Paplašinātā meklēšana

‡ àbèideris ² Erlaa,

1) = ārdbĩtis: uz sijām bij ārdis; ar divi ābeideŗi sabīdēja;

2) ein ungestümer, ausgelassener Mensch.
Vgl. ‡ àbideris ² .

Avots: EH I, 191

‡ àizbèigt,

1) endgültig töten:
a. cūku, lai nemuocās Bers., Lubn., Prl., Sessw.;

2) abquälen, ermüden:
(viņš) mani tâ aizbeidza, ka ne˙kur likties Gr. - Buschh. Refl. -tiês, sich abquälen: pa˙visam aizbeidzuos Gr. - Buschh.

Avots: EH I, 8

‡ àizdeiderêt, (mit unsicheren Schritten) fort-, hingehen Bauske, Nitau, Warkh.: a. uz kruogu.

Avots: EH I, 18

‡ àizdeîdzêt Saikava, zu keimen anfangen lassen: a. labību.

Avots: EH I, 18

‡ àizgreĩbt Dunika, Kal., Rutzau, hinter etwas fassen: a. kam aiz kakla.

Avots: EH I, 25

‡ àizkleĩnât Stenden, mühsam hin- weggelangen: kur šis nu aizkleinās savām līkajām kājām?

Avots: EH I, 31

‡ àizkleinuôt, = àizklejuôt Bers., "ungewandt" (AP.) oder säbelbeinig (Lemburg, mit eĩ ) hin-, weggehen.

Avots: EH I, 31

‡ àizkleĩņuôt Bauske, (mit êi ² ) Erlaa, = àizklejuôt.

Avots: EH I, 31

àizmeĩjuôt, -jât, tr., pļavas, durch eingesteckte Zweige bezeichnen, dass man auf den Wiesen nicht weiden darf.

Avots: ME I, 39

àizmeĩmeruôt, -uruôt, wegtrollen, wankend weggehen: viņš aizmeimeruoja uz klēti.

Avots: ME I, 39

‡ àizrêibt, berauscht werden Spr.

Avots: EH I, 45

àizreĩzuôt, intr., verreisen: aizreizuojis Vāczemē BW. 2251.

Avots: ME I, 46

‡ àizskleĩst,

1) a. linus ceļam priekšā Rutzau, Flachs (zum Bleichen) vor dem Weg (ihn sperrend) ausbreiten;

2) a. grāmatu Rutzau, ein Buch zumachen.
Refl. -tiês: grāmata aizskleidusies cieti Rutzau, das Buch ist unversehens zugemacht worden.

Avots: EH I, 48

‡ àizstèigt,

1) = àizstèigtiês: a. uz darbu Bauske, Salis;

2) sich beeilend (mit einer Arbeit) zeitig damit fertigwerden:
nu tuo vairs nevarēs a. (piem., sagrābt sienu priekš lietus ) Dunika, Kalz., Stenden.

Avots: EH I, 52

àizstèigtiês, intr., forteilen, dahineilen: tuo sacījis, ķēniņa dē̦ls aizsteidzās LP. V, 210. visi aizsteidzās uz pili LP. II, 49. es ar līkumu viņam uz ceļa aizsteidzuos priekšā LP. VI, 267. vecis jau bijis aizsteidzies atpakaļ LP. VII, 633.

Avots: ME I, 53

àizstreimuļuôt, àizstreipuļiôt, intr., hinwegtaumeln, wankend weggehen: čigāniete aizstreimuļuoja pie ugunskura atpakaļ Lautb. Švauksts bij aizstreipuļuojis līdz saviem ratiem Kaudz. M.

Avots: ME I, 53

‡ àiztèikt,

1) a. labu vārdu par uotru, Fürsprache für jem. einlegen;

2) a. priekšā, vorsagen:
a. uotram kuo priekšā. Refl. -tiês, einige Worte äussern: viņš tâ aizteicās un apklusa Adl., Golg., Schwanb.

Avots: EH I, 57

‡ àiztreĩpt, zuschmieren, verschmieren Rutzau: a. kam acis. a. ar māliem mūra plaisu.

Avots: EH I, 59

āleišu zvejuot sage man,"wenn zwei Böte, jedes mit seinem Netz, zusammen fischen" (?) Mag. II, I, 127; fischen mit dem Treibenlasser der Netze U. [In der letzten Bed. scheint āleišu aus * āl-leišu entstanden zu sein, mit -leišu zu li. léisti, le. laist "lassen"; zu -šu s. Le. Gr. 483, und āl- gehört dann zu āle.]

Avots: ME I, 238

‡ apbeigas, die Beendigung Mesoten, Oknist: uz (kāda darba) apbeigām atnāca palīgi.

Avots: EH I, 73

‡ apbèigtiês, zugrunde gehen (von vielen Subjekten) Saikava: pīlē̦ni apbeidzēs: bij dabūjuši mušmires saknābāties; ausgehen, zu fehlen (mangeln) anfangen Dunika, Mahlup: mums milti apbeigušies.

Avots: EH I, 73

‡ apdreĩjât, ringsum bedrechseln.

Avots: EH I, 78

‡ apdreivêt Kaudz. Vecpiebalga 60, N.-Peb., (mit èi ² ) Nautrēni, = apdrãzt 1, ‡ apdreijât.

Avots: EH I, 78

‡ apèirìenis ² Oknist "ein runder apãrnis": siena piekratīts liels a.

Avots: EH I, 80

‡ apeirine Wessen "apars 3; der Umkreis (окружность)".

Avots: EH I, 80

apģeibt, ohnmächtig werden: tai dienā apģeibs skaistās jumpravas Amos. 8, 13. [Part. apģeibis "in Ohnmacht gefallen" Manzel Post. III, 140].

Avots: ME I, 89

‡ apkreĩkt Rutzau, bestreuen, ringsum etw. ausstreuen; a. salmus ap guovi. Aus li. apkreĩkti.

Avots: EH I, 94

apmeĩjuôt, mit Maien bestecken, schmücken: ceļu.

Avots: ME I, 106

‡ apneîdêt Saikava, = ‡ apnîdêt.

Avots: EH I, 103

‡ appeîķuôtiês ² Bassen, Schnehpeln "sich erkundigen, nachfragen": a., kâ klājas. Vgl. ‡ appēķuôtiês; mit ei aus ē?

Avots: EH I, 104

[appèisêt ² in Sauken, Bersohn u. a. oder] appèizêt ^2, tr., (im grossen Umfange) schädigen, abschlagen: zē̦ns ar kāju appeizējis rudzu vārpas Laud., Lub., Erlaa.

Avots: ME I, 110

‡ appeĩžât Rutzau "unbeholfenbekritzeln; Sfriche ziehend verunreinlgen": a. galdu.

Avots: EH I, 104

(unter appèisêt ² ),

1): auch Wessen; ‡

2) "= apstaigât 2" Warkl. (mit altem ei?): a. visas malas.

Avots: EH I, 104

aprêibinât (li. apreibinti): kad cūku (pa galvu situot) apreibina, tuo var viegli nuokaut Kaltenbr.

Avots: EH I, 108

aprèibinât, fact. zu aprèibt, schwindlig machen, betäuben: viesulis, griezdams laivu riņķī vien, apreibināja braucēju LP. V, 258. viņu bij apreibinājuse cerība Vēr. II, 159. viņas apreibinātie prāti MWM. II, 362. Refl. -tiês, schwindlig, betäubt werden: nuo truokšņa viņš apreibinājās.

Kļūdu labojums:
-tiês = -tiês, sich berauschen, sich betäuben

Avots: ME I, 115

aprèibt (li. apreĩbti "schwindlig werden"): berauscht (beduselt) werden J. Al.: a. nuo liela prieka, nuo svaiga siena smaržas, nuo alus.

Avots: EH I, 108

aprèibt, intr., schwindlig werden: kā mē̦ms un apreibis es šķitu Rain. galva tikai drusku apreiba LP. VII, 201.

Avots: ME I, 115

‡ apreĩķinât Dunika, Kai., Rurzau, = aprēķinât, ‡ aplêst, berechnen.

Avots: EH I, 108

apriêks ² Dond., gleichbed. mit aprika.

Avots: ME I, 116

‡ apskleĩst (wohl aus li. apskleĩsti) Kal., Rutzau, apskliẽst Dunika, mit einer dünnen Sthichf bedecken: a. pļavu ar liniem, galdu ar papīriem.

Avots: EH I, 113

‡ apsteigt, in aller Eile bewältigen Dunika: lielie darbi nu apsteigti. Refl. -tiês, herumeilen um: a. ap e̦ze̦ra galu.

Avots: EH I, 117

‡ apstreipuļuôt, herumtaumeln um: a. ap galdu.

Avots: EH I, 117

apsveibis, -usi, Part. Praet. von einem apsveibt, duslig, benommen: rītā piecēlies, biju tīri apsveibis Serb. nuo vakarējām pūlēm vēl apsveibušas LP. VI, 28 (aus Ober-Bartau).

Avots: ME I, 128

apsveĩcinât, apsvèikt, tr., begrüssen, willkommen heissen: Dāvids apsveicināja savus brāļus I Sam. 17, 22. šis atgadījums visā zemē ar prieku apsveikts Tēv. viens uotru guodam apsveica Dünsb. Refl. -tiês, sich begrüssen: apsveicinājušies ar meitas ve̦cākiem BW. III, 1, 51. apsveicinãjums, apsveiciens, apsvèikums, die Begrüssung.

Avots: ME I, 128

aptèikt: ‡ Subst. aptèicẽjs, wer über etwas zu verfügen (zu bestimmen) hat: Jūs e̦sat . . . īsta apzinātāja un apteicēja . . . pa visu nuovadu Janš. Līgava I, 225 (ähnlich II, 392).

Avots: EH I, 121

aptèikt, tr., verkündigen (in einem grossen Umkreise): lai apteiktu visur Dünsb.

Avots: ME I, 130

‡ aptreĩpt Kal., Rulzau, bestreichen, beschmieren: a. maizi ar sviestu Kal., Rutzau. a. zābakus Kal.

Avots: EH I, 122

aptveicêt, (zum Malzbereiten) keimen machen Saikava: a. miežus iesalam.

Avots: EH I, 123

‡ apveidi, der Umfang Sessaw.: kas būtu tāds kâ lielāks apveiduos Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, S. III.

Avots: EH I, 125

‡ apveikt (li. apveĩkti), = ‡ apvãrêt: visi darbi apveikti.

Avots: EH I, 125

apveitêt (unter apviẽdêt), = apsutinât Lös.: luokus apveitē saulē vai krāsnī, lai tie liecuot nelūst;

2) apveitē̦ts (von der Schulbildung ein wenig beleckt)
cilvē̦ks.

Avots: EH I, 125

apžèibt PS., betäubt, duselig werden: nav vis piedzēris; apžeibis vien ir PS. dūmuos apžeiba galva; jāatguļas, lai atžeibst Ramkau. apžeibušas acis, verdunkelte, flimmernde Augen U., Sessw., Kremon, Gold., Barb. n. A. X, 1, 528.

Avots: ME I, 138

‡ apzveibt NB., (mit eĩ ) Dunika, Kal., = apdult, aprèibt: staigāja kâ apzveibis.

Avots: EH I, 128

‡ ârmeîta, eine Magd, "kas strādā āra darbus" Dond.

Avots: EH I, 195

‡ atbèigt2 Bērzgale, Cibla, Warkh., beenden: a. kādu darbu.

Avots: EH I, 134

‡ ateivis (li. ateĩvis; hierauf beruhend ?) Wid., ein Ankömmling Einwanderer.

Avots: EH I, 142

atģèibinât, wieder zur Besinnung bringen Spr., N. - Schwnb.

Avots: ME I, 161

atģeibt, ‡ Refl. -tiês Nigr., = atžirgt.

Avots: EH I, 144

atģèibt,

1) wieder zur Besinnung kommen
Spr.: viņš nou vakarējā dzē̦ruma vēl nav labi atģeibis C.;

2) wieder zum Wohlstand kommen:
viņš atģeibs Druw. A. XIV, 73.

Avots: ME I, 161

‡ atgleijât

1) "ārdēt mīkstu" Sassm.: trauslu dzelzi vajag a. ugunī, tad tā tuop mīksta, valkana;

2) langsam abkühlen
(tr.) Stenden: nedzeršu vis, - kakls drusku jāatgleĩjā. Nefl. -tiês: sich abkühlen Stenden.

Avots: EH I, 142

atgleĩjâtiês Ahs., erkalten: krāsns atgleijājusies; auch atgleĩjêtiês, sich abkühlen, sich erfrischen: jāiet ārā atgleijēties Kand.

Avots: ME I, 159

atķeĩpt, intr., inch., sich erholen, gesund werden: tikai pēc ilguošām sācis atķeipt Alm., Hasenp., Grünh., Kursiten. bij iekritis parāduos, bet atķeipa gan Alm.

Avots: ME I, 170

atķeĩriski adīt, knöteln W., atķeiriski vīt valgu, t. i. vīt uotrādi nekā pa parastam; viena nuo grīstēm tiek likta uz kreisās ruokas īksti Wind., Schlehk.

Avots: ME I, 170

atķeĩriski adīt: auch N.-Bartau ("adīt nuo kreisās uz labuo pusi").

Avots: EH I, 151

‡ atkreĩliski Kaugurciems, Adv., in umgekehrter Richtung: a. ("pretējā virzienā tam, kādā pavedieni sašķe̦te̦rē̦ti) tamza jāgriež vaļā; tad redzēs, cik tur dziju Kaugurciems.

Avots: EH I, 150

atleinuôt, intr., sich wackelnd herbeischleppen: atleinuoja leinajām kājiņām BW. 7307. Bers., Smilt.

Avots: ME I, 172

atmeimuruôt Kārstenis Druva II, 15, (im Rausche) wackelnd herkommen.

Avots: ME I, 176

‡ atpeikstêt "?": kâ viens pats gan puika atpeikstēja dzimtenē Austr. Aizsaulē 118. kâ tu še atpeikstēji? Zaravič.

Avots: EH I, 158

[atpèisêtiês ² Saussen, ausfasern.]

Avots: ME I, 181

atpeizêt, tr., verzehren Etn. III, 146.

Avots: ME I, 181

atrèibinât, nüchtern machen: piedzē̦rušu. Refl. -tiês, nüchtern werden.

Avots: ME I, 185

atrèibt, intr., inch., nüchtern werden: kāzinieki, ūdeni dze̦rdami, drīzumā atreiba LP. VI, 854.

Avots: ME I, 185

‡ atreibuļuôtiês, = atžèibt: saimnieks ar puisi gan atreibuļuojušies (pēc pē̦rkuona spēriena) Latv. Av. 1858, piel. 23.

Avots: EH I, 161

‡ atreķêt "zurückbiegen" Wessen: a. naglai galu.

Avots: EH I, 161

‡ atreikne BW. 22172, 9 var. (aus Dubena), = atraikne, die Witwe.

Avots: EH I, 161

atreitene BW. 27849 var., =atrait(e)ne, die Witwe.

Avots: EH I, 161

atreitis (unter atraĩtnis): auch Wessen.

Avots: EH I, 161

[atreitis BW. 22182 und 22203 (aus Dubena)= atraitnis.]

Avots: ME I, 185

‡ atreitît (ein Hypernormalismus?) Sauken, = atraitît.

Avots: EH I, 161

atreitne Salastšana 34, 57 und 63, = atrait(e)ne, die Witwe.

Avots: EH I, 161

atrèiz ² -rêizē̦m ² Oknist, = atreiz-reizām.

Avots: EH I, 161

[atreiz-reizām Werssen, Nerft, Warkl., oft.]

Avots: ME I, 185

‡ atreĩķinât Dunika, Kal., Rutzau, Salis, Schrunden, = atrēķinât.

Avots: EH I, 161

‡ atskleĩst Kal., Rutzau, (ein Buch) aufschlagen: a. grāmatu. Refl. -tiês, sich (von selbst) öffnen (von einem Buch gesagt) Kal: grāmata atskleidusies vaļā. Wohl aus li. atskleĩsti dass.

Avots: EH I, 166

atstèigt [li. atsteigti], tr., eifrig arbeitend das Versäumte einholen: visu jau tu mājā atkal atsteidzi, atstrādāji A. XV, 124. Refl. -tiês, herbeieilen: ienaidnieks turp atsteidzies LP. VII,475.

Avots: ME I, 198

atstrèipuļuôt, intr., her-, forttaumeln: atstreipuļuoja nuost pa lielu gabalu Vēr. II, 32.

Avots: ME I, 198

‡ atsveiciêns Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 141, ein Abschiedsgruss.

Avots: EH I, 173

atsveĩcinât (li. atsvéikinti), intr., auf einen Gruss erwidern, entgegengrüssen: mācītājs nedzirdēja sveicinājuma, nedz atsveicināja Kaln. Refl. -tiês, sich verabschieden: cits gribēja atsveicināties nuo vē̦cākiem R. Sk. II, 254.

Avots: ME I, 199

‡ atsveĩķinât radus Dunika, Kal., Rutzau, sich vor dem Tode von den Verwandten verabschieden. Refl. -tiês Dunika, Kal., Rutzau, = atsveicinâtiês: a. nuo kāziniekiem. Aus li. atsvéikinti.

Avots: EH I, 173

‡ atsveikt Mar. "seinerseits mündlich oder schriftlich bewillkommnen".

Avots: EH I, 173

attèikt, ‡

4) (Gehörtes) wiedererzählen:
tai jau ne˙kā nevar pateikt, kuo viņa citiem neatteiktu Siuxt. pasaku atteicējam Pas. IX, 237; ‡

5) kündigen, absagen
BielU.: a. līgumu, derības, precības Oknist. kāzu nebūs: brūte atteice ebenda. a. saimniekam ebenda. Refl. -tiês, ‡

2) zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss loben:
vīrs... nevar a., ka meita... cieši laba Pas. IV, 397 (aus Atašiene; ähnlich VI, 137; VIII, 385).

Avots: EH I, 175

attèikt, intr., tr., antworten, erwidern: tad vārdiņu vien atteica:"lai nāk pati valkātāja" BW. 13595, 10;

2) (ar dievu) atteikt, Lebewohl sagen:
ve̦lns nuozuda, kā atvarā, ar dievu neatteicis Treum. ve̦lnam vajadzēja miegam atteikt LP. VII, 1170;

3) das Gelernte aufsagen:
vai tu vēl nenāksi skuoluotājam atteikt B. Vēstn. Refl. -tiês, absagen, ablehnen, sich lossagen: Liena atteicās dzert Kaudz. M. vai atteikties nuo nākuotnes pagātnei? Vēr. II, 207.

Avots: ME I, 204

‡ atveice,* die Reaktion, Rückwirkung Wid.

Avots: EH I, 179

atveiduôt, tr., darstellen: savas dvēseles stāvuokli * Stari II, 877. Refl. -tiês, verschiedene Gestalt annehmen, sich unterscheiden: papīri, kuŗi reiz bija tik vienādi, bija cits nuo cita atveiduojušies Dz.

Avots: ME I, 208

‡ atveids, das Abbild: daba ir tik skaista, ka pat viņas a. vēl ir skaists Burtnieks 1934, S. 265.

Avots: EH I, 179

‡ atveiktiês "?": stāstīšanas brīži nenāca ik˙katru vakaru, bet vienīgi... kad krusttē̦viem prāts atveicās bezrūpīgs un jautrs Kaudz. Atmiņas I, 74.

Avots: EH I, 179

atžeibinât: auch Golg., (mit èi ² ) Vīt.

Avots: EH I, 183

atžeibinât, tr., erfrischen: iziet laukā acu atžeibināt (N. - Schwnb.) A. XII, 656; zum Bewusstsein bringen: piedzē̦rušuo. Refl. -tiês, zu sich kommen, sich erholen: drīz tas atžeibinājās nuo belziena A. XVIII, 245; nuo reibuoņa Wid.

Avots: ME I, 213

atžèibt: auch Golg.

Avots: EH I, 183

atžèibt, intr., wieder zum Bewusstsein kommen: dvinga viņam bija samaņu paņē̦musi; vajadzēja krietni nuogaidīt, kamē̦r atžeiba Wid.; munter werden, sich erholen, erstarken Grünh., AP.: pasistā vista atžeiba gan, bet vēl tāda gurde̦na A. XIV, 2, 73.

Avots: ME I, 213

‡ atžļeĩbt Kal., in die Erinnerung zurückrufen; verstehen: nevarēju tuo a.

Avots: EH I, 183

‡ badveĩdîgs,* hungerartig: badveidīgu dzīvības vilkšanu Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 182.

Avots: EH I, 198

‡ bajãrmeîta, die Tochter eines Wohlhabenden, Vornehmen (bajārs): bajarmeitu lūkuoties BW. 13245.

Avots: EH I, 199

‡ baluožmeîta Pas. VII, 252, ein Taubenmädchen (ein in eine Taube verwandeltes Mädchen).

Avots: EH I, 203

bèidzam, Part. pass. von bèigt, in manchen Gegenden adverb. gebraucht statt bèidzuot: beidzam viņš bija ar mieru, schliesslich war er damit zufrieden. Cf. beidzuot.

Avots: ME I, 277

bèidzamais: "ultimus" Kurl., "pessimus" Livl. n. BielU.; beidzamais, der letzte neben bei˙dzamais "quisquis" Segew.; beidzamā galā "am letzten Endë BielU.

Avots: EH I, 211

bèidzamais, Part. pass. von bèigt, der letzte, äusserste, grösste: beidzamā vasara, der letzte Sommer. beidzamais puosts klāt, es ist das äusserste Unglück da. muocīt līdz beidzamam, bis zum äussersten quälen; izsalties līdz beidzamam; izlutināt bē̦rnus uz beidzamuo puostu, die Kinder bis zum äussersten verwöhnen. beidzamais nejē̦ga, der grösste Dummkopf. atņēma tiem beidzamuo luopiņu, man raubte ihnen das letzte Vieh, d. h. (mit dem letzten) alles Vieh. nuo tam kuo tu man stāstīji, beidzamais vārds (alles) man stāv prātā.

Avots: ME I, 277

beidzenīte, eine, die zuletzt gemacht ist (?): sācenītes, beidzenītes manas baltas villainītes BW. 23542.

Avots: ME I, 277

‡ beîdzamiskis ² Grobin, Adv., = galīgi, vollständig: sievas visu izpirka, beidzamiskis.

Avots: EH I, 211

bèidzuõt, Part. act. von bēigt, als Adv. gebraucht, endlich, schliesslich: samaldās ilgu laiku, beidzuot iekuļas svešā pilī LP. IV, 70.

Avots: ME I, 277

beĩgas "Tod" neben bèigas "Endë N.-Wohlfahrt.

Avots: EH I, 211

beĩgas, selten der nom. s. beiga,

1) das Ende:
vai būs beigas kult? diensvidus beigās, im äussersten Süden LP. VII, 1174. pļāves laiks tuvuojas savām beigām Etn. II, 114; nuobučuot beigu reizi aizgājēju, den Sterbenden zum letzten Mal küssen A. XIII, 312;

2) der Tod:
lielmāte sasirgst tik ļuoti, ka pati paredzējusi beigas LP. V, 402. ai, dieviņ, jau tik ātri beigas (gew. Pl. beigu) reize pienākusi BW. 17593. pie beigām od. beigu būt, justies, dem Tode nahe sein, sich dem Tode nahe fühlen. līdz beigām, bis zum Ende, Tode;

3) uz beigām iet, nākt, būt, pie beigām od. beigu būt, zu Ende, zur Neige gehen (von Vorräten, der Zeit
u. s. w.): rudenī, kad ganāms laiks ejuot uz beigām Etn. II, 100. nāk nu dziŗas uz beigām od. beigās LP. IV, 177, VI, 914. maize jau pie beigām;

4) pie beigām, pme beigu, im höchsten Grade, sehr, zur Verstärkung des Begriffs:
e̦smu pie beigām nuoguris, nuokusis, nuoskumis, slims;

5) beigu beigās, zuletzt:
beigu beigās izmācījies tik tālu, ka sapratis LP. III, 66.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen ist):, im äussersten Süden

Avots: ME I, 277

bèigt, ‡

2) umbringen, töten:
gribēja juo (= viņu) b. Pas. III, 317 (ähnlich: IV, 164). Refl. -tiês,

1): nav vēl beigušies mirt Sonnaxt; ‡

3) = panīkt, herunterkommen Kaltenbr.: beidzies saimnieks.

Avots: EH I, 211

bèigt, -dzu, -dzu (li. beĩgti), tr., endigen, vollbringen, aufhören, mit Akk. und abhäng. Inf.: viņš beidz pat˙laban savu darbu. beidz jel reiz savus pātarus, höre auf mit deiner Litanei. kur tās puķītes galu beidz? Vēr. I, 1903. kungs nevar beigt dusmuoties, nuobrīnīties. Refl. -tiês,

1) zu Ende gehen, aufhören:
lai beidzas mans mūžiņš BW. 6496. gads, pacietība beidzas; mit abhäng. Inf.: beidzas ruoze nuoziedēt BW. 27584, 1;

2) sterben, unkommen: viņš vai nu kāda kaŗa nuošauts, jeb vai tā˙pat kur beidzies. tu beigsies kādā siena šķūnī pie valga Stari II, 348. [Die Zusammenstellung mit la. fīnis "Ende"
bei Bezzenberger BB. VI, 239 und GGA. 1885, S. 947 ¹ und Osthoff IF. V, 296 ist ganz unsicher; vgl. Walde Wrtb. ² 294].

Avots: ME I, 277

[beigtin, Adv., beendigend: jūs beigtin neizstaigāsiet... pilsātus, tiekams cilvē̦ka dē̦ls nāks Glück Matth. 10, 23.]

Avots: ME I, 277

bèigts,

2) sehr krank:
biju b. ar vē̦daru AP.

Avots: EH I, 211

bèigts, Part. pass. praet. von bèigt,

1) beendet:
darbs beigts; beigta balle, aus ist der Schmaus: kad dieviņš nuolicis mirt - beigta balle - nelīdz ne zāles, ne plāksteris. beigta, aus ist die Geschichte, sagt derjenige, welcher ein Märchen (pasaka) erzählt hat Zb. XVIII, 366;

2) tot, verloren, zugrunde gerichtet:
visi beigti, alle sind tot Etn. III, 15. beigts kā muša, mausetot. beigtu kaķi vien ieraudzīja LP. VI, 71. tik˙pat beigts esmu, trotzdem bin ich verloren V, 139. tie bija beigti kuģi, gestrandete Schiffe Skalbe. Oft mit pagalam verbunden: nuo ve̦lna ne jausmas - beigts un pa˙galam smalkuos pe̦lnuos LP. VI, 426;

3) uz (tuo) beigtuo (= beidzamuo): aitas viņš plucināšuot uz to beigtuo RKr. VIII, 78.

Avots: ME I, 277, 278

‡ beigumās (loc. pl.) Bers., = beigās, zuletzt, schliesslich.

Avots: EH I, 211

bèigums: mums darbs beigumā (zu Ende) Seyershof. kad jumtu jumjuot beĩgums (= beigas) nāk, tad jumta pedīgā kārts tiek piesieta AP.

Avots: EH I, 211

bèigums, der erfolgte Schluss: stāsta b.

Avots: ME I, 278

‡ beĩka, ein männlicher Schimpiname.

Avots: EH I, 211

beikus U., ein böser Bube; vgl. bikus dass.

Avots: ME I, 278

‡ beĩlis,

1) ein abgestumpftes Messer
Plm.; ein kleines Messer Kandau;

2) ein geistig beschrankter
(neatjautīgs) Mensch Plm.; ein Schimpfname Sermus.

Avots: EH I, 211

beĩrât [AP., Lös., Stockm.], Lub., Fest., Stelpenh., laut weinen.

Avots: ME I, 278

‡ beĩrêt N.-Peb., (mit èi ² ) Saikava, = beĩrât.

Avots: EH I, 211

beĩris, ‡

2) ein Schimpfname.

Avots: EH I, 211

beĩris [AP.], Lub., Fest., Stepenh., einer, der laut weint.

Avots: ME I, 278

beĩseklis,

1) "ein Gegenstand
(daikts) zum Mischen (Umrühren)" N.-Peb., PV.;

2) "= jàuteklis 1" PV. Vgl. ‡ beizîklis 1.

Avots: EH I, 211

beizars, ein grosser Stock zum Peitschen der Pferde Selb., Erlaa.

Avots: ME I, 278

‡ beizeklis PV., eine beinahe unleserliche, schlecht geschriebene Schrift: kas nu tādu beizekli var salasīt?

Avots: EH I, 211

‡ beizelêt PV., schnell und beinahe unleserlich (mit einem Bleistift) schreiben; kritzeln; Striche ziehen.

Avots: EH I, 211

‡ beizelîgs PV. "zu kritzeln liebend".

Avots: EH I, 211

‡ beizelis PV. "kas beizelē".

Avots: EH I, 211

‡ bèizerêt(iês) ² PV. "= svĩbinât; čuknît": b, ar skalu; zēns beizerē kaķi pa pagulti.

Avots: EH I, 211

‡ bèizerêt(iês) ² PV. "= svĩbinât; čuknît": b. ar skalu; zēns beizerē kaķi pa pagulti.

Avots: EH I, 211

‡ bèizeris ² PV. "kas beizerē(jas) vai ālējas".

Avots: EH I, 211

‡ beizêt, -ẽju PV. "= ‡ bèizerêt(iês) ² ; ālêtiês".

Avots: EH I, 211

‡ beiziķis PV. "= ‡ bèizeris ² ".

Avots: EH I, 211

‡ beizîklis N.-Peb.,

1) = bĩstaklis 1;

2) ein unruhiger, unduldsamer Mensch.

Avots: EH I, 211

‡ beĩzis NB. "ein grosser, die Füsse schieppender Mensch". Zu li. béizas "sliņķis, slaists" ?

Avots: EH I, 211

‡ beizîte Lubn., N.-Schwanb. "jem., der von einem Gesinde zum andern geht, um dort Flachs zu schwingen (kulstīt)".

Avots: EH I, 211

‡ beizīteris N.-Peb. "nemierīgs, kaucīgs cilvē̦ks".

Avots: EH I, 211

bezveĩda būtnes, gestaltslose Wesen *Vēr. I, 1361. mani liek sakuost bezveidā Rainis.

Avots: ME I, 286

bezveidĩba, die Gestaltlosigkeit, Formlosigkeit * Stari III, 204.

Avots: ME I, 287

bezveĩdis, fem. -de der (die) Gestaltslose, Unförmliche: tas tuomē̦r paliek bezveidis *Rainis.

Avots: ME I, 286

‡ bleĩjât Planhof, schlagen; aus d. bleuen.

Avots: EH I, 227

‡ bleĩka Klingenberg, comm., ein Schimpfname: atnāvis tāds ļauduoniešu b.

Avots: EH I, 227

bleiks, Interjektion zur Bezeichnung des Schusses: bleiks! sprāgst šāviens Vīt. 36.

Avots: ME I, 313

‡ bleikšêt(iês) PV., = blīkšêt.

Avots: EH I, 227

‡ bleikšêt(iês) PV., = blīkšêt.

Avots: EH I, 227

‡ bleikšis PV., = blīkšis.

Avots: EH I, 227

‡ bleikšuoņa PV., = blīkšis.

Avots: EH I, 227

‡ bleĩtêt AP., stark und schallend schlagen. Vgl. pleitêt 1 und ‡ bleivêt II.

Avots: EH I, 227

‡ bleiva, comm., "kas bleivē 1" PV.: kuo nu bleivē tik gaŗu bleivi kā b˙!

Avots: EH I, 227

‡ blèive ² PV.,

1) "eine lange, mit wenig Zutaten gekochte Suppë;

2) "kas bleivējas";

3) "bleivēšanās".

Avots: EH I, 227

‡ I bleivêt, -ẽju "pieliet, piepildīt" Druw.; "viel Flüssigkeit hinzugiessend, eine dünne Suppe kochen" PV. Refl. -tiês achtlos und sorglos mit Wasser hantieren" PV. (mit èi ² ). Aus d. bläuen?

Avots: EH I, 227

‡ II blèivêt ² Saikava "schlagen (z. B. die Tenne mit dem Lehmschlagel)". Aus d. bleuen.

Avots: EH I, 227

breikš [Peb.], = brĩkš; breikššêt, = brĩkšķêt.

Avots: ME I, 329

breikšķinât, knitten, knastern machen: kas mežā breikšķināja BW. p. ² 33867 (Var.: brikšķināja).

Avots: ME I, 330

breikšķis, wohl = schriftle. brīkšķis, der Tolpatsch, der überall anstösst und etw. umstösst Stockm. n. Etn. III, 130. [Nach Wid. breikšis, der Polterer.]

Avots: ME I, 330

‡ bũ[v]meĩstars,

1) der Baumeister;

2) der Spiessbock
( cerambyx heros. Bockkäfer) Dond. Beruht auf mnd. būmester.

Avots: EH I, 257

‡ ceica, der Floh (im Rätsel) PV.: c. lēca. c. skrēja, ceicai pēdu nepalika.

Avots: EH I, 262

‡ ceicas, die Beine ("stilbi") PV.: apsedz savas plikās ceicas!

Avots: EH I, 262

‡ ceidinât (mit ostle. ei aus ī?) Bē̦rzgale, Vidsmuiža, necken ("ķircināt"); cèldinât ² Ludsen "spīdzināt, vārdzināt".

Avots: EH I, 262

‡ čèidinât ² Pilda, necken, reizen, ärgern; quälen.

Avots: EH I, 288

čeigrs: kad ē̦d ieviņu uogas, tad mute tik čèigra ² ("?") kâ ar sveķiem Linden.

Avots: EH I, 288

čeigrs, rauh, hart, barsch, unfreundlich: čeigrs ūdens Stelp., čeigra vilna, čeigri lini. viņš prasīja čeigrā balsī. viņam visas meitas līp klāt, un raug šī tāda čeigra, ne˙kā Etn.

Avots: ME I, 409

‡ ceika "zehn parallele, mit einer Querlinie durchkreuzte Linien, um beim Kartenspiel das Gewonnene zu löschen" Wessen.

Avots: EH I, 262

ceikaũls: auch (mit eî ² ) Ruj.

Avots: EH I, 262

ceikaũls, für ceļkauls, das Kniegelenk LP. VI, 605, [auch in Salisb.] >

Avots: ME I, 367

‡ ceĩkuôt NB., langsam gehen: ja ceikuosi, līdz vakaram nenuoiesi!

Avots: EH I, 262

[ceĩmurene "?": sēd le̦pni kâ ceimurene - lūpas sa˙me̦tusi Planhof.]

Avots: ME I, 367

I ceimurs, Renntiermoos, Renntierflechte RKr. II, 69, Konv. ¹ 281; [Zu li. kimonai "weisses Moos" und čech. čmáni "Unkraut"].

Avots: ME I, 367, 368

[II ceimurs Druw. "ein eisernes Gerät".]

Avots: ME I, 368

‡ III ceimurs ("mit èi") AP. "ein schwer zugänglicher Ort" (?),

Avots: EH I, 262

‡ IV ceimurs ("mit èi") AP. "verworrenes Garn" (?).

Avots: EH I, 262

ceinis, s. cainis.

Avots: ME I, 368

ceĩpa: Plur. ceĩpas AP., verwühltes Haar PV.: (sa)ņemt aiz ceipām.

Avots: EH I, 262

ceĩpa [C.], der Haarschopf: ka es tevi nepaņe̦mu aiz ceipas! Ramelshof, [Kosenhof].

Avots: ME I, 368

‡ ceĩris AP., der Zeiger an der Uhr. Wohl aus *ceij(e)ris.

Avots: EH I, 262

ceizis, ein Netz Kurisch - Haff n. RKr. XI, 101.

Avots: ME I, 368

četrreĩz, viermal.

Avots: ME I, 411

četrreĩzējs, viermalig: četrreizēja apsūdzība.

Avots: ME I, 411

cìemmeita od. cìema, ciemu (BW. 11072) meita, das Dorfmädchen, ein Mädchen aus einem benachbarten Gesinde oder Dorfe: pašas nāca ciemmeitiņas BW. 12115.

Avots: ME I, 393, 394

citreiz,

1) ein anderes Mal:
aiziešu pie tevis citreiz;

2) einst, vormals:
citreiz dzīvuoja vecīši LP. V, 42;

3) zuweilen:
nuo smilgas citreiz pils aizde̦gas;

4) citreiz - citreiz, bald - bald:
alās dzīvuojuot ve̦lns, parādīdamies cilvē̦kiem citreiz par āzi, citreiz par cūku LP. VII, 949.

Avots: ME I, 389

citreĩze: juo radi nuo citreizes (von früher her) e̦sam mēs Dünsb.

Avots: ME I, 389

citreĩzējs, eheamlige, vormalig: citreizējā le̦pnā pils tagad sagŗuvusi drupatās.

Avots: ME I, 389

‡ cũktreîkne ² Popen, stellaria media.

Avots: EH I, 281

‡ dabèigt,

1) beenden
Kaltenbr., Wessen: dabeidžu jumtu jumīt Warkl. tai jis savu mūžu dabeidze ebenda;

2) endgültig abnutzen
Kaltenbr.: pa dubļiem dabeidžu zābakus.

Avots: EH I, 300

[dastèigtiês Drsth., hinzueilen].

Avots: ME I, 442

daũdzreĩz, oft, häufig: tas jau daudzreiz piedzīvuots.

Avots: ME I, 444

‡ daũreižu Serbigal n. FBR. IV, 57, vielemal.

Avots: EH I, 310

dažreĩz, = dažkā`rt.

Avots: ME I, 446

dažreĩzẽjs, häufig: tas tē̦va dažreizējas mācības laidis vējā Blaum.

Avots: ME I, 446

dei kuo Ar., dei dei, kaum: pie Kangarkalniem ticis, dei dei kaklu nenuolauza Vīt. 77.

Avots: ME I, 453

deĩbiņa, Bachforelle Talsen. [Vgl. teiba, Forelle.]

Avots: ME I, 453

‡ dèidelnība ² Lettg., das Wesen eines ‡ dèidelnieks ² .

Avots: EH I, 314

‡ deĩdarêt Seyersnof "staigāt" (taumelnd gehen?): bē̦rns sāk jau d.

Avots: EH I, 314

I deidars, eine Pflanze mit verkrüppeltem Stengel Salisb.

Avots: ME I, 453

[II deidars Planhof "ein Lümmel, der wackelnd geht"]

Avots: ME I, 453

dèidelnieks ² Lettg., ein Vagabund, Faulpelz, verkommener Mensch: deidelnieks svāta maiss BW. 25723.

Avots: EH I, 314

[deĩderêt Ruj., hin- und herlaufen; dèiderêt ^2, -ēju, auch dèider,uôt ² Lös., taumeln; vgl. dìedelêt.]

Avots: ME I, 453

[I dèĩderis ² Lös., Friedrichstadt "ein besoffener Mensch"]; deiders, jem., der sich umhertreibt Adsel; ein kleines Kind Setzen. pakulu zirgs, deidera kājiņas (Rätsel: Spinnrad).

Kļūdu labojums:
dèĩderis ² = dèderis ²

Avots: ME I, 453

II deideris [Roop, ein magerer, abgezehrter Mensch]: bet vīra nuo viņa tik˙pat nebūs, - ir tāds sauss deideris, rausta valuodu Švābe Duomas III, 201.

Avots: ME I, 453

deĩdêt: auch Salis.

Avots: EH I, 314

[deĩdêt Dond., = dẽdêt 1; vgl. auch izdeidêt U. (unter izdēdêt und diedêt. Man spreche in Dond. auch ķeĩd für ķẽde "Kette", während sonst dort ei nur aus ê entsteht. Etwa durch d. dial. deite "Greis" im Vokalismus beeinflusst?]

Avots: ME I, 453

deiduôt, vergeblich auf etwas warten Etn. I, 154.

Avots: ME I, 453

*deîdzêt, zu ersthliessen aus ‡ àizdeîdzêt.

Avots: EH I, 314

I deinis, der Tänzer, Springer: deinītis le̦c, deinītis skrien, deinim pē̦das nepazīst (Rätsel: der Floh). Zu diet.

Avots: ME I, 453

II deinis, für dzeinis n. Etn.

Avots: ME I, 453

deivalât, in besoffenem Mute russisch und deutsch durcheinandersprechen U. Refl. deivaluoties, ausgelassen tanzen, sich wild gebärden Biel. n. U. Gebildet auf Grund von plattd. Deuwel "Teufel".

Avots: ME I, 453

deive, das Geschenk, die Gabe: laimes deives. brūtes deives jau iedevis, kur tad nu precība vairs izputēs? Naud.

Avots: ME I, 453

deivelêt,

1): an unrechter Stelle, unnütz tragen, benutzen
(mit èi ² ) KatrE.: zābakus jau sāku šur, tur d. jaunuo vāģu gan nevajadzēja d. ebenda;

2) "kalpināt bez īstas vajadzības, grūstīt" (vorzugsweise von Pferden gesagt) Fistehlen.

Avots: EH I, 314

deivelêt, -ēju,

1) durch fortwährende Benutzung untauglich machen:
puika zāģi tik ilgi deivelēja, kamē̦r nuodeivelēja Druw.;

[2) "schlagend hin und her jagen (ein Tier)":
čigāns savu zirgu deivelēja Druw.].

Avots: ME I, 453

‡ dèivelis ² , ein heftiger, hitziger Mensch od. ein solches Tier KatrE.: tā deiveļa vair nevar valdīt, d. - kur šim nu jāskrien! "kas deivelē" Kalz. und Meiran n. Fil. mat. 26: tāds kâ d˙!

Avots: EH I, 314

‡ desmitreĩz, zehnmal.

Avots: EH I, 317

desiņgreidu: auch BW. 7429 (Var.: deviņgrīdu) und 25870.

Avots: EH I, 317

deviņgreidu vilnainītes Ar. 565 [ seien vilnaines, deren Zwirn aus je neun (zusammengedrehten) Fäden bestehe (?); nach einer andern Angabe: vilnaines mit einer neunfachen Schicht von eingewebten Mustern (Ornamenten) am Rande].

Avots: ME I, 460

didereinis [dide̦rainis?], = eglīte od. trīdeksnis in Alt- und Neu-Rahden; während eglīte (trīdeksnis) aber auf Hochzeiten ange-wandt wurde, bediente man sich des dide̦rainis [didereinis?] zur Zeit des talkus.

Avots: ME I, 466

diẽnastmeîta Pas. X, 464 u. a., ein Dienstmädchen.

Avots: EH I, 327

‡ dìevmeîtiņa, Beiname des Marienkäfers im VL.: mārietiņa d. BW. 33685.

Avots: EH I, 328

divreĩz, zweimal: divreiz divi ir četri.

Avots: ME I, 473

[divreĩzẽjs, zweimalig.]

Avots: ME I, 473

divveidība ,* Dimorphismus Vēr. II, 1054.

Avots: ME I, 473

divveidîgs ,* dimorph.

Avots: ME I, 473

duoreiz, s. duo.

Avots: ME I, 535

dreĩja,

2): gen. s. dreija, dreijas, gen. pl. dreiju, gedrechselt:
dreijas kuoku laivu daru BW. 30684, 2 var. izkrita ... caur dreijas gultu 24919. dreiju (Var.: dreija, dreijas) sē̦tu 34207.

Avots: EH I, 332

dreĩja, [dreĩjas U.],

1) die Drechselbank;

2) die Drechslerarbeit
U.

Avots: ME I, 496

dreĩjât, -āju, tr.,

1) drechseln:
dreijātājs dreijā;

2) fein, zierlich machen;
Part. dreijāts, zierlich, fein: uozuols auga ceļmalā dreijātām lapiņām; tâ gribēja tautu meita dreijāt savu augumiņu BW. 6033. [Nebst estn. treiima aus mnd. dreien.]

Kļūdu labojums:
augumiņu = vainadziņu

Avots: ME I, 496

‡ dreîķis Planhof "=draņ̃ķis 5": slapjš d. nāk zemē.

Avots: EH I, 332

‡ dreilaina aude̦kla (gen. s.?) BielU. "mit 16 und mehr Nieten gewebtes Zeug".

Avots: EH I, 332

dreĩlêt, -ēju, tr., reiben Nötkensh. (kuokā ar kādu dzelzs gabalu izurbt, izberzt caurumu); "treideln" L. [Aus * dreijelêt (zu dreijât)?]

Avots: ME I, 496, 497

‡ drèilins ² Lettg., ein Instrument zum Drechseln.

Avots: EH I, 332

dreiliņš, ‡

3) = treiliņš I 1 Stelp.

Avots: EH I, 332

dreĩliņš,

1) das Treideltau
L.; ein Strick mittlerer Dicke Krem.;

2) der Drilling, das Treibrad in der Mühle
U. Vgl. treiliņš.

Avots: ME I, 497

dreilis,

[1) Treidler
Wid.];

2) ein ausgelassener Mensch, ein unartiges Kind:
šuo dreili ne˙maz nevar savaldīt Mar.

Avots: ME I, 497

dreĩmanis, der Drechlser: [es riteņu dreimanītis BW. 27399. - Nebst estn. treiman entlehnt].

Avots: ME I, 497

‡ dreinieks Lettg., = dreĩmanis.

Avots: EH I, 332

‡ dreivas Kaudz. Vecpiebalga 60, = dreĩjas, die Drechselbank.

Avots: EH I, 332

dreĩvêt AP., = dreĩjāt, drechseln: ratiņu luocekļu dreivēšana Kaudz. Vecpiebalga 60. labs dreivē̦tājs Azand. 13.

Avots: EH I, 332

dreizinêt: auch (mit èi ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85.

Avots: EH I, 332

[dreizinêt "schaben, schnitzen" Wessen.]

Avots: ME I, 497

dveiļi, die zweizeilige Gerste Plutte 96, RKr. II, 72. [Vgl. etwa li. dvailaĩ "ein Paar (Pferde)"; sieht aus wie eine Zusammensetzung der Zweizahl mit eila "Reihe".]

Avots: ME I, 537

dveiliski: "auf zweien" (?) Gr.-Sessau; dveĩliski adīt cimdus A.-Rahden, "= ar divām dzijām adīt".

Avots: EH I, 351

dveiliski, zu zweien P. Allunan.

Avots: ME I, 537

‡ dzeîdinât ² (?) Ruhental "dīdzināt".

Avots: EH I, 352

‡ džèiga ² Erlaa, comm., ein magerer, heruntergekommener Mensch..

Avots: EH I, 365

‡ dzeija, = zeija 2: kublis rūga, dz. (Var.: zeija) te̦k BW. 19612 var.

Avots: EH I, 352

dzeika, ein Strick: puisē̦ni vija dzeikas. lūkus plēsa. uozuoliņu dēdināja Etn. III, 163. [Vielleicht zu dzija. serb. žì`ca "Faden, Draht".]

Avots: ME I, 540

dzeikste, eine Rute A. XIII, 86.

Avots: ME I, 540

I dzeine, dzeinis Laud., ="savilkts un saluocīts aude̦kls, ka var uz buomja pēc aušanas uztīt" Lös. n. Etn. III, 163, [Erlaa]; vgl. dzeinis 2, [dzèine ² Bers. "uztîta dzija".]

Avots: ME I, 540

II dzeine "?": es pacēlu vainadziņu kuplumā, augstumā, devītā dzeinītē [Var.: žuburā] BW. 8640. [dzeine Bers. "pīne nuo stiebriņiem. dzijām vai cita kā"; "auch von den zīļu rindiņas eines Kranzes".]

Avots: ME I, 540

dzeinis,

3): die Aufschur
- auch (mit èi ² ) Saikava; . dz. ir aude̦kls, uz griežamiem kuokiem savilkts ebenda; kad dzijs ir sašķē̦rē̦ta, tad sasien ciesminiekus un tad ne̦m nuost dzèini ² . kad aude̦kls ir dzeinī sane̦mts, tad tuo saliek riekumā un uzgriež uz stellēm Mahlup; dzeiņa buomis, die Aufzugswelle am Webstuhl BielU.; ‡

4) ein kurzer (abgerissener) Strick, ein Schnürchen,
(mit èi ² ) Erlaa: tur tāds dz. bij; es ar tuo piesèju guovi; ‡

5) der Nabelstrang
Windau.

Avots: EH I, 352, 353

dzeinis,

1) eine Tritze
(li. geinỹs). ein Kletterstrick, ein Strick nebst Zubehör, mit dessen Hilfe der Imker in die Höhe zum Waldbienenstock klettert Bielenstein Holzb. 199: uozuoliņš dzeiņa raud, dzeinītis raud vijējiņa BW. 1905. priežu dēļ dravinieki gaŗu dzeini vīdināja 1338. dzaini [wohl mit ostle. ai aus ei; doch vgl. auch cainis] ritināju 30256 [aus Aahof]; auch ein Strick überhaupt Erlaa, "ein schlechter Strick" Sessw., Bers.;

[2) dzèinis N. - Peb., Bers. "закрутка (ein Knebel)"];

3) ["sašķē̦rē̦ts aude̦kls, kuo pašureiz uz stellēm griež" AP.], aufgeschorenes Garn
[li. geinỹs "основа ткани"]. das Garn für den Aufzug der Weber [Bielenstein Holzb. 394 u. 399], Bers.: brāļa māsa dzeini vilka deviņiem kamuoliem. mūsu meitām vēl stāv aude̦kls dzeinī Selb. pūrā man smalki dzeiņi Lasd. A. XI, 84. [Zu r. жень "Tritze" (wenn mit e aus ģ; doch vgl. auch le. dzenis) und weiterhin vielleicht nebst dzeika zu dzija; vgl. auch Walde Wrtb. ² 291 f. unter fīlum und 327 unter fūnis.]

Kļūdu labojums:
1338 = 7338

Avots: ME I, 540

[dzeinītis Setzen "= ē̦rkulis 2".]

Avots: ME I, 540

[dzèire ² Bers. "Streckbalken einer Brücke"; vgl. dziedrs III,]

Avots: ME I, 540

dzèiveri ² : dzàivarani ² N.-Laitzen.

Avots: EH I, 353

dzèiveri ^2. Porsch Mar.; [mit ostle. aì aus ei wohl auch] dzaivariņi Etn. II, 55 aus Oppek. [auch -ar- kann hier auf -er- zurückehen] und dzaivari dass, [Alt- und NeuSchwaneb.] und L. Laicēns Duomas III, 344. [Doch spreche man dzaivar(āj)i neben dzeivari auch hie und da im Bauskeschen Kreis. - Reimwort zu vaivariņi. vaiveri dass.]

Avots: ME I, 540

eceîšas Dunika, OB., = ecêšas.

Avots: EH I, 366

ei! hei! Interj., zum An - od. Herbeirufen gebraucht U.; [vgl. li. eĩ (als Drohung und Warnung), sowie r. эй u. a.].

Avots: ME I, 566

eicā! (Var.: eisa!), Interj., beim Anrufen gebraucht BW. 19879, 1.

Avots: ME I, 566

eĩdãtiês: viņas svaidījās un eidājās ar šūpuli Janš. Līgava II, 187.

Avots: EH I, 367

eĩdâtiês Nirg., sich schaukeln: šūpulis, lē̦ni eidādamies, sāk apstāties Janš.

Avots: ME I, 566

eideliski, für eideniski, schnell / springend (gehen) Alt - Rahden.

Avots: ME I, 566

eidene, die Witwe Nieder - Bartau n. Etn. I, 105: kur mēs ve̦cās eidenes liksim? BW. 20893. [Etwa dissimilatorisch für *einene, Alleinstehende? Vgl. dan. enke "Witwe": enk "allein".]

Avots: ME I, 566

eidenieks, [li. eidiniñkas], ein Passgänger U., L., Manz. Lettus; vgl. aidenieks.

Avots: ME I, 566

‡ eidenis "?" (=eidenieks ?) : zirgs skrien tik˙pat kâ e. (d. h., sehr schnell) Lös.

Avots: EH I, 367

eideniski,

2): e. ("aši, strauji") skriet Viļāni; zirgi skrien èideniški ² (im Galopp, kopfüber)
Linden in Kur1.;

3): tie riteniski, e. un čūreniski nuokūleņuoja lejā Janš. Līgava I, 296; eĩde-niski "rückwärts"
Wandsen; "rückwärts taumelnd" Sessw: ("mit eî").

Avots: EH I, 367

eideniski,

1) im Passe:
eideniski iet, im Passe gehen (von Pferden) U., Manz. Lettus;

2) schnell, ["schnell und schief
"Wessen], nach oben springend Wenden, Alt - Rahden, [um Bauske], Grawendahl; "stolz" Sessw.;

3) schief, schräge
Edwahlen n. U.; [eĩdeniskis Nigr., eĩdeniski Wandsen, èideniski ² Domopol "tantariski"].

Avots: ME I, 566

eidens: auch Dricēni, Viļāni.

Avots: EH I, 367

eidens: skrien kâ eidens Peb., angeblich: wie ein Schnelläufer U.

Avots: ME I, 566

‡ eiduôtiês "?": ar galvu eiduodamies (schwenkend, schaukelnd?) uz vienu un uotru pusi Janš. Dzimtene III ² , 418. Vgl. eĩdu eĩdumis und eĩdâtiês.

Avots: EH I, 367

[eĩdu eĩdumis Nigr. "sich sehr schnell schaukelnd": eidu eidumis iet šūpulis.]

Avots: ME I, 566

eĩduks: auch ("1 ¹ / ₂ Kopeken") Dunika.

Avots: EH I, 367

eĩduks [Goldingen], ein Ferding (ausser Gebraucht gekommene kleine Münze) tahm. n. U.: krāj, puisīti, sīku naudu pa vienam eidukam! BW. 29795. (Vgl. li. eidžiùkas "ein polnisches, altes Dreigroschenstück".]

Avots: ME I, 566

eija,

1) auch eiju BW. 2131, das Eia beim Wiegen und Einschläfern des Kindes
U.;

2) die Wiege selbst in der Kindersprache
U. In dieser Bedeutung auch der Pl. eĩjas [Jürg.]: tu gulējis kâ bē̦rna eijās Austriņš; eijās iet, schlafen gehen (in der Kindersprache) Karls.

Avots: ME I, 566

[eijât, wiegen Wid.]

Avots: ME I, 566

‡ eikste Brucken, Wessen, eikstiņa ebenda, eine Erbsen-, Bohnenstange. Zum Suffix vgl. jeikste (s. dies), maigste, rīkste u. a.

Avots: EH I, 367

eila: auch Pilskalne.

Avots: EH I, 367

eila [li. eilà], die Reihe, [èile ² Domopol, Warkh., Preili (li. eilė˜ "Reihe")], die Tuor, die jemand trifft Kaltenbrunn n. U.: savijuos vainadziņu deviņām èiliņām ² (Var.: rindiņām, kārtiņām BW. 6111,2. [Zu aile u. a.; vgl. Bezzenberger BB. XXI, 300 ¹ und XXXVII, 163.]

Avots: ME I, 566

èiļa ² (unter eiliņa): auch Wessen; nuoklāt èiļu ² (= kārta) salmu Oknist.

Avots: EH I, 367

èile ² (unter eila): visi pa eilei Pas. I, 151: atgāja e. jaunākajam IX, 311. trīs naktis nuo eiles VII, 291.

Avots: EH I, 367

eiliņa BW. 28128 var., = ailiņa, Reihe. [Daneben auch ein gleichbed. èiļa ² (= li. = eilià): meitas stāvēja sastatītas eiļā Borchow.]

Avots: ME I, 566

‡ I eire; = aire, das Ruder Wessen.

Avots: EH I, 367

‡ II eire PV. "ein allzu gross angefertigter Gegenstand" : kur tu tādu eiri liksi?

Avots: EH I, 367

‡ ek˙vèi ² ! Bers., Golg., Heidenfeld, Kl., Schwanb., Sessw., ek˙veîn! Lubn., Saikava, schau, sieh! Aus ek˙vei.

Avots: EH I, 367

ganmeîta od. gana meita, das Hirtenmädchen.

Avots: ME I, 600

‡ gardeîdze (mit ostle. eî < î?) Līvāni, = gar̂dadze.

Avots: EH I, 383

‡ gaveĩnis AP., = gavẽnis.

Avots: EH I, 388

ģeĩba, ‡

4) Plur. ģeĩbas Dunika, Krankheiten, Unglücksfälle:
kādu ģeibu tik viņam nav!

Avots: EH I, 425

ģeĩba, ģeìba PS.,

1) der Schwindel:
viņš ģeibās ne˙kā nesapruot A. XIII, 86;

2) [ģeĩba C.], ein ungeschickter, schwächlicher Mensch:
viņš tāds ģeiba vien ir.; ibid.;

3) n. U.: eine Närrin.
Zu ģeibt.

Avots: ME I, 695

[ģeibuoles U., Ohnmachtsanfälle.]

Avots: ME I, 695

ģèibuonis, der Schwindel, die Ohnmacht AP., Bers.; [ģeibuoņi U., Schwindelanfälle.]

Avots: ME I, 695

‡ II ģeibuonis (mit ostle: ei aus ī ?) Lixna "ein abgezehrter, erschöpfter Mensch".

Avots: EH I, 426

ģèibt, -bstu, -bu, intr., umkommen, sterben: viņš drīz ģeibs Walk, AP., Adsel, Bers. A. XIII, 86. beidzamuo reizi aiztiksi mani jeb nu˙dien, tu kādreiz ģeibsi LP. V, 9, Liev. -Behrsen [Entweder aus li. ģeĩbti "издыхать, падать от слабости", oder, wenn echt le. dissimilatorisch aus * gveibt = li. gveĩbti "обмирать".]

Avots: ME I, 695

ģèibulis, der Schwindel, Dusel N. -Sessau n. U., AP.

Avots: ME I, 695

‡ II ģeibulis (mit ostle. ei aus ī ?) Lixna "wer oft zu lachen pflegt" (?).

Avots: EH I, 425

ģeida: ein unbändiges Sehaf; "liela gājēja" Kegeln n. Latv. Saule, S. 616.

Avots: EH I, 426

ģeida, ein ausgelassenes, mutwilliges Mädchen [ģeĩda Salis.], Burtn.; eine Närrin LD. n. U.; eine Hexe [?]: aiz tevis ķē̦muosies vilkači, ģeidas un raganas Kaln. Kaz. Dalbs. 66. tieva, gaŗa sieviete kâ ģeida [Bedeutung?] Rump.

Avots: ME I, 695

ģeîksis ² , der Reiher Nigr., Sirgen.

Avots: ME I, 695

ģeikste, ‡

4) ģeikstes, Hopfenranken
(aus einem handschr. Vokab.): apiņiem ģ. stiepjas acīm re̦dzuot.

Avots: EH I, 426

ģeikste,

1) [ģeĩksta Arrasch], eine Rute zum Viehtreiben
A. XIII, 86;

2) die Hopfenstange
Dond., L., St.;

3) ein verschwenderischer Mensch
AP., Adsel. Vgl. das echt le. dzeikste, [sowie li. gaikštė "вѣха, тычина" und r. жи́чина "розга, прут, хворостина", s. Būga РФВ. LXVII, 249].

Avots: ME I, 695

ģèimuruôt ² , intr., taumeln Bers.: viņš jau bija tādā stāvuoklī, ka nebija vairs tālu nuo ģeimuruošanas un muldēšanas A. XII, 728. Vgl. ķeimuruot, meimuruot.

Avots: ME I, 695

ģeiŗuôt "?": Pē̦rkuons jāja svina ķēvi, gar jūŗmalu ģeiŗuodams BW. 33712 [aus Zirau. In Wenden bedeute ģeiruôt: hüpfen, hin und her springen (jē̦ri ģeiruo), in Serben: taumelnd hin und her springen].

Avots: ME I, 695

ģeisterkāja, ein Krummbein Ruj. n. U.

Avots: ME I, 695

[gleĩjât,

1) ausgleichen
(fig.) N. - Bartau;

2) "härten",
rūdīt."]

Avots: ME I, 624

I gleĩjât,

1): pē̦das: dze̦sdami un gleijādami (susglsichend, ebnend)
Janš. Mežv. ļ. II, 351.

Avots: EH I, 392

‡ II gleĩjât, (über andere sprechend) klatschen NB.: viņa gleijāja ar saimnieci vairākas stundas; nu būs daudz jaunu ziņu.

Avots: EH I, 392

‡ III gleĩjât Stenden,

1) sich abkühlen lassen:
g. sakarsušu zirgu;

2) sich erholen lassen:
g. ruokas. Refl. -tiês,

1) sich abkühlen;

2) sich erholen.

Avots: EH I, 392

[gleĩjâtiês Planhof "sich hin und her wälzen": gl. pa gultu.]

Avots: ME I, 624

gleims, schlüpfrig: gleims zutis Bers. [Zu glaima (s. dies).]

Avots: ME I, 624

gleins od. glèinis ² [Kreuzb.], mehrere zusammengebundene Balken - eine Abteilung des Holzflosses: gleinā ir apmē̦ram ap 50 baļķu kuopā siets, un visā pluostā mē̦dz būt pa 4 vai 5 līdz 6 gleini viens pie uotra galeniski savilkti Konv. ² Etn. IV, 61, [Bielenstein Holzb. 624. Zu li. gleità "ряд, шеренга"

Kļūdu labojums:
Konv. ² = Konv. ² 3217

Avots: ME I, 624

‡ gleiša Erlaa "= gleîsts".

Avots: EH I, 392

‡ glèisis ² Erlaa "wer unsinnig (apļam) zu sprechen pflegt".

Avots: EH I, 392

‡ glèist -šu -su, Unsinn schwatzen Erlaa, KatrE., klatschen Erlaa.

Avots: EH I, 392

gleistât, - ãju, intr., schwatzen: kuo tu te gleistā? Lind. n. Mag. XIII, 2, 69.

Avots: ME I, 624

gleîsts [Kreuzb.], der Schwätzer Lind. n. Mag. XIII, 2, 69; "blēdis" Ronneb. - Nach Persson Beitr. 87 f. zu an. kleiss "lispelnd", norw. kleisa "undeutlich reden" u. a.]

Avots: ME I, 624

greĩbt [Dunika], -bju, -bu, greifen, fassen Grob. n. Etn. IV, 18. Zu [gribêt], li. greibinė´ti "хватать (понемногу)", [griẽbti oder LChr. 318, ₂₂ ) greĩbti "greifen, (wornach) langen" graibýti "fortgesetzt wornach umhergreifen", got. greipan "greifen" u. a. bei Trautmann Wrtb. 96.]

Avots: ME I, 646, 647

greĩčas Ruj. "eine schlechte Schaukel, die greičuo".]

Avots: ME I, 647

greĩčuôt: auch Salisb.

Avots: EH I, 402

greĩčuot Ruj. "nicht regelrecht, sondern schräg (zur Osterzeit) schaukeln": šūpulis greičuo (intr.). Refl. -tiês,"greizi šūpuoties".]

Avots: ME I, 647

greidi "?": šķībi stāv ce̦purīte, greidi (= greizi?) sēd (puiši) kumeļā BW. 12718.

Avots: ME I, 647

grèids ² ,

2): auch Fest.;

4): eine Unebenheit im Gewebe od. Garn
Erlaa: kad savērpj gruodu dziju un tad palaiž svabadu, tad tūliņ sasit greidu. aude̦klā ieaužas g., kad gaŗāku atlaidienu palaiž vai labi nesasit; ‡

5) ein am Rande einer Decke, eines Handtuches, Strumpfes usw. eingewebter bezw. eingestrickter farbiger Streifen
Kaltenbr., Oknist: izaude deķus ar greidiem; grèidiņš AP. "raibumi, kuo ieada cimdam pie (virs) valnīša": greidiņu ada pie cinda stàviņa. greidiņus dažs ada ar zariņiem, ar līkumiem. Vgl. ‡ graids.

Avots: EH I, 402, 403

grèids ² [Bers.],

1) uneben, ungleich (von Geweben und Stricken)
Druw. n. Etn. IV, 18 ; greids aude̦kls, ein Gewebe, in dem erhöhte Stellen vorkommen ;

2) Drall, stark gedreht : greidi audi, greida pavada Bers. n. A. XIII, 329 ;

3) gemasert :
greidi dēļi, greidas lubiņas Bers. n. A. XIII, 329 ;

4) greids als Subst., ein draller Strick, ein drallgesponnener Faden
Bers. n. A. XIII, 329. Pl. greidi, Die im Gewebe vorkommenden erhöhten Stellen : brūte uzsedza māsīcai sagšu ar ieluokiem un greidiem ; vgl. deviņgreidu vilnainītes BW. 7429, 25870.

Avots: ME I, 647

greĩja ein zänkischer, gehässiger Mensch Dond.

Avots: ME I, 647

greijāns [Weinsch.], der Fischreiher, grauer Reiher (ardea cinerea L.) Fr. Siliņ.

Avots: ME I, 647

greĩjât, -āja, āju, tr., über jem. Schlechtes sprechen, jem. nicht ausstehen können : nezinu, par kuo viņs mani greijā Drnd.

Avots: ME I, 647

‡ greĩļat Salis, schief kehren, drehen ("šķībi sagriezt"). Refl. -tiês Salis, = greĩčuôt.

Avots: EH I, 403

greilis: mit eĩ Sassm.

Avots: EH I, 403

greilis, ein schiefer, krummer Mensch Sassm. : meitas mani greili sauca BW. 11308. tu būsi greiļa līgaviņa ibid. aunies kājas, māršas greile! 17997.

Avots: ME I, 647

greĩliski: (pluosts) g. mē̦tājās apkārt Dünsb. Od. 67; ‡

2) "kreiliski" Gipken n. FBR. XIII, 72.

Avots: EH I, 403

greĩliski, greĩleniski, schief : es tevi greiliski izsviedīšu pa durvīm laukā Ahs.

Avots: ME I, 647

‡ greĩļuôt Lems., = greĩčuôt.

Avots: EH I, 403

greiļuôtiês,

1) "?": vai, greizaju cilvēciņ, kuo vez mani greiļuojies? BW. 9082 ; [

2) "= grīļuoties" Lindenhof].

Avots: ME I, 647

I greimanis [?] U., Sodbrennen : gr. dedzina.

Avots: ME I, 647

[II greĩmanis "jem., der Gegenstände (z. B. Löffel) aus Holz anfertigt ; kuoka lietu grebējs" Nötk. ; vgl. dreimanis.]

Avots: ME I, 647

greinis "?" meitas mani greini [Var. : greili, kleini] sauca BW. 11308. gan tu būsi greiņa sieva ibid.

Avots: ME I, 647

‡ greipuot "schief gehen" Dond.: viņš greipuo vien, ne˙maz nevar taisni nuoiet.

Avots: EH I, 403

greituôtiês, ‡

2) "sich krollen (grecelêtiês)" Līvāni.

Avots: EH I, 403

greituôtiês "?": viņs greituojas pa viesībām A. XII, 92. (Gleich li. greitúoti "торопиться"?)

Avots: ME I, 647

greits,

1): Adv. greĩti "ātri" Rutzau; ‡

4) grèits ² Warkl., satt:
guovs greita; betrunken: šuodien viņš nuo agra rīta bij g. (greitā); visu dienu staigā greitā (= pil˜nā 2); ‡

5) = grùods II 1 Līvāni: greîts pavediens.

Avots: EH I, 403

greits (li. greĩtas "flink"),

1) "mudrs", munter
Rutzau n. Etn. [III], 178, [Lassen] : greita mūs[u] māsiņa BW. 12318 var. [aus Selb. ;

2) grèits ² Laud. "zornig, grimmig":
viņš šuodien pa˙visam greits Saikava. viņš uzmani palika ļuoti greits Laud.] ;

3) "?": greitas [Var. : greizas] ce̦purītes BW. 9788 var. [aus Selb. Wohl fehlerhaft hier für greizas].

Kļūdu labojums:
fraze no BW. 12318 var. jāpārceļ 2. nozīmes nodalījumā (die Phrase aus BW. 12318 var. gehört zur Bed.2).

Avots: ME I, 647

[greĩža,

1) etwas Schiefes
Ronneb. ;

2) greiža, ein Schimpfwort,
"tāds kas patvaļigi iet" Trik.]

Avots: ME I, 648

grèizacîgs, schel, schieläugig Brasche, Ar.

Kļūdu labojums:
schel = scheel

Avots: ME I, 647

grèizacis, ein Schielender St., Konv. ^{1, 2} , Ar.

Avots: ME I, 647

‡ grèizainĩtis AP., ein schräg gestreiftes Strickmuster für Handschuhe.

Avots: EH I, 403

grèizgalˆvis,

1) Wendehals
(vgl. griezgalva, gruozgalvis) U., RKr. VIII, 88 ;

2) Epitheton des Hopfens :
apenīt, greizgalvīti! BW. 19537.

Avots: ME I, 647

grèiži, lokal in Livl. für grèizi, selten in der Schriftspr. : greiži skatīties Kaudz. M.

Avots: ME I, 648

‡ grèizîgs AP., neidisch, missgünstig: g. prāts.

Avots: EH I, 403

grèizkãjaîns, grèizkãjîgs, grèizķe̦pains, schiefbeinig : grèizķe̦painās mē̦slu vabules A. XX, 43.

Avots: ME I, 647

grèizkãjis, der Schiefbeinige Ar., Ahs.

Avots: ME I, 647

greiznis, der Schiefe : sitīšu greizni pa pašu galvu BW. 12130, 2.

Avots: ME I, 647

greizns, = grèizs, schief : greizna ābalīte BW. 12333 ; 18899 ; 23433, 2 ; 27114. kuo tu nāci greizna galva, pie tā mana bāleliņa?.. BW. 21230, 2.

Avots: ME I, 647

greizuonis, ‡

2) die Drehkrankheit der Schafe:
tu malies kâ aita ar greizuoni apkārt vien Latvis № 1856.

Avots: EH I, 403

greizuonis Biel. LSpr. I, 287, greizuons L., U., ein verkehrter Mensch, ein Eulenspiegel. [greizuonis, jem., der alles verkehrt anfasst Wid.]

Avots: ME I, 648

greĩžuôt: auch Orellen n. FBR. XV, 144.

Avots: EH I, 403

greĩžuôt, schief gehen PS., Ruj., Salisb., Oppek. : šūpulis greĩžuo Smilt. n. A. XIII, 329.

Avots: ME I, 648

‡ grèizpràtība (Neologismus?) Dünsb. Kokles meita 10, = grèizsir̂dĩba, die Eifersucht.

Avots: EH I, 403

grèizrùocis, der Schiefhändige, Pfuscher, Pudler : greizruocīši bisinieki irbju šauti nemācēja BW. 30462.

Avots: ME I, 647

grèizs, schief : vai greizaju cilvēciņ! BW. 19082. greizas ruokas, greizas kājas 21158. daudz purvā greizu bē̦rzu, man daudz greizu bāleliņu 10775. greizie rati, grosser Bär (Sternbild) ; greizais kakls Konv. 1539 ; greizi uzskati, verkehrte Ansichten. vīram palikusi pa˙visam greiza dūša, dem Mann ist schlecht zu Mute geworden Etn. III, 175. greizi lūkuoties, raudzīties, skatīties, schielen. tu viņu lūkuoji od. uzlūkuoji ar greizu aci od. greizi, du sahst ihn schel, neidisch an. man jau nuršāvās od. nuogāja greizi LP. V, 191 ; IV, 84. tas iet greizi un nepareizi, das geht schlecht und unrichtig L., St., U. kuoks nuoaudzis greizi, wenn die Holzfaser gewunden (gedreht), niuht gerade in ihm steigt. [Wohl nebst graizīt II und griezi wurzelverwandt mit slav. grěхъ "Sünde"; vgl. auch Petersson Vergl. slav. Wortstud. 10.]

Kļūdu labojums:
19082 = 9082;
greizu bāleliņu = greizu (=neīstu) bāleliņu;
Konv. 1539 = Konv. ² 1539

Avots: ME I, 647, 648

grèizsir̂dĩba ,* die Eifersucht : drīz izgaisinās sīkuo greizsirdību Rainis.

Avots: ME I, 648

grèizsir̂dîgs, eifersüchtig : viņs ir uz Annu greizsirdīgs Vēr. II, 459.

Avots: ME I, 648

‡ *greizt, erschlossen aus sagreizt.

Avots: EH I, 403

greĩžu greĩžām iet, schief gehen PS.

Avots: ME I, 648

grèizulis der Schiefe : man atstājuši šķībuļus, greizuļus SDP. III, 22. padarīju alutiņu, šķībulīti, greizulīti BW. 19766.

Avots: ME I, 648

grèizums, das Schiefe, die Schiefe, der Verkehrtheit.

Avots: ME I, 648

grèizzùobis, ein Schiefzähniger MWM. 1908, 148.

Avots: ME I, 648

II griezeniski: grìezeniski ada (eine Strickart), ja adatu bāž valdziņā nuo labās puses uz adīkļa iekšpusi un jaunuo valdziņu izve̦lk uz ārpusi, kādēļ valdziņi drusku sagrìežas Ramkau. zeķes ada g., tad ir stipras ebenda.

Avots: EH I, 408

gudrenieks (unter gudriniẽks ): auch Lesten n. FBR. XV, 22, Ramkau.

Avots: EH I, 416

[iebeiļuoties L., in Schrecken geraten.]

Avots: ME II, 2

‡ ìedeidzêt Saikava, = ìediedzêt 2.

Avots: EH I, 508

ìeeidâtiês, = iešūpuoties: citiem palīdzē̦dami ieeidāties Janš.

Avots: ME II, 14

‡ ìeģèida ² Oknist, comm., wer von einer Begierde besessen ist: tāds kâ ie!

Avots: EH I, 516

‡ ìeģèist, ² , -žu, -du Oknist, refl. -tiês Auleja, = ìekãruôt(iês).

Avots: EH I, 516

‡ ìegreĩbt Rutzau, hineingreifen, einen Griff in etw. tun: ie. acīs, kabatā, maisā.

Avots: EH I, 514

ìegreizs [PS., Wolm., Arrasch, iêrgeizs ² Bauske, Ruj., Salis, iẽgreizs Nigr., Jürg.], nicht ganz gerade, etwas schief: iegreizā celiņā sasukātiem matiem Jaun. mežk. 182. Adv. iegreizi: vecenīte raudzījās iegreizi Turg. Muižn. per. 11.

Avots: ME II, 18

[* ieiekše̦n, erschlossen aus hochle. ieieške̦n, ieieškin Bers., = iekritin.]

Avots: ME II, 22

‡ ieiekše̦ns Ar., PV., Stelph., = iekrite̦ns: trauks ie. vien bij ar kartupeļiem.

Avots: EH I, 516

‡ ìeiẽskât, zu lausen beginnen (und nachher das Lausen unterbrechen) Frauenb.: tu man ieieskāji galvu un aizmuki!

Avots: EH I, 516

ìeiet,

1): izpriecāties pa dārzu, cik iegāja (so viel man nur wollte)
Pas. II, 380. rauduot jam iegāja prātā (kam in den Sinn) stabulīte VIII, 281. ar māju ieiešanu (mit dem Verpfändetwerden) bankā tik drīzi neveiksies Janš. Dzimtene III2, 56; ‡

2) = ieviestiês Seyershof: nu jau tās luopu sugas ir iegājušas. Refl. -tiês,

1): kad ieietas, kājas labi luokās Auleja;

2) = ìenãktiês 1: uogas iegājušās Kaltenbr. pēc rudzu zieda sāk rudziem ie. grauds AP.; ‡

4) man ieietas Saikava, ich werde müde:
man iegājās ir līdz kūtīm aizejuot; ‡

5) = lèktiês 2 PV.: nuo vakarējās saraušanās darbā man ir iegājies: e̦smu stīvs un nevarīgs; ‡

6) = ieil˜gt PV.: man šī slimība ir iegājusies.

Avots: EH I, 516

ìeiet, hineingehen: kūtī ragi neiegāja BW. 32416. aizpē̦rn iegāji tik trešā gadā LP. I, 82. ieiet sievā, atraitnē Lasd., = ieiet iegātņuos, d. h. sich in den Besitz eines Gesindes einheiraten. cik ieiet, so viel es aufgeht: saē̦das uogas, cik ieiet LP. V, 21. le̦c, cik ieiet LP. IV, 19. ve̦lns aizgāja lamādams, cik ieiet LP. VII, 275. Refl. - tiês,

1) anfangen zu gehen (dabei immer schneller werdend
N. - Bergfried), zu fungieren; ins Gehen kommen: nuo vakardienas gājiena kājas bija gan stīvas, bet kad ieietas, tad paliek atkal lunkanas N. - Bergfried. jaunā mašīna nav vēl iegājusies: iet, iet, - paliek stāvuot Salisb.;

2) [in den Samen schiessen?]: graudiņš uzdīgst, aug un ieietas Zeifert Chrest. II, 208;

3) [zu gehen anfangen]:
kad... būšu meitās iegājies Auseklis, [Nigr.; zu gehen sich gewöhnen: zirgs pa šuo ceļu iegājies Ruj. viņš jaunajuos zābakuos jau labi iegājies Kl.].

Avots: ME II, 22

‡ ieietava (Neologismus?), der Eingang Mag. XV, 3, 66 (aus Balt. Vēstn. 1873, № 33).

Avots: EH I, 516

‡ ieieti, der Einzug (ieiešana) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 516

ìeil˜dzinât, (zeitlich) verlängern, hinhalten: tâ ārstējuoties var slimību ieildzināt A. v. J. 1899, S. 228.

Avots: ME II, 22

[ìeil˜guôtiês, sich zu sehen beginnen.]

Avots: ME II, 22

ìeil˜gt, ‡

2) "= ievil˜cinât" (?) Bērzgale.

Avots: EH I, 516

ìeil˜gt, andauern, sich hinziehen (zeitlich), sich einwurzeln: slimība ieilgst, die Krankheit wurzelt sich ein. ieilgušajiem aizspriedumiem MWM. VI, 175.

Avots: ME II, 22

[ìeirt, sich aufzutrennen beginnen: zeķe ieirusi Ruj.]

Avots: ME II, 22

ìeir̃tiês,

1) [auch ieirt], hineinrudern
(intr.): ar laiviņu ieīruos irbju šaut saliņā BW. 11111, 3 var.;

[2) das Rudern erlernen od. zu rudern anfangen
Bers.].

Avots: ME II, 22

[ìekšmeîta Dond., eine Magd, die innerhalb des Hauses zu arbeiten hat.]

Avots: ME II, 31

‡ ìeleipatât Jürg., = ìecil˜puôt 2: zaķis ieleipatāja krūmuos.

Avots: EH I, 526

‡ ìemeimuruôt, herein-, hineintaumeln: viens ... ar tuo savu nesamaņu iemeimuruojis kāpuostdārzā Saul. Burtnieks 1936, S. 87.

Avots: EH I, 529

[ìepeinêtiês, sich verwickeln in iepīties: kuo tu ar viņu iepeinējies? M. Aron.]

Avots: ME II, 50

ìepleĩtêt, - ẽju, [ein wenig durchprügeln Serben, Schujen:] iepleitēju līgaviņu BW. 27207. [kad kūtruo melni] ar pātagu labi iepleitē, tad iet ar Ci.

Avots: ME II, 52

ìerèibt, sich berauschen, einen Strich anlegen, berauscht werden: viņš drusku iereibis Purap. Refl. - tiês, sich (tüchtig) berauschen: viņš bij iereibies nuo kāzu priekiem Kaudz. M.

Avots: ME II, 57

ìerèibums, der Rausch: iereibumā cilvē̦ks daudzkārt muļķībās sarunā.

Avots: ME II, 57

[ìesteidzinât, ansornen zur Eile: jātnieks iesteidzināja zirgu Janš. iesteidzināt cilvē̦kus pie darba Dond., Lautb.]

Avots: ME II, 73

ìestèigt, eilig etwas tun, einholen: ve̦lni līdz azaidam iesteiguši pusi ar savām izkaptīm, kuo dieva strādnieki lielījušies ar saviem kaltiem pastrādājuši LP. VII, 1176. aizkavē̦tais darbs e̦suot iesteidzams dienvidū LP. V, 340. Refl. - tiês, hineineilen: bet par tuo laiku iesteidzas pils augšistabā LP. V, 276.

Avots: ME II, 73

ìestreipuļuôt [PS., Lis.], intr., herein -, hineintummeln, herein -, hineinwackeln: piedzē̦rušais cilvē̦ks iestreipuļuoja istabā.

Avots: ME II, 74

ìeveiduôt, verkörpern: māksla ir tā ieveiduošana, kas... Refl. - tiês, sich gestaltend hineingelangen in: (summas) varēs atkal ieveiduoties pamatkapitālā Duomas II, 331.

Avots: ME II, 87

ìevèikt, tr., bewältigen, überwinden: darbus, ienaidniekus.

Avots: ME II, 87

ìežeĩbt(iês), sich einen Rausch anlegen: viņš labi iežeibies AP., iežeibis U.

Avots: ME II, 93

ìežeĩbt(iês), sich einen Rausch anlegen: viņš labi iežeibies AP., iežeibis U.

Avots: ME II, 93

ik˙reĩz: ikreĩz Salisb., jedesmal.

Avots: EH I, 429

ik˙reĩz, ik˙reizas, ik˙reizes (auch getrennt geschrieben: ik reizas): ik˙reiz māte raušus nece̦p.

Avots: ME I, 704

‡ ikreĩzẽjs, jeweilig: sasniegtu savas ikreizējās iegribas mērķus Janš. Līgava I, 505.

Avots: EH I, 429

izbèigt, ‡

3) = nùobèigt 2: ragana mazuo sita, nedeve ēst... un visaiž muocīja, kâ čik tuo meitini drīžāk i. Pas. IV, 381. izbeidze (= izputināja 3?) cilvē̦ku nuo dzīves Warkl.; ‡

4) = izbèigtiês: tā ve̦cā muode vēl nevar i. Kand.

Avots: EH I, 434