Paplašinātā meklēšana

‡ aizgravis Bers., ein hinter einer Schlucht sich befindendes Feld od. eine solche Wiese.

Avots: EH I, 25

àizstãvis, vielfach àizstãvs (diese Form auch in der Bed.: Schutz ) A. XI, 101, der Verteidiger, Advokat, Beschützer L.: brālis māsas aizstāvis un tautas rājējiņš BW. 1878. nav nekāda aizstāviņa nuo tā viena bāleliņa BW. 13734, 2.

Kļūdu labojums:
brālis māsas aizstāvis un tautas rājējiņš BW. 1878. = brālis māsai... aizstāvis un tautas rājējiņš BW. I, S. 303.

Avots: ME I, 53

apavis: auch in AP., Erlaa, Saikava: ar... dāvinātuo apavi kājās Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV. 19.

Avots: EH I, 72

appùrvis [in Kalzenau appurve], die Gegend um einen morast (purvs), eine feuchte, niedrige Gegend, die mit Strauch bewachsen ist und zum Weiden dient Salwen n. Mag. IV, 2, 107; oder = apurs: es redzēju par appurvi klibu vilku atte̦kam BW. 10389; appurītis pie ieejas durvīm Alm.

Avots: ME I, 112

‡ apstāvis (?), die Unterbrechung, das Haltmachen (?): bija duomājams, ka ilgi viņiem tâ neies, bet apstāvim (vietleicht zu korrigieren in apstāviem [zu apstāvi]) jānāk Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 92. S. auch unter apstāvi.

Avots: EH I, 117

ârdùrvis, auch âras-durvis Kaudz. M., die Aussen-, die Haustür.

Avots: ME I, 242

‡ ateivis (li. ateĩvis; hierauf beruhend ?) Wid., ein Ankömmling Einwanderer.

Avots: EH I, 142

‡ atgalvis Frauenb., = atgalˆvene.

Avots: EH I, 141

atļuvis, -uša, seitwärts zurückgebogen: pīne bij... atļuvuse nuo... uzkre̦kla A. Up. Duomas 901; [ herabhangend: baruoklim miesa atļuvusi AP., Widdrisch, Frauenburg].

Avots: ME I, 175

atseviski (unter atsevišķs): auch Salis.

Avots: EH I, 164

‡ atšvist Dunika, = atspîdêt: uguns debesīs atšvituse. Aus li. atšvìsti.

Avots: EH I, 175

‡ atvistīns, entfernt: tas man ir atvistīnāks radinieks Saikava. viņš stāv atvistīni (= atvastu) nuo manis ebenda.

Avots: EH I, 181

âvis, âvs Lis., der Alberne, Geck Bers., [Kalzenau].

Avots: ME I, 245

bal˜galˆvis: bal˜galˆve ² Dunika, Siuxt, Kuhname; bal˜galˆvĩtis AP.,

a) eine Kleeart mit weissen Blüten;

b) "zâles nuosaukums"; bal˜galˆvji AP., zum Bleichen ausgebreiteter geweichter Flachs.

Avots: EH I, 200

bal˜[t]galˆvis, westkurl. bal˜gâlis, -e, (li. bal[t]gal˜vis), der, die Weissköpfige, Blonde: ciema gani balgālīši BW. p. ² 29394; mūs māsiņa balgālīte RKr. XVI, 141. baltgalve, beliebter Name einer Kuh; im VL. Beiname der Bachstelze: cielava, balgalve; balgalvji, Wollgras (Eriophorum polystachion) Mar. RKr. XV, 107.

Avots: ME I, 253

bal˜tgalˆvis: bàltgalˆve ² Kaltenbr., baltgalveņa Ulanowska Łotysze 13, Name einer Kuh mit weissem Kopf.

Avots: EH I, 202

bal˜[t]galˆvis, westkurl. bal˜gâlis, -e, (li. bal[t]gal˜vis), der, die Weissköpfige, Blonde: ciema gani balgālīši BW. p. ² 29394; mūs māsiņa balgālīte RKr. XVI, 141. baltgalve, beliebter Name einer Kuh; im VL. Beiname der Bachstelze: cielava, balgalve; balgalvji, Wollgras (Eriophorum polystachion) Mar. RKr. XV, 107.

Avots: ME I, 253

bal˜tgalvis (westkurl. bal˜tgâlis), -ve (li. baltgal˜vis, -ė), -īte, der Blond-, Flachskopf: es rudeni pārvedīšu baltgalvīti vērpējiņu Ltd. 808. Epitethon der Bachstelze: cielava, baltgalve (Var.: balgāle) BW. 2593. baltgalvji, baltgalvju od. baltgalvu, auch balgalvju lini (Weisskopf), kas viscaur vienādi balināti Konv. ¹ , AP. u. a; cf. zaļgalvji.

Avots: ME I, 257

bal˜tspal˜vis, -e, der, die Weissfederige, Weisshaarige: kumeliņ, baltspalvīt BW. 29802.

Avots: ME I, 259

bezdìevis: meties, b. (Var.: nedievis), tē̦rauda krustu...! BW. 18821 var.

Avots: EH I, 214

bezdìevis, f. -e (li. bediẽvis, -ė), auch bezdievnieks, der Gottlose, Atheist: bezdievis trieca atkal savus ve̦rgus rijā kult LP. VII, 110. daži ļaudis turēja viņu par bezdievnieku Kaudz. M.

Avots: ME I, 283

bezgalˆvis, fem. -ve (li. begal˜vis, -vė), der, (die) Kopflose, wer keinen Kopf hat.

Avots: ME I, 283

bìezgalˆvis,

1): Pērle (eine Kuh)
nav tāda biezgalve A. Brigadere Skarbos vējos 171.

Avots: EH I, 224

bìezgalˆvis, fem. -ve,

1) der Dickkopf, Trotzkopf:
ak, esi tu man gan biezgalvis Vēr. I, 520;

2) jem., der schwer begreift
Ahs.

Avots: ME I, 306

blĩviski (unter blĩvi): salicis malku b. apuž plītes, - kâ tad var kurēties! Seyershof. žagari atstāti zemē uz lielceļa b. ebenda.

Avots: EH I, 230

briêdspal˜vis: briedspalvīti kumetiņu BW. 13637.

Avots: EH I, 244

‡ bul˜vis AP., = bul˜lis 1.

Avots: EH I, 252

‡ bùļvis ² Kaltenbr., Sussei, Demin. bùļvè̦ks ² Kaltenbr., die Kartoffel: sausi buļvi Pas. III, 288 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 252

bùrvis: b. būra BW. 9143. lai burvītis nenuobūra 32485 var.

Avots: EH I, 255

bùrvis, [bur̃vis Ruj.], der Zauberer.

Avots: ME I, 355

‡ bùrvisks ² , zauberhaft, reizend: burvisku dāvanu Pas. VII, 131.

Avots: EH I, 255

ciêtgalˆvis [li. kietgal˜vis],

1) jem., der schwer begreift, der Unbegabte;

2) der Eigensinnige.

Avots: ME I, 396

cìrvis: gen. s. cirviņa (> cieriņa) BW. 18050 var.; cirv[i]s bez kāta BW. 13001, 2. vajaga asa cirv[j]a 11962. gaļas cirvi 20211.

Avots: EH I, 274

cìrvis, Demin. [cìrvulis, Druw. auch cirvelis], cirulītis N. - Peb.(li. kir̃vis), das Beil, die Axt. Sprw.: labāk cirvis bez kāta, nekā vīrs bez prāta. bez cirvja ne paegli nenuocirtīsi, bez paduoma ne pirti neizkurināsi. kâ ar cirvi aiz - od. nuocē̦rt, redet grollend, zürnend. kâ ar cirvi pa pieri, wie ein Blitz aus heiterer Höhe. dūmi tādi, smaka tāda, tvans tāds, ka cirvi var pakārt od. pakari vai cirvi, von grossem Rauch, Gestank, dunst gesagt. gaidi, gaidi, kad cirvja kātam lapas plauks! von unerfüllbarer Hoffnung, Erwartung. auksts od. salts, ka cirvīšus me̦t, es ist kalt, es friert, dass die Wände platzen. asins cirvītis, der Schnäpper Brsch. [Weiterhin zu r. dial. червъ "Sichel", ai. carvati "zermalmt", gr. χρμα "Schnitzel" u. a.; vgl. Zubatý AfslPh. XVI, 388, Walde Wrtb. ² 133, Berneker Wrtb. I, 172, Persson Beitr. 786, Güntert Reimw. 21.]

Kļūdu labojums:
aiz"Demin."jāiesprauž (hinter"Demin."ist iezufügen):auch cirvelis

Avots: ME I, 388

‡ cirviski me̦t Für., es friert, dass die Wände platzen.

Avots: EH I, 275

‡ čīviste Warkl., der Kiebitz. Vgl. ķīvīte, ķieviete und r. чибис.

Avots: EH I, 292

darbdevis, der Arbeitgeber.

Avots: ME I, 438

daũdzgalˆvis, der Vielköpfige: daudzgalvja ve̦lns.

Avots: ME I, 444

‡ dedzêtuvis (ostle˙> dedzêtivs) Kaltenbr., = dedzîkla.

Avots: EH I, 313

deviņgalvis, der Neunköpfige: deviņgalvis od. deviņgalvja ve̦lns.

Avots: ME I, 460

dievisks: ar savu dievisku būšanu Evang. 1753, S. 110.

Avots: EH I, 328

[dievisks L. (li. diẽviškas), göttlich.]

Avots: ME I, 485

divgalˆvis, der Zweiköpfiger: divgalvja od. divgalvu ērglis, ve̦lns.

Avots: ME I, 472

divpadsmitgalˆvis, der Zwölfköpfige.

Avots: ME I, 473

dižgalˆvis, der Grosskopf, Starrkopf: dižgalve saulgrieze Janš.

Avots: ME I, 475

drùošgalˆvis, der Waghals, der Tollkühne: vai neiesim apskatīt šuos druošgalvjus JR. IV, 81.

Avots: ME I, 508

druvis, der Schauder Biel. n. U.

Avots: ME I, 506

‡ *duravis (nom. plur.), = dùrvis: aiz baznīcas duravim BW. 16042, 2 var. (aus Aahof).

Avots: EH I, 343

dùrvis: nom. s. durvis Ev.; duris auch Oknist n. FBR. XV, 170; gen: duru auch Lesten n. FBR. XV, 24; Perkunen; Demin: duriņas BW. 16885,1, durviņas 5002 var.; durvītes 24250, 11 var., durvitiņas 1137, durvetiņas 33323, acc. s: durvutiņ[u] 1095, 3 var., loc. plur. durtiņuos 1095, 2 var.

Avots: EH I, 344

dùrvis, -vju, duris [nom. pl., gen. duru Le. Gr. 319], Demin. durtiņas, auch durvtiņas geschrieben, duritiņas BW. 25873, 2, durutiņas BW. 30387, verächtlich durteles, durviteles Ltd. VI, 1050, die Tür. mazās durvis, die Hintertür, priekšdurvis od. lielās d., die Haustür. durvis aizcirst, die Tür zuschlagen; d. aizgriezt, den Riegel vordrehen; d. aiztaisīt, aizvērt, zumachen; d. aizslēgt, zuschliessen; durvis pievērt, die Tür anlehnen; durvis pusvirā, die Tür ist halboffen; durvis līdz galam od. līdz kājai vaļā, die Tür ist sperrbreit offen; durvis attaisīt, atvērt, aufmachen, atraut, aufreissen; durvis virināt, die Tür auf und zu machen, oft besuchen, aufsuchen jem.: tautu (kunga) durvis virināt. Mit ähnlicher Bedeutung: gar citām durvīm vazāties. ziema, kāzas, trūkums jau aiz (pie) durvīm od. durvju priekšā, vor der Tür. visiem nu e̦suot vējš durvīs Kaudz. M. 6. visas durvju durvis aizslēgt, alle Türen fest verschliessen LP. III, 75. izsviest pa durvju durvīm, zur Tür kopfüber hinauswerfen. Sprw.: kur durvis bez eņģēm, maize bez garuozas. Der scheinbare Akk. Sing. (eig. Akk. Dual.) durvi (suņi dze̦nami pa durvi laukā BW. 4708) hat den Sing. von durvis an einigen Orten (z. B. in Lasd.) herbeigeführt. In Ronneb. ist der Sing. durvs gebräuchlich in der Bedeutung der einen Türseute, wenn von einer zweiflügeligen Tür die Rede ist. BW. 30251 [aus Sesswegen] der Gen. Pl. durvu in der Bedeutung von duore: durvu dējējiņu. [Nebst li. dùrys od. dùres (zu le. durvis s. Le. Gr. 156 und 210) zu slav. dvģri "Türe ", dvorź "Hof ", an. dyrr, gr. ϑύρα arm. durk`, la. forēs "Türe ", kymr. dor "Tor" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 241 f., Trautmann Wrtb. 63, Walde Wrtb. ² 307 u. a.]

Avots: ME I, 520, 521

dze̦lte̦ngalˆvis, fem. -ve, der, die Blondköpfige: viena bija paslaida dze̦lte̦ngalve A. XIII, 800.

Avots: ME I, 542

‡ dzirnkalvis BW. 11292, 1 var., = dzir̃nkalis.

Avots: EH I, 360

gaŗgalˆvis, der Langköpfige, der Langkopf.

Avots: ME I, 606

glēvis: ein langsamer, ungeschickter Mensch Ahs. (mit ẽ).

Avots: EH I, 393

gludgalˆvis: nei staigāja gludgalvīte, nei te̦kāja kurpītēs Janš. Pag. pausm. 45.

Avots: EH I, 394

gludgalˆvis, f. - ve, auch gludgalˆviņa, der (die) Glattköpfige, ein beliebtes Beiwort der Bachstelze im VL.: cielaviņa, gludgalvīte BW. 2686; 22101,1 cielaviņa, gludgalviņa 4686; auch Beiwort des Hechtes 2716; Beiwort der Mühle BW. 28781.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen): 22010, 1
Mühle = maltuve

Avots: ME I, 629

grãvis: lauka grāvja maliņā BW. 9307. te̦kuošā grāvītī 8346, 2.

Avots: EH I, 401

gŗãvis: auch Lesten n. FBR. XV, 20, Blieden, Frauenb., Grob., OB., Rutzau, Siuxt, Strasden, Demin. verächtl. gŗãvelis Siuxt.

Avots: EH I, 414

grãvis, gŗãvis, der Graben. Entlehnt [nebst estn. (k)rāw und li. griõvis od. grovė˜ aus mnd. grave ; vgl. Leskien Nom. 294].

Avots: ME I, 645

gre̦btuvis (unter gre̦btuve

1): auch Auleja, Kaltenbr., Līvāni, Wessen.

Avots: EH I, 402

grèizgalˆvis,

1) Wendehals
(vgl. griezgalva, gruozgalvis) U., RKr. VIII, 88 ;

2) Epitheton des Hopfens :
apenīt, greizgalvīti! BW. 19537.

Avots: ME I, 647

grẽvis (unter grẽve ): Meerassel Baar.

Avots: EH I, 405

grieztuvis,

1) auch Pilskalne; ‡

2) der Weberbaum
("kuoks stellēs; uz kuo uzgrìež aude̦klu") Lettg. (mit ìe ² ).

Avots: EH I, 409

grieztuvis Lassen, der Bohrer Bezzenberger Le. Di. -Stud. 170; [grìeztuve ² Domopol, = griezene 2].

Avots: ME I, 663

grĩvis: "eine Pflanze (carex?) " Ramkau.

Avots: EH I, 407

grĩvis, grobes, langes Gras : dīķuos aug gaŗa, paplata zāle - grīvis Nötk. n. A. XIII, 330. palaiduši zirgus e̦ze̦ra līkšņā grīvja za,li paēst LP. VII, 479. [grīvja zāle U. grobes, schlechtes Gras, das in zu sehr von Wasser überströmten Gegenden wächst. Nach Zubatý AfslPh. XVI, 393 zu grīva.]

Kļūdu labojums:
grīvja... zāli... grībja zāle = grīva zāli... grīva zāle

Avots: ME I, 658

gruozgalˆvis

2): ein eigensinniges Kind
(> gruõzgâlis) Frauenb.

Avots: EH I, 414

gruozgalˆvis,

1) der Wendehals;

2) ein Eigensinniger:
kuo tu nāci gruozgalvīte, pie tā mana bāleliņa? BW. 21234;

3) beliebtes Epitheton des Hopfens und des Rosses:
apenītis, gruozgalvītis (der den Kopf hin und her dreht), kuokā kāpj uolu dēt BW. 765. kumeliņ, gruozgalvīti! 14000, 3.

Kļūdu labojums:
14000, 3 = 14000, 13 var.
jāizmet (zu streichen) 2. nozīme (die Bed. 2).

Avots: ME I, 671

grûstevis (unter grûstava),

1): auch Sonuaxt, grûstevis (mit éa?) Fest.

Avots: EH I, 412

grûstuvis: auch Warkl., acc. s. grûstuvi Līvāni.

Avots: EH I, 413

[grûstuvis (li. grūstùvis "ступа") od. grûstuve Kl., = grûstava 1.]

Avots: ME I, 669

grũtgalvis, einer, der schwer begreift, der Unbegabte Ar. In der Bed. von grūtdienis: micīte mana, grūtgalvīte, ik dieniņas mazgājama BW. 24784, 1 var.

Avots: ME I, 669

grūvis, der Vorofen, die Stelle vor dem Ofen Edw.

Avots: ME I, 670

gudrgalˆvis, der Kluge MWM. III, 533, Ahs.

Avots: ME I, 674

I iẽgalvis C., PS.,

1) das Gehirn
Wolm.;

2) auch
iegalva U., iegalve N. - Bergfried, die Fontanelle: jaunpiedzimušiem bērniņiem iegalva tik vēl vē̦lāk sacietē N. - Bergfried. bē̦rni nesāk runāt, kamē̦r iegalva saaugusi kuopā U.;

3) iegalvis Kurl. n. U., iegalva Adsel, der Hinterkopf:
iespiestuo iegalvi ar muti (vē̦smu) atkal izlabuoja Adsel;

4) iegalva, der Scheitel
U.;

5) iegalva, iegalve, iegalvis, das Kopfende des Bettes
Wolm.;

6) "ragavu priekša" Karls.

Avots: ME II, 15

II iegalvis, der Bürge; "kas uotru vietā ielīgdams, par viņa uzticību vietas īpašniekam galvuo" Grob.

Avots: ME II, 15

‡ ìegràvis ² Sonnaxt, eine Schlucht, Verfiefung.

Avots: EH I, 514

ìekšdur(v)is (nom. pl.), die Innentür.

Avots: ME II, 31

iêstãvis ² , [jem., der bei einem andern zu wohnen angefangen hat]: kas tādam pre̦cē̦tām mātītēm kait, sevišķi iestāvju iebūviešu sievām? Janš.

Avots: ME II, 72

ik˙viss, all, jeder (ohne Ausnahme): ik˙visu skaidri izteikt un sirdīi iespiest A. XV, 268. Bers., Grsth., Kalleten.

Avots: ME I, 705

ik˙visur, überall: tam zīmuogs mans ik˙visur sirdī skatās MWM. X, 196.

Avots: ME I, 705

izlaîstuvis, ein Ausgelassener, Unartiger, Taugenichts: izlaistuvis tāds! Grünh., Lub. kuo tādi izlaistuvji daudz iztaisa! Alm. Kaislība varā 10.

Avots: ME I, 762

izšvist, - švītu, - švitu, intr., zu Wasser werden, vereiteln werden: tam izšvita kāzas Wain.

Avots: ME I, 814

jum̃pravisks [li. jùmpraviškas], jungfräulich: jumpraviski es dziedāju, jumpraviski gavilēju BW. 345.

Avots: ME II, 118, 119

‡ kãjāvis Schwitten "jem., der zur Zeit der Leibeigenschaft dem Gutsbesitzer die Füsse zu bekleiden hatte"; Īkstiņš piekuopa savu kājāvja ("?") amatu J. Veselis Dienas krusts 4.

Avots: EH I, 599

I kal˜vis: auch (mit àl ² ) Baltinow n. FBR. XI, 129, Lixna, Pilda, Saikava, Warkl.

Avots: EH I, 580

I kal˜vis (li. kálvis), der Schmied: duod, māmiņa, kam duodama, neduod kalvja dēliņam BW. 9527. kam, kalvīti, dzelzi kali? Lettihn BW. 7281; Lubn., Sessw. BW. 18476; Kalzenau, Odensee BW. 9528; Infl. Zu kal˜t.

Avots: ME II, 146, 147

[II kàlvis ² in Nordrost - Livl., = kal˜ve I.]

Avots: ME II, 147

kāpâtuvis: auch Kurmene, Oknist.

Avots: EH I, 586

kapâtuvis, kapâtevis, ein Hackmesser, Hackeisen: kapātuvis - rīks zāļu un lapu sasmalcināšanai luopu, sevišķi cūku barībai Konv. ¹ kapātevis griezās cauri pilnajai silei gurkšē̦dams Jauns.

Avots: ME II, 158

kareivis (li. kareĩvis), der Krieger G. Allun., [der es wahrscheinlich aus dem Litauischen entnommen hat].

Avots: ME II, 161

kareivisks, für einen Krieger sich schickend, militärisch: kareiviski sagrieztas ūsas.

Avots: ME II, 161

kā`rstevis ² : auch Gr.-Buschh., n. FBR. XII, 72, Sonnaxt.

Avots: EH I, 604

[kā`rstevis <sup>2</sup> Kreuzb., = kā`rstava.]

Avots: ME II, 199

kar̂stgalˆvis, der Hitzkopf: ieduomīgais karstgalvis A. XII, 201. karstgalvis paliek ātri dusmīgs Ahs.

Avots: ME II, 164

I kãrstuvis (unter kārstuve(s)): (die Wolltocke) auch (mit ā`r ² und -iv- < -uv-; gew. im Plural) Auleja (hier das Demin. *kārstuvīši), Oknist.

Avots: EH I, 604

II kãrstuvis (unter kãrstavs): auch (mit ā`r ) N.-WohIIahrt.

Avots: EH I, 604

kãstavis (unter kãstava ): auch Ramkau.

Avots: EH I, 606

I kàstevis ² (unter kãsteve ): auch Lös., Saikava, Sonn˙axt, (mit ã ) AP., Ramkau.

Avots: EH I, 606

‡ II kàstevis ² Sonnaxt, = kàstava. ‡

Avots: EH I, 606

kãstuvis (unter kãstava und kãsteve),

1): auch Dunika; Lesten, Siuxt, (mit à ² ) Auleja, Mahlup, Warkl., Zvirgzdine: piena kāstuvīti BW. 29189,

2): auch Oknist.

Avots: EH I, 606

[kàstuvis PS., = kā`rstava.]

Avots: ME II, 205

ķe̦rgal˜vis, tahm. ķē̦rgalvis BW. 21230, 1 ; 30101, der Zottenkopf: labu svaini gaidīju, ķergalvis atjāja BW. 21423, 2.

Avots: ME II, 368

ķervis: aus nd. kerws "Kürbis", s. Sehwers Unters. 64.

Avots: EH I, 697

ķervis, ein Kürbis Ruj.

Avots: ME II, 370

ķe̦stuvis, die Kratzbürste, der Händelsüchtige Grünh. Zu ķest.

Avots: ME II, 371

‡ *kìeviste ² (erschlossen aus ostle. čivistê ² Warkl.), = ķieviete.

Avots: EH I, 707

kil˜vis: auch Wainsel.

Avots: EH I, 702

ķil˜vis, der Hühnerkropf N. - Kmph. [Wohl in liv. Munde aus šķilvis (s. dies) enstanden.]

Avots: ME II, 381

ķir̃stuvis, ein Aderlasseisen Grunh., Gr. - Sessau. Aus li. kirstùvas dass.

Avots: ME II, 385

ķĩvis, s. ķīve und ķīvenis.

Avots: ME II, 390

I ķĩvis (unter ķĩve ): auch OB., Stenden, Strasden; nebij tālu līdz lieliem ķīv[j]iem un nežēlīgas kliegšanas A. Brigadere Skarbos vējos 246. viņi zuosu dēļ sanāca ķīvī Stenden.

Avots: EH I, 706, 707

‡ *III ķĩvis (erschlossen aus dem nom. pl. kĩvi Babilsee), ein gewisser Wasservogel. Vgl. ķīvītis und ķĩve ‡ II.

Avots: EH I, 707

‡ klẽtsdùrvis (nom. pl.), die Kletentür: pie manām klētsdurvīm BW. 32574, 1.

Avots: EH I, 616

kramgalˆvis: Demin. voc. s. *kramgalviņ (> -gāliņ) BW. 10569, 12 var.

Avots: EH I, 641

kramgalˆvis [li. kramagal˜\is "у кого голова шелудива"],

1) der Grindkopf
L., Biel. I, 454 (krama . galva);

2) der Starrkopf
St. (krams + galva).

Avots: ME II, 257

krâsdur(v)is, krâsndur(v)is od. krâsns durv(i)s, die Ofentür.

Avots: ME II, 267

kraupgalvis Wid., Ar., der Grindkopf.

Avots: ME II, 264

[kŗavis Gr.-Essern, Luttr., die Schlucht.]

Avots: ME II, 297

krìevisks, russisch; Adv. krìeviski.

Avots: ME II, 284

krũzgalvis, der Krauskopf.

Avots: ME II, 294

‡ kuplgalvis wer ein buschiges (dicht belaubtes) Haupt hat: bērziņam kuplgalvjam BW. 34039. 22.

Avots: EH I, 677

kur̃vis,

1): pilni kurvji baltas vilnas BW. piel.2 6917, 1; ‡

4) kaudzes k. Siuxt, die aus Gesträuch hergestelite Unterlage für einen Heuschober auf der Wiese;
‡

5) pe̦lu k. Siuxt, der über den Rädeirn befindliche Teil einer
uõre I zum Spreuführen; ‡

6) der Raum über einem
piedarbs (zum Strohaufstapeln benutzt) Orellen.

Avots: EH I, 680

kur̃vis, Demin. verächtl. kur̃velis,

1) der Korb:
nu ve̦lns kurvī od. murdā, nun ist es nicht mehr geheuer. spietu kurvis, der Bienenkorb Biel. H. 223;

2) der Korb auf dem Schlitten:
vai tu jau kurvi uz ragavām uzsēji? Selsau;

3) ein Netz:
rīkšu vai drāts murdus sauc nere̦ti par kurvjiem Konv. ² 2841. [Nebst. estn. koŕw aus mnd. korf.]

Avots: ME II, 326

latuvisks (unter latvisks): auch Liepna.

Avots: EH I, 722

latvis (li. lãtvis), [latuvis Oppek., Mar.], der Lette. "Sie selbst nennen sich Latvjus und ihre Sprache latvisku od. latvju valuodu" Einhorn, St. [In Mar. spreche man (ostle.) nach Dzimt. Vēstn. v. J. 1912, № 77 von lotuvs miele, grùomata, dìva vuordi (neben vuocs mìele "deutsche Sprache"); lotuvs dürfte hier am ehesten der verkürzte gen. s. von einem Kollektivnamen *lotuve (vgl. den Gesindenamen Late̦v in Dond., wo man z. B. auch gate̦v für gat(u)ve spricht) od. *lotuva (vgl. den li. Flussnamen Latuvà > r. Лотваa bei Būga РФВ. LXXI, 467) "die Letten" sein.

Avots: ME II, 425

latviskuôt ,* tr., lettifizieren, in die lettische Sprache übersetzen Stari I, 372.

Avots: ME II, 425

latvisks: runāt pa latviskam jeb latvisku Kaltenbr.

Avots: EH I, 722

latvisks [li. lãtviškas; auch: latuvisks Mar. n. Dzimt. Vēstn. v. J. 1912, № 77], lettisch: Rōzentāls savuos darbuos ļuoti latvisks Stari I, 311; latviski, pa latviski, [latiskis Nigr.], auch pa latviskis (Wend.), latviskus (Wibingen) runāt, lettisch sprechen.

Avots: ME II, 425

latviskums ,* die lettische Eigenart: latviskumus Rōzentāla baznīcē̦nuos MWM. X, 364; valuodas latviskums Duomas I, 134.

Avots: ME II, 425

laũkdurvis od. laũka durvis, die Aussentür Kand.

Avots: ME II, 426

lavis Manz., für laũva.

Avots: ME II, 433

[I lāvis U., = lâva.]

Avots: ME II, 443

[II lãvis (?) Adiamünde" = rāva, eisenhaltiges, gelbes Sumpfwasser."]

Avots: ME II, 443

liẽlgalˆvis: auch ("pārgalvis, re̦zgalis, nebēdnis") Saikava, (ein Ungehorsamer) Skaista, (ein Eigensinniger) Warkl.

Avots: EH I, 754

liẽlgalˆvis, der Eigensinnige, Starrkopf Lasd., Etn. IV, 129; [der Übermütige Fest.].

Avots: ME II, 498

[liẽlkrìevisks, grossrussisch Wid.]

Avots: ME II, 499

*I  lĩvis, der Live: izstaigāju līvu (= * līvju ?) zemi BW. 26387. S. lĩbis.

Avots: ME II, 491

II lĩvis, der Sumpf, eine moorige, schwankende Stelle MWM. IX, 395, PS. Aus r. лыва "Moorbruch" ?

Avots: ME II, 491

III lĩvis: auch Ermes, Luhde, Salisb., Seyershof.

Avots: EH I, 751

III lĩvis, līve, līvens Serbigal n. U., ein Stossnetz in seichtem Wasser [Abbildung bei Bielenstein Holzb. 670], eine dreieckige Garnreuse Karls., Salis., Burtn. [In Lemsal - ein viereckiges Netz. - Aus estn. līw. " Handnetz", s. Thomsen Beröringer 266.]

Avots: ME II, 491

‡ màļgalvis ² Oknist n. FBR. XV, 170, eine gewisse Pflanze.

Avots: EH I, 782

‡ maltuvis

1) die Mahlkammer:
malējiņas (sc.: dzied) maltuvī BWp. 383, 4 (aus Gr.-Ekau);

2) die Handmühle
(?): paklabēja maltuvīši BW. 13646, 1;

3) ein Aufdringlicher
Bartau.

Avots: EH I, 781

mañtguvis, ein habgieriger Mensch, ein Raffer, Geizhals Seew. n. U. Zu gūt.

Avots: ME II, 562

me̦l˜ngalˆvis,

1): visas (sc.: meitas) bija me̦lngalvītes BW. 530, 2.

Avots: EH I, 799

me̦l˜ngalˆvis,

1) der Schwarzkopf:
visi me̦ln- un baltgalvīši satecēja kâ cālē̦ni kuopā Vēr. II, 1293;

2) me̦lngalvji, me̦lngalviņi, me̦lngalvīši, me̦llgalˆves Mag. IV, 2, 128, Wollgras (eriophorum)
RKr. II, 71; [me̦l[n] galves St., Wiesenflachs; me̦lngalvji "purva zâles" Lievenhof]; mè̦llgalˆvji ² "grīslam līdzīga zâle ar me̦lnu ziedu" Mar. n. RKr. XV, 126;

3) me̦lngalve, häufiger in der tahmischen Form me̦llgâle, der Sägetaucher (mergus)
Konv. 2710.

Avots: ME II, 597

mèlstavis, der Lügner Biel. n. U.

Avots: ME II, 600

namdùr(v)is, nama dùr(v)is, die Haustür, urspr. die Tür des nams, des Hausflures: kājām spēru kalpa puisi nuost nuo tē̦va namdurīm BW. 10008. ruozes auga, maguonītes, pie bāliņa namdurvīm 15707.

Avots: ME II, 691, 692

nar̃vis [Bl.], eine Maschine zur Krümmung der Radfelgen L., St., U.; [ein Eischenklotz zum Biegen der Radbügel Bielenstein Holzb. 543 [Abbild. S. 544)]; ein Klemmholz. Vgl. nārs, [sowie norw. norve "Klammer", ae. niervan "beengen" u. a. bei Fick Wrtb. III ^4. 294].

Avots: ME II, 693

‡ II nàrvis ² Lös., der Narr.

Avots: EH II, 5

‡ nedievis, ein Gottloser (?): dievējam dēliņam teju auga līgaviņa; kas bij kāds nedievītis (Var.: nedievuojs. nelabais, netiklītis), lai jāj zemes gabaliņu BW. 12409, 1 var. nedievis [?] (Var.: bezdievis) 18821 var.

Avots: EH II, 11

[nekareivisks ,* unkriegerisch, unmilitärisch.]

Avots: ME II, 717

nelatvisks, unlettisch.]

Avots: ME II, 720

nepa˙visam, nepavisu˙visam, auf keine Weise; durchaus, gar nicht: itin kâ kad tas nepavisu˙visam vairs nebūtu Frīdas īstais sejs A. XII, 501.

Avots: ME II, 726

netēvis: "ein Stietvater, der durch die Umstände verhindert ist, fürs Stiefkind etwas zu tun" BielU.

Avots: EH II, 21

netẽvis Bl. n. U., für patē̦vs.

Avots: ME II, 736

ne˙vis: nevis Dunika.

Avots: EH II, 22

ne˙vis, (ja) nicht, durchaus nicht: ne˙vis slinkuojuot un pūstuot tautu labā guodā ceļ. [Dies ne˙vis bereite auf einen Gegensatz vor.]

Avots: ME II, 740

‡ nevisādīgs, in der Verbindung visu nevisādigi, allerlei: nākuši visu nevisādīgi Pas. VIII, 23.

Avots: EH II, 22

uôsvis: zur Etymologie s. auch Devoto Studi balt. IV, 57 ff.

Avots: EH II, 744

uôsvis (li. úošvis "Schwiegervater") Landskorona, der Schwiegervater. Vgl. uosis II. Unsichere Anknüpfungen bei Zubatý BB. XVIII, 250 (zu ai. āš̍iná-ḥ "betagt, alt" ), Fick III·, 560 (nach Kluge; zu ae. óc "Stiefvater" ), Petersson Heterokl. 116 (zu osset. ūs "Weib" ), Charpentier IF. XXV, 2423 (zu arm. ustr "Sohn").

Avots: ME IV, 422

uôvis ^2, der Hof (hieraus entlehnt) Ruj.

Avots: ME IV, 426

pabùrvis, eine Abart von Zauberern, ein Zauberlehrling: te reiz saticies ar tādu paburvi LP. V, 657.

Avots: ME III, 10

pagalˆvis: ze̦ms p. BW. 24955.

Avots: EH II, 132

pagalˆvis [li. pagalvis], pagalˆve (li. pagalvė˜), pagalˆva, tahm. pagâlis, pagāle, die Stelle unter dem Kopfe, Kopfunterlage, das Kopfkissen: es spiedu galvu pagalvī Saul. meitas nuo zaļumiem pataisīja pagāli Rol. velc, pelīte, bē̦rnam miegu caur šūpuļa pagalviņu (Var. 2: pagālīti)! BW. 2110.

Avots: ME III, 27

pakaļdur(v)is, Pl., die Hintertür: viņš klusu ienāca pa pakaļdurzrīm.

Avots: ME III, 39

‡ pakrieviski runāt, schlecht russisch sprechen Pernigel, Jürgens 37.

Avots: EH II, 145

‡ palaîstevis Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, = palaîstuvis: bija stingrs un guodīgs meitē̦ns, ne tâ kâ tagadējās palaisteves Veselis Daugava 1934, S. 194.

Avots: EH II, 148

palaîstuvis: auch (mit -iv- < -uv-) Kaltenbr., Oknist, Wessen.

Avots: EH II, 148

palaîstuvis (li. palaistuvis) Naud., häufiger das Femin. palaîstuve (li. palaistuvė), palaistava, palaistule, ein Nichtsnutz, eine liederliche, nachlässige Person: kuŗa kāda palaistuve (Var.: palaistule, palaistava), ne ap dārzu neapgāja BW. 32550.

Avots: ME III, 56

‡ palaîštuvis (gespr. mit -iv-) Oknist, fem. palaištuve (gespr. mit -iv-) Sussei n. FBR. VII, 144, = palaîstuvis.

Avots: EH II, 148

palatvisks, ziemlich, recht lettisch: diezgan palatviskā pasaciņa MWM. X, 108.

Avots: ME III, 57

‡ *palāvis (li. palovis), = palâva 1: pirtī sēd palāvī BW. 25273, 5 var.

Avots: EH II, 149

pãrgalˆvis (li. pargalvís Daukants Darbai 77): auch BW. 12979 var., 19523, 4 var., 19529; šie pārgalvji spītē ... man Dünsb. Odiseja 22.

Avots: EH XIII, 200

pãrgalˆvis, pãrgalˆvniẽks, der Übermütige, Fragenichts: kuo tu tādam pārgalvniekam padarīsi? A. XIV, 132. sataisījies dē̦ls daiļuo pārgalvnieci precēt LP. V, 206.

Avots: ME III, 155

‡ pãrgalviski Salis n. FBR. XV, 71, AdV., kopfüber Lems.: kad zaķis skrien, tad iet kâ ratu lùoks p. Salis; rückwärts über den Kopf Meselau: sviest p.; über das Vorderende hinaus Lubn.: likt sìenu p.

Avots: EH XIII, 200

paruõvis: auch Grob.; pieci sliņķi paruovī Tdz. 42416.

Avots: EH XIII, 169

paruõvis, der Raum unter dem Gewölbe über dem Feuerherd in der Küche,

a) die Küche:
nuo paruovja mutuļuoja istabā balti garaiņi Vēr. II, 646. viņa ieskrien paruovī, apmaisa ar kausu putru, sabiksta zem katla pagales Purap.;

b) der alte Schornstein in der Küche
[Dunika]: paruovis - skurstenis, kuŗā žāvē gaļu Etn. III, 66; LP. V, 401; VII, 1245. [paruovī... žaudējas gan mīkstie vidukļi, gan priekšpleči Janš. Dzimtene V, II3.]

Avots: ME III, 93

pārstāvis (unter pãrstāvs): auch Salis.

Avots: EH XIII, 212

pašķĩvis,* ein Telter (od. eine Tasse) zum Unterlegen.

Avots: ME III, 114

paslepšgrãvis, ein verborgener, unterirdischer Graben, die Drenage dummardehn,

Avots: ME III, 102

patēvis: auch AP., Dunika, Ekau, Golg., Heidenfeld, Īslīce, Kaltenbr., Linden in Kurl., Mesoten, Ruhental, Salgaln, Schwitten, Selb., Serbig., Sonnaxt, Thomsdorf, Ulmalen, Warkh., Wolgunt, Würzau, Zvirgzdine; reizā ar patēvi Janš. Apskats 1903, S. 83. Demin. patēvītis BW. V, S. 506, № 4900, 1.

Avots: EH XIII, 182

patẽvis (li. patė´vis), patẽ̦vs, der Stiefvater: kas tē̦vam neklausa, tam jāklausa patē̦vam (patēvim).

Avots: ME III, 121

patgalˆvis, der Eigenwillige, Eigensinnige, Starrköpfige [Manz.]: par kuoka vērdiņu es tevi patgalvi kuŗam katram atduotu LP. IV, 126.

Avots: ME III, 121

‡ pavi˙sai, = pa˙visam: palicis p. nespēcīgs A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 93.

Avots: EH XIII, 191

pa˙visam,

2): dzirdējām, ka kukņā skan naži ... mun p. likās, ka tur vārīja i[rj teju Jauns. Raksti VIII, 340.

Avots: EH XIII, 191

pa˙vidam, halbwegs, mittelmässig: skuolas darbi gāja pa+vidam Apsk. v. J. 1905, S. 179. pa˙vidam ģē̦rbušies cilvē̦ki Upīte Medn. laiki 179.

Avots: ME III, 137

pa˙visam,

1) auch pa˙visu visam; durchaus, ganz und gar, gänzlich:
tad jau pa˙visam labi LP. V, 406. uotrs - pa˙visam nabags LP. V, 262. es pa˙visu visam tā negribu A. v. J. 1896, S. 95;

2) zu dem allen, insonderheit noch:
pa˙visam tas jāliek vē̦rā, (zu allem früher Gesagten) ist insonderheit noch zu bemerken U.; vgl. li. povisám "gänzlich".

Avots: ME III, 139

‡ pavisīnās (Akzentstelle?) Pas. XV, 39 (aus Bilskenshof), 57 (aus Serbig.), = pa˙visam: ādas ir p. lē̦tas Pas. XII, 125 (aus Smilt.).

Avots: EH XIII, 191

pavista, ein Zwitter, Hermaphrodit L., Depkin n. U.

Avots: ME III, 139

pìecgalˆvis, wer 5 Köpfe hat: (kambarjunkurs) pārspēja arī šuoreiz briesmīguo piecgalvi un, visām piecām galvām izgriezis mēles, paglabāja tās Pas. II, 160 f.

Avots: ME III, 241

‡ pìlsdurvis (n. pl.), die Tür einer pils: līdz bāliņa pilsdurvīm BW. 33143, 6.

Avots: EH XIII, 233

‡ pilvis Bartau, der Bauch. Zu li. pilvas dass., wozu Būga Aist. Stud. 156 f.

Avots: EH XIII, 233

platcìrvis, ein Plattbeil, Zimmermannsbeil U., eine Bohnagt Dr.

Avots: ME III, 321

platgalˆvis,

1) wer einen breiten Kopf od. wer zerzaustes Haar (und daher einen breit aussehenden Kopf) hat:
ei, Jānīti, platgalvīti! BW. 32524, 3. sukā galvu, platgalvīte! 16937. Mikiņu platgalvi kūmās ņēme; kaut mani ņē̦muši, man gluda galviņa! 1634. platgalvīt! zu einem Wolf gesagt LP. V, 190;

2) der Kaulkopf (cottus gobio
L.) RKr. VIII, 106; der Gründling (gobio fluviatilis) Konv. ¹ 40.

Avots: ME III, 321

plikgalˆvis (li. plikgal˜vis), f. -ve, der Kahlkopf, ein Kahlköpfiger: dē̦lu māte plikgalvīte BW. 23222. plikgalvis kalns MWM. X, 198, ein Berg mit kahlem Gipfel.

Avots: ME III, 343

pretburvis, ein Zauberer, der einen Verzauberten entzaubert Nötk.: katram burvim bij pretburvis A. v. J. 1897, S. 225.

Avots: ME III, 386

prìekšdùr̂vis (nom. pl.), die Vordertür, die erste Tür: viens ienāk pa priekšdurvīm LP. VII, 285.

Avots: ME III, 395

prìekšstãvis* der Repräsentant, Vertreter, der Deputierte. (Dafür besser pãrstãvis.)

Avots: ME III, 397

‡ pũrgalvis Trik. "ein ganz kleiner Fisch mit grossem Kopf (in der Gauja unter Steinen)".

Avots: EH II, 343

purvis (unter pùrvs): auch (purvis) Lng.; dat. s. purvim BW. 5104 var. (nebst dem acc. s. purvi), loc. s. purvī 3025, 5 var., 10775 var. Demin. purvītis BW. 29631,4; 30484.

Avots: EH II, 329

purvisks: im Sumpf wachsend resp. gewachsen: p. (mit ùr ² ) bē̦rzs, siens Auleja; pùrviska ² z^le Pilda n. FBR. XIII, 49; Sumpf-: purviska pļava Pilda 1. c.

Avots: EH II, 329

purvisks "?": tāda mēle tautiešam, kâ tam purva strazdiņam: dzied purviski, dzied āriski, man[u] māsiņu pievildams BW. 600.

Avots: ME III, 420

pusgalvis (unter pusgalˆva): auch (> pusgâlis ² ) Frauenb.

Avots: EH II, 331

pušgalˆvis: auch (mit alˆ ² ) Lesten n. FBR. XV, 22, Orellen, Siuxt.

Avots: EH II, 336

pušgalˆvis Frauenb., pušgalva Sessau, der halbe Kopf (eines geschlachteten Tieres): pārticis saimnieks iedevis līdzi ve̦se̦lu pušgalvi vai priekšpleci De̦glavs Rīga II, 1, 17. Vgl. pusgalvis.

Avots: ME III, 437

pusgŗuvis, Part. praet. act., halbzerfallen, -zertrümmert: pusgruvis tilts.

Avots: ME III, 427

puspuvis, Part. praet. act., halb verfault: puspuvuse apsēs siekste BW. piel. ² 13154, 2.

Avots: ME III, 432

pussagŗuvis, Part. praet. act., halbverfallen: ierauga pussagŗuvušu mājeli LP. V, 343. pussagŗuvuse liepa Niedra Zemn. Dē̦ls 82.

Avots: ME III, 433

pussapuvis, Part. praet. act., halbverfault.

Avots: ME III, 434

pasvista U., ein zu Falle gekommenes Mädchen.

Avots: ME III, 436

pušvists: auch ("?") Strods Par. vōrdn. 143; pušvistis Warkl. "nevīžīgs cilvē̦ks; nevīžīgs apģē̦rbā cilvē̦ks": iet kâ p. bez satura. kuo ar pusvisti var runāt!

Avots: EH II, 338

pušvists "ein Blödsinniger" Domopol.

Avots: ME III, 439

putvista L., U., der Uhu, gem. Eule, Nachteule, Schleiereule (strix aluco) Fischer 68. Vgl. putpe̦lava; wohl auf einer Deutung des Rufes dieser Vögel beruhend, so nach St. ("weil sie put vist schreit"); vgl. auch Etn. I, 149.

Avots: ME III, 443

rāvis (unter rāva I 1): auch (mit à ² ) Oknist.

Avots: EH II, 362

re̦zgalvis (unter re̦zgalis II): auch (> re̦zgâlis) Baar in seinem Exemplar von U.; der Dickkopf, Grobian Diet. pakula re̦zgalve (Var.: ragana), tā pirkstu grauzēja BW. 7114 var.

Avots: EH II, 368

riẽkstvista Sassm., der Nusshäher (nucifraga caryocatactes L.).

Avots: ME III, 545

riẽstuvis (unter riestava 1): auch (mit ie ) Wessen, (mit ìe ² ) Auleja, Kaltenbr., Oknist, Saikava, Warkl., Višķi, ("?") Gr.-Buschh., Kalupe, Lubn., Warkh.; virsijais, ze̦mijais r. Auleja. riestuvī taida rinīte izrinē̦ta ebenda.

Avots: EH II, 379

riẽvis, eine Ofennische C.

Avots: ME III, 551

rijdur(v)is, die Riegentür: kājām speŗu kalpa puisi nuo bālina rijdurvīm BW. 9604, 2.

Avots: ME III, 523

ruõggalˆvis , Beiname des Roggens im VL.: rudzīšam ruoggalvim le̦dus galvu nuogulējis BW. 28110 var". ai rudzīti, ruoggalvīti! 27907, l.

Avots: ME III, 578

ruõvis,

1): das Gewölbe über dem Ofen einer Riege od. Badstube
Salis; eine Küche mit einem Feuerherd Iw.; das Gewölbe über dem Feuerherd im nams Grob.; nuo ruov[j]a nuokrita ar de̦su nastu BW. 20830. palīdzēja saimniecei ruovī (in der Küche) un istabās Zeibolts Liktenis 97.

Avots: EH II, 393

ruõvis PS., C., Katzd., Dond., ruôvis Prl., Kr., Lis., Schwanb., ruôve Saikava, ruove U., L., Bielenstein Holzb.,

1) das Gewölbe über dem Feuerherd
U., Odsen, Naud., das gewölbte Funkendach Bielenstein Holzb. 63; der Feuerherd, der ein Gewolbe über sich hat U.; der Kamin Bielenstein Holzb. 87; ruõvis "der obere Teil des Riegenofens" Salisb.; die Küche (ohne Schornstein) Ronneb. (mit uõ), Smilt.; die Ofenrohre; die Rauchluke in schornsteinlosen Häusern Katzd.; ruõvis, der untere Schornstein (zum Räuchern) Dunika, Lieven-Behrsen, Janš.: Sprw. me̦lns kâ ruovis. dūmaiņš ruovis Lautb. ķēķis ir skursteņa platā apakša, kuŗā ierīkuots pavards, dažreiz ar jumtiņu, tâ sauktais "ruovis" Plutte 89. Antuons ne̦s malku uz ruovi Līguotnis Stāsti II, 15. puisi, tev krāsns ruovītī pusdiena! A. XXI, 137. saimniece ņēma nuo ruovja de̦sas R. Sk. II, 133. ruovis tikkuo spēj rīt dūmus Janš. Dzimtene ² I, 279. ze̦mais, re̦snais ruovis virs... jumta ebenda 160. -ruovē līst, speķi griezt, damit wird eine zur Belustigung einem gemachte Aufgabe bezeichnet, ein Stück Speck vom Querbalken mit dem Munde herabzuholen, wozu er sich an einem Stricke hinaufwälzen muss U. ruõvju kuoki Dond., die Querstangen im ruovis: uz ruovju kuokiem karina gaļu žāvēšanai Dond. - ruõvju gaļa Dond., geräuchertes Schweinefleisch. -ruovja sviests B. Vēstn., Küchenbutter;

2) die Kampfhütte auf einem Panzerschiff. -
Nebst estn. rōw "Dach, Rauchfang, Bauer-küche, Gewölbe" aus mnd. rôf "Decke, Rauchfang".

Avots: ME III, 585

rudgalˆvis, Epitheton des Bieres im VL. (eig.: wer einen rötlichen, braunen Kopf hat): alutiņ rudgalvīti! BW. 19529.

Avots: ME III, 554

sadruvis, s. sadrūt.

Avots: ME III, 614

sãndurvis Etn. II, 39, sāņdurvis LP. VII, 62, die Seiten-, Nebentür.

Avots: ME III, 804

sāņdurvis, s. sāndurvis.

Avots: ME III, 805

‡ sar̂kangalˆvis,

1) ein Rotköpfiger
BW. 34804;

2) "be̦kai līdzīga sēne ar sārtu virsādu" Dunika.

Avots: EH XVI, 443

I šarvis: Nebst ‡ šar̂va aus d. Schorf?

Avots: EH II, 622

I šarvis (mit "àr" ) Sawensee "die von einem Ausschlag (z. B. bei Pocken) nachbleibende Narbe".

Avots: ME IV, 4

II šar̃vis PS., Trik. u. Smilten n. U., Bielenstein Holzb. 511, = sarvis, sarve.

Avots: ME IV, 4

savgalvis: auch Jaun. Ziņas 1936, № 254.

Avots: EH XVI, 465

savgalvis U., savgals (wohl für savgalis, so Wid.) Infl. n. U., ein eigensinniger Mensch.

Avots: ME III, 786

saviski: s. (abgesondert) nuo ļaužu Evang. 1753, S. 59.

Avots: EH XVI, 466

*saviski (li. saviškaĩ "eigen"), geschr.: saviski L., saviske Manz. Lettus, Post. I, 104, scouwiske Katechismus v. J. 1585, S. 19, szawiske LLD. II, 19, Adv., besonders; bei L. auch als Adj.: savisks (li. sāviškas) "besonders".

Avots: ME III, 789

sešgalˆvis, wer 6 Köpfe hat, ein sechsköpfiger Drachen: dē̦ls iegrūdis sešgalvi katlā LP. III, 82. - sešgalvju ve̦lns Pas. II, 205, sechsköpfiger Teufel.

Avots: ME III, 821

‡ sẽ̦tavis Ramkau, = sẽ̦tava.

Avots: EH II, 484

sè̦tuvis ² (unter sẽ̦tava): auch Mahlup, (mit ẽ̦ ) Dunika.

Avots: EH II, 484

sevis: gribējies iet s. pēc Pas. XII, 322.

Avots: EH XVI, 479

sevis (li. dial. seve̦s), der Genitiv des Reflexivpronomens, meiner, deiner, seiner, unsrer, eurer, ihrer: sevis pēc iziet, hinausgehn, um seine Notdurft zu verrichten U.

Avots: ME III, 822

‡ ševis Nerft, ein Lügner: tas bij š., kas tuo teica.

Avots: EH II, 626

seviski, sevisks, s. sevišķs.

Avots: ME III, 822

‡ seviskis Frauenb., = seviski: liec čupiņā! kur tad katru izsviedīs s.

Avots: EH XVI, 479

‡ sevisku, = atsevišķi: viņa ganīja s. Oppek. n. BielU.

Avots: EH XVI, 479

sieviska (unter sievišķis): "ein Weibsbild" Lng.

Avots: EH II, 496

sievisks,

2): weibisch
Lng.

Avots: EH II, 496

siẽvisks,

1) s. siẽvišķis;

2) s. siẽvišķîgs.

Avots: ME III, 862

sir̃mgalˆvis (f. -ve ): mani sauca ve̦cu meitu, sirmgalvīti BW. 22151.

Avots: EH II, 489

sir̃mgalˆvis (f. -ve), der Graukopf, Greis.

Avots: ME III, 846

‡ šķelvis BW. 13730, 24 var. (aus Asūne), = šķel˜mis.

Avots: EH II, 630

šķiltuvis: auch Ekau.

Avots: EH II, 636

šķiltuvis, s. šķiltava.

Avots: ME IV, 41

šķilvis,

1): auch (mit il˜ ) Zögenhof; zuosu š. BW. 19368; ‡

2) "?": ai, tu š., tautu dē̦ls, tavu tādu skaistumeņu! BW. p. 382, 10. strada šķilv[j]a nepiejēme, kam biķeri sadauzīja Tdz. 37376. ak, tu šķilvja (Var.: škelv[j]a, šķelmja) tautu dē̦ls, tavu drīzu kumēleņu! BW. 17912, 1 var. Zur Etymologie s. auch Lidén KZ. LXI, 23 ff. und Stuart E. Mann Language XVII, 14.

Avots: EH II, 636

šķilvis (li. skil˜vis "Magen"), s. šķilva. Nach Walde Vrgl. Wrtb. II, 594 wohl zu šķelˆt.

Avots: ME IV, 41

šķir̃bgalˆvis,* bothriocephalus latus Konv. ² 2451.

Avots: ME IV, 43

šķirmstuvis,

1) "?": visi šķirmstuvji man ir ktāt;

2) "skaliņš ar ruobiņu, ar kuo izve̦lk dzijas caur šķietu" Bauske (mit ir̃).

Avots: ME IV, 45

šķĩvis: Teller - auch Pussen, Stenden, Strasden, Talsen, (mit ì ² ) Kaltenbr.; ze̦lta š. BW. 32809. tur liku šķīvīti (Var.: šķīviņu aus Kand.) 20229 var.; Welle am Webstuhl Orellen, Salis.

Avots: EH II, 639

šķĩvis Behnen, Dond., Frauenb., Grünh., Iw., Kurs., Līn., Selg., Sessau, Siuxt, (mit ì ² ) Gr. - Buschh., Kl., Memelshof, Demin. verächtl. šķīvelis Janš. Nīca 43, die Scheibe St.; der Teller Kurl. n. U.; die Welle am Webstuhl U., (mit ĩ) C., das Zahnrad am Webstuhl (mit ĩ) Karls., Kolberg, Ottenhof, Ronneb., Salisb., Sehlen; Plur. šķīvji, die eisernen Räder, die den Weberbaum regieren (?) St., U. Nebst li. skyvis (skývė) "Teller" und estn. kīwe "Blockscheibe" aus mnd. schive "Scheibe, Tisch" (vgl. nd. schīw "Teller").

Avots: ME IV, 50

*skrievistiņš (erschl. aus infl. gen. s skrīvisteņa), = skriemelis 2, der Spinnwirtel nete̦k vārpstiņa bez skrievistiņa (Var.: skriẽ melīša, skriementiņa, skriemistiņa) BW. 24610, 5

Avots: ME III, 897

skrūviski, schraubenartig: saule ... s. vien ... riņķī pa debess dzīdrumu uz augšu duodas Pēt. Av. III, pielik., 108.

Avots: EH II, 513

slepkavis (so - nicht mit e, - ME. III, 926, unter sle̦pkava, zu lesen): auch (mit -e- ) Pussen n. PBR. XX, 11 und (slepkavs) Roja n. FBR. XIII, 69.

Avots: EH II, 524

sle̦pkaviski, Adv., mörderisch: tīri sle̦pkaviski viņš ņe̦mas B. Vēstn.

Avots: ME III, 926

slĩvis PS., = līvis, eine Art Netz.

Avots: ME III, 937

‡ suômaũkstevis Ramkau, = suomakšas.

Avots: EH II, 610

‡ suôme̦stuvis Lubn., Pilda, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, = suomakšas.

Avots: EH II, 611

suovista (wohl mit ī ) Manz. Lettus, Elvers 102, suovīsta Manz., suovists St., U. ("nicht bekannt"), sovisti L., Kindsbinde, (plur.) Kinderwindeln: bij tai mātei suovīstas un autiņus meklēt Manz. Post. I, 52. pādīte, suovīstās! BW. 1858, 2 var. Zu suo- + vîstît. Dieselbe Bedeutung hat wahrscheinlich auch der acc. s. suovastu: pādītē (dat. s.) suovastu tīt BW. 1500 (aus Neuhausen).

Avots: ME III, 1139

I spilvis, "?": kâ spilvis... milzu uozuols krita Lautb. Vidvuds 9.

Avots: ME III, 997

II spil˜vis Grünwald, eine feuchte Wiese, wo viel Wollgras wächst.

Avots: ME III, 997

springalvis, ein Lustiger, Springinsfeld Spr.

Avots: ME III, 1021

spruõggalˆvis,

1): spruoggalvīti (fem. g.) kūmās jēme Tdz. 57618.

Avots: EH II, 563

spruõggalˆvis,

1) der Krauskopf
V.: četru gadu ve̦cs spruoggalvītis Vēr. II, 547;

2) Epitheton des Hopfens:
spruoggalvīši apentiņi JR. IV, 185.

Avots: ME III, 1027

spurgalvis,

1) ein Binnenseefisch mit 15 Flossen am Kopf
Tals. n. RKr. XVII, 54;

2) Beiname des Hopfens im
VL.: apinīti spurgalvīti (Var.: spurgulīt u. a.) BW. 19523, 3 var. In der Bed. 1 zu spura + galva, in der Bed. 2 zu spurga 6 + galva (vgl. auch purg[g]alvītis).

Avots: ME III, 1031

staļ˜ļdùrvis (nom. pl.), die Stalltür; spēru kāju staļļdurvīs (Var.; kājām speru staļļa dur[i]s) BW. 16441 var. zviedza... kumeliņš staļļdurēs stāvē̦dams 15869.

Avots: ME III, 1043

‡ stāviski Janš. Mežv. ļ. II, 373, Adv., vertikal.

Avots: EH II, 574

straujgalvis Apsk. v. J. 1903, S. 439, ein Hitzkopf.

Avots: ME IV, 1081

stũrgalˆvis: a. s. stūrgalvīti BW. 19529 var. Vgl. d. dial. Stūrkopf in Frischbiers Wrtb.

Avots: EH II, 597

stũrgalˆvis, ein Eigensinniger U.; ein schwer lernender Mensch U. (unter galva), Dickkopf Biel. I, 456.

Avots: ME III, 1110

sumestevis Ekengraf, = suomastaukla: pavadas un sumestevi nuo... kaņepājiem Veselis Trīs laimes.

Avots: ME III, 1120

‡ sume̦stuvis Auleja, Kaltenbr., Kalupe, Līvāni, Oknist, Wessen, die Kummetschnur: zirgam sakas, s. BW. p. 1002 1 (aus Līvāni).

Avots: EH II, 602

‡ sumistuvis Līvāni, die Kummetschnur.

Avots: EH II, 602

*susẽ̦tuvis: auch Bērzgale (der Schatten eines Lebewesens), Kalupe, Lubn., Pilda, Preiļi (in Lettg.), Skaista, Zvirgzdine, Pas. XII, 426 (aus Preiļi); stāvēt var "pakrēslī", bet cilvē̦kam vai kuokam ir "s." Borchow. kuo ej pēc mani kai s.? Zvirgzdine. bailīgs kai s. ebenda. likās, ka tikai s. nuostiepās; pat pē̦du nepalika, kur viņa pārskrēja Sprūdžs Daugava 1939, 601.

Avots: EH II, 604

*susē̦tuvis (erschlossen aus infl. susāťiv́ś) Trasun 6, (mit ê̦ ) Warkh., Warkl., Birži (in Lettg.), susê̦tuve Lubn., Meiran, susētava Lubn., infl. susativs Zbiór XVI, 217, ostle. susātevs Lubn. (n. Etn. II, 81), susateve Lubn., susetavs Lubn., susātyvs Borchow, der Schatten, das Schattenbild (vom Menschen): vai tas (der Schatten) ... nav kāda... pūķa susātivs? Austriņš M. Z. 24. Damit identisch ist wahrscheinlich susatēvs, ein Doppelgänger Döbner n. U. susētuvis beruht wohl auf einem Stamm *susē̦tū- (wie apr. insuwis "Zunge": slav. języ-къ). Wenn die Wurzel hier sēt- ist und s aus ide. sk̑ hat, so gehört es zu air. scáth, ahd. scata "Schatten", got. skadus, gr. σχότος, "Dunkel(heit)" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 600)., Zum su- vgl. le. suplak u. a., sowie mcymr. cy-scawd "Schatten".

Avots: ME III, 1126

šūstuvis: "der sich" ME. IV, 111 zu verbessern in "der, sich".

Avots: EH II, 659

šūstuvis "ein lebhafter Mensch, der bald hier, bald dort ist; ein lebhaftes Kind; einer, der sich plötzlich einfindend, die Gespräche anderer abzuhorchen pflegt" Alksnis-Zundulis: griežas kâ šūstuvis.

Avots: ME IV, 111

švebzdis Dunika, kas mē̦dz švebzdēt.

Avots: ME IV, 114

švist: prs. (3. p.) švīt Gramsden.

Avots: EH II, 662

švist Gramsden, anbrechen (vom Tage): gaismiņa švita (ausa). Aus li. švìsti.

Avots: ME IV, 117

švistinât: "VL." ME. IV, 117 zu ersetzen durch "BW. 24098, 1 var."

Avots: EH II, 662

švistinât (mit švī-?) "?": man nebija vaska kurpju, ar kuo grīdu švistināt VL. aus Lubn.

Avots: ME IV, 117

tevis (li. dial. tevęs), Gen. s. von tu, du.

Avots: ME IV, 169

‡ tẽvis Seyershof, das Männchen bei Vögeln; Demin. tēvītis ebenda "tētiņš": tēvīšam kle̦pus.

Avots: EH II, 679

tēvisks (li. té'viškas "väterlich"), = tẽvišķs: tēviska nama virsnieks Glück IV. Mos. 3, 24. netapa ne svešā nedz tēviskā kapā aprakts Makkab. 5, 10.

Avots: ME IV, 177

tikvis, nur so (sehr resp. viel): svilpīte viņam ir, lūk, tikvis liela R. Sk. I, 26. tikai mans tēvs un pats Rīgas kungs, tikvis cilvē̦ku vairs paliek Rīgā Plūd. LR. III; 49.

Avots: ME IV, 186

tītaviski(s), Adv. "= eideniski": bē̦rns,. kam vēja pinekļi, iet tītaviskis JK. VI, 41

Avots: ME IV, 206

tītaviski(s), Adv. "= eideniski": bē̦rns,. kam vēja pinekļi, iet tītaviskis JK. VI, 41

Avots: ME IV, 206

trakgalˆvis, ein Tollkopf, Tollhäusler, Tollkühner U., ein Verwegener Manz.: mēs bērniņi, trakgalvīši, ievirtām vaciešuos BW. 31878.

Avots: ME IV, 219

trejgalˆvis (f. -ve), wer drei Köpfe hat: ar savu vīru, trejgalvi Pas. III, 397 (aus Druw.).

Avots: ME IV, 229

trijgalvis, LP. II, 13; IV, 4; VI, 465, wer drei Kčipfe hat. - Plur. trijgalvji, Letten im Wiridauschen (um ihrer Tracht willen so genannt) U.

Avots: ME IV, 234

tukšgalˆvis Wid., Druva I, 1411; MWM. VI, 74; VIII, 348, Seifert Chrest. III, 2, 60, wer einen "leeren" Kopf hat, ein Strohkopf.

Avots: ME IV, 255

‡ turē̦tuvis Warkl. n. FBR, XI, 107, = turê̦tava.

Avots: EH II, 705

ûdensvista, eine Art dunkelbrauner Seevogel Sassm.

Avots: ME IV, 405

ulvis "ein grösseres Loch in einer Wand, in einem Holzstück usw." Laud.; uļva "izdilis caurums" Bers. Aus estn. oľw "Loch am Giebel des Hauses" ?

Avots: ME IV, 298

vakarvista, vakara vista BW. III, 1, S. 47, = vakaraine: vakarvista (Var.: vedējmāte) Lielījās, skaistu mici uzlikuse BW. 24688, 1.

Avots: ME IV, 449

valvis U., = val˜lis, val˜nis 1, der Wall.

Avots: ME IV, 463

‡ vastalāvis Orellen und (persönlich aufgefasst) BW. 32233, 2, = vastalāvi.

Avots: EH II, 760

vastlāvis (unter vastalāvi): teci, teci, vastlaviņ! BW. 32233, 1 (aus Sassm.).

Avots: EH II, 760

‡ vḕ̦rstuvis ² Auleja, Kalupe, Oknist, = vē̦rstava 1.

Avots: EH II, 778

viêngalvis in der Verbind. viengalvjuos iet, ein Spiel.

Avots: ME IV, 658

viênsiẽvis,* wer nur eine Frau hat und haben mag oder darf: izaudzina viņu par viensievi Stari II, 879.

Avots: ME IV, 666

vienvisis Für.I, = viênzîdis, viênmitis. Zu viesties.

Avots: ME IV, 668

virsgalvis,

2): vìrsgalˆvis Kaltenbr.; ve̦cs vīrs ar pliku virsgalvi Jauns. B. gr. ³ I, 175; ‡

3) der Gipfel:
kalna v. Jauns. J. un v. 387.

Avots: EH II, 788

virsgalvis,

1) das Kopfende des Bettes
Sessw.;

2) "galvas virsus" Ar. (vgl. li. viršù galvis dass.).

Avots: ME IV, 612

I vis,

2): laikam drīz guotele atnesīsies, - būs piena v. Jauns. Raksti VII, 24. juo apmazgā v. Kaltenbr. maizi v. nuopelnīs ebenda. aizsūtīt ēšanu v. Linden in Kurl.;

4): "kam tas būs?" ... v. jau kādai meitai Jauns. Raksti III, 92. kaut es dzeršu uotru simtu, v. tu muna būsi Aizsils Sen. k., S. 29.

Avots: EH II, 789

I vis (li. vìs "immer", apr.. wissa, aksl. vьse "alles"),

1) Ergänzung zu einer Negation
(ne oder nav), mit der man eine Annahme, die von einer andern Person gemacht ist oder gemacht werden könnte, als unzutreffend zurückweist, oder mit der man der Aktion eines Andern ein Ende zu machen resp. einen Andern von einem Vorhaben zurückzuhalten versucht (einigermassen dem du tout in frz. point du tout vergleichbar): saka mani burv[i] e̦sam; es vis burt nemācēju BW. 28116 var., man sagt, dass ich ein Zauberer sei; in Wirklichkeit aber verstand ich keineswegs (mit nichten) zu zaubern. kuo darīs mūs[u] māsiņa? tā vis (Var.: jau) burt nemācēja (die verstand ja keineswegs zu zaubern) 25832, I. es vis daudzi nebē̦dāju, ka man bārga sveša māte 232751 var. dē̦lu māte dē̦lu teica, šķiet man[i] vis nezinuot. neteic vis! es gan zinu tava dē̦la. tikumiņu 23465, 1. paliek māte raudādama. neraud[i] vis, māmuļiņa! 17308, 3 var. vai, dēliņ, tuo nedari vis! LP. VI, 350. es tevi nelaidīšu vis IV, 172. izlūdzas ap˙nikdams, tuomē̦r mucnieks juokuojas un nesuola vis atduot V, 236. biksta dē̦lu, lai cē̦rtuot kaŗavīriem ar pātagu, bet dē̦ls ... vēl necē̦rt vis IV, 3. mirt ar viņu vis nemiruši VII, 1241. bē̦rnus nepē̦ruši vis vāruošā ūdenī, bet ... VI, 839. pa šituo ceļu vis leiši nenāks Br. s. v. p. 17. man vis kājas nesāp Mērn. laiki 12. lēlis gāja gulēt, bet lakstīgala vis ne Brīvz. Mūsu tautas pas. I, 9. puiši rauga meitu guodu, .sava vis nezināja BW. 6587, 4. Mit ungewöhnlicher Wortstellung im VL.: es samalu sav[u] mālīti, vis krustiņu neme̦tusi (Var.: krusta vis nelikuse) BW. 8005 var. vis tik gauži nerejat! (in Prosa hiesse es: tik gauži vis nerejat) 21001, 10. kad glaudīs sveša māte, vis tik gludas neglaudīs 16910 var. tā ne˙vis mana vaina U. (unter ne), das ist nicht - wie man angenommen hat oder annehmen könnte meine Schuld. Nach U. werde in Kurl. das vis stets von ne getrennt und dem Verbum nachgestellt (tuo es nee̦smu vis darījis, mit betontem vis!), in Livl. höre man auch: tuo es vis nee̦smu darījis (mit unbetontem vis und betontem nee̦smu!). - Auch in nachdrücklichen Antworten auf Satzfragen: vai gribi? negribu vis "wiltst du? Nein, ich will keineswegs";

2) (am Ende eines Satzes), = laî 6, ar 1, auch: mums ir atnākusi viešņa, ku-kuli atne̦susi vis Mērn. laiki 18. es tev atvedu lūk vīnu vis Sudr. Edž. (MWM.?) 1898, 934. tuo puiku nuopēru vis Vēr. 1904, S. 413. būšuot savu ... meitu duot par sievu vis LP. VI, 1006. ve̦cais jaunuo i[r] lamājis, i[r] vis VII, 1061, der alte habe den jungen sowohl geschimptt, als auch (sonst ihn schlimm- behandelt), četri rubļi vis vajadzēs Sonnaxt;

3) (wohl dem r. всё nachgebildet) fortwährend, in einem fort, immer
im Hochle.): vai dziedāja, vai runāja, vis māmiņu pieminēja BW. 139 (aus Kreuzb. und Jakobstadt). ni˙kā nestrādāju, bet vis staigāju pa elni un veŗuos Pas. V, 290 (ähnlich 304, 448, II, 134, III, 301, IV, 50, 289, 372). mežu lietas pi mums vis vēl nav nuokārtuotas Latg. 1922;

4) gleichwohl, immerhin
(nach r. всё-же ): sacīšu; kas būs, nebūs. vis jau jī ar varu manis nepajems Pas. IV, 255 (aus Nīcgale).

Avots: ME IV, 621

II vis- (aus dem gen. pl. visu "aller" gekürzt),

1) Vorsatzsilbe, die einen nachfolgenden Komparativ oder (seltener) Positiv in einen Superlativ verwandelt: vis˙daiļā mātes meita BW. 988, 9. dabūju vis˙gre̦znuo tē̦va dē̦lu 9999 var. jāja vis˙čaklaju (Var.: vis˙čaklāku) kumeliņu! 13560. lai bagāts, kas bagāts, arājiņis vis˙bagāts 28264. vis˙agrīnuo putnu ligzdas Etn. II, 12. vis˙labâkais, der (aller)beste.
vis˙labâk, am besten. vis˙drĩzâk Frauenb. "so schnell wie möglich";

2) all-:
vis˙spê-cîgais U., der allmächtige. S. Le. Gr.354.

Avots: ME IV, 621

visa: v. nabadzīgs Pas. IX, 455 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 789

visa, Adv., = visai, gänzlich, sehr: kad kaķis visa atspirga Pas. I, 22I (aus Preili). tī visa dārga lieta Sussei n. FBR. VII, 144. Vgl. visā.

Avots: ME IV, 621

visā: auch Lubn., Marzen, Pas. IX, 413 und 428 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 789

visā Gr.-Buschh., Meiran, Warkh., Adv., ganz, gänzlich, im Ganzen: dzīvāja visā priecīgi Pas. IV, 491 (aus Lixna). nuosit mani visā! 236 (aus Atašiene). darbs jau visā veikts Latgalits 1922, VI, l 4 . ne visā seņ VI, 2. karelieši, kuru visā ir ap 200.000 cilvē̦ku VII, 4 ₁ .

Avots: ME IV, 622

visad: auch Lasd. u. a. n. FBR. IX, 159, Tdz. 35870 (aus Rugāji), 59213, 4 (aus Rēzna), (vi˙sad) Borchow, Eglūna, Kalupe, Oknist, Višķi.

Avots: EH II, 789

visad (li. visadà "immer") Infl., Kaltenbr., Meiran, Warkh., Zvirgzdine, auch visād, Adv., immer: visad jau māte plāceņus nece̦p Prl. n. FBR. Vl, 113. jī visad gāja ganuos, tī meita, a pamāte visad jai deve sprēst Pas. V, 321 (aus Welonen). es visad ē̦du stāvuot III, 236 (aus Bikava). Pieteris... dabāja visad dāvanas IV, 19 (aus Ružina). lapsa visād bija sātna I, 158 (aus Kalupe). jis juo visād tur pie sevis II, 134 (aus Rositten).

Avots: ME IV, 621

‡ visâd Oknist, Kaltenbr., Adv. = visâdi.

Avots: EH II, 789

visâdîgs: auch Orellen.

Avots: EH II, 789

visâdîgs, = visâds: daudz visādīgu putnīnu Pas. VI, 81. Adv. visâdîgi, = visâdi: šuo gan visadīgi baidīšuot Pas. IV, 192 (aus Planhof). pameitu māte visādīgi ne̦rruojusi V, 310 (aus Serbigal).

Avots: ME IV, 622

‡ visādiņi, = visâdi: v. lūkuoja rādīt savu šaubīšanuos Aps. J. Raksti I ² , 48.

Avots: EH II, 789

visâds: vi˙sâds Kalupe, Nerft. Adv. vi˙sâdi - auch Gramsden.

Avots: EH II, 789

visâds, von allerlei Art U., allerlei, verschieden: visādi (vi˙sâdi) manti Oknist. visādāki (allerlei) zirgi Wenden, Wolm. visādās krāsās, in verschiedenen Farben, visādā ziņā, auf jeden Fall. -Adv. visâdi, vi˙sâdi, auf allerlei Weise U., verschieden: tur nu gāja visādi Adiamünde, Dunika, Stenden.

Avots: ME IV, 622

visai (li. visài "gänzlich"), in Festen u. a. mit Nachdruck gesprochen auch vi˙sai, Adv., gar sehr, durchaus U.; gänzlich U., ganz: es... nevaru... nest, juo tas ir man visai gŗuts Glück IV Mos. I1, 14. lai bij grūti, kam bij grūti, ganiņam visai grūti BW. 29274, 3 var. visai daila tē̦va dē̦la 10373. kuo darīšu visai barga uzauguse? 6630 var. visai daudz ēst nedeva 16097. tas raudāja visai gauži 17452. ne visai ilgi LP. VII, 17. visai muļķīgs Kaudz. M. 57. visai puostā aiziet IV. Mos. 29, 20, tas... mani visai sadragās, un es būšu uz vietas beigta Janš. Bandavā II, 171. krieviem . . Volgas upe visai piede̦r Launitz Stāsti 31, vaļa tev, tautieti, ne visai tava vaļa: vaļa tevi agri celt, nava vaļas rūdināt BW. 26071, 5. ābels kuoka tā laiviņa, tā iet visai (Var.: visu) neairama; bārenīte tā meitiņa., tā iet visai (Var.: visu) nesūtāma 4712. iesācis savus... smieklus visai smieties Kaudz. Izjurieši 22. ne visai St., nicht gar sonderlich. Vgl. Le. Gr. 466.

Avots: ME IV, 621, 622

visaidi (Adv.) Heidenfeld, = visâdi.

Avots: EH II, 789

visaids Preili, Zvirgzdine, Infl., = visâds: ierauga pilnu cepli visaidu ēdieņu Pas. IV, 151 (aus Rositten).

Avots: ME IV, 622

visaiņam, Adv., gänzlich Bergm. n. U.

Avots: ME IV, 622

visaipirm Adv., = vis˙pirms: visaipirm liec akmeni šūpuolī! BWp. 1728.

Avots: ME IV, 622

visaiž: visaîž(i) Borchow, visaižāk (= visādi) Pas. XV, 61 (aus Domopol).

Avots: EH II, 789

visaiž Infl., Adv., = visaidi, visādi, auf (allerlei) verschiedene Art: puisis sāka visaiž pretuoties Pas. IV, 255 (aus Nīcgale). jis visaiž izlamā V, 158 (aus Biržgalis; ähnlich 111, 456, VI, 477 u. a.).

Avots: ME IV, 622

visaizvakar Ruj. Adv., vor zwei Tagen, vorvorgestern: viņš bij vis˙aizvakar Prl. n. FBR. VI, 113. Aus *virs-aizvakar?

Avots: ME IV, 622

‡ vis˙apkãr Orellen, = vis˙apkãrt.

Avots: EH II, 789

vis˙apkā`rt, vis˙apkārti, mundartl. vis˙apār, Adv., (rund)herum: vis˙apkārt spīdēt sācis Gesangb. 50, 2. vis˙āpkārti ievu ziedi, vidū balta ābelīt[e]; vis˙apkārt meitas dzied, vidū meitu mamulīte BW. 1046. vis˙apkārt (Var.: vis˙apār) mīļus vārdus, vidū savu sirdi liku 7171. vis˙apkārt liepas aug 13646, 19. es apstiepu zaļu zīdu vis˙apkārti nuovadam 13588.

Avots: ME IV, 622

vis˙aplīk: auch Kaltenbr., Kalupe, Višķi.

Avots: EH II, 789

vis˙aplīk Saikava, Zvirgzdine, Pas. VII, 111, Adv., = vis˙apkā`rt: skatuos vis˙aplīk Pas. V, 183. vis˙aplīk liepu dārzs BW. 13646, 5. izteicamies vis.. aplīk Austripš M. Z. 16.

Avots: ME IV, 622

visašķi Glück, visasķi L. (bei ihm auch visasks "gänzlich"), visaški U., visaske Manz. Lettus, Adv., in jeder Hinsicht, auf alle Weise U.: algu ... es duošu visašķi tâ, kâ tu saki (den Lohn ... will ich dir geben; alles. wie du sagest) Glück I. Kön. 5, 6. šis nuomirst... visašķi ar mieru un labi klādamies (stirbt... in allem Reichtom und voller Genüge) Hiob 21, 23. turu es visas pavēlēšanas visašķi taisnas (haite ich stracks alle... Befehle) Psalm 119, 128. tuo gribam mhes wueszaske aizmirst Und. Ps. 53, ₁₈ . Vgl. Le. Gr. 270.

Avots: ME IV, 622

visatā, alle zusammen: iesim visatā uz mežu AP.

Avots: ME IV, 622

‡ visāži Oberl. n. BielU., visâži, visâžâk od. visâžîgi AP., auf allerlei Weise.

Avots: EH II, 790

vis˙bèidzuot, Adv., zu allerletzt, zum Schluss, schliesslich: iesalu... miekšē ar ūdeni vis˙beidzuot 75° siltumā Konv ² . 749.

Avots: ME IV, 622

vis˙caũr, vis˙caũrẽm Siuxt, vis˙caũri, vis˙cauren Altr. asins zieds 45, Adv., durchweg, ganz und gar, überall: vis˙caur slapjš LP. IV, 35. aplipa vis˙caur ar ze̦ltu VII, 99. izvada vis˙caur pa mājām 329.

Avots: ME IV, 622

*vis˙caũrs, ganz (von der Zeit): vis˙cauru gadu Mag. XX, 3, 61.

Avots: ME IV, 622

visde̦gunîgs MWM. VIII, 309; Rainis Göte V, 38, das Wesen eines visde̦gunis habend.

Avots: ME IV, 622

visde̦gunis AP., A.-Ottenhof, Erlaa, Festen, Jummardehn, Memelshof, Pankelhof, Schnehpeln, = vīzde̦gunis: māsiņ manu visde̦guni! BW. 17653 var.

Avots: ME IV, 622

visdvẽseļu diena LP. VII, 297, der Allerseelentag.

Avots: ME IV, 622

visējs, = viss: atsitis visējas durvis vaļā LP. VI. 781.

Avots: ME IV, 622

visenādīgi Manz. Lettus, = visâdîgi.

Avots: ME IV, 622

visenāds Manz. Lettus, = visâds: par visenādu nelaimi tuos pasargāt Manz. Post. I, 144.

Avots: ME IV, 622

vis˙galīgi, endgültig: vis˙galīgi nuosacīt Sadz. viļņi 96. pavasarī viņiem... vis˙galīgi jāiziet Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 87. tukšuo pīpīti vis˙galīgi izsūkājis IV, 144.

Avots: ME IV, 622

visgaŗ, = vis˙gaŗām 2: visgaŗ galdu MWM. X, 590.

Avots: ME IV, 623

vis˙garām, vis˙garēm,

1) vis˙garēm
Pernigel, Salis, Wolm., Adv., die ganze Strecke entlang, der ganzen Länge entsprechend; (fig.) durchweg: krusta māte man suolīja vis˙gaŗām (Var.: līdz kājām) linu kre̦klu BW. 1810 var. tādu ciema kukuli dabūjuse - vis˙gaŗām gar vē̦daru Etn. 11, 45. vis˙gaŗām vajaga jaunu jumtu Vēr. 1, 1377. tuos atruodam pa lielākai daļai vis˙gaŗām Ausekļa rakstuos Sanders;

2) Präp. mit dem Dativ od. Akk.-Instr., entlang:
rikšiem bēri es palaidu vis˙garēm purmales (Var.: sila malu) BW. 18383, 2 var. zaķīt[i]s līda līdumiņu vis˙garēm Daugaviņu 2314. vis˙garēm suolam aiz kāzu galda BW. III, 1, S. 6,

Avots: ME IV, 623

vis˙garēm (unter vis˙gaŗãm): v. dien[u] jāstrādā Roop.

Avots: EH II, 790

vis˙garēm, s. vis˙gaŗām.

Avots: ME IV, 623

‡ vis˙gaŗum Auleja, von gleicher Länge mit: v. slìeces ("līdzīgā gaŗumā ar slieci").

Avots: EH II, 790

visgribis (f. -be), einer, der alles haben möchte, ein Nimmersatt L., U., Frauenb., Salis: kâ visgribis - kuo ierauga, tuo grib RKr. VI, 1010. vis˙lielākais visgribis pasaulē Janš. Līgava II, 258.

Avots: ME IV, 623

visgribulis Zaravič, = visgribis: tu ar esi viens nuo visgribuļiem!

Avots: ME IV, 623

visgribža Wandsen n. Blese Latv. pers. v. ... stud. I, 107, = visgribis.

Avots: ME IV, 623

visgudrēm LKVv., Wid., visgudram, Adv., = izgudrēm (s. izgudras): visgudrēm (Var. visgudram, izgudrām) dē̦lu māte aicin[a] mani linu plūkt, vai līdze̦nas saujas plūkšu BW. 28429 var.

Avots: ME IV, 623

‡ visišķim Dziesmu grām. 1867, 14, = viski.

Avots: EH II, 790

viska L., U., = viška, die Worfschaufel. Aus estn. wíske dass.

Avots: ME IV, 623

viskali, Täscnelkrant, türtentäschel (thlaspi bursa pastods) Fischer 263.

Avots: ME IV, 623

I viskât L., = viškât, worleln Wid.; sieben Ermes, Ruj.-Thorney. Aus estn. wiskama resp. liv. visk "werfen, worfeln", s. Thomsen Beröringer 287.

Avots: ME IV, 623

II viskât (rnit einer vica Meiran) prügeln Bers.: vai dabūji labu viskājumu pa muguru? Bers. Wohl aus *vickât (zu vicka I).

Avots: ME IV, 623

viski (li. viškai [aus visiškaĩ] bei Leskien Lit. Leseb. 308 und Specht Lit. dial. Texte 17 u. a.) Le. Gr. 466 ¹ , gänzlich.

Avots: ME IV, 623

viskim, Adv., ganz und gar Manz. Lettus: tev nebūs viskim atstātai būt Manz. Post. III, 164. ka jums visās lietās allažiņ, ciek jums viskim gan ir, pārpilnu e̦sus (dass ihr in allen Dingen volle Genüge habet) Glück II. Korinther 9, 8. jūsu lūgšanas lai viskim pie dieva zināmas tuop (in allen Dingen lasset eure Bitte... vor Gott kund werden) Philipper 4, 6. viskim samaitāts, gänzlich verdorben Für. I (unter maitāt). Vgl. višķim.

Avots: ME IV, 623

viskin L., = viskim, višķin: mans prāts tev viskin duodas aus einem alten Gesangb.

Avots: ME IV, 623

visķin U., Adv., zu sehr, zu stark, in zu orassem Masse: Sprw. vadzis, visķin dzīts, lūst Br. sak. v. 1311.

Avots: ME IV, 623

viskuõpa,* viskuõpĩba*, die Gesamtheit: nuo tautas viskuopas stāvuokļa Domas I, 351. pacelties ap vienu viskuopas lietu 674. dzīvnieku viskuopība Konv. ² 893; 2114.

Avots: ME IV, 623

viskuõpîgs,* allgemein, gemeinsam, gesamt Wid.: mūsu viskuopīgās duomas Kaudz. Jaunie mērn, laiki IV, 29. piederīgie viskuopīgi uzaicināja 63.

Avots: ME IV, 623

‡ *vickuļuôt, zu erschliessen aus ‡ nuovickuļuôt.

Avots: EH II, 780

visle (?), Staubregen PlKur.; vgl. vīsle.

Avots: ME IV, 623

vislīdz,

3): vis˙lìdz 2 Borchow, Pilda.

Avots: EH II, 790

vislīdz, Adv.,

1) zugleich, zumal
Für. I (unter līdz);

2) auch vis˙līdza, dessen ungeachtet, so wie so:
vislīdz tē̦vs vucinam neticēja Pas. IV, 123 (aus Lixna). policija vis˙līdza ni˙kā nepadarīs L. W. 1921, № 43, 1 ₁ ; 3 vis.-lìdza ² Zwirgzdine, einerlei: vislīdza man, vai tuo, vai citu darbu darīt Zvirgzdine. In der Bed. 2 und 3 gleieh li. vislygu (bei Miežinis) dem r. всё-равнó nachgebildet.

Avots: ME IV, 623

vis˙līdza (unter vislīdz 2): auch (mit ì ² ) Auleja, Pilda.

Avots: EH II, 790

‡ vis˙lìdzi ² Višķi = vislīdz (2 od. 3?).

Avots: EH II, 790

visliẽlĩba "?": pabeidzās vislielību... uzvaru laikme̦ts... valstī Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 163.

Avots: ME IV, 623

vis˙maz, vis˙mazais, Adv., wenigstens: riebšana jāatkārtuo vis˙maz 3 reizes Etn. IV, 114. gadās vienmē̦r vis˙maz viens Smilga Aizsnig. ceļi 45. tie vis˙maz duomā, ka... atraduši Vārpas 18. viņš ņēma mē̦ru vis˙mazais četras reizes Kaudz. Izjurieši 80. vis˙mazais... uzrauga vietu Aps. Bag. radi 5.

Avots: ME IV, 623

vismēlīša, = vismēlīte, die Schwätzerin.

Avots: ME IV, 623

vismēlīte, comm., ein Schwätzer Oppek. n. U., ein Schmeichler Oberl. n. U.: ai meitiņa, vismēlīte (Var.: sieta mēle, lišķes mēle), kam tu manu dziesmu ņēmi? BW. 908, 1. sūtiet mani vismēlīti (Var.: vismēlīšu) bālinam sievas vest! 16178. atnāk tautu vismēlīte, pieviļ manu māmuliņu 23491.

Avots: ME IV, 623

vismuôt (?), = vizmuôt: tālu vismuojuošuo baltuo lakatiņu Daugava I, 441.

Avots: ME IV, 624

*vismūžiņš, in der Verbindung vismūžiņa diendusa, der Todesschlaf: vērpējiņa nuogulās vismūžiņa diendusā BW. 27761. māte viegli aizmiga vismūžiņa diendusā Kr. Barona atmiņas 135.

Avots: ME IV, 623

visnesīte, die alles (mit sich) Bringende (Epitheton des Flusses im VL.): ai upīte visnesīte!... upe nese visus šandrus BW. 8990, 1.

Avots: ME IV, 624

visnevisâds Latv., allerlei, von allerlei Art.

Avots: ME IV, 624

visnezināms, ganz unbekannt (?): dievs deva krustdē̦lu visnezināmu BW. 1652.

Avots: ME IV, 624

vis˙nuoji U. (unter nuojas), Adv., dauernd, ohne Aufhören.

Avots: ME IV, 624

vis˙nuoļ, Adv., fortwährend (?): visu ap. klāja .. . apkārt migla visauoļ Asp. MWM. v. J. 1897, 5. 731.

Avots: ME IV, 624

vis˙nuoļi L., Erlaa n. U. (unter nuojas). alle zusammen, alle ohne Ausnahme, samt und sonders.

Avots: ME IV, 624

vis˙nuotaļ, vis˙nuotuļ, vis˙nuotuļi. Adv., überhaupt; durchaus, ganz und gar, gänzlich; immer, überall; "samt" Brasche: tie ir vis˙nuotuļ nelietība Glück Jesaias 41, 29. es gribu tev vis˙nuotuļ maksāt (ich will dir alles bezahlen) Matth. 18, 26. tas ... vis˙nuotaļ savērpjams LP. VI, 811. pavēle vis˙nuotaļ izpildamā 1032. kur šis vis˙nuotaļ bailes būšuot atrast VII, 203. vis˙nuotaļ nabagi bijuši mieluojami 314. tas vis˙nuotaļ bij vajadzīgs Poruk V, 197, tas jau ir, pēc kā es vis˙nuataļ meklēju A. XI, 570. vai Jupis latviešiem vis˙nuotuļ bijis Deglavs Rīga II, I, 276. līdze̦ns lauks vis˙nuotuļi Rainis Gō"tes dzeja 48. tautas dzeja vis˙nuotaļ un leišu un latviešu it sevišķi RKr. X, 14.

Avots: ME IV, 624

‡ vis˙nuotuļis Rainis Dz. un d. I ² , 422, = vis˙nuotaļ.

Avots: EH II, 790

vis˙nuotaļš,* absolut: augstākā, vis˙nuotaļā (absolūtā) vienība, vis˙nuotaļas varas veidā RKr. IX, 2. vis˙nuotaļu (Var.: absolūtu) pilnību X, 14.

Avots: ME IV, 624

‡ visuogi Selsau "visādā ziņā": vai tad viņš v. neatnāks šuovakar?

Avots: EH II, 790

vis˙padevîgs, alleruntertänigst: vis˙padevīgā lūgumā Konv. ² 2241. vis˙padevīgi jādara zināms Apsk. v. J. 1903, S. 659.

Avots: ME IV, 624

‡ vispaprāš, ganz nach dem Sinn (?): v. zirgu jūdžu, v. aizgruožavu; tik(u) vin ne paprāš sev pajēmu ļaudaveņu Tdz. 46380.

Avots: EH II, 790

vispa˙prìekš, vispa˙prìekšu, visu˙priekš, Adv., ganz zuerst: svainīt[i]s man vispa˙priekšu (Var.: visu˙priekš, visu˙pirms) tautu durvis virināja BW. 23083 var. gribēju vispa˙priekš apzīmēt vietu RKr. XVII, 88.

Avots: ME IV, 624

vispãr, vispãri,

1) Präp. mit dem Dat. od. Acc.-Instr., über:
izsẽjis sudrabu vispār dārzu (über den ganzen Garten) LP. III, 30. apsitās kašķis vispār miesām (über den ganzen Körper) kā . . . bruģis VI, 865. ne sniedz ... vispāri bļuodai! BW. 19369, 2. akmentiņi izkaisīti vispāri grīdai Pas. IV, 37 (aus Selg.). vispār seju nuotvīkdama Janš. Bandavā I, 177;

2) Adv., ganz darüber:
saskatīja ... Miķeleni, .. vispāri ... lakatu pārklājušuos A.Brigader Daugava I, 303;

3) Adv., überhaupt:
tajuos laikuos vispār bij daudz dzimtļaužu MWM. VII, 199.

Avots: ME IV, 624

‡ vis˙pàrāk ² Saikava, Adv., alle übertreffend: lei ar Jaņuks labi pļaun, bet mūsu pašu puisis - v.

Avots: EH II, 790

vispãrcìlvẽcisks,* (all)gemeiamenschlich.

Avots: ME IV, 624

vispārderîgs A. XXI, 730, gemeinnützlich: vispārderīgas vērtības Stari III, 160.

Avots: ME IV, 624

vispārẽjs, = vispãrîgs: vispārēja baduošanās.

Avots: ME IV, 624

vispãr(i),

1): ielāps vispār muguru Tdz. 58169, 1. vispãr ("vis˙cauri gar") vē̦de̦rapužu Seyershof. laid luopus vis˙pàri ² ganībām! Saikava.

Avots: EH II, 790

vispāri, s. vispãr.

Avots: ME IV, 624

vispãrĩba,* die Öffentlichkeit, das Gemeinwesen: vispārības darbinieki A. XI, 121. aizmirsdams sevi vispārības dēļ A. v. J. 1897, S. 378. pret vispārību nuoziegties 1898, S. 172. strādāsim ... vispārības tīrumā Vēr. 11, 605.

Avots: ME IV, 624

vispãrîgs, allgemein: vispārīgiem mērķiem Ar. Kr. Valdemārs 10. Subst. vispãrîgums, die Allgemeinheit: sprieduma vispārīgums MWM. X, 150.

Avots: ME IV, 624

vispārim, Adv., allgemein, im Allgemeinen; überhaupt: lietuošana vispārim izplatījusies Pūrs 1, 119. kuo vispārim tauta lasa Vēr. Il, 668. vispārim Krievijā Konv. ² 167, vispārim se̦nākuos laikuos Etn. IV, 151. čūsku kuodumu un vispārim uzpampumu nuoslābina 1.

Avots: ME IV, 624

vispārināt,* verallgemeinern.

Avots: ME IV, 624

vispãrnùoderîgs MWM. X, 151, = vispārderîgs.

Avots: ME IV, 624