Paplašinātā meklēšana

‡ atse̦kls Pilda, = zùobgalis. Zu aisît(ies).

Avots: EH I, 5

àizàuse,

1) aizaûse ² auch Siuxt, àizàuss, -s AP., (mit àu ² ) Sonnaxt: puikam visa aizauss me̦lna AP.;

2) àizàuse ² auch Oknist; "vieta krāsnī vai skapī, kas atruodas pie pašas ieejas, tikai nedaudz sānis, tâ ka šai vietai nāk priekšā un tuo aizse̦dz ieejas mala" Kaltenbrunn.

Avots: EH I, 7

àizàuse, auch (in Neugut, Ruhental u. a.) àizàusis, -šu, Demin. aizausītes, aizaustiņas BW. 29341,

1) die Stelle hinter dem Ohr:
aizausis vēl nav nuožuvušas. tev jau sirmas aizauses B. Vēstn. lai tautiņas neredzēja manu sirmu aizausīšu BW. 21206.

2) àizàusis oder (in Nerft) aizause, Vorofen (raum zwischen dem äussern und innern Ofenloch, der etwas breiter ist als diese Löcher):
pe̦lni... sarausti aizausē Jauns. Balt. gr. I, 40.

Kļūdu labojums:
29341 = 20341, 10 var.

Avots: ME I, 18

‡ àizkulises,* was sich hinter den Kulissen befindet.

Avots: EH I, 33

àizpuse, die hintere Seite, die Rückseite: līdz galvas aizpusei B. Vēstn.; vēja aizpusē, an einem vor dem Winde geschützten Orte Mitau.

Avots: ME I, 45

‡ àizse̦buôtiês, sich verspäten Autz, Gr.-Essern.

Avots: EH I, 47

‡ àizse̦dluôt,

1) = àizse̦gluôt

2) seine Stelle (seinen Posten) wechselnd anderswohin hin-, wegziehen
(intr.) Bers.: a. (= pãriet darbā) uz Latgali.

Avots: EH I, 47

àizse̦gluôt, tr., besatteln: trīskārt zirgu aizse̦gluoju BW. 14810.

Avots: ME I, 49

àizse̦gs, auch àizse̦ga, die Decke.

Avots: ME I, 49

àizsegt, tr., be-, zudecken: puisis aizsedza acis LP. III, 41. mākuoņi mēnesi aizse̦guši LP. VII, 475. kaps ar akmeni bij aizse̦gts LP. VII, 402. Refl. -tiês, sich bedecken.

Avots: ME I, 49

‡ àizseperêt, hin-, weggehen (von Kindern, die eben zu gehen anfangen) Saikava.

Avots: EH I, 47

akseļi Konv. ^1, akšeļi (Autz), akšuļi Biel. I, 474, Häcksel, gew. ekseļi, eksele.

Avots: ME I, 65

‡ alˆksenes ² Dond, n. FBR. V, 132, eine Art Pilze.

Avots: EH I, 67

‡ al˜seris Frauenb., ein gläsernes, mit einem Deckel versehenes Buttergefäss.

Avots: EH I, 68

apakšbikses, Unterhosen.

Avots: ME I, 73

apakšpuse, die untere Hälfte, der untere Teil.

Avots: ME I, 73

‡ aplèse,* die Abrechnung, Berechnung, der Kostenanschlag.

Avots: EH I, 98

apse: gen. s. apsas BW. 12709, 6 var.: purvā auga ruda apse BW. 23387, 1. sarkana apse 11758. rūgts kâ apšu sula Siuxt. apsu BW. 5837 zu korrigieren in: apsu BW. 5837, 2 var.

Avots: EH I, 111

apse, Gen. Pl. apšu, dial. apsu BW. 5837, [Bei Lange und Stender auch apse], Espe (Populus tremula L.); Demin. apsīte. vāczemes apse, Pappel (St.); me̦lnā apse, schwarze Pappel (Populus nigra) (Mag. IV, 2, 82); apšu - pe̦ka, -be̦ka, rauher Röhrenpilz (Boletus scaber Fr.) RKr. II, 68. trīc, dre̦b kā apšu (selten apses) lapa. sūras manas asariņas kā apsītes atvasītes Ar. 174. zu li. apušė, apušìs, ẽpušis [Būga KSn. I, 226], pr. abse, [poln. osa, russ. оси́на, ahd. aspa (vielleicht mit sp aus ps), an. ǫsp, engl. asp "Espe". Li. apušė wohl aus apsušè. Unklar das Verhältnis zu gr. ἄσπρις (eine Eichenart), osman. apsak "Pappel", čuv. ëwës "Espe"; vgl. Bezzenberger BB. XXIII, 298, Būga Aist. St. 118, Hirt, Indogermanen 622, Hoops Waldb. 122, Meillet RSl. II, 70, Güntert, Kalypso 46. Wegen li. apušė braucht man nicht mit Trautmann Wrtb. 12 le. apse und pr. abse auf eine Form mit u zwischen dem Labial- un Zischlaut zurückzuführen].

Avots: ME I, 118

apsebêt,

1) sich verspäten:
cāļi apsebējuši [zu se̦bs] = pārāk ilgi palikuši čaumalā Siuxt;

[2) verkommen:
mirtes apsebējušas Doblen].

Avots: ME I, 118

apse̦buôtiês, sich verspäten.

Avots: ME I, 118

apse̦dluôt, apse̦gluôt, besatteln: zirgu.

Avots: ME I, 118

apse̦ga (unter apse̦gs): alles, womit man sich bedecken kann (eine Deche, ein Pelz usw.) Warkl.

Avots: EH I, 111

apse̦gs (auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, AP.): gen. s. apsedziņa BW. 12413, 2 var.; 12638, 1. pusnātna apsedziņi 5169. ar tuo linu apsedziņu (kann auch zu apse̦ga gehören!) 29132, 1 var.

Avots: EH I, 111

apse̦gs, apse̦ga, Demin. apsedziņš, apsedziņa, die Bedeckung, die Decke: deķi man apse̦gā oder apse̦gam BW. 13275, 33642, die Decken dienen mir zur Bedeckung. Sprw.: kāda apse̦ga, tādu jāse̦dzas. galvas apse̦gs, Kopfbedeckung.

Kļūdu labojums:
13275, = 13276;

Avots: ME I, 118

apsegt: ‡ Subst. apse̦gams U. (unter se̦gums), eine Decke, Bedeckung; die wollene Tagesdecke.

Avots: EH I, 111

apsegt [li. apsègti], tr.,

1) jem. etw. umlegen, bedecken:
apsedzu māmiņai sagšu. nezāle apsedza kapu Purap. puika apsedzis putnus ar savu augumu LP. III, 81. ar nāvi apsegt, töten LP. IV, 119;

2) apsegt nuo, bedeckend behüten vor jem. od. etw.:
apsedz manu augumiņu nuo ļautiņu valuodām BW. 9080;

3) mit apsekt vermischt: jem. Spur entdecken, verfolgen, ein Wild stellen:
es apsedzu caunes pē̦das BW. 11113; Sessw., PS. Refl. -tiês, sich bedecken: apsedzuos baltu sagšu BW. 13388, 2. viņš apsedzās ar miruoņu kauliem LP. VII, 198.

Avots: ME I, 118

II apsèja (s. unter apsẽjas 2; in der dort gegebenen Bed. auch in Warkl.) Ramkau, eine wenigstens teilweise anbesät gebliebene bìrze 3.

Avots: EH I, 112

apsekšķêt, apsekšêt, tr., intr., besudeln, beschmutzen; durch Schmutz stänkericht werden L., U., Mag. III, 1, 92.: apsekšējušas bikses Smilt., Bers.

Avots: ME I, 118

apsekt [li. apsèkti], tr., ein Wild einkreisen, die Spur auffinden: briedi būšu apsecis. zaķi apse̦kuši, gew. zaķa pē̦das apse̦guši PS.; cf. apsegt 3.

Avots: ME I, 118

āpseļ āpseļiem, ohne Überlegung, aufs Geratewohl: lej āpseļ āpseļiem; vai laika trūkst, kārtīgi palaistīt? sagt man zu einem Mädchen, das vor dem Fegen des Zimmers nicht bloss die Diele, sondern auch das Möbel begiesst Lasd. [?]

Avots: ME I, 239

āpseļ āpseļiem, ohne Überlegung, aufs Geratewohl: lej āpseļ āpseļiem; vai laika trūkst, kārtīgi palaistīt? sagt man zu einem Mädchen, das vor dem Fegen des Zimmers nicht bloss die Diele, sondern auch das Möbel begiesst Lasd. [?]

Avots: ME I, 239

āpseļ āpseļiem, ohne Überlegung, aufs Geratewohl: lej āpseļ āpseļiem; vai laika trūkst, kārtīgi palaistīt? sagt man zu einem Mädchen, das vor dem Fegen des Zimmers nicht bloss die Diele, sondern auch das Möbel begiesst Lasd. [?]

Avots: ME I, 239

‡ apsenâjs ² Frauenb., ein Espenwald.

Avots: EH I, 112

apsene,

2) auch Dond., Salis.

Avots: EH I, 112

apsene,

1) Espengehege
BW. 13768, 3;

2) eine Art Pilze (Boletus rufus).

Avots: ME I, 118

apser̂de: auch Warkl.

Avots: EH I, 112

apser̂de, das Holz um das Mark des Baumes Etn. III, 129: es iededzu sveķuotas apserdes Līb.

Avots: ME I, 118

apse̦r̂muôt, für apsar̂muôt PS.

Avots: ME I, 118

apse̦ruôt, den First eines Strohdaches mit einer Schicht von Schäbe und Lehm (gegen Regen) bedecken; auch apsiruôt.

Avots: ME I, 118

‡ apsešķêt Golg., = apsekšķêt.

Avots: EH I, 112

ârpuse: stāv arpusē BW. 32416 var. ārpusē kapsē̦tai 27660, 3 var.

Avots: EH I, 195

ârpuse, die äussere Seite, die Aussenseite (Gegensatz: iekšpuse, die innere Seite): ce̦pures, svārku, cilvē̦ka ārpuse un iekšpuse; Lok. ârpusē, draussen, ausserhalb: ārpusē priekš klēts durvīm stāvēja brūtes brāļi BW. III, 1, 28.

Avots: ME I, 243

‡ ârspuse Wainsel n. FBR. XIV, 87, Oknist, Salis, Pas. II, 939, = ârpuse.

Avots: EH I, 195

‡ ase AP., = ass, -s 2.

Avots: EH I, 130

‡ aseknĩtis "?": visas zvaigznes vakarā, aseknītis vien nebij: aseknītis Vāczemē zīda svārkus šūdināj[a] VL. aus Rbnnen Latv. Saule 1927, S. 621.

Avots: EH I, 130

‡ asenes Ahs., = asins.

Avots: EH I, 130

‡ asenītes, eine Pflanze: sarkanas a. Janš. Bandava II, 73.

Avots: EH I, 130

‡ aseņuôt Ahs., = asiņuôt.

Avots: EH I, 130

‡ ase̦npuķe Popen, hypericum quadrangulum.

Avots: EH I, 130

asens, -ns (masc.; unter asins): auch Linden, asens Saikava, asens BW. 6343 var., nom. plur. asenis AP., Ramkau, aseņi auch Gramsden n. FBR. IX 102, Linden, Salis, gen. plur. aseņu (> aseņ) Rojen n. FBR. XIII, 65, dat˙instr. plur. aseniem BW. 34043, 3 (aus Borishof), aseņiem BW. 34043, 14, Demin. nom. s. asenītis Saikava, asenliņš Saikava, nom. pl. asenīši Saikava, asenliņi BW. 34308, AP. asentiņas BW. 34137, 1: cūkai mazs asenītis (das Schwein hatte wenig Blut) Saikava.

Avots: EH I, 130

ase̦nzabas Dond., wohl f. * asnuzabas, das Band, welches die hölzerne Gabel der Pflugschar mit der Femerstange zusammenhält; zu -zabas vgl. li. žabángas, Fallstrick [und le. aizzabinât] und zu ase̦n-, wenn dies aus * asnu-, le. astrs. [Dies wäre möglich, wenn * asnu aus * astnu entstanden, und wenn dieses Band wirklich urspr. aus Pferdehaaren gemacht wäre; vgl. unten astni.]

Avots: ME I, 143

aseris (unter asaris): auch Linden, (aseris) AP., Heidenfeld.

Avots: EH I, 130

atkàuse, [atkusnis Trik.], atkausa Burtn., Smilt., das Tauwetter.

Avots: ME I, 165

atlase,

1): auch Pilda v. FBR. XIII, 45, Baltinov n. FBR. XI, 130, Gr: Buschh. n. FBR. XII, 65, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Warkl., Wessen, Zvirgzdine, gen. s. atlaša BW. piel. ² 5270, 1., dat. -instr. pl. atlasām BW. 22631 var.

Avots: EH I, 153

atlase [in Gr. - Buschhof und] BW. 13250, 28, atlass 5270 (liepas auga bez atlasa), Demin. atlasīte 1695, 13659, 1, atlasiņas 33554, 3,

1) der Wurzelschössling, Sprössling.
Vielleicht aus atvase in Anlehnung an atlasas.

2) eine mit einem jungen Walde bewachsene Stelle
Mit.

Avots: ME I, 172

atuose (nach atuoši Selg.), dial. (Barbern Etn. IV, 33) für atvase.

Avots: ME I, 206

atrase, eine Blume Kat. Kal. 120.

Avots: ME I, 184

atse̦dluot, atse̦gluot, tr., ab-, entsatteln: zirgu.

Avots: ME I, 189

*atse̦dzē̦ns: auch Warkl. n. Fil. mat. 104, Domopol, Kaltenbr. ("der Widerhaken an einer Eisenstange, die in die Wand getrieben wird").

Avots: EH I, 164

[* atse̦dzē̦ns, zu erschliessen aus infl. atsadzāns "Widerhaken am Angelhaken". Wohl zu segt

Avots: ME I, 189

atsegt, ‡

2) sühnen, gut machen
(perfektiv): kas pret mūsu tē̦viem grē̦kuots, tas ar labiem darbiem atse̦gts Deglavs Rīga II, 1, 118.

Avots: EH I, 164

atsegt [li. atsègti], abdecken, die Decke abnehmen, enthüllen, entblössen: dievs duod man... tur atsegt villainīti, kur māmiņa atsegusi Ltd. 1614. jums nebūs savas galvas atsegt III Mos. 10, 6. Refl. -tiês, sich die Bedeckung abnehmen, sich entblössen: Sprw. ciemiņ, atsedzies villaini! nedēs mūsu vistas. ķeniņš, kas šuodien savu kalpu kalpuonēm atsedzies, it kā se̦dzas neliešu ļaudis II Sam. 6, 20.

Avots: ME I, 189

atsegte: auch AP.

Avots: EH I, 164

atsegte, der Spanner am Weber stuhle, der die Leinwand ausgespannt hält. Lind., Schujen, Salisb., Allend., Burtneek. In Lind. acegte ausgespr. [Vgl. Bielenstein Holzb. 404.]

Avots: ME I, 189

‡ atseja, gew. plur. atsejas (li. ãtsejos "Riemen am Pferdegeschirr") Pilda,

1) = atsèja 1 Barbern, Kaltenbr., Neugut, Skaista, Stelp., Stockm., Wessen: iet kâ rati bez atsejas, sagt man, wenn eine Arbeit nicht von statten geht Kaltenbr.;

2) = atsèja 3 AP., Ramkau.

Avots: EH I, 164

‡ atseknis "die Förderung" Für. I (unter segt): viņam neir ne˙kāds a. "ihm geht die Arbeit gar nicht von der Hand".

Avots: EH I, 164

atsekste, der Stachel: kas uodzes atsekstēm tam sirdi cauri šūtu MWM. VI, 772. Sudr. E. [Anscheinend zu atse̦dzē̦ns.]

Avots: ME I, 189

atsekiês [li. atsisèkti],

1) sich fördern, von statten gehen:
darbs atsuokas;

2) sich besinnen, auf etw. verfallen:
nevarēdams atsekties, kur viņš ir LP. VI, 84.

Avots: ME I, 189

atsenêtiês, sich abgewöhnen Smilt.: [jau atsenējies nuo peldēšanas PS.]; lai atsenas! A. XVI, 496. [Nach Neik. bei U. auch "sich entwöhnen"].

Avots: ME I, 189

‡ atseris, f. atsere, ein Schwein, dem die Borsten in verkehder Richtung wachsen Stelp.

Avots: EH I, 164

atseviski (unter atsevišķs): auch Salis.

Avots: EH I, 164

‡ atsevišks,

1) = atsevišķs: atseviška (des einzelnen) cilvē̦ka ... labklājība Janš. Dzimtene II, 399.

Avots: EH I, 164

atsevišķs, Adv. atsevišķi, atseviski Etn. IV, 60, abgesondert: atsevišķa dzīve; dzīvuot atsevišķi nuo citiem mežā LP. III, 69.

Avots: ME I, 189

atvase (unter atvasa): auch Orellen n. FBR. XI, 41, Heidenfeld, Ramkau, Demin. atvesīte BW. 1695, 5 var. (aus Laud.): liepai auga atvasītes BW. 1998. uozuola atvasīte 7355, 1 var.

Avots: EH I, 178

atveseļuôt tr., wieder gesund machen: es tuo atveseļuotu LP. III, 39. Refl. -tiês, auch atveselêtiês Biel. Spr. I, 408, wieder gesund werden, genesen: viņš pamazām atveseļuojas LP. VII, 973. [stiprini mani, ka es atveselējuos Glück, Psal. 119, 117.]

Avots: ME I, 209

‡ atve̦se̦lâtiês Warkl., Pas. VII, 488, 492; VIII, 436, atveseļâtiês, sich verabschieden: atveseļāties ar sievu Pas. IV, 116 (aus Domopol). atvese̦lāšuos ar sievu 51 (aus Višķi). vecis atveseļājas un aiziet 151 (aus Rositten).

Avots: EH I, 180

aubise,

1) schlechte Flinte
(aus d. Haubitze), in Friedrichstadt;

2) ein Wahnsinniger
LD., einer, der alles schnell und schlecht macht (Friedrichstadt). [Mit aubise 2 ist wohl identisch] aubize Bers., ein unruhiges wesen, ein unruhiger Mensch od. unruhiges, unbändigem Tier (Grob. n. Etn. IV, 17). [Hängt wohl zusammen mit li. aubicais "übermässig, zuviel", aubicas "веселая забава" und (?) aubijstas "Hautboist"; die Art des Zusammenhanges ist aber unklar.]

Avots: ME I, 214

aûgšpuse, die obere Hälfte.

Avots: ME I, 219

aũseklis: ^{aûseklis 2} Salisb. Demin. àusekliņš ² Sussei n. FBR. VII, 740, (-eņš) Wessen n. PBR. XIII, 88, aũsêklis ² Orellen n. FBR. XI, 37.

Avots: EH I, 188

aũseklis Kand., àusêklis PS., C., der Morgenstern: auseklītis agri lēca BW. 1926. šķitu rīta auseklīti (Var.: ausekliņu) vakarā uzle̦cam BW. 32155. Auch als ein Femininum: auseklīte garu lēja BW. 33975. Zu àust.

Avots: ME I, 226

‡ ause̦kls (personifiziert) Pas. V, 999, = aũseklis.

Avots: EH I, 188

auseknis, das Erscheinen der Lichtstrahlen, der Tagesanbruch: (kumeliņš) aiztecēja pretim dienas ausekņam BWp. 1327.

Kļūdu labojums:
1327 = 1327 ¹

Avots: ME I, 226

ausene: eine Männermütze aus Schafsfell mit Ohrenklappen Seyershof (mit aû ² ).

Avots: EH I, 188

ausene, eine Mütze mit Ohrenklappen: ce̦pure ar ausīm Kav.

Avots: ME I, 226

ausenes Grünh., Pilze mit weisser Oberfläche.

Avots: ME I, 226

ausenêt, aufmerksam lauschen Selb.

Avots: ME I, 226

‡ avesene Lems., = avene.

Avots: EH I, 190

‡ avêsene Salisb., = avene.

Avots: EH I, 190

avieks(e)ne, aviekstene; avieksnājs, s. avene, avenãjs.

Avots: ME I, 232

‡ aviêse ² Grenzhof n. FBR. XII, 16, = avene.

Avots: EH I, 190

aviesenājs, s. avenãjs.

Avots: ME I, 232

aviesene: auch Orellen n. FBR. XI, 46 (mit iẽ), Wolmarshof (mit iê).

Avots: EH I, 190

aviesene, avieši, [aviete LAR. V, 101], aviêtene C., S. avene

Avots: ME I, 232

I balse (unter bàlss I): klusā balsītē lūdza Pas. V, 416 (aus Oxküll).

Avots: EH I, 200

‡ II balˆse ² Seyershof, = balss II.

Avots: EH I, 201

‡ balsene* B. Vēstn., die Stimmkehle.

Avots: EH I, 201

bàlsenĩca: atskanēja Andža b. (Stimme ² ) Ezeriņš Leijerk. II, 22.

Avots: EH I, 201

bàlsenĩca, die Kehle C., Smilt.

Avots: ME I, 254

bal˜se̦ns C., dial. bal˜sans, weisslich: mati. tumsā parādās balsans gaišums R. Sk. II, 84 (Rain.)

Avots: ME I, 254

bal˜tseja, bal˜tsejis, -e, ein weisses, schöhnes Gesicht habend, Weissgesicht: sīksejīti baltsejīti, tuo vedīšu bāliņam; sīksejai, baltsejai skaista caunu ce̦purīte BW. 12312.

Kļūdu labojums:
skaista = piede̦r

Avots: ME I, 258, 259

baltseris (unter bal˜tsaris): kumeliņ, baltserīti! BW. 29799 var.

Avots: EH I, 202

[bāse, ein Kesselhaken Mag. XVII, 1, 80 aus der kur. Nehrung.]

Avots: ME I, 275

beĩseklis,

1) "ein Gegenstand
(daikts) zum Mischen (Umrühren)" N.-Peb., PV.;

2) "= jàuteklis 1" PV. Vgl. ‡ beizîklis 1.

Avots: EH I, 211

besele, ein Schaufel, mit der man Kartoffeln gräbt Kleinb. [Aus mnd. beseler "eine Art langer, spitzer Messer"?]

Avots: ME I, 280

bezdvēsele, -lis,

1) wer keine Seele, kein Herz hat:
kuo tu dziedi, bēzdvēsele! tev nebija dvēselīte BWp. 869. spīganas bezdvēseles rumpis LP. VII, 534. nāc šurp tu pārgalvis, nebēdnieks, bezdvēselis Manz.;

2) die Puppe, ein Gemälde, lebloses Bild:
stāsti bez labām mācībām ir kā... bezdvēseles, kas gan liekas kā cilvē̦ki, bet kam dvašas nav St.

Kļūdu labojums:
bēzdvēsele = bezdvēsele

Avots: ME I, 283

[bezkūse, ein Mädchen ohne Schamhaare BW. 34875.

Avots: ME I, 284

bezpases cilvē̦ks od. bezpasinieks, fem. -niece, ein passloser Mensch.

Avots: ME I, 285

bezsejas cilvē̦ki, Menschen ohne ausgesprochene Gesichtszüge, ohne ausgesprochene Individualität * Vēr. I, 1232.

Avots: ME I, 286

bezsekmĩba, bezsekme, die Erfolglosigkeit: pāliecināties par savu pūļu bezsekmību Purap.; spriest taisnu tiesu par mūsu bezsekmju vaininiekiem B. Vēstn.

Avots: ME I, 286

‡ biksenes, eine Art Deminut. zu bikses: puisi nuoplīsušām biksenēm N.-Laitzen n. FBR. VIII, 21.

Avots: EH I, 218

bikses (unter biksas): ādas b. BW. 29229 var.; 30512 var. uz biksēm (Dunika) od. biksītēm (Lubn.) iet, ringen (wobei man die Hosen des Gegners fasst), pa biksēm dabūt Ar., Prügel bekommen. gaiļa b. auch Ulanowska Łotysze 13, Heidenfeld, Ramkau. leiša bikse, ein Schimpfname Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 79.

Avots: EH I, 218, 219

biksas, bikses, Demin. biksītes, biksiņas, verächtlich bikšeles BW. 30703, 11, Hosen. Sprw.: kas bez biksēm, tas bez bē̦dām; kas ar bikskēm, tas ar bē̦dām. pārduod bikses, nuopērc sulaini! tur nav ne bikses, ne veste, da ist nichts Kav. biksēs iet od. -ies, nākt uz biksām, ringen; strīpē̦tas bikses, Prügel PS. gaiļa bikses, gew. g. biksītes, die Schlüsselblume, Frühlingsprimel (primula officinalis); ļurka biksa, ein Schimpfwort Kand. [Nebst estn. püksid und li. bìksvės] aus mnd. büxen.

Avots: ME I, 295

bise: bises stuobra slaucītāji BW. 30449 (ähnlich: 9752).

Avots: EH I, 221

bise, die Büchse, Flinte: bise me̦luo, die Flinte versagt (U.). ar rudzu bisi šaut, furzen. [Nebst estn. püs>s> aus mnd. büsse.]

Avots: ME I, 300

‡ biserêt, sich umherlreiben (?): vai esi darbīgs, vai tâ˙pat biserē apkārt? Azand. 54.

Avots: EH I, 221

‡ blākselnieks (wom mit kš zu lesen) PV., = ‡ blākša.

Avots: EH I, 227

I blese (unter blesis): auch Dunika, Kal., OB.: teļš ar blesi pierē.

Avots: EH I, 228

‡ II blese,

1) "ein grosses, breit gebautes Weib"
Morizberg;

2) "liela pē̦dä Morizberg.

Avots: EH I, 228

blise: auch Pas. I, 165: VII, 18; VIII, 216, Bērzgale, Lubn., Pilda, Warkl.: b. uz ple̦cu BW. 5180.

Avots: EH I, 229

blise, die Flinte BD. 20, Kemp.

Avots: ME I, 315

[blisenes, blisnes, Augen: kuo nu skaties? dabūsi pa blis(e)nēm Ruhental, Mesoten, Sessau.]

Avots: ME I, 315

bluse̦nāji, blusenes, blusiņas Mar. n. RKr. XV, 108,

1) Flohknöterich (polygonum persicaria),
auch sūrenes genannt;

2) Schattenblume (majanthenum bifolium),
auch žagatiņa genannt;

3) Rauschbeere (empetrum nigrum),
auch vistenes genannt Konv. ² ;

4) festuca elatior Etn. IV, 118.

Avots: ME I, 318

‡ blusenãjs, die Rauschbeerenstaude Orellen.

Avots: EH I, 231

blusenes, die Masern, der Nesselausschlag Elv., St., U. [West-Kurland.]

Avots: ME I, 318

I blusenes (unter bluse̦nāji),

3): auch Waidau und Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 616, Orellen; ‡

5) briza media AP., Ramkau, Salisb.

Avots: EH I, 231

II blusenes: Masem - auch Frauenb.; der Nesselausschlag - auch AP.

Avots: EH I, 231

‡ blusenêtiês, = blusinâtiês, sich flöhen: meitas ... blusenējuoties Janš. Dzimtene V, 254 (ähnlich Mežv. ļ. II, 77).

Avots: EH I, 231

‡ buosele Tas latv. draugs 1837, №№ 3 und 5, = bumba, Kugel, Ball. Vielleicht in *buozele zu korrigieren, vgl. unten buoze I, ‡ 6.

Avots: EH I, 259

‡ brase, die Menge, der Haufe, das Rodel: visa b. ( = lieli pulki briežu) devās uz kruogu J. Bankins šis un tas II, 11 (1875).

Avots: EH I, 238

brese, uguns brese, Leberfleck N. - Sesau n. U.

Avots: ME I, 330

‡ bresene, eine Art Fisch Latv. Av. 1855, № 21.

Avots: EH I, 240

[brusenêt, dunkelbraun färben Wid.; vgl. bruzenēt.]

Avots: ME I, 340

‡ bukse Siuxt n. Fil. mat. 67, ein runder, eiserner Ring in der Radnabe; die Radbüchse.

Avots: EH I, 250

buse RKr. XVII, 37, die Büchse des Rades (auch bise). [Nebst estn. pušš aus mnd. busse.]

Avots: ME I, 356

‡ buseļ (nom. pl.) Pas. III, 361 (aus Dond.) "?".

Avots: EH I, 256

censeklis,* der Streber: nav vēl uzstājušies ļaunprātīgi censekļi Lautb.

Avots: ME I, 372

censeles "sehnichtes Wesen" L.; dazu cense L. u. censle U. (aus Kurl."), die Sehne unter der Kniebeugung. [Wohl zu censt; vgl˙gr. τένων "Sehne": τεινω "spanne" u. a.]

Avots: ME I, 372

[cēse, eine Wasserpflanze AP.]

Avots: ME I, 378

‡ II cēse "ein dem Kranich ähnlicher Sumpfvogel" Bolwen; "ein kleiner, grauer (mit weissen Flecken) Sumpfvogel" AP., Lis. Vgl. dzēse.

Avots: EH I, 268

I cēses U., = cĩsas.

Avots: ME I, 378

[II cēses "?": tev cēses (Var.: cēris) pakausī BW. 35743,1].

Avots: ME I, 378

‡ ciẽse AP., Iw., = ciêsa.

Avots: EH I, 278

cirsens, die Hornisse U. [Vgl. cirksnis 3.]

Avots: ME I, 387

[dasekt U., ergründen, erforschen.]

Avots: ME I, 442

deselîgs, freigiebig Fianden. [Wenn alt, am ehesten wohl zu ai. dašasyàti "leistet Dienste, ist gefällig" u. a. bei Walde Wrtb. ² 223 unter decet; vgl. auch deševîgs.]

Avots: ME I, 458, 459

‡ desene Saikava, die Katzenminze.

Avots: EH I, 317

desenieks (unter desinieks): ein Wurstverkäufer AP.

Avots: EH I, 317

‡ deseris Kaltenbr., ein Brett, das am Ende eines Gebäudes beide Ränder des Daches abschliesst: kad nav deseŗa, tad nevar labai apjumt ar salmiem.

Avots: EH I, 317

‡ dibe̦npuse M. Ar., die Hinterseite: bikses ar dibe̦npusi uz priekšu.

Avots: EH I, 319

‡ dirselêt PV. "wie ein dirselis arbeiten oder sprechen".

Avots: EH I, 322

dìrselis ^2,

1) = dir̃ša Bers.;

[2) "ātras dabas cilvē̦ks" Mar. n. RKr. XV, 112].

Avots: ME I, 470

‡ dirselnieks PV. "= dirselis".

Avots: EH I, 322

‡ dìrseļuôt ² Saikava, im Zorn hin und her eilen.

Avots: EH I, 322

dīsele dīslis, dĩstele, dĩksele, dĩkstele, die Deichsel. [Nebst li. dyselỹs, estn. tīksel, tīstel od. tīzel aus mnd. dis(s)el od. distel.]

Avots: ME I, 478

‡ dĩselêtiês Seyershof, = dĩšļât (von Pferden gesagt).

Avots: EH I, 326

‡ divpuse Salis n. FBR. XV, 62, eine gewisse Halskrankheit.

Avots: EH I, 323

‡ dižbase Anzen, der Bass.

Avots: EH I, 324

‡ dopsele Dond., ein Gefäss zum Zerstossen von Salz.

Avots: EH I, 328

‡ drekselîgs,

1) "aušīgs" AP.;

2) "?": ātrs un d. Sārts Daugava 1935, S. 195.

Avots: EH I, 332

drekselis: "auša" AP.

Avots: EH I, 332

[drekselis "ein unbändiges, liederliches Kind" Mērdzine (dafür drekšelis Warkh.), ein Schimpfwort Jürg.]; dreksels, ein unruhiger, unbändiger, hitziger Mensch: tas nu gan ir gluži kâ dreksels, ne viņš var guodīgi iet, ne runāt Etn. I, 153.

Avots: ME I, 497

dreselêtiês: (z. B. ohne eine Treppe auf einen Baum) klettern Dunika.

Avots: EH I, 333

dreselêtiês, sich bemühen wohin zu steigen [Ahswikken]: dreselējās, dreselējās, kamē̦r iedreselējās ābelē Grob. n. Etn. IV, 18.

Avots: ME I, 497

‡ dreselis Domopol "krē̦sls uz ragavām labākai braukšanai".

Avots: EH I, 333

drìksne (unter driksna),

1): smalkas un gaŗas drīksnes Saikava.

Avots: EH I, 335

drikses, Sägespäne, Feilenspäne Mag. IV, 2, 113; vgl. drīksne.

Avots: ME I, 498

druosenieks LP. VI, 291, 982. = druošenieks.

Avots: ME I, 507

drũmsejîgs ,* traurige, finstere, melancholische Gesichtszüge aufweisend. habend Balt. V.

Avots: ME I, 506

‡ duse Rutzau, = ‡ I duša.

Avots: EH I, 344

duselis,

1): ein Lungenkranker
Sissegal

3): auch Demene.

Avots: EH I, 344

duselis,

1) = dusulis 3;

2) Engbrüstigkeit
Mag. II, 3, 118;

[3) der Keuchhusten
Bers.: viņu jau tâ duselis aizņēmis, ka nevar ir atpūsties].

Avots: ME I, 521

dvese, schweres Atmen Spr., [Kreuzb.]: viņš ir ar dvesi.

Avots: ME I, 537

dvēsele: Demin. dvēseliņa BW. 8526 var.; 10874, 1,

1): auch Manz. Lettus;

2): tāds kâ d., von einem Abgemagerten gesagt
Ruj.;

3): dvēseli likt savā ruokā Richter 12, 3; sein Leben in die Schanze schlagen.

Avots: EH I, 351

dvẽsele,

1) der Atem:
[dvēsele smird viņam Für., der Atem stinkt ihm]. dvēseli vilkt, Atem holen St., A. XII, 81. kuo, bitīt, tu dziedāji? tev bij maza dvēselīte! Mag. XX, 3. 114;

2) die Seele:
dvēsele ir nemirstīga. dievs mieluo viņa dvēseli. Gott hab ihn selig. miesu un dvēseli, mit Leib und Seele. Simjūdu dienā dvēseles mieluo, bewirtet man die Manen. man ir dziesmu dvēselīte BW. 870;

3) die Seele als Lebensprinzip, das Leben:
viņam vēl dvēsele kauluos, es ist noch Leben in ihm. pavasaru dvēselīte diedziņā karājas BW. 12926. dvēseli vilkt. das Leben fristen: kad tik dvēseli (dzīvību) varē̦tu izvilkt līdz pavasarim Alt-Rahden. Adsel;

4) der Besitzer der Seele, lebendes Wesen:
tur nav ne˙vienas dvēselītes od. dzīvas dvēseles, da ist niemand, kein lebendes Wesen. nuomaitāja, ka ne dzīvas dvēseles neatlika LP. V, 327. dvēseļu rullis, die Revisionsliste. ak tu jē̦ra dvēsele, ach du Hasenfuss, Feigling! viņš guoda dvēsele, er ist ein Ehrenmann. Als Liebkosungswort: krūšu dvēselīte, Herzchen, Goldblättchen: ruoku sniedzu, mutes devu, sauc man krūšu dvēselīti BW. 10472;

5) viņam nav ne graša od. sarkana graša, ne kumuosa, ne maizes pie dvēseles. kur gribi aiztikt ar nūju vien pie dvēseles LP. I, 39. Zu dvèst.

Kļūdu labojums:
ruoku sniedzu, mutes devu, sauc man = ruoku sniedza, metes deva, sauc man[i]
ne kumuosa, ne maizes = ne kumuosa maizes

Avots: ME I, 537

‡ dveselêt, -ẽju, hüsteln PV.

Avots: EH I, 351

dvẽselîgs [Für.], seelisch, geistig Vēr. II, 1012. MWM. VIII, 469.

Avots: ME I, 537

dveselis [vgl. li. dvèsèlis "хвориш"]. = duselis. ein engbrüstiger, asthmatischer Mensch Nerft. [Domopol. Kārsava.]

Avots: ME I, 537

dze̦guse (unter dze̦guze),

1): auch Dond. n. FBR. V, 135 (> dze̦ge̦s), Wainsel n. FBR. XIV, 86.

Avots: EH I, 352

dzēse: der Reiher - auch Zarnikau, (mit ê ² ) Sassm., (mit ẽ) Ruj.; ein Vogel (mit ê ² ) Nikrazen, Schnehpeln: mežuos uzturas ... teteri; medņi un dzēses Janš. Nīca 13: tev kakls kâ dzêsei ² , du hast einen langen Hals Frauenb.

Avots: EH I, 357

dzēse, dzēsis Kurs., dzēsnis,

1) schwarzer Storch
RKr. VIII, 97; nach Mag. II, 3. 117 ist dzēsis bei den ventinieki der Storch überhaupt;

2) [dzêse ² Dond., Līn., Wandsen], der Reiher.
[Die daneben bei Manz., ElV, u. L. vorkommende Schreibung dzese ist wohl fehlerhaft (für dzēse). Trotz apr. geasnis "Schnepfe" dürfte le. dzēse usw. wegen li. géršė "Reiher" nach Niedermann Kaegi-Festschrift 76 f. aus * dzērse usw. entstanden sein (zum r- Schwund s. Le. Gr.§ 103), wie auch apr. geeyse "Reiher" nach Trautmann Apr. Spr. 336 auf * geerse zurückgeht. li. géršė gehört wohl zu dzẽrve.]

Avots: ME I, 548

dzeseklis, der Kühlbottich Karls.

Avots: ME I, 547

‡ dzèsenis ² Cibla "= ẽ̦na".

Avots: EH I, 357

‡ dzimse Salwen; der Sims (hierauf beruhend).

Avots: EH I, 358

‡ dziseklis, was (wer) im Begriff zu verlöschen ist Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74. dabū jaunu skalu! šitis tāds dz. Gr.-Buschh: ni dzīvuotājs, ni mirējs, - bet ilgi jau tāds dz. nevilks! ebenda.

Avots: EH I, 360

‡ epse Oknist, Warkl., epss, -s Skaista n. FBH. XV, 38, = apse. Zum e- vgl. li. ēpušis dass.

Avots: EH I, 370

gaîļbikses, gaîļa biksītes, Frühlingsprimel, Schlüsselblumen (primula officinalis): saulguožuos jau ziedēja gaiļbikses A. XVI, 324.

Avots: ME I, 585

‡ gaîseklêtiês ² Salis, -ẽjuôs, albern, tollen: viņš te visu dienu gaiseklējas.

Avots: EH I, 377

gàisêklis (unter gàiseknis): iejūdza tuo gaisêkli ² (ein wildes, unbändiges Pferd) kâ par puostu! Orellen.

Avots: EH I, 377

[gaiseklis "eine verlorene und nachher wiedergefundene Sache" Welonen.]

Avots: ME I, 586

I gaiseklis, ‡

2) wer zu verlieren pflegt
PV.: ar tuo gaisekli nav vairs laba gala: kuo ieduod, tuo viņš izgaisina.

Avots: EH I, 377

II gaiseklis (unter gàisekais): auch PV., Segew., (mit ài) C., Lemb., (mit aî ² ) Adiamünde, Jürg., Nikrazen, Salis, Schwitten.

Avots: EH I, 377

gàiseknis, [gaiseklis Schujen], gàisêklis [PS. N. - Peb.], der Windbeutel, ein unruhiger, unbeständiger Mensch: kuo nu klausies tādā gaisēklī AP. [Zu gàiss.]

Avots: ME I, 586

‡ gaiselîgs,

1) leichtsinnig
PV., (mit àI ) AP., NPeb., (mit aĩ ) Lieven-Bersen, (mit àI ² ) Erlaa, Meselau, (mit aî ² ) Schwitten: nuopietnās lietās viņš ir par gaiselīgu PV.;

2) zu verlieren pflegend
PV.: zē̦ns ir tik g., ka pazaudē visu.

Avots: EH I, 377

‡ gaiselis PV.,

1) = gaiseklis 1 ‡ 2;

2) = gàiseknis.

Avots: EH I, 377

[gaisene Neugut, Stelp.,

1) ein albernes, ausgelassenes Mädchen;

2) eine Henne, die zwar gluck, aber nicht recht brüten will.]

Avots: ME I, 586

‡ gaîseniêks ² Behnen, ein leichtsinniger Mensch, ein Windbeutel.

Avots: EH I, 377

‡ gaisers Linden in Kurl., = gàiseknis.

Avots: EH I, 377

gaisetnes, mondhelle Nächte Bilsteinhof n. Etn. IV, 49, Lasd.

Avots: ME I, 586

galˆdse̦ga, das Tischtuch; gewöhnl. galdauts.

Avots: ME I, 591

[gal˜serêtiês "âkstīties, āvīties, ālēties" Serbig.]

Avots: ME I, 595

[gal˜serîgs, albern, unbestimmt, unentschlossen Serbig.]

Avots: ME I, 595

[gal˜seris "āksts, āveklis", ein alberner, unbestimmter Mensch Serbig.]

Avots: ME I, 595

galˆvpuse, galvas puse, die Hälfte des Kopfes: cūku galvpuse.

Kļūdu labojums:
cūku = cūkas

Avots: ME I, 597

[gaŗuôse ² Bixten, ein Krug mit langen Henkeln.]

Avots: ME I, 608

gārse (unter gãrsa): auch Brucken.

Avots: EH I, 390

[gāses U., für und aus gārses (s. gārsa).]

Avots: ME I, 619

gaũselis, ein langsamer Mench: tas puisis ir gauselis pie darba Dond.

Avots: ME I, 612

glise, der Holzbock, die Hundszecke: Sprw. iezīdies kâ glise mīkstumā Sassm.

Avots: ME I, 626

guovspuse: dafür guoves puse Janš. Mežv. ļ. I, 312.

Avots: EH I, 424

guovspuse, Bezeichnung eines faulen Mädchens.

Avots: ME I, 693

gresele (?) Mag. IV, 2, 117 "alte Paudel"; [vgl. grezele].

Avots: ME I, 650

grìdse̦ga ,* grìdse̦gs, * der Dielenläufer, der Teppich : staigājuši pa mīkstām grīdse̦gām A. XVI, 681.

Avots: ME I, 656

‡ gultse̦ga, die Bettdecke.

Avots: EH I, 418

‡ ìedreselêtiês Dunika, mühsam hineinkriechen, -klettern (von Kindern): ie. gultā, ratuos.

Avots: EH I, 510

ìekšpuse: pūra iekšpusē BW. 16631, 2.

Avots: EH I, 523

ìekšpuse, das Innere, die innere Seite: Sprw. balts kâ speltes iekšpuse. iekšpusē silts, ārpusē salst (Rätsel).

Avots: ME II, 31

iepaise "Bruchprobe" L.

Avots: ME II, 49

iẽse̦gs [Jürg., iẽse̦ga Nigr., ìese̦ga C., iêse̦ga ² Bauske, iese̦ga Wend., Kokoreva u. a., ein Laken; eine Decke, die man in den Schlitten od. in einem Korb hineinbreitet:] iesedziņu me̦klē̦dama sudrabiņu ieluokiem BW. 7650. [ve̦cā villāne būs laba iese̦ga kamanās Nigr.]

Avots: ME II, 62

ìesegt, tr.,

1) eindecken:
palagu gruozā;

2) einschnallen
[N. - Peb.]: brūtgānam iesedza arī krūtīs saktu BW. III, 1, 82;

3) einkreisen:
zaķi, vilku, briedi Trik. n. U. In dieser Bedeutung gew. apsegt A. XII, 560;

4) iesegt jumtu Konv. ² 888, ein Dach decken.

Avots: ME II, 62

ìesejuôtiês,

1) "?": viņa iesejuojās savā istabā B. Vēstn.;

2) [ähnlich werden:
dē̦ls tē̦vā (tē̦va sejā) iesejuojies (?) Wenden].

Avots: ME II, 62

I ìesekt [Nerft, = iesegt 2: viņš kre̦klā ieseca sudraba saktiņu Jauns.] kâ kad stīvi pirksti būtu viņu (saktu) tur (kre̦klā) iese̦kuši Saul. Druva I, 52. Refl. - tiês, sich einschnallen, sich befestigen, sich festsetzen: virs priežu galuotnēm iesecās vakara zvaigzne Jauns. U. b. 127, 5.

Avots: ME II, 62

[II ìesekt, einkreisen Bielenstein Holzb. 584. ¹ ]

Avots: ME II, 62

ìeselîtiês, sich einfinden, einnisten: mums prusaki varen ieselījušies Wend. n. A. XII, 560.

Avots: ME II, 62

[ìesenêt, lange irgendwo wohnend sich einleben: tas cilvē̦ks tur jau iesenējis Nigr.]

Avots: ME II, 62

[ìesenêtiês, summende Töne von sich geben: bites iesenējās Bers.]

Avots: ME II, 62

‡ ikseņi, eine kurze, anliegende Weiberjacke AP. Vielleicht entlehnt aus einer Mundart mit îk > ik vor Konsonanten und in diesem Fall vielleicht zu îkss "kurz".

Avots: EH I, 429

I ilkse (unter il˜knis ): auch (mit il˜ ) Frauenb.

Avots: EH I, 430

II ilkse (unter

il˜kss II),

1): auch (mit il˜ ) AP. (hier neben il˜kss); viena i. kamanām BW. 17170.

Avots: EH I, 430

il˜kseniẽks ,* das Femerpferd.

Avots: ME I, 706

izkasenis, der aus dem ausgeschabten Rest des Teiges gebackene Kuchen Bers.

Avots: ME I, 748

‡ izķeselêtiês, sich herausrümpeln, herauswinden Kronw. n. U. (unter ķeselêtiês).

Avots: EH I, 461

izseģinât, [ausplaudern Schujen]: Pēteris izseģinās viņa šās dienas klizmas A. XVIII, 132.

Avots: ME I, 796

‡ II izseģinât Gramsden, (eine ganze Reihe von Objekten) bedecken: kur lai je̦m deķus visus i.?

Avots: EH I, 478

izsegt, tr., aushelfen, aus -, herausnehmen: cik sagtiņu tev izsedzu? BW. 6270.

Avots: ME I, 796

‡ izse̦kluôtiês, fallen (vom Wasser), versiegen: pļavās izse̦kluojas ūdens Kl.-Dselden.

Avots: EH I, 478

izse̦kuôt, nachfolgen, irgendwo hindurchfolgen: izse̦kuot tām vijīgām te̦kām Valters Florence 11. izse̦kuot šī iespaida dažādām pusēm Valters Florence 39.

Avots: ME I, 796

‡ izsepinât(iês) Lubn. "=izpļāpât(iês)".

Avots: EH I, 478

‡ I izsepinêt Warkl., austrocknen (tr.): drēbes.

Avots: EH I, 478

‡ izsepinât(iês) Lubn. "=izpļāpât(iês)".

Avots: EH I, 478

‡ II izsepinêt Bērzgale, Nautrēni, Viļāni "=izsapņuôt".

Avots: EH I, 478

‡ izveselêt Kaltenbr., auskurieren, heilen. Refl. izveselêties Oknist, (mit -êt- ) Kaltenbr., genesen.

Avots: EH I, 495

‡ izveselîtiês Strods Par. vōrdn. 85, = izveseļuôtiês.

Avots: EH I, 495

‡ izveseļuôt, heilen, auskurieren: viņa tevi ... izveseļuos ... viegli un ātri Janš. Dzimtene V, 79.

Avots: EH I, 495

izveseļuôtiês, genesen, gesund werden: izveseļuojies nuo slimības.

Avots: ME I, 827

‡ jê̦lpuse, die rohe (ungegerbte) Seite: apvērta tuo (= vilka ādu) mauriņā uotrādi, izklājuot jē̦lpusi uz virsu Janš. Mežv. ļ. I, 85.

Avots: EH I, 564

jùmtlāses, vom Dache herabträufelndes Wasser: viņa nuostājas aiz jumtlāsēm platajā nuospārē Duomas I, 571.

Avots: ME II, 119

jūsejâds [C., Jürg., Arrasch, jūsējâds Ronneb., Serben, Drobbusch], jūsāds L., St., von eurer Art Kronw.: [viņai ir jūsejāda (= tāda kâ jums) ce̦pure Treiden.]

Avots: ME II, 123

kàise̦kls ² Mar. n. RKr. XV, 117 (hier mit hochle. a aus e̦), kaiseles Karls., die Streu.

Avots: ME II, 134

kalsenĩba, die Magerheit, Hagerkeit D.

Avots: ME II, 144

kàlse̦ns [C., kal˜se̦ns Ruj.], kàlsnẽjs [C., kalˆsnejs ² Ruj.], kàlsne̦ns, [kàlsns N. - Peb., PS., kalˆsns ² Salis, kal˜sns Lautb., Ahsw., Bauske, kal˜sans Dond. (kann hier aus kal˜sns entstanden sein)], kàlss, mager, hager, knochig: kalse̦ns nieka vīrelis Degl. bāls, kalsnējs un sīciņš, kāds viņš bija Vēr. II, 65. kalsnējs te̦lē̦ns Bers. kalsnēja seja, ein hageres, kränkliches Gesicht Adsel. tai pieglaudusies kalsna sieva Vēr. I, 1298. kalsni, izģinduši tē̦li Asp. paslaiks, kalss latgalietis Austriņš M. Z. 92. Zu kalst [und mhd. hel "ermüdet", mnd. hellich "durstig" u. a. bei Zupitza Germ. Gutt. 113, Schwabe Idg. Jahrb. VIII, 193, Holthausen IF. XXXIX, 70, Petersson Ar. u. arm. Stud. 45, sowie wenn mit r aus l - ai. kṛša-ḥ "hager, schwächlieh".]

Avots: ME II, 144

‡ kamiesenis, ein gewisses Stickmuster: tādi ... raksti ... atruodas uz kre̦kla ple̦ciem, kurus sauc par siksnām jeb kamieseņiem RKr. XIX, 141 (aus NB.).

Avots: EH I, 582

I karseknis,

1): auch (mit ar̃ und e ) AP., Lös.; "ein Brei aus Mehl und Eiern"
(mit e ) Domopol; eine gewisse Speise (mit ar̂ und e ) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 73; ‡

2) karseknis, Fieber
Lettg.

Avots: EH I, 589

II karseknis, ein eigengewebter leinener Sommerrock Lubn. n. Etn. III, 1.

Avots: ME II, 163

[kā`rseknis ² Lettin, ein Löffel mit Löchern oder ein Sieb zum Seihen.]

Avots: ME II, 198

‡ II kā`rseknis ² (?) Lubn. "ein Haufen ausgebleichten Flachses".

Avots: EH I, 603

karselis, [eine Entzündung Wid.]: liesas karseklis, Milzkrankheit Mag. IV, 2, 125. Zu karsts.

Avots: ME II, 163

karsenis, ein Seefisch, eine Strömlingsart U. [Zu li. karšis "Brachsen"?]

Avots: ME II, 163

[I kãrsenis Ronneb., Bertn., kā`rsenis ² Lettin, = kãstava.]

Avots: ME II, 198

[II kā`rsenis <sup>2</sup> Annenhof bei Mar., = kā`rstava.]

Avots: ME II, 198

‡ kase ein eggenähnliches landwirtschaftliches Gerät; womit früher das Unkraut im Felde ausgeröttet wurde Siuxt.

Avots: EH I, 591

‡ kasekle Ströds par. vōrdn. 89 "?"

Avots: EH I, 591

kaseklîgs Bers., = kasīgs.

Avots: ME II, 168

kaseklis: auch Boxchow n. FBR. XIII, 25, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Lasd. u. a. n. FBR. IX, 138, Lubn.,

1): ein Instrument zum Ausschaben des Teiges aus dem Brottrog
AP., Segew.; das Abfleischeisem des Gerbers Auleja;

2): kasekli taiša nuo sausvieža kuoka; dažam ir dzelzs k. Saikava;

5): auch Lis., Saikava, Segew.; tas tik ir k˙! P. W. Šis ar mani tiesāties? 3; ‡

7) "?": man iemeties plaušās tâds k.; ka nevar vairs ciest Frauenb.

Avots: EH I, 591

kaseklis, s. [Bielenstein Holzb. 340 und 696 und] kasîklis.

Avots: ME II, 168

kàseklis ²

1) Hustenkrankheit
[Bers., kãseklis Kalnzeem], Infl. n. U.;

[2) jem., der zu husten pflegt
Warkl.]

Avots: ME II, 203

kãselêt, - ẽju, intr., hüsteln: viņš kāselēja, smaidīja un gruozījās A. XXI, 2.

Avots: ME II, 203

kãselis, der Husten Dond.; [kann hier aus * kāslis (vgl. kāšļi und slav. *kašľь) entstanden sein].

Avots: ME II, 203

[kãsene Waldegahlen], kãsens, kãšens, der Schneeball (viburnum opulus): kāsens (kāšens) ir ar četrkantainiem zariem un glude̦nu mizu Tals. [Vgl. kāsalkuoks.]

Avots: ME II, 203

kasenis,

1) "weise Butter";
šuo sviestu ē̦duot dažiem ir ieraža tuo kasīt (ne vis atgriezt) un tādu sakasītu uz maizi likt Lasd.;

2) der aus dem Rest des Teiges gebrackene Kuchen
A. XVII, 186.

Avots: ME II, 168

ķause, ķausis Allend., schlechtes, matschiges Essen: kaut zināj[u]se atnākuot tādus ķauses ēdējiņus BW. 19211, 4.

Avots: ME II, 358

‡ kauseklis, ein Gefäss zum Zinnschmelzen (mit e ) Schwanb.: ņēma traukus, kausekļus; kurināja uguņus Pēt. Av. I, 59; (wohl mit ē zu lesen) Schmelztiegel, Schmelzbecken M. 184 und 229.

Avots: EH I, 595

kaûsene ² [N. - Bartau], kausine Hasenp., eine Spange: kuošākais sieviešu apģē̦rbs ir Nīcas apģē̦rbs ar savām saktām (kausenēm) Konv. ¹ 93.

Avots: ME II, 177

ķausene: auch (geringschätzig) Memelshof.

Avots: EH I, 692

ķausene, das Ei Nerft. [Beruht auf li. kiaušinis dass.]

Avots: ME II, 358

ķekselis (unter ķeksis),

1): ķirvel, ķeksel ("?"), žagargrauzi...! tu plēsīsi skalus BW. 15998, 1.

Avots: EH I, 693

ķem̃sele, ein Essen, ein Mischmasch, Mehlgrütze Smilt., Treiden.

Avots: ME II, 364

‡ ķepse PV. "Schweinefutter".

Avots: EH I, 696

‡ ķepselêt PV., = ķepsêt.

Avots: EH I, 696

‡ ķepselis PV., = ķepsis 1.

Avots: EH I, 696

[ķese U., = ķe̦sa und ķe̦za (?).]

Avots: ME II, 370

ķesele,

1): der Hafersack
- auch Salisb., Seyershof;

2): auch Kaugurciems; ‡

6) murga ķ. AP., jem., der viel (und Dummes) schwatzt.

Avots: EH I, 697

ķesele,

1) die Tasche, ein kleiner Sack:
ubadziņi bizinēja pavasaŗa saulītē; ķeselītes pakāruši uozuoliņa zariņuos Wessen, Sauken BW. 2743, 26006, Selb.; der Hafersack, der den Pferden vorgehängt wird Burtn., [Alt Ottenhof, Salis], Krem.; der Klinbeutel: baznīcas upuŗa ķesele Latv.;

2) in Serb. = ķe̦rpaka

2: ar ķeseli iztīra āliņģi nuo le̦dus gabaliņiem un smeļ zivis nuo tīkla laivā LP. II, 108;

3) der Kescher zum Krebsfangen:
ķeseles ir ieduŗamas ar kātu un gremdējamas; stīpa tām mē̦dz būt nuo dzelzs Etn. III, 95; in Kand. duŗamās un mētamās ķeseles;

4) zur Bezeichnung eines Frauenzimmers - die Schachtel:
ne vis tāda ve̦ca ķesele, kâ mūsu saimniece Blaum. citiem vīriem labas sievas, mana tāda ķeselīte BW. 27264, 6;

5) der Plur.
ķeseles, = ķe̦sas, Lumpen, Plunder: taisies, puosies, mana ve̦damā, las[i] savas ķeseles (Var.: savus kankarus) vienā vietā BW. 19062. [In den Bed. 1 - 4 nebst ķeselis (woraus wohl. li. kẽselis od. kẽsele. "ein Kescher zum Krebsfangen") wohl aus estn. kessel "Netzsack zum Tragen von Fischen, kleiner Sack oder Korb", s. Thomsen Beröringer 260.]

Avots: ME II, 370

ķeselêt, -ẽju, tr.,

1) mit Keschern Krebse fangen
Gold.;

2) mit dem Klingbeutel in der Kirche Geld sammeln
Ar.;

3) essen:
kuo tur nu ķeselē

Serb. Refl. -tiês,

1) eifrig keschern, Krebse fangen
Kand.;

2) virsū, sich aufdrängen
Gr. - Essern, sich anschmieren, sich einmischen U.

Avots: ME II, 370, 371

[ķeselîgs, gefrässig Wid.]

Avots: ME II, 371

[ķeselis U., = ķesele, ein Hafersack.]

Avots: ME II, 371

‡ ķesels,

1) "= ķencis U." Diet.;

2) "mazs knisītis" (ķesels) Salis.

Avots: EH I, 697

ķesene Selb., Spr., ķesele 1.

Avots: ME II, 371

ķisenbiẽrs Kand., [ķisenbĩrs Salis, ķisinbĩris Wolm.], der Kissenbezug. [Aus nd. kissenbüre bei Hupel 13.]

Avots: ME II, 386

‡ `ķisele Seyershof, = ķĩselis.

Avots: EH I, 705

‡ ķiselis Ladenhof "uogu vai ābuolu virums" (daneben ebenda: ķīselis "miltu virums").

Avots: EH I, 705

ķĩselis: Demin. gen. s. ķīseliņa BW. 2705, 1 var.; riku, riku ķīseli BW. 2954. auzu ķīselīti BW. piel. ² 2105, 2.

Avots: EH I, 706

ķĩselis [Drosth., Bauske], ķĩsẽlis PS., C., Wolm., ķĩsele [Līn., Nigr., Wormen], Kand., [ķĩsals Dond.], ķĩsene - ēdiens nuo nesijātiem auzu miltiem ar visām sē̦nalām Etn. I, 18. ķīselis - ēdiens, sagatavuots nuo zaļām auzām ar šķidru kaņeppienu I, 59. ķīseli mē̦dz aiz˙vienam iejaukt vakarā II, 62. [Nebst li. kisiẽlius aus r. кисéль "säuerlicher Mehlbrei".]

Avots: ME II, 389

ķisenis (unter ķise̦ns): gultu taisa nuo raibiem ķiseņiem BW. 30148. dūnu spalvu ķisenīšus 16313; "zirgu rīku augšējā mīkstā daļa zirgam pie kaklä Siuxt.

Avots: EH I, 705

ķise̦ns [Selg., Wormen, Wandsen, Gr. - Essern, Bauske, Drosth., Lis., ķisins Wolm., PS., Trik., ķisenis Salis], das Kissen. Echt le. spilve̦ns.

Avots: ME II, 386

‡ kļàmse ² Auleja, comm., ein Hinkender.

Avots: EH I, 625

‡ klause, = klàušas: lai mūs patur tâ˙pat uz klausi Janš. Līgava I, 99.

Avots: EH I, 611

‡ klauseklis, ein Hörrohr: tēlefōna k. Daugava 1934, S. 202.

Avots: EH I, 611

klese, eine breiartige Masse [Neu- Wohlfahrt], Lub. Vgl. kleze.

Avots: ME II, 223

‡ II klese Meselau, A.-Schwanb., comm., ein Vielfrass.

Avots: EH I, 615

‡ kleseklis Grünh., Mehl in Spülicht für Schweine.

Avots: EH I, 615

kluse˙nĩtiņãm, ganz still, leise, sachte, heimlich: vīrs stāv aiz durvīm kluse˙nītiņām LP.

Avots: ME II, 237

knese, der Knüppel: uzknesē viņam ar tuo knesi Frauenb. [vielleicht zu isl. hnallr "Keule" (wenn ll hier auf zl zurückgeht).]

Avots: ME II, 245

knuôseklis ² , ein fauler Arbeiter, der viel trödelt Dond.

Avots: ME II, 251

‡ knùose̦kls ² Warkl. "kas kasās, kam darbs neveicas."

Avots: EH I, 635

‡ knuselis Brasche Anl. 84, eine kleine Mücke.

Avots: EH I, 634

kuokserdis (unter kùoksir̂dis): sīvu; dziedru tē̦vs ar māti, kuokserdīti mūža draugs [?] BW. 21651,2. (voc. s.) kuoksērdīti tē̦va dē̦l 26821 var.

Avots: EH I, 686

‡ kose, Kosename für eine Stute Nautrēni: šī k. laba skrējēja.

Avots: EH I, 639

kuõse, s. kuosa

II.

Avots: ME II, 348

I kuõse,

2): auch (mit uõ ) Zögenhof.

Avots: EH I, 688

‡ II kuose Sermus "der zwischen den Schultern befindliche Teil des Rückens".

Avots: EH I, 688

kuose̦ns [wohl mit ē, ], eine junge Dohle LD.

Avots: ME II, 348

kuosens [für * kuosenis? ], eine Wiese, auf der kuosa, Katzenwedel, wächst U.

Avots: ME II, 348

krâjkase ,* die Sparkasse.

Avots: ME II, 265

krāse: s. dazu jetzt Augstkalns FBR. XI, 51 und XIV, 118.

Avots: EH I, 645

[krāse "Stachel" LD.: nuo tiem asiem dūrieniem, nuo tās ērkšķu krāses nāk pa matu galiņiem karstas asnis lāses Fürecker. Sonst unbek.]

Kļūdu labojums:
"Stachel" LD. = , ein Kranz (s. Augstkalns FBR. XI, 51)
krāsei jāpievieno krāses (krāses gehört zu krāse)

Avots: ME II, 267

krāses: s. dazu jetzt Augstkalns FBR. XI, 51 und XIV, 118.

Avots: EH I, 645

krāses "?": sienieta pušķīšus, krāsītes taisiet (aus einem Gedicht v. J. 1685).

Avots: ME II, 267

‡ kraûsene ² Frauenb. "der Kopf": saduod pa krauseni ar kādu kuoku!

Avots: EH I, 644

‡ krèispuse ² Oknist n. FBR. XV, 177, die linke Seite.

Avots: EH I, 647

kresenes, tropaeolum majus Konv. ² 985. [Wohl eine Ableitung vom Fremdwort krese "Kresse".]

Avots: ME II, 274

krusene U., krusiene [Fürecker n. Depkin Vortrab 6], Mag. IV, 2, 123, n. U. auch krūsene, bei L. krūsiene, ein Apfelttank. [Nebst li. kr(i)ušinė dass. anscheinend zu kraûsis ^2.]

Avots: ME II, 288

krūsene U., s. krusene.

Avots: ME II, 292

krūtseža Konv. ² 3034, = krùtaža, krùteža.

Avots: ME II, 293

kursenieki: pie mums kurseniekiem Janš. Dzimtene II ² , 254.

Avots: EH I, 679

kurseniẽki od. kursinieki [li. kuršininkai], Leute aus dem Kurenlande. So nennen sich die preussischen Letten und ihre Sprache kursenieku valuodu A. XXII, 23. [kursnieks, ein Kure Lng.]

Avots: ME II, 325

ķuse, ein gekochtes, zerschlagenes Ei Brucken n. Etn. II, 50.

Avots: ME II, 392

‡ *II ķuse, s. *ķusis ‡ II.

Avots: EH I, 708

‡ ķusene Frauenb. "ein kleines Mädchen (?).

Avots: EH I, 708

‡ kusenis Doblen, Tauwefter.

Avots: EH I, 680

lappuse, die Seite (eines Buches).

Avots: ME II, 422

lapse (unter lapsa): auch Dunika, Gramsden, Perkunen, Rutzau. BW. 11499 var.; 30505, 1.

Avots: EH I, 720

‡ lapse̦lē̦ns Pas. VI, 470, = lapsē̦ns.

Avots: EH I, 720

làpselis ² (unter làpsalis): par làpseli ² sauc nāte̦nu, trinītī austu aude̦klu Saikava. lāpselī austs "trinītī austs" ebenda: lâpselis ² ir audums, kuo auž ar 3 nītīm un 3 paminām; tuo iznītī tâ˙pat kâ skujaini. min pa vienai paminai uz zemi, divas paliek vienmē̦r augšā. lāpselim viena puse skujaina Ramkau.

Avots: EH I, 728

I lapsene,

1) [auch: lapsiņa LP. VI, 650 aus Alt - Sehren], die Wespe (vespa vulgatis):
Sprw. dzīva lapsene bīstamāka nekâ nuosprādzis lācis;

2) lychnis diurina Trik., RKr. III, 71. [In der Bed. 1 (dissimilatorisch? vgl. lamži für vamži)
für älteres vapsene (so noch in Kalleten und O. - Vartau), s. vapsene.]

Avots: ME II, 422

II lapsene, eine Mütze aus Fuschspelz Alschw.: bij micīte, bij banīte, bij caunīte, lapsenīte BW. 5645, 1.

Avots: ME II, 422

làpsenē aust, ein Gewebe in der unter lāpsalis bezeichneten Weise weben Mat. [Zu lāpsa II?]

Avots: ME II, 440

‡ lâpsenis ² Ramkau, = làpselis.

Avots: EH I, 728

[lāpseniski od. lāpsaniski "me̦tuot vienu kāju uotrai it kâ drusku pāri un priekšā (labuo mazliet uz kreisuo, un kreisuo uz labuo)": me̦zdams kājas lāpseniski vienu aiz uotras, priekšnieks pagājās... tiem pretī Kaudz. M. Latv. Vēstn. 1922, № 95.]

Avots: ME II, 440

làpsens, in lāpse̦ns [od. lâpsans ^2] aude̦kls AP., Mat., = lāpsalis; ["ve̦lku dzijas savstarpēji maina virzienu, vīdamās cita citai pāri un atkal uz apakšu" Kaudz. M.]

Avots: ME II, 440

lase: auch Borchow, Fest., Oknist, Wessen,

1): auch AP., Bērzgale, Kalnemois, Kalupe, Lubn., Memelshof, Prl., N.-Salis, Schwanb., Sonnaxt, Warkl., (lasīte) Meselau; ēdiena l. (neben lietus lāse) Ermes, Lemb., Serbig., Zögenhof; ein Tropfen
Kaltenbr., Ramkau, Seyershof, Zvirgzdine: ūdens i. (Var.: lāse, pile ) BW. 30014 var. līta l. 18139. vīna lase 26057. ni lasītes slapjumeņa 34949, 1. lases Linden in Kurl., die Traufe;

2): klētes dures zaļajam lasītem Tdz. 44336. kad laba guovs, tad viņa izsitas tādām kâ lasēm; tās lases ir timšākas AP.

Avots: EH I, 721

lase, s. làse.

Avots: ME II, 423

làse: mit â ² PlKur., Roop n. FBR. XV, 145,

1): auch (mit â ² ) AP., Siuxt, (Tropfen)
Frauenb.: lietus līst làsēm ² Meselau; s. auch oben S. 721 unter lase;

2): ein leerer Fleck im Getreidefeld
Seyershof (mit â ² ): viens miežu tīrums ir labs, bet uotrs ir lāsēs. tam gan labība lāsēm vien: sē̦kla nav augusi. Scheftelowitz KZ. LVI, 165 stellt zu diesem baltischen Wort auch arm. lac·, "Träne".

Avots: EH I, 729

làse PS., [Neuenb.], lãse C., [lâse Serbigal, Kr.], lâse ² Kand., [Līn.], n. U. auch lāsa, lase Smilt., Bers., Lub., Demin. auch lãpstiņa,

1) [lase Lis., Kl., Drosth., N. - Peb., Warkl., Ruj., Wolm., Bers., lâse ² Nigr., Dond., Selg., Wandsen, Arrasch, Jürg., Salis, Lautb., lâse Trik., làse Wolmarshof (hier ûdens làses neben piena lase)], eine geringe quantität einer Flüssigkeit:
uz tā mana kumeliņa ūdens (Var.: lietus) lāse nestāvēja. alus, piena, vīna, zupas lāse. šņabi dzeŗuot mē̦dz teikt: dievas svētī pirmuo lāsīti Etn. II, 185. lāsīte kaulu nemaitā. kāvās kâ lauvas līdz beidzamai asins lāsei Aus. [ļaudis ir kâ kāda lāsa vienā spannī Glück Jesaias 40, 15];

2) ein durch die Färbung sich unterscheidender Fleck, Punkt, der Sprebkel, Tupf
[lâse ² Ruj., lãsa Nigr.]: bērītis, mans kumeliņš, sudrabiņa lāsītēm (Var.: lāstiņām) BW. 15912. visi tavi (lakstīgalas) spārnu gali zeltītām lāsītēm bW. 2496. brālīt [i] s man kurpes šuva zeltītām lāsītēm BW. piel. ² 5070. Zu li. lãšas "Tropfen" [und vielleicht (s. jedoch auch le. lāpsa II) r. ласа "Fleck von länglicher Form", s. Berneker Wrtb. I, 691; Petersson Heterokl. 199 stellt hierher auch ai. lаš̍а-ḥ "Gummi, Harz".]

Avots: ME II, 441

‡ lasene Kavalls (1860), S. 175, = nīga.

Avots: EH I, 721

lasenis, ein Lachsnetz L.

Avots: ME II, 423

‡ lâse̦ns ² Seyershof, = làukumaîns 2: l. rudzu tīrums.

Avots: EH I, 729

[ļe̦kause, eine Mütze mit Ohrklappen Lis.]

Avots: ME II, 535

‡ lepsene Seyershof, eine Art Pilz (glatt, grau, in Kiefernwäldern). Vgl. lepšuks 1.

Avots: EH I, 734

‡ lèse,* die Rechnung.

Avots: EH I, 738

[lēseins (?) Für. I, bunt (von Hühnern); vgl. lāsains I.]

Avots: ME II, 462

[* lē̦se̦na (gespr.: lāsana) "gaļas plēve" Baltinov, Biržgalis.]

Avots: ME II, 462

[* lē̦se̦ns,

1) lē̦se̦na zeme "sarkana, ļuoti irde̦na purva zeme ar kuoku atliekām" Alt-Rahden; in Wirginalen sei lê̦se̦na ² zeme ein Boden, wo sich langwurzeliges Unkraut eingenistet hat
(?);

2) (gespr. lāsans) lässig, träge
(nuolaidīgs, nevīžīgs) Mar. (nur von einer Person als bekannt angegeben, während andere aus Mar. es nicht kennen).]

Avots: ME II, 462

‡ liêtse̦ga,* der Regenschirm.

Avots: EH I, 757

luôgse̦ga,* die Gardine.

Avots: ME II, 524

luosene [Edwahlen], luošķis, Name einer Kuh (wohl von falber Farbe) U. [Um Bauske sei luõsene eine Fellmütze für den Winter.]

Avots: ME II, 528

‡ luksene "?": tā jau mana l. (auf ein Schwein bezogen) Janš. Mežv. ļ. I, 243.

Avots: EH I, 760

‡ luse Dunika, Kal., OB.; Rutzau, die Lotterie (Auslosung); šuodien kaimiņuos l.

Avots: EH I, 763

lūse (unter lũsa): šuodien veda lūses rneitu cauņu kunga deliņam BW. 2685. kaķīte, lūsīte 2242, 1 var.

Avots: EH I, 764

‡ lūsene Hasenp., ein Luchsweibchen; īsta lūsenes daba (auf eine weibliche Person bezogen) Janš. Mežv˙· ļ. I, 355.

Avots: EH I, 764

màiseklis,

1): skruķī jāja maiseklī BW. 22790.

Avots: EH I, 778

màiseklis, [maĩseklis Bauske, Wandsen, Dond., Salis],

1) ein Wetkzeug zum Mischen, Mengen, ein Rührholz:
pie katras mājas maiseklis piesliets Tr. III, 226;

2) die Mischung
[màisêklis Arrasch], Beimischung, Ingredienz: tipi, kuo mēs varam saukt par īsti latviskiem, bez mazākiem sveša gara maisekliem Apsk. I, 170. sajaukuši... visas gaļas bļuodas vienā draņķī un maiseklī Upīte Medn. laiki;

3) der Hemmer, Storenfried in Glücks Bibel:
kas ar citiem kuopā neturas, tas savu gribu tik meklē, un ir maiseklis (jetzt richtiger: kavēklis) visās lietās Spr. Sal. 18, I.

Avots: ME II, 550, 551

‡ màiselis ² A.-Schwanb. n. FBR. V, 153, verächtl. Demin. zu màiss, der Sack.

Avots: EH I, 778

‡ māse BW. 3668, 2; 27506, = mãsa; bārgai tautu māsītei (Var.: māsicai; Schwägerin) BW. 24613 var.

Avots: EH I, 793

māseciņa, māsedzĩte BW. 6387 var., Demin. zu māsa Schwesterchen.

Avots: ME II, 586

mãsene (unter mãsē̦ns),

1): sava tē̦va mā,seni II. Mos, 6, 20; ‡

2) Amplifikativform zu mãsa Mar. n. RKr. XVII, 138.

Avots: EH I, 793

[mãsenêtiês "lange womit beschäftigt sein"(?) Līn.; "meklēties, grābstīties" O. - Bartau.]

Avots: ME II, 586

‡ māsenica "?": sūra mana m. BW. 8927.

Avots: EH I, 793

‡ màseņuška ² Eversmuiža n. FBR. VI, 38 "= māsīca".

Avots: EH I, 793

mekse: auch Meselau.

Avots: EH I, 797

mekse, das Schaufeln, Wühlen: sūdu mekse un rudzu pekse ir ve̦lna darbs Tr. II, 1178.

Avots: ME II, 594

mēsele, eine Meissel [hieraus entlehnt] aus Stahl Katzd.

Avots: ME II, 621

‡ miseklis Wessen, eine Zigeunerpeitsche.

Avots: EH I, 818

‡ mise̦ns Schlehk n. FBR. VII, 32, = misiņš 1.

Avots: EH I, 818

[mulseklis Fest.,

1) = apmulsums;

2) jem., der
mulsina;

3) jem., der leicht konfus wird
Salis.]

Avots: ME II, 665

‡ *muse, erschlossen aus der Verbind. uz musi Frauenb., eilig, sofort: tuo u. m. uztaisīs, kad dabūs naudu.

Avots: EH I, 835

museklis: dazu ein fem. musekle Janš. Dzimtene V, 268.

Avots: EH I, 835

museklis, der Aufhetzer: museklis ir, kas citus musina Nigr.

Avots: ME II, 671

‡ muselis Seyershof "netīri apģērbies cilvē̦ks".

Avots: EH I, 835

‡ mũspuse Dunika, Frauenb., unsere Gegend: mūspusē tâ nerunā.

Avots: EH I, 839

nãse (unter nãss ),

1): auch Seyershof; nàse ² Kaltenbr., der Schnabel:
gailis izsit (besiegt) ar nāsi kurķinu. kurķinam uz nāses ir tāda plēve;

2): nãsīte Seyershof.

Avots: EH II, 8

nāsenieks, nāsinīca"?": mans nāsenieks [die Nase? oder das Taschentuch?] ir me̦lns.

Avots: ME II, 701

[nãsenis ,* der Nasenlaut, Nasal.]

Avots: ME II, 701

‡ negaũsene Frauenb., = negaũse 1.

Avots: EH II, 12

[nepaseņam, vor kurzem: nepaseņam iebruca ve̦zumnieks L. W. 1921, № 47, 3 _3.]

Avots: ME II, 726

nepanesĩba, die Unduldsamkeit, Intoleranz: uzskatus, kas nesaskanēja ar šiem, vajāja ar naidīgu nepanesību Druwa I, 512.

Avots: ME II, 726

ner̃sele: auch Allend., Ipiķi, Trik.

Avots: EH II, 18

[ner̃sele "ein kränkliches (vâjš) Lebewesen" Ruj.]

Avots: ME II, 730

[ner̃selêt "kränkeln, siech sein" Ruj.]

Avots: ME II, 730

‡ ner̃selîgs, kränklich Seyershof: n. kaķis nevīžā peles ķert.

Avots: EH II, 18

nesekļi, s. nesīklas.

Avots: ME II, 732

nesekme: kâ tādā nesekmē gudri jāsargās Lange Latv. ā. 74.

Avots: EH II, 19

nesekme, der Misserfolg, das Malheur: kas gan savā dzīvē nav nesekmes piedzīvuojis? viena bija miega paļa, uotra darba nesekmiņa (für nesekmīte) BW. 8601. nesekmīte kājas āva, līdza nākt taisījās 17858.

Avots: ME II, 732

[nesekmĩba, Ungedeihlichkeit: darba nesekmība.]

Avots: ME II, 732

[nesekmîgs, ungedeihlich: n. darbs.]

Avots: ME II, 732

[nesekne Ruj. n. U. (unter sekme), nesekme.]

Avots: ME II, 732

ne˙sen, ne˙senĩt, vor kurzem, neulich: ne˙sen stalti pret debesīm skatījuos, nu man mē̦sluos jāvārtās (Rätsel). viņš ne˙senīt saņēmis tiesas pavēsti Purap.

Avots: ME II, 732

‡ neseņ Oknist, = ne˙sen.

Avots: EH II, 19

nesenẽjs, [nesens], neulich: nesenējā zuobuošanās A. XV, 326.

Avots: ME II, 732

nesenes: auch Seyershof.

Avots: EH II, 19

nesenes L., [Salis], für nesiêni, das Schulterjoch.

Avots: ME II, 732

ne˙senīt (unter ne˙sen ): auch Gr: Buschh. n. FBR. XII, 90, Kauenbr. n. FBR. XVII, 72, Oknist (hier auch nesenīt ).

Avots: EH II, 19

nesevī, [ne˙sevī] ausser sich: viņa kâ nesevī sāka kliegt Janš. [puikas balss skan atkal kâ nesevī Janš. Čāp. 6. trakuoja kâ ne˙sevī Janš.]

Avots: ME II, 732

neveselĩba: schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 300).

Avots: EH II, 22

neveselĩba, das Unwohlsein, die Krankheit: ve̦cie ticēja, ka katrs nelaimes atgadījums, neveselība pie cil- vē̦ka vai luopa tikai nākuot nuo ļaunā nedarbiem LP. II, 162. [nuo ļaunām neveselībām nuomira Glück II Chron. 21, 19.]

Avots: ME II, 739

‡ neveselîgs,

1) zum Kranksein geneigt, häufig kränkelnd:
n. bē̦rns, cilvē̦ks;

2) ungesund; nicht bekömmlich:
n. ēdiens.

Avots: EH II, 22

neveselis, der Kranke: [savu neveseli Manz. Post. I, 519.] dažs neveselis savā sē̦rgā gulē̦dams... Manz. neveselis vai mirējs bija jāapmeklē MWM. III, 592.

Avots: ME II, 739

neve̦se̦ls: "ungesund" ME. II, 739 zu verbessern in "nicht gesund, unwohl".

Avots: EH II, 22

neve̦se̦ls, ungesund: neve̦se̦ls cilvē̦ks, luos. vakar bija daudz ē̦duse, šuodien ļuoti neve̦se̦la Ltd. 1498.

Avots: ME II, 739

‡ nuodreselêtiês Dunika "nuorāpties": n. nuo kuoka zemē.

Avots: EH II, 40

nùoduselêtiês, hüsteln: viņš vairāk reizes nuoduselējās Apsk.

Avots: ME II, 778

nuopaises, was beim Reinigen des Flachses abfällt Infl. n. U.

Avots: ME II, 826

‡ nuorise,* der Vorgang (Prozess): tie pārzina nuoteiktas nuorises dzīvnieku organismā Melderis Meža vakari 15.

Avots: EH II, 81

‡ nùosebinât, sich verspäten machen: gribē̦dams tās meitas n. Pas. XIV, 374. Refl. -tiês, sich verspäten.

Avots: EH II, 84

nuose̦bulis, wer sich verspätet: vēl ir katram nuose̦bulim laiks piedalīties B. Vēstn.

Avots: ME II, 844

nùose̦dluôt, nùose̦gluôt, tr., absatteln: ne tā devu kalpam jāt, ne kalpam nuose̦gluot BW. 29847, 1. ikvakaru nuose̦dluoja nuosvīdušu kumeliņu 6629.

Avots: ME II, 844

nùose̦guôt, tr., bedecken: māsa nuose̦guo brāļa zirgu PS., [C., Warkl.].

Avots: ME II, 844

nùosegt,

2): bedecken:
nuosegt duobes, lai nenuosalst Dunika u. a. Refl. -tiês, ‡

2) sich bedecken:
silti nuosedzies Dunika u. a.

Avots: EH II, 84

nùosegt, tr.,

1) abdecken, abnehmen:
nuosegs tavu villainīti BW. 29553. istabā jauņava nuosedza vīra mātes galdautu, apklādama ar pašas drānu RKr. XVI, 206;

2) polstern:
nuose̦gtas mēbeles. Refl. -tiês, sich abdecken, sich abnehmen: vilnainīti.

Avots: ME II, 844