Paplašinātā meklēšana

àizsalˆdêt, ‡

3) zufrieren lassen:
a. āliņgi. ‡ Refl. -tiês, sich erkälten Wessen.

Avots: EH I, 47

àizsalˆdêt,

1) erkalten, erstarren machen:
Luda dzīvais skatiens it kā aizsaldēja viņas balsi MWM. VIII, 832;

2) durch Erkältung das Zurückschlagen oder Erstarken einer Krankheit bewirken:
masalas aizsaldēt C., Grünh. u. a.

Avots: ME I, 48

‡ àizsalˆdinât, zufrieren lassen: a. aku; gefrieren lassen: a. kartupeļus.

Avots: EH I, 47

‡ àizsalêtiês, ein wenig süss werden Trik.: aizsalējusies maize.

Avots: EH I, 47

‡ àizsalinât Oknist, = àizsalˆdêt 1: a. maizi.

Avots: EH I, 47

àizsalˆkt, ausgehungert sein: viņš visu dienu nebija ēdis un tā aizsalcis, ka ēstgriba gandrīz zudusi JK.

Avots: ME I, 48

àizsalˆt, zufrieren: upes, durvis, luogi aizsaluši BW. 2258, 3. aizsala jūriņa līdz dibe̦nam BW. 13282. vai tev mute aizsalusi, sagt man von einem Menschen, der nicht spricht PS.

Avots: ME I, 48

apsala [li. ãpšalas] = apkala. C.

Avots: ME I, 117

apsalˆdêt, tr., etw. ein wenig abfrieren lassen: meita apsaldējuse kājas, ausis. Refl. -tiês, ein wenig sich erkälten: viņš bij apsaldējies un dabūjis iesnu Vēr. II, 26. apsaldējumi, leichte Frostbeulen.

Avots: ME I, 117

‡ apsalˆdinât, sich erkälten machen (lassen): a. zirgu Warkl.

Avots: EH I, 111

‡ apsalêt Neu-Salis, Sussikas, = apsalˆt: mellenes apsalējušas.

Avots: EH I, 111

‡ apsalinât Bērzgale "(Malz) mit heissem Wasser begiessen".

Avots: EH I, 111

‡ apsapiņuôt Borchow, = nùosapņuôt 1.

Avots: EH I, 111

‡ apsaluôt Siuxt, befrieren: kad rudeņuos apsaluojis, var iet pāri visiem laukiem.

Avots: EH I, 111

apsalˆt,

1): apsalst dažs labs, manchem frieren Hände und Füsse ab
BielU.

Avots: EH I, 111

apsalˆt [li. apšálti],

1) etwas gefrieren, befrieren, vor Frost leiden:
rāceņi apsaluši. ceļš apsalis. lai apsala ļaužu mēles, ap manim runājuot BW. 8866. Ilzei sirds tā kā apsala A. XX, 403;

2) von Frost vernischtet werden in grossem Umfange:
šuonakt visas puķes apsalušas. Refl. -tiês, sich erkälten: ne viņš neapsalstas, pat ne vaidēt neievaidas. apsalums, alles, was von Frost gelitten hat, die Frostbeule. Refl., die Erkältung: Gusts tikai ar vieglu apsalumuos pārlaida šuo gadījumu Aps. IV, 78.

Avots: ME I, 117

ārsala, böses od. mutwilliges Weib, wütende Kuh Selb. n. Etn. IV, 65. [Zu li. aršùs "heftig", aršýtis "zornwütig toben", as. irri "zornig" u. a. bei Walde Wrtb. ² 258.]

Avots: ME I, 244

atsalˆdêt, atsalˆdinât, wieder kalt werden lassen, sich abfrieren: viņš atsaldējis ausis.

Avots: ME I, 187

atsalˆdinât, versüssen: rūgtumu Kronw.

Avots: ME I, 188

‡ l atsaldît Vīt. "= atsalˆdinât, versüssen".

Avots: EH I, 163

‡ II atsaldît (li. atšáidyti),

1) abfrieren lassen
Warkl., (mit alˆ ) Nautrēni: pirkstiņi atsaldīti. atsaldi vien kājas!

2) abkühlen
(tr.) Ludsen"

Avots: EH I, 163

‡ atsalinât brühend versüssen: a. iesalu Oknist, Warkh.

Avots: EH I, 163

‡ atsaluôt, hin und wieder ein wenig frieren (nachdem die Erde schon aufgetaut ist) Siuxt: pa˙visam jau ziema nenuoies, vēi jau atsaluos ar, bet labs ceļa laiks vairs nav gaidāms.

Avots: EH I, 163

atsals, atsala Naud., atsalˆna, Frost nach einem Tauwetter: nuovīst puķes atsalnā Hug.

Avots: ME I, 188

atsalˆt [li. atšáli], intr., inch.,

1) wieder kalt werden, frieren:
kad atsals, būs labs ceļš;

2) abfrieren:
šuorīt mūs māsi atsala ausis BW. 24803, 4;

3) kuhl, gleichgiltig werden:
viņi pamazām nuo viņas atsala Blaum. Ruozītis visu nedēļu bija pret Paulīni kā atsalis A. XVIII, 301. Emmiņa man skuolā iedama tīri atsaluse nuo darba Etn. I, 45. Subst. atsalums, die Abkühlung, Gleichgiltigkeit: viņa nevarēja saprast savu atsalumu pret Jāni A. XVII, 492.

Kļūdu labojums:
mūs māsi = mūs[u] māsi

Avots: ME I, 188

bezsala ziema, ein frostloser Winter.

Avots: ME I, 286

‡ časals (> ostle. čosols) Warkl., ein beim Flechten der Bastschuhe gebrauchter Knochenpfriem.

Avots: EH I, 285

‡ dasala, comm., ein nicht ernster, übereilter Mensch Saikava: kuo tu te skraidi kâ d.?

Avots: EH I, 309

[dasaldêt Drsth., anfrieren lassen.]

Avots: ME I, 442

[dasalˆt Drsth., anfrieren.]

Avots: ME I, 442

[dìrsali ^2, Menschenexkremente Mar. n. RKr. XV, 112.]

Avots: ME I, 470

druosaliņa, die Beherzte, Kühne: paga, paga druosaliņa, pasacīšu māmiņai BW. 11508.

Avots: ME I, 507

drumsala, = drumska.

Avots: ME I, 503

‡ ē̦rsalka Kurmene "mutīga, nikna sieva".

Avots: EH I, 373

gaŗsal˜mi: auch Dond.

Avots: EH I, 386

gaŗsal˜mi, Langstroh Sassm.: iede̦gas līdzīgi gaŗsalmu kūlim Kronw.

Avots: ME I, 607

gausaliņa, die Langsame: lē̦ni nāca gausaliņa BW. 18508.

Avots: ME I, 612

gludsala, der Kahlfrost.

Avots: ME I, 629

[iesalde̦ns, süsslich M. Aron.]

Avots: ME II, 61

ìesalˆdêt, tr., frieren, einfrieren lassen: zivis mākslīgi iesaldē̦tas uz vairāk dienām MWM. VI, 317.

Avots: ME II, 61

ìesalˆdinât, ìesalˆdît, tr., ein -, versüssen.

Avots: ME II, 61

[iesalgans, s. iesalkans.]

Avots: ME II, 61

[I ìesalinât, einfrieren lassen: mietu ūdenī Bers.]

Avots: ME II, 61

[II ìesalinât,

1) brühend einrühren,
karstā ūdenī iejaut: maizi Wolm.;

2) ies. putru Bauske, Mehl schlagend einrühren (im Wasser) und darauf in einem warmen Raum gähren lassen;
ies. iesalu (bei der Bierbereitung) Warkh.]

Avots: ME II, 61

iesalkājas Konv. ² 666 "= iesala asni".

Avots: ME II, 61

iẽsalkans, auch [ìesalˆgans Arrasch, Salis, iêsalge̦ns ² Ruj.], iesalgans U., süsslich.

Avots: ME II, 61

ìesalnīca, die Malzdarre Buschh., LP. VII, 342, [C.].

Avots: ME II, 61

ìesalnieks, der Mälzer.

Avots: ME II, 61

ìesalrija die Malzdarre, Malzriege U.

Avots: ME II, 61

ìesals, das Malz: miežus izdiedzēja iesalā. skaidra it kâ iesalu piededzinājis. Zu salˆds "süss", li. sálti "süss werden".

Avots: ME II, 61

iesals Gr. - Buschhof, der Sturm. [Aus * viesals? vgl. viesuls "Widerwind".]

Avots: ME II, 61

ìesalˆt, intr.,

1) einfrieren:
iesaluse tautu meita... puriņā BW. 16181;

2) etwas Frost bekommen:
kartupeļi iesaluši, die Kartoffeln haben etwas vom Frost gelitten.

Avots: ME II, 61

‡ izsalavât Auleja = izsalˆt (z. B. von im Winter draussen zum Trocknen ausgehangter Wasche gesagt).

Avots: EH I, 478

‡ izsalcinât aushungern,sehr hungrig werden lassen: i. luopus rudens laikā nav labi Dobl. n. BielU.

Avots: EH I, 478

izsalˆdêt, tr., er -, ausfrieren lassen: pīlādzes savāc un iesaldē̦tas ziemā ē̦d Konv. ² 3174. kāpēc krāsns nav kurināta; vai gribat mūs izsaldēt?

Avots: ME I, 794

‡ izsalêt Salis, = izsalˆt. Refl. -tiês, = izsaltiês: viņš bij ārā pa˙visam izsalējies Salis. maizes abra bij izsalējusies, un maize lāg[u]s nerūga Seyershof.

Avots: EH I, 478

izsalˆkt (iz + infigiertes Reflexivpronomen - s - + alˆkt), intr., hungrig werden; izsalcis,

1) hungrig:
Sprw. izsalcis kâ vilks. izsalkušam viss gards od. gardi vārīts. izsalkušam pat rutku miza salda. kas izsalcis, tam rūgta maize salda. izsalcis nesmiesies, kaut arī cūka ar veģi dancuotu Etn. IV, 94;

2) verpicht:
izsalcis pēc mājas kâ ve̦lns pēc žīda dvēseles.

Avots: ME I, 794, 795

izsalˆkums, der Hunger.

Avots: ME I, 795

‡ izsaluôt,

1) nach wiederholtem Frieren (infolge wiederhoft überstandener Fröste) verschwinden, eingehen:
ūdens uz pļavām izsaluo (im Herbst und im Frühjahr) Lubn., (izsalā) Nautrēni, rudzi izsaluojuši Sessw., (mit -ā- ) Nautrēni;

2) = izsalˆt, durchfrieren: aukstā laikā izmazgātuo veļu (un drēbes, istablietas) izliek laukā, lai izsaluo N.-Peb.

Avots: EH I, 478

izsalˆt (li. iššálti), intr.,

1) ausfrieren, erfrieren:
tur arājs izaŗ izsalušuo ziemas sēju Vēr. II, 606. kâ tad jūs ziemā neizsalstat tādā būdā? A. XI, 153;

2) durchfrieren, unter der Kälte leiden:
braucuot jau tad izsalām gan Stari II, 171. nu nāc, apsildies, tas de̦r pēc dienas izsalšanas JR. IV, 71; so gew. refl. - tiês: drīz viņš, izsalies un izvārdzis, gulēja cietā miegā Saul. bijis līdz beidzamam izsalies Etn. IV, 26. būsi jau diezgan izsalies A. XII, 135.

Avots: ME I, 795

‡ izsaltinât M. 79, ausfrieren machen (r. выморозить); kühl werden lassen Ermes: i. istabu.

Avots: EH I, 478

jaûnsalaũlâts, neuvermählt Vēr. II, 1371.

Avots: ME II, 102

kaîlsala Smilt., kaîlsals Mar., kailsalis, kaîsala AP., Bers.: rudenī zeme sasalusi kailsalā JU. tagad salst kailsalām, es ist jetzt Kahlfrost. zeme sprē̦gāja kailsatī Laiviņš.

Avots: ME II, 133

kaîsala PS., AP., Bers., für kaîlsala.

Avots: ME II, 134

‡ kaîsals Trik., kaîse̦ls Erlaa, Plur. kaîse̦li ebenda, = kaîlsa1a: šur vai tur pabrauc kaise̦luos par tuo sarmu Erlaa.

Avots: EH I, 574

‡ kam̃sala PS. "neveikla sieviete": tā jau ir tīri kâ k. Ranneb.

Avots: EH I, 583

kasalas, [kasals Wid.], das Abschabsel, der Splint Dond.: kad bē̦rnam ruoze, liek virsū ievu kasalas JK. VI, 49. Zu kast.

Avots: ME II, 168

‡ II kasals Saikava, Warkl., = kasîklis 4, ein beim Anfertigen von Bastschuhen gebrauchter knöcherner Pfriem: ar kasalu aizduŗ aiz lūka un pataisa caurumu, kur palapu aizpīt Saikava.

Avots: EH I, 591

ķe̦salas, kleine Mücken Salis n. U.

Avots: ME II, 370

ķe̦sals, ķe̦se̦ls Annenburg, ein breiartiges Schweinefutter Grünh., Würzau, Gr. - Sessau. Vgl. ķest.

Avots: ME II, 370

[ķim̃sala "ein kleines Stück Fleisch, das von einem grösseren abgerissen ist" Kursiten; der Pl. ķim̃slas, Abfälle von Fett (= dradži) Frauenb., [Satigen, Kursiten], Luttr., Windau Etn. I, 57; ķimsles Mag. III, 1, 139.

Avots: ME II, 382

kuosalē̦ns, eine junge Dohle: bē̦rni mani kuosalē̦ni (Var.: kuosaliņi) BW. 2997 (aus Lubn.).

Avots: ME II, 348

‡ lapsala Warkl. "ein Wald, wo nur Laubbaume wachsen".

Avots: EH I, 720

[lapsalis Sessw. "rupjš, nātrs aude̦kls"; s. lāpsalis.]

Avots: ME II, 422

làpsalis: auch Meselau (mit à ² ), N.-Peb.

Avots: EH I, 728

làpsalis, [làpselis ² Bers., lāpsals Erlaa, làpsals ² Kr.], eine Art leinenen Zeuges: lāpsalis [="rupjš, skujains aude̦kls" AP.] ir aude̦kls, kuŗam vairākas dzijas iet ratā, citas atkal vienkārtnī; caur kuo panāk bez krāsām strīpas ratā Laud. kājās viņam nātni lāpsaļa auti Vīt. tam lapsala (sic!) ūzas re̦dz apģē̦rba A. XII, 139, Peb.

Avots: ME II, 440

làpsals ² (unter làpsalis): lâpsalā ² auž bikses, palagus AP. lāpsalā iznāk ciets aude̦kls ebenda: maisus ar làpsalus ² (Adj.?) aude Erlaa.

Avots: EH I, 728

masala: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, Heidenfeld, Kaltenbr., Prl., Schwanb., Wessen: tās masalas sālīja briesmīgi: satūska viss ģīmis Heidenfeld.

Avots: EH I, 784

masala [ostli. mãšala] Buschh., St., Manz. Lettus, masals (li. mašalaĩ "kleine Mücken od. Fliegen"), auch ein Demin. masalĩtis, die Rossfliege n. Heniņ masaliņš, kleine Staubfliege): mazās masalas le̦c acīs ar lēcienu Plūd. LR. IV, 334. [uodiņš pisa masaliņu BW. 35198.] visi uodi, masaliņas (Var.: masaliņi, knikulīši) BW. 26335, 4. ai uodiņi masalīši, neēdiet ravē̦tāju! 28193. [Zu ai. maš̍áka-ḥ "Stechflige, Mücke" (s. Bezzeberger BB. XVI, 120 und Zubatý AfslPh. XVI, 400) und vielleicht (s. Petersson Zur slav. u. vergl. Wortf. 10) arm. masn "Bissen".]

Avots: ME II, 564

masalas, maseles, die Masern: ar masalām gulēt, an den Masern darniederliegen. [Aus mnd. masselen.]

Avots: ME II, 564

‡ masalis, sing. t., die Masern Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 76, Oknist n. FBR. XV, 194. Auleja, Kaltenbr., Zvirgzdine: masalī slimuos vajag timsā turēt Zvirgzdine.

Avots: EH I, 784

mūsala od. mūša mute, = mūsaina m., ein sommersprossiges Gesicht U.

Avots: ME II, 679

musalas: auch Rohjen n. FBR. XIII, 69.

Avots: EH I, 835

musalas, für masalas,, Masern Dond. n. RKr. XVII, 40, Hug.

Avots: ME II, 671

‡ nenuosaliecīgs BielU., = nenùosliecîgs, unnachgiebig.

Avots: EH II, 16

nesalasãms, nicht zu lesen, unleserlich: nesalasāms raksts Vēr II, 976.

Avots: ME II, 731

nesalĩdzîgs, unverträglich Kargadden.

Avots: ME II, 731

‡ nùosala ² "le̦dus uz ūdens gar upes malām" Linden in Kurl.: kur ir parāmes, kur nav straumes, tur ir nuosalas. le̦dus gabali gar nuosalām drīvējas. dažreiz nuosalas tiktāl iet, ka pa vidu paliek šaura strīpa.

Avots: EH II, 83

nuõsala, eine verfrorene, frostige Person Salisb., Burtn.

Avots: ME II, 843

‡ nùosalêt Kl.-Roop n. FBR. XV, 155, Pernigel, Salis, = nùosalˆt.

Avots: EH II, 83

nùosalˆdêt, nùosalˆdinât, fakt., abfrieren lassen, totfrieren lassen: vīri bij nuosaldējuši ausis A. XX, 219. nuosaldinaja sev kājas MWM. VIII, 384. brālīt[i]s manu līgaviņu pārve̦zdams nuosaldēja BW. 18834. Refl. -tiês, erfrieren, totfrieren.

Avots: ME II, 843

‡ nùosaldît, = nùosalˆdêt: saltums sāce stiprāk saldīt, cikām juo nuosaldīja Pas. V, 451.

Avots: EH II, 83

nùosaliecîgs: gönnerisch Vank.

Avots: EH II, 83

[nùosaliecîgs, nachgiebig; nùosaliecĩba, Nachgiebigkeit Oppek., Lubn. n. U.; mit infigiertem Reflexivpronomen -sa-; vgl. nùoliecîgs, nùoliecĩba, nùosliecĩba.]

Avots: ME II, 843

‡ nuosalîgs Seyershof, = salîgs 2: ve̦cais bij briesmīgi n.

Avots: EH II, 83

nùosalˆkt Spr., Kand., = izsalkt.

Avots: ME II, 843

nùosalˆnêt, intr., sich mit Reif bedecken Spr.

Avots: ME II, 843

nùosalˆt,

1): nuosalis kâ pīrāgs Lesten n. FBR. XV, 31;

3): ūdens sāk salt un nuosalst - pārve̦lkas kâ ar līmi Kaugurciems.

Avots: EH II, 83

‡ pãrsalˆdêt, befrieren machen, mit einer Eisdecke überziehen: pirmais pliksalis bija pārsaldējis dīķus Apsk. 1903, S. 31. Refl. -tiês (s. ME. III, 173): tu tīšā prātā pārsaldējies Upītis Pirmā nakts 77.

Avots: EH XIII, 209

pãrsalˆdêtiês, sich zu sehr erkälten: pārsaldēšanās ir cē̦luonis dažādām slimībām Kronw.

Avots: ME III, 173

pãrsalˆkt, intr., übermässig hungern: mēs jau pārsalkuši MWM. VIII, 323.

Avots: ME III, 173

pãrsalˆt,

3): meitine ... pārsala Pas. XIV, 133.

Avots: EH XIII, 209

pãrsalˆt, intr.,

1) über-, befrieren:
pļava, upe pārsāluse ar le̦du. [drīz Juodupe pārsāls, tad varēs ar slidām skriet Veselis Saules kapsē̦ta 164.] pirmais sniegs vēl pārsalā Stari. Fig.: viņa dvēsele pārsaluse ar saltu spītību Vēr. II, 523;

2) vom Frost ganz und gar durchdrungen werden:
pārsala jūriņa līdz dibe̦nam, vgl. BW. 13282, l;

3) übermässig frieren, ganz erfrieren:
bē̦rni pārnāca pārsaluši mājā.

Avots: ME III, 173

pasala, die Halbinsel, eig. eine Art von Insel Bl., U.; in der Literatur nicht vorkommend, auch nicht im Volksmunde gehört.

Avots: ME III, 94

pasalˆdêt, tr., eine Zeitlang frieren lassen: aukstais vējš bij mani krietni pasaldējis Austr.

Avots: ME III, 94

pasalˆdinât: miežu putraimi, izvārīti mīksti, pasaldināti ("?") ar vē̦su, labu pienu Sieva l2.

Avots: EH XIII, 169

pasalˆdinât [li. pasal˜dinti], tr., versüssen: katram viesim šis rūgtums bijis jāpasaldina caur mūžiņu A. IV, 486.

Avots: ME III, 94

‡ I pasaldît, = pasaldinât, versüssen: ciešanas jums dievs tur grib p. Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 171.

Avots: EH XIII, 169

‡ II pasaldît, = pasalˆdêt: (saltums) sāc juo saldīt, - pasalda, pasalda kaidu laiku Pas. V, 450.

Avots: EH XIII, 169

[pasalˆds, pasalˆde̦ns Lis., ziemlich süss, süsslich : p. ābuols.]

Avots: ME III, 94

‡ pasalīte "?": slaukāt ... pasalītes BW. 14121. Zu pašale? Oder fehlerhaft für pasuolīte (das dafür BW. 14124 steht)?

Avots: EH XIII, 169

pasalˆkt, intr., ein wenig hungern: ne˙kas, lai viņš drusku pasalkst!

Avots: ME III, 94

‡ pasalˆt (li. pašálti), eine Zeitlang frieren: labi tik pasaļ Pas. VI, 137. svē̦trīt radās stingri pasalis Janš. Mežv. ļ. I, 266 (ähnlich II, 84).

Avots: EH XIII, 170

pasalˆts: pasalta rudiņa nakts Pas. XII, 191. pasaltā laikā Daugava 1936, S. 874.

Avots: EH XIII, 170

[pasalˆts, ein wenig od. ziemlich kalt: pasalts laiks.]

Avots: ME III, 94

pasalums: pa pasalumu var vēl braukt ar ragavām Frauenb.

Avots: EH XIII, 170

[pasalums, das Aufgefrorene: vājais šā rīta pasalums, saulei silduot, bija atkusis Janš. Dzimtene V, 229.]

Avots: ME III, 94

pìesalˆdêt, tr.,

1) anfrieren machen, lassen:
kâ piesaldē̦ts nu glumais kungs apstulbis stāvēja Kundz.;

2) ankleben, anbringen:
aizdedzināja sveci un piesaldēja tuo pie galda A. v. J. 1893, S. 422.

Avots: ME III, 287

piesals, leichter Frost: caur atkusni un piesalu Doku A.

Avots: ME III, 287

pìesalˆt,

1) anfrieren;

2) sich mit Reif füllen:
bārda balta piesaluse BW. 20050. viņā piesalušās ūsas JR. V, 52.

Avots: ME III, 287

pliksala (li. plìkšala) Grünh., pliksalis, pliksals, der Kahlfrost, Blachfrost: pirmais pliksatis bija pārsaldējis dīķus Janš. bijis rudenī, pliksalā, ļuoti aukstā dienā Etn. IV, 27.

Avots: ME III, 344

pusàlga, auch (indekl.) pusàlgas, pus˙àlgas, halber Lohn: pusalga izmaksāta, puse nemaksāta. saimnieks izmaksājis tikai pusalgas Lis.

Avots: ME III, 422

pusalus,* Halbbier.

Avots: ME III, 422

pusizsalcis Ahs., halb ausgehungert.

Avots: ME III, 428

pussala, die Halbinsel; vgl. li. pussalė dass.

Avots: ME III, 434

‡ pussalˆts, halbkalt: pussaltiem ceļgaliem Brīvā Zeme 1939, № 173, S. 2.

Avots: EH II, 334

‡ rusaliņa "?": ravē, ravē, r˙! Tdz. 50075.

Avots: EH II, 386

I sala,

1): jūras salas maliņā BW. 20753 var.;

2): auch Alswig, Beļava, C., Heidenfeld, Meselau, N.-Rosen, Prl., Saikava, Sessw.;

3): pirku salu (einen Acker)
Evang. 1753, Lukas 14, 18. mums vēl viena s. ("lauka gabals") ābuoliņa japļaun Saikava.

Avots: EH XVI, 423

I sala (li. salá "Insel"),

1) eine Insel, ein Holm;

2) eine Höhe im Morast
U.: ne tev bija ielīguot tādā purva saliņā! BW. 24212, 1;

3) "meža zeme, nuo mājām tālu atstāvuošs zemes gabals" Freiziņ;

4) saliņa "ein Fichtenoder Kiefernwäldchen"
Mar.; apšu sala, eine Espenwaldung Lubn.; bē̦rzu sala, ein abgesondertes Birkenwäldchen im grossen Walde U. Rozwadowski bezieht es Mater. i prace II, 348 f. (s. auch Walde Wrtb. ² 388 unter insula) auf eine Verbalwurzel mit der Bed. "schütten, werfen" und verweist auf li. ãtsala (so Jušk.; nach Šlapelis atsalá) "Sandbank". Aber für eine Wurzel sel- mit der Bed. "schütten, werfen" fehlt es an sichern Belegen, und statt des einfachen sala wäre eine präfigierte Form zu erwarten. Li. ãtsala aber bedeutet auch (oder eigentlich?) "sinulus aquae stantis, incisus in fluminis ripam" (so nach Būga KSn. I, 279) und gehört nach Būga zu li. sálti "fliessen" und selė´ti "citissime accurrere", sowie apr. salus "Regenbach" (wozu wohl auch gr. ἄλλομαι und la. saliō "springe" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 505); zur Bed. des li. atsala vgl. le. attaka 4 und 5. Auf dasselbe li. sálti "fliessen" bezieht nun Būga l. c. auch li. salà "lnsel", aber das nicht präfigiette salá kann in diesem Fall unmöglich von Anfang an diese Bed. gehabt haben. Man erwartet dafür vielmehr ein *ap(i)sala, indem salá (wie slav. ostrovъ, s. Meillet Rev. d. ét. slaves VII, 8) ursprünglich wohl eine Flussinsel war und etwas "Umflossenes" war. Sollte salá für ein *ap(i)sala eingetreten sein (vgl. etwa le. viņā saulē, in jener Welt, für viņā pasaulē), als das zugrunde liegende Verbum nicht mehr allgemein bekannt war und die Bed. des ap- daher hier missverstanden werden konnte? - Vgt. auch Thomsen Beröringer 214.

Avots: ME II, 664

II sala: auch Auleja, Borchow, Eglūna, Pilda, Skaista, Tilža, Višķi, Zvirgzdine; vinš dzīvuo salā Austr. 1896, S. 77 (aus Lettg.).

Avots: EH XVI, 423

II sala (li. salá), ein Dorf Kaltenbrunn n. U., Warkl. (s. auch Wolter AfslPh. VIII, 637 und IX, 687). Nach Būga PФB. LXVII, 244 und KSn. I, 229 und 280 und Trautmann Wrtb. 248 zu poln. sioło "Dorf" (das aber wohl ruthenischen Ursprungs ist; vgl. Brückner ZfslPh. IV, 213 und čech. sedlák "Bauer"), langob. sala "Hof, Haus", ahd. sal "Haus, Saal" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 502 f.). Eher aber dürfte sala II auf sala I 3 und 4 beruhen. Als ein Appellativum mit der Bed. "Dorf" kommt es zwar vor, aber (hauptsächlich in Ostlivland, im westlichen Teil Lettgallens und seltener in Oberkurland) auch als Ortsname entweder selbständig (so Salas Gesinde in Odsen, Neu-Rosen und Wessen, wobei in Wessen Salas auch als ein Waldname angegeben ist; während ciems und māja(s) nicht so als Eigennamen vorkommen), oder (meist!) als zweiter Teil von Komposita, die als Eigennamen nicht nur von Dörfern, sondern auch Gesinden dienen. Es darf doch z. B. Me̦lnā - sala (ein Gesinde in Lubahn u. a.) schwerlich von Me̦lnā - sala tein Waldname in Laudohn) getrennt werden. Es ist also z. B. Liep(u)sala(s) ein oft vorkommender Eigenname für Gesinde od. Dörfer - ursprünglich wohl eigentlich ein Lindenwatd, in dem eine Ansiedelung begründet worden ist. Aus solchen Eigennamen kann das Appellativum abstrahiert sein.

Avots: ME II, 664

III sala: s. ir cūku ribas ar taukumu klāt Seyershof.

Avots: EH XVI, 423

III sala, die eine Hälfte des geschlachteten Schweines Salisb. n. U.; speķu sala, eine Speckseite St.; zu salis.

Avots: ME II, 664

‡ IV sala, = sals I, der Frost: liela s. BW. 4239. salas kuosta ābelīte 9031 var. rudzīšam ... saliņa galvu kuoda 28110, 5 var. salas mēnesis Pas. XIII, 231, der Januar. kur dzīvības ziedu nemaitā s. Skalbe Raksti II (1938), 98. neuznāca lielāka s. un sniegs A. Upītis Sm. lapa 234. salas AP. "pirmie sasalumi rudenī".

Avots: EH XVI, 423

salabdienuôtiês Wid., sich begrüssen, einander guten Tag sagen: viņš tuvuojās Terēzei un mātei, lai ar tām salabdienuotuos A. v. J. 1896, S. 346.

Avots: ME II, 664

salabinât, tr., (jem. wieder) gut stimmen, versöhnen, beschenken, bestechen Spr.: māti salabināt Pūrs II, 62. es atkal salabināšu tē̦vu Blaum. salabini večus, ja gribi dabūt! ders. Refl. -tiês, Frieden schliessen, sich versöhnen Wid.: radi mantuojuma dēļ sanaiduojās, bet pēdīgi atkal salabinājās Ahs.

Avots: ME II, 664

salabîtîes Pas. I, 270, = salabt, sich versöhnen: viņi atkal salabījās MWM. VII, 882.

Avots: ME II, 665

salabuôt: verbessern: kâ zeme salabuojama Pas. XIII, 15.

Avots: EH XVI, 423

salabuôt, tr., ausbessern.

Avots: ME II, 665

‡ salabrîtuôtiês Kaudz. Izjurieši 180, einander "guten Morgen" sagen.

Avots: EH XVI, 423

salabt, auch refl. -tiês, sich versöhnen: dievs ar ve̦lnu salabuši LP. VII, 1162. vīrs ar sievu atkal salabuši Ahs. viņš gribēja... izlīgt ar sievu, aizmirst, salabt A. Upītis. kâ tad jūs īsti salabāt pēc tik ilgiem gadiem? Blaum. patiesājas un atkal salab MWM. v. J. 1896, S. 800. visu laiku tā N ar NN ienaidā; nu ir laba salabusi (Var.: sasalaba; nu tuos naidus saderēja) BW. 1611. suns ar kaķi nevarēja salabt (sich an einander gewöhnen) Dunika.

Avots: ME II, 665

‡ salàbt ² Gr.-Buschh. (mit ā aus ē̦? altes ā ist dort sonst zu oa geworden), = salabt: viņi atkan salābuši.

Avots: EH XVI, 424

salabuka, eine Speise aus Wasser, Sirup od. Zucker und saurem Brot Gr: Behrsen n. Etn. I, 41.

Avots: ME II, 665

‡ salaces Seyershof, der Salat.

Avots: EH XVI, 423

salacinât,

1) schlürfend auffressen machen:
s. sunim ve̦se̦lu stuopu piena Nigr., Golg.;

2) bis zur Sättigung schlürfend fressen machen:
s. suņus Siuxt, Wolm.

Avots: ME II, 665

salâčuôt,

1): s. zeķes, apavus Sermus.

Avots: EH XVI, 424

salâčuôt,

1) = sabradât ² : salâčuotās kājas Stari I, 40, Peb., Nötk., Kokn., Sessw., Lös., Jürg., Grünhof, Gr. -Buschhof, Drobbusch, Wolm., Salgaln, Serbigal, Sessau, Orellen, Kursiten, Mar., Schwanb.;

2) "dicht (um nicht zu frieren) umhüllen umwickeln":
s. kājas Nigr., Saussen;

3) "liederlich bekleiden"
MSil.;

4) mit schmutzigen Füssen besudeln
(grīdu), zertreten (labību) Mar., Sessw., Smitten, Allendorf; zirgs salâčuojis ² (= saminis) vistu pa˙visam klibu Sessau.

Avots: ME II, 667

salãdêt, verladen, verstauen. Refl. -tiês, in einem begrenzten Raum sich zusammendrängen: kruogū salādējās daudz ļaužu Siuxt. ļaudis salādējās (nahmen Platz in einer grossen Anzahl) laivā Salis.

Avots: ME II, 667, 668

salâdêt, verfluchen Lautb. - Refl. -tiês, einander verfluchen: viņi abi salādējās Golg.

Avots: ME II, 668

salāgadît, ansrechnen Elv.

Avots: ME II, 668

salãguôt,

1): "sakārtuot" Seyershof: s. vāģus, lai var aizvest cūku; ‡

2) "savē̦ruot, ievē̦ruot" AP.: kas nu visu var s˙! ‡ Refl. -tiês, sich zurechtmachen (?):
kamē̦r viņš salāguojās Līg. medn. 43.

Avots: EH XVI, 424

salāguôt, zurechtmachen.

Avots: ME II, 668

salaĩcît, ‡

2) = sataupît, aufsparen
Kaltenbr. (mit ài ² ): nevar kartupeļu uotram gadam s.

Avots: EH XVI, 423

salaĩcît PlKur. "saturêt".

Avots: ME II, 665

‡ salaĩdelêtiês Dunika, allmählich von allen Seiten zusammenfliegen: dārzā salaidelējušies visādi putneļi.

Avots: EH XVI, 423

salaidinât,

1) zusammenfügen:
galdnieks salaidina dēļus Golg.; zusammenflössen, -schwemmen: s. upē baļķus kuopā C.;

2) feucht werden lassen:
s. sienu C., Wolm.; linus par daudz salaidināt Lis.;

3) zusammenschmelzen
(tr.): s. alvas trauku Salis.

Avots: ME II, 665

salaidît, ‡ Refl. -tiês, = sataisîtiês 1: sazalaideja i[r] nuogāja Pas. X, 414 (aus Welonen).

Avots: EH XVI, 423

salaidît,

1) umwandeln, machen zu:
salaidīja (tē̦vu) par zirgu Pas, IV, 404 (aus Welonen); vgl. laidinât 3;

2) "verbinden"
(mit aî) Warkl.; "zusammennähen": salaîdît ² ielāpus Bauske; zusammenfügen: s. dēļus Ar.

Avots: ME III, 665

salainis, ein Dorfbewohner Kurmin 238; zu sala II.

Avots: ME II, 665

salaipuôt "тихонько собраться" Spr.

Avots: ME II, 665

salaîst,

2): pa dienu var pie simts pluostu s. lejā Saikava. tik liela maize! nevarēs ne˙maz krāsnī s. AP.;

5): salai[dī]sim! drīzāk tiksim sē̦tā Kaltenbr.; ‡

6) eine gewisse Zeit hindurch (gehen) lassen:
divus gadus tad salaidām tur (scil.: mācībā) Janš. Dzimtene I, 170; ‡

7) = savèrpt Seyershof: lai salaiž pakulas; ‡

8) "sakausēt" Auleja; ‡

9) Schläge verabfolgen
AP.: s. kam pa biksēm. salaid labi tam zirgam! ‡

10) (Bäume) fällen
Dunika: s. mežā kuokus krustām šķē̦rsām. Refl. -tiês,

1): kad piens stāvēja dienas divi, tad tas salaidās ("saplūda kuopā") pēc rūgšanas Siuxt; ‡

6) benachbarte Herden zusammentreiben; nebst den Herden zusammenkommen (von Hirten):
mēs salaidāmies kuopā triju māju gani Jauns. Raksti III, 109 (ähnlich in Saikava). gani visi kruoņa mežā salaidušies Linden in Kurl.; ‡

7) = sataisîtiês 1 Pas. IX, 278 und 317 (aus Lettg.).

Avots: EH XVI, 423

salaîst, tr.,

1) zusammenlassen, zusammentreiben:
mēs viņus kuopā salaidām MWM. VI, 643. tur ganīja divēj[i] gani, tikai kuopā nesalaida (Var.: nesadzina) BW. 761, 4 var.;

2) zusammen-, hineintreiben, -lassen
(auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen): salaida visus istabā. luopus mājas apluokā salaidis Poruk, mātes pūlējās guovis kūtīs salaizdamas Krišs Laksts 53, salaidu bļuodā pulka gaļas Kav.;

3) zusammenbringen, zusammen-, ineinanderfügen
U., vereinigen: laukakmeņus vajaga labi salaist kuopā, nevis kaut kâ savelt Konv. ² 977. caurumus izurbis sijās un kuopā salaidis visas Odiseja V, 87. griesti ir salaisti velvē A. XX, 227. visu māju var salaist kuopā un atduot šiem vieniem pašiem Kaudz. M. 103;

4) zusammen, -hineinlassend, -treibend anfüllen:
kam, brālīti, tu salaidi pillu sē̦tu svešu ļaužu? BW. 14407. salaist pilnu trauku ūdens;

5) schnell laufen lassen, jagen: salaižiet kumeliņu, tad jūs viņu panāksiet! BW. 13646, 2. salaid (Var.: sajāj) daiļi, tautu dē̦ls...! 14288 var. bērinieki salaida pilniem rikšiem Saul. I, 115. lec nu tik mugurā (sc.: zirgam) un salaid dūšīgi! Valdis Stabur. b. 171. Refl. -tiês,

1) sich zusammenfügen, vereinigen;

2) zusammenfliegen:
putni bariem salaižas LP. I, 94;

3) eine bestimmte od. eine längere Zeit fliegen:
tâ tas salaižas trīs dienas, trīs naktis LP. I, 152;

4) salaisties savā galvā, eigenwillig werden:
krustmeita... par daudz ir salaidusēs savā galvā A. XXI, 311;

5) anschwellen:
tesmenis salaidies Ahs. n. RKr. XVII, 50. - Subst. salaišana, das Zusammenlassen, -treiben, -fügen, das Vereinigen; salaidums,

1) die Stelle, wo zwei Teile zusammen- od. ineinandergefügt sind, die Fuge:
pašā salaiduma vietā krē̦sla kāja atgāja vaļā Ahs. n. RKr. XVII, 50. riteņiem sliežu salaidumuos pasituoties uz augšu Izglītība v. J. 1910, S. 644. kuģi dabū sūci, kad tie zaudē savu daļu ciešuo salaidumu jeb sašuvumu Konv. ² 4067;

2) die Schwellung, Geschwulst:
kad tesmenis salaidies, tad jārīvē ar rinduka stērbeli, tad salaidums pamazām izdalās Ahs. n. RKr. XVII, 50.

Avots: ME II, 665

salaîstas ² Ahs., zusammengegossene (flüssige) Reste, Spülicht: sunim mē̦dz duot salaistas lakt Ahs.

Avots: ME II, 665

salaîstît, ‡

3) Schläge verabfolgen
Lis.: s. zirgam ar pīcku.

Avots: EH XVI, 423

salaîstît, tr., freqn. zu saliet,

1) (wiederholt) zusammengiessen:
ēdiena atliekas kādā samazgu spannī salaistījusi JR, VII, 72;

2) (wiederholt tüchtig) begiessen:
vakariņas bija salaistītas ar miega zālēm Pas. IV, 10. Refl. -tiês, sich (wiederholt tüchtig) begiessen: labi salaistās ar uožamām zâlēm LP. I, 84.

Avots: ME II, 665, 666

salaitît,

1): ešu salàitīta ² vēl slimāka Saikava; ‡

2) verprügeln
Saikava: s. puiku.

Avots: EH XVI, 423

salaitît, abmassieren: s. kam muguru Golg.

Avots: ME II, 666

salaizît: vai vēl ir tis akmins ..., kur visad bija piesēdis daudz mušu? "...jau nava, - mušas salaizīja (haben aufgeleckt)" Pas. X, 300.

Avots: EH XVI, 423

salaizît, tr., zusammenlecken Spr.: vīrietis... izbāza garu... mēli un salaizīja visus tuos kauliņus pa zemi Pas. III, 451. Refl. -tiês,

1) einander lecken:
luopi salaizās;

2) viel lecken:
s. me̦dus.

Avots: ME II, 666

salājs, eine Inselgruppe.

Avots: ME II, 668

I salaka: auch Dobl.

Avots: EH XVI, 423

I salaka L., U., Bielenstein Holzb. 651, 653, Karls., Wid., Stockm., Ronneb., salaks Sassm., ein (grosser U.) Stint (osmerus eperlanus L.) RKr. VIII, 103; IX, 93; clupea sprattus Wid.: Burtnieku e̦zarā salaka ar ķīsi saderējuši skrieties LP. V, 172. Aus liv. salāk "grosser Stint", s. Thomsen Beröringer 277.

Avots: ME II, 666

II salaka U., salaks U., in Oppek. n. U. der Plur. salakas, Spülwasser U.; schlechte Grütze Erlaa n. U. Zu lakt.

Avots: ME II, 666

‡ III salaka Torensberg, die Wiesen-Kuhschelle (pulsatilla).

Avots: EH XVI, 423

salaks (unter salaka I): auch Upesgrīva.

Avots: EH XVI, 423

salaks, s. salaka.

Avots: ME II, 666

salaksît Saikava, Adleenen, = saluksît 1.

Avots: ME II, 666

salakstît, intr., (hinein) springen, -hüpfen (auf mehrere Subjekte bezogen): (skaidiņas) jūriņās salakstīja BW. 33494, 2.

Avots: ME II, 666

salakt, ‡

2) schlürfend beschmutzen
Salis: suns salacis ūdens spaiņus.

Avots: EH XVI, 423

salakt, tr., zusammenlecken, -schlürfen, leckend (Flüssiges) auffressen: suns salaka visas paliekas. Refl. -tiês, zur Genüge (Flüssiges) lecken, schlürfen, sich sattlecken, -schlürfen: suns salakās papilnam LP. VII, 747. salakušies par daudz VI, 25. kaķis salacies nuosprāga VI, 288. vilkači putru salakušies VII, 914.

Avots: ME II, 666

salaku puķe, die Anemone, das Windröschen Wid.

Avots: ME II, 666

salamât: mani smagi salamava Kaltenbr. Refl. -tiês: in Streit geraten Salis.

Avots: EH XVI, 423

salamât, tr., durchschelten, durchschimpfen. Refl. -tiês, einander durchschimpfen.

Avots: ME II, 666

salamniece "?": visu rītu griķus malu...; kur tā uotra salamniece [?], ka nenāk palīgā? BW. 8270. Für *samalniece, die mit jem. Mahlende?

Avots: ME II, 666

salampât,

1): labi smalki s. (zerspalten)
malku Saikava (mit àm ² ); ‡

2) verprügeln:
salampāšu abas divas, ka skrandas vien apjuks! Blaum. Skroderdienas Silmačos (1902), S. 75.

Avots: EH XVI, 423

salampât, tr., zerschlagen: ar cirvi ruokā tas skrējis un salampājis klēts un skapja durvis Latv.

Avots: ME II, 666

‡ salampuôt Druw., = salampât. zerschlagen.

Avots: EH XVI, 423

‡ salam̃zât Sermus, = salamžuôt 2: s. kājas.

Avots: EH XVI, 423

salamžât,

1) = salamžuot ² Jürg.;

2) plump gehend sich versammeln:
visi dzē̦rāji salamžāja stadulā Jürg.;

3) eine gewisse Zeit hindurch plump ausschreIten:
s. visu dienu slapjām kājām Jürg.

Avots: ME II, 666

salamžuôt,

1) "sasist" Serbigal (scherzweise; mit am), Grundsahl: viņu vajaga krietni salamžuot Seibolt;

2) "(istabu, drēbes, apavus) savazāt, sabradāt" Nötk., Ronneb., N. -Schwanb.;

3) "liederlich fertignähen od. anfertigen"
MSil. Welonen, Baltinov;

4) = salamžât Jürg.;

5) "(unpassende Kletder) anziehen":
s. visādas drēbes sev mugurā N. -Peb.

Avots: ME II, 666

‡ salànckât ² Erlaa "bārdamies uzvarēt": gan es viņu salanckāšu.

Avots: EH XVI, 423

salangât Golg., Sessw., Saikava, Kreuzb., Bauske, Nigr., N. -Bartau, = salamât.

Avots: ME II, 666

‡ salānietis, der Dorfbewohner Kaltenbr.

Avots: EH XVI, 424

‡ salànis ² Kalupe n. FBR. XVIII, 38 ("?"),

1) ein Nachbar aus demselben Dorf:
ar salāņiem labi sadzīvāt Auleja;

2) ein Mensch vom Lande
Auleja.

Avots: EH XVI, 424

‡ salãpačât Wolmarshof, mit schmutzigen (kotbedeckten) Füssen volltreten, besudeln: s. grīdu.

Avots: EH XVI, 424

salapât (unter salapuôt): auch Dunika, Kal., OB.

Avots: EH XVI, 423

‡ salâpât Saikava, "(Kleider) beschmutzen".

Avots: EH XVI, 424

salāpît, tr.,

1) ausflicken, ausbessern; mit Flickern besetzen:
salāpīju visu, kas bija lāpāms Druw. salāpīt cimdus, zekes, drēbes. kalējam bij pade̦vuši ziņu, lai nākuot atslē̦gu salāpīt Krišs Laksts 20. suns izdzina ve̦cu meitu salāpītu (Var.: saskrandušu, nuoplīsušu) lindraciņu BW. 13074;

2) durchprügeln, verhauen:
piesargies, ka nesalāpa ādu! Baltpurviņš I, 113;

3) das Part. pass.
sa˙lãpîts, verflucht: sasuodīts, sa˙lāpīts zirga mugurkauls! RA. Refl. -tiês,

1) für sich ausflicken, ausbessern, sich beflicken;

2) den Katzenjammer kurieren:
kābatā tas sačamdīja nedaudz... sudrabnieciņu, salāpījās un izgāja ārā A. XXI, 30.

Avots: ME II, 668

salapuôt Spr., auch salapât, salapt, refl. salapuôtiês U., intr., tr., sich belauben U.: salapuojuši kuoki Stari II, 660. biezi salapuojis dārzs Asp. mežiem salapuojuot R. Sk. II, 12. bē̦rzi salapuši zaļi Zalktis I, 109. bērziņš lapas salapuoja (Var.: bē̦rzam lapas salapā) BW. 6576. sper, pē̦rkuon, sausu kuoku, liec zaļam salapuot! 9139. papriekš bira uošam lapas, nuo pakaļas salapuoja 12202, agri uzplauka, agri salapa manā sirdī izmisums MWM. VIII, 873. - Subst. salapuõjums, das Laub Wid.: skujveidīgā salapuojumā Konv. ² 4110.

Avots: ME II, 666

salâpuôt, langsam und schwerfältig zusammenkommen Lis., Golg., Adleenen.

Avots: ME II, 668

salaps U., salabi, salops U., ein Überrock Neik, n. U.; die Saloppe ein Damenmantel U.: kupli tavi salabiņi (Var.: ieluociņi, brūni svārki u. a.) BW. 17875, 6. Vgl. auch salube.

Avots: ME II, 666

salapt, s. salapuôt.

Avots: ME II, 666

salasas,

1): Nachlese
Siuxt n. BielU.

Avots: EH XVI, 423

salasas Wid., salašas Freiziņ,

1) Zusammengesuchtes, Überreste, Nachbleibsel:
kâ tu tām guovīm tādas salasas devi iekšā? LP. VII, 551. es dziesmiņu iedziedāju nuo upītes salašām (Var.: sanašām, sanešļām) BW. 590 var.;

2) zusammengesuchte Leute; das Gesindel, der Pöbel
Wid.: ēdiet, salašas...! BW. 19276, 3. salasas tie panāksnieki, cits ņe̦mts ceļā, cits ceļa malā 21037 var.;

3) falsche Gerüchte, Klatsch.

Avots: ME II, 666

salašas,

1): māte viņam ielika panariņā šādas tādas salašas Pas. X, 225;

2): tautu meitu salašiņas BW. 3453, 1 var.

Avots: EH XVI, 424

salašas, s. salasas.

Avots: ME II, 667

‡ salasêt Dunika, beträufelt (und dadurch nass) werden: drānas salasējušas.

Avots: EH XVI, 423

‡ salaši Auleja, = salašņas 2.

Avots: EH XVI, 424

salasît,

1): nevar naudas s. (= sakrât) Zvirgzdine. guovis neduod piena; nevar s. ebenda. "leišuos"

ME. III, 666 in "Leišuos" zu verbessern. Refl. -tiês,

1): s. uogas un sēnes Seyershof;

3): auch Pas. VIII, 133; X, 36; XI, 357; ‡

4) "kupli izaugt": taidi miezē̦ni ir, - gan sazalasīsies Lubn. n. FBR. XVII, 135.

Avots: EH XVI, 423

salasît, tr.,

1) zusammensuchen, sammeln
U.: salasīti... ziedi un zâles Etn. IV, 69. salasīt karaspē̦ku LP. II, 61. Bārtas upe salasa savus ūdeņus pa daļai leišuos Konv. ² 279. viņa pa nakts me̦lnumiņu salasa vē̦de̦ra tiesu;

2) auslesen, durchlesen, zusammenlesen:
mēnesnīcā var salasīt uz uolas šādus vārdus LP. I, 25. meitene salasa... grāmatas virsrakstu Aps. IV, 15. brāļa sejā ne˙kas nav salasāms Stari III, 226;

3) intr., eine bestimmte od. eine längere Zeit sammeln bezw. lesen:
salasīja līdz pusnaktij LP. VII, 133. Refl. -tiês,

1) für sich sammeln, lesen;

2) sich versammeln:
nāks... šie brangā pudurā salasījušies LP. IV, 114. kamē̦r karaspē̦ks salasījies IV, 152. bērinieki salasās V, 57. vilki naktīm e̦suot salasījušies pulkiem VII, 860. vedēji salasījās pie brūtgāna BW. III, 1, 74;

3) (nach r. собираться gebildet) "= sataisīties": sasalasīja (= salasījās) pārduot pēdējuo guovi Rositten, meita sasalasīja un aizbrauca Pas. IV, 468.

Avots: ME II, 666, 667

‡ salašņa,

1) = salašņas 1: uzlika ... katlu ar ve̦cu kartupeļu salašņu kustuoņu barībai Anna Dzilna 14;

2) "ein untauglicher, schlechter, geschwätziger Mensch"
AP.

Avots: EH XVI, 424

salašņas, ‡

4) = salasas 3 AP.: kuo nu visādās salašņās klausīties!

Avots: EH XVI, 424

salašņas Dr., Wid., Ahs., Alksnis - Zundulis, salašņi,

1) salašņas Etn. IV, 148, salašņi Sunzel, zusammengesuchte Reste, Überbleibsel:
man tādu salašņu nevajaga Neik.;

2) zusammengesuchtes Pack, Gesindel, der Pöbel
Wid., B. Vēstn.: salašņi (Var.: salasas) tie panāksnieki, cits ņe̦mts ceļā, cits ceļa malā BW. 21037. atlikušie strādnieki ir salašņas A. XXI, 2. tik salašņi vien nāk ar drisku ce̦purēm Vilhelms Tells 64. - salašņas bē̦rns Neik., ein uneheliches Kind;

3) der gen. salašņa in adjektivischer Bedeutung gebraucht, zusammengesucht:
salašņa zirgi, purva siens (Rätsel) RKr. VII, 117. nabadzīguos salašņa traukuos Saul. III, 215.

Avots: ME II, 667

salašņât, tr., freqn., (wiederholt) zusammensuchen Wid.: salašņātie darbi MWM. X, 176.

Avots: ME II, 667

salašņi (unter salašņas),

2): kas zin kaidi s. sagājuši, - tev jie gribēs strādāt! Zvirgzdine. salašnīšu (sic!) zeltenītes BW. 3453, 1 var.

Avots: EH XVI, 424

salasnīcas, zusammengesuchte, ungleiche Frauen: māršas munas salasnīcas, cita liela, cita maza BW. 21183, 1.

Avots: ME II, 667

‡ *salasnīces, zusammengesuchte, ungleiche Leute: (gen. pl.) šaidu taidu salasnīču Tdz. 56256, 13.

Avots: EH XVI, 424

salasnis, s. salašņas.

Avots: ME II, 667

salāt Welonen, Dricē̦ni, Kreuzb., (mit à2) Gr. -Buschhof, = sabārt, salamāt; salât Gr. -Buschhof, Warkl., salât ² Bauske, intensiv anbellen: suns viņu salāja.

Avots: ME II, 668

salata Lautb., ein Flussfisch U., salaka Wid.; salate, ein Fisch Konv. ² 2320, PlKur. Zu li. salatis od. salotė "der Rapfen, Rohrkarpfen" (bei Bezzenberger Lit. Forsch. 167).

Avots: ME II, 667

‡ salāta Siuxt, = salāti.

Avots: EH XVI, 424

‡ salāti BW. 34801, der Salat.

Avots: EH XVI, 424

salaũlât, tr., trauen (perfektiv): medinieku ar princesi salaulāt LP. I, 64. mācītājam (nesu) cāļu pāru, lai pa pāram salaulā BW. 15883. mūs nakts un tumsība salaulās MWM. VIII, 203. Sprw.: krūms salaulā, krūms atlaulā (von der Zigeunerehe). Refl. -tiês, sich trauen lassen: viņš salaulājās ar viņu. vai tad salaulājušies gan? A. XXI, 790.

Avots: ME II, 667

‡ salauluôt BielU. (woher?), = salaũlât.

Avots: EH XVI, 424

‡ salaumêt "?": visu salaumē̦tuo mantu Pas. XV, 360.

Avots: EH XVI, 424

salàupît, tr.,

1) abschälen, abhäuten, abhülsen
(auf eine grössere Menge von Objekten bezogen): salaupīja daudz kartupeļu, zirņu;

2) zusammenrauben, zusammenplündern:
salaupīt lielas bagātības.

Avots: ME II, 667

‡ *salauskât (erschlossen aus ostle. salouskuôt Liepna, wo ou auch aus ū entstanden sein kann!), = sasprē̦gât 1: mēles virspuse ir tāda kâ salauskājuse, tāda kâ rupja.

Avots: EH XVI, 424

salaûzît: liniem kaulus s. Tdz. 50198.

Avots: EH XVI, 424

salaûzît, tr., freqn., (wiederholt) mehrfach (zer)brechen Wid.: salauzīju brālītim zuobentiņu BW. 15476. salauzīju gredzentiņu Biel. 1165. visi kauli kâ salauzīti SDP. I, 81. kumeļš gulējis pasilē samurīts, salauzīts LP. VI, 327. tu čigānu salauzīji liela ceļa maliņā BW. 35181, tava... ruoka... ienaidniekus salauzījuse II Mos. 15, 6. Refl. -tiês, mehrfach zerbrechen (intr.).

Avots: ME II, 667

salaûzt, ‡

2) viel brechen (pflücken):
s. pulka sēņu Linden in Kurl. ‡ Refl. -tiês,

1) für sich brechen (pflücken):
viņa salauzās nuo tiem (scil.: pūpuoliem) ve̦se̦lu kuplu sauju Janš. Dzimtene V, 227;

2) zerbrechen (intr.):
salauzēs skrituls Pas. XII, 442 (aus Lettg.);

3) ringend sich verletzen (?)
Seyershof: paši tirgū salauzušies un nu ir beigti (= slimi).

Avots: EH XVI, 424

salaûzt, tr., brechen (perfektiv), zerbrechen (auch fig.): brūte salauž milnu BW. III, 1, 80. nelabā smīnā salauztās lūpas MWM. VIII, 889. latviešu ce̦nsuoņi gribēja pilnīgi salauzt nuo vāciešiem dabūtās tradicijas Vēr. I, 1186. karsuonis e̦suot salauzts Kleinb. st. 29. kad jūs re̦dzē̦tu, kāds viņš salauzts izgāja! MWM. XI, 193. salauzta sirds Kaudz. M. 125, gebrochenes Herz.

Avots: ME II, 667

salavât: auch Auleja.

Avots: EH XVI, 424

salavât, intr., abwechselnd zunehmen und abnehmen (vom Frost) Stelp. Zu sals I.

Avots: ME II, 667

salavît, tr., fangen (perfektiv): puspūra vēžu MWM. v. J. 1896, S. 923. Refl. -tiês, heimlich hineingehen (von mehrern Subjekten): bē̦rni salavījās istabā Dunika.

Avots: ME II, 667

‡ salazdât, = salazduôt: žīdu krietni salazdājuši Pas. XII, 231 (aus NB.).

Avots: EH XVI, 424

salazduôt, tr., durchprügeln, verhauen: viņš tik gribēja tuo krietni salazduot Janš. 21.

Avots: ME II, 667

salcinât, tr., fakt. zu salkt, hungern lassen.

Avots: ME II, 668

saldābele, ein Apfelbaum, der süsse Früchte trägt: še nebija (für šenē bija?) sūrābeles, nu atveda saldābeli BW. 22688, 3.

Avots: ME II, 668

saldābuols,

1) ein süsser Apfel:
tu cerēji... saldābuolu atraduse; gan atrasi dzīvuodama visrūgtuo ābuoliņu BW. 21708;

2) saldābuolis ² Ruhtern, saldais ābuols Mar. n. RKr. XV, 134, der Apfel überhaupt
(als Gegensatz zu zemes ābuol(i)s, Kartoffel).

Avots: ME II, 668

saldaîns, s. salde̦ns.

Avots: ME II, 668

saldalutiņš BW. 26158 var., süsses Bier.

Avots: ME II, 668

saldanējs, süsslich Lis., Golg.

Avots: ME II, 668

‡ salˆdanpiens Sonnaxt, süsse Milch.

Avots: EH XVI, 424

saldans: süsslich (salˆdans ² ) Salis; süss (salˆdans) AP., Druw., Linden in Kurl., Sonnaxt, (salˆdans) Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Ramkau, Selb., Višķi; saldana maize, ungesäuertes Brot Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Brod"); saldanus vārdus BW. 7171, 1. Subst. saldanums: kad sviklus vārī nenuolaupītus, tad s. paliek iekšā Linden in Kurl.

Avots: EH XVI, 424

saldans, s. salde̦ns.

Avots: ME II, 668

saldauglis V., MWM. VIII, 84, die Honigfrucht.

Avots: ME II, 668

saldêdiens* Stari II, 498, die süsse Speise, das Dessert.

Avots: ME II, 668

salˆdẽjums, s. salˆdêt.

Avots: ME II, 668

salˆdelêt Gr. -Buschhof, salˆdelêt ² Siuxt, Lautb., ein wenig frieren (vom Wetter gesagt) U. Refl. -tiês, sich der Erkältung aussetzen: kuo tu tik daudz salˆdelējies ² pa lauku? Salis.

Avots: ME II, 668

saldene,

1): auch Lesten (mit alˆ ² ), Siuxt;

2): kas tad tur arī ir par saldenēm! P. W. Šis ar mani tiesāties? 15.

Avots: EH XVI, 424

saldene,

1) salˆdene ² Usmaiten, ein essbarer Pilz
Dond., Fest.;

2) Plur. salˆdenes "alles, wonach ein Mench od. Tier strebt"
Druw.: kas tevi par saldenēm gaida tirgū, ka tu tur pa varēm gribi tikt? kas par saldenēm tev ir kaimiņuos, ka vienmē̦r turp skrieni? kādas saldenes jums, guotiņas, ir pļavmalī, ka turpu tâ laužaties? kādas saldenes viņu sagaida kaŗā aizejuot?

Avots: ME II, 668

salˆdenĩba, die Süsslichkeit: šī salkanība, šī saldenība ir tīrais riebeklis Alm.

Avots: ME II, 668

salˆde̦ns: kučier[i]s ar viņu nepajuokuojās ... salde̦nā, glaimā kārtā Blaum. Raksti III ⁶ (1939), 150.

Avots: EH XVI, 424

salˆde̦ns C., U., Wid., Ve̦cmuiža, salˆdans Mar. n. RKr. XVII, 135, Preiļi, Pas. IV, 383, Nerft, salˆdins Kl., Saikava, saldains U., süss (salˆdans Golg., Lis., Warkl., Adleenen, Schwanb.) U., Mag. XIII, 41 (saldans), Marzen (salˆde̦ns); süsslich U., Ronneb. (salde̦ns): saldana zemenīte BW. 5411, 7. saldanāka zemeņuoga par visām uodziņām 11421, 3. griķu mistra salde̦ns (Var.: saldans) alus 11186. saldans miežu alutiņš 27990. saldans (Var.: gauži salds) bija vīns ar me̦du 21657, 2. saldanu vīna glāzi 15525. saldanu brandavienu 28459. salde̦nu krējumu Etn. IV, 1. tu esi re̦mde̦ns un salde̦ns JR. V, 12. - Subst. salde̦nums U., Ronneb., saldanums Mag. XIII, 41, die Süssigkeit U., Mag. XIII, 41, Süsslichkpit Ronneb.

Avots: ME II, 668

salde̦nskābs, süsssaüer: salde̦nskāba sula Konv. ² 1789.

Avots: ME II, 668

‡ saldes, Süssigkeiten (?): piekārt spuožas saldes un pāris svecīšu Jauns. Raksti V, 279.

Avots: EH XVI, 424

salˆdêt Prl., Wolm., fakt. zu salˆt, tr., frieren lassen U.; gefrieren lassen: saldēt kumeliņu Biel. 747. ilgi saldēja mūs[u] māsu laukā BW. 18809. vējš saldē viņam muguru MWM. VI, 644. ass, saldējuošs rīta vējš A. XX, 943. Refl. -tiês, sich erkälten U. (imperfektiv): vai man bija tevis dēļ tik ilgi saldēties? BW. 16884. - Subst. saldēšana, das (Ge)frierenlassen; salˆdêšanâs, das Sicherkälten; salˆdẽjums,

1) das einmalige, vollendete (Ge)frierenlassen:
maksājiet... manu ruoku saldējumu! BW. 25679;

2) Gefrorenes:
aveņu, zemeņu saldējums; salˆdē̦tãjs, wer (ge)frieren lässt; der Frost, das Frösteln: man it kâ saldē̦tājs caur visiem kauliem skrej Rainis.

Avots: ME II, 668, 669

salˆdê̦tava,* eine Kühlvorrichtung: nuolikt gaļu saldē̦tavā B. Vēstn.

Avots: ME II, 669

saldība, die Süssigkeit Für. I (gew. salˆdums); vgl. li. saldỹbė dass.

Avots: ME II, 669

saldiens, der Frost Mar. n. RKr. XV, 134: šuodien liels saldiens.

Avots: ME II, 669

I salˆdîgs: auch Kaugurciems.

Avots: EH XVI, 424

I salˆdîgs Sessw., L., süsslich (auch fig.): saldīgas slavas dziesmas Dünsb. ar saldīgu "džentelmeņa" pieklājību Austriņš Nuopūtas vējā 78. salˆdîga maize Golg.

Avots: ME II, 669

II salˆdîgs Warkl., Grawendahl, = salîgs ² .

Avots: ME II, 669

salˆdīgsnẽjs: izsaluši tupiņi ir saldīgsnēji Ramkau.

Avots: EH XVI, 424

salˆdīgsnējs Vīt., süsslich Fest., Celm.: saldīgsnējs šķidrums MWM. VII, 260. saldīgsnēji padevīgā balsī Blaum.

Avots: ME II, 669

I salˆdinât (li. salˆdinti), tr., versüssen U. (auch fig.): vāverenes, saldinātas ar brūnuo cukuru JK. VI, 48. nav... mīļa tautu dē̦la, kas man dzīvi saldināja BW. 4127. mierīga dzīve, kuo ve̦cumā saldina vēl... ražanas meitas RKr. VIII, 8. karuot... par patiesību - cik tas dzīvi saldina! Janš. saldināt viņiem sūruo mūžu Latvju tauta XI, 1, 58.

Avots: ME II, 669

II salˆdinât: auch Dunika.

Avots: EH XVI, 424

II salˆdinât (li. šáldinti "frieren lassen"), tr., kälten, erkälten, kalt werden lassen U.: (puisis) pie kruodziņa saldin[a] (Var.: stādin[a]) savu kumeliņu BW. 11715. Refl. - tiês, sich kälten, erkälten.

Avots: ME II, 669

salˆdins (unter salˆde̦ns): auch Fest. ("s"uss"), Erlaa n. FBR. XI, 14, Stockm. n. FBR. VIII, 88, Gr.-Buschh.

Avots: EH XVI, 424

‡ saldinskâbs A. Brigadere Dievs, daba, darbs 90, = salde̦nskābs.

Avots: EH XVI, 424

salˆdît,

1) (li. sal˜dinti) süssen
Bielenstein Holzb. 288; Janš. Dzimtene IV, 130;

2) abschwächen (eine Drohung und dergl.)
Brasche.

Avots: ME II, 669

‡ II salˆdît, -u, -īju Kaltenbr., = salˆdinât II: saltums .. sāka s. meitinīti Pas. V, 450 (aus Lettg.). nesaldi mani! VIII, 218 (aus Lettg.).

Avots: EH XVI, 424

salˆdkãrĩba* Plūd., salˆdkãre*, die Wollust.

Avots: ME II, 669

salˆdkãrîgs,* salˆdkãrs*, wollüstig: tumsa kļuva tvīkstuoša un saldkārīga kâ sieviete Veselis Saules kapsē̦ta 138.

Avots: ME II, 669

salˆdkar̂sts,* süss und heiss: saldkarstās ciešanas MWM. XI, 208.

Avots: ME II, 669

‡ salˆdmaîze ² Kand., mit Zucker bestreutes Brot.

Avots: EH XVI, 424

salˆdmutis,* der Süssling Brasche.

Avots: ME II, 669

salˆdnējs Vīt., = saldīgsnējs.

Avots: ME II, 669

salduoksne, salduoksnis, s. salduksnis; salduoksnes "wilde Holunderbeeren" Mag. IV, 2, 70.

Avots: ME II, 670

salˆdpiẽns, süsse Milch: sèja saldpiena sieriņus Janš.

Avots: ME II, 669

salˆds: unbek. in AP., Heidenfeld, Linden in Livl., N.-Peb., Oknist, Pilda, Saikava, Sessw., Višķi. Subst. salˆdums: sūrums ārā, s. iekšā! BW. 34156; Demin. saldumiņš BW. 1737.

Avots: EH XVI, 424

salˆds (li. saldùs, acc. sáldų), süss (auch als Gegensatz von salzig od. sauer; eig. und fig.): salds kâ sukurs, kâ me̦dus. salds piens, süsse (frische) Milch. salds miegs, süsser (fester u. ruhiger) Schlaf. salds vīns, süsser Wein; Sekt Brasche. Sprw.: me̦dus salds, miegs vēl saldāks. juo rūgta zâle, juo salda veselība. lišķim salda mēle. lulināt saldā miegā Kra. Vīt. 79, in süssen Schlaf einlullen, einschläfern. galvas izsitumi jāiesvaida ar salda sviesta (ungesalzene Butter) maisījumu Etn. II, 10. vārdi tik saldi kâ me̦dus Br. 547. dzirdu dažu saldu vārdu čukstam Aus. I, 100. tik salda mutīte kâ me̦dutiņš BW. 11172, 1. vīrs ar saldām acīm Turg. Muižn. per. 14. salˆdie âbuoli, Äpfel Mar. n. RKr. XV, 134. - Subst. salˆdums (li. saldùmas), die Süssigkeit, Süsse. Nebst iesals "Malz"und li. sálti "süss werden" zu aksl. sladъkъ "süss", r. солоди́ть "süss machen", сóлодъ "Malz" und wohl auch zu got. salt "Salz" usw., s. J. Schmidt Neutra 182, Bloomfield AJPh. XVI, 420 f., Trautmann Wrtb. 249, Walde Vrgl. Wrtb. II, 453.

Avots: ME II, 669

saldsājš, süsslich und zugleich herb: saldsāja garša Fallijs.

Avots: ME II, 669

salˆdsaknĩte, Engelsüss (polypodium vulgare L.) Druva III, 735, Edwahlen.

Avots: ME II, 669

salˆdsapnis* MWM. VII, 247, ein süsser Traum.

Avots: ME II, 669

salˆdsẽrîgs* saldsē̦rs*, wehmütig: nāras saldsērīgi smejas MWM. VIII, 262. saldsē̦rās dziesmās JR. V, 145.

Avots: ME II, 669

salˆdskâbmàize od. salˆdskâba màize, Süsssauerbrot (aus gebeuteltem Roggenmehl).

Avots: ME II, 669

salˆdskâbs, süsssauer: saldskābs ābuols. saldskābi smīnēt Stari I, 289.

Avots: ME II, 669

salˆdtumîgs,* süss und dicht: saldtumīgs vasaras tvaiks Austriņš Nuopūtas vējā 77.

Avots: ME II, 669

saldûdens,* -s Konv. ² 588; MWM. VI, 556, süsses (nicht salziges) Wasser.

Avots: ME II, 670

‡ saldūks (?) Bielu. (aus wo?) "süss".

Avots: EH XVI, 425

sal˜dũka ² Tals. n. RKr. XVII, 50, ein essbarer Pilz.

Avots: ME II, 670

‡ salˆdũkša Blieden n. FBR. XVI, 99, ein gewisser Pilz.

Avots: EH XVI, 425

‡ salduksna Pampeln, salduksne ebenda, lactarius piperatus.

Avots: EH XVI, 424

saldūksne,

3): ein gewisser Pilz
Frauenb. (mit alˆ ² ), ein (weisser, harter) essbarer Pilz Lubn. (mit alˆ), russula delica Bixten.

Avots: EH XVI, 425

saldūksne, s. salduksnis.

Avots: ME II, 670

salduksnis,

3): "Pile" ME. III, 670 zu verbessern in "Pilz".

Avots: EH XVI, 425

salduksnis,

1) salˆduksnis Mar. n. RKr. XVII, 129; 136, N. -Laitzen, salduoksnis Kronv., saldūksne U., saldūksne ² Naud., salduoksne U., der Vogelbeerbaum
Oppek. n. U.; ein dem Striesenholz änlicher Strauch, der rote Beeren trägt, ein weiches, süsses Holz hat U.;

2) salduoksne, die Vogelbeere
Dr.;

3) salduksne Freiziņ, saldūksne Heniņ, salˆdūksne ² Autz, eine Art essbarer Pile. zu salˆds.

Kļūdu labojums:
Pile +Pilze

Avots: ME II, 669, 670

‡ saldūksnis,

1) = saldūksne 3 (mit alˆ) Lubn.;

2) "ein süsses Gewächs"
Wessen.

Avots: EH XVI, 425

salˆduns, süss Warkl., Gr. -Buschhof.

Avots: ME II, 670

Salˆdus ² , (die Stadt) Frauenburg (in Kurland); vgl. Salda - pils, Frauenburg in Poln. - Livland L.

Avots: ME II, 670

salˆdzâle, Süssgras (glyceria R. Br.) RKr. II, 72; Konv. ¹ 541, Wid.; schwimmendes Süssgras, Mannagras (glyceria fluitans R. Br.) RKr. II, 72.

Avots: ME II, 670

sale: eine Speckseite A.-Schwanb.

Avots: EH XVI, 425

sale, s. salis.

Avots: ME II, 670

salecinât: s. rutkus - auch AP., Erlaa, Ramkau.

Avots: EH XVI, 425

salecinât, salēcinât, tr., heftig springen machen; salecināt kartupeļus, abgekochte Kartoffeln nach dem Abgiessen des Wassers im Kessel schütteln, damit sie trocken werden Mar. salecinât (Perfektivform zu lecinât

4) rutkus Lis.

Avots: ME II, 670

sale̦duôt, intr., sich mit Eis bedecken, vereisen: malka e̦suot apgāzusies un sale̦duojusi Upīte Medn. laiki 60.

Avots: ME II, 670

saleîdêt Saikava, Bers., = salîdêt.

Avots: ME II, 670

salẽ̦kât,

1) hin und her springend zusammenpressen:
puikas, salē̦kājiet nu salmu kaudzi! N. -Peb.;

2) eine gewisse Zeit hindurch hin und her springen:
s. tur visu nakti.

Avots: ME II, 670

saleknêt, gierig (etwas Dünnflüssiges) aufessen Jürg.

Avots: ME II, 670

saleksêt, gierig auffressen: cūkas saleksējušas ēdienu Gr. -Buschhof.

Avots: ME II, 670

salekšêt,

1): auch Seyershof.

Avots: EH XVI, 425

salekšêt,

1) schmutzig geworden zusammenkleben
(intr.), klebrig und steif werden: mē̦sli, zeķes var s. C., Wolmarshof. vāts salekšējusi (hat sich mit einer Kruste bedeckt) PS.;

2) schmutzig machen:
s. apavus Wolmarshof.

Avots: ME II, 670

salēkšêt Dr., salēkšķêt Wid., sich verfilzen: salekšķējušām kājām A. Brigader Vizb. 65. salêkšêt, mit Schmutz zusammenkleben (intr.): drēbes, siens, vilna var salēkšēt Gold., Ermes, Gr. -Buschhof.

Avots: ME II, 670, 671

salekšķêt,

1) schmutzig geworden zusammenkleben
(intr.): vilna salekšķējusi Lautb., Siuxt;

2) etwas Schmutziges herstellen, tun
(perfektiv): kuo tu te esi salekšķējis? Saikava.

Avots: ME II, 670

salêkšt, unordentlich zusammenschmeissen: s. mē̦slus kuopā Warkl.

Avots: ME II, 671

salekt, Refl. -tiês,

1): zirgs salecies nuo pē̦rkuona.

Avots: EH XVI, 425

salekt, s. salèkt.

Avots: ME II, 670

salèkt,

2): divām aitām jau salē̦kuši (= radušies) jē̦ri Austriņš Raksti VII, 30; ‡

4) s. zirgu putās Lubn. n. FBR. XVII, 117, galoppierend das Pferd sich mit Schaum bedecken machen;
‡

5) eine gewisse (längere) Zeit springen:
kādu ce̦turtdaļstundu tâ salēcis (von sehr schneller Fahrt), viņš zirgu drusciņ pieturēja Blaum. Raksti II ⁵ (1939), S. 33; ‡

6) zusammenfliegen
Dunika: putni salē̦kuši rijā. Refl. -tiês, ‡

4) "?": kuopā tie sale̦cas par lielu tautas mantu Pēt. Av. III, 43.

Avots: EH XVI, 425

salèkt, salekt, intr.,

1) zusammenspringen; sich (plötzlich) zusammenrollen:
sale̦c (Var.: sarit) tāši taurītē BW. 31203;

2) salēkt "(zusammen) hinzu-, herzuspringen, erscheinen"
Spr.;

3) zusammenschrumpfen, zu kurz werden:
man svārki salē̦kuši Dond. Refl. -tiês,

1) plötzlich aufspringen, zusammenzucken:
žīds salēcās kâ nuo pātagas sitiena Niedra. svešais salēcās kājās A. XXI, 516. rati nuotrīcēja, un sē̦dē̦tāji iekšā salēcās JK. V, 1, 48. zirgs salēcās un skrēja MWM. VI, 687. suns sale̦cas kājās un... ierejas Dz. V. kâ putns sale̦cas sirds Vēr. I, 682;

2) in Streit geraten
Kav.: zvirbulis un pele... atraduši mieža graudu sale̦cas: viens grib, uotrs grib Pas. III, 214 (aus Mahlup);

3) "sich nach und nach einfinden"
L.

Avots: ME II, 671

saliktene, eine Ftinte, die nach Belieben auseinander genommen und wieder zusammengesetzt werden kann Jürg.

Avots: ME II, 671

salelinât Lautb., = sale̦luôt 1.

Avots: ME II, 670

‡ salelis, eine Deminutivform zu sals I: labs s. Pas. XI, 268.

Avots: EH XVI, 425

salellinât,

1) auch sale̦lluot, salē̦luôt, tr., Hirtenlieder singend (zusammen)rufen: guovis, vēršus salē̦luoju (Var.: sale̦lluoju, salellinu), ganu meitas nevarēju BW. 746;

2) auch saleļ˜ļuôt, (ein Kind) viel auf den Armen tragen und schaukeln
N. -Peb.: s. bē̦rnu.

Avots: ME II, 670

sale̦luôt, zusammenrufen:

1) s. guovis kuopā Nigr.;

2) eine gewisse Zeit hindurch ächzen, jammern:
s. ilgu laiku ar pirkstu PS.;

3) sich abschreien
Nigr., Frauenb., Ermes.

Avots: ME II, 670

salē̦luôt, s. salellinât.

Avots: ME II, 671

saleñčuôt, salenkšuôt, tr., (etwas Bandartiges) zusammenfalten, -wickeln: zirgu nuojūdzuot gruožu salenčuo Ahs. salenkšuotu (Var.: saluocītu) gruožu ņēma BW. 3095 var.

Avots: ME II, 670

salenkšuôt, s. saleñčuôt.

Avots: ME II, 670

saleniẽks, salenietis St., saliniẽks U., salniẽks Dr., B. Vēstn., der Insulaner, Inselbewohner.

Avots: ME II, 670

salenkšuôt: tē̦vs dzenīti salenkšuoja Tdz. 51707.

Avots: EH XVI, 425

salenkt, tr., "erhaschen": tas vilks tik ilgam te lenks, kamē̦r viņš tuo salenks, er wird da so lange lauren, bis er es erhaschen wird Für. I (unter lenkt).

Avots: ME II, 670

salêpêt, in weichen und grossen Flocken schneien (perf.) Gr. -Buschhof, Saikava.

Avots: ME II, 671

sale̦puôtiês Mar., Sessw., Smilten, Roop, Allendorf, Schwanb., Doblen, Mitau, Windau u. a., = salept: vedu gan, bet tāda sale̦puojusies Alm. Rud. 39; "launisch werden (von Kindern)": redz, kâ nu sale̦puojies: negrib ēst! Schibbenhof, Jürg.

Avots: ME II, 670

salept, intr., stolz, hochmütig werden.

Avots: ME II, 670

sale̦skât,

1) besudeln, beschmutzen:
s. drēbes C., Wolm., Bauske; s. istabu netīram kājām Salis, Widdrisch;

2) sale̦skāti mati, ungekämmtes,verwühltes Haar
Ruj.

Avots: ME II, 670

salešķêt, [sich] verwühlen U.: salešķējuši mati U.; mit Schmutz zusammenkleben (intr.) Ruj., Widdrisch.

Avots: ME II, 670

salest, ‡

3) "darīt (kuo) nuo viena, un nuo uotra gala, lai vidū satiktuos" Nautrēni: statini sāciet s. nuo abejiem galiem!

Avots: EH XVI, 425

salest,

1) (mit dem Schnabel) aufpicken
(perfektiv): (vista) saleš rudzus, saleš miežus RKr. XVI, 89;

2) berechnen
Elv.

Avots: ME II, 670

salêt, s. salˆt.

Avots: ME II, 671

I salêt: auch A.-Ottenhof, Autzem, Kl.-Roop, Kürbis, Poickern, Seppkull; sāka s., es trat Frostwetter ein Segew. (hier angeblich s. "frigere" neben salt "algere").

Avots: EH XVI, 425

‡ II salêt (III p. prs. salē od. saļ) Auleja, süss werden (von Malz): iesalnīcā salē. Refl. -tiês ebenda, süss werden.

Avots: EH XVI, 425

salẽtinât, tr., verbilligen Dr.: salētinās zemes ce̦nu A. XX, 141. Refl. -tiês, sich verhilligen Dr.

Avots: ME II, 671

salẽzêt,

1): aude̦klu liekuot uz stellēm, dziju salēzē jeb same̦t uz lēzes lumstiem AP.; ‡

3) = saduôt 3: salēzē (ar vārdiem vai sišanu) nu viņai krietni! AP.

Avots: EH XVI, 425

salẽzêt,

1) Petfektivform zu lẽzêt I 1 C.;

2) Perfektivform zu lẽzêt I 2 Adiamünde.

Avots: ME II, 671

I salga, eine Speckseite Depkin n. U. Zu sala III.

Avots: ME II, 671

II salga U., = se̦lga, die Höhe des Meeres; salgas reņģes, die in grösseren Tiefen gefischten Strömlinge, Herbstströmlinge U.

Avots: ME II, 671

salgans L., U., = salkans, süss, süsslich, nicht gehörig gesalzen; sal˜gans Wandsen, salˆgans Wolmarshof, Ermes, Warkl., salgans ² Salis, Ruj., süsslich (von Kartoffeln, die dem Frost ausgesetzt gewesen sind).

Avots: ME II, 671

salicinât L., zusammenfügen: kuo dievs jir kuopan salice̦nājis LLD. II, 25, 33.

Avots: ME II, 671

‡ salidenêt Saikava, zusammenfliegen: salidenēja daudz putnu.

Avots: EH XVI, 425

salîdêt: auch AP., Ramkau.

Avots: EH XVI, 425

salîdêt Kalzenau, Lis., Bers., Saussen, Arrasch, Gr. -Buschhof, Warkl., Kreuzb., salîdêt ² Ubbenorm, salīdêt Sessw., Peb., Burtn., Wolm., Kokn. n. U., salîdinât Jürg., Wolm., Arrasch, salîdinât ² Dond., Ahs., Wandsen, Lautb., Ruj., Salis, Bauske, Siuxt, Karls., = saliedêt I, verregnen lassen: labību, sienu, drēbes Dond. izkaltušus traukus mē̦dz lietū salīdināt, lai sabriest Ahs. n. RKr. XVII, 50. In Ruj. u. a. bedeutet salîdinât - wiederholt verregnen lassen od. dem Regen lange aussetzen, dagegen saliêdêt einfach - (einmal) verregnen lassen.

Avots: ME II, 672

salidinât, (mehrere) hineinfliegen machen: s. baluožus pajumtē Jürg. -Refl. -tiês,

1) eine gewisse Zeit hindurch hin und her fliegen:
mākuonis trīs dienas pa debešiem salidinājies LP. VII, 1298;

2) zusammenfliegen
MSil., Schibbenhof u. a.

Avots: ME II, 671

saliduôt, ‡ Subst. saliduõjums, beendetes Zusammenfliegen: vanagu s.

Avots: EH XVI, 425

saliduôt, zusammenfliegen.

Avots: ME II, 671

‡ salīdzes* upuris Dünsb. Od. 100, das Sühneopfer.

Avots: EH XVI, 425

salīdzêt, helfen (perf.): darba laikā atnāks tē̦vs vai Grieta mums salīdzēt Janš. Bandavā I, 25.

Avots: ME II, 672

salīdzîgs: tādu vīru vajag mājās, kas ir lēnīgs, s. Dünsb. Skaistākais degons 6.

Avots: EH XVI, 426

salīdzîgs, verträglich, versöhnlich U.

Avots: ME II, 673

salĩdzinât,

1): s. tīrumā cūku rakumus Warkl. s. nuovītu auklu, kad tā nelīdze̦na Kaltenbr. s izkultu linu sauju AP. s. rudzu kuopiņu ebenda;

2): ausgleichen, vergleichen; sühnen;
baznīcas un tuo patruoni ... atradās nesalīdzināmā naidā Jauns. Kapri 129. asins vaina - nesalīdzināta (ungesühnt) Švābe Vārds 34. "esi mierā ..., ka dabūjis tik daudz suoda" ... "tiesa gan, ... viņam arī vairāk nevē̦lu; e̦smu salīdzināta Blaum. Raksti II ⁵ (1939), S. 80. saulīt ..., salīdzini šuo zemīti: bagātie nabadziņu dzīvu raka zemītē! BW. 31244; ‡

4) begleichen, für Arbeit bezahlen
Seyershof. Refl. -tiês,

1): es jutuos ... salīdzinājies ar visu apkārtni Jauns. Raksti VI, 203.

Avots: EH XVI, 425

salīdzinât,

1) tr., ebnen, glätten, gleich(mässig) machen:
kalnaina, lejaina taut[u] istabiņa; diedama, lē̦kdama salīdzināju (Var.: pielīdzināju; nuolīdzināt) BW. 24097. smuts papūte un salīdzināja visu zemi Pas. III, 289 (aus Lixna). Gaisiņš sāka salīdzināt saburzījušās ūsas JR. V, 61;

2) tr., versöhnen, zurn Vereine, zum Vertragen bringen
U.: ... salīdzina tuo atkal ar savu tē̦vu Glück I Sam. 19;

3) tr., intr., vergleichend gegenüberstellen
U., vergleichen: dažādas lietas nevar salīdzināt. kas esi tu, ar mani salīdzinuot? Krilova pasakas 81. salīdzināma zinātne, eine vergleichende Wissenschaft. Refl. -tiês,

1) sich begleichen
N. -Peb., Spr.; sich versöhnen,"Bund aufrichten" Für. I (unter līdz): mēs ar kaimiņu e̦sam jau salīdzinājušies N. -Peb. salīdzinājās savā starpā... maksas pēc Glück I Kön. 5;

2) sich vergleichend gegenüberstellen, sich vergleichen.
- Subst. salĩdzinâšana,

a) das Ebnen, Glätten;

b) das Versöhnen; die Versöhnung
U.; salīdzināšanas upuris, das Sühneopfer Brasche;

c) das Vergleichen;
salidzinâšanâs,

a) Sichversöhnen;

b) das Sichvergleichen;
salĩdzinãjums,

a) die einmalige, vollendete Tätigkeit des Ebnens, Glättens; des Versöhnens;

b) der Vergleich:
mūzējam būs arī jāievē̦ruo... kaimiņu tautu dzīves un darbu liecības, lai būtu iespējams izdarīt salīdzinājumus RKr. X, 5; salĩdzinâtãjs,

a) wer ebnet, glättet;

b) der Versöhner
U.;

c) wer vergleicht.

Avots: ME II, 672, 673

saliecaîns, s. saliecenis.

Avots: ME II, 673

saliecenis: auch (mit iê ² ) AP. - "saliecņa" ME. III, 673 zu verbessern in "salieceņa".

Avots: EH XVI, 426

saliecenis Wid., Poruk III, 88, salieceņa nazis Apsk. 1903, S. 686, saliecņa nazis Aps. VII, 42, saliecains nazis N. -Schwanb., ein (zusammenklappbares) Taschenmesser.

Avots: ME II, 673

salìecinât: "Unwahres" ME. III, 673 zu streichen!

Avots: EH XVI, 426

salìecinât, als Zeuge viel Unwahres aussagen: s. uotram par ļaunu tiesā Golg. kuo viņš tur visu nesalieci nāja? C.

Avots: ME II, 673

‡ salìecinis ² Kalupe n. FBR. XVIII, 38 ("?"), Kaltenbr., Warkl., = saliecenis.

Avots: EH XVI, 426

I saliêdêt, tr., ( die Wäsche U.) verregnen lassen: sienu LP. I, 115. sienu un rudzus tu man tīri tīšu saliedēji Nigr. Refl. -tiês, sich verregnen lassen Dr.

Avots: ME II, 673

II saliẽdêt, tr., zusammenlöten U., Lis.; zusammenschweissen.

Avots: ME II, 674

‡ saliedinât, = saliẽdêt II: sankcijas ... ciešāk saliedinājušas itaļu tautu Rīts v. 5. I 1936.

Avots: EH XVI, 426

saliêgt, verbieten: prūsis... bijis ar mieru laist vienu nuo savām meitām, bet turku zultāns saliedzis Janš. Dzimtene ² II, 364.

Avots: ME II, 674

salìekt, ‡

2) = satît (wo?): s. diegus.

Avots: EH XVI, 426

salìekt, saliẽkt Ahs., tr., krümmen, biegen, verbiegen, zusammenbiegen; (fig.) beugen: saliekt gre̦dze̦nā Kaudz. M. liecu uozuoliņu, līdz saliecu ritenē Cnp. 33. paziņuojums galīgi salieca jaunuo sievu Ezeriņš Leijerk. I, 54. -Refl. -tiês, sich krümmen, sich verbie gen, sich zusammenbiegen.

Avots: ME II, 674

saliektnis Warkl., = saliecenis.

Avots: ME II, 674

saliẽlinât, vergrössern, übertreiben, aufbauschen: brīnum salielinātas ziņas par Stērģenieka... nuope̦lniem Jaunie mērn. laiki IV, 112.

Avots: ME II, 674

saliẽlît, tr., stark preisen, rühmen, loben (perfektiv): vecīši Šļupsti salielījuši, - būšuot šis zvē̦ru ķēniņš Upīte Medn, laiki 100. Refl. -tiês, sich stark prahlen: tē̦vi muižas kruogā salielījās Krišs Laksts 32. dē̦ls salielās pie pe steļa gadu pārciest LP. I, 124. meita salielījusies par vilkatu pārvērsties VII, 869. ve̦lns salielījies ar dievu caur žuogu durties VII, 1186. salielīties, ka kaut kur e̦suot jauki un labi Etn. I, 53.

Avots: ME II, 674

saliẽnêt, leihen, borgen (auf eine grössere Menge von Objekten bezogen): salienēja daudz naudas.

Avots: ME II, 674

saliens, das Frieren (während einer bestimmten Zeit) Salisb., Ruj. u. a.: tev vienām biksēm bij gan saliens Planhof. braucuot bez kažuoka bija gan saliens N. -Peb.; in Gr. -Buschhof dafür salienis ² .

Avots: ME II, 674

saliešķêt "ungeschickt (etwas) tun, machen" (perfektiv) Warkl.

Avots: ME II, 674

saliesmuôt, aufflammen, in Flammen aufgehen Wid.

Avots: ME II, 674

saliêt, Refl. -tiês, ‡

2) einander begiessen
Auleja: jie salējās viens uotru.

Avots: EH XVI, 426

saliêt, tr.,

1) zusammengiessen:
ūdeni un pienu. kuopā salieti burti Konv. ² 2468;

2) eingiessen, (heftig) giessen
(perfektiv): saliet glāzēs tēju Kleinb. st. 43. salēja brandvīnu, dzēra un ēda R. Sk. II, 146. pirtī garu salējuši BW. 27294;

3) saliešu tev pa muguru...! ich werde dich durchprügeln!
Tirzm. Refl. -tiês, zusammenfliessen: viss viņa spēks salējās atvē̦ztajā ruokā A. XXI, 31.

Avots: ME II, 674

‡ saliêtât ² AP., Siuxt, zerbrechen (tr.), zerreissen, stark beschädigen: bē̦rni salietājuši manu ratiņu (pulksteni); vertragen (ein Kleid) Siuxt.

Avots: EH XVI, 426

‡ saliẽtêt Salis, = pìesẽrêt: upes dibe̦ns tik ātri nesalietē.

Avots: EH XVI, 426

saligât, eine bestimmte Zeit hindurch kränkeln: viņš ar kāju saligāja 3 nedēļas.

Avots: ME II, 671

salĩgât (unter salĩguôt),

1): salìgā ² labi dūšīgi! tad puika paliks mierīgs Saikava. ir labi lielu egli var s. ar buomi ebenda. Refl. -tiês Saikava, ins Schwanken geraten:
egle smagi salīgājās, bet nenuogāzās.

Avots: EH XVI, 426

salĩguôt,

1): vajag labi stipri s., - tad nokri[tī]s Saikava.

Avots: EH XVI, 426

salĩguôt, salĩgât, tr.,

1) schwanken machen, schaukeln
(perfektiv): cielaviņa savu astīti salīguo Krišs Laksts 11;

2) eine bestimmte resp. eine längere Zeit jubeln, Johannislieder singen:
līguot vien salīguoju (Var.: līguodama vien staigāju) šuo gaŗuo vasariņu BW. piel. ² 343, 2;

3) jubelnd resp. Johannislieder singend erreichen, er langen:
salīguoju (Var.: nuolīguoju) brāļam sievu, sev dižanu arajiņu BW. 343. Refl. -tiês, plötzlich zu schaukeln (intr.) anfangen, ins Schwanken geraten: migla salīguojas R. Sk. II, 141. vaguons salīguojās un sāka iet Birzn. Sof. meitas spanni iegrūž ūdenī un tas šļakstē̦dams salīguojas Vēr. II, 54. Ješka uzkrita uz skrāģīša, un tas sa līguojās vien Krišs Laksts 60.

Avots: ME II, 673

salîgs,

1): ziema bija salīga un barga Janš. Mežv. ļ. II, 504, Siuxt;

2): salīgas ruokas Frauenb.

Avots: EH XVI, 426

salîgs,

1) ziemlich kalt
Spr.: salīgs laiks Ahs. n. RKr. XVII, 50; salīga ziema ebenda; salīgs gaiss;

2) leicht frierend:
s. cilvē̦ks Golg.

Avots: ME II, 673

salīgt, ‡ Subst. salīgums, das Übereinkommen: viņu tiesības tiem nebij ... atņe̦mtas, bet ... ar jaunu salīgumu atkal uzticē̦tas Kronv. Kopoti raksti un runas, S. 136.

Avots: EH XVI, 426

salīgt, salīkt Mittel- u. O.-Livl. n. U., N. -Schwanb., auch refl. -tiês, eins werden, übereinkommen, sich wozu vereinen, Handels eins werden, einen Handel abschliessen U.; Frieden schliessen, sich versöhnen: salīgt par kalpu, kalpuoni, puisi, meitu, sich als Knecht, als Magd verdingen. salīgt kalpuot LP. II, 55. tas vīrs, pie kā esi salīdzis, nav vis labais IV, 64. viņš salīcis pie... ķēniņa par... ganu VI, 656. viņš ar ve̦lnu... salīdzis pre cības līgumu Pas. IV, 189. salīgt mieru, Frieden schliessen, sich ver söhnen. lē̦ti salīgstas tie (sie ver söhnen sich leicht) Aus. I, 107. Sprw.: labāk vāja salīgšana, nekâ tre̦kna sū dzība. salìkt kalpus Drosth., Knechte dingen (perf.).

Avots: ME II, 673