Paplašinātā meklēšana

àizgàitne,

1) Gang, Abstecher:
kad tev būtu kāda aizgaitne uz tuo pusi A. XXI, 66;

2) ein altes Gebrechen.
Lösern.

Avots: ME I, 25

àizgũtne,

3) aizgūtnēm

b) auch AP.: mājas darbi tâ˙pat aizgūtnēm vien ir jāpadara; ‡

c) grib aizgūtnēm, will über die Gebühr
BielU.

Avots: EH I, 26

àizgũtne,

1) der Eifer, Wetteifer, die eifrige Ausnutzung der Mussestunden:
un cik viņš varējis rakstīt, tas arī vairāk tikai aizgūtnes darbs A. XX, 75;

2) der Vorrat:
tam vēl rudzi aizgūtnē. tam jau naudas aizgūtnēm, in Hülle und Fülle AP., JK.;

3) besonders häufig der Dat. - Instr. Pl. aizgūtnēm,

a) im Wetteifer, eifrig, schnell:
ar barbaru tautām aizgūtnēm cīnīties Kronw. strādājam aizgūtnēm Apsk. pļāvēji, aizgūtnēm pļaudami, stipri sacensās, lai nebūtu pēdējais bars jāpļauj Pūrs III, 65. žagata aizgūtnēm iemetās eglē LP. V, 181;

b) nebenbei, gelegentlich, wenn die Verhältnisse es dem Eifer erlaubten:
saimnieka dē̦ls iet pie mājas darbiem, bet aizgūtnēm viņš strādā arī galdnieka darbu Tirs., JK., Etn. IV, 162.

Avots: ME I, 28

àizkar̂tne, Sanguisorba officinalis Grünhof; aizkartne Mag. IV, 2, 27.

Avots: ME I, 31

àizkãrtne,

1) : auch Ramkau (eine dem Weg quer vorgelegte Stange);

3) : auch AP.

Avots: EH I, 30

àizkãrtne, nach L. u. U. auch aizkārtnis, gew. Plur.,

1) Vorhänge, Schranken, Schlagbaum;
aizkārtnes, dem Wege quer vorgelegte Stangen, um den Weg zu versperren, z. B. den Hochzeitsgästen: likt ceļā aizkārtnes; aizkārtnes (Schlagbaum) bija vaļā A. XIV, 1, 7. aizkārtņu siena, Scheidewand (Brasche);

2) der Bügel am Kessel:
nuo katla aizkārtnes vīrs izkalis trīs pāŗus lemešu LP. VII, 1043;

3) aizkārtne od. aizkārtnes atslē̦gu, Vorhängeschloss.

Avots: ME I, 31

àizkritne, Versenkung auf der Bühne, die Falltür: ve̦lni nuokāpj pa aizkritni R. Sk. II, 81.

Avots: ME I, 33

àizputne, der Raum zwischen der von dem nach unten in die Breite gehenden Schornstein gebildeten Küche und der Aussenwand des Hauses. Ablegekammer neben der Küche Konv.; 33 cf. āzpute.

Kļūdu labojums:
Konv. = Konv. 1. 33

Avots: ME I, 45

‡ àizšaũtne,* die Ofenklappe; ein Riegel: aizšautne priekšā A. Brigader Daugava I, 1339.

Avots: EH I, 55

apgultne, Niederung, wo das Wasser keinen Abfluss hat L., St., U. apgultne - tā vieta, kur ūdens apgulstas Kronw.: apgult.

Avots: ME I, 89

apkā`rtne, apkārtene Schrund., apkārne Sissegal, die Umgegend, Umgebung: vīrs aizgāja apkārtni aplūkuot LP. IV, 17. puotē̦tu vietu apkārtne pēc 3 - 4 dienām uzpampst SDP. VIII, 67. nuo savas tuvākās apkārtnes viņš varēja maz mācīties Paw.

Avots: ME I, 94

apkārtne̦s, dial. (Loc. Pl.) Dond. für apkārt, umher, ringsum LP. VII, 900.

Avots: ME I, 94

apmetne, die Ansiedelung, Niederlassung, Kolonie: latviešu apmetņu Amerikā ir labi daudz B. Vēstn.

Avots: ME I, 106

[apsietne in Kalzenau oder apsietnis in Bersohn, eine Kopfbinde. Daraus infl. apsītnis A. XX, 150 und Plutte 64, wo für ī falsch i geschrieben ist; daneben auch infl. apsītinis A. XX, 790 und izsītnis (für schriftle. uzsietnis) Plutte 64 (aus Warkland.)]

Avots: ME I, 120

apvērtne (zu apvẽrt), eine Schnur zum Zusammenschnüren eingezogen U; die Schnur am Netze: pludiņi pie tīkla apvērtnes Konv. ² 399.

Avots: ME I, 135

astneša "?"; zeltenes lai dzīvuo, kas nav svešiern astnešas (Schleppenträgerinnen?)! Dünsb.

Avots: EH I, 132

‡ astnesẽjs, ein Schleppenträger (?): mazie le̦dus šķē̦pulīši dancuo lielajiem kâ astnesēji nuo pakaļas Pet. Av. 111, pielik. 106.

Avots: EH I, 132

atbûtne, die Abwesenheit: tavā atbūtnē pie mums ieradušies viesi Kaln.

Avots: ME I, 152

atgultne: atgultnes krê̦sls Ar., ein Liegestuhl.

Avots: EH I, 143

atgultne, das Lager, das Bett: karaļa atgultne ar spilve̦niem un aizkariem Valdis.

Avots: ME I, 160

atmītne, Ablager L.

Avots: ME I, 178

‡ atnemt(iês) Seyershof u. a., = atņemt(iês).

Avots: EH I, 157

‡ atnemt(iês) Seyershof u. a., = atņemt(iês).

Avots: EH I, 157

‡ atne̦sât, wiederholt herbringen Dunika: a. utis (nuo citām mājām).

Avots: EH I, 157

atnest (vor vokalischer Endung mundartlich mit z gesprochen, z. B. III p. prt. atneze Pas. VII, 139), Refl., ‡

2) sich
(dat.) herbringen, holen: atnesēs pamieluot savu kūmu Pas. III, 293; ‡

3) sich von setbst herbringen, -schaffen:
tai ūdens atnesas! Pas. IX, 82.

Avots: EH I, 157

atnest (li. atnèšti, [russ. отнести]), tr., her-, zurückbringen: atnesi cirvi šurp; atnesi tuo atpakaļ. tec, māsiņa, uz avotu, atnes tīra ūdentiņa BW. 20714, 3. Spra.: vai nelaime tevi še atnesa? kāds dievs od. kāds ve̦lns tevi šādā laikā od. ceļā atnesa od. atdzina? Übertr., bringen: lapu mēnesis atnesis kuokam lapas Aps. III, 22. vēji atne̦s lietu Kaudz. tas atne̦s daudz peļņas. mājasluopi neatne̦suši nekāda labuma Etn. III, 24. guovis atne̦s teļus LP. V, 14. Refl. -tiês, Junge bekommen (von grossen Tieren): guovs atne̦sas LP. VII, 538. ķēvei atne̦sas divi kumeļi JK. V, 99; aitām jē̦ri. Subst. atnesẽjs, wer herbringt; atne̦sums, das Hergebrachte, die vollendete Handlung des Herbringens; atnešana, das Herbringen; atnešanâs, das Gebären: pēc guovs atnešanās Etn. II, 2.

Avots: ME I, 179, 180

‡ atraiktne BW. 22172 var., die Witwe.

Avots: EH I, 160

atreitne Salastšana 34, 57 und 63, = atrait(e)ne, die Witwe.

Avots: EH I, 161

atšķir̃tne, der Scheitel AP., Aps.

Avots: ME I, 202

atstâtne,

1) ein Stück Land, das früher als Asker benutzt worden ist
Ar.;

2) ein abgelegener
Ort Ar.

Avots: ME I, 197

atvẽrtne,

1): eine Öffnung überhaupt:
pa durvju atvērtni (durch den offenen Türspalt) iespruktu istabā A. Brigadere Skarbos vējos 187. kuŗu (= ratu) atvērtnē redzēja starp kurvjiem un maisiem vairākas... galvas Daugava 1928, S. 824.

Avots: EH I, 180

atvẽrtne,

1) der Schlitz:
sieviešu lindruoku atvērtne naud.;

2) die obere Hälfte einer Tür, die man ehemals geöffnet habe, um den Rauch aus dem Zimmer hinauszulassen (Altenwoga);

3) in Sudden gleichbed. mit tĩne.

Avots: ME I, 209

atvilktne, die Schieblade: viņš atve̦lk kumuodes atvilktni Blaum.

Avots: ME I, 211

aûgstnesis [vgl. augsti nesties unter aûgsts] N. - Bartau, augstnieks, der Vornehme, Aristokrat: kad tu pie kāda augstnieka galda sēdi... Sir. 31, 12; II, Kön. 10, 11. pienāk pilna istaba viesu, - visi tādi augstneši vien LP. VI, 1015. ģimnazijā vairāk gāja augstnieku bē̦rni Kundz. Kr. 13.

Avots: ME I, 217

baluotne,

1) die Melde
Podsem, [Selburg], vgl. baluoda; [

2) ein welkes, fahles Pflanzenblatt
Warkhof, Kreuzb.].

Avots: ME I, 260

bãluotne,

2): auch Oknist (bàlùotne ² ); ‡

6) meža bàlùotnīte ² Oknist, atriplex hastatum L.

Avots: EH I, 208

bãluotne, hochle. bālūtne [mit ū aus uo?] Buschh.,

1) welkes, fahles Blatt einer Pflanze
(= bālē̦ns) AP., LP. VII, 1176;

2) bal˜tã bāl., Chenpodium album;

3) sarkanã bāl., Atripex Buschh.;

4) (auch bāluote), = balanda N. -Schwnb.;

5) ein bleiches kränkliches Weib
N. -Schwnb.

Avots: ME I, 272

bḕ̦rnatne, Kindersalter. *

Avots: ME I, 290

bezpagātnes ļaudis, Menschen, die keine nennenswerte Vergangenheit haben Rīg. Av.

Avots: ME I, 285

‡ bletne "plata lieta (siksna)" Druw. Vgl, pletne 1.

Avots: EH I, 228

‡ blitne, eine Art Angel mit einem daran befestigten metallenen Fischchen, mit der man im Winter Barsche fischt Lubn. Vgl. blitka.

Avots: EH I, 230

bûtne, das Wesen: ieraudzīju tumši sarkanu būtni skrienam LP. VI, 69. progress nuo ze̦mākām būtnēm uz augstākām Vēr. II, 75.

Avots: ME I, 360

‡ celˆtne,* der Bau, das Gebäude.

Avots: EH I, 264

čīguotne, grosse Fetthenne (sedum vulgare) RKr. II, 78.

Avots: ME I, 415

divatne, das Duo: dievadē̦ls Jānītis re̦dzams vienatnē, nevis divatnē Pūrs I, 117; divatnē (palikt, sarunāties) = divatā.

Avots: ME I, 471

drumbetnes, Betonie (betonica officinalis) RKr. II, 67; s. drumpetnes.

Avots: ME I, 503

drumpetnes U., [drumpetes Wid.], = drumbetnes. [Wohl dissimilatorisch aus * brumpetnes [vgl. brumpetnis dass. Elger Dict. 27 > brunpetnis Manz. Phras. lett. XVI "braune Betonie" ), s. Zēvers Izgl. min. mēn. 1923, 536].

Avots: ME I, 503

dulbuotne "?": zvejas kārbas bija pilnas līdz dulbuotnēm Citu tautu rakstn. XIV, 12. [Zum entlehnten dulbārts "Dollbord des Bootes"?]

Avots: ME I, 513

[dzel˜tne Naud. "eine kleinblättrige Distel".]

Avots: ME I, 542

êstnesis, ein Eimer mit einem Deckel und zwei Henlkeln Tadaiken.

Avots: ME I, 578

gaisetnes, mondhelle Nächte Bilsteinhof n. Etn. IV, 49, Lasd.

Avots: ME I, 586

‡ gaisuotne* "?": acis urbās... dzidrajā gaisuotnē Veselis Netic. Toma mīlest. 38.

Avots: EH I, 378

galuotne: auch (mit uô) Wolmarshöf, (mit, ùo ² ) Borchow n. FBR. XIII, 21: uozuola galuotnē BW. 11170 var. bē̦rzu galuotnītes 12343, 1 var.

Avots: EH I, 381

galuotne, s. galuokne.

Avots: ME I, 596

galutne, = galuotne Mag. XIII, 2, 55 [aus Linden in Kurl., wo auch in anderen Wörtern suffixales uo durch u vertreten ist].

Avots: ME I, 595

ģĩmetne ,* die Photografie.

Avots: ME I, 700

[glābetne, die Rettung Wid.]

Avots: ME I, 623

‡ grãmatnesis der Briefträger, Postbote Diet.

Avots: EH I, 401

gultne, das Lager: ze̦lta gultnes A. XX, 216; das Flussbett: straume pa līkumaiņuo gultni šāvās lejup MWM. IX, 367; die Lage: Helsingforsas gultne uh jūŗas krasta Vēr. II, 365. [Wohl ein Neologismus.]

Avots: ME I, 679

gūtnes, kleiner Schlitten Spr.

Avots: ME I, 687

‡ iebrauktne,* in der Verbind. ratu ie., eine Remise: ratu iebrauktnē te̦lpas atliku Brigadere Skarbos vējos 241.

Avots: EH I, 504

‡ iedzītne,* ein Dübel.

Avots: EH I, 512

[iegultne,

1) "eine einschiessende
(staiga) Stelle" Stelp.;

2) "ein ehe maliges Flussbett"
Goldbeck;

3) "eine Vertiefung in einer Wiese oder im Acker":
tai iegultnē gan zālē aug Fest., Brucken;

4) = ielīkums Weinsch.]

Avots: ME II, 20

[ìekãrtnes,

1) "zwei an der Oberlage der Dreschtenne befestigte Stangen, woran das Windsieb angebunden wird"
Lenzenhof;

2) "eine Schaukel"
Auermünde;]

3) Türhängen
[Neologismus?]: durvju iekārtņu skaļuo brīkšēšanu Vēr. II, 62.

Avots: ME II, 27

ìelìektne ,* die Falte Dr.

Avots: ME II, 40

ìeliktne ,* der Einsatz: luktuŗa ieliktne, Leuchtereinsatz Dr.

Avots: ME II, 38

[iemetne Stom., = iedzirklis I.]

Avots: ME II, 44

iemītne, die Behausung, der Aufenthaltsort: ve̦lni cīnās savas iemītnes dēļ LP. VII, 486.

Avots: ME II, 46

iepītne,

1) (krē̦sla iep.), der geflochtene Sitz eines Stuhles
Konv. ¹ 185, [Bers.;

2) iêpîtne ² , ein Haarband
Bauske].

Avots: ME II, 51

ilgatne: gan jau zudušuo lìetu par il˜gatni atradīs Dickeln.

Avots: EH I, 429

ilgatne, längere Zeit: pa ilgatnēm gan izdzersi Ar.

Avots: ME I, 705

il˜guotne: kad ir dzirdējis, tad par ilguotni ("lange, nach geraumer Zeit") ar atminas Linden in Kurl. pēc ilguotnes, nach langer Zeit Dünsb. Od. 114.

Avots: EH I, 430

il˜guotne, geraume Zeit: kas dabā nuotiekas bezgalīgā ilguotnē, tas nuotiek cilvē̦ka garā vienā acumirklī Pūrs I, 20. viņš stāsta, kâ izcē̦lusēs dzimtbūšana Baltijā, kādu veidu viņa par ilguotni (im Laufe der Zeit) pieņē̦musi Plūd. pa(r) ilguotni (nach langer Zeit) tevi re̦dzu A. XIV, I, 409.

Avots: ME I, 706

izduôtnes ² , der Hochzeitsschmaus: kad kalpuone ilgāku laiku nuo vietas kalpuojuse, tad saimnieks, kad tā pre̦cas, mē̦dz taisīt izduotnes Ahs.

Avots: ME I, 731

izkãrtne ,* das Aushängeschild, Schild.

Avots: ME I, 750

izkrautne ,* der Stapelort, Stapelplatz Dr.

Avots: ME I, 754

izliêtne ,* der Ausguss, die Gosse, Abflussrinne Dr.

Avots: ME I, 765

izpratne, das Verständnis: dabas izpratne Duomas I, 526. [tad tik vien tev bij tās izpratnes Fest.]

Avots: ME I, 785

‡ izvilktne Schwitten, Balt. Vēstn. 1873, № 27, = atvilktne.

Avots: EH I, 496

izvirtne ,* die Variante: tautas dziesmu izvirtne Latv.

Avots: ME I, 830

jàuktne, jàutņa, ein Gemisch, etwas Gemischtes, Verwirrtes, das fünfte Rad: jauktnes suga (vom Vieh) Bers. n. A. XV, 1, 408. jaucas kâ jauktņa pa vidu Naud.

Avots: ME II, 98

jaûnatne [Druw., Bauske], jaûnâtne PS., jaunetne Spr.,

1) die Jugendzeit, die Jugend:
nuo jaunatnes, von Jugend auf ai dieviņ, nuosavīlu (= nuovīluos) jaunetnē;

2) die Jugend, junge Leute:
[jaunatne ir gruozīga Diez.] ģimnazijas jaunatne Vēr. I, 1238.

Avots: ME II, 99

jaûnuotne [C.], = jaunatne.

Avots: ME II, 103

jē̦guotne, der Zank Oppek. n. Mag. XIII, 23. [Zu jēgties 3].

Avots: ME II, 112

kaîlatne [Fest.],

1) die äusserste Entblössung, Armut
Oppek. n. U. (eigentl. das Kahlsein);

2) eine kahle, unbewachsene Stelle:
luopus viņš izdzinis kailatnē Bers.

Avots: ME II, 133

kalˆnuôtne, das Gebirgsland, eine bergige Gegend: kalnuotnēs līst vairāk nekâ līdze̦numuos LA.

Avots: ME II, 144

kaŗuotne, gew. Pl., Löffelkraut (cochlearia officinalis) Mag. IV, 2, 87; RKr. II, 69.

Avots: ME II, 166

[karpitnes, Flechten (lichenes) RKr. II, 73. Vgl. ķērpji.

Avots: ME II, 163

klajuotne ,* die Fläche: sniega klajuotnes, Eisflächen Poruk. sausa, ce̦lmaina klajuotne MWM. VI, 420.

Kļūdu labojums:
klajuotne* = klajuotne

Avots: ME II, 210

klâtbûtne ,* die Anwesenheit, Gegenwart: visas trīs (aitas) aiznest nuo ganiem dienā daudz cilvē̦ku klātbūtnē LP. VII, 869.

Avots: ME II, 219

‡ I klâtne ² Schibbenhof, zum Bleichen ausgebreiteter Flachs:

Avots: EH I, 613

‡ II klātne (Neologismus ?), die Anwesenheit: savu draugu klātnē Celm.

Avots: EH I, 613

‡ klâtnebûtne* PV., die Abwesenheit.

Avots: EH I, 613

krustnesis,* der Kreuzfahrer.

Avots: ME II, 289

‡ lapuotne,* die Blätterkrone eines Baumes oder Waldes: ar savu ziedu un lapuotņu krasainību Delle Venta un Abava 37.

Avots: EH I, 720

leitnes "?": zaķīšam leitnes [in Ruj. angeblich gleichbed. mit lìkas od. leinas (?)] kājas BW. 2686, 7.

Avots: ME II, 447

lẽ̦katnes, ein Sprungapparat, ein auf den Ästen zweier Bäumchen ruhender Stock, über den man springt Smilt., Peb.

Avots: ME II, 456

lĩdzatne̦sts, mitgebracht: ē̦dušas līdzatne̦stas ciema maizes LP. VII, 863.

Avots: ME II, 479

‡ *liekatne, zu erschliessen aus lìekatnē ² iet Stelph., abgesondert gehen braucējiem viens zirgs ar ve̦zumu iet l. (d. h. ohne einen Kutscher).

Avots: EH I, 752

liekatnes, ‡

2) was man vor oder nach der eigentlichen Mahlzeit extra und apart isst
Lös., Lub., Meselau saimnieks tādēļ ātrāk paē̦d, ka liekatnes.

Avots: EH I, 752

liekatnes, übermässiger Frondienst; liekatnes darīt, zu viel tun, zu viel auferlegen Neik. n. U.: [es tev nedaru liekatnas G. G. Diez (in einem Kirchenlied). Der instr. pl. adverbial in der Bed. "abgesondert, für sich": es ē̦du liekatnēm Kosenhof.] Zu lìeks.

Avots: ME II, 494

liêtne, die Giesskanne: līst lietus kâ nuo lietnes Naud.

Avots: ME II, 507

‡ līgātnes, Warkl., līgātnis (nom. s.) ebenda, eine Schaukel.

Avots: EH I, 748

līguotne, ‡

6) (od. *līguotnis?)

"?": tã (scil.: kastīte), kad līguotni (eine Springfeder?)
paspiež, izplēšas ... liela Pas. VI, 346.

Avots: EH I, 748

lĩguotne,

1) eine verwachsene, noch nicht ganz fest gewordene, sich schaukelnde Stelle am Seeufer und im Morast
Dobl. [n. U. līguotnis; Līguotne(s) Lvv. I, 44, 53, 64, 102, II, 76 od. Līguotnis, Namen von Wiesen, Līguotnes, ein Sumpf Lvv. II, 71];

2) der Plur. līguotnes, die Osterschaukel
Alt - Rahden, Plūd.;

3) die Johannislieder:
līguotnes dziedāt Etn. IV, 67; III, 87;

4) die Schwungstange, daran eine Wiege gehängt wird:
nuosalieču līguotnīti sav' āriņa maliņā BW. 32291; bei L. līguotnis, so auch A. XXI, 591: līguotnis - līksta, kur piekaŗ šūpuli;

[5) līguotnes od. līguotņi, ein Korbwagen auf langen, federnden Stangen
Bielenstein Holzb. 540].

Avots: ME II, 484

linguotne [?], in pātagas linguotne, Peitschenstiel B. Vēstn.; [um Ruj. liñguotne angeblich in der Bed. von luožņa, uokšķe̦rē̦tājs].

Avots: ME II, 472

mãjuotne:* šī m. bija laipna Vindedze 42. aiziedams savā mājuotnē, augšstāvā 62.

Avots: EH I, 789

mãjuotne ,* die Behausung, das Haus, die Heimstätte: tev mūsu mājuotne par sliktu bij Asp. dievu mājuotne MWM. VI, 204. brīvības mājuotne Janš. biederības jaunā mājuotnē RA.

Avots: ME II, 578

maksâtnespējîgs,* zahlungsunfähig.

Avots: ME II, 555

mañtnesis, = pūķis, ein mythisches Wesen, welches bald Segen, Gedeihen und Hab und Gut raubt, bald solches bringt: teika stāsta par mantnesi LP. VI, 1, 114.

Avots: ME II, 562

mauktnes, = mauknas 1: čukuri gan nuoklāti egļu mauktnēm Vēr. I, 1380.

Avots: ME II, 569

mazatne: auch AP., Heidenfeld.

Avots: EH I, 787

mazatne [Lis., Bers., N.-Peb.] auch mazātne U., [Warkh., Warkl.], die Kindheit: nuo mazatnes, von Kindesbeinen an. zē̦nam jau nuo pašas mazatnes vajadzēja visuos sīkumuos iepazīties ar rūpēm Izgl. gad. grām. II, 115.

Avots: ME II, 571

mazātne (unter mazatne) : auch Oknist n. FBR. XV, 175, Kaltenbr., Siuxt.

Avots: EH I, 787

mazuotne [Warkh., Warkl.], = mazatne, die Kindheit: nuo pašas mazuotnes sāku par latviešu valuodu duomāt J. Allunan Izgl. IV, 26. zē̦ns nuo pašas mazuotnes bij pieķēries mākslai Vēr. I, 1527.

Avots: ME II, 575

[mè̦lnuotnes ² Bers. "schwarzer Färbestoff."]

Avots: ME II, 599

meltne,

2): auch (mit el˜ ) Schwitten, Serbig.

Avots: EH I, 780

meltne,

1) ein Schöpfgefäss [?]:
es paķēru meltnīti Lind.;

[2) meltne A. - Schwanb., mel˜tne Blieden, melˆtne ² Treiden, = mentne (wohl hieraus dissimilatorisch entstanden), mente 1;

3) "miltu pabiras" Stuhrhof].

Avots: ME II, 600

meñtne (unter mentene),

1): auch AP., Frauenb., Lemb., Pankelhof, Sermus, Siuxt, (mit èn ² ) Linden in Kurl.

Avots: EH I, 780

mê̦sluotne, das Kehrichtfass Dr.

Avots: ME II, 621

mežuotne,

1) [eine waldige Gegend]:
truoksnis atskanēja mežuotnē V. Egl. MWM. VI, 843;

[2) der Urwald:
viņš apmetis pašā mežuotnē Arrasch].

Avots: ME II, 612

mìetne: auch (mit iê ² ) AP., (mit iẽ ) Frauenb., Karls., Seyershof, (mit ìe ² ) Bērzgale, Gr.-Buschh., Kalupe, Oknist, Prl., Sonnaxt, Stomersee; Azand. 157.

Avots: EH I, 826

mìetne C., Ronneb., [Wessen], Alt-Ottenhof, U., [mìetne ² Kl., Kr., miẽtne Jakobshof, Līn., Salis., [Kabillen], die Stütze auf den Schlittensohlen [Bielenstein Holzb. 556 f.]: dze̦lza slieces, vaŗa mietnes BW. 26031; [mìetne ² Nerft "ragavu daļa". Nach Leskien Nom. 378 zu mìet.]

Avots: ME II, 656

mietnesis, = miesmetis: mietneša vakars BW. piel. ² 33466.

Avots: ME II, 656

‡ minuotne Oknist, Siuxt, die Minute.

Avots: EH I, 816

‡ mìrtne ² Kalz. n. Fil. mat. 28, = mìrte II.

Avots: EH I, 818

mitne: auch Strods Par. vōrdn. 113.

Avots: EH I, 819

[mitne Kl., = mìtne.]

Avots: ME II, 638

mîtne. s. mĩtene.

Avots: ME II, 649

mìtne, der Aufenthaltsort, die Behausung, Unterkunft: palaidnieks nevar ne˙kur mītnes atrast Naud. tālu e̦smu es nuo ļaužu mītnēm Akur. jaunu mītni LP. VII, 1296. Zu mist I und mĩtene.

Avots: ME II, 649

‡ mītnenes, Pasteln von weichgegerbtem Leder Dobl. u. N.-Autz n. BielU. Vgl: mĩtnene (unter mĩtene II).

Avots: EH I, 823

nãkuotne ,*

1) die Zukunft;

2) das Futurum
Kronw.

Avots: ME II, 700

nastnesis, der Lastträger.

Avots: ME II, 694

nâtne,

1) s. nâtene;

2) dze̦lte̦nā nātne (?) Karls., = dz. nātre.

Avots: ME II, 702

nâtnene,

1) die Schindmähre;

2) der Plur. nâtnenes, leinene Hosen.

Avots: ME II, 702

‡ nâtnenis ² A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 87, eine gewisse Speise.

Avots: EH II, 8

nâtneris ² : auch Janš. Līgava I, 227 und 230.

Avots: EH II, 8

[nâtneris ² Nigr., jem., der Kleider aus Leinwand trägt.]

Avots: ME II, 702

nebûtne ,* das Nichtsein: bez maņas, bez sapņiem nebūtnē mirt Rainis.

Avots: ME II, 709

ne-izpratne, das Nichtverstehen, Missverständnis, die Verlegenheit: strādnieki neizpratnē apstājās malā AU.

Avots: ME II, 715

nepratne, der Unverstand, die Unfähigkeit, die Sachlage richtig zu beurteilen: savā nepratnē māte mani izņēma nuo skuolas Blaum. [biju lielā nepratnē Fest.]

Avots: ME II, 728

nesapratne,

1): mun nu˙pat ar ūdeni n. KatrE.;

2): auch Pas. VIII, 256.

Avots: EH II, 19

nesapratne,

1) der Unverstand, die Verständnislosigkeit, Verlegenheit:
savā nesapratnē viņš bē̦rniem māza graudus mutē Poruk. Gunde̦ga stāv kâ nesapratnē Druva I, 164. sieva visās dzīves nesapratnēs gan ar vārdiem, gan ar darbiem mācēja palīdzēt Blaum.;

2) die Unverständige, Unvernünftige:
bet tu, kā jau tāda nesapratne ne˙kā uz priekšu negādā un tikai jaucies pa pulku LP. VI, 131.

Avots: ME II, 731

‡ nešpe̦tnelis (sic!) Frauenb., = nešpetnis.

Avots: EH II, 21

nešpe̦tne̦ns, = nešpetnis: es tev gan, nešpe̦tne̦ns tāds! Vīt.

Avots: ME II, 735

nuoartne(s), Bibernelle (pimpinella) Mag. IV, 2, 79, RKr. II, 75. Nach U. auch nuoartni.

Avots: ME II, 757

nuoartne(s), Bibernelle (pimpinella) Mag. IV, 2, 79, RKr. II, 75. Nach U. auch nuoartni.

Avots: ME II, 757

nuogùltne,

1) [eine Niederung, in der sich Wasser sammelt]:
ūdens nuogultnes A. XXI, 673;

[2) "das (verlassene) Lager eines Hasen"
Vank., Bauske;

3) "Bodensatz"(?)
Lis.;

4) "(altes) Flussbett"
Sessw.]

Avots: ME II, 789

[nuoietne, der Abtritt Kosenhof.]

Avots: ME II, 791

nuokārtne,

1) der Abhang
Bjernsuona raksti I, 52;

[2) jumta nuokārtne Bers. "der Teil des Daches über der
paspārne"].

Avots: ME II, 796

nuometne, die Ansiedelung, das Lager, der Aufenthaltsort: viens nuo pils iedzīvotājiem ieradās ienaidnieku nuometnē LP. VII, 1089; nuometnes dzīve, ansässiges Leben A. XIV, 2, 235.

Avots: ME II, 819

nuorietne (unter nuorieta I): sempervivum soboliferum Bērzgale.

Avots: EH II, 82

nuošķir̃tne, der Verschlag, die Zwischenwand: gultas augstām nuošķirtnēm atdalītas viena nuo uotras U. b.

Avots: ME II, 866

nùosmeltnes, Abgeschaum Dr.

Avots: ME II, 854

uozuoltne, s. uozuolene 1.

Avots: ME IV, 427

pabêgtne,* der Zufluchtsort: Hollande savā laikā nuoderēja par pabēgtni Dekartam Plūd. 2, 133.

Avots: ME III, 7

[pabrauktne (Neologismus?) "ein Anbau (auf Pfosten) zum Unterbringen von Pferden und Wagen od. Schlitten" Bauske, Grünh., Autz.]

Avots: ME III, 9

pagãtne, die Vergangenheit; gramm. das Praeteritum; nepabeigtā pagātne, das Imperfektum; pabeigtā pagātne, das Plusquamperfektum. [Pagātne, Name einer Wiese Lvv. I, 90.]

Avots: ME III, 29

‡ pagultne Ar. "plata, pagaŗa, nevienmērīga ieleja".

Avots: EH II, 135

[I paisuotne (?) "pasile" Biržgalis.]

Avots: ME III, 35

[II paisuotne, = padauze: neklausies uz šās paisuotnes! viņa pati iet pa gaisu un sarunā visādas gaušas Vīt.]

Avots: ME III, 35

[III paisuotne "eine Hanfbreche" Marienhausen.]

Avots: ME III, 35

I pakārtne,* der Fond, Hintetgrund, die Unterlage: darbības pakãrtne labāk sapruotama A. XII, 66. Zu kā`rta.

Avots: ME III, 44

II pakārtne,

1): "pajumtē piesieta kārts, kur kuo izkārt" Heidenfeld; ‡

2) ein Vorhängeschloss
Nötk.

Avots: EH II, 142

[II pakārtne "die Stelle, wo man die Hausschlüssel aufhängt" N.-Peb.]

Avots: ME III, 44

pamatne,*

1) der Boden (bei Pflanzen):
tuo zieda daļu, kam auglenīcas un putekļu traucini uzauguši, sauc ziedu pamatni Ilsters;

2) der Untersatz, Sockel, Unterlage:
kājā pacēlās iz savas pamatnes A. XII, 103.

Avots: ME III, 67

pamatzinātne,* die Grundwissenschaft Vēr. II, 1501.

Avots: ME III, 67

[pametne Ruj., ein unbrauchbar befundenes und daher nicht mehr bearbeitetes Ackerland.]

Avots: ME III, 69

pãrklâtne,* die Decke A. XII, 525.

Avots: ME III, 161

pãršķirtne,* ūdens pāršķirtne, die Wasserscheide Dr.

Avots: ME III, 181

paslèptne Blaum., RA., gew. paslè̦ptuve, der Versteck, Schlupfwinkel: viens tuo visu savā paslē̦ptuvē nuoklausījies LP. VII, 1144; V, 29; 281. brūtgāns atstāj sāvu pāslē̦ptuvi BW. III, l, 13.

Avots: ME III, 102

[pasnātne "Futter (von Kleidern)" Bers.]

Avots: ME III, 104

‡ patvertne PV., = patversme: klēts apakša ir kaķa p. nuo suņiem.

Avots: EH XIII, 184

‡ pautnesis, eine Art Zauberer: saimnieki ... bijuši pautneši Pas. XV, 182.

Avots: EH XIII, 186

I petne, eine alte, abgeschabte (zusammengeschrumpfte Mag. XIII, 41) Mütze U.

Avots: ME III, 204

II petne Naud., = pe̦te̦ns.

Avots: ME III, 204

piedurtne, der Ärmel Lng., Für. l unter durt.

Avots: ME III, 247

piegliebtne, die Zuflucht: nebij ne˙viena paša apmierinājuma un piegliebtnes A. v. J. 1896, S. 888.

Avots: ME III, 251

pìekārtne,* das Aushängeschild Dr.; ein Anhängsei Wid.

Avots: ME III, 257

piekritne,* der Beifall: tam liela piekritne K. Kaln. Pelņa pēc alg.

Avots: ME III, 260

piemetne, das Obdach: īstas piemetnes tam ne˙kur nebij A. XI, 109. ... kruogi ceļnieku labad, kam nakts mājas un piemetnes vajaga Kaln. Uozuolk. m. 109.

Avots: ME III, 272

piemitne, der Aufenthaltsort: īpaši veļi, kuru piemitne pavards Pūrs I, 107.

Avots: ME III, 273

pìemĩtne, der Wohnort, das Obdach : bij arī visai patīkama piemītne Alm. Kaislību varā 102. cauru dienu tā bij tupējusi savā apslē̦ptā piemītnē Alm.; piemītne, das Ablager Hug. n. U.

Avots: ME III, 274

pìeslìetne,

1) eine Treppe, die man anlegt, anlehnt:
bēniņi..., kur varēja iekļūt tikai ar pieslietnēm U. b. 113 10;

2) pieslietnes, lange Hoizscheite die, an die Aussenwand angelehnt, diese vor dem Regen schützen
N.-Peb.

Avots: ME III, 292

pìestâtne,* auch pìestâtnis*, die Haltestelle, Station: dzelzceļa, kuģu piestātne.

Avots: ME III, 297

pietvertne,

1) "pietura 1 und 2" K. Egle (aus Druw.);

2) ein Ort zum Verweilen
Warkl.: viņam nav ne˙kur pietvertnes.

Avots: ME III, 307

pilnatne, pilnatnes, Vollmond: ir pilnatnes; mēnesis izskatās kâ kvē̦luoša sala Stari I, 273. tagad pilnatnes, es ist Vollmond Jauns. Vēja ziedi 128. mēnesis ir pilnatnē Etn. IV, 164.

Avots: ME III, 215

pilnatne(s): pilnatnēs (bei Vollmond) sēdēs uz pirtiņas spāŗu baļķa gala Jauns. Neskaties saulē 27. mēness stāvēja pašās pilnatnês 25.

Avots: EH XIII, 232

pirmatne, die Anfangszeit, die frühere Zeit U.: nuo pirmatnes viņš tāds vēl nebij Oppek. n. Mag. XIII, 28. viņš jau nuo pirmatnes negribēšuot LP. VII, 101. pirmatnes mežs, der Urwald, pirmatnes dzīvnieki, Protozoa Freywald vec. 4.

Avots: ME III, 225

pirmbûtne,* das Urwesen Konv. ² 835.

Avots: ME III, 225

*pir̂muote, = pirmatne: gans nuo *pirmuotes (erschlossen aus ostle. pyrmuťiś) negribeja pārduot Zb. XVIII, 376, der Hirt wollte anfangs nicht verkaufen.

Avots: ME III, 227

I pîtne Kl., C. "die Flechte" Dünsb.; das Geflecht: sīpuoli vis˙labāk uzglabājas savīti pītnēs P. Sakņu därzs 18. burtu pītnes Kundziņš Kronv. 172.

Avots: ME III, 236

II pītne, eine Speise aus Hanf und gestossenen Erbsen od. Bohnen Etn. II, 136 (aus Jerkul).

Avots: ME III, 236

plašuotne, die Weite, Breite, Aus-dehnung: ne˙viens visā plašuotnē viņu nesauc citādi Leijerk. I, 202.

Avots: ME III, 321

plãtne U., = plãte; lapas plātne, die Blattfläche Dr.: daudzreiz liepu lapas ir nuosē̦tas ar dažādiem plankumiem, gan uzbriedu,šiem, gan arī iegrimušiem lapas zaļajā plātnē. plãtne, eine Blechplatte vor dem Ofen Zögenhof.

Avots: ME III, 331, 332

pletne,

1) eine Plette, Kosakenpeitsche
U., "nuo ādas sašūts peŗamais, vispāri kaut kāds lunkans sitamais" Naud.;

2) ein Bündel
(vgl. plene I 11: saujas piecas salmu sasien pletnē Konv. ¹ 763. In der Bed. 1 aus plete . plene?

Avots: ME III, 338

I plētne,

1) auch plētene U., ein grosses Areal U.;

2) die Flussmündung, wo sie am breitesten ist
Peb.: izgājis gan sūnekli, gan plētni e̦ze̦ra galā Plüd. LR. IV, 559;

3) die Fläche (?):
auga zaļajam lapu kātiņam tik˙pat vajaga gaismas, kâ lapu plētnei Vēr. II, 718.

Avots: ME III, 342

II plētne, die Plette Mag. XIII, 2, 61; vgl. pletne 1.

Avots: ME III, 342

plikatne, = kailatne ("vairāk nuo plikas, sasalušas zemes) Etn. IV, 166; plikātne "plikums, kailums" Bē̦rzpils in Lettg.

Avots: ME III, 343

I plītne, die Peitsche Celm.; zu plītêt 1 (vgl. pletne 1).

Avots: ME III, 350

II plītne, s. plĩte II.

Avots: ME III, 350

puõstnesis,* der Verderbenbringende: puostnesis mēris A. v. J. 1899, S. 92.

Avots: ME III, 459

*pretit(e)ne od. *pretīt(e)ne, erschlossen aus tahm. pretite̦n, die Nachbarin Schlehk n. FBR. VII, 45.

Avots: ME III, 388

prìekšvēstnesis,* prìekšvēstniẽks* MWM. VI, 361. der Vorbote: re̦tumis nuospraukš pret luoga rūti lietus priekš-. vēstneši Stari III, 222.

Avots: ME III, 398

pruômbûtne* das Fortsein, die Abwesenheit: ilga pruombūtne Druva III, 524. mājnieku pruombūtne Stari II, 759.

Avots: ME III, 400

putnene: auch Janš. Mežv. ļ. II, 214, Līgava I, 228, 384.

Avots: EH II, 339

putnene Janš. Dzimtene V, eine Magd, die das Geflügel beschickt.

Avots: ME III, 441

putneniẽks, ‡

2) f. putneniece, ein Faselweib PK. n.
BielU.

Avots: EH II, 339

putneniẽks Bielenstein Holzb. 599, putniniẽks Mānz., U., der Vogelsteller, Vogelfänger: izglābies kâ stirna nuo mednieka ruokas un kâ putns nuo putninieka ruokas Glück Spr. Sal. 6, 5. ik˙viens nuo tiem glūn, kâ . . . putninieki mē̦dz Jeremia 5, 26.

Avots: ME III, 441

raitne, = atraitne (?): auzas sēju tīrumā, raitni [?] (Var.: atraitni) ņēmu līgaviņu. vai auziņa nav labība, vai atraitne nav līgava? BW. 22172 var.

Avots: ME III, 471

‡ rātne, der Vorwurf, die Rüge Stockm. n. Balt. Zemk. p. 1884, S. 277.

Avots: EH II, 362

ringuotne Budenbrock, Dickeln, eine Art Peitsche mit kurzen Stiel: saimnieks uzcēri brūtgānam ar ringuotni BW. III, 1, 12; s. auch riñguôta.

Avots: ME III, 528

rūpetnes, s. rupatenes.

Avots: ME III, 571

saĩtne, ‡

2) "?": viņa izmazgāja ... mutautiņus un saitnes Veselis Dienas krusts 97.

Avots: EH XVI, 413

saĩtne Siuxt, in der Verbindung atslē̦gu saitne, der Schlüsselbund B. Vēstn.

Avots: ME II, 637

sākuotne* Wid., der Ursprung: dzīvības sākuotne Vēr. II, 931. cilvēces kultūras sākuolne MWM. X, 75.

Avots: ME III, 802

sakrautne,* ein Ort, wo etwas aufgestapelt ist; ein Stapel, Haufe; eine Ansammlung: salmu sakrautne Duomas III, 199. meklēja atskaņu virknes pārduomu, vārdgrē̦du sakrautnēm Vēr. v. J. 1904, S. 638.

Avots: ME II, 654

sapratne,* die Vernunft; das Verständnis: viņa izrādīja sapratni un līdzjūtību U. b. 110, 22. īstas sapratnes viņai pašai vēl par tuo trūka Seibolt.

Avots: ME II, 707

sãrtne (?) "Abendröte" Kl.-Dselden, Bers.

Avots: ME III, 807

‡ sastatnes* Jaun. Ziņas 1939, № 202, S. 5, ein Baugerüst.

Avots: EH XVI, 451

sātne: vīrs ..., kuŗš savas sātnes un savu labuo darbu dēļ ... stāvēja lielā guodā Blaum. Raksti III ⁶ (1939), 124.

Avots: EH XVI, 473

sātne* "?": ģīmī knut kas, kas par viņa nevainību un sātni neliecināja ne˙kā laba Druva II, 770.

Avots: ME III, 808

sātnerĩba "Reich des Satans".

Avots: ME III, 809

I sātneris: prieks aiztrenc sātneri Mekons Debess vaļā (1873), 4.

Avots: EH XVI, 473

I sātneris U., sātmẽris Planhof, der Satan: visi pateice ... kungam, ka viņš tuos nuo tāda sātnera atpestījis Seifert Chrest. II, 50.

Avots: ME III, 809

II sātneris, ein Antialkoholiker Alm.

Avots: ME III, 809

šautne, ‡

2) die Flinte
(Neologismus): šautnes drīz nevarēs šaut Rainis Dz. un d. I ² , 501.

Avots: EH II, 623

šautne, ein Riegel Wid.

Avots: ME IV, 10

savatne: dzīvuot savatnē (für sich, abgesondert) Seyershof.

Avots: EH XVI, 463

savatne,* die Individualität, Eigenart, Abgesondertheit Wid.: aplūkuot nuotikumus viņu savatnē Pūrs III, 90. savatnē (unter vier Augen) kādu pārmācīt Ar., Gesangb. v. Ende des 18. Jahrh.

Avots: ME III, 781

sē̦kluotne* Dr., Wid., Konv. ² 230; 600; 1688; 2034, der Fruchtknoten.

Avots: ME III, 825

se̦natne,* die Vorzeit, das Alterium, die alten Zeiten: dziesmas cē̦lušās aizvē̦sturīgā se̦natnē SDP. VIII, 20. se̦natne klīst pār dažādu laikme̦tu gŗuvām A. v. J. 1897, S. 376.

Avots: ME III, 816

seņâtne Preili n. FBR. VIII, 11, = se̦natne.

Avots: ME III, 818

sietne, ‡

2) = slita I (?): vīrieši ... atraka sniegu gar zirgza sietnēm Sējējs 1938, S. 853.

Avots: EH II, 495

sietne "?": puikam bija tāpele, grāmatas un rakstāma sietne (Schreibheft?) padusē Dünsb.

Avots: ME III, 861

sîkbûtne,* der Mikroorganismus: sīkbūtņu izpētīšana Duomas II, 712.

Avots: ME III, 851

sirmatne,* das Greisenalter Wid.

Avots: ME III, 846

širzutne, Wassersalamander (triton cristatus Laur.) Natur. XXXVII, 10.

Avots: ME IV, 18

‡ šķaustne (?), = šķausne, šķautne ² : le̦dus šķaustnes Latvis (1933), № 3417.

Avots: EH II, 629

šķàutne ² : mit aû Erlaa n. FBR. XI, 11,

1): skapja š. (mit aû ² ) AP. gultas š. Warkl.; ‡

2) ein abgeschnittenes od. abgerissenes Stück (Papier):
papīŗa šķautnē ietītu Janš. Dzimtene III, 46 (ähnlich I, 144).

Avots: EH II, 629

šķàutne ² Adl., Bers., Gr. - Buschhof, Golg., Kl., Lis., Lubn., Saikava, Selsau,. Sessw., Vīt., (mit aû) C., = šķaute: spîeķi salūza pret klinšu cietajām šķautnām R. Sk. II, 107 (ähnlich: Vēr. I, 1416; II, 1111). uz krasta šķautnes J. R. V, 1. pār šļūduoņu šķautnēm Niedra Zemnieka dē̦ls 56. nuo augstākajām kalnu šķautnām Ken. 159. sānuos tam (dzeņa knābim) ir pa asai šķautnei MWM. VI, 947. sē̦klas ir ieslē̦gtas auglī, kam trīs augstas, asas šķautnes Etn. II, 149.

Avots: ME IV, 23

šķelˆtne Fest., die Spaite Katzd., der Riss Etn. I, 58; jede Hälfte eines entzweigespaltenen Gegenstandes; ein abgespaltenes Stück Bers., Jürg. (mit elˆ ), Segew.; "plāna šķila" Erlaa: dūmi centās iesprausties katrā šķeltnītē MWM. VIII, 735. spalvas šķeltne Dr., der Federspalt. puotējamā šķeltne, der Pfropfspalt. jūŗas vēža šķeltne MWM. VI, 526. nuo sveķainajām ce̦lmu šķeltnẽm Apsk. v. J. 1903, S. 210. sveķi te̦k iz kuoku šķeltnēm Etn. I, 67. kuoka vidū bieži atruod šķeltni, kas ceļas lauskam speŗuot jeb cirvīšus me̦tuot 58. apaļam pārplē̦stam kuokam ir divas šķeltnes Fest. riekstu kuoduolam divas šķelˆtnes Kl., Bers., Golg. viņš nuoplēš nuo priežu ce̦lma pāris šķel˜tnes JR. IV, 70. nuome̦t izkaltušās šķeltnes un rungulus Vīt. 21. viņi (akmeņi) sašķeļami pa šķeltnem vai šķiedrām A. v. J. 1898, S. 394. uz kādas izkārušās klints šķeltnes Kaudz. M. R. gāles šķeltnes izslienas stāvu MWM. X, 243. zirņu, pupu šķeltnes Fest. mākuoņu šķeltnes Vēr. II, 386. kâ zibeņa šķeltne uzliesmuo... duoma A. v. 3. 1901, S. 934. svārku šķeltne ( = šķelte 1) Golg., Gr. - Buschhof.

Avots: ME IV, 26

šķḕ̦rsuotne,* der Kreuzungspunkt, die Kreuzungsstelle Dr.: dzelzceļu šķē̦rsuotne Konv. ² 425, 431, 1184, 2675 u. a. baznīca stāv... pie lielceļu šķē̦rsuotnes Kaudz. Vecpiebalga 25.

Avots: ME IV, 38

šķērsutne, die Eidechse U., (mit -rz-) St. Mit ostle. ierz aus irz?

Avots: ME IV, 37

šķẽrtne (?) "Einschnitt eines Männermantels" Ruhental.

Avots: ME IV, 38

šķietne "?": gadu simteņiem šķietnes slīd lejup un upē birst JR. IV, 43. staru šķietnes neizsalst V, 94.

Avots: ME IV, 54

šķiltne "?": kâ kāda ugunīga šķiltne (ein Feuerfunke) tuos arvienu apšaudīja... ve̦cāku izturēšanās JR. IV, 121.

Avots: ME IV, 41

šķirtne,

1): auch (mit ìr ² ) Fest;

2): (= šķir̃ba

1) iespraust nazi škir̃tnē AP. zuobu šķirtnītē (Var.: šķirbiņā) vēža kāja karājās BW. 20348, 1; ‡

7) der Scheideweg (?):
malkas ceļi, kur šķirtnēs gan viegli pavērsties nepareizi A. Upītis Laikmetu griežos II, 149.

Avots: EH II, 638

šķirtne,

1) der Scheitel
U., (mit ir̃) AP., (mit ìr ² ) Bers., Erlaa, Golg. Kl., Lubn., Saikava: pār pašu galvas vidu balta šķirtne re̦dzama Dok. A. matiņi gludi sukāti, šķirtni vidū MWM. VIII, 242. māte skatās spuogulī, nuopūlējas ar taisnas šķirtnes pāršķiršanu Blaum. Skal. ug. 230;

2) eine Fuge
Döbner n. U., "sprauga" (mit ìr ² ) Gr. - Buschh.: saules seja... pa mākuoņu šķirtnēm... atklājās Janš. Dzimtene ² III, 81. kuociņi auga... saknītēm klints šķirtnēs turē̦damies Valdis Stabur. b. 17. dakstiņiem, kam šķirtnes piesvaidītas... kaļķiem Vēr. I, 898. lietus iespriezdamies pa mazākām šķirtnītēm Duomas III, 827. caur vārtu šķirtni MWM. VI, 328;

3) ūdens sķirtne, die Wasserscheide:
draudzes... daļu, kas atruodas Salacas un Pē̦rnavas upes ūdens šķirtnē A. Melnalksnis Mazsalaca 10. ūdeņu šķirtne starp Ziemeļu Le̦dusjūŗu un Bēringa līci MWM. VII, 394;

4) das Diaphragma
Dr.;

5) die Zäsur
Plūd. Llv. 176;

6) šķirtnīte ² , die Strähne
Saikava: kad ieskā galvu, tad pašķiŗ matus mazām šķirtnītēm.

Avots: ME IV, 46

šķuotne "?": kalna šķuotne Rīg. Ziņ.

Avots: ME IV, 58

*šķutnes od. *šķutņi, = šķute 1: sadega šķutņu čupiņa Purap. Kkt. 43.

Avots: ME IV, 56

slèptne,* das Versteck, der Schlupfwinkel : kaķi dienu uzturas savās slēptnēs Konv. ^l 783. has tikai iz druošas slēptnes me̦t savus šautrus MWM. v. J. 1896, S. 737.

Avots: ME III, 930

‡ slimuotne (?) Wessen "das Krankenhaus".

Avots: EH II, 526

sluôkâtne: = plàce 6, blaka Saikava (mit à ² ): saka, ka aude̦kls "iet sluôkātnem", kad aužuot dzijas labi nēatdalās un nuostaipās pa virsu vai apakšu aude̦klam Erlaa.

Avots: EH II, 530

sluôkâtne Laud., Erlaa, sluôkâtnes ("viss aude̦kls sluokātnēm") Gr.-Buschhof, sluokātnis A. XI, 84 ("dzijas savē̦rtas sluokātnī"), Sawensee ("sluokātnī austa drēbe = drēbe ar četrkantainu rakstu, kas radies divas dzijas ve̦lkuos un divas - auduos kuopā sasituot"; "sluokātnī aust = plācēs aust"), = sluokatnes. Mit sekundärer Dehnung des a zu sluokatnes; nach dem synonymen blaka und plāce 6 zu urteilen, urspr. identisch mit sluokatnis I.

Avots: ME III, 945

sluokatnes Lös., Ar., sluôkatnis ² Bauske "nītîs 2 dzijas blakus"; vgl. sluôkâtne.

Avots: ME III, 944

‡ smalˆkātne Auleja "smalksne; aus feinen Teilen Bestehendes": piecirst smalkātnes (= smalku žagaru).

Avots: EH II, 533

smaltne,

2): "siena smalkumi" (mit àl ² ) Sessw.

Avots: EH II, 534

smaltne,

1) "?": sīki samalt un iztaisīt nuo tiem (graudiem) baltas smaltnes Zalktis 1908, 133. (smilšu) karstās virskārtas smaltnes caur sauju sijādams Plūd. Mazā And. bērn. atm. 16;

2) "smalkumi" (mit àl ² ) Grawendahl.

Avots: ME III, 953

I smèltne ² : "klijas; dažādas maliena atbiras" N.-Peb. n. Latv. Saule 1043; Abfall beim Grützemachen in der Mühle Erlaa: kad taisa putrāmus dzirnavās, tad tīk s. (mit el˜ ) Ramkau. cepe karašu nuo labās smel˜tnes AP. smalku smeltņu šķipsnis Sudr. E. Apsk. 1903, S. 222.

Avots: EH II, 536

I smèltne ² Prl., Abfall beim Grütze-machen Erlaa, (smeltne) Ronneb., Mehlstaub Lis., Golg., (smeltne) N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, (smel˜tne) Smilten, C.; Heuabfall, Heusamen (mit èl ² ) Lis.; smeltne Serb., Peb. n. U., smeltnes Lemsal n. U., = smelkne(s) 2: tie arī jāsagrūž smeltnē Vīt. 52. glāzi smeltnēs trieca (zertrümmerte) MWM. VI, 486. pats dailnieks veidu lauzt var smeltnēs Plūd. Rakstn. I, 77. ezeriņš sit atpakaļ saulstaru smeltnes Sudr. E. Apskats v. J. 1903, S. 447; Abfall vom Korn, Reisig u. a. Bers.

Avots: ME III, 959

II smelˆtne: izsmelt pēdējuo smeltni A. Brigadere Druva I, 130.

Avots: EH II, 536

II smelˆtne, ein Platz zum Schöpfen Bers., Kr.-Würzau: kuokuos ieslē̦ptuo ūdens smeltni (Quelle) nuo ārpuses nevarēja ieraudzīt Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: ME III, 959

III smelˆtne, was zum Schlagen dient, sitamais Smilten.

Avots: ME III, 959

snãtne Serbigal, snàtne ² Kl., Golg., = snāte(nē); eine leinene Decke (besonders für Hirten) AP., Lös., Lub., (mit à ² ) Erlaa, Saikava, ein leinenes Tuch zum Bedecken der Schultern beim Regen (für Hirten und Arbeiter) Meselau (mit à ² ), ein etwa 3 Ellen langes, leinenes Tuch, das über den Schultern vorn verbunden wird Laud., Bers., "lielais lakats, vilnaine, seģene" Golg., eine vilnainīte, die man zum Besuch oder in die Kirche gehend sich umdeckt A. XX,144, "vadmalas lakats", auf dem Rücken getragen (die sagša auf den Schultern), oben mit zurückgebogenem Rande, worunter ein Band zum Umbinden um den Hals Grundsahl (hier sage man von einem Entenjungen mit schwarzem Rücken und weisser Brust: tam me̦lna snātne); ein abgetragener, nicht mehr wärmender Weiberrock Laud.: snātnīt[i] audu, villainīti BW. 7459. snātnītes me̦klē̦dama sudrabiņa ieluokiem 7650. snātnīte vien pazina (ka es raudājusi), kur slaucīju asariņas 4156 var. kas man deva bāriņam dārgu drēbju ga˙baliņu? lab[a] snātnīte, vilnainīte, asarām nuopelnīta 4558. linu snātni galdu klāt 16525. devu, devu teicējam, vairāk devu pē̦kājam: teicējam snātni devu, pē̦lājam vilnānīti 25521 var. ganu snātne mugurā 29231 var. ne snātnīte balināta 32364. vilnainu snātni MWM. VI, 638.

Avots: ME III, 975, 976

I snãtne: auch AP.; izņēma ... bē̦rnu nuo šūpuļa, ietina tuo palagā un snātnē Vanagu ligzda 183.

Avots: EH II, 542

‡ II snàtne ² Erlaa "kas daudz staigā un neapdomā" Wohl zu snāt 4

Avots: EH II, 542

spuogatne,

1) "?": tie (=miglas plankumi) bieži vien parādās kâ mirdzuošas spuogatnes U. b. 118, 34;

2) spuôgâtne "eine Stelle, wo es spukt"
Planhof.

Avots: ME III, 1034

spulguotne, in baltā vakaru spulguotne Peņģ., lychnis alba.

Avots: ME III, 1028

staipītnes Kronw., = staipekļi.

Avots: ME III, 1040

stātne, der Standort, Platz; die Steflung; lielā pilsē̦tā ubagi (neatstāj) savas stātnes U. b. 109, 57. bijis uz stātnes gorodovojs B. Vēstn. kad kustuonis stāv savā dabiskā stātnē Vēr. Il, 724. labība paliek kâ stātnē stāvuot Vīt. I5.

Avots: ME III, 1052

stāvetne "?": kuoka dabai un viņa stāvetnei (Standort?) te ir kuopējs iespaids MWM. v. J. 1899, S. 560.

Avots: ME III, 1053

stîguôtne ² dieRanke, Schlingpflanze: uz lievenēm, kupli apaugušām ar zaļām stīguotnēm Janš. Dzimtene ² II, 30.

Avots: ME IV, 1075

‡ sukâtnes AP. "vilnas sukājamā mašīna (parasti pie dzirnavām)".

Avots: EH II, 601

‡ šũpâtnes AP., = šūpuotne(s) 1.

Avots: EH II, 659

šūpuotne,

1): dē̦lam kāra šūpuotnes (eine Wiege)
BW. 1954, 2 var. augstu kāra šūpuotnītes (die Schaukel) 32239.

Avots: EH II, 659

šūpuotne,

1) Plur. šūpuotnes, s. šūpalas;

2) das Wiegen, Schaukeln:
K. ... izlēca nuo ratiem, bet šūpuotnei pieradis, uz cietas zemes nevarēja tâ uz reizes stingri nuostāties Duomas I, 7.

Avots: ME IV, 111

I šùtne ² Tirs. n. RKr. XVII, 82, šûtne ² AP., eine eingefahrene Grube, Gruft (auf dem Winterwege): dziļā ziemā, kad pa vienu pašu vietu brauc, šur tur vienu pusi ceļam slieces vietā izbrauc dziļāku, tā ir šūtne Druw. n. Etn. II, 130. ceļš ... izbraukts šūtnu šūtnēm Tirs. n. RKr. XVII, 82. tirdziniekiem ... plūstuot ... ceļš tika ātri izstaupē̦ts; izsitās šūtne viena pēc uotras Austriņš M. z. 9.

Avots: ME IV, 112

II šūtne,

1) eine Naht
Trik. n. U.;

2) ein Schuh ("weil er genäht ist; der Baurschuh
pastala ist ungenäht") L.

Avots: ME IV, 112

sutnes: eine gewisse Mehlspeise Auleja, Erlaa, Kaltenbr. (in Kaltenbr. gelegentlich auch der Sing. sutne), Schujen, (s. Ceļi VIII, 225) Warkl.

Avots: EH II, 605

sutnes Wessen, Festen, Sussei, Warkh., ein Gericht von (gebrühtem) Hafermehl und Grütze L., U.; in Wasser oder Milch gerührtes Mehl verschiedener Kornarten Saussen, Saikava. Wohl zu sust I.

Avots: ME III, 1128

svešatne Jürg., Lis., C., svešātne Zabeln n. FBR. IV, 65, Preili n. FBR. VIII, 11, Sessw., Bauske, die Fremde: ar svešatni iepazīties Kaudz. svešatnē atdzītais zē̦ns Veselis Saules kapsē̦ta 5.

Avots: ME III, 1151

svešātne (unter svešatne): auch Dunika.

Avots: EH II, 615

svešuotne Warkl., Warkh., Pilda, svešuote Warkl., = svešiena: neatstātu viņa miesu svešuotnē Latg. 1921, No 50, 1 ¹ tu bēgi un svešuotnē šķīries nuo mums ebenda 1922, I, 2.

Avots: ME III, 1152

švetne Segew.,

1) Prügel, Geissel;

2) Streif (Fleisch).

Avots: ME IV, 115

tâluotene ² Stenden, die Ferne.

Avots: ME IV, 146

‡ t,ekatne,

1) ein kleines (schon gehendes) Mädchen:
maza te̦katnīte Janš. Dzimtene V, 327. te̦katnes gaduos Līgava I, 88;

2) eine Dienstmagd:
e̦smu kaŗavīra meita un tavā pilī tikai t. Vindedze 79. virtuves te̦katni (acc.) Van. ligzda 4.

Avots: EH II, 674

‡ tē̦vuotne Preekuln n. BielU., Pēterburgas Avīžu piemiņa, S. 62, die Heimat: mājās, savā tē̦vuotnē pie savējiem Pēt. Av. IV, 30.

Avots: EH II, 679

tikatne,

2): hinter "nebija" ME, IV, 182 zu erganzen "Aps. Raksti I2, 134"; ‡

3) das Aussehen,
izskats (meist vom Antlitz) Erlaa, Linden in Livl.: tam nav ne˙kādas tikatnes (= nav lāga izskata).

Avots: EH II, 680

tikatne,

1) Tugend, Charakter
Aps., Bers.: jālūkuo, kāda tikatne zirgam (cilvē̦kam);

2) "?": labāka par tuo pēc visām tikatnēm nebija.

Avots: ME IV, 182

tìkatne ² Lub., das Aussehen Etn. IV, 50, Vīt.: viņš manā tīkatnē Lub. abi vienā tīkatnē Vīt. pēc tīkatnes vai izšpļauts pēc kāda mana paziņas id. miesas krāsa bija pieņęmusies drusku melnīgsnēju tīkatni A. v. J. 1896, S. 652. mīlīgais smaids un laipnā tīkatne . . . nuozuda nuo viņa vaiga A. v. J. 1896, S. 504. viņam jau laba kaut kura tārpizē̦da, kad tik sēnes tīkatne Vīt. Wohl zu tīkât(iês).

Avots: ME IV, 200

tĩkuôtne, der Wunsch, das Trachten Nötk.

Avots: ME IV, 201

‡ tìpuones ² Auleja "vājums, nelabums": galva nuoreiba, t. apjēme.

Avots: EH II, 686

tîtne, ‡

4) = tũta: pasniedz Ancei papīra tītni Blaum. Raksti VI ⁵ (1939), 325.

Avots: EH II, 687

tîtne Ramkau,

1) die (Erbsen- od. Hopfen) ranlte
(mit î) Meiran;

2) das Gewinde, die Guirlande
Wid., (mit î) Gr.-Salwen, Nötk.;

3) die Kinderwindel
(mit î ² ) Widdrisch.

Avots: ME IV, 208

trešatne* MWM. VIII, 783, die Tertiärperiode.

Avots: ME IV, 232

trijuotne: izskatīga t. (3 Personen) Janš. Līgava II, 389.

Avots: EH II, 694

trijuotne, drei zusammen, das Dreiblatt, Kleeblatt (fig.): pilskungs ar savu vagaru un kučieri ir krietna trijuotne B. Vēstn. kad mēs trijuotnē . . . devāmies uz Rīgu Pērkoņdēls.

Avots: ME IV, 235

‡ trumetne, die Trompete: vaŗa trumetnītes Tdz. 36178.

Avots: EH II, 698

tukšatne Wid., (mēness) tukšatnes Bers., Vīt., Altlicht, die Zeit, wenn der Mond am Himmel nicht zu sehen ist: tagad pašas tukšatnes Bers. pašās tukšatnēs nedē̦sta ābeļu, tad viņas mē̦dz būt tukšas Vīt. - tukšatnes, die Zeit, wenn die alten Nahrungsvorräte zu Ende gehen, die neuen aher noch nicht eingeheimst sind Bers.

Avots: ME IV, 255

tukšuotnes, = tukšatne(s): ve̦cs mēness pāriet tukšuotnēs Vīt.

Avots: ME IV, 258

tuvatne* B. Vēstn. v. J. 1904, № 79, die Nähe.

Avots: ME IV, 275

tuvuotne,* die Nähe: nuo tuvuotnes sagatavuots uzbrukums B. Vēstn.

Avots: ME IV, 277

tvertne,

1) "pajumte cilvē̦kiem" (mit er̂ ) Warkl.;

2) der Behälter, der Bassin:
ūdens (ūdeņu Domas III, 361) tvertne Dr. strūklakas tvertne Dr.

Avots: ME IV, 291

tvirtne,* das Behältnis (?): sē̦rkuociņa rāviens gar tvirtnes malu A. Brigader Daugava I, 13.

Avots: ME IV, 291

uzar̂tne Kokn., das aufgepflügte Feld: viņa (= grāvrača) skats bija saistīts pie zemes tumšajām vielām, uzartnes ūdeņiem Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: ME IV, 315

uzkãrtne,* der Aufhänger: drēbju uzkārtne Kaln. Ozolk. māc. 96.

Avots: ME IV, 341

uzklâtne, was auf-, übergedeckt wird; eine gestickte od. gehäkelte Überdecke, die über die Bettdecke gedeckt wird Kalzenau: jērene, kurai virspusē iešūta samta uzklātne Poruk II, 216.

Avots: ME IV, 342

*uzklātene od. *uzklātenis, ein Kopftuch: maza man galviņa,... lai pē̦rk mazu uzklāteni (Var.: galvas autu) BW. 24242 var.

Avots: ME IV, 342

uzraktne,

1) ein Erdaufwurf
(?): sē̦dē̦dams uz uzraktnes MWM. VI, 638 (Seibolt). uz dārza klēts uzraktnes VII, 807 (Seibolt);

2) "ein mit einer Schaufel aufgegrabenes (hergestelltes) Gemüsebeet"
Kokn.

Avots: ME IV, 371

‡ uzstâtne N.-Schwanb. "eine Rednertribüne".

Avots: EH II, 735

valkātne,

1) *valkātne od. * valkātnis, in der Verbind. valkātņu drēbes, Alltagskleider Bers.;

2) "sedzene" Fest.;

3) ein mannstolles Mädchen
(valkātne) Infl. Zu valkât(iês).

Avots: ME IV, 456

‡ varbûtne, = varbûtĩba: v., ka ... kāda nelaime varē̦tu nuotikt Blaum. Raksti II ⁶ (1939), 69.

Avots: EH II, 757

*vaŗuotne od. *vaŗuotnis (erschlossen aus dem acc. s. vaŗuotni), der Regenbogen.

Avots: ME IV, 484

vãrpuotne Mesoten, (mit ā`r ² ) Sehren, Sonnaxt, = vārpata, die Quecke Ekau, Erwalen, Gr. - Sessau, Grünw., Kurmene, Lennew., Pampeln, Salgaln.

Avots: ME IV, 508

vārputne (unter vārputa): auch (mit ā`r ² ) Linden in Kurl.

Avots: EH II, 764

ve̦catne,* das Altertum: sirmā ve̦catnē K. Müller RKr. 162.

Avots: ME IV, 514

veibutnes (?) Grünh., artemisia vulgaris; vgl. vībuotnes.

Avots: ME IV, 522

vẽjetne, die Windfahne Mar.

Avots: ME IV, 551

vējuotne,

1) das Windröschen (anemone
L.) RKr.II, 66; Konv. ¹ 78, anemone nemorosa Sinolen;

2) die Windfahne
Mar.

Avots: ME IV, 554

veletne, = ve̦lē̦tava: še, māsiņa, mana vāle, še ir mana veletne BW. 22649, 1.

Avots: ME IV, 528

veltne,

1) "?": (vaŗš) plūstuot uguns veltnēs Plūd. Rakstn. I, 77. nuo sirmiem uozuoliem būs... mūsu veltnes A. v. J. 1899, S. 195;

2) die Walze*;"die Rolle"
Wessen;

3) "kas veļas" (?) Nötk. (mit elˆ ).

Avots: ME IV, 535

vèstnesis (f. -se ), der Überbringer einer Nachricht, der Bote L., U.: Sprw. slinkums bada vēstnesis Br. sak. v. 1133. vēstnešus sūtām caur visām Izraēļa ruobežām Glück I. Sam. 11, 3. rīta vēstnese MWM. VI, 815. Plur. vēstneši, die Boten, die das Herannahen des Bräutigamsgefolges im Hause der Braut melden Gr.-Buschh.: viņš bija vēstnešuos.

Avots: ME IV, 571

I vĩbuôtne: auch BW. 11117; kaula v. Oknist, leonurus cardiaca.

Avots: EH II, 791

I vibuôtne A.-Ottenhof, AP., C., Grobin, Jürg., Orellen, PS., Ramkau, Schnehpeln, Siuxt, Trik., Wolm., (mit ì ² ) Erlaa, Gr.-Buschh., Heidenfeld, Kaltenbrunn, Kalz., KatrE., Kl., Kreuzb., Lis., Ogershof, Oknist, Selsau, Sessw., Sonnaxt, vibùotne ² Zvirgzdine, vībuotne Mag. IV, 2, 61; RKr. 11, 67; Etn. I, 29, Memelshof, Plur. vībuotnes U., vībuote Manzel, Glück, Plur. vībuotes U., vĩbutins Ladenhof n. FBR. XI, 72, vibuôkne ² Ladenhof n. FBR. XI, 67, Iw., vībuokne Lis., vĩbuoksne Grenzhof, Grob., Līn., Pankelhof, Schnehpeln, (mit ì ² ) Gr.-Buschhof, Plur. vībuokņi U., vībuosne, Beifuss (artemisia vulgaris L.): Jāņa zâle, kuo rauj Jāņa vakarā: vībuotnīte (Var.: vībuoknīte, vībuoksnīte, vībuosnīte)... BW. 32402. nuoķēruos vībuokņuos (Var.: vībuoknē, vībuoksnē) 21871, 3 var. vībuokšņu krūmā Janš. Mežv. ļ. II, 487... vībuotnēm un citiem tādiem sē̦tmalu un lauku ziediem Kaudz. M. 115. vībuotnes duod guovīm, lai būtu dze̦ltans piens Zvirgzdine. vībuokņa kauli, Beifussstengel Bielenstein Holzb. 404. Sprw.: sirds vībuotnēs (von cinem Verliebten gesagt) RKr. VI, 726. - tīrumu vībuotnes, artemisia campestris L. Latv. vībuote(s) wohl die älteste Formenfwederdissimilierf aus bībuotes (aus mnd. bibot), oder umgestellt aus bīvuotes (aus mnd. bifot)

Avots: ME IV, 633, 634

II vībuotne, = vīpuotne, der Spat (Pferdekrankheit) U.

Avots: ME IV, 634

vīduotne Mag. IV, 2, 61, = vībuotne.

Avots: ME IV, 635

viênatne A.-Ottenhof, C., Golg., Heidenfeld, Schwanb., Selsau, Trik., viênātne Sessw., (mit â ) N.-Wohlfahrt, die Einsamkeit: ne ik˙viens var panest vienatni Krilova pasakas 55. neej tautu vienātnē (Var.: mazumā )! BW. 11746. Loc˙s. vienatnē,

a) allein:
vienatnē dzīvuot U., Saikava u. a. nevarēja ne brītiņu pavadīt vienatnē Turg. Muižn. per. 44. Jānītis nuotuļ re̦dzams vienatnē, nevis divatnē Pūrs I, 117. ar ļaudīm padziedāju, vienatnē (Var.: viena pate) nuoraudāju BW. 125 var.;

b) unter 4 Augen:
izrunāties vienatnē Aps. III, 38. vienatnē būdami Vēr. II, 341.

Avots: ME IV, 656

vîenuotne,* eine Art Studentenverband.

Avots: ME IV, 668

vijuotne: zaru vijuotnē Anna Dzilna 60.

Avots: EH II, 782

*vijuotne od. *vijuotnis "?": nuo viena ce̦ra uz uotru stiepjas ziedu pilnās vijuotņu (Schlingpflanzen?) stīgas Valdis Stabur. b. 81.

Avots: ME IV, 584

viļâtne Lub., = viļaka 1: daudzreiz . . . apsē̦tā tīrumā zirgi iztaisa viļātni uz viļātnes, un viļātnē ne˙kas labs neuzaug Vīt.

Avots: ME IV, 597

vilktne "?": strāva plūda caur atgrūstām vilktnēm Apsk. v. J. 1903, S. 613.

Avots: ME IV, 592

villatne, s. vilnaine.

Avots: ME IV, 592

vilnatne, s. vilnaîne.

Avots: ME IV, 594

vilnātne, halb wollen, halb leinen Zeug U.

Avots: ME IV, 594

vil˜tne Segew. "der Filz". Auf mnd. vilt beruhend.

Avots: ME IV, 596

I vīpuotne,

1) das Gelenk
Vīt.: zē̦ns kāju izmežgījis pašā lielajā vīpuotnē;

2) Plur. vìpuôtnes ² Kl., der Spat (Pferdekrankheit)
U. Vgl. vīpate.

Avots: ME IV, 640

II vìpuotne ² : auch Bērzgale, Silajāņi.

Avots: EH II, 793

II vìpuotne ² Kreuzb. "= vībuotne, Beifuss".

Avots: ME IV, 640

‡ vìputne ² Liepna, artemisia vulgans.

Avots: EH II, 793

vĩratne,* das Mannesalter Wid.

Avots: ME IV, 640

virsatne, der Höhepunkt, Gipfel: jaukuma virsatne Dr.

Avots: ME IV, 610

virsautne, = virsaune: zaļā bē̦rza virsautnē RKr. XX, 66.

Avots: ME IV, 611

vìrsuôtne: strazdiņš dzied virsuotnē BW. 3704 var.

Avots: EH II, 788

virsuotne, der Gipfel: zaļa egle, caune grauza virsuklīt[i] Var.: (virsaunīti, virsūnīti, virsuotnīti) BW. 4210 var.

Avots: ME IV, 614

virsuôtne C., Trik., Wolm., (mit ìr ² ) Kl., Saikava, der Gipfel, Wipfel (eines Baumes od. Berges): egļu zari un virsuotnes Aps. II, 3. vītuoli ... nuoliektām virsuotnēm B. Vēstn. kalna virsuotne LP. VII, 1027. kupluo matu virsuotnes Janš. Līgava I, 264. pašas saviesību virsuotnes A. v. J. 1896, S. 652. viņa lauza virsuotnīti BW. 2767 var. Vgl. li. viršuotė "die Spitzstange im Heuhaufen".

Avots: ME IV, 616

virsutne Spr., = virsuotne: cilvē̦ks stāv... pašā dzīves jaukama virsutnē Kaudz. M. 62.

Avots: ME IV, 615

‡ vìrsūtne ² Pas. VIII, 491 (aus Lettg.), vìrsūtnis ² Tdz. 59067, 1 (aus Kaunata), der Wipfel.

Avots: EH II, 788

virtne H. Eldgasts Vižņi 67, = virkne, virtene.

Avots: ME IV, 618

vītne, das Flechtwerk U.; die Ranke (mit ĩ ) MSil.; das Gewinde, die Guirlande Adiamünde, Ekau, Erlaa, Gold., Grürrwald, Kokn., Kr.-Würzau, Rutzau, Schwanb., Sessw., (mit î ) Aiviekste, Baltinow, Bers., Borchow, Burtn., C., Kalzenau, Kl., Lennew., Lenzenhof, Lubn., Nötk., Selsau, Serben, Smilt., Šķilbē̦ni, Wenden, (mit î ² ) Allendorf, AP., Arrasch, Gr.-Würzau, Jürg., Siuxt, Warwen; eine lange Reihe: sīpuolus rudenī sapin vītnēs Šķilbē̦ni. vārti izpuškuoti... puķu vītnēm A.v. J. 1899, S. 253. ar puķu vai zaļumu vītni apvilktu galdu BW. III, 1, S. 10. kruoņi un vītnes sakalst A.XVI, 296. viņš nesa padusē zirņa vītni A.v. J. 1897, S. 796, vīna vītnes Rainis Ant. un Kl. 51. dūmu vītnes MWM. VIII, 598. laidās meža. zuosu, dzērvju... bari aizceļuošanas vītnēs Veselis Trīs laimes. Vgl. vītene

I.

Avots: ME IV, 648

ze̦ltnesẽjs Bw. 6254 var., = zeltnesis 1.

Avots: ME IV, 706

zeltnesis,

2): ieraudzīja zeltnesī vizam ... gre̦dze̦nu Veselis Cilv. sac. 25.

Avots: EH II, 804

zeltnesis, zeltnesis,

1) ein grosser Herr
Manz., L.; ein Edelmann; ein Beamter: tādēļ tuop... muižnieki zeltneši saukti, kad tiem piede̦ras ze̦ltu nest Manz. Post. II, 19. par zeltnešiem latvieši senāk saukuši ierēdņus MWM. X, 643. iet viens tāds raibs un rankains... zeltnesis Janš. Dzimtene IV, 98. zeltnesīša (Var.: ze̦ltnesēja) līgaviņa BW. 6254;

2) der Ringfinger, Goldfinger
U., Celm., Dond., Frauenb.

Avots: ME IV, 706

I zīluotne "zīļu če̦murs uozuolā" Ramdam.

Avots: ME IV, 734

II zīluotne Mag. IV, 2, 145 (" = zīlene"), ein mit Korallen besetzter Weiberrock U., (" im Wendenschen") L.

Avots: ME IV, 734

zīļuotne, die Perlenschnuŗ -kette: ap kaklu dzintara zīļuotne Janš. Dzimtene ² I, 518. zvaguļiem nuošūtas zīļuotnes mirdzēja Jansona Domas 48.

Avots: ME IV, 734

zinâtne, die Wissenschaft; zinātnes, das Wissen, die Kenntnisse: par brīvu savas zinātnes nekaisu Pas. V, 467 (aus Mikalava).

Avots: ME IV, 723

I zutne, s. zutenis II.

Avots: ME IV, 753

II zutne Odensee, zutnis ebenda, ein faules Mädchen, das viel schläft (pejorativ). Vgl. sutņa und sutnis 3.

Avots: ME IV, 753

zveltne, zveltnis, der Rammbock.

Avots: ME IV, 770

nâtnene,

2): auch (mit â ² ) Frauenb.; ‡

3) "putraimu biezputra" (mit â ² ) Schrunden.

Avots: EH II, 8

‡ *nuokūlstnes (od. *nuokulstņi?) = nuokul˜stas: nuokulstnīšu lindraciņi BW. 4561.

Avots: EH II, 57

paglâbtne, der Zufluehtsort: briedis diebj pruojām, lai atrastu paglābtni A. XII, 29.

Avots: ME III, 29

slātne "?": cementakmeņu slātne B. Vēstn.

Avots: ME III, 924

‡ vilkatne, = vilkate: kas vairs nuo vilkatnes netikusi atpakaļ par cilvē̦ku Pas. XV, 103. viņš skrējis vilkatnēs 104.

Avots: EH II, 783

àizkamât,

1) : auch Saikava. ‡ Refl. -tiês, mühsam hingelangen
Kalz., Lubn., Saikava: a. līdz piestātnei.

Avots: EH I, 28

àizsẽrêt, intr.,

1) versanden:
ar katru gadu kuģu piestātne palika se̦klāka, kamē̦r pēdīgi pavisam aizsērēja B. Vēstn. kad kultūras tēce sāk aizsērēt R. Sk. II, 8, C.;

[2) sich trüben (von Glas):
ar aizsērējušiem, pusakliem luogiem Austriņš, Māras zemē ² 9; vgl. aizmilzt].

Avots: ME I, 49

àizstãvêt,

1) tr., verteidigen, beschützen:
un tie nuostājās paša tīruma vidū un tuo auzstāvēja I. Chron. 12, 14. aizst. nabagus, nespējniekus, vajātuos. zinātne aizstāv šīs attīstības pareizību Pūrs III, 78;

2) vertreten:
vietniekavārds aizstāv lietas-vārda vietu, das Fürwort vertritt die Stelle des Hauptwortes;

3) aizstāvēt ceļu, im Wege sein, den Weg versperren:
aizstāv (Var.: apstāj) mani sīvas tautas sīkā priežu kalniņā BW. 13330. Refl. -tiês, sich verteidigen: mūsu kaŗa-spē̦ks aizstāvējās varuonīgi."ir labi", Ješka aizstāvējās A. XX, 567.

Avots: ME I, 52, 53

àizvìlkt,

1) : taisījās braukt ciemā, bet neaizbrauca: suns aizvilka baļķi ceļā Wessen; a. kuo līdz Siuxt, jem. mitnehmen, -führen:
lielie aizvilkuši arī mazuos līdz pieguļā;

3) : a. caurumu Siuxt, ein Loch eilig und flüchtig zunähen; zufrieren machen
Siuxt: ja tāds laiks, tad drīz vien aizvilks upi ciet; ‡

6) a. plīvuri aiz acīm, die Augen verschleiern
Schnehpeln. Refl. -tiês, ‡

3) a. aiz oder priekšā, sich (etwas) hinter oder vor etwas ziehen
(perfektiv): aizvilkusēs plīvuri aiz sejas (= sejai priekšā) Janš. Bandavā I, 229. aizvilkusēs drāneli aiz acīm 172 (ähnlich Dzimtene IV, 8). a. plīvuri acīm priekšā; ‡

4) sich schliessen, sich womit überziehen
Siuxt: pušums, dīķis aizvilcies.

Avots: EH I, 63

akts, -s, gew. Pl. aktis, Acten, Actenstücke: tur atne̦suši tādu blāķi tiesas akšu viņa istabā A. XII, 345.

Avots: ME I, 65

àlkšņaîns, erlenreich, mit Erlen bewachsen: upes alkšņainā gultne Stari I, 323.

Avots: ME I, 68

ap- (im VL. noch getrennt vom Verbum: vakar bija brāļa māsa, ap auziņu ēdināja BW. 14548). Die mit ap- zusammengesetzten Hauptwörter bezeichnen das, was den durch das Simplex ausgedrückten Begriff ungibt: apauši, die Halfter, eig. was sich um die Ohren befindet, apkakle, der Kragen, apmale, der Rand. Äusserst selten und nur dialektisch kommt ap- in adjektivischen Zusammensetzungen vor und zwar in deminuierender Bedeutung, z. B. aprāms, ziemlich ruhig, aptuve̦ni, ungefähr, eig. ziemlich nah.

In verbalen Zusammensetzungen bezeichnet ap-,

1) dass die im Verb ausgedrückte Tätigkeit das ganze Objekt oder einen Teil desselben umschliesst,
z. B. appīt, umflechten, apsiet, umbinden. Viele intransitive Verba werden durch die Zusammensetzung mit ap- transitiv, z. B. apjāt, so auch viele Verba dicendi und ähnliche, z. B. apme̦luot, verläumden, apzvanīt, ausläuten;

2) ap- bezeichnet eine Drehung des Subjekts (bei intr. und refl. Zeitw.) oder des Objekts (bei trans.) um sich selber, und zwar sowohl eine vollständige, als auch nur eine teilweise,
z. B. apgriezties, sich umdrehen, apgriezt, umdrehen, apritināties, sich ringeln, apritināt, umringeln, apgāzt, umstürzen, apgāzt trauku uz acīm, das Geschirr umkippen;

3) ap- drückt aus, dass die im Verb enthaltene Tätigkeit einen weiten Umkreis von Subjekten oder Objektne erfasst,
z. B. visi cilvē̦ki apmira, alle Menschen straben; apkaut, apslānīt vīrus, (alle) Männer (in dem durch die Situation gegebenen Kreis) töten;

4) ap- bezeichnet, dass die durch das Verb ausgedrückte Tätigkeit nur die Oberfläche eines Umkreises trifft, ohne in die Tiefe zu dringen, hat also deminuierende Bedeutung,
z. B. apsilt, obenhin, etwas warm werden, apžūt, betrocknen;

5) ap- dient zur Bezeichnung der perfectiven Handlung,
z. B. apēst, apdzert, verprassen, apkulties, die Drescharbeit beendigen;

6) vereinzelt u. dialektisch bezeichnet ap- das Erreichnen eines Zieles:
apdzīt māsu, die Schwester einholen. ap- II, unter, ist in solchen Zusammensetzungen erhalten, wie: suns aplīda apakš galda, apbedīt, aprakt, begraben, pils apgrimusi, das Schloss ist versunken.

Kļūdu labojums:
brāļa māsa = brāļu māsa

Avots: ME I, 72

apcìrknis PS., apcir̃knis C. (ap + cìrst),

1) ein kastenähnliches, aus einem Bretterverschlag bestehendes Fach in der lettischen Kornkammer, der Kleete, Kornkasten,
in Ober-Kurl. aruods genannt: nabagam pavasarī visi apcirkņi tukši;

2) auch sonst ein Fach, eine Abteilung zur Aufbewahrung verschiedener Gegenstände:
naudas istabā bijuši trīs apcirkņi pilni ar naudu LP. VII, 1082. siena šķūnis jau apcirknī pilns Vēr. I, 257;

3) übertragen wie das deutsche Schrein:
dvēseles apcirkņuos, im Schrein der Seele. visi mūsu ievē̦ruojumi mīt mūsu apziņas apcirkņuos DJ. II, 74; ziņu apcirknis, die Nachrichtenrubrik in einer Zeitschrift Vēr. II, 254. nuo apputējušiem senatnes apcirkņiem viņš iznesa un atdeva jaunajai pasaulei neievērībā pame̦stās garīgās mantas Vēr. I, 1289;

4) Brunnenbrüstung:
stipriem gruodiem izbūvē̦ta aka, ar augstu apcirkni virsū Druva III, 9 (Saul.).

Kļūdu labojums:
jāizmet teikums (zu streichen ist der Satz): naudas istabā bijuši trīs apcirkņi pilni ar naudu LP. VII, 1082.

Avots: ME I, 79

apdaũzît (li. apdaužýti), freqn., tr., fortgesetzt ein wenig abstossen, abschlagen, von allen Seiten abschlagen; apdauzīts cilvē̦ks, ein Mensch mit schwerem Begriff Grünh.; gefühllos, gleichgütlig Platonen; geplagt: savas apkārtnes apdauzītie, nuotre̦nkātie ve̦rgi A. XX, 946. Refl. -tiês, sich belaufen (vom Vieh) Druw., Wid.

Avots: ME I, 81

apgabalis,

1) Subst. (s. apgabals): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76: (sienu) apgabaļiem sakaš oder dzanā apgabaļuos Kaltenbr.; ‡

2) Adv., stellenweise:
apgabalis sāka gaiss jau nuoskaidruoties Janš. Atpūta No 373, S. 5. viņas gultne ir apgabalis šaura Janš. Nīca 8 (ähnlich Mežv. ļ. II, 341).

Avots: EH I, 80

apgrìeziens, ein Strick, mit welchem man die Femerstange an die Stütze auf der Schlittensohle (mietne) befestigt Mar. RKr. XV, 105.

Avots: ME I, 88

‡ apkniêbt,

1) ringsum kneifen
(perfektiv) Spr.;

2) (eine grössere Anzahl von Objekten) abkneifen, abzwicken:
a. guluotnes, pumpurus, liekuos ziedus;

3) viņam bikses kâ apkniebtas Golg., Jürg., Lems. u. a., er hat allzu enge Hosen an;

4) um etw. herumlaufen:
a. kam apkārt Golg.

Avots: EH I, 93

apkuôst [li. apkásti], tr.,

1) ringsum abbeissen:
raganas apkuodušas sē̦rmukšļu kuokiem virsuotnes LP. VI, 5;

2) eine Menge totbeissen, beissend vernichten:
suņi apkuoduši tuos vienpadsmit burlakus LP. VI, 722. lapsas apkuož visus putnus LP. IV, 15. līdz ziemai apkuodīs visus mūsu mājas kuociņus A. XX, 143. Refl. -tiês, sich färben: ābuolus luobuot, pirksti apkuožas melni.

Avots: ME I, 97

aplaûzt [li. apláužti], tr., ringsum abbrechen: kuokiek zarus, kuociņus; abbrechen, von einer Vielheit ausgesagt: puiši kājas aplauzuši man pakaļ dzīdamies BW. 5411, 6. dundadznieki aplauž visas galuotnes RKr. IX, 112. Die D. werfen alle Endungen(der Wörter) ab. lai viņš plātās lai, tikpat reiz ragus aplauzīs Dok. A.

Avots: ME I, 100

aplìekamais, Part. pass. von aplikt, was umgelegt wird od. werden kann: atnes man manu apliekamuo, meinen Umleger; slapji apliekami, nasse Umschläge A. XX, 321.

Avots: ME I, 102

apluoks,

3) apluõks: auch N.-Wohlfahrt, Ramkau, Wolm., (mit ùo ² ) Kaltenbr., KatrE., Oknist, (mit uô ² ) Iw., Siuxt: cūku apluokā BW. 19133. teļu apluokā 32421, 5. nav ne˙viena apluo-ciņa, kur teliņu paganīt 25938 var. pa zaļuo apluociņu 23619, 8 var.; ‡

4) plur. apluoki, die Wiesen zwischen iu und dem Libauschen See.
Hierher vermutlich auch apluokas, wenn in apluokuos (loc. pl.) zu korrigieren in: atraitne...iepirkusi apluokas krietni paprāvu namu Janš. Bandavā I, 111.

Avots: EH I, 100

apmale, apmala, apmalis (ap + mala, der Rand), der Rand ringsherum, ein Stück Feldes an der Grenze: kamzuoļi krunkuotām apmalēm Līb., ein Kamisol mit faltigen Rändern. ce̦pure ar caunādas apmalīti. cūka skrēja gar apmalu A. XVI, 499. apmalu jeb kontūru zīmējums MWM. X, 155, Contourzeichnung. lapu apmale Ar. Mit apmaies bezeichnet man in Nauditen Plätze, wo Pflanzen einer bestimmten Gattung zu wachsen pflegen: zemeņu, aviešu apmales, Plätze, wo Erd-, Himbeeren wachsen. apmaļu ļaudis, Leute aus der Umgegend, Nachbarn Burtneek.

Avots: ME I, 104

‡ apmašuôt,

1) a. (visus) malējus Sessw., Trik., Wolmarshof u. a., von (allen) Mahlgästen die Metze abnehmen;

2) a. (visus) ve̦zunsus Stenden, heimlich aus allen Fuhren etwas für sich entnehmen.

Avots: EH I, 100

apmẽdît, tr., höhnen, verspotten: bet tie apmēdīja dieva vēstnešus 2. Chron. 36, 16. tu nenicināji tuo, kuŗu daudzi apmē̦da un nievā Poruks.

Avots: ME I, 106, 107

‡ apskave,* die Einfassung, der Rahmen (?): izškīdusi viņas ģīmetnes a. J. Sārts Daugava 1933, S. 977.

Avots: EH I, 113

apsmakt, intr.

1) heiser werden; ersticken:
krāsnī uguns apsmaka, kad aiztaisīja durtiņas J. Kaln.;

2) verderben, einen Geruch
(smaka) bekommen (vom Fleisch): atne̦suši kazas cisku, buku smaku apsmakušu (Var.: apsmirdušu) BW. 16299.

Kļūdu labojums:
buku smaku = buka smaku

Avots: ME I, 123

apsmir̂st, mit Gestank umgeben werden, rings umher stinken: atne̦suši kazas cisku, buku smaku apsmirduši BW. 15533. mē̦slu laikā apsmirda viss apgabals Grünhof, AP. nuo tā apsmirda visa pasaule Aps.

Kļūdu labojums:
buku smaku = buka smaku

Avots: ME I, 124

apšũt (li. apsiúti), tr., ringsum benähen, besäumen: malas;

2) für einen gewissen Kreis die Kleider nähen:
skruodelis apšuj visai apkārtnei drēbes PS. jāapšuj sevi un citi bērniņi Up.

Avots: ME I, 130

apšutaîns: vējš apšutains galuotnes plucina Austr. Aizsaulē S. 36. Zur Bed. vgl. apšutām.

Avots: EH I, 120

apvadât, Refl. -tiês, ‡

2) = tnesti%C3%AAs">atnestiês Rutzau: guovs apvadājusies.

Avots: EH I, 124

ar̂kls [li. árklas], tahm. ârklis; Demin. ar̂kliņš;

1) der Pflug
[vgl. Bielenstein Holzb. 467, ff]; arklu iesiet, alle Teile des alten Pfluges in gehörige Ordnung bringen Etn. II, 158. Sprw.: kad ruoku reiz pie arkla licis, tad neskaties atpakaļ. ja arkla netaisīsi, tad maizes nedabūsi. āķu, dakšu (Siuxt), čača (Naud.), krābiņu A. IX, 1, 231, ilkšu (Gramsden), mazais (Grünhof), spīļu (Burtneek) arkls, der alte Pflug, wie er in Lettland gebräuchlich war und noch zum Teil ist; griêžamais a., der Abstechpflug Brasche; vienlemeša, div-, trīs-, četrlemešu a., ein Pflug mit 1, 2, 3, 4 Pflugscharen;

2) der Haken, ein in Lettland, namentlich in Livland, noch gebräuchliches Mass, übliche Wertbestimmung bebauten Landes;

3) das Pferd,
[arklis?] Ruhtern n. BD. (= li. arklỹs).

Avots: ME I, 141

astni = ašķi (Neik. n. U.), = asni Walk; astnes, Johanniskraut V. [Zu aste und astrs; s. auch tahm. ase̦nzabas.]

Avots: ME I, 146

at (li. at-, apr. et-, aksl. отъ),

1) als Präp. mit dem Acc., ungew., nach, von (Gegensatz): pret, (gegen):
luokāties, šmīdri bē̦rzi, pret saulīti, at sauliti, bieget euch, schlanke Birken, gegen die Sonne, nach der Sonne. vakar bēri peldināju pret straumīti, at straumīti; šuodien braukšu māršas vest pret kalniņu, at kalniņu, gestern schwemmte ich mein braunes Ross gegen den Strom, mit dem Strom; heute werde ich fahren, um die Schwägerin bergauf, bergab heimzuführen Ranken EPr. I, 58;

2) als Präf. at- (selten ata-, z. B. atadzīt BW. 11013, zurücktreiben,
atasēdu 8333, ich setzte mich, ataskatu atpakaļ, 31978,

2), bedeutet in nominalen Zusammensetzungen,

a) wider-, gegen-,
z. B. atāķis, atkāsis, Widerhaken,

b) wieder-, nach-,
z. B. atkāzas, Nachfeier der Hochzeit, atsāpes, Nachwehen,

c) zurück-,
z. B. atruocenis, mit zurückgewandter Hand, atmuguriski, rückwärts,

d) deminuierend (selten),
z. b. attāļš, ziemlich entfernt, atslīpi, etwas schräge. In verbalen Zus.,

1) eine Entfernung (ab-, weg-),
z. B. atņemt, wegnehmen, atšķirt, abtrennen; in einigen Fällen bezeichnet at - die äusserste Entfernung der im Verb enthaltenen Tätigkeit, das völlige Aufgeben derselben, z. B. atsilt kühl werden (auch warm werden nach 2), atslāpt den Durst verlieren. Verwandt hiermit sind die reflexiven at- Zusammensetzungen, wie: atdzerties, den Durst löschen, bis zum Überdruss trinken, atēsties, sich satt essen, bis zum Überdruss essen;

2) eine zurück-, rückwärts gerichtete Tätigkeit,
z. B. atliekt, zurückbiegen, atduot, zurückgeben, vielfach mit dem Nebenbegriffe,

a) der Vergeltung,
z. B. atdarīt, at: maksāt, atriebties, sich rächen,

b) der Rückkehr in den früheren Zustand-
atdzimt, wieder geboren werden, atdzīvināt, wieder beleben, ins Leben zurückrufen, atjaunuot, erneuern,

c) der Wiederholung,
z. B. atrunāt, atstāstīt, wiedererzählen;

3) eine Annäherung, z. B. atnākt, herkommen, atnest, herbringen, atsūtīt, hersenden.

Kļūdu labojums:
BW. 11013 = BW. 11003 var.

Avots: ME I, 147, 148