Paplašinātā meklēšana

‡ àizàizparîta, Adv., den zweiten Tag nach übermorgen Pilda n. FBR. XIII, 54.

Avots: EH I, 6

‡ àizàizpagãjušais "der vorvorvergangene": aizaizpagājušuo gad[u], mēnes[i] Ahs., Kal.

Avots: EH I, 6

‡ àizlam̃patât Serbigal n. FBR. IV, 62, àizlampatît Nötk., = àizdaũzîtiês: nez kur nu puika aizlampatājis.

Avots: EH I, 35

àizlum̃pačuôt, schwerfällig, plump dahingehen, weggehen, abwatscheln, fortschlendern: Trīne aizlumpačuoja pruojām Lautb.

Avots: ME I, 38

àizpagãjis, vorhergegangen: rija jau aizpagājušuo rudeni aizgāja ar uguni A. XIII, 2, 223.

Kļūdu labojums:
vorhergegangen = vorhergangen, vorvorig

Avots: ME I, 43

‡ àizpagājušgad Linden, im vorvergangenen (vorvorigen) Jahre.

Avots: EH I, 41

‡ àizpagājušnedēļ Linden, in der vorvergangenen Woche.

Avots: EH I, 41

àizpaĩjât, tr., streichelnd, glättend verscheuchen: aizpaijājā tavus baiguos māņus nuo tavas pieres Alm.

Avots: ME I, 43

‡ àizpaisît, (den Flachs) zu brechen (resp. schwingen) anfangen (worauf eine Unterbrechung eintritt) KatrE.: aizpaisīti lini.

Avots: EH I, 41

‡ àizpakât, hinter etwas verpacken Siuxt: a. paku sienmalē.

Avots: EH I, 41

àizpakšis Festen, Lub., ein als Abtritt benutzter Ort hinter der Norke: kâ sivē̦nam uz aizpakši P. W. Šis ar mani tiesāties 4.

Avots: EH I, 41

àizpakšis, der Ort hinter der Norke Vīt. 76.

Avots: ME I, 43

àizpaļât: aizpaļāta meita Sessw., ein Mädchen, das man zu verleumden begonnen hat; ‡

2) verleumdend, bekrittelnd entfernen (wegbekommen)
Trik.: a. kuo nuo šejienes.

Avots: EH I, 41

àizpaļât, tadelnd jem. Hindernisse in den Weg legen, verleumden, bekritteln, abraten, besonders beim Heiraten: vēvers šķelmis aizpaļājis, ka es rupju dziju vērpju BW. 8402, 14. kad tu ņemsi ļīgaviņu, mūs māsiņa aizpaļās BW. 8459.

Avots: ME I, 43

àizpàmpt, intr., verschwellen: acis aizpampušas.

Avots: ME I, 43

àizparît(u), den Tag nach übermorgen.

Avots: ME I, 43

àizparîtu, den Tag nach übermorgen BW. 32401, 3 var.

Avots: EH I, 41

àizparît(u), den Tag nach übermorgen.

Avots: ME I, 43

àizpasaũle, das Jenseits, die Geisterwelt: teic jauku aizpasauli, kur piedzimst dvēseles Pump.

Avots: ME I, 43

‡ àizpāsêt "verschmieren, verteeren" Wid.

Avots: EH I, 41

‡ àizpaũnâtiês, nach saumseliger Vorbereitung mit seinen Habseligkeiten wegziehen (intr., verächtlich) Siuxt: nu jau reiz aizpaunājās ar.

Avots: EH I, 41

‡ àizpaust, als Gerücht hingelangen lassen: šī ziņa aizpausta (auch reflexiv: aizpaudusies) jau līdz Rīgai.

Avots: EH I, 41

‡ àizspaîdît, wiederholt zudrücken, wiederholt drückend zudrücken (verstopfen): a. šķirbas ar pakulām Mahlup. a. pudeli Golg. a. vâti, eine Wunde drückend, das Blut gerinnen machen. a. duris ar balstiem Meselau.

Avots: EH I, 50

‡ àizstaĩpaļât, wiederholt oder mehrere Objekte hinziehen (tr.), -dehnen Dunika: a. diegus takam priekšā.

Avots: EH I, 52

‡ akmeņapakša, der Raum unter einem Stein: nuo akmeņapakšas izlien časka Pas. IV, 475.

Avots: EH I, 66

àlpa ² : vējš àlpām ² skrien Warkl. n. FBR. XI, 118. àlpām ² salts vējš pūš Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89. ar vienu àlpu ² "atsevišķā paņēmienā" Stom. vienā àlpā ² ebenda, gleichmässig, beständig.

Avots: EH I, 68

àlpa ² (cf. li. al˜pti, verschmachten, ohnmächtig werden [vgl. hinsichtlich der Bedeutung russ. дóхнуть "krepieren"], le. el˜pe, das Luftschöpfen [vgl. Prellwitz Wrtb. ¹ 96 und Būga Šv. d. 1922, 1/2, 87]), bedeutet urspr. wohl den Atemzug als Zeitmass, - Mal, ein Zeitpunkt, Weile: viņš vedināja ve̦lnu uotru alpu spēlēt LP. VII, 202, zum zweiten Male. lietus lija lielu alpu Mar. viņam uznāk slimības alpas Mar. apbrīnuošanas izsauciens un sē̦ru nuopūta vienā alpā A. XII, 652, ein Ausruf des Erstaunens und ein Seufzer der Wehmut vereinigten sich in einem Atemzuge. Besonders beliebt der Instr. Pl. alpām, auch alpiem, zuweilen, auf Augenblicke: dre̦buoņa uznāk alpiem, bet dre̦buoņas nuostāv ilgāk Etn. III, 162; lietus alpiem vien līst Dr. alpām - alpām, auch alpām - tad, bald - bald: viņš skatās laukā, kur lietus alpām stiprāki, alpām lē̦nāki nāk zemē A. XII, 4. laime tam alpām cerību, tad bailes duod Rain. Auch alpī, mit einem Zuge: atmetās, vienā alpī izdzēra Duom. I, 6.

Avots: ME I, 68, 69

‡ apaciņ "aufs Gesicht" Zvirgzdine n. FBR. X, 32: nuokritu a.

Avots: EH I, 70

apadi, Streubänder L.

Avots: ME I, 72

apada = paada U.

Avots: ME I, 72

‡ apadas,

1) die Beendigung einer Strickarbeit
Saikava: vai būs šuovakar apadas?

2) : "apadījuma daļas" Bers. n. M. Arons: a. vien palikušas; visa zeķe nuoplīsusi; "Umstrickungen"
Wessen.

Avots: EH I, 70

apadît, 2) : auch in AP., Saikava, Warkl.: a. visu saimi; a. puisi nuo galvas da kājām.

Avots: EH I, 70

apadît,

1) herumstricken:
trīs kārtas apadīt, drei Reihen stricken;

2) mit der nötigen Strickarbeit versehen, bestricken:
vecenīte apada visu māju. Subst. apadīšana, - par puišu apadīšanu gādā saimniece Etn. III, 104.

Avots: ME I, 72

‡ apagaļ Salis, = apagaļš.

Avots: EH I, 70

apagaļš, Adv. zurück: nācis apagaļš uz namu Wolm. n. Endz. Pr. I, 120; apagaļus BW. 31991, 1: es kaŗā aiziedams apagaļus skatījuos.

Avots: ME I, 72

‡ apaĩjât, (ein Kind) beschwichtigend eine Weile wiegen (schaukeln, lullen) Trik.: a. bē̦rnu, lai iemieg.

Avots: EH I, 70

‡ apaĩrêt, um etwas rudern (perfektiv) : a. (laivu) ap salu oder salai apkārt; in intransitiver Bed. so auch apairêtiês.

Avots: EH I, 70

apakaļ, ‡

2) verkehrt, lalsch (ein Germanismus)
PlKur.

Avots: EH I, 70

apakaļ, apakaļam, apakļis, für atpakaļ.

Avots: ME I, 72

apakaļam: auch in Ladenhof.

Avots: EH I, 70

‡ apakaļu PlKur., = atpakaļ.

Avots: EH I, 70

apakla NSchwnb., apakle [Rn.], für apkakle: kre̦kla apakle, der Halskragen am Hemde, apakšbikšu apakle Etn. II, 168 [in Selburg apekle gesprochen, s. dieses].

Avots: ME I, 72

‡ apakļâk Kandau, ehemals: nu vairs nav tās brīvestības, kas bij a.

Avots: EH I, 70

‡ apakļam Lemsal, Salis, = apakaļam, zurück.

Avots: EH I, 70

apakle: auch AP., Auleja, Borchow, Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Grenzhof, Kaltenbr., KatrE., Laud., Memelshof, Oknist, Pilda, Saikava, Schrunden, Seyershof, Skaista, Warkl., Wolmarshof, Zaļm., Pas. I, 140, ace. s. apakli BW. 13080, Demin. apaklīte BW. 6683; 7164; 7374 var.; 9349, 1.

Avots: EH I, 70

apakš, eine verkürzte Form von apakša, dial. apukš, apuš, apuž, apš, apakšan, unter, Präp. mit d. Gen.,

1) lokal:
apakš zemes tē̦vs, māmiņa Ar. 154. es pamuku dre̦bē̦dama apakš kupla uozuoliņa BW. 1377, 4;

2) uneigentliche Verwendung ist sehr selten:
apakš ruokas iet, im Arm gehen; apakš ruokas pirkt, pārduot, unter der Hand, d. h. ohne Vermittelung kaufen, verkaufen; viņš ņurdēja apakš sevis, er brummte bei sich selber; apakš vēja stāvēt, unter dem Winde stehen. apakš vēja dē̦la māte manu balsi klausījās BW. 501. kas tik sē̦ri gavilēja apakš saules vakarā BW. 142, wer sang so wehmütig am Abend nach dem Untergange der Sonne;

3) zur Bezeichnung eines untergeordneten Verhältnisses selten:
Sprw. labāk apakš ve̦ca vīra bārzdas, nekā apakš jauna vīra pātagas. apakš laba kunga dzīvuot, unter einem guten Herrn dienen. Unzweifelhafte Germanismen: apakš Poncija Pilāta, unter P. P., apakš viņa vadības, unter seiner Leitung, st. viņa vadībā, cf. Endzelin Pr. I, 33.

Kļūdu labojums:
1377 = 13377
dē̦la māte = dē̦lu māte

Avots: ME I, 72, 73

apakša (aus apa-tjā > li. apačià), dial. apukša, apuša, apuža, apaška, apuška, Lok. apukšā Endzelin Pr. I, 33, das Untere, der untere Teil: kuo tu ņemsi: virsu, vai apakšu? LP. V, 105, was wirst du nehmen, das Obere oder Untere? bez apakšas kre̦klu šūt BW. 20452, 1. pārplēst kre̦klu nuo augšas līdz apakšai Etn. I, 101, von oben bis unten. kalna apakša apaugusi krūmiem, der Fuss des Berges ist mit Gebüsch bewachsen. bē̦rnu pirtī peŗuot, tam pa kāju apakšām (Fussohlen) vien situši BW., S. 178. Anders kāju apakša in: kaķis dabūjis sievai pa kāju apakšu atpakaļ atsprukt istabā, der Latze sei es gelungen, zwischen den Beinen des Weibes wieder ins Zimmer zurückzuschlüpfen LP. IV, 88. vakarā, tā ap saules apakšu LP. VI, 1015, abends, so beim Sonnenuntergang; svētīt saules apakšu LP. VII, 646, den Sonnenuntergang feiern; pa gaismas apakšu, vor Morgengrauen Grünh. nuolieciet jel ratiņu pa tuo pašu saules apakšu Dond., zur Zeit der Abenddämmerung. pa saules apakšām bē̦rnam, neļāva aizmigušam gulēt JK. VI, 21. Der Lok. apakšā "unten" als Adv. und nach einem Genit. als postpositive Präposition beliebt, veraltet apakšan: gultas apakšā, unter dem Bette. apakšā palikt, unterliegen, den Kürzeren ziehen, hintangesetzt werden: cik reiz viņi tev paliks apakšā, tik reiz tev pašam labums celsies LP. IV, 108. saimniece sūtījuse savu meitu arī pie akas vērpt, laine paliktu sērdienei apakšā LP. IV, 216. viņš negribēja ar savu biedri strīdēties un labāk palika apakšā A. XIII, 133.

Kļūdu labojums:
BW., S. 178 = BW. I, S. 178.

Avots: ME I, 73

apakšan, unter, dafür jetzt apakš, apakšā: cietis apakšan Pontio Pilato Manc.

Avots: ME I, 73

apakšbikses, Unterhosen.

Avots: ME I, 73

apakšbruñči, der Unterrock: baznīcā un guoduos valkāja arī apakšbrunčus Etn. IV, 108.

Avots: ME I, 73

apakšdaļa, der untere Teil.

Avots: ME I, 73

‡ apakšdrãnas Dunika, Kal., O.-Bartau, die Leibwäsche.

Avots: EH I, 70

apakšdrẽbes, Unterkleider: slimnieku apakšdrēbes sadedzinādams Etn. IV, 115.

Avots: ME I, 73

apakšẽjs, der untere: virsējās kārtas spieda apakšējās Rul. 3; apakšējās ziņas, die folgenden Nachrichten Etn. III, 113.

Avots: ME I, 73

apakšene: kre̦kla a. Ruhental, = piẽšuve.

Avots: EH I, 70

apakšene, das Unten Biel. Spr. I, 284.

Avots: ME I, 73

apakšgals: ņemt apakšgalu augšā "abprügeln" Salisb.

Avots: EH I, 70

apakšgals, das untere Ende, Unterteil.

Avots: ME I, 73

‡ apakšgaruôza Dunika, Kal., O.Bartau u. a., die untere Brotkruste.

Avots: EH I, 70

‡ apakšģḕ̦rbs, die Unterkleider: baltā apakšģē̦rba sterbeles Janš. Dzimtene V, 183.

Avots: EH I, 71

apakšijs Linden, = apakšẽjs.

Avots: EH I, 71

‡ apakšiņas, Frauenbeinkleider Janš. Dzimtene I ² , 288; V, 223 u. a.

Avots: EH I, 71

‡ apakšĩrniẽks,* ein Aftermieter.

Avots: EH I, 71

apakškā`rta, die untere Schicht RKr. XVII, 34.

Avots: ME I, 73

‡ apakšklucis Sassm., = paklucis.

Avots: EH I, 71

‡ apakškre̦kls Riga u. a., ein Unterhemd.

Avots: EH I, 71

‡ apakšliñdraks Janš. Bandavā I, 19, Plur. apakšliñdraki Siuxt, apakšliñdruks Dunika, O.- Bartau, ein Frauenuntertock.

Avots: EH I, 71

apakšlũpa, die Unterlippe: apakšlūpu kuodīt, kuodelēt, sich (vor Unmut) die U. beissen; apakšlūpu atmest, die U. aufwerfen.

Avots: ME I, 73

apakšmala, der untere Rand: tīkla apakšmala un virsmala Etn. II, 107. ce̦pure ar apaļu dibe̦nu un zvē̦ra ādu nuošūtu apakšmalu BW. III, 1, 35.

Avots: ME I, 73

‡ apakšnams,* das Unterhaus.

Avots: EH I, 71

apakšniẽks, f. -niẽce,

1) der Untertan, Untergebene:
dzīvuojuši varmācīgi valdinieki, nebē̦dādami par savu apakšnieku labklājību LP. VII, 627. kungs savus apakšniekus ļuoti spaidījis LP. V, 144;

2) der Besiegte, Überwundene:
šim būšuot jāpaliek par apakšnieku LP. VII, 1173, er werde unterliegen müssen, den Kürzeren ziehen; dafür gew. apakšā palikt.

Avots: ME I, 73

‡ apakšnuõmniẽks,* ein Afterpächter.

Avots: EH I, 71

‡ apakšuõdere Riga u. a., apakšuõde̦ra Gramsden, das Zwischenfutter, ein Zwischensatz (Stück Zeug zwischen Oberzeug und Futter).

Avots: EH I, 71

apakšpakšuôs iet, ein Kinderspiel Etn. III, 12.

Avots: ME I, 73

apakšpasaũle, die Unterwelt: es ķēniņa meitas izglābu nuo apakšpasaules LP. VI, 497.

Avots: ME I, 73

‡ apakšpẽle, ein Unterpfühl; figürlich kunga a. BW. 35086, eine Konkubine: mani . . . nuosuņķēja par kunga apakšpēli Janš. Dzimtene V, 69 (ähnlich Līgava 1, 100).

Avots: EH I, 71

‡ apakšplàukts, das untere Fach (Abteil) Dunika: trauks nuolikts skapja apakšplauktā.

Avots: EH I, 71

apakšpus, unterhalb, Präp. mit Gen.: apakšpus tilta.

Avots: ME I, 73

apakšpuse, die untere Hälfte, der untere Teil.

Avots: ME I, 73

‡ apakšraûgs ² Siuxt n. Fil. mat. 66, die Unterhefe ("raugs, kas alu izdzeruot paliek mucas dibe̦nā").

Avots: EH I, 71

apakšrùoka: die Worte "tev apakšruoka, man virsruoka" werden gesagt, nachdem es sich erwiesen hat, wer das obere Ende eines Stockes zu fassen bekommt und dadurch im folgenden Spiel Vorhand hat. J. Al.

Avots: EH I, 71

apakšrùoka: tev apakšruoka, man virsruoka, deine Hand liegt unter meiner Hand, und die meinige über der deinigen (ein Spiel) Druva I, 401.

Avots: ME I, 73

‡ apakššpâklis ² (gehört in N.-Bartau), = piẽšuve.

Avots: EH I, 71

‡ apakšstàvs,* die untere Etage, das untere Stockwerk.

Avots: EH I, 71

‡ apakšsvā`rki: ein nom. s. apakšsvârks ² in Kal.; ein Demin. apakšsvārķeļi Janš. Līgava II, 396.

Avots: EH I, 71

apakšsvā`rki, der Unterrock.

Avots: ME I, 74

‡ apakšuvējs Dunika, = apakšẽjs; zur Bildung vgl. viduvējs, virsuvējs.

Avots: EH I, 71

‡ apakšvaduonis Janš. Bandavā II, 197, ein Unterführer.

Avots: EH I, 71

‡ apaksvâki ² Grenzhof n. FBR. XII, 15, = apakšsvā`rki.

Avots: EH I, 70

‡ apakšveja (nom. s. fem. g.) PlKur. (s. dazu FBR. XII, 177), = apakšẽja.

Avots: EH I, 71

‡ apakšvẽjā stãvêt Salis, so stehen, dass der Wind von einer andern Person her zu dem Stehenden weht.

Avots: EH I, 71

‡ apakšveļa,* die Leibwäsche.

Avots: EH I, 71

apakšvilenis, der untere Weberbaum, um den sich das Gewebe umwickelt Lautb. Auch baķa buomis genannt.

Avots: ME I, 74

‡ apakšvìrsniẽks,* ein Unteroffizier.

Avots: EH I, 71

apakšzeme,

1) das Unterirdische:
apakšzemes ūdens Konv. ² 517. vienu nuo strādniekiem nuolaida apakšzemē;

2) die Unterwelt:
zirneklis nuolaidies apakšzemes peklē Etn. II, 32; apakšzemes valdinieks LP. VII, 29.

Kļūdu labojums:
ūdens = ūdens (Grundwasser)

Avots: ME I, 74

‡ apakšzùobs, ein Unterzahn.

Avots: EH I, 71

‡ apakšžuôklis, die untere Kinnlade, der Unterkiefer.

Avots: EH I, 71

‡ apakuļ Sonnaxt, = apakaļ.

Avots: EH I, 71

‡ apalains Spr., rundlich.

Avots: EH I, 71

‡ apalans Zvirgzdine n. FBR. X, 28, rundlich.

Avots: EH I, 71

apalêtiês Ruhtetn sich verirren.

Avots: EH I, 71

apàlguôt, tr., besolden, den Lohn bezahlen: gājējus nevarēja apalguot A. XIII, 794. Refl. -tiês, belohnt werden: dūkuŗu pūles apalguojās spuožām sekmēm B. Vēstn.

Avots: ME I, 74

apaļîgs, rundlich: bifsteķus pataisa plānus un apaļīgus Konv. ¹ 238.

Avots: ME I, 74

apaļinât (li. apvalìnti) od. apaļuôt, tr., runden: kuoku.

Avots: ME I, 74

‡ apalis Spr., die Hälfte eines gespaltenen runden Holzklotzes. apaliski auch AP. (linsēklu klajienu sataisa apaliski), Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, Saikava (kuokus jau citādi nemerī kâ apaliski).

Avots: EH I, 71

apalisks oder apaļisks, rundlich, oval; Adv. apaliski od. apaļiski (hochle. opaliska in Marienburg RKr. XVII, 145), rund, rundum: ap galvu tai apaļiski apsiets lakats B. Vēstn. villaines vienu malu apaļiski apņēma ap ple̦ciem Etn. IV, 108; apaļiski slē̦gtā rindā BW. V, S. 199; apaliski apcirptiem matiem Jauns.; baru (die Schwade) appļaut apaļiski LP. VI, 126; apaļiski nuovilkta āda, ein heiler Balg St. ādu apaļiski nuodīrāt, nuovilkt ve̦se̦lu ādu, tuo nepārgriežuot, nuo galvas sākuot, tā p. p. zaķim, se̦skam Bers., Lub.;

2) ohne störende Ecken und Kanten, frei, unbesorgt, unverheiratet:
kas kaitēja puisīšam apaļiski (apališki BW. 5271 Lösern; Var.: lustīgam) nedzīvuot.

Avots: ME I, 74

apaļisks (unter apalisks): apaļiskā ķeķē Janš. Līgava II, 102.

Avots: EH I, 71

apalĩtis, ‡

2) etwas Rundes überhaupt (?):
tupelīši apalīši (Var.: apaļais rācenīt[i]s) BW. 2974, 1 var.

Avots: EH I, 71

apalĩtis (von apaļš), ein rundes Spännchen für Milch und Grütze AP., N.-Schwanb., Mar.

Avots: ME I, 74

apaļniski (s), rund, ohne Ecken, daher leicht rollend, wie eine runde Kugel wegschnellend, rasch: apsien platu linti apaļniskis ap galviņu JK. VI, 27. pamāte apaļniski vien ievē̦lusies upē LP. IV, 218. stiprs sitiens iztriecis apaļniski šuo nuo alas LP. VI, 959.

Avots: ME I, 74

I apaluôt Für. I, irre machen.

Avots: EH I, 71

‡ II apaluôt Bers. n. M. Arons, Fest., = apaļuôt, runden.

Avots: EH I, 71

‡ III apaluôt, aushöhien Fest.: kurmji apaluojuši visus pamatus dzīvuoklim.

Avots: EH I, 71

apaluôtiês, sich verirren: juo tie bija tāļu apaluojušies Spr. Sal. 12, 24. nevarēja vairs ceļa atrast - bij apaluojušās LP. VI, 999. Gew. uneigentl.: apaluojušuos atgriezt, die Verirrten bekehren Kunds.

Kļūdu labojums:
Spr. Sal. = Weish. Sal.

Avots: ME I, 74

‡ apaļpuolis "?": iešu apaļpùoļu ² zemītē; ni man sievas, ni bērniņa, apals puisis baŗavuos BW. 5266,2. zābaciņi apaļpuoļu šūdināti 31732.

Avots: EH I, 71

‡ apaļrausis Dond., eine Art Kuchen.

Avots: EH I, 71

apals (unter apaļš): auch Pas. III, 125, Baltinov n. FBR. XI, 127, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 65, Sussei n. FBR. VII, 143, AP., Fest., Linden, Oknist, Ramkau, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine;

4) auch in Ramkau: vēl apalas trīs nedēļas līdz . . .

Avots: EH I, 71

apaļš (in Ost-Livl. apals, aus apvalus = li. apvalùs [oder apalus Lit. Mitt. I, 222 und ãpalas], zu velt, wälzen [vgl. Petr BB. XXI, 215, Walde Wrtb. ² 805 und 856 f., Persson Beitr. 540 und KZ. XLVIII, 128 ^1]),

1) rund:
zeme apaļa. apaļuo galvu sasiet: das Tuch um den Kopf so binden, dass es die runde Form einer Mütze bekommt Grünh.;

2) von der körperlichen Rundheit, Körperfülle, rund, wohlgenährt:
apaļi vaigi, runde Backen, apaļas ruokas, runde Arme; apaļs vē̦de̦rs, runder, voller Magen; apaļas guotiņas, runde, fette Kühe. zirgi bijuši tik apaļi, ka ne lietus piliens nestāvēja virsū. apaļš auga tautu dē̦ls, in Körperfülle, voller Lebenskraft wuchs mein Freier BW. 7271. apaļa meita, rundes, blühendes Mädchen. Die Rundheit vielfach durch Vergleiche verdeutlicht: apaļš kā grundulis JK. II, 97; esi apaļš kā pūpuolis, sei rund wie ein Weidenkätzchen, sagte man am Palmsonntage zu den Langschläfern, die man mit Zweigen mit Weidenkätzchen schlagend weckte LP. V, 13, Etn. II, 53; darnach allgemein: apaļš kā pūpuolis; bijuši nu gan viņam zirgi, apaļi kā pūpuoļi Etn. II, 68. apaļš kā ruonis, kā rullis, rund wie ein Seehund, eine Walze;

3) rund, weil ohne Sorgen: unverheiratet, fröhlich, munter:
apaļs puisis, unverheirateter Bursche, apaļa meita, unverheiratetes Mädchen: kas kait man nedzīvuot apaļai meitiņai BW. 5264 (Var. 2: apaļam puisīšam oder cilvē̦kam.). dzīvuot par apaļu puisi, unverheiratet leben; apaļi dzīvuot, sorglos, genussreich leben; apaļa dzīve, dzīvuošana, eheloses, genussreiches, lockeres Leben;

4) in bezug auf die Zeit attributiv gebraucht, voll, rund:
apaļš gads, ein volles, rundes Jahr; trīs apaļus gadus LP. V, 210. apaļa bārene MWM. III, 506, vollständige Waise, wohl nach dem russ. круглая сирота;

5) apaļš aude̦kls, dichtgewebtes Zeug
U.

Avots: ME I, 74, 75

‡ apalts, der Dank Dond.: duod nu, bērniņ, apaltiņu!

Avots: EH I, 71

apaļums, apalums, die Rundung, Rundheit: zemi nevar apakš debess apaļuma pabāzt LP. V, 50.

Avots: ME I, 75

‡ apalusks (Adv. apalusku) Heidenfeld, Lasd. u. a. FBR. IX, 138 und 158, = apalisks, rundlich.

Avots: EH I, 71

apaļvaîdzis, fem. -vaîdze, der (die) Rundbackige.

Avots: ME I, 75

‡ apalvît Oknist, verzinnen. Refl. -tiês Oknist, sich mit einer Eiskruste bedecken: akas spannis apalvījies.

Avots: EH I, 71

apalˆvuôt, ringsum verzinnen.

Avots: ME I, 74

apapaļuôt, tr., abrunden: baļķa galu.

Avots: ME I, 75

apar: auch Salisb. n. BielU., Seyershof.

Avots: EH I, 71

apar, apār, apart, dial. aus apkārt, um, herum: apār mani runājuot BW. 8461; apar mani ļaudis rēja 8326; apar griezu velēniņu 11116 E. Pr. 36.

Avots: ME I, 75

apara (li. apara "apara" Miežinis): auch BW. 5890 var. u. a., apare auch BW. piel.2 23568, 1 var., 3): auch Grobin (hier dazu ein Demin. aparele ), Iw., Kaltenbr., Lipsthusen, Lub., Oknist (in Oknist auch überttagen von verfüztem Haar: galva kâ apara), Prl., Saikava, Sonnaxt;

4) auch Kaltenbt., Lub. und Sonnaxt.

Avots: EH I, 71

aparas: auch in Saikava.

Avots: EH I, 71

aparas, Pl. t., die Vollendung des Pflügens; aparas svētīt, die Beendigung des Pflügens, die Bepflügung feiern, Doblen, Etn. III, 129.

Avots: ME I, 75

apars,

3) : auch in Golg.; ‡

6) ein flacher Teich
Zaļm.

Avots: EH I, 71

apars, apara, apare, auch apurs (Lubahn), -iņš, -iņa,

1) der Rain zwischen zwei Feldern, Feldanger
Ar.;

2) apara = nuora, atmata, kas le̦mta apstrādāšanai Mar. RKr. XV, 105;

3) ein in Feldern niedrig gelegenes, mit Gras bewachsenes, zur Regenzeit vom Wasser bedecktes Stück Land, das nicht gepflügt, um das aber gepflügt
(apart) wird Buschh., Sessw. [in dieser Bed. apare in Talsen, Altenburg, Perbohnen u. a.];

4) solches Stück Land auch in Wiesen und Wäldern
LP. II, 4, Selburg, [Trikaten, Fehgen u. a.]: ganīdama izganīju visus tautu apariņus (Var.: apariņas) BW. 739;

5) apars [in dieser Bed. wohl aus apvars] soll in Kalzenau, Sesswegen gleich atvars auch Tiefe, Abgrund bedeuten
JK. IV, 6; [in Borchow in der Bed. von ndd. Quebbe].

Avots: ME I, 75

apart (untet apar): auch Ladenhof n. FBR. XI, 79 (apart kādu laiku viņi zied?), Nabben n. FBR. XI, 79 (apart pašu vidnakti), 67 und 82, Lems., Wainsel.

Avots: EH I, 71, 72

apar̂t (li. apárti), tr.,

1) bepflügen, pflügend bestellen:
laukus;

2) umpflügen:
kartupeļus, d. i. durch Erneuerung der Furchen die Kartoffelreihen von beiden Seiten mit Erde bewerfen;

3) einpflügen, unterpflügen:
sē̦klu, kartupeļus;

4) rundherum pflügen:
ap dārzu;

5) pflügend die Erde umwenden:
apardams, e̦cē̦dams apkārt griezu velēniņu BW. 11116, 1, 2;

6) die Pflugarbeit beendigen:
apkūluši arājiņi, aparuši arājiņi BW. 28799; auch refl.: kaimiņi jau aparušies.

Kļūdu labojums:
apkūluši arājiņi = apkūluši kūlējiņi

Avots: ME I, 75

‡ aparvuôt (mit hochle. a aus e, ?) Spr. "verspotten".

Avots: EH I, 72

‡ apas! apasat! apasatam! apasatu! Siuxt, Interj., = ã pas! I : apasatu! tik˙pat nedabũsi! Siuxt n. Fil. mat. 66. apas! kur nu esi! ebenda.

Avots: EH I, 72

‡ apaš Pas. III, 362, = apakš.

Avots: EH I, 72

ã pas! aus paskati, ei, sieh doch!

1) Ausruf des Unwillens:
ā, pas, ka nemaz neklausa!

2) Zuruf eines Fahrenden oder eines Pflügers einem trägen oder einem von Wege oder von der Furche abweichenden Pferde:
ā pas, vai nu apstāsies! ā pas, vai vagu nezini!

Avots: ME I, 234

àpaš ² Saikava, = ãpuš; in der Verbind. iet ā. "?": grāvis iet ā. nelej! vai neredzï ka jau iet ā.?

Avots: EH I, 194

‡ apasarâtiês (li. apsiãšaroti ) Für., in Tränen zerfliessen.

Avots: EH I, 72

apasaruôt, mit Tränen benetzen: apasaruotām acīm tā lūkuojās uz savas draudzenes Lautb.

Avots: ME I, 75

apasiņuôt, mit Blut bespritzen; refl. -tiês, sich mit Blut bespritzen.

Avots: ME I, 75

‡ apašņuôt, = apasinuôt: ar apašņuotu galvu Pas. III, 430.

Avots: EH I, 72

‡ apat Lemsal, Wainsel, = apkā`rt, um: a. stūri iet.

Avots: EH I, 72

apaûdas, ‡

2) die Beendigung des Webens
Saikava.

Avots: EH I, 72

apaûdas, apaûdi, Demin. apaûdiņas, apaûdītes, apaûdiņi, die verzierenden Ränder der lettischen Frauentoga: auž juostiņas, apaudiņas BW. 7492 (Var.: apaudas, apaudītes, apaudiņus, aizaudiņus). par apaudiem nuosauca izaudumus, kuo šuva sagšām, vilnainēm gar galiem, lejas malām RKr. VII, 39.

Avots: ME I, 75

apaûdumi = apaûdi: apaudumu raibas malas Līb. P.

Avots: ME I, 75

apaûdzêt, ‡ Refl. -tiês, sich bewachsen lassen: a. ar bārzdu Dunika, Rutzau u. a.

Avots: EH I, 72

apaûdzêt, apaûdzinât, tr., bewachsen lassen: pļavu krūmiem. viņš apaudzējis bārdu Jaunsudr.

Avots: ME I, 75

‡ apauga (li. apauga "Fleisch"),

1) = ataûdze 1 Warkl.; ein junger Wald auf ehemaligem Ackerland; ein Wäldchen zwischen Äckern N.-Peb.; "eine mit Bäumen oder Gesträuch bewachsene Stelle" Bers.;

2) eine verletzte und nachher verwachsene Stelle an einem Baum
Warkl.

Avots: EH I, 72

apaûglinât, apaûgļuôt, tr., befruchten: lietus apauglina zemi. Refl. -tiês, sich befruchten: dārzā dažādas (stādu) sugas augdamas savstarpīgi apaugļuojas Peng. Subst. apagļuojums, die Befruchtung, apaugļuôšana, das Befruchten: kad zieds apaugļuojumu pieņēmis, tad zieda lapiņas nuobirst. apaugļuošanu pie augiem izdara vējš, kustuoņi Konv. ¹

Kļūdu labojums:
Konv. ¹ = Konv. ²

Avots: ME I, 75

apaûgt, ‡

2) im Wachsen überholen
AP., Warkl.: maza māsa drīz tevi apaugs; ‡

3) auswachsen, zu klein werden (von Kleidern)
Linden: krekliņi bē̦rnam ātri apaug.

Avots: EH I, 72

apaûgt (li. apa,ugti), intr., bewachsen: jauks kalniņš apaudzis ar uozuoliem LP. V, 416. pirkstā iedūrusies skabarga, tāpēc tas apaudzis Palzm. u. a.; sīkas nātres apaugušas uozuoliņu BW. 21482. Subst. apaugšana, das Bewachsen; apaugums, das Bewachsensein: e̦ze̦ru nebūsi laikam apaugumu dēļ redzējis Laps. 22.

Kļūdu labojums:
Bewachsensein =Bewachsensein, das Herumgewachsene

Avots: ME I, 75

‡ apaũklêt,

1) (eine Reihe von Kindern) nacheinander eine Zeitlang auf den Händen schaukeln, wiegen
(perfektiv) Warkl.: a. visus bē̦rnus pēc kārtas;

2) ein fremdes Kind eine Zeitlang auf den Händen schaukeln und es dadurch schlimmen Folgen aussetzen
Saikava: sveša cilvē̦ka apauklē̦ts bē̦rns var kļūt me̦lns kâ zeme un nespēcīgs. Refl. -tiês, gewartet an Kräften (und Wuchs) zunehmen Warkl.: mans puika jau apauklējies krietni vien.

Avots: EH I, 72

apaûkši ² (unter apaûši): auch Kudum n. FBR. XI, 40.

Avots: EH I, 72

‡ apauns "Fusstücher (stattder Strümpfe)" Lubn. n. BielU.

Avots: EH I, 72

‡ apaũrêt, beblasen KatrE.: kad vējš apaurē kartupeļus, tie kļūst rūgti.

Avots: EH I, 72

apaûši: apaũši auch AP., apàuši ² Auleja, Kaltenbr., KatrE., Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, apaûši ² Frauenb., Grobin, Iw., Kudum.

Avots: EH I, 72

apaûši (dial. apaûkši Etn. III, 75, LP. VI, 15, 148, PS., apauži Walk u. a., apaũši C. Dem. apaušiņi, apausīši BW. 12856; aus ap + àuss), Die Halfter, ein Strickzaum ohne Eisenbestandteile. Sprw.: jāt bez apaušiem, ohne Überlegung handeln, genasführt werden. Auch als Singular: apausis, der obere Teil der Halfter. A. XI, 251.

Avots: ME I, 75, 76

apausis (unter apaûši): vīriņš ar apausi ruokā Janš. Mežv. ļ. I, 251.

Avots: EH I, 72

‡ apaũsît C., mit dem Kochlöffel schöpfend und zurückgiessend abkühlen Trik.

Avots: EH I, 72

‡ apàuška ² Prl. n. FBR. vI, 113. = apakša.

Avots: EH I, 72

‡ apàušķîns ² Saikava, = apakšẽjs.

Avots: EH I, 72

‡ apàust (li. apaũšti) Kaltenbr., = atàust: kuļuot apaust diena.

Avots: EH I, 72

apaûst, ‡

3) im Weben überholen
Salis: gan es tevi apaudīšu.

Avots: EH I, 72

apaûst,

1) für viele weben:
čakla audēja apauž visu māju;

2) zu Ende weben:
mums jau sen visi aude̦kli apausti. Refl. -tiês,

1) sich umweben:
tā bē̦rzs gan lapām apaužas Bārda;

2) für sich fertig weben:
mēs jau e̦sam apaudušies, für uns haben wir alles fertiggewebt.

Avots: ME I, 75

apàut (li. apaũti), die Füsse bekleiden: kājas; anziehen, anlegen: apaut kurpes, pastalas, vīzes, zābakus, zeķes. es apaušu (tavas kājas) kurpītēs od. kurpītēm BW. 14778. Refl. -ties, sich die Füsse bekleiden, anziehen, anlegen: apāvuos baltas kājas BW. 4785, 9346. raudādams apavuos baltus piešus kājiņās Ltd. 2372; mit dem Lok.: apavuos kurpītēs BW. 8321.

Avots: ME I, 76

apàuti, Fusstücher U. (li. apãutai).

Avots: ME I, 76

apavas (unter apavi): mātes duotas apaviņas BW. 16006.

Avots: EH I, 72

‡ apave Warkl., = apavs.

Avots: EH I, 72

apavi (li. ãpavas): 7254 zu korrigieren in 7254, 1.

Avots: EH I, 72

apavi, apāvi Grünh., apavas, selten d. Sing. apavs, Demin. apaviņš BW. 7254 [oder apavis in Lisohn] (li. ãpavuos; zu àut), die Fussbekleidung: apavus nuoplēst LP. III, 84, die Fussbekleidung abtragen, vertragen; mit Voranstellung des Gen. Pl. kāju: ziedus ieliekuot kāju apavā LP. VII, 1278.

Avots: ME I, 76

apavis: auch in AP., Erlaa, Saikava: ar... dāvinātuo apavi kājās Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV. 19.

Avots: EH I, 72

‡ apaž Lemsal n. FBR. IV, 97, = apakš.

Avots: EH I, 72

‡ apcir̃paļât Dunika, unordentlich bescheren (beschneiden) Kal., Rutzau: a. avis, matus, diegu galus.

Avots: EH I, 75

apkampaļât, tr., freqn., oft umfassen, betasten (häufig im verächtlichen Sinne: mit unreinen Händen greifen): maizi. apkampaļā galvu, - ce̦pures nav LP. VII, 945.

Avots: ME I, 93

apkùopa, die Pflege, das Beschicken: māte patlaban atlānk nuo luopu apkuopas LP.

Avots: ME I, 97

appaĩjât, tr., beglätteln, ringsum streicheln: vaigus.

Avots: ME I, 110

‡ appàisît,

1) (ein bestimmtes Quantum Flachs) zu Ende
(resp.: oberflächlich) schwingen (resp. brechen) Laud.: a. linus;

2) "aufessen"
(pejorativ) Prl.

Avots: EH I, 104

appaļât, freqn. von appelˆt, tr., tadeln, verleumden: mārša mani appaļāja, ka es rupju dziju vērpu BW. 8402.

Avots: ME I, 110

‡ appamparâtiês, (durch Heirat) inverbindung treten: labi, kad dabūn tikušu cilvē̦ku. iekam ar kaut kādu appamparājas, tad labāk lai ne˙kāds! Janš. Bandavā I, 28.

Avots: EH I, 104

appàmpt, intr., ringsum an-, aufschwellen: kājas appampušas.

Avots: ME I, 110

‡ appañckât Frauenb., bekleiden (pejorativ): a. bē̦rnu.

Avots: EH I, 104

‡ appaũgât Dond., mit allerlei Kram umhängen: kam sevi tâ vajag a.? Refl. -tiês, sich mit allerlei Kram umhangen Dond.: kāds tu appaugājies nuo galvas līdz kājām!

Avots: EH I, 104

appaûst, ein Gerücht verbreiten Spr.

Avots: ME I, 110

‡ apspaidelêt wiederholt - ein wenig drückend - betasten: pircējs pamatīgi apspaidelēja guovi.

Avots: EH I, 115

‡ apspaîdĩba,* die Bedrückung: dažādas apspaidības ziņā tik daudz ciests un zaudēts Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 5.

Avots: EH I, 115

apspaîdît, ‡ Refl. -tiês: ļauties a., sich betasten lassen: ne˙viena neļāvās uzraugam ... a. Janš. Dzimtene V, 200.

Avots: EH I, 115

apspaîdît, freqn. von -spiest, tr.,

1) ringsum drücken:
pircējs apspaida teļus;

2) bedrücken:
mazākuos un nabagākuos Kaudz. M.; apsp. slimniekus, die Kranken streichen und kneten, eine Kurart.

Avots: ME I, 124

‡ apspalêt, niederhauen (eine grosse Anzahl von Objekten) Stenden: a. visu mežu. Auch statt apspaļêt I, 124 muss apspalêt gelesen werden.

Avots: EH I, 115

apspaļêt, tr., niedermetzeln: vīrus LP. V, 327. Denom. von spaļi.

Avots: ME I, 124

apspal˜vuôtiês, sich befiedern M.: neapspalvuojies... putniņš Plūd. LR. III, 292. apspal˜vuôts, befiedert: apspalvuota aste Konv. ² 2841. miesas apspalvuojums, Befiederung Konv. II, 475.

Avots: ME I, 124

‡ àrpa ² Kaltenbr., eine Vorrichtung zum Windigen. Aus li. àrpa "Getreideschwinge".

Avots: EH I, 130

‡ ârpagastnieks, = ârnuõvadnieks.

Avots: EH I, 195

ârpagasts: 6182 zu ersetzen durch 6182, 2 var.

Avots: EH I, 195

ârpagasts, eine Gemeinde ausserhalb der Gemeinde des Redenden lebt, die fremde Gemeinde: ārpagasta zagļu ļaudis BW. 6182; ārpagasta skuola. ārpagastnieks, einer, der nicht zu der Gemeinde des Redenden gehört, der Auwärtige.

Avots: ME I, 243

ârpasaũle ,* die Aussenwelt: ar ārpasauli satikties A. XII, 76.

Avots: ME I, 243

‡ àrpavât ² Kaltenbr., mit einer àrpa ² windigen.

Avots: EH I, 130

astuôņpadsmit, aus dem veralteten und dialektischen astuoņpadesmit, dial. astuņpadsmit, achtzehn, mit Gen., dial. Nom.: tur astuoņpadsmit ve̦zmu und ve̦zmi, da sind 18 Fuder.

Avots: ME I, 146

astuôņpadsmitaĩs, dial. astuņpadsmitaĩs, der achtzehnte.

Avots: ME I, 146

‡ ate̦lpa, eine kurze (kleine) Erholung (atpūta) Fossenberg.

Avots: EH I, 141

atkar̂pains, mit Widerhaken versehen: atkarpaina bulta A. XV, 26, Smilt.

Avots: ME I, 165

‡ atķe̦parâtiês Frauenb., Siuxt, = atķe̦puruôtiês: Andžus neizcieta vis tuo vē̦de̦ra guļu, atķe̦parājās gan! Frauenb.

Avots: EH I, 151

‡ atklapatâtiês Rutzau, = ‡ atkrapastîtiês.

Avots: EH I, 148

‡ atkre̦pas, der Schleim, Auswurf (beim Husten) Dond.: kādas biezas a˙! tas nav uz labu.

Avots: EH I, 150

atlum̃pačuôt, schwerfällig kommen: ve̦cā apteksne atlumpačuoja Lautb.

Avots: ME I, 174

‡ atpaisît

1) = izpàisît ² Gr.-Buschh.: jau laba daļa linu atpaisīta;

2) "= atrâisît" (?) Mar.

Avots: EH I, 157

atpakaļ (li. atpakaliai Tiž. III, 346),

1): a. krist, in Schulden geraten
Sessw.: ar mātes bērēm es kritu a. a. palikt, genesen Seyershof: nuo tam zâlēm kāja bij palikusi a.: ‡

4) ehemals, früher
Siuxt (gesprochen: apakaļ): niedres a. plūca un pērvēja vilnu. a. bij tādas stintītes pa ūdeņiem. Vgl. auch li. (instr. s.) atapakalia (mit rückwärts gewandter) ranka LtT. III, 458.

Avots: EH I, 157

atpakaļ, atpakaļu, atpakaļus, atpakaļis, atpakaļš, atpakaļām Erlaa (at + pakaļa), Adv.,

1) lokal, zurück:
gailītis pārstiepis vīriņam dzirnaviņas atpakaļ LP. III, 92. pa brītiņu tā kāpj atpakaļu LA. divi ragi pierē atpakaļus sierē RKr. VII, 126. jāsim atpakaļis LP. VI, 329. Oft zur Verstärkung der mit at- zusammengesetzten Verba: atpakaļ atduot, atgriezties, zurückgeben, zurückkehren. simtu rubļu uz priekšu, vai atpakaļ nenāca svarā, ob 100 Rubel mehr oder weniger, fiel nicht ins Gewicht Purap.;

2) temporal: dažus gadus atpakaļ, vor einigen Jahren
LP. I, 183. sen, sen atpakaļ vor langer Zeit LP. V, 71. nav diezin cik ilgi atpakaļ LP. VI, 5;

3) attributiv: atpakaļ gaduos, in früheren Jahren
LP. VI, 60. sen atpakaļ ve̦cuos laikuos, vor uralten Zeiten Dīcm. I, 57.

Avots: ME I, 180, 181

‡ atpakaļa BW. 25786, = atpakaļ.

Avots: EH I, 157

‡ atpakaļceļš Janš. Dzimtene V, 43, der Rückweg.

Avots: EH I, 157

atpakaļẽjs, Adj.: atpakaļēju ceļu iet, den Rückweg einschlagen Dünsb.

Avots: ME I, 181

‡ atpakaļi BW. 26186; 26314, 2, = atpakaļ.

Avots: EH I, 157

atpakaļiski, Adv., nach hinten hin, hinterwärts, zurück: atpakaļiski sist, nach hinten hin einen Schlag versetzen Etn. II, 97.

Avots: ME I, 181

atpakaļrãpulis, der Reaktionär.

Avots: ME I, 181

atpakaļu (unter atpakaļ): auch BW. 22424; 23061; es atradu tautiņās atpakaļu (verkehrt) dzīvuojam VL. aus Rutzau.

Avots: EH I, 158

atpakuluôtiês, intr., ausfasern: luode... taisīta nuo ve̦sa bē̦rza puna...; samirkusi tā drusku it kâ atpakuluojas Jauns. Balt. gr. I, 197 [zu pakulas].

Avots: ME I, 181

atpalīdzêt, Gegendienste erweisen Schujen: viņas bē̦du dienā tam atpalīdzēšuot JK. V, 116; Altenwoga u. a.

Avots: ME I, 181

atpalikt, ‡

2) zurückbleiben:
atpalicis (rückstandig, r. отсталыи́) cilvē̦ks J. Daniševskis.

Avots: EH I, 158

atpalikt, intr., übrig bleiben: lācīts ķēra, vilciņš guva, kas tur vaira atpalika BW. 27516, 1.

Avots: ME I, 181

atpals, die Tiefe, der Strudel; Pl. atpali, die zweite Überschwemmung, die Eintritt, bevor die erste aufgehört hat Lös. n. Etn. III, 146. Dat., instr. Pl. als Adv., im Überfluss, reichlich: ķēķī ūdens sane̦sts atpaliem. viņš pārticis atpaliem, tas samaksāts atpaliem Lasd. [Zu pali.]

Avots: ME I, 181

‡ atpaûst ziņas Lemsal u. a., Nachrichten (Gerüchte) sich hierher verbreiten machen.

Avots: EH I, 158

atpazĩt, tr., wiedererkennen: vai tu mani atpazīsti? Vēr. I, 1208; 1213.

Avots: ME I, 181

‡ atskarpaîns Celm., = atkar̂paîns.

Avots: EH I, 166

‡ atslapatât, durch Kot herwaten Erlaa, Sessw.

Avots: EH I, 167

‡ atšlapatât, unbeholfen herkommen (?): ve̦cs brūtgāns atslapatāja (Var.: atklabažāja) BW. 14503 var.

Avots: EH I, 174

‡ atšļapatât Kalz., = ‡ atslapatât.

Avots: EH I, 174

‡ atslar̃patât Jürg., zerlumpt (und durchnässt?) herkommen: a. nuo kruogus slapjš un netīrs.

Avots: EH I, 167

‡ *atspaida, = atspaids: es būtum atspieduse ar saulītes atspaideņām BW. 4372, 1.

Avots: EH I, 168

‡ atspaidelêt, = atspaîdît 2: atspaide̦lē̦ta maize.

Avots: EH I, 168

atspaidīgs U., auch atspaids, elastisch: katrs luoks ir atspaids Hug. Mag. III, 1, 100.

Avots: ME I, 194

atspaîdît,

2): atspaidīta maize Segew., Brot, dessen Kruste infolge wiederholten Druckes abklaffi.

Avots: EH I, 168

atspaîdît, tr., freqn. zu atspiest,

1) zurückdrücken, stützen:
man (Acc.) dieviņš atspaidīja ar sidraba atspaidiem BW. 9320;

2) wegdrücken, drückend trennen:
garuozu maizei;

3) drückend wund reiben:
zirgiem krūtis atspaidīt, ka samilst un sāk pūznīt Etn. IV, 119.

Kļūdu labojums:
man (Acc.) = man[i]

Avots: ME I, 194

atspaîds: eine Stütze für Getreideod. Heuhaufen - auch Atašiene n. Fil. mat. 104, Ramkau, Saikava. atspaidi bij kārtiņas, ar kuŗām palīdzēja nuogāzt kuokus, līžuot uz tuo pusi, kur vajadzēja Ramkau.

Avots: EH I, 168

atspaîds, Gegenstütze, eine schiefe Stütze: atsaspiede (schriftle. atspiedās) ve̦ca liepa jaunajā uozuolā; tā sacīja uozuoliņš: vai es tavs atspaidiņš BW. 11324. balta mājiņa, sarkani atspaidi (Rätsel). ņemsim saules atspaidiņu (33828 dafür atspiediņu), atspiedīsim ve̦cākus BW. 4355. atspaids - kuoks ar stakli galā, kuŗu lietuo gubas atspiešanai pa abām pusēm Mar. RKr. XV, 106. Übertr. tu duomā izaudzēt sev ve̦cuma dienām atspaidu Purap.

Avots: ME I, 194

‡ atspaile Dond., = piespaĩle.

Avots: EH I, 168

‡ atspainis, eine Stütze (?): augs..., pa˙priekš stāvu audzis un manījis, ka nevarēs līdz gaismu uzaugt, aug gar zemi līdz kādam atspainim jeb līdz sienai un tad aug gar tuo augšā Pet. Av. III, 135. Aus *atspaidnis?

Avots: EH I, 168

‡ atspars (li. ãtsparas),

1) der Rück stoss:
nuo lēcienu atspara laiviņa bij atbīdīta Pump. R. II, 142; Gegenstoss, Gegendruck: duod atsparu ve̦zmam (kas taisās gāzties)! Ermes;

2) "die Widerstandskraft"
Vīt.

Avots: EH I, 168

‡ atstarpa Land., atstarpe Bērzgale, = star̂pa 1: purvi un . . . e̦ze̦ru ķēdes, kuŗu atstarpas grūti iejemt Pasaules vēsture (A. Grīna red.) I, 490. migluotās kuoku stumbru atstarpās kļūst saskatāmi augumi A. Grīns Dvēseļu putenis II, 39.

Avots: EH I, 171

‡ atstraipalêt, hertaumeln Bauske: a. līdz galdam.

Avots: EH I, 172

‡ aûgšlũpa, die Oberlippe.

Avots: EH I, 185

‡ aûgšpasaũle, die Oberwelt Pas. B, 289; IV, 429.

Avots: EH I, 185

‡ aûgstpapêžu (gen. pl.), mit hohen Hacken versehen: a. kurpēm Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 484.

Avots: EH I, 184

aûnpaũniņi ² , eine gelbe Blume Kand.

Avots: ME I, 225

bal˜tļipaîns, bal˜tļipis, weissen Schwanz habend, der Weissschwanz, beliebtes Epitheton des Nasen im VL.: zaķīt, zaķīt baltļipīt BW. 2308.

Avots: ME I, 257

‡ bal˜tpavēdere, eine mit einer weissen pavēdere 1: kunele b. BW. 35441.

Avots: EH I, 202

‡ bal˜tspalˆvaîns weissfederig U. (unter spaiguļi): baltspalvainas zuosis.

Avots: EH I, 202

bal˜tspal˜vis, -e, der, die Weissfederige, Weisshaarige: kumeliņ, baltspalvīt BW. 29802.

Avots: ME I, 259

beņ̃ķapakša, der Raum unter der Bank: beņķapakša neslaucīta BW. 25824, 1.

Avots: ME I, 279

bẽ̦rzlapa,

1): auch BW. 2842; ‡

3) ein Birkenblatt:
nuodzeltēju ... kā dze̦ltana bērzlapiņa (Var.: bē̦rza lapa) BW. 23932 var.

Avots: EH I, 217

bẽ̦rzlapa, -pe,

1) Täubling (Agaricus integer L.)
RKr. II, 65;

2) ein Hut
(iron.) Freiziņ.

Avots: ME I, 292

bezlapaîns, bezlapu, blätterlos, blattlos: kuoks.

Avots: ME I, 284

bezpagātnes ļaudis, Menschen, die keine nennenswerte Vergangenheit haben Rīg. Av.

Avots: ME I, 285

bezpajumta, bezpajumtes ļaudis, obdachlose Menschen.

Avots: ME I, 285

bezpajùmtniẽks, f. -niece, der (die) Obdachlose.

Avots: ME I, 285

bezpamatība, die Unbegründetheit, Grundlosigkeit: apvainojuma, sūdzības b.

Avots: ME I, 285

‡ bezpamatîgs,* unbegründet, grundlos.

Avots: EH I, 215

bezpapêžu kurpes, Schuhe ohne Absätze.

Avots: ME I, 285

bezparaksta uzaicinājums, anonyme Aufforderung MWM. IX, 123.

Avots: ME I, 285

bezpases cilvē̦ks od. bezpasinieks, fem. -niece, ein passloser Mensch.

Avots: ME I, 285

biezlũpainis, bìezlũpis Sassm., jem., der dicke Lippen hat Stari II, 91, Upīte, Medn. laiki 180.

Avots: ME I, 306

briêdspal˜vis, der Elenhaarige: jāj... briedspalvīti kumeliņu.

Avots: ME I, 337

briêdspal˜vis: briedspalvīti kumetiņu BW. 13637.

Avots: EH I, 244

I čam̃pa: ein Schwedälliger - auch PV.; wer schwerfältig geht (mit àm ² ) Warkl; eine Frau, die langsam zu arbeiten pflegt (mit àm

2) Kaltenbr.

Avots: EH I, 284

I čam̃pa (vgl. čamma

1), comm., der, die Ungeschickte, Schwerfällige
Salisb. n. U.: visi ļaudis mani sauca: čampa, ciema ze̦ltainīte BW. 11197.

Kļūdu labojums:
11197 = 9159

Avots: ME I, 403

II čampa: auch (mit am̃ ) Salis; verächtl. Bezeichnung für eine unsaubere, ällere Frau (mit àm ² ) Kattenbr.

Avots: EH I, 284

II čampa, ein Unordentlicher, Unsauberer; jem., der ohne Not in Kot od. Schmutz umhergeht Lems. n. U.: e, kur ir čampa! ar netīrajām kājām piemīdīja visu istabu.

Avots: ME I, 403

III čampa, eine Handvoll [Erlaa]: č. zirņu Burtn. n. U.; [vgl. čama 1].

Avots: ME I, 403

[čam̃parains kuoks, ein Baum mit verflochtenen Ästen Waldeg.]

Avots: ME I, 403

čam̃parkãja, ein schwerfälliger, plumper Fuss od. der Besitzer eines solchen Fusses BW. 19389.

Avots: ME I, 403

[čam̃pars, die verflochtenen Äste eines Baumes Waldeg.]

Avots: ME I, 403

‡ čam̃pas (wo?) Zusammengefegtes, Kehricht.

Avots: EH I, 284

‡ čampata PV., comm., = čampa I.

Avots: EH I, 284

‡ čampatât, -ãju, auch refl. -tiês, schwerfällig, ungeschickt gehen, laufen, arbeiten PV.

Avots: EH I, 284

cãpa, einer, der langsam geht Dond.; dazu das Verbum cãpât; vgl. capât.

Avots: ME I, 367

I čapa, Interj. zur Bezeichnung eines dumpfen Geräusches: čipa, čapa man kājiņa BW. 18590.

Avots: ME I, 404

II čapa, ‡

2) "cilvē̦ks ar lielām pastalām, re̦snām kājām" Lems., Wainsel.

Avots: EH I, 285

[II čapa PS., der Fuss eines Kindes (in der Kindersprache).]

Avots: ME I, 404

III čapa,

1) das Gepäck
Freiziņ;

2) die Handvoll
Mar. n. RKr. XV, 110.

Avots: ME I, 404

IV čapa "?": klau, dzirdu tur lē̦ni kuo čukstam pa čapām Dünsb. pa krūmiem un čapiņām kašņājam Dünsb. L. 19.

Avots: ME I, 404

V čapa, ein unordentlicher Mensch: ir gan čapa; ne˙kādas kārtības nezina Mar. n. RKr. XV, 110.

Avots: ME I, 404

čāpa, eine ältere Frau von kleinem Wuchs N.-Peb.

Avots: EH I, 287

I čāpa "?": sīpuolu čāpa Zarnikau.

Avots: ME I, 408

II čāpa,

1) der Fuss (eines Kindes):
viņš nuosmērēja ar savām čāpiņām manas jaunās bikses Purap.;

[2) einer, der, langsam gehend, die Füsse hoch hebt
Kalzenau].

Avots: ME I, 408

III čãpa, eine Handvoll: saimnieks dabūja labu čāpu naudas Ahs., Dond.

Avots: ME I, 408

[IV čàpa, Kartoffelbrei Ilsen; vielleicht mit ostle. čā- aus ķē̦-.]

Avots: ME I, 408

čãpainis [mit -â- C.], jemand, der langsam geht, kriecht.

Avots: ME I, 408

čāpains, hümpelig: čāpaina pļava Salis n. U.

Avots: ME I, 408

[I čapaklis, ein Hackeisen zum Zerkleinern des Viehfutters Stuhrhof.]

Avots: ME I, 404

[II čapaklis, ein Trödler A. - Schwanb.]

Avots: ME I, 404

[čāpaklis Kroppenhof "ein lümmelhafter, liederlicher, unsauberer Mensch, der mit den Fingern aus der Schüsse nimmt"; vielleicht mit ostle. čā- aus ķē̦-.]

Avots: ME I, 408

‡ čapakls Stom., ein mit Gestrüpp und Baumstümpfen bestandener Rossgarten (apluoks).

Avots: EH I, 285

‡ capalaiņi "?": adu cimdus capalaiņus...: varbūt mani nuovedīs capalaiņu zemītē VL. aus Kreuzb.

Avots: EH I, 260

‡ *čapana oder *čapans, = čupa (?): čūskas salien ... ve̦cā žagaru čapanā Pas. IX, 79 (aus Preiļi).

Avots: EH I, 285

‡ I capans "Schlange" Lettg.

Avots: EH I, 260

‡ II capans A.-Schwanb., Ekengraf, Serbigal, capāns Gramsden "ein ungeschickter, plumper Mensch, ein Lümmel".

Avots: EH I, 260

‡ III capans "ein grosses, feistes Lebewesen" Adl., Selsau, Stomersee.

Avots: EH I, 260

čapans, etwas Schweres, Ungeschicktes: viņš piedzēris kâ čapans nuokrita zemē Mar. n. RKr. XV, 110.

Avots: ME I, 404

čāparis, ein stark verzweigter Gegenstand: ein Baum, Strauch, eine Wurzel u. ähnl. Siliņ.]

Avots: ME I, 408

‡ II čāparis "wer langsam geht" Kalz. čâpât: auch N.-Wohlfahrt, (mit ā) Dunika, OB., (mit â ² ) Frauenb., (mit â ² ) Stom.

Avots: EH I, 287

[čāparkājis, der Krebs Siliņ.]

Avots: ME I, 408

[čapas Korwenhof, Kohlblätter fürs Vieh.] (Ostle.)

Avots: ME I, 404

[čãpas Salis, das nach dem Versiegen des unter ihm befindlichen Wassers morsch und uneben geworden ist.]

Avots: ME I, 408

čapasti, das Eingeweide geschlachteter Haustiere, daraus Seife gekocht wird Mar. n. RKr. XV, 110, [A. - Schwanb.]: nuo cūkas tika daudz čapastu Skuja.

Avots: ME I, 404

‡ capatā nest, auf dem Rücken (Huckepack) tragen AP., Ruj.

Avots: EH I, 260

čapata, ein Faselhans Dond.

Avots: ME I, 404

capatas: (Pantoffeln) auch Ruj.

Avots: EH I, 260

capatas "?": ģērbjaties zemē, me̦tat capatas (cipatas) pa luogu laukā! RKr. XVI, 119 (aus Rutzau); [wohl = sapatas N. - Bartau, alte Kleider, Lumpen. In Morizberg seien capatas - Pantoffeln, in Jürgensburg - abgetragene Fussbekleidung, in Grünh. - Brotbrocken. Vgl. auch capu].

Avots: ME I, 363

[I čapatas Jürgensburg "abgetragene Bastschuhe od. Pasteln."]

Avots: ME I, 404

[II čapatas AP., kleinere Misthaufen.]

Avots: ME I, 404

[III čapatas Ilsen, = dradži.]

Avots: ME I, 404

‡ capatiņas "die Füsschen eines kleinen Kindes" (?) Salwen.

Avots: EH I, 260

čarpa, [čar̃pa Dond., N. - Bergfried], ein schmutziger Mensch Grünh.

Avots: ME I, 405

čārpa "?": čārpa (Var.: čāpe) jāja pieguļā BW. 30188.

Avots: ME I, 409

‡ II čãrpa Gramsden, weisser Sandboden.

Avots: EH I, 288

[čar̃patas zeme, unfruchtbarer Sandboden Neuermühlen, Siliņ.]

Avots: ME I, 405

čaũpata, ein leichtsinniger Mensch Dond.

Avots: ME I, 407

ceĩpa: Plur. ceĩpas AP., verwühltes Haar PV.: (sa)ņemt aiz ceipām.

Avots: EH I, 262

ceĩpa [C.], der Haarschopf: ka es tevi nepaņe̦mu aiz ceipas! Ramelshof, [Kosenhof].

Avots: ME I, 368

ceļlapa od. ceļa lapa, Wegerich (plantago maior).

Avots: ME I, 370

‡ ceļte̦klapa Popen, Pussen, = ceļte̦ka 1.

Avots: EH I, 265

‡ ceļvãrplapa Anzen, Wegerich.

Avots: EH I, 265

cē̦painītis, Bezeichnung für den Hasen: citādi cē̦painīšiem nebūs miera vaisluoties R. A.

Avots: ME I, 377

‡ *ce̦pans oder *ce̦pe̦ns (gesproch.: capans),

1) "der mehr angebrannte Teil eines gebackenen Schnittkohls"
Baltinow;

2) "nuoguris, gļē̦vs" Marienhausen.

Avots: EH I, 265

‡ *ce̦rpa od. *ce̦rps, = cẽ̦rpa II 1: lai pameta ābuoliņu (Klee) jele ce̦rpu starpiņā BW. 28603 (aus Rokaischen).

Avots: EH I, 266

[I cḕ̦rpa ² Bers.: aitu cē̦rpas "Schafschur".]

Avots: ME I, 378

II cẽ̦rpa,

3): auch Orellen.

Avots: EH I, 268

II cẽ̦rpa, gew. cē̦rps, [ce̦r̂ps ² Bl.],

1) der Hümpel, ein Erdhäuflein,
[cērpe L., ein aufgeworfener Sandhügel]: [atstāj baltābuolu jale cē̦rpa galiņā BW. 28603, 1]. me̦lns kâ krauklis nuosaucās, visi kâ cē̦rpi nuotupās (Rätsel). kad tik tiktu uz cē̦rpa Nigr., gew. uz ciņa. Zuweilen mit cinis verbunden: sapluoc kâ ciņa cẽ̦rps Tr. IV, 31;

2) langes Gras, besond. im Morast, Grashügel:
paslēpties zālē, cē̦rpuos LP. VI, 805;

3) das Wollgras (eriophorum)
RKr. III, 70, [cẽ̦rpa PS.]; div[i] cērpiņi nuoziedēja sarkanā ābuoliņā Ltd. 728; cẽ̦rpu zāle Ruj. "die Quecke"];

4) der Strauch
[cẽrpe Dond.; hier auch: ein Baumstumpf]: kāda jaunava nuožņaugusi bē̦rnu, atstādama cē̦rpā neapraktu LP. II, 10; cē̦rpi "Baumwurzeln" Sackenhausen];

5) das Haar, besond. verwühltes, buschichtes:
tautu meita, cē̦rpa galva Ltd. 835. cē̦rpu galva, pinkainīte RKr. XVI, 173, cērpes galva BW. 21241. Wohl zu li. kérpė "Flechtenmoos; [crown of a bulbuos root" Lalis, kerpti "разростаться в ширь"; vgl. auch ce̦rba].

Avots: ME I, 378

[cē̦rpains, voll Hümpel Wid.]

Avots: ME I, 378

‡ cḕ̦rpats Ramkau, = vẽ̦rpata I 2.

Avots: EH I, 268

‡ če̦trapadsmit AP., = četrpadsmit, 14.

Avots: EH I, 289

četrpadsmit, četrupadsmit Lis., vierzehn, gew. mit d. Gen.: četrpadsmit aitu, zirgu. [četrpadsmitais, der vierzehnte.]

Avots: ME I, 411

četrupadsmit (unter četrpadsmit): auch Borchow n. FBR. XIII, 29, Pilda n. FBR. XIII, 52.

Avots: EH I, 289

čiẽpa, der Schopf: ņemšu tevi aiz čiepas.

Avots: ME I, 417

‡ *čigaiņlapa (gesproch.: čigiņlap) Popen, plantago maior.

Avots: EH I, 290

cik˙pat, tik˙pat, dennoch: cik˙pat tev, dē̦lu māte, meitu mātes jāsalūdz BW. 23611,1.

Avots: ME I, 380

cil˜pa: mit il˜ auch Doblen, Jürg., Kegeln, Lemb., Lieven-Bersen, Pankelhof, Peb., Salis, Schnehpeln, Smilt., Trik., mit ìl ² Erlaa, Lubn., Schwanb., Selsau, mit ilˆ auch Kaltenbr.,

4): auch (mit il˜) AP.; ‡

7) = cem̃me (mit il˜ ) Orellen, Ramkau; ‡

8) die einzelne Strähne eines aus mehrern Strähnen zusammengedrehten Seils
Frauenb.; ‡

9) "das zwischen den einzelnen Sensenhieben ungemäht gebliebene Gras"
Frauenb. Anscheinend verwandt mit kàlpenis ² .

Avots: EH I, 270

cil˜pa [Wolm., Ruj., Nigr., u. a.](li. (kìlpa), [cilˆpa Kr., K., Bers., cìlps ² Kreuzb., Warkh., Domopol],

1) die Schlinge, Schleife:
cilpas likt, taisīt putniem. bende me̦t nuoziedzniekam cilpu kaklā. viņš pats savās cilpās, er hat sich selbst die Grube gegraben. cilpu iemest diegā, virvē. āki un cilpas, Haken und Ösen. cilpām kāpt, hinaufklettern mit Hilfe von Schlingen eines Strickes, wie es die alten lettischen Imker taten Bielenstein H. 198. cilpiņas, Schlingen im Netze;

2) Knoten, Schlinge im Gewebe:
kad iekāpa aude̦klā, cilpas vien, blavas vien;

3) der Haken, Absprung (des Hasen), der Umweg, Umschweif:
cilpu, cilpu (od. cilpu cilpām) zaķītis lēca, od. zaķis metās cilpu cilpām. me̦t cilpas kâ zaķis (od. vilks);

4) das Bein:
tu kailām cilpām skraidi; cilpas vaļā laist, sich davonmachen U. skrējuši, kuo tikai nu cilpas ne̦s Upīte Medn. laiki 156. izstaipīt stīvās cilpas Rīg. Av.;

5) cilpām iet, beim Aufsagen des Gelernten Auslassungen machen
U.; cilpām laist, im Lesen überspringen Mag. IV, 2, 156;

6) nach RKr. III, 135 soll cilpa eigentl. bedeuten: die aus der Vereinigeng der Achillessehne mit dem Sprunggelenke entstande Schlinge, welche zum Aufhängen der geschlachteten Tiere dient; auch der ganze an dieser Schlinge hängende Schenkel.
[gaļas cilpa U. "ein Stück Fleisch". Vielleicht nach Persson Beitr. 592 ¹ und Hirt BB. XXIV, 265 u. 27 zu ahd. halftra "Zaum"].

Kļūdu labojums:
aiz"Bers."jāiesprauž (hinter"Bers."ist eizufügen): cilps Spr.,
jāizmet (zu streichen ist): selten cilps Spr., RKr.V, 92,A.XII,333,

Avots: ME I, 381, 382

‡ cìlpaiņi ² Saikava, cil˜painīši AP., gestrickte Wollhandschuhe mit Garnschleifen (cilpas) auf der Kehrseite.

Avots: EH I, 270

cil˜pains,

1): cilpaini (cil˜pani Salis) cimdi Saikava; ‡

3) "cilpas 9 aufweisend"
Frauenb.: c. pļāvums.

Avots: EH I, 270

cil˜pains, mit Schlingen, Schleifen, Ösen, Knoten versehen: cilpains aude̦kls. cilpaini dvieļi BW. 25474;

2) verwickelt, kompliziert:
lieta palikusi daudz sarežģītāka un cilpaina Kronv.

Avots: ME I, 382

čimpa, comm. "wohl: einer, der heult und weint" U.

Avots: ME I, 413

[cimpari Brasche Pal., Maulwurfs- od. Ameisenhügel, Mooshügel.]

Avots: ME I, 383

cipa

(s. unter cipatas II): das Hühnchen, Keuchel
(in der Kindersprachel Zvirgzdine, (Demin. cipiņa) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75.

Avots: EH I, 272

čipa! Interj., s. čapa.

Avots: ME I, 414

cīparains, der Länge nach gestreift Popen; [cīparaini ("gestickte") cimdi Bers. (zu cīpari?); vgl. cībe̦rains].

Avots: ME I, 391

cīpari, für dzīpari B. Vēstn.

Avots: ME I, 391

cĩpars, cipars, auch cipurs, die Ziffer. Entlehnt.

Avots: ME I, 391

čipars, ein Hampelmann: čipari (Var.: ķipari) dancuoja raibām biksēm BW. I, S. 905, Nr. 2188 [aus Blieden].

Avots: ME I, 414

čĩpas U., = cīpsteles.

Avots: ME I, 416

čipata,

1): auch Frauenb;

2): auch Puhren, Remten.

Avots: EH I, 291

čipata,

1) ein Weniges, ein Bischen, Krümchen
(Kursiten), Stückchen: maizes, sniega, zemes č.;

2) Pl., Überbleibsel von gekochtem Fett
Ahs., Tals.

Avots: ME I, 414

[cīpatains, sehnicht: cīpataina gaļa Nötkenshof].

Avots: ME I, 391

I cipatas "?": me̦tat cipats (Var.: capatas) pa luogu laukā! RKr. XVI, 119 aus Rutzau.

Avots: ME I, 384

II cipatas: auch Jāsmuiža, N.-Schwanb., Warkl.

Avots: EH I, 272

[II cipatas, auch cipas, junge Hühner, Keuchel AP., Schujen.]

Avots: ME I, 384

[III cipatas, Überbleibsel von geschmolzenem Fett Moritzberg.]

Avots: ME I, 384

[IV cipatas "die Füsse eines kleinen Kindes" (zwischen Mitau und Bauske). bē̦rns cipatuo (ebenda), geht.]

Avots: ME I, 384

[cīpatas, Sehnen (im Fleisch) Nötkenshof.]

Avots: ME I, 391

‡ čipats Dond., = čipata 1: nav miltu (tabakas) ne čipata (oder ein nom. s. ?).

Avots: EH I, 291

[I cirpa od. cirpis"kũla, altes, dürres Gras" Fossenberg.]

Avots: ME I, 386

II cir̃pa, cir̃pe [Ruj., cìrpe C.], cir̃pis [Ruj., cìrpis C.], die Sichel. [S. dazu auch Bielenstein Holzb. 496. - - Wohl zur Wurzel von cirpt, wie auch r. dial. черпъ "Sichel" und ai. kṛpāņī "die Schere", vgl. J. Schmidt Volk. II, 318, Thomsen Beröringer 78, Meringer IF. XVI, 130, Berneker Wrtb. I, 170 f. und Trautmann Wrtb. 129.]

Avots: ME I, 386

[III cir̃pa Ruj., die Locke; vgl. cirpele 1 und cirka 1.]

Avots: ME I, 386

[IV cir̂pa Domopol "eine Frau mit struppigem Haar"; vgl. ce̦rba.]

Avots: ME I, 386

[V cirpa Oppek., = stirpa, ein viereckiger, langgestreckter Heuschober.]

Avots: ME I, 386

[cir̃pains Ruj., gekräuselt.]

Avots: ME I, 386

‡ cir̃paļât, -ãju, wiederholt unordentlich schneiden, scheren Dunika, Kal., Rutzau: bē̦rns cirpaļā papīri.

Avots: EH I, 273

cirpas: cir̂pām ² vien nuocirpta aita AP., das Schaf ist oberlfächlich (mit der Schere weit ausholend) geschoren, so dass das Fett welienförmige Spuren des Scherens aufweist.

Avots: EH I, 273

cirpas "izskapts pēdas", [wohl = eine Stelle, wo man ein wenig mit einer Sense gemählt hat; zu cirpt].

Avots: ME I, 386

cir̂pstêt [C., Ruj.], - u, - ēju, zirpen: circenis cirpstēja aizkrāsnī.

Avots: ME I, 386

cirpats, das Perlhuhn Lambertshof n. U.

Avots: ME I, 386

citpagastnieks, ein Mann aus einer anderen Gemeinde.

Avots: ME I, 389

citpakaļ, cita od. citas, einer nach dem anderen (von mehr als zwei Personen): dienas aiztecēja citpakaļ citas. tuos citpakaļ cita tu, sle̦pkava, rijis. Dünsb. kas blakām un citpakaļ cita tur nāca Dünsb.

Avots: ME I, 389

[I čopa (um Talsen), = čupa 2.]

Avots: ME I, 417

I čuopa, eine Vertiefung, Höhlung in Baumstämmen W. - Livl. n. U.

Avots: ME I, 426

[II čopa, der Mund, die Mundgegend: dabūsi par čopu Dond.]

Avots: ME I, 417

[II čuõpa Gr. - Sessau, der Dieb.]

Avots: ME I, 426

[III čuõpa Olai, eine Handvoll.]

Avots: ME I, 426

cũkpipari, [cūku pipari, europäische Haselwurz (asarum europaeum) Wid.].

Avots: ME I, 398

cũkpupa, auch dārza pupa, Gartenbohne (vicia faba) MWM. VII, 796.

Avots: ME I, 399

čumpa, der Buckel, Höcker: cita līka, cita greiza, citai čumpa (Var.: kumpa) mugurā BW. 20258, 4 [aus Wohlfahrt].

Avots: ME I, 420

‡ cupa "?": graudiņi, uz ... (ābuoliņa sakņu) cupām (= čupām?) uzkrituši, neuznāktu Klapmeyer 1789, S. 111.

Avots: EH I, 280

I čupa: akmeņu č. BW. 2130. mē̦slu č. 3305.

Avots: EH I, 296

I čupa, čups Mar. n. RKr. XVII, 138, čupiņš BW. 25623, auch wohl čupis St., U., der Haufe: pe̦lnu, žagaru č.; čupu čupām, haufenweise. lapas sabirušas čupu čupām; čupā, vienā čupā, auf od. in einem Haufen, zusammen: čūkas ē̦d mierīgi čupā. čupu cūkas, ein Kartenspiel (Haufenschweinchen).

Avots: ME I, 421

II čupa: duod cūkai ar cirvi pa čupu (= čupru) Grobin.

Avots: EH I, 296

II čupa, ein Busch Haare, der Schopf (= čupra): ņemt, grābt zē̦nu aiz čupas Dünsb. (auch: aiz čupja; von čupis Mag. II, 3, 36). Aus r. чупъ "Schopf".]

Avots: ME I, 421

‡ čupains, büscheiweise Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 296

‡ čupana Bērzgale "= čupa I".

Avots: EH I, 296

‡ čûparât ² Frauenb. "fortwährend siepen, wasserig eitern".

Avots: EH I, 298

čupata: ein kleines Häufchen Mar. n. RKr. XVII, 135, Heidenfeld.

Avots: EH I, 296

čupata, [eine Flocke Spiess n. U.], ein Weniges, ein klein wenig: mums siena vairs nav ne čupatas Kand. In Angermünde čupats, ein Stäubchen.

Avots: ME I, 421

‡ čupatka, ein Häufchen Kalz. n. Fil. mat. 26: č. malkas.

Avots: EH I, 296

‡ cur̃pakšņi Frauenb. "?".

Avots: EH I, 280

‡ dapaisît,

1) beim Flachsbrechen einem andern gleichkommen:
kur tu dapaisīsi da puišam! Auleja;

2) "pilnīgi izpaisīt": kai drīžāk paisa, cits i[r] nedapaisīta nuoliek Auleja.

Avots: EH I, 307

‡ dapalìdzêt ² Kaltenbr., hin und wieder Beihilfe gewähren: jis man dapalīdzēja. daplakt: kaķis daplakst pie zemes Auleja.

Avots: EH I, 307

daũdzlapaîns, daudzlapu, vielblätterig.

Avots: ME I, 444

deviņpadsmit, deviņpadesmit Adolphi, neunzehn. [deviņpadsmitais, der neunzehnte.]

Avots: ME I, 460

‡ dìepalìgs ² Erlaa n. FBR. XIV. 122. = dievpalīgs.

Avots: EH I, 327

dìevpaļãvĩba, Gottvertrauen Vēr. I, 1283.

Avots: ME I, 485

dìevpalĩgs: labrītiņš, d. BW. 3029, 3 var. dievam devu dievpalīgu, Laimiņai labu rītu 7996, 4.

Avots: EH I, 328

dìevpalĩgs, der Gruss"Gott helfe": dievpalīgu duot, paduot, grüssen mit dem Grusse"Gott helfe" (dievs palīdz); dievpalīgu atņemt, saņemt, diesen Gruss erwiedern (mit paldies, d. i. palīdz dievs!); saduoties dievpalīgus, einander mit dem Grusse"Gott helfe"begrüssen: dē̦ls tā˙pat, kâ ar pirmām meitām, sadevās dievpalīgus LP. VI, 536.

Avots: ME I, 485

‡ dijpadsmit KatrE. und Erlaa n. FBR. XIV, 127, Prl. n. FBR. VI, 97, zwölf.

Avots: EH I, 319

dimpa V., dimpe U., Biel., das Gefängnis (vgl. dimba 2); (loc. dim̃pā Ruj., in Verlegenheit].

Avots: ME I, 468

dipa PV.,

1) wer zu trippeln pflegt;

2) = dipuoņa.

Avots: EH I, 321

dipata Janš. Dzimtene I ² , 46, Mežv. ļ. I, 49 eine Interjektion zur Bezeichnung des beim Laufen hörbaren Schalles von Fusstritten der Tiere.

Avots: EH I, 321

‡ dipatnieks Oknist, = puisis, kas de̦rē̦ts uz "dipatāta" (Deputat. Naturalien).

Avots: EH I, 321

divipadsmit Adolphi, für divpadsmit, zwölf.

Avots: ME I, 472

divpad(e)smitniece, eine zwölf Pud schwere Keule LP. VI, 524.

Avots: ME I, 473

divpadsmit, divi pa desmit, zwölf (Konstruktion die von desmit): divpadsmit vīru und vīri. pulkstenis jau pāri par divpadsmitiem.

Avots: ME I, 473

‡ divpadsmitace Pas. VI, 200, die Zwölfäugige.

Avots: EH I, 323

[divpadsmitais, der zwölfte.]

Avots: ME I, 473

divpadsmitgalˆvis, der Zwölfköpfige.

Avots: ME I, 473

divpad(e)smitniece, eine zwölf Pud schwere Keule LP. VI, 524.

Avots: ME I, 473

divpakâpîgs ,* divpakāpju, zweistufig: divpakāpīgu vēlēšanu tiesība, das zweistufige Wahlrecht.

Avots: ME I, 473

drapacka, ein kleines Stückchen, das Krümchen: duod nu tās drapackas vietā ve̦se̦lu riciņu maizes.

Avots: ME I, 490

‡ drapačkas Lubn., Brotkrümchen.

Avots: EH I, 330

‡ II drapana (li. drãpana "Kleidung") Brueken "drāna".

Avots: EH I, 330

drapanas "?": ve̦cais tē̦vs rikām laiž, ve̦cā māte drapanām RKr. VII, 72; [in Nauditen seien drapanas Quarkstückchen in süsser Milch; anderswo sei drapana eine Krume.]

Avots: ME I, 490

[drapans od. drapains Nieder-Kurl., = drupans.]

Avots: ME I, 490

drapans: drapana maize Mahlup (hier kann das zweite a aus e, entstanden sein).

Avots: EH I, 330

driẽpa: driẽps Salis, ein dickes Drahttau. Zum d- s. FBR. XII, 58.

Avots: EH I, 335

driẽpa, driẽpe, das Tau: blankas nuoblīkšķ, driepes spiedz Eglītis. [Mit hypernormalem d- (vgl. drīģele) für das sonstige riepe (aus mnd. rēp "Reif, Tau")?]

Avots: ME I, 502

dripa: ja aude̦kls nevienāds, viena dzija augstāka, uotra ze̦māka, tuo dziju, kas augstāka, sauc dripu. izsitas dripas, kad aude̦kls nelabi uzsiets AP.

Avots: EH I, 334

[dripa, eine Unebenheit im Gewebe: dripām aust Lub., Fest.]

Avots: ME I, 499

[dripains, dripe̦lains, uneben (vom Gewebe) Lub., Fest.]

Avots: ME I, 499

‡ I dripans AP., = drupans

Avots: EH I, 334

‡ II dripans Dond. "ein flinker Junge": Kaža tāds d.; viņš ātri nuoskries (līdz kaimiņiem.

Avots: EH I, 334

‡ dripata Warkl. n. FBR. XI, 107, dripatas Skaista n. FBR. XV, 37, ein Versteckenspielen.

Avots: EH I, 334

[druõpana Jürgensb., eine Brotkrume.]

Avots: ME I, 507

[druõpans Jürg., bröckelig.]

Avots: ME I, 507

drumpačas, Stücke, Teilchen, Krümchen: ķēves dē̦ls salasījis dze̦lzu drumpačiņas LP. VI, 513, visa gada taisījumu mani bē̦ri kumeliņi drumpačās sadragāja BW. 19055, [Vielleicht aus drupačas und drums(ta)las kontaminiert.]

Kļūdu labojums:
sadragāja = sabradāja

Avots: ME I, 503

‡ drupa (Sing. zu drupas) Diet., = drupata Baar in seinem Exemplar von U.; ein ungenügendes Quantum Auleja: kuo es tiê drupu ēšu?

Avots: EH I, 336

drupača: auch Grenzh. n. FBR. XII, 24, Salis n. FBR. XV, 65, Frauenb.: ne drupač[u] nedabūj[u] BW. 2231.

Avots: EH I, 336

drupača, drupakla, drupakle, drupala, drupata, gew. Pl., Krümchen, Brocken, Stückchen: maizes drupačas, drupači AP., drupaklas Etn. II, 120. drupakles Purap. maizes nav ne drupačiņas LP. V, 218. liels siets pilns smalku drupaklu. mūsu maize bīde̦lē̦ta. cauri skrēja drupalām BW. 19363. sasist drupatu drupatās.

Avots: ME I, 504

‡ drupačans Salis n. FBR. XV, 57, = drupaîns: d. biezpiens.

Avots: EH I, 336

‡ drupačât PV., bröckeln (tr.).

Avots: EH I, 336

‡ drupačka PV. "ein Krümchen".

Avots: EH I, 336

‡ drupačnieks Frauenb. "ar biezpiena drupačām apkaisīts (ce̦pts) plācenis".

Avots: EH I, 336