Paplašinātā meklēšana

‡ *âdskalis (erschlossen aus ostle. âckels) Kaltenbr., ein abgeschnittenes (beim Zuschneiden übriggebliebenes, nicht grosses) Stück Fell (Pelzwerk).

Avots: EH I, 192

‡ àizalinât Mezkül, = àizviļinât.

Avots: EH I, 6

‡ àizbalinât, anfangen zu bleichen (tr.); ein wenig bleichen, weiss machen: aude̦kls ir tikai aizbalināts. a. putru ar krējumu Mahlup, nee̦suot, ar kuo putras aizbalināt Warkl.

Avots: EH I, 7

‡ I àizkalinât uõlas "Eier anbrüten (lassen) und sie dadurch unbrauchbar machen" Ruhental.

Avots: EH I, 28

‡ II àizkalinât, eine längere Zeit hindurch hungern lassen Festen, Lettihn, Ludsen.

Avots: EH I, 28

‡ àizsalinât Oknist, = àizsalˆdêt 1: a. maizi.

Avots: EH I, 47

akme̦nkalis,

1) der Steinhauer,

2) rupicola rubra Wid.

Avots: ME I, 63

ali, Interj. der Freude, beim Acc. exclam.: ali manu skaņu balsu (BW. 371; cf. aile, aili).

Avots: ME I, 67

alinât, "aluörufen beim Viehhüten: kur es pate alināšu BW. 29365.

Avots: ME I, 67

aļināt, verlaufenes Vieh zusammenrufen Etn. III, 145.

Avots: ME I, 69

aliniẽks, -iẽce, der Höhlenbewohner, die -in Ar.

Avots: ME I, 67

aliņš, Dem. von alus,

1) das Bierchen;

2) der Hopfen:
es aliņu malt iedama, bitīt nesu ruociņā RKr. V, 1221.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen der Artikel) aliņš

Avots: ME I, 67

‡ apalis Spr., die Hälfte eines gespaltenen runden Holzklotzes. apaliski auch AP. (linsēklu klajienu sataisa apaliski), Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, Saikava (kuokus jau citādi nemerī kâ apaliski).

Avots: EH I, 71

apalisks oder apaļisks, rundlich, oval; Adv. apaliski od. apaļiski (hochle. opaliska in Marienburg RKr. XVII, 145), rund, rundum: ap galvu tai apaļiski apsiets lakats B. Vēstn. villaines vienu malu apaļiski apņēma ap ple̦ciem Etn. IV, 108; apaļiski slē̦gtā rindā BW. V, S. 199; apaliski apcirptiem matiem Jauns.; baru (die Schwade) appļaut apaļiski LP. VI, 126; apaļiski nuovilkta āda, ein heiler Balg St. ādu apaļiski nuodīrāt, nuovilkt ve̦se̦lu ādu, tuo nepārgriežuot, nuo galvas sākuot, tā p. p. zaķim, se̦skam Bers., Lub.;

2) ohne störende Ecken und Kanten, frei, unbesorgt, unverheiratet:
kas kaitēja puisīšam apaļiski (apališki BW. 5271 Lösern; Var.: lustīgam) nedzīvuot.

Avots: ME I, 74

‡ apbalinât, ein wenig oder ringsum weissen (tr.), bleichen (tr.) Wid.: drusku a. sienas Zvirgzdine. Refl. -tiês Spr., ein wenig oder ringsum bleichen (intr., so namentlich von der Wäsche).

Avots: EH I, 73

apgabalis,

1) Subst. (s. apgabals): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76: (sienu) apgabaļiem sakaš oder dzanā apgabaļuos Kaltenbr.; ‡

2) Adv., stellenweise:
apgabalis sāka gaiss jau nuoskaidruoties Janš. Atpūta No 373, S. 5. viņas gultne ir apgabalis šaura Janš. Nīca 8 (ähnlich Mežv. ļ. II, 341).

Avots: EH I, 80

‡ I apkalinât (li. apkãlinti "einkerkern") Warkl., = ‡ apkal˜dinât: a. zirgu.

Avots: EH I, 89

‡ II apkalinât, halbwegs abmästen (gew. auf Schweine bezogen) Ass.-Kalt.: (sivē̦nu) drusku apkalina i[r] kaun.

Avots: EH I, 89

‡ apkalis bei Voelkel Lithauische Studien (aus der Kuristhen Nehrung), = apkala.

Avots: EH I, 89

‡ apsalinât Bērzgale "(Malz) mit heissem Wasser begiessen".

Avots: EH I, 111

‡ apsapiņuôt Borchow, = nùosapņuôt 1.

Avots: EH I, 111

‡ apskalinât, bespülen: a. vīna pudeli un nuolikt Salis.

Avots: EH I, 112

ârgalietis, der Auswärtige Kaln.

Avots: ME I, 242

ârgalis, der Geck, einer, der sich nicht gut benimmt; f. ârgale: ir jau tāda ārgale, vai nu viņu kāds krietns puisis precēs Purap.

Avots: ME I, 242

‡ ârmalieši, = ârļàudis: ja nu vēl būtu ar citu - ārmaliešu ļaudīm, bet ne paši izjurieši Kaudz. Izjurieši 171.

Avots: EH I, 195

asgalis, auch asgals, das spitze Ende.: makšķere pastāv nuo galvas, kāta un asgala Konv. ² 2600; asgala nazis, ein spitzes Messer U.

Kļūdu labojums:
makšķere = (makšķeres āķi)

Avots: ME I, 143

astagalis (unter astgals) - auch Saikava (in allen 3 Bedeutungen),

1): tāds a. vien bij palicis, kuo kast Saikava.

Avots: EH I, 131

‡ astesgali, = astgals 2, das Achterkorn Dickeln n. BielU.: mazās labības un astesgalu bija ... daudz Janš. Mežv. ļ. I, 310. nuo astesgaliem ...vārīt cūkai dziŗu 235.

Avots: EH I, 131

astīgalis (unter astgals),

2): plur. astîgaļi AP., astigaļi ² Golg.

Avots: EH I, 132

‡ atbalinât Warkl. "weiss machen": pamazām a. drēbi.

Avots: EH I, 134

atgalis,

1) ein Kund, mit dem die Erwachsenen zu scherzen lieben
(bē̦rns, ar kuo pieaugušiem tīk nuogalēties Dond.);

2) ein gesprächiger Mensch
Ahs.

Avots: ME I, 158

atkaliņ AP., A. XX, 410, atkalît Mar., RSk. II, 8, wiederum, abermals (erweitertes atkal).

Avots: ME I, 164

atpalikt, ‡

2) zurückbleiben:
atpalicis (rückstandig, r. отсталыи́) cilvē̦ks J. Daniševskis.

Avots: EH I, 158

atpalikt, intr., übrig bleiben: lācīts ķēra, vilciņš guva, kas tur vaira atpalika BW. 27516, 1.

Avots: ME I, 181

‡ atsalinât brühend versüssen: a. iesalu Oknist, Warkh.

Avots: EH I, 163

‡ atsijgalis, der eiserne Haken, womit der Femerstrang an die Wagenachse befestigt wird Oknist.

Avots: EH I, 165

‡ atskalinât Trik., = atskaluôt: a. mucai gļuotas.

Avots: EH I, 166

‡ atzalis,

1) eine unreife Beere:
kas tie nu bij par uogām - tie tik bij tadi atzalīši Strasden;

2) Plur. atzaļi, die leichten Körner, die beim Windigen bei der Spreu bleiben
Seyershof: a. ir viegli: kad vētī; vējš ne̦s pruom;

3) Plur. atzaļi, die neben den reifen befindlichen unreifen Früchte in Schoten
Wellig 160.

Avots: EH I, 182

augšgalietis, der Oberländer.

Avots: ME I, 219

àutskalis ^2: ãutskals ² (gespr.: àuckals) N.-Rosen, ein Kopftüchlein. -skalis zu šķelˆt? Vgl. auch li. autskarỹs.

Avots: EH I, 189

àutskalis, ² ein dünnes, gekauftes Tuch Mar. Rkr. XV, 106.

Avots: ME I, 231

‡ avalis, = avielis: pie avaļiem Ūsiņš ar tīkliņu klāt J. Veselis Daugava 1933, № 6.

Avots: EH I, 189

‡ āvalis (?) "struops" Nerft. Vgl. ‡ avalis.

Avots: EH I, 196

‡ badgalis (f. -e),

1) ein Hungerleider:
bads... liels, gaļas ... nee̦suot. dažs b. būs . . . ar kārām acīm nuoskatījies uz tavu tukluo augumu Janš. Mežv. ļ. I, 340 f.;

2) ein Nimmersatt, Geizhals:
kungi... nav tādi badgaļi un nenuovēlīgi pret gājējiem kâ saimnieki Janš. Bandavā I, 121. kuo es tai žīdenes badgalei nuope̦lnu 44 (ähnlich Mežv. ļ. II, 459).

Avots: EH I, 197

balinât (li. bãlinti "бѣлить"), fact.,

1) bleichen:
saule vairs nebalinās mūsu miežu laukus Kaudz. 79;

2) weiss, zart, rein machen
[vgl. Bielenstein Holzb. 440], putzen: es tuo savu bāleliņu kā gulbīti balināju BW. 16003, 1; aiz upītes balta meita, kas tuo baltu balināja 5375;

3) blank, scharf machen, schärfen:
izkapti BW. 28681, 2; im VL. sehr beliebt: zuobentiņu balināt, das Schwert schärfen, z. B. BW. 4261;

4) auf die Bleiche legen,
term. techn. neben tilinât: izklāj linus balināt; savilkt balināmuos aude̦klus. Refl. -ties,

1) bleichen, bleich werden:
aude̦kli līdz Jāņa dienai vien balinās (Var.: mazgājās, baluojās) BW. 32455, 3 var.

Avots: ME I, 254

‡ baliņi Lemsal "den Sclaafgarben ähnliche Pflanzen, womit man Stoffe und Zwirn dunkelrot gefärbt habë. Zu li. bãlinis "Sumpf-"?

Avots: EH I, 200

‡ bambaliņi Fockenhof "purenes".

Avots: EH I, 204

bambalis (unter bam̃bals): bambaļi tur dūktu Pas. VI, 154. tautiet[i]s me̦lns kâ b. BW. 21347, d.

Avots: EH I, 204

bandžalis, bandžulis, ein Mensch, der sich unordentlich angekleidet, vermummt hat Naud.: leiti, leiti, bandžulīti! BW. 21016. In Ahs. sei bañdžulis ein dicker Mensch von niedrigem Wuchs.

Avots: ME I, 262

barbaliņas (unter bàrbata) "Fetzen, ein zerfetzter Saum eines Kleidungsstückes" Stackeln, Wohlfahrt.

Avots: EH I, 205

bar̂galiņa, bar̂guonis, -ne, bar̂gulītis, -te, die, der Strenge, Harte, Unfreundliche: tautu meita bārgaliņa (Var.: bārguliņa) BW. 12318. brālīt manu bargulīt BW. 11644. es viena bargulīte BW. p. ² 6640.

Kļūdu labojums:
aiz šķiramā vārda jāiesprauž (hinter dem Stichwort ist einzufügen) bar̂guliņa

Avots: ME I, 263

‡ begalis (li. beg~lis "Endloses") Warkl., be˙galis PlKur., = bezgalis 1.

Avots: EH I, 211

bẽ̦rbaliņa, die Zottige, Flockige, Epith. des Schafes: aitiņ, mana bẽ̦rbaliņa BW. 32545 und LP. V, 13. Cf. bārbaļa.

Avots: ME I, 290

‡ bē̦rzgaliņš, der Wipfel einer Birke: labāk laužu alkšņa rīksti, nekā bē̦rza galuoksniņu: alkšņa rīkste man nekait, b. māmiņai BW. 34129.

Avots: EH I, 217

bezgalis,

3): Hundsnagel, Geschwür
Für.

Avots: EH I, 214

bezgalis, fem. -le,

1) ein Nimmersatt, Vielfrass:
bezgaļi, bezgaļi tie sveši ļaudis BW. 19445, 2. kā bezgalis rija, kamē̦r pa˙galam viss bija Dünsb.;

2) der Abgrund, unenrgründliche Tiefe;

3) sikalu bezgalis, Speichelfistel
Preip. 48; zuobu bezgalis, Zahnfistel 45.

Avots: ME I, 283

‡ bimbalis, = bim̃bals 1 (?): bimbaļi mizuo ādu NB. (aus einem Märchen).

Avots: EH I, 219

‡ I bìngalis ² Domopol "nuodedzis pagales gals jeb mieta gals, kas mē̦tājas pa pagalmü.

Avots: EH I, 220

‡ II bìngalis ² PV. "= ‡ bingaļä.

Avots: EH I, 220

birztaliena, = bir̃zs: pa birztalienas celiņu Janš. Bandava II, 396.

Avots: EH I, 221

biskalis, der Büchcenschmied.

Avots: ME I, 300

‡ buõzgalis Dunika, OB., ein Knüttel.

Avots: EH I, 259

bridaliņa, auch bridelīte, bridaliņa, die fortwährend watet: saulīte, bridaliņa, brida dienu, brida nakti BW. 33733 (Var.: saules meita bridelīte).

Kļūdu labojums:
jāiesprauž aiz šķiramā vārda (hinter dem Stichwort ist eizufugen):bridaļiņa
bridaliņa = bridaļiņa

Avots: ME I, 331

‡ brūkstalienas, = brukstalas: krūmuos, brūkstalienās vai mežā Janš. Mežv. ļ. I, 184.

Avots: EH I, 246

brukstaliens: nuo... krūmiena un brukstaliena ārā Janš. Mežv. ļ. II, 357.

Avots: EH I, 245

brukstaliens, ein grösserer Platz im Nadelwalde, wo man junge Tannen und Michten wachsen Nigr.

Avots: ME I, 339

‡ *brūkstaliens oder *brūkstaliena, = brukstaliens: suoļuodama... pa brūkstalienu un meža ceļu Janš. Līgava I, 51.

Avots: EH I, 246

‡ buržgaliņa, das Wasserbläschen: te̦k upīte pret upīči, buržgaliņas mē̦tādama BW. 19122, 9 var.

Avots: EH I, 256

‡ čakalis Sonnaxt, = šakalis I: palasīt gar ce̦lmiem skaidas un čakaļus Janš. Dzimtene III ² , 129.

Avots: EH I, 282

čalinât: auch Ringen n. BielU.

Avots: EH I, 284

čalinât, schwatzen, plaudern: savas bē̦rna duomas tev ausīs čalina MWM. III, 39. pēc pirmā prieka stulbuma sāk čalināt un smiet Druva I, 206.

Avots: ME I, 402

‡ čañgaļi AP., Abgesiebtes, Achterkorn Fest., "pe̦lavas nuo pakaļdūkas" N.-Peb. n. Latv. Saule S. 378: čangaļuos saiet visas ušņu puogas AP, kad ušņuota labība un čangaļuos nav graudu, tad čangaļus sagrūž pie pe̦lavām ebenda.

Avots: EH I, 285

‡ čañgalis AP. u. a., Schimpfname für einen Letten aus Latgale.

Avots: EH I, 285

caurgalis, der Nimmersatt: tāds caurgalis nav pieēdināms Lub.

Avots: ME I, 365

ce̦kalis,

3): ce̦kulītis, ein braungraues Vögelchen mit einem Federbüschel auf dem Kopf
Tals.

Avots: EH I, 263

ceļgali, die Kniee, KNiescheiben: nuometies ceļgaluos, līdz zemei luocījās BW. 14921; ruokas ap ceļgaliem salikt. ve̦lns sadze̦n vīru līdz celļgaliem zemē.

Avots: ME I, 370

ceļmalis (unter ceļmala): tu ziedēji ceļmalī BW. 11406 var. ceļmalīša krūmiņā 26060.

Avots: EH I, 264

[čikaliņa Serbigal, eine unzarte Benennung von Mädchen und Frauen.]

Avots: ME I, 412

‡ činkaliņa, geringschätzige Bezeichnung für eine Frau: citiem vīriem daiļas sievas: man bij tāda č: BW. 27264 var.

Avots: EH I, 290

cirkalis, aus cirvkalis, der Steinmetz, der Steinbeile verfertigt Bielenstein Gr. 285, H. 10.

Avots: ME I, 385

‡ cìrzgalis ² Sonnaxt, die Eidechse.

Avots: EH I, 275

‡ čìrzgalis ² Sonnaxt, die Eidechse.

Avots: EH I, 291

‡ cucaliņa, verächtl. Bezeichnung für eine Frau: citiem vīriem labas sievas, mana tāda c. BW. 27261.

Avots: EH I, 279

čurkaliņš, ein geringes Quantum Flüssigkeit Salisb.

Avots: ME I, 422

[dalìekt Drsth., Spr., hinzubeugen. Refl. -tiês, sich hinzubeugen.]

Avots: ME I, 435

daliêt, hinzugiessen: daliet pienu pie putras.

Avots: ME I, 435

‡ daliklis, Teil, Anteil, so einem zukommt Für. I.

Avots: EH I, 304

dalikt: dalika ruokas Pas. VIII, 201. Refl. -tiês, ‡

2) "nuolikt pa reizei vienu, uotru lietu zināmā vietā" Auleja; ‡

3) sich hinzutun, hinzugesellen:
četri ē̦dāji daliksies vairāk Kaltenbr. citi daliekas (nehmen an der gemeinsamen Arbeit und den Ausgaben teil), kad taisa pirti; a cits i[r] nedalicies kurina, iet Auleja.

Avots: EH I, 304

dalikt [li. dalìkti], tr., hinzulegen, hinzufügen: dalikt kādus gabalus. (Aber pielikt pilnu gruozu). [es auklēju bāleliņu, pie mutītes dalikdama BW. 1884, 1. Refl. -tiês, sich dazu (neben jem.) hinlegen; d. pie zemes, sich niederlegen od. auch hinfallen.]

Avots: ME I, 435

dalinieks: = pušelniẽks Livl. n. BielU.

Avots: EH I, 305

dalinieks [li. daliniñkas], der Teilnehmer, Teilhaber Spr.

Avots: ME I, 435

[dalipinât Spr., tr., ankleben.]

Avots: ME I, 435

dalipt: dalipis pie krē̦sla, kâ būtu daaudzis Pas. VIII, 201; angesteckt werden (von einer Krankheit) Kaltenbr.

Avots: EH I, 305

[dalipt Drsth., Spr., intr., ankleben.]

Avots: ME I, 435

[dalis, Teil, Anteil Gr. - Essern nach Dzimt. Vēstn. v. J. 1912, Nr. 260. Vgl. daļa und li. dalìs "Teil".]

Avots: ME I, 435

dãtali: auch der Sing. dãtals gebrauchlich.

Avots: EH I, 313

dãtali [li. dotalas], Geschenke: šie, dabūjuši dātalus, sameta naudu N. - Bartau RKr. XVI, 214. [Vgl. dāsns.]

Kļūdu labojums:
dātali [li. dotalas], Geschenke = dātals [li. dotalas]. Geschenk

Avots: ME I, 449

daudaliņa, ein heiteres Kind Etn. I, 137.

Avots: ME I, 443

dàugmalietis, der am Dünaufer Wohnende; n. U. auch daugavmalietis.

Avots: ME I, 445

diengalis,

1): es, viens vienīgs ve̦cs d. Janš. Līgava II, 230 (ähnlich 262); ‡

2) ein Faulpelz
NB.

Avots: EH I, 327

diengalis, ein altes, durch zähes Leben sch auszeichnendes Wesen Nigr.; [auch von alten Gebäuden].

Avots: ME I, 483

‡ dìkalis ² PV. "kas dīc; dīcējs".

Avots: EH I, 325

[dìrsali ^2, Menschenexkremente Mar. n. RKr. XV, 112.]

Avots: ME I, 470

duõngalis, das Brotende.

Avots: ME I, 534

dralinât, [dral˜linât Wilkenshof, N. - Peb.], lallen: bē̦rns, kuŗš vēl nevar runāt, labprāt dralina SDP. VIII, 54. [Wohl mit -ll- zu lesen; vgl. trallinât].

Avots: ME I, 489

druosaliņa, die Beherzte, Kühne: paga, paga druosaliņa, pasacīšu māmiņai BW. 11508.

Avots: ME I, 507

druoztalis, ‡

2) = druõztala 1: trīs sudraba druoztalīši BW. 22847.

Avots: EH I, 338

druoztalis, Krümchensuppe Karls.

Avots: ME I, 508

drũmaliņa, die Betrübte, Finstere: meitenītes, drūmaliņas, aiziet ciema sētiņā Aus. I, 65.

Avots: ME I, 506

druvaliņa, druvaļiņa, druvuliņa, [eine Magd für Feldarbeiten]: ej druvā, druvaliņa! kuo pa sē̦tu ruotājies? BW. 3169, 1 [ähnlich 3168 und 27972 - 3].

Avots: ME I, 505

druvmalis (unter druvmala): druvmalīšus ... guosniņām ēdināju BW. 29332, 1.

Avots: EH I, 337

dũdaliņa, ‡

2) auch dūdaļiņa, verachtl. Bezeichnung für eine Frau: citiem vīriem skaistas (Var.: lielas) sievas, man bij tāda dūdaliņa (Var.: dūdaļiņa) BW. 27264 var.

Avots: EH I, 346

dũdaliņa (Liebkosungwort), Täubchen, Herzblättchen: māsas manas, dūdaliņas, me̦lnajuos lindrakuos Krem.

Avots: ME I, 524

dū`rgalis, dū`rgals [das Handgelenk, der Ärmelsaum Wid.]: kuplas, dūrgalī šauras ruokas BW. III, 1. 16. kre̦kli ar izšuvumiem uz piedurkņu dūrgaliem Plutte 69.

Avots: ME I, 529

džandžaliski "?": kumeliņi, lai ir klibi, visi te̦k džandžaliski BW. 30235.

Avots: ME I, 563

‡ dzelˆzgalis ² Dunika, ein kleines Stück alten Eisens: gans atradis dzelzgali.

Avots: EH I, 354

‡ dzèlžgalis ² Auleja, ein Stück alten Eisens.

Avots: EH I, 354

‡ dzîgalis ² Dunika, ein aus dem Gewebe hervorragendes Ende eines Fadens. Aus *dzijgalis?

Avots: EH I, 361

dzir̃kalis: auch Ramkau; (mit ir̂ ² ) Siuxt: nešu vēsti dzikaļam, lai kaļ... dzirnaveņas BW. 11292, 1 var.

Avots: EH I, 359

dzir̃kalis [PS., N. - Peb.] (li. gir(n)kalis). Mühlsteinschärfer; Steinhauer, Steinmetz überhaupt.

Avots: ME I, 553

dzir̃nkalis [li. girnkalis], der Mühlsteinhauer: duomu zirņu dzirnkaļam, lai kaļ mazas dzirnaviņas BW. 11292.

Avots: ME I, 555

‡ dzivgalis Dunika, Kal., OB.; ein kleines (20-30 cm langes) Stück Garn.

Avots: EH I, 360

ežmalis (unter ežmala): auch Auleja, Pilda, Ramkau, Saikava, Skaista, Sonnaxt, Warkl.; ‡

2) "āriska pļava" Zvirgzdine.

Avots: EH I, 371

‡ gabalgabaliem, stüekweise, in Stücke: vīrs griêž miruoņus gabalgabaliem Pas. IV,. 188 (aus Dricēni). Vgl. gabals 6.

Avots: EH I, 375

‡ gaigaline, = gaĩgala 1: gulu jūriņā gaigaliņu pulciņā, gaigalines pre̦cē̦dams ... bāliņam BW. 30989 (aus Plm.).

Avots: EH I, 376

‡ gaĩgaliņš Tals., ein kleiner, schwarzer Vogel mit weisser Brust, der sich in Tannenwälilern aufzuhalten pflegt.

Avots: EH I, 376

‡ galˆdskalis Auleja "dēļa gabals".

Avots: EH I, 379

‡ galˆgalis Erlaa n. FBR. XI, 16, Linden in Kurl., = galˆvgalis.

Avots: EH I, 380

‡ galgaliski, schliesslich, endlich Seyershof.

Avots: EH I, 380

gali, Pl. von gals,

1) = ašķu gali, das Achterkorn
N. - Bartau;

2) Überbleibsel von der Kette, von dem Aufzuge:
paņe̦m (dziju) galus un piesien vardes pie ķeselēm. dzīparu gali, gefärbtes wollenes Garns uz krustceļiem meta sarkanus dzīparu galus BW. III, 1, 53.

Kļūdu labojums:
gefärbtes wollenes Garns = Stückchen gefärbten wollenen Garns

Avots: ME I, 591

‡ galieši Zaravič "uotras mājas ļaudis".

Avots: EH I, 380

‡ galijais Stockm. n. FBR. VIII, 88, Oknist n. FBR. XV, 174, = galējais.

Avots: EH I, 380

galinât: auch AP. ("töten"). ‡ Refl. -tiês,

1) sich töten
Seyershof: cilvē̦ki kārušies un slīkušies un vis˙visādi galinājušies; "sich tot arbeiten" Sackenhausen n. BielU.;

2) = galuôtiês, niẽkuôtiês: bē̦rns galinās vien Dond. tas nav darbs, bet galināšanās ebenda.

Avots: EH I, 380

galinât [apr. gallintwei "töten"], tr., hungern lassen, zu Tode quälen, töten: luopus visu dienu uz vienas vietas galināt Spr. ve̦ca mana vīra māte, kâ es viņu galināšu BW. 23276, 1. puiku dienas laikā galina nuost Duomas I, 48.

Kļūdu labojums:
23276, 1 = 23276, 8 var.

Avots: ME I, 591, 592

galinieks ,* Amtmann Manz.; der an der Spitze ist, ein Vorgesetzter.

Avots: ME I, 592

‡ galiņš, in der Verbindung aunu g. "Rotesalbekraut" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 380

galiski: izkapti iesèjis g. kātā Janš. Mežv. ļ. I, 43. g. sist Segew., auf die Endfläche schlagen; malku g. (in vertikaler Stellung) skaldīt ebenda. turēt dunci g. (ar galu uz zemi) Gramsden n. FBR. IX, 106.

Avots: EH I, 380

galiski Hasenp., Ahs., = galeniski.

Avots: ME I, 592

galˆvgalis, galˆvgals, galvgālis JK. VI, 30, das Kopfende: vajaguot zārka galvgalā ielikt naudu LP. VII, 120. kad pavilku galvgalī (paladziņu), tad pietrūka kājgalī BW. 24837. galvgalī, galvgalā, zu Häupten: tad redzēja tā divi eņģeļus... sēžam, vienu galvgalī (galvgalā), uotru kājgalī Joh. 20, 12.

Avots: ME I, 597

‡ gargalis Strods Par. vōrdn. 76 "?"

Avots: EH I, 384

gaûgalis,

1): auch Warkl. n. FBR. XI, 101, Skaista n. FBR, XV, 40, AP., Pas. VI, 185.

Avots: EH I, 387

gaûgalis [Wolm., PS., Serbig.], lokal aus galvgalis,

1) das Kopfende am Bette
A. XII, 948;

2) der Kopf an Flachs - und Hanfbünden
L.: linus gaugaļuos siet, den Flachs in Köpfe binden L.; die vom Flachs abgehenden Knoten Bergm.;

3) das schwere Afterkorn
U.

Avots: ME I, 611

gaũjmaliẽtis, jem., der am Ufer der Aa wohnt.

Avots: ME I, 611

[gaũjmãlis Wolm., die Gegend an der Aa.]

Avots: ME I, 611

gausaliņa, die Langsame: lē̦ni nāca gausaliņa BW. 18508.

Avots: ME I, 612

ģirkalis Platohn LP. VII, 669, = dzirkalis. [Aus li. gìrkalis.]

Avots: ME I, 699

[ģīvaliņš Autz n. U. lebenskräftig (von einem Neugeborenen). Vgl. echt le. dzīvs.]

Avots: ME I, 700

gràbalis ² : auch Warkl. n. FBR. XI, 107.

Avots: EH I, 400

[gràbalis ² Wark., der zu stibitzen pflegt.]

Avots: ME I, 642

grãvmalis (unter grãvmala): auch Ramkau, (mit à ² ) Atašiene n. Fil. mat. 102, Warkl.: grāvmalie sē̦dē̦dami BW. 31481.

Avots: EH I, 401

griêzgali, das Schnittende der Getreidegarben Aps.

Avots: ME I, 661

‡ gũžgali Salis, die Wolle an den Lenden und Beinen eines Schafes.

Avots: EH I, 423

[ìebalināt L., etwas bleich machen.]

Avots: ME II, 2

‡ ìedalinât, = iedalît: iedalinājis visu ... iekš trim vienlīdzīgām daļām Klēfelda Padoms 61.

Avots: EH I, 507

iegalis, ‡

2) das Stielloch, die Tülle (einer . Axt oder Schaufel)
Lettihn, Ludsen; ‡

3) iegaļi "apde̦guši malkas gali" Baltinow.

Avots: EH I, 513

iegalis Karls., = iegalvis I 6.

Avots: ME II, 15

[ìekalinât,

1) einschmieden lassen:
tē̦vs iekailinājis manā vaiņagā daudz sudraba Nigr.;

2) schmiedend allmählich verursachen:
iekalinājis pie kalēja daudz parāda Jürg.]

Avots: ME II, 24

‡ II ìemails ² Skaista n. FBR. XV, 52 "das in der Handmühle zu mahlende Getreide".

Avots: EH I, 528

[I ìesalinât, einfrieren lassen: mietu ūdenī Bers.]

Avots: ME II, 61

[II ìesalinât,

1) brühend einrühren,
karstā ūdenī iejaut: maizi Wolm.;

2) ies. putru Bauske, Mehl schlagend einrühren (im Wasser) und darauf in einem warmen Raum gähren lassen;
ies. iesalu (bei der Bierbereitung) Warkh.]

Avots: ME II, 61

‡ īmaliņa BW. 14592, 1 "?".

Avots: EH I, 501

izbalinât, ‡ Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss bleichen (tr.): šuo aude̦klu e̦smu izbalinājusies gan uz sniega, gan sārmā, bet vēl tas dze̦ltāns Jürg. u. a.

Avots: EH I, 433

izbalinât, izbaluôt, tr., ausbleichen: aude̦klus, saules izbalināti mati Niedra. lieci baltus izbaluotus (kre̦klus) BW. 16541.

Kļūdu labojums:
lieci = liksi

Avots: ME I, 715

‡ izdalinât (li. išdalìnti "austeilen"), zerteilen (?): (lauku) licis i. un ar stabiņiem nuozīmēt Klēfelda Padoms 1789, S. 60.

Avots: EH I, 441

‡ izgalinât Frauenb., vertilgen; umbringen: i. visus prūšus.

Avots: EH I, 447

izgalinâtiês, sehr hungrig werden: strādnieki bij jau gan izgalinājušies, kamē̦r atnesa launagu Bers., n. A. XII, 948.

Avots: ME I, 736

‡ izir̂galis ² NB. "palaidnieks".

Avots: EH I, 451

izkalinât, lange hungern lassen: tu jau būsi bē̦rnu izkalinājusi Bers.

Avots: ME I, 747

‡ izskalinât Pernigel, Salis = izskaluôt: i. bļuodu.

Avots: EH I, 479

iztalinât, iztaluôt [C., Arrasch, Bauske], tr., zum Bleichen ausbreiten Bers.: linus. Refl. - tiês, zu Ende bleichen, ausbleichen: dažkārt izklāj nuoplūktus linus uz lauka, kur tie rasā un lietū izmirkst (iztalinās) Plutte. lini iztaluojušies balti. [In dieser Bed. auch iztaluot: aude̦kli, lini iztaluojušies C.]

Avots: ME I, 814

jañdaliņš [Gr. - Essern, jañdāliņš Wolm., Drosth., N. - Peb., Trik., Bers., Kl., je̦ndaliņš U.], jandalis [Nigr.], Konv. ²

1) ein lettischer Tanz:
jandāliņš gājis vaļām LP. IV, 222;

2) [jañdals Wolm., Jürg., AP., Treiden, Behnen], Streit, Zank, Lärm
[Salis]: sacelsies liels jandaliņš Vēr. II, 1316. [Aus den finnischen Sprache? vgl. jañdalêt und estn. jandlema oder jändlema "keifen, streifen."]

Avots: ME II, 96

[je̦kalis Ruj., jemand der je̦kā.]

Avots: ME II, 109

jũrmaliens, das Gestade, die Küste: tālāku sākas purvainais, mežainais jūrmaliens Konv. ² 150.

Avots: ME II, 122

jũrmaliẽtis, der Strandbewohner: tuo aizveda jūrmalieši pašā zemes galiņā BW. 7876. iešu, iešu, kâ neiešu, jūrmalieša (Var.: jūrmalnieka) precējama 15299.

Avots: ME II, 122

jũrmalis (unter jūrmala: li. júrmalis ): auch Dunika, loc. s. jūrmalī BW. 30857 var.

Avots: EH I, 569

kāgaliņi, dicke Schnüre: vada gali piesieti ar rupjākām auklām jeb kāgaliņiem pie apaļiem kuokiem Etn. II, 105. [Wohl aus * kājgaliņi, zu kãja. - ähnlich kãgaļi Ruj. aus kãjgaļi, Ackterkorn.]

Avots: ME II, 186

kãgalis (unter kājgalis): auch Orellen n. FBR. XI, 40, Warkl. n. FBR. XI, 108.

Avots: EH I, 598

kaĩgalis: auch Blieden n. FBR. XVI, 99, Orellen n. FBR. Xl, 40, Ahs., Salisb., Seyershof, Trik., kaĩgals Puhren n. FBR. XIV, 46.

Avots: EH I, 573

kaĩgalis [Wolm., Wandsen], kaîgals ² Kand., auch kaigāle Spiess n. U., statt kãjgals, kãjgalis, das Fussende BW. 1575; 23278, 1.

Avots: ME II, 132

‡ *kaikalis "?": rīt mani aizve[dī]s kaikaļa (Var.: ielāpu) dē̦lam BW. 6662 var. Nach Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 198 ist k. "ein armer Mensch, Habenichts".

Avots: EH I, 574

‡ kãjgâlis Iw., = kãjgalis.

Avots: EH I, 599

kãjgalis [li. kójagalis], kãjgals, [kãgalis PS., Jürg.], kãjgale Frauenb., das Fussende: saule lēca kājgalī BW. 6735. kad uzklāju (īsu paladziņu) galvgalam, tad pietrūka kājgalam BW. 24837. tad redzēja tā divi eņģeļus ar baltām drēbēm sēžam, vienu galvgalī (galvgalā), uotru kājgalī Joh. 20, 12. viņš pataisīja pakaļdurvtiņas līdz kājgalam vaļā A. XVIII, 396.

Avots: ME II, 188, 189

kaliẽns, der einmalige Schmiedeakt: tas paspēja tuo ar vienu pašu vilcienu, kuo šis neskaitāmiem kalieniem LP. VII, 1169.

Avots: ME II, 142

I kalinât, necken, reizen: Pēterītis viņu kâ kalināt kalina, medījumu pace̦ldams gan augstāk, gan ze̦māk Vīt. 40. [Vgl. kalenēt.]

Avots: ME II, 141

II kalinât (kaline"ti " leicht hämmern "), tr.,

1) schmieden lassen L.,
C.;

2) zuobus kalināt, Zähne machen L., [Zähne hecken Manz. Lettus].

Avots: ME II, 141

‡ III kalinât, hungern lassen, durch Hunger schwächen: viņš visu dienu zirgu kalināja pie kruoga Linden in Kurl. vasar kalina vistas, kab netuklē̦tuos Auleja. kuo kalināsi juo? - vajag pabaŗāt ebenda. Zur Bed. vgl. ‡ apkalinât II.

Avots: EH I, 577, 578

‡ *IV kalinât, zu erschliessen aus ‡ àizkalinât I.

Avots: EH I, 578

kalinâtiês, glühen: uogles krāsnī vēl kalinās Mar. n. RKr. XV, 117.

Avots: ME II, 141

kalˆngaliẽtis, der Bergbewohner: kalngaliešu bāleliņi, vediet mani atpakaļ; nu jau man apniikuse lejsgaliešu laba dzīve BW. 26308, 1.

Avots: ME II, 142

‡ *kamzalis, = kam̃zuõlis: guoda kamzalīši BW. 2321, 10 (aus NB.).

Avots: EH I, 583

I kañkalis, [kànkalis ² Mar.], eine harte Erdscholle ["mit àn", Wessenshof], ein Erdkloss, - sacietējis zemes vai izkārnījumu gabals Gold.: šādi, tādi sīki putni, kankalīšu kūļātāji BW. 2664. kaplis, sadauzīdams arkla izlauztuos kankaļus (kukulžņus) un ve̦lē̦nas Antrop. II, 35, Perk. [Als ein Kuronismus nebst. kankars II zu kankalaĩ "Hoden", kankórėžis "ein Tannenzapfen" und vielleicht ciẽkurs, cirkuris, cinkulis.]

Avots: ME II, 155

II kankalis "?": nu ir vaļa kankaļiem [= kankaŗiem? Var.: nabagiem, plikajiem] alu dzert; bagātie aizbraukuši pār Daugavu be̦ku lauzt BW. 20038, 2 [aus dem Rosittenschen Kreis. - In Kr. - Würzau sei kañkalis gleichbed. mit kankaris, ein Zerlumpter].

Avots: ME II, 155

karaliẽne * (karalìenė), die Königin.

Avots: ME II, 160

karalis ,* auch: karālis], der König. Zunächst aus karãlius. Volkstümlich dafür ķēniņš.

Avots: ME II, 160

karalisks * (karãliškas), einem Könige angemessen, königlich.

Avots: ME II, 160

kā`rgalis ^2: auch Kaltenbr., Pilda.

Avots: EH I, 602

[kā`rgalis ² Warh., = kãjgalis.]

Avots: ME II, 195

katlkalis * Balss, der Kessler, Kupferschmied.

Avots: ME II, 171

ķē̦paliņi, sniega ķē̦paliņi, Schneeflocken Erlaa n. U. Vgl. ķẽ̦pa 4 und li. kėpis "dicke Schneeflocken".

Avots: ME II, 374

[ķiñgalis "ein Stuck": ķ. gaļas Gaweesen, Wirginalen]; ķiñgalĩtis, [wohl identisch mit ķiñgãlis Wolmarshof, die Keule (am Tierkörper)]: te nebija cāļa gaļas, ne suvē̦na ķingalīša RKr. XVI, 182 [aus Rutzau]; BW. 19334, 2. [Wohl = cingulis II.]

Avots: ME II, 382

ķiñgalis: Demin. gen, s. ķingalē̦na BW. 19334, 2.

Avots: EH I, 703

‡ ķivalis (auch: ķīvalis) OB. "ein Taugenichts" (?).

Avots: EH I, 705

klusmalis ,* ein einsamer Ort, die Einsamkeit: viņa uzmeklē ar˙vienu krusmaļus Lautb.

Avots: ME II, 237

‡ *knē̦valis, = knẽvelis: lieli puiši, knē̦valīši (Var.: mazi puiši) uz meitām kājas āva BW. 12006 var. (aus Alt-Sehren).

Avots: EH I, 629

knibgalis: maizes knibgalīši BW. 7670 var.

Avots: EH I, 630

knibgalis, das Ende des Brotlaibes: sāc griezt un duod man knibgali Nigr. [Vgl. knibeklis 2 und knibis.]

Avots: ME II, 245

knībgalis, = knibgalis, knīblis I: maizes knībgalīši BW. 7670, 5.

Avots: ME II, 247

‡ knīpgalis, = knibgalis: maizes knīpgalīši BW. 7670, 5.

Avots: EH I, 632

‡ kùodgalis ² Auleja, der Rest einer kùodaļa: nuosprē̦dušas, - kuodgalītis vien palika.

Avots: EH I, 685

kuõkalis: lai kuokaļi nuoziedēja BW. 32836. bērniņ[i], mani kuokalīši ("?") 2945.

Avots: EH I, 686

[kuõkalis Ruj., Dond., Lautb.], kùokalis ² [Bers., Odensee, kuõkālis C., N. - Peb., Bauske, Gründwald, Grünhof, Gr. - Sessau, Mitau, Nikrazen, Hofzumberge, MSil., Līn., kuokālis Gold., AltAutz, Lis., Gramsden], die Kornrade (agrostemma githago L.) Mag. IV, 2, 46, RKr. II, 65: tu jau katram kuokalītim un katrai rudzu puķei draugs Asp. Ziedu klēp. 47. [Wohl eher nebst li. kuokalis und le. kūkaļi (s. dies.) entlehnt aus r. кýколь dass., als damit (s. Berneker Wrtb. I, 599 f.) verwandt; vgl. auch Būga LM. IV, 447.]

Avots: ME II, 342

[kraliņš, kralĩtis, das Kaninchen U. - Umgeformt aus li. krãlikas od. крóлик.]

Avots: ME II, 257

‡ I kralis Sonnaxt, = kraliņš.

Avots: EH I, 640

‡ II kralis, ein Dieb Dobl.

Avots: EH I, 641

‡ krataliņa, wer sich schüttelt: kā kraties, krataliņa (Var.: krateklīti), tu manā priekšinā! diezgan man labu laužu i[r] bez tevis krataliņas BW. 10064, 1 var.

Avots: EH I, 643

[kre̦galis Burtn., aus * kre̦klgalis, der untere Teil vom Hemde; kre̦gãlis Wolmarshof, = kre̦kls.]

Avots: ME II, 270

[kreîmališķis ² Dunika,] krèim(a)laiškis, der Zeigefinger. Zu krèims, krējums . laizît "lecken".

Avots: ME II, 271

‡ Krievmalis BW. 32175, 1 (aus Līvāni) = Krìevmala.

Avots: EH I, 658

‡ kvašaline Kaltenbr., Fleischgallert.

Avots: EH I, 689

laidaliņš BW. 25808, = laidariņš.

Avots: ME II, 402

lakstugalis BWp. 382, 2, für lakstīgala.

Avots: ME II, 416

lalinât: "246" ME. II, 417 durch "246,1" zu ersetzen.

Avots: EH I, 717

lalinât, lālinât, lal˜linât C., lallen, jodeln: bē̦rns sāka lallināt pirmuos vārdus Apsk. viņš šuo tuo lallināja savā bē̦rna valuodā MWM. VII, 646. kur es guovis lallināju, tur tu zirgus košināji BW. 21988, 12. es lālinu ciema ganus 246. lalliniet (Var.: lālinājiet), citi gani, man pazuda raibaaaaļiņa 747. Vgl. li. lalúoti "lallen".

Avots: ME II, 417

[lapsalis Sessw. "rupjš, nātrs aude̦kls"; s. lāpsalis.]

Avots: ME II, 422

làpsalis: auch Meselau (mit à ² ), N.-Peb.

Avots: EH I, 728

làpsalis, [làpselis ² Bers., lāpsals Erlaa, làpsals ² Kr.], eine Art leinenen Zeuges: lāpsalis [="rupjš, skujains aude̦kls" AP.] ir aude̦kls, kuŗam vairākas dzijas iet ratā, citas atkal vienkārtnī; caur kuo panāk bez krāsām strīpas ratā Laud. kājās viņam nātni lāpsaļa auti Vīt. tam lapsala (sic!) ūzas re̦dz apģē̦rba A. XII, 139, Peb.

Avots: ME II, 440

latgalis,* latgaliẽtis*, ein Bewohner von Latgale.

Avots: ME II, 425

laukgalis (unter laũkgals ): auch (mit aũ ) Blieden n. FBR. XVI, 99.

Avots: EH I, 722

lejgaliẽtis, auch lejgalietis, der Bewohner der Niederung: nu jau man apnikuse lejsgaliešu laba dzīve BW. 26308, 1.

Avots: ME II, 447

lejgalis od. lejas gals, das untere Ende.

Avots: ME II, 447

‡ *lē̦kalis (erschlossen aus voc. s. lē̦kalīt) Tdz. 51858 (vom Hasen); wer zu springen (hüpfen) pflegt.

Avots: EH I, 736

‡ lielgabalis Oknist, = liêlgabals.

Avots: EH I, 754

[mali Bers., = malums, das Gemahlene: lieli mali.]

Avots: ME II, 558

maliẽna: kalniņa malienā (am Rande des Hügels) BW. 11449 var.

Avots: EH I, 781

maliẽna, maliẽne, auch wohl maliẽns B. Vēstn., das Grenzgebiet, abgelegene Gegend, namentlich das von den Hochletten bewohnte ostliche Gebiet Livlands, Kurlands und das sogenannte polnische Livland: Kurzemes maliena A. XI, 453. kauč kuŗā malienā spēlē teātri labāki nekâ šeit Je̦lgavā Tēv. brauca uz mājām pa Vidzemes malieni Seib.

Avots: ME II, 558

maliẽne (unter maliẽna): nācu ļaužu apraudzīt, kâ dzīvuoja malienē (Var.: maliņā) BW. 32794 var. (aus Mar.).

Avots: EH I, 781

maliêns,

1): auch Ramkau; ‡

2) das gemahlene Getreide:
lai steidzas viņam izgatavuot malienu (sein Getreide zu mahlen) Anna Dzilna 59. kas nuo rupja malieniņa (Var.: malumiņa)? BW. 19911 var.; ‡

3) das Schnurren:
islabā mala ratiņi kâ runči savu bezgalīguo malienu Akurāters Degoša sala.

Avots: EH I, 781

maliêns, das zu mahlende Getreide: visi lielāki malieni ir jāve̦d uz sudmalām Kaudz. cik jau vasarā bij maliena A. XV, 108. bē̦dājās, kad ir pulka malieniņa BW. 7959.

Avots: ME II, 558

‡ malijs Auleja, malijais Oknist n. FBR. XV, 174, Linden in Kurl., = malẽjs II.

Avots: EH I, 781

malinât,

1) kaus. u. freqn. zu mal˜t, = mal˜dinât: sveši ļaudis man[u] māsiņu pagrabā malināja BW. 22550, Biel. I, 425;

2) wiederholt drehen
Wid. Vgl. malt 2.

Avots: ME II, 558

‡ II malinât, zu erschliessen aus nùomalinât I.

Avots: EH I, 781

[malinieki od. malinieši L., Grenzleute.]

Avots: ME II, 558

malis, [*mala od. *mal(u)s],

1) = màlis: dienu maļus izmalušas, nakti rijas izkūlušas BW. 32591, es samalu lielu mali (Var.: māli, mālu, malu) BW. 22542;

[2) malis, das Mahlen:
šuodien dzirnavās bij liels malis; nevarēju tikt tik ātri klāt Marzenhof].

Avots: ME II, 558

‡ II malis Zögenhof, die Motte. Sing. zu maļi.

Avots: EH I, 781

mangalis,

1): meklē tādu uoša rulli, kam deviņi mangalīši! BW. 34043, 3.

Avots: EH I, 782

mangalis,

1) [ein Waschbliiuel; das Krispelholz
Wid.;] mangals, das Rollholz (mañgalis Dunika) der Kleiderrolle U.: kuo tu ar tuo šķieta mañgali te dauzies? Janš. Dzimtene V, 406];

2) "?": baļķi nesa vienkārši uz ruokām vai pieveda uz mangaļiem Konv. 1605.

Avots: ME II, 560

māraliņa, Name einer Kuh: māmiņai pavaicāju, kuo telītēm vārdā likt. kas bij raiba - raibaliņa, kas sarkana - māraliņa BW. 32422, 5. viena pate man telīte, māraliņu (Var.: ziedaliņu) vārdu liku,... vairumiņa gribē̦dama 28961

Avots: ME II, 583

‡ masalis, sing. t., die Masern Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 76, Oknist n. FBR. XV, 194. Auleja, Kaltenbr., Zvirgzdine: masalī slimuos vajag timsā turēt Zvirgzdine.

Avots: EH I, 784

[maskalis Warkh., Warkl., ein (vorzugsweise: altgläubiger) Russe]; maskalĩtis, der Moskoviter: kriev(i), kriev(i), maskalīt (Var.: Maskaviet), kam nuokavi bāleliņus! BW. 32069 [aus Nerft. Zunächst wohl aus li. maskõlius "Russe".]

Avots: ME II, 564

mḕlgalis (f. -le), der Zungendrescher, Spötter: dažreiz tik puiši, mēlgaļi, par tuo zuobuojas Aps. mēlgaļi viņu zuobuoja un gānīja Dok. A. tuo jau šī pate mēlgale ir jums same̦luojuse Purap.

Avots: ME II, 614

‡ me̦l˜nspalis Janš. Līgava I, 351, ein Messer mit schwarzem Stiel.

Avots: EH I, 799

‡ I mê̦rgalis ² Ruj., "panīcis dzīvnieks" N.- Peb.: (fem.) mê̦rgale ² cūka Bauske.

Avots: EH I, 808

‡ II mḕ̦rgalis C., Jürg., mḕrgalis Planhof, = mḕlgalis.

Avots: EH I, 808

mežgaliẽtis, mežgalnieks Matkuln, der Wälder, Waldbewohner, der in einer Waldgegend od. am Walde Wohnende: tuo aizveda mežgalieši paša meža dibe̦nā BW. 7876, 3. Kalnegles bij vairāk mežgaliešuos, un man atkal nuometne bija tâ sauktuos upmaliešuos Asp.

Avots: ME II, 610

mežmaliẽtis der Bewohner des Waldrandes, der am Waldrande Wohnende: viņam vēl visi mežmalieši jāizziņuo uz līguošanu Tirzm.

Avots: ME II, 611

mežmalis (unter mežmala): auch Pilda.

Avots: EH I, 805

mieskalis "liels kārumnieks" Kegeln n. Latv. Saule, S. 616.

Avots: EH I, 825

mietsgalis Bērzgale "mieta gals; neliels miets".

Avots: EH I, 826

Mĩkãlis [Wolm., PS., Trik.], Smilt., der Michaelistag, 29. September: ziema (iesākas) ar Mīkāli Wohlfahrt n. Etn. III, 126. Mīkalīt[i]s dievu lūdza, es pielūdzu Mīkalīti; Mīkalīt[i]s man atnesa putuojuošu alus kannu BW. 33238.

Avots: ME II, 641

misiņkalis, -kalẽjs, der Gürtler Br., Wid.

Avots: ME II, 636

mìzali: acu m., Augeneiter Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 823

mìzali (li. mį̄žalaĩ), mìze̦li C., [mīze̦las Glück II Kön. 18, 27], bei L., St., U. auch der Sing. mìzals, der Harn, Urin: [ķē̦ves mīzaluos (Var.: mīze̦luos BW. 34424. mīze̦la zâles U., Salmiak. jauns mīzals Seew. n. U., ein junger, unerfahrener Mensch].

Avots: ME II, 649

muĩžgaliẽši, die in der Nähe des gutes Wohnenden Peb.

Avots: ME II, 662

mũrmalis: guļat mūrmalī BW. 32093, 2.

Avots: EH I, 839

mũrmalis, die äussere Wand: viņš glūnēja sle̦pe̦n gar mūrmaļiem Dünsb.

Avots: ME II, 679

nažkalis ,* der Messerschmied.

Avots: ME II, 697

negalis, der Nimmersatt [Fest., Ruj.], der Unmässige, Abscheuliche, der Taugenichts: viņš tāds negalis Paul. ne˙viens šādus nevar glābt MWM. VI, 23.

Avots: ME II, 712

‡ nenuosaliecīgs BielU., = nenùosliecîgs, unnachgiebig.

Avots: EH II, 16

nīcgaliẽtis Spr., der Bewohner eines nīcgals.

Avots: ME II, 746

‡ nùoalinât, sich verirren machen (perfektiv): šķesteris ... mācītāju alinājis, ... kāmē̦[r] pēdīgi pa˙visam nuoalinājis Pas. XII, 471 (aus Neu-Bilskenshof).

Avots: EH II, 30

nùobalinât, tr., abbleichen: aude̦klu.

Avots: ME II, 759

nùogal˜inât,

1): "vecis visus zvē̦rus" ME. II, 783 zu verbessern in "vecis ... visus šuos (= zvē̦rus)"; ‡

2) "nùovilcinât": viņi mani visu nedēļu nuogalināja, ka duošuot darbu, bet pēdīgi ne˙kā nedeva Seyershof.

Avots: EH II, 45

nùogalinât, nùogaluôt, tr., jemand ein Ende bereiten, töten, vernichten: ir liels pulks, kuo viņa nuogalinājuse Spr. Sal. VII, 26. tuo viņš nuogalināja ar zuobinu LP. VI, 461. vecis visus zvē̦rus bij nuogaluojis LP. VI, 266. Refl. - tiês,

1) sich das Leben nehmen, Selbstmord begehen
Kand.;

[2) nùogalinâtiês U., ohne Hoffnung krank liegen].

Avots: ME II, 783

nuõgalis: auch Schnehpeln n. FBR. XVIII, 20,

3): auch Frauenb.;

5): "sē̦nalainas miltu atliekas, kas ruodas, nuo miežiem pagatavuojuot putraimus" Seyershof: tie milti tādi putre̦mu nuogaļi vie[n] ir.

Avots: EH II, 45

nuõgalis,

1) das Ende, die Spitze:
divu pirkstu nuogaļus un sirdi lai pārne̦suot viņam par zīmi;

2) das Toppende eines Balkens;

3) [nuõgalis Dunika], der kleine Finger
Bers.: nuogalis (nuogalītis) apzīmē mazuo pirkstu RKr. XVII, 32; etwas Unbedeutendes Naud.: vai es kāds nuogalis, ka mani ne˙maz neievēruo? Naud.;

5) nuogaļi Salisb., Ruj. n. U., für ašķugali; nuogali, Hacheln der Gerste
Ruj. n. U.; nuõgaļi [Ruj.], Kleinkorn Karls.; [die ausgedroschenen Flachssamenkapseln Ruj.].

Avots: ME II, 783

‡ nùokalinât Auleja, Futter (Speise) vorenthaltend physisch herunterkommen machen: n. vistu.

Avots: EH II, 51

[nuomaliene, das Randgebiet: pagasta nuomaliene Bers.]

Avots: ME II, 816

nuõmaliẽtis, nuomalniẽks, der Bewohner eines entlegenen Ortes, der Bewohner eines Vorortes in der Stadt: nuomalieši istabā luocīt luoka valuodiņu BW. 14626. nuomaliešu bērniņš biju, atkal iešu nuomalē 22365. nuomalnieki sūdzas par nelabajām ielām pilsē̦tas nuomalēs Dz. Vēstn.

Avots: ME II, 816

[I nùomalinât "abrunden, eben machen" Bauske; "bekanten": n. dēli Bers.]

Avots: ME II, 816

[II nùomalinât "mahlend abglätten": n. dzirnu akmeni Warkl.]

Avots: ME II, 816

nuõmalis (unter nuõmala),

1): māsiņ mana, ruotaliņa, nuomalie nuove̦dama BW. 21618, 1 var. (aus Selb.);

2): auch Kaltenbr., Naud., Orellen, Pampeln, Ramkau, Salgaln, Sonnaxt, Tirs., Wessen: dedz, skaliņ, nuomalīti! BW. 18000. spuodru guntiņ[u] ... iededžu nuomalīša skaliņā 15030;

3): = nuõmaliẽtis: kādi ļaudis istabā: nuomalīši (Var.: nuomalieši, nuozarieši) istabā, luocīt luoka valuodiņu BW. 14626; ‡

4) Adv., = nuõmaļi (mit ùo ² ) Warkl.

Avots: EH II, 66

[nuômalis ² "ein kleiner Anbau" Irmelau; s. auch nuõmala.]

Avots: ME II, 816

‡ nuopalinât Frauenb. "(Kleider) ausziehen". Refl. -tiês Frauenh. "sich auskleiden".

Avots: EH II, 73

nùosaliecîgs: gönnerisch Vank.

Avots: EH II, 83

[nùosaliecîgs, nachgiebig; nùosaliecĩba, Nachgiebigkeit Oppek., Lubn. n. U.; mit infigiertem Reflexivpronomen -sa-; vgl. nùoliecîgs, nùoliecĩba, nùosliecĩba.]

Avots: ME II, 843

(nùoskalinât,

1) abspülen lassen:
n. drēbes Bers.;

2) abspülen:
lietus nuoskalināja dubļus Widdrisch.)

Avots: ME II, 847

‡ nùovàlis ² Auleja, der Feldrain: atpļaun nuovālīti!

Avots: EH II, 105

[pabalinât, ein wenig bleichen (tr.): p. aude̦klu Bauske.]

Avots: ME III, 6

padmalis [Elger Dict. 637], = patmala, Mühle.

Avots: ME III, 18

‡ pagabali, Streuländer Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 131

‡ pagalinât, verlieren: nepagalini, pa āru staigādama, dzintara sakti! Janš. Bandavā I, 77 (ähnlich Līgava I, 358).

Avots: EH II, 132

pagalinâtiês Dond. "paniekuoties".]

Avots: ME III, 27

pakaliski, rücklings, hinterrücks, rückwärts Stud.

Avots: ME III, 38

pakaļpalicẽji, pakaļpalikušie, die Hinterbliebenen: ja saimnieks vai saimniece nuomirst pilnā mēnesī, tad pakaļpalicējiem būšuot laime un pilnība Etn. II, 138. uzdzēra aizgājušam un piekuodināja tam, lai viņā saulē neaizmirstuot pakaļpalikušuos piederīguos LP. VII, 384.

Avots: ME III, 40

pali: auch Oppek. n. U. (> ostl. poli), AP., Ramkau: p. visu nuomē̦sluo Heidenfeld.

Avots: EH II, 150

pali, [palas Mitau, Gr.-Würzau], die Flut, Überschwemmung, im Frühling und Herbst aus den Ufern ausgetretenes Wasser Bers., Lub., Laud., Lasd., Mar., Trik., Adsel: nāca negaidītie pali A. XXI, 33. šuogad būšuot lieli pali Lub. dievs uzsūtījis lieluos palus, die Sintflut Etn. III, 144, viņa tika tīri vai applūdināta buču paliem A. XII, 733. pašuos paluos, gerade zur Zeit des Hochwassers Nerft n. Mag. IV, 2, 132. Auch paļi MWM. IX, 147; Nerft n. [J. [Zu le. pilêt, pile, li. ampalas "Aufwasser auf dem Eise", pìlti "giessen", slav. polъ "Schöpfgefäss", r. пóлая водá "aus den Ufern ausgetretenes Wasser", водополь od. половодье "Hochwasser", arm. hełum "vergiesse" u. a., s. Persson Beitr. 748 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 54 f.]

Avots: ME III, 59

palice U., = palāse.

Avots: ME III, 59

palicẽjs,

2): gauži raud palicēji (die Hinterbliebenen)
BW. 27462, 1 var.

Avots: EH II, 151

palicẽjs,

l) wer etwas unterlegt, hinstellt;

2) der Zurück-, Übriggebliebene:
mājās palicēji ne̦s alu BW. III, 3, 863;

3) der Verstorbene (eig. der Zurücklassende;
vgl. palikt

2) Lubn. n. Etn. III, l.

Avots: ME III, 59

paliceklis, eine Unterlage, ein Untersatz: paliceklis - paliekamais; piem. pie akmeņu, ce̦lmu laušanas svīrei paliek kaut kuo apakšā, lai svīres gals pace̦ltuos, ka tuo var spiest uz leju Etn. IV, 162; [eine Unterlage für Krippen N.-Peb.].

Avots: ME III, 59

palidinâtiês, ein wenig schweben, fliegen: ķēniņa dē̦lam ietīkas ar ērgli palidināties LP. IV, 159.

Avots: ME III, 59

[paliêgs ² Dond., ein wenig schwachsinnig, dumm: šis cilvē̦ks paliegs - drus˙cītiņ dumjš.]

Avots: ME III, 61

palieka (unter paliẽks II),

1): sāka vākt nuo galda ēdiena palieku Vanagu ligzda 150;

3): nāves paliêka ² , 5 comm., ein Siecher, ein Krepierling
Orellen: kuo nu tam nāves paliekam vai[r] vajaga!

Avots: EH II, 151

pa˙liekam: auch (mit iê ² ) Roop n. FBR. XV, 157, AP.: dažai guovij p. viegļi piens te̦k AP.

Avots: EH II, 151

pa˙liekam, über die Massen, sehr: tas pa˙liekam veselīgs Degl. vienā vietā man pa˙liekam niez JK. III, 69.

Avots: ME III, 62

palìekams, palìekuošs, Part. Praes. von palikt, bleibend: paliekama vieta; paliekams panākums MWM. VI, 943.

Avots: ME III, 62

[paliekns, etwas niedrig liegend; paliekna zeme U. (unter liekns).]

Avots: ME III, 62

[I palieks, ein Schwätzer, ein Alberner, einer, der gern scherzt und nie ernst ist: kâ ar tādu palieku lai runā: viņš par visu smejas un ne̦m nuo juocīgas puses! Dond.]

Avots: ME III, 62

II paliẽks;

1): auch (mit iê ² ) Ramkau, plur. palìeki ² Liepna, Warkl.; alu daru nuo sējiņas paliekiem BW. 32315.

Avots: EH II, 151

II paliẽks [PS.], palieka [Fest.], paliêks ² Kand.,

1) das Übriggebliebene, das Überbleibsel, der Rest:
vai nevari šuo palieku arī ielikt ve̦zumā? Saul. armijas palieks A. XX, 389. nakts palieks viņam bij jāpavada zem liela lietus XX, 559. tas palieks jāizne̦s vecenei XX, 653. ve̦cais maksāja nuo sava ve̦cā naudas palieka Aps. palieka nuo tiem laikiem Antrop. II, 49. staigājis kâ nāves palieks [auch in Lis.; Fest., Stelp.] apkārt, wie ein Todeskandidat LP. VI, 163. pa kruogu vēl dauzījās ļaužu palieki Zeib. vietām vēl kādi sniega palieki spīdēja Saul. puisis paliekus (paliekas 788) nuolējis zemē LP. VII, 835. citi dzēra pilnus mē̦rus, es tuos mē̦ru palieciņus BW. 20093. duodiet man palieciņas! 29406; palieka kukulītis, = abrakasis Stenden;

2) die Unterlage, das Untergelegte:
le̦du nedrīkst likt taisni uz zemes vai grīdas, bet tas jānuovietuo uz īpašām paliekām Zemk.;

3) (als Schimpfwort) Schund, Ausgeburt:
tu ļaužu palieks! Tirzm.

Avots: ME III, 62

palìekt, Refl. -tiês, ‡

2) "paduoties": jie pazaliece iz taidas tiesas Pas. IX, 407 (aus Welonen).

Avots: EH II, 151

palìekt [li. paleñkti], tr., ein wenig biegen, beugen: galvu, zaru. Refl. -tiês, sich ein wenig biegen, sich bücken: viņa paliekusēs bāza ruoku pēc miltiem Dīcm.

Avots: ME III, 62

pa˙liêku ² Lesten n. FBR. XV, 27, AP., Siuxt, = pa˙liekam: darba p. daudz AP. p. tāds mākulaiņš taisās, - ka nesāk līt! Siuxt.

Avots: EH II, 152

‡ palìekums ² Auleja, = paliẽks II 1: kaids p. (eine letzte, verspätete Regenwolke) nuo pakaļas vilkās.

Avots: EH II, 152

‡ paliẽlîgs Orellen, etwas grosstuerisch (prahlerisch): p. cilvē̦ks.

Avots: EH II, 152

paliẽlinât, tr., vergrössern, übertreiben: palielināmā glāze, das Vergrösserungsglas. tuo viņš iekaisumā palielināja A. XVII, 493.

Avots: ME III, 62

[paliẽlît, ein wenig rühmen: viņš grib palielījams Lis.] Refl. -tiês,

1) sich ein wenig grosstun, prahlen:
viņiem gribas palielīties Vēr. II, 1357;

2) sich ungeheuer brüsten:
lielās meitas, palielās duot puišiem paduomiņu BW. 12009.

Avots: ME III, 62

paliẽls: man bij māšele palielāka (älter als ich) Frauenb.

Avots: EH II, 152

paliẽls, [*palielans od. *pal˜iele̦ns, erschtossen aus ostle. pālilans Mar.], ziemlich gross: paliels cilvē̦ks, zirgs, siltums.

Avots: ME III, 62

paliẽnêt, tr., leihen, borgen: ja jums dziesmu pietrītcies, es jums varu palienēt BW. 916.

Avots: ME III, 62

paliẽss, ziemlich mager: paliesa gaļa.

Avots: ME III, 62

paliêt, ‡ Refl. -tiês, sich ergiessen: suņam asnis vien pazalējis Pas. V, 295 (aus Welonen).

Avots: EH II, 152

paliêt [li. palieti], tr., unter etwas giessen, unten ausgiessen, ein wenig giessen: kas palēja sudrabiņu pie Jānīša namā durvu? BW.. 32613. [glāze palieta zem siles LP. VII, 305.]

Avots: ME III, 62

‡ paliêtains, etwas regnerisch: tāda palietaiņa nakts Siuxt.

Avots: EH II, 152

[palìetât, ein wenig abnutzen, verbrauchen: palietāts rīks; palietātas ragus.]

Avots: ME III, 62

paliẽvenis, palievenes Bielenstein Holzb. 86, der Umlauf um die Riege, ein Anbau an der Riege: rijas priekšā plašs palievenis Vīt. tē̦vs rijas palievenī taisa labības grābeklīšus A. XVI, 248; palievene, die Laube Wid.

Avots: ME III, 62

‡ palìevinis ² Borchow n. FBR. XIII, 25 "?".

Avots: EH II, 152

‡ palikas Balt. Zemk. p. 1884, S. 254, = paliekas.

Avots: EH II, 151

‡ paliks, Nachbleibsel Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 151

palikt, dazu eine III p. prt. palicei (aus dem 17. Jahrh.) IMM. 1938 I, 555,

1): p. vistai padēkli Linden in Kurl. trīs (sc.: villainītes) paliku pagalvī Tdz. 55495;

2): auch ("atstāt") Perkunen n. FBR. XVIII, 133. ābeli (den Apfel)
paliku rītam Infl.;

3): iet jie pa ceļu ... saiminieks nuogura un sāc p. nuo Jāņa Pas. XII, 526 (aus Bewern). puisis negribēja nuo saviem draugiem p. un arī ielēce tur˙pat IV, 214. - p. od. atpakaļ p. od. pāri p., genesen:
duomājām, ka paliks, bet nuomira tā sieva Frauenb. kad vai[r] nepaliek atpakaļ guove, tad uzkauj Seyershof. viņiem viena guove nebij palikuse pāri; bij jānuokauj ebenda;

5): auch AP., Auleja, Frauenb., Kaltenbr., Linden in Kurl., Ruj., Saikava, Salis, Sonnaxt, Strasden: zaļas kaņepes berzē, kamē̦r paliek pienā Salis. man palika dusmu Oknist n. FBR. XV, 180; einige Belege dafür auch ME. III, 60 unter paliktiês 3; ‡

6) erkranken
Kand.: viņš palika ar kājam. es paliku ar ruoku, un nu vairs ne˙kuo strādāt. Refl. -tiês,

1): pajēmis, zem lakata palicies Kaltenbr.;

2): auch Saikava;

3): tē̦vs palicies slims Pas. XII, 124 (aus Smilt.); ‡

4) für sich hinlegen:
svāts ar jauniķi palikās alus bucu uz galda Auleja.

Avots: EH II, 151

palikt [li. palìkti "verlassen; bleiben LChr. 485,15; werden" Tiž. I, 125, Liet. pas. II, 67, Lit. Mitt. II, 33],

1) tr., unterlegen, unterstellen, hinstellen, hinlegen:
viņš palika pātagu padusē Kaudz. viņš palika maisu pagalvī. paliec bļuodu tāļāk!

2) zurücklassen:
nepaliec (bē̦rnus) svešai mātei kājām spert, matus plūkt! BW. 4144, 1 (Var. 2: neatstāj). nepalikšu mūsu māsiņu par ē̦dumu, par dzē̦rumu RKr. XVI, 220 [vai paliksi nu Maijiņu še? Elbervelt];

3) intr., zurückbleiben, bleiben:
Sprw. te paliek ze̦lta kalns, te nabaga tarba. žē̦l bij mirt bajāram: paliek mantas pakaļā BW. 27818. paliec savā vietiņā! Tr. IV, 44. kad tev ne kre̦kls mugurā nepaliktu! viņš palika juo pruojām savās duomās Kaudz. kas kāruotuo lietu nedabū, tas paliek bešā jeb tukšā Etn. II, 30. viņš nabags bijis, nabags palicis; slims bijis, tik˙pat slims palicis. labs paliek labs; sargies nuo ļauna! durvis palikušas vaļām LP. III, 94. palikt mierā, zufrieden bleiben; palikt neziņā, in Unwissenheit bleiben; palikt nuomuodā, wach bleiben; palikt nuovārtā, unberücksichtigt bleiben. vīrs tâ nuobaidījies, ka palicis uz vietas, dass er auf dem Platz geblieben sei LP. III, 108. apakšā, pakaļā palikt, den kürzeren ziehen, übertroffen, hintangesetzt werden: cik tu paliksi viniem apakšā LP. IV, 108. valuodas ziņā viņš palicis savam tē̦vam juoti tāļu pakaļā Pav. neguodā, kaunā palikt,

a) in Schmach liegen, verbleiben:
guoda ļaudis mani gaida neguodā uzaugam (Var.: pāliekamu); guodā augu, guodā tapu, neguodā gaidītāji BW. 6549;

b) zu Schanden werden:
tur visas zāles paliek kaunā Kaudz. [te palikā U., da war's aus.] palikt verbindet sich mit dem Part. praet.: dārga bija kūmu starpa, es paliku negājuse, ich blieb zurück, ohne gegangen zu sein, ich ging nicht BW. 1294. neviens cilvē̦ks nevaruot palikt nesmējies LP. VII, 1052; auch mit d. Part. Praes.: paliec sēžam od. sēžuot, bleibe sitzen viņš palika guļam;

4) bleiben, hingeraten, sich lassen:
duomā vīriņam pateikties, bet tas acumirkli kur palicis, kur ne LP. II, 63. kur palika, nepalika tā lielā dziedātāja? 8W. 743. pati nezin, kur iet, kur palikt Dīcm. I, 58;

5) werden [vgl. dän. blive, schwed. blifva "bleiben; werden"]:
kad tu traks (stulbs) paliktu! kas negrib ve̦cs palikt, lai jauns būdams pakaŗas! kas daudz grib zināt, paliek drīz ve̦cs. slikts paliku niecināms BW. 4785. nuoiet saule, tumšs paliek 30006, 7. puisis uzlicis ce̦puri galvā un palicis nere̦dzams LP. III, 84. vīram palicis tâ nelabi ap dūšu III, 87. gana man žē̦l palika BW. 383. sniedz ruociņu; duod mutīti, paliec mana mīļākā! BW. 13278, 1. tu, meitiņa, sē̦ri dziedi, tu paliksi sērdienīte 340. palicis dikti gaŗš laiks LP. lV, 103. muļķa prātā palicis, er sei verrückt geworden LP. V, 209, rudzi, mieżi, nepalieciet sē̦nalās! Etn. III, 8. par zaldātu, saimnieku palikt, Soldat, Wirt werden. viņa palikuse par vārnu LP. VII, 539. citiem cilvē̦kiem par sluogu palikt, den Mitmenschen zur Last werden Aps., ebenso par apsmieklu p., zum Spott werden. kad dieviņš nelīdzēja, drīz palika nabagā BW. 31177. Refl. -tiês,

1) sich unterIegen, sich unter etwas: hinlegen:
es palikuos spilve̦nu pagalvī: viņš palikās zem krūma;

2) bleiben:
paliekas (auch paliek) ē̦damais uz mājām nest LP. VII, 317. viņa palikās (auch palika) tur Blied.;

3) werden:
bij man tuo zināt, tev vajadzēja aukstam palikties! LP. V, 131 (palikt VI, 179). kungs - smejas līks palikdamies (auch palikdams) LP. I, 155. bail palikties (auch palikt), bange werden LP. IV, 18. man palika dusmas, ich wurde böse Kand. Subst. palicẽjs, s. dies; palikšana, das Unterlegen, Zurücklassen, Bleiben, Werden: pruojām iešu, nepalikšu, še nav mana palikšana BW. 13583. kad pirksta gals uz durvju pusi, tad iziešana, kad papēdis, tad palikšana Etn. II, 45; palikšanâs, das Bleiben, Werden; palikums, das Untergelegte, das Zurückgelassene, das Untergelegthaben, Zurückgeassenhaben.

Avots: ME III, 59, 60

‡ *palinât, zu erschliessen aus ‡ nùopalinât.

Avots: EH II, 151

‡ I palinčuôt "?": gadījās ťādus nedarbjus pa reizai arī piespēt un drusku p. Jauns. B. gr. ³ I, 98.

Avots: EH II, 151

‡ II palinčuôt (?) Nerft "eine Weile Schlangenwindungen machend laufen".

Avots: EH II, 151

palinis, Demin. paliniņš, was ein palins voraussetzt, [palini C., paliņi (<*paliniņi?) N.-Peb., die kurzen, nicht gerauft werdenden Flachspflanzen]: audzin[i], dievs, man liniņus, liniem labus paliniņus! nuo liniņa kre̦klus šuvu, nuo paliņa paladziņus BW., 28300.

Avots: ME III, 60

palinuôt: aizbrauca p. ("?") uz saviem radiem ("parasti pie radiem brauc linuot, līdzje̦mdami brandava mucu") Aahof.

Avots: EH II, 151

[palinuôt, eine Weile linuôt 2: aiz brauca palinuot.]

Avots: ME III, 60

[palipinât, unten ankleben (tr.).]

Avots: ME III, 60

‡ palips "linu nuošķis, atšķirts nuo linu grīstes vīšanai" NB.

Avots: EH II, 151

palipt, ‡

2) "?": (tautu maize) sē̦ne̦lā palipuse Tdz. 57155.

Avots: EH II, 151

[palipt, unten kleben bleiben: man kas zem kājas palipis.]

Avots: ME III, 60

palis (für palīdz) dievam, für paldies dievam, Gott sei Dank Rutzau n. RKr. XVI, 182.

Avots: ME III, 60

[pališķêt, ein wenig schmeicheln: čigāniete pruot labi pališķēt.]

Avots: ME III, 60

pamaliena, die Gegend, entlegene Gegend.

Avots: ME III, 66

I pamalis, der Besen zum Ausfegen des Ofens Mar. n. RKr. XV, 129. [Beruht wohl auf r. помелó "пук мочал или тряпья, ветоши, или хвойнику для обмету печнаго поду."]

Avots: ME III, 66

II pamalis: pamaļi, loses Gesindel, von fremder Abkunft Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Gesindel" und "Abkunft").

Avots: EH II, 154

[II pamalis, ein Findling Für. I, unter mala.]

Avots: ME III, 66

pam̃palis: auch Gudenieki; rācentiņš pampalītis BW. 2974 var. (aus Kabillen).

Avots: EH II, 157

‡ pãrmaliskam Seyershof, pãrmaliski Salis, überwendlich: p. šūt.

Avots: EH XIII, 206

‡ parpali Mesoten, Sessau, parpaliņi Mežamuiža n. Ceļi VIII, 232, = parpalas (unter parpala 2).

Avots: EH XIII, 168

pãrpalicis, übriggeblieben: pārpalikuse peļņa tiks dalīta Līg.

Avots: ME III, 169

pãrpalieks, der Rest Lis., Warkl.: kaut cik pārpalieku Etn. III, 166.

Avots: ME III, 169

[pārpalikas Fest., = atliekas.]

Avots: ME III, 169

pãrpalikums, der Rest, Überschuss, das Ubriggebliebene: spē̦ku pārpalikums Baltp.

Avots: ME III, 169

‡ pãrskalinât Salis, = pãrskaluôt 3 (?): p. (scil.: kubuliņus) jau vari, - kādu šļaksti ūdens uzmest Vanagu ligzda 130. dabūjam mugurā pārskalinātu kre̦klu 132.

Avots: EH XIII, 210

[pãrtalinât, tr., zu lange bleichen lassen, über Massen bleichen ūnd dadurch verderben (Flachs) Jürg.]

Avots: ME III, 182

‡ pašalis Atašiene n. Fil. mat. 102, = pašala.

Avots: EH XIII, 178

‡ pasiênmalis Heidenfeld, der Boden dicht an der Wand.

Avots: EH XIII, 172

[paskalinât, ein wenig spülen: p. trauku, muti.]

Avots: ME III, 99

patali (li. pãtalai "das Bett"), die Pfühle Rutzau n. Etn. IV, 163: izkūņuojies nuo juostām un citiem pataliem Janš. [dziļi ierausies cisās un ve̦cu drēbju pataluos Janš. Dzimtene V, 252. Zu tilât.]

Avots: ME III, 118

[patalinât, = patilinât: p. linus C., Bauske, aude̦klu N.-Peb.]

Avots: ME III, 118

‡ pê̦dgalis "beigas" Auleja: iz (für uz) pē̦dgaļa, zuletzt.

Avots: EH XIII, 227

pìečalinât, = piečaluôt: parupja balss visu zãli piečalināja Apskats 1903, 448.

Avots: ME III, 242

pìeskalinât Dond., Widdrisch, = pieskaluôt.

Avots: ME III, 290

piêškalis,* der Sporer Dr.

Avots: ME III, 300

pìetalinât N.-Peb., = pìetilinât 1.

Avots: ME III, 302

pìrkstgali, die Fingerspitzen: nuoņēma pilīti un pirkstgaluos izberzēja Baltpurviņš.

Avots: ME III, 223

pludmalis Nigr., plūdmalis, das Gestade; derjenige Teil des Strandes, welcher beim Sturm vom Wasser bespitlt wird, der Streifen zwischen detn Wasser und den Dünen Nigr.: salas bijušas bez mājām: kâ nuoskaluots pludmalis RA. jūŗa laužas dusmīgi uz plūdmali MWM. v. J. 1896, 745, gar plūdmali stiepjas kāpas ebenda 746. malā izgājuši, laivu atstāja tur˙pat pludmalī Janš. Dzimtene ² III, 224. publika saradusies uz promenādi pa smalkuo, baltuo pludmaļa smilti IV, 155.

Avots: ME III, 354

plūdmalis, s. pludmalis.

Avots: ME III, 360

puõgalis (unter puõgaļa): es, nabaga sērdienīte, puogalīšu purvu bridu; izbried[u] purva maliņā, - man puogaļu ("?") villainīte BW. 4525.

Avots: EH II, 345

puõstgalis, einer, der alles vernichtet, zerstört, der Zerstöter Nigr.: pienācis pie puostgaļa kāds ve̦cs ubags un prasījis, kamdēļ tas visu puostuot zemē Nigr. n. Etn. I, 119. viņš sakņu dārzu iztīrījis nuo šiem puostgaļiem D. 207. 16. tur radušies kādi atriebīgi puostgaļi, kas baruona mantu grib visādi puostīt Janš. Dzimtene V, 353.

Avots: ME III, 459

pūpaliņa,

2): Kosename für Schafe
Tdz. 50644, für den Vater 37084, für eine kleine Frau BW. 27264, 8. Das zugrunde liegende *pūpala od. *pūpaļa dürfte mit pùpuõls gleichbedeutend sein, vgl. pùpuõls 2.

Avots: EH II, 342

pūpaliņa,

1) "?": asariņas, pūpaliņas, da zemei nekrītiet! BW. 8681, 2;

2) Kosename für Kühe (bunte
Grundsahl, Treppenhof) N.-Peb., Ascheraden;

3) pũpaliņa "ein noch in der Wiege liegendes Mädchen"
MSil.

Avots: ME III, 448

‡ pupugali Janš. Līgava I, 85, ein gewisses Strickmuster ("tie ... ir baltas vilnas ar tumšsarkaniem apaļiem plankumiņiem").

Avots: EH II, 327

puraliņa, Name einer Kuh: tē̦vs man deva sirmu zirgu, māte guovi puraliņu (Var.: raibaliņu) BW. 29560 var.

Avots: ME III, 416

purmaliẽtis (f. - iẽte ), = purvmaliẽtis, ein am Morastrande Wohnender: pirkstainīšus vien adīju, kunga dē̦lu gaidīdarna; ve̦lns atnesa purmalieti dubļainām kājiņām BW. 7291, I var.

Avots: ME III, 418

purmalis,

1): auch (mit ùr ² ) Atašiene n. Fil. mat. 102.

Avots: EH II, 328

purmalis,

1) s. purmala;

2) ein am Morastrande Wohnender
U.

Avots: ME III, 418

pùrvmaliẽtis: auch BW. 6182, 2 var.

Avots: EH II, 330

pùrvmaliẽtis MWM. VIII, 328, pùrvmalniẽks BW. 29979, 1, ein am Morastrande Wohnender.

Avots: ME III, 421

pùrvmalis (unter pùrvmala): auch Tdz. 47086.

Avots: EH II, 330

ragaliņš, Pflugsterze LKVv.

Avots: ME III, 464

ragalis Kurl., auch ragale Bielenstein Holzb. 473, ragals Konv. ¹ 121, bei Seibolt raggalis, raggals, der Handgriff am Pfluge: ar šituo arklu nevar lāga art: ļuoti negluds ragalis Selb,; infl. rogols "(poln.) laska (am Pfluge)" Zb. XV, 200.

Avots: ME III, 464

raggal(i)s, s. ragalis.

Avots: ME III, 465

‡ raibalis Strods Par vōrdn. 144 "?".

Avots: EH II, 350

rakalis: auch Allend.; maza biju rakalīt[e] BW. 5342, 1 var. nuopēra viņu it kâ rakali Siuxt.

Avots: EH II, 352

rakalis Karls., Serbigal, Golg., Spr., = rakaris: ka(d) tevi rakalis! dass dich der Racker (Schinder)! Mag. XX, 3, 41.

Avots: ME III, 472

rāmaliņa: das zitierte VL. ist BW. 1895, 2 var.

Avots: EH II, 361

rāmaliņa, der Trost, die Beruhigung: zirdziņā, dēliņā, tur māmiņas rāmaliņa; nuo zirdziņa īsi ceļi, nuo dēliņa mīļi vārdi VL. aus Lubn.

Avots: ME III, 496

‡ rañgalis NB., etwas Rundes: kaķis nuoēdies kâ r.

Avots: EH II, 354

‡ razvalis Linden in Kurl., = razvaļa 2.

Avots: EH II, 360

re̦sgalis, re̦sgalvis, s. re̦zgalis.

Avots: ME III, 513

re̦zgalis Dr., re̦zgals, re̦sgalis U., Ronneb., re̦sgals Karls., das dicke Ende U.; das Stammende Bielenstein Holzb. 364 (re̦sgalis); der Kolben an der Flinte Dr.: liek... (salmu) ruogu galus uz augšu un re̦zgaļus uz apakšu Konv. ¹ 763. viņa izpurina [linu] re̦zgalīšus Plutte 32. meita ar sluotas re̦zgali de̦vusi, kâ de̦vusi LP. VI, 828. re̦zgala baļķi Mag. II, 3, 120. ar bises re̦zgalu LP. VI, 360. licis plintes re̦zgalu pie zemes VII, 1126.

Avots: ME III, 515

I re̦zgalis,

1): auch AP., Dunika, Kal., Kaltenbn, OB., Oknist, Orellen, Ramkau, Rutzau, Saikava, Salis, Warkl.; "labības kūļa vai linu pē̦das apakšējais gals" Siuxt: labība piedarbā nuolikta smuki: kur re̦zgaļi, tur re̦zgaļi; kur vārpas, tur vārpas Grob.; ‡

2) re̦zgaļi AP. "labie, rupjie labības graudi, kas, vētījuot labību ar režģi, krīt pie durvīm".

Avots: EH II, 367

II re̦zgalis: auch AP., Dunika, Kal., OB., Orellen, Rutzau, Saikava, Salis, Warkl. tievgali aizvedu, r. palika. neraudi, rezgali! gan tevi vedīs BW. 18335 (vgl. auch 18336). tev pašai dē̦li auga; cits bij rumba, cits - r. 4833, 9.

Avots: EH II, 367

II re̦zgalis Karls., re̦zgals Wessen, re̦sgalis U., Ronneb., Dond., re̦sgalvis Mar. n. RKr. XVII, 137, U., re̦zgalvis Wid. (f. auch re̦zgaliene, re̦zgalnīca, re̦zgalnīce), ein Dickkopf, ein Eigensinniger, Hartnäckiger U., Ronneb., ein ungehorsamer Knabe Dond., ein Ausgelassener Wessen, ein Grobin U. (auch als Schimpfwort gebraucht): tas tik ir re̦zgalis! ai, re̦zgaļi tādi! Alm. Kaislību varā 61. kur tas puika tāds re̦sgalis radies? Dond. sveša māte mani sauca: rumba, rumba, re̦zgalīte (Var.: re̦zgalvīte, re̦zgalnīce, re̦zgalnīca, re̦zgaliene)! BW. 4833. Formell identisch mit re̦zgalis I.

Avots: ME III, 515, 516

re̦zgaliskis, Adv., mit dem dlcken Ende voran : apsi nuocē̦rt un pārve̦lk adžgānis (spiciskis, ne re̦zgaliskis) mājās JK. VI, 50.

Avots: ME III, 516

rĩmkalis* (f. -le), rīmniẽks (f. -niẽce) U., einer, der Verse macht, ein Reimer, Dichter (verächtlich).

Avots: ME III, 539

rùocgaliski ² : aizsvieda r. ("pa ruoku galam") A.-Schwanb.

Avots: EH II, 390

rùocgaliski ² Mar. n. RKr. XV, 133, Adv., auf gut Glück: svied ruocgaliski! unvorsichtig: puika, sviezdams ruocgaliski akmeni, izsita luogam rūti Mar.

Avots: ME III, 576

rūdaliņa, Epitheton der Erde im VL.: ai zemīt, rūdaliņ! BW. 27550. ai zemīte, rīidalin (Var.: trūdalina), tu parūdi dažu labu: tu parūdi kuokiem lapas, tu māmiņas auklējumu 27551, 1 var. Wohl zu rūdêt.

Avots: ME III, 567

‡ rudzgabaliņš Allend. n. fbr. XIX, 84, = kuõpiņa.

Avots: EH II, 382

‡ rusaliņa "?": ravē, ravē, r˙! Tdz. 50075.

Avots: EH II, 386

sabalinât, ‡

3) bleichend (tr.) ganz hell werden machen:
sabalināsim ar laiku gluži baltus AP.

Avots: EH II, 395

sabalinât,

1) eine gewisse Zeit hindurch bleichen
(tr.): s. aude̦klu ve̦se̦lu mēnesi;

2) bleichend verwittern lassen:
balināja, balināja aude̦klu, kamē̦r sabalināja C.

Avots: ME III, 591

sabalis, = sabalējis: aude̦kls jau labi sabalis nuo saules N.-Peb.

Avots: ME III, 591

‡ II sabalis Wessen, der Hund (in der Kindersprache).

Avots: EH II, 395

šagalis, ein alberner Mensch Smilten, draiska, āksts, juokuotājs, ģeķis PS., Drosth., Golg., Wolmarshof, trakulis, vieglprātiņš Mar., auša, karstgalvis Serbigal; ein schlaffer, furchtsamer Mensch. Etwa aus r. щóголь "ein Stutzer, Modenarr"?

Avots: ME IV, 1

sakalinât Nigr., Jürg., = sakaldinât 2.

Avots: ME II, 643

sakalis, s. sakaļi.

Avots: ME II, 643

I šakalis: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70, Kalupe n. FBR. XVIII, 36; Pergelholz Nerft; ein kleines Holzstück, ein Span Kaltenbr.; "pamaza kuoka skamba" Auleja.

Avots: EH II, 621

I šakalis Sussei, Jauns., šakals Salwen n. Mag. IV, 2, 141, U., ("ce̦lms") Gr. - Essern, šakels Setzen n. Etn. II, 49, plur. šakeļi Sonnaxt, ein dürres Stück Holz, Pergelholz U., Warkh., Memelshof, Kl. - Salwen (šakalis), in vierkantige Stücke gespaltenes Pergelholz, ein Pergel Setzen: varēja uzbāzt (virs krāsns) tikai nedaudzus šakaļus Jauns. Baltā gr. I, 8. nuorāva nuo krāsns virsa šakali Jauns. III, 418. darāt, tautas, dieverīšus nuo ve̦ciem šakaliem! BW. 25443 (aus Gr. - Essern); "= sprunguls" Warkh. Aus li. šakalỹs "ein Stück vom Ast"; vgl. das echt le. sakaļi.

Avots: ME IV, 2

II šakalis "?": tāds kâ šakalis (Schakal?) 1 šai šalkas vien pār kauliem pārskrējušas Upīte Medn. laiki.

Avots: ME IV, 2

salicinât L., zusammenfügen: kuo dievs jir kuopan salice̦nājis LLD. II, 25, 33.

Avots: ME II, 671

‡ salidenêt Saikava, zusammenfliegen: salidenēja daudz putnu.

Avots: EH XVI, 425

salidinât, (mehrere) hineinfliegen machen: s. baluožus pajumtē Jürg. -Refl. -tiês,

1) eine gewisse Zeit hindurch hin und her fliegen:
mākuonis trīs dienas pa debešiem salidinājies LP. VII, 1298;

2) zusammenfliegen
MSil., Schibbenhof u. a.

Avots: ME II, 671

saliduôt, ‡ Subst. saliduõjums, beendetes Zusammenfliegen: vanagu s.

Avots: EH XVI, 425

saliduôt, zusammenfliegen.

Avots: ME II, 671

saliecaîns, s. saliecenis.

Avots: ME II, 673

saliecenis: auch (mit iê ² ) AP. - "saliecņa" ME. III, 673 zu verbessern in "salieceņa".

Avots: EH XVI, 426

saliecenis Wid., Poruk III, 88, salieceņa nazis Apsk. 1903, S. 686, saliecņa nazis Aps. VII, 42, saliecains nazis N. -Schwanb., ein (zusammenklappbares) Taschenmesser.

Avots: ME II, 673

salìecinât: "Unwahres" ME. III, 673 zu streichen!

Avots: EH XVI, 426

salìecinât, als Zeuge viel Unwahres aussagen: s. uotram par ļaunu tiesā Golg. kuo viņš tur visu nesalieci nāja? C.

Avots: ME II, 673

‡ salìecinis ² Kalupe n. FBR. XVIII, 38 ("?"), Kaltenbr., Warkl., = saliecenis.

Avots: EH XVI, 426