Paplašinātā meklēšana

‡ ādele (li. odelė) Pas. VIII, 91, (mit ã) Grenzhof, (verächtl.) Demin. zu âda.

Avots: EH I, 192

‡ I àizbĩdelêt, für eine gewisse Zeit beuteln: a. miltus visam gadam Bauske.

Avots: EH I, 9

‡ II àzbĩdelêt, forttaumeln, bis zu einem gewissen Punkt hintaumeln: a. uz māju Stenden.

Avots: EH I, 9

àizdèldêt: bis zu einer gewissen Stelle abnutzen: vaļgu aizdeldējuši jau da pusei Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 18

àizdèldêt, tr., etwas verletzen, ruinieren: ādere nuo pūžņuošanas aizde̦ldē̦ta MWM. IX, 269.

Avots: ME I, 22

àizdelˆt, tr., anstechen: viņa kā aizdze̦lta izskrēja ārā Vēr. II, 546.

Avots: ME I, 24

àizdel˜verêt, àizdenderêt, hintumeln, ausgelassen wohin sich begeben: puika aizdelverēja uz kūti K.; dažs (putns) aizdelverēja pa gaisu labu gabalu Druva I, 833.

Avots: ME I, 22

‡ àizdel˜verêtiês, tollend fort-, hinlaufen (von Kindern gesagt) Siuxt.

Avots: EH I, 18

‡ àizdìedelêt, sich herumtreibend, bummelnd fort-, hingehen: sliņķis nez kur aizdiedelējis.

Avots: EH I, 19

‡ àizjādelêt (zirgu), zwecklos hin und her reitend hinreiten (tr. und intr.): nezin kur viņš aizjādelējis (zirgu). Refl. -tiês Jürg., = àizdaũzîtiês.

Avots: EH I, 27

àizķendelêt, versperren: atkal ceļu aizķendelējis! Druva I, 910 (aus Lindenhof).

Avots: ME I, 35

‡ àizlaîdelêt, sich verlaufen lassen Saikava: gans nezin kur aizlaidelējis guovis (= ļāvis guovīm aizklīst). Refl. -tiês, hin-, wegflattern: jaunie strazdi jau aizlaidelējušies.

Avots: EH I, 35

àizskraidelêt, hin- und herlaufend hin-, weggeraten: nezin kur bē̦rni aizskraidelējuši.

Avots: EH I, 48

‡ àizsvaidelêt, = ‡ aizsvaidât (aber wohl in Bezug auf leichtere Gegenstände): bē̦rns atkal aizsvaidelējis savas mantiņas.

Avots: EH I, 54

apdèldêt, ‡ Refl. -tiês, = apdilt.

Avots: EH I, 77

apdèldêt, tr., abnutzen: tās pašas tukšās, apde̦ldē̦tās frazes Vēr. I, 1153.

Avots: ME I, 81

‡ apdìedelêt, bettelnd durchstréifen: a. visu apkaimi.

Avots: EH I, 77

‡ apjādelêt,

1) hin und her reitend eine Anzahl von Objekten besuchen:
apjādeleju kaimiņus, lūgdams talkā Warkl. a. laukus;

2) hin und her reitend durchstreifen:
a. (bez vajadzības) visu pagastu;

3) wiederholt hin und her reitend ein Pferd zum Reiten dressieren:
a. jaunu zirgu Nitau.

Avots: EH I, 87

‡ apkuodelêt,

= ‡ apkuôdît: a. ābuolu.

Avots: EH I, 95

‡ aplaĩdelêtiês Kal., (wiederholt) um etw. herumfliegen, -flattern: putns vairāk reižu aplaidelējās ap māju Salis.

Avots: EH I, 96

‡ apšaũdelêt,

1) wiederholt (ein wenig) beschiessen; wiederholt niederschiessen:
a. zvirbuļus;

2) "hin und her laufend durchstreifen"
Bauske: a. visas malas.

Avots: EH I, 119

‡ apskraidelêt (ein wenig pejorativ), in verschiedenen Richtungen oder mit Unterbrechungen laufend durchstréifen Bers. u. a.: a. visas mājas ar jaunām ziņām.

Avots: EH I, 113

‡ apspaidelêt wiederholt - ein wenig drückend - betasten: pircējs pamatīgi apspaidelēja guovi.

Avots: EH I, 115

apspriêdelêt, bekritteln: cita darbus, vārdus.

Avots: ME I, 125

‡ apsvaidelêt, wiederholt bewerfen: a. suni ar akmeņiem, lauku ar akmeņiem.

Avots: EH I, 118

[ārdelêt Etn. IV, 145 (aus Hasenp.), gleichbed. mit ārdêt].

Avots: ME I, 241

‡ atdèldêt, abnutzen: a. sev mēli, par citiem runājuot.

Avots: EH I, 138

‡ atdìedelêt, sich umhertreibend hergeraten Bauske: viņš atkal te atdiedelējis. Refl. -tiês, Stenden, = ‡ atdìedelêt.

Avots: EH I, 139

‡ atjādelêt,

1) wiederholt (und ohne jede Notwendigkeit) herreiten
(intr.): dažreiz viņš atjādelēja arī pie mums;

2) unnötig, zwecklos herlaufen machen
Jürg.: kas tuo kumeļu šurp atjādelējis?

Avots: EH I, 144

‡ atkuôdelêt, ab-, wegbeissen, -knabbern, -nagen: a. lellei galvu.

Avots: EH I, 151

‡ atlaidelêtiês, hin und her fliegend herannahen Bauske: bezdelīgas atlaidelējās līdz mums.

Avots: EH I, 152

‡ atskraidelêt, zwecklos (auch: wiederholt) hin und her laufend hergelangen Salis. Refl. -tiês, zur Genüge hin und her laufen C.

Avots: EH I, 166

‡ atspaidelêt, = atspaîdît 2: atspaide̦lē̦ta maize.

Avots: EH I, 168

‡ atsvaîdelêt, wiederholt (oder vieles) liederlich oder achtlos wegwerfen, -schleudern: a. ruotaļlietas Saikava, meita visu savu pūru atsvaidelējusi čigānīcām Oknist.

Avots: EH I, 173

atzîdelis: auch Warkl.

Avots: EH I, 182

atzîdelis (li. atžindùlis), atzîdenis, ein Kind, dem die Mutter wegen ihrer Abwesenheit erst nach Verlauf einiger Zeit, einiger Tage die Brust gibt, dann auch ein Kind, das füp einige Zeit entwöhnt, wiederum die Mutterbrust erhält: kad māte, atstādama bē̦rnu mājā, paliek kaut kur ciemā par ilgu, tā ka gailis viņu tur aizdzied, un tad zīda bē̦rnu, tad tāds bē̦rns tiek par atzīdeli, kam tik ļaunas acis, ka, tiklīdz tas paskatās uz kādu bē̦rnu, tad tas neguļ par nakti, tiek bīstami slims u. s. w. RKr. XI, 75; LP. VII, 681.

Avots: ME I, 213

‡ baîdelîgs Lubn., Meiran, furchtsam, scheu: b. zirgs.

Avots: EH I, 198

bèdelis: ein zu Bedauernder, wem es schwer geht (gew. das Demin. bèdelītis ² ) Festen.

Avots: EH I, 215

bèdelis, f. -le, der (die) Bekümmerte, ein Kreuzträger: ej, bēdeli (Var.: bē̦duli) sila malu BW. 15583.

Avots: ME I, 288

beñdele,

1): auch AP., Orellen, Prl., Ramkau, Salis, Trik.;

2): auch Lieven-Bersen, Siuxt (in S. auch malkas b.); ‡

3) bendeles (plur. t.?) "kuoki pie arkla . . .., pie kuŗiem piesien dze̦naukšas Tirsen n. A. X 2, 536.

Avots: EH I, 212

beñdele [anscheinend aus mnd. bendel "Binde"],

1) der die Sparren verbindende Querbalken, der Hahnenbalken:
ķē̦ms apķēries ap spāŗu bendeli LP. VII, 42;

2) die Schicht, die Abteilung des Heues od. Getreides,
gew. panta genannt: pats kāpšuot uz bendeli LP. VI, 19; A. X, 2, 536.

Kļūdu labojums:
42 = 428

Avots: ME I, 279

‡ be̦zde̦lē̦ns Saikava, = bezdelîdzē̦ns.

Avots: EH I, 214

bezdelêt ‡

2) hin und her laufen
Gr.-Buschh. n. FBR. XII. 85; ‡

3) be̦zde̦lē̦ti milti Sussei, = bīde̦lē̦ti milti.

Avots: EH I, 214

bezdelêt, -ēju, wiederholt ein wenig fisten.

Avots: ME I, 282

bezdelîdzē̦ns: auch (mit ì ² ) Saikava, (mit î ² ) Siuxt.

Avots: EH I, 214

bezdelîdzē̦ns, eine junge Schwalbe, ein Schwalbenkind AP.

Avots: ME I, 282

bezdelîga: (mit ì ² ) Sonnaxt: b. gaisu skrēja BW. 8980 var. b. dūmu luožņa 2686, 1.

Avots: EH I, 214

bezdelîga, dial. (in Westkurl.) bezdelinga Druva I, 909, Rutzau, Nied. - Bart., Kand., Zabeln, auch bezdeliņš Pernigel, die Schwalbe: bezdelīga čivina, vidžina, zwischert. mājas b., die Hausschwalbe (Hirundo urbica L.), auch čur̃kste genannt; dūmu b., die Rauchschwalbe (Hirundo rustica); klints, lāņu, saules b., Mauerschwalbe, Steinschwalbe. Zu li. blẽzdinga, blezdingė˜; aus einer dem entsprechender Form das le. Wort volksetymologisch im Anschluss an bezdêt od. bezdelêt umgebildet. [So auch Leskien Nom. 528. Eher aber wohl rein dissimilatorisch aus * blezdelīga.]

Avots: ME I, 282

‡ bezdelīgactiņa AP., Ramkau, bezd[e]līgačiņš Pussen, primula farinosa.

Avots: EH I, 214

bezdelinga (unter bezdelîga): auch (mit iñ) Gramsden n. FBR. IX, 91, Dunika, Grobin, (bezdliñg) Ugalen n. FBR. VII, 18.

Avots: EH I, 214

bezdeliņš (unter bezdelîga): auch Lemsal, Salis.

Avots: EH I, 214

bezdelis (unter bezde),

1): auch Festen, Saikava;

2): auch Warkl.; ‡

4) ein kleines Kind
(pejorativ) Warkl.; ‡

5) ein unbesonnener, unbedachtsamer Mensch
Saikava, Warkl.; wer eflig hin und her lauft Warkl; ein Hitzkopf, wer sich leicht erzürnt Festen.

Avots: EH I, 214

bezdelnieks,

1): bezdelnieku actiņas Sassm., = ‡ bezdelīgactiņa(s); ‡

2) = bezde 2 Warkl.; ‡

3) be̦zde̦lnieks (sic!) Rojen n. FBR. XIII, 74 "?"

Avots: EH I, 214

bezdelnieks, für bezdelīga Selg. n. Etn. III, 161 und Sassm.

Avots: ME I, 282

be̦zde̦ls, ‡

2) ein kleines Quantum
Saikava; ‡

3) "ein allzu junger Mensch, der von einer eben besprochenen Sache wenig versteht"
Saikava.

Avots: EH I, 214

be̦zde̦ls, leise abgehende od. abdegangene Blähung: [laida lielu bezdelīnu BW. 34394, 6.] be̦zde̦lu smaka, der Gestank; be̦zde̦lu krāģis od. maiss, Stänkrer. Cf. be̦zdals.

Avots: ME I, 282, 283

‡ bīdelbiksis "?": nu sanāca bīdelbikši, bīdeļ[u] maizes ēdējiņi BW. 19182.

Avots: EH I, 223

bĩdele,

1): patmalu bīdelīte BW. 34586; ‡

2) gebeuteltes Mehl
Frauenb.: sauju bīdeles pakampusi A. Brigadere Dievs, daba, darbs 346; ‡

3) comm., ein wetterwendischer Mensch, ein Hitzkopf, der sich schnell für etw. begeistert, um es wieder schnell zu vergessen
A.-Oltenhof: tur ne˙kas neiznāks nuo tā darba. tas b. jau ne˙kuo nepadarīs!

Avots: EH I, 223

bĩdele, der Mühlenbeutel. [Nebst li. býdelis und estn. pü(ū)del aus mnd. büdel.]

Avots: ME I, 303

bĩdelêt, ‡

2) wiederholt stossen, schütteln
Orellen: kuo tu bīdelē tuo galdiņu! ‡

3) "kaut kuo darīt par ilgü: kuo nu bīdelē (warum drehst du unnütz die Windigungsmaschine)! - vai neredzi, ka mašīns tukšs? Orellen. ‡ Refl. -tiês, tollen, sich schütteln, stossen, balgen Orellen: kuo tu bīdelējies? ne˙maz mierā nuo-sēdēt! - Zur Bed, vgl. auch àizbrdelêt II.

Avots: EH I, 223

bĩdelêt, -ēju, tr., beuteln: bīde̦lē̦ti milti, gebeuteltes Mehl; bīde̦lē̦ta maize od. bīdeļmaize, gebeuteltes Brot: ai dieviņ, ai dieviņ, es netiku bīdelēj'si; nu sanāca bīdelbikši, bīdeļmaizes ēdējiņi BW. 19182. [Aus mnd. büdelen.]

Avots: ME I, 303

‡ bĩdelis AP., Plur, bĩdeji Frauenb., gebeuteltes Mehl: damaisa rudzu bīdeli; gen. plur. bīdeļu, gebeutelt: ē̦dat ... b. maizi! caur sietu sijāti b. milti BW. 19283, 1.

Avots: EH I, 223

bir̃delêt, in feinen Tropfen, Flocken fallen (vom Regen u. Schnee).

Avots: ME I, 297

‡ blezdeliñga Kal., Kur. Nehrung, = bezdelîga. Vgl. li. blẽzdinga.

Avots: EH I, 228

‡ bļuõdele, verächtl. Deminutivform zu bļuõda Janš. Atpūta № 412, S. 9.

Avots: EH I, 234

‡ bļuodelis, verechll. Deminutivform zu ‡ bļuõds: acis kā šķīveļi ... kâ bļuodeļi Pas. VIII, 61 (aus NB.).

Avots: EH I, 234

‡ brẽdeliņš AP., ein Fisch; vgl. brēteliņa.

Avots: EH I, 241

‡ breñdels Salis, ein Brenneisen zum Kaffeerösten. Wohl aus d. Brenner.

Avots: EH I, 240

‡ briêdele Oknist, = briêdala.

Avots: EH I, 243

‡ briêde̦lē̦ns Saikava, (verächtl.) Demin. zu briêdis.

Avots: EH I, 243

budele, gew. butele, pudele, die Bouteille, Flasche. Entlehnt aus nd. Buddel.

Avots: ME I, 345

‡ bude̦lē̦ns BW. 33539, 1 var., Demin. zu budēlis I.

Avots: EH I, 249

būdelis, ‡

3) ein ärgerlicher, vor Zorn aufgeblasener Mensch
(mit ū) Lems., Wainsel: iet kâ b. sapūties. ve̦cais b. nāk, - nu bārsies atkal.

Avots: EH I, 257

būdelis Plūd., = budēlis 2, babulis 2.

Avots: ME I, 357

cedele, der Zettel, das billet; [nebst li. cẽdelis aus nd. cedel].

Avots: ME I, 367

‡ dañdele Kabillen, die Zigeunerpeitsche.

Avots: EH I, 306

‡ dañdelêt Kabillen, = dandaluôt.

Avots: EH I, 306

daũdzêdelība, die Vielfresserei Drawn.

Avots: ME I, 443

dèidelnieks ² Lettg., ein Vagabund, Faulpelz, verkommener Mensch: deidelnieks svāta maiss BW. 25723.

Avots: EH I, 314

de̦lamais,

2): auch Siuxt, Sonnaxt; dē̦lama sē̦rga, Phthisis
(in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 314

de̦lamais od. de̦lamā kaite,

1) das Siechtum:
bē̦rnam de̦lamais, das Kind siecht him. de̦lamā kaite muoca bē̦rnus un arī pieaugušus Etn. II, 162;

2) die Schwindsucht
Ahs.

Avots: ME I, 453

delbis, eine zweizinkige Gabel zum Garbengeben Spiess n. U., [Bielenstein Holzb. 503]. Zu dalba.

Avots: ME I, 453

de̦lbs,

1) der Oberarm:
ruokas būšuot pieaugt pie de̦lbiem LP. VI, 314; [de̦l˜bs Ruj., der Unterarm];

2) der Pl. de̦l˜bi in Dond., Stangen zum Tragen von Heu.
Zu dalba.

Avots: ME I, 453

‡ delbt Sessw. "flehend bitten".

Avots: EH I, 314

‡ l dèlderis ² Lettg. "sadrupis, dre̦bulīgs, saktitis cilvē̦ks".

Avots: EH I, 314

‡ II delderis Latvijas Jaunatne № 57, = del˜veris (?).

Avots: EH I, 314

dèldêt: Praes. -u in einem handschriftl. Vokabular; ruokas brāžā, deldē (reibt ab) Auleja. ‡ Refl. -tiês Warkl. "= dilt".

Avots: EH I, 314

dèldêt, -ēju, -ēju, tr., abnutzen, verschleissen, tilgen: spē̦lmanis velti bijies, ka kāzās stīgas deldēšuot Neik. vai tie mani zābaciņi bij par velti deldējami BW. 11257. kuo velti par tādām lietām mēli deldēt? Subst. de̦ldē̦tājs, jem., der abnutzt, tilgt, der Tilger: daža laba mātes meita tava mūža de̦ldē̦tāja BW. 8144. Jēzus, grē̦ku de̦ldē̦tājs; so auch grē̦ku deldēšana, die Tilgung der Sünden. Zu dilt.

Avots: ME I, 453

dèldinât, ‡ Refl. -tiês Warkl. "= dilt".

Avots: EH I, 314

dèldinât [N. - Peb. u. a.], caus., iter., abnutzen, verschleissen: vai es savus zābaciņus tevis dēļ deldināšu BW. 11296.

Avots: ME I, 453

deldzîgs Bers., zu tribulieren, lamentieren pflegend: d. bē̦rns.

Avots: EH I, 314

dè̦lga [N. - Peb.], jem., der mit seinem Schwatzen oder Bitten einen anderen quält AP., Bers., RKr. XI, 630.

Kļūdu labojums:
RKr. = A.

Avots: ME I, 453

[dè̦lgavuot ² Fest., langweilig sprechen; Langweile haben; sich in die Länge ziehen.]

Avots: ME I, 453

dèlgt,

1): es nede̦lgtu ... par tuo ūdeni tik daudz, ja es viņa svētību... nebūtu piedzīvuojis Blaum. Daugava 1934, S. 45;

2) voraussehen, verkündigen
Saikava (mit elˆ?): viņš deldza vēlīnu ziemu.

Avots: EH I, 314

dèlgt [N. - Peb., Erlaa], -dzu, intr., auf etwas dringen, tribulieren, flehend bitten [A. v. J. 1895, S. 630], nicht ablassen, lamentieren Sels., Bers., Ramkau, Druw., [ viel unnützes Zeug reden Erlaa]: viņš nuoņe̦mas pēc tā pusstuopa delgt un lūgties vai līdz nākamam rītam MWM. VII, 260. "iesim", es deldzu VI, 272. mans kaimiņš jau trešuo gadu de̦ldz, ka viņam mee̦suot ne˙kādu ienākumu Druw. negants bē̦rns visu dienu de̦ldz apkārt Ramkau.

Avots: ME I, 454

delît, = dalît Mar. n. RKr. XVII, 120. [Zum Vokalismus vgl. apr. dellieis "teile".

Avots: ME I, 454

[delkt, -cu, -cu, tribulieren, turbieren Mag. XIV, 1, 154.]

Avots: ME I, 454

‡ de̦l˜la Orellen n. PBR. XI, 41, WainseI n. FBR. XIV, 86, Salis, (mit è̦l ² ) Golg., Mar., Schwanb., mundartl. für de̦lna, die flache Hand: uz de̦llas nesu BW. 13186, 8 var.

Avots: EH I, 314

‡ de̦l˜ma Ruj., = de̦lms.

Avots: EH I, 315

delme, die Schwindsucht Alt-Rahden.

Avots: ME I, 454

de̦l˜ms: auch Siuxt; in Salisb. sei de̦l˜ms der Unterarm (nicht: Oberarm).

Avots: EH I, 315

de̦l˜ms [Salisb.], = de̦lbs, der Oberarm; der Ellenbogen Spiess n. U.

Avots: ME I, 454

de̦l˜na (li. délna), die inwendige, flache Hand: zuodu atspiest de̦lnās; uzspļaut uz kreisās ruokas de̦lnu. ak muokas, kādas manas ruokas, - visas de̦lnas - me̦lnas. viņam jāpārzin savi tīrumi un pļavas kâ sava de̦lna A. XX, 138. tu redzi viņa sirdi tik˙pat kâ uz de̦lnas A. XX, 492. [Nebst ostli. délnas dass. zu r. dial. долóнь, serb. длȁн "innere Handfläche" und weiterhin am ehesten vielleicht nach Falk-Torp 135 zu slav. dolź, got. dal "Tal", an. dalr "Bogen" (wenn de̦lna urspr. etwa "Biegung" bedeutete). Anders Berneker Wrtb. I, 208 (zu dilt!), Persson Beitr. 889 ¹ (zu aksl. продльлити "verlängern"), Jacobsohn Fr. Leo z. 60. Geburtstag dargebr. 414 ¹ (als "ebene, glatte Fläche", zu gr. ϑειλόπεδον "Tennenboden" u. a. (vgl. Walde Wrtb. ² 239 und Boisacq Dict. 174).]

Avots: ME I, 454

[delne Wessen "ķe̦pa (Tatze)".]

Avots: ME I, 454

del˜niski, die Handfläche zukehrend: viņa sēdēja pie galda, uz tuo ruokas delniski uzlikusies A. XII, 170.

Avots: ME I, 454

de̦lns, = de̦lbs, der Oberarm LP. VI, 314; [de̦l˜ns, der Unterarm Wandsen; vgl. de̦lms].

Avots: ME I, 454

de̦luoknis, die Schwindsucht AltRahden; auch de̦luonis.

Avots: ME I, 454

de̦luonis (unter de̦luoknis): auch Kaudz. Izjurieši 14.

Avots: EH I, 315

dèlst ² [Kalz., -šu, -su, auch delsêt], sprechen, erzählen: delš aiz˙raudamies; delš jau atkal niekus; [vgl. delzt].

Avots: ME I, 454

de̦lsu de̦lsumis, holpernd: mazie ve̦zumiņi gāja de̦lsu de̦lsumis pār ciņiem JK.

Avots: ME I, 454

‡ *delt, siechend abmagern: dēla, dēla, nuodēla, der Kranke siechte immer mehr dahin, magerte ab, bis er starb Laud. n. BielU.

Avots: EH I, 315

de̦lu, Praes. von dilt.

Avots: ME I, 454

dèlve ² : auch Oknist; "liela de̦lna" Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77: kas viņam par delvēm! tāds var gan strādāt Gr.-Buschh.

Avots: EH I, 315

dèlve ² [Kreuzb.], die Pfote od. Tatze eines Bären: lāča d. Lettg. lācīšam, brālīšam, pieci nagi delvītē BW. 30480.

Avots: ME I, 454

‡ delvēdze Warkl., delvēdzele Saikava, der Regcnbogen.

Avots: EH I, 315

[I delvērde A. - Schwanb. "ein unartiges, 15 - 18 Jahre altes Mädchen".]

Avots: ME I, 454

II dèlvērde ² : auch Bērzgale, Zaļm. (mit unbek. Inton.).

Avots: EH I, 315

II dèlvērde [um Rositten], der Regenbogen Infl. n. U.

Avots: ME I, 454

‡ dèlver̂dze ² Borchow, der Regenbogen.

Avots: EH I, 315

‡ delverdže (mit ostle. dž aus ģ?) Borchow, der Regenbogen.

Avots: EH I, 315

‡ dèlvērdze ² Stirniene, Warkl., der Regenbogen.

Avots: EH I, 315

del˜verêt: unruhig sein Bartau; unvernünftig etwas tun (mit èl ² ) Meiran; "šaudīties, svārstīties" (mit èl ² ) Kalz.; wackeln, (sch)wanken (mit èl ² ) Warkl.: piedzēris delverē; wackelnd (wankend) gehen Bērzgale. Refl. -tiês: tollen, ausgelassen (ungezogen) sein (mit el˜ ) Grünw.

Avots: EH I, 315

del˜verêt, -ēju, mutwillig, albern, unruhig sein, Unsinn treiben, viel schwatzen: es dziedāju, delverēju, man arājs gadījās BW. 527. dziedu, dziedu, delverēju, ne par vienu nebē̦dāju. Refl. -tiês, lärmen, tollen, umherschwärmen: lai nu tik daudz nede̦lve̦rē̦tumies, iesāk kāds stāstīt pasakas Alm. diez, vai tad vairs delverēsies šurp Kleinberg. [Aus mnd. delvern "schwatzen, schreien."]

Avots: ME I, 454

‡ delverĩba, mutwilliges, unruhiges Betragen: delverību dēļ Janš. Dzimtene V, 440 (ähnlich I, 206; III, 150). tev tik lielai tāda d. vairs nepiestāv Bandavā I, 75.

Avots: EH I, 315

delverîgs: auch (mit el˜ ) Grünw.

Avots: EH I, 315

delverîgs, der sich unruhig, anstössig beträgt Laud.

Avots: ME I, 454

delveris: Demin. delveriņš BW. 3130, 1; 14000, 13 var.; fem. delvere Janš. Dzimtene II, 118, Demin. delverīte BW. 93;

2): ein Nachtschwärmer
Gramsden; ein unruhiger Kerl Bartau; ein Unruhiger Siuxt (jē̦ri jau tādi del˜veŗi ir); "nenuoteikts, svārstīgs, ātrs cilvē̦ks" Kalz.; "palaidnis, nerātnis, nedarbis" (mit elˆ ) Grünw.; wer (sch)wankend (wackelnd) geht (von Betrunkenen und kleinen Kindern) Bērzgale; "kas tukšu runā" (mit èl ² ) Saikava.

Avots: EH I, 315

del˜veris, hochle. fem. delverīša,

1) ein unruhiges Kind:
tu esi liels delveris Kand.;

2) ein Herumtreiber, Unruhiger, Lärmmacher, ein Betrunkener, ein Schwätzer:
delverītis delverē pa lieluo pagalmiņu BW. 14535. nesmejiet, jūs ļautiņi, ka es tāda delverīte 93. es biju liela delverīša 9626;

3) Beiwort eines unruhigen, unbändigen Pferdes:
kumeliņ, delveriņ, negriez galvas tai ciemā 14000, 13.

Avots: ME I, 454

‡ delvērte Domopol, der Regenbogen.

Avots: EH I, 315

[dèlzt ^2, -žu, -zu Bers., unaufhörlich sprechen, plappern; vgl. delst.]

Avots: ME I, 454

‡ delztiês, sich bewegen (?) Mar.: nedelzies nu pruom! (zu einem kleinen Kind, das sich wegzubewegeu anschickt); = dēties Mar.: nezināja nuo sāpēm, kur d.

Avots: EH I, 315

dideles PV., = didas: aiz nuodrūguma tīri vai d. nāk.

Avots: EH I, 319

didelêt,

1): frierend zittern
N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617, Gr.-Buschh.; (auch reflexiv) unruhig, beweglich, ausgelassen sein AP.; ‡

3) unablässig bitten
(diedelêt) Sermus: tamē̦r dideleja, kamē̦r dabūja.

Avots: EH I, 319

didelêt, -ēju,

1) unruhig sein, sich davon machen wollen, etwas zittern
Krem., Setzen: [kam saltā laikā nav malkas, tiem ir jādidelē Lub., Kreuzb., Warkh.];

2) flennen, weinen
Nötkenshof. [In der Bed. 1 wohl nach Leskien Abl. 271 nebst didas und didinât "zittern" zu diet.]

Avots: ME I, 466

dĩdelêt, ‡ Refl. -tiês PV. "= dīžâtiês 1":

Avots: EH I, 325

dĩdelêt, -ēju, hin- und herstossen, quälen: viņu lietuvē̦ns dīdelē. saimnieks dīdelēja mani nuo viena darba pie uotra Ahs.

Avots: ME I, 477

‡ didelîgs, vor Furcht oder Kälte zitternd; unruhig, ausgelassen PV. (auch aus Stelph.); unruhig, beweglich AP.

Avots: EH I, 319

‡ dīdelîgs PV. "sich unruhig verhaltend, mit den Füssen zu stampfen pflegend".

Avots: EH I, 325

I didelis: eine unruhige, bewegliche Person (bes. von Kindern) AP.

Avots: EH I, 319

[I didelis Warkh., Nitau, Fest., jem., der frierend zittert.]

Avots: ME I, 466

[II didelis um Grobin "ein grosser und dummer Mensch"; vgl. dideļš.]

Avots: ME I, 466

‡ dīdelis PV. "= dīduoņa".

Avots: EH I, 325

‡ didelnieks PV., = didetis I.

Avots: EH I, 319

‡ dīdelnieks PV. "= dīduoņa":

Avots: EH I, 325

didels [für * didelis?], didele,

1) ein ungeduldiger, heftiger Mensch;

2) in der Kindersprache: Gesäss, Hintere Sessw.
n. U. [In der Bed. 1 jedenfalls zu didelêt 1.]

Avots: ME I, 466

I dìedelêt, ‡

2) faulenzen
(mit iê ² ) NB.; ohne Arbeit leben Stom. ‡ Refl. -tiês Pas. V, 213; = dìedelêt I 1.

Avots: EH I, 326

dìedelis: ein Bummler, Faulpelz AP.; tāds d. nuo cilvē̦ka! Dond. diedeļam, visu kruogu dzē̦rājam BW. 16806, 2. neduošu... diedeļiem (Var.: neveikļiem, netikļiem, smurguļiem) 6228, 5 var.

Avots: EH I, 326

dìedelnieks (unter dìedelis): šādi, tādi diedelnieki BW., 6371. kuo tu dzersi, diedelnieks (Var.: plikadīda) 19934, 1; ein Faulpelz (mit iê ² ) NB.

Avots: EH I, 326

‡ dirselīgs PV.,

1) leicht, auch über Geringfügiges zornig werdend;

2) Grosses unternehmend, aber dabei sch1iesslich sich ruinierend.

Avots: EH I, 322

‡ dũdelêt Dunika, OB., -ēju, weinen.

Avots: EH I, 346

dũdelnieks, [dūdinieks Wid.], der Dudelsackpfeife BW. 25822, 2; 21406.

Avots: ME I, 524

‡ *džergzdelêt, erschlossen aus sadžergzdelêt:

Avots: EH I, 365

[dziedelis "ein Solosänger" Rutzau.]

Avots: ME I, 561

êdelîgs,

1): auch AP., Dunika, Ramkau, Salis; ‡

2) zum Essen reizend, schmackhaft
(?): ē. ē̦damais Pēt. Av. II, īp. pielik. 5.

Avots: EH I, 371

‡ ēdelis "wer viel isst" Warkl.

Avots: EH I, 371

‡ êdelišks Gr.- Buschh., Oknist (hier mehr von Tieren gesagt), = êdelîgs.

Avots: EH I, 371

eideliski, für eideniski, schnell / springend (gehen) Alt - Rahden.

Avots: ME I, 566

‡ èndelêt ² Zvirgzdine, schlagen, prügeln,

Avots: EH I, 369

gaĩdelis,

1): auch Grenzhof (Mežamuiža), Lieven-Bersen, Pankelhof; ‡

2) gaidelīši (wo?), Schlüsselblumen.

Avots: EH I, 376

[gaĩdelis Gr. - Sessau, ein junger, kleiner Hahn. Beruht wohl auf li. daidỹs "Hahn".]

Avots: ME I, 583

gàidelĩte: gaĩdelîte Gr:-Würzau, primula officinalis. Vgl. gaîlene 2, gaîlis und li. gaidỹs.

Avots: EH I, 376

gàidelīte [Serben], primula farinosa Kav.

Avots: ME I, 583

gal˜delis (unter galˆds): sadabūjusi kruogā nelielu galdeli Janš. Līgava II, 236.

Avots: EH I, 379

gaudelība, ewiges Jammern, Wehklagen: sliekšanās uz gaudelību MWM. VI, 70.

Avots: ME I, 610

ģergzdele, ‡

2) = dzerkstele, dzergzde: gruodā dzijā ruodas ģer̂gzdeles Kaltenbr.

Avots: EH I, 426

ģergzdele, zu fest und hart gesponnenes Garn Nerft. Vgl. das echt le. dzergzde.

Avots: ME I, 696

‡ grûdelêt AP., Kalz., Schwanb., (mit û ² ) Mesoten, (mit ũ ) Lemb., wiederholt ein wenig stossen Bērzgale: bē̦rni grūdelē galdu. (pavirši) g. miežus.

Avots: EH I, 411

‡ guldelêt Latw. Aw. v. J. 1863, S. 99, wiederholt eine Zeitlang ohne Notwendigkeit liegen oder schlafen.

Avots: EH I, 416

gurdelis, ein matter, schwacher, kränklicher Mensch L., St., U., Etn. III, 169.

Avots: ME I, 683

‡ ìebaidelêt, wiederholt in Angst versetzen, einschüchtern Warkl.: ie. bē̦rnus.

Avots: EH I, 503

‡ ìebudelêt Ahs. "= ìebul˜durêt": dažam bē̦rnam tik grūta galva, ka nepa˙visam nevar grāmatu ie.

Avots: EH I, 505

[ìedeldêt, abnutzend od. verschleissend herstellen in: ied. roubu.]

Avots: ME II, 9

‡ ìediedelêtiês, sich einbetteln (ielūgties) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 509

izbĩdelêt, tr., ausbeuteln: miltus.

Avots: ME I, 716

izdèldêt, tr., vernichten, vertigen, ausrotten: blaktis, stādus. tāda rīcība izdeldē tautā katru patiesības sajūtu Stari II, 311.

Avots: ME I, 726

‡ II izdzeldêt "gelb werden; verkümmern" Vank.: labība izdzeldējusi; beim Schmel zen (Tauen) gelb und körnig werden Meselau, N.-Peb.: sniegs jau pa˙visam izdzeldējis.

Avots: EH I, 444

‡ izdèlverêt ² Kalz., Lubn., heraus-, hinaustaumeln: i. laukā nuo istabas. Refl. -tiês (mit el˜ ) Dunika u. a. "iztrakuoties, izdauzīties 2".

Avots: EH I, 441

[izdiedelêt, bettelnd (von jem.) erlangen. Refl. - tiês, zur Genüge betteln.]

Avots: ME I, 728

‡ izdūdelêt,

1) = izraûdât: acis izdũde̦lē̦tas sausas Lemsal;

2) "?" pilns kâ acs izdūde̦lē̦tu kleišu A. Brigadere Skarbos vējos 308;

3) wellenförmig krauseln
Golg., N.-Peb., Sessw., Tlrsen: i. drēbi, matus. Refl. -tiês Dunika, = izraûdâtiês. dūdelêt "weinen" beruht auf d. dudeln.

Avots: EH I, 444

izjādelêt, ‡ Refl. -tiês, = izjādelêt 4: izjādelējas malu malas Pas. IX, 414.

Avots: EH I, 452

[izjādelêt,

1) reitend austreten:
izj. rudzus

2) bereiten:
izj. zirgu;

3) = izjādināt: izjādelēt bē̦rnu uz jaunā zirga. izjādelēt bē̦rnu (uz ceļiem) Ruj.;

4) in verschiedenen Richtungen auf allen od. vielen Wegen reiten:
izj. visus ceļus Bauske;

5) gründlich betrügen
Borchow.]

Avots: ME I, 745

‡ izlaĩdelêtiês Libau, = izlidinâtiês.

Avots: EH I, 461

‡ izmērdelêt, ausmergeln (= nùomērdêt) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 466

izspriêdelêtiês, zur Genüge klug reden, kritteln: kad kungi kādu brīdi bij izspriedelējušies, tad tika aicināti vietnieki Dz. Vēstn.

Avots: ME I, 803

jâdelêt: auch Warkl.; j. (= jâdît) zirgu Sonnaxt. ‡ Refl. -tiês AP., sich herumtreiben; Unfug treiben (blēņuoties).

Avots: EH I, 561

jâdelêt [Nerft., Preili, Kl., PS., C., Serbigal, RUj., jãdelêt Salis., Nigr., Līn.], - ẽju, intr., tr., freqn. und demin., herumreiten, hin und her reiten: paņem zvē̦rus un jādelē ilgu laiku LP. IV, 58. ar tuo me̦lnu kumeliņu šurpu, turpu jādelēju BW. 13250, 9. lietuvē̦ns luopus jādelē (quält ab) LP. VII, 412.

Avots: ME II, 105

‡ jãdelis Strods Par. vōrdn. 87 "?".

Avots: EH I, 561

jâdelniẽks, einer der hin und her reitet Stockm.; ein Herumtreiber Smilt.

Avots: ME II, 105

‡ jâzdelêt Zvirgzdine, = jâdelêt. Wohl durch r. ѣзда, ѣздить beeinflusst.

Avots: EH I, 562

je̦de̦ls [Nogallen], U., jedelis, jadals Konv. ¹ , Südwind. [Aus liv. jedāl "Süd"; s. Thomsen Beröringer 254.]

Avots: ME II, 109

‡ judelis, Kosename für kleine Kinder ("ungefähr = nerātnis") Warkl.: ak tu j˙!

Avots: EH I, 566

‡ *kādelis (erschlossen aus oslle. kuodeľś) Nautrēni, Welonen "ein Stock (nũja)".

Avots: EH I, 598

kārdele (unter kãrde): auch Dunika (mit ã ), Gramsden, NB.

Avots: EH I, 602

[kardeles Bielenstein Holzb. 625, kardielis Wid., ein Gebinde, das die plenīces verbindet. Nebst li. kardė˜lius "ein starkes Tau zum Anbinden der Holzflösse" zunächst vielleicht aus r. кардéль.]

Avots: ME II, 161

I ķedele, ķedelis, ein Rock, namentl. ein Frauenrock: dui ķedeļi sade̦guši BW. 28486, 2. vecie skuolas ķedeļi A. XIV, 2, 458. [Nebst li. kedelỹs aus mnd. kedele "Kittel".]

Avots: ME II, 359

II ķedele, ein altes Frauenzimmer Serb.

Avots: ME II, 359

[III ķedele Wessen "ripas grìežamais kuociņš pie vērpjamā ratiņÄ. Wohl zu ķe̦da II.]

Avots: ME II, 359

‡ IV ķedele Druw. "die linke Hand". Vgl. ķete 1.

Avots: EH I, 692

ķedeles atstiept: auch - sich (zum Schlafen) hinlegen Behnen.

Avots: EH I, 692

ķedeles, die Füsse, Beine (verächtlich): ķedeles atmest, atstiept, sterben. duošu tev, ka ķedeles atmetīsi N. - Schwanb., Illuxt, Bers., Druw., Nerft, Serb. kurmi uz vietas nuobeidz, ka ķedeles vien atme̦t Vīt. 12.

Avots: ME II, 359

ķedelis (unter ķedele 1): ein altes Kleidungsstück Durben; ein zu kleines, beschmutztes Röckchen (Jäckchen) NB.; ein alter, wertloser Frauenrock Dunika, KaL, OB.; ķedeļi Frauenb. "dünne Kleider".

Avots: EH I, 693

ķedeliski kājas apaut, beim Anziehen der Bastschuhe den rechten mit dem limken Bastschuh verwechseln Lasd., Sessw., Tirs. [Vgl. li. kèdelioti "запутывать, путать".]

Avots: ME II, 359

ķendeles, = ķenceles

3, ķedeles: "ķendeles vien atmetÄ, saka par cilvē̦ku, ja tas, sviests vai sists, nuokrīt gar zemi izstieptām ruokām un kājām Lasd.

Avots: ME II, 365

‡ *ķendelêt, zu erschliessen aus àizķendelêt.

Avots: EH I, 695

ķim̂delis ^2: auch (mit im̃ ) Behnen, Grenzh. (Mežamuiža).

Avots: EH I, 702

ķindelis, [= cimdelis]: savu dē̦lu izde̦vuse par nuobaras ķindeļiem BW. 25266, 3 [aus Kursiten; vgl. ķimdelis und cindi].

Avots: ME II, 382

‡ klaidelêt, = klaîduôt: par nakts klaidelēšanu R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 111.

Avots: EH I, 608

‡ knuodelêt (in einem handschriftl. Vokabular), beissen (von Flöhen).

Avots: EH I, 635

kuodele: auch (mit uô ² ) Dunika, Rutzau, (mit ùo ² ) Kaltenbr., Demin. kùodelīte ² Auleja.

Avots: EH I, 685

kuodele, = kuodaļa: bezdievīgu draudze ir kâ viena pakulu kuodele Glück Sirach 21, 9.

Avots: ME II, 341

kuôdelêt: auch AP., Gr.-Buschh., (mit uõ ) Behnen, Schnehpeln, Siuxt.

Avots: EH I, 685

kuôdelêt Ronneb., Ruj., ein wenig beissen, nagen, knabbern.

Avots: ME II, 341

kuôdelîgs [C., kuôdelîgs ² Salis, Ruj., Lautb.], bissig: k. suns.

Avots: ME II, 341

[kuôdelis ² Rutzau, = (linu) kuodaļa;] kuodels, Kunkel, Spindel, Manz. Lettus. Vgl. kuodeļš.

Avots: ME II, 341

‡ II kuôdelis ² Salis, = kuôduõls: rieksta k.

Avots: EH I, 685

[kriẽdelis, eine Art Korb Bezzenberger Lett. Di.-St. aus Dond.]

Avots: ME II, 283

‡ ķudele Libau "ein Netz mit einem leinenen Sackchen".

Avots: EH I, 707

kudelîgs Ahs., = kutelîgs.

Avots: ME II, 298

ķudelis, ein Netz Kurisch - Haff. [Aus li. kiùdelis "Keutelnetz".]

Avots: ME II, 391

lãdele (unter lãde ): auch (zur Bed. 1) Janš. Līgava II, 41.

Avots: EH I, 726

‡ laîdelêt Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, Oknist, (mit aî ² ) Seyershof, wiederholt gehen lassen Pilda, Warkl.: l. luopus pa cita labību. sāku jau sivē̦nus ārā l. Refl. -tiês. (s. ME. II, 402),

1): auch (mit aĩ ) Dunika, Salis;

2): "vietām" ME. II, 403 durch "miesām" zu ersetzen!

Avots: EH I, 711

laîdelêtiês, -ẽjuôs, freqn., dem. zu laîsties,

1) flattern, schwärmen, hinund herfliegen:
ap namu laidelējas vārnas AU. dūjas dūduodamas laidelējās pa sē̦tsvidu A. XX, 245;

2) laidelēties pa vietām, Gliederziehen oder Frösteln oder ein Nervengefühl wie Kribbeln haben
Biel. n. U.

Avots: ME II, 402

‡ lidelêt Gr.-Buschh., hin und her eilen (besonders von flinken Menschen): l. nuo viena stūŗa uotrā.

Avots: EH I, 740

‡ lìdelêt ² Kaltenbr., wiederholt kriechen.

Avots: EH I, 745

‡ lùodelêt ² Sonnaxt, = ‡ lùodalêt ² .

Avots: EH I, 766

‡ màndeles ² Sonnaxt "die Mandeln (bei Schweinen)".

Avots: EH I, 782

‡ maûdelêt, -ēju Saikava, schwemmen: m. zirgus.

Avots: EH I, 786

‡ mèndelêt ² Līvāni, eilig (fr)essen, (fr)essend schnell die Kinnladen bewegen (z. B. von Schafen).

Avots: EH I, 780

‡ mer̃dele Lems. "= ‡ dzêdzele ² ".

Avots: EH I, 801

mērdele (unter mḕrdelis),

1): auch (comm.) Ermes, Lems., Seyershof.

Avots: EH I, 807

mḕrdelêt,

2): mit dem Tode ringen
Lng.; siechen, (vor Hunger) eines langsamen Todes sterben Dunika (mit ẽr ): ave mērdelēja visu vasaru; ‡

4) sitzend schlummern (nicken)
Dunika (mit ẽr ).

Avots: EH I, 807

mḕrdelêt [Ruj.],

1) tr., hungern lassen, mergeln:
skuopa saimniece mērdelē savu saimi, gans luopus Mat.;

2) intr., [mêrdelêt ² Salis, wenig essend abmagern: tā cūka mērdelē jau divus mēnešus]; ohnmächtig werden Grob. n. Etn. III, 67;

[3) mẽrdelêt, sich grämen Nieder - Kurland]. Refl. -tiês, sich das Nötige entziehen, sich abmergeln, hungern: kuo nu mḕrdelējies? [N. - Peb.] viņi, miega mātes klēpī pūdami, vārgst un mērdelējas pie miesas un dvēseles Aus.

Avots: ME II, 618

‡ mērdelīgs, abmergelnd Mag. XV, 3, 62.

Avots: EH I, 807

mḕrdelis [auch Jürg., Ruj.], f. -le, mḕ̦rdaļa ² [Bers.], Lub.,

1) ein verhungertes, dem Töde nahes Wesen
[mḕrdele PS.], ein Krepierling Smilt.; Etn. IV, 146: vaļenieka mērdelis zirdziņš vilkās kâ gliemezis Seib. guovis vazājušās apkārt kâ mērdeles Etn. II, 88. Pēteri es reiz varēju dabūt, bet apņēmu šitādu mērdeli MWM. VIII, 332. [tas jau tīrais mêrdele ² Salisb.;]

2) jemand, der einen hungern lässt
Plm. n. RKr. XVII, 68, Lub.

Avots: ME II, 618

[I mĩdelîgs Bauske, unruhig, stehend.]

Avots: ME II, 641

II mīdelîgs, liebenswürdig, freundlich Blieden n. Etn. II, 177. [Aus d. gemütlich entstellt?]

Avots: ME II, 641

mirdele Mag. X, 3, 91 (aus Blieden), eine langsam oder allmählich Sterbende.

Avots: ME II, 631

[murdelêt "sprudeln" Warkl.]

Avots: ME II, 667

[murdelis Warkl.,

1) "jem., der undeutlich spricht";

2) "jem., der etwas (Wasser u. a.) trübt".]

Avots: ME II, 668

‡ naudelis, ein (kleines) Geldstück: viņš man ... iedeva divus naudeļus Anekd. IV, 47.

Avots: EH II, 6

[nebrūdelis "ein widerlicher Mensch" Autz. n. U.; vgl. neprudelis.]

Avots: ME II, 709

‡ nedele Kaltenbr˙· die Woche.

Avots: EH II, 11

negañdelis,

1): auch Rothof; ‡

3) negandels Lng. (unter gan ), ein Tölpel.

Avots: EH II, 12

negañdelis,

1) der Nimmersatt
Gold.;

2) ein ausgelassener, Unbändiger
Nigr.: [dzirdē̦ts par tām dažādām blēdībām, kuo šis negandelis izdarījis Janš. Dzimtene V, 57. - In der Bed. 2 wohl als ein Kuronismus zu li. nẽganda(s) "was Schrecken verursacht"; in der Bed. 1 wohl durch gan(a) "genug" beeinflusst.]

Avots: ME II, 712

‡ nepieêdelīgs ² Frauenb., unersätttlich.

Avots: EH II, 17

neprudelis, [neprūdelis], der Teufell Essern n. U., das Scheusal: briesmīgi nuoaudzis neprûdelis ² bija Lautb.

Avots: ME II, 728

neprudelis: nach BielU. zu verbessern in nepriedelis!

Avots: EH II, 18

netrûdelis, ein Holzstück, das nicht fault Oppek. n. U.

Avots: ME II, 737

nùodèldêt, Refl. -tiês: viņš nuodeldējās ("nuomuocījās") pats sevi, sievu un bē̦rnus Frauenb.

Avots: EH II, 39

nùodèldêt, tr.,

1) abnutzen, abbrauchen:
viņš paņēma nuode̦ldē̦tu alvas kaŗuoti Vēr. II, 646; nuode̦lde̦ts juoks, ein abgedroschener Witz; nuode̦ldē̦ts teikums Kaudz. M.; nuode̦ldē̦tas frazes Vēr. I, 1279;

2) tilgen, abtragen:
nuodeldēt nuo pirkuma maksas A. XX, 141. - [Refl. - tiês, sich abnutzen: slieces nuodeldējušās Bauske u. a.]

Avots: ME II, 773

[nùodeldinât Ruj., Dond., Wandsen, Dunika, Bauske, = nùodeldêt 1: tu vari savu mēli nuodeldināt, bet tuomē̦r ne˙kuo nepanāksi.]

Avots: ME II, 773

[I nuodelêt, geschäftig hin und her laufen Infl. n. U.; mit ostle. uo aus ā?]

Avots: ME II, 773

[II nùodelêt Bauske (?) "izdilt".]

Avots: ME II, 773

‡ *nùodelt, Perfektivform zu ‡ *delt: dēla, dēla, nuodēla, der Kranke siechte immer mehr dahin, magerte ab, bis er starb Laud. n. BielU.

Avots: EH II, 39

nùodelverêt, ‡

2) sich gesehwätzig äussern (?):
"... tâ . jau var aizmirsties, pa kuŗiem vārtiem iebraucis, pa kuŗiem jāizbrauc," lielais mutelnieks nuodelverēja P. W. Šis ar mani tiesāties? 4.

Avots: EH II, 39

nùodelverêt, intr., hintändeln: laiku; ["abtragen" Rutzau]. Refl. - tiês, sehr unruhig, unbändig sein, sich abjackern, umherschweifen.

Avots: ME II, 773

[nùodīdelêt,

1) abhetzen, abtreiben
Warkh.: nuodĩdelêt zirgu Ruj.;

2) "langsam hinfahren":
n. uz mežu Warkl.]

Avots: ME II, 775

nùodiedelêt,

3): sich eine Zeitlang ohne Arbeit herumtreiben.

Avots: EH II, 40

[nùodiedelêt,

1) abbetteln:
nuodiedelējis ve̦se̦lu gabalu gaļas Bauske;

2) eine Zeitlang betteln:
nuodiedelējis ve̦se̦lu nedēļu Ruj.;

3) = nuodiedēt 2: nuodiedelēja visu dienu gaiduot N. - Peb.]

Avots: ME II, 775

nùodindelêt, intr., hintändeln: būs visu nakti nuodindelējis Seib.

Avots: ME II, 775

‡ nùoendelêt Bērzgale,

1) "sasist (kādu cilvē̦ku)";

2) ein Stück Weges zurücklegen;

3) abmähen.

Avots: EH II, 44

nùojâdelêt, tr., hin und wieder reitend ein Pferd abquälen, abreiten: tu man laikam viņu (zirgu) pie meitām nuojādelē LP. V, 18.

Avots: ME II, 792

‡ nuokuõdelêt Siuxt "?": ieber suķelim graudus, lai viņš nuokuodelē me̦lnuos zuobus!

Avots: EH II, 58

[nùosvaidelêt, = nùosvaidît: n. visu pagalmu ar skaidām. pati vairs nezin, kur saivītes nuosvaidelējusi Bauske.]

Avots: ME II, 863

nùoũdelêt, tr., abjagen, malträtieren, abprügeln C., Wid.

Avots: ME II, 880

nùozeñdelêt, mit Speichel besabbeln: teļš zīzdams nuozendelējis guovs titus Dond.

Avots: ME II, 890

padèldêt, ‡

2) teilweise tilgen (eine Schuld)
Oknist u. a.: dē̦ls jau krietni padeldējis tē̦va parādus.

Avots: EH II, 126

padèldêt, tr., ein wenig abnutzen, abschleissen, abnutzen können: buciņas nepadeldē ne˙kā plānāka Dok. A.

Avots: ME III, 16

padelverêt(iês), ein wenig Possen treiben, tollen, mutwillig sein: bērni grib padelverēties.

Avots: ME III, 16

padelverêt(iês), ein wenig Possen treiben, tollen, mutwillig sein: bērni grib padelverēties.

Avots: ME III, 16

[padidelêt, etwas, eine Weile vor Frost zittern, frösteln: dābūja krietni padidelēt Jürg.]

Avots: ME III, 17

pajâdelêt, intr., ein wenig hin und her reiten: jātnieks, īsuos aulekšuos pajādelējis, iegriezās pa vārtiem pagalmā Latv. Häufiger refl. -tiês: tu varē̦tu brīvi pajādelēties MWM. VIII, 204.

Avots: ME III, 36

padaîdelêt(iês), intr., zuweilen ein wenig hin und her fliegen: vispirms viņas (bites) palaidelē ap struopa izeju Konv. ² 381.

Avots: ME III, 54

palaîdelêt(iês): lai palaidelējas kurkalē̦ni Saikava.

Avots: EH II, 147

padaîdelêt(iês), intr., zuweilen ein wenig hin und her fliegen: vispirms viņas (bites) palaidelē ap struopa izeju Konv. ² 381.

Avots: ME III, 54

‡ pamērdelêt "?": nuo prieka tev visi luocekļi pamērdelēs Janš. Mežv. ļ. i, 376.

Avots: EH II, 156

pãrdèldêt: p. (durchreiben) važas Pas. XIII, 195.

Avots: EH XIII, 198

pãrdèldêt, tr., durchreiben, abnutzen: ve̦cais galds ar tieviem, gan+drīz pa+visam pārde̦ldē̦tiem skrāģiem Jauns.

Avots: ME III, 153

paskràidelêt, gew. refl. -tiês, zuweilen ein wenig hin- und herlaufen: lai bē̦rni paskraidelējas pa lauku!

Avots: ME III, 100

pastedele, der untere Raum, der Boden der Stadolie: rendinieku ve̦ci puiši pastedelē bubināja BW. 13088.

Avots: ME III, 108

‡ pastùmdelis ² Auleja, ein träges (od. auch dummes) Lebewesen, das immer angetrieben werden muss: ar ituo pastumdeli ni˙kur nenuobrauksi: cik stumsi, tik ir ies (von einem Pferd).

Avots: EH XIII, 177

[pasvaîdelêt, wiederholt (nicht weit) werfen: p. akmeņus C. Refl. -tiês, zum Behagen wiederholt (nicht weit) werfen: bē̦rni grib pasvaidelēties ar akmeņiem Jürg.]

Avots: ME III, 110

‡ pēdelējs (Adj.?) "der letztgeborene" Lubn. n. BielU.

Avots: EH XIII, 227

pedelis: auch Borchow n. FBR. XIII, 25 ("?"), 1): auch Bērzgale, C., Dricēni, Heidenfeld, Kārsava, Lubn., Mahlup, Meselau, Prl., Saikava, Sessw., Silajāņi, Warkl.: mamma pūra man nedeva, pedelei (Var.: pastarei) taupīdama BW. 7854 var.

Avots: EH XIII, 218

pedelis,

1) das zuletzt geborene Kind
Fehgen, Kl., Zaļmuiža, PS., Erlaa, Fehsen, Aahof, Laud., N.-Schwanb., Druw., Wessen, Meiran, Golg., Peb., Nötk., Schujen, U.: tam tē̦vam seši dē̦li,... Jē̦kabam pedeļam (Var.: pastaram)... BW. 2488, 5 var. skaista aug pedelīte (Var.: pastarīte) aiz visām māsiņām BW. piel. ² 4506 var. pirmajam, pedeļam, tiem piede̦r tē̦va zeme BW. piel. ² 3754; in Schujen und Drosth. nur von Tieren gebraucht: pedelītis ir putniņš, kuo pe̦rē̦tāja perējumā pēdējuo izšķiļ (so auch in Erlaa), vai sivē̦ns, kuo cūka pēdējuo dzemdē; ähnlich in Adsel;

2) wer sich bei einem Spiel als der Letzte erweist;
pedeļuos iet, ein Spiel (viens pieskrej uotram, piesit un saka: "pedelis!" pedelim jāķeŗ piesitējs un jāatsit; ja viņš tuo nedara, citi tam rāda gaŗu de̦gunu) Nötk.; der Letzte Peb., Serben, Lös., Sessw., Mar., Lis., Selsau. Zu pê̦da (vgl. pēdelis), mit dem e von la. pedēs "Füsse", gr. πεδά "μετά" u. a.?

Avots: ME III, 191, 192

pēdelis, ein Letzter (ein letztes Kind), ein zuletzt Gebliebener: jaunākam dē̦lam, pēdelīšam LP. V, 276. Zu pēdis.

Avots: ME III, 206

I pēdelis: situ ... pēdelīti (Var.: pastarīti), lai tā liela neizauga BW. 7853 var.

Avots: EH XIII, 227

‡ II pẽdelis Ramkau, ein am Hemde zur Erweiterung der Achselhöhle eingelassenes dreieckiges Flick. Vgl. spẽdele.

Avots: EH XIII, 227

pe̦de̦ls, Adj., = pēdējs, der letztgeborene der letzte Nötk.: tas ir nāburga pe̦de̦lais dē̦ls Adsel, A.-Peb.; pe̦de̦lais (beidzamais) palaidnis Golg.

Avots: ME III, 192

‡ per̂dele Kalupe n. FBR. XVIII, 38,

1) fem. zu per̂delis: kumelīte, perdelīte, apgāž ... ve̦zumiņu Tdz. 37554;

2) Demin. perdelītes, melissa officinalis Ulanowska Łotysze 95.

Avots: EH XIII, 224

perdelêt,

1) hin und wieder farzen
Fest.;

2) etwas eilig tun
(Fest.) od. sprechen Selb. n. Etn. IV, 164. Zu pir̂st.

Avots: ME III, 201

per̂delis: auch (ein Stänkerer) Kaltenbr.

Avots: EH XIII, 224

per̂delis Bers., einer, der perdelē Fest., Etn. IV, 164, Laud., Lubn.; jem., der nicht schnell genug alles bekommen kann Ar.

Avots: ME III, 201

‡ pidelaste Garrosen, Zohden "sieviete, kas bieži skraida apkārt pa citu mājām".

Avots: EH XIII, 230

I pidele,

2): aus nd. fiddel "Geige, namentlich in verächtlichem Sinne", s. Sehwers Unters. 88.

Avots: EH XIII, 230

I pidele,

1) das Weinen, Heulen:
laist pideli vaļā Smilt.; nu ir pidele vaļā Wolmarshof;

2) (scherzweise) die Violine
Selg., Grünw.; "svilpe" Nötk.;

3) = pidelis Nötk.

Avots: ME III, 212

II pidele: "pārāk aušīga meitene" Talssen; s. auch unter ‡ pidelis II.

Avots: EH XIII, 230

II pidele, ein gewandter, ein unsteter, leichtsinniger Mensch Dond.; ein sehr heiterer, lebhafter Mensch Schibbenhof: mūsu skruoderītis ir tāds pidele nuo cilvē̦ka Selg., Dond.; "jem., der sich ungebeten einmlscht" Grünh.; "ein leichtfertiges Weib, das sich umher zu treiben liebt" Ekau; "eine auszuschlagen liebende Stute" N.-Peb.

Avots: ME III, 212

‡ III pidele Kr.-Würzau, die Ente (in der Kindersprache).

Avots: EH XIII, 230

pidelêt,

1): auch Salis Sermus (verächtlich);

2): pidelēju ("?"), stabulēju, tē̦va zirgus ganīdams BW. 30189 var.; aus nd. fiddeln "auf der Fiedel spielen; ... musizieren, besonders, wenn die Musik schlecht ist", s. Sehwers Unters. 88;

3): sich umhertreiben
Grünw.

Avots: EH XIII, 230

pidelêt,

1) laut weinen
Serben, Ronneb., Smilt., Trik.: kuo nu pidelē! Seibolt;

2) auf einer pidele I ² pfeifen
Nötk.;

3) "žvickāties, šaudīties": kuo tu, meiten, pidelē pa visām malām? Dond. n. RKr. XVII, 46. Refl. -tiês "sich um Ungehöriges kümmern" Grünh.

Avots: ME III, 212

pidelis (fem. pidele), ein Weinetlicher Serben, Mar.

Avots: ME III, 212

II pidelis (daneben [feminin?] pidele) Grünw. "viegls, l,·uszīgs cilvē̦ks, kas mīl apkārt staigājuot vairīties nuo smagāka darba".

Avots: EH XIII, 230

pidelkaķe: "= ‡ pidelis (-le) II" Grünw.

Avots: EH XIII, 230

pidelkaķe "?": māte tāda pidelkaķe (Var.: traka Kača, gaisa kaza) BW. 7055, 1 var.; pidelkaķis, f. -ķe "jem., der sich ungebeten einmischt" Funkenhof.

Avots: ME III, 212

pìebĩdelêt, zur Genüge, zum Überfluss beuteln.

Avots: ME III, 239

pìediedelêt,

1) voll betteln:
p. pilnu kuli maizes;

2) hinzubetteln:
p. vēl 2 latus;

3) bettelnd erlangen:
kuo tur nu piediedelēsi? brauc mājā!

Avots: ME III, 245

piñdele: auch Dunika; Demin. pindelīte Lubn. n. FBR. XVII, 128. Aus d. dial. Pindel n. Sehwers Unters. 88.

Avots: EH XIII, 234

piñdele, piñdelis PS., das Bündel; žīda nasta ar sīkām lietām Etn. II, 49; der Pl. pindeles, (ärmlicher) Kram: tai kastē jau ir visas manas pindeles I,aud., Bers. Wohl durch livische Vermittelung aus d. Bündel; oder auf Grund einer p- ähnlichen deutschen Aussprache des B-?

Avots: ME III, 219

‡ pir̃delis, ein Stänkerer (?): ve̦cais p. (gemeint ist wohl ein alter Mensch) aizkrāsnē Ceļi VIII, 300 (aus Orellen).

Avots: EH XIII, 236

puõdelis, ‡

2) (geringschätziges)
Demin. zu puôds I 1 Grenzh. n. FBR. XII, 15, (mit uo) BW. 33494, 5, Pas. VIII, 290; IX, 471; XII, 421, Janš. Atpūta № 372, S. 7.

Avots: EH II, 345

puõdelis, ein gewisser Pilz Dunika; vgl. puôdiņš (puôds 5).

Avots: ME III, 454

priedele BW. 23619 var., priedelĩte, priedeliņa, priedenīte, priedeniņš, Deminutivformen von priẽde, die Kiefer: šurpu turpu vēji luoka silā sīkas priedelītes (Var.: priedeliņas) BW. 10657 var. šurpu, turpu luocījās zaļa sila priedenīte (Var.: priedeniņš 22825.

Avots: ME III, 392

priedeleja U., ein Kiefergehege.

Avots: ME III, 392

pudele, pudule Jaunie mērn. laiki I, 44, Serbigal, die Flasche. Zunächst nebst estn. pudel aus d. Buddel (bei Frischbier I, 114), wobei das p- entweder auf einer p- ähnlichen Aussprache des b- im Deutschen beruht, oder aber in livischem Munde aus b- entstanden ist.

Avots: ME III, 402

pũdele: lēja darvu ... pūdelēs Janš. Mežv. ļ. II, 234, (darvas) pūdeli (od. zum nom. pūdelis?) laizīja Tdz. 57226. (Jāņu nakti kalniņā) tur redzēji pūdelīti ("?") ar gaŗiem zābakiem 53846. kam citas meitiņas pūdeles ("?") sauci! nu tev pašam p. radās BW. piel. ² 21246, 1. Nach Sehwers Unters. 97 aus mnd. pūdel "Beutel".

Avots: EH II, 341

pũdele Kand., Frauenb., der Paudel; der Teerpaudel (auch: darvas pūdelis) U., Manz. Lettus, Wahnen (pũdele), Bauske: saime gāja līguot; puiši aizdedzināja kārts galā pūdeli Janš. Dzimtene V, 33. Vgl. li. pudlas "Schachtel".

Avots: ME III, 445

I pũdelêt, ‡

2) "aplami pašūt" Nötk.

Avots: EH II, 341

I pũdelêt, -ẽju, pudeln (hieraus entlehnt), im Schiessen verfehlen U.: uzvilku gaili un gribēju likt pie vaiga un spiest vaļām, bet ieduomājuos: ja pūdelēju, kuo tad? Janš. Dzimtene ² II, 128. ve̦cās krameņīcas ... mitrā laikā daudzreiz pūdelējušas Upīte Medn, laiki.-Subst. pūdelējums, der Fehlschuss.

Avots: ME III, 445

II pūdelêt, das Haar verwühlen Lems. n. U.

Avots: ME III, 445

puldelêt: tu nuo vienas puses uz uotru sve̦nkuojies un puldelē Lange Latv. ārste 58. "-ẽju." ME. III, 406 zu verbessern in "-ẽju,".

Avots: EH II, 323

puldelêt, -ẽju. purzeln, unsicher gehen, irren, fehlen St., Bergm. n. U.: ar tevi varu pastāvēt, bez tevis būs man puldelēt Gesangb. v. J. 1671. Zu pult.

Avots: ME III, 406

‡ *pundele od. *pundelis, ein Wespennest (?): vai ve̦se̦lu lapseņu pundeli ... tas izspārdīs Delle Negantais nieks 206. Vgl. puñduris (unter puñdurs 3).

Avots: EH II, 325

puñdele: auch E. Birznieks-Upītis Podiņos, S. 11; "eine" ME. III, 412 zu verbessern in "ein".

Avots: EH II, 325

puñdele, eine Teerpaudel Selg. n. Ejn. IV, 167, Neuenb.

Avots: ME III, 412

pundelis JK. V, 1, 59 "ein Zwergsack."

Avots: ME III, 412

I pundelis: aus d. dial. Pundel "Bündel" n. Sehwers Unters. 97.

Avots: EH II, 325

‡ II puñdelis Grenzhof, Siuxt, ein kleiner Topf; skrien ... pēc pundeļa ("?"), kuŗā iegāzt mēnesi Pas. XI, 313.

Avots: EH II, 325

‡ pusbudele Dunika, Rutzau, pusbutele ebenda, Kal., Strods Par. vōrdn. 143, eine Flasche, die ein halbes Liter (Branntwein) fasst.

Avots: EH II, 330

‡ pusstundele, Demin. zu pusstuñda: iziet kādu pusstundeli ātrāk Janš. Prec. viesulis 18.

Avots: EH II, 334

radelīgs Diet., = radîgs.

Avots: EH II, 348

raûdelîgs, s. raûdulîgs.

Avots: ME III, 483

raudelis, ein Grauschimmel LKVv.

Avots: ME III, 483

redele,

1): sg. redele - auch Dunika, Grob., lw., Orellen, Rutzau;

3): auch (sg. redele ) Dunika, Rutzau;

4): auch (sg. redele ) Dunika, Iw., Rutzau; mēģināja ... kuģeniekiem uzkliegt, lai turuoties pie redelēm cieti Janš. Tie, kas uz ūdens 6. Nach Wiget Sitzungsber. d. gel. estn. Ges. 1927, S. 273, ist estn. redel ein echt fi.-ugr. Wort (auch finn. und wot.).

Avots: EH II, 362

redele, gew. der Plur. redeles,

1) auch redeļas Kliggenhof, die Raufe über der Krippe, die Futterraufe
U., Bielenstein Holzb., Kurs., Wolm., Salis: me̦t ābuolu redelēs, ber auziņas silītē BW. 13646. silē auzas, siens redelēs LP. V, 356. iegulties guovju redelēs V, 5;

2) kratāmā redele, eine raufenartige Vorrichtung zum Windigen:
kratāmā redele nuokrata saļmu smalkumus, lai izbirst graudi Ahs. n. RKr. XVII, 49;

3) eine hölzerne Raufe, die auf den Boden des einfachen Bauernwagens gelegt wird, um das Hindurchfallen zu verhindern
(ratu redeles Kurs.) Kliggenhof;

4) redele Elv., redeles, eine Leiter
(namentl. am Leiterwagen U.) Elv., Kurs., Lasd., Nikrahzen: ej, atnes redeles, lai var uzkāpt augšā! Kurs. vai, dievin, gaŗš tautietis, nevar matu sakacēt; lūgšus lūdzu brālītim, lai padara redelīti BW. 21393;

5) zur Bezeichnung von etwas Skelettartigem:
bij daudz zirgu, staltu un vāju kâ redeles JK. V, 85. Nebst estn. redel "Leiter, Raufe" aus nd. Reddel (z. B. bei v. Gutzeit III, 18).

Avots: ME III, 501, 502

‡ redeliņi, der Lattenzaun AP.

Avots: EH II, 362

‡ redelnieki, der Leiterwagen Kaltenbr.

Avots: EH II, 362

rendele (?), die Pferdekoppel Wid.

Avots: ME III, 511

ruodele: auch A.-Laitzen.

Avots: EH II, 391

ruodele U., Adsel, ruodene, ruõdiņš Adiamünde, ruodiņa U., Bielenstein Holzb. 21 (hier auch ruodiņš), eine dünne, biegsame Stange zum Befestigen des Strohs auf dem Dache. Aus estn. rōde od. rōdle "Stange", s. Ojansuu Lisiä suomalais-balttilaisiin kosketuksiin 56.

Avots: ME III, 577

rudele,

1) = rudmiese: rudeles vis˙vairāk aug egļu mežuos Sassm., Dond.;

2) eine rote Kuh
Dond.

Avots: ME III, 553

sabĩdelêt, ‡

2) (fig.) verderben (?):
nelabi cilvē̦ki sabīdelējuši manu rateni Sonnaxt. ‡ Refl. -tiês, fertigbeuteln (intr.): vai tad nu vēl nebūs sabīdelējušies? Orellen.

Avots: EH II, 396

sabĩdelêt, tr., (alles) fertigbeuteln: miežus sabīdelēja Dīcm. pas. v. I, 25.

Avots: ME III, 594

sadèldêt, tr., (vollständig) abnutzen, vertilgen: izkapti sadeldējis N. Schwanb. sadeldēju dzirnaviņas BW. 17434. dišlē̦rs manus smalkus kre̦klus uz ēveles sadeldēja 9511. brangi vien sade̦ldē̦tuos mežus Veselis Saules kapsē̦ta 149. meita sadeldēja gre̦dze̦nu ar kāju Pas. IV, 426.

Avots: ME II, 609

sadelverêt, tr., durch Unachtsamkeit verderben Seew. n. U.: viņš jau savas dūdiņas sadelverējis U.

Avots: ME II, 609

sadìedelêt Wid., tr., zusammenbetteln, bettelnd erlangen, erhalten.

Avots: ME III, 611

sadžergzdelêt, sadžerkstelêtiês, sich drall zusammenziehen, sich zusammenkräuseln: par daudz gruoži nuogrìezts saikšķis sadžergzdelē Cir.- Sess. Juris atnesis velnam vienu matu, kas pa˙visam sadžerkstelējies, un liek, lai ve̦lns atskrudzina tuo taisnu LP. VI, 381.

Avots: ME III, 622

sakuodelêt (unter sakuodaļât): auch (mit uõ) Lautb., (mit uô) Ronneb.

Avots: EH XVI, 421

‡ salaĩdelêtiês Dunika, allmählich von allen Seiten zusammenfliegen: dārzā salaidelējušies visādi putneļi.

Avots: EH XVI, 423

salˆdelêt Gr. -Buschhof, salˆdelêt ² Siuxt, Lautb., ein wenig frieren (vom Wetter gesagt) U. Refl. -tiês, sich der Erkältung aussetzen: kuo tu tik daudz salˆdelējies ² pa lauku? Salis.

Avots: ME II, 668

sašaudelêt, mehrfach zerschiessen: puikas sašaudelējuši istabai duris Saikava.

Avots: ME III, 753

sašķẽrdelêt, (ein Kleid) in längliche Fetzen zerreissen Golg.; zerschneiden Jürg.: s. kàli.

Avots: ME III, 755

sašūdelêt Lautb., Vidvuds 90, sašūdinât Spr., sašūdît Spr., tr., freqn. zu sašũt, (oberflächlich) zusammennähen, fertignähen: dienastniekiem sašūdināja jaunus uzvalkus Turg. Muižn. per. 39.

Avots: ME III, 759

sasvaidelêt, = sasvaidît I 1: s. mantas pa visiem kaktiem.

Avots: ME III, 752

šaũdelêt: tikām šaudelēja suņus, kamē̦r nuošāva labu luopu suni Seyershof.

Avots: EH II, 622

šaũdelêt C., PS., Jürg., -ẽju, sich mit Schiessen amüsieren, viel unnütz schiessen U.; šaũdelêt Bauske, šaũdelêtiês Jürg., umherlaufen.

Avots: ME IV, 5

‡ šaũdelīgs Seyershof "nenuoteikts; kas kuo iesāk, bet nepabeidz"; "kas šaudās jeb šaudelējas" PV.

Avots: EH II, 622

‡ sedele Siuxt, = se̦dulka.

Avots: EH XVI, 474

sêdele ² N.-Bartau, ein Stuhl, eine Sitzgelegenheit Wid.; sēdels "Siedel" Manz. Lettus: dižs dižam krē̦slu cēla, kas cels man mazajam? dieviņš cēla mazajam sudrabiņa sēdelīti BW. 31191. sêdelis ² Bauske, ein Sitzplatz auf einer Flachsmaschine.

Avots: ME III, 823

sêdelis ² (unter sêdele ² ): auch Diet.; apsēdās uz sēdeli (Bank; oder zum nom. sēdele?) Dünsb. Joc. pas. un stāst. 23.

Avots: EH XVI, 480

‡ se̦de̦lka KatrE., = se̦dulka.

Avots: EH XVI, 474

sedelniẽks (unter sedliniẽks): auch Salis, Siuxt.

Avots: EH XVI, 474

*šendele od. šeñdelis Schibbenhof, = šindele: kuoks tâ lakstuo, ka nevar ne˙vienu taisnu šendeli izplēst Etn. IV, 129 (aus Setzen). Mit dem e von šķendeļi?

Avots: ME IV, 15

‡ šendelis A.-Kalz., Stockm. "ein zerstreuter Mensch".

Avots: EH II, 625

ser̂delis ein Zoringer Warkl.

Avots: ME III, 819

šidele "an der Innenseite des Bootes angenagelte Brettchen, hinter welche man die Arbeitswerkzeuge steckt" N. - Bartau.

Avots: ME IV, 17

sidelis, eine lange Bank ("sēdeklis") mit einer Rückenlehne Kur. Nerung n. RKr. Xl, 104.

Avots: ME III, 835

šindele, šiñdelis Drosth., šindelis ² Prl., die Schindel U.

Avots: ME IV, 18

skâdele: "ein Blutstrahl aus einer Wunde" ("mit à ² ") Borchow. Vgl. ‡ skā`rdele ² . Das Stichwort "skâdele" (ME. III, 879) durch "skãdele" zu ersetzen?

Avots: EH II, 504

skâdele "ein Wasserstrahl" Warkl.: nuo auta asinis ar skādeli te̦k LP. VI, 574.

Avots: ME III, 879

‡ škàdele ² Auleja, ein Milchstrahl beim Melken. Vgl. šķērdele I 4 und ‡ škā`rdele.

Avots: EH II, 627

‡ skañdele Seyershof, ein Blechgefäss.

Avots: EH II, 500

skandelis, die Schelle Brasche.

Avots: ME III, 859

‡ skā`rdele ² Warkl. n. FBR. XI, 222, = skâdele (?): alus labi nete̦k, - ar skārdeli ("šķībi, slikti") skrien.

Avots: EH II, 504

‡ škā`rdele ² Nautrēni, der Strahl einer Flüssigkeit: asnis škārdelēm vien tek.

Avots: EH II, 628

I skãrdeles Kurs., eine Leiter (redeles) aus dünnen Brettern zum Vergrössern eines Mistwagens: sameklē skārdeles! sāksim sūdus vest! Mit sekundärem s- zu kārde(le).

Avots: ME III, 880

II skā`rdeles ² Warkl., Metallplättchen U.; Flittergold L. (skārdele), St.; "alte Blechsachen" (mit ãr ) Deg.

Avots: ME III, 880

skārdelis, ein Geschirr aus Blech Lems., Kurl. n. U. (namentl. ein Trinkgefäss für kleine Kinder Kronw. n. U.).

Avots: ME III, 880

šķeñdele,

1): auch AP.; druoši rāvu brāļa dzirnus, lai tās gāja šķendelēs BW. 22478. 1 var.; ‡

2) = šķindele Kurmene, Zerrauxt, (mit èn ² ) Setzen, (mit en ) Daudsewas, Kl.-Salwen: jumta izlaidnis ... šķendelēm apsists Jauns. Raksti IV, 48. S. auch šķeñdeles unter šķendeļi.

Avots: EH II, 631

škeñdele Bixten, Nigr., Sermus, šķèndelis ² Gr. - Buschhof, = šķembele, ein abgespaltenes Holzstück: es nelē̦ktu puišu dēl ne pār mazu šķendelīti (Var.: sakārnīti) BW. 10557. Vgl. šķe̦ndala.

Avots: ME IV, 27

šķeñdelêt Bixten, Nigr., Sermus, schnitzeln, fein spalten: kas varēja priedi škelt, kas uozuolu šķendelēt? BW. 31387 var. bissimiliert aus *šķeldelêt?

Avots: ME IV, 27

šķèndelis ² Sonnaxt - der Singular zu šķendeļi ME.

Avots: EH II, 631

I šķērdele,

1): kuokvilnas kre̦kli plīst ar tādām šķḕrdelēm N.-Peb.; ‡

5) "šķē̦lums brunku augšdaļā" (mit êr ² ) Frauenb.

Avots: EH II, 633

I škērdele,

1) ein Lappen
Bergm. n. U., Golg., (mit ḕ ² ) Saikava, Selsau, Warkl., ein der Länge nach abgerissener Fetzen (mit ḕ ² ) Druw.: puika bikses sapluosījis šķērdeļu šķērdelēm Druw. viņam pakaļā svārkiem liela šķērdele Saikava;

2) ein ahgespaltenes Stück Holz
Peb. n. U.;

3) ein im Zuschnitt verdorbenes Stück
L.;

4) ein Wasserstrahl
(mit ḕr) Jürg., (mit ḕr ² ) Saikava: ūdens sāka skriet šķērdelēm Jürg. uzlija kāda šķērdele (šalte) ūdens Saikava. Zu šķḕrst.

Avots: ME IV, 33

II šķērdele "?": dieva dē̦li lūkuojās caur šķērdeļu (Var.: šķērbeļu) lapiņām BW. 33981, 2.

Avots: ME IV, 33

šķērdelēm Druw. n. RKr. XVII, 81, = šķērdeliski.

Avots: ME IV, 33

šķērdelêt,

1) (Kleider) zerreissen
Golg., Lubn., Saikava;

2) im Zuschneiden verderben
L., St., Bergm. n. U.;

3) strahlweise fliessen:
ūdens sāka šķḕrdelêt Jürg.;

4) = šķērdēt, vergeuden Lems. und Oppek. n. U., Meiran, Warkl.: naudu.

Avots: ME IV, 34

škḕrdeliski ² Druw., grob, grunzend (von der Stimme): viņš runā šķērdeliski Druw. n. RKr. XVII, 81.

Avots: ME IV, 34

*šķidelīte od. *šķidelītis "?": puiši lēca meitu dēļ par zaruotu priedi pāri; es nelē̦ktu puišu dēļ ne par mazu šķidelīti

(Var.: šķendelīti, šķendelīti, šķēpelīti u. a.) BW. 10557 var. Wenn nicht fehlerhaft für šķindelīti (s. šķindele), wohl zu skaida.

Avots: ME IV, 38

šķindele U., šķindelis Bershof, U., Niederkurl., eine Schindel. Nebst. li. skindelis aus mnd. schindele.

Avots: ME IV, 41

šķiñdelis (unter šķindele): auch BW. 31761, 1 und 2.

Avots: EH II, 636

‡ šķìndelnīca ² Kaltenbr., eine Schindelwerkstatt.

Avots: EH II, 636

šķindelniẽks Wid., ein Schindelmacher.

Avots: ME IV, 41

skràidelêt: auch AP, N.-Peb., (mit aĩ ) A.-Autz, Dnnika, Īslīce, Lemb., Mesoten, Rutzau, (mit ài ² ) Gr.-Buschh., Marzen, Sonnaxt.

Avots: EH II, 506

skraidalêt: auch (mit ài ² ) Auleja, Sonnaxt.

Avots: EH II, 506

skràidelêt C., Wolm., PS., Jürg., Arrasch, Ermes, (mit aĩ ) Salis, Ruj., Widdrisch, Siuxt, Kurs., Bauske, Gr.Essern, skraidalêt Juris Brasa 337, skraîdulêt ² Dond., (mit àI ) Drosth., -ẽju, skraidaļât LKVv., Wid., -ãju, skraidaļuôt Spr., umherlaufen, viel unnütz laufen (skraidelêt) U.: šī skraidelē tur apkārt LP. VII, 887. brūte pārvē̦rtusēs par ķīvīti . . . un skraidelējuse pa e̦ze̦ra virsu BW. III, 1, S. 106.

Avots: ME II, 885

skraidalêt, skraidaļât, s. skraidelêt.

Avots: ME II, 885

skraidelis: auch Strods Par. vōrdn. 158 ("?").

Avots: EH II, 506

skraidelis st., Etn. IV, 166, = skraidulis.

Avots: ME II, 885

‡ skrèidelêt ² Auleja, = skràidelêt.

Avots: EH II, 508

skrīdelêt L., U., = skraidelêt.

Avots: ME III, 895

‡ skriêdelêt ² Dunika, = skraidât: zē̦ns skriedelēja pa dārzu.

Avots: EH II, 511

‡ skruõdelene, eine Schneiderin Behnen n. PBR. XVI, 144; die Frau eines Schneiders Allend., Serbig.

Avots: EH II, 513

‡ skruõde̦lē̦ns Jans. Līgava I, 59, der (noch unmündige) Sohn eines Schneiders. skruõdelis: auch BW. 19269, 1 (aus Gaiken), Allendorf, Kegeln, Lemb., Trik., Wainsel (mit ùo ² ) Alswig, ("geringschätzig") Grawendahl; skrùodelītis ² Lubn.

Avots: EH II, 513

skruõdelis, s. skruõderis.

Avots: ME III, 900

skruõdelis, s. skruoderis.

Avots: ME III, 901

‡ *šļûdelêt, zu erschliessen aus sašļûdelêt.

Avots: EH II, 647

smaîdelêt, wiederholt ein wenig lächeln Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 949

smaîdelîgs Warkl., oft lächelnd: par viņas smaidelīguo seju Apsk. v. J. 1903, S. 801. smaidelīgs cilvē̦ks Lieven-Bersen.

Avots: ME III, 949

I smerdele MWM. VI, 317, smērdele L., U., Dr., die Schmerle.

Avots: ME III, 959

II smer̃dele: eine Stinkende (mit er̂ ) Saikava; thymus chamaedrys Oknist n. Ceļi VIII, 236 (mit er̂ ).

Avots: EH II, 536

II smer̃dele, ein Schimpfwort Karls., ein unsauberes Weib Bauske, (mit er̂ ) Golg., Lis.; smer̂dele, eine Art Pflanzen Warkh.

Avots: ME III, 959

smērdele, s. smerdele.

Avots: ME III, 960

smer̂delêt Fest., = smirdelêt.

Avots: ME III, 959

smer̂delis,

1): auch Saikava, (mit er ) Grünwald;

4): zē̦ns stāv un skatās kâ s. (ein Schimpfname)
Sonnaxt. ak tu smerdeļa suns! Linden in Kutl. astuoņpadsmit gadu ve̦cam smerdelim uzticēt ... de̦gvīna izdalīšanu Jauns. Raksti V, 290.

Avots: EH II, 536

smer̂deklis, ein Stänkerer C., Festen, Warkh.; smer̂dekļi, stinkender Unrat, Ausvomiertes Warkl.

Avots: ME III, 959

smer̂delis C., Prl.,

1) ein Stänker(er)
U., Nerft, Lubn., Pasaules lāp. 234;

2) Stinktier
Dr.;

3) smer̂delis Mar. n. RKr. XV, 136, der Fliederbaum;

4) smer̂delis, f. -le, ein(e) Ungezogene(r)
Saikava, Gr.-Buschhof, Memelshof. Zu smir̂dêt.

Avots: ME III, 960