Paplašinātā meklēšana

‡ ganuokle Preiļi (Kur. Nehr.), PlKur., = galuokne 1.

Avots: EH I, 383

‡ knokšêt, -u, -ēju "knakšēt" Salis: kad sluokas iet pa gaisu, tad knokš vien.

Avots: EH I, 633

‡ knokšinât, klopfende Laute erzeugen Salis: dzenis ar knābi knokšina.

Avots: EH I, 633

‡ nok Kaltenbr., = nukâ: n. tu esi traks ("tu taču esi traks") Oknist n. FBR. XV, 185.

Avots: EH II, 28

‡ nùokābelêtiês N.-Peb., sich ohne Zweck und Erfolg abarbeiten.

Avots: EH II, 52

nùokabinât: nuokabinājuši maisu nuo vadža Pas. XII, 461, Dunika.

Avots: EH II, 50

nùokabinât [li. nukabìnti], tr., abhaken: viņš nuokabināja vijuoli nuo naglas Dīcm.

Avots: ME II, 793

‡ nuokacêt Dunika,

1) sich emporreckend herunternehmen:
n. skutulu nuo plaukta;

2) "nuozagt (nuo kaut kā nuoje̦muot)": n. kādus ābuolus žīdam nuo ve̦zuma.

Avots: EH II, 50

‡ nùokacinât, = nùokar̂cinât: kumeļš kājas vien nuokacinājis Pas. XV, 175.

Avots: EH II, 50

nùokaisêt, tr., abglühen: akmeni, dzelzi.

Avots: ME II, 793

nùokaisît, Refl, -tiês,

2): ne̦suot ... nuokaisījās putrāmi Pas. VIII, 65.

Avots: EH II, 50

nùokaisît, tr., bestreuen: celiņš nuokaisīts sakapātām eglītēm Austr. [Refl. - tiês,

1) sich bestreuen:
bē̦rns nuokaisījies ar smiltīm Dond. ceļš nuokaisījās salmiem C.;

2) streuend
(intr.) hier und da herunterfallen: milti ne̦suot nuokaisījās Bauske;

3) zur Genüge streuen:
es šuodien nuokaisījuos mē̦slus Warkl.]

Avots: ME II, 793

nùokàist (so zu lesen statt nùokaîst ME. II, 793), ‡ Refl. -tiês Sonnaxt, = nùoskâistiês.

Avots: EH II, 50

nùokaîst, intr., glühend, heiss werden: viņš nuokaita kâ uogle Latv.

Avots: ME II, 793

‡ nùokàitavât ² Erlaa, eine zeitlang erbost sein: visu nedēļu nuokaitavāja.

Avots: EH II, 50

‡ II nùokaitêt, zustossen, widerfahren (von Krankheitsanfällen): jums nuo tādas kāju sasaldēšanas ne˙kas nenuokaitēja? nedabūjāt karsuoni vai kādu ... plaušu kaiti? Janš. Bandavā I, 211 (ähnlich Dzimtene III ² , 69, Mežv. ļ.1, 206). kas tad ruokai nuokaitēja? Precību viesulis 26.

Avots: EH II, 50

nùokaitêt [nùokaitinât LKVv.], tr., ab-, durchglühen: ēzē nuokaitē̦ta vāruoša dzelzs Vēr. II, 1039. akmeņi nuokaitē̦ti Vīt. 52.

Avots: ME II, 793

‡ nùokaîtêtiês ² AP.,

1) eine Zeitlang spielen, tändeln:
reizēm bē̦rni ve̦se̦liem cēlieniem nuokaitējās ar mantiņam;

2) = nùoknibinâtiês (?): tur viņš ar grābeķiem nuokaitējās visu vakaru; būtu tāds sapratīgs, - stundas darba tur nebij.

Avots: EH II, 50

nùokaĩtinât, ‡ Refl. -tiês Seyershof, ärgerlich (böse) werden.

Avots: EH II, 50

nuokaĩtinât, auch nùokaitît Spr., tr., abnecken, abärgern: viņš briesmīgi nuokaitināts Aps.

Avots: ME II, 793

nuõkãje,

1) die Stufe:
augstākie ierēdņi nuostājās pie truoņa nuokājēm Zalkt. 1908, № 4, S. 56;

3) der Abhang, der Fuss des Berges:
nuo kalna nuokājes izte̦k avuotiņš.

Avots: ME II, 795

‡ nùokākarâtiês "nuokārstīties ar lupatām" Wessen.

Avots: EH II, 52

nùokakarêtiês,

1): "ne˙kā nepadarīt" Lesten;

2): auch Bolwen.

Avots: EH II, 50

nùokakarêtiês,

1) "nuopūlēties" Vank.;

2) zerfetzt od. zerlumpt werden
Mar.; "einen zerfetzt od. mit unnützem Flitterwerk behängten Anzug tragen" Stomersee.]

Avots: ME II, 793

I nùokãkarêtiês: "ar kādu neveiklu darbu ilgi nuomurkškēties (nuopūlēties, nuogurt)" Nötk.

Avots: EH II, 52

nùokãkarêtiês, an einer unbestimmten Arbeit die Zeit vergeuden: meistars nebij atnācis, strādnieki tâ˙pat nuokākarējās Jürg.]

Avots: ME II, 795

nuokakât Dunika, kackend besudeln.

Avots: EH II, 50

‡ II nùokaķêt Orellen, Vank., = nùokaķuôt: abas balkas jau nuokaķē̦tas Saikava. Refl. -tiês Saikava, eine Zeitlang "katzend" müde werden: viņš jau tâ nuokaķējies, ka vairāk nevar.

Avots: EH II, 50, 51

nùokaķêt, betrügen: viņš nuokaķēja, tâ ka nuo iešanas ne˙kas neiznāca Dond.]

Avots: ME II, 793

nùokaķinât: auch Frauenb.; jaunuo briedaļu pārāk n. viņš arī negribēja Jans. Mežv. ļ. II, 441.

Avots: EH II, 51

nùokaķinât, tr., abquälen, abjagen, abarbeiten: zirgus Līn.

Avots: ME II, 793

nùokaķuôt Memelshof, die perfektive Form zu kaķuôt oder kaķêt.]

Avots: ME II, 793

nùokakšķinât, intr., eine kurze Weile gackern: gailis tik nuokakšķināja vien A. XVIII, 130.

Avots: ME II, 793

‡ nuokala "das Glatteis über dem , Schnee" Balt. Zemk. piel. 1884, S. 223.

Avots: EH II, 51

nùokalbît, ‡

2) "nùopļāpât" Ruhental: n. ve̦se̦lu stundu.

Avots: EH II, 51

nùokalbît, nùokalbêt Spr., laut ablesen, hersagen: mēs jau nuokalbījām visas rīta lūgšanas Janš. Dzimtene ² III, 293.]

Avots: ME II, 793

nùokal̃dinât (li. nukáldinti), schmieden lassen: lemešus; beschmieden lassen: kamanas Arrasch.]

Avots: ME II, 793

‡ nùokalêtiês, sehr sehnsüchtig werden: nuokalējusēs tīrā ... āra gaisa Janš. Līgava I, 466. ļuoti nuokalējusēs savēju Mežv. ļ. II, 416 (ähnlich I, 193). ja es kādreiz aplam pēc tevis nuokalēšuos Bandavā II, 333.

Avots: EH II, 51

‡ nùokalinât Auleja, Futter (Speise) vorenthaltend physisch herunterkommen machen: n. vistu.

Avots: EH II, 51

‡ nùokaļ̃ķuôt, mit Kalk bestreichen: ābelei ... stumbrs nuokaļķuots Delle Negantais nieks 223.

Avots: EH II, 51

nuõkal̂naĩns C., terrassenförmig (aber unregelmässig) sich senkend: nuokalnains viducis Konv. ² 748, Sessw.

Avots: ME II, 793

nuõkal̂ne C., nuõkal̂ns, der Abhang, die Anhöhe: viss tas palika nuokalniņā A. XX, 163. brauc lē̦nām pa nuokalnu zemē! Ahs.

Avots: ME II, 793

nuokaļņi (unter nuõkal̂nis): auch Oknist n. FBR. XV, 184, (mit ùo ² ) Kaltenbr., (mit uô ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89: tīrums iet n. Kaltenbr. ragavas n. pašas skrēja Jauns. B. gr. ³ II, 216.

Avots: EH II, 51

‡ II nuokalnis, = nuõkalne: tur uzkaļņi, tur aizkaļņi, tur nuokaļņi Kaudz. Izjurieši 241.

Avots: EH II, 51

nuõkal̂nis Smilt., Lub., Sessw., nuokaļņi Laud., bergab: viņi gāja nuokalnis Saul. III, 129.

Avots: ME II, 793

‡ nuõkaļņš AP. = nuokaļņi: n. un uz līdze̦numa ... laiž rikšus P. V. Šis ar mani tiesāties? 10.

Avots: EH II, 51

nùokal̃pinât, andauernd knechten, viel dienen lassen: n. da nabagam Lis.]

Avots: ME II, 793

nùokal̃puôt: savus zaldāta gadus varē̦tu n. kuopā Apskats 1903, S. 50.

Avots: EH II, 51

nùokal̃puôt, intr., abdienen: tie saimniekam visu gdu bez algas nuokapluoja LP. VII, 913. Refl. - tiês, sich absklaven: sūrām asarām jānuokalpuojas kâ nabagiem.

Avots: ME II, 793

‡ nuõkals Salis "dēļu vai žagaru aizspruostuojums tača vienā vai abuos galuos līdz upes krastam": n. nāk malā, lai zutiņi un zivis neiet gaŗām.

Avots: EH II, 51

‡ nùokal̃sinât,

1) = nùovâjinât Frauenb.: n. guovi;

2) = nùovâjêt (?): nuo meitas nuobālēšanas un nuokalsināšanas Dünsb. Koša rotas k. 31.

Avots: EH II, 51

nùokàlst: in Dunika u. a. dafür nùožût; kad ļauj zirņiem n. (= ilgi žāvē zirņus), tad tie dikti cieti Iw.

Avots: EH II, 51

nùokàlst intr., abtrocknen (von oben), ab-, verdorren: nuokalsti kâ rīta rasa! Tr. IV, 7. lai nuokalst tā nelaime kâ uozuola lapa, kâ liepas lapa, kâ ve̦ca egle, kâ ve̦cs kadiķis! 10. saimnieka dē̦lam reiz ruoka nuokaltusi LP. V, 10. Sprw.: kāda zālīte dīgusi, tāda nuokalst. kad dze̦guze aizkūkuojuot, cilvē̦ks nuokalst, bet vajaguot apskriet trīs reiz ap kuoku, tad kuoks nuokalstuot JK. II, 71.

Avots: ME II, 793

nùokal̃t: nuokal divus ritentiņus! Tdz. 54868. Refl. -tiês: ilgi nuokalies ap vāģiem Saikava.

Avots: EH II, 51

nùokal̃t [li. nukálti], tr., abschmieden, fertig schmieden: cirvi. Refl. - tiês, sich abschmieden, sich müdeschmieden: viņš cauru dienu bija smēdē nuokalies Tirzm.

Avots: ME II, 793

nùokàltêt, ‡

2) eine gewisse Zeit hindurch trocknen
(trans.) Sonnaxt: labību rijā nuokaltēja trīs rītus un tad kūle; ‡

3) = nùokàlst Seyershof: kuoks ir nuokal̂tējis ² .

Avots: EH II, 51

nùokàltêt, tr., abtrocknen: saknes; [austrocknen (tr.) Ruj.].

Avots: ME II, 793

nùokàltinât: vienu galu tam (buomim) ... ugunī nuokaltināja cietu Dünsb. Vecie grieķi II, 108.

Avots: EH II, 51

nùokàltinât "nuomērdēt": n. luopus Warkl.; welken lassen od. machen: n. puķes Salis, n. linus (nicht zeitig raufend); austrocken (tr.): n. Jāņu zāles Bauske.]

Avots: ME II, 793, 794

‡ nùokamât,

1) = nùokamuôt 1 Wessen: n. zirgu Kalz. n. Fil. mat. 28, Oknist. puiši meitu (spaiduot, kutinuot) nuokamava Oknist;

2) quälend töten
Oknist: juo (= viņu "sie") tie ("dort") nuokamāja neškīsti gari Pas. XV, 263;

3) = nùokamuôt 2: kamē̦r nu nuokamāšu līdz mājai! Kalz. n. Fil. mat. 28. Refl. nùokamâtiês Auleja, Pilda, Warkl., Wessen, = nùokamuôtiês.

Avots: EH II, 51

nùokāmẽjis U. (unter kāmêt), ausgehungert.]

Avots: ME II, 795

‡ nùokāmerêtiês N: Peb., sich abmühen (?): nuokāmerējuos ar pulksteni visu dienu, bet galā netiku.

Avots: EH II, 52

nùokamuôt, tr.,

1) abstrapzieren:
tē̦vs grūtā kalpuošanā nuokamuots Gg. III, 2;

2) abtraben:
sešas nuokamuoju BW. 29768, 1. Refl. - tiês, sich abquälen Gr. - Buschhof: [jie ar savu... kliegšanu taî nuokamuojās, ka... L. W. 1922, VI, 2].

Avots: ME II, 794

nùokam̃pļât, tr., betasten, betätscheln: grāmatas, drēbes Ahs., Dond.

Avots: ME II, 794

‡ nuokam̃pstîtiês Frauenb., eine Zeitlang vergeblich suchen: kad naudas maks jau arā nuo kabatas, tad vari gan n.

Avots: EH II, 51

nùokàmpt,

1): auch Dunika u. a.; ‡

2) ergreifen, erhaschen
Dunika u. a.: turēja viņu cieti nuokampis aiz matiem.

Avots: EH II, 51

nùokàmpt, tr., weghaschen, hastig abnehmen, heimlich entwenden: suns, nuokampis gabalu gaļas, aizskrēja.

Avots: ME II, 794

nùokañcinât [li. nukankìnti "abquälen], tr., verzögern: tu man nuokancini ar savu pļāpāšanu tik laiku Sassn. n. RKr. XVII, 41. saimnieks mani pus˙vasaru nuokancināja kamē̦r dabūju pastalas Dond.

Avots: ME II, 794

nùokankarêtiês (unter nùokankaruôtiês): bē̦rni nuokan̂karējušies ² līdz pēdīgam Seyershof.

Avots: EH II, 51

nùokankaruôtiês "налохмотиться, нахламоститься" Wid.; nùokankarēties, zerfetzt, abgelumpt werden Nötk.]

Avots: ME II, 794

‡ nùokañtêt,

1) abkanten, behauen:
n. ar cirvi kuokam vienu pusi gludu AP. u. a.;

2) ringend niederwerfen
Dunika: n. uotru gar zemi.

Avots: EH II, 51

nùokapât, ‡

2) stark verprügeln
Siuxt: es tev ņemšu nuokapāšu tavus nagus; mehreremal schlagen Popen: kad guovs nuosvīdusi, tad tā januokapā ar puceņu vici; ‡

3) schlagend beschmieren
Popen: guovs kapājas ar asti un visu galvu nuokapā ar mē̦sliem.

Avots: EH II, 51

nùokapât [li. nukapòti], tr., abkappen, abhauen, abschlagen: zarus, vārpas, pātagu. baltajam ābuolam gali vien nuokapāti BW. 28671, 1.

Avots: ME II, 794

‡ nùokāpelêt, eine gewisse Zeit hindurch auf und ab steigen: visu rītu n. pa ustubas augšu un leju Saikava.

Avots: EH II, 52

nùokâpinât, fakt. zu nùokâpt,

1) absteigen abquälen:
ielaiž mani sētiņā, nuokāpina nuo kumeļa BW. 13250, 36;

[2) abwärts fördern:
tas ceļš tevi uz elli nuokāpinās U.;

3) abdingen:
viņam ne˙vienu kapeiku nevar nuokāpināt U.]

Avots: ME II, 795

‡ nuokaplêt Dunika, = ‡ nùokaplît: n. plikas (hackend bloss legen) saknes.

Avots: EH II, 51

‡ nùokaplît Heidenfeld, mit einem kaplis abhacken: n. cinis pļavā.

Avots: EH II, 51

nùokâpt [li. nukópti], intr., ab-, herab-, hinabsteigen, absitzen: nuokāpt nuo augšas zemē, nuo zirga. tā nuokāpa akā I Mos. 24, 16. šķindēj[a] pieši nuokāpjuot BW 32970, 1.

Avots: ME II, 795

nuõkara, nuokare, nuokãre,

1) etwas Herabhangendes:
nuoraujat visas nuokaras ielu starpās līdz ārdīm! Vīt. viņas blūze bija ar gaŗām nuokārēm U. b.;

2) der Abhang
Naud.: viesnīca bija krāšņa ē̦ka uzce̦lta pie pašas kalna nuokaras A. XII, 495. klints nuokares lūst Vēr. I, 834. kalna nuokāres priekšā laukums Rainis. [daudz nuokāres veda uz viņa(= kalna) augstumiem Veselis Saules kapsē̦ta 139];

3) nuokāre, das Schutz -, Abdach
Dr.

Avots: ME II, 794

nuokarans FBR. IX, 138, schräg, herabhangend : n. jumts.

Avots: EH II, 51

nùokarâtiês: nuokarājies kâ šī uola Pas. XV, 182.

Avots: EH II, 51

nùokarâtiês, herabhangen: kājas vien nuokarājušās JU.

Avots: ME II, 794

nùokaražavuôt,

1) ["(die Zeit) vergeuden, verbringen"
Bauske]: lai nu nebūtu ar bē̦rnu jānuokaražavuo, tuo labi pazīdinājusi, nuolika uz mūriņa, lai pati varē̦tu piedalīties pie dziesām Wid.; [kâ es mūžu nuokaražavuošu ar tādu sievu? Warkl.;

2) "haufenweise und lärmend dahinziehen"
Grünh.;

3) "behängen mit"
Lös., Sessw.].

Avots: ME II, 794

‡ nùokar̂cenêt Erlaa, = nùokarcinât: kaķis nuokarcenēja vien.

Avots: EH II, 51

nùokar̂cinât: auch Kalz., Lubn., Meiran.

Avots: EH II, 51

nùokar̂cinât [auch Lis.], tr., abzappeln, in grossem Schmerz, namentlich aber in der Agonie die Gliedmassen schütteln, mit den Füssen die letzten krampfhaften, zuckenden Bewegungen machen: sivē̦ns kājas vien nuokarcināja, kad tam iedeva ar šautru A. XVII, 186. kaujamais luops kājas vien nuokarcināja Lasd. kungs jau kājas nuokarcināja, un tad bija pa˙galam LP. VI, 393.

Avots: ME II, 794

‡ nùokar̂cinêt Wessen, = nùokar̂cinât: vista pēc uolas dēsanas ilgu laiku nuokarcinēja.

Avots: EH II, 51

‡ nùokãrdinât "?" : ve̦lns ... negrib atduot kuokles zvejniekam, visādi viņu kārdinādams. tâ nu ve̦lns nuokārdināja zvejnieku, ka tas nevarēja vairs izciest un sāka raudāt Pas. V, 112.

Avots: EH II, 52

nuokãre, s. nuõkara.

Avots: ME II, 795

‡ nuokare̦ns, herabhangend: nuokare̦niem ziediem Latv. konv. vārdn. s. v. Dicentra.

Avots: EH II, 51

nuõkãre̦ns, geneiegt, über-, herabhangend, abschüssig: nuokāre̦ni zari Konv. ² 52; nuokāre̦ns be̦rzs, Hängebirke.

Avots: ME II, 795, 796

nùokarinât, ‡

2) weghängen; (etwas irgendwo) aufhängen, anhängen
Salis.

Avots: EH II, 51

nùokarinât, tr., behängen: luogi nuokarināti aizkariem. [Refl. -tiês, sich beha"ngen: n. visādiem kankariem Dunika.]

Avots: ME II, 794

nùokar̃kuļuôt "nuovārgt, nuoklīst" Serben.]

Avots: ME II, 794

nùokārkuļuôt, [einen röchelnden Laut von sich geben MSil.]: pārliecinājies, ka ne˙viena tuvumā nav, viņš nuokārkuļuoja A. XVI, 516; ["sterben" Gramsden.]

Avots: ME II, 796

nùokar̂nêt,

1) abmagern:
luopi nuokarnējuši gluži karni Drosth.;

2) (ab)hungern lassen
Spr.

Avots: ME II, 794

‡ nùokārnêt, eine Zeitlang neugierig blicken Wessen: svešajam cilvē̦kam bē̦rns ilgu laiku nuokārnēja acīs.

Avots: EH II, 52

nùokar̃nît,

1 "nuojaukt, izpuostīt": n. māju Serben, Peb., Ruj., Segew.;

2) "absäubern, abreinigen":
n. drumslas Bauske;

3) "die Sahne od. den Schaum abschöpfen"
Mitau, Mar., Peb., Serben, Sermus; vgl. nùokārnît.]

Avots: ME II, 794

nùokārnît,

3): auch N.- Bergfried;

4): "abnehmen" (?)" ME. ll, 796 zu ersetzen durch "heimlich abnehmen" Dricēni, Ungurmuiža, Welonen". Refl. -tiês, ‡

2) sich sehr abmühen
Salis: n. ar sìenu.

Avots: EH II, 52

nùokārnît,

1) ["piemē̦tāt" Karkel; wühlend od. scharrend besudeln
Kursiten, Ermas, Nerft]: ja neturēsi acis vaļā, tad jau tevi nuokārnīs apkārt un apkārt De̦glavas Rīga I, 24. [nuokārnījis visu siênu dubļiem Lennew. kurmis nuokārnījis pļavu N. - Peb.;

2) wühlend od. scharrend (auch: schleuderd) herunterschaffen:
nenuokārni zemē drēbes! Neu - Wohlfahrt, Burtn. nuokārnījis visu sìenu nuo kūtsaugšas Alswig, Ermes, Lennew.;

3) "absäubern"
Naud., Kalleten, Preekuln, Grünh., Autz: jānuokārna aitu zarnas Grünwald;

4) "die Sahne abnehmen"(?)
Vank.;

5) "nuoārdīt, nuoplēst"
Ipiķi: vē̦tra nuokārnīja jumtu Nötk.; "nuojaukt" Neu- Wohlfahrt, Plm., Drobbusch, Meselau. Refl. - tiês, sich mit Mist besudeln Nerft. - Subst. nùokārnĩjums "ein von Hümpeln, Baumstümpfen und Steinen gereinigter Platz" Pabbasch.]

Avots: ME II, 796

nùokaŗuôt, ‡

2) im Kriege besiegen
Diet.

Avots: EH II, 52

nùokaŗuôt, intr., lange Zeit Krieg führen.

Avots: ME II, 794

nùokārpît,

1) abscharren, abschaben, abkratzen:
n. ābelēm sūnu Wandsen; kaķis nuokārpījis pe̦lavas nuo griestiem Salis;

2) wühlend od. sich unruhig bewegend hinunterstossen:
bē˙rns nuokārpījis se̦gu Dond. Refl. - tiês,

1) sich abschinden
Ruj., Bauske;

2) durch unruhige Bewegungen sich entblössen:
bē̦rns nuokārpījies pliks Dond.;

3) "nuospirināties": cālis nuokārpījās Bauske.]

Avots: ME II, 796

nùokarpîtiês, ‡

2) durch unruhige Bewegungen in einen gewissen Zustand geraten
Vank.: zirgs (nemierīgi ar priekškājām zemi kasdams) nuokarpījies gluži slapjš.

Avots: EH II, 52

nùokarpîtiês, Bers., = nùokārpîtiês 3.]

Avots: ME II, 794

‡ nuokars, ein herabhangender Zapfen Stockm. n. Balt. Zemk. piel. 1884, S. 223.

Avots: EH II, 52

nùokar̂sêt, tr., erhitzen, glühend machen: saimnieks nuokarsē akmeni JK. III, 75. Refl. - tiês, sich erhitzen.

Avots: ME II, 794

‡ nùokārsinât,

1) reifen lassen
Gr.-Buschh.: n. labību;

2) nuokãrsināt līdz nāvei Gramsden "bis zum Tode pflegen".

Avots: EH II, 52

nùokãršuôt [Lis.], nuokãrtuôt Spr., tr., mit Stangen belegen: klēts bij nuokāršuota, vēl nejumta Niedra.

Avots: ME II, 796

nùokar̂st: puika skriedams nuokarsis gluži slapjš AP.

Avots: EH II, 52

nùokar̂st, sich erhitzen, heiss werden: nuokarsusi dzelzs, nuokarsuši vaigi.]

Avots: ME II, 794

I nùokārst: nuokārsušas auzas (Dunika), uogas (Warkl.). nuokãrsis cilvē̦ks - auch Dunika. n. (nuodzīvuot) dižu ve̦cumu Gramsden, Rutzau. te˙pat mūžu nuokãrsīšu ebenda.

Avots: EH II, 52

‡ II nuokãrst Salis, = nùokãst.

Avots: EH II, 52

nùokā̀rst,

1): auch Dunika; ‡

4) kämmelnd abnutzen
Seyershof: cik kārstavu nee̦smu nuokārsusi savā mūžā!

Avots: EH II, 52

nùokãrst [li. nukáršti], intr., reif, alt werden, altern, veraltern: kāds kuŗš, dzimis, tāds viņš nuokārst Durben. [tuo dienu, kad mēs nuokāršam un ve̦ci kļūstam Manz. Post. II, 87.] rudzi ir tīri nuokārsuši, der Roggen ist schon stark gereift. nuokārsušu (Var.: nuobriesušu) uogu rāvu BW. 11370. nuokārsis cilvēks, ein abgelebter Mensch.

Avots: ME II, 796

nùokā̀rst (li. nukar̃šti "abkämmeln"),

1) abkämmeln:
vilna ir jau nuokārsta Lautb. ādām nuokārš liekuo vilnu Wandsen;

2) abquälen:
kaimiņš savus zirgus nuokārsis;

durchpügeln: es savu puiku krietni nuokārsu Salis. Refl. - tiês,

1) kämmelnd sich abmühen
Ruj.;

2) eine Zeitlang zanken:
es ar viņu krietni nuokārsuos Bauske. - Subst. nùokā̀rsums, Abgekämmeltes, Abfall.]

Avots: ME II, 796

nùokārstît, Refl. -tiês, ‡

2) herabhangen, sich senken (von mehreren Subjekten)
Kaltenbr.: rudzu ziedi visi nuokārstējušies.

Avots: EH II, 52

nùokãrstît [li. nukárstyti], tr., freqn. zu nùokãrt, wiederholt reichlich behängen: linu šķiedrām kâ zīdu nuokārstīts Zalkt. Refl. - tiês, sich behängen: meita nuokārstījusies visādām praņām A. XV, 2, 394.

Avots: ME II, 796

nùokãrt,

2): auch AP.; dē̦ls tūliņ jānuokaŗ Pas. X, 389;

3): kâ Dē̦kla nuokārus[i] Lng. 43; ‡

4) (etwas Aufgehängtes) herunternehmen:
viņš mēchaniski nuokāra šuo mēteli nuo vadža Veselis Dienas krusts 82. Refl. -tiês,

2): auch Salis, Segew.; gaŗā saitē guovs var n. Liepna. būs ... ķēve krūmuos nuokārusies Daugava 1938, S. 605.

Avots: EH II, 52

nùokãrt [li. nukárti], tr.,

1) herabhängen, herabhängen lassen:
staigā galvu nuokāruse BW. 23577. viņa nuokaŗ de̦gunu MWM. VII, 366. ieva, ziedus nuokāruse, gaida pilnu mēnesīti RKr. XVI, 150;

2) erhängen:
trīs nuošāvu, trīs nuokāru BW. 12683. gari... ap pusdienas laiku nuokaŗuot cilvē̦kus LP. VII, 62; gew. pakārt;

3) bestimmen (von der Schicksalsbestimmung der
Dē̦kla): man Dēklīte nuokāruse meitā mirt, vainakā BW. 27368. Refl. - tiês,

1) herab-, hinabhangen:
jāatsien kāds zariņš, kas par daudz nuokāries Kaudz. lūpas nuokārušās līdz krūtīm LP. IV, 227. mati nuokārušies pār muguru VII, 641;

2) sich erhängen:
(saimniece) tur˙pat pie bē̦rza nuokārusies LP. VII, 62 (gew. pakārusies) JK. V, 66.

Avots: ME II, 796

‡ nuokārta* die Regelung, Einrichtung (?): ielas gaida ... uz ... pienācīgu ... nuokārtu Kundziņš Smiltene 6.

Avots: EH II, 53

‡ nuokar̃tiês Salis, Seyershof, = nùokārtiês 1.

Avots: EH II, 52

nùokãrtît: šuodien nuokārtīja ... ē̦kas jumtu Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 10.

Avots: EH II, 53

nùokãrtît Peb., C., Kl., Bers., = nùokãršôt.]

Avots: ME II, 796

nuokārtne,

1) der Abhang
Bjernsuona raksti I, 52;

[2) jumta nuokārtne Bers. "der Teil des Daches über der
paspārne"].

Avots: ME II, 796

nùokā̀rtuôt,

1): turēties pret turku nuokārtuotuo armiju Pumpurs Raksti II, 181;

2): ģīmis nuokārtuo viss, āda iet nuost Orellen, Segew.

Avots: EH II, 53

nùokā̀rtuôt, nùolā̀rtât,

1) tr., endgültig ordnen, regeln:
naudas lietas LP. VII, 216. pats spē̦ku nuokārtuojuot A. XVII, 324;

2) intr., streifig werden, belegt sein, (vom Wetter) rauh werden:
mēle nuokārtuojusi Konv. ² 2085. Refl. - tiês:

1) = nùokā̀rtuôt 2: seja nuokārtājusies MWM. VIII, 125. ģimis it kâ nuokārtājies VIII, 42;

2) sich regeln:
kamē̦r šai ziņā lieta nuokārtuojas Kundz.

Avots: ME II, 796, 797

nùokãrtuôt, s. nùokãršuôt.

Avots: ME II, 797

nuokaru: priekšauts ... stāvēja n. Jauns. Raksti III, 94.

Avots: EH II, 52

nuokaru, [nuokarus Trik.], Adv., herabhangend: Anniņa ve̦ca, nuokaru pupi BW. 20149.

Avots: ME II, 794

nuõkasas: nuo šām nuokasām ņem 2 saujas Lange Latv. ārste 61.

Avots: EH II, 52

nuõkasas, nuõkašas, das Abschabsel, Abgeschabtes.

Avots: ME II, 794

nuokašas U., s. nuokasas.

Avots: ME II, 795

nuokāšas,

1) was durchgeseiht ist
Wid.;

2) das Bierabfüllen
U.]

Avots: ME II, 797

nùokašât, nùokašņât, tr.,

1) abkratzen, abschaben:
zaļums kâ vistu nuokašņāts Vēr. II, 27;

2) abprügeln.

Avots: ME II, 795

nùokãsêtiês [li. nusikósėti], eine Weile husten: viņu gaŗi un smagi dzird nuokašējamies Blaum. viņš nuokāsējās un sāka lasīt A. XIII, 519.

Avots: ME II, 797

nùokasît,

1): rāceņus nuokasījuši Janš. Dzimtene IV, 306, Iw. ve̦zumu nuokasa, lai nekaisās siens Linden in Kurl.

Avots: EH II, 52

nùokasît [li. nukasýti], tr.,

1) abschaben, abkratzen:
mēs jumtu nuokasīsim, tad sniegs iekšā Tr. tā kaķe varēja, kuo gribēja, nuo mēles nuokasīt, sie kann von den Fingern saugen St.;

2) abharken:
lielākie akmentiņi nuokasīti ceļa malā Aps.;

3) durchprügeln:
bē̦rni tik labi jānuokasa Dond. [Refl. - tiês,

1) sich abkratzen:
bē̦rns nuokasījies jē̦ls Bauske. čigāns nuokasījās vien aiz ausīm Bauske;

2) scharrend sich fortbewegen:
ar muokām nuokasījāmies nuo sēkļa Warkl.;

3) (zur Genüge) eine Zeitlang harken:
n. sìenu visu dienu C.;

4) eine Weile zanken:
visu dienu ar viņu nuokasījuos Daugeln;

5) eine Weile vergebens suchen:
nuokasījās vien pēc kāda vārda, bet nebija kuo teikt Lis.]

Avots: ME II, 794, 795

‡ nùokašļât "?" Strods Par. vōrdn. 123.

Avots: EH II, 52

nùokast,

1): cūkas nuosvilināja, nuomazgāja, nuokasa Sonnaxt; ‡

2) "ruokuot nuovākt" Auleja: n. buļbas Auleja. rudinī tādus ve̦zumus nuokasēm (von der Kartoffelernte gesagt)
Kaltenbr. n. FBR. XVII, 73; ‡

3) "nuorakt 2" Rutzau: n. pa zemi.

Avots: EH II, 52

nùokast (li. nukàsti), abschaben, abkratzen: n. ābelei sūnu Bauske; "nuogrābt": n. rudzus Warkl.]

Avots: ME II, 795

nùokãst,

1): n. tupeņus nuo ūzdens, lai sausi Saikava; ‡

2) durchprügeln
Frauenb.: n. kam muguru.

Avots: EH II, 53

nùokãst, tr., ab-, durchseihen: ūdens nuokāšams caur lupatu Etn. II, 57.

Avots: ME II, 797

‡ nùokatelêt(iês) Lubn. "nuoskraidît(iês)".

Avots: EH II, 52

‡ nùokatelêt(iês) Lubn. "nuoskraidît(iês)".

Avots: EH II, 52

nùokaucinât, eine Zeitlang heulen lassen: visu nakti nuokaucināja suni Widdrisch.]

Avots: ME II, 795

nùokàukt, gew. refl. nùokàuktiês, eine kurze Weile heulen: vilks nuokauca mežā Schwitten.

Avots: ME II, 795

nùokaũlêt, tr., abdingen, abfeilschen: nu zellis kaulas, kaulas, nevar nuokaulēt LP. VI, 696. Refl. - tiês, sich abfeilschen, abdingen: ļaujas nuokaulēties MWM. XI, 187.

Avots: ME II, 795

nùokaũņât, tr., aufessen: vecis lielu gabalu maizes nuokauņāja Dond.

Avots: ME II, 795

nùokaunêt, beschämen Spr. Refl. - tiês, vom Schamgefühl ergriffen werden, konfus, blöde werden: suns tagad nuokaunas nuo saimnieces LP. V, 280. meita saka nuokaunējusies Aps. IV, 15.

Avots: ME II, 795

nùokàuninât, tr., beschämen: zē̦nu, suni.

Avots: ME II, 795

nùokaurêt (?) Bers. "vertrödeln, ohne Arbeit sitzen": viņš visu dienu tâ nuokaurējis.]

Avots: ME II, 795

nùokàusêt, tr.,

1) abmüden, abmarachen:
daudz suņu zaķi nuokausē. tad vābība tuo sāka nuokausēt A. XI, 126;

[2) (einen Teil) abschmelzen
(tr.) LKVv. Refl. - tiês, müde werden Kundz.

Avots: ME II, 795

nùokaût, ‡

2) schlagen (im Kartenspiel);
‡

3) "nuopērt" Siuxt: n. luopus dzīvā nabadzībā. Refl. -tiês,

1): luopi visu cēlienu nuokaunas ar dunduriem AP.; ‡

2) sich
(acc.) töten: kurka nuosakava Pas. VIII, 298. viņa gribēja n. Frauenb.; ‡

3) zu eigenem Bedarf, für sich schlachten
Linden in Kurl: vai nevarē̦tu tagad n. tās gaļas? ‡

4) kämpfend in einen gewissen Zustand geraten
Strasden: gailis bij nuokāvies gluži asiņains.

Avots: EH II, 52

nùokaût, tr., töten, abschlachten: tev nebūs nuokaut! dumjais aitas nuokāvis LP. VI, 625. Refl. - tiês, sich abgeben, sich abplagen: nuokauties ar niekiem. es daudz nuokāvuos ar sapņiem MWM. IX, 84. Subst. nùokaûšana, das Töten, Abschlachten; nùokavẽjs, nùokâvẽjs, wer töten, abschlachtet.

Avots: ME II, 795

nùokāvarêtiês, "eine Zeitlang trödeln" Erlaa.]

Avots: ME II, 797

‡ nuokavât, verwahren, verstecken Dunika, Gramsden, Rutzau: n. zagtu mantu. Refl. - tiês, sich verstecken Dunika, Rutzau.

Avots: EH II, 52

nùokavêt, tr.,

1) versäumen, verzögern, aufhalten:
nuokavē̦ts laiks, kad mājā tik daudz darba Apsk. nuokavēju miegu savu BW. 12532. dažu labu cimdu pāri uogas, rieksti nuokavēja (Var.: aizkavēja) 29316, 2.;

2) verbringen:
ne dieveŗu, ne māsiņu, kur vakaru nuokavēt (Var.: pavadīt) BW. 22336. Refl. - tiês, sich verspäten: viņš visai ilgi nuokavējies. Subst. nùokavẽjums, die Verzögerung; nùokavêšana, das Sichverspäten; nùokavê̦tãjs, wer veräumt, verzögert, aufhält.

Avots: ME II, 795

‡ nuokavinât Salis, versäumen machen, aufhalten: n. cilvē̦ku, darbu. Refl. -tiês Salis, = nùokavêtiês.

Avots: EH II, 52

nùokazuôt: n. kam ribas NB. ka viņu varu n. Pas. XI, 324.

Avots: EH II, 52

nùokazuôt, nùokazât [Bers.], Spr., tr., ab-, durchprügeln: saimniece nuokazuoja cūkgani Ahs. n. RKr. XVII, 41.

Avots: ME II, 795

nùokàzuôt kàzas, die Hochzeit zu Ende feiern BW. 112000.

Avots: ME II, 797

‡ nùoklabarêt "?": šâ tâ n. dzīvi Ar. "sich im Leben schwer durchschlagen".

Avots: EH II, 53

nùoklabêt: ragi vien nuoklabēja Tdz. 54475.

Avots: EH II, 53

nuoklabêt, ein klapperndes Geräusch eine Zeitlang von sich geben: ārā nuoklab ve̦cās durvis MWM. X, 215.

Avots: ME II, 797

nùoklabinât, ‡

2) eine Weile klappern:
stārķi, salaidušies, nuoklabināja Vank.

Avots: EH II, 53

nùoklabinât, fakt. zu nùoklabêt, klappern lassen, machen: nuoklabināt runu, eine Rede ableiern, abhaspeln. Refl. - tiês, eine Zeitlang klappern, sich mit dem Klappern abgeben: viņš laiciņu ap durvīm nuoklabinājies Blaum.

Avots: ME II, 797

‡ nùoklačuôt,

1) knallen machen (?):
ik puisīši (uozuolam) gaŗām gāja, ar pātagu naoklačuoja BW. 4261, 3;

2) ermüdet in der Arbeit aufhören od. weniger eilig werden
Dunika: viņš jau nuoklačuoja.

Avots: EH II, 53

‡ nuokladît Frauenb. "hinunterwerfen": n. pa lūku maisus, sienu, kuokus zemē.

Avots: EH II, 53

nùokladzêt, eine Zeitlang kaklen: vistas nuoklaiz Grünwald.]

Avots: ME II, 797

nùokladzinât: vistas, izdējušas uolas, nuokladzināja Vank.

Avots: EH II, 53

nùokladzinât, nùokleidzinât, ab-, kakeln, ableiern: runu. viņš nuokladzināja (schnalzte) ar mēli MWM. X, 55. kuo gan meita jau nuokledzināja Janš. [Bārenīte 55].

Avots: ME II, 797

‡ nùoklaĩgât, wiederholt mit erhobener Stimme (eig.: schreiend) sagen, behaupten: taî jis nuošacīja, nuobāra, nuoklaigāva uz jās Auleja.

Avots: EH II, 53

‡ nuoklaĩkšêt Dunika, erschallen: aizcirta duris, ka nuoklaikšēja vien.

Avots: EH II, 53

nùoklaipãjusi labība, das gelagerte, am Boden liegende Getreide Lös. n. Etn. IV, 66.

Avots: ME II, 797

nùoklakarêt "vergeuden": kur tu tuo naudu nuoklakarēji? Stenden.]

Avots: ME II, 797

‡ nùoklaknît Saikava, eine Zeitlang hocken (sitzen): vista uz uolām nuoklaknīja četras nedēļas.

Avots: EH II, 53

‡ nuoklakšêt Dunika, = nùoklakšķêt: duru klabata kādas reizas nuoklakšēja; laikam kāds mēģināja tās attaisīt.

Avots: EH II, 53

nùoklakšķêt, intr., eine kurze Weile klappern: durvju kliņķim nuoklakšķuot Duomas II, 452.

Avots: ME II, 797

nùoklakšķinât, nùoklakšinât, tr., intr., eine kurze Weile schnalzen: Zariņš nuoklakšķināja ar mēli MWM. VII, 848. viņš smeķīgi nuoklakšķinājas lūpas Latv.

Avots: ME II, 797

‡ nùoklakstêt, (einmal) klatschen (?): klaks, klaks! nuoklakst biezuoknī A. Brigadere Dievs, daba, darbs 19.

Avots: EH II, 53

nùoklanît, (eine Weile) neigen (den Kopf, perfektiv): n. galvu Lis. Refl. -tiês, sich mehrfach neigen: n. uz visām pusēm. zirgi nuoklanās, bet maz dabū ēst.]

Avots: ME II, 797

‡ nuoklañkšêt Dunika, = nùoklankšķêt.

Avots: EH II, 53

nùoklankšķêt, ‡ Refl. -tiês Siuxt, eine gewisse Zeit hindurch (brüten wollend) gackeln (mit an̂ ² ): vista nuoklankšķējusies dzīvā nabadzībā.

Avots: EH II, 53

nùoklankšķêt, intr., erschallen: iedevu viņam pa muguru, ka nuoklankšķēja vien Naud. reiz iesitu aitai; viņas tukšumi nuoklankšķēja Latv.

Avots: ME II, 797

nùoklankšķinât ar mēli, mit der Zunge eine kurze Weile schnalzen.

Avots: ME II, 797

‡ nùoklāņuôt, wackelnd hingehen (?): bez truokšņa nuoklāņuojis līdz turienei Janš. Atpūta, № 379, S. 5. Refl. -tiês, sich bücken: ze̦mu nuoklāņuojas Janš. Mežv. ļ. II, 435.

Avots: EH II, 53

nùoklâpât,

1): auch (mit à ² ) KatrE., Saikava.

Avots: EH II, 53

nùoklâpât" Hirschenhaf,

1) =nuoklē̦pât: auzas ir noklāpājušas Fest.;

2) niedertreten:
vistas noklāpā labību Hirschenhof.]

Avots: ME II, 797

‡ nùoklapatâtiês Dunika, Frauenb., sich abplackern: n. visu dienu.

Avots: EH II, 53

nùoklapêt,

1): n. putekļus nuo drēbēm, sniegu nuo apaviem; n. kājas Frauenb. u. a.; ‡

2) fahrend od. gehend (eine Strecke) zurücklegen
Frauenb.: n. stundā kādu jūdzi. ‡ Refl. -tiês Frauenb. u. a., sich abklopfen.

Avots: EH II, 53

nùoklapêt, intr., ab-, wegklopfen: viņš nuoklapēja pēdējuo sūniņu JR. V, 92.

Avots: ME II, 797

‡ nuoklastît Dunika, ausbreitend hinlegen: n. avīzes uz grīdu.

Avots: EH II, 53

nùoklāstît, ‡

3) erzählend (zur Genüge) auseinandersetzen
Salis (mit ã ): n. vien nevar, kâ tur ir bijis.

Avots: EH II, 53

nùoklāstît,

1) mehrfach ausbreitend bedecken:
n. visu pļavu ar liniem Kl. pagalms nuoklāstīts ar drēbēm N. - Peb.;

2) durchprügeln:
es viņu krietni nuoklāstīju Ruj.]

Avots: ME II, 797

nùoklât [li. nuklóti], tr.,

1) bedecken, belegen:
ceļu aude̦kliem BW. 15688, 1. viņš nuoklāja namu ciedru baļķiem I Kön. 6, 9. galds nuoklāts ēdieniem un dzērieniem;

2) abdecken:
galdu Brasche. Refl. - tiês, sich bedecken, sich lagern: viss viņš e̦suot ziediem nuoklājies Brig. sniegs nuoklājies vienlīdzīgā biezumā Aps.

Avots: ME II, 797, 798

nùoklaudzêt, intr., hinklappern: aizmšmaucies, ka zābaki vien nuoklaudz A. XX, 950. durvis nuoklaudzēja XX, 243. Refl. - tiês, ein starkes, bald aufhörendes Geklapper erzeugen: viņa bija pa durvīm laukā, tâ ka tās nuoklaudzējās vien A. XXI, 663.

Avots: ME II, 797

nùoklaudzinât, ‡

2) klappernd fertig weben:
kamē̦r es ... aude̦klu nuoklaudzināšu Janš. Mežv. ļ. II, 472.

Avots: EH II, 53

nùoklaudzinât, fakt., klappern machen, klappernd schlagen: naktssargs nuoklaudzināja ar saviem āmuriem pusnakts stundu Lapsk.

Avots: ME II, 797

‡ nuoklaũkšêt Dunika, erschallen: duris, zābaki nuoklaukšēja.

Avots: EH II, 53

nuõklausas, der Gehorch, Frondienst, schwere Arbeit: kâ nu tiksi galā ar visām nuoklausām un izmaksām? Alm. pie tā saimnieka ir lielas nuoklausas Grünh.

Avots: ME II, 797

nùoklausinât, verhören: lieciniekus, bē̦rnus Widdrisch.]

Avots: ME II, 797

nùoklaũšinât Dunika, verhören: n. zagli.]

Avots: ME II, 797

nùoklàusît,

1): n. (mit aũ) muižai Siuxt; ‡

2) gehorchen
(perfektiv): suns nuoklaũsīja gan Dunika. kad viņam saka, vijtš jau nuoklaũsa Orellen; ‡

3) = nùoticêt: princis nuoklausījis ar Pas. VI, 204.

Avots: EH II, 53

nùoklàusît, tr., abdienen, ableisten: Brencis savus suoda gadus bij nuoklausījis LP. VI, 986. daudz vieglāki bija nuoklausīt muižu gaitas De̦gl. [nuoklausa muižai darbus, liecības un sievu dienas un dzīvuo bez bē̦du Janš. Dzimtene V, 442. Refl. - tiês, abhorchen, hinhorchen, ablauschen: dē̦ls visu nuoklausījies LP. IV, 125. viņš nuoklausījās viņa stāstam Līb. lai viens nuoklausās tavā runā! Seib.

Avots: ME II, 797

nùoklaust,

1): auch Dricēni, Kārsava, Oknist, Welonen.

Avots: EH II, 53

nùoklaust,

1) ausforschen, abhorchen:
vai tu nevari nuoklaust, kuo ļaudis par tuo runā? Vank. n. sviesta ce̦nas Sessw., Selsau, Lös., Festen, Stomersse;

2) = nùoklausîtiês: es nevaru nuoklaust tavas pļāpāšanas Mar.]

Avots: ME II, 797

nùokledzinât: vista nuokledzināja sunim pakaļ Dunika.

Avots: EH II, 53

nùokledzinât, s. nùokladzinât.

Avots: ME II, 798

‡ nuoklẽ̦gât Dunika, ein Geschnatter erschallen lassen: zuosis aizlaizdamās nuoklē̦gāja vien.

Avots: EH II, 53

nùoklejuôt,

1) irrend abkommen:
n. nuo ceļa Warkl.;

2) eine Zeitlang
klejuot: visu dienu nuoklejuojis od. (reflexiv) nuoklejuojies;

3) irrend hingeraten:
es ilgi maldījuos, bet tuomē̦r beigās nuoklejuoju pļavā Ruj.]

Avots: ME II, 798

‡ nuokleķêt Dunika, Rutzau u. a., mit Lehm bestreichen: n. visu siênu.

Avots: EH II, 53

‡ nùokleknêt od. nùokleknît Ar., (eine gewisse Zeit) ohne Arbeit verbringen: visu dienu n. pa kruogu.

Avots: EH II, 53

nuoklešķẽjis (part. praet.), beschmutzt, besudelt: tu vis˙caur esi nuoklešķējis Sassm. n. RKr. XVII, 41.

Avots: ME II, 798

nùoklemêt, "eine Zeitlang) vertreibens warten" Geistershof.]

Avots: ME II, 798

nùoklēmêt,

1) "nuonīkt" Neu - Bilskenshof: lini nuoklēmējuši Smilt;

2) (mit "ẽ") "mit Leim beschmieren"
Autz; bekleben Grünh., Hofzumberge(mit ẽ), Sauken.]

Avots: ME II, 798

‡ II nùokļemêt Nötk. "steidzīgi nuo priekšas nuoēst (lai uotrs nadabū)".

Avots: EH II, 54

nùokļemêt Etn. I, 33 (aus Lenši), = nùoklēpêt: mieži tâ nuokļemējuši; nezin, kâ tuos varēs nuopļaut; "sich mit dickem Schleim beziehen" Kursiten.]

Avots: ME II, 799

‡ nuokļẽmêt Orellen "verkommen; überreif werden": visa labība nuokļēmējuse. Vgl. nuokļemêt.

Avots: EH II, 54

nùoklē̦muši [?] lini, schlecht gewachsener Flachs.

Avots: ME II, 798

‡ nùoklènderêt ² Auleja, hinkend hingehen.

Avots: EH II, 53

‡ nùoklenêt Heidenfeld, Sessw. "= nùoklemêt".

Avots: EH II, 53

nùoklenkstêt, (die Zeit) vertreiben, vergeuden: nuoklenkst laiku pa kruogiem Ar.]

Avots: ME II, 798

nùoklē̦pât (unter nùoklēpêt): auch Warkl. n. Fil. mat. 104; nuoklē̦pājušas ... auzas Jürgens 20. ‡ Refl. -tiês "?" : bij (nämlich der Backenbart) re̦ti un gluži me̦lni, nuoklē̦pājušies ap žuokļiem kâ sniega auzas Kaudz. Izjurieši 40.

Avots: EH II, 53

nùoklēpêt, nùoklē̦pât, sich lagern, sich zur Erde neigen: nuobriedušie un nuogatavuojušies mieži visi ir nuoklēpējuši Adsel. ve̦cā mēnesī sē̦tas auzas nuoklē̦pā Etn. II, 96. [auzu nevajaga sēt, kad mēnesi pušu lauž, tad nuoklē̦pā Erlaa. labība nuoklē̦pā Ronneb., Smilt., Trik., Erlaa.]

Avots: ME II, 798

‡ nuokļẽpêt Salis, = nùoklēpêt.

Avots: EH II, 54

nùokle̦puôtêt, (die Zeit vergeuden: nuoklenkst laiku pa kruogiem Ar.]

Avots: ME II, 798

nùokle̦puôtiês, = nùokãsêtiês: tē̦vs nuokle̦puojās Stari III, 228.

Avots: ME II, 798

nùokle̦ruôt, [eine Zeitlang umherirrend erfolgolos warten od. nichts erreichen: visu dienu nuokle̦ruoju, bet draugu nesatiku Jürg. Plm., Grünh.] vai lai nuokle̦ruojam laiku? Latv.; ["ohne eine ernstliche Arbeit vertrödeln" Wilzen: tas visu mūžu nuokle̦ruojis Grünwald "schwatzend und ohne Arbeit sich umhertreiben (in Behnen so auch das Reflexiv - tiês); abirren": n. nuo ceļa Kursiten].

Avots: ME II, 798

nùoklesêt, tr.,

1) aufessen:
viņš visu nuoklesējis;

2) zurücklegen:
viņš nuoklesējis lielu gabalu kājām Wid.

Avots: ME II, 798

nùokležât, hingehen (vera"chtlich oder von schwerfälligem Gang) Wain.

Avots: ME II, 798

nùoklibuôt, intr., abhinken: klibiķis jau labu gabalu nuoklibuojis. Refl. - tiês, sich hinkend abquälen: bet tas pats nuosprē̦gājušām kājām nuoklibuojies pēdīgi vājš LP. V, 318.

Avots: ME II, 798

nùoklîdinât, ‡

2) verlieren
Vank.

Avots: EH II, 54

nùoklîdinât, tr., zerstreuen, auf Abwege bringen, entfernen, irreführen: zemi nuoklīdināt. audze, kas nav nuoklīdināta nuo tautības ceļa Kronw.

Avots: ME II, 798

‡ nùokliẽdêt, bewickeln Salis: virvi var n. (ar kādu tievāku virvi nuotīt).

Avots: EH II, 54

nùokliedêt,

[1) = nùoklīdinât Wellig 57];

2) entfremden;
nuokliedē̦ts, entfremdet L.

Avots: ME II, 798

nùoklìegt, ‡

3) einen Schrei ausstossen:
urājas nuokliedza arī beiguši pļaut Ramkau. Refl. -tiês, ‡

3) sich beklagen
Bers.: nevar n., - lieta veicas labi.

Avots: EH II, 54

nùoklìegt, tr.,

1) verschreien, abschreien:
nevar nuokliegt par tautas ienaidniekiem tuos... Vēr. I, 696;

2) im Schreien übertreffen:
viņš ar savu balsi visus nuokliedza. Refl. - tiês,

1) mit freuden kurze zeit dauernden Schrei, Jubel von sich geben:
skaļi dziedu, nuokliedzuos, lai dzird mans arājiņš BW. 424. nuokliedzuos, nuosaucuos, izte̦k caune smilkstē̦dama BW. 30606;

2) sich abheulen, sich die Kehle (den Hals) abschreien:
viņš tâ nuokliedzies, ka vairs ne˙maz nevar pakliegt.

Avots: ME II, 799

nùokliekt(iês) Stenden, = nùokliegt(iês).

Avots: ME II, 799

nùokliektiês: Miķelītis nuokliecās Tdz. 54110, 2.

Avots: EH II, 54

nùokliekt(iês) Stenden, = nùokliegt(iês).

Avots: ME II, 799

nùokliest: auch (mit iẽ ) Dunika; breit hinstreuen: n. uz rudzu lauka ... plānu kārtiņu ... mē̦slu Janš. Nīca 31. gulēja ... nuokliestās cisās Mežv. ļ. II, 372.

Avots: EH II, 54

nùokliest, tr., ausbreitend bedecken: nuokliež savu reizi papuves ar mē̦sliem Janš. Dzimtene V, 352.]

Avots: ME II, 799

‡ nuoklikšêt Dunika, = nùoklikšķêt.

Avots: EH II, 54

nùokliķšķêt, intr., eine kurze Weile klappern: nuoklikšķēja durvju kliņķis.

Avots: ME II, 798

‡ nùoklikstêt "?": Annelei nuoklikst ceļi A. Brigadere Dievs, daba, darbs 178.

Avots: EH II, 54

‡ nùokļimêt "eine Zeitlang stehen" Stockm. n. Balt. Zemk. piel. 1884, S. 223.

Avots: EH II, 54

‡ nuokļim[i]s (part. perf. act.), abgezehrt, abgemagert Stockm. n. Balt. Zemk. piel. 1884, S. 223.

Avots: EH II, 54

nùoklimpât,

[1) ohne Arbeit die Zeit verbringen
Plm., N. - Peb.]: viņš laikam visu mūžu jau te nuoklimpājis? Dz. V.;

[2) (mit "im̃") "mit grossen Schritten dahingehen; bissenweise verschlingen; ungeschickt tun"
Serben, Sermus, Peb.; mühsam hingehen Ermes; "langsam mit grossen Pantoffeln (und gebückt) hingehen" Gramsden; "auffressen" Ipiķi. - Refl. - tiês, ohne rechte Arbeit trödeln (mit im̃) Neu - Wohlfahrt.].

Avots: ME II, 798

nùoklimstêt,

1) wiederhallen:
dārzs uz reizi nuoklimst, it kâ tūkstuošiem putniņu tur iedziedātuos;

2) sich abquälen:
dienām vajadzēja nuoklimstêt, kamē̦r visus tuos caurumus aizlāpīja Alm.

Avots: ME II, 798

nùoklimt: li. nuklims raitelis, kelalio netropys Tiž. II, 425.

Avots: EH II, 54

nùoklimt, seitwärts geraten, sich wegwerirren: nuoklimis nuo ceļa Warkl.]

Avots: ME II, 798

nùoklinkšêt, intr., erklingen: akmentiņš nuoklinkšēja ūdenī MWM. VI, 785.

Avots: ME II, 798

‡ nùoklinkstêt, = nùoklinkšêt, nùoklikšķêt (?): durvju bulta nuoklinkstēja kâ nāves îzkapts spalgi Daugava 1934, S. 592. durvis asi nuoklinkst A. Brigadere Dievs, daba, darbs 286.

Avots: EH II, 54

nùoklipt, zusammenfallen: labība nuoklipa Trik.]

Avots: ME II, 798

nùoklīšķêt, = nùoklikšķêt: durvju kliņķis nuoklīšķēja Blaum. Druva II, 773.

Avots: ME II, 798

nùoklîst

1): umherirrend hingelangen:
šaušalas pārņe̦m ... ļaudis, ja sikspārnis viņu tuvumā nuoklīst Pēt. Av. I, 227; ‡

4): herunterkommen
BielU. u. a.; part. nuoklîdis, verkommen Segew. u. a.

Avots: EH II, 54

nùoklîst [li. nuklýsti], intr.,

1) sich verirren, vom Wege abkommen:
nuoklīst nuo ceļa, uz neceļiem Psalm 44, 19. suņi dze̦nāja kādas nuoklīdušas guovtiņas Aps.;

2) den Faden einer Erzählung verlieren:
tâ mēs nuoklīstam nuo lietas Aps.;

3) staru nuoklīšana, die Aberration
Konv. ²

Avots: ME II, 798

‡ nuoklĩsterêt mit Kleister bestreichen; bekleben; beschmutzen Frauenb.: guovis katru rītu nuoklīsterē ceļu.

Avots: EH II, 54

nùokliukstêt, nùokliukšķêt, nùokliukšêt, intr.,

1) = nùoklikšķêt: durvis asi nuokliukst;

2) klappernd hinfallen:
cirvis izkrita nuo viņa ruokas un nuokliukstēja smagi uz grīdu De̦gl.

Avots: ME II, 798

nùoklizmêtiês, fehlgehen, misslingen: sējējam gan e̦suot drusku nuoklizmējies LP.

Avots: ME II, 798

‡ nùoklom̃buret Salis "neveikli paiet": jēriņš nevar n. līdz.

Avots: EH II, 54

nùokļũdîtiês,

1): vai ... varēšu izdarīt visu pareizi un kur nenuokļūdīšuos? Janš. Apsk. 1903, S. 163; ‡

2) = nùokļũt: tas nuokļūdās pie baznīcas Pas. IX, 526.

Avots: EH II, 54

‡ nuoklũgât Nigr., Wessen, = nùoklūguôt: krūmus izcirta, nuoklūgāja stipruos saišķuos Atpūta № 637, S. 11.

Avots: EH II, 54

nùoklūguôt, tr., mit der klūga bebinden, umbinden: zārks jānuoklūguo ar sē̦rmukšļa klūgu LP. VII, 665.

Avots: ME II, 799

‡ nùokluknêt Golg., eine gewisse Zeit hindurch ohne Arbeit weilen: n. pie tiesas līdz pat vakaram.

Avots: EH II, 54

nùoklukstêt, nùoklukšêt, nùoklukšêt, intr.,

1) einen gluckenden Laut von sich geben:
vista nuoklukstēja;

2) eine Weile klunkern, hohl ertönen:
viņam divi malki kaklā nuoklukstēja Kaudz.

Avots: ME II, 799

nùokļūmêtiês,

[1) sich versehen, einen Fehtritt begehen
Wid.];

2) kränkeln; sich verzehren; im Kriege umkommen
Ruj. n. U.

Avots: ME II, 799

‡ nuoklum̂zât ² Dunika, schwerfällig od. schwere Schuhe anhabend hingehen: n. uz stalli.

Avots: EH II, 54

nùoklunkšêt (unter nùoklunkstêt ): auch (mit uñ ) Dunika; nùoklunkšķêt ebenda - auch Kalz.

Avots: EH II, 54

nùoklunkstêt, nùoklunkšķêt, nùoklunkšêt, intr., hohl ertönen, eine Weile klunkern: viņš ietrieca malku, ka nuoklunkšķējās vien MWM. VI, 573.

Avots: ME II, 799

‡ nuokļuñkstêt Dunika, = nùoklunkstêt.

Avots: EH II, 54

‡ nuokluñkurêt eine gewisse Zeit vergeuden (totschlagen) Zoden: n. visu dienu un ne˙kā nepadarīt. - piesēja zirgu ratu pakaļā un pats ratuos iemeties pussnaudā nuoklunkurēja līdz rītam Vanagu ligzda 16.

Avots: EH II, 54

nuoklupinât, fakt. zu nùoklupt, zum Fall bringen, abschlachten: cāļus pa vienam vien nuoklupināja Sassm.

Avots: ME II, 799

nùoklupt,

1) niederknien:
n. ceļuos;

2) verkommen:
nuoklupis saimnieks Serben. Refl. - tiês,

1) niederknien
Warkl.;

2) fehlgehen:
viņai tâ nuoklupās (= vīlās) Bauske.]

Avots: ME II, 799

nùoklusêt, ‡

2) still werden, zu schweigen anfangen:
sievietes nuoklusēja Vanagu ligzda 210.

Avots: EH II, 54

nùoklusêt, tr., totschweigen, verschweigen, vertuschen: blēdības A. XIII, 316.

Avots: ME II, 799

nùoklusinât, nuoklušinât, tr., zum Schweigen bringen, besänftigen, verschweigen: dusmas Konv. ² 521. viņa klausās aizturē̦tās, nuoklusinātās skaņās R. Sk. II, 105. tâ izdevies šuo lietu nuoklušināt Zeltm.

Avots: ME II, 799

nùoklust, intr., zum Schweigen gebracht werden, zum Schweigen kommen: lielāka daļa prāvnieku nuoklusa Purap. rauduves aiz purviem klaigā, aizlaiz- damās, nuoklusdamas Rainis. [ka(d) tie bij nuoklusuši Apostelgesch. 15, 13.]

Avots: ME II, 799

nùokļũt, intr., hingelangen, geraten: uz neceļiem. acumirklī nuokļūstu, kur gribu LP. III, 39. nenuokļūt man ilgu uostā Vēr. I, 1466.

Avots: ME II, 799

nùoknābât,

2): lai citas nevarē̦tu tuo nuoriet un n. Janš. Līgava II 167.

Avots: EH II, 54

nùoknābât,

1) abpicken:
cāļi nuoknābāja putraimus N. - Peb. vistas nuoknābāja uogas Widdrisch;

2) tothacken:
gailis nuoknābāja cāļus Salis.]

Avots: ME II, 799

nuôkņâb(â)t ² Lautb., = nùoknãb(â)t.]

Avots: ME II, 800

‡ nuoknabinât Frauenb. "(ein Pferd) ausspannen".

Avots: EH II, 54

nùoknàbt: vanags cāļus nuoknābj Sonnaxt.

Avots: EH II, 54

nùoknàbt, nùoknàpt, tr., abpicken, tothacken: vai viņš kuo apēdis? nuoknāpj tik drusciņ kâ putns. kad tevi putni, vārnas m kraukļi nuoknābtu! sīļi miežus nuoknāpuši BW. 28062.

Avots: ME II, 799

nuôkņâbt ^2: auch (mit ùo ² und ā ) Oknist.

Avots: EH II, 55

nuôkņâb(â)t ² Lautb., = nùoknãb(â) t.]

Avots: ME II, 800

nùoknaîbît, tr., wiederholt abknibbern, abkneifen: brāļi tīri vai nagus nuoknaibīja LP. V, 295.

Avots: ME II, 799

nùoknakšêt (unter nùoknakstêt ), ‡ Refl. -tiês, einmal knacken Orellen: nuoknakšējās vien.

Avots: EH II, 54

nùoknakstêt, nùoknakšķêt, nùoknakšêt, intr., einen knackenden Laut von sich geben: viņam aiz muguras kaut kas nuoknakšēja A. XX, 936.

Avots: ME II, 799

‡ nuoknal̃lêt Seyershof, heimlich abhauen: n. kuoku.

Avots: EH II, 54

nùoknãpât, tr., wiederholt abpicken, abhacken.

Avots: ME II, 800

‡ nùokņapât Kaltenbr., = nùoknābât 1: vistas nuokņapā uogas.

Avots: EH II, 55

nùoknapinât, tr., abknappen, abkargen: tikai ēdienu vēl vairāk nuoknapināja Latv. viņš parādās kâ meistars izteiksmes nuoknapināšanā Vēr. II, 114.

Avots: ME II, 799

nùoknaukšķinât, knacken od. knallen machen: n. pirkstus Kokn.]

Avots: ME II, 799

nùoknaũkstêt, nùoknaũkšķêt, nùoknaũkšêt, intr., einen knackenden, knallenden Laut von sich geben: nuoknaukš kauli, spē̦ka pilni Austr. Refl. - tiês, eine zeitlang stark knacken: atplīst mazas šķebelītes, pie kam labi stipri nuoknaukšķas Etn. I, 58. [uzsita, ka nuoknaukstējās (od. nuoknaukstēja) vien Dond.]

Avots: ME II, 799

nùokneķêt, ‡

2) abschlagen
Frauenb.: n. ar kuoku ābuoļus nuo ābeles.

Avots: EH II, 54

nùokneķêt, tr., erschlagen: jauneklis nuokneķē viņu pa˙visam LP.

Avots: ME II, 800

nùokne̦kstuôtiês, aufstöhnen: Piesis sāpīgi nuokne̦kstuojās Alm.

Avots: ME II, 800

‡ nuoknel̃lêt Frauenb.,

1) (einen Baum) abhauen;

2) "nuosist (ruoku pirkstus)".

Avots: EH II, 54

‡ nuokņẽ̦rpât Frauenb., teilweise aufessen und besudeln: nuokņē̦rpāts gaļas (vai maizes) gabals.

Avots: EH II, 55

nùoknibinât,

1) abknibbern:
bē̦rns nuoknibinājis karašai virsu Lis.;

2) zupfend absäubern:
n. ērkšķuogas Bauske;

3) knibbernd wund machen:
bē̦rns nuoknibājis degunu asinīs Salis. Refl. - tiês, eine Zeitlang knibināties: pie šā darba nuoknibinājuos visu dienu Bauske, Widdrisch.]

Avots: ME II, 800

‡ nùokņibinât Oknist, = nùoknibinât.

Avots: EH II, 55

nùokniêbt, ‡

3) schlachten:
kādu jēriņu n. FBR. III, 107.

Avots: EH II, 54

nùokniêbt, tr.,

1) abkneifen:
drupatas; nuokniebt vārdus, die Endungen abkürzen, undeutlich aussprechen;

2) erschiessen:
stirnu A. XX, 726. viņu (einen Menschen) nebij iespējams nuokniebt Druva II, 716.

Avots: ME II, 800

‡ nùokņiebt Oknist, = nùokniêbt.

Avots: EH II, 55

nùokniẽdêt, tr., vernieten; likuši trešuo akmeni nuokniede̦dami LP. VII, 72.

Avots: ME II, 800

‡ nuokniêst ² Salis, zu jucken beginnen (?): man kājas nuokniesušas vilnas zeķēs.

Avots: EH II, 54

I nùokniẽtêt: auch Frauenb.; n. (= nuoraut, nuolasīt) uogas Strasden.

Avots: EH II, 55

‡ II nùoknietêt Vank., = ‡ nùoknitinât.

Avots: EH II, 55

nùokniẽtêt, tr., einhauen, aufessen: puiši nuoknietējuši visu gaļu Sassm.

Avots: ME II, 800

nùoknikšêt (unter nùoknikšķêt ): auch Dunika; nuoknikšēja tāds knikšis Orellen. ‡ Refl. -tiês Orellen, einmal knallen (knacken): nuoknikšējās vien, un gatavs bij!

Avots: EH II, 54

nùoknikšķêt: dēlis (ielūzdams) nuoknikšķēja; man laužuoties mugura nuoknikšķēja Vank.

Avots: EH II, 54

nùoknikšķêt, nùoknikšêt, intr., einen knackenden, knallenden Laut von sich geben: viņš atvāza kasti, kas nuoknikšēja vien Saul.

Avots: ME II, 800

nùoknipêt, nùoknipuôt, tr., jem. Schnippchen schlagend überwinden: puisi ar knipi nuoknipēju(- puoju) BW. 6635.

Avots: ME II, 800

nùoknĩpêt, tr., wegstibitzen: zagli man nuoknīpējuši pēdējuo sauju siena Dond.

Avots: ME II, 800

nùoknirkšķêt, nùoknirkšêt, intr., einen knackenden Laut von sich geben: viņa sakuoda zuobus, ka tie nuoknirkšēja Blaum.

Avots: ME II, 800

nùoknist: sē̦klas ir nuoknitušas Ramkau.

Avots: EH II, 54

nùoknist, allegemein hervorkeimen: rudzi jau nuoknituši U., die Roggensaat keimt schon hervor.]

Avots: ME II, 800

‡ nùoknitinât sē̦klas AP., Ramkau, mit der Saat eine Keimprobe machen.

Avots: EH II, 54

nùoknuõcêt, hastig und gierig aufessen: tādu lielu gabalu nuoknuocēja! Dond.]

Avots: ME II, 800

‡ nuoknosât Seyershof, = nùoknābàt 2: vista nuoknosājusi visus cāļus. Refl. -tiês Seyershof, eine Zeitlang etwas Geringfügiges tun.

Avots: EH II, 55

nuôknuôsîtiês ² Stenden, zum Überfluss trödeln, trödelnd die Zeit vergeuden: kad pus˙stundu meklē tabakmaku un stundu pīpi smēķē, tad jau visu laiku nuoknuosās, un nuo darba nav it ne˙kā.]

Avots: ME II, 800

nùoknozât "durchprügeln" Neu - Wohlfahrt.]

Avots: ME II, 800

‡ nùoknuozêt Bers., = nùoknuõcêt.

Avots: EH II, 55

nùokņubelêtiês Warkl., nùokņubinâtiês Dunka, = nùoknubinâtiês.]

Avots: ME II, 800

nùoknũbêt, s. nùoknubt.

Avots: ME II, 800

nùoknubinât, = nùoknibinât (aber ernstlicher arbeitend): n. uogas Bauske. Refl. - tiês, eine Zeitlang trödeln Dond.]

Avots: ME II, 800

‡ nuokņubinât Frauenb., = nùoknubinât: bē̦rni nuokņubinājuši visas pākstis zirņiem, uogas ērkšiem. Refl. -tiês (s. ME. II, 800 unter nùokņubelêtiês): auch Frauenb.

Avots: EH II, 55

nùoknubt Dond., krumm werden]; part. praet. nùoknubis, nùoknūbis, nùoknũbẽjis Sassm., niedergeugt, gebückt: sēd aiz galda nuoknubuse (Var.: nuoknūbuse, nuoknūbēj[u]si) kâ dze̦lte̦na miežu vārpa BW. 21369.

Avots: ME II, 800

nùokņubt, sich bücken, niederhocken: viņi nuokņauba katrs pie trauka, padzērās Janš. Dzimtene. V, 316. meitas, ceļuos nuokņubušas V, 65.]

Avots: ME II, 800

nùoknukšêt(iês), [nùoknukšķêt(iês),

1) einen knurrenden Laut von sich geben
Grünwald]: Rudzītene nuoknukšējās MWM. X, 594, [Serben, Neu - Wohlfahrt, Serms, Peb., Selsau, Lemsal. viņš ir pa˙visam nuoknukšķējies Grünwald, ist knurrend ganz ermattet;

2) nuoknukšēties "atraugāties" Vank.].

Avots: ME II, 800

nùoknukšêt(iês), [nùoknukšķêt(iês),

1) einen knurrenden Laut von sich geben
Grünwald]: Rudzītene nuoknukšējās MWM. X, 594, [Serben, Neu - Wohlfahrt, Serms, Peb., Selsau, Lemsal. viņš ir pa˙visam nuoknukšķējies Grünwald, ist knurrend ganz ermattet;

2) nuoknukšēties "atraugāties" Vank.].

Avots: ME II, 800

‡ nuokņukstêt Frauenb., im Schlaf einen ans Weinen erinnernden Laut von sich geben.

Avots: EH II, 55

‡ nuoknukstêtiês N.-Bergfried, = nùoknukšêtiês: bē̦rns jau nuoknukstējās (muozdamies pa de̦gunu izlaida "khe, khe").

Avots: EH II, 55

‡ nùoknupt, = nùokņubt: nuoknupuši mieži (überreife Gerstenähren, die sich zur Erde neigen) Spiess.

Avots: EH II, 55

‡ nùokņust, = nùoknubt, nùoknūbêt: padze̦lte̦nus miežus juo drīz var pļaut nekâ nuokņudušus Stobe 1797 IV, S. 118.

Avots: EH II, 55

nùokuôdaļât, ‡

2) stellenweise anbeissen
Vank.: bē̦rns būs vai slims: maizes neē̦d, - tik nuokuodaļājis.

Avots: EH II, 58

nùokuôdaļât, tr., totbeissen: meita aizne̦s bē̦rnu uz mežu, lai skudras nuokuodaļātu LP. IV, 73.

Avots: ME II, 804

‡ nuokuõdelêt Siuxt "?": ieber suķelim graudus, lai viņš nuokuodelē me̦lnuos zuobus!

Avots: EH II, 58

nùokuodêt, abmagern Infl. n. U. (unter kuods).]

Avots: ME II, 804

nùokuôdinât,

3): auch Dunika, Siuxt; ‡

4) abmahnen
Lng.; ‡

5) zu Tode hetzen
Segew.

Avots: EH II, 58

nùokuôdinât,

1) abbeizen:
tē̦rauda virspusi ar skābēm nuokuodina Konv. ² 525;

2) abfären:
dziju nuokuodināju me̦lnā krāsā Ahs. n. RKr. XVII, 41;

3) = piekuodināt: cits citam nuokuodināja, lai nestāstuot tāļāk Kaudz. [gan Krancis nuokuodināja, lai neejuot dancuot Pas. I, 194 (aus Selg.)]. ve̦cāki man nuokuodināja, lai cita lietas neaiztieku Ahs. n. RKr. XVII, 41.

Avots: ME II, 804

nùokuôdît, ‡

2) (alle Teile eines Objektes) beissen:
(blusas) mani nuokuodīja (=nuo vienas vietas sakuoda) visu Pas. XIll, 176.

Avots: EH II, 58

nùokuôdît, freqn., tr., wiederholt abbeissen: nuolauzīja ruožu zarus, nuokuodīja virsuonītes BW. 6445.

Avots: ME II, 804

nùokùokuôt: auch Dunika, Siuxt.

Avots: EH II, 58

nùokùokuôt, tr., anprügeln: kungs ar˙vienu tuo nuokuokuo LP. VI, 15.

Avots: ME II, 804

‡ nuokuôlêt ² Autz, (sich leicht Ablösendes) ablösen: n. vārītām bietēm mizu.

Avots: EH II, 58

nùokùopt,

1): lauku darbi nuokuopti Sonnaxt;

2): auch Orellen; "heimlich (noch Brauchbares) vernichten"
Seyershof: brunči jau nuokuopti.;

3): erschliessen, erraten:
n. ceļu (aus einer Handschrift); sich überzeugen, schliessen Diet.; ‡

5) "nuobaŗuôt" Iw.: n. cūku.

Avots: EH II, 58

nùokùopt, tr.,

1) abräumen, beschicken, in Ordnung brigen, unterbringer:
nuokuopa visu, kas tur atradās Kaudz. mājā viss nuokuopts Duomas III, 343. rudenī visu uz reizi nevar nuokuopt A. XX, 231. mēs nuokuopām darba lietas XX, 651. mēs mājā nuokuopām ve̦zumus paspārnē Kaudz. galds bij nuokuopts, der Tisch war abgedecket Blaum. laukus nuokuopt, die Ernte vom Felde abnehmen: kāzas dzēra rudenī kad lauki nuokuopti BW. III, 1, 87;

2) aufessen, auffressen, austrinken:
mans jaunākais dēliņš nu nuokuopt sāka atliekas Dünsb. ātri Jēcis tuo (krašas gabalu) nuokuopj Neik. šis puskuortēlis bij tâ˙pat stāvu nuokuopts Aps. vilks lien kūtī aunu nuokuopt LP. V, 175;

3) wahrnehmen:
lapsa nenuokuopa, ka uguns salmuos krita St. t.,

4) nuokuopt luopus, das Vieh schelect pflegen, herunterbringen
Biel. Refl. -tiês, die häuslichen Arbeiten verrichten, alles in Ordnung bringen: meitām vakarā vēl šis tas kuo nuokuopties LP. III, 43.

Avots: ME II, 804, 805

‡ nuokor̂ķêtiês ² Strasden, sich schwer abarbeiten (ohne etwas zu verdienen): tur var n. visu dienu, un ir tad nebūsi paēdis.

Avots: EH II, 55

‡ nùokuošļât, wiederholt beissend abbeissen: n. pīpei galu.

Avots: EH II, 58

nùokuôst,

2): vilks nuokuodis zirgu Mahlup; ‡

3) beizend od. ätzend in einen gewissen Zustand bringen
Orellen: ziepes mazgājuot nuokuož bē̦rnam acîs sarkanas. Refl. -tiês,

1): nuo kuņķa nuokuodās FBR. IX, 116;

2): auch AP., Auleja, Frauenb., Mahlup; lai ziedu krāsas nuokuožas spilgtākas A. Brigadere Dievs, daba, darbs 99; ‡

3) unabsichtlich abgebissen werden:
man nuokuodās tikai mazs gabaliņš.

Avots: EH II, 58

nùokuôst li. nuką́sti], tr.,

1) abbeissen:
gribē̦tuos nu visus pirkstus nuokuost, so sagt jemand, der etwas unüberlegt gehandelt hat. salna nuokuož puķēm ziedus;

2) totbeissen:
čūska puisi gribēja nuokuost LP. VII, 512. Refl. -tiês,

1) für sich abbeissen:
duod kādu gabalu nuo tavas maizes nuokuosties! Paul.;

2) [sich abfärben
Dond.]: dzijas nuokuodušās itin brangas, tādas zilgani me̦lnas B. Vēstn.

Avots: ME II, 805

nùokraikšķêt, ein krachendes Geräusch von sich geben: dzirdēja durvju kliņķi nuokraikšķam De̦gl.

Avots: ME II, 800

‡ nuokraiškas Lettg., das von der Oberfläche (der Milch) Abgenommene, der Rahm.

Avots: EH II, 55

nùokraistît,

1): n. visus puôdus Auleja (mit ài ² ).

Avots: EH II, 55

nùokraistît, tr.,

1) abschmänden, abnehmen:
krējumu [BW. 34478], putas. krējumu nuo diviem spainīšiem nuokraistīju A. XVIII, 497;

2) obenhin etw. verrichten, zu Ende bringen:
trīs dieniņas miežu baru kâ kraistīt nuokraistīju BW. 28163.

Avots: ME II, 800

nùokraitât, aushalten, überstehen: viens kâ likās guļā, tâ nuomira, mēs citi nuokraitājām Stelp.]

Avots: ME II, 800

nùokrakstêt, nùokrakšķêt [Dond., Plm.], nùokrakšêt, nùokrakšķinât, einen krachenden, knackenden, klappernden Laut von sich geben: kauli, gulta, durvis nuokrakst. kliņķis nuokrakšēja R. Sk. II, 137. kad starks nuolaižas ligzdā, tad tas mē̦dz nuokrakšķināt Ahs. n. RKr. XVII, 41. kuoks nuokrakstēja, - tūliņ lūdzis Dond.

Avots: ME II, 800

nùokŗākt, Refl. -tiês,

1): auch Siuxt; ‡

2) = nùosnaũstiês Dunika.

Avots: EH II, 57

nùokrākt, abschnarchen, abschlafen: nuokrāca līdz palaunadzim Seibolt. Refl. -tiês, einen krächzenden, röhelden, schnaubenden Laut von sich geben, sich abkrächzen: me̦lnais tikai nuokrācies vien LP. VII, 1050.

Avots: ME II, 801

nùokŗākt(iês), s. nùokrākt(tiês).

Avots: ME II, 803

nùokŗākt(iês), s. nùokrākt(tiês).

Avots: ME II, 803

nùokrãmêt, Refl. -tiês,

1): auch Strasden; ‡

2) sich mit häuslichen Arbeiten abplackern
Salis: nuokrāmējies kâ suns.

Avots: EH II, 55

nùokrãmêt, tr., ab -, wegkramen, weglen: ēdienus, lietas. Refl. -tiês, pfuscherhaft gereten, verderben: maize ce̦puot nuokrâmējusies ² Dond., Sassm.

Avots: ME II, 801

nùokram̃pêt, ‡

4) (mehrere Türen) zukrampen
Dunika: n. visas duris.

Avots: EH II, 55

nùokram̃pêt, tr.,

1) wegfischen, wegstibitzen:
mēs zirgu kur nuokrampēt dabūjām Dünsb. blanduoņi viņam gribēja kuo nuokrampēt JK. V, 64;

2) fassen, erwischen
Hug.;

3) erwürgen:
suņi vilku nuokrampēja U.

Avots: ME II, 800

‡ nuokram̃pt Dunika,

1) fest erfassen (ergreifen):
n. kuo aiz matiem;

2) wegstibitzen:
kur tu tuo nuokrampi?

Avots: EH II, 55

‡ nuokram̃šât Seyershof, = nùokasīt 1.

Avots: EH II, 55

nùokràmstît, tr., abnagen, abbeissen: pa drusciņai nuo tā garduma nuokramstīt A. XII, 497.

Avots: ME II, 800

‡ nuokram̂t ² Dunika, trocken und hart werden (perf.): siera gabals tâ nuokramis, ka nevar iekuost.

Avots: EH II, 55

nuokranta * [od. * nuokrants, = nuõkraste]: tā uzgāja pilnu nuokrantu vizbulīšu Sudr. E. Vēr. II, 654.

Avots: ME II, 801

nùokrapšķêt, intr., [einen knarrenden, knisternden, knasternden Laut von sich geben Jürg.]: gāja, ka zābaki vien nuokrapšķēja. [duris aizvērās, atslē̦ga nuokrapšķēja. N. - Peb., Jürg. smiltis uzkuožuot (ē̦duot), nuokrapšķ; kaķim peli ē̦duot kauliņi nuokrapšķ Schwanb., Aahof, Lis. kaķis uzskrēja pa pakšķi, ka nuokrapšķēja vien Vank., Naud.] Relf. -tiês,

1) "?" vīrs ienācis ka nuokrapšķējies vien Etn. III, 16; [2)"sich räuspern (beim Beginn einer Rede)"
Behnen].

Avots: ME II, 801

‡ nùokrapšķinâtiês Nötk., = nùokrapšķêt: pele nuokrapšķinājās.

Avots: EH II, 55

nùokrāpt: lai čigānus nenuokrāpj Tdz. 54568.

Avots: EH II, 55

nùokrāpt, tr., betrügen: kad re̦ti sēj, tad nuokrāpj zemi. [Refl. -tiês, =nùogrâbtiês 2 N. - Peb.]

Avots: ME II, 801

nuõkrāsa, die Abschattung, Abschattierung, Abtönung, Nüance: mīlestība dažādās pakāpenēs un nuokrāsās Vēr. II, 506. e̦ze̦rs dažāduos dienas laikuos pieņe̦m dažādas nuokrāsas Vēr. II, 292.

Avots: ME II, 801

nùokrāsuôt, tr., bemalen: visu iežuoguo brūni nuokrāsuota sētiņa A. XII, 134. Refl. -tiês, sich färben: viss ir nuokrāsuojies zils MWM. IX, 902.

Avots: ME II, 801

nuõkraste, der Uferabhag: brien pa gļuotu un visādu atkritumu pārklātām nuokrastēm Duomas III, 1318.

Avots: ME II, 801

‡ nuokratinât Frauenb. "pieêdinât": kâ var tik daudz bē̦rnu n.? Refl. -tiês Frauenb. "?"

Avots: EH II, 55

nùokratît, Refl. -tiês, ‡

2) unabsichtlich abgeschüttelt werden:
netīšām nuokratījās negatavs auglis; ‡

3) eine Zeitlang geschüttelt werden (?):
žīdiņš brauca muižiņā: muižas meitas nuosaskata, žīds uz maisa nuosakrata Tdz. 52652; ‡

4) eine Zeitlang sich schütteln:
apsavilku, nuosakratu me̦lnu jē̦ru kažukā Tdz. 55475.

Avots: EH II, 55

nùokratît li. nukratýti], tr.,

1)

abschütteln, abrüteln: nu vai nu visu esi nuokratījuse, kas tev uz sirds sakrājies? Vēr. I, 393. viņa nuokratīja visas bailes Kaudz.;

2) mit dem Schütteln fertig werden:
ej māsiņa, pagulēt, es salmiņus nuokratīšu BW 31557. Refl. -tiês, sich, von sich abschütteln: šīs šķiras lūkoja nuokratīties smaguo sluogu Pūrs III, 53.

Avots: ME II, 801

nuõkrauja, der Abhang: upes malā, nuokraujā, bija avuotiņš A. XII, 764. šā kalna nuokraujā redzama milzīga akmeņu kaudze LP. VII, 1320.

Avots: ME II, 801

nùokraũkât, Dok. A. Refl. -tiês, ein wenig hüsteln: viņš nuokraukojas Latv.

Avots: ME II, 801

nuokraũkšķēt, nuokraũkšêt intr.,

1) einen krachenden, Laut von sich geben:
nuokraukšķēja atslē̦ga Latv. [bē̦rns apēda sukura graudu, ka nuokraukšķēja vien Selg. pārkuoda riekstu, ka nuokraũkšēja vien Salis.] luocīklā nuokraukš, kad viņu luoka Etn.II, 148;

2) abkrächzen
Brasche. [Refl. -tiês, = nùokraukšķêt

1: vītuols nuolūza, ka nuokraukšķējās vien Ar.]

Avots: ME II, 801

‡ nuokŗaukstêtiês Frauenb. "= nuokņukstēt".

Avots: EH II, 57

‡ nuokŗaũpêt Dunika, = nùokraupêt: teļš nuokŗaupējis.

Avots: EH II, 57

nùokraũpêt C., Lis., = nùokrupt.]

Avots: ME II, 801

‡ II nuokraupt Schwitten, (mit aũ ) Hasenp., = nùokraũpêt: nuokraupušas ruokas.

Avots: EH II, 55

nùokraupt "glätten"(?) Drobbusch.]

Avots: ME II, 801

nùokŗaũpt [Nigr., Lautb., Kursiten, Gudenieki, nùokraupt Behnen], = nuokŗupt: [ruokas nuokŗaupušas].

Avots: ME II, 803

‡ nuokraûsêt ² Frauenb., Siuxt, (Gerstenhacheln) abstampfen (abdreschen): mieži jau nuokrausē̦ti. Refl. -tiês Seyershof, = nùokràusîtiês ² : mieži tik tīri nuokraûsējās ² , ka ne˙viena akuota vairs nav klāt.

Avots: EH II, 55

‡ nuokrausît BielU., = ‡ nuokraûsêt ² . Refl. -tiês (s. ME. II, 801): auch (mit aũ ) Ramkau; nuokràusījušies ² mieži "pārgatavuojušies, tâ ka vārpas pa daļai atlūzušas; fig. nuomete visas drēbes nuost, - nuokrausījās kâ vārpa Ramkau.

Avots: EH II, 55

nùokr̀usîtiês ^2, abfallen (von den Hacheln der Gerste): mieži tâ nuobrieduši, ka paši nuo sevis nuokrausījusies, t. i. nome̦tuši akuotus Tirs. n. RKr. XVII, 70.

Avots: ME II, 801

‡ nuokraust BielU., = ‡ nuokraûsêt ² .

Avots: EH II, 55

nùokrau(stî)t li. nukráu(sty)ti], nùokravāt, s. nùokŗau(stî) t, nùokŗavât.

Avots: ME II, 801

nùokŗaũstît (freqn.), nùokŗaũt,

1) abpacken, abladen, abstapeln:
malku asīs, lielus ve̦zumus;

2) belegan:
galdu ar traukiem. Refl. -tiês, sich mit dem Packen, Laden, Stapeln abquälen: man pat svētdienā jānuokŗaujas ar žagariem LP. IV, 147.

Avots: ME II, 803

nùokŗaũt (unter nùokŗaũstît), ‡

3) = piekŗaũt, sakŗaũt: tādu ve̦zmu nuokŗāvis, ka zirgs tikkuo spēj vilkt Siuxt.

Avots: EH II, 57

nùokrau(stî)t li. nukráu(sty)ti], nùokravāt, s. nùokŗau(stî) t, nùokŗavât.

Avots: ME II, 801

nùokŗavât,

1) und

2): auch Dunika. ‡ Refl. -tiês, alle Sachen auf ihren Platz zurückstellen
Dunika; sich womit befassen und damit fertig werden (?) Auleja : kāļ nuokravāšuos ("nuokrāmēšuos") pa purvu ar sìenu.

Avots: EH II, 57

nùokŗavât, tr.,

1) abräumen, abnehmen, wglegen:
traukus, galdu;

2) in hohem Messe belegen:
galdu ar traukiem.

Avots: ME II, 803