Paplašinātā meklēšana

abpusgriêzîgs zuobens, zweischneidiges Schwert.

Avots: ME I, 6

‡ abpusîgs, = abpusējs: abpusīga vienuošanās, piekāpšanās. abpusīgie mērķi Latvis No 2576. abpusīgi parakstīts līgums Brīvā Zeme 1929, No 193.

Avots: EH I, 1

acîgs: auch - scharf sehend, dem nichts entgeht U., scharfsichtig Brasche; "smuks, runīgs" [?] Salis; ‡

2) was in die Augen fällt (z. B. ein hübsches Zeug)
U.

Avots: EH I, 2

acîgs, geweckt, aufmerksam: acīgs puika [= li. akìngas "scharfsichtig"].

Avots: ME I, 7

ačîgs: auch AP., Bauske, C., Eriaa, Pankelhof, Saikava, Salis, Sessw.

Avots: EH I, 3

ačîgs, Adv. ačîgi, eine dialektische Nebenform von acîgs, aufmerksam, munter, hurtig: maza, maza, bet ačīga kalpa vīra līgaviņa BW. 7365, 2. viens pieguļnieks ačīgi uzle̦c kājās Purap. - -

Avots: ME I, 10

agrîgs, früh: agrīgs pulkstenis, eine Uhr, die immer vorgeht Etn. III, 164; agrīgs cilvē̦ks PS., ein Mensch, der früh aufzustehen pflegt. kur tu šuorît tik agrīga? Duomas III, 556.

Avots: ME I, 11

‡ àizcietîgs, enthaltsam, etwas geizig Spr.

Avots: EH I, 14

‡ àizdedzîgs, leicht auffahrend, heftig Spr.

Avots: EH I, 18

‡ àizdevîgs "zum Verleihen geneigt" Spr.

Avots: EH I, 18

àizdîgt, ‡

2) zu wachsen anfangen:
kas tikkuo aizdīdzis - pruom uz Rīgu! Deglavs Rīga II, 1, 18.

Avots: EH I, 19

àizdîgt, intr., aufkommen, aufkeimen: dīgļi visi brangi aizdīga MWM. VI, 234.

Avots: ME I, 23

àizduõmîgs,

1) Verdacht hegend,
aizduomīgs cilvē̦ks,

2) Verdacht erweckend:
aizduomīgas zīmes. Adv. aizduomīgi: meitenei biedrenes aizduomīgi kacina laukā nuoslē̦pumu Vēr. I, 15. *

Avots: ME I, 24

‡ àizdzinîgs, gierig, unersättlich: cik tas zirgs aizdzinīgs - nuoē̦d visu uotram! Seyershof. cik es aizdzinības uz karpeļiem: man ir uz telēķa, bet es vēl lieku ebenda.

Avots: EH I, 21

‡ àizelsîgs Wid. "an Atem zu kurz kommend; kurzatmig".

Avots: EH I, 22

àizgãdîgs, sorgsam, vorsorglich: aizgādīgs cilvē̦ks Etn. IV, 172. esiet aizgādīgi! seid auf eurer Hut! Kaln. Uo. 13.

Avots: ME I, 26

àizgrâbîgs, ergreifend, rührend, begeisternd: cik sirsnīgu un aizgrābīgu vārdu runāts! A. XV, 2,245. svilpuot aizgrābīgi Purap. J. str. 33.

Avots: ME I, 27

àizgũtnîgs: hinreissend Aps. J.

Avots: EH I, 26

àizgũtnîgs, eifrig, feurig, hastig, zu übertreffen bestrebt: aizgūtnīga censība Kronw. aizgūtnīgiem vārdiem tas runā par latviešu tautas likteni Aps. aizgūtnīga steidzība A. XI, 618.

Avots: ME I, 28, 29

àizkaĩtîgs, erregbar, zornig. Spr.

Avots: ME I, 30

‡ àizkarîgs, beleidigend, kränkend Wid.

Avots: EH I, 29

‡ àizkavîgs, langsam, saumselig Spr.

Avots: EH I, 29

‡ àizķerîgs* Kronv., anzüglich.

Avots: EH I, 34

àizkusîgs, geneigt zur Müdigkeit, leicht ermattend, asthmatisch Spr., JKaln.

Avots: ME I, 34

àizliêdzîgs, ungefällig; neaizliedzīgs, gefällig Neik.: viņš jau nebūs māsai aizliedzīgs B. Vēstn.

Avots: ME I, 37

àizmā`ršîga PS. (àizmā`rkšîgs Serb., Bers.), vergesslich: mugurā drēbi nevar šūt, tad paliek aizmāršīgs JK. II, 89, RKr. XVI, 23.

Avots: ME I, 39

àizmā`ršîgs: in Salis mit ãr.

Avots: EH I, 38

àizmìrsîgs: in Siuxt mit ir̃.

Avots: EH I, 39

àizmìrsîgs, vergessam: aizmirsīgs ir, kas kuo aizmirst Etn. III, 149. aizmirsīga galva Dobl.

Avots: ME I, 41

àizmìrstîgs, vergessam JK. II, 89; an das Part. aizmirstams angeschlossen.

Avots: ME I, 41

‡ àizrautîgs* hinreissend; begeistert: runāja aizrautīgi Veselis Daugava 1928, S. 421.

Avots: EH I, 45

àizspriêdîgs, vorurteilsvoll: mana tē̦vmāsa bija senāk ļuoti aizspriedīga Lautb.

Avots: ME I, 52

àizvẽjîgs, vor dem Winde Schutz bietend: aizvējīgs laukums Kaudz., ein vor dem Winde geschützter Platz.

Avots: ME I, 59

aķîgs: auch BW. 16030 var. (aus Bers.).

Avots: EH I, 67

aķîgs, st. acîgs, Grosdohn und BW. 30463 (aus Gr. - Buschhof) [wohl eine Umbildung von li. akìngas].

Avots: ME I, 66

ãķîgs, emsig, eifrig, pfiffig: tas tik ir āķīgs cilvē̦ks: skat kā āķējas; nav nekuo paskatīties, te jau darbs padarīts.

Avots: ME I, 237

akmenîgs (li. akmenìngas "steinern" LChr. 31, 2; "steinig"), steinhart, wie versteinert: sastingušuo, akmenīguo seju Veselis Saules kaps. 52.

Avots: EH I, 66

al˜berîgs, oder (in Ramkau) albarîgs, albern, ausgelassen; al˜berêtiês, sich ausgelassen benehmen, albern: bē̦rni jau vienmē̦r grib alberēties K. [Dazu al˜beris, jemand, der alberīgs ist, in Ronneburg u. a.].

Avots: ME I, 66

‡ aldarîgs, = al˜derîgs (?): sudmalim bij meitiņa, gan ļuoti aldarīga Janš. Pag. pausm. 18.

Avots: EH I, 67

al˜derîgs bē̦rns, ein ausgelassenes Kind. Bauske, Wolgund, Fockenhof.

Avots: ME I, 66

ãlîgs (zu ālēties), albern, unsinnig: ālīgs cilvē̦ks Sessau, Burtn., Fockenhof JK. II, 102.

Avots: ME I, 238

al˜kacîgs, neidisch, gehässig, widerhaarig, händelsüchtig: cilvē̦ks Liewen-Behrsen.

Avots: ME I, 67

alkatîgs, ‡

2) leichtsinnig, albern
(mit alˆ ) KatrE., (mit alˆ ² ) Grünw.: viņa dikti alkatīga, žaustās pa visām ballēm KatrE.

Avots: EH I, 67

alkatîgs, gierig, lüstern: viņš smīnēja, bet viņš pie tam neizskatījās alkatīgs Blaum.; [ungenügsam, ungezogen, Erlaa].

Avots: ME I, 67

[amadîgs (zu amads = amats) nückisch: a. zirgs Rn.].

Avots: ME I, 69

‡ amerîgs "gefrässig, unbändig" N.-Peb.

Avots: EH I, 69

ãmerîgs: "rijīgs" N.-Peb.

Avots: EH I, 193

ãmerîgs C., habgierig: tas jau tāds āmerīgs; ne nakti miegu neguļ Etn. I, 59; [vgl. āmarīgs.]

Avots: ME I, 239

am̃plîgs: ne es e̦smu aušīgs cilvē̦ks, ne amplīgs Hofzumberge n. BielU.

Avots: EH I, 69

am̃plîgs, adv. am̃plîgi, albern, geckenhaft: karītes durvis amplīgi vē̦rdama, ievēra pati sev galvu LP. V, 296.

Avots: ME I, 70

ãmrijîgs, gefrässig, gierig verschlingend: šis suns ļuoti āmrijīgs; rij vien kā āmrija Serb.

Avots: ME I, 239

apaļîgs, rundlich: bifsteķus pataisa plānus un apaļīgus Konv. ¹ 238.

Avots: ME I, 74

apcerîgs: beschaulich: apcerīga dzīve R. Kroder.

Avots: EH I, 75

apcerîgs, zum Nachsinnen geneigt, nachdenkend: apcerīgais prāts tuo it dižani izpuškuojis RKr. IX, 10.

Avots: ME I, 79

‡ apcìrtîgs,

1) "wetterwendisch"
Bers., Lis.: a. cilvē̦ks;

2) =iecirtîgs 1, rechthaberisch, eigensinnig Fest., V.-Peb.;

3) gewandt, sich zu orientieren verstehend
N.-Peb.;

4) leicht in Zorn geratend
Lis.

Avots: EH I, 76

apdîgt, intr., rings herum keimen, bewachsen: viņam lūpas tikkuo apdīgušas, er ist kaum aus dem Ei gekrochen Dr.

Avots: ME I, 81

apduõmîgs, mit Überlegung zu einem Entschluss kommend, bedachtsam, vernünftig, vorsichtig: apduomīgs cilvē̦ks; apduomīgi iet, mit Bedacht, vorsichtig gehen (vielfach von kleinen, im Gehen noch unsicheren Kindern). lē̦ni, apduomīgi apģērbās Asp.

Avots: ME I, 83

apgãdîgs, vorsorglich: apgādīga dieva gudrība.

Avots: ME I, 87

‡ apgãjîgs, umgänglich (?): jauns skuķis, skaists, apgājīgs Veselis Netic. Toma mīlest. 113.

Avots: EH I, 81

apietîgs, umgänglich Mag. III, 3, 70.

Avots: ME I, 91

apîgt, verdriesslich, mürrisch werden; apîdzis, verdriesslich.

Avots: ME I, 90

‡ apkalpîgs Wid. dienstfertig: tas bijis pret viņu pārāk uzmanīgs, pārāk apkalpīgs Janš. Dzimtene V, 129.

Avots: EH I, 89

‡ apkā`rtîgi: Adv., auf Umwegen: ar gaŗu valuodu viņa apkārtīgi gribēja izdabūt zināt ... J. Zvaigznīte Kop. raksti 110.

Avots: EH I, 91

apķêrîgs, apķerîgs, leicht begreifend: apķērīga galva Etn. III, 67. latvieši ļuoti apķērīgi ļaudis Ar. viņa ar tik daiļa un apķērīga Purap.

Avots: ME I, 98

‡ apkuopîgs, ordenllich, reinlich, sauber Vīt.: viņš ir apkuopīgs savā mājā: katrā mazākā lietiņa stāv nuolikta savā vietā.

Avots: EH I, 95

aplamîgs, töricht Wid.

Avots: ME I, 99

‡ apmelîgs A.-Laitzen, Elger Diction. 297, zu verleumden geneigt.

Avots: EH I, 101

‡ apņēmîgs, entschlossen C., Trik.; einen Vorsatz (Entschluss) zu verwirklichen pflegend Salis.

Avots: EH I, 104

apnicîgs,

1) Überdruss, Langweile empfindend
Etn. IV, 99;

2) Überdruss erregend, langweilig:
gŗūts un apnicīgs darbs, apnicīgas mācības B. Vēstn. (Brīvzemnieks); dafür apnīkstams: cik apnīkstams tāds ceļš Sil.

Avots: ME I, 109

‡ apnîgruõtiês ² Sassm., = apriêbtiês: nuo netīra trauka man apnīgruojās ēst. man sirds apnīgruojas nuo tādiem netīrumiem.

Avots: EH I, 103

apredzîgs,

1) (aktiv) umsichtig, vorsichtig;

2) pass., was zu übersehen ist:
apredzīgi lauki U., A. X, 1, 417, JKaln.

Avots: ME I, 115

aprunîgs, verleumderisch BW. 25245.

Avots: ME I, 116

apsitîgs,

1) gewandt
[in Lisohn]: jaunais skuoluotājs ir laipns un apsitīgs cilvē̦ks A. XIV, 407;

2) [unbeständig (vom Winde gesagt)
in Drostenhof].

Avots: ME I, 120

apskàitulîgs: auch RKr. XVII, 75.

Avots: EH I, 112

apskàitulîgs, der leicht in Zorn gerät

Avots: ME I, 121

apskatîgs, umsichtig, gründlich seine Umgebung in Augenschein nehmend: visur L. rīkuojās kā apskatīgs vagaris Janš.

Avots: ME I, 121

apstîguôt, -ât, mit Saiten (stīga) beziehen: kuokles.

Avots: ME I, 126

apsvaidîgs,

1) gewandt:
viegls un apsvaidîgs vīrelis Purap. P. mūsu saimnieks apsvaidīgs uz visām pusēm J. Kaln.;

2) veränderlich:
šuoruden ļuoti apsvaidīgs laiks J. Kaln.

Avots: ME I, 128

apsviêdîgs, gewandt: viņš ļuoti apsviedīgs J. Kaln.

Avots: ME I, 128

apzinîgs, gewissenhaft, bewusst: apzinīgs cilvē̦ks; apzinīga biedrības vadīšana Kaudz. M.; apzinīgi strādāt A. XI, 593.

Avots: ME I, 137

ārdavîgs, grossartig (Sessw. n. U.)

Avots: ME I, 240

ârgalîgs, geckig, töricht.

Avots: ME I, 242

arîg PS., C., verstärktes arî (cf. li. ar̃gu),

1) auch:
arīg šās māte bijuse burvene Etn. II, 87;

2) Fragepartikel in direkten und indirekten Fragen: arīg tam labi klājas? I Mos. 29, 6. iet raudzīt, arīg vēl būs zaķis LP. VII, 460. Veraltet und nur noch dial.

Avots: ME I, 141

ârîgs,

1): auch AP., Salis: cits cūkas dīrā, bet tas ir tâ arīgi AP. tas gan ir arīgi: vai nu tik dārgi var samaksāt! ebenda. man par daudz ārīga viņa liekas: vai tur smejas, vai runā, - tâ kâ par daudz lieliški ebenda;

3): ārīgi darbi Lat. kat.

Avots: EH I, 195

ârîgs,

1) geckenhaft, extravagant, ausser sich:
viņš tāds ārīgs, er ist extravagant. kad viņš tuo dzirdēja, tad viņš bija ārīgs, war er ausser sich (vor Wut);

2) ārīgs uz (von unersättlicher Grier), verpicht auf:
meita ārīga uz puišiem; zirgs ārīgs uz auzām;

3) ārīgs für ârẽjs, äusserlicht:
ārīgs st. ārējs spuožums, der äussere Glanz;

4) n. Etn. III, 145 ārīgs tīrums, mežs = ārējs od. āra t. m., ein Feld, ein Wald, wo guter Boden ist, wo schönes Gras, Laubbäume wachsen.
Dasselbe bedeutet ârîgsnêjs tīrums, mežs.

Avots: ME I, 242, 243

ârišķîgs, extravagant: ļuoti ārišķīgs viņš bija Apsk.

Avots: ME I, 242

ârpràtîgs, wahnsinnig, unvernüftig: ārprātīgs cilvē̦ks; ārprātīgas duomas.

Avots: ME I, 243

asgalîgs, spitz: asgalīgie taustekļi Up.

Avots: ME I, 143

asinîgs, blutreich.

Avots: ME I, 143

aspràtîgs, scharfsinnig: asprātīgs cilvē̦ks; asprātīgi runāt, spriest.

Avots: ME I, 144

‡ astîgs, wer sich einzuschmeicheln versteht od. pflegt Ed. Virza.

Avots: EH I, 132

atbâdîgs Warkl., = apnicîgs 2: līta laiks cieši a.

Avots: EH I, 134

atbaĩdîgs, ab-, zurückschreckend: atbaidīgas duomas Pūrs I, 35.

Avots: ME I, 150

‡ atbalˆstîgi,* Adv., (unter dem Arm, an der Fland) gestützt: Edes un Laķa atbalstīgi pavadīta Kaudz. Jaunie mērn. laiki lV, 66.

Avots: EH I, 134

atbilˆdîgs, verantwortlich: e̦sam atbildīgi par maltītes dabūšanu Kaudz. M.

Avots: ME I, 151

‡ atcerîgs, sich gut erinnernd Iw.: tapa runīgs, kustīgs, dzīvs un ļuoti a. Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 137

‡ atdevîgs,

1) gern wiedererstattend ("возвратчивыи́")
Wid.;

2) sich hingebend:
es pilnīgi e̦smu viņam padevīga un atdevīga Janš. Dzimtene V, 239.

Avots: EH I, 139

‡ atdzîguôtiês A.-Ottenhof, = atdzîvuôtiês 1.

Avots: EH I, 140

atgaitîgs, mit einem Hindernis verbunden; hinderlich, behindert: atgaitīgi apstākļi B. Vēstn. atgaitīga sagre̦muošana Pūrs III, 22.

Avots: ME I, 157

atgalîgs Ahs., gewandt, gesprächig: atgalīga mute.

Avots: ME I, 158

atgriezîgs: atgriezīgu ļaundarītāju Rožu kronis (Rigā 1868), S. 64.

Avots: EH I, 143

atgriezîgs, sich von der Sünde bekehrend, reuig: atgriezīgs grēcinieks Kaudz. M. 354; atgriezīga sirds Rain.

Avots: ME I, 159

atjaũtîgs, witzig, schlagfertig, erfinderisch: senuo grieķu teikās ir uzglabājušies divi tipi: stiprais un atjautīgais A. XX, 320; atjautīgi atbildēt, sinnreich, witzig, schlagfertig antworten BW. III, 1, 13.

Avots: ME I, 162

atkarîgs, abhängig: es e̦smu nuo viņa atkarīgs; atkarīga runa, abhängige Rede. * Daneben auch atkarīgi (Adv.) dzivuot, unverträglich, s. atkara, unfreundschaftlich, jeder für sich leben (Sessau).

Avots: ME I, 165

‡ atķerîgs Ewers, = apķêrîgs.

Avots: EH I, 152

atķērîgs Trik., = ‡ atķerîgs.

Avots: EH I, 152

‡ atkritîgs "отпадчивыи́" Wid.

Avots: EH I, 150

‡ atkurtîgs "gehorsam" AP.

Avots: EH I, 151

atlaîdîgs, versöhnlich, nachgiebig, nachlassend; Gegensatz neatlaîdîgs, unablässig: mīlestību padarīt juo karstāku, neatlaidīgāku Vēr. I, 494.

Avots: ME I, 170

atlècîgs,

1) sich leichtablösend:
atlēcīga miza, Rinde, die sich leicht ablöst Etn. III, 148;

2) elastisch *:
pret likteņa sluogiem atlēcīga daba B. Vēstn.

Avots: ME I, 172

atmār(k)šîgs, Gegens. von aizmāršīgs [und danach gebildet], mit gutem Gedächtnis begabt Serb.

Avots: ME I, 176

atmār(k)šîgs, Gegens. von aizmāršīgs [und danach gebildet], mit gutem Gedächtnis begabt Serb.

Avots: ME I, 176

atminîgs, mit gutem Gedächtnis begabt BW. I, S. 176. viņam atminīga galva Dalbingen.

Avots: ME I, 177

‡ atraidîgs, ablehnend, zurückweisend: atbildēja atraidīgā balsī Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 25, strauji un atraidīgi atteicās ņemt ebenda IV, 158.

Avots: EH I, 160

atriêbîgs, rachsüchtig: atriebīgas duomas; atriebīga sirds. lai skrien ratā šis atriebīgais tēviņš Seib.

Avots: ME I, 186

ãtrîgs, heftig, als inhärierende Eigenschaft: viņš ātrīgas dabas.

Avots: ME I, 245

ãtrsir̂dîgs, heftig, aufbrausend: cik tas ātrsirdīgs Niedra; Etn. IV, 99.

Avots: ME I, 245

atsàucîgs, einer, der auf einen Ruf antwortet, empfänglich, teilnahmvoll: beidzis dzīvuot silts, krietns, atsucīgs un ievē̦ruojams cilvē̦ks Vēr. I, 1224. cilvē̦ka ciešanām rūp viņa dvēsele visatsaucīgākā Up.

Avots: ME I, 188

atskanîgs, widerhallend: mežs ir tik atskanīgs A. XX, 7.

Avots: ME I, 192

atšķirîgs,

1) abgesondert, eigentümlich, eigenartig:
te daudz kas atšķirīgs, daudz kas tautisks B. Vēstn.;

2) einer, dem die Arbeit von statten geht, gewandt, geschickt:
kad tu esi atšķirīgs un pateci un padari visu, kā vajaga, tad ikkatrs būs ar tevi ar mieru Lautb.

Avots: ME I, 202

atsperîgs, elastisch: priekšme̦ts Vēr. II, 77.

Avots: ME I, 194

‡ atspirdzenîgs "?": atspirdzenīgi padzīvuoties Kaudz. Jaunie mēm. laiki IV, 46.

Avots: EH I, 169

attapîgs, geistreich, witzig: smiekli un attapīgas piezīmes negribēja galu ņemt Dok. A.; attapīgs cilvē̦ks LP. I, 164; [ der sich leicht erinnert U.].

Avots: ME I, 203

‡ atticîgs, hinreichend, genügend; bescheiden Ewers.

Avots: EH I, 176

‡ attīcîgs* Infl., = attiecîgs.

Avots: EH I, 176

attiecîgs, bezüglich, entsprechend: attiecīgās smadzeņu daļiņās nuotiek kustības Vēr. II, 82. *

Avots: ME I, 205

atturîgs, zurückhaltend, verschlossen, reserviert: arvien tik atturīgs, tik nepieejams laipniem vārdiem Rain.; atsauksmes par viņu tik re̦tas un atturīgas JR. V, 154. atturîgums, die Enthaltsamheit, Verschlossenheit MWM. XI, 174. *

Avots: ME I, 206

‡ atvairîgs, abwehrend, ausweichend: ar atvairīgu pieskaņu balsī Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 178

‡ atvedîgs,

1) geschickt, gewandt
Golg.: meita ... tik gudra, tik atvedīga valuoda Pas. VII, 226;

2) atvedīgas guovis "guovis, kas ātri nuotīrās pēc atnešanās" Alschw.

Avots: EH I, 179

atzinîgs, anerkennend, erkenntlich: atzinīgas atsauksmes par labām grāmatām. atzinīgi spriest par kādu rakstu. *

Avots: ME I, 212

aûdzelîgs, Fruchtbarkeit fördernd, fruchtbar: laiks, xietus Etn. III, 149; druvu uzturēt audzelīgu Luopk.

Avots: ME I, 215

aûglîgs: Wachstum fördernd: a. laiks Kaltenbr.

Avots: EH I, 184

auglîgs (li. auglìngas), fruchtbar: zeme, sieva, vasara.

Avots: ME I, 216

aûglîgums, die Fruchtbarkeit: klimatam ir savi iespaidi uz kuoku auglīgumu Tēv.

Avots: ME I, 216

aûgstcilˆtîgs, von hoher Herkunft, adlig, vornehm: augstciltīga familija A. XIII, I. *

Avots: ME I, 217

‡ aûgstde̦gunîgs, hochnasig: augstde̦gunīgi pacēlis snīpi Deglavs Rīga II, 1, 159.

Avots: EH I, 184

aûgstdzimtîgs ,* von hoher Geburt, vornehm.

Avots: ME I, 217

aûgstmanîgs, augstmanisks, vornehm, aristokratisch, grosstuerisch: augstmanīgi uzskati, aristokratische Ansichten B. Vēstn; augstmaniski aizspriedumi B. Vēstn.

Avots: ME I, 217

aûgstpràtîgs, hochmütig, dünkelhaft: cilvē̦ks.

Avots: ME I, 217

aûgstsir̂gîgs, hochherzig, grossmütig: cilvē̦ks; augstsirdīgs prāts Ar. bet kā tu, tik augstsirdīgi nav neviens vēl strādājis Jan.

Avots: ME I, 218

aûgstskanîgs, hochtönend, schwülstig: valuoda B. Vēstn.; vārdi Ar.

Avots: ME I, 218

aũkstasinîgs ,* kaltblütig (uneig.): cilvē̦ks. jāiet gulēt, kruodziniece aukstasinīgi atteica Vēr. II, 1205.

Avots: ME I, 222

aũkstîgs, anheltend, wenn auch nicht sehr kalt: auksts laiks vis vēl vienādiņ neķeŗas cilvē̦kam pie kauliem, bet aukstīgs aizvienam liekas sevi viscauri sajusties Etn. II, 165; n. Mag. IV, 109: kühl.

Avots: ME I, 222

‡ aumalîgs, = aũmaļîgs: sirds leca tik baigi un aumalīgi Janš. Dzimtene ² II, 183. nuo manas straujās, aumalīgās padarīšanas Mežv. ļ. II, 402. nuo... aumalīgā apskāviena Līgava II, 79.

Avots: EH I, 187

aũmaļîgs: pēc... jumta aumaļīgās nuosvilšanas Janš. Līgava 1, 125.

Avots: EH I, 187

aũmaļîgs Kand., àumaļîgs C., übermässig, heftig: aumaļīgi šņukstēt Janš.

Avots: ME I, 224

aumanîgs, albern, sinnlos P. Allunan.

Avots: ME I, 224

‡ àumešîgs ² A.-Schwanb., unbedacht, hastig, hitzig, heftig.

Avots: EH I, 187

aušalîgs, unruhig, unbändig: izpe̦ld saule aušalīga Latv.

Avots: ME I, 230

‡ aušelîgs Vīt., = aušalîgs.

Avots: EH I, 188

àusîgs C. (li. ausìngas ), mit scharfem Gehör versehen: cilvē̦ks.

Avots: ME I, 227

aušîgs (von àuss, wie dial. ačîgs von acs), scharfes Gehör habend: aušīgs zirgs, ein scheues Pferd (kas mazākuo truoksni dzirdē̦dams izbīstas) Grosdohn n. Etn. IV, 17; cf. aušâtiês, die Ohren spitzen.

Avots: ME I, 230

aũšîgs, albern, ausgelassen, unartig: viss tas iznāca muļķīgi un aušīgi Vēr. II, 573.

Avots: ME I, 230

II aûšîgs: aufmerksam (die Ohren spitzend) Linden: suns palika ļuoti a.

Avots: EH I, 189

‡ aušķîgs Ar., Mekons, Lenore un Vilis (Jelgava 1872), S. 11, = aũšîgs I.

Avots: EH I, 189

aušprâtîgs, albern MWM. VII, 184.

Avots: ME I, 230

aũšulîgs, albern, ausgelassen: aušulīga trakulība Janš.

Avots: ME I, 230

āverîgs, albern, dummstolz: tik āverīgi uzve̦das: nezin pats, kas īsti ir Stockm. n. Etn. I, 90. [Eine Ableitung von âvîtiês mit dem suffixalen Teil von al˜berîgs, al˜derîgs.]

Avots: ME I, 245

âvîgs, albern, geckenhaft: viņš ģērbjas gluži āvīgi (Serb.).

Avots: ME I, 245

‡ āžerîgs, unartig, unruhig, ausgelassen (von Kindern gesagt) Blieden, Frauenb. (mit ā), Pankelhof; geckenhaft; geziert Rigascher Strand.

Avots: EH I, 196

âzîgs, zank-, streitsüchtig Serb.

Avots: ME I, 246

‡ badainîgs, = badîgs II: (ja raģe) būs aplam badainīga, tad tai . . . ragus nuozāģēs... Janš. Dzimtene III ² , 113.

Avots: EH I, 197

‡ badeklîgs, reich an badekļi 4: nest tuo visām ciekuržainām . . . vai citādi badeklīgām vietām pāri Janš. Līgava I, 327.

Avots: EH I, 197

‡ badgalîgs, gierig, unersättlich: kļuvuse badgalīga un mantkārīga Janš. Mežv. ļ. II, 458.

Avots: EH I, 197

badîgs,

2): tādi badīgāki laiki Orellen; Adv. badīgi, kümmerlich:
dzīvājis varē̦n b. Pas. IX, 324. tâ b. jau iznāca gan Orellen; ‡

3) geizig
Strasden: b. vecis, citam nenuovēlēja ne˙kuo; "kas neē̦d skuopuma dēļ" Ramkau.

Avots: EH I, 197

I badîgs,

1) gefrässig, untersättlich, gierig
(zu bads): badīgas, badīgas panākstu meitas. cūka badīgi ē̦d;

2) ausgehungert, hungrig, arm:
badīgs (Var.: badains od. badu) Jānīts nāca BW. 33031, 2 var.

Avots: ME I, 247

II badîgs (zu badît), stössg: badīgs vērsis.

Avots: ME I, 247

‡ badveĩdîgs,* hungerartig: badveidīgu dzīvības vilkšanu Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 182.

Avots: EH I, 198

bagâtîgs [li. bagotìngas "recht reich"], reichlich: mē̦rs, svars; bagātīgi atmaksāt, reichlich vergelten.

Avots: ME I, 249

bagâtîgums, der Reichtum, die Fülle: apgabala bagātīgums ar tautas dziesmām A. IX, 625.

Avots: ME I, 249

‡ baîdelîgs Lubn., Meiran, furchtsam, scheu: b. zirgs.

Avots: EH I, 198

baĩdîgs,

1) furchterregend, furchtbar:
zīme Spr.; viņa balsī bij kaut kas tumsš un baidīgs Saul.;

2) furchtsam, scheu:
baidīgs zirgs, bē̦rns AP., Burtn.

Avots: ME I, 250

baîganis Bers., der Furchtsame.

Avots: ME I, 250

‡ baîguots ² Dunika "ängstlich gemacht; Gespenster sehend".

Avots: EH I, 199

I baîgs,

1) baîgi ² Dunika, böse Träume, Phantasiebilder, Gespenster;

2): bàigi ² kaunas od. šaudās - auch Linden; ‡

3) Schreckensgeschichten
(?): stāstīt tukšus baigus Janš. Dzimtene IV, 194.

Avots: EH I, 198

I baîgs Burtn., AP.,

1) das Schreckbild, Scheusal, der Schrecken, beängstigende Phantasieerzeugnisse der Kranken:
mežā apkārt maldās... pekles baigs MWM. X, 257. kuo, nāves baigs, tu knuosies GL. milzīgi baigi apkārt klīda Rain. pruojām bija nakts un baigi Aps. slimnieks mē̦tājas pa gultu, baigus re̦dzē̦dams Naud.;

2) im Plur., furchtbare Zeichen am Himmel, namentlich das Nordlicht:
baigi kaujas, das Nordlicht flackert AP.;

3) eine winzige Pflanze
Kok. n. Etn. IV, 33.

Avots: ME I, 250

II baîgs, ‡

2) ängstlich:
kad es braucu caur mežu, tad man arvien tāda baiga ² dūša Strasden.

Avots: EH I, 199

II baîgs [Kalz.] (li. baigus "furchtbar; schüchtern"), furchtbar, schrecklich, angstvoll: rītu bija gaidāma baiga diena LP. VII, 471. viņa sejā lasāmas baigas rūpes JR. IV, 74; baigas jūsmas. meitenītes bija sasniegušas baigākuos augstumus B. Vēstn.; baigs lietus debess Etn. III, 129. [baigs laiks Kalz., Ungewitter. baiga dziesma Kalz., ein Schauder erregendes wehmütiges Lied. ] Adv. baigi, furchtbar, ängstlich: man tuop tik baigi un drūmi. [Nebst li. baikštùs "schüchtern", baikštis "ein Fliegenwedel", baiginti "einschüchtern", air. baígul "Gefahr" zu bîtiês; s. Bezzenberger BB. XXVII, 183 und Būga KSn. I, 57.]

Avots: ME I, 250

baîlîgs,

2): b. jis izskatās Kaltenbr. bailīgi laiki Orellen. aviesenes ir bailīgi ēst: viņas ir tārpainas ebenda. ar basām kājām tāds b. iet (ist es gefährlich zu gehen)
Heidenfeld. tik bailīgu tārpu (von einer Schlange gesagt) Pas. VIII, 107. - Adv. bailīgi, sehr, ungeheuer: atāls bij b. saņēmies Ramkau. man tas b. patīk AP. šitās sēnis b. jānuovāra, citādi nelaba slimība sitas ebenda.

Avots: EH I, 199

baîlîgs (li. baìlingas "furchtsam"),

1) furchtsam, ängstlich, schüchtern:
bailīgs cilvē̦ks, zirgs. Sprw.: bailīgs kā bāba. bailīgs kā zaķis, manīgs (oder bezkaunīgs, od. blēdīgs) kā kaķis. kas bailīgs, tas vainīgs;

2) furchbar, schrecklich, gefährlich:
vai traks! tad ir gan bailīga lieta! LP. V, 267. bailīgs zirgs pats bīstas, bet bailīga lieta iedveš citiem bailes; bailīgs ceļš, gefährlicher Weg; bailīgi daudz, ungeheuer viel.

Avots: ME I, 251

baĩsîgs, ‡

2) bösartig, grimmig:
baîsîgs ² vērsis Dunika.

Avots: EH I, 199

baĩsîgs [Līn.] (li. baisingas), furchtbar Vēr. I, 1112: vai, kur tagad baisīgs laiks. tā tik ir baisīga sieva Wainoden.

Avots: ME I, 251

baismîgs, furchtbar, schrecklich: baismīgas acis.

Avots: ME I, 251

balamutîgs: auch Dunika.

Avots: EH I, 200

balamutîgs, grossprecherisch, schwatzhaft, spöttisch: viņa nevarēja tik galā ar balamutīgajiem puišiem LA.

Avots: ME I, 253

bàlsîgs,

1): b. kad aizdzied (zu singen anfängt),
baznīca trīc Auleja; ‡

3) laut:
zvani tik balsīgi rūce Pas. VII, 388.

Avots: EH I, 201

bàlsîgs [li. balsingas "tonbegabt"],

1) mit einer lauten, guten Stimme begabt
Spr.;

2) stimmhaft:
balsīgi līdzskaņi (in der leztern Bed. eine

Avots: ME I, 254

‡ bārenîgs, verwaist: ve̦cu, bārenīgu grāmatu kaudze Austriņš Nopūtas vējā 77. prasti un bārenīgi augi Veselis Saules kaps. 88.

Avots: EH I, 209

[bar̂guotîgs Ronneb., grossartig gewachsen: barguotīga labība.]

Avots: ME I, 264

bažîgs, ängstlich, bekümmert, kummervoll: zemnieki ir ļuoti bažīgi, ka tik nenuoietu ziemas ceļš; bažīgas (kummervoll) duomas, rūpes; bažīgs prāts, ängstlicher Sinn, N. L., ST., U. Zweifelmut, Zweifel; bažīgi iesaukties, ängstlich aufschreien JR. IV, 70.

Avots: ME I, 269, 270

bèdîgs,

3): auch Pilskalne.

Avots: EH I, 215

bèdîgs,

1) kummervoll, traurig, trübe Gemütsstimmung hegend:
bēdīgs cilvē̦ks. Sprw.: bēdīgam ir vārdiņš labs;

2) trübe Gemütsstimmung erweckend:
bēdīgas lietas, vēstis. par bēdīgu varam saukt tiklab tuo, kas pats sajūt bē̦das, kā arī tādas lietas, kuŗas uzskatuot mums uznāk bē̦das Etn. III, 178;

3) im Inflänt. hat dieses Wort, wohl durch das russ. бѣдный beeinflusst, die Bedeutung "arm"
Zb. XVIII,285, 454.

Avots: ME I, 288

bêdzîgs: auch Für. I.

Avots: EH I, 215

bêdzîgs, flüchtig, zum Fliehen, Verschwinden geneigt: bēdzīgas vielas B. Vēstn. *

Avots: ME I, 289

bêglîgs, flüchtig, zur Flucht geneigt Stari II, 377.

Avots: ME I, 289

bê̦gulîgs, flüchtig: bē̦gulīgas vielas A. XIV, 231.

Avots: ME I, 289

‡ beizelîgs PV. "zu kritzeln liebend".

Avots: EH I, 211

bḕrnîgs, kinderreich, fruchtbar, mit vielen Kindern gesegnet: bērnīga māte.

Avots: ME I, 290

bḕrnišķîgs, bērnišķs, [bērnisks L., = li. bérniškas "knechtisch"], kindlich, kindisch: vai tu esi ticis bērnišķs? Rainis.

Avots: ME I, 290

bezbaîlîgs, furchtlos, unerschrocken: tam bija bezbailīgs kareivja prāts.

Avots: ME I, 282

bezbàlsîgs, stimmlos, sprachlos, stumm: kā jē̦rs bezbalsīgs ir pret savu cirpēju Ap. 8, 32.

Avots: ME I, 282

bezbèdîgs, sorglos, sorgenfrei, dreist: Juris palikap tuoties vienaldzīgāks un bezbēdīgāks Vēr. II, 195. bezbēdīgi smieties, dzīvuot, deži nuo bezbēdīgākiem bij jau paguvuši iesēsties starp sieviešiem Niedra.

Avots: ME I, 282

bezdelîga: (mit ì ² ) Sonnaxt: b. gaisu skrēja BW. 8980 var. b. dūmu luožņa 2686, 1.

Avots: EH I, 214

bezdelîga, dial. (in Westkurl.) bezdelinga Druva I, 909, Rutzau, Nied. - Bart., Kand., Zabeln, auch bezdeliņš Pernigel, die Schwalbe: bezdelīga čivina, vidžina, zwischert. mājas b., die Hausschwalbe (Hirundo urbica L.), auch čur̃kste genannt; dūmu b., die Rauchschwalbe (Hirundo rustica); klints, lāņu, saules b., Mauerschwalbe, Steinschwalbe. Zu li. blẽzdinga, blezdingė˜; aus einer dem entsprechender Form das le. Wort volksetymologisch im Anschluss an bezdêt od. bezdelêt umgebildet. [So auch Leskien Nom. 528. Eher aber wohl rein dissimilatorisch aus * blezdelīga.]

Avots: ME I, 282

‡ bezduõmîgs,* gedankenlos Veselis Netic. Toma mīlest. 109.

Avots: EH I, 214

bezdìevîgs, gottlos: bezdievīgi cilvē̦ki, darbi.

Avots: ME I, 283

‡ bezdūšîgs, mutlos: b. cilvē̦ks.

Avots: EH I, 214

bezgalîgs, unendlich: bezgalīgs puosts, bezgalīgas sāpes.

Avots: ME I, 283

bezgalîgums, das Unendliche: mēs pazūdam pasaules bezgalīgumā.

Avots: ME I, 283

bezgùodîgs, unverschämt, schamlos, ehrvergessen, unartig: bezguodīgs puika, ein unartiger, frecher Bengel; bezguodīgi runāt, zoteln, unverschämt, frech reden.

Avots: ME I, 283, 284

bezgrècîgs, sündlos: nav bezgrēcīga cilvē̦ka.

Avots: ME I, 283

bezjùtîgs, gefühllos: cilvē̦ks, ruoka tuop bezjūtīga Stari II, 305.

Avots: ME I, 284

bezkàunîgs, unverschämt, unanständig, zotig; Sprw.: bailīgs kā zaķis, bezkaunīgs kā kaķis. daža laba nuo šīm dziesmiņām bija it rupja un bezkaunīga BW. III, 1, 76.

Avots: ME I, 284

bezmañtîgs, kein Vermögen habend, unbemittelt: skaudīgi ņurd nabagais un bezmantīgais Stari II, 211.

Avots: ME I, 284

bezmẽrîgs, masslos, unermesslich: bezmērīga bagātība SDP, VIII, 13. bezmērīgas gaviles Stari II, 407.

Avots: ME I, 285

‡ bezmìesîgs,* körperlos.

Avots: EH I, 215

beznaûdîgs, kein Geld habend, unbemittelt: cilvē̦ks.

Avots: ME I, 285

‡ bezpamatîgs,* unbegründet, grundlos.

Avots: EH I, 215

bezpràtîgs, unvernünftig: cilvē̦ks, suolis. mēs alkstam pēc bezprātīgām tālēm Stari II, 453.

Avots: ME I, 285

bezrũpîgs, sorgenfrei, sorglos: kā bē̦rns laizdamies bezrūpīgā miegā A. XX, 241; bezrūpīga dzīve.

Avots: ME I, 285

‡ biedîgs, schrecklich, Furcht erregend: brīžam spuokuoja b. tukšums Austriņš Daugava 1928, S. 978.

Avots: EH I, 224

‡ biezîgs,

1) bewölkt:
b. laiks Kand. (mit iê ² );

2) ziemlich dick
BielU.

Avots: EH I, 224

bijîgs, furchtsam, schüchtern, ehrfurchtsvoll: ve̦cie krīvi gāja bijīgiem, apklātiem vaigiem uozuoliem gaŗām Pūrs I, 118.

Avots: ME I, 294

biksîgs, zanksüchtig, raufsüchtig: biksīgs cilvē̦ks, ein Raufbold Dubena.

Avots: ME I, 295

bīlîgs: "bailīgs" Ekau (mit ĩ).

Avots: EH I, 223

birîgs, ausgiebig, ergiebig, reichlich: šuogad ļuoti birīgi rudzi, birīgas auzas Janš.; [birîgs gads Mar.].

Avots: ME I, 298

‡ bir̂zelîgs Ramkau, = bir̂ze̦ns: b. siers.

Avots: EH I, 221

birzîgs, locker, bröckelig (zu bir̂zt): birzīgi zuobi, lockere Zähne (Hom. 141); birzīgs biezpiens Latw.

Avots: ME I, 299

bītîgs, furchtsam Etn. III, 178.

Avots: ME I, 304

‡ bizenîgs, eilig, hastig, oberflächlich AP.: nevajaga tâ bizenīgi bizeņuoties.

Avots: EH I, 222

‡ blànkšîgs C., geschwatzig: b. cilvē̦ks.

Avots: EH I, 226

‡ blankšķîgs "grossmaulig; unpassend; nicht scharfsinnig" Druw.: blankšķīgiem juokiem Kaudz. Izjurieši 42.

Avots: EH I, 226

[I bļaũrîgs, adj., der viel schreit oder laut schimpft C., Bers., Kandau, Bixten, Stelp. u. a.: nemeirīgi un bļaurīgi putni, kas traucēja... mieru.]

Avots: ME I, 320

II bļaũrîgs: b. kliedziens A. Brigadere Daugava I, 1088. bļaurīga piedzeršanās ar truokšņiem un kaušanuos Kaudz. Atmiņas I, 24.

Avots: EH I, 233

[II bļaũrîgs Nigr., grimmig.]

Avots: ME I, 320

‡ bļaustîgs, schreiend, sehr laut: skaļas, lielīgi bļaustīgas (balsis) A. Brigadere Skarbos vējos 139. bļaustīgās taures Dievs, daba, darbs 213.

Avots: EH I, 233

blèdîgs, betrügerisch, spitzbübisch: blēdīgs kâ čigāns.

Avots: ME I, 314

‡ blējîgs, häufig blökend, meckernd: blējīgas aitas A. Brigadere Skarbos vējos 56.

Avots: EH I, 229

blèņîgs: wertlos, dumm, leer: blēņīgas zīmītes Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 174. cik tu b. esi būdams dzīvs, cik niecīgs nuomiris! Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 795.

Avots: EH I, 229

blèņîgs, schelmisch, auf dumme Streiche geschliffen: mūsu puiši blēņīgi Grünh.

Avots: ME I, 314

‡ I blesîgs, faul Nötk., Sessw.

Avots: EH I, 228

‡ II blesîgs Serben,

1) gross, breitschulterig
N.-Wohlfahrt; "ze̦ms, pamatīgs" Burtn.;

2) "gvelzīgs, izlaidīgs runā" Bers., Mar.

Avots: EH I, 228

‡ blezîgs, faul Kokn.

Avots: EH I, 228

[blîgzna "gestielte Rüster" Wid., Selb., Serb., N. - Peb., auch blīzna Bolwen, blīgzne Bers.]

Avots: ME I, 315

I blîgzna: auch (mit ì ² ) Stom.

Avots: EH I, 230

blîzîgs [Kr.], (zu blîzt), fähig körperlich zuzunehmen: zē̦ns ir blīzīgs Adsel. A. XI, 81.

Avots: ME I, 317

bluõdîgs Puhren, = blèdîgs.

Avots: EH I, 232

‡ bļurkšķîgs, plarrend, unrein (von einem Laut) Ar.: gaiļa dziesma iznāca drusku tāda bļurkšķīga A. Niedra.

Avots: EH I, 234

buolîgs, rollend: skatīties buolīgām acīm A. XII, 571.

Avots: ME I, 362

buozîgs, griesgrämig, beissbärig: buozīga satira B. Vēstn.

Avots: ME I, 363

brãlîgs, brüderlich: brālīgas jūtas; [brālīga mīlestība Glück Hebr. 13, 1]; brālīgi un kristīgi izdalīt mantu.

Avots: ME I, 328

‡ bramanîgs AP., = bram̃manîgs.

Avots: EH I, 237

‡ brašîgs Dunika, stattlich, gewandt, gut gekleidet: b. puisis.

Avots: EH I, 238

braulîgs L., geil.

Avots: ME I, 326

brāzmîgs, ungestüm, stürmisch: pulki trauks ar... brāzmīgumu kaujā A. Grīns Dvēseļu putenis II, 85.

Avots: EH I, 240

brècîgs: b. cilvē̦ks, wer gern klagt Essern n. BielU.

Avots: EH I, 240

brẽ̦kulîgs, weinerlich, zum Schreien, Weinen geneigt: bē̦rns.

Avots: ME I, 331

briêdîgs: b. rudens - labība tâ iebriest, kâ ni˙kad Saikava.

Avots: EH I, 243

briêdîgs, im Wachtum stark zunehmend, wohlgedeihend, anschwellend, grobkörning, ergiebig, strotzend: ja aprīlī pumpuruotas apses, tad auzas būs būs briedīgas Etn. II, 73; briedīga maize, Brot, das aus gutem, im trockenen Sommer gewachsenen Korn gebacken ist, wobei wenig Mehl quellend viel Brot schafft; briedīgi graudi; briedīgas druvas; briedīgs ze̦lums; fig., briedīga pilnība, briedīgas sekmes. palievs dievu dieviņam, nu briedīga (Wachstum befördernd, fruchtbar) vasariņa BW. 1055.

Avots: ME I, 337

briẽsmîgs, Adv. briẽsmīgi: senāk b. (sehr häufig) cēlēs zilā slimība Sonnaxt. man maizes cepšana b. (sehr gut) izdevās Seyershof.

Avots: EH I, 244

briẽsmîgs, grausam, entsetzlich, schrecklich: cilvē̦ks, laiks, bads, aukstums, karstums; Adv. briesmīgi, grausam, entsetzlich, schrecklich, oft = ļuoti, sehr: briesmīgi karsts, nejauks, schrecklich, sehr heiss, hässlich; briesmīgi ātri, sehr schnel; briesmīgi dusmuoties, līt, skriet.

Avots: ME I, 337

briẽsmîgums, das Schreckliche, Furchtbare, die Gefärlichkeit: slimības briesmīgums A. XIII, 649.

Avots: ME I, 337

‡ briẽsmuonîgs, grausam, entsetzlich, schrecklich Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 39: izplatījās briesmuonīgas baumas Veselis Netic. Toma mīlest. 133. briesmuonīgi liela ... ē̦na Saules kaps. 193.

Avots: EH I, 244

brĩnišķîgs, brĩnišķs, brĩnisks L., wunderbar: skaistums; brīnišķīgi jauks, wunderschön. [es ļuoti brīnišķi (auch Joel 2, 26) e̦smu darīts Glück Psalm 139, 14. brīniski skaista Judith 10, 14.]

Avots: ME I, 334

brĩnumîgs, wundervol, voller Wunder: skuolas istaba bij maziņai diezgan brīnumīga Kaudz.

Avots: ME I, 334

brĩvpràtîgs,

1) freiwillig:
brīvprātīgi, aiz iekšējas dziņas kuo darīt Rainis; brīvprātīgie ugunsdzēsēji;

2) freisinnig, liberal:
brīvprātīgā partija *.

Avots: ME I, 336

bruôdîgs [AP., bruodains Bers.], = briedīgs; bruodīga barība, maize; barības bruodīgās daļas, die nahrhaften, Nahrungsstoff enthaltenden Teile der Speise (zu briêst).

Avots: ME I, 342

bubulîgs, bubulisks popanhhaft, popanzartig, vermummt: bubulīgi savīkstījusies vecīte MWM. VI, 32.

Avots: ME I, 344

bučîgs, kusslustig: viņš nuogrūda bučīguo Annu nuost Purap.

Avots: ME I, 344

[buktîgs Laud., tatkräftig.]

Avots: ME I, 347

bùrvîgs, zauberhaft, reizand: šeit atveŗas dzejas burvīgā valsts Pūrs I, 28. stabulīte skanējusi burvīgi LP. III, 24.

Avots: ME I, 355

I burzîgs, ausgelassen, wild: burzīgas dzīŗas, ein wüstes Zechgelae Pūrs I, 112; burzīga cīņa, heftiger, wilder Kampf I, 117.

Avots: ME I, 356

II bur̂zîgs ² : auch (mit ur̂) AP.

Avots: EH I, 256

[II bur̂zîgs ² Ruj., Salis, sich leicht zerknitternd: burzīga drēbe.]

Avots: ME I, 356

‡ buzîgs PV., ārgerlich, böse, zornig.

Avots: EH I, 256

[bũzîgs C. u. a., erbost, schlecht gelaunt]: meitiņa būzīgi pretuojās"labai partijai" U. b. 110, 51.

Avots: ME I, 360

čadîgs,

1): auch Sonnaxt; ‡

2) sehr vorsichtig
Linden: tad tik tas palika č˙! "manīgs, tramīgs" Kurmene.

Avots: EH I, 282

čadîgs, emsig, hurtig, lebhaft, = čakls Kronv.: čadīgi viņas mirkšķina uz visām pusēm Purap. čadīgs zirgs, čadīgs kâ zaķis Lub., Fest., Stelp.

Avots: ME I, 400

‡ čaîbîgs Jürg., verzogen, verzerrt (vom Gesicht); geziert, affektiert (im Benehmen): čaibīga seja Jürg. viņa tāda čaibīga meitanegrib ne ēst, ne runāt ebenda. čaibīga jaunkundze PV.

Avots: EH I, 282

‡ čaîbstîgs PV., = ‡ čaîbîgs.

Avots: EH I, 282

‡ čaibstulîgs PV., = ‡ čaîbîgs.

Avots: EH I, 282

‡ čaibulîgs PV., = ‡ čaîbîgs.

Avots: EH I, 282

‡ cãkstîgs Frauenb. "?"

Avots: EH I, 262

cãlîgs, mager wie ein Hünchen Kurl. n. U.

Avots: ME I, 367

čalîgs: auch Janš. Līgava II, 144.

Avots: EH I, 284

čalîgs, schwatzhaft, plapperhaft: čalīga sieva; čalīgs truoksnis Sudr. E.

Avots: ME I, 402

‡ čamerîgs, wachsam, aufmerksam Fest.

Avots: EH I, 284

čamîgs: scheu (von Pferden) Salis: č. zirgs; "vorsichtig" Seyershof: čamīgi dzīvuot; leise (vom Schlaf) Salisb.: č. miegs; wachsam, aufmerksam, lefsen Schlaf habend Seyershof: č suns. sivē̦ni ir čamīgi: kad dzird vien, ka nāk cilvē̦ks, tū˙li degunu augšā nuo migas un skatās.

Avots: EH I, 284

čamîgs, rege, strebsam Nerft; merkisch Lind. n. U., Salisb.; [ gewandt; gierig: č. uz meitām, uz ēdienu N. - Bergfried.]

Avots: ME I, 403

‡ čàmpîgs ² Oknist, unsauber, unordentlich: čampīga meita. čampīgi strādāt.

Avots: EH I, 284

‡ cânîgs ² Frauenb., peinlich (sauber), penibel: tu esi par daudz c.

Avots: EH I, 262

čanîgs: aufgeweckt, aufmerksam Dond.

Avots: EH I, 285

čanîgs, hurtig, schnell: satrūkās puisē̦ns un uzlēca čanīgi Adam. tas ir čanīgs cilvē̦ks pie darba Ahs.

Avots: ME I, 403

‡ čãrbîgs Frauenb., bröckelig: č. biezpiens.

Avots: EH I, 287

caũrspîdîgs, * durchsichtig: vaigi un ruokas bija balti, gluži caurspīdīgi MWM. XI, 185.

Avots: ME I, 366

‡ čavarîgs, geschwätzig AP.: čavarīga vecene.

Avots: EH I, 286

cerîgs, ‡

3) mit gutem Gedächtnis begabt
Bērzgale.

Avots: EH I, 266

cerîgs,

1) hoffnungsvoll:
apakš aukstas se̦gas zin viņš snaužam sēju cerīguo Pav. J.;

2) überlegend, vernünftig:
man līgava tik smaidīga, tik cerīga Pav. J. kaut dzejnieka cerīgais, gaišais skats neaptumšuots A. XI, 749.

Avots: ME I, 375

čerîgs: geschickt, gewandt Doblen.

Avots: EH I, 288

čerîgs, gesprächig, witzig: viņa tik čerīga kâ adata Naud.

Avots: ME I, 410

četrgadîgs od. četrgadu, vier Jahre alt: č. bē̦rns.

Avots: ME I, 410

‡ čiebîgs PV., oft jammernd; viel feilschend.

Avots: EH I, 292

‡ čiebulîgs PV., = ‡ čiebîgs.

Avots: EH I, 292

cìenîgmãte (unter cìenîgs), = cìemãte: kunga cienīgmātei BW. 32709, 4.

Avots: EH I, 277

cìenîgs: svē̦tkus svētīja cienīgāki kâ tagad Salis; vornehm Dobl. n. BielU.: viņi gan cienīgi (von geladenen Gästen, die nicht kommen wollen).

Avots: EH I, 277

cìenîgs, würdig: uzslavas cienīgs, lobenswert; ehrende Anrede: cienīgs kungs! Gnädiger Herr; cienīga māte od. cienīgmāte od. cienīgā! gnädige Frau; cienīgs tē̦vs, cienīgtē̦vs! gnädiger Herr; cienīgs mācītājs ehrwürdiger (Herr) Pastor; pēc niecīgās bērēm, nach der Beerdigung der gnädigen Frau. cienīgi uzņemt viesi, den Gast ehrenvoll, würdevoll aufnehmen.

Avots: ME I, 394

cìenîgtē̦vs (unter cìenîgs): dabūjam pādei vārdu cienīgtē̦va (Var.: baznīckunga) gramatā BW. 1368.

Avots: EH I, 277

‡ čiepstîgs PV., = ‡ čiebîgs.

Avots: EH I, 293

‡ ciesnîgs, abgehärtet (In einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 278

ciêtgalˆvîgs,

2): kad bē̦rns būs savā vaļā uzaudzis, tad viņš palicīs c. Bergm. Sap. spr. mācīb. 1795, S. 27.

Avots: EH I, 278

ciêtgalˆvîgs,

1) schwer begreifend:
kuo nu tādam cietgalvīgam iestāstīsi;

2) eigensinnig;

3) hartmäulig (von Pferden)
U.

Avots: ME I, 396

I ciêtîgs,

1): sasien cietīgi (fest),
lai nejūk laukā! Ramkau, luopi cietīgi (anhaltend, eifrig) ēda ebenda; ‡

2) Adv. ciêtîgi, = ciêti ‡

5): c. dzīvuodams iekrājis ... naudas Kaudz. Izjurieši 106.

Avots: EH I, 279

I ciêtîgs, hart, streng (seinem Wesen nach, in jeglicher Hinsicht): ciets kuoks var būt arī tāpēc, ka krietni sakaltis, bet"cietīgs"tāds jau viscaur nuoaudzis pēc savas dabas Sirmais. viņi sāka cietīgi pārmeklēt visu apgabalu Kaudz. M. 348.

Avots: ME I, 396

II cìetîgs, = pacietīgs, gedulgid Lems., Salisb. n. U.

Avots: ME I, 396

ciêtpràtîgs, unbussfertig: cilvē̦ks.

Avots: ME I, 396

ciêtsir̂dîgs, hartherzig.

Avots: ME I, 397

‡ čīkstîgs,

1) weinerlich, ungeduldig
AP. (mit ĩ ), PV.;

2) zu feilschen liebend, geizig
Ar., PV.

Avots: EH I, 292

‡ čīkstulîgs PV., = čīkstîgs I.

Avots: EH I, 292

‡ cildîgs, aufzureizen, anzuspornen pflegend ("kas musina kaut kuo izdarīt") Sakstagals, Welonen.

Avots: EH I, 270

cilîgs,

1) locker
Smilt.: cilīga maize, zeme; ‡

2) reich, wohlhabend
Seyershof: tā ir cilīga meita: liels pūrs, pulka mantas.

Avots: EH I, 270

cilîgs, elastisch, schnellend: cilīga kviešu karašiņa; [gewandt, geschiskt: cilīgs saimnieks Trik.; "arbeitsam"Planhof;"gross, stattlich, kar"ftig" Rujen -Tornei (c. teļš, c. vīrs); "ganz gut" Ruj. wohl zu celt.]

Avots: ME I, 381

I cĩlîgs, hoffärtig Dond.: cilīgs cilvē̦ks N. - Peb. - Adv. cĩlīgi, stattlich, aufrecht, stolz, hoch: zirgs ne̦s cīlīgi galvu. puisis iet it cīlīgi [Siliņ], Ahs.; [vgl. cīrīgs; aus zierlich?].

Avots: ME I, 391

II cīlîgs, aufmerksam, feurig Freisiņ; [scharf ins Auge fassend West - Kurl.].

Avots: ME I, 391

‡ cilpîgs, verschlungen, verwickelt: (fig.) tika uzstādīti vis˙cilpīgākie jautājumi Veselis Dienas krusts 175. Neologismus?

Avots: EH I, 271

cìlvēcîgs: menschlich LLD. II, 23 ₂₉ .

Avots: EH I, 271

cīrîgs, stattlich, stolz: tā ir cīrīga guovs [Siliņ], Tals.; [vgl. cīlīgi].

Avots: ME I, 391

‡ čirpstîgs, zirpend: (circeņu) čirpstīgā dziesma Janš. Mežv. ļ. I, 353.

Avots: EH I, 291

‡ citâdîgs, = citâds: ķēniņiene pārģērbjas par citādīgu veceni Pas. IX, 297. Adv. citādīgi, sonst RKr. XX, 89.

Avots: EH I, 275

cìtîgs, eifrig, strebsam, tüchtig: cītīgs cilvē̦ks, strādnieks, skuolē̦ns, žūpuotājs Aps. J. III, 8; cītīgi mācīties, pelnīties, strādāt, dzert JK. III, 78.

Avots: ME I, 392

‡ čuopîgs Frauenb., = gãdîgs, rūpīgs.

Avots: EH I, 300

‡ čuožîgs PV. "saumselig, ungeschickt".

Avots: EH I, 300

‡ čūkstulîgs, verzogen (?): ar saskābušu un čūkstulīgu gīmi Dünsb. Skaistā Mīle 49.

Avots: EH I, 298

‡ čuldîgs Stelp. "= čamīgs": zaglis pēc izdarītās zādzes ir kļuvis tāds č.

Avots: EH I, 295

čumulîgs, faltig: čumulīgs ģīmis Dond.

Avots: ME I, 420

cvel˜vîgs, energisch, hurtig Gr. - Sess.

Avots: ME I, 399

dabîgs (li. dabingas),

1): šitā ķēve pa[r]˙lieku dabīga (ruhig);
ar viņu var braukt kaut kurš meitietis AP.; ‡

2) natürlich.

Avots: EH I, 300

dabîgs, gutgeartet, guten Charakter habend: dabīgs cilvē̦ks [U.].

Avots: ME I, 428

dabļîgs, üppig Neuenburg n. U.

Avots: ME I, 428

‡ dadzîgs (?) "derīgs" Welonen.

Avots: EH I, 301

II daîga: kur daigas pieduŗ, tur zirgam gnīda KatrE.

Avots: EH I, 302

II daîga, eine Fliegenart Erlaa. [Wohl zu daidzît; vgl. li. daigýti "stechen".]

Avots: ME I, 430

dailîgs,

1): slavēja ... dailīgu izmanību Dünsb. Koša rotas k. 28; ‡

2) zärtlich, schmeichelnd
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "zärtlich").

Avots: EH I, 302

dailîgs (li. dailìngas "zierlich"), anmutig, schön (in jeglicher Beziehung): dailīga dziesma Pump. L. 5.

Avots: ME I, 431

daiļjūtîgs, kinstsinnig: daiļjūtīga publika Kaudz. M.

Avots: ME I, 431

daiļskanîgs, wohllautend: daiļskanīga dziesma, valuoda.

Avots: ME I, 431

II daiļvijîgs, schön, geschmeidig: d. augums Druva II, 502.

Avots: ME I, 432

daĩrîgs, ängstlich: es neme̦luoju, puisē̦ns dairīgi nuomurmināja Vēr. II, 222.

Avots: ME I, 432

‡ damalîgs Schnehpeln. = ‡ damelîgs.

Avots: EH I, 305

‡ damelîgs, unartig, albern unruhig, beweglich (von Kindern) Frauenb., Windau.

Avots: EH I, 305

damîgs, [dumpf, hohl Schujen, laut Neuermühlen: damīgi runāt]; damīga balss. [Zu dimt? In Kremon sei damīgs jem., der seine Ansichten nur zögernd mitteilt; in Oppek. - "niedrig gelegen, sumpfig"; damīgs mežs, ein feuchter und dunkler Wald, wo ein Schall dumpf wiederhallt oder auch gleichsam erstickt.]

Avots: ME I, 436

dar̂bîgs (li. darbìngas), tätig, arbeitsam: darbīgs cilvē̦ks.

Avots: ME I, 439

dārdzîgs, laut: ragu muzikas dārdzīgās skaņas Dz. V.

Avots: ME I, 447

dràudîgs, drohend: draudīgs ģīmis.

Avots: ME I, 491

darvîgs, harzig Karls.

Avots: ME I, 442

daũdzbàlsîgs, vielstimmig.

Avots: ME I, 443

‡ daũdzļaudîgs* M. 245, sehr belebt, volkreich, r. многолюдный.

Avots: EH I, 310

‡ daũdznùozìmîgs,* viel bedeutena, bedeutsam: d. skatiens Deglavs Rīga II, 1, S. 344.

Avots: EH I, 310

daũdzpusîgs, vielseitig: daudzpusīga izglītība.

Avots: ME I, 444

‡ daũdzskaitlîgs* M. 246, zahlreich, r. многочисленный.

Avots: EH I, 310

‡ daũdzvaluodîgs* M. 246, vielsprachig.

Avots: EH I, 310

‡ daũdzbērnîgs* M. 246, kinderreich.

Avots: EH I, 309

daũdzzìmîgs, bedeutungsvoll: viņš runāja īsi, daudzzīmīgi.

Avots: ME I, 444

[dràugpràtîgs ,* freundschaftlich Wid.]

Avots: ME I, 492

daũzîgs, zum Schlagen geneigt, unruhig, unartig L., St., Etn. III, 162.

Avots: ME I, 445

‡ dažaidîgs Warkl., = dažâds: d. laiks.

Avots: EH I, 311

‡ debesîgs (li. debesingas "wolkig"), himmlisch (?): viešņa debesīgā, viešņa cē̦lā Austriņš Aizsaulē 115.

Avots: EH I, 313

debešķîgs, debesîgs [li. debesìngas "wolkicht"], himmlisch: debešķīgi prieki; debešķīgi jauks.

Avots: ME I, 450

‡ dedzelîgs Diet., = dedzîgs.

Avots: EH I, 313

dedzîgs,

1): čūskas ir redzīgas un dedzīgas uz kuošanu Salis; ‡

2) sehr heiss
Frauenb.: d. laiks; ‡

3) wichtig
Diet.: dedzīga lieta, brennende Frage Diet.

Avots: EH I, 313

dedzîgs, feurig, eifrig: dedzīgas acis, sirdis, dedzīgs skats. runāt dedzīgi. Schon Ench.

Avots: ME I, 451

dedzîgums, das Feuer, der Eifer, die Brunst: drīz sāpes cēlās nuo jauna un ar lielāku dedzīgumu R. Sk. I, 87.

Avots: ME I, 451

‡ deglîgs, an einer de̦gla ‡ 2 erkrankt: pie tāda deglīga tesmeņa Mekons Zelta māj. grm 3, S. 290.

Avots: EH I, 314

dêjîga vista, eine Henne, die fleissig Eier legt.

Avots: ME I, 461

‡ dêjîgums, z. B. in der Verbindung vistas d. "dass eine Henne fleissig Eier legt".

Avots: EH I, 318

deldzîgs Bers., zu tribulieren, lamentieren pflegend: d. bē̦rns.

Avots: EH I, 314

delverîgs: auch (mit el˜ ) Grünw.

Avots: EH I, 315

delverîgs, der sich unruhig, anstössig beträgt Laud.

Avots: ME I, 454

‡ deperîgs "lebhaft, beweglich" Kalz.: d. bērns.

Avots: EH I, 316

depîgs, breitschultrig, untersetzt Salisb., [Trik.].

Avots: ME I, 456

‡ derdzîgs, widerlich, ekelhaft (aus einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 316

[der̃glîgs Weinsch., schmähsüchtig.]

Avots: ME I, 457

derîgs (li. derìngas), nützlich, tauglich, dienlich, zweckentsprechend: derīgu paduomu atrast. derīga ceļa vējš ne̦s naudu makā.

Avots: ME I, 458

derîgums (li. deringùmas), die Nützlichkeit, Utilität: viņš sprediķuoja savu derīguma tełriju MWM. VI, 533. vai zirgs ar savu derīgumu nav tik˙pat vē̦rts kâ cilvē̦ks? LP. VI, 36.

Avots: ME I, 458

deržîgs, erbeitsam, mutig, standhaft: e kur deržīgs puika! Adsel, Grünh., Druw., AP (aus russ. держать?).

Avots: ME I, 458

‡ dešavîgs Warkl.. = deševîgs.

Avots: EH I, 317

deselîgs, freigiebig Fianden. [Wenn alt, am ehesten wohl zu ai. dašasyàti "leistet Dienste, ist gefällig" u. a. bei Walde Wrtb. ² 223 unter decet; vgl. auch deševîgs.]

Avots: ME I, 458, 459

deševîgs: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Warkl.

Avots: EH I, 317

‡ dešîgs Mahlup, allzu freigebig.

Avots: EH I, 317

devîgs, freigebig, mildtätig: viņš ir devīgs, bet ne izšķērdīgs. kad nav, tad arī pats devīgais paliek skuops.

Avots: ME I, 460

‡ dīcîgs PV. "= dīkulīgs".

Avots: EH I, 325

‡ didelîgs, vor Furcht oder Kälte zitternd; unruhig, ausgelassen PV. (auch aus Stelph.); unruhig, beweglich AP.

Avots: EH I, 319

‡ dīdelîgs PV. "sich unruhig verhaltend, mit den Füssen zu stampfen pflegend".

Avots: EH I, 325

dìevbijîgs, gottesfürchtig, fromm: dē̦ls viņai bijis dievbijīgs.

Avots: ME I, 484

dìevîgs, göttlich, herrlich: aizver elles vārtus, atver dievīgus vārtus Br. 72. nāc dievīga vaiņagā! BW. 14771. [duod, dieveņ, dievīgam! BW. 32830, 1 var.] es dievīga malējiņa: vienu sieciņu samalu, - pāri bira dzirnaviņas BW. 8062, 3 var.

Avots: ME I, 485

dievišķîgs, göttlich.

Avots: ME I, 485

dievišķîgums ,* das Göttlichsein, die Göttlichkeit A. I, 87, MWM. XI, 281.

Avots: ME I, 485

‡ dievkārtîgs Segew., gottgefällig; dievkārtīgi dalīt ebenda, recht und billig teilen.

Avots: EH I, 328

dìevticîgs, gläubig, fromm: dievticīgi ļaudis, cilvē̦ki.

Avots: ME I, 487

dìevtìesîgs, einfältig: dievtiesīga muļķīte NWM. X, 484, sirds II, 468.

Kļūdu labojums:
NWM = MWM

Avots: ME I, 487

I dîgât [Grawendahl, dĩgât Ruj.], -āju, intr., weinen, flennen (namentl. von Kondern) Bers. n. A. XI, 630.

Avots: ME I, 477

[dîgle (li. dyglė˜ "Stechbedel"), das Keimen (?): sē̦klu ielikt dīglē Warkh., die Keimprobe machen.]

Avots: ME I, 477

‡ dîglêt, -ẽju AP: "= diêdzêt": jāliek rudzi d.

Avots: EH I, 325

dîglĩba ,* [die Keim-, Wachsfähigkeit Wid.]: latviešu valuodas dīglība Kundz. Krinw. 101.

Avots: ME I, 477

dîglîgs, keimfähig, gut keimend: dīglīga sē̦kla, dīglīgi graudi.

Avots: ME I, 477

dîglis: d. dīga BW. 34661 var.

Avots: EH I, 325

dîglis (li. dyglỹs "шип, жало"), der Keim: dīglī [C.] od. dīgļuos likt, die Keimprobe machen U., Ar. slimības dīglis, der Keim der Krankheit.

Avots: ME I, 477

dîglît, -īju, dîglinât, dîgļuôt, die Keimprobe machen RKr. III, 128, Ar.

Avots: ME I, 477

dîgt [li. dýgti], dîgstu, dîgu, intr., keimen: kāda zālīte dīgusi, tāda nuokalst. labība, graudi, rāceņi dīgst. tev skatuos devējas prieki dīgst Stari II, 99. [Nebst daizît, diegt zu la. fīgere "heften, stekken", ae. díc "Kanal"; s. Fick KZ. XXII, 103 f. und Walde Wrtb. ² 290.]

Avots: ME I, 477

‡ dīkduõtîgs,* ohne Arbeit existierend: dīkduonīgā gurdenībā Veselis Daugava 1928, S. 426.

Avots: EH I, 325

‡ dīkulîgs PV. "= raudulīgs".

Avots: EH I, 326

‡ diluonîgs, lungenkrank A. Brigadere Daugava v. J. 1928, S. 498.

Avots: EH I, 320

‡ dir̂beklîgs PV., fein, mit zitternder Hand, hastig und nachlässig geschrieben resp. angefertigt.

Avots: EH I, 321

‡ dir̂belîgs "das Wesen eines ‡ dir̂belis habend" PV.; sich unruhig verhaltend AP.

Avots: EH I, 321

‡ diršelîgs PV., = ‡ dirselîgs.

Avots: EH I, 322

‡ diršîgs PV., = ‡ dirselîgs.

Avots: EH I, 322

divbàlsîgs ,* zweistimmig: divbalsīgas od. divbalsu dziesmas.

Avots: ME I, 471

divdalîgs ,* divdaļains * Latv., zweiteilig: rinda ir divdalīga RKr. IX, 111.

Avots: ME I, 471

divdîgu,- von Korn und Flachs, wenn die Saat nicht zu gleicher Zeit aufgeht: divdīgu mieži, lini L., Oppek., Salisb., Smilt.

Avots: ME I, 471

divduõmîgs ,* zweideutig, doppelsinnig: divduomīgs vārds Vēr. II, 319; divduomīgi atbildēt Purap.

Avots: ME I, 471

‡ divģelzîgs, zweischneidig Diet.

Avots: EH I, 323

divklasîga * od. divklasu skuola, eine zweiklassige Schule.

Avots: ME I, 473

divkuosîgs, zweideutig, doppelzüngig: divkuosīga izturēšanās Vēr. II, 1472.

Avots: ME I, 473

divpakâpîgs ,* divpakāpju, zweistufig: divpakāpīgu vēlēšanu tiesība, das zweistufige Wahlrecht.

Avots: ME I, 473

‡ divprātîgs Stender Deutsch-lett. Wrtb., wankelmütig, zweifelhaft.

Avots: EH I, 323

divpusîgs ,* divpušu, zweiseitig, doppelseitig: divpusīgs luogs; divpušu durvis Seibolt.

Avots: ME I, 473

divveidîgs ,* dimorph.

Avots: ME I, 473

dižcìenîgs, ehrwürdig, denkwürdig.

Avots: ME I, 474

dižcilˆtîgs ,* vornehmer Herkunft, adlig, patrizisch, edel: dižciltīgais tē̦vs Balt. V.

Avots: ME I, 474

dižgalˆvîgs, eigensinnig.

Avots: ME I, 475

dižîgs, eingebildet, aufgeblasen, hochnasig Nigr.: dižîgs cilvē̦ks; dižīgi teikt. bullis... atkāpās lē̦ni un dižīgi Dz. V.

Avots: ME I, 475

dižmanîgs, -manisks, vornehm, nobel, aristokratisch: dižmanīgi uzskati B. Vēstn. dižmanīga kundze Vēr. II, 820, A. XVI, 724.

Avots: ME I, 475

dižmutîgs, grossmäulisch: kalpuone palikusi dižmutīga Sassm.

Avots: ME I, 475

dižsir̂dîgs, grossherzig: mazs bē̦rns, bet dižsirdīgs Sassm.

Avots: ME I, 476

duobîgs, dumpf: duobīgi nuobraikšķēdama sagāzās telts Vēr. II, 351.

Avots: ME I, 531

I duõmîgs,

3): auch Grenzhof n. FBR. XII, 16, Dobl. n. BielU.

Avots: EH I, 350

I duõmîgs,

1) nachdenklich, sinnend:
viņš visu vakaru bij stipri duomīgs ;

2) sinnend, zweifelhaft:
redzēs, vai nāks, vai ne, - tādā duomīgā balsī gan suolījās Kok. ;

3) duomīgs laiks, veränderliches, unbestimmtes Wetter
Tals.

Avots: ME I, 533

II duomîgs in duomīga balss, wohlklingende [?] Stimme U. ; [zu duoms II?].

Avots: ME I, 533

duõmîgums ,* das Nachdenkliche, Sinnende, ein sinnender Zug: viņa sejā bija tāds duomīgums Saul. I, 95.

Avots: ME I, 533

duõmulîgs, grübelnd: man galva tāda duomulīga Lautb. Vidvuds I, 32.

Avots: ME I, 534

dracîgs, unbändig, ausgelassen: dracīgs zirgs, cilvē̦ks.

Avots: ME I, 488

[draiscîgs Erlaa, ausgelassen: draiscīga meitene.]

Avots: ME I, 488

dràisķîgs [C.], ausgelassen Vēr. II, 190, [Fest.]; "aušīgs" Bauenhof.

Avots: ME I, 489

draĩskulîgs [Salis, dràiskulîgs C.], albern, ausgelassen: draiskulīga skuķe Vēr. II, 682.

Avots: ME I, 489

[draistîgs Meiran, = draisks].

Avots: ME I, 489

‡ draktîgs, tracntig Siuxt n. Fu. mat. 68, N.-Autz: draktīgas guovis Adolphi Pamāc. moderēm 1837, S. 6 und 49. Aus mnd. drachtig.

Avots: EH I, 329

[dramîgs Lieven-Behrsen ="tramîgs".]

Avots: ME I, 489

‡ draņ̃ķîgs laiks Dunika u. a., = draņ̃ķis 5.

Avots: EH I, 330

drapîgs, stark (vom Schnaps): drapīgs šņabis Krem.; wacker, unternehmend, geschickt Lautb.

Avots: ME I, 490

drapslîgs, ausgelassen, unartig Gr. - Sess.

Avots: ME I, 490

[drašķîgs Trik., Gr. - Essern "kas mīl dauzīties".]

Avots: ME I, 491

drastîgs "?": meitietis tāds drastīgs un pļāpīgs Saul.; [in Selsau, Setzen, Bers. und Mar. bedeute es: ausgelassen, unruhig in Mar. auch:

1) betrunken;

2) kas ar visiem"drastuojas" (aus d. russ. здравствуй "sei gegrüsst"!), der alle zu begrüssen pflegt.]

Avots: ME I, 490

dràudzîgs [li. draugìngas "gesellig], freundschaftlich, freundlich: draudzīgi izturēties pret savu kaimiņu.

Avots: ME I, 491