Paplašinātā meklēšana

‡ àbèideris ² Erlaa,

1) = ārdbĩtis: uz sijām bij ārdis; ar divi ābeideŗi sabīdēja;

2) ein ungestümer, ausgelassener Mensch.
Vgl. ‡ àbideris ² .

Avots: EH I, 191

‡ I âbìderis ² Erlaa,

1) = ‡ àbèideris ² 1;

2) = ‡ àbèideris ² 2: mierā ne˙maz nevar nuostāt; iet kâ ābīderis, ap visiem plē̦sdamies. ābīd- wohl aus *ārdbīd-.

Avots: EH I, 191

‡ II ābĩderis - werde in Selsau (von Zigeunern) ein mageres Pferd, in Druw. ein grosses (besonders, wenn es zugleich etwas mager ist Pferd genannt. Vielleicht zum Vorigen.

Avots: EH I, 191

ãdere, ‡

2) der Schröpfkopf
(?): laist asinis ar āderēm jeb ragiern Pet. Av. III, 285; ‡

3) "ein sehr kluger und beweglicher Hund"
Saikava.

Avots: EH I, 192

ãdere (gleich estn. āder entlehnt), Ader in weiterem Sinne, die Sehnen (dzīslas) einschliessend Etn. II, 64; āderi laist (nach dem Deutsch.), ein Ader lassen; āderi cirst dass.; laidīsim tikai kādam jē̦ram āderi vaļā, wollen wir ein Lamm schlachten Kaudz. M. 36.

Avots: ME I, 236

ãderêt, -ēju,

1) zur Ader lassen, meist vom Vieh.
iesārti āde̦rē̦tas uolas, geadert Konv. ² 485;

2) gerben, prügeln:
tiks mugura āde̦rē̦ta BW. 26072.

Avots: ME I, 236

‡ ādermanis Mitau, = ‡ ādernieks.

Avots: EH I, 192

‡ ādernieks Mitau, der Aderlasser.

Avots: EH I, 192

‡ àizdeiderêt, (mit unsicheren Schritten) fort-, hingehen Bauske, Nitau, Warkh.: a. uz kruogu.

Avots: EH I, 18

àizdenderêt, fort-, hintaumeln Golg.: piedzērusi aizde̦nde̦rē̦tu uz mājām Anekd. IV, 312.

Avots: EH I, 18

àizderêt: ‡ Refl. -tiês, sich irgendwohin verdingen: viņš aizderējies pie cita saimnieka Bauske, Schwanb., Segew., Trik.

Avots: EH I, 18

àizderêt, irgenwohin verdigen: vai nevarē̦tu aizderēt Rozaliju turp Duomas II, 1087.

Avots: ME I, 22

I àizderglît, fort-, hinbringen, verschleppen: kur tas nu atkal kaŗuoti aizderglījis? Bauske.

Avots: EH I, 18

‡ II àizderglît "unordentlich zu essen anfangen": aizderglījis putru un atstājis Bauske.

Avots: EH I, 18

‡ àizklederêt Golg., = àizkleñderêt.

Avots: EH I, 31

àizkleñderêt, intr., hin-, wegschlendern Seg.

Avots: ME I, 32

àizuõdere,

1) : nuoslēpās savā dēļu aizuoderē Janš. Līgava I, 294 (ähnlich II, 132; Mežv. ļ. II, 7). šaurajā aizuoderē starp siltriju un āra siênu Dzimtene IV, 189; ‡

3) der Raum zwischen der Wandbekleidung und der Mauer
AP., Lemsal.; "der Raum zmischen dem Ofen und der Wand" (âzuõdere ²⁾ Frauenb.; ‡

4) der Raum zwischen dem Kleiderstoff (Zeug) und dem Futter
Frauenb.: zīmulis iekritis aizuoderē Jürg.

Avots: EH I, 60

àizuõdere,

1) ein kleiner Raum, der von der grossen Gesindestube durch eine dünne Wand oder durch einen Vorhang aus Leinwand abgeteilt ist
Nigr.;

2) die Kaffkammer
(Windau); gew. pe̦lūde.

Avots: ME I, 58

‡ I àizuõderêt Frauenb., (ein Pferd) ein wenig (mit Hafer) füttern (perfektiv).

Avots: EH I, 60

‡ II àizuõderêt, hinter etwas hinsteuern (tr.), -lenken Dunika, Rutzau: a. ragus aiz ce̦lma.

Avots: EH I, 60

àizpleñderêt, intr., hinschlendern: kur viņš atkal aizplenderējis AP.

Avots: ME I, 44

àizpluderêtiês, mit den Flügeln flatternd hinkommen: zuoss aizpluderējās sle̦pe̦n līdz dārzam A. XXI, 50.

Avots: ME I, 44

‡ àizšķederêtiês Nerft, = àizšķeterêtiês 2.

Avots: EH I, 55

‡ àizvēdere M. Ārons "was hinter dem Magen (am Rücken) ist".

Avots: EH I, 62

al˜derîgs bē̦rns, ein ausgelassenes Kind. Bauske, Wolgund, Fockenhof.

Avots: ME I, 66

‡ alderis "olderis" Wessen, ein Unsinniger Wid.

Avots: EH I, 67

ãlderis Ap., auch al˜daris, ein Ausgelassener: viņš tāds ālderis. [Wohl eine Umbildung von * alderis = aldaris nach ãlêtiês; vgl. al˜darêtiês.]

Avots: ME I, 238

al˜dermanis,

1) ein alberner, unruhiger Mensch,

2) Ältermann
Riga.

Avots: ME I, 66

‡ apãrdêt, bis zum Glühen erhitzen: kalējs par jaunu apardējis . . . degļi Anekd. IV, 274.

Avots: EH I, 72

‡ apakšuõdere Riga u. a., apakšuõde̦ra Gramsden, das Zwischenfutter, ein Zwischensatz (Stück Zeug zwischen Oberzeug und Futter).

Avots: EH I, 71

apderinât, ‡

2) = apdarinât, ringsum abhauen, bekappen: a. kuokiem zarus Warkl. apderināja divas priedītes RKr. XIX, 138 (aus Palzmar).

Avots: EH I, 77

apderinât, tr., beschenken, schmücken: krusta mātes ve̦d jaunavu uz klēti, lai tuo savukārt apderinātu (apdāvinātu) RKr. XVI, 214; cf. apdarinât.

Avots: ME I, 81

‡ apde̦r̂vuôt ² Dunika, Rutzau, = apdar̂vuôt.

Avots: EH I, 77

‡ apklenderêt, = ‡ apklaiņât: a. visu pagastu.

Avots: EH I, 92

‡ apsleñderêt, schlendernd (bummelnd durchstreifen Salis: a. visu pagastu.

Avots: EH I, 114

asvêdere, eine Strömlingsart, eig. die Scharfbauchige: ass + vê̦de̦rs.

Avots: ME I, 146

atderêt, einen Vertrag, eine Verlobung rückgängig machen (in dieser Bed. auch atderinâtiês), annullieren: saderēju, atderēju ar saviem bāliņiem; ar tautieti saderēju, nevar vaira atderēt BW. 15456.

Avots: ME I, 154

‡ atderinât saderību Dünsb., eine Verlobung annullieren. Refl. -tiês, s. unter atderêt; ‡ Subst. atderinašanâs, das Annullieren einer Verlobung seitens des Verlobten resp. der Verlobten: atderināšanās nuo līgavas puses bija visai viegli izdarāma Janš. Dzimtene II, 316.

Avots: EH I, 138

‡ atklenderêt Wid., (mit eñ) Salis, Trik., = ‡ atklejuôt.

Avots: EH I, 148

‡ atsleñderêt Salis, Stenden, herschlendern: a. nuo kruoga uz māju.

Avots: EH I, 167

atspenderis "?": ciema a. (veräcnaiche Bezeichnung für eine Mannesperson) BW. 14517, 7.

Avots: EH I, 168

āzuodere (Perkuhnen), für àizkrâsne; vgl. àizuõdere.

Avots: ME I, 246

[bāderētiês Werssen, zuwider sein; sich fürchten.]

Avots: ME I, 270

‡ bādmuodere,

1) die Hebamme
U.; "die Kindfrau, die Kindmuhmë Bers.;

2) die Klatscherin
Diet. Aus mnd. bademoder.

Avots: EH I, 208

‡ bal˜tpavēdere, eine mit einer weissen pavēdere 1: kunele b. BW. 35441.

Avots: EH I, 202

bal˜tvêdere,

4): Huflattich
- auch Oknist; ‡

5) der Frosch
VL. n. BielU.

Avots: EH I, 202

bal˜tvêdere,

1) einen weissen Bauch habend, die Weissbauchige, Epith. des Eichhörnchens:
baltvēdere vāverīte BW. 2651;

2) Steinmarder
Dr.;

3) Schellente (Glaucion clangula L.)
Nat. XXXII, 238; Blassgans (Anser albifrons Pen.) RKr. VIII, 98;

4) Huflattich (Tussilago farfara L.)
Bers., RKr. II, 80, Gänse-Fingerkraut (Potentilla anserina L.) II, 76. bal˜tvêderiņi Neu-Bergfried, Ruhental u. a., Gänsekraut, Gänsefuss.

Kļūdu labojums:
Blassgans = Blessgans
aiz 4) jāiesprauž: Plur. baltvēderes, - Hinter 4) ist einzüfugen Plur. baltvēderes
RKr. II, 80 = RKr. VI, 80

Avots: ME I, 259

‡ bãmuõdere Dunika, Kal., OB., = ‡ bādmuodere 1. Mit ām aus ādm.

Avots: EH I, 208

‡ bànderêt ² , (figürlich) wie ein Böttcher bearbeiten (?): mans vīrs lāga amatnieks: stīpas drāž, mucas taisa, mani pašu banderē VL. aus Lubn. - Vgl. bandars.

Avots: EH I, 204

‡ bāpmnodere Diet., = bādmuodere 2.

Avots: EH I, 209

bezuõderes cimdi Rkr. XVII, 31, Handschuhe ohne Futter.

Avots: ME I, 286

‡ blauderjānis, Baldrfan: ... kuru puķi pirmuo raut ... rauj pa˙priektu blauderjāni (Var.: buldurjāni)! BW. 32393,2.

Avots: EH I, 226

bļederêt, -ēju, Unsinn treiben, unnütze Dinge tun; dazu das Nomen agentis bļederis: bļederis bļederē vien, ne˙kas neiznāk Mar. RKr. XV, 108.

Avots: ME I, 320

‡ blinderêt Kurmene "slaistīties apkārt bez darbä.

Avots: EH I, 229

‡ bol˜deris Dond. n. FBR. V, 133 "= bul˜duris".

Avots: EH I, 235

‡ bol˜derjãnis Anzen, Popen, Pussen, bol˜derjāns Dond. n. FBR. V, 127 = bul˜durene.

Avots: EH I, 235

‡ bol˜de̦rt (tahmisch) Dond. n. FBR. V 126, (tahmisch) bol˜drit Ugalen n. FBR. VII, 16 "= bul˜durêt".

Avots: EH I, 235

bulderêt (unter buldurêt I): undeutlich sprechen Wessen.

Avots: EH I, 250

bulderiņš (unter buļdurene): auch (mit ùl ² ) Saikava.

Avots: EH I, 250

‡ bulderjānis, = bul˜durene: plūc pa priekšu bulderjāņus! BW. 32393, 6 var.

Avots: EH I, 250

‡ čuderis PV.

1) wer (zur Arbeit) anzutreiben pflegt;

2) ein Schnüffler.

Avots: EH I, 294

‡ čūderiski PV. "rücklings; kopfüber": izgrūst cilvē̦ku č. pa durīm.

Avots: EH I, 298

[čuderêtiês "sich drängen" N. - Peb.]

Avots: ME I, 418

‡ dãderbisins Planhof "dundurs; gaisīgs, nenuoteikts".

Avots: EH I, 311

‡ daderêt, bei einer Verabredung (Vertragsschliessung) zudingen Kaltenbr.: daderēja siena vai ve̦zumu, vai divi.

Avots: EH I, 301

dāderêt, -ēju, intr.,

1) brummen
Lös. n. Etn. IV, 17;

[2) gackern:
vista dāderē, dês uolu Druw. Fest.].

Avots: ME I, 446

[dàderis ²

1) ein Hahn, der
dāderē; fem. dādere Fest.;

2) Oppek., ein allzu hastiger Mensch,
"cilvē̦ks, kas grābšķīgs, ķerstīgs, pārsteidzīgs, ātrs visu darīt, pie kam ne˙kas neizduodas, viss plīst un jūk": tāds kâ dāderis, - grābstās vien.]

Avots: ME I, 446

dāderkar,š,

1) Gezänk zwischen Frauenzimmern
Lös. n. Etn. IV, 17;

2) das Geschrei des Hausgeflügels.

Avots: ME I, 446

dāders,

1) der Brummbär
Lös.;

2) die Bremse
Schujen.

Avots: ME I, 446

daiderêt Schwanb. [vielleicht mit ostle. ai aus ei], taumeln, nicht fest stehen; [vgl. deiderêt].

Avots: ME I, 430

daideris Schwanb., jem., der angeheitert ist und taumelt. [Vgl. etwa diedelêt, bummeln.]

Avots: ME I, 430

‡ dal˜deŗaiņi Ramkau, dal˜de̦rainītis AP. ein Strickmuster für Handschuhe; dàlderaiņi ² Saikava "cimdi, kam daldeŗu raksti".

Avots: EH I, 304

dal˜derains: dal˜de̦rains AP. (von Pferden gesagt), dàldeŗains ² Saikava (von Pferden und Geweben).

Avots: EH I, 304

dal˜derains, dãlderains, mit talerrunden Flecken geäpfelt, namentlich von Pferden: dalderains zirgs; aber auch: dalderains cimds.

Kļūdu labojums:
geäpfelt =, geäpfelt

Avots: ME I, 434

dal˜deris,

1): acc. plur. dalderiņus BW. 25645; sudraba dalderītis BW. 3770 var. sīkajiem dalderiem 31761, 2;

2): daldeŗus mērījuši ne tikai pēc zemes lieluma, bet arī pēc labuma AP. d. - trīs pūrvietas, kad vidīna zeme; kad labāka zeme, tad uz daldera krīt tikat viena pūrvieta; kad pa˙visam slikta zeme, tad daudzi pūrviešu Saikava; ‡

3) alectorolophus minor Ramkau.

Avots: EH I, 304

dal˜deris, dãlderis,

1) der Taler;

2) als Mass der Bodenabschätzung:
10 pūrvietas uz viena dalder,a; 80 dalder,i uz viena arkla Wolmar. [Nebst estn. tālder aus mnd. dālder "Taler".]

Avots: ME I, 434

dãlderis (unter dal˜deris),

1): acc. s. dalde̦ru BW. 19957, acc. s. dāldari BWp. 1601, 1 var., Demin. gen. plur. dalderiņu BW. 30486, 1; klabē̦tu d., uz galda me̦tams BW. 1788, 2. šķē, paini dālderi pādītes nauda 1795.

Avots: EH I, 311

dãlderis, s. dal˜deris.

Avots: ME I, 447

‡ dā`ldernîca ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, eine gewisse Gartenblume.

Avots: EH I, 311

‡ dālderruoze "die Kresse" Lennew.

Avots: EH I, 311

I dedere, [dedre U.], dedri L., Leindotter, Afterlein (myagrum sativum) Mag. IV, 2, 87. [Nach Thomsen Beröringer 175 aus nd. dödder.]

Avots: ME I, 450

II dedere, dederene, Ekzem, Hautausschlage, Flechte Nigr. Zu li. dedervinė˜ "Flechte, Hautausschlag", [bret. dervoed "Flechtenübel", ai. dardraḥ "Art Hautauschlag", dardūh, od. dadruh, "Aussatz", ae. teter "Flechte" u. a., s. Walde Wrtb. ² 229, Trautmann Wrtb. 47].

Avots: ME I, 450

dēderêt, kakeln, gackern: vista dēderē Lasd. Etn. II, 51, Sessw. n. U.

Avots: ME I, 461

‡ dederve Gramsden, dedervine (li. dedervinė˜) Dunika, Kal., Rutzau, = dedere II.

Avots: EH I, 313

[deĩderêt Ruj., hin- und herlaufen; dèiderêt ^2, -ēju, auch dèider,uôt ² Lös., taumeln; vgl. dìedelêt.]

Avots: ME I, 453

[I dèĩderis ² Lös., Friedrichstadt "ein besoffener Mensch"]; deiders, jem., der sich umhertreibt Adsel; ein kleines Kind Setzen. pakulu zirgs, deidera kājiņas (Rätsel: Spinnrad).

Kļūdu labojums:
dèĩderis ² = dèderis ²

Avots: ME I, 453

II deideris [Roop, ein magerer, abgezehrter Mensch]: bet vīra nuo viņa tik˙pat nebūs, - ir tāds sauss deideris, rausta valuodu Švābe Duomas III, 201.

Avots: ME I, 453

‡ l dèlderis ² Lettg. "sadrupis, dre̦bulīgs, saktitis cilvē̦ks".

Avots: EH I, 314

‡ II delderis Latvijas Jaunatne № 57, = del˜veris (?).

Avots: EH I, 314

‡ denderdenderēm Wessen, = denderdenderiem.

Avots: EH I, 315

denderdenderiem, denderiem Sessw. od. denderu denderiem [wohl mit -e̦r-] iet, wackelnd, unsicher gehen (wie ein Betrunkener) Lasd., Lubn., Druw.

Avots: ME I, 455

deñderêt [Ruj.] -ēju, -uot,

1) taumeln, unsicher gehen:
nāk de̦nde̦rē̦dams, laikam atkal piesūcies Lasd., Lubahn, Setzen, Bers.; [in Naukschen bedeute denderēt - über eine holperige Stelle fahren];

2) sich umhertreiben, lärmen, tollen
Alt-Rahden, Krem. [Mit Reduplikation zu gr. ϑορεῖν "springen, hüpfen" u. a. bei Boisacq Dict. 348 f.?]

Avots: ME I, 455

deñderis, jem., der taumelt, lärmt, nicht ruhig sein kann, sich umhertreibt Bers., Lubahn, Setzen, Alt-Rahden. [Nach U. sei d. in Salisburg "ein weinender Knabe". In dieser Bed. wohl zu gr. τονϑορύζω "murre", ae. dora "Hummel", ir. dordaim "brülle" u. a., s. Boisacq Dict. 351.]

Avots: ME I, 455

deñderiski: iet,

1) zu ersetzen durch -,

1) d. iet;

2): auch Gr.- Sessau.

Avots: EH I, 315

deñderiski iet,

1) taumelnd, tollend, schüttelnd, hüpfend gehen:
viņš iet denderiski, laikam iedzēries. viņš kasa sienu, ka grābeklis denderiski vien iet Etn. II, 129. ēvele pa nelīdze̦ni aptē̦sta kuoka virsu denderiski vien iet Druw.;

2) über Hals und Kopf:
es viņu izsviestu denderiski MWM. VII, 812, RKr. II, 55.

Avots: ME I, 455

‡ de̦r Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, = dēļ II.

Avots: EH I, 316

de̦ramdìena (unter derêt 2): auch Bers., Salis.

Avots: EH I, 316

[de̦rams (Part. zu derêt), reif: uogas jau de̦ramas, var sākt ēst Dond.]

Avots: ME I, 456

[de̦rba,

1) "ein abgemagerter, schlecht genährter Mensch";

2) "ein Mensch ohne Beschäftigung, ein Herumtreiber"
Budberg.]

Avots: ME I, 456

‡ derbelêt, schnell und schlecht etwas tun (mit èr ² ) Kalz, und Meiran n. Fil. mat. 26; (auch reflexiv) "delverēt(iês); ātri šuo tuo ķerstīt" PV.

Avots: EH I, 316

‡ derbelis "kas derbelē" (mit èr ² ) Kalz. und Lubn. n. Fil. mat. 26; "delveris" PV.

Avots: EH I, 316

derdedze: auch (mit er̂) Saikava.

Avots: EH I, 316

derdedze, [derdecis Wessen], der Regenbogen Lubn. n. Etn. III, 1, [Kreuzb.: derdedze ve̦lk ūdeni Lubn.] S. dardedze.

Avots: ME I, 456

der̂dzêtiês [Bers.], -ẽjuos, zanken, streiten: kaimiņi jau vairāk gadu derdzējas od. ve̦lk derdzi Druw. [Vgl. auch dergtiês. - Zu derdzis, derglis 1, dergties, li. dérgti "гадить, поносить, чернить, ругать; schlecht Wetter sein", dárgana "schlechtes Wetter", dargus "ненастный, клеветливый", sudirgo "ist schlechtes Wetter geworden", dergė´tuvas Daukša Post. 22, _17, apr. dergē "(sie) hassen", aruss. падорога "Unwetter", mhd. terken "besudeln", mnd. dork "Platz, wo sich der Schmutz samelt", ae. deorc "dunkel", ir. derg "rot", s. Leskien Abl. 324, Trautmann Apr. Spr. 320, Berneker Wrtb. I, 213, Zupitza Germ. Gutt 160 f., Reichelt KZ. XLVI, 322 f.]

Avots: ME I, 456

derdzĩba Gr. - Sess., Schweinerei.

Avots: ME I, 456

‡ derdzîgs, widerlich, ekelhaft (aus einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 316

‡ derdzinât, anekeln (?): smagumu, kas pašpārme̦tuma veidā derdzināja dvēseli Daugava 1934, S. 678.

Avots: EH I, 316

derdzis, das Gekreisch, der Streit: nu bija derdzis izšķirts LP. VI, 855. kad tik vecenes atkal neiesāk kādu derdzi vilkt Purap. ļaudis sagāja derdzī, kamē̦r - vārds pa vārdam - sāka kauties Naud. netaisi ne˙kāda tukša gar,a derdža Vīt. kaimiņu starpā ve̦lkas ilgs derdzis (" stille, heimliche Feindschaft") Druw.

Avots: ME I, 456

de̦re̦ns: dzīvei de̦re̦nas Janš. Mežv. ļ. II, 8 (ähnlich 131).

Avots: EH I, 316

de̦re̦ns, [nützlich]: tās nav tev de̦re̦nas N. - Bartau.

Avots: ME I, 456

derestība:

1) plur. derestības, die Wette
Iw., Salis; ‡

2) derestības turēt Iw., Verlobung feiern.

Avots: EH I, 316

derestība, die Wette Dond.

Avots: ME I, 456

derêt: prs. auch deŗu Schrunden n. FBR. XIII, 104; Refl. -tiês,

1): auch Ramkau; ‡

3) sich verloben
AP.

Avots: EH I, 316

derêt, -u (selten -ēju), -ēju,

1) eine Verabredung treffen, schliessen:
mieru, derību; tie meklējas, prasa un derē Janš.;

2) dingen:
de̦rē̦ts gans, kalps. ve̦cākais dē̦ls gāja pie ve̦lna par ganu derēt LP. VI, 383. saimniece derēja suņus, lai tie pret vilku kar,uo VII, 872. de̦ramā diena od. de̦ramdiena Etn. III, 157, der Verdingungstag;

3) sich verloben:
(labā ruoka) tā derēja tautu dē̦lu BW. 6303. lai tā man tā neizmuka sen de̦rē̦ta līgaviņa 13389. Mit ar: kam vaicāji paduomiņu, ar netikli de̦rē̦dama Ltd. 706. de̦ru, de̦ru ar tautām, atkal de̦ru atpakaļ BW. 15794;

4) wetten:
dē̦ls derēja, ka būšuot nuosargāt mirušuo meitu LP. VII, 197;

5) passen:
iemaukti de̦r kâ šūti LP. I, 77. nuovilcis (zābākus), pamēģinājis uz savu kāju, brīnum derējuši IV, 111. tuo tu appreci, kam šī juosta de̦r ap rumpi IV, 177. ciets ar cietu nede̦r kuopā;

6) zupass kommen:
rudenī de̦r ve̦cs kažuoks, pavasarī ve̦cs zirgs;

7) zu etwas dienen, taugen, empfehlenswert sein:
tev, alksnīti, trausla miza, tu lūkam nederēji. tas ne˙kam lieti nede̦r, tas nede̦r ne sunim; tas nede̦r ne pīpē, ne ragā, das taugt zu nichts; lieti derēt, tauglich sein. pieniņš ēst nederēja BW. 16490. ne viss de̦r ēst, ne viss de̦r runāt;

8) sich verlohnen:
tautietis prasa bāleliņu, vai de̦r māsu bildināt Ltd. 1594. Refl. -tiês,

1) sich verdingen:
kungs viņu uzaicinājis pie sevis par puisi derēties Etn. III, 47. Miķelis ar˙vien vēl derējās par gada puisi Aps.;

2) sich geziemen
(gew. piederēties): kas par labu zīmi de̦ras Kaudz. M. [Nebst li. deriù, derė´ti "dingen; уговариваться, годится, приносить обильный плод" und le. darît am ehesten (mit einer urspr. Bed. "festmachen" ) zu la. ferē "beinahe, fast", ai. dhárma-ḥ "Sazzung, Gesetz", dhāráyati "hält", čech. podaŕiti se "gelingen" und (nach Stokes Wrtb. 148) zu ir dír "gebührend"; vgl. Fick Wrtb. I ^4, 74, Leskien Abl. 361, Walde Wrtb. ² 294 f., Boisacq Dict. 349 f. und Zubatý Sborn. fil. II, 100, sowie Mc Kenzie Indog. Jahrb. VIII, 107.]

Avots: ME I, 456

derģis [od. * derģe?], der Streit, Konflikt, Kampf: tas neizskatījās kâ tāds, kas būtu pārlaidis cīniņu vai sirds derģi A. XII, 174.

Avots: ME I, 457

de̦rglājs, eine sumpfige, mit Gras und Gebüsch bewachsene Stelle Ruhental, ein Sumpf Setzen n. Etn. I, 32: vīgrieži aug de̦rglājuos, mežuos, pļavās Ilsters. [Wohl zu derglīties "sich besudeln".]

Avots: ME I, 456

[der̃glîgs Weinsch., schmähsüchtig.]

Avots: ME I, 457

derglis,

3): auch (mit er̃ ) Lieven-Bersen; ‡

6) wer eine auferlegte Arbeit nicht verrichtet Behnen.

Avots: EH I, 316

derglis, der̃glis Gr. - Sess.,

1) jem., der seine Kleider mit Kot beschmutzt hat, ein Schmutzfink
[der̃glis Neu-Bergfried], ein widerlicher, garstiger Mensch: tāds derglis ķersies man klāt Grünh., Naud.; kalpa sieva sauca mājās arī savus derglīšus Fallijs;

2) der Knirps:
kuo tāds derglis var, cik tam spē̦ka? Grünh.;

3) der Unartige, Alberne:
dergli, kuo pluosies kâ kumeļš Naud.

[4) jem., der vor etwas Ekel empfindet, ein Kostverächter
Wid.;

5) der̃glis Weinsch. (wo auch be̦r̃zs für bẽ̦rzs gesprochen wird; also = schriftle.
* dẽrglis), jem., der Andere zu schmähen pflegt (vgl. li. derglioti "злословить"). - Zu dergties].

Avots: ME I, 457

I derglît, -īju, tr., reissen, spleissen: skalu kuokus darkslēs d. AP. [Zu darksle und li. derlioti "обдирать"; derglît vielleicht aus * derlīt (vgl. Le. Gr.§ 116 c.), doch kommt auch r. 3 "reissen" (s. Berneker Wrtb. I, 254 f.) in Betracht.]

Avots: ME I, 457

[II derglît, besudeln Annenburg.] Refl. -tiês,

1) [der̃glîtiês Sess.], sich besudeln
[Annenburg, Garrosen], namentl. in d. Zstz. mit nuo-;

[2) schmähen
Weinsch.].

Avots: ME I, 457

dergluôtiês,

1) albern, tollen, lärmen
Alt-Rahden; [ auslachen, spotten Selsau;

2) der̂gļuôtiês ^2, unsauber sein
Neu-Bergfried].

Avots: ME I, 457

de̦rguoņa, ein Ekel, Widerwillen erregender Mensch Gr. - Sess.

Avots: ME I, 457

dergt,

1): balsis skarbi de̦rdz (Infinitivform unbekannt), es ertönen schrille, unterbrochene Stimmen
Bergfried, Ekau, Salgaln;

2) anhaltend schmerzen:
krūtīs derdza sāpes.

Avots: EH I, 316

dergt (auch * derdzêt?), -e̦rdzu, -erdzu (auch -erdzēju?) "?": balsis skarbi de̦rdz Līguotnis. [viņš kasa dzelzi, ka ausis de̦rdz Annenburg. kad krūtīs duobji skan, tad saka, ka tās sāk dergt Grobin.] Kārļa krūtīs derdza sāpes Saul. de̦rdzuoša, sāpīga duoma Vēr. 1030, 1033.

Kļūdu labojums:
Vēr.1030=Vēr.I,1030

Avots: ME I, 457

dergtiês, ‡

2) mächtig gelüsten
Bergfried, Ekau, Salgaln: man de̦rdzas (Infinitivform unbekannt) viņam tuo pasacīt.

Avots: EH I, 316

dergtiês, zuwider sein, anekeln: man šis cilvē̦ks de̦rdzas Gr. - Sess. man, tev, viņam, viņiem de̦r̂dzas ² [Sessau, N. - Bergfried] tuo ēst. viņai de̦rdzas nuo tādiem Grünh., Gr. - Sess. In Alt-Rahden der Inf. derdzêtiês n. A. XI, 630. Vgl. derdzêtiês.

Avots: ME I, 457

‡ de̦rgums Rainis IV, 388 "?".

Avots: EH I, 316

derība,

4) derības, die Verlobung auch
AP.; die Verlobungsfeier Linden in Kurl.; brālim kāzas, man d. BW. 32529, 1. alu dara ... meitiņas derībās 15497.

Avots: EH I, 316

derĩba,

1) das Bündnis, der Bund:
redzi, es uzceļu derību ar jums un jūsu dzimumu I Mos. 9, 9. tas ar ve̦lnu slē̦dz derību LP. VII, 500. ve̦cā un jaunā derība, das alte un neue Testament;

2) die Verdingung, Abmachung:
kalpi tâ ar saimnieku derībā nuorunājuši JK.;

3) die Wette:
derību pamest od. pazaudēt, die Wette verlieren. Auch im Plur.: bijuši ļuoti stipri vīri, kas uz derībām daudz varējuši izturēt Etn. IV. 26;

4) der Pl. derības (li. derýbos), die Verlobung, [bei Manzel - Lettus - die Heirat]: derības dzert, Verlobung feiern, derībās braukt;

5) die Schliessung, der Schluss:
ķēniņš taisa uz miera derībām lielas dzīres LP. IV, 65;

[6) derība Wid., die Tauglichkeit].

Avots: ME I, 457

derĩbnieks, auch derinieks, derenieks, dernieks,

1) der einen Vertrag schliesst:
saimniekus - de̦rē̦tājus un dienestniekus - de̦ramuos sauc par derībniekiem Ruj., Kok.;

2) der sich Verlobende, der Verlobte:
bet, arī divati bez lieceniekiem sade̦ruot, abi derībnieki šķitās saistīti BW. III, 1, S. 510;

3) jem., der eine Verlobung zu bewerkstelligen sucht, der Braut-, Freiwerber, der Freiersmann:
sajāj tavi derenieki BW. 14129, 1. lai dziedu, kuo dziedu, dernieku nedziedu; tas manu māsiņu saderināja 20904;

4) der die Verlobungsrede vorliest:
tad derinieks vēl pamāca, kâ laulībā jādzīvuo un pārmaina brūtes un brūtgāna saktas BW. III, 1, S. 72;

5) die Gäste bei einem Verlobungsschmause
Krem.;

6) die Personen, welche den Bräutigam zum Pastor zur Verlobung und zum Aufgebot führen
Druw., Setzen;

7) der Wettende
Adsel.

Kļūdu labojums:
divati=divatā

Avots: ME I, 457, 458

derîgs (li. derìngas), nützlich, tauglich, dienlich, zweckentsprechend: derīgu paduomu atrast. derīga ceļa vējš ne̦s naudu makā.

Avots: ME I, 458

derîgums (li. deringùmas), die Nützlichkeit, Utilität: viņš sprediķuoja savu derīguma tełriju MWM. VI, 533. vai zirgs ar savu derīgumu nav tik˙pat vē̦rts kâ cilvē̦ks? LP. VI, 36.

Avots: ME I, 458

derimdiena, = de̦ramdiena, der Verdingungstag Wohlfahrt.

Avots: ME I, 457

II

derinât, = darinât, auch in solchen Gegenden, wo ein folgendes i den Umlaut des vorhergehenden Vokals nicht bewirkt, - so Mesoten n. BW. 675, 5, Schorstädt n. BW. 8039, 16002, 1, Pönau n. BW. 10885, - Annenburg, Alt-Rahden, Krem., Druw., - Ermes n. BW. 25337, 1, Rutzau n. RKr. XVI, 95 (hier in der Bedeutung "schmücken").

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen):Pönau n. BW. 10885

Avots: ME I, 457

I derinât [li. dẽrinti "zu versöhnen suchen", derìnti "рядить, нанимать"], tr.,

1) sich bemühen jem. zu überreden sich als Knecht (od. Magd) zu verdingen:
saimnieks derina kalpus Krem., Ruj.;

2) verloben:
darināms gre̦dze̦ns, Verlobungsring. derināmas saktes gaida BW. 15186;

3) dingend, werbend wohin auffordern:
līdz tautietis ruokas deva, tūliņ līdzi derināja 14903, 13;

4) mit abhäng. Inf. - dingend sich anheischig machen zu tun: viņš derināja tās nuo ve̦lna pirkt LP. VII, 1160;

[5) tauglich machen
L.;

6) einen zum Wetten bringen
St.] - derinātājs RKr. XVI, 100, = derībnieks 4: pēc nuodziedātas dziesmas derinātājs nuosacīja (nuolasīja) līdzību, salikdams abiem ruokas kuopā.

Kļūdu labojums:
ruokas deva...14903,13 = ruoku deva...1494,13 var.

Avots: ME I, 457

II derinât: "kastrieren" Frauenb., Iw.

Avots: EH I, 316

derinieks, der die Verlobungsrede vorliest U., RKr. XVI, 100; s. derībnieks 4. [derinieki St. "Verlöbnisleute".]

Avots: ME I, 457

der̃kšķêt, der̃kstêt Sassm., -u, -ēju, intr., klappern, poltern, rollen: rati derkšķ. laiž, ka derkšķ vien LP. I, 85.

Avots: ME I, 458

de̦r̃r[a,] ein böser, griesgrämiger Mensch Dond.; [aus * de̦rva? vgl. dervelis].

Avots: ME I, 458

‡ de̦r̂va ² Dunika, OB., Rutzau. = dar̂va. Wohl aus li. dervà.

Avots: EH I, 316

de̦rvākslis Rutzau, = dar̂vanslis 2.

Avots: EH I, 316

[der̂velêt Warkh. "schwatzen".]

Avots: ME I, 458

I der̂velêt,

1): schnell und undeutlich sprechen
("mit èr" ) AP.; ‡

2) "grābstīties, ķerstīties" (mit èr ² ) Kalz.

Avots: EH I, 316

‡ II der̂velêt Nötk. "sich ohne Arbeit herumtreiben; müssig sein".

Avots: EH I, 316

der̃velis [N. - Peb.], ein zänkischer Mensch; [der̂velis, ein ausgelassener, ungezogener Junge Kreuzb., ein geschwätziger Mensch Warkh.].

Avots: ME I, 458

‡ der̂vêt KatrE., stark schlagen.

Avots: EH I, 316

‡ de̦r̂vuôt ² Dunika, Rutzau, = dar̂vuôt. Wohl aus li. dervóti.

Avots: EH I, 316

derža,

1) der Frohndienst:
klaušu laikuos zemniekiem vajadzēja braukt ar savu zirgu kunga darbuos; šādu gaitu sauca par deržu, deržām Lasd., Bers. deržās iet, sich zum Frohndienst einstellen Etn. II, 49;

2) schwere Arbeit, schwerer Dienst:
ir gan nu reiz ticis deržā Lasd., Bers.;23

3) der Frohnarbeiter, der Arbeiter auf einem Herrengute, dann auch jeder, der schwere Arbeiten zu verrichten hat
[der̃ža N. - Peb.]: viņš aiziet uz muižu par deržu Schujen;

4) der Standhafte
Krem.;

5) der Alberne, Ungezogene
Alt-Rahden;

6) eine kurze Peitsche, deren Stiel aus einem Ziegen- oder Hasenfusse besteht
Setzen; eine grosse Peitsche, eine Zigeunerpeitsche Selb. [urspr. Riemen- oder Lederpeitsche?];

7) das Band der Schürze
Lubahn n. Etn. II, 34, [einer Decke Bers. - deržās iet bedeutete urspr. vielleicht - unter die Frohnarbeiter gehen, und deržā tikt - zu einem Frohnarbeiter werden. In diesem Fall hätte man etwa von der Bed. 4 auszugehen, und derža gehörte zu li. dir̃žti "zäh und hart werden", diržùs "тягучiй, неломкiй", dir̃žas "Riemen", apr. nom. pl. dyrsos (wenn -s- hier = z ist) "fromme (= tüchtige)", aksl. дръзъ "kühn", r. дéрзкiй "frech" (vgl. le. derža "der Ungezogene" ), ai. dṛhyati "ist fest", av. dǝrǝzi- "stark", dǝrǝz- "Bande, Fessel", alat. forctus "bonus" u. a., vgl. Walde Wrtb. ² 310 unter fortis, Berneker Wrtb. I, 257 und 258 und Trautmann Wrtb. 56].

Avots: ME I, 458

I derža,

7): auch Saikava; "salmu palaga sasienamie valdziņi Lubn.; ‡

8) "ratu šķē̦rskuoks" Kalz.

Avots: EH I, 316

II derža Wessen, eine mit Durchfall verbundene Pferdekrankheit ("Hodenbruch"): kuram zirgam ir d., tas ē̦d ātri. drīzi kārnījas un labi nebaŗuojas. Zu li. déržti "cacare", woneben le. dirst.

Avots: EH I, 316

deržîgs, erbeitsam, mutig, standhaft: e kur deržīgs puika! Adsel, Grünh., Druw., AP (aus russ. держать?).

Avots: ME I, 458

dīde̦rainis, s. dide̦rainis.

Avots: ME I, 477

[diderains Schujen "uneben, knotig" (bubuļains).]

Avots: ME I, 466

dide̦rains oder (in Ogershof) dīde̦rainis, ein unruhiger, andere belästigender Mensch Bers.

Avots: ME I, 466

didereinis [dide̦rainis?], = eglīte od. trīdeksnis in Alt- und Neu-Rahden; während eglīte (trīdeksnis) aber auf Hochzeiten ange-wandt wurde, bediente man sich des dide̦rainis [didereinis?] zur Zeit des talkus.

Avots: ME I, 466

diẽnderis (fem. -re ), auch diẽneris, der Diener: kam dienderes nevajaga BW. 11324. [Nebst estn. tẽnder od. tẽner aus mnd. dēner.]

Avots: ME I, 483

dimderêt,

1) sich umhertreiben.
[Vgl. li. dinderiouti dass.;

2) dim̂derêt ² Ruj., lärmen.]

Avots: ME I, 468

‡ duderags "?": ze̦ma, re̦sna kruodzeniece, ze̦mu vilka vēderiņu: tuo darīja lieki malki, ceļa vīru duderagi (Var.: kliņģerīši) BW. 19995, 4 var.

Avots: EH I, 339

‡ dùderêt ² Saikava, -ẽju, sich mit etwas (Geringfügigem?) abgeben ("dzīvuot istabā un kaut kuo darīt"): māte pa ustubu dūderē.

Avots: EH I, 346

[duderis Morizberg,

1) jem., der mit sich selbst zu sprechen pflegt
(zu dudinât 1; vgl. duduris 2);

2) "jem., der zu hüpfen pflegt".]

Avots: ME I, 510

‡ dzelvêdere Dricēni, Makašēni, Nautrēni = dzelvēdzere.

Avots: EH I, 354

‡ èldeŗ˙èldeŗiem ² Sonnaxt, kreuz und quer, ziellos.

Avots: EH I, 367

‡ èlderêt ² , -ēju Sonnaxt "= klejuôt, staigalêt; draiskulīgi iet".

Avots: EH I, 367

‡ el˜derîgs Kal. "trakulīgs": e. cilvē̦ks.

Avots: EH I, 367

I elderis: auch (mit el˜ ) Līn.

Avots: EH I, 367

I elderis, ein mit Kot und Jauche gefüllte Grube (hauptsächlich in der Nähe des Viehstalles) Rutzau n. Etn. III, 65, Wain.

Avots: ME I, 567

II elderis, ein alberner, übereilter Mensch Sonnaxt, Grawendahl. Vgl. elberis [und al˜daris, woneben auch alderis Wid. ].

Avots: ME I, 567

gaŗvêderis, fem. - dere, der (die) Langbauchige: gaŗvēderi, tu jau mani nedabūsi BW. 15213, 12841. panāksnieku gaŗvēderes BW. 34990.

Avots: ME I, 608

gunderes, Gundermann, Gudelrebe, Erdepheu (glechoma hederacedum) Mag. IV, 2, 86. [Wohl eine Umbildung von d. Gundermann.]

Kļūdu labojums:
hederacedum = hederacea

Avots: ME I, 682

‡ ìebulderêt Heniņ. = iebul˜durêt.

Avots: EH I, 505

‡ ìedeñderêt Ermes, Gramsden, Peb., Salis, Schibbenhof, (mit èn ² ) Fest., Heidenfeld, Lis., Lös., Mar., Sehwanb., Selsau, Sessw:; hineintaumeln Domopol, Dricēni, Druw.; Golg., Jāsmuiža, Kārsava, Kreuzb., Līvāni, Nötk., Renzen, Rugāji: dzē̦rājs (bē̦rns) iedenderēja grāvī (istabā), Ramkau. klibais iedenderēja sē̦tā Jāsmuiža.

Avots: EH I, 508

ìederêt, ‡ Refl. -tiês, hineinpassen: Līrums lāga neiederējās šai apkārtnē Veselis Saules kaps. 114.

Avots: EH I, 508

ìederêt, hineinpassen: kâ var dažādās pakāpēs iederēt viens un tas pats dzejuolis? Vēr. II, 955.

Avots: ME II, 9

ìedergtiês;

1): (plötzlich, für eine kurze Zeit) zu schmerzen anfangen
(mit er̃ ) N.-Peb., (mit èr ² Selsau; ‡

2) "runājuot pēkšņi kaklā skaņai aizķerties, raduot asu, augstu tuoni" AP., Ludsen.

Avots: EH I, 508

ìedergtiês "?": kâ sāpīgi iede̦rdzas [wohl = iesâpas] krūtīs Saul. A. XX, 595.

Avots: ME II, 9

‡ ìederîgs,* (hinein)passend.

Avots: EH I, 508

[ìederinât,

1) passend hineinfügen:
man gultā dēlis jāiederina, - krīt cauri Dond.;

2) = iedarināt 1 Jürg.]

Avots: ME II, 9

[ìeklenderêt, = ieklejuot: svešs cilvē̦ks ieklenderējis Arrasch. Refl. - tiês, ein klenderis werden: viņš tagad pilnīgi ieklenderējies Ruj.]

Avots: ME II, 27

ìeuõderêt, tr.,

1) füttern:
svārkus;

2) füttern, zu fressen geben:
zirgus.

Avots: ME II, 85

‡ izàderêt ² Saikava "sariet": suns izāderē guovi.

Avots: EH I, 433

‡ I izderbelêt Warkl., gründlich beben machen: lai aukstums viņu izderbelē.

Avots: EH I, 441

‡ II izderbelêt PV. "flüchtig, hastig oder übereilt (etwas) verrichten oder aussprechen". Refl. -tiês "zur Genüge derbelêt(ies)" PV., "izākstīties" (mit er̂ ) AP.

Avots: EH I, 441

[izderêtiês, wiederholt, aber resultatlos sich zu verdingen versuchen.]

Avots: ME I, 726

izderĩbas, das durch die Verlobung (derības) bedingte Geleite der Jungen Frau aus dem elterlichen hause: brūtes mājas, kur svinēja pirmuo kāzu pusi, sauca par izderību namu BW. III, 1, 74.

Avots: ME I, 726

[izderinât meitu, die Tochter verloben.]

Avots: ME I, 726

‡ II izderinât Frauenb., Iw., = izdarinât 5.

Avots: EH I, 441

‡ izder̂velêtiês AP. "= ‡ izder̂belêtiês".

Avots: EH I, 441

izkleñderêt, ‡

2) hinaushinken
Auleja: izklênderēja ² ārā.

Avots: EH I, 456

izkleñderêt, tr., bummelnd durchwandern, durchstreifen: visu pasauli. Refl. - tiês, vergeblich lange Zeit wandern, schlendern: vēl kādas stundas pa mežu izklenderējušies.

Avots: ME I, 752

izkluñderêt, intr., umherschwärmen (längere Zeit): diez kur šuodien visu dienu izklunkurējis Kleinb., Kand.

Avots: ME I, 753

[izkuoderêt "handgreiflich oder mit Worten züchtigen, durchschelten" Neuermühlen.]

Avots: ME I, 758

izmuoderêt: tevi izmuoderēšu ("?") tâ, ka tu man uotrreiz vairs nebalamutēsies Janš. Dzimtene V, 170; "paveikt, pārspēt" Wessen: es viņu gan izmuoderēšu.

Avots: EH I, 468

izmuoderêt, tr., zum besten haben, ausnarrieren: Juris izmuoderēja ir pašu nelabuo Etn. IV, 53.

Avots: ME I, 775

izuõderêt, tr., ausfüttern: bedres dažreih izuoderēja akmeņiem Antr. II, 82.

Avots: ME I, 822

izpleñderêt, tr., vertun, verprassen: kad ieduotais izple̦nde̦rē̦ts, tad nabagi žē̦luojas, ka jāmirstuot badā MWM. III, 103, Kand. Refl. - tiês ["sinlos zur Genüge die Zeit vergeuden" Domopol]: vai vakar visu nakti diezgan neizplenderējās MWM. VII, 506; ["izdzīvuoties, iedzīvi izautināt, nejēdzīgi iztērēties, izdzerties, izākstīties" Bers., Roop, Golg., Marzenhof u. a.; "bez darba vazāties, izklaiņuoties, ļurbuoties" Stenden; in Weinsch. dafür izpļenderêtiês].

Avots: ME I, 782

‡ izplūderêt Saikava, = izcilât: kurmis izplūderē zemi.

Avots: EH I, 473

‡ izšèlderêtiês ² Saikava, = izlaîstîtiês: turi ķipjam uosu taišņi, lai piens neizšelderējas!

Avots: EH I, 485

‡ izšļañderêtiês C., vershnüttet, verspritzt werden: ūdens izsļanderējās.

Avots: EH I, 486

‡ izsleñderêtiês Dond., nach Herzenslust, zur Genüge schlendern, sich herumtreiben: es viņu svētdiers labi izslenderējuos.

Avots: EH I, 480

‡ l izspanderêt Meiran, hinausdrängen, -stossen: i. kuo pa durīm. Refl. -tiês C., Ermes, Lennew., Meselau, anschwellen: guovij tesmens izspanderējies.

Avots: EH I, 481

‡ II izspànderêt ² Saikava, = izšļakstêt: alus izspanderējis nuo kubla.

Avots: EH I, 481

[izvē̦de̦ruôt, bäuchig machen Wid.]

Avots: ME I, 827

kaîlvêderis: Demin. nom. plur. kailvẽderīši BW. 25255, 4 var.

Avots: EH I, 574

kaîlvêderis od. kaîlvê̦dars, ein Bettelarmer, eig. ein Kahlbäuchiger: kuopā, kuopā, kailvē̦dari BW. 28255, 1.

Avots: ME II, 133

ķel˜deris,

1): ein alter Männerrock
AP., ein kurzes, kleines Kinderröckchen N.-Peb., ein dünnes Kleidungsstück Frauenb., Siuxt; kèldeŗi Saikava "svārki, paltraki"; "sasviluši" ME. II, 362 zu ersetzen durch "nuosviluši"; "25731" zu ersetzen durch "25731, 1 var."; ‡

2) jem., der dünn und unpassend resp. schäbig gekleidet ist
PV., Seyershof.

Avots: EH I, 694

ķel˜deris, ein leichtes, linnenes Kleidungsstück, ein Kittel, ein alter Rock (bei Spr. in dieser Bed. der Pl. ķeldeŗi).: Sprw. kuo līdz vācu ķelderīši, kad nav vācu valuodiņas, kâ tad tādā ķelderītī nesals Naud. [pārvilkdams pār vesti... drēbes ķelderi jeb pārve̦lkamuo Deglavs Rīga II, 1, 143.] blusai me̦lni lindraciņi (Var.: ķelderīši) BW. 2728. ķelderiņi sasviluši gar uguni le̦'kājuot 25731. pakaļ lēca tautas dē̦ls ar ķeldeŗ [u] svārciņiem 24890. [Aus nd. köller (in Grimms Wrtb. unter Koller.)]

Avots: ME II, 362

‡ ķeñderlũks Siuxt "jumta izbūve klēts vai kāts sānuos".

Avots: EH I, 695

klederêt, ‡

2) mühsam gehen
Stenden: man ar savu slimuo kāju gŗūti k.

Avots: EH I, 613

klederêt, - ẽju, intr., wackeln: ve̦cais galds tâ klederē, ka uz tā nevar rakstīt Sassm. [Zu li. klèderuoti "шататься"; vgl. auch kdadaņķis.]

Avots: ME II, 220

klederis, ein Klapperkasten, ein wackelnder Tisch: kuo tādu ve̦cu klederi turēt istabā? Sassm.

Avots: ME II, 220

‡ kleîderis ² Wainsel n. FBR. XIV, 84 "?"

Avots: EH I, 613

‡ klèndere ² Auleja, comm., wer schwerfällig (hinkend) geht: jis kai k. vilkās.

Avots: EH I, 614

kleñderêt, ‡

2) schwerfällig (hinkend) gehen
(mit èn ² ) Auleja.

Avots: EH I, 614

kleñderêt C., Kand., [Salis], klènderêt Smilt., - ẽju, intr., umherschweifen, sich umhertreiben, umherirren: muļķītis klenderēja pa mežu šurpu turpu LP. IV, 211. ve̦lnam bij jāklenderē uz citurieni dzīvuot III, 97. [Vielleicht aus lenderêt dass. mit dem k von klejuôt; doch vgl. auch klandīties 2 und izklanstîtiês.]

Avots: ME II, 222

kleñderis, klènderis Smilt., der Herumtreiber, Vagabund: vai bij manas jaunas dienas, manu koušu augumiņu paņemt tādam klender,am, kruogu, tirgu skrējējam? BW. 21911.

Avots: ME II, 222

‡ klendermanis, = kleñderis: šādi tādi klendermaņi (Var.: vanderzeļļi) BW. 12644, 2 var.

Avots: EH I, 614

kliẽderis: auch Pussen.

Avots: EH I, 620

kliẽderis, kliedars BW. 11688, der Flieder C., Smilt.: kliedeŗu tēja (derīga) pret svīšanu Etn. IV, 119.

Avots: ME II, 231

[kloñderêt Dond., = klibuot; vgl. klundurêt.]

Avots: ME II, 232

‡ *kluñderêt, zu erschliessen aus izkluñderêt und saklunderêt.

Avots: EH I, 623

‡ klunderkājis BW. 14517, 7, = klùnduris ² .

Avots: EH I, 623

knuoderêt Diet., = knibêt I.

Avots: EH I, 635

[knuõderêtiês Gr. - Essern, = knuõterêtiês.]

Avots: ME II, 251

kuõderêt,

1) (wiederholt) beissen:
kuce kuoderē kuce̦nu Gr. - Sess.;

2) "züchtigen"
Lubn.

Avots: ME II, 341

kolderêt, - ẽju,

1) intr., auf einem steinigen, wurzeligen Wege fahren
Dünsb.;

[2) kol˜derēt Wandsen, mischen, rühren. -
Vgl. kuldurêt].

Avots: ME II, 254

kuõpmuõderniẽcĩba, gemeinsame Milchwirtschaft.

Avots: ME II, 346

kuõppiede̦rums ,* der Gesamtbesitz A. XII, 75.

Avots: ME II, 346

‡ kuderêt Warkl. "ein Dach flicken". Refl. -tiês "lāpīties" Warkl.

Avots: EH I, 666

*kulderêtiês, zu erschliessen aus sakulderêtiês.

Avots: EH I, 670

laĩderis: auch AP., Ramkau, Wainsel, (mit ài ² ) Kaltenbr., Mahlup, Saikava, Sessw., Sonnaxt, (mit ai ) Nautrēni; "= kūts. Linden in Kurl. (mit ài ² ).

Avots: EH I, 711, 712

laĩderis Kaudz. M., BW. 6905; 18589, laidēris, laĩde̦rs 28864; 28869, s. laidars.

Avots: ME II, 403

‡ laideriski, = šķìbi: man ar gribēja tâ iziet tik˙pat l. Kaudz. Izjurieši 268.

Avots: EH I, 712

laĩde̦rs (unter laĩderis ): auch (mit ai ) Bērzgale.

Avots: EH I, 712

‡ landermanis "?": šādi tādi landermaņi (Var.: vanderzeļļi ) BW. 12644 var.

Avots: EH I, 719

leiderêt Stelph.,

1) = liederêt ² ;

2) oberflächlich, nachlässig, liederlich arbeiten.

Avots: EH I, 731

‡ leideris PV., Stelph. "kas leiderē".

Avots: EH I, 731

lendere, le̦nde̦rs, auch leñderis,

1) das Geländer
(hieraus [nebst estn. lender] entlehnt), = sē̦tai līdzīgs ierīkuojums zirgu piesiešanai RKr. XV, 123. gar kapsē̦tas malu pie lenderēm stāvēja rinda aizjūgu Egl.;

2) die Raufe:
ze̦lta durvis, vaŗa grīda, sudrabuoti lenderiņi (Var.: redelītes) BW. 29735, 4.

Avots: ME II, 451

leñderêt: auch Meselau (mit en ).

Avots: EH I, 733

leñderêt, - ẽju, intr., sich umhertreiben: kur šuodien lenderēji? BW. 16055. nakti gāja lenderēt 12498. [Wohl aus d. dial. lendern "schlendern".]

Avots: ME II, 451

[lènderis ² Lis., ein Umhertreiber Fest.]

Avots: ME II, 451

lenderkãja, der Bummler: viens bij ciema lenderkāja BW. 14517, 8.

Avots: ME II, 451

‡ lìderêt ² Saikava, liederlich leben, faulenzen, sich herumtreiben.

Avots: EH I, 745

lĩderĩba, liderĩba, die Liederlichkeit.

Avots: ME II, 477

lĩderîgs: "nuolaidīgs" AP. (l. cilvē̦ks): leichtsinnig, verschwenderisch (mit ì ² ) KatrE.

Avots: EH I, 745

lĩderîgs, liderîgs, liederlich (hieraus entlehnt): līderīgs kâ lupata A. XVII, 587.

Avots: ME II, 477

lideris, liderĩba, liderîgs, s. līderis usw.

Avots: ME II, 466

lĩderis, lideris, ein liederlicher Mensch: viņš liels līderis.

Avots: ME II, 477

‡ lidermanis, ein Taugenichts, ein Leichtfuss.

Avots: EH I, 740

lìederêt ^2, -ēju, intr., sich müssig umhertreiben Spr., Lub.; [spazieren gehen Erlaa].

Avots: ME II, 492

lìederis ^2, der Windbeutel, Vagabund Lub. [Aus mnd. loder(er) "ein unstät umherziehender Taugenichts "?"]

Avots: ME II, 492

liẽlvêderîgs, grossbäuchig.

Avots: ME II, 503

liẽlvêderis,

2): "badakāsis, nesātnieks" Latv. Av. 1863, № 51.

Avots: EH I, 756

liẽlvêderis,

1) der Grossbäuchige:
lielvēderis tīrumā aris LP. V, 338. atnāks māsa, lielvēdere BW. 15979;

2) ein Fresser
U.

Avots: ME II, 503

lìetderĩba,* der Nutzen, die Nutzbarkeit, Zweckmässigkeit: saknēm katrai sava lietderība Etn. II, 147.

Avots: ME II, 506, 507

lìetderîgs, nützlich, nutzbar, zweckmässig: lietderīgs līdzeklis, virziens.

Avots: ME II, 507

lìetderîgums, Nutzen, die Nutzbarkeit, Zweckmässigkeit: sacēla pamatuotas šaubas par likuma lietderīgumu A. XIII, 250.

Avots: ME II, 507

‡ lìnderêt ² Lubn.,

1) = (k)leñderêt; šâ un tâ l., irgendwie die Zeit vertreiben.

Avots: EH I, 742

‡ lìnderis ² Lubn. "= kleñderis".

Avots: EH I, 742

‡ linderkājis "?": tautu l. (Var.: klundu kājis, slenderkājis) BW. 12102 var.

Avots: EH I, 742

lipuodere "?": ar sarkanu lipuoderi BW. III, 1, 16.

Avots: ME II, 475

‡ loderêt Lubn., lodierêt Kalz., ohne Arbeit leben. Vgl. ‡ luderêt.

Avots: EH I, 758

‡ luõderîgs Salis "?": starķis ir pats tik spīdīgs, tik l.

Avots: EH I, 766

‡ luderêt "kulcurēt" NB.; l. apkârt Dunika, sich ohne Arbeit herumtreiben.

Avots: EH I, 759

maderêt,

2): auch Dunika.

Avots: EH I, 776

maderêt, -ẽju,

1) sich zu schaffen machen, fürwitzig tun, etwas untemehmen, was nicht den Kräften entspricht
Gold., Gr.-Essern;

[2) (etwas) verderben
Wid.] Ans d. dial. maddern.

Avots: ME II, 547

[madernieks "ein Pfuscher" : madernieks tāds! samaderējis pulksteni; neiet vairs Ronneb.]

Avots: ME II, 547

mãlderis, der Maler. Dafür jetzt krāsuotājs, der Zimmermaler, gle̦znuôtãjs, der Kunstmaler. [Nebst est. māl (d) er aus mnd. maler; zum d s. Le. Gr. 178.]

Avots: ME II, 581

mazderîgs, wenig tauglich: "kleņģis" apzīmē nederīgas vai mazderīgas lietas Etn. II, 50.

Avots: ME II, 571

‡ mel˜derene Puhren n. FBR. XIV, 47 u. a., = mel˜deriene.

Avots: EH I, 797

mel˜deriene, die Müllerin.

Avots: ME II, 594

mel˜deris,

1): auch BW. 21060; ‡

2) "cilvē̦ks, kas nuoruotina virvi [kad ar virvi grìež kādu smagumu, piem., kuģi ārā nuo jūŗas) Salis.

Avots: EH I, 797

mel˜deris, der Müller. [Nebst estn. mölder aus nd. molder, s. Le. Gr. 178]. Dafür jetzt dzirnavnieks, sudmalnieks.

Avots: ME II, 594

mel˜derzel˜lis, der Müllergesell.

Avots: ME II, 594

‡ meñderiņš Salis, ein Quirl. Hinsichtlich des -d- (für -t- ) wohl durchs Livische oder Estnische beeinflusst.

Avots: EH I, 780

muõdere,

1): auch BW. 29826 u. a.; ‡

2) piena muõderītes AP., eine gewisse Pflanze:
p. m. aug tīrumuos; guovis nuo tām duod daudz piena.

Avots: EH I, 840

muõdere, die Hof-, Viehmutter, Aufseherin über das Vieh; die Viehpächterin. [Aus mnd. moder.]

Avots: ME II, 682

muõderêt: zur Bed. vgl. auch izmuoderêt.

Avots: EH I, 840

muõderêt, -ẽju, intr., sich mit der Milchiwirtschaft beschäftigen: viņš muoderēja tik ilgi, līdz samuoderēja muižu.

Avots: ME II, 682

muõdernīca, die Viehmagd BW. 799.

Avots: ME II, 682

muõderniẽcĩba ,* die Molkerei.

Avots: ME II, 682

muõderniẽks,

2): auch BW. 32370, 3.

Avots: EH I, 840

muõderniẽks,

1) der Hofmuttersmann;

2) der Milchpächter.

Avots: ME II, 682

nederîgs, untauglich: nederīga lieta; nederīgs darbs.

Avots: ME II, 710

nederîgums, das Untaugliche, die Untauglichkeit, Unzweckmässigkeit: pie mūsu skuolas bē̦rnu barības, viņiem savrup ē̦duot, ir se̦kuoši trūkumi un nederīgumi A. XXi, 669.

Avots: ME II, 710

nenùoderĩba, die Unbrauchbarkeit, Unangemessenheit: skuolas istablietas griež vērību uz savu dažādību un nenuoderību Konv. ² 2240.

Avots: ME II, 724

nenùoderîgas unbrauchbar, untauglich: nenuoderīgas lietas.

Avots: ME II, 724

nepìederĩba, die Ungehörigkeit; Unziemlichkeit.

Avots: ME II, 727

nepìederîgs, [nepiedienîgs], ungehörig, unziemlich: nepiederīgi darbi.

Avots: ME II, 727

‡ nesade̦ra Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 222, die Uneinigkeit, das Nichtzusammenpassen.

Avots: EH II, 19

nesaderĩba, die Uneinigkeit, Spaltung: nesaderība kaimiņu starpā Aps.

Avots: ME II, 730

nesaderîgs, uneinig, unverträglich: nesaderīgi cilvē̦ki; nesaderīga dzīve.

Avots: ME II, 730

‡ nùoãderêt, zur Ader lassen (perfektiv): žīdi uz Lieldienām gribēja meitu n. Frauenb.

Avots: EH II, 30

nùodènderêt,

1): auch Bolwen, Druw. (mit en);

2): auch (mit en ) Ascheraden, Kalz., Nötk., Sermus, (mit "en̂ ² ") Breslau, Pampeln.

Avots: EH II, 39

nùodènderêt,

[1) abtaumeln:
dzē̦rājs nuodenderēja nuo ceļa un iekrita grāvī Jürg., N. - Peb.;

2) "faulenzend od. bummelnd(die Zeit) verbringen", verbummeln
Plm., Gramsden, Sauken, Ermes, Bers., (hier mit eñ) (Stenden, Behnen, Kalleteh, Schlehk, Autz, Grünh., Mesoten, Ipiķi: tikai nuodenderējis tuo laiku Mar., Lös., Sessw., AP., Serben., Sermus, Schwanb., Lis., Druw., Aahof, Festen, Selsau, Erlaa, Segewold;

3) "mühsam und langsam hingehen"
Alswig].

Avots: ME II, 773, 774

nùoderêt

1): bija nuode̦rē̦ts (= nuolīgts), ka ... Salis. viņš atdevis māju nāburgam, - tâ bîjis nuode̦re̦ts Salis n. FBR. XV, 76. cits saimnieks nuoder lē̦tāk, cits - dārgāk Seyershof; ‡

4) abdingen
Oknist: kādu latu varēs n., - buodnieks atlaidīs; ‡

5) eine Wette abschliessen:
tâ abi nuoderējuši Pas. XIV, 379. Refl. -tiês: nuoderējies pie ve̦lna par kalpu Pas. XIV, 168.

Avots: EH II, 39

nuoderêt [li. nuderė´ti "abdingen"], tr.,

1) abmachen, vereinbaren, abschliessen, verdingen:
tu viņam atlaidi nuo nuode̦rē̦tā laikā Blaum. nuode̦rē̦ts miers Laun. vai jūs savu puiku jau e̦sat kur nuoderējuši? A. XX, 267;

2) taugen, passen, zupass kommen, gelten, zu etw. od. als etwas dienen:
lai paglabājuot tuo, - priekšdienām nuoderēšuot LP. V, 266. tas tev savā reizē nuoderēs II, 54. zāles nuoderēja guosniņas vārīgajām iekšām Etn. IV, 69. pļava nuoderējuse vairāk saimniekiem par luopu ganībām LP. VII, 1301;

[3) durch eine Wette einem Wette einem etwas abgewinnen
U.] Refl. - tiês, sich verdingen, einen Vertrang mit einender abschliessen, eine Wette eingehen: tad arī kučieris pie viņa nuoderējies Aps.

Avots: ME II, 774

nùoderglît, tr., beschmutzen, besudeln [Annenburg, Garrosen]: vīri nuoderglītuos kankarus aizme̦t pruom Druva I, 606. netīrs, caur un cauri nuoderglīts kruodziņš Purap. viņas nere̦dz puņķiem nuoderglītuos bē̦rnus nuoderglījies ar dubļiem līdz acīm Naud.]

Avots: ME II, 774

‡ nùodergt Bers. "?".

Avots: EH II, 39

nùoderĩba, der Nutzen, die Tauglichkeit: šuo zāļu nuoderība ruokām taustāma B. Vēstn.

Avots: ME II, 774

nùoderîgs, tauglich, passend: nuoderīgi uzvalki A. XI, 727.

Avots: ME II, 774

nùoderinât, ‡

4) (einen Hengst) so schlecht kastrieren, dass er davon zugrunde geht
Iw.

Avots: EH II, 39

nùoderinât, tr.,

1) abfeilschen, abschätzen
Spr.;

2) = nuodarinât Druw.;

3) verdingen:
es nuoderināju savu meitu pie kaimiņu saimnieka.

Avots: ME II, 774

[nùoderkstêt, = nùorībêt, erdröhnen: aizbrauca, ka nuoderksteja vien Dond.]

Avots: ME II, 774

‡ nùoder̂vêt Erlaa, stark durchprügeln.

Avots: EH II, 39

‡ nùoklènderêt ² Auleja, hinkend hingehen.

Avots: EH II, 53

nùoplederêt, intr., abflattern: nuoplederējis, nuoplederējis un bijis pa˙galam Etn. I, I02.

Avots: ME II, 830

nùopleñderêt,

1) intr., sich umhertreiben
Spr.: viņš bija nuoplenderējis pa Majuoriem Seib.;

2) tr., verprassen, vertun:
es visu tuo nuopleñderēju [Salis, Sessw.], Vēr. II, 427.

Avots: ME II, 830

nùopluderêtiês, nùopludurêties, nùopluduruôtiês, eine Weile flattern, die Flügel schwingen: tad atkal lāgiem it kâ nuogurusi (kaiva) nuopluduruojas uz ūdeni A. XI,18. tas dabūja krampjus, nuopludurējās, nuokrita A. XX, 382.

Avots: ME II, 832

nùoplundurêt: eine Weile ohne Erfolg arbeiten (mit uñ ) Behnen; vergeuden Tirsen; "sabrist" Degunen: n. (mit uñ ) drēbes pa dubļiem; vgl. nùopļuñdurêt 2.

Avots: EH II, 77

‡ nùošļañderêt,

1) (ein Gefäss mit einer Flüssigkeit achtlos tragend, den Inhalt) verspritzen
Lemb., Nötk., Sermus;

2) vertrödeln
Sessw.: n. visu dienu bez darba. Refl. -tiês Lemb. (mit añ), (beim Tragen) verspritzt werden: spainis jau nuošļanderējies gabalā.

Avots: EH II, 96

‡ nùošļenderêt,

1) eine gewisse zeit vertrödeln
Heidenfeld, Meselau;

2) (achtlos tragend) verspritzen
Meselau. Refl. -tiês,

1) (beim Tragen) verspritzt werden
Meselau;

2) "aplaistīties" Heidenfeld.

Avots: EH II, 96

‡ nuosleñderêtiês Dond., = ‡ nùoslemerêt.

Avots: EH II, 87

‡ nuotel˜derêt Schrunden; herabrutschen, -gleiten: ja braucuot ratuos ir trauks ar vāku un ja vāks nuoiet nuost, tad saka, ka tas ir nuotelderējis.

Avots: EH II, 100

‡ nùotùlderêt ² Meselau, nuotul˜durêt Frauenb., (mit den Armen das Gleichgewicht haltend) hintaumeln: nuotuldurēju gan līdz durvīm, bet tālāku netiku.

Avots: EH II, 102

‡ nùovelderêtiês (?), = nùovelˆdrêtiês: mieži ... nuovelderējās Klēfelda Padoms 1789, S. 109.

Avots: EH II, 106

uõderdrẽbe, der Futterstoff Salis: rūtainas uoderdrēbes ce̦purītes RKr. XVII, 29.

Avots: ME IV, 412

I uõdere,

1): auch (mit ùo ² ) Sonnaxt; nepiede̦r tiem svārkiem tā uo. BW. 20640, 1. villainīte deviņām uoderēm 18152. pirkta uoderīte 20640,1 var.;

2): auch AP.; krāsnīm iekšpusē mūrēja uõderi Orellen;

3): auch Frauenb., (mit ùo ² ) Sonnaxt;

4): ein Hafersäckchen für Pferde Ascheraden; ein geflochtenes Gefäss, in das man für Pferde Hafer od. Mehl schüttet
Siuxt; uõderīte Iw., eine kleine Kiste, in die etwa eine Handvoll (Mehl) hineingeht.

Avots: EH II, 742

I uõdere AP., Iw., Līn., Ruj., Serbigal, (mit ùo ²⁾ Lös., Nerft, Preili, Prl.,

1) uõde̦ra Dunika, uõdere Wolm., das Futter, Unterfutter (an Kleidern)
L., U.: Sprw. kas duos arāja mētelim zīda uoderi! kādi svārki, tāda uodere;

2) der Anputz bei Mauern
U.;

3) das Futter für das Vieh
L.: uoderes kule Memelshof, der Hafersack des Pferdes;

4) ein Futtermass für Pferde
Bielenstein Holzb. 366; der Hafersack für Pferde Linden (mit ùo ² ), Memelshof: auzu uodere, ein Futter Hafer U. pakar zirgam uoderi, lai ieē̦d! Memelshof. ik rītiņu līgaviņa te̦k ar auzu uoderīti BW. 29769;

5) iekšas ùodere ² Mahlup, die Lebensklugheit:
tī sieviete ir ar iekšas uoderi Mahlup. Bei Manz. Lettus noch mit v- (vuoders). Nebst estn. wōder "Futter" aus mnd. voder dass.

Avots: ME IV, 412

II uõdere, das Steuer im Boot N-Bartau, Heiligenaa, Steuerruder(blatt) Sarraiken n. BielU., (uõdire) PlKur.; eine Att Steuer am Schlitten Dunika: ziemu baļķus ve̦duot pakaļējās ragavās iestiprina divus garākus kuokus, ar kuriem vada ragavas. šuos kuokus sauc par uoderēm Dunika. Mit Dissimilation aus mnd. roder "Ruder".

Avots: ME IV, 412

I uõderêt,

2): auch (mit ùo ² ) Sonnaxt; ‡

4) (eine Wand) mit Futter versehen
Orellen: uo. ē̦ku nuo iekšpuses, dažreiz ar ķieģeļiem.

Avots: EH II, 742

I uõderêt, -ẽju,

1) (Kleider) füttern
St., U.;

2) (Pferde) füttern (mit Hafer aus dem Sack
Wessen) St., U.: zirgus uoderējuot Janš. Dzimtene ² I, 210;

3) prügeln:
tiks mugura uode̦rē̦ta BW. 26072. Aus mnd. voderen.

Avots: ME IV, 412

II uõderêt: beruht n. Sehwers Unters. 148 auf nd. rōderen.

Avots: EH II, 742

II uõderêt, -ẽju, (beim Balkenführen den hinteren Teil des Schlittens) steuern Dunika.

Avots: ME IV, 412

uõderiņš: n. Sehwers Unters. 148 aus nd. fōderinge "Fütterung".

Avots: EH II, 742

uõderiņš Dond., = uõdere I 4, ein Futtermass für Pferde: ieduod zirgam uoderiņu auzas! Dond. n. RKr. XVII, 44.

Avots: ME IV, 412

uõderkule, = uõdere I 4, der Hafersack der Pferde.

Avots: ME IV, 412

olderêt, ‡ Refl. -tiês (> ol˜de̦rte̦s) Dond. n. FBR. V, 127 "alderēties".

Avots: EH II, 117

olderêt, -ẽju, intr., albern, tollen, ausgelassen sein Dond.: spēlē, manu spē̦lmanīti, older[ē] šādu vakariņu! BW. 24175.

Avots: ME II, 908

olderis, ein Unbändiger, Ausgelassener, Unachtsamer Dond., Dünsb.

Avots: ME II, 908

ol˜de̦rs Rojen n. FBR. XIII, 69 "nevaldāms".

Avots: EH II, 117

paãderêt, tr., ein wenig zur Ader lassen, abzapfen (beim Kartenspiel): kruodzinieks ieveda viņus paāderēt Aps.

Avots: ME III, 5

‡ padenderêt,

1) = patenterêt 1 Golg., Heidenfeld, Lubn.;

2) taumelnd unter etwas geraten
Saikava: p. zem mašīnas rata;

3) eine Weile hin und her gehen
AP., Ermes, Schwitten: padenderēja pa tirgu un tad atkal pārnāca.

Avots: EH II, 127

‡ paderbelêt Lubn. "strauji, pavirši kuo padarīt": viņš paderbelēja tīrumā un aizgāja.

Avots: EH II, 127

paderinât, ein wenig schärfen: nazi, cirvi Krm.

Avots: ME III, 16

‡ pā`lmèlderis ² Linden in Kurl., = ‡ pẽrmiñderis.

Avots: EH XIII, 195

‡ pamaderêt, verderben (tr.) Dunika, Rutzau: puišelis pulkstienam kaut kuo pamaderējis.

Avots: EH II, 153

pauõderêt, tr., etwas füttern: zemnieks varuot pauoderēt savus zirgus LP. VII, 483.

Avots: ME III, 130

‡ pãrmel˜deris AP., pā`rmèlderis ² Sonnaxt, = pẽrminderis, ein Kirchenvormund Jauns. B. gr. ³ I, 65.

Avots: EH XIII, 206

‡ pārminderis Kaltenbr., = pẽrminderis, ein Vormund.

Avots: EH XIII, 207

‡ pašļanderêt Ar., = pašļakstinât: p. pudeli ar nuolūku izzināt vai tur vēl kāds šķidrums iekšā.

Avots: EH XIII, 179

‡ pasleñderêt(iês) Dond., eine zeitlang sleñderêt.

Avots: EH XIII, 173

pavēdere, pavēderis,

1) der unterste Teil des Unterleibes
U.: viņa pavēdeŗē asi kasīkļi Glück Hiob 41, 21. vilku māte... kākaraiņu pavēderi BW. 30599 var. čūskas pavēdere Etn. I, 11. le̦dus gabali, savas zaļās pavēderes gar kuģa sienām be̦rzē̦dami Skalbe. pavēdera tūska, Teiggeschwulst, Wassergeschwulst (oedema) Preip. 62;

2) der Sattelgurt
Bergm. n. U., Bielenstein Holzb. 529 (pavēderis), ein Gurt Manz. Lettus: nuo se̦dliem karājas pavēdere Manz. Gespr. nebij lāgas zirgu lietas: ...kaņep[ju] šķiedru pavēders BW. 18559.

Avots: ME III, 136

‡ pavê̦de̦rs ² Iw., = pavēdere.

Avots: EH XIII, 189

‡ pel˜mel˜deris Orellen n. FBR. XI, 40, Seyershof, = ‡ pẽrmiñderis.

Avots: EH XIII, 221

‡ pẽlmel˜deris Allendorf n. FBR. XIX, 81, Wainsel n. FBR. XIV, 86 Orellen, Salis, = ‡ pẽrmiñderis.

Avots: EH XIII, 227

pendere U., das Lab; zu penderis.

Avots: ME III, 199

I penderis,

1): auch (mit èn ² ) Liepna, ("dzīvnieka kuņģis") Mahlup: putrai atstāj gludās zarnas un penderi Mahlup.

Avots: EH XIII, 223

I penderis U., Buschh., penders Fest., peñdẽrîs PS., C.,

1) penderis U., der Magen (bei Menschen und Tieren);
pendērs, ein Kuhmagen N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378; peñdēris Jürg., pèndēris ² Lis., ein Schmeerbauch U.; pèndēris ² Kreuzb., penders Etn. IV, 164, der Bauch: bē̦rni, mani kuovārnīši, visiem pliki penderīši BW. 2182,1;

2) pendērs Infl. n. U., = pùslis;

3) penders, ein junger Ochs Diez,
Gr.-Buschh., Oberl. n. U.; pendēris Lasd. "ein junges Rind mit ausgewachsenem Bauch". Etwa aus estn. põnder "kurz und dick; Knollen, Erhöhung"??

Avots: ME III, 199, 200

II peñderis Salis, = "krîts."

Avots: ME III, 200

‡ pẽrmiñderis, der Kirchenvormund. Aus dem Deutschen.

Avots: EH XIII, 229

pìederēt,

1) gehören:
pašiem piede̦r diena, pašiem nakts Upīte Medn. laiki 41. kas puišam meitu liedz? puišam meita piederēja BW. 112I7. kas man tika, kas mīlēja, - tam es pati piederēju Biel. I847. pieši piede̦r pie zābaka Rkr. VIII, 59;

2) passen, anstehn, sich geziemen:
kâ piede̦r, tâ gāzīs, wie's sein soll, so wird man werfen Manz. I0 Gespr. kuoši piederēt, gut (an)stehen. tā bante drēbei labi piede̦r, das Band passt zu dem Zeuge U. dancuo, māsiņ, gan skaišķi piede̦r! RKr. VIII, 60. (kumeliņš) stalti piede̦rē̦tu saiminieka dēliņam BW. 3I073. piederēja ganiņam zaļa rīkste ruociņā 6041. (vainaciņš) piederēt piederēja pie šmuidrā augumiņa 5400, 5. nepiede̦r div[i] šūpuļi istabā 11120. nestaigāju neceliņu, nepiede̦r staigājuot; nerunāju nevaluodas, nepiede̦r runājuot 8747. nepiede̦r, nepiede̦r, arājam klibuojuot 28266, 1. nemācēju autu siet, ne pēc sievas piederēt (Var.: nederēt nederēju vare̦n jauna tautiņās) 22042;

3) zudingen bei einer Verabredung:
pie algas piederēju vēl vienai aitai barību. Refl. -tiês, passen, sich geziemen: tas tâ piede̦ras, das gehört sich so U. nes[u] ar guodu vainadziņu, tas jaunai piede̦ras BW. 78. naida prāts viņam diezin kâ nepiederējās Vēr. v. J. 1903, S. 20.

Avots: ME III, 244

pìedergt,

1) mit unangenehmem Gerede vollschwatzen
Bers., Sessw.: Emilija pieder̂dza tai pilnas ausīs Saul. III, 108;

2) "verunreinigen (eine Speise, ein Getrank od. Gefäss)"
Ekau.

Avots: ME III, 244

pìederĩba,

1) die Zugehörigkeit:
piederība pie Līvu pagasta Konv. ² 7I0. vē̦stules aizlipinās un nuosūtīs pēc piederības Seibolt;

2) die Schicklichkeit
U.

Avots: ME III, 244

pìederīgs,

1) zugehörig, angehörig:
apģē̦rbs piederīgs smuidram augumam A. XI, 39. pa visu tuo laiku dziedāja panāksnīcas piederīgas dziesmas BW. III, I, 30;

2) schicklich, anständig
U.

Avots: ME III, 244

pìederinât, = piedarināt: es pate līdzēju piederināt (pūru) RKr. XVI, 157,

Avots: ME III, 244

pìeder̂kne Mar. n. RKr. XVII, 129, Selsau, = piedurkne: kre̦kla piederknītes BW. 19359 var. (aus Lasd.)

Avots: ME III, 244

pìedernieks, der Angehörige: tie visi mani piedernieki Ahs.

Avots: ME III, 244

pìede̦rums,

1) das Eigentum, die Besitzlichkeit:
sāka dalīt viņu piede̦rumu Krilova pas. 60. viņam visās pilsē̦tās bijuši piede̦rumi LP. VI, 997;

2) das Zubehör:
pluosts un viņa piede̦rumī Etn. IV, 60. nepieciešami dižistabas piede̦rumi Balt. Vēstn.;

3) das Zukommende, sich Schickende, die Pflicht
U.;

4) was man beim Handel sich zubedungen hat
Wellig n. U.

Avots: ME III, 244

pìeklenderêt, = pieklīst: svešs suns pieklenderējis (pie) mūsu luopiem.

Avots: ME III, 257

pìespanderêt, tr. und intr., anfüllen, auftreiben, aufschwellen (machen) U.; ielas kâ piespanderējušas (angeschwollene) āderes vai milst aiz ļaudīm Latv.

Avots: ME III, 294

pladerêtiês, plätschem: sila purva akā, kuras nuote̦kā zuosis allaž labprāt pladerējās Dünsb. Aus nd. pladdern dass.

Avots: ME III, 314

plederêt(iês), -ẽju(ôs),

1) (kraftlos)flattern (von Segeln
U.): aizšauts od. jauns putns plederē Lös., Laud., Fest. nuo pērkļa izve̦stie putniņi plederē Druw. n. RKr. XV1I, 74; "arī vista pa le̦du iedama plederē" Etn. IV, 165; cīrulis gaisā plederē vienā vietā turē̦damies; vuška "plederē" (geht unsicher) pa le̦du Sakstagala;

2) plederêt "vējā purināt Bilsteinsh. n. Etn. IV, 165. Nach Bezzenberger BB. XII, 241 wohl aus dem Deutschen (vgl. mhd. vlederen) entlehnt.

Avots: ME III, 333

pļederêt, -ẽju plappern: klau, kâ viņš pļederē pa vāciski! Ahs.

Avots: ME III, 368

plederêt(iês), -ẽju(ôs),

1) (kraftlos)flattern (von Segeln
U.): aizšauts od. jauns putns plederē Lös., Laud., Fest. nuo pērkļa izve̦stie putniņi plederē Druw. n. RKr. XV1I, 74; "arī vista pa le̦du iedama plederē" Etn. IV, 165; cīrulis gaisā plederē vienā vietā turē̦damies; vuška "plederē" (geht unsicher) pa le̦du Sakstagala;

2) plederêt "vējā purināt Bilsteinsh. n. Etn. IV, 165. Nach Bezzenberger BB. XII, 241 wohl aus dem Deutschen (vgl. mhd. vlederen) entlehnt.

Avots: ME III, 333

plederis

1) wer kraftlos flattert, unsicher geht
Fest.;

2) ein Schwätzer
Wid., ein leichtsinniger Mensch Lös., Laud.: viņš tāds plederis vien ir.

Avots: ME III, 333

I plẽderis, "ein dünnes, leichtes Tuch" Bauske: zīdes plēderīti (Var.: pleverīti) par pupiera pārstiepuse BW. 20658, 5.

Avots: ME III, 338

II plẽderis Ahs., plẽdere Schrunden, = pliẽderis. .

Avots: ME III, 338

III plẽderis "Lärm; Unordnung": mājā liels plēderis N.-Peb.

Avots: ME III, 338

pļederis, pļedere, eine Plappertasche Seew. n. U. Vgl. plederis 2.

Avots: ME III, 368

plederiski, Adv.,

1) das Gleichgewicht verlierend, wankend, ausgleltend:
nekalts zirgs, ragavas uz gluma le̦dus iet plederiski N.- Peb., Arrasch. nuogāja nuo kalna plederiski N.-Peb. nuošauts putns krīt plederiski Jürg.;

2) schlecht:
tas man plederiski izgāja Arrasch.

Avots: ME III, 333

pleideri, Flieder, Hollunder, sambucus nigra U.; vgl. pliẽdeŗi.

Avots: ME III, 333

plenderêt Spr., pleñderêt Ruj., Dond., Wandsen, Arrasch, Bauske, Salis, -ẽju, auch refl. plenderêtiês, sich herumtreiben, schlendern, ein unsolides Leben führen: vuška plenderē (bried) pa dubļiem Sakstagala. es tagad plenderēju bez darba apkārt A. v. J. 1901, S. 102, AP., Golg, kas tas būtu par vare̦nu puisi, ja tâ neple̦nde̦rē̦tu! V. Egl. nu es varu Rīgā braukt un pa kruogu plenderēt! BW. 3134. plenderējās, kamē̦r labi izplenderējies aizgāja, tēriņa nesamaksājis Fest., Stelp. Reimt zu kleñderêt.

Avots: ME III, 336

pleñderis Talsen, Kroppenhof, plenders Etn. IV, 165, Spr., Sessw., plenderis Hirschenhof, Golg., ein Herumtreiber, Taugenichts, Faulpelz, Säufer, Verschwender Fest., Stelp.: plenderam, dzērējam nuoņemt manu vainadziņu! BW. 24344. Eglītis nav ne plenders, ne dzē̦rājs Purap. Kkt. 27. Reimwort auf kleñderis.

Avots: ME III, 336