Paplašinātā meklēšana

agriena, ‡

2) nuo agrienas, won Kindheit an
Janš. Līgava I, 351. jau... agrienā, in frühen Jahren 32.

Avots: EH I, 4

agriena, agriene, frühere Zeit, Vorzeit: tas nuotika tālajā agrienā RA. agrienē turienes nuovadniekus apveltīja visādām privilēģijām RA. es steidzuos pie agrienes, ich habe mich gesputet, früh zu kommen Mag. XIII, 1, 14.

Avots: ME I, 11, 12

aĩmanas: auch (mit ài ² ) Golg., KatrE. (hier neben vàimanas ² ), Kl.: cilvē̦ks kliedz aimanas vien, kad sāp KatrE.

Avots: EH I, 4

aĩmanas, Jammergeschrei, Wehklage [li. áimana dass.].

Avots: ME I, 13

aina, das Bild, die sinnliche Erscheinung eines Gegenstandes oder malerischen Vorgangs; das Bild, die Arbeit des Malers heisst gle̦zna. aina, ein in neuer Zeit oft gebrauchtes Wort, kommt zum ersten Mal in der Literatur vor in A. I, 528: aina iz se̦najiem laikiem nuo Fr. Mālberģa. jūs par daudz šīs... ainas iztē̦luojat Rain.

Avots: ME I, 13

ainava, Gemälde, die Landschaft A. I, 528. Puškina kaujas ainava "Poltava" ir vare̦na MWM. V, 467.

Avots: ME I, 13

‡ àizẽ̦na, ein schattiger Ort, der Schatten: mūsu māja atruodas meža aizē̦nā Sassm.

Avots: EH I, 22

‡ àizkalna, = àizkalˆne: nuo aizkalnas (r. из-за горы ) ... tuvuojās cits pulks Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 29.

Avots: EH I, 28

‡ àizknaîbît,

1) a. kukuli Golg., kneifend an mehreren Stellen von einem Brotlaib Stücke herausbrechen;

2) a. caur(ul)ei galu C., wiederholt kneifend einer Röhre das Ende zudrücken.

Avots: EH I, 32

‡ àizknapinâtiês, sich einschränkend durchkommen bis...: a. ar gaļu līdz pavasarim Salis.

Avots: EH I, 32

àizknaũkšķêtiês, -šêtiês, anfangen zu knacken beim Brechen eines Gegenstandes: krē̦sls, viņam nuosēžuoties, drusku aizknaukšķējās Doku A.

Avots: ME I, 33

‡ àiznadze "das vordere Fleisch unter dem Nagel" Warkl.

Avots: EH I, 40

àiznagluôt, tr.,

1) mit Nägeln versehen, nagelnd verschliessen, zunageln, vernageln:
sietnieks luoga caurumam aizliek galdiņu priekšā un aiznagluo Liew. nabadzīti iegrūda aiznagluotā mucā LP. VI, 1027;

2) nagelnd verderben, vernageln
(zirgu): aiznagluots kumeliņš BW. 11648.

Avots: ME I, 42

‡ àiznaguôt, hin-, weggehen Planhot.

Avots: EH I, 40

àiznags, das Lebendige im Hufe Preip. 82. Gew. dzīvnadzis.

Avots: ME I, 42

àizpẽ̦rnais, vorvorjährig: pē̦rnuo gadu, aizpē̦rnuo cita melša same̦lsusi, ka es rupju dziju vērpju.

Avots: ME I, 43

àizruna, àizruņa, Fürsprache, Entschuldigung, Ausrede, das Abraten: Priede caur sava kunga aizrunu kļuva pieņe̦mts par nuorakstītāju Rol. šī aizruņa nav pamatuota B. Vēstn. čūska rāduoties, kur rīkste nuosviesta, bez kādas aizrunas (unerbittlich) Etn. I, 51.

Avots: ME I, 47

àizsnaũst, gew. refl. -tiês, einschlafen, einschlummern: kā bij tam neaizsnaust BW. 19483, 1. viņš uz acumirkli aizsnaudies A. XX, 46.

Avots: ME I, 51

akme̦naîns: akmiņains auch Zvirgzdine.

Avots: EH I, 66

akme̦naîns, akmeņaîns, akminaîns, akmiņaîns, -ņš,

1) mit Steinen versehen, steinig:
akme̦naina zeme, steiniger Boden; akmiņains ceļš Ltd. 703;

[2) steinern:
acc. pl. akminaiņus nažus bei Glück Jos. V, 2; a. galdiņus V Mos. IX, 9; jetzt dafür der gen. s. von akmens "Stein".]

Avots: ME I, 63

akme̦naite, akminaite, ein Steincomplex LP. VII, 358.

Kļūdu labojums:
akminaite, ein Steincomplex LP. VII, 358. = akminaite LP. VII, 358 ein Ort, wo sich viele Steine befinden, ein Steincomplex.

Avots: ME I, 63

‡ akmiņsiêna, eine steinerne Wand: akmiņsienu nams Janš. Pag. pausm. 51.

Avots: EH I, 66

akna: aknas Spr., Kühnheit.

Avots: EH I, 66

akna, akne, gew. plur. aknas, [je̦knas Dnd.], aknes, aknis, die Leber; akņu-zāle JK. II, 66, Leberblümchen (Anemone hepatica); mit der Leber werden die Euter der Kühe, aber auch die Milch verglichen: tesmeņi kā aknītes Tr. piens kā aknes Tr. Sprw.: ste̦n kā aknu pārēdies. [Bei Kurmin 233 infl. aknys aus e̦knas = li. dial. ẽknos, woneben jãknos oder jẽknos. Le. e̦knas und li. ẽknos haben wohl, wie li. èras neben jèras "Lamm", im Sandhi ein i̯ - nach Konsonanten eingebüsst, worauf le. akn- durch Kontamination von e̦kn- und jakn entstehen konnte. Hierzu weiter die gleichbedeutenden ai. yákṛt, gen. s. yaknáḥ, gr. ή˜παρ, gen. s. ή'πατος, lat. jocur oder jecur, gen. s. jecinoris, s. Walde Wrtb. ² unter jecur, Trautmann Apr. Spr. 367, Boisacq Dict. 326 f. mit Literaturangaben].

Avots: ME I, 65

aknaînis, starker Mann: tas ir tik aknainis Etn. III, 145.

Avots: ME I, 65

aknaîns: aknains rūgušpiens, feste Sauermilch, von der sich noch keine Molken absondern Ramkau.

Avots: EH I, 66

aknaîns, bröckelig, nach der charakteristischen Eigenschaft der Leber: aknains akmens Etn. III, 145.

Avots: ME I, 65

àlksna,

1) auch (mit àl ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Goldbeck, Lettihn, Liepna, Warkl.;

2) àlksna ² auch Oknist, Saikava. Vgl. auch den Wiesennamen Al(u)ksna Lvv. II, 53.

Avots: EH I, 67

àlksna (Bersohn [hier aus è̦lksna] u. a.), àlksne, alkšņa,

1) Erlenwald, Erlengebüsch, ein mit Erlen bewachsener Ort [li. alksna]
: visas alksnas, purvus izbradājis. alkšņā aug elkšņi N. - Schwanb.;

2) àlksna ^2, aluksna, eine einschiessende, morastige Stelle, besonders im Walde
Mar., RKr. XV, 104 [zu li. alksna "Lache", le. aluogs, aluots, Alûksne oder Aluksne "Marienburg", Alauksts, ein See in Alt-Pebalg. Über weitere Verwandtschaft s. Lidèn Stud. 30 und Walde Wrtb. unter alga.]

Avots: ME I, 67

alksnaine: auch BW. 19488, 2. alksnāja: auch BW. 2541, 1 var. alksnene,

1) auch (mit alˆ ² ) Dond., Ruj., Salis, (mit àl ² ) Mahlup.

Avots: EH I, 67

alna Dond. n. FBR. V, 128, = alˆva.

Avots: EH I, 68

‡ aluoksnains Wessen, = avuõksnaîns.

Avots: EH I, 68

aluksna, s. alksna.

Avots: ME I, 69

‡ apakšdrãnas Dunika, Kal., O.-Bartau, die Leibwäsche.

Avots: EH I, 70

‡ apakšnams,* das Unterhaus.

Avots: EH I, 71

apbruncê̦tas drānas, zerkodderte Kleider (nach U. in Essern) [Wohl als eine Ableitung von einem nicht echtlettischen Nomen mit einem n- Infix zu brukt, vgl. nuobrucis, "abgekoddert" und v. d. Osten-Sacken KZ. XLIV, 44.].

Avots: ME I, 78

‡ apdrebĩna, comm., ein unruhiger Mensch, der andern keine Ruhe gibt NB.

Avots: EH I, 78

apgabana, apgabane, zum Trocknen ausgebreitetes Heu, ein zum Trocknen bei der Scheune oder sonst wo auf der Wiesse ausgebreiteter Heuhaufe (gabana) Ober-Kurl., Ost-Livl. Etn. III, 129.

Avots: ME I, 85

‡ apgnauzt "(mit den Lippen) ringsum beknabbern" a. ar lapām maizi Bauske.

Avots: EH I, 83

apinaiņš, gehopft: apinaiņš alutiņš BW. 28484.

Avots: ME I, 90

apkaišana = apskaišanās, der Zorn: sle̦pe̦na dāvana klusina... apkaišana Manc.

Avots: ME I, 92

‡ apknabinât

1) mit den Fingeospitzen bearbeiten
Renzen: a. jaunuos sīpuolus, lai labāk aug, kad tie jau sadīguši;

2) ringsum ein wenig abbröckeln
(tr., perfektiv): a. maizes kukuli NB., N.-Peb., Schibbenhof, Warkl. gani dažkārt apknabina kuo-kiem mizu N.-Peb.;

3) benagen
Schibbenhof;

4) "scherzweise (kitzelnd) anrühren"
Baltinov.

Avots: EH I, 92

‡ apknaîbît, wiederholt ringsum (ein wenig) kneifen Spr., abkneifen (perfektiv): a. maizes klaipu. uogas apknaibītas Pas. VIII, 177. pavasaruos rāceņiem jāapknaiba asni Siuxt. miesnieks apknaiba luopus.

Avots: EH I, 92

‡ apknakstît, mit unzüchtigen Griffen ringsum anfassen: a. meitas Golg.

Avots: EH I, 92

‡ apnabaguôt, bettelnd besuchen (viele?) Saikava: a. visus kaimiņus.

Avots: EH I, 103

‡ apnagluôt, Nägel ringsum (hin)einschlagen Wid.; zirgs klibuo: apnagluota kāja Golg. (in den Huf sind Nägel falsch hineingeschlagen worden).

Avots: EH I, 103

apnaĩskât, tr., beschädigen: lai būtu ņēmis sieku (ābuolu), kaut tik nebūtu tā apnaiskājis visus kuokus JK. III, 29, A. X, 1, 417. [Synonym mit apvazāt um Bauske und Matthiae.]

Avots: ME I, 109

‡ apnasât Cibla, Kaltenbr., Lubn., Oknist, Saikava, = apnẽ̦sât: apnasāti svārki.

Avots: EH I, 103

apruna: tā nav nekāda apruna, bet taisnība Kand. dzirdē̦tu paļu un aprunu pastāstīšanu pašai aprunātai Janš. Līgava I, 461.

Avots: EH I, 110

apruna, apruņa, üble Nachrede: ei! tas ir nejauks gabals, ka tādas apruņas jādzird Kaudz. M.

Avots: ME I, 116

‡ apsē̦rksna Warkl., = sē̦rksna.

Avots: EH I, 112

[apsnapstêt, tr., ringsum abreissen, abnagen Oppekaln, Talsen.]

Avots: ME I, 124

apsnaũstiês, umwillkürlich einschlummern, einnicken: tikām dzēris - turpat arī apsnaudies LP. VII, 285.

Avots: ME I, 124

‡ aptina Wid. "обвертка" (Umwickelung?); ein Lappen zum Umwickeln N.-Peb.

Avots: EH I, 122

‡ apzar̂na, der Dickdarm (der zuweilen - als Wurst - mit Fleisch gefüllt wird) Salis, Seyershof.

Avots: EH I, 127

‡ *apznàule ² (gesprochen mit -ļa) Bērzgale, der Strick, mit dem eine znàule ² umbunden ist.

Avots: EH I, 128

‡ aranas ein altes, minderwertiges Kleidungsstück Druw. n. RKr. XVII, 70: meitene ganuos drebēja nuo aukstuma, juo vējš ve̦cajām aranām pūta cauri.

Avots: EH I, 129

‡ âriena, = âriēne: glīta un glude̦na ā. Janš. L. dzejas pag. 208.

Avots: EH I, 195

‡ ar̂nakàja ² Sonnaxt, eine auf trockenen Wiesen wachsende langstielige Pflanze mit gelben Blüten, als Heilmittel gebraucht. Vielleicht aus d. Arnika.

Avots: EH I, 130

ârsiêna,

1) die äussere Wand, die Aussenwand
Sassm.

Kļūdu labojums:
1) die = die

Avots: ME I, 244

ar˙viênam (unter ar˙viênu): auch Linden.

Avots: EH I, 130

asinaîns, auch asenains BW. V, S. 239, [asnuojs], blutig: kājas, ruokas asinainas; asinaina kauja, asinains kaŗš. asinaina gaisma aust Ar. 1954.

Avots: ME I, 143

‡ asinaiņš LP. IV, 27, = asinaîns.

Avots: EH I, 131

asnadzis, Demin. -ĩtis, der Scharfkrallige: kaķulīt, asnadzīt Asp.

Avots: ME I, 144

‡ asnaîns, mit hervorbrechenden Keimen (asni) versehen.

Avots: EH I, 131

‡ atasnai, Kompar. atasnâk, Adv., = atastu Auleja: nedēstī tik bieži kāpuostu! stat[i] atasnāk!

Avots: EH I, 133

atẽ̦na, der Schatten (matu atē̦nā seja neizskatījās tik kalse̦na Duomas III, 517), die Wiederspiegelung, das Abbild Zalkt.

Kļūdu labojums:
Wiedrespiegelung = Widerspiegelung

Avots: ME I, 157

‡ atkanatiņ, Adv., = atkan: vai tu a. atnāci? Kalz. n. Fil. mat. 25.

Avots: EH I, 145

‡ atknabinât Prl., Salis, = atknibinât: a. saini.

Avots: EH I, 149

‡ atknaîbît, hier und da abklauben, -kneifen: a. kukulim garuozu.

Avots: EH I, 149

‡ atknakstîtiês, bis zum eigenen Überdruss scherzen, einander necken, kneifen, sich amüsieren: puiši ar meitām vēl nav atknakstījušies Dunika.

Avots: EH I, 149

atlāgadīšana, Vergütigung Bkerm. n. U. [Setzt ein Verbum * atlāgadīt voraus.]

Avots: ME I, 172

atnadze (unter atnadzis),

1) auch Warkl; ‡

2) atnadzes Druw. "kustuoņiem augšpus apakšluocītavām pakaļpusē tādi atpuopi kâ nagi".

Avots: EH I, 157

atnadzis, atnags, atnadze [Üxkül], der Nietnagel: kad ar ruokām pa kulēm grābājās, plīst atnagi Etn. II, 79.

Avots: ME I, 179

‡ atnaģis Schönberg, = atnadzis.

Avots: EH I, 157

atnagluôt, tr., vernageln, nagelverderben: kumeliņš atnagluots BW. 11560; gew. aiznagluots.

Avots: ME I, 179

‡ atnasât, eine bestimmte Zeit hindurch tragen Oknist: tie bija stipri svārki: trīs gadus tuos atnasāju.

Avots: EH I, 157

atruna, atruņa, Entgegnung, Gegenrede: māte šīm atruņām ticēja A. XVII, 865; Pūrs III, 49.

Avots: ME I, 187

atskabarna, für atskabar̂ga U., Krischkan.

Avots: ME I, 191

‡ atsnaicît, wiederholt langend herreichen (intr.) Bauske: bē̦rns nevar līdz šai vietai a.

Avots: EH I, 168

atsnaũda, das Nachschläfchen: pa pusdienas laiku kalpi nuokrita atsnaudā Niedra.

Avots: ME I, 194

‡ atsnaũst, abschlummern: kādu brīdi a. Refl. -tiês Dunika, Kal., Libau, Rutzau, = nùosnaũst(iês): jāiet drusku a.

Avots: EH I, 168

aûguonaîns, voller Geschwüre.

Avots: ME I, 221

‡ aûgšiena, = aûgšene 2: gan klētī, gan kūtī pa augšienām, pa šķūni Daugava 1933, S. 196.

Avots: EH I, 185

aûgšnams ,* das Oberhaus (in England) Vēr. II, 1018. aûgšpē̦du, aûgšpē̦dus, aû(g)špêdin Mar., aûgšpē̦d Dünsb., aûgšupê̦du PS., aûgšupê̦dus JK. V, 59, 63, augšiņpē̦du Kaul., aušinpē̦du BW. 33017, 3 var., aûgšņpē̦du Lös. n. Etn. III, 146, aûšņupē̦d RKr. XV, 106, auf dem Rücken liegend, das Oberste zu unterst gekehrt: uzgulsties augšupē̦dus LP. VI, 970. dē̦ls apgriezis ķēniņa pili augšpē̦du LP. III, 83. krita sieva augšupē̦d BW. 34485.]

Avots: ME I, 219

‡ aûgstiena, = aûgstiene 1: daļu nuo Limbažu -Vilandes augstienas A. Melnalksnis Mazsalaca 9.

Avots: EH I, 184

aũkstasinaîns, kaltes Blut habend; dafür auch der Gen. Pl. aũkstasiņu: aukstasinainas c'ūskas J. Dr. I, 364. īstais brālis prasīja mīklās visādus ēdienus, kā: aukstasiņu gaļas (siļķes) BW. III, 1, 41; aukstasiņu kustuoņi Pūrs II, 173.

Avots: ME I, 222

‡ ave̦tē̦na Rutzau n. FBR. VII, 117, Deminutiv zu avs, Schaf.

Avots: EH I, 190

avuõksnaîns PS., quellig: avuoksnaina zeme. avuoksnains klajums I Mos. 13, 10; Psalm 84, 7.

Avots: ME I, 232

‡ *bal˜tdìena, in der Verbind. šuo baltdienu Janš. Bandavā I, 363, = šùobal˜tdien.

Avots: EH I, 202

‡ balzganans Zvirgzdine n. FBR.X, 28 "?"

Avots: EH I, 203

‡ bàna ² Saikava, mehrere nahe beieinander aufgestellte Getreidehaufen (auf dem Felde): nuo šitās bānas ve̦zums neiznāks. Zu bãnis I?

Avots: EH I, 208, 209

bãnains Dond., mit zusammengeballten Wolkenhaufen bedeckt: debess bānaina, - būs lietus.

Avots: ME I, 272

Bãrbanas diena Dond., der 4. Dezember; die Bãrbana sei die Schutzpatronin der Schafe gewesen.

Avots: ME I, 273

be̦rnarags, [bē̦r̂naragi ² Bauske], (n. U. auch bērnarags und bē̦rnu raks im Anschluss an bērns, das Kind), der Verdingungstag, gew. mīkūņas, de̦ramdienas genannt. [ Aus li. bernu, (od.) berno rãkas.]

Avots: ME I, 280

‡ baukna, comm., ein alter, gebückler Mensch (häufiger von alten Männern gesagt) Annenburg, Garrosen, N.-Bergiried, Salgaln.

Avots: EH I, 207

baũze̦na kalns, ein unfruchtbarer Hügel Kand. [Wohl zu baũze 6.]

Avots: ME I, 268

baznīcdiena od. baznīcas diena, der Kirchtag, der Sonntag, an welchem man zur Kommunoion geht: uz baznīcdienu (tā sauc to svētdienu, kuŗā iet pie dievgalda Tals.) sanāk ielūgtie viesi un viešņas.

Avots: ME I, 269

‡ begona (mit o = uo?) Pas. III, 57 (aus Serbigal), = ‡ begans.

Avots: EH I, 211

‡ bê̦naîņš ² Ahs., = ‡ bê̦rnaîns ² .

Avots: EH I, 216

‡ benausis (mit e̦?), ein Lamm mit kleinen, kurzen Ohren Grühhof n. Walter; in Lieven-Bersen werde eine Art Hammel benausis (mit e) genannt.

Avots: EH I, 212

bē̦nausis, ein Dummer Ruj., Allend., Salisb., Kr. -Würzau A. X,2, 535. [Aus d. Bönhase umgeformt; s. Sehwers 143.]

Avots: ME I, 289

‡ bê̦rnaîns ² , (uneheliche) Kinder habend Sassm.; (mit ḕ̦r ² ) Kinder habend Warkl.

Avots: EH I, 216

be̦rnarags: kad bērni prasa, kuo dara bè̦rnaraga ² dienā, tiem atbild: bērniem ragus sit pierē Linden.

Avots: EH I, 213

bḕ̦rnatne, Kindersalter. *

Avots: ME I, 290

‡ bē̦rnaudzis, wer Kinder (auf)erzieht Warkl.

Avots: EH I, 216

bḕ̦rnaũkle, -klis, auch bē̦rnu, bē̦rna aukle, die Kinderwärterin; das Kind (ein Mädchen oder ein Knabe), welches ein kleines Kind trägt, wartet.

Avots: ME I, 290

bẽ̦rulaina maize, Brot, zu dem etwas zugeschüttet (bẽrt) ist, wie: Kaff, Kleie: brāliņam tīra maize, vēl maldama izsijaj', tautiņām bẽ̦rulaina, vēl piebēra sē̦naliņ BW. 9208.

Kļūdu labojums:
sē̦naliņ BW. 9208 = sē̦naliņ[u] BW. 19208

Avots: ME I, 292

bezdibenains, auch bezdibenîgs, grundlos, sehr tief: tur griežas uzplūdusi bezdibenīga straume R. Sk. II, 238; bezdibenīgi purvi Pūrs I, 102. b. dziļums.

Avots: ME I, 283

‡ beznaģe, eine, die ungewandte oder schwächliche Finger hat: aukle... e̦suot liela b.: viss viņai krītuot nuo nagiem ārā un plīstuot Janš. Atpūla, № 372, S. 6. b. un nevēkle gan bijusi ar ruokām ebenda № 393, S. 4.

Avots: EH I, 215

‡ beznaģĩba, das Abstraktum (als Eigenschaft gedacht) zu ‡ beznaģe Janš. Atpūta, № 372, S. 6.

Avots: EH I, 215

beznaîdĩba, die Neidlosigkeit.

Avots: ME I, 285

‡ beznaûdība,* Abwesenheit von Geld, der Nichtgebrauch von Münzen oder Papiergeld.

Avots: EH I, 215

beznaûdîgs, kein Geld habend, unbemittelt: cilvē̦ks.

Avots: ME I, 285

bezvaĩnas schuldlos, unschuldig: tavs bezvainas bē̦rna prāts man pretim mirdz MWM. VI, 91.

Avots: ME I, 286

‡ biêzna ² Bauske, = biezumi, das Dicke, der Bodensatz: "vai tad biezuma te nebūs?" (fragt ein Kafeetrinker.) - "biezums lejā" .... Odums taisās nu pie bieznas Rainis Septiņi malēnieši 23.

Avots: EH I, 225

‡ bignas, dichtes Gesträuch Gramsden.

Avots: EH I, 218

birztaliena, = bir̃zs: pa birztalienas celiņu Janš. Bandava II, 396.

Avots: EH I, 221

blàugzna: auch Jürg., N.-Peb., (mit àu ² ) Kalz., Saikava, (mit aû ² ) Lieven-Bersen, Siuxt.

Avots: EH I, 226

blàugzna [C., PS., AP., Arrasch, Lös., Erlaa, Mar. u. a.], blaugzne,

1) der Schinn, Schelfer:
galva pilna blaugznu;

2) das Häutchen, die Hülse des Korns
Grünh., Hofzb., Autz U.;

3) der Schäwen am Flachs,
linu spaļi, kas tīruot neiet laukā Serb.;

4) das farbige Häutchen, die Moosbildung auf eisenhaltigem Wasser
Golg. blaugznu od. blaugznes zāle, Wald-Ruhrkraut (gnaphalium silvatikum) RKr. II, 72. S. blauzga, blauzna.

Avots: ME I, 309

blaugznains, schelferig, mit einer Hülse, Kruste versehen: blaugznaina galva. blaugznainas čūlas LP. V, 9. blaugznaini lini, viel Schäwen enthaltend Golg.

Avots: ME I, 309, 310

‡ blaûzgnas ² Salisb., = blauzgas.

Avots: EH I, 226

blaũzna (unter blauzgas): auch N.-Wohlfahrt (blaũznas), Wolmarshof (blàuznas), Wizenhof.

Avots: EH I, 226

‡ *blìegzna ² (gesprochen mit ī) Mar., = ‡ blìgzna V.

Avots: EH I, 231

[blîgzna "gestielte Rüster" Wid., Selb., Serb., N. - Peb., auch blīzna Bolwen, blīgzne Bers.]

Avots: ME I, 315

I blîgzna: auch (mit ì ² ) Stom.

Avots: EH I, 230

II blīgzna (unter blìgzne ² I): auch Kurmene, (mit ì) Ramkau (hier: salix caprea), (mit ì ² ) Mahlup, Oknist, Saikava, Warkl., Zaļmuiža: lāčam sieksta, briežam b. BW. 2657.

Avots: EH I, 230

‡ III blìgzna ² Warkl., Aufwasser (auf dem Eise).

Avots: EH I, 230

‡ IV blìgzna ² Warkl., comm., verächtl. Bezeichnung für einen faulen Menschen od. ein solches Pferd.

Avots: EH I, 230

‡ V blìgzna AP., (mit ì ² ) Erlaa, = blīgzne II.

Avots: EH I, 230

blīzna (unter blìgzne ² 1): auch Sermus.

Avots: EH I, 230

‡ blugznas, Schinn, Schelfer NB. Vgl. blàugzna.

Avots: EH I, 231

bluzganas (li. blùzgana, Schinn), schelferartige, kleine Teilchen, Bohrmehl: nuo urbšanas saradušās kuoka bluzganas aizde̦gas Antr. II, 78.

Avots: ME I, 318

‡ bluzna "liesa luopa gaļä (??) Rutzau.

Avots: EH I, 232

‡ buõļĩna NB., die gelbe Seerose. Eigentlich ein Deminutiv zu ‡ buõļa.

Avots: EH I, 259

braĩksna: egles - tādas braiksnas, ka trīs vīri re̦sgali necels uz slēpēm virsū Janš. Mežv. ļ. II, 41.

Avots: EH I, 236

braĩksna, ein grosser Baum: skat, kādu braiksnu mēs nuogāzām. meita, kâ braiksna Nigr. n. Janš.

Avots: ME I, 322

braũna,

3): auch Druw.

Avots: EH I, 238

braũna, [bràuna ² Lis.], braũņa [Ruj., Salis, C., PS.],

1) der Schorf, Schelfer:
braunas - nuo ādas virsējās kārtas nuolupušas plēnītes Konv. ² 1392;

2) Schuppe:
zivju brauņas;

3) der Schlangenbalg:
pret apmilzumiem derīgas čūsku nuovalkas, braunas;

4) die beim Auskriecen aus Hüllen (der Insekten
z. B.) oder Eiern nachgelassene Haut, Hülle od. Schale L., St., U.;

5) der Helm, mit dem einige Kinder geboren werden
L., St., U.;

6) [auch braũni gesprochen] das Eingeweide
Salis n. U. Wohl zu li. briáutis "sich gewaltsam vordrängen", le. brauļât ai. bhrūņá - m "Embryo", čech. brnka "Kindsfell" u. a.; vgl. Leskien Abl. 293, Stokes Wrtb. 187, v. d. Osten - Sacken IF. XXVIII, 139 ff., Wiedemann BB. XXVII, 244 und W. Schulze KZ. L, 259.]

Kļūdu labojums:
braunas - nuo ādas virsējās kārtas nuolupušas plēnītes Konv. ² 1392 = brauņas - nuo ādas virsējās kārtas nuolupušas plēnītes Konv. ² 1391

Avots: ME I, 327

braũnains, braunaiņa = brauņaina, schorfig: āda ir grubuļaina, bez spīduma, bruņaina Konv. ² 1273.

Kļūdu labojums:
aiz šķiramā vārda jāiesprauž (hinter dem Stichwort ist eizufügen): braũņaîns
braunaiņa = brauņaina

Avots: ME I, 327

bricūna, comm., ein unruhiges Kind, das immer springt und kriecht, ein Springinsfeld Sch.; [vgl. bricada].

Avots: ME I, 331

‡ briknai, Adv., unangenehm, widerwärtig Kaltenbr.: ļuoti b. ira. tādā laikā b. iet vai braukt.

Avots: EH I, 241

brĩkšņa, eine Stelle im Wald, wo viele vom Winde gebrochene Bäume liegen: kas lai nu tādai brīkšņai cauri tiek? Naud.; [vgl. briksnājs].

Avots: ME I, 334

brīnas, die Verwunderung, das Erstaunen: ar brīnām ļaudis raugās svešniekā Duomas I, 538. [Wohl ein vom Autor gebildetes Wort.]

Avots: ME I, 334

brĩvdiena, ein freier Tag, an welchem man der gewöhnlichen Arbeit entbunden ist; brĩvdienas, die Ferien.

Avots: ME I, 335

‡ brūkstalienas, = brukstalas: krūmuos, brūkstalienās vai mežā Janš. Mežv. ļ. I, 184.

Avots: EH I, 246

brũnacis, - ce, der, die Braunäugige: kur tu augi, brūkacīte BW. 21272.

Avots: ME I, 341

brũnala: auch Ramkau.

Avots: EH I, 246

brũnala, brũnaļa, eine braune Kuh Purap.: telīt, mana brūnaliņa BW. 28902,21; dafür brũnuļa Karlsbad.

Kļūdu labojums:
brūnaliņa = brūnaļiņa

Avots: ME I, 341

brũnaļa (unter brũnala): auch Salis, (mit ù ² ) Linden.

Avots: EH I, 246

‡ brùnale ² Warkl., = brūnala.

Avots: EH I, 246

‡ brũnans Ramkau, brūnans Ladenhof n. FBR. XI, 73, Wainsel n. FBR. XIV, 87, = brūngans.

Avots: EH I, 246

‡ brũnava Sussikas, = brũnala.

Avots: EH I, 246

‡ buksna,

1) comm. "wer Püffe zu geben pflegt"
PV.;

2) ein Rippenstoss, Fauststoss
Ewers.

Avots: EH I, 250

‡ I būksna PV.,

1) "der vor Zorn Redende, undeutlich Redende";

2) "ein verargerter und fauler Mensch";

3) "grūstīšanās";

4) "ein altes, unruhiges Weib".

Avots: EH I, 257

‡ II būksna ("mit û ") Sessw. "einungewandter Mensch von grossem Wuchs".

Avots: EH I, 257

‡ bùrkānaite ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, bur̃kãnãjs Ramkau, ein Mohrrübenfeld, nachdem die Mohrrüben eingeheimst sind.

Avots: EH I, 254

‡ burņa, comm., "wer zu knittern pflegt" PV.

Avots: EH I, 255

‡ bùrnasts ² Saikava "ein Mantel mit rundem Kragen und mit Taschen". Dürfte zunächst auf r. бурнус "eine Art Mantel" beruhen.

Avots: EH I, 255

‡ bur̂navs ² Siuxt n. Fil, mat. 67, ein mantelähnliches Kleidungsstück Für Frauen (in früheren Zeiten). Vgl. ‡ bùrnasts ² .

Avots: EH I, 255

bûšana, das Sein, Wesen, Stand: puosta b., Elende, Unglück; cūku b., Schweinerei; sasuodīta b., verdammte Geschichte. kas tā par būšanu? was ist das für eine Art und Weise? būšu, būšu; kâ tad nu bez būšanas! ich werde auf jeden Fall da sein; wie sollte ich da ausbleiben! būšanu (Instr.) viņš būs, er wird sicher erscheinen. kuo tur teikt? brāļu būšana, was soll man da sagen? wie schon unter Brüdern. savas māju būšanas viņš atradis pilnā kārtībā, sein Hauswesen habe er in voller Ordnung gefunden. [trim stūŗiem būšaniņa BW. 35105,2 var., eine Umschreibung für das weibliche Geschlechtsglied.]

Avots: ME I, 359

buti˙nais, gänzlich, ganz: mājas tuoreiz buti˙nais nuodega. vai tu jau buti˙nais traks? Grob. n. Etn. IV, 17. - Wohl aus li. būtinaĩ "gänzlich".

Avots: ME I, 356

čam̃pãna NB., ein ungeschickter Mensch.

Avots: EH I, 284

‡ *čapana oder *čapans, = čupa (?): čūskas salien ... ve̦cā žagaru čapanā Pas. IX, 79 (aus Preiļi).

Avots: EH I, 285

[cāruošana, ein Tanz U.]

Avots: ME I, 367

čaũgana, čaugiņš Dond., ein Kohlkopf mit losen Blättern Nigr.

Avots: ME I, 405

caûna: auch Grob., Liewen-Bersen, Lubn., Prl., Sessw., Trik.; sila c. BW. 2335, 2 var.

Avots: EH I, 260

caûna [C., PS., Lis., Ruj., Segewold, Warkhof, Domopol, Nigr., Gr. - Essern, Wandsen], der Marder; cauņu od. caunu od. caunādas ce̦pure, Mardermütze, Kopfschmuck eines Reichen, besonders eines auf Freierfüssen Stehenden. Zu li. kiaunė˜ (acc. s. kiáunę), apr. caune, кунá u. a., [s. Berneker Wrtb. I, 644].

Avots: ME I, 364

čauna: čaûn ² NSalis n. FBR. XV, 67, Schlehk n. FBR. VII, 42, Ugalen n. FBR. VII, 23, Wainsel n. FBR. XIV, 86, čaune, čaûns ² Rojen n. FBR. XIII, 73: tu čaunīte, vāverīte! BW. 30437, 4. čauna ce̦purīte 31107, 2.

Avots: EH I, 286

[čauna, ein Vielfrass Wid.]

Avots: ME I, 406

čauna Dond., dial. für caûna, auch čaunis Schlenk, Anzen BW. 2404.

Avots: ME I, 407

*cauruna (oder *cauruns? [eigentl. wohl *caurruna])"?"šādu gaidītāju iztaujāšanu sauca par caurunu A. XV.

Avots: ME I, 366

‡ če̦gna, = če̦ga, der Schopf (?): nuoķeŗ šim pie če̦gnas Pas. VIII, 91.

Avots: EH I, 288

ce̦guna, der Schopf, Zopf: ņemt aiz ce̦gunas, klupt ce̦gunās Grünh. ce̦guns Elv., ein Pferdezopf; [vgl. ce̦kūna].

Avots: ME I, 367

‡ ce̦gūna "wirres Haar" Auermünde.

Avots: EH I, 262

ce̦kūna, der Schopf, dichtes Haar: tam biezi mati kâ ce̦kūna Naud.; vgl. ce̦guna.

Avots: ME I, 368

ce̦na, in Trik. ce̦ns, der Preis, Marktpreis: ce̦nas krīt, ceļas; aus цѣна.

Avots: ME I, 372

‡ ce̦navât, schätzen, den Wert bestimmen Saikava.

Avots: EH I, 265

‡ ce̦pe̦nas (li. kẽpenos "Leber"),

1) in der Verbmd. ce̦pe̦nas cept, die edlen Teile der Eingeweide braten
Lubn.;

2) auf der Pfanne nachgebliebene Abfälle von Pfannkuchen
Rutzau.

Avots: EH I, 265

‡ četṙminas Salis, vier Trittbretter am Webstuhl: trinīšu aude̦klu auž ar čet˚minām.

Avots: EH I, 289

ce̦tur̃tdìena: te trešdiena, c. BW. 973.

Avots: EH I, 267

ce̦tur̃tdìena, der Donnerstag. lielā od. zaļā c., der Gründonnerstag.

Avots: ME I, 376

‡ ciena, die Achtung, die jemandem erwiesen wird, das Ansehen Cibla, Sessw.: viņam nav ne˙kādas cienas (= citi viņu necienī).

Avots: EH I, 277

‡ cienasts, die Bewirtung Rutzau: bruokastī duodiet ... pienācīgu cienastu! Janš. Dzimtene I ² , 335. nuo cienasta ne˙kas neiznāca 97.

Avots: EH I, 277

cìešana, das Leiden, Leid: man būs iespējams tavas ciešanas atviegluot. cìešanâs, die Enthaltung, die Selbstverleugnung Spr.

Avots: ME I, 395

[I cina, ein Schaf, das geschoren wird (?) Trik., Planhof.]

Avots: ME I, 384

II cina: uz ciniņas dziedāt kāpu BW. 224, 4 var.

Avots: EH I, 272

[II cina, ein Hümpel Jürgensburg. In Daiben der Pl. cinas, Baumstümpfe in einer Wiese.]

Avots: ME I, 384

‡ cinaine, ein Ort, wo viele Hümpel sind; vgl. den Wiesennamen Cinaine Lvv. I, 111 (Wolmarshof), II, 56 (Gr.-Buschh.), 63 (Holmhof bei Jakobstadt).

Avots: EH I, 272

‡ cinaite, = ‡ cinaine; vgl. den Gesindenamen Cinaites Lvv. I, 30 (Odsen), 55 (Ringmundshof).

Avots: EH I, 272

‡ cìnaklis ² Alswig, = ‡ cìneklis ² .

Avots: EH I, 276

cinata,

1): pļaunuot izkapts ieskrējuse cinatā AP.

Avots: EH I, 272

cinata, Demin. cinatiņa, cinātiņa, cinetiņa, cinutiņa BW. 9808,

1) der Hümpel
[PS.], Mooshügel: ve̦cais āzis kūlu grauza, cinatā atspēries BW. 13145;

[2) ein Haufe von abgehackten Hümpeln
C. Zu cinis].

Kļūdu labojums:
grauza = plēsa

Avots: ME I, 384

‡ ciņatas Erlaa, = cinājs.

Avots: EH I, 272

‡ cinava "die Stelle im Gewebe, wo die Fäden sich kreuzen" (?) Infl.; "ein Bestandteli (piede̦rumsl des Webstuhls" Rugāji.

Avots: EH I, 272

[čipsnas, Nachbleibsel von geschmolzenem Fett Dond.; vgl. čipslas.]

Avots: ME I, 414

cìršana, das Hauen; viņam ve̦das malkas ciršana.

Avots: ME I, 387

‡ cìrsna ² Kokn., cirsne Gotthardsberg (in der Verbind. malkas c.), = cirksnis I 1.

Avots: EH I, 274

citiena Pūrs I, 104, = cituriene.

Avots: ME I, 389

cituriena (unter cituriene): jāiet būs uz cituriẽnu AP.

Avots: EH I, 275

‡ čizna Meiran, tanacetum vulgare.

Avots: EH I, 291

čukna aus r. чухна],

1) der Este,
im nordöstl. Livl. n. A. XX, 77;

2) ein ungewaschener, ein ungebildeter Mensch
Schwanb.

Avots: ME I, 418

‡ čuknas "?": č. izcē̦lusi, skrien gaŗām Janš. Līgava II, 283 (ähnlich 325).

Avots: EH I, 294

‡ čuksna PV.,

1) wer zu stothern (stossen) pflegt;

2) das Stochern (Stossen).

Avots: EH I, 294

čulˆna ^2, eine Brandblase: sūrst kâ čulna A. Brigader Druva I, 151.

Avots: ME I, 419

čūna (wo?) "eine ungeschickte weibliche Person".

Avots: EH I, 298

‡ čupana Bērzgale "= čupa I".

Avots: EH I, 296

čusna, comm., ein saumseliger, ungewandter Mensch: čusnās kâ čusna.

Avots: ME I, 423

čušnaks Kand., die Schlange.

Avots: ME I, 424

dandaluôi: zur Bed. vgl. auch ‡ àizdandaluôt.

Avots: EH I, 306

dar̂bdìena: darbdienās ganuos gāju BW. 714 var.

Avots: EH I, 307

dar̂bdìena od. dar̂badìena, der Werktag.

Avots: ME I, 438

darîšana: savās darīšanās iet. seine Notdurft verrichten Dunika. lielā d. Ar., das Kacken; mazā d. Ar., das Urinieren.

Avots: EH I, 308

darîšana, das Tun, die Angelegenheit, die Arbeit: ej tik un dari, kas tava darīšana. tā ir mana darīšana, gar kur,u citiem ne˙kādas daļas. Sprw.: liels kâ zirgs, darīšana kâ blusai. kas tā par darīšanu? was ist das für eine Art und Weise? atnācu pie jums amata darīšanās. neiemaisies cita darīšanās.

Avots: ME I, 440

darvīna Salisb., darviņa Freiziņ, Pergelholz, Pergelscheit.

Avots: ME I, 442

daũdzvā`rdainais, daũdzvā`rdis, der Vielnamige.

Avots: ME I, 444

[davana Baltinov (li. dial. davanà), = dāvana.]

Avots: ME I, 445

dâvana: (mit â ) auch Sonnaxt, (mit â ² ) Strasden, acc. s. Demin. dāveniņu BW. 6925 var. (aus Wolm.); raže̦nas dāvanas BW. piel. ² 25224 ¹ , dieva duotu dāvaniņu BW. 3758 var.

Avots: EH I, 313

dâvana [Kl., Lis., Warkhof, Dond., Jürgensburg, Selg., Nigr., Wandsen, dãvana Ruj., Salis, dãvâna C., dàvana ² Domopol] (li. dovanà), die Gabe, das Geschenk: dieva dāvanai nedari pāri. pret dieva dāvanu, vai nu viņa lejama, vai griêžama, nevajaga le̦puoties Kaudz. M. Mit Mār,as dāvaniņa wird im VL. ein neugeborenes Kind bezeichnet. gara dāvana, geistige Fähigkeit, Begabung. [Vgl. (zum ā) dāsns und (zum suffixalen Teil) ai. dāvanē, gr. (kypr.) δοƑ-εναι "geben"; s. J. Schmidt KZ. XXVI, 335.]

Kļūdu labojums:
gara dāvana = gara dāvana(s)

Avots: ME I, 449

dãvāna (unter dâvana): auch N.-Wohlfahrt.

Avots: EH I, 313

debesbràucamā diena, der Himmelfahrtstag.

Avots: ME I, 449

de̦guôna, die Eile, der unbezwingbare Eifer, eine nicht zu verschiebende Angelegenheit: ja viņam tāda de̦guona, lai skrien Wolm.

Avots: ME I, 452, 453

‡ de̦gzna Matkuln (?) "apde̦ga, de̦ga, izde̦ga, svilurns mazākā mē̦rā".

Avots: EH I, 314

dē̦gzna, dēgžņa, etwas Dünnes, Feines: izvērpj tādu smalciņu dziju; diezin, kuo tur izaudīs? - gatavu dē̦gznu. drēbe kâ dēgžņa Naud. [Vgl. dē̦zna.]

Avots: ME I, 461

de̦l˜na (li. délna), die inwendige, flache Hand: zuodu atspiest de̦lnās; uzspļaut uz kreisās ruokas de̦lnu. ak muokas, kādas manas ruokas, - visas de̦lnas - me̦lnas. viņam jāpārzin savi tīrumi un pļavas kâ sava de̦lna A. XX, 138. tu redzi viņa sirdi tik˙pat kâ uz de̦lnas A. XX, 492. [Nebst ostli. délnas dass. zu r. dial. долóнь, serb. длȁн "innere Handfläche" und weiterhin am ehesten vielleicht nach Falk-Torp 135 zu slav. dolź, got. dal "Tal", an. dalr "Bogen" (wenn de̦lna urspr. etwa "Biegung" bedeutete). Anders Berneker Wrtb. I, 208 (zu dilt!), Persson Beitr. 889 ¹ (zu aksl. продльлити "verlängern"), Jacobsohn Fr. Leo z. 60. Geburtstag dargebr. 414 ¹ (als "ebene, glatte Fläche", zu gr. ϑειλόπεδον "Tennenboden" u. a. (vgl. Walde Wrtb. ² 239 und Boisacq Dict. 174).]

Avots: ME I, 454

dēna [?], das Naturell, die Eigenart Nerft. [Vielleicht als dēņa zu lesen; s. dies. Zu dêt "legen"? (vgl. gr. ϑέσις ai. dhāma "Satzung, Ordnung").]

Avots: ME I, 463, 464

de̦ramdìena (unter derêt 2): auch Bers., Salis.

Avots: EH I, 316

derimdiena, = de̦ramdiena, der Verdingungstag Wohlfahrt.

Avots: ME I, 457

[dē̦sna, ein Knüppel ("хворостина") Wid.]

Avots: ME I, 464

dē̦zna, etw., was sehr dünn ist: skuops saimnieks duod pastalas plānas kâ dē̦znas Etn. II, 2. [Vgl. dē̦gzna und izdẽzis.]

Avots: ME I, 465

diediena, dievdiena zu ersatzen dutch diediena, = dìevdìena.

Avots: EH I, 326

dìena: līdz dienai, bis zum Morgengrauen Pas. IX, 320. arī es dienas (ehemals, in der Jugend Dunika) gāju caur sidraba birzi Janš. Apskats 1902, S. 18. dienas vējš Sauken, der Südwind. dìenas gaisma, Tageslicht. dienas zaglis, ein Tagedieb. puķes zied kâ diena Linden in Kurl., die Blumen blühen sehr schön, slima d. (= slimība) auch Sonnaxt. krista d. Mahlup, der Himmelfahrtstag. ziêdu d., auch der Donnerstag nach Pfingsten Saikava. voi munas dieniņas! (Ausruf der Verwunderung) Sonnaxt.

Avots: EH I, 327

dìena, der Tag;

1) diena aust, der Tag bricht an;
diena iet, nāk vakarā, der Tag geht zu Ende; dienas, der Frohndienst: dienās iet, den Frohndienst verrichten. muižas birku saukuši par dienu dzēšamuo kuoku. dienu dzēst bijis jāiet pāri reizes pa mēnesi Etn. IV, 148. dienas duot Kaudz. M. 73. Der Pl. dienas = mūžs, das Leben: viņa rūpējas līdz savu dienu galam. katram patīk cita dienas. pati (māte zina) sievas dlenas, sūta mani tautiņās. Adjektivische und genitivische Bestimmungen: baltas un nebaltas dienas, glückliche und unglückliche Tage. viņš visu savu mūžu nebaltas dienas vien piedzīvuojis. vēl šuo baltu dien(u), bis auf den heutigen Tag. garā diena, ein Mensch, der langsam spricht und saumselig ist, der Zauderer, Saumselige: kad gan tu, garā diena, tuo paspēsi? grūta od. sūra diena, schwere, bittere Zeit; jaunas od. jaunības dienas, die Jugend; ve̦cas od. ve̦cuma dienas, das Alter: kas māsai maizi duos ve̦cajās dieniņās? laba diena, ein glücklicher Tag: man pašam labas dienas; kas manam kumeļam? kāda nu laba diena zem kunga pātagas dzīvuot. iebāzi labas dienas kulē, ka neizkrīt! labu dienu duot, guten Tag sagen, grüssen; ar labu dienu, adieu, lebe wohll tē̦vs tev sūta (od. saka) daudz (od. simtu)labu dienu, der Vater lässt dich herzlich grüssen. aiznesi matei labas dienas, grüsse die Mutter. ļauna diena, das böse Geschick, im VL. als Person gefasst: tâ nuočīkst ļauna diena zem kumeļa kājiņām BW. 13928. vieglas dienas, leichte Tage, leichtes Leben. liela diena, heller, lichter Tag: liela diena bij jau laukā, kad es uzcēluos; dazu der Gegensatz maza dienas gaisma: ar mazu dienu klupsim pie darba. de̦rama od. līgstama d., der Verdingungstag; dzimstamā (piedze̦mamā) d., der Geburtstag, mirstama (nuomirstama) d., der Todestag; tautās ejamā diena, der Tag, an welchem die junge Frau das elterliche Haus verlässt BW. 1174; debess braucamā od. liela krusta diena, der Himmelfahrtstag; lūdzamā diena, der Busstag. šuodien laba pļaujama, siena žāvējama diena. bẽ̦du dienas, kummervolle, unglückliche Tage. kalpu diena = de̦ramdiena Walk n. Etn. III, 170. kungu dienas, herrliche Tage: lai vērsis bauduot tās kungu dienas, kuras zirgs nepratis paturēt Etn. 111, 64. kustuoņu diena, s. kustuonis. maizes diena, Fronleichnamstag; maizes od. ziedu d., der 4. Juni Etn. II, 181. meitas (od. -u), puiša (od. -u) dienas. pastara diena. puosta dlena, der Unglückstag: vai ta nav puosta diena! prieka, slinkuma d.: ar laiku sāk apnikt slinkuma dienas LP. IV, 70. suņu dienas,

a) schwere Zeit, gemeines Leben:
kam viņa bija laba, tie nedzīvuoja suņu dienu MWM. II, 903;

b) die Sommerferien:
pa suņu dienām skuolas slē̦gtas. slima diena, die Krankheit Ahs.; vārda diena, der Namenstag; dieva dienas, = veļu laiks, die Geisterzeit; sveču d., Lichtmess (2 Febr.); budeļu, pe̦lnu, skulduru d., der Aschermittwoch; Jāņu d., der Johannistag; Jurģu od. Usiņa d., Georgi; meteņu od. vastlāvju d., der Fastnachttag; Simjūdu d., 28. Okt. RKr. VII, 42. pavasaris iesākas ar Mār,as dienu (25. März), vasara ar lapu dienu (1. Mai), rudens ar Annas dienu at(26. Juli) un ziema ar Miķeli (29. Sept.). Teņa od. cūkaušu od. kuņģu diena, 27. Jan.; uguns jeb Labrenča diena, d. 10. August; vēja diena, d. 2. Februar LP. Vll, 704; zvaigznes diena, der Epiphaniastag, 6. Jan. Im Ausruf nimmt diena die Adjektive balta, gr,ūta, sūra u. a. an: ak tu manu sūru dienu! Oft ohne Adjektiv, nur mit vorangehendem Possessivpronomen mans, wobei diena gew. die Deminutivform annimmt: ak tu manu dieniņu! Oft fehlt auch das Possessivpronomen mans, und in diesem Falle wird "dieniņ" promiscue mit "dieviņ" gebraucht: ai dieniņ (Var.: dieviņ), kuo darīšu BW. 13234. bet vai dieniņ, kur ragana pikta! LP. V, 245. ai dieniņu, tās briesmas Vll, 245. bet kuo tu dieniņ! Etn. II, 78;

2) als Zeitbestimmung,

a) im Akk.: mazs, mazs zirdziņš dienas, naktis (Var.: dienu, nakti) jājams RKr. VII, 1079; cauru od. visu dienu, visu auguošu dienu, visu cauru mīļu dieniņu strādāt, den ganzen Tag hindurch arbeiten; (citu dienu U., morgendes Tages); citu dienu pie tevis aiziešu, einen andern Tag komme ich zu dir; dienu mūžu, immer, stets, in negativen Sätzen: nimmer, niemals: te man tâ jāstāv dienu mužu; muļķim dienu mūžu laime; dienu mūžu tuo nebija redzējuši; ungew. dienu mūžam (st. -žu): viņš jau dienu mūžam tāds liels triecējs Alm. darbs te dienu mūžam diezgan A. XI, 471; nicht eben gew. auch die umgekehrte Wortstellung mūža dien(u): juo cilvē̦ks un daba,- mūža dien tie stāvēs viens pret uotru A. XI, 46; skumīga tā mūža dienu XI, 484; es tevi tak neredzēju ne mūža dienu Rainis. vienu dienu, einmal, eines Tages, viņu dienu od. viņdien, damals: vienu dienu dē̦ls aiziet pilsē̦tā papelnīties LP. IV, 86;

b) im Instr.: dienām od. caurām dienām apkārt vazāties, sich Tage lang umhertreiben;
dienām - dienām, manchen Tag manchen Tag: slimnieks dienām pastaigā, dienām atkal guļ; citām dienām, an anderen Tagen; šīm dienām, dieser Tage;

c) im Lok.: jaunas, ve̦cas dienas, in der Jugend, im Alter;
[ve̦cas dienas, vor Alters, vor Zeiten U.]; dienas, einst, mit der Zeit: tad ta būs dienas valdniece par savu vīru Etn. II, 23. kas tavs dē̦ls dienās par vīru iztaisījies! lai dievs tev viņā dienā (am jüngsten Tage) pasniedz savu žē̦lastību! Kaudz. M.;

d) abhängig von Präp.: lai tautas negāja bez dienas (vor Tagesanbruch)
sē̦ta BW. 19004. [ar dienām U., mit der Zeit]. rītā agri līdz ar dienu (beim Tagesanbruch) ciršu zaļu uozuoliņu 1680. lai varēju līdz dieniņu meitu māti bildināt 13935. līdz lielal dienai gulēt. nuo jaunām, mazām, bē̦rnu dienām; in sehr vielen Gegenden noch: nuo mazu, jaunu dienu, von Kindheit, Jugend auf; nuo būtu dienu, seit jeher Grünhof. nuo šīs dienas, nuo dienas diena, dienu diena od. diendiena, von Tag zu Tag, fortwährend: pils mūri pacēlās dienu nuo dienas augstāki LP. VII, 375. tâ tas gāja dienu dienā Latv. diendiena tâ˙pat kâ šuodlen A. XII, 337. dien(a) pa od. pakaļ dienai, einen Tag nach dem anderen. ne pie dienas, keineswegs, auf keine Weise: meita gribēja iet zaļumu ballē, bet māte ne pie dienas, aber die Mutter wollte davon nichts hören Grünh.; dien' pie dienas vairāk, mit jedem Tage mehr: tie dien pie dienas (gew. juo dienas juo vairāk) ejuot vairāk pazušanā Etn. IV, 141. kādas dienas vē̦lāk, nach einigen Tagen;

3) Sprw.: kad tik diena vakarā, mūžs ve̦cumā! sagt man von einem Faulen. tava diena, mana nakts, sagt der Arbeiter.
katrai dienai sava nakts. kas guļ dienam, skraida naktīm. ik dienas mate raušus nece̦p. vai vienai dlenai. vajaga? nezin ne˙ka ne nuo dienas, ne nakts;

4) [sieva savās dienās nuomira, starb im Wochenbette
U.; diena vest, an den Tag bringen U. (Germanismus?); laika dienas Bers., Tage, an denen ein Zeitabschnitt beginnt oder zu Ende geht (so z. B. der Martini-, Michaelis- od. Johannistag): uz laika dienām viņš brūvējis alu Upīte Medn. laiki. - Zu li. dienà (acc. s. diēną), apr. (acc. s.) deinnn, aksl. dьnь, ai. dina-m "Tag", got. sinteins "täglich", ir. denus "spatium temporis", la. nundinae "der an jedem neunten Tag gehaltene Markt", vgl. Reichelt KZ. XXXIX, 49.]

Avots: ME I, 480, 481

dienaļa, eine Kuh, die am Tage gefallen ist Bers.

Avots: ME I, 481

‡ dìenaste ² Linden in Kurl., der Kriegsdienst; diẽnaste oder diẽnasta Perkunen, = diẽnasts.

Avots: EH I, 327

diẽnastmeîta Pas. X, 464 u. a., ein Dienstmädchen.

Avots: EH I, 327

diẽnastnieks, der Dienstbote; jem., der im Dienste eines Herren, eines Wirts steht.

Avots: ME I, 481

diẽnasts, -a od. -s, der Dienst: tie nuogājuši savā dienastā (-ī) LP. Vl, 926.

Avots: ME I, 481

‡ dienasviducis (in einem handschriftl. Vokabular), = dienvidus: es šuodien dìenasviduča nedabūju, ich habe heute kein Mittagsschlafchen bekommen. uz dienasvidučiem, nach Süden.

Avots: EH I, 327

dìenasvidus od. dienas vidus,dienavidus, auch dienavidis N.-Schwnb., dìenvidus, diensvids, der Mittag, das Mittagschläfchen: tautu meita, dze̦ltainīte, liepās gul dienavidu (Var.: dienas vidu ) BW. 13545; 8967; dienasvidus laiks, die Mittagszeit; pakrist dienasvidū, sich zu einem kleinen Mittagschläfchen hinlegen; auch im Pl.: dienasviduos un pusnaktīs. Loc. s. dienvidī Plūd. Llv. II, 350.

Avots: ME I, 482

‡ dìenaudā ² (loc. s.) Gr.-Buscnn. n. FBR. XII, 67, = dienasvidū; der nom. dienauds ² wird aus Lubn. mitgeteilt. Vgl. den acc. dienaudu unter diensvidus.

Avots: EH I, 327

‡ dìenavids ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 67, Pilda n. FBR. Xlll, 98, Lubn., = dienasvidus.

Avots: EH I, 327

dìevdìena, Allerheiligentag U.

Avots: ME I, 484

dìevnams, Gotteshaus, der Tempel, die Kirche.

Avots: ME I, 485

diluônaîns ,* schwindsüchtig: diluonaina sieviete Vēr. I, 1490.

Avots: ME I, 467

dìrsnamais, das Entleerungsloch eines Kanals; der Kanal selbst (U.).

Avots: ME I, 470

divasminains od. divasmiņu zuobins, ein zweischneidiges Schwert B. Vēstn.

Avots: ME I, 471

divkā`rtvil˜naine, eine Doppeltoga, Doppeldecke BW. III, 7.

Avots: ME I, 473

divnadži ,* Zweihufer.

Avots: ME I, 473

‡ diždrãnas Aprikken, Sonntagskleider.

Avots: EH I, 324

I duõna: das Brotende - auch (mit uõ) AP., Ramkau; die (kleinere) Hälfte eines Brotlaibes (mit uõ ) Seyershof; ein Brotlaib mit abgeschnittenem Ende (mit uõ ) Orellen; ein ganzer Brotlaib Mar.

Avots: EH I, 350

I duõna (li. dúona "Brot"), duone L., ein Schnitt Brot, besond. das Brotende: duoniņa sakaltušas maizes A. XX, 83. nuogriezis riku vis˙apkārt duonai Seibolt. nuo visa klaipa tikai duona atlikusies Lasd. ne duoniņas, total nichts Kav. [Am ehesten zu ai. nom. pl. dhānāh, "Getreidekörner", mpers. dân "Getreidekorn"; s. Fick Wrtb. I ^4, 247, Zubatý BB. XVIII, 250 und Trautmann Wrtb. 58.]

Avots: ME I, 534

II duona,

1): Plur. duonas auch Diekeln n. BielU., (mit uõ ) Orellen, Salisb., sing. duõns (Stammform?) Salis: izlauž mucai duonas Pas. X, 416 (aus Bērzgale);

2): Plur. duonas auch Mar.

Avots: EH I, 350

II duona, gew. Pl., auch duones [Bielenstein Holzb. 321], duoni U., [duõnas Ruj., Jürg.],

1) die Kimmen, Zargen:
tīnītes dibins ar visām duonām Līb. Pūķis 55. iekuodās ar zuobiem mucas duonā Etn. IV, 154. duoņu dūcis od. nazis, ein Schnitzmesser, mit dem man die Kimmen ausschneidet Ruj., U. ;

2) der Boden eines Gefässes, Fasses
Krem., U., Ruj.: laiviņu ieve̦lk upītes galā, lai le̦di neē̦d viņas duonas Stari II, 43 ;

3) Rand von Tellern, Töpfen
PK. n. U. ;

4) eine in die Kammlade gelegte Rinne:
ja šķiets par smalku vai mustavu rene par daudz izdilusi, tad ieliek mustavu renē duoniņas, t. i. tādu renīti, kuŗa mustavu renē stingri stāv un satur arī šķietu Nerft ;

5) rijās pie krāsns pietaisa sānuos mūrīti ; tuo vietu, kur ze̦mākais mūris ar krāsni satiekas, sauc pa duonu, duoni Druw.

Avots: ME I, 534

duošana, das Geben: nu, kad neteic, duošana nav, so wird nicht gegeben LP. I, 126. duod, māmiņa, nu duodama, nu pašā duošanā, nun ist gerade die rechte Zeit, sie zu geben, zu verheiraten BW. 7732. visas malas pielijušas, un vēl duod vienā duošanā virsū Janš.

Avots: ME I, 535

drāksna, die Schramme Lös., Adsel: virsādai nuo skrāpsnas drāksna palikusi Etn. III, 162. [Zu draska (s. dies).]

Avots: ME I, 494

drāksnaîns, voller Schrammen Lös., Adsel.

Avots: ME I, 494

drãna,

2): auch Frauenb., PlKur., (drāniņa, ein kleines Kopftüch)
Sessau; raganai ir sarkana drānele Pas. VII, 67. drāneli aizrāvuse aiz acīm Janš. Mežv. ļ. II, 472. sīku rakstu galda drānu (Tischtuch) BW. 14674. sèja pieres : drānu 24662, 2;

3): drãnas PlKur., der Anzug, die Kleidung;
drānas apvilkties ebenda, sich ankleiden gana drānas mugurā BW. 29229 var.

Avots: EH I, 331

drãna, Demin. (verächtlich) drãnele,

1) das Zeug, der Stoff:
man pietrūka drānas svārkiem;

2) das Tuch, das Kopftuch:
apsiet galvas drāniņu; kakla dr., das Halstuch; rīku drāna, ein Scheuertuch; maizes drāna, ein Tuch zum Bedecken des Brottroges; mutes od. kabatas drāna, das Schnupftuch; bē̦rnu drāniņas;

3) = drẽbes bibl. u. in Kurl., Kleider: vecītis ātri aprauj drānas LP. IV, 191. Sprw.: tas nav tās drānas ielāps, tā spainīša vāciņš, das gehört nicht zum Thema;

4) drānas, die Wäsche:
viņai uz drānām, sie hat Menstruationen; drānas maz gāt, Wäsche waschen. drānu sieva St., Wäscherweib. gultu od. gultas drānas, das Bettzeug BW. 1956, 12, 24982, 2. [Wohl eher nach Būga KSn. I, 228 zur Wurzel der- "reissen" in dìrât u. a. als zu gr. δρᾶν "machen", δρᾶνος· ἔπγον.]

Kļūdu labojums:
4: 1956,12 = 31906

Avots: ME I, 494

‡ II drapana (li. drãpana "Kleidung") Brueken "drāna".

Avots: EH I, 330

drapanas "?": ve̦cais tē̦vs rikām laiž, ve̦cā māte drapanām RKr. VII, 72; [in Nauditen seien drapanas Quarkstückchen in süsser Milch; anderswo sei drapana eine Krume.]

Avots: ME I, 490

[drapsna "ein minderwertiger, arbeitsunfähiger Mensch" Ranken.]

Avots: ME I, 490

drapsnas, Krümchen, Brocken, Abfälle Katzd.; [Fetzen in Ranken. Etymologisch vielleicht mit b zu schreiben: vgl. slav. drobiti "bröckeln" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 225 f., sowie an. draf "Abfall", dessen f hier freilich auch aus altem p entstanden sein kann; vgl. aber auch le. dre̦pe̦ns].

Avots: ME I, 490

draugaina, die Freundin: viņas draugainas tuop pie tevis ve̦stas Ps. 45, 15; [auch in den Texten des 16. Jahrhunderts].

Avots: ME I, 491

‡ draugalē̦na BW. 17689, Rutzau, die Freundin.

Avots: EH I, 330

draugzna,

1): der Schmutz (Schinn) im Pferdehaar
(mit àu ² ) Kalz., Lubn.

Avots: EH I, 330

draugzna, drauzna,

1) ein dünnes Häutchen, das beim Heilen der Wunde schwindet
Caunīte;

[2) dràugzna ² Warkh., die (dünnere) Eisschicht, die sich auf dem Aufwasser (über dem Grundeis) gebildet hat].

Avots: ME I, 492

drauzna, = drauza Lasd. n. A. XI, 630; s. auch draugzna.

Avots: ME I, 493

‡ drauznains Warkl. "uneben".

Avots: EH I, 331

‡ draznas Lubn. (vielleicht mit a aus e̦) "drazas".

Avots: EH I, 331

I drē̦gzna [?], = drau(g)zna.

Avots: ME I, 498

[II drẽ̦gzna, kühles und feuchtes Wetter Schujen; ein fauchter Ort M. Siliņš; um Mitau in der letztern Bed. drê̦gzna ^2.]

Avots: ME I, 498

‡ dreilaina aude̦kla (gen. s.?) BielU. "mit 16 und mehr Nieten gewebtes Zeug".

Avots: EH I, 332

[drẽ̦zgna Daiben, = drẽ̦gzna.]

Avots: ME I, 498

‡ dre̦znas Lubn., = ‡ dre̦zas.

Avots: EH I, 333

drìgzna C., PS., Schicht, Strahl, Schramme; vgl. drīksna.

Avots: ME I, 500

drìgznains, s. drīksnains.

Avots: ME I, 500

I driksna: auch Lixna, Sakstagals, Warkl.; Baumrinde zum Flicken von Gefässen Warkl.; ein Hobelspan Zvirgzdine: driksniņām, skaidiņām BW. 23617 var.; ein sehmaler Span Zaļm.; "strēmele" Weinsch.; "ein Streif; Strich" Adsel: uz ieplīsušās glāzes ir re̦dzama d. vaŗavīksnei ir septiņas driksnas.

Avots: EH I, 334

[I driksna, abgerissene od. abgeschälte Baumrinde Kreuzb., Domopol; vgl. auch drīksna. Wohl aus *driskna (vgl. driska).]

Avots: ME I, 498, 499

II driksna: auch Bolwen, Dricēni, Mahtup, Pilda, Tilža. Anscheinend identisch mit driksna I (s. den Beleg aus Adsel).

Avots: EH I, 334

[II driksna Baltinov, Marienhausen, der Regenbogen. Vgl. li. drignis "der Regen bogen (auch drìgnė); der Hof um den Mond".]

Avots: ME I, 499

drìksna;

1): izdzīt (nuomizuot) balkai trīs drīksnas; lai nepūst Saikava. izdzīt mazu drīksnu oder drīksnīti (= vadziņu) runkuļu dēstīšanai ebenda;

4): auch Baltinow, Pilda.

Avots: EH I, 335

drìksna, drìksne, driksna, driksne,

1) ein schmaler Strich, Streifen, eine Schramme:
sarkanas drīksnas vien nuostaipījušās LP. VI, 75. vaŗavīksnei ir septiņas driksnas. uz ieplīsušas glāzes ir re̦dzamas driksnas Adsel;

2) drīksnas Kokn. n. Etn. IV, 33, driksnes, Späne, kleine Stückchen
Adsel, Lasd.: [dē̦lu mātes istabiņa skaidiņām, drīksniņām (Var.: driksniņām) BW. 23617 var.]; Tannenrinde Laud.;

3) drīksna, die Blütennarbe:
ziedu putekļi izbirst, kad paša zieda drīksna vēl negatava Konv. ² 286;

4) der Regenbogen
Mar. [Wohl nebst drikses, drīsme u. a. eine Ableitung von der Wurzel der- "reissen" in dìrât u. a.; vgl. Persson Beitr. 779.]

Avots: ME I, 500

driksnaîns: geschrammt, gestreift, streifig Adsel.

Avots: EH I, 334

driksnaîns, s. drīksnains.

Avots: ME I, 499

drìksnaîns, driksnains, drīgznains RKr. III, 128, drīksnuots U. b. 110, 10, [drìznains Trik.], strahlig, geschrammt: rūtes ir drīksnainas.

Kļūdu labojums:
drīgznains = drigznains (regelmässig gestreift)

Avots: ME I, 500

I dripsna,

1): viņš tur kādu dripsniņu ieēdis Siuxt.

Avots: EH I, 334

I dripsna,

1) ein kleines Stückchen, Fetzen, Krümchen
AP.;

2) zerrissener, zerfetzter Saum eines Kleidungsstückes
Blieden n. Etn. II, 114.

Avots: ME I, 499

II dripsna, Grünling (fringilla chloris) Illuxt.

Avots: ME I, 499

dripsnaîns, zerlumpt, zerrissen, zerfetzt Blieden n. Etn. II, 177.

Avots: ME I, 500

drīze̦na, ein Strahl U. [Zu li. drỹžas "ein Streifen im Zeug".]

Avots: ME I, 501

‡ drīzna Segew., = drīze̦na (?) : re̦dz augstākās kārtās vēl citas tumšas drīznas (die strahlenartigen, leichtflockigen Wolkenbildungen in den obersten Regionen) Kasparsons Starp zvaigznēm. gaiss iet drīznām (vom Flackern des Nordlichts) Segew.

Avots: EH I, 335

drīznains: d. gaiss Segew. (vom Flackern des Nordlichts).

Avots: EH I, 335

drīznains, s. drīksnains und drīze̦na.

Avots: ME I, 501

‡ druobsna (oder *dropsna mit hochle. o aus a ?) Erlaa, = veikme:

Avots: EH I, 337

[druõpana Jürgensb., eine Brotkrume.]

Avots: ME I, 507

drunas Spr., Moder, vermodertes Holz.

Avots: ME I, 504

drupana: auch Skaista n. FBR. XV, 34, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Pilda, Prl., Sonnaxt, Warkl., Zaļm., Zvirgzdine; pajēme tuo drupanu (drusku) rudzu Pas. IX, 508. bē̦rniem nava ni drupanas, kuo mutē bāzt VIII, 94. sudraba drupaniņas BW. 31280.

Avots: EH I, 336

drupana [Burtn.], ein Krümchen, Brocken, Stückchen: ēst drupanas A. XI, 545. [iedams puika sviede pa drupanai maizi Rositten.] drupaniņu pagaidīt. ein wenig warten Liev.

Avots: ME I, 504

‡ drupanains Sonnaxt, Warkl., = drupaîns.

Avots: EH I, 336

drupe̦na Nigr., drupene, Krümchen, Brocken: nemē̦tā maizes drupe̦nas pa zemi Nigr. Das Demin. drupeniņa ist ein Liebkosungswort für die Schwester: māsiņ. ze̦lta drupeniņ BW. 18005. Vgl. drupana.

Avots: ME I, 504

druzna: "brūzma" Wessen.

Avots: EH I, 337

‡ dūkana Ulanowska Łotysze 13, = ‡ dûkala ² .

Avots: EH I, 346

dūknaîns: morastig (dū-) N.- Peb.

Avots: EH I, 346

[dũknaîns "duļķains": zivis dze̦- nuot, pataisa ūdeni dūknainu Daiben, Weissenstein; s. auch dūkns.]

Avots: ME I, 525

duksna. ein Knuff V.

Avots: ME I, 511

dũksna (unter dûksne): auch (mit ù ² ) Lettg.

Avots: EH I, 346

dūksnains [Schujen], morastig, einschiessend: aiz dūksnaina purva līgava zvana Latv. [dūksnainā purviņā BW. 34622.]

Avots: ME I, 525

dūmuonaiņš, [dūmuoņains Mar.], räucherig, nebelig: kālab gaisi šuovakar dūmuonaiņi [Var.: dūmakaiņi], mākuonaiņi BW. 33794. 1.

Avots: ME I, 528

dūna: Plur. dûnas ² Kaugurciems.

Avots: EH I, 348

[dūna Bers. "der Schlamm ".]

Avots: ME I, 528

‡ dūnaine Lettg., = dùņājs.

Avots: EH I, 348

‡ II dūnaîns, mit Daunen versehen: pūkainām un dūnainām gūltām Daugava 1928, S. 428.

Avots: EH I, 348

dūnaiņš BW. 637. 7540. 12350 u. a. [dūnains BW. 18269. 4 var. wohl fehlerhaft]. = dūņains.

Avots: ME I, 528

dũnas, Daunen, Flaumfedern: dūnu spilve̦ns od. dūnu spalvu spilve̦ns = dūju sp. tik mīksts kâ zuosu dūnas. [Aus mnd. dūne.]

Avots: ME I, 528

‡ II dunava Weissensee, ein einschiessender Sumpf.

Avots: EH I, 342

dunavas U., = duņavas. [Auch dunava, ein Schimpfwort A. XI, 761.]

Avots: ME I, 515

‡ dusnas, Stiche, stechende Schmerzen Infl.

Avots: EH I, 345

‡ dũzna Weissensee "= svītra": visa magura vienās dūznās sasista.

Avots: EH I, 349

[dze̦lna Für., = dzelme 1.]

Avots: ME I, 541

‡ dzeltana BW. 6694, 5 (aus Lettihn), Demin. dze̦ltaniņa BW. 516 var., = dze̦lˆtaine.

Avots: EH I, 353

‡ dze̦lˆtanans ² Salis n. FBR. XV, 63, gelblich.

Avots: EH I, 353

dze̦luonaîns, stachlig: ērkšķi dze̦luonaini.

Avots: ME I, 543

dze̦na: eine ganz unsichere Etymologie gibt Loewenthal WuS. XI, 62.

Avots: EH I, 355

[dze̦na, der Säger (ein Vogel) Usmaiten.]

Avots: ME I, 544

‡ dze̦nakls Salis, die unteren Stangen des Gerüstes beim Heuschober ("kuoki zem siena kaudzes; kaudzes vieta").

Avots: EH I, 355

dze̦namais, Part. praes. pass. von dzīt,

1) etw., womit man treibt, ein Stock, eine Peitsche
u. a.; dze̦namais nazis. Rasiermesser. dze̦namās zâles, abführende Arzenei Mag. IV, 2. 140;

2) wer getrieben werden muss;

3) zur Hervorhebung des ununterbrochenen Treibens:
kungi dzina dze̦namuo BW. 18411.

Avots: ME I, 544

[dze̦naukla Ruj., die Kummetschnur.]

Avots: ME I, 545

dze̦naukša (unter dzeņaukste): auch Warkl., Plur. dze̦naûkšas Kaltenbr., Līvāni, dze̦nauška Warkl., (mit aû ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70, Plur. dze̦nàuškas ² Sonnaxt: dze̦naukšeņas (Var.: dze̦nauškeņas) darināvu BW. 30261, 2 var.; dze̦narsgšas "Strängen am Pflug" Peb. n. BielU.

Avots: EH I, 355

‡ *dze̦nauksniņa (Demin.), = dzeņaukste: dze̦nauksniņu vīdināj[a] BW. 30261, 3.

Avots: EH I, 355

‡ *dze̦naukstiņa (Demin.), = dzeņaukste: dābuoltiņš dze̦naukstiņu vietiņā BW. 30261, 3 var.

Avots: EH I, 355

dzer̂šana; ‡

2) = dzeŗamais 1: ķipītī nuolika dzeršanu uz galda Frauenb.

Avots: EH I, 356

dzer̂šana, das Trinken, Saufen: lai dievs pasarga mūs nuo liekas ēšanas un dzeršanas. nu tik dzeršana, jetzt gilt es zu trinken. pašā lielā ēšanā un dzeršana pārnāk kruodznieks mājās JK. V, 109.

Avots: ME I, 546

dze̦sna: (rīta) dz., die Morgendümmerung Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Morgen"); dz. jau rādās in einem handschriftl. Vokabnlar.

Avots: EH I, 356

dze̦sna, die Dämmerung ElV,: kādu rītu viņš uzmuodās pirms dze̦snas Zalkt. 1908.

Avots: ME I, 547

dzē̦sna, dünne Grütze (šķidra putra) Saikava.

Avots: ME I, 549

dziêdâšana, das Singen: dziedāšana viņam ne˙maz neveicas.

Avots: ME I, 561

dziẽsna, Bauske, dzìesna ² Domopol], Dämmerung; (rīta un) vakara dziesna, (Morgen - und) Abenddämmerung, - röte: drīz austra, drīz dziesna tās krāsuo MWM. V, 513. [Nach Leskien Abl. 273 mit? zu gàiss, gàisma; eher aber wohl aus dze̦sna unter dem Einfluss von dziest "erlischt"umgebildet.]

Avots: ME I, 563

I dziẽsna: auch (mit ìe ² ) Bērzgale, Pilda ("die Abenddämmerung"), Zvirgzdine ("die Abendröte"): vēl tuo varēs ar dienas dziesnu padarīt Bērzgale. jau dz. izgaisa, jau timss palika Zvirgzdine; der Abendstern L.

Avots: EH I, 364

‡ II dzìesna ² Nautreni, die Kraft, das (physische und geistige) Vermögen: puiša dz. - kaut mazs, bet ciets (stiprs). bāba, bābas i[r] dz. - nevar ne˙kā.

Avots: EH I, 364

I dziezna: die (Abend- oder) Morgendämmerung (mit ìe ² ) Heidenfeld, Warkl.: dz. aust Strods Par. vōrdn. 73. jau dz. aizaususe Heidefeld. dzieznai me̦tuoties es pārnāču mājas Warkl.

Avots: EH I, 364, 365

I dziezna, Röte, Schein am Himmel Lasd., Fest., "vakara saules blāzma" Stom. [Vgl. dziesna.]

Avots: ME I, 563

II dzìezna ^2, der Reif auf den Wänden feuchter Räume im Winter Mar. n. RKr. XV, 113.

Avots: ME I, 563

‡ III dzìezna ² Mahlup "ein gänzlich heruntergekommenes Tier".

Avots: EH I, 365

‡ dzijunadzis Frauenb. n. Fil. mat. 79, = dzîvnadzis.

Avots: EH I, 357

dzilˆna,

1): unbek. in Dunika, Schnehpeln; me̦lna dz. BW. 10297 var, zila dz. 10297, 5 var.; ‡

2) ein mageres Frauenzimmer (spottweise so genannt)
Diet.

Avots: EH I, 358

dzilˆna [li. gilna Miež. "Wachholderdrossel"], dzilnis, der Specht [nur die grösseren Spechtarten; die kleineren - dzenis]; me̦lnā dzilna, Schwarzspecht (picus martius); pe̦lē̦kā dz., Grauspecht (picus viridis); zilā dz., Blauspecht; zilais dzilnītis, Spechtmeise; krievu dzilnītis, östliche Spechtmeise (sitta uralensis). [Nebst r. желнá "Schwarzspecht" wohl zu dze̦lts "gelb"; vgl. Trautmann Wrtb. 88. Būga РФВ. LXXV, 156, Zubatý AfslPh. XVI, 425. Hirt BB. XXIV, 57.]

Avots: ME I, 550

dzìmtbûšana. die Leibeigenschaft: dzimtbūšanas laiki.

Avots: ME I, 550

dzìmtdiena od. dzimta diena, der Geburtstag Kundz. Kr. 175. Etn. II, 116.

Avots: ME I, 551

dzimumdiena, der Geburtstag.

Avots: ME I, 551

dzīnadzis: auch Grob. (mit î ² ), Schrunden.

Avots: EH I, 361

dzīnadzis [für dzīvnadzis], der Nietnagel Katzd.; [vgl. li. gý(v)nagis "живое под ногтем"].

Avots: ME I, 556

‡ dzinants (wo?) "der am Nagel angewachsene Hautstreifen".

Avots: EH I, 358

dzìrdêšana, das Hören: tā man pirmā dzirdēšana. das höre ich zum ersten Mal.

Avots: ME I, 552

[dzir̂ksteļaina dzija. Garn, das sich gekräuselt hat.]

Avots: ME I, 554

dzirnaklis: auch (mit ir̃ ) Iw. n. FBR. VI, 52.

Avots: EH I, 360

dzirnaklis, [dzir̃nākslis Līn.], = zirneklis, Spinne BW. 21974, 1, Kand.

Avots: ME I, 554

dzir̃nakmens: auch BW. 16731.

Avots: EH I, 360

dzir̃nakmens, -s, der Mühlstein.

Avots: ME I, 554

dzirnals, vēža dz., der Krebsstein Bergm., [Trik.]. Zu dzirnas, dzirnums.

Avots: ME I, 554

dzir̃nas (unter dzir̃navas): auch Ladenhof n. FBR. I, 76, Demin. dzirniņas BW. 7940, gen. s. dzirnas BW. 18362, 2 var., acc.- instr. s. dzirnu BW. 8001, 3 var., acc. plur. dzirniņus BW. 7940 var.,

1): auch Iw.;

2): auch Seyershof.

Avots: EH I, 360

dzirnatiņas (unter dzir̃navas): BW. 8041, 1; 13709, 11; 30270, 3 var.

Avots: EH I, 360

dzir̃navas: Demin. dzirnavtiņas auch Pas. IX, 341, loc. s. dzienavā BW. 8226, 1, gen. s. dzirnaviņa BW. 8155,

1): auch (mit ìr ² ) Auleja, Kaltenbr, Warkl., Zvirgzdine;

2): eine Windmühle
Livl. n.. BielU.

Avots: EH I, 360

dzir̃navas, dzir̃nus, dzir̃nas (li. gìrnos). Pl. t., Demin. dzir̃naviņas. auch dzir̃nuviņas. dzir̃nutiņas BW. 7924. 7954. dzir̃niņas, dzir̃nītes 7938. dzirnatiņas. dzirnavtiņas BW. 30270, 3.

1) die Quirne
Kand., Saikau. St.: ūdens tāļu lejiņā, smagas dzirnus maltuvē BW. 6941;

2) in vielen Gegenden Mühle überhaupt,
so z. B. in Oppek., wo man daher ruoku dz., die Quirne, von ūdens und vēja dz. unterscheidet. vẽja dzirnas rudzus mala, ūdens dzirnas iesaliņu Ltd. 2997. dzirnavas pacelt, die Mühle zum Grobmahlen stellen U. Sprw.: pirmais dzirnavās, pirmais maļ;

3) vēža dzirna [li. vė´žio gìrna], dzirniņa, dzirnava, dzirnaviņa LP. VII, 1251. dzirnutiņa Etn. III, 8. der Krebsstein:
dzirnaviņas upes vēzim atruodas zem mutes krūtīs, un tās izskatās kâ balts zirnis Etn. II, 134. [Zu apr. girnoywis "Quirne", aksl. žrъпъvi, got. qairnus, "μύλος", ahd. kuerna od. curn "Mühlstein" u. a.; vgl. auch le. dze̦ruoklis,]

Avots: ME I, 554, 555

dzir̃navnieks (f. -niece). der Müller (in den Gegenden. wo dzirnavas die Mühle überhaupt bezeichnet).

Avots: ME I, 555

dzir̃navupe, der Mühlenbach Aps.

Avots: ME I, 555

‡ dzir̃vanas AP., = dzir̃navas.

Avots: EH I, 360

dzìšana, das Treiben: putnu dzīšana. eine alte Sitte RKr. XIII, 99.

Avots: ME I, 558

dzîvnadzis,

1): auch (mit î ² ), Dond.; ‡

2) = ‡ dzîvradzis, iẽradzis Iw.: dzīvnadži ir raguos; kur nāk asenis, tur ir dzīvnadži.

Avots: EH I, 363

dzîvnadzis [li. gývnagis], dzīvnags U., das Lebendige unter dem Nagel oder in dem Hufe.

Avots: ME I, 560

dzîvuošana,

1) das ökonomische Leben, die Wirtschaft, die Art der Lebensführung, moralisches Leben
(= dzīve): mīļa dzīvuošana BW. 5199. es atradu tautās jauku dzīvuošanu Ltd. 703. maza mana dzīvuošana BW. 14779. neganta dzīvuošana. lasterhaftes Leben;

2) die Wohnung
(= dzīvuoklis): taisi, dieviņ, dze̦lzu sē̦tu apkārt manu dzīvuošanu BW. 9143. tā nebija skuju būda, tā māsiņas dzīvuošana BW. 25803, 1. [dzīvuošana ar uguni aizgājusi U., das Wohnhaus ist abgebrannt U.]

Avots: ME I, 560

‡ ê̦dmana ² Seyershof, = ê̦dmaņa 1.

Avots: EH I, 371

‡ *eglaina, = ‡ e̦glaine: loc. s. eglainā BW. 11614 (aus Jürg. und Lemb.).

Avots: EH I, 367

‡ eglieņa, = e̦glājs: lakstīgala nedziedāja eglieņā BW. 12338.

Avots: EH I, 367

‡ egliêna Rutzau n. FBR. VII, 122, Perkunen, = e̦glājs.

Avots: EH I, 367

‡ eglūna Pet. Av. I, 35, = e̦glãjs.

Avots: EH I, 367

[* e̦knas, erschlossen aus ostle. aknys (richtig?) Kurmin 233 unter wątroby, = aknas. Sonst ist aus Lettgallen nur oknys bekannt, weshalb Kurmins aknys niederle. a haben kann.]

Avots: ME I, 566

‡ è̦lkaûna ² Prl. n. FBR. VI, 76, = e̦lkuons.

Avots: EH I, 368

è̦lksnaine, Erlenwald [Bers.], Apsk. 1903, 467; e̦lksnājs LKVv., Lennew.

Avots: ME I, 567

‡ e̦lkūnaîns Warkl., ellenbogenförmig.

Avots: EH I, 368

ẽ̦na: Demin. gen. s. ēnītes BW. 16081, 1 var.,

1): ē̦nā labi BW. 3167 var. krūmiņa ēniņā 8822. pa uozuolu ēniņām 26528 var.

Avots: EH I, 372

ẽ̦na, [è̦na C.],

1) der Schatten:
Sprw. iznīkst kâ saulītes ē̦na. zirgu iebraucām ē̦nā MWM. 1896, 921. skudru ē̦na, die Schlange;

2) das Schattenbild, das Gespenst
U.;

3) ne ē̦nas, keine Spur.:
zariem nav vēl ne ē̦nas nuo pavasaŗa spuožuma Dievkuociņš. Lienā nebij ne ē̦nas nuo priekšējās meitas Mērn. laiki 279.

Avots: ME I, 574

‡ ē̦naine,

1) ein beschatteter Ort
Geistershof, Preekuln: labības šķūņa ē̦nainē Sārts Daugava 1934, S. 687;

2) eine Laube
AP.

Avots: EH I, 372

ẽ̦naîns, schattig: mājiņu ar ē̦nainu dārzu Vēr. II, 443.

Avots: ME I, 574

‡ ẽ̦napakausis Planhof "ein Modenarr, Stutzer".

Avots: EH I, 372

‡ *ēniena od. *ēniens, ein beschatteter Ort (?): ieskrēj[u] ... ēnienā [?] (Var.: eglienā) BW. 2333, 3 var.

Avots: EH I, 372

gabana: auch Wessen n. FBR. XIII, 84, Oknist n. FBR. XV, 174, Fest., Heidenfeld, Kaltenbr., Ramkau, Saikava, Sinolen, Warkl.

Avots: EH I, 375

gabana (li. (gabanà "ein Armvoll"), gabans [li. [gãbanas "охапка"],

1) ein Armvoll:
gabana od. gabaiņa - kušķis, cik ruoka var saņemt LP. VII, 306;

2) der Heuhaufen
Lös., Mar., Oppek., Oberkurl.: siens sakrauts gabanās; nu tik vajag tuo ielikt šķūnī Mar. sienu me̦t gabanās Etn. I, 78. viņa sāka piekasīt gabanu ceļus R. Sk. II, 160. es kâ siena gabaniņa BW. 14854. nuo trim siena gabanām sakrauj ve̦se̦lu ve̦zmu AP. kaut man būtu āra pūtusēs kâ siena gabana Druva II, 408. Dafür anderswo gew. guba;

3) im VL. gabaniņa als Epitheton des Schafes:
aitiņ, mana gabaniņa, das Wollichte n. Spr., eher wohl - das Runde (vgl. es kâ siena gabaniņa). [Wohl zu gabals, li. gãbužas "куча, сверток, горсть", gabénti "fortschaffen, bringen", ir. gabim "nehme", la. habeō "halte, habe", wruss. габаць "ergreifen, nehmen" u. a.; s. Berneker Wrtb. I, 28 f., Leskien Nom. 38, Uhlenbeck IF. XIII, 216, K. Meyer IF. XXXV, 235 ff., Trautmann Wrtb. 74.]

Kļūdu labojums:
Vii, 506 = VII, 306

Avots: ME I, 580

‡ gãbana (?) um Windau "= gabana 2".

Avots: EH I, 388

gaidîšana, das Warten: labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu. es nu arī gaidu tuo dienu ar lielu gaidīšanu A. XX, 721. nu vairs gaidīšana nav, jetzt wird nicht mehr gewartet.

Avots: ME I, 583

gana,

1): auch AP., Fest., Kal., OB., Ramkau, Rutzau: g. būs; kad dievu lūgs Ramkau.

Avots: EH I, 382

gana (li. ganà),

1) genug:
Sprw. kas dievu lūdz, tam gana būs. māte saka:"gana, gana!"meita saka:"vēl vajag!" BW. 16552. gana uogu, gana sēņu 27282. ne˙kad nav gana dievu slavēt SDP. VI, 52. vēl tev spē̦ka gana Vēr. I, 772. gana izdziedājušies, jaunie gāja mājās Janš. Zur Verstärkung des Adjektivs: redzēšu, vai tu gana stiprs (genügend, gehörig stark) būsi LP. VI, 391;

2) schwankend zwischen der Bedeutung "genug, genügend"
und "wohl, zwar": lai upīte gana strauja, pret saulīti netecēja BW. 11996. jau tuo puišu gana maz, ve̦d kaŗā ve̦damuo 12074;

3) wohl, zwar
(im Nachsatze fehlen im VL. oft die adversativen Partikeln bet, tuomē̦r, tik˙pat): gana svīda, gana gura (kumeliņš), nebij vaļas dusināt. gana hat gewöhnlich die Bedeutung "genug", gan dagegen die Bedeutung "wohl, zwar": nu gan būs gana, nun wird es wohl genug sein N. - Schwnb., Sausen. [Zu li. genė´ aksl. гонѣти "genügen" und weiterhin wohl zu ai. ghaná-ḥ "kompakt", gr. εὐϑένεια "Überfluss" u. a., s. Fick Wrtb. I ⁴ , 40, Bezzenberger BB. XII, 7, Boisacq Dict. 294, Berneker Wrtb. I, 327, Walde Wrtb ² 282 unter fēnus, Solmsen Beitr. 167, Trautmann Wrtb. 77 f.]

Avots: ME I, 599

ganab, durch die Partikel b(a) verstärktes gana, genug: ganab, ganab šim vakaram BW. 47; 15545, 4; 24388.

Avots: ME I, 599

‡ ganãmpùlks, die Herde.

Avots: EH I, 382

‡ gaŗadiena Janš. Bandavā I, 285, = gaŗā diena, gaŗdienis?

Avots: EH I, 385

‡ gaŗde̦guna (gen. s.), eine lange, Nase habend: g. vecene Pas. V, 475.

Avots: EH I, 385

gare̦napaļš, oval U.

Avots: ME I, 602

gaŗdìena (unter gaŗdienis),

1): auch Dunika; ‡

2) ein langer Tag:
lai gaļa stāv gardienai Pas. XI, 364.

Avots: EH I, 385