Paplašinātā meklēšana

‡ àizbê̦guļuôt, sich verbergend hinfliehen: aizbē̦guļuojis līdz Liepājai.

Avots: EH I, 9

‡ àizbur̂buļuôt, fort-, hinrieseln, -sprudeln: strautiņš man aizburbuļuoja ātri gaŗām.

Avots: EH I, 12

àizceļuôt, verreisen: viņam bija jāaizceļuo LP. VII, 514.

Avots: ME I, 20

àizgrĩļuôt, refl. -tiês, hinwankend, taumelnd hinweggehen: B. aizgrīļuo līdz suolam Vēr. I, 1356. viņa aizgrīļuojās līdz kunga mājām Blaum.

Kļūdu labojums:
hinwankend = hinwanken

Avots: ME I, 27

àizkrēšļuôt, hindämmern (schwinden): pruom aizkrēšļuo viss Druva II, 1150.

Avots: ME I, 33

‡ àizkumuļuôt Ar., gebückt, taumelnd hin-, weggehen.

Avots: EH I, 33

àizkunkuļuôt, intr., hin-, wegwatscheln: maza meitene aizkunkuļuoja pa pagalmu A.

Avots: ME I, 34

àizmãkuļuôt, intr., sich mit leichten Wolken bedecken: saule, debess aizmākuļuoja AP., JK.

Avots: ME I, 39

‡ àizper̂deļuôt, Saikava, grimmig scheltend hin-, weggehen.

Avots: EH I, 42

àizpũļuôt, mit Eiter teilweise oder ganz bedeckt werden: aizpūļuojušas acis Druva I, 832.

Avots: ME I, 45

àizšķḕršļuôt, àizšķḕ̦rsuôt, tr., versperren, durchkreuzen, verhindern: man tagad aizšķēršļuoti visi ceļi Aps. jāsteidzas raganu nuoduomam aizšķē̦rsuot ceļu LP. VII, 569.

Kļūdu labojums:
569 = 591

Avots: ME I, 55

àizsuôļuôt, weg-, hinschreiten: viņš lē̦ni aizsuoļuoja uz lauku.

Avots: ME I, 53

‡ àizspīguļuôt: saule aizspīguļuo kuplus debešus U. (unter spīguļuot) "die Sonne tritt hinter dichten Wolken strahlend hervor (funkelt sie weg)".

Avots: EH I, 50

‡ àizstabuļuôt, auf der Pfeife zu blasen anfangen: kai (= kâ) aizstabuļava stabulītē Latv. Saule, S. 1093 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 52

àizstreimuļuôt, àizstreipuļiôt, intr., hinwegtaumeln, wankend weggehen: čigāniete aizstreimuļuoja pie ugunskura atpakaļ Lautb. Švauksts bij aizstreipuļuojis līdz saviem ratiem Kaudz. M.

Avots: ME I, 53

àiztuñtuļuôt, ‡ Refl. -tiês,

1) sich vermummen (einhüllen)
Dunika, Rutzau: meitine tâ aiztuntuļuojās, ka ģīmi nevarēja redzēt;

2) (dicht gekleidet) plump hin-, weggehen
Dunika.

Avots: EH I, 59

àiztuñtuļuôt,

1) tr., vermummen, mit vielen Kleidungsstücken bedecken:
nams rādījās kā aiztuntuļuots ģīmis A. XII, 583;

2) intr., plump dahingehen:
zuoss aiztuntuļuoja jūŗmalā papeldēties. vilciens aiztuntuļuoja savu ceļu Purap.

Avots: ME I, 57

‡ àizzaļuôt, ergrünen: lauks tikkuo aizzaļuojis.

Avots: EH I, 64

‡ àizzâļuôt, mit Gras bewachsen: celiņš aizzāļuojis.

Avots: EH I, 64

‡ āļuôt "herumlaufen" Salisb. n. U. Refl. -tiês, ‡

2) lästern ("dieva vārdu zaimuot, ķē̦muoties") Frauenb.: bē̦rni, tâ nevajaga ā. Zu ãtêtiês.

Avots: EH I, 193

ãļuôtiês, lärmen, schreien, sich unsinnig gebärden: tirdzenieki sadzē̦rušies āļuojas pa kruogu Nigr. viņš nemaz neāļuojas Apsk.; dafür âluôtiês ² Platohn, Brambergshof. [Zu ãļa.]

Avots: ME I, 238

am̃pļuôt Vid., ampļuotiês, albern, sich ausgelassen benehmen: ampli, kuo nu ampļuojies? Naud.

Avots: ME I, 70

apapaļuôt, tr., abrunden: baļķa galu.

Avots: ME I, 75

apbaũšļuôtiês, sabaũšļuôtiês, sich behängen, sich vermummen, wie die Juden beim Gebet die Gesetzesriemen umbinden Mag. III., I, 109, U.

Avots: ME I, 76

apceļuôt [li. apkeliáuti], tr., bereisen: viens zemnieks gribēja pasauli apceļuot LP. VII, 197. apceļuojums, die Reise: pasaules apc.; apceļuotājs, der Reisende: pasaules apc.

Avots: ME I, 78

apdviẽļuôt, tr., mit Handtüchern behängen: pūrvežus apdvieļuoja RKr. XVI, 154.

Avots: ME I, 83

apkruopļuôt, tr., verkrüppeln, entstellen A. XIII, 390.

Avots: ME I, 96

‡ apkuiļuôtiês, sich begatten (von Schweinen): cūka apkuiļuojusies Dobl. n. U.

Avots: EH I, 94

‡ apmākuļuôt Warkl., sich bewölken.

Avots: EH I, 101

‡ apmēļuôt Bers., Jürg. u. a., = aprunât 1.

Avots: EH I, 101

apmĩļuôt, tr., liebhaben, liebkosen, herzen: tas līgaviņu apmīļuo St. bē̦rni māti apmīļuo, kā vien mācē̦dami MWM. IV, 185.

Avots: ME I, 108

‡ appiñčekļuôt Frauenb., behexen.

Avots: EH I, 105

‡ appùļuôt Trik., ringsum zu eitern anfangen: pirksts appūļuojis.

Avots: EH I, 107

appũšļuôt, tr., beblasen, beblasend einen Gegenstand zum Zauberheilmittel machen: appūšļuots alus LP. VII, 925.

Avots: ME I, 112

‡ apsaũļuôt, besonnen, den Sonnenstrahlen aussetzen: a. miesu. Refl. -tiês, sich (be)sonuen.

Avots: EH I, 111

‡ apsuôļuôt,

1) im Gehen überholen
Warkl.: apsuoļuojis visus, nuo baznīcas mājā nākdams;

2) herumschreiten (um etwas).

Avots: EH I, 118

apspiguļuôt und apspīguļuôt, tr., bestrahlen: e̦ze̦ru, virsuotni.

Avots: ME I, 124

‡ apspuoguļuôt, mit einem Spiegel bestrahlen. Refl. -tiês, sich bespiegeln: tā nevar a. vien.

Avots: EH I, 116

‡ apstreipuļuôt, herumtaumeln um: a. ap galdu.

Avots: EH I, 117

‡ aptĩpuļuôt Arrasch, aptĩpuļuôtiês Arrasch, C., sich bewölken: debesis sāk a.

Avots: EH I, 122

aptuntuļuôt, nachlässig (mehrfach) umwinden: aptuntuļuoja ap galvu... lakatu Seibolt.

Avots: ME I, 132

‡ apvaišļuôt(iês) Dunika, = apvàisluôt(iês).

Avots: EH I, 124

‡ apvaišļuôt(iês) Dunika, = apvàisluôt(iês).

Avots: EH I, 124

apzâļuôt,

1) intr., sich mit Gras
(zâles) bedecken, sich begrasen: uzart savu apzāļuojušuo druvu Vēr. I, 501;

2) tr., durch Zauberkräuter feien:
manas guovis apzāļuotas LP. VII, 594;

3) würzen
U.

Avots: ME I, 137

‡ apzīļuôt, ringsum mit Flitterschmuck benähen Bauske: a. vaiņagu.

Avots: EH I, 128

atauļuôt, = ataũlekšuôt.

Avots: EH I, 133

‡ atbê̦guļuôt, herflüchten (intr.): nuo kurienes viņš atbē̦guļuojis?

Avots: EH I, 135

‡ atceļuôt, herreisen, -wandern Dunika u. a.: svešinieki atceļuojuši pie mums nuo tālām zemēm.

Avots: EH I, 137

atkāļuôt Oberkurl., tr., verleumden: kad tu tāds esi, tad es tevi atkāļuošu tavai mē̦rgai A. XV, 2, 237.

Avots: ME I, 165, 166

atmēļuôt (zu mèle), antworten: kuo nu, kāds atmēļuo RA.

Kļūdu labojums:
antworten = scherzend antworten

Avots: ME I, 177

‡ atreibuļuôtiês, = atžèibt: saimnieks ar puisi gan atreibuļuojušies (pēc pē̦rkuona spēriena) Latv. Av. 1858, piel. 23.

Avots: EH I, 161

atsuôļuôt, intr., herschreiten Liev. 142.

Avots: ME I, 199

[atspĩguļuôt Salis, intr., sich abspiegeln: mēness atspīguļuo ūdenī. Refl. -tiês, sich abspiegeln Rujen, Drostenh., Kalz u. a.]

Avots: ME I, 195

[atspiguļuôtiês LKVv., sich abspiegeln.]

Avots: ME I, 195

atspuõguļuôt, tr., wiederspiegeln: ūdens atspuoguļuo mēnesi Laps. mēs re̦dzam tē̦lu, kas sevī dzīvi atspuoguļuo jaunu pasaules ieskatu Vēr. I, 1434. Refl. -tiês, sich wiederspiegeln: viņās (palamās) it sevišķi atspuoguļuojas tautas asprātība Etn. II, 94. viņa sejā atspuoguļuojās nuogurums Vēr. II, 143. atspuõguļuojums, auch atspuogulis Lautb., Stari II, 573, Wiederspiegelung, Abglanz, Widerschein, Reflex: priekšme̦tu atspuoguļuojums gaisā.

Kļūdu labojums:
wiederspiegeln = widerspiegeln
Wiederspiegelung = Widerspiegelung

Avots: ME I, 196

atstrèipuļuôt, intr., her-, forttaumeln: atstreipuļuoja nuost pa lielu gabalu Vēr. II, 32.

Avots: ME I, 198

‡ attuntuļuôt,

1) = ‡ attuñtulêt Oknist (mit un̂);

2) in viele Kleidungsstücke eingehüllt herkommen
AP., Lemburg, mühsam durch tiefen Schnee hergelangen Kalz. (mit ùn ² ).

Avots: EH I, 177

‡ atvaļuôt Ev., Nötk., = atvaļinât 1. Refl. -tiês, zur Genüge Musse haben, sich in der freien Zeit genügend erholen: kad beigsies skuola, tad gan varēšu a. Kal. nedarīdams ne˙kāda ... darba ..., bija labi atvaļuojies un pļāva tamdēļ nuo tiesas Janš. Bandavā II, 96.

Avots: EH I, 178

atveseļuôt tr., wieder gesund machen: es tuo atveseļuotu LP. III, 39. Refl. -tiês, auch atveselêtiês Biel. Spr. I, 408, wieder gesund werden, genesen: viņš pamazām atveseļuojas LP. VII, 973. [stiprini mani, ka es atveselējuos Glück, Psal. 119, 117.]

Avots: ME I, 209

atzaļuôt, wieder zu grünen anfan gen: kā atzaļuo meži un lauki! Neik.

Avots: ME I, 212

atžiebeļuôtiês, wieder zu sich kommen (Siekeln n.U.).

Avots: ME I, 214

aûgļuôt,

1) vermehren, fruchbar machen
L., St.;

2) wuchern:
augļuošana nuozīmē katru pārliecīgi augstu augļu ņemšanu. Refl. -tiês, fruchbar sein, sich vermehren: augļuojieties un vairuojieties un piepildiet zemi I Mos. 1, 28. [Bei Glück mehrfach mit l: augluojās I Mos. 8, 17, Matth. 13, 26, Mark. 4, 8; augluojies I Mos. 35, 11, augluoj(u)šies Jer. 3, 16. Zum l vgl. li. augłùs "урожай".]

Avots: ME I, 216

aûgļuôtãjs, Wucherer: augļuotāja naguos krist A. XIII, 530. aûgnis, der Schössling, Spross Vēr. II, 412.

Avots: ME I, 216

aũļuôt, intr., galoppieren, dahineilen: divi nuo viņiem auļuoja šurp Apsk. I, 659. juo trakāk auļuoja mans kuģis Skalbe.

Avots: ME I, 224

aumaļuôt, stromweise sich ergiessen: it kā iz līķu muklāja tas (scil. smags trūdu tvans) aumaļuotu Bārda Zem. d. 144. [Auch aumuļuôt, schnell fliessen: upīte aumuļuo Bers.]

Avots: ME I, 224

‡ bačkuļuôtiês, fortwährend um jem. herum sein und dadurch stürend wirken: kuo tu te bačkuļuojies pa kājām? Siuxt n. Fil. mat. 66.

Avots: EH I, 197

baîļuôt, tr., ängstigen, in Furcht setzen: ka nav neviena, kas mūs baiļuo Aus. I, 31. Aktiv ungew.: gew. refl. baiļuoties, sich ängstigen, sich fürchten: zē̦ns sāka baiļuoties LP. V, 225. mana sirds baiļuojas par visu Kaudz. M. meitene jau baiļuojusies no viņa, ka ka šis tā uzmācas LP VII, 669 [Bei Glück dafür mehrfach bailuoties V Mos. 7, 21; 28, 66; 31, 6; Micha 1, 8 u. a.]

Avots: ME I, 251

‡ bambuļuôt Ramdam "pempelēt" (damit ist wahrscheinlich eine aktive Form zu pempelêtiês gemeint).

Avots: EH I, 204

bāžļuôt, ‡

2) zwecklos oder auch stehlend etwas verstecken
PV.

Avots: EH I, 210

‡ bibļuôtiês "sich ungeduldig bewegen" Golg. Zu biblis.

Avots: EH I, 217

‡ brãļuôt Nötk., häufig brãlis (Bruder) sagen, rufen: kuo tu arvien te brāļuo! Pas. VI, 65.

Avots: EH I, 239

‡ bril˜ļuôts, mit einer Brille versehen: briļļuotās acis Deglavs Rīga II, 1, 465.

Avots: EH I, 241

‡ bubuļuôt B. Vēstn., schrecken. Zu bubulis II.

Avots: EH I, 248

‡ bumbuļuôt, sich wie ein Ball hin und her werfen; einen Purzelbaum schlagen Ar.: muša bumbuļuoja, pret luoga rūti sizdamas un atsizdamas.

Avots: EH I, 252

bur̂buļuôt: auch Saikava, (mit ur̂ ² ) Salis.

Avots: EH I, 254

burbuļuôt, s. burbulêt.

Avots: ME I, 353

burzguļuôt (unter burzgulêt): ūdeņi, brāzdamies pār ķērkšļiem, krāc un burzguļuo Janš. Līgava II, 9.

Avots: EH I, 256

ceļuôt [li. keliáuti], reisen, wandern: kad mēs ceļu ceļuosim BW. 12218; ceļuojums, die Reise, Wanderung: tâ mans ceļuojums beidzas; ceļuošana, das Reisen, Wandern: pa karstu ceļuošana grūta; ceļuotājs, der Reisende, der Wanderer.

Avots: ME I, 371, 372

‡ čiebuļuôt PV., = ‡ čiebaļât.

Avots: EH I, 293

I cirpšļuôt Jauns., Haken, Schlingen machen: pļaujuot izkapts viņam cirpšļuoja [= atstāja cirpšļus; s. cirpslis].

Avots: ME I, 386

čivuļuôt, zwitschern: putni čivuļuo Druva II, 429.

Avots: ME I, 415

daiļuôt, = dailināt. Refl. -tiês, sich anmutig, schön machen: daiļuojās mātes meita, pierīti vien balināja BW. 5387.

Avots: ME I, 432

dākļuôt "?": dīkļuo, dākļuo pa istabiņu BW. 5606.

Avots: ME I, 446

‡ dākļuôtiês, Possen treiben, sich närrisch stellen Diet.

Avots: EH I, 311

daļuôtiês, sich teilen Spr.

Avots: ME I, 436

[dideļuôt Nitau, frierend zittern.]

Avots: ME I, 466

dīkļuôt, s. dãkļuôt; [in Kürbis bedeute dĩkļuôt - fischen; in Naud. - faulenzen].

Avots: ME I, 478

‡ dīkuļuôt PV: "wiederholt laut weinen".

Avots: EH I, 326

‡ dìrseļuôt ² Saikava, im Zorn hin und her eilen.

Avots: EH I, 322

dre̦buļuôt, ‡ Refl. -tiês PV. "zittern".

Avots: EH I, 332

dre̦buļuôt, hin und wieder zittern: vīģu kuoku drūmā šalkā dre̦buļuo MWM. X, 217.

Avots: ME I, 496

dubļuôt, mit Kot beschmutzt werden: augstu pirku kumeliņu, lai kājiņas nedubļuo BW. 13832.

Avots: ME I, 509

dubļuôts, kotig: ceļš bija dubļuots Janš. tas man tika arājiņš dubļuotām kājiņām BW. 10517. dubļuota tautu meita BW. 21989.

Kļūdu labojums:
10517 = 10511,7 var.

Avots: ME I, 509

[dùnduļuôt ² Mar., im Rausche taumeln und lallen.]

Avots: ME I, 516

‡ dur̃kļuôts,* mit einem Bajonett versehen: durkļuotuo šauteni Daugava 1928, S. 430. .

Avots: EH I, 344

‡ *dziļuôtiês, zu erschliessen aus iedziļuôtiês (unter iedziļinâtiês).

Avots: EH I, 358

‡ dzirkstuļuôt "?": smilšu graudiņš vēlās un dzirkstuļuoja zemē Veselis Saules kaps. 62:

Avots: EH I, 360

ē̦muļuôtiês, falsen Alt - Rahden; [vgl. e̦muļuoties].

Avots: ME I, 574

‡ ērzeļuôtiês PV.,

1) läufisch sein (von Stuten);

2) sich begatten (von Stuten).

Avots: EH I, 374

gaîļuôtiês (zu gaîlis), sich brüsten, hitzig sein, werden M., Lautb. Vidv. 66; [vgl. пѣтишиться].

Avots: ME I, 585

‡ gaiļuôts, mit (gemallen) Hahnen versehen: ar zaļu, gaiļuoti puķuotu pūra lādi A. Bdgadere Dievs, daba, darbs 159.

Avots: EH I, 377

gaļuôts, fleischig, mollig, fett: tas bija ļuoti gaļuots un tamdēļ vārdu Pepi dabūjis Lautb. druknais puisis ar gaļuotuo ģīmi Latv. gaļuots augs Konv. ² 860.

Avots: ME I, 598

‡ gārdzuļuôt, schaunachahmendes Verbum: dun, dārd, gārdzuļuo, krāc un ste̦n visa ... debesmala A. Grīns Dvēseļu putenis II, 147; "röcheln" (wo?): gārdzuļuo tas, kam kas kaklā iesprūdis Bērzgale.

Avots: EH I, 390

I gārguļuôt Drsth., räuspern, röcheln: kasē̦dams un gārguļuodams sāka ģērbties Saul. [Zu li. gargulys "хрип".]

Avots: ME I, 618

[II gãrguļuôt Bauske "Seifenblasen erzeugen".]

Avots: ME I, 618

gauduļuôt, intr., heulen, klagen: vējš gauduļuo.

Avots: ME I, 610

[gàuļuôt ² Kreuzb., Warkhof, = gavilēt.]

Avots: ME I, 611

gaviļuôt (unter gavilêt),

1): auch Sonnaxt, gaviļât Kaltenbr.: gaŗu meldiņu vilka - gaviļuoja Sonnaxt.

Avots: EH I, 388

‡ *gâzuļuôt, erschlössen aus pagâzuļuôt.

Avots: EH I, 391

‡ ģelbuļuôt (mit ostle. ei aus ī ?) Lixna "laut lachen" (?).

Avots: EH I, 425

ģē̦ļuôt, refl. -tiês, intr., widersprechen, kratzbürstig sein, sich über jem. lustig machen, schamlos reden Kreuzb., Saikava.

Avots: ME I, 697

ģìbuļuôt, ģĩbuļuôt, intr., Ohnmachtsanfälle haben: vakarā laikam ģībuļuosi MWM. X, 835.

Avots: ME I, 700

gļuôtas: auch Mahlup (hier auch der Singular), (mit uô ² ) Ramkau, Seyershof.

Avots: EH I, 396

gļuôtas [C., Trik., Arrasch, Schujen, gļuôtas ² Segew., Salis, Selg.], s. gluotas.

Avots: ME I, 633

gļuôtis, s. gluotas.

Avots: ME I, 633

‡ gram̃šļuôtiês Orellen, Unsinn treiben; faseln, lügen: kaut kuo gramšļuojās.

Avots: EH I, 398

‡ grebļuôts (Subst.?) Frauenb. "ar gre̦bukli izduobts duobums".

Avots: EH I, 402

‡ greĩļuôt Lems., = greĩčuôt.

Avots: EH I, 403

greiļuôtiês,

1) "?": vai, greizaju cilvēciņ, kuo vez mani greiļuojies? BW. 9082 ; [

2) "= grīļuoties" Lindenhof].

Avots: ME I, 647

‡ grieļuôtiês (wo?) "sich gebarden".

Avots: EH I, 407

griļ˜ļuôtiês, = grīļuoties, taumeln, wackeln : kalps tâ piedzēris, ka iedams griļļuojas Sassm., [Weinsch.]

Avots: ME I, 655

grìļuôt, ‡

2) schauketn
(tr.): g. bē̦rnu šūplī in einem handschriftl. Vokabular. Refl. -tiês: mit ĩ auch AP., Dunika, Salisb., grīļatiês Salis n. FBR. XV, 57.

Avots: EH I, 406

grìļuôt C., grĩļuôt [Gold.], K., gew. refl. [grìļuôtiês N. -Peb., Salis, Ruj., Ronneb., Drosth., Bauenhof], schwanken, wanken, watscheln, taumeln, [sich mit dem Schiff auf die Seite legen U.] : guovis grīluo smagi šķūnī iekšā Lautb. grīļuo laiviņa R. Sk. I, 31. sirdī smagas sē̦ras grims, kājas grīļuot sāks. viņš grīļuojās un sašļuka zemē Purap. grīļuojas kâ mieļu piedzēris. ve̦lns aiziet grīļuodamies LP. II, 64. zeme beidz grīļuoties SDP. VI, 43. nuo slavas pareģuonei galva grīļuojas Adam. [redzēju jūriņā ze̦lta grīsli grīļuojam BW. 30742. Nach Bielenstein Holzb. 561 grīļuot auch vom Gleiten einem Bootes auf dem Meereswogen und vom Herumfliegen der virpeles (des Carousselschlittens).]

Avots: ME I, 656, 657

griļuôtiês: auch Grünh. (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 405

griļuôtiês (?) Wilzen, = grīļuôtiês.]

Avots: ME I, 655

‡ gruîžļuôts ² Dunika, ungefegt, voll Schutt: gruižļuota istuba.

Avots: EH I, 410

gulstuļuôt, ‡

2) sich wiederholt niederlegen und aufstehen (von kranken Tieren)
N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 617.

Avots: EH I, 417

gulstuļuôt, schlafen zu ungewöhnlicher Zeit, faulenzen, loddern: kas pa krūmmalēm gulstuļuo Dok. A.

Avots: ME I, 678

gurdeļuôt: kad citi gurdeļuos, tad tu mudrs būsi Lange Latv. ārste, S. 22.

Avots: EH I, 420

gurdeļuôt, siech, kränklich sein St.

Avots: ME I, 683

gurduļuôt: gur̂duļât Stenden, wegen Müdigkeit ohne Erfolg oder gar nicht arbeiten.

Avots: EH I, 420

gurduļuôt, siechen, kränkeln Wid.

Avots: ME I, 683

[gur̂guļuôt,

1) "gurgeln"
Dunika;

2) sprudeln, Blasen werfen
Kreuzb.]

Avots: ME I, 683

ìeampļuôtiês: auch (mit am̃ ) Frauenb. (von Pferden und Kindern gesagt).

Avots: EH I, 502

ìeampļuôtiês, in Ausgelassenheit geraten.

Avots: ME II, 1

‡ ìeaûgļuôtiês, sich vermehren (?): kur te ... zâlei var vaļas būt augt, saknuoties un ie. Klēfelda Padoms 92.

Avots: EH I, 502

‡ ìeaũļuôt = ìeaũlekšuôt: lieguos lēcienuos ieauļuoja mežā Janš. Dzimtene I ² , 156.

Avots: EH I, 502

ìeceļuôt einwandern: Latvijā.

Avots: ME II, 6

ìeduobuļuôt Konv. ² 3876, eine Vertiefung herstellen.

Avots: ME II, 12

‡ ìedziļuôt, vertiefen (?): kamē̦r aŗamu kārtu iedziļuotu Pēt. Av. II, 269.

Avots: EH I, 511

ìeļ˜ļuôt, einölen.

Avots: ME II, 14

ìegrīļuôtiês, plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen zu wanken: viņa... lē̦ni iegrīļuojās U. b. 41, 47.

Avots: ME II, 19

[ìekremšļuôtiês MSil. "verknorpeln."]

Avots: ME II, 30

ìekukuļuôt, (Geschenke gebend) bestechen Spr.

Avots: ME II, 32

[I ìemēļuôt,

1) "verklatschen"
Stelp.;

2) = ieme̦luot Nitau, Wenden;

3) einreden
Mar., Wessen;

4) die
mēļuošana einleiten: vajag tik iemēļuot uz tuo pusi, tad iet mēļuošanās vaļā Fest. Refl. - tiês, Teilnehmer eines Gesprächs werden Mar.]

Avots: ME II, 45

[II ìemēļuôt MSil. "in einen blaufärbenden Stoff hineintun (um blau zu färben).]

Avots: ME II, 45

ìeripuļuôt, tr., hinein -, hereinwälzen. Refl. - tiês, sich hinein -, hereinwälzen: caur skursteni tā ieripuļuojas istabā Vēr. I, 193.

Avots: ME II, 58

ìesuôļuôt, intr., herein -, hineinschreiten: viņš mundriem suoļiem iesuoļuoja istabā.

Avots: ME II, 75

ìestreipuļuôt [PS., Lis.], intr., herein -, hineintummeln, herein -, hineinwackeln: piedzē̦rušais cilvē̦ks iestreipuļuoja istabā.

Avots: ME II, 74

ìetuntuļuôt,

1) tr., einmummen:
bē̦rnu kažuokā;

2) intr., eingemummt hereinkommen, hineingehen:
tu ar puiku ietuntuļuosi mājā Blaum. Refl. - tiês, sich einmummen: viņš ietuntuļuojies līdz de̦guna galam.

Avots: ME II, 84

ìevaļuôt, ìevaļât, bändig, bewältigen: dūšīguos kareivjus Vēr. 1904, 501. diezin, vai varēsim darbu līdz vakaram ievaļāt Grob. ievaļuot darbus Mag. II, 153 "die Zeit für die Arbeit gewinnen."

Avots: ME II, 86

ìezaļuôt, intr., ergrünen: sēja nespēja iezaļuot.

Avots: ME II, 90

ìezâļuôt, tr.,

1) balsamieren, Medikamente einspritzen:
kad šis lielkungs nuomiris, tad tuo iezāļuojuši LP. IV, 229;

2) durch Medikamente behexen:
puisi, meitu. Refl. - tiês, = iezaļuot: rudzi labi iezāļuojušies Mag. IV, 2, 115.

Avots: ME II, 91

ìezvīļuôtiês, erglimmen: acīs iezvīļuojās zaļa liesma.

Avots: ME II, 92

‡ izāļuôtiês, = izãlêtiês.

Avots: EH I, 433

[izampļuôtiês, zur Genüge, zum Überdruss tollen Wid.]

Kļūdu labojums:
zum = bis zum

Avots: ME I, 712

izaugļuôtiês: kad tu vienumē̦r tuos pašus kartupeļus izstādīsi, tad viņi izaugļuosies Bergm. Labu ziņu un pad. grm.2 (1792), S. 53.

Avots: EH I, 432

izaũļuôt, heraus-, hinausgaloppieren: nuo meža izauļuo me̦lns jātnieks Pas. IV, 179.

Avots: EH I, 432

‡ izbaiļuôt, erschrecken (tr.): izbaiļuotu prātu Stender Rāms laiks.

Avots: EH I, 433

izbaîļuôties, erschrecken, in Furcht geraten: neizbaiļuojaties un nebīstaities! Jes. 44, 8; Mos. 20, 3.

Avots: ME I, 715

izbê̦guļuôtiês, gehörig hin und her flüchten: izbē̦guļuojies gan paklētī, gan salmu būrī Baltp.

Avots: ME I, 716

izbur̂buļuôt, intr., auf-, hervorsprudeln: uogļu skābe spēji izburbuļuo A. XX, 595. māte apsvieda izburbuļuojušuo kūku uz uotru pusi R. Sk. II, 136.

Avots: ME I, 719

izceļuôt, intr., auswandern: nuo dzimtenes. Refl. - tiês, viel, nach Herzenslust, sich satt reisen: viņš izceļuojies pa visu pasauli; izceļuôtãjs, der Auswanderer.

Avots: ME I, 721

izdaiļuôt (unter izdailêt ), Refl. -tiês: "Staat machen; prunken" Segew.

Avots: EH I, 440

‡ izgriļ˜ļuôtiês Dond., nach Herzenslust im Eisrundlauf (griļļas) fahren: iesim i. ar griļļām.

Avots: EH I, 449

‡ izgrīļuôt,

1) sich auf die Seite legen machen
(?), hin und her schwanken machen (?): izgrīļuotais kuģis atradās ... trešajās gāzās Janš. Tie, kas uz ūdens 15;

2) wiederholt hin und her schwankend (aus einer seichten Stelle) hinausgelangen machen.

Avots: EH I, 449

izkaļuôtiês,

1) aufbrechen (von Blüten)
Kronw. n. U.;

2) = izkalēties II n. A. XIV, 314.

Avots: ME I, 747

izkamaļuôt, izkamaļuôtiês, sich herauswickeln Spr.

Avots: ME I, 747

‡ izkampaļuôtiês, einander nach Herzenslust (zur Genüge) umarmen Dond.: vai nebūsit diezgan izkampaļuojušies?

Avots: EH I, 453

izkapļuôt, tr., mit einer Gartenharke (kaplis) ausharken: ar dārza kapli nezāles pilnīgi izkapļuot A. IV, 621.

Kļūdu labojums:
Gartenharke... ausharken = Gartenharke... aushacken

Avots: ME I, 748

‡ izķebļuôt, Perfektivform zu ķebļuôt: vētījuot izķebļuotuo labību Janš. Mežv. ļ. I, 215.

Avots: EH I, 460

izkruopļuôt, tr., verunstalten, entstellen: vai krampis tē̦va ģīmi bij izkruopļuojis ar tik svešu, baigu zīmi? MWM. VIII, 167.

Avots: ME I, 755

‡ izkùiļuôt ² Erlaa, verkümmern indem sich die Wurzeln zusammenziehen: kāpuosti un griežņi var i.

Avots: EH I, 459

izkùrmuļuôtiês, sich entpuppen, sich entwickeln, hervorgehen: viņi drīz izkurmuļuojušies par Azefiem R. A. nuo lupatu se̦gas izkurmuļuojās puika Saul., Bers.

Avots: ME I, 757

‡ izlēļuôt Warkl. "auslachen".

Avots: EH I, 463

izmèļuôtiês, sich ausschwatzen: kruogā labi izmēļuojāmies Kaudz. M. neņem par ļaunu, ka es tâ izmēļuojuos Dok. A.

Avots: ME I, 771

‡ izmĩļuôt, = izmĩlêt.

Avots: EH I, 467

izmutuļuôt, Refl. -tiês, ‡

2) zur Genüge Unsinn reden
Frauenb.

Avots: EH I, 468

izmutuļuôt, intr., hervorsprudeln: nuo krāteŗa šķidrajiem dubļiem izmutuļuo lieli burbuļi Konv. ² 712. Refl. - tiês, sich wild ausleben, sich austoben Duomas II, 257.

Avots: ME I, 774

‡ izpeļuôtiês Schwanb. "eine Zeitlang Mause fangen (von Katzen)".

Avots: EH I, 471

izpē̦ļuôtiês, verglimmen: uogles krāsnī ir jau izpē̦luojušās Ermes.

Avots: ME I, 779

izpũļuôt, intr., auseitern: auguonis, kuŗš izpūļuojis, aizdzīst Konv. ¹ 491, C.

Avots: ME I, 787

izpũšļuôt, tr., mit Unterbrechnungen ausblasen, auseinanderblasen: vējš izpūšļuoja pe̦lnus MWM. VI, 794. Refl. - tiês, zur Genüge durch Beblasen heilen od. sich heilen lassen: izpūšļuojas, izpušļuojas, bet ne˙kas nepalīdzēja.

Avots: ME I, 787, 788

‡ izsaũļuôtiês, sich nach Herzenslust (zur Genüge) sonnen Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 478

‡ I izspaļuôt linus Laidsen, den Flachs von den Schäben reinigen.

Avots: EH I, 481

II izspaļuôt (unter izspatêt), ‡

2) = ‡ izspaluôt II 2: i. dzẽ̦rājus nuo kruoga Golg.

Avots: EH I, 481

izspuõguļuôtiês, sich zur Genüge spiegeln: zirneklis izspuoguļuojās rasas pilienā Egl.

Avots: ME I, 804

izstreipuļuôt, intr., hinaus -, heraustaumen: es izstreipuļuoju pa durvīm A. XX, 563.

Avots: ME I, 806

izvaļuôt, müssig und nach Belieben leben lassen: jūs tuo puiku par daudz izvaļuojat Lautb. Refl. - tiês, zur Genüge müssig und nach Belieben leben: izvaļuojies visu vasaru Bauske.]

Avots: ME I, 825

izvãrguļuôt, intr., elend, kränklich sein Wid.

Avots: ME I, 825

‡ izveseļuôt, heilen, auskurieren: viņa tevi ... izveseļuos ... viegli un ātri Janš. Dzimtene V, 79.

Avots: EH I, 495

izveseļuôtiês, genesen, gesund werden: izveseļuojies nuo slimības.

Avots: ME I, 827

izvirpuļuôt, intr., hinauswirbeln: viena lapa izvirpuļuoja dārzā A. XX, 135.

Avots: ME I, 830

‡ izvīvaļuôtiês "?": izvaļuojusēs, izvīvaļuojusēs pa skuolām Janš. Bandavā I, 65.

Avots: EH I, 497

izzaļuôt, intr., ins Kraut schiessen: anīss nepane̦s tikkuo izve̦stus mē̦slus ne+re̦ti pārāk izzaļuodams Konv. ¹ 80.

Avots: ME I, 831

‡ izzâļuôt,

1) izzāļât Warkl., = sazâļuôt 2;

2) mit Hilfe von Medizin
(zâles) auskurieren, heilen (tr.) BielU.: kas tevi ar labām zālēm pruot i. Lange Latv. ārste 15. izzāļājis acis Pas. VIII, 387 (aus Lettg.). ar pašu saplūktām... zâlēm ...vājniekus... i. Janš. Līg. II, 52. Refl. -tiês, sich mit Hilfe von Medizin auskurieren: tu dzīries sargāties un i. Lange Latv. ārste 8. pats izzāļājies Pas. VIII, 387 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 497

kaļuôt, schwatzen U. [Zu kalbinât; s. dies und auch Persson BB. XIX, 275, Uhlen- beck PBrB. XXX, Boisacq Dict. 397 f. unter χαλέω, Zupitza Germ. Gutt. 107.]

Avots: ME II, 147

I kāļuôt, tr., schimpfen Bers., Illuxt, A. XV, 2, 237; aufrühren; Spiesen verachten, tadeln U. [Direkt od. durch li. kõlioti "ругать, поносить, чернить" vermittelt aus poln. kalać resp. russ. калять "besudeln"; vgl. Brückner Litu - slav. Stud. 95 und 173.]

Avots: ME II, 191

[II kâļuôt ² Ruj., Schnittkohl stehlen.]

Avots: ME II, 191

‡ *kamaļuôt; zu erschliessen aus izkamaļuôt.

Avots: EH I, 580

[kampaļuôtiês Dond., oft einander umarmen: puisis ar meitu kampaļuojas.]

Avots: ME II, 151

kâpuļuôt [Lis.], = kâpaļât.

Avots: ME II, 194

‡ *kar̃kuļuôt, zu erschliessen aus nùo-kar̃kuļuôt.

Avots: EH I, 589

kārkuļuôt: kārkuļuo rīkle, kad nevar vairs krē̦pas izspļaut Gramsden.

Avots: EH I, 603

kārkuļuôt, röcheln Etn. I, 34.

Avots: ME II, 196

[ķebļuôt, mit dem ķeblis das Korn von der Spreu scheiden: ņēma ķebli ruokā un stājās pie ķebļuošanas jeb graudu izlaišanas nuo gar,ajām pe̦lūm Janš. Dzimtene ² II, 17.]

Avots: ME II, 358

‡ ķẽ̦rpuļuôt Zögenhof, = ķē̦rpât.

Avots: EH I, 700

‡ klanuļuôtiês, = klanîtiês: ar visu klanuļuošanuos Kaudz. Izjurieši 196.

Avots: EH I, 610

knābuļuôt, tr., dem., ein wenig picken, hacken Spr.

Avots: ME II, 244

‡ kŗãkaļuôt NB. "spucken".

Avots: EH I, 665

‡ krèmpeļuôts ² Erlaa, uneben: kad negluda virsa kukuļam, pārplīsuse vai, tad tāda krempeļuota maizīte. k. kukulis. Auf d. krempeln (= krempen) beruhend?

Avots: EH I, 648

‡ *kremšļuôtiês, zu erschliessen aus ìekremšļuôtiês.

Avots: EH I, 649

‡ kre̦muļuôtiês, taumeln (von Betrunkenen) NB.

Avots: EH I, 649

krẽ̦puļuôt Smilt., = krẽ̦palât.

Avots: ME II, 276

krẽšļuôt(iês), s. krē̦sluoties.

Avots: ME II, 277

krẽšļuôt(iês), s. krē̦sluoties.

Avots: ME II, 277

kre̦tuļuôt (unter kre̦tulît): auch Sackenhausen n. BielU.

Avots: EH I, 650

‡ kreveļuôt Saikava, gefrierend holperig werden: ceļš sāk k.

Avots: EH I, 650

‡ kridžuļuôt, mit kridžuļi behängen Schibbenhof.

Avots: EH I, 652

krĩkļuôtiês, gierig zugreifen, gierig fressen: kuo te kâ krīklis krīkluojies Plm.

Avots: ME II, 283

[kruopļuôt, verkrüppeln, verhunzen: valuodu.]

Avots: ME II, 295

‡ krùnkuļuôtiês ² Sonnaxt, sich runzeln, sich in Falten legen.

Avots: EH I, 660

‡ kùiļuôt ² Erlaa, am kuĩlis II erkranken: kāpuosti (griežņi) kuiļuo (saknēs ieme̦tas tārpi, un tās sačuokuruojas).

Avots: EH I, 668

[kuĩļuôtiês, schon im ersten Jahr erblühen (von einer zweijährigen Pflanze): šuogad kāpuosti un kāļi sāk kuiļuoties Jürg.]

Avots: ME II, 300, 301

kukuļuôt,

1) gew. pìekukuļuôt, bestechen:
saka, ka viņš grib kukuļuojains Wid.;

[2) sich bestechen lassen:
ierēdņi, kas nekukuļuo Leijerk. I, 35.] Subst. kukuļuôtãjs, der Bestecher.

Avots: ME II, 302

kūļuôtiês, kūluôtiês, kùlâtiês, -ãjuôs Smilt., sich bewegen: mazās ruociņas kūļuojas pretim aizsargādamās R. Sk. II, 65. uz neliela klajuma mierīgi kūuojas vāvere. [Vgl. kũlêtiês und (?) poln. kulić "zusammenziehen" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 642).]

Avots: ME II, 336

kumbuļuôt "собирать; снаряжать" Spr.; ["in Kleider dicht einhüllen" Welonen].

Avots: ME II, 310

kumeļuôts, füllenreich: balta ķēve kuplu asti, tā bij labi kumeļuota BW. 21174.

Avots: ME II, 311

[I kumuļuôt, sich mit Wolken beziehen: debess sāk kumuļuot Lub., Fest., Stelp. - Vgl. li. kumuliotis "otulać się."1

Avots: ME II, 313

II kumuļuôt "iet kumu kumiem" Ar. Refl. -tiês, sich bewegen, sich bücken: kuo tu te kumuļuojies apkārt? Ar., Lub.

Avots: ME II, 313

kuñkuļuôt,

1): (li. kunkuliúoti "kunkulais eiti" Arch. Phil. III, 50): vairs tikkuo kunkuļuoja Azand. 97. - kuñkuļuôtiês 2 aus nd. kunkeln, s. Schwers Unters. 61.

Avots: EH I, 676

kuñkuļuôt, infr.,

1) strauchelnd, mühsam sich fortbewegen:
vis˙pēdīgi kunkuļuoja uz priekšu ve̦cais siena vedējs Kaudz. M. kas tad tur tâ kunkuļuo šurp klupdams, krizdams? Straume;

2) sich mit kleinen Wolken bewölken
Kaul. Refl. -tiês,

1) trödeln;

[2) sich mit jem. einlassen
("pīties, kuopuoties"): k. ar kādu meitu Ar.]

Avots: ME II, 316

kuñkuļuôts,

1) mit Klumpen, Klümpchen versehen, klümpig:
kunkuļuotu putru vira BW. 28468;

2) knotig, uneben:
kunkuļuotu dzivi vērpu BW.731.

Avots: ME II, 316

kūpuoļuôt, intr., rauchen, rächern: vēl tagad rītiem agri kūpuoļuo uz Zilā kalna it kâ zili dūmi LA. Vgl. kûpêt.

Avots: ME II, 337

‡ kūpuļuôt ME. I, 5 (unter aba 1), = kūpuoļuôt.

Avots: EH I, 684

‡ kurkuļuôt "nedruoši, neveicīgi uz priekšu kulties" Druw.

Avots: EH I, 678

kurmuļuôt, ‡

2) aufwühlen (vom Maulwurf)
Bērzgale: kurmuļi kùrmuļuo ² pļavu.

Avots: EH I, 679

kurmuļuôt, kurmulêt, sich langsam bewegen, tändeln: viņas kāja sāka kurmuļuot pa lāčādu A. XII, 103. Refl. -tiês, trödeln, sich langsam bewegen, zappeln: viņš kurmuļuojas vairāk tikai pa māju Saul. bet bēris tikai kurmuļuojās Saul.

Avots: ME II, 324

kūšļuôtiês, sich bewegen: laterņu liesmas ap pusnakts stingumu kūšļuojas Zalkt.

Avots: ME II, 338

lẽ̦kuļuôt [auch Lautb., N. - Peb.], lē̦kulât, - ãju, Ramk., = lẽ̦kalêt.

Avots: ME II, 459

lēļuôt, etwas langsam machem Spr. [Wohl zu lêlis 2.]

Avots: ME II, 459

‡ II lēļuôt, zu erschliessen aus ‡ izlēļuôt.

Avots: EH I, 737

ļēļuôt: mit ẽ̦ Naud. (?).

Avots: EH I, 772

ļēļuôt, intr., schreien, hässlich singen: tas tur ļēļuo kâ vērsis mežā Naud. [Vgl. lē̦luot.]

Avots: ME II, 539

lìekuļuôt, intr., heucheln, sich an-, verstellen: īstas dievbijības vietā bieži parādījās izlikšanās un liekuļuošana Paw. liekuļuota nuožē̦luošana Vēr. I, 1258.

Avots: ME II, 497

mãkuļuôt: màkuļuoja ² un lija Heidenfeld (ähnlich - mit -ât Auleja). kad pie debesīm ir atsevišķi mākuoņi, tad saka, ka mākuļuo Ramkau.

Avots: EH I, 790

mãkuļuôt C., intr., bewölkt, trübe sein, sich bewölken: jau saulīte mākuļuo BW. 17449. atnāk kāda rītdieniņa, mākuļuot mākuļuot mākuļuoja 29305. Refl. -tiês, mākuļāties bei Manz. Spr. Sal. 25, 13: debess mākuļājas, bewölkt sich.

Avots: ME II, 580

me̦duļuôts, mit Honig bestrichen: mātes meitas istabiņa vizuļuota, me̦duļuota, līp kājiņas dancuojuot BW. 14624.

Avots: ME II, 590

‡ mēgļuôt "?": beidz nu ... nepiederīgus juokus! ne˙kad neklājas tuo m. un mērķēt, kas nav labs Janš. Līgava I, 471 (ähnlich 504 und Mežv. ļ. II, 129). Refl. -tiês (s. ME. II, 612): ar tādiem vāŗdiem nemēgļuojies ("?")! Janš. Līgava II, 398. (s. auch oben unter ‡ mēgle).

Avots: EH I, 805

mẽgļuôtiês, trödeln, etwas ungeschickt angreifen, Possen reissen: laid mani! kuo tu te mēgļuojies? Alm. kuo nu mēgļuojies? Bauske, Alt - Rahden. Zu mẽglis.

Avots: ME II, 612

‡ mèimuļuôt ² Lubn., Sessw., = mèimerêt.

Avots: EH I, 796

mḕlgaļuôt, witzeln, spötteln Etn. III, 169.

Avots: ME II, 615

I mèļuôt: auch (mit è ² ) Oknist (plaudern), Wessen (scherzen), Azand. 11, (mèļât ² ) Kaltenbr., Warkl. (scherzen, mit leichtem Humor plaudern, Witze machen).

Avots: EH I, 806

I mèļuôt [PS., N. - Peb., Drosth.], intr., viel sprechen, plaudern, schwatzen, klatschen [ Fest.], ironisieren, böse Gerüchte verbreiten: viņš smējās un mēļuoja A. XII, 802. ļaudis mēļuoja Seib. Refl. -tiês, faseln, die Rolle einer Klatschbase spielen: kam nu tâ mēļuojies? Asp. Subst. mèļuošana, das Schwatzen, Klatschen: tu esi pieņe̦mts darbam, nevis mēļuošanai Niedra; mèļuôtãjs, der Zungendrescher, die Plappertasche, der Verleumder. Zu mèle.

Avots: ME II, 615

II mēļuôt: "7181; 5685" ME. II, 615 zu verbessein in "7181 (ähnlich 5685)".

Avots: EH I, 806

II mēļuôt, blau färben: mēļu adu, mēļu rakstu, mēļu liku pūriņā; kas kait man nemēļuot, man mammiņa mēļuotāja BW. 7181; 5685. Zu mẽļš.

Avots: ME II, 615

mèļuôts, [mēluots U.], zungenfertig, klatschaft, verleumderisch: mēļuots cilvē̦ks Matkuln.

Avots: ME II, 615

‡ me̦mmuļuôt,

1) taumeln
Grawendahl;

2) undeutlich sprechen
(mit e̦m̃ ) Wandsen.

Avots: EH I, 780

‡ mḕrgaļuôtiês Planhof "juokus taisīt".

Avots: EH I, 808

‡ mer̂meļuôt Sonnaxt, murmeln, undeutlich sprechen.

Avots: EH I, 801

‡ mieguļuôt PV., Schläfrigkeit spürend dem Schlaf widerstehen.

Avots: EH I, 824

[* mieļuôt, zu erschliessen aus ostle. ḿīļuoť,

1) lieben
Kossowski Gramm. 19;

2) bewirten
Sk. Do. 41, Warkl.: m. viesus.]

Avots: ME II, 653

‡ *II mieļuôt, zu erschliessen aus pamieļuôt.

Avots: EH I, 825

miguļuôt "snaudelêt" (dann und wann ein weinig schlummern) AP. n. Etn. IV, 146.

Avots: ME II, 625

[miķeļuôt Deglavs Rīga II, 1, 486, jem. "Michel" (Miķelis) nennen.]

Avots: ME II, 626

mĩļuôt, = mīlêt, lieben: mīļuo mani tu, tautieti! BW. 24967. viņa (līgaviņa), mani mīļuodama, atstāj tē̦vu, māmuļiņu 22710 var. Refl. - tiês, einander lieben. Subst. mĩluôtãjs, wer liebt: kuo (līdz) skaistais augumiņš, kad nav sava mīluotāja (Var.: mīlē̦tāja)? BW. 7707.

Avots: ME II, 646

mirguļuôt (li. mirguliúoti Arch. Phil. III, 50),

1): nami ... mirguļuoja apgaismuotiem luogiem Daugava 1934, S. 503.

Avots: EH I, 817

mirguļuôt,

1) flimmern, leuchten:
ielejā pilsē̦tas ugunis vãji mirguļuoja Balss. gar krastu mirguļuo nakts nuometnes ugunis Druva I, 221. viņa skats mirguļuoja nuo dedzības Balss. asaras ritēja mirguļuodamas. lapas trīsēja un mirguļuoja Vēr.;

[2) mir̂guļuôt Domopol, = mirguot 3].

Avots: ME II, 632, 633

mîstuļuôt, tauschen: bet tikām mīstuļuojis pa tirgiem, kamē̦r nuomijis gluži vienpēdām A. XXI, 354; C., Lub.

Avots: ME II, 647

[muôkļuôtiês "ē̦rmuoties, māķuoties, izrādīties" Druw.]

Avots: ME II, 683

muoļuôt (unter mùoļât ² ): muļķis ne m. nemùoļuo ² , kurp iet KatrE.

Avots: EH I, 840

[mūgļuôt "?": ja esiet dabūjuši kādu cilvē̦ku ruokā, tad izspīlējiet tuo tik˙pat kâ ādu;... tam jāmũgļuo... dienas un naktis De̦glavs rīga II, 1, 14.]

Avots: ME II, 678

mûgļuôtiês ² (unter mûgļâtiês ² ): auch (mit ū ) Hofzumberge, Ruhental.

Avots: EH I, 838

‡ muîžļuôt ² Dunika, Schutt fallen lassen, ausstreuen: m. uz grīdu.

Avots: EH I, 830

‡ muļļuôtiês,

1) stümpem
Segew.;

2) im Morast fast versinken
Spiess.

Avots: EH I, 832

murduļuôt,

1): auch Katlakalns, Nötk., Schujen;

2): cūkas murduļuo (ē̦d, kājām sakāpušas silē) Welonen.

Avots: EH I, 833

murduļuôt,

1) mur̂duļuôt C., sprudeln, brodeln:
irties vajaga, kamē̦r ūdens murduļuo Upesgrīva;

2) "sprudeln machen; aufrühren"
Warkl.;

3) "unartikulierte Laute von sich geben:
Bilskenshof.]

Avots: ME II, 668

mur̂muļuôt (li. murmuliúoti Arch. Phil. III, 51): Unsinn schwatzen, unnötig und ohne Zusammenhang sprechen; rieseln (mit ur̂ ² ) Frauenb.; "murmināt" (mùrmuļāt ² ) Zvirgzdine: m. pret ve̦cāku cilvē̦ku.

Avots: EH I, 835

mur̂muļuôt, [mùrmulêt, -ẽju [Fest.], Spr., intr., murmeln, undeutlich sprechen, rieseln, sprudeln: kuo viņš tur murmuļuo, vārīdamies? kâ katls? Selb. pa caurumu nāk ūdens murmuļuosdams laukā Lös. n. Etn. IV, 147. asinis skrēja murmulē̦damas Selsau.

Avots: ME II, 671

muskuļuôt, intr., sich zusammenziehen, schwärmen: bites muskuļuo, sāks bē̦rnus laist Ahs. n. RKr. XVII, 40. Refl. -tiês, sich ballen, sich winden: pa apkašu luožņā, lē̦kā, vijas, muskuļuojas, raisās tūkstuots sarkanu ugunsčūsku AU.

Avots: ME II, 672

‡ muškuļuôtiês, einen dichten Haufen bildend spielen (von Kindern) Frauenb. (auch: muškuôtiês); sich ballen Schwitten.

Avots: EH I, 836

[muskuļuôts, mit (starken) Muskeln versehen: me̦lnās spalviņas uz muskuļuotās ruokas Veselis Saules kapsē̦ta 106.

Avots: ME II, 672

mutuļuôt,

1): auch Auleja (mit -ļât ); viel schwatzen
Golg., sprechen Sessau;

2): auch Oknist, Ramkau, (mit -ļât ) Warkl. ‡ Refl. -tiês Kaltenbr. "plunčāties": pīlē̦ni mutuļājas pa ūdeni.

Avots: EH I, 837

mutuļuôt, intr.,

1) unverständilch sprechen
[Wessen] - vārdus pa muti valstīt, tuos apēst Bers.; in dieser Bedeutung mutulêt [Fest.], Lös. n. Etn. IV, 147;

2) sprudeln, Blasen werfen, brodeln, stöbern
[Fest.]: lāča dē̦ls vāra putru, ka mutuļuo vien LP. VI, 495. katls ar vāruošu ūdeni mutuļuo. ūdens vārās mutuļuodams Ahs. n. RKr. XVII, 40. avuots, stiprs sniega putenis mutuļuo Etn. IV, 147. jau dūmi mutuļuo MWM. III, 325;

3) fig., sprudeln, strudeln, wogen:
pa ārpusi plūst un mutuļuo dzīve A. XX, 33.

Avots: ME II, 676

[ņārbuļuôt, siechen, quienen Warkl.]

Avots: ME II, 897

nelìekuļuôts, ungeheuchelt: neliekuļuota laipnība Purap. darbnieki izpelnījušies neliekuļuotu atzinību Vēr. I, 552.

Avots: ME II, 721

netikļuôt, intr., faulenzen, vagabundieren Etn. IV, 161.

Avots: ME II, 737

nieduļuôts, [nieduluots U.], mit Rohr, Schilf bewachsen: nieduļuota tā pļaviņa Ltd. 4102.

Avots: ME II, 749

nĩkuļuôt, intr., quienen, kränkeln, siechen [Fest., Ahs.], verkommen, auf keinen grünen Zweig kommen: cilvē̦ks nīkuļuot sāka lielgruntniecība A. XX, 16.

Avots: ME II, 747

I ņirbuļuôt, intr., flimmern, schillern: viļņi ņirbuļuoja Latv.

Avots: ME II, 903

nùobaîļuôtiês, sich abängstigen: māte nuobaiļuojas par sava dē̦la likteni.

Avots: ME II, 759

nùobur̂buļuôt, ‡

2) Wasserblasen erzeugend untergehen:
tai nuoburbuļāja kungs uz dibinu Pas. XII, 133 (aus Makašēni).

Avots: EH II, 35

nùobur̂buļuôt, intr., eine kurze Weile wallen, sprudeln, Wasserblasen nuo ruokām un Abavā atpakaļ, ka nuoburbuļuojis vien LP. VII, 1029.

Avots: ME II, 766

nùoceļuôt tr., zurücklegen: saule nuoceļuo lielus riņķus Astr.

Avots: ME II, 767

nùodubļuôt: "Aps. " Me. II, 777 zu ersetzen durch "Janš. Apskats 1903, S. 177".

Avots: EH II, 41

nùodubļuôt, tr., mit Kot beschmutzen: jaunuo vilnaini Aps.; kurpes Janš.

Avots: ME II, 777

nùogļuôtêt, intr., sich mit Schleim bedecken: nuogļuotējušas klints sienas Latv.

Avots: ME II, 785

nùokārkuļuôt, [einen röchelnden Laut von sich geben MSil.]: pārliecinājies, ka ne˙viena tuvumā nav, viņš nuokārkuļuoja A. XVI, 516; ["sterben" Gramsden.]

Avots: ME II, 796

[nùokrẽ̦puļuôtiês, sich mit Nasenschleim besudeln Dond.]

Avots: ME II, 802

nùomēļuôt,

1): auch Nötk.;

2): auch Aahof, Druw., Lettg., Schwanb., Tirs.

Avots: EH II, 68

[nùomēļuôt,

1) eine Zeitlang plaudern:
sievas visu vakaru nuomēļuoja Kokn., Golg., Jürg., Lös., Ermes, Bers., AP. "... neduos vakariņu", viņš nuomēļuoja (sagte im Scherz?) izejuot Austriņš Nuopūtas vējā 124;

2) verleumden, heruntermachen
Lennew., Sessw., Lös., Nötk., Bers., Bauske, Mitau, Segwold, N. - Peb., Grünwald, Grünh., Ermes, Gramsden, Autz, Dickeln;

3) leere Phrasen reden:
uz jautājumu viņš nedeva nuoteiktas atbildes, bet šâ tâ nuomēļuoja un izgruozījās Vīt. - Refl. - tiês"?": viņš nuomēļuojies līdz negalam Bers.]

Avots: ME II, 819

[nùomĩļuôt, eine Zeitlang liebkosen: es savu līgaviņu pie kubula nuomīļuoju BW. 34422 var.]

Avots: ME II, 821

‡ nuomuîžļuôt ² Dunika, mit Schutt vollstreuen: n. visu plānu.

Avots: EH II, 70

‡ nùomuļuôtiês P. Allunan "sich beschmieren; auf einem aufgeweichten Acker sich abmühen".

Avots: EH II, 70

nùomur̂muļuôt, [eine Weile murmeln]: ūdens nuomurmuļuoja Duomas I, 43; ["nùorùkt" Lis.].

Avots: ME II, 823

nùomutuļuôt: aufsprudeln - auch Behnen, Degunen, Tirs.; schnell eine Rede ableiern, schnell etwas aussprechen Berzgale, Welonen.

Avots: EH II, 71

nùomutuļuôt, [aufsprudeln MSil.]: ūdens nuomutuļuojis LP. VII, 478. [viņš iegāzās upē ka nuomutuļuoja vien Jürg., C., Nötk., Autz, N. - Peb., Dickeln, Neuhausen, Salgaln, Siuxt, Swehthof, Sessw, Lennew., Kokn., Vīt., Bers.; in Kerstenbehm auch vom Rauchwirbel, in N. - Peb. auch von schnellem Lauf gebraucht: rati nuomutuļuoja (= nuoripuoja) nuo kalna Lenzenhof; "schwatzend verbringen": n. visu nakti Golg.; "eine Zeitlang undeutlich und unklar reden": viņš savu runu nuomutuļuoja Mar.]

Avots: ME II, 823

nùonĩkuļuôt, intr., verkommen, zu Grunde gehen: žē̦l, ja šādām dāvanām būtu jānuonīkuļuo Vēr. II, 1495.

Avots: ME II, 825

‡ nuopēļuôt Daugeln "nuopaļāt".

Avots: EH II, 74

‡ nuopesteļuôt Salgaln, mit Hilfe von pesteļi behexen: n. luopus.

Avots: EH II, 74

nùopùpuļuôt, tr., mit Weidenkätzchen schlagen: vakarā priekš pūpuoļu svētdienas sameklēju sle̦pe̦ni pūpuoļus, lai artiem citus varē̦tu nuopūpuļuot Etn. II, 52.

Avots: ME II, 835

‡ nùopurpuļuôt, = nùomur̂minât (?): viņš tâ ... varēja n. visu dienu Veselis Netic. Toma mīlest. 112.

Avots: EH II, 78

nùopur̃puļuôtiês, sich mit Nasenschleim besudeln: bē̦rnam nuopurpuļuojies de̦guns Sassm.

Avots: ME II, 835

‡ nùosmurgaļuôt Ar., = nùosmur̃gât.

Avots: EH II, 89

‡ nùošņergļuôtiês Oknist n. FBR. XV, 162, = nùošņurgâtiês.

Avots: EH II, 98

[nùosuôļuôt, hinschreiten, hingehen: nuosuoļuojis līdz tai vietai Salis.]

Avots: ME II, 863

nùospĩguļuôt, intr., erglänzen: acu priekšā aplam nuospīguļuojis LP. VII, 1277.

Avots: ME II, 855

nùospuoguļuôtiês, sich abspiegeln: pasaule nuospuoguļuojas prātā gabalaina Pūrs III, 90.

Avots: ME II, 857

‡ nùospurguļuôt Lis., = ‡ nùospurêt: brunčiem mala nuospurguļuojusi.

Avots: EH II, 90

nùostreipuļuôt,

1): tad tik vien tu varēji, kâ n. visu tāpeli ar tādiem līkāniem! Druw.

Avots: EH II, 91

nùostreipuļuôt,

1) "начирикать, напестрить (о письмѣ)" Spr.;

[2) hintaumeln, hinuntertaumeln:
dzē̦rājs nuostreipuļuoja nuo ceļa Mesoten, Golg., N.-Peb., Jürg., Widdrisch, (mit eî) PS, piedzēries viņš tuomē̦r līdz mājai kaut kâ nuostreipuļuoja Lis., C., Mitau. ar muokām viņš tuo gabalu nuostreĩpuļuoja Salis n. visu dienu Lettg., Ermes, Ar.;

3) taumelnd austreten:
dzē̦rājs, pa ceļu iedams, tuo nuostreipuļuojis Lös., Aahof, Druw., Sessw.;

4) "von der geraden Linie abweichend unrichtig (etwas) vollziehen":
ja nav izdzīta taisna vaga tīrumā, tad saka, ka e̦suot nuostreipuļuois Lis.;

5) "bestreuen"
(?) Druw., Lös.]

Avots: ME II, 860

‡ nuostre̦m̃puļuôt Frauenb., mit Mist (stre̦m̃puļi) bestreuen: cūkas visu apluoku nuostre̦mpuļuojušas.

Avots: EH II, 91

‡ nuotuñtuļuôt Frauenb. u. a., = nùotuñtulêt 2: biezi nuotuntuļuots bē̦rns. Refl. -tiês, sich dicht ankleiden.

Avots: EH II, 103

‡ nùotupuļuôt, = nùotũpuļuôt: sē̦tmalīši nuotupuļuoti Aps.

Avots: EH II, 103

nùotũpuļuôt, tr., hockend, kauernd niederdrücken, abtrampeln: lāči ar ķe̦tnām auzas nuobraucījuši un nuotūpuļuojuši JU.

Avots: ME II, 879

nùovantaļuôt, tr., vertrödeln: nuovantaļuo visu dienu pa kruogu Naud.

Avots: ME II, 883

nùovãrguļuôt, [nùovārguôt], intr., sich abzehren, absiechen, verkommen: cilvē̦ks ar laiku gluži nuovārguļuo LP. VII, 655. [nuovārguot visu garuo mūžu B. Vēstn. n. Celm. visu ziemu nuovārguoja ar šuo slimību.]

Avots: ME II, 884

nùovībeļuôt,

1) "?": kaunaties jel nuovībeļuotas muguras dēļ smilkstēt! Kaln.;

[2) "schnell und undeutlich sagen"
(mit ostle. ī aus ie?) Domopol.]

Avots: ME II, 888

‡ nuovickuļuôt "fortlaufen, fortfliegen" Frauenb.: bites, kâ nāca nuo struopa, tâ nuovickuļuoja pa gaisu uz mežu. Refl. -tiês, eine gewisse Zeit hindurch hin und her laufen od. fliegen Frauenb.: teļš, piesiets pie mieta ābuolā, nuovickuļuojas vien, neē̦d nemaz.

Avots: EH II, 107

nùovinkļuôt, tr., verfaulenzen,vertrödeln: kâ tad citādi saimniekam dienu nuovinkluosi? MWM. X, 570.

Avots: ME II, 887

nùovir̃puļuôt,

[1) aufsprudeln
Behnen, Vank., MSil.]: ūdens nuovirpuļuoja tanī vietā Stari II, 758. [kur zivs aizskrien, tur ūdens nuovirpuļuo Sessw., Ermes;

2) herunterrollen
(intr.), herunterwirbeln: naudas gabals nuovirpuļuoja nuo galda Jürg. bē̦rni nuovirpuļuoja nuo kalna Widdrisch, Kalz. salmu kūlis nuovir̃puļuoja nuo jumta C., Segew., Autz, Grünh. lapiņa nuovir̂puļuoja nuo kuoka Lis.;

3) dahinwirbeln Kerstenbehm:
vēja ne̦stas lapas nuovir̃puļuoja (Mitau, Serben) od. nuovir̂puļuoja (Mar.) man garām.]

Avots: ME II, 888

nùovizuļuôt, ‡

2) = nùovizêt 1: saules stari pa ūdens viļņiem nuovizuļāja Warkl. ūdens virsū nuovizuļuoja piena viļņi Pas. IV, 430.

Avots: EH II, 108

[nùovizuļuôt Arrasch, Bauske, = nùovizêt 2: luogs nuovizuļuojis.]

Avots: ME II, 888

nùozâļuôt,

2): durch falsche ärztliche Behandlung töten
Diet.

Avots: EH II, 108

nùozâļuôt,

1) intr., sich begrasen:
ciesām nuozāļuojuse smilšu kaudzīte apzīmē vietu, kur viņa kareivja kauli trūd Aps.;

2) tr., vergiften:
dē̦ls sasējis nuozāļuotuos suņus ar astēm kuopā LP. VI, 322;

3) die Frucht durch Nledikamente abtreiben.
Refl. -tiês, sich vergiften: māsa mēģinājusi nuozāļuoties B. Vēstn.

Avots: ME II, 890

‡ nuožvãļuôtiês Dunika, Perfektivform zu žvãļuôtiês: viņš tikai nuožvāļuojās un pakrita.

Avots: EH II, 111

‡ ùogļuôt, mit einer Kohle anschwärzen: uo. auklas Latvju mēnešr. 1942, 207.

Avots: EH II, 743

ùoļuôt ² Saikava, Sessw., mit Kieseln bestreuen Salis: ceļu.

Avots: ME IV, 419

uomuļuôt Wid., uomuluôt, sich gemütlich fühlen, sich amüsieren; sich fröhlich (aber nicht laut) unterhalten (ùomuļuôt ² ) Golg.: viņš uomuluoja pie mielasta galda. Refl. -tiês, sich gemütlich fühlen, sich amüsieren: biedri triec un uomuluojas RA.

Avots: ME IV, 419

pabumbuļuôt, ein wenig klimpern, spielen: vaļas brīžuos tā˙pat pabumbuļuoja Dzimt. Vēstn.

Avots: ME III, 10

[paceļuôtiês, ein wenig zu seinem Vergnügen reisen.]

Avots: ME III, 11

padaĩļuôtiês "sich ein wenig schön machen (vor Leuten)": ej uz balli padaiļuoties! Gr.-Sess.

Avots: ME III, 14

[padrebeļuôtiês, ein wenig tollen od. rasen: bē̦rni mīl padrebeļuoties Grawendahl.]

Avots: ME III, 18

[pagâzuļuôt Lis., = pagãzelêt.]

Avots: ME III, 29

pagrĩļuôtiês, ein wenig wanken, sich schief neigen: māte acumirkli drusciņ pagrīļuojās Duomas I, 1242.

Avots: ME III, 31

‡ *paļuôt, zu erschliessen aus izpaļuôt (unter izpaļât).

Avots: EH II, 153

‡ paļuôtiês, = paļâtiês ‡ II: kādēļ ... guovis p. paļuojās? BW. 29161.

Avots: EH II, 153

pamèļuôt, etwas schwatzen, faseln, klatschen: vēl šuo, tuo pamēļuojis, viņš izstāstīja lietu A. XIII, 952. kad mēle mutē, tad pamēļuo Kaudz. Refl. -tiês, untereinander schwatzen: gājēji tâ savā starpā pamēļuojās JR. V, 61.

Avots: ME III, 70

pamìeļuôt ² intr., etwas Hefe suchen Kaul.

Avots: ME III, 72

pamĩļuôt: aizgājis savu zirdziņu p. Pas. IX, 286.

Avots: EH II, 157

pamĩļuôt, tr., ein wenig, eine Weile liebkosen; es gribu viņu pamīļuot: [Refl. -tiês, einander einwenigliebkosen.]

Avots: ME III, 72

‡ pamutuļuôt(iês), ein wenig sprudeln, brodeln: (ūdens) brīdi pavandījies, pamutuļuojies balti putuojuošā atvarā Janš. Bandavā II, 135.

Avots: EH II, 159

‡ pãrbê̦guļuôt, wiederholt hinüberfliehen Ar.

Avots: EH XIII, 196

pā`rceļuôt, intr., heimkehren: tē̦vs drīz pārceļuos mājās.

Avots: ME III, 151

pãrceļuôt, bereisen: visu pasauli.

Avots: ME III, 151

‡ pãrmēļuôt Ruj. n. BielU., verleumden.

Avots: EH XIII, 207

pãrùogļuôt, tr., verkohlen: malku Konv. ² 1785. Refl. -tiês, verkohlen (intr.).

Avots: ME III, 184

pãrpuoļuôt,* tr., polonisieren: leišus. [Refl. -tiês, sich polonisieren.]

Avots: ME III, 171

‡ pãrsuôļuôt M. 386 u. a., hinüberschreiten.

Avots: EH XIII, 212

‡ pãrstaĩguļuôt M. 373, hinübersiedeln (von Nomaden).

Avots: EH XIII, 212

pãrzâļuôtiês, übermässig, zu viel Arzenei einnehmen: viss, kuo baudām, ir vē̦de̦ra zāles, bet var arī pārzāļuoties Por.

Avots: ME III, 188

paspĩguļuôt, paspiguļuôt, intr., etwas schimmern, glänzen: paspiguļuojuse liesmiņā LP. VII, 658.

Avots: ME III, 105

pāšļuôt(iês), intr., Zauberei, Unsinn treiben: kuo šitāda pāšļuošanās nuozīmē? A. XVIII, 127.

Avots: ME III, 190

pāšļuôt(iês), intr., Zauberei, Unsinn treiben: kuo šitāda pāšļuošanās nuozīmē? A. XVIII, 127.

Avots: ME III, 190

‡ pasnauduļuôt, eine Weile schlummern: viņš brīdi pasnauduļuoja Veldre Dēli un meitas 22.

Avots: EH XIII, 174

[pasuôļuôt, ein wenig schreiten: p. drusku uz priekšu.]

Avots: ME III, 110

paspiguļuôt, s. paspĩguļuôt.

Avots: ME III, 105

paspīguļuôt: saulīt ... paspīguļā! Tdz. 50866.

Avots: EH XIII, 175

[pastreipuļuôt, ein wenig taumeļn: p. drusku uz priekšu.]

Avots: ME III, 109

pavaļuôtiês, dann und wann müssig sein: jauns cilvē̦ks, - pavaļuoties vajaga Saul. I, 190. kad Anna pārnāks nuo stundām, kuopā pavaļauosimies Stari III, 115.

Avots: ME III, 133

pavāļuôtiês: auch U. (unter vāļuôt).

Avots: EH XIII, 188

pavāļuôtiês, sich ein wenig, eine Zeitlang (hin und her) wälzen: pavāļauojuos pa gultu Jauns.

Avots: ME III, 133

‡ pavataļuôt, ein wenig rouen (tr.) Dond.: p. bluķi.

Avots: EH XIII, 188

‡ paveseļuôtiês, eine Zeitlang dem Genesen widmen: vairāk nekâ nedēļu paveseļuojies Janš. Bandavā II, 67.

Avots: EH XIII, 189

pavinkļuôt, eine Weile trödeln Bauske: lai meitenes vēl kādu brīdi pavinkļuojuot Janš. Dzimtene V, 190.

Avots: ME III, 138

pavizuļuôtiês, ein wenig, hin und wieder schimmern: ze̦lta tīkls pavizuļuojas Plüd. LR. III, 274.

Avots: ME III, 139

‡ pažvãļuôtiês Dunika, Rutzau "pašūpuoties": piedzērušais pažvāļuojās un pakrita.

Avots: EH XIII, 194

peļuôt (li. peliáuti), Mäuse fangen Etn. IV, 164, Duomas II, 65.

Avots: ME III, 199

I peļuôt: auch AP., Seyershof.

Avots: EH XIII, 222

‡ II peļuôt, = paļât 1: tautu meita ... peļuo manu bāleniņu: pate bija peļuojama, saulītē maltu gāja Tdz. 40495.

Avots: EH XIII, 222

‡ *pēļuôt, zu erschliessen aus ‡ nùopēļuôt.

Avots: EH XIII, 228

pẽļuôtiês Peb., (mit è ² ) Sessw., Selsau "niķuoties, gražuoties".

Avots: ME III, 208

‡ *II pēļuôtiês, zu erschliessen aus izpēļuôtiês.

Avots: EH XIII, 228

pēļuôts, voll mit Pfühlen: valstās kambarī pa savu pēļuotuo gultu Janš. Čāp. 11.

Avots: ME III, 208

pešļuôtiês, zanken, streiten, hadern Kreuzb.; zu peslis II, pestiês.

Avots: ME III, 204

pesteļuôt, ‡

2) "Unnötiges wiederholt schwatzen."
Refl. -tiês: auch Orellen (wo dieses angeblich mit Zaubermitteln geschieht, während bur̃tiês ein Zaubern mit Worten ist): bur[v]is ..., visādīgi pesteļuojās Pas. XV, 173.

Avots: EH XIII, 225

pesteļuôt, pesteļuôtiês Etn. IV, 164, sich wie ein pestelis betätigen; zaubern, hexen RKr. II, 59: nevajadzēs jums turpmāk pesteļuot Asp. Sidraba šķidrauts 18.

Avots: ME III, 203

pìeauļuôt, herbei-, herzu-, hinzugaloppieren: jātnieks aši pieauļuoja klāt MWM. VIII, 803.

Avots: ME III, 237

pìeceļuôt, hinzuwandern: pieceļuoja jauni iedzīvuotāji klāt.

Avots: ME III, 241

pìekukuļuôt, bei U. piekukulûot, mit Geschenken gewinnen, bestechen: skuolā valda... skuoluotāju piekukuļuošana RKr. XII, 72.

Avots: ME III, 261

pìekumuļuôt Kalz., piekumuļuôt(iês) Bers., Ciolg., = piekūņuôtiês II: bē̦rns pie priekšme̦tiem turē̦damies piekumuļuo pie mātes.

Avots: ME III, 261

pìekunkuļuôt "herankommen, hinzugehen: Greizbuoms piekunkuļuoja (pienāca) klāt A. v. J. 1893, 359.

Avots: ME III, 261

pìemāguļuôt Spr., mit den Fingern hineinfahrend, eine Speise ungeniessbar, unsauber machen (von Kindern gesagt); vielleicht mit hochle. ā aus ē̦.

Avots: ME III, 271

pìemēļuôt, dazuschwatzen : nevajadzīgie sīkumi, kuŗus piemēļuoja ve̦cais malkas skaldītājs Ezeriņš Leijerkaste I, 122.

Avots: ME III, 272

pìemĩļuôt, lieb, freundlich sein mit Bers.: direktuors nabaga ļaužu bē̦rnus labprāt piemīļuoja Lautb. Luomi 144. kuo, bē̦rns, varu tevi piemīļuot, kad nav vaļas? Bers.

Avots: ME III, 274

pìepeļuôt, besudeln, verunreinigen Warkl.: Jānītis piepeļuojis gultiņu.

Avots: ME III, 278

pìešmurguļuôt, besudeln Wid.

Avots: ME III, 301

pìesuôļuôt, herbei-, hinzuschreiten: krustdē̦ls lē̦ni piesuoļuoja un iemetās kuoka ratuos Ezeriņš Leijerkaste I, 92.

Avots: ME III, 299

pìestreipuļuôt, heran-, hinzuwanken: viņa piestreipuļuoja pie gultiņas Stari III, 35. piestreipuļuo klāt, ... skatās miglainām acīm paziņā RA.

Avots: ME III, 298

pìetĩpuļuôt, sich ein wenig, leicht bewölken: debesis pietīpuļuojušas C.

Avots: ME III, 304

pìevirpuļuôt, heran-, hinzuwirbeln: viņi pievirpuļuo viens uotram klāt Vēr. Il, 1158.

Avots: ME III, 311

pìezâļuôt,

1) mit Gras od. Unkraut vollwachsen:
kur piezāļuojis, - izravē Ezeriņš Leijerkaste I, 241;

2) mit Hilfe eines Zaubergetränkes fesseln, anzaubern:
Marģieta suolījusies Edai pieburt un piezāļuot bagātā Ķikuriņa dē̦lu Janš. Tie, kas uz ūdens 11.

Avots: ME III, 312

I piļuôt,

1) triefen (von einem angebrochenen Ast, von einer Wunde)
C.;

2) triefen, fliessen:
asaras piļuo Warkh. Zu pilt II.

Avots: ME III, 218

II piļuôt, unruhig weinen (von Kindern) Burtn., Salis n. U.

Avots: ME III, 218

‡ pimpļuôt, = pim̃paŗât (?): viņa nuokrita nuo ēzeļa un, lūpas izstiepusi, vilkās atpakaļ uz mājām tâ pimpļuodama Mekons Mella grām. I, 51. zē̦ns aiziet atpakaļ pie guovīm pimpļuodams 24.

Avots: EH XIII, 233

‡ *pinkuļuôt, zu erschliessen aus sapinkuļuôt.

Avots: EH XIII, 235

‡ pir̂šļuôt Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 84, hin und her laufen, aufgeregt sein.

Avots: EH XIII, 239

prātaļuôt Purap., klügeln.

Avots: ME III, 383

prūšļuôt, prūšļât Wid., prusten, schnauben (von Pferden): kuo tie seši bē̦ri vilka pret kalniņu prūšļuodami? BW: 16790, 2. Vgl. prusnas.

Avots: ME III, 400

pùļuôt: auch (mit û ² ) Rutzau, (pũļuoti) PlKur., (pùļât ² ) Kaltenbr.

Avots: EH II, 342

pùļuôt (li. púliuoti "eitern") C., N.-Peb., pûļât ² Bauske, -ãju, eitern, nicht heilen wollen Neik. n. U., Salisb.: brūču pūļuošana A. XX, 113. izsaluse acs vienmē̦r pūļāja un tecēja Latv.

Avots: ME III, 447

pūļuôtiês, sich vermehren, sich sammeln: bites, puiši pūļuojas U.

Avots: ME III, 447

‡ *pumbuļuôt, zu erschliessen aus sapumbuļuôt.

Avots: EH II, 324

puntuļuôt vor sich hin murmeln, brummen Trik.

Avots: ME III, 413

pūpuoļuôt, pūpuoluôt Mar. n. RKr. XVII, 104, (am Palmsonntag) mit Weidenzweigen (pūpuoli) schlagen: pūpuoļu svētdienā gajuši puiši un meitas pa ciemiem pūpuoļuodami Etn. II, 53. pūpuoļu zarus, ar kuŗiem cilvę̄kus papuoļuoja, e̦suot uzglabājuši istabās. tad mājās valdīja svētība, un tuos, ar kuŗiem luopus pūpuoļuoja, kūtīs ebenda (aus Neu-Rosen). Refl. -tiês, sich, einander mit Weidenzweigen schlagen Etn. II, 52.

Avots: ME III, 448

‡ *pùpuļuôt, zu erschliessen aus nùopùpuļuôt.

Avots: EH II, 342

‡ purpaļuôt, schwatzen Nerft: beidz savu purpaļuošanu! Jauns. B. gr. ³ I, 99 (zu einem Bettler, der Gebete herleiert und vor sich hin murmelt).

Avots: EH II, 328

‡ *purpuļuôt, zu erschliessen aus ‡ nùopurpuļuôt.

Avots: EH II, 329

pūšļuôt, s. pũšļât.

Avots: ME III, 452

putekļuôt, tr., bestäuben, vollstäuben: kāpēc putekļuot pasauli? Ezeriņš Leijerkaste II, 21.

Avots: ME III, 440

rãpuļuôt Ruj., C., rāpulêt, kriechen, auf allen Vieren gehen Golg.: kad es būtu piedzē̦rusi, tad es rāpu rāpuļuotu BW. 19798. - Subst. rāpulêšana Oppek. n. U., die Kriecherei.

Avots: ME III, 498

raudaļuôt Vīt., = rauduļuôt.

Avots: ME III, 482

raûduļuôt Lis., rauduļât Vīt., hin und wieder weinen, klagen: "nuotiks kāda nelaime", rauduļuo sieva MWM. VIII, 366.

Avots: ME III, 484

rẽ̦guļuôt, heimlich, verstohlen schauen Arrasch. Refl. -tiês, = rẽ̦guôtiês, sich undeutlich zeigen: rẽ̦guļuojas ce̦lmi MWM. v. J. 1898, S. 403.

Avots: ME III, 518

‡ reibuļuôt, = rèibt, schwindeln Dobl.

Avots: EH II, 363

ringuļuôtiês Wid., sich ringeln.

Avots: ME III, 528

ripuļuôt: "ripuot" Allendorf; "velties" Ruj. ‡ Refl. -tiês A.-Schwanb., = ripuôt(ies) 2.

Avots: EH II, 373

ripuļuôt, intr., wiederholt hin und her oder eine Zeitlang rollen Lennew., MSil.; "velties" Schwanb., Peb., Golg., Sessw., Festen, Aahof, Druw., Laud., Smilten, Alt-Autz, Sessau, Neuhausen u˙a.: akmens ripuļuo nuo kalna. cilvē̦ks ripuļuo (dreht sich) dejā Bers.; nach Vank. auch: wälzen.

Avots: ME III, 531

rituļuôtiês, Kreise umschreiben, rollen: akmens pazuda rituļuodamies ūdens virpulī Kleinb.

Avots: ME III, 534

ruotaļuôt(iês), s. ruotaļât.

Avots: ME III, 583

ruotaļuôt(iês), s. ruotaļât.

Avots: ME III, 583

ruotuļuôt(iês), s. ruõtaļât.

Avots: ME III, 584

ruotuļuôt(iês), s. ruõtaļât.

Avots: ME III, 584

‡ rubuļuôts, mit Rubeln (Medaillen) behängt: rubuļuotais un medaļuotais (sulainis) Janš. Dzimtene II, 433.

Avots: EH II, 381

ruļļuôt, s. rullêt 3.

Avots: ME III, 557

sabaîļuôt, sabaiļinât, tr., erschrecken, in Angst jagen: vainīga, iekšēji sabaiļuota... cilvē̦ka šaubu jūklis Veselis Tīrumu ļaudis. ar dvēseli sabaiļinātu V. Eglītis. Refl. -tiês, erschrecken (intr.), sich stark ängstigen: viņa tad par mani sabaiļuotuos Latv.

Avots: ME III, 591

‡ sabaktaļuôtiês N.-Peb., sich verzanken.

Avots: EH II, 395

‡ sabam̃buļuôt Mitau, sehr warm und unordentlich bekleiden.

Avots: EH II, 395

sabaušļuôt U., sabausluot Für. I, sabausļuot L. "die Bauerschaft aufbieten, zusammentreiben" L.

Avots: ME III, 592

sabaušļuôtiês ar visādām lupatām, sich mit allerlei behängen, vermummen Hug. n. U.

Avots: ME III, 592

sabrãļuôt, auch sabrãlinât, tr., verbrüdern: sabrālināt tuo, kas liedzas vienkuopus būt B. Vēstn. Refl. sabrãļuôtiês, sich verbrüdern.

Avots: ME III, 597

sabur̂buļuôt, intr., längere Zeit sprudeln, brodeln: septiņas dienas jūra saburbuļuoja LP. V, 46.

Avots: ME III, 599