Paplašinātā meklēšana

‡ ādermanis Mitau, = ‡ ādernieks.

Avots: EH I, 192

aĩmanas: auch (mit ài ² ) Golg., KatrE. (hier neben vàimanas ² ), Kl.: cilvē̦ks kliedz aimanas vien, kad sāp KatrE.

Avots: EH I, 4

aĩmanas, Jammergeschrei, Wehklage [li. áimana dass.].

Avots: ME I, 13

aĩmanât: auch (mit ài ² ) KatrE., Kl., (àimanêt ² ) Zvirgzdine.

Avots: EH I, 5

aĩmanât, -ãju (li. aimanúoti), wehklagen (von ai + man, cf. vaĩmanât).

Avots: ME I, 13

àizmanîtiês, zur rechten Zeit heimlich entfliehen, sich entfernen: pats viņš tūliņ aizmanījies LP. V, 97. dē̦ls aizmanījies ar zāļu trauciņu LP. V, 276.

Avots: ME I, 38

‡ àizvaimanâtiês, aufjammern.

Avots: EH I, 61

al˜dermanis,

1) ein alberner, unruhiger Mensch,

2) Ältermann
Riga.

Avots: ME I, 66

ãlmanis, almanis, der Kapriolenmacher, der Alberne, wer sich unruhig gebärdet, ālējas: āļuojas kā ālmanis. nav nemaz pēc bē̦rna Kalnzeem, Platohn. Mag. XIII, 45 [zu ãļa].

Avots: ME I, 238

‡ apmanguôt,

1) beltelnd durchstréifen (besuchen)
Erlaa, KatrE.: čigāni apmanguojuši visas mājas Bauske, Stenden;

2) "mit einem dukurs I 1 fischend umgéhen" Sehren: a. visus upes līčus.

Avots: EH I, 100

apmanît, tr., wahrnehmen, bemerken: vanagi... apmanīj (u) ši baltas vistas BW. 14201. puisis nezin kā apmanījis nedarbu LP. VII, 675. kuoklē̦tājs apmana, ka līdzpaņe̦mtie ēdieni ir čūskas gabali LP. VII, 611. Auch reflexiv: apmanās kāju starpai cauri paskatīties LP. VII, 1, 942.

Kļūdu labojums:
VII, 1, 942 = VII, 942.

Avots: ME I, 104

apmantât,

2): saimniece apmantuo cālē̦nus, lai vanags neaizne̦s Dond.

Avots: EH I, 100

apmantât, apmantuôt, tr.,

1) feien:
šādā vīzē apmantāja jeb apsargāja brūtes gultu BW. III, 1, 82. brūtei deva pirmuo glāzi, lai viņu zīmē̦tu un apmantuotu BW. 1, 86. visu tuo, kuo gar bērniņu dara, lai viņam nepiesistuos nekāds ļaunums, sauc par mantuošanu jeb apmantuošanu JK. VI, 21.;

2) behexen:
dievs zin, kas viņu tā apmantuojis, ka nemaz neiet uz priekšu Gold.;

3) apmañtuôt tē̦vu, den Vater beerben.

Kļūdu labojums:
apmantât: mantuošanu jeb apmantuošanu = mantāšanu jeb apmantāšanu

Avots: ME I, 104

‡ atmañduôtiês Seyershof, = uzzinât: vistas jau atmanduojušās, kur miežu tīrums.

Avots: EH I, 155

atmanît, tr., merken, fühlen: neviena luocekļa neatmanīju Jauns. Refl. -tiês,

1) zur Besinnung kommen
P. Allunan;

2) herkommen, umbemerkt, den richtigen Augenblick abpassend:
tē̦vam, mātei guļuot atmanījuos šurp.

Avots: ME I, 175

‡ atmañtuôt, zurückbekommen, -erwerben Ar.: kas atduos savu individuāluo dzīvi, tas tuo atmantuos kollektīvā dzīvē A. Niedra Nemiera ceļi IV, 422.

Avots: EH I, 155

aûgstmanĩba, Vornehmheit, aristokratisches Wesen, Grosstuerei.

Avots: ME I, 217

aûgstmanîgs, augstmanisks, vornehm, aristokratisch, grosstuerisch: augstmanīgi uzskati, aristokratische Ansichten B. Vēstn; augstmaniski aizspriedumi B. Vēstn.

Avots: ME I, 217

aûgstmanis: auch BW. 31930.

Avots: EH I, 184

aûgstmanis, der Vornehme, der Aristokrat, der Grosstuerische: viņš sasauc visus augstmaņus Etn. III, 95.

Avots: ME I, 217

aumanîgs, albern, sinnlos P. Allunan.

Avots: ME I, 224

aumanis: Schimpfname Pilda n. FBR. XIII, 49.

Avots: EH I, 187

aumanis, unsinnig, rasend; einer, der albert A. X, 2, 66; aumanis "rasend, aberwitzig" von Adolphi 229 als Adv. angeführt (aus au- + maņa; s. Bezzenberger BB. XVIII, 267).

Avots: ME I, 224

‡ bezmañtietis,* wer kein Vermögen hat Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 76.

Avots: EH I, 214

bezmañtîgs, kein Vermögen habend, unbemittelt: skaudīgi ņurd nabagais un bezmantīgais Stari II, 211.

Avots: ME I, 284

‡ bezmañtnieku (gen. pl.), keine Erben (Besitzer) habend: piesavinādamies b. muižu Janš. Mežv. ļ. I, 285.

Avots: EH I, 214

‡ bìezman ² Zvirgzdine n. FBR. X, 32, in Fülle, vollauf.

Avots: EH I, 224

bizmaniņa, ein kleiner, roter Käfer mit schwarzen Punkten (= margrietiņa): bizmaniņa, bizmaniņa, kuŗu pusi mani vesi? BW. 34084. [Vgl. bizmarīte.]

Avots: ME I, 302

bizmanis, der Zopfmann, der Reaktionär, gew. Pl. bizmaņi, Zopfmänner, Repräsentanten der Zopfperiode, spöttische Bezeichnung der baltischen Deutschen, die ihre Privilegien fochten; das Wort wird von d. Pet. Av. zuerst gebraucht: lai vairuojas... Daugavas sargi,... kas bizmaņus nuosuoda bargi Aus. I, 4.

Avots: ME I, 302

bracmanis Sassm. "ein Stutzer".

Avots: ME I, 321

brakmanis (unter brãkmanis), ‡

2) ein Stulzer:
brāļi mani brakmanīši, zābakaini sìenu pļāva BW. piel. ² 3857, 1. Dieselbe Bed. könnte auch in BW. 20861 vorliegen.

Avots: EH I, 236

brãkmanis, auch brāķmanis, brakmanis BW. 20861, der Tadler: tur jāj meitu brākmanītis. pašam meitu brāķmanim nava labas līgaviņas BW. 21318, 4.

Avots: ME I, 327

‡ bramanîgs AP., = bram̃manîgs.

Avots: EH I, 237

brāmanis L. ein"schallöhrignr", empfindlicher Mensch.

Avots: ME I, 328

bram̃manība: kruogu brammanībai Janš. Līgava I, 439.

Avots: EH I, 237

bram̃manība, Grosstuerei, Grosssprecherei, Maulheldentum: vai ar biedriem brammanībā dižuos spē̦kus putināt? Janš. tad zudīs mūsu snaudulība un tukšā brammanība.

Avots: ME I, 323

bram̃manīgs, grossprecherich, prahlerisch, polternd: puisis atsaucās brammanīgi Purap.

Avots: ME I, 323

bram̃manis,

1): pašu nuovadā div[i] brammaņi dalījās BW. 10422. dižmaņa, brammaņa meita 24198; ‡

2) = brakmanis, der Tadler: meitu brammanim (Var.: brākmaņam, brāķerim) BW. 21318, I.

Avots: EH I, 237

bram̃manis, ein Dicktuer, Maulheld, Stutzer, ein einflussreicher, angesehener, waghalsiger Polteter: viens, uotrs bramanis ar varu grib iejāt istabā Dünsb.

Avots: ME I, 323

brašmanība, die Heldenhaftigkeit, Herzhaftigkeit, Tüchtigkeit, Bravour: tā ir brašmanība, kuo kurš katrs vē̦las Vēr. I, 1067.

Avots: ME I, 324

brasmanis, ein Stutzer [?]: brāļi mani, brasmanīši (Var.: brammanīši), zābakaini sienu pļāva BW. 3857 var.

Avots: ME I, 324

brašmanis: "ein Einsichtsvoller" Bartau.

Avots: EH I, 238

brašmanis (fem. - mane), der Herzhafte, Brave; in Rutzau n. Etn. III, 130 = "brūtgāns, kas braši izturas".

Avots: ME I, 324

bũ(v)manis: pirtiņas būvmaņam BW. 34143.

Avots: EH I, 257

bũ(v)manis U., ein Zimmermann; [aus mnd. būwman dass.]

Avots: ME I, 360

burmanis, der Gaukler, Taschenspieler; zu bur̃t.

Avots: ME I, 354

bũ(v)manis: pirtiņas būvmaņam BW. 34143.

Avots: EH I, 257

bũ(v)manis U., ein Zimmermann; [aus mnd. būwman dass.]

Avots: ME I, 360

‡ damanît (li. damanýti), = ìemanîtiês Kaltenbr.: cilvēki damanīja, kâ lapsu nuoķert. ļaudis damanīja sienu pļaut zem Jāņu (weil zu dieser Zeit gewtihnlich gutes Heuwetter war). Refl. -tiês,

1) = piemanîtiês 1 Sonnaxt;

2) = iemanîtiês Auleja, Kaltenbr.

Avots: EH I, 305

‡ dimantiņš, Timotheegras Heidenfeld: uoļas zemē d. neaug; dimantiņam vajag pliena, māla, smagas zemes.

Avots: EH I, 320

‡ dimantnieks Pas. VI, 419, ein diamantenes Pferd.

Avots: EH I, 320

‡ dižmane, das Femininum zu dižmanis: vaļas kâ jau dižmanītei Janš. Latv. dzejas pag. 167.

Avots: EH I, 324

dižmanĩba, vornehmes, nobles, aristokratisches Wesen: viņš sirgst ar pārspīlē̦tu dižmanību.

Avots: ME I, 475

dižmanîgs, -manisks, vornehm, nobel, aristokratisch: dižmanīgi uzskati B. Vēstn. dižmanīga kundze Vēr. II, 820, A. XVI, 724.

Avots: ME I, 475

dižmanis: dižmaņa, brammaņa meita BW. 24198.

Avots: EH I, 324

dižmanis, der Aristokrat, der Vornehme: zemnieku dižmaņi Janš.; dial. dižmanīša, die Frau eines dižmanis MWM. II, 398.

Avots: ME I, 475

dreĩmanis, der Drechlser: [es riteņu dreimanītis BW. 27399. - Nebst estn. treiman entlehnt].

Avots: ME I, 497

dùcmanis, ein Brummbär: ne˙kādam dūcmanim, asariņu dzērējam BW. 10220.

Avots: ME I, 523

dũdmanis, der Dudelsackpfeifer, der Spieler auf der dūda: dūduoj[a] pieci dūdmanīši.

Avots: ME I, 524

dūgmanis, ein Brummbär, Polterer: ne˙kādam dūgmaņam, asariņu dzērējam BW. 10220 var.

Avots: ME I, 524

‡ dumans, brünett, dunkel (von der menschlichen Haut) Sonnaxt: dumanāks cilvē̦ks ve̦cāks izskatās.

Avots: EH I, 341

dusmanis, ein Zorniger, Böser BW. 20910 var.

Avots: ME I, 521

‡ ê̦dmana ² Seyershof, = ê̦dmaņa 1.

Avots: EH I, 371

ē̦dmanis: zivtiņas mazas par ē̦dmani makšķerim spraudīs Dünsb. Od. 150.

Avots: EH I, 371

‡ ē̦rmanītis (eigentlich Demin: von Ērmanis, Hermann) Oknist, der Schlaf: ē̦. spiežas virsū. Vgl. miega Kažus oder Mačus unter mìegs.

Avots: EH I, 373

‡ gamants, -s, Līksna "der Verstand" (?).

Avots: EH I, 382

ģẽ̦rmanis, der Gerber: bij āda jāve̦d ģē̦rmaņa nagā BW. 6931.

Avots: ME I, 698

ģĩgmanis Dunika, ein Geiger.

Avots: EH I, 428

I greimanis [?] U., Sodbrennen : gr. dedzina.

Avots: ME I, 647

[II greĩmanis "jem., der Gegenstände (z. B. Löffel) aus Holz anfertigt ; kuoka lietu grebējs" Nötk. ; vgl. dreimanis.]

Avots: ME I, 647

ìemančît, hinein -, hereinwatscheln: liela, gaŗa dē̦lu māte iemančīja istabā BW. 25304.

Avots: ME II, 42

‡ ìemàngalêt ^2,

1) einrühren, hineinmischen
Kalz.;

2) "iezvejuot (kuo) nuo bļuodas" Kalz.;

3) = ‡ iemañguôt Lubn.

Avots: EH I, 529

‡ ìemañguôt, bettelnd (bittend) erlangen: viņš nuolēma sviestu ie. nuo ! Ķe̦rstas Janš. Bandavā II, 80.

Avots: EH I, 529

[ìemanît, wahrnehmen, erblicken: viņu tikkuo var iemanīt Warkl.] Refl. - tiês,

1) sich merken, absehen, abmerken:
puisis raganu vārdus iemanījies LP. VII, 597;

2) abmerkend etw. erlernen:
lūkuošu iztikt ar latviešu un vācu mēli, kuŗu arī iemanījuos še Purap. dē̦ls bij iemanījies ve̦cās valuodās Kundz.;

3) Fertigkeit, Gewandtheit worin erlangen:
ienaidnieks nav iemanījies šaut uz ātri ejuošiem kuģiem A. XX, 204;

4) sich etwas merken und das gewöhnlich tun, pflegen:
vilki bij iemanījušies mājās nākt LP. VII, 861.

Avots: ME II, 42, 43

‡ iemantinieks, der Erbe (?): vienu nuo ... bē̦rniem ... par savu iemantinieku iecelt Mīlichs 1803, S. 73.

Avots: EH I, 529

ìemañtuôt, tr.,

1) ererben:
iemantuojama tiesa Jos. 1, 6;

2) erwerben, erlangen:
vainaks bija dārgs, un ne katra brūte tuo spēa iemantuot BW. III, 1, 27. kuo tu tuo ienmantuosi?

Avots: ME II, 43

izmanîgs (li. išmanìgas), gewandt, geschickt: par izmanīguo zagli LP. VI, 346.

Avots: ME I, 768

izmanît, Refl. -tiês, ‡

2) sich auskennen:
man jau pašai jāizmanās un jāre̦dz, kuo laiks maksā Janš. Bandavā II, 139.

Avots: EH I, 465

izmanît (li. išmanýti), erforschen, prüfen, verstehen: tu izmanīsi cilvē̦ku duomas LP. VII, 232. vai esi savu sirdi izmanījis? Kaudz. M. ienāk, lai var izmanīt, kuo valsts vietnieki runā Kaudz. M. Refl. - tiês, sich herauswickeln, entwischen: viņš laikā izmanījās nuo istabas.

Kļūdu labojums:
232 = 932

Avots: ME I, 768

‡ izmàntēt ² Lös., = izmañtuôt.

Avots: EH I, 465

izmañtuôt ,* tr., ausbeuten, ausnutzen, exploitieren: cilvē̦ks klūp uz zemes bagātībām, izmantuo viņas, cik varē̦dams MWM. III, 362. katrs steidzas brīdi izmantuot Līg. Subst. izmantuôšana, die Ausbeutung; izmañtuôtãjs, wer ausbeutet.

Avots: ME I, 768

izvaimanât, wehklagend hervorbringen, sprechen: Krišs dre̦bē̦dams izvaimanāja Dok. A.

Avots: ME I, 824

‡ jḕrmanis ² (mit ē !) Mahlup, = gē̦rmanis, der Gerber.

Avots: EH I, 565

juõkmanis, ein Possenreisser, Firlefanz: viņš liels juokmanis.

Avots: ME II, 126

kamana,

1): auch Seyershof;

3): kriju kamanām BW. 11270, 4. braucamas kamaniņas 10464; 3 var. kaltas kamaniņas 21088, 5

Avots: EH I, 580

kamana,

1) der Schlitten
(der Sing. ungew.): sēd Laimiņa ceļmalā, ne manā kamanā BW. 9207;

2) eine krumme Frau:
ak tu ve̦cā kamana! Serb., Bers. n. A. XVI, 284;

3) der Pl. kamanas, dial. auch kamanes N. - Bartau n. BW. 11417; 29795, 1, der Schlitten:
Sprw. kā kamanās sēdi, tā dziesmu dziedi. vienās kamanās braukt. kamanas paklāt, dem Schlitten neue Sohlen unterlegen L., U., die Schlittensohlen mit neuen, hölzernen Schlittenslhlen belegen, damit sie dicker wären Annenh., Mar., Druw. [Zu le. kamanas, li. kamíenas od. kamė´nas "das Stammende eines Baumes an der Wurzel" und vielleicht auch (s. Būga KSn. I, 270) kãmanos "lederner Zaum", r. кòмель "dickes Ende eines Balkens" u. a., s. Thomsen Beröringer 176, Berneker Wrtb. I, 663, Būga KSn. I, 19, Bielenstein Holzb. 553.]

Avots: ME II, 148

‡ kamandeķis, die Schlittendecke: izpuškātu kamandeķi BW. 33739, 1.

Avots: EH I, 580

kamane: auch Nautrēni, Oknist, Demin.

Avots: EH I, 580

kamane (li. kamãnė), die Erdbiene, Hummel BW. 18350; 29029, 1. Vgl. kamene.

Avots: ME II, 148

kamanes (unter kamana

3): auch Dunika; man meitiņa kamanēs BW. 11417, 4. apkrīt Saules kamanītes 33912 var.

Avots: EH I, 580

kamaniņa BW. 18350, 4 var.

Avots: EH I, 580

kamans: auch Dond. n. Baar in seinem Exemplar von U.

Avots: EH I, 581

kamans Biel., Aps., kamãns, das dicke Ende des Balkens: liels kâ kamāns AP. tādus kamānus (grosse Krebse) izvilkām ārā. Zu kamana (s. dies).

Avots: ME II, 148

‡ karmans, karmanis, die Tasche: ašus bāzu karmanā (Var.: karmanī, kulītē, ķeselē) BW. 26006 var. Aus r. карман dass.

Avots: EH I, 589

‡ kar̂stmanis, ein Hitzkopf Diet.

Avots: EH I, 590

‡ ķimanains (mit a aus e, ² ) Sonnaxt, reich an Kümmel: ķimanaina pļava.

Avots: EH I, 702

ķimans (unter ķimene I): auch (mit a) AP. (hier mit einem nom. pl. ķimens), Ramkau, Sonnaxt.

Avots: EH I, 702

‡ klampermanis "?": šādi tādi klampermaņi (Var.: vanderzeļļi) BW. 12644 var.

Avots: EH I, 609

‡ klandarmanis, ein Herumtreiber (?): šādi tādi klandarmaņi pa pasauli vazājās BW. 14467.

Avots: EH I, 610

klapermanis: "līdzi tautiņās! tautās" ME. II, 214 zu ersetzen durch "līdz kāziņās! tautām"; "18015" ebenda zu ersetzen durch "18016 var.".

Avots: EH I, 610

klapermanis, der Klopfer, jem., der klopft: klauverman, klaperman, nāc man līdzi tautiņās! tautās biķerīši, kluvētāji, klapējami BW. 18015.

Avots: ME II, 214

‡ klendermanis, = kleñderis: šādi tādi klendermaņi (Var.: vanderzeļļi) BW. 12644, 2 var.

Avots: EH I, 614

‡ kocmanis Stenden, = kobiņs: ve̦cie ļaudis kobiņu sauc par kocmani.

Avots: EH I, 637

‡ kopmanis Stenden, = ‡ kocmanis.

Avots: EH I, 639

I kuõpmanis, der Genosse (gew. im schlechten Sinne) ; kuopmaņi, die gemeinsam (kuopā) vorgehen, handeln.

Avots: ME II, 346

II kuõpmanis: atnāks Rīgas kungi, Jaunje̦lgavas kuopmanīši BW. 15179.

Avots: EH I, 687

II kuõpmanis, der Kaufmann. Aus mnd. kôpman.

Avots: ME II, 346

kuõpmañta ,* das Gemeingut: mācēt lasīt un rakstīt ir visu tautu kuopmanta Kronw.

Avots: ME II, 346

‡ kreîmans ² Salis, = krèimuôts: k. piens.

Avots: EH I, 647

kurmana, gew. Pl. kurmanas, ein Schlitten mit weitem Umlaufe, Korbe Lasd., Mat.

Avots: ME II, 323

‡ kùrmans ² Laud., Saikava, = kurmana.

Avots: EH I, 679

labermane, eine verächtliche Bezeichnung einer Frau: kas tās tādas labermanes ar tām nātna zeķītēm BW. 20413.

Avots: ME II, 395

laimanis L., = leimanis.

Avots: ME II, 409

‡ landermanis "?": šādi tādi landermaņi (Var.: vanderzeļļi ) BW. 12644 var.

Avots: EH I, 719

lasmanis, der Lotse, Lotsmann.

Avots: ME II, 424

‡ II lasmanis Neuermühlen, = lasmenis.

Avots: EH I, 721

leĩmanĩba, für "Freiheit" von Manz. I Petr. 2, 16 [und Für. I] gebraucht.

Avots: ME II, 446

leĩmanis: nach Schwers Unters. 70 aus nd. leiman "Lehnsmann".

Avots: EH I, 731

leĩmanis, der Freibauer Manz., der Landfreie: dzimtbūšanai nuodibinuoties izcēlās latviešiem jauna kārta: brīvlaistie zemnieki jeb leimaņi PS. duodiet mani leimanim, es leimaņa meita biju BW. 9568. nuolūkoju arājiņu nuo leimaņa dēliņiem 10486. Sprw.: dzīvuo kâ leimanis PS. [Aus d. leh(en)mann.]

Avots: ME II, 446

le̦kmanis, der Springeŗ der Frosch, der als Köder für die Krebse dient: iesim le̦kmaņus meklēt Kand. [zu lèkt]

Avots: ME II, 448

le̦pmanis, der Stolze, Stutzer: es e̦smu skaistais le̦pmanis Akur.

Avots: ME II, 452

‡ lidermanis, ein Taugenichts, ein Leichtfuss.

Avots: EH I, 740

lĩdzmañtiniẽks ,* lĩdzmañt(e)niẽks *, der Miterbe Elv.: kungs, es tavs līdzmantnieks GL.

Avots: ME II, 482

liẽlmanĩba, die Vornehmheit, gew. im üblen Sinne: die Wichtigtuerei.

Avots: ME II, 500

liẽlmanîgs, vornehm, wichtig, junkerhaft: Švauksts sāka savā lielmanīgā buldurēšanā liegties Kaudz. M. viņu pašu lielmanīgi ieveda istabā A. XI, 106.

Avots: ME II, 500

liẽlmanis: Demin. voc. s. lielmaniņ BW. 12795, 2 (aus Sassm.).

Avots: EH I, 755

liẽlmanis, f. (in livl. Mundarten) lielmanīša, der (die) Vornehme, Patrizier; oft im üblen Sinn: der Charlatan, Junker, der Hochmützige: ej nu vairs izšķir, kuŗa lielmanīša, kuŗa kalpuone Kaudz M. baznīcā ieveda brūtgānu pavecīgs vīrs - lielmanis un brūti pavecīga sieva - lielmanīša BW. III, 1, S. 48. liela slava, mazs pūriņš lielmanīšu meitiņām BW. 16749. Sprw.: lielmanis dara kâ grib, nabags kâ var.

Avots: ME II, 500

lielmanīša (unter liẽlmanis): auch Jürgens 120.

Avots: EH I, 755

[lìetmanis Jürg., ein Sachverständiger: jāaprunājas ar lietmaņiem.]

Avots: ME II, 507

‡ II liêtmainis ² Salis, = lìetuvē̦ns; lietmaņa krusts ebenda.

Avots: EH I, 757

‡ lĩgmane NB., ein bis zum Rande gefüllter Krug". Aus *lĩgmale?

Avots: EH I, 748

līksmanis Sessw., [lĩksmenis Jürg. ], liksmenis Sinolen, līksminis Trik. n. U., eine moorige, schwankende Sumpfstelle, sumpfiger, schwankender Seerand: e̦ze̦ra līksmanis ir e̦ze̦ra mala, kuŗa līguojas un zem kuŗas ir ūdens un ļuoti mīksta dūņa. [Wohl zu līguôt; vgl. lĩguotne

1. ]

Avots: ME II, 486

līmans (unter lĩme̦ns ): auch (mit -ans ) AP., Ramkau.

Avots: EH I, 750

luôkmanis ² : (nur) das Kniegelenk Siuxt

Avots: EH I, 766

luôkmanis ^2,

1) das Gelenk
Siuxt: zābaki luokmaņuos sīkām kŗunciņām Tēv.; der Ellbogen Pönau;

2) "?": guļ luokmaņu kaudzēm Sudr. E. Vēr. I, 786.

Avots: ME II, 525

‡ lopmanis Seyershof "ein grosses, breites und ungewandtes Lebewesen".

Avots: EH I, 758

lũkmanis, der Schauer, Seher, der auf die Brautschau geht: lai šķiet tevi jēģerīti, ne meitiņu lūkmanīti BW. 13482. vaina, vaina lūkmanim, nevaid vaina vedējiem; kādu lūki nuolūkuoja, tādu veda vedējiņi RKr. RVI, 172.

Avots: ME II, 518

ļumans,

1) mollig, wohlbeleibt
Trik.; ["kas ļum" N.-Peb., Lis.: ļumana cūka; auch als Subst.: iet kâ ļumans Lis.;

2) "?": guovis, kam ļumana (mit hochle. a aus e̦?) gaļa, nav tauku devējas Zaravič;

3) ļumans (mit hochle. a aus e̦?)"staigns, kas līguojas" (Adj.) Bers.].

Avots: ME II, 542

lũrmanis, der Laurer, Schauer; Freier: tas nebija zirgu zaglis, tas bij meitu lūrmanītis BW. 13427. gani gana ceļmalā, lūrmanītis krūmmalā 29551.

Avots: ME II, 520

man (li. mán), mir; Dat. Sing. von es, ich.

Avots: ME II, 560

manāds, Adj., melner Art L., U., [Bers. - Vgl. li. manodai "по моему" Miežinis.]

Avots: ME II, 560

‡ manajs Diet, = manẽjs.

Avots: EH I, 782

‡ *manbrālis, mein Bruder: apēda manbrāļam ... vērsi BW. 19202 (aus Dursuppen).

Avots: EH I, 782

‡ *mančît, zu erschliessen, aus ìemančît.

Avots: EH I, 782

‡ mañcka Sussikas, Ulpisch, Name einer am Montag geborenen Kuh.

Avots: EH I, 782

[mañčka, ein Mlschmasch, elne durcheinandergemlschte, unappetitliche Speise Salis.]

Avots: ME II, 560

[mañčkât, durcheinandermischen (z. B. von Speisen, meistens in der Zstz. mit sa-) Salis.] Refl. -tiês, [sich hineinmischen; sich besudeln, beschmutzen Salis]: bet mančkāties bij iesākusi un ne˙kuo nevarēja darīt, bij jābrien cauri Alm.

Avots: ME II, 560

‡ mañčuki Frauenb. "ein dicker Überrock".

Avots: EH I, 782

mandaga (unter mañdags ): auch Gr.Roop n. FBR. XV, 159, Karls.; loc. s. mandagā BW. 33634.

Avots: EH I, 782

‡ mandagnieks, "ein Blaumontagfeierer" Gramsden.

Avots: EH I, 782

mañdags [aus mnd. mândach], mañdē̦gs PS., [Wolm., Serbigal], mandaga U., mande̦gs, mande̦ga U., der Montag; zilais mandags, Blaumontag. - mandags auch - der Verdingungstag: Pēteris gāja uz visiem apkārtējiem mandagiem (de̦ramdienām) Vēr. II, 204.

Avots: ME II, 560

‡ mandakuka, eine Art Bier Saikava n. Fil. mat. 182.

Avots: EH I, 782

mañdala: auch AP., Karls., Ramkau, Seyershof.

Avots: EH I, 782

mañdala C., mañdaļa, Name einer Kuh, die am Montage gefallen ist U.

Avots: ME II, 560

mañdaļa (unter mañdala) auch Salis n. FBR. XV, 64, Orellen, màndaľe̦& ² Warkl.

Avots: EH I, 782

mande̦ga (unter mañdags): auch (mit añ ) Salis.

Avots: EH I, 782

‡ mañdẽ̦ga Orellen n. FBR. XI, 38, (mit ê̦ ² ) Salisb., Siuxt, = mañdags.

Avots: EH I, 782

mande̦gs (unter mañdags ): auch (mit añ ) Salis.

Avots: EH I, 782

‡ màndeles ² Sonnaxt "die Mandeln (bei Schweinen)".

Avots: EH I, 782

mandêt: zur Etymologie s. auch Būga Areh. Phil. I, 45.

Avots: EH I, 782

[mandêt, prüfen, probieren Lng., Für. I. Als ein Kuronismus wohl zu le. muôdinât, muôstiês (s. dies), li. mandyti "probieren" Geitler Lit. St. 96, gr. μαϑεῖν "bemerken, erlernen", an munda "zielen" u. a.; zur Bed. vgl. le. bàudît.]

Avots: ME II, 560

‡ mañduôtiês, zu erchliessen aus ‡ atmañduôtiês.

Avots: EH I, 782

mandža, eine am Montag geborene Kuh Pinkenhof.

Avots: ME II, 560

mandzene [?], eine dem Baldrian ähnliche, am Ufer wachsende Schilfblume Apšciems.

Avots: ME II, 560

manẽjs, mein, der Meinige: manējais (mein Mann) jau negants kâ ērzelis Degl. - Pl. manējie, die Meinigen (die Angehorigen).

Avots: ME II, 560

mangale,

1): auch (mit añ ) Seyershof ("apaļš buomītis, kur uztin vadmalu pēc velšanas): rullē Māras rullītī, kur deviņas mangalītes BW. 34043, 8. abi staigā ... ar vabas mangali uz kamieša Janš. Līgava I, 231; ‡

2) eine kleine hülzerne Stampfe (Küchengerät)
Wain.; ‡

3) der Kolben an Pflanzen
(mit añ ) Salisb.

Avots: EH I, 782

mangale, die Kleiderrolle Neik. n. U., Apšclems. [Nebst li. mañgalis zunächst aus d. Mangel.]

Avots: ME II, 560

mangalêt, ‡

3) man̂gelêt Sonnaxt "pavirši maisīt, jaukt"; zur Bed. vgl. auch ‡ ìemàngalêt ² . - In der Bed. 1 aus nd. mangeln "Zeug auf der Mangel, Rolle glätfen".

Avots: EH I, 782

mangalêt,

1) (Wäsche) rollen
Neik. n. U.;

[2) hin und her bewegen:
viņš, izbāzis pa caurumu ruoku, mangalēja ar tuo, kamē̦r satvēra nuokārušuos virvi Wessen.]

Avots: ME II, 560

mangalis,

1): meklē tādu uoša rulli, kam deviņi mangalīši! BW. 34043, 3.

Avots: EH I, 782

mangalis,

1) [ein Waschbliiuel; das Krispelholz
Wid.;] mangals, das Rollholz (mañgalis Dunika) der Kleiderrolle U.: kuo tu ar tuo šķieta mañgali te dauzies? Janš. Dzimtene V, 406];

2) "?": baļķi nesa vienkārši uz ruokām vai pieveda uz mangaļiem Konv. 1605.

Avots: ME II, 560

‡ mañgaļkuoks Rothof n. FBR. VIII, 131, ein Waschbleuel.

Avots: EH I, 782

[mañgât Nigr., Salis, = manguôt.]

Avots: ME II, 560

mañguôt,

1): auch Pas. VII, 368 (aus Misa), Iw. n. FBR. VI, 48, Roop n. FBR. XV, 150, Janš. Līgava II, 18, AP., Karls., Siuxt; ‡

2) mit einem
dukurs I 1 fischen (mit àn ² ) Sehren.

Avots: EH I, 782

mañguôt [Dond., Līn.], betteln, bitten, zu erhalten suchen Spiess n. U., Katzd.: čigāni iet apkārt manguot [Bers., N.-Peb.], Etn. I, 58. citiem jau arī tâ tīk un ve̦das gar kungiem pīties un dažādas dāvanas manguot Janš. [Bārenīte 66. Refl. -tiês Ruj. "blēdīties"]. Subst. manguôtãjs, mangâtãjs, der Bettler: Piķis nu skrēja kâ mangātājs nuo vienām durvīm pie uotrām A. v. J. 1902, S. 245; manguôšana, das Betteln: [čigānes, kas dzīvuo tikai nuo manguošanas, ne+vienam ne+kā neaizduod Janš. Dzimtene V, 325. Nebst estn. maṅguma "zudringlich betteln"zunächst wohl aus dem Germanischen; vgl. as. mango'n "handeln", mnd. manger "Händler."]

Avots: ME II, 561

‡ mañgrĩtelis Stenaen, ein Schimpfname.

Avots: EH I, 782

mangulis, ein Werkzeug zum Wäscherollen, mangale: veļu uztin uz apaļu rulli un ar manguli, kuŗam virspusē turamais un apakšā iegriezumi, rullē Felixberg.

Avots: ME II, 561

mangūzis, ein grosser, plumper Mensch: iet kâ mangūzis, ka vai visa grīda līguojas Laud.

Avots: ME II, 561

manĩba, die Aufmerksamkeit, das Verständnis, das leichte Erfassen U.

Avots: ME II, 561

manieši, die Meinigen, die Angehörigen: tas neatrada pie maniešiem piekrišanu St. n. Plūd. Llv. II, 170.

Avots: ME II, 561

manîgs: gewandt, gewiegt, verschlagen Segew. u. a.; aita ir gauži manīga: viņa izkuož labuo zâli līdz ar zemi Iw. ja žulti griêž laukā, tad manīgi jāstrādā AP.

Avots: EH I, 782

manîgs, verständig, rasch auffassend, aufmerksam, geschickt: Sprw. manīgs kâ čigāns. bailīgs kâ zaķis, manīgs kâ kaķis. manīgais tiek visur cauri. reiz gadījies manīgs tē̦va dē̦ls LP. III, 99. maza biju, bet manīga BW. 13456.

Avots: ME II, 561

‡ *maniķis (gespr.: me̦niķis) AP., "eine kleine Steinbrücke". Vgl. meniķis.

Avots: EH I, 782

‡ manis, die Bedeutung, der Sinn: bez kāda maņa tas nebūs vis darīts Veldre Dižmuiža 190.

Avots: EH I, 782

manît, Refl. -tiês, ‡

2) sich merken (wahrnehmen) lassen
Auleja: jū (= jau) manās, ka līt[u]s būs. te manās, nez kas sāp vis; "likties" Sonnaxt: man manās, ka ...

Avots: EH I, 782

manît (li. manýti "verstehen, denken"), -u, -ĩju, tr., merken, bemerken, e̦suot vairs manīti ve̦lni LP. VI, 1, 515. nemanīt laiku aizte̦kam II, 40. Refl. -tiês, versuchen, sich beeilen etw. zu tun, sich beeilen (heimlich) fortzukommen, wohin zu gelangen: rudeņa arumus vajaga manīties art ve̦cā mēnesī Etn. II, 72. Tapiņš manījās aiz+vien uz sasalušuo zemi, uz sniega kārtiņu, lai gan izbruka daždien cauri R. Sk. II, 141. puika manījies vecenei pakaļ LP. VI, 1, 528. dē̦li... manās pruom VI, 1, 323. [Nebst ahd. manōn, la. monēre "mahnen" u. a. zu minêt (s. dies).]

Avots: ME II, 561

manīte, eine deminutivische Nebenform zu mana, meine, die Meinige: vai, manīte sūra diena Var.: ai, manāja sūra diena) BW. 7611, 2 var.; 9289 var. vai, manīti sūru dienu, zili, me̦lni linu dvieļi 28427, 4.

Avots: ME II, 561

‡ manuõčus (od. manuõcĩšus) viên klìegt Drosth. n. RKr. XV, 70, laut und und unterbrochen schreien.

Avots: EH I, 783

mans [li. mãnas], Possessivpronomen der 1. Pers. Sing., mein: ej nu ar manām kājām, sagt man zu einem, der schneller gehen soll. [Vgl. Le. Gr. § 357.]

Avots: ME II, 561

*I mañta: zu li. menta "Sinn, Geist" (bei Daukantas), s. Fraenkel FBR. XI, 52

Avots: EH I, 782

[*I  mañta od. * mañt(u)s, zu entnehmen aus der erstarrten Verbindung visu mañtu (instr. s.?) "mit voller Überzeugung" Nigr.: es visu mantu biju duomājis, ka... Janš. Dzimtene ² II, 175. - Etwa als ein Kuronismus mit der Bed. "Verstand" zur Wurzel von minêt? Vgl. auch li. und apr. -mant- in Eigennamen bei Trautmann Die altpr. Personennamen 144, sowie LtT. I, 231 und 234 f. und li. mentrùs "supratingas" Viltis v. J. 1908, 83.]

Avots: ME II, 561

II mañta

1) zagta nauda krāpta m. BW. 13592. liela m. 11720, 2 var. vainagā dārga m. 24532 var. vīriešu resp. sieviešu m. Frauenb., das Geschlechtsorgan;

2): mañtiņas Frauenb. u. a., Spielsachen der Kinder;

4): tagad man viss viena m., vai ..., vai... Janš. Mežv. ļ. I, 308. Zu li. mantà auch Fraenkel FBR. XI, 58.

Avots: EH I, 782

II mañta,

1) Hab und Gut, der Schatz:
Sprw. kāda manta, tāda nauda. juo mazāka manta, juo lielāka mīlestība. labs draugs - re̦ta manta pasaulē! kam liela manta, tam liela bē̦da. netaisna manta ruokā izkūst. visa manta mugurā, viss paduoms pakaļā. nabags nuo mantas, bagāts nuo prieka. kam manta, tas lielīgs. kas pēc mantas pre̦c, tas mantu appre̦c. lai manta, kur manta, - kad tik iztikšana! lai put manta, kad klāt nenāk, sagt man beim Trinken oder beim Kartenspiel Etn. II, 30. tā ir maza manta, kuo tu pats paspēj tikt pie mantas LP. II, 20. nevarējis iekuopties mantā VI, 1, 110. pūrs, kur glabājās sieviešu manta BW. III, 1, S. 52. nekustama manta, das Immobil. liela manta! verächtlicher od. spöttischer Ausruf: als ob's was Grosses wäre! U.;

2) die Sache,
meistens der Pl. mantas: jau dze̦n mantas, man führt schon die Sachen (Mitgabe der Braut), das Geräte (des Umziehenden) ab U.;

3) das Erbe
U.; atlicināta manta, Nachlassenschaft Ruj. n. U.;

[4) viena manta, einerlei:
man viena manta, kāda vieta Janš. Dzimtene IV, 164. Nebst li. mantà (acc. mañtą) "Geld; движимое имущество" LtT. I, 229 f. und 234, Jušk. unter gìdis, Liet. pas. II, 223, das anscheinend nur im nördlichen Litauen bekannt ist, wohl zunächst aus dem Le. entlehnt ist, wohl zunächst aus d. monthe "Münze" Akten und Rezesse d. livl. Ständetage III, 965. Zur Bed. vgl. got. skatts "geld(stück)", ahd. scaz "Geld": nhd. Schatz.]

Avots: ME II, 561, 562

‡ màntal'e, ² Warkl., Name einer schwarzen Kuh.

Avots: EH I, 782

I mantât, feien: visu tuo, kuo gar bērniņu dara, lai viņam nepiesistuos ne+kāds ļaunums, sauc mantāšanu. mantāt mantā ne+vien bē̦rnus, bet arī luopus (aus Ranken) JK. VI, 21. - Vgl. apmantât 1.

Avots: ME II, 562

[II mantât "ändern" Lng., Für. I.]

Avots: ME II, 562

III mañtât,

1): auch Ev.; ‡

2) màntât Auleja, = lietât, gebrauchen, benutzen.

Avots: EH I, 782

[III mañtât Nigr., Stenden "gewinnen, erwerben": nu tu tirgū esi labi mantājis.]

Avots: ME II, 562

mante, ein Eisen an einem Holze, um den Töpferton zu bereiten U. [Wohl als ein Kuronismus oder Lituanismus zu le. mìetur(i)s.]

Avots: ME II, 562

‡ mañtelis, der Mantel: m. mugurā BW. piel. ² 26304, 1. samta mantelītis BW. 2728, 4.

Avots: EH I, 782

‡ màntenīce ² Sonnaxt, die Erbin.

Avots: EH I, 782

[mañtes "Geschenke, die bei einer Beerdigung den Sargträgern u. a. verabfolgt werden" Stuhrhof.]

Avots: ME II, 562

[mañtêt, zaubernd kurieren Usamaiten. - Vgl. mantât I.]

Avots: ME II, 562

mañtglabis, der Hüter eines Schatzes Lautb. Marģeris 3.

Avots: ME II, 562

[mañtgūbis, einer, der Schätze sammelt, ein Habgieriger: viņš nu izrādās par tādu lielu mantgūbi Janš. Dzimtene ² I, 164 - Vgl. etwa li. gubùs "бережливый".]

Avots: ME II, 562

mantguvĩba, die Habgier, der Geiz Plūd. Rakstn. I, 170.

Avots: ME II, 562

mañtguvis, ein habgieriger Mensch, ein Raffer, Geizhals Seew. n. U. Zu gūt.

Avots: ME II, 562

mañtĩba,

2): auch Und. PS. 2, _22.

Avots: EH I, 782

mañtĩba,

1) die Habe, Habseligkeit:
man naudiņa, man mantība BW. 5107. es iekrāvu savu mantību MWM. VI, 254;

2) das Erbe
U.

Avots: ME II, 562

‡ mantiem (> ostie. montym) "=kaût I 3" Pilda n. FBR. XIII, 53: m. gāji pi darba, a neizdarīji.

Avots: EH I, 782

‡ mañtietis, ein Reicher Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 22.

Avots: EH I, 783

mañtîgs, 2): auch AP., Ramkau: viņš ir pasaul m., viņš jau pat ēst nedrīkst Salis; habsüchtig Segew., Seyershof.

Avots: EH I, 782

mañtîgs [li. mantingas LtT. I, 232],

1) wohlhabend:
mantīgi uzdzīvuotāji Vēr. II, 1074;

[2) geizig
Salisb.].

Avots: ME II, 562

‡ màntinīca ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, die Erbin.

Avots: EH I, 782

mañtiniẽks,

2): liels m., ein grosser Prahler mit seinem Gut
(in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 782

mañtiniẽks, mañt(e)niẽks,

1) der Erbe:
ja kāds ve̦cāks bitenieks nuomirst, tad mantiniekiem struopi LP. VII, 367;

2) mantinieks, ein Begüterter
Bergm. n. U.

Avots: ME II, 562

mañtjēcis Salis. n. U. (unter Jēcis), = mañtràusis

1: viņš tāds liels mantjēcis, er ist gar zu sehr aufs Erwerben erpicht.

Avots: ME II, 562

mañtkãrĩba, die Habsucht, Habgier.

Avots: ME II, 562

mañtkãrîgs, habsüchtig, habgierig.

Avots: ME II, 562

[man(t)kasis, ein Geizhals, ein wohlhabender Bettler Rauda.]

Avots: ME II, 561

‡ mañtkrâjis ² Frauenb. "ein Geizhals".

Avots: EH I, 783

‡ mañtkrâpīgs ² Segew., habgierig.

Avots: EH I, 783

‡ mañtkrâpis ² Segew., ein Habgieriger.

Avots: EH I, 783

mañtnesis, = pūķis, ein mythisches Wesen, welches bald Segen, Gedeihen und Hab und Gut raubt, bald solches bringt: teika stāsta par mantnesi LP. VI, 1, 114.

Avots: ME II, 562

mañtnīca,* ‡

2) mañtnica Grenzhof n. FBR. XII, 16, Puhren n. FBR. XIV, 48, die Erbin.

Avots: EH I, 783

mañtnīca ,* die Schatzkammer: metali tuop paglabāti Pē̦rkuoņa mantnīcā Lautb. Marģeris 111.

Avots: ME II, 562

‡ màntnīce ² Sonnaxt, die Erbin.

Avots: EH I, 783

mañtuôt,

1): viešņa... mantuoja... labvēlību Jauns. Augšz. 150, nee̦smu centies ... m. viņu naidu Mana dzīve ³ 127. viņš negrib uzvēlēt, ka uotrs ar kuo mantuo (von einem, der anderen ungern Ratschläge erteilt)
Seyershof.

Avots: EH I, 783

mañtuôt, tr.,

1) erwerben
U.: maize, kuo ar taisniem sviedriem mantuojis Neik.;

2) erben:
šuo namu viņš mantuoja nuo sava brāļa. Subst. mañtuõjums, das Erbe: līdzekļus..., kuŗus viena paaudze atstāja uotrai kâ dārgu, svē̦tu se̦ntē̦vu mantuojumu Etn. II, 140.

Avots: ME II, 562

‡ mantplēsis Atbalss kal.. 1893, = mañtràusis.

Avots: EH I, 783

mañtracis ,* ein Schatzgräber: viņš stāsta par mantračiem, kas pēc apslē̦ptas naudas meklējuši A. v. J. 1901, S. 1.

Avots: ME II, 562

mañtràusĩba, die Habgier, der Geiz: tikumu vietā valduot virs zemes blēdība, mantrausība, bezdievība Pūrs I, 25.

Avots: ME II, 562

mañtràusîgs, habgierig, geizig: mantrausīgs saimnieks MWM. VII, 540. ar mantrausīgu dziņu VI, 401.

Avots: ME II, 562

mañtràusis,

1) der Habgierige, der Geizhals:
dažs cilvē̦ks ir pārāk liels mantrausis Ahs. mantrasim nav ne+kad diezgan Alm. Kaislību varā 14. "neduošu ne graša", mantrausis atcirtis LP. IV, 235;

2) = mantnesis Etn. I, 97: beidzamais puosts bijis, ja mantrausi apkaitināja LP. VI, 1, 107.

Avots: ME II, 562

mants: auch (mànts ² ) Eversmuiža n. FBR. VI, 37, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 76, Kalupe n. FBR. XVIII, 40, Oknist n. FBR. XV, 194, Pilda n. FBR. XIII, 51, Sussei n. FBR. VII, 140, Wessen n. FBR. XIII, 88, Auleja, Liepna, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, Pas. VII, 41 (aus Višķi), 109 (aus Lettg.), VIII, 388 (aus Bewern): tis m. nelabs Pas. VI, 43. pieduošu tev visaida mantu X, 143 (aus Lixna). cik tur jis manta izkrēte! Kaltenbr.

Avots: EH I, 783

mants [LP. V, 254, Pas. II, 143, mànts ² Preili], = manta: strauji te̦k Daugaviņa, dažu grūda dibe̦nā; tur guļ dažs kungu mants (Var.: daža kunga nauda) BW. 30767, 2.

Avots: ME II, 562

‡ mantu (acc. od. instr. s.), in der Verbindung par mantu, durchaus, um jeden Preis (?): p. m. gribēdama nuodibināt ... mieru Janš. Līgava I, 247. p. m. tâ jāsteidzas ar kāzām 276 (ähntich 286). par visu mañtu (durchaus) man tas jādara Kegeln.

Avots: EH I, 783

mañtzinis ,* der Schatzmeister.

Avots: ME II, 562

manubē̦d (unter bè̦da): m. (meinetwegen) lai asins krietni te̦k L. LA. 78.

Avots: EH I, 783

[manup, zu mir Wandsen, "uz man" G. Bergmann Erklär. einiger... Wörter... v. J. 1789. Daraus ist wohl manuz "uz man" U. korrumpiert.]

Avots: ME II, 562

‡ me̦l˜mansērdzība AP., eine gewisse Krankheit.

Avots: EH I, 798

‡ mũrmanis AP., (mit ù ² ) Lixna, Saikava, = mũrnieks.

Avots: EH I, 839

neatmanîgs, [unaufmerksam Nigr.]: kļuvusi vienaldzīga, gan˙drīz arī neatmanīga, nuopietna un klusa Kaudz. M. 280.

Avots: ME II, 707

‡ neļuômans, = nestiprs, nedruošs Lasd. u. a. n. FBR. IX, 157: n. uz kajām; "neveikls" Grawendahl: tāds žļuogans, n. cilvē̦ks.

Avots: EH II, 15

‡ nemanîgs, unachtsam (?): ja kāds ... nesauca tuo taisni par lielkungu, ... tad tāds nemanīgais drīz vien dabūja ... labu gāzienu ar plaukstu pa ausi Janš. Līgava II, 200.

Avots: EH II, 15

nemanuõt, Adv., unbemerkt, unvermutet: nemanuot laiks pārgājis.

Avots: ME II, 722

‡ nemañta, etwas Wertloses und zugleich Unerwünschtes (?): nuo prūšiem un blaktīm raisās vaļām, likdamas šādu nemantu aizvest žīdiem zirga astē pruojām Janš. Līgava II, 497. sarunājās par ... sē̦klas trūkumu, niecīguo tabakas stādu un citām raizēm. vai nu tādas nemantas kādam kādreiz trūcis? Delle Negantais nieks 77.

Avots: EH II, 15

nemañtîgs, unbemittelt, unvermögend: viņš bija nemantīgu ve̦cāku bē̦rns Ub.

Avots: ME II, 722

neramanas, unaufhölicher Schmerz: ar tām neramanām ieskrēju upē Aknīste. Zu rimt.

Avots: ME II, 729

‡ nesamanīgs, unmündig Bergm.

Avots: EH II, 19

neuzmanĩba, die Unaufmerksamkeit: bē̦rna nesekmes ir neuzmanības se̦kas.

Avots: ME II, 737

neuzmanîgs, unaufmerksam: neuzmanīgus skuolē̦nus skuoluotājs peļ.

Avots: ME II, 738

‡ nùomanguôt wegbetteln: tu jau te mātei nuomanguosi visu Daugava 1933, S. 5.

Avots: EH II, 66

nùomanît: tuo (dziesmu) bērniņi nuomanīj[u]ši BW. 1016, 4 var. Refl. -tiês: n. gar malu Saikava.

Avots: EH II, 66

nuomanît [li. numanýti], tr., abmerken, bemerken, wahrnehmen; entnehmen: kāds puisis tuo nuomanījis Etn. III, 79. pie viņas bija nuomanāms, ka tā nelika viņas piktuma ne˙maz vē̦rā Kaudz. Refl. -tiês, sich schnell davonmachen Spr.: viņš žigli nuomanījās pruom.

Avots: ME II, 816

nùomañtuôt, tr., verhexen: pienu Tr. 479. lai dzīvuojuot nedabūtu kaunu, šīs kauna saites rauga nuomantuot JR. VI, 24.

Avots: ME II, 816

‡ nùotrikmanêt, (eine gewisse zeit) verjubeln Nerft: jaunie nuotrikmanēja visu nakti.

Avots: EH II, 101

‡ nùovaimanât Janš. Līgava II, 332, eine jammervolle Klage aussprechen.

Avots: EH II, 104

‡ o`imanas ² Golg., Saikava, = aĩmanas.

Avots: EH II, 117

‡ o`imanât ² Golg., Saikava, = aĩmanât.

Avots: EH II, 117

uõrmanis,

1): uormani! kur liki tauri? BW. 16393, 1;

2): "galinda" ME. IV, 420 zu verbessern in "galinnula"; uormaniņš, Blässhuhn - auch Mag. XII, 3, 42.

Avots: EH II, 743

uõrmanis,

1) vuormans Manz. Lettus, Demin. uormaniņš BW. 27471 var., der Fuhrmann, der Kutscher; der Brautführer:
es pasaukšu uormani Latv. uormanīti (Var.: uormaniņ), vijies gaŗu pātadziņu, lai varēji . . . uorēt smilšu kalniņā BW. 27471. uormanis jeb brūtes vedējs BW. III, 1, S. 84;

2) Demin. uõrmanītis Wainsel, ein Vogel;
uormaniņš Fischer 102, der Rotschwanz (motacilla erithacus) L.; uormaniņš, das Blässhuhn U.; galinda chloropus Wid. Aus mnd. vôrman "Fuhrmann".

Avots: ME IV, 420

pamanît,

1) tr., bemerken, erblicken:
pamanījis sev priekšā kādu priekšme̦tu Etn. III, 109;

2) ersinnen, erfinden:
dziesmiņ[a] mana kâ dziedama, ne tā mana pamanīta Mag. XX, 3, 152 und 207. Refl. -tiês,

1) durch seine Gewandtheit wohin gelangen, schleichen:
bet par tuo laiku pamanies pilī, augšistabā, tur ķēniņa meita gulēs! LP. V, 275. bet kēniņš atkal pamanījās izmukt, der König hatte wieder zu entfliehen gewusst LP. IV, 3;

2) sichtbar werden:
gar muižas stūri gaŗām pamanījās [?] augļu kuoku dārzs Sil.

Avots: ME III, 66

pamatmañta, das Grundkapital: Eiruopas zinātņu pamatmantas Duomas II, 84.

Avots: ME III, 66

pãrmanît,

1) tr., überschauen, prüfen:
es tevi pārmanīju pie bāršanas avuota Psalm 81, 8. [dieva pārmanīts Glück Hiob 1. ka tu sirdi pārmani I Chron. 30, 17;

2) intr., einsehen, bemerken, begreifen:
es jau pārmanīju, ka viņa tāda pamuļķe Gr.- Buschhof.]

Avots: ME III, 165

pãrvàimanât, tr., im Jammern, Wehklagen übertreffen: viena uotru cenšas pārvaimanāt MWM. X, 13.

Avots: ME III, 185

pe̦r(v)manis, der Färber.

Avots: ME III, 202

pe̦r(v)manis: auch (mit e̦r̃) Orellen, Seyershof, Wolm.

Avots: EH XIII, 225

pe̦r(v)manis, der Färber.

Avots: ME III, 202

piemanĩba, die Aufmerksamkeit, das Aufderhutsein.

Avots: ME III, 270

piemanîgs, aufmerksam Wid., erfahren Für. I unter manīt: labi tam, katram piemanīga sieva ir Manz. Syr. XXV, 11.

Avots: ME III, 270

pìemanîtiês,

1) unbemerkt sich nähern, heran-, hinzuschleichen; sich unbemerkt zu nähern wissen:
vēzis bij piemanījies klāt un atpestījis kulei galu vaļa LP. VII, 1167;

2) auf der Hut sein
Wid.

Avots: ME III, 270

pìemañtuôt, hinzu erwerben, erlangen: kuo es te vairs piemantuošu? Tirzm. 24.

Avots: ME III, 270

pìevaimanât, jammernd erreichen, erlangen: ar vaimanāšanu ne˙kāda labuma nepievaimanāsi.

Avots: ME III, 307

pĩpmanis, ein Tabaksraucher, Schmaucher: pīpmanis, kuplu dūmu vilkdams Seibolt. tabaciņa pīpmaņam zili dūmi nuokūpēja BW. 28267.

Avots: ME III, 233

plendermanis, = pleñderis.

Avots: ME III, 336

plītmanis, ein Schwelger, Prasser.

Avots: ME III, 350

‡ puortmanis BW. 35017, 1, = puotmanis.

Avots: EH II, 346

puotmanis, = puõtê̦tājs, wer impft; pfropft: ābeļu puotmanītis BW. 11307.

Avots: ME III, 460

‡ pušmanis, ein Schimpfname Pilda n. FBR. XIII, 49.

Avots: EH II, 337

‡ ramana Kaltenbr., = ramaņas; pie Plintes (Name eines Schmiedes) bija jēmis ramanu (von einem gesagt, der dringend die Hilfe eines Schmiedes benötigte).

Avots: EH II, 353

rāmanas, Mittel zur Herzensberuhigung Infl. n. U.: tu, guotiņ, raibalīt, ej ar mani tautiņās! ka[d] būs barga sveša māte, jemšu tevi rāmanām BW. 16434, 3. Vgl. rāms.

Avots: ME III, 496

ramaniņas (unter ramaņas): auga man gaŗi mati, auga skarba valuodeņa; jau tai dē̦lu māmeņai pūrā jemt ramaneņis ("?") Tdz. 46599.

Avots: EH II, 353

ramans Warkl., = ramdans: ramana (= pasilta) ruoka.

Avots: ME III, 476

I ramans,

1): auch (mit -an- ) Lös.; ‡

2) ruhig
("rāms, mierīgs") Warkl. n. FBR. XI, 106: palika r. prāts Warkl.

Avots: EH II, 353

‡ II ramans, eine gewisse Speise Strods Par. vōrdn. 144.

Avots: EH II, 353

rammana (?) "Gewahrsam" : es tuo turēju savā rammanā Für. L, Lng. (mit -ama zu lesen ?).

Avots: ME III, 476

rātmanis "ein guter Zuchtmeister" L.

Avots: ME III, 498

rāzmanis (f. -ne), auch rāzuoņa, comm., ein Faselhaus N.-Sessau n. U.: tīri kd tāds rāzmanis! MWM. X, 569. kas nu tādai rāzmanei ticēs! Alksnis-Zundulis.

Avots: ME III, 501

reĩzmanis: auch (wer "reizās" fährt) Salis, Seyershof; žurkas iet streķī kâ reizmaņu vilki Salis.

Avots: EH II, 364

reĩzmanis U., ein Reisender, ein Fuhrwerker.

Avots: ME III, 508

rè̦mans ² Warkl., = rē̦me̦ns II: r. ūdens, laiks.

Avots: ME III, 520

rikmanis "?": Apeltienes rikmaņiem (Var.: lielmaņiem) nete̦k vairs kumeliņi BW. 16725, 1.

Avots: ME III, 524

‡ rũpmane, eine, die für etwas Sorge trägt: es bi[ju] darba rūpmanīte VL. aus Frauenb. n. Ceļi VIII, 304.

Avots: EH II, 389

rūsmanis, ein gieriger, eigennütziger Mensch Wid.

Avots: ME III, 573

rušmanīša "?": es bij[u] darba rušmanīša BW. 10443 var.

Avots: ME III, 565

rūsmanĩte, rūsmanīša "?": es bij[u] darba rūsmanīša (Var.: rūsmanīte; rušmanīša 10443 var.) BW. 10447, 2.

Avots: ME III, 573

samañguôt, ‡

2) zusammenbekommen (nicht bettelnd!):
dažus stuopus sē̦klas ar samanguojis Pas. IX, 435.

Avots: EH XVI, 428

samanguôt Karls., tr., zusammenbetteln: sadiede̦lē̦dama un samanguodama dažādas ē̦damas lietas, kâ arī dažus naudas gabalus Janš. Tie, kas uz ūdens 10. ple̦cuos pakāra lielu kuli, kur iebāzt samanguotuo BW. III, 1, 10. muļķītis samanguoja ve̦se̦lu kuli sāls LP. V, 314. samanguoju gan sē̦klas miežus Alksnis - Zundulis. vai esi daudz samanguojis? Dond.

Avots: ME II, 680

samanĩba, der Verstand: Zālamanam bij samanības kâ smiltis jūrmalā I Kön. 4, 29.

Avots: ME II, 680

samanîgs: s. puika AP. samanīga meita Janš. Līgava II, 100. samanīgas atbildes 213.

Avots: EH XVI, 428

samanîgs, verständig, witzig V., scharfsichtig Brasche: kam samanīga sirds, tuo sauc par gudru Spr. Sal. 16, 21. skaistus un samanīgus jaunekļus Daniel l, 4.

Avots: ME II, 680

samanît,

1): "fassen, begreifen"
Lng.; "saprast" AP.; lielā mežā nevar s., nuo kuŗas puses atbalss Sonnaxt. saimnieks apmulsa un nesamanīja, kuo iesākt Sieva 82. uzņemties dzīvi uz savu ruoku Annele vēl ne˙kâ nesamanīja A. Brigadere Dievs, daba darbs 13. tak pūš viņš vēl, cik samana (= spēj) Janš. Pag. pausm. 6. tūliņ nesamanīja, kas tie par atbraucējiem īstenībā e̦suot Sieva 53;

2): es jau tādu mazu tikkuo varu s. AP. patālu kaut kuo ... samanījis A. Upītis Laikmetu griežos I, 102. Refl. -tiês, ‡

4) sich flink und vorsorglich begeben (von mehreren Subjekten):
visi nuoļ samanījās ustubā, tiklīdz es dagāju.

Avots: EH XVI, 428

samanît Spr., tr., intr.,

1) bemerken, verstehen, einsehen
U., wahrnehmen: samanīja, ka tē̦vs gribēja Dāvidu nuokaut I Sam. 20, 33. klāte̦suošie nesamanīja, kuo viņam atbildēt De̦glavs Rīga II, 1, 13. viņš it labi pats tuo samanīja un atzina RA. pie luoga, cik varēja samanīt, stāvēja tumšs tē̦ls R. Sk. II, 236. sāku samanīt vainu Jaunie mērn. laiki IV, 109. nevarēja nuo tā (sacītāja) ne˙kā samanīt Zaravič;

2) = saredzêt: tikkuo viņu varēja tālumā samanīt. Refl. -tiês,

1) aufmerken:
samanies! kuoks kritīs! Salis. samanies (Var.: sapruoties), dē̦lu māte, kad es nāku istabā! BW. 23375 var.;

2) sich fühlen:
Laķis samanījās kâ atjaunuots Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 28;

3) begreifen, gewahr werden;
samanījās, ka nu ir slikti Golg:

Avots: ME II, 680

samantuôt: puika bij samantuojis rāceni Ciema spīg. 56. tiesas priekšsē̦dē̦tājs tiesu spriežuot samantuo daudz ienaidnieku Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 14.

Avots: EH XVI, 429

samantuôt, tr., erlangen, erwerben Segew., Spr.: guovi Stāsti Kraukļu kr. 80. mana ruoka ļuoti daudz mantas samantuojusi Hiob 31, 25. samantuo gudrību, samantuo atzīšanu Spr: Sal. 4, 5. tie... samantuoja daudz ze̦lta un sudraba un ļuoti daudz luopus Glück Judith 5, 9. cirzdams žagarus un lasīdams zarus samantuoju ziemai siltumu N. -Peb.

Avots: ME II, 680

‡ sàusman ² Heidenfeld, Zvirgzdine, sehr viel: bija tur uogu s.

Avots: EH XVI, 461

‡ sausmanei, = sausmaņām 1 (?): murdi piegāja pilni (scil.: zivju) s. Jauns. Jaun. Ziņas 1939, № 41.

Avots: EH XVI, 461

sausmanis,

1) eine Drohne, Biene, so keinen Honig trägt
L.;

2) Plur. saûsmaņi ² , ausgetrocknetes Holz zum Anheizen
Karls.

Avots: ME III, 775, 776

sausmanu, Adv., s. sausmaņām.

Avots: ME III, 776

savaimanât Nötk.,

1) mit Beschwerden, Klagen anfüllen:
savaimanāt kam pilnas ausis Koddiack, MSil.;

2) eine gewisse Zeit hindurch jammern:
s. visu nakti;

3) wehklagend erlangen:
kuo tad nu savaimanāsi? paliec vien mierā! vaimanāja, kamē̦r savaimanāja nelaimi Sessw., Selsau, Schwanb. u. a.

Avots: ME III, 779

sē̦rmanĩtis, der Hermelin: grib kaķīte tur laipuot, kur laipuo sē̦rmanītis (Var.: sarmulīt[i]s, sarmuliņš, se̦rmulīt[i]s) BW. 31101, 1. Zu se̦r̂ mulis.

Avots: ME III, 829

‡ sē̦rmantenes, Johannisbeeren Walk n. BielU. Erinnert an li. serbentà "Johannisbeere".

Avots: EH II, 482

sîkmanis, ein kleinlicher Mensch.

Avots: ME III, 852

sĩmanis, ‡

2) ein gewisser Pinger
Dunika. Vgl. estn. sūr Sīm, der Mittelfinger.

Avots: EH II, 493

sĩmanis, der Sandmann: sīmanis (sīmans Schwitten) precē, der Sandmann (der Schlaf) kommt Jürg. sĩmanis brauc uz acīm C.

Avots: ME III, 855

‡ sirmans, = sir̃mgans: tāds sir̃mans zirgs AP. mati me̦tas jau sìrmani ² Lis.

Avots: EH II, 488

skapermanis, wer verschafft, wer zusammenkuppelt Wid.

Avots: ME III, 872

‡ skrimaniņa od. skrimaniņš Saikava, ein wenig, ein Krümchen: nav vairs ni skrimaniņas siena.

Avots: EH II, 509

sliktmanis, ein gemeiner Mensch L., U.

Avots: ME III, 931

slinkmanis Wid., ein Faulpelz.

Avots: ME III, 933

slīpmanis, ein Scherenschleifer U.

Avots: ME III, 937

šmangu, s. šmingu.

Avots: ME IV, 81

šmuormanis Duomas I, 117, ein Schmorfink Kl., Säufer.

Avots: ME IV, 87

spẽ̦lmanis, Spielmann, Musikant: spēlē, spē̦lmani, pūt stabulīti! BW. 24178. dziedāj[a] mana līgaviņa, dancuoj[a] mans kumeliņš; man pašam lieli prieki, ka man divi spē̦lmanīši 564, 4 var. lielam kāršu spē̦lmaņam 9384 var. Aus mnd. spelman.

Avots: ME III, 993

spīdzmane Wid., = spīzmane: ķēniniene nuoķē̦ruse zivi un likuse spīdzmanei nuokasīt zvīņas LP. VI, 512. lai spīdzmane duoduot . .. 848.

Avots: ME III, 1002

spītmanis, der Trotzkopf V.

Avots: ME III, 1004

spĩzmane: Demin. dat. s. spīzmanītei BW. 2897, 4.

Avots: EH II, 554

spĩzmane Dond., Wandsen, die Ausgeberin, Wirtschafterin, Haushälterin Kurl. n. U. Beruht auf mnd. spīse "Speise" und dem entlehnten - manis (Le. Gr. 243).

Avots: ME III, 1005

spīzmanêt, haushalten, wirtschaften: cienīgā ir visai mierā ar tavu spīzmanēšanu Janš. Bandavā I, 288.

Avots: ME III, 1005

staltmanis Seifert Chrest. II, 174, ein stattlicher, stolzer Mann.

Avots: ME III, 1042

stũrmanis, der Steuermann: stūrmanītis gudrs vīrs, tas sēž laivas galiņā, kur vējiņš laivu pūta, tur pagrieza zēģelīti BW. 30860. Aus mnd. stûrman.

Avots: ME III, 1110

sudermanis "jem., der in alles seine Nase steckt und alles auszuschnüffeln pflegt" Naud.

Avots: ME III, 1114

‡ svilpmanis Tdz. 36579, jem., der viel zu pfeifen liebt.

Avots: EH II, 618

‡ taĩmans Salis "mazs lasis".

Avots: EH II, 664

taparmanis Frauenb. "starpinieks, savedējs (kādam līgumam)": taparmane "savedēja".

Avots: EH II, 667

taupmanis V., taupnieks Wid., ein Schrapper.

Avots: ME IV, 139

tẽ̦rmanis,

1): "puostītājs" Seyershof.

Avots: EH II, 678

tẽ̦rmanis,

1) ein Durchbringer, Verschwender
U., Fockenhof, (mit ḕ̦r ² ) Kl.: lielam naudas tē̦rmanim BW. 13712 (ähnlich: 23443). viņam bija dē̦ls - liels tē̦rmanis LP. VI, 868. dē̦ls iznīka, lai gan ne˙kāds tērmanis nebija 49. Sprw.: jauni - tē̦rmaņi, ve̦ci - nabagi Birk. Sakāmv. 58;

2) eine Drohne
U.; tẽ̦rmaņi, eine Art kleiner Insekten, "labības tē̦rē̦tāji" Karls.

Avots: ME IV, 173

timermanis C., PS., timmermans Elv., der Zimmermann: es bij[u] laivas timermanis BW. 30734 var.; 27399, 1. Aus mnd. timmerman.

Avots: ME IV, 191

tresmanis, ein grosser Räsonneur U.

Avots: ME IV, 232

trīdmanis Latw. Aw. v. J. 1850, № 14, ein Streitsüchtiger.

Avots: ME IV, 240

trikmanêt, plaudern, scherzen, lachen Nerft.

Avots: ME IV, 235

truõņamantniẽks Konv. ² 827, truõņmant(i)niẽks, der Thronfolger.

Avots: ME IV, 253

trumpmanis: auch BW. 10002, 3.

Avots: EH II, 698

trumpmanis MWM. X, 104, ein Kartenspieler.

Avots: ME IV, 246

uzmañguôt, bettelnd auffinden, edangen: čigāns uzmanguojis pusdienām uolas.

Avots: ME IV, 355

uzmanĩba, die Aufmerksamkeit.

Avots: ME IV, 355

uzmanîgs: mednis ir u. Salis.

Avots: EH II, 728

uzmanîgs, aufmerksam: labs draugs... darīs tevi uzmanīgu uz tavām kļūdām JK. II, 129.

Avots: ME IV, 355

uzmanît, beobachten, aufpassen: uzmani bē̦rnus, lai neiet laukā! viņa sāka uzmanīt katru truoksnīti A. XX, 122. daudzas nemanīja, ka tās tiek uzmanītas Vēr. I, 766. uzmanāt! es jums tūliņ parādīšu Etn. I, 12. uzmani uz viņu! Rainis Göte V, 65. Refl. -tiês,

1) (heimlich) hinaufeilen, hinaufgelangen:
puika uzmanījās gan kaudzes galā. vīrs... uzmanījies eglē LP. VII, 862;

2) aufmerksam, vorsichtig sein:
uzmanies! vilciens nāk. viņa jaunuma dēļ ar viņu sevišķi jāuzmanās Balss.

Avots: ME IV, 355

ũzmañts ² Stenden, = ūzbante.

Avots: ME IV, 411

vaĩmanas: nuovaidēsi iekš manām vaimanām BW. 15877, 2. Demin. vaimanītes BW. 23651. Ein nom. s. vaimana bei Fr. Bārda Zemes dēls ⁷ 72.

Avots: EH II, 748

vaĩmanas AP., Arrasch, Bauske, Dond., Jürg., Pankelhof, Ruj., Salis, Schujen, Segewold, Siuxt, Stenden, Wandsen, Widdrisch, (mit àI ) C., PS., Wolm., (mit ài ² ) Kl., Prl., Jammergeschrei, Wehklage U., Spr.; Jammer Brasche: saimnieks sauc vaimanas: mājas nuodegšuot LP. IV, 147. Aus vai man "wehe mir"; vgl. li. ai-man(óti).

Avots: ME IV, 437

vaĩmanât AP., Arrasch, Bauske, Dond., Jürg., Līn., Pankelhof, Ruj., Salis, Schujen, Segewold, Siuxt, Stenden, Wandsen, Widdrisch, (mit àI ) C., PS., Serbigal, N.-Wohlfahrt, Wolm., (mit ài ² ) Kl., Nerft, Prl., vaimanât U., vàimaņât ² Preili, -ãju, vàimanêt ² Zvirgzdine, vaimanuôt Spr., jammern, wehklagen.

Avots: ME IV, 437

vàimanêt ² (unter vaĩmanât): auch Pas. VIII, 110 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 749

vaimaniņas, Nachbleibsel von geschmolzenem Fett Gr.-Sessau.

Avots: ME IV, 437

vaimanu vaimanām, mit Jammergeschrei (?): ve̦lns vaimanu vaimanām devās pruom LP. VII, 203.

Avots: ME IV, 437

vẽ̦tmanis, = vẽtitãjs: kviešu vē̦tmanim BW. 21318, 6.

Avots: ME IV, 572

vīzmanis "?": nesauksim... Lielvēri par ārīgu vai ākstīgu vīzmani MWM. v. J. 1899, S. 425. jau sēminārijā es biju liels vīzmanis Seibolt Sk. 27.

Avots: ME IV, 651

‡ zãģermanis BW. 18010 var., der Säger.

Avots: EH II, 802

zīlmanis,

1) ein Wahrsager
U., (mit ĩ ) C.; "kas daudz zīlējas 1" Nötk. (mit ĩ ), Kokn., Lubn., N. - Peb., Zebrene;

2) ein Sehrohr
Ruj., Bergm. n. U.

Avots: ME IV, 733

žūpmanis, = žũpa: dzē̦rājam, žūpmaņam tāļu auga līgaviņa BW. 11734 var.

Avots: ME IV, 836

žūrmanis, wer lauert: žūri, žūri, žūrmanīti...; tu žūrēji manu darbu BW. 10210, 3 var.

Avots: ME IV, 838

a, Ausruf der Fraude, der Angst, des Unwillens, der Zurückweisung: a, kā es te saimniekotu Vēr. I, 399. a, liec mani miera! a, ka tevi jupis parautu!

Avots: ME I, 5

aba,

1) eben:
aba tālab, tālab aba, tāpēc aba, eben deswegen; ap kalnu it kā dūmi kūpuļuoja, - aba tālab kalns dabūjis vārdu (zilais kalns) LP. VII, 1324. tas jau aba tas, kas samaitā mūsu krietnākuos nuoduomus. nu ab' tikai apjēdzuos, ka māmiņas man nevaid BW. 23832. [Wenn dies aba alt wäre, so könnte man das a- mit dem a- von ai. àha "gewiss, ja" vergleichen; nun ist aber z. B. tāpēc aba gleichbedeutend mit tā ba pēc z. B. bei Manzel, und aus tā-ba könnte, indem es als tā-aba aufgefasst wurde, dies aba entnommen sein].

2) bet aba [wohl aus slav. abo "etwa"]
nu kāda laba diena zem kunga pātagas dzīvuot? Purap.

3) jūs gan iesiet, es aba ne Wid. [Im letzten Satze geht aba über abar wohl auf d. aber zurück.]

Kļūdu labojums:
kūpuļuoja = kūpuļuo

Avots: ME I, 5

‡ *abaji, = abeji 2: abaju divu brāļu manta Bers.

Avots: EH I, 1

abeji C. [und in Saussen], abẽji PS. (li. abejí),

1) beiderlei:
tādēļ gājis ar abejiem ābuoļiem uz savu pilsē̦tu LP. VI, 602, mit beiderlei Äpfeln, d. h. mit den von beiden Apfelbäumen gepflückten Ä. - brālis nuorauj nuo abejiem augļiem LP. VI, 761; abeju dzimumu bē̦rni.

2) beide,

a) bei plur. t.: abeji rati jāaizjūdz, beide Wagen müssen angesspannt werden;

b) in manchen Gegenden Mittelkurlands und auch in Livland für abi, abas gesetzt: abejās ruokās, in beiden Händen;
šuo abeju krūmu uogas labas Grünh.

3) Nom., Akk. Dual.: [äbeju komanu (Bersohn)]. divej kre̦klu mugurā, abej me̦lnu nuovalkātu BW. 20630,5. cūku gani cūkas zīda, abej ausu turē̦dami 29350,1; mūs muižā divej' vārtu, abej ve̦lnu sargājami 31417,1. [Wohl, gleich li. abeja bei Bezzenberger BGLS. 186 f., altes Neutrum, wie abaju oben].

Avots: ME I, 5

âbele, auch âbels, -s (li. obelis) BW. 5590 var., 5591 var.], N. - Schwnb., Peb., Erlaa, [ābēls, -s Marzen], âbuole Serbigal, Neugut, Demin. âbelīte, âbeltiņa, âbeliņa BW. 4778, der Apfelbaum (Pirus malus L.); [ābels "Apfel" Zb. XV, 166]. meža - oder mežu ā., auch mežābele, Holzapfelbaum; suņu-ā., suņābele, gemeiner Wegedorn (Rhamnus cathartica L.), auch pabērze; vilku, vilka ā., vilkābele, Weissdorn (Crataegus oxiacantha L.), auch paērkšķis RKr. II, 70, 77; krusta ābele, tāds ābuols. zied kā ābeles balti ziedi. ābeļu dārzs, ābeļdārzs, Obstgarten. [Zu le. âbuols "Apfel", pr. wobalne "Apfelbaum", woble "Apfel", ksl. ablъko "Apfel", ablanь "Apfelbaum", air. aball, ahd. apful "Apfel", s. Trautmann Wrtb. 2, Berneker Wrtb. 22 f., Ebel KZ. VI, 216, Walde Wrtb. ² 3 f., Feist Wrtb. ² 40, Meillet Bull. XXII, 48, Bechtel KZ. XLIV, 129].

Kļūdu labojums:
âbe-ltiņa = âbel-tiņa

Avots: ME I, 234

abigals [in Nigranden], jemand, der es mit beiden Teilen hält [vgl. li. abigaliaĩ "von beiden Enden"]; abgalîgs, dass. als Adjektiv.

Avots: ME I, 5

ablava (mit hochle. a aus e, ),

1) das Fest, der Schmaus:
tēvs negribēja tādas ablavas kâ kāzu taisīt Saikava;

2) der Lärm
Kalz., Lubn.; Streit, Skandal: man ar šuo negribējās ablavas taisīt, par tuo ij atlaižu tuo parādu Saikava. Nebst ablava "Treibjagd" Lettg. n. U. aus r. облáва "Treibjagd"?

Avots: EH I, 1

âbuõliņš, âbuõltiņš, âbuõlītis, âbultiņš, auch abuoliņš ("Klee") U., [Salis], abuliņš ("Klee") Wolm.,

1) Äpfelchen:
maza, maza ābelīte, pieci ze̦lta ābuoltiņi (Var.: ābuoliņi, ābuolīši) BW. 102990;

2) Klee (Trifolium L.)
[nach Manzel Let. auch ābuoļa zāle genannt]; ceļa ā., Meliloten-, Steinklee; cūku ā., Brunelle (Prunella L.) dze̦ltānais ā., goldfarbener Klee (Tr. agrarium); Jāņa oder Pēteŗa ā., kastanienbrauner Klee (Tr. spadiceum); matu ā. (nach d. Konv.), aitu ā., Māŗas ā., Acker-Klee (Tr. arvense L.); pē̦rkuoņa od. vâšu ā., Anthyllis vulnerarie L.; sarkanais ā., Wiese-Klee (Tr. pratense); [baltais ā., weisser Klee; vẽŗa ā. Wolm., Berg-Klee]; sē̦tais ā., Saat-Klee (Tr. sativum); vērša ā., (Scabiosa arvensis L.); zaķu ā., Sauerklee (Oxalis acetosella L.); zirgu ā., mitlerer Klee (Tr. medium L.) RKr. II, 74, 75, 79; III, 69, 72; kāparu ā., Scorpiurus muricata, subvillosa Konv. ² 1531. ābuoliņš ist nach RKr. XVII, 33 auch der Name von gewissen prievīšu raksti.

Kļūdu labojums:
nach d. Konv. = Konv. ¹ 5
kāparu ā. = kāpuru ā.

Avots: ME I, 234, 235

‡ âbuolziêdi, = âbeļziêdi: ābuolziedu mans zirdziņš BW. 29586.

Avots: EH I, 192

abpus, abpusês, abjpus LP. VII, 1306, auch abi puši Manc., abi pus BW. 19347, abpuš (cf. li. abìpus und abypusiaĩ), zu beiden Seiten: divas māsiņas abpuš kalna - Rätsel - das Auge). viņi griēja uzcelt guoda vārtus nuo abpusēs ceļam iemietiem bē̦rziem Kaudz. M.; auch pa abi pusi ceļa Austr. XII, 4.

Avots: ME I, 6

abra, bei Mancelius auch abris, Backtrog; Demin, abriņa, kleiner Backtrog; abriņa, Wiesental Kand., eine Tiefe im Flusse oder Teiche Mit. (cf. li. ãbrinas, ein hölzernes Buttergefäss und [ãbrė "Bottich, Kübel" und - nach Petersson Zur Kennt. 33 f. - auch ir. uibne < * obnio- "kleines Trinkgefäss"]); abru-kãja, das Gestell, auf dem der Brodtrog ruht.

Avots: ME I, 6

abu duo = abi divi Manc. Sir. 20, 27, der regelrechte Nom., Akk. Dual. masc.: pēcgalā kļūst tie abu duo karātavās Manc. Sir. 20, 27. lūdzu Dievu, lūdzu kungu, abu divu mīļi lūdzu (Var.: abus divus) BW. 31342.

Kļūdu labojums:
jāizmet (streichen muss man): lūdzu Dievu, lūdzu kungu, abu divu mīļi lūdzu (Var.: abus divus) BW. 31342.

Avots: ME I, 6

abulis: auch Zaļmuiža, (Plur. abuļi ) Warkl.: ieliku ielāpu abuļuos Warkl.; Plur. abuļi "der jenige Teil der Hosen, auf dem man sitzt" Skaista.

Avots: EH I, 2

‡ acâbuôlis ² Strasden, der Augapfel: man vienā acī dikti tas acābuolis sāpēja.

Avots: EH I, 2

acĩba,

1) die scharfe Sehkraft, Aufmerksamkeit
B. Vēstn. man jāstrādā ar vislielākuo acību Latv.;

2) die Schwammigkeit, Porosität.
Karls.

Avots: ME I, 7

aciski lūkuot, jemanden verächtlich ansehen (B.).

Avots: ME I, 7

ačka, ačkis (acs),

1) der Einäugige
L., St.

2) jemand, der schlecht sieht, der Blinde:
vai tu, ačka, neredzēji, kur vācieša kumeliņš BW. 30033, 3. vai tu, ačkis, neredzēji, kur celiņš aiztecēja 29511.

3) jemand, dessen Handlungsweise an Verrücktheit streift, ein extravaganter Mensch
Mag. XIII, 3,68.

4) Ausruf der Angst, des Unwillens, Erstaunens - als Schimpfwort:
vai ačka! tas laikam nāk man pakaļ A. XVI, 293. ačkis! te jau miežuos mazā daļa griķu! Zum Kuckuck! Hier ist jain der Gerste 1/3 Buchweizen Etn. IV, 149.

5) ačku dzīt, blinde Kuh spielen
U.

Avots: ME I, 10

acs maskul. (?) ac(i)s bei F. Specht KZ. LX, 256, Demin. aciņa auch Gipken n. FBR. XIII, 74, acīte auch BW. 20630, 6 var.; 29799, 7 var., ačtele auch Grenzhof n. FBR. XII, 16 und Siuxt, ačiņa auch Strasden (in der Kindersprache), actele Daugava v. J. 1928, S. 678,

1) : bez acīm palikt, blind werden
BielU. baļļiņa pielieta pilna kâ acs Siuxt;

2) : uz acīm, kopfüber
BielU. skriet pa aci, pa galvu (sehr schnell) Salisb. uz tādām pašām acīm bijis, er war ihm ganz ähnlich von Gesichtszügen BielU. acu bļuõda, die Waschschüssel (worin man das Gesicht wäscht) Kand.;

3) : nav savu acu nesis, hat (uns) nicht besucht
Kaltenbrunn;

4) : rauj tīri nuo acu starpas ārā (von einem Diebstahl in Gegenwart des Bestohlenen)
Üxküll. kad kaķa nav, peles iet par acis (es sind so viel Mäuse da, dass man sie am hellen Tage umherlaufen sehen kann) Kaltenbrunn. seņāk nebija ni acīm (früher gab es so etwas gar nicht) ebenda;

7) : (nīts) acs, der mittlere teil (die Öse) der Weberheftel
Dond., Ramkau; sviêsta acs, ein als Zutat in eine (eingedrückte) Vertiefung des Breis gelegtes (kleines) Quantum Butter: savā pusē bļuodā saimnieks ielicis sviesta aci Anekd. I, 316; "die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime" unter rāceņa a. zu verbessern in "die Keimgrübchen der Kartoffel";"Weizenfelde" I 8, Zeile 8 von oben, zu verbessern in "Kornfelde"; acis, tiefe Gruben in Wiesen (hauptsächlich in alten Flussbetten) Ruj.;

8) : gaišas acis, von Sehkraft
BielU. platas acis, bei Verwunderung ebenda. palikās uz platām acīm, er (der Geweckte) behielt die Augen offen, schlief nicht wieder ein ebenda. ar tukšām acīm lasīt, ohne Verständnis lesen ebenda;

10)

c) : durties acīs, auffallen:
ceļuotājam pa Skandināvijas pussalu... duras acīs... glītie skuolas nami A. II, 707; ‡

11) acis, die Brille:
paduod man acis! Ar.; ‡

12) vilka acs, das Glühwürmchen
Lind.; ‡

13) bezdelīgu actiņa, eine (stiefmütterchenartige
Saikava) Blume (mit bläulichweissen Blüten Warkl.), die auf Brachäckern wächst.

Avots: EH I, 2, 3

acs, -s (gen. plur. acu, seltener aču), Demin. actiņu, selten aciņa BW. 1340, 1, ačiņa BW. 2070, 1, acīte, verächtlich ačtele Austr. XVI, 928, aber auch ohne diese Färbung: spridzīgas ačteles Austr. XII, 18, Apsk. I, 656 (li. akìs, apr. nom. pl. ackis, [slav. du. oči, gr. ὄσσε < * okie "Augen", ahd. awizoraht "manifestus", lat. oculus, arm. akn., ai. ákṣ̌i "Auge", s. Fick Wrtb. I, ⁴ 13, Johansson BB. XVIII, 25]),

1) das Auge.

2) statt des ganzen Gesichts:
jāmazgā acis, man muss das Gesicht waschen; acūdens, das Wasser zum Waschen des Gesichts; pabīdīt ce̦puri uz acīm; uz aci likties, sich hinlegen (Grünh.).

3) st. der sehenden Person:
pilī nedrīkstējusi sieva acis rādīt LP. I, 119, habe sich nicht zeigen dürfen. kuŗu (vadīs) smilšu kalniņā, mūžam acis neredzēs BW. 269, 5. piesargies, ka manās acīs tu vairs nerādies (Adam.). vai tad es tīši viņam acīs skriešu? LP. I, 80. lai puisis steidzuoties pruom nuo viņa acīm LP. II, 78. kamē̦r manas acis platas, solange ich lebe.

4) zur Bezeichnung der Gegenwart, der sorgfältigen Aufsicht:
tu manās acīs in meiner Gegenwart) ķeries meitām klāt. Sprw. ja gribi daudz pretinieku, tad saki taisnību acīs. ārā daudz acu, mājās nevienas. saimnieka acs var vairāk padarīt, nekā viņa abas ruokas. acīm vajaga būt priekšā un pakaļā JK. II, 96. acīm dzīvot, vorsichtig sein; bez acīm būt, unvorsichtig sein. Zu einem, der eine Sache, die vor der Nase steht, nicht finden kann, sagt man: vai pakausī acis, ka neredzi? ņem acis pirkstuos, ja vēl neredzi! paņem acis ruokā, de̦guns parādīs Etn. IV, 77.

5) Das Auge wird als das edelste Sinnesorgan besonders geschätzt und gehütet, daher

a) in Vergleichungen: sargāt savu guodu kā acis oder aci pierē. vīrs mīlēja savu sievu kā acu raugu (Augapfel).
ve̦cāku acu raugi (die herzlich geliebten Kinder) nuoklīduši uz neceļiem Vēr. I, 614. duodi, vai acs, vai galva, haue ohne jegliche Schonung. rauj, zuog vai acis nuo pieres ārā, man betrügt, bestiehlt einen vor sichtigen Augen;

b) in Verwünschungen: kad tev acis izsprāgtu! kad tev acis kā skriemeļi izve̦ltuos!

6) Auch dem Verstande, dem Geiste, der Natur werden Augen beigelegt:
gara, prāta acis, das innere A., das A. des Verstandes. kad daba atplēta acis...

7) Uneigentl. von augenähnlichen, runden Dingen:
Jau kuoki acis me̦t, die Bäume gewinnen schon Knospen; rāceņa a., die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime, virsējās kartupeļu acis dze̦n asnus Peng. 47; adatas acs, Nadelöhr; adīkļam acis izlaist, nuolaist, uzmest, eine Masche fallen lassen, aufwerfen; zivis ieķeŗas tīkla acīs (Maschen); tumsas acs, die aus gröberem Garn gestrickten Maschen des Netzes Etn. II, 105; dzirnavu acs, das Loch in der Mitte des Mühlsteins, in welches das Getreide geschüttet wird; kāršu acis, die Augen in den Spielkarten: duodi, meti, taupi acis; sakts acs, ein Stein in der Spange; acis, die an den Enden der zu Flössen zusammengebundenen Balken ausgebohrten od. ausgehauenen Löcher, auch ausis genannt Etn. IV, 61; tauku a., die Fettropfen auf einer Flüssigkeit; vardes a., (gew. var̂žacs), das Hühnerauge; acis, im Weizenfelde unbewachsene Stellen (Grünh.); mit acis werden auch offene, Wasser enthaltende Grüfte in Morästen, oder runde, tiefe Stellen im Wasser genannt, vielfach ve̦lna a. LP. VII, 127; ecēšas uz acīm sviest, die Egge umkehren, so dass die spitzen Zähne nach oben kommen; ähnlich apsviest galdu uz acīm RKr. XVI, 219 und apvērst ve̦lē̦nu uz acīm; dzērves acs [in Kabillen; dzērvacs], Brechnuss.

8) In Verbindung mit Adj.: acis brūnas, [rudas], me̦lnas, pe̦lē̦kas, tumšas, zilas, gaišpe̦lē̦kas, gaišzilas; - gaišas, skaidras, platas, ve̦se̦las, labas, spuožas, spuodras, spulgas, spridzīgas, dedzīgas, ugunīgas, skaistas, kvē̦luošas, mirdzuošas, dzelmīgas Pump., abgrundtief,
jautras, spirgtas, lebhaft, tumšas, trübe, šauras, iegrimušas, iedubušas, (St.), eingefallen, kuosainas, pūžņainas, triefend, sarkanas, iekaisušas, izraudātas, verweint, miegainas, nedzīvas, gļē̦vulīgas, schwach, nejaukas, vājas, valganas, aklas, stulbas, - mīlīgas, kaislīgas, vienaldzīgas, ļaunas, skaudīgas, nelabas, böse, neidisch, falsch, nekaunīgas; - skatīties baltām (grimmig), gaŗām (gleichgültig), platām (aufmerksam), kailām (bloss) acīm uz kaut kuo, greizām acīm uzlūkuot, mit ungünstigen Augen ansehen; strādāt, ka vai acis zaļas paliek oder nuo pieres le̦c, sagt man von einer schweren Arbeit.

9) In Vergleichen:
acis kā bunduļi, spundes, von hervorquellenden Augen; a. kā šķĪvji, kā skriemeļi, von grossen Aug., a. apaļas kā puogas, von eingefallenen A.; a. kā timpas, A. wie Kerzen, breit; a. kā vanagam, kaķim, scharfsichtig.

10) In Verbindung mit Verben:

a) Nom.: acs asaruo, tränt.
acis darba izbijās, ruokas, darba nebijās BW. 6553; acis asaras birdina, vergiessen Tränen. acs nuobrīnas, ruoka padara (Sprw.). tautu dē̦la acis de̦g, dzirkst, uz manim rauguoties Ltd. 1148, funkeln. acis grib, sirds vairs neņe̦m pretī, sagt man, wenn man vollständing satt ist. acis kaunas, die Augen sind blöde; acis pašu laiku krita oder salipa cieti, fielen eben zu; acis laistās laimībā, leuchten; acis mieluojas, weiden sich; a. milst, die A. werden dunkel. tu man neesi tik daudz devis, cik acs var nest Sprw., du hast mir nicht soviel gegeben, wieviel das Auge tragen kann, d. h. nichts. acis niez, būs jāraud. a. nelabi raugās, sehen unheimlich. ja labā acs raustās (zuckt), tad jāraud. kuo acis nere̦dz, tuo sirds aizmirst, aus den Augen, aus dem Sinn; acis atveŗas, öffnen sich, aizveŗas, schliessen sich; zibina, blitzen, zvē̦ruo, glühen;

b) Akk.: izberzēt, izburzīt, trīt acis oder izberzēt miegu nuo acīm, den Schlaf aus den Augen wischen;
acis buolīt, valbīt; iegriež kā vilks acis pierē, verdreht RKr. VI, 996. puisis pacēlis acis un ieraudzījis ve̦lnu LP. III, 43; aizdarīt (schliessen) acis uz mūžu. kas neatdara acis, atdara maku; acis nuodurt (pie zemes durt, zemē mest U.), senken; izdurt, blenden; a. izgāzt, dass. LP. V, 191; acis griezt, pagriezt, wenden; uz mani viņa ir acis nepagrieza, würdigte mich keines Blickes; pārgriezt, verdrehen, gruozīt, drehen, aizlaist, schliessen; acis nuolaist,

a) die Augen senken

b) ābuoļi tādi, ka netīk ne acis nuolaist, dass man kein Auge abwenden kann;
nee̦smu ne acu salicis, habe kein Auge zugetan; miegs acis lipina (zudrücken) tik saldi, ka nevar gandrīz ne atturēties LP. I, 63; buojāt, maitāt verderben; a. apmānīt, mit Blendwerk täuschen; mest, pamest, richten, wenden: uz kājām acis meta, ne uz spuoža vainadziņa Ltd. 1075. saimnieka dē̦ls metis acis uz nabaga bārenīti. pametiet oder uzmetiet kādu aci uz bē̦rnu, habt ein Auge auf das Kind; acis mieluot, weiden; acis oder acīm mirkšķināt, mit den Augen blinzeln; ze̦mi acis nest Ltd. 1239, vor Schande die Augen niederschlagen; atplēt acis, gan redzēsi; ieplèst, vor Furcht, Erstaunen aufreissen. visas acis izraudāju Ltd. 1729; aci nuoraut, ein wenig schlafen Mit,; acis aizsegt aiz kauna, vor Scham verdecken LP. III, 41; izsist, ausschlagen, a. pasist uz zemi LP. 69, auf die Erde blicken; nāve aizspiež acis. kas acis šķielē (schielt), tas melis. kurp man acis vērst? wenden; pavērt, etwas öffnen, aizvērt, schliessen; miegs ve̦lk acis ar varu cieti;

c) Lokat. Von grosser Dunkelheit sagt man:
uznāk tāds tumżums lai acī duŗ LP. IV, 199; palika tumšs, ka nevarēja paredzēt, ne acī duŗams LP. VI, 244; [tik tumżs, ka duŗ vai acis laukā Kabillen]; durties acīs, in die Augen stechen, ein Dorn im Auge sein: tāda mīlestība trakāki dūrusies acīs nekā dadzis LP. I, 119. puisē̦nam vājais krabiņš iekrīt acīs LP. II, 76, wohl nach dem deutsch. "in die Augen fallen". tāds jau tev tagad vai acīs kāpj iekšā (Siliņ) oder acīs līst, aufdringlich sein. tagad bē̦rni ve̦cākiem acīs le̦c, barsch anfahren. Tūlīn tu man kal tuo acīs, vorwerfen; miglu acīs laist, Sand in die Augen streuen. vīrs neredzējis vairs drudža visu savu mūžu ne acīs Etn. III, 32, habe mit seinen Augen nicht mehr gesehen; nevaru viņu ieredzēt, ieraudzīt ne savās acīs, ne pa acu galam, ne acu galā, ich kann ihn garnicht leiden; saskatīties acīs, sich in die Augen sehen; d) Dat. u. Instr.: es savu pēlējiņu ne acīm neredzēju, verstärktes"sehen". tuo es redzēju pats savām acīm; acīm re̦dzuot, auch rauguoties, zusehends, offenbar: un tad auga arī abi puisē̦ni, tīri acīm re̦dzuot LP. IV, 136. tas acīm re̦dzuot nav tiesa, das ist offenbar wahr; mest ar acīm, winken. ve̦lns kuoda akmentiņus, lai zils gar acīm me̦tas, dass es blau vor den Augen wird LP. III, 90. skaties ar acīm, ne ar muti, Sprw.; ar acīm aprīt, verschlingen. darīdama visu, kuo tikai nuo acīm nuoskārta LP. VII, 514, was sie an den Augen absah. strādā uz acīm uzkritis, er arbeitet sehr eifrig; aiz acīm runāt, hinter dem Rücken (gew. aiz muguras) Böses nachsagen. Nerft.

Kļūdu labojums:
6553=6853

Avots: ME I, 7, 8, 9