt aus wr. блáгий "schlecht, hässlich"; man beachte den Schleifton von li. blõgas und den Umstand, dass auch in Marienburg, wo altes ā zu uo geworden ist, nicht * bluogs, sondern blāgs gesprochen wird.]

Avots: ME I, 311

‡ II blesîgs Serben,

1) gross, breitschulterig
N.-Wohlfahrt; "ze̦ms, pamatīgs" Burtn.;

2) "gvelzīgs, izlaidīgs runā" Bers., Mar.

Avots: EH I, 228

darît,

1): d. alu - auch Skaista n. FBR. XV, 54, BielU., Lixna, ve̦zumu - auch AP., Heidenfeld, Saikava, pastalas - auch BielU., de̦sas auch Frauenb., Iw., sviestu - auch Iw., Kand.; stricken
- auch Grenzhof n. FBR. XII, 24, Siuxt; d. duravas, die Tür schliessen Auleja; sìenu d. ve̦zumā Ramkau; färben (z. B. Garn, Stoff) Auleja, Lixna;

2): arbeiten
Auleja: negāja darītu da kungam. Reil. -tiês,

4): tâ ... darī[ju]šies trīs reizas Pas. VII, 349; ‡

7) geschehen, vor sich gehen:
ka ruokas atruonas ministrija, tis ... atbildīgs par tuo, kas timā darās Zemnīka ziņas 1931, № 9, S. 2. ‡ Subst. darîšanâs, das Betragen (?): par tādu darīšanuos sapīkst Janš. Mežv. ļ. II, 459. Subst. darîtãjs: itin visu (acc. s.) d. BielU.

Avots: EH I, 308

devîgs, freigebig, mildtätig: viņš ir devīgs, bet ne izšķērdīgs. kad nav, tad arī pats devīgais paliek skuops.

Avots: ME I, 460

dîdzējs, etw., was keimt, gedeiht: dīdzējs grauds, das gut keimende Korn. [tie nav dīdzēji U., aus denen wird nichts.] Sprw.: kas dīdzēji, dīgst, kas nIcēji, nīkst.

Avots: ME I, 477

‡ diêgtums ² Grobin, das Keimende an einem Saatkorn: kad d. ir zaļš, tad sē̦kla nedīgst.

Avots: EH I, 326

dîgt [li. dýgti], dîgstu, dîgu, intr., keimen: kāda zālīte dīgusi, tāda nuokalst. labība, graudi, rāceņi dīgst. tev skatuos devējas prieki dīgst Stari II, 99. [Nebst daizît, diegt zu la. fīgere "heften, stekken", ae. díc "Kanal"; s. Fick KZ. XXII, 103 f. und Walde Wrtb. ² 290.]

Avots: ME I, 477

‡ dũjãns C. u˙a. "neveikls, neizvedīgs cilvē̦ks". Aus d. dial. Dojahn "Einfaltspinsel".

Avots: EH I, 346

II gadība, die Tüchtigkeit, Rechtschaffenheit, [Zucht bei Glück II Tim. 1,7]: viņš arī bij priekšējuos laikuos savas gadības pēc apsūdzē̦ts tapis II Mak. 14,38. Zu gadīgs.

Avots: ME I, 581

‡ gàtelis ² , ein Herumtreiber (von Menschen und Tieren gesagt) Bērzgale, Nautreni; "bezbēdīgs cilvē̦ks" Lettg. Nebst ‡ gàteris ² wohl zu gāju "ich ging".

Avots: EH I, 390

ģība, ‡

3) "nemierīgs (unzufriedendr?)
un vaidīgs cilvē̦ks" Nautrēni.

Avots: EH I, 427

‡ glaũnîgs Janš. "glaudīgs, laipns": guodīga un mīlīga, kaunīga un glaunīga Janš. Dzimtene IV, 249. glaunīgā un glūnīgā runāšana Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 391

glêbt [PS., Trik., Ruj.], - bju, - bu (li. [glė´bti "mit den Armen umfassen"], retten, schützen Drsth. Refl. -tiês, sich schützen, sich erwehren PS., Diez: nevar guodīgs cilvēks vairs glēbties. [glēbējs, der Retter: žēlīgs glēbējs, mīļais dievs! B. W. W. Zu glabât (s. dies), li. glèbỹs "ein Armvoll" und wohl auch ahd. klāftra "Klafter"; vgl. Fick; BB. II, 208 u. Wrtb. III ⁴ , 56.]

Avots: ME I, 626

gluôtaîns, gļuôtaîns, schleimig, schlammig: piens paliek dze̦lte̦ns, gluotains MWM. VI, 47. gluotains dīķis. Jancim ģīmis palika spīdīgs un gluotains R. Sk. II, 143. gļuotaina āda.

Avots: ME I, 632

‡ gùovinieks ² Kaltenbr. "ein ungeschickter, liederlicher (nuolaidīgs) Mensch".

Avots: EH I, 424

gražîgs,

1) kapriziös, launisch, eigensinnig
Lös. n. Etn. III, 177 : lai bē̦rns nee̦suot gražīgs un raudelīgs BW. I, 182. tē̦vs bija palicis gražīgs kâ mazs bē̦rns Vēr. II, 320. viņa runā gražīgi un spārdās ar kājiņām Latv. viņš sauc un labina gražīguo vēju A. XIV, 11. gražīga sirds R. Sk. II, 29 ; [

2) "lepnigs, aušīgs" Ruj. ;

3) "strādīgs, rūpīgs, veikls" Salisb., Naukschen].

Avots: ME I, 642

gribulis,

1) ein Begehrlicher, jem., der etwas will :
[ja ē̦duot izkrīt nuo mutes kumoss, tad gribulis (= badīgs cilvē̦ks nāk Tirsen.] gribulītis mani grib BW. 15127 ; [

2) Begehr, Wunsch
LKVv.].

Avots: ME I, 654

‡ grùnde ² , ein ziemlich breiter eiserner Ring, der zwecks grösserer Hallbarkeit auf den Stiel eines Pfriems, eines Dolchmessers, eines Meissels u, drgl. aufgetrieben wird; "gre̦dze̦nveidīgs dzelzs riņķis apaļām malām", ein Spiralring (?) Auleja; grundes taidas iesarkanas. taî kaî saritinātas. - i[r] viens gals re̦dzas, i[r] uotrs. grundes ne̦sava, kab ruokas netirptu. Wohl aus dem Ostli. (wo an> un); vgl. schriftli. grandis "Ring".

Avots: EH I, 411

‡ gvelzîgs,

1) "lügenhaft, geschwätzig"
Baltinow; zu faseln liebend (mit elˆ) Meiran, PV.; "blesīgs, izlaidīgs runā" Bers., Mar.;

2) "plecīgs, liels" (?) N.-Wohlfart; "ze̦ms, pamatīgs" (?) Burtn.

Avots: EH I, 425

ìeiet, hineingehen: kūtī ragi neiegāja BW. 32416. aizpē̦rn iegāji tik trešā gadā LP. I, 82. ieiet sievā, atraitnē Lasd., = ieiet iegātņuos, d. h. sich in den Besitz eines Gesindes einheiraten. cik ieiet, so viel es aufgeht: saē̦das uogas, cik ieiet LP. V, 21. le̦c, cik ieiet LP. IV, 19. ve̦lns aizgāja lamādams, cik ieiet LP. VII, 275. Refl. - tiês,

1) anfangen zu gehen (dabei immer schneller werdend
N. - Bergfried), zu fungieren; ins Gehen kommen: nuo vakardienas gājiena kājas bija gan stīvas, bet kad ieietas, tad paliek atkal lunkanas N. - Bergfried. jaunā mašīna nav vēl iegājusies: iet, iet, - paliek stāvuot Salisb.;

2) [in den Samen schiessen?]: graudiņš uzdīgst, aug un ieietas Zeifert Chrest. II, 208;

3) [zu gehen anfangen]:
kad... būšu meitās iegājies Auseklis, [Nigr.; zu gehen sich gewöhnen: zirgs pa šuo ceļu iegājies Ruj. viņš jaunajuos zābakuos jau labi iegājies Kl.].

Avots: ME II, 22

īgarnis, ein Heunetz, ein netzartiger Sack, liels tīklveidīgs maiss, kur ceļinieki iebāž sienu Rutzau n. Etn. I, 138.

Avots: ME I, 834

il˜ggadẽjs, il˜ggadîgs *, il˜ggadu, langjährig: bij nuokratīts tatāru ilggadējs jūgs A. XIII, 379. paziņuot savus ilggadējus nuovē̦ruojumus Vēr. I, 776. ilggadīgs stāds Konv. ² 2542. caur ilggadu uzcītīgu darbu A. XIII, I, 37.

Avots: ME I, 705

izkãrpît, Refl. -tiês, ‡

4) "izkauties, izlamāties" Seyershof: kad cilvē̦ks sirdīgs, tad izkârpās ² ar.

Avots: EH I, 455

izļumt,

1) ("izlaisties, izplūst miesā vai apģē̦rbā, izplēsties, kļūt ļumans" Bers., tapt ļe̦gans, nestingrs Drsth.; "weich werden":
izļumusi pļava. izļumis (= nuolaidīgs) cilvē̦ks Druw.;

2) izļum̂t ² , - mstu, - mu Stenden, sich verrenken:
viņam kāja izļumusi. viņš iet kâ izļumis Lautb.;

3) ="pajukt" (vom Gewebe) Bers.;

4) izļum̃t (- mstu, - mu), durch und durch nass werden;
Pilzen und pastalas) Schujen, Serben, Wenden, Roop u. a.;

5) wackig weden:
stabs izļumis (nestāv vairs stipri) Weinsch. (hier dafür auch izļumêt)].

Avots: ME I, 767

izļur̃buôt, tr., zum besten haben, zum Narren halten: vai e̦smu pikts, greizsirdīgs jeb izļurbuots? MWM. VI, 660.

Avots: ME I, 767

iznesîgs: "uzvedīgs" Saikava.

Avots: EH I, 468

kâds, ein substantivisches und adjektivisches Pronomen,

1) in direkten und indirekten Fragesätzen - was für (ein), welcher: kādu tad mūsu dievam nav? kuŗas zemes, kādu ļaužu, brālīt, tava līgaviņa BW. 21262, 3. kāda diena šuodien? [kāds tev zirgs? was für ein Pferd hast du?]

2) relativ, als Pendant zu tāds: kāds - tāds, wie beschaffen - so beschaffen, wie - so:
kāds kruķītis, kāds kātiņš. kāda vārna pē̦rta, tāda nepē̦rta. [kāds kungs, tāds kalps.] es tev nuopirku tādu zirgu, kādu tu vēlējies;

3) als Indefinitum,

a) jemand, irgend ein:
vai te kāds bijis. kas bij kāda netiklīte, raudādama saraudāju BW. 665. kuo divi kādi sauc par jaunu, tuo trešais sauc par ve̦cu RKr. VIII, 25. kas jau kāds neguodīgs, drīz sēdēja kaktiņā BW. 1245;

b) irgendwie beschaffen, wie auch beschaffen:
lai vārds kāds, kad tik vārda nesējs. lai man bija kāda dziesma, tā man kaunu nedarīja BW. 210. lai tie pūta kādi vēji, visi pūta sudrabiņu 31302. kāds neauga lauka sudrabiņu 31302. kāds neauga lauka kuoks, vēji viņu purināja, kāds nebija bārenītis, ļaudis viņu aprunāja 4794. Die Unbestimmtheit der Beschaffenheit wird vielfach ausdrücklich noch bezeichnet durch kaut, ne˙būt od. kāds nekāds: dzē̦rājam mieži auga kaut kādā zemītē BW. 19586. lai tas izstāsta man kādu ne˙būt gadījumu Apsk. gadījās dzidrs ezeriņš ar kādiem nekādiem (alleirlei) kukainīšiem LP. V, 280. ragana iemācījuse kādus nekādus vārdus III, 63. Im Zusammenhange des Satzes erhält kāds zuweilen die Bedeutung des Löblichen, z. B.: priekšā ēdieni un dzērieni vai kādi, waren verschiedene herrliche Speisen und Getränke LP. VII. 1198; zuweilen die Bedeutung des Tadelnswerten, z. B.: ja būs kāda (Var.: slikta, ja būs kāda, kaut nekāda, ja būs tāda, ne kaut kāda) dzīvuošana, lai sapuva dziesmas) nātrienā BW. 206. Das indefinite kāds dient bei Quantitätsbestimmungen zur Angabe einer annähernden Quantität: būs tur kādas trīs pūravietas, da werden angefähr 3 Lofstellen sein. kādi pieci gadi jau pagājuši, gegen 5 Jahre sind bereits verflossen. vīrs nuodzēris kādus deviņus stuopus brandvīna LP. VI, 437. Ohne jegliche Angabe der Qualität bedeutet kādi "einige": mēs jau te vēl kāds dienas paliksim, wir werden hier noch einige Tage bleiben. [Dazu ein Adv. kâdi, wie, auf welche Weise: kādi tu dabūji zināt? Ruj. kaut jel kâdiņī (irgendwie) varē̦tu viņam palīdzēt! Lis.]

Avots: ME II, 186

kãgans,

1): auch (mit à ² ) Mar.; eine schnatternde Gans
Valgale; ‡

3) "ein Sonderling, der mit aufgerichtelem Kopf einhergeht";
‡

4) ein Schimpfname
("nebēdīgs, viltīgs cilvē̦ks", mit āg ) Dobl.

Avots: EH I, 598

II kašelis, auch kašele, ein netzartiger Sack, z. B. zum Aufbewahren von Heu auf der Reise U. kašelis - nuo auklām tīkla veidā pīts maisveidīgs siena iebāžamais, kuo sienu paņemt uz ceļu līdz Ober - Kurl., Infl., In Livl. dafür ķīpa. piekusušam zirģelim viņš nuosvieda priekšā siena kašeles Kat. kal. 109. kašel(i)s, lederne Tasche, Betteltasche St. [Nebst li. kašẽlė "Kober, карман"] aus r. кошéль "Heukorb, Brotsack". [Wohl auf Grund des deminutivisch aussehenden kašele ein kaša L., St., U. "ķeša" entstanden.]

Avots: ME II, 170

‡ ķezeklîgs "?": apģē̦rbs ir ve̦cmuodīgs un ķ. Dünsb. Etnografija 29.

Avots: EH I, 698

‡ kleņ̂ķeris ² Seyershof "naidīgs cilvē̦ks (besonders von Knaben)": viņš puikas gaduos gājis kâ k.; visus puikas nuoplēsis.

Avots: EH I, 615

kram̃šât: suns kramšā peles un kurmjus Seyershof. ar neasas izkapts zuobiem kramšā ādu glumu ebenda. mēza ar lape̦nu sluotu; tad tâ nekramšā grīdu ebenda. Refl. -tiês, (sich) kratzen Seyershof: kad kaķls paliek sirdīgs, tad kramšājas.

Avots: EH I, 642

kuņ̃ģis: man pazuda jē̦ra k., dīķī zarnas skaluojuot BW. piel. ² 20500, 2. teļa k. BW. 20500, 9. "piena kuņģī" sakrājas šķidri netīrumi Siuxt. prāta k. Spiess, ein Klügling (geringschätzig). sārma k. Grünh. "badīgs rijējs". trābas k. Grünh., ein sehr gefrässiges, unersättliches Tier.

Avots: EH I, 676

‡ IV kurka, comm., "ein nachlässiger (nuolaidīgs) Mensch" Warkl.

Avots: EH I, 678