Paplašinātā meklēšana

abejâdi C., abẽjâdi PS., auf beiderlei Art; abējādi slikti, so oder so ist es schlecht.

Avots: ME I, 5

abejâds C., abẽjâds PS., beiderlei: es sēju abējādus miežus, divkanšu un seškanšu, ich säte beiderlei Gerste, die zwei- und sechszeilige.

Avots: ME I, 5

‡ abejāt (li. abejóti "zweifeln")"zweier Meinung sein" Für. I. Zu abeji.

Avots: EH I, 1

abjāši, abjāšu(s) "rittlings" Everss, (abjâšu) Bers.

Avots: EH I, 1

aĩjã, aijajā, aĩju, Interj. beim Wiegen des Kindes: aijã, Jānīti, aijajā! BW. 2108

Avots: ME I, 12

‡ àizjādît,

1) wiederholt hin-, wegreiten
(mit ã ) Lems.;

2) = ‡ àizjādelêt (mit â ) Peb.;

3) wegtreiben, -jagen:
a. čigānus nuo mājas (mit â ) C.

Avots: EH I, 27

aĩjât, -ãju, aĩjinât (li. ajoti "einem Kind etwas vorsingen" G. St.), wiegen, lullen, das Wiegenlied singen, hersagen: viens laipniem vārdiem aijina:"aijā, aijā, mazuo bērniņ, eņģelīši tevi aijā" LP. VII, 170. Reflex. aĩjâtiês, sich wiegen: aijājies, mans mazais bāleliņ BW. 1847.

Kļūdu labojums:
1847 = 1897

Avots: ME I, 12

àizaijât,

1) intr., wegschweben,

2) tr., wegschaukeln, schaukelnd davontragen.

Avots: ME I, 17

àizbuõjât: ‡ Refl. -tiês, anfangen zu verderben (intr.), zu faulen: ābuols aizbuojājies.

Avots: EH I, 13

àizbuõjât, tr., beschädigen: kuokam aizbuojāta miza Tēv.

Avots: ME I, 20

‡ àizjādelêt (zirgu), zwecklos hin und her reitend hinreiten (tr. und intr.): nezin kur viņš aizjādelējis (zirgu). Refl. -tiês Jürg., = àizdaũzîtiês.

Avots: EH I, 27

‡ àizjādinât, hin-, wegreiten machen: nīcenieks ar savu... kumeļu aizjādinās viņu sev līdza Janš. Mežv. ļ. II, 11 (ähnlich S. 142).

Avots: EH I, 27

‡ àizjãrêt C., àizjãrêtiês Wolm., tollend, herumrasend hin-, weggeraten: bē̦rni aizjārējuši(es) uz mežu.

Avots: EH I, 27

àizjât,

1) a. kam priekšā,

a) jem. im Reiten überflügeln (zuvorkommen),

b) vor
(lokal) jem. hinreiten, ihm dadurch den Weg sperrend; ‡

2) hin-, wegfahren
(tr.), -führen Memelshof: kad tu jāsi uz sē̦tu, aizjāj manu bābu ar! ‡

3) "unerlaubterweise fortlaufen":
aizjāj atkan guovs par pļavu! Ass. - Kalt.; ‡

4) fortwerfen (so, dass das Fortgeworfene schwer aufzufinden ist):
nezin kur tie bē̦rni nazi aizjājuši! Ass. - Kalt. ‡ Refl. -tiês,

1) = ‡ àizjādelêtiês;

2) a. citiem priekšā, unschicklich oder sinnlos andere im Reiten überholen;

3) man aizjājies par tālu, ich bin unversehens zu weit geritten.

Avots: EH I, 27

àizjât, hinreiten, wegreiten, tr. u. intr.: aizjāt zirgu uz mežu. viņi aizjāja pruojām.

Avots: ME I, 30

‡ àizmuĩjâtiês Wandsen, aîzmuîtiês ² Dunika, Kal., = ‡ àizmũtiês.

Avots: EH I, 40

àizpaĩjât, tr., streichelnd, glättend verscheuchen: aizpaijājā tavus baiguos māņus nuo tavas pieres Alm.

Avots: ME I, 43

àizpujât, tr., vertreiben Alm.

Avots: ME I, 45

‡ II àizpujât Kalz. n. Fil. mat. 25, = àizdìrst, àizķēzît: bē̦rni aizpujā visas durvis.

Avots: EH I, 44

‡ àiztaujâtiês līdz kādai vietai, sich wiederholt nach dem Weg erkundigend, bis zu einem Ort hingelangen.

Avots: EH I, 57

‡ àizvajât, verfolgend hin-, wegtreiben: a. vilkus pruojām ar suņiem.

Avots: EH I, 61

‡ àjât ² Pilda, = aĩjât.

Avots: EH I, 193

[ājâtiês Kalz., bedeute dasselbe wie ãlêtiês.]

Avots: ME I, 237

‡ apaĩjât, (ein Kind) beschwichtigend eine Weile wiegen (schaukeln, lullen) Trik.: a. bē̦rnu, lai iemieg.

Avots: EH I, 70

‡ apakšvẽjā stãvêt Salis, so stehen, dass der Wind von einer andern Person her zu dem Stehenden weht.

Avots: EH I, 71

‡ apdreĩjât, ringsum bedrechseln.

Avots: EH I, 78

‡ apjādelêt,

1) hin und her reitend eine Anzahl von Objekten besuchen:
apjādeleju kaimiņus, lūgdams talkā Warkl. a. laukus;

2) hin und her reitend durchstreifen:
a. (bez vajadzības) visu pagastu;

3) wiederholt hin und her reitend ein Pferd zum Reiten dressieren:
a. jaunu zirgu Nitau.

Avots: EH I, 87

‡ apjâdît (li. apjódyti) Fest., Golg., = ‡ apjādelêt 1: a. laukus. apjādījuši visas... muižas Janš. Līgava II, 206.

Avots: EH I, 87

‡ apjāšu braukt. halbspur fahren Lubn. n. BieIU.

Avots: EH I, 87

apjâšus: auch Jürg., Lemburg.

Avots: EH I, 87

apjâšus JU., apjâšis PS., rittlings: zē̦ns sēdēja apjāšus uz tē̦va atzveltņa krē̦sla sāniem. Juris briežu mātei uzsēdies apjāšus JU.

Avots: ME I, 91

apjât, ‡

5) betrügen
("vulgär"): puisis saimnieku apjājis smalki Siuxt, Wessen. kungi apjājuši zemniekus mācītāja velēšanās Vīt. kārtis spē̦lē̦dams viņus visus apjāju ders. kupcis tuo labi apjājis P. W. Šis ar mani tiesāties? 9 (ähnlich 23). ‡ Refl. -tiês,

1) durch geschlechtlichen Umgang die Jungfräulichkeit verlieren:
šī meita ir jau apjājusies Vīt.;

2) um ein Hindernis herumgelangen:
kâ lai es ar visiem luopiem tagad tur apkārt apjājuos? Golg., Lemburg, Trik.;

3) umfallen:
gan apjāsies apkārt! (von einem Kinde gesagt, das auf einen Stuhl geklettert ist) Smilt., Trik.

Avots: EH I, 87

apjât (li. apjóti),

1) intr., um etw. herumreiten:
ap istabu;

2) tr., reitend ringsum durchstreifen:
šuo pusi e̦smu apjājuse LP. V, 396;

3) reitend Kreise bilden:
dažus riņķus pa pagalmu un ap māju apjājuši BW. III, 1, 14;

4) reitend umwerfen:
bē̦rnu.

Avots: ME I, 91

I apkājãm, auf Umwegen, mit Umschweif, mit Umweg; apkājām runāt, mit Umweg, Umschweif reden Nerft, Festen. es tuo dzirdēju apkājām AP. [s. apkāļas]. II. [tu jau mani apkājām ("zum Spott") vien turi Fehteln und Jehteln].

Avots: ME I, 93

appaĩjât, tr., beglätteln, ringsum streicheln: vaigus.

Avots: ME I, 110

aptaũjât, gew. refl. aptaũjâtiês, pie kā par kuo, sich erkundigen.

Avots: ME I, 130

‡ apvajât KatrE., = appļaũstît. a. alvases ganībās, ceļmalu smilgas (lai rasa neslapina gājējus).

Avots: EH I, 125

ataĩjât, tr., wiegend od. lullend herschaffen: dzelmi šurp... ataijā dvēselei! Fr. Bārda Druva I, 1231.

Avots: ME I, 148

‡ atgleijât

1) "ārdēt mīkstu" Sassm.: trauslu dzelzi vajag a. ugunī, tad tā tuop mīksta, valkana;

2) langsam abkühlen
(tr.) Stenden: nedzeršu vis, - kakls drusku jāatgleĩjā. Nefl. -tiês: sich abkühlen Stenden.

Avots: EH I, 142

atgleĩjâtiês Ahs., erkalten: krāsns atgleijājusies; auch atgleĩjêtiês, sich abkühlen, sich erfrischen: jāiet ārā atgleijēties Kand.

Avots: ME I, 159

‡ atjādelêt,

1) wiederholt (und ohne jede Notwendigkeit) herreiten
(intr.): dažreiz viņš atjādelēja arī pie mums;

2) unnötig, zwecklos herlaufen machen
Jürg.: kas tuo kumeļu šurp atjādelējis?

Avots: EH I, 144

‡ atjādîtiês (li. atsijódyti), tollend und unerwünscht herkommen N.-Peb.: nuo kurienes tas šurp atjādījies?

Avots: EH I, 144

atjât, ‡

2) herreiten
(tr.): nebijis pa dienu vaļas viņu (= zirgu) a. Janš. Paipala 50, Salis; ‡

3) geboren werden:
viņam atjājis dē̦ls (aus einem alten Manuskript). Refl. -tiês, ‡

2) hereilen
(pejorativ): gans jau ar guovīm atjājies mājā Trik.

Avots: EH I, 144

atjât (li. atjóti), intr., herreiten: atjāj divi dieva dē̦li BW. 13250. In Baltinov auch: herfahren. Refl. -tiês, zum Überdruss reiten.

Kļūdu labojums:
zum Überdruss = bis zum Überdruss

Avots: ME I, 162

[atkājât Warkl., zu Fusse herkommen.]

Avots: ME I, 165

atsijât, tr., absieben, ausschichten: sē̦nalas nuo graudiem.

Avots: ME I, 190

[atvajât Spr., Warkl., freqn., wiederholt verjagen.]

Avots: ME I, 207

‡ bajārĩba, in der Verbind. mutes b., die Grossmäuligkeit, Prahlerei: nezina mē̦ra savai mutes bajarībai Janš. Bandavā II, 232.

Avots: EH I, 199

‡ bajãrmeîta, die Tochter eines Wohlhabenden, Vornehmen (bajārs): bajarmeitu lūkuoties BW. 13245.

Avots: EH I, 199

bajārs (fem. bajāriene od. -ene auch bajāriete), der Reiche, Wohlhabende, Vornehme: Sprw. viņš dzīvuo kā bajārs. brāļi mani bajāriņi, es māsiņa nabadzīte BW. 3551. ja gribiet dižu pūru, tad ņe̦mat bajāreni BW. 4944. kungi manus bāleliņus sauca lielus bajāriņus BW. 31326. kunga luopus ganīdama, tuop bajāra līgaviņa 29525. bagātnieces dēvēja par bajārietēm A. XX, 376. mutes bajārs; der Maulheld. Nebst li. bajõras "Edelmann" aus dem Slavischen, [s. P. Schmidt Etnogr. rakstu kr. II, 84 ff. mit Literaturangaben, Berneker Wrtb. I, 72 und Būga KSn. I, 168].

Avots: ME I, 252

I bajãrs: bajârs ² Dunika, Grob., OB., bajārīt[i]s BW. 25133, 1 (aus Setzen), dat. s. bajārim 5424, 4 var., Demin. gen. s. bajārīša 13291. - bajāra kumuosi, grosse Schneeflocken NB.: bajāra kumuosiem vien krīt. Ein mit dem Demin. bajāriņš anscheinend gleichbedeutendes bajardiš findet sich BW. 22209 var. (-iš kann hier auf -iņš zurückgehen). Zu bajârs s. auch P. Schmidt FBR. VII, 7 f.

Avots: EH I, 199

‡ II bajā`rs ² Sonnaxt "spilvä.

Avots: EH I, 199

bamberjāņi, Baldrian (Valeriana officinalis) Etn. IV, 118.

Avots: ME I, 261

bijât: katri tuo bija Kat. 1586, LLD. II, 21, 32. bijāšanai māmaliņa BW. 3071.

Avots: EH I, 218

bijât, -āju [li. bijóti LChr. 490], fürchten, ehren: tuo priekšā, kuŗus mūžam bijāji un dre̦buot cienīji kâ paraugus Rainis. Refl. -tiês, sich fürchten, mit d. Gen.: acis darba bijājas Ar. 1041. bērziņam plāna lapa, drīz salniņas bijājas BW. 15317. tie bijājās, ka zābaki varē̦tu nuoplīst ceļuojuot R. Sk. II, 249. tev bij mani bijāties BW. 26820, 1. bijājams, furchtbar; bijāšana, die Furcht, Ehrfurcht: viss šā cilvē̦ka izskats prasīja gan˙drīz bijāšanas Kaudz. M. 52. Weiterhin vgl. apr. biātwei, fürchten und le. bîtiês.

Avots: ME I, 294

‡ blauderjānis, Baldrfan: ... kuru puķi pirmuo raut ... rauj pa˙priektu blauderjāni (Var.: buldurjāni)! BW. 32393,2.

Avots: EH I, 226

‡ bleĩjât Planhof, schlagen; aus d. bleuen.

Avots: EH I, 227

buojā: b. iesi, bālenīti! BW. 22227, 1.

Avots: EH I, 258

buôjā ² Kand., [Ruj., Libau, Dond., Selg., Bächhof, buõjã C., PS., Wolm.; in den ältesten Texten - buojan] iet, zugrunde gehen, verderben: daudz dzīvību aiziet buojā. tas ir buojā, damit ist's vorbei U. [Nach Thomsen Berörigen 253 aus liv. puoi "Grund, Boden".]

Avots: ME I, 361

buojât, Refl. -tiês: mit ùo Ramkau.

Avots: EH I, 258

buôjât ² [Salis, Ruj. od > buõjât Serbigal u. a.], - ãju, tr., zugrunde richten, verderben: tikumus, veselību. Refl. - tiês, intr., verderben: gan buojājās, gan nepadevās luopi. Subst. buojātājs, der Verderber; buojājums, das Verdorbene, das Verpfuschen, das Verpfuschte.

Avots: ME I, 361

‡ bol˜derjãnis Anzen, Popen, Pussen, bol˜derjāns Dond. n. FBR. V, 127 = bul˜durene.

Avots: EH I, 235

‡ bol˜durjãnis Salis, = bul˜durene.

Avots: EH I, 235

brajãks Dunika, ein unvertraglicher, böser Mensch: tādu brajāku negribu ne redzēt!

Avots: EH I, 236

bujāni, die Ambarren, Warenlager bei Riga U.; linus aizveda uz bujē̦niem Ruhental.

Avots: ME I, 346

‡ *II bujāni, in der Verbind. bujānuos būt, aiziet, fort sein, gehen (als Antwort auf eine unerwünschte Frage nach dem Verbleiben von jem. oder etwas) Kalz, und Meiran n. Fil. mat. 26: nu ir bujānuos! nun ist er fort.

Avots: EH I, 249

‡ bulderjānis, = bul˜durene: plūc pa priekšu bulderjāņus! BW. 32393, 6 var.

Avots: EH I, 250

bul˜durjānis,

1): auch Grenzhof;

2): auch AP., Siuxt, (mit ùl und à ² ) Zvirgzdine; ‡

3) aquilegia vulgaris L. Oknist (mit ùla und à ² ).

Avots: EH I, 251

bul˜durjãnis,

1) = bulduris;

2) = buldurene Etn. III, 130.

Avots: ME I, 348

burbuļjānis, = buldurjānis 2 BW. 32377.

Avots: ME I, 353

četrējâds, viererlei; adv. četrējâdi, auf viererlei Weise.

Avots: ME I, 410

‡ čujâks ² Frauenb. "Schimpfname für eine magere Mannsperson von hohem Wuchs".

Avots: EH I, 294

dajât, ‡ Refl. -tiês, = dajât 2; dajājuos da ciemeņa BW. 13646, 7.

Avots: EH I, 303

dajât, intr.,

1) herbeireiten:
dajāj divi dieva dē̦li;

[2) (bis zu einer bestimmten Stelle) hinreiten:
i da vārtu nedajāju Sprogis 242].

Avots: ME I, 433

‡ damàjât ² Auleja, hin und wieder (wiederholt) herkommen, zum Besuch kommen: jis vis damājäja pa(r) ziemu da jai.

Avots: EH I, 305

daũdzẽjâds, vielartig, verschieden.

Avots: ME I, 443

dažẽjâds, verschiedenartig: dažējādas preces, mantas.

Avots: ME I, 446

divẽjâds, divejâds C., zweierlei, zwiefältig; Adv. divējādi, divējāši BW. 23715 var. [Druckfehler für * divējāži?], auf zweierlei Weise: divējāds alutiņš (Rätsel). dzēru alu, brandavīnu, divējādi baidījuos BW. 19621, 2.

Avots: ME I, 471, 472

divkãjās, uz divkãjām celties, sich bäumen LP. V, 248. zirgu izcēlām uz divkājām VII, 341. zirdziņš slienas divkājās D. 231, 116.

Avots: ME I, 472

dižbajārs, ein sehr vornehmer Herr, der Reiche BW. 31251.

Avots: ME I, 474

dreĩjât, -āju, tr.,

1) drechseln:
dreijātājs dreijā;

2) fein, zierlich machen;
Part. dreijāts, zierlich, fein: uozuols auga ceļmalā dreijātām lapiņām; tâ gribēja tautu meita dreijāt savu augumiņu BW. 6033. [Nebst estn. treiima aus mnd. dreien.]

Kļūdu labojums:
augumiņu = vainadziņu

Avots: ME I, 496

‡ dujâds Rothof und Sarnaten n. FBR. VIII, 111, = divẽjâds.

Avots: EH I, 339

‡ dũjãns C. u˙a. "neveikls, neizvedīgs cilvē̦ks". Aus d. dial. Dojahn "Einfaltspinsel".

Avots: EH I, 346

dujât, -āju, girren, kollern: duju, duju paipaliņa; kuo tai bija nedujāt [Var.: netujuot] BW. 2504.

Avots: ME I, 511

dulburjānis, = buldurjānis Kav.

Avots: ME I, 513

duñdurjãnis,

1) ein Schimpfwort Allend. n. U.;

2) ein Kraut:
rauj pa˙priekšu dundurjāni (Var.: buldurjāni) BW. 32393, 8.

Avots: ME I, 516

duvejādi, dial. für divejâdi, z. B. in Alschw.

Avots: ME I, 522

‡ duvêjâds ² Iw. n. FBR. VI, 51, Dunika, Kal., OB., Perkunen, Rutzau, = divẽjâds.

Avots: EH I, 345

*I  dzijât [geschr. dzījāt U.], intr., heilen,

Avots: ME I, 549

[II dzijât Bers. "dzijas tît".]

Avots: ME I, 549

[eijât, wiegen Wid.]

Avots: ME I, 566

[gleĩjât,

1) ausgleichen
(fig.) N. - Bartau;

2) "härten",
rūdīt."]

Avots: ME I, 624

I gleĩjât,

1): pē̦das: dze̦sdami un gleijādami (susglsichend, ebnend)
Janš. Mežv. ļ. II, 351.

Avots: EH I, 392

‡ II gleĩjât, (über andere sprechend) klatschen NB.: viņa gleijāja ar saimnieci vairākas stundas; nu būs daudz jaunu ziņu.

Avots: EH I, 392

‡ III gleĩjât Stenden,

1) sich abkühlen lassen:
g. sakarsušu zirgu;

2) sich erholen lassen:
g. ruokas. Refl. -tiês,

1) sich abkühlen;

2) sich erholen.

Avots: EH I, 392

[gleĩjâtiês Planhof "sich hin und her wälzen": gl. pa gultu.]

Avots: ME I, 624

greijāns [Weinsch.], der Fischreiher, grauer Reiher (ardea cinerea L.) Fr. Siliņ.

Avots: ME I, 647

greĩjât, -āja, āju, tr., über jem. Schlechtes sprechen, jem. nicht ausstehen können : nezinu, par kuo viņs mani greijā Drnd.

Avots: ME I, 647

ìeaĩjât, einwiegen, einschläfern: bē̦rnu ieaijāt Vēr. II, 179. miegā ieaijāta pasaule Stari II, 920. skaistiem vārdiem ieaijā nuomuodīguo garu Vēr. I, 1113. Refl. - tiês, sich einwiegen, einschläfern: ļāvuos viņām ieaijāties mierā Alm.

Avots: ME II, 1

ìebuojât, ‡ Refl. -tiês, anfangen zu verderben (intr.) Laud. u. a.: ābuols drusku iebuojājies.

Avots: EH I, 505

ìebuojât, ein wenig verderben, sich ärgern": saimnieks sēd kambarī iebuozies Nigr.

Avots: ME II, 5

ìejādinât, zum Reiten eindressieren, einreiten Karls., [Welonen u. a.].

Avots: ME II, 23

ìejādît,

1) einreiten:
zirgu iejādītājs A. XXI, 488;

2) [einschüchtern Nigr.]: viņš tâ iejādīts, ka ne rādīties vairs nerādās.

Avots: ME II, 23

ìejât, ‡ Refl. - tiês, ausgelassen und stürmisch hinein-, hereinstürzen (intr.) Jürg.: iejājās kâ traks istabā.

Avots: EH I, 517

ìejât,

1) herein -, hinein -, einreiten;

2) einreiten, ein Pferd zum Reiten dressieren:
visi nuopūlējušies tuo iejāt LP. V, 330;

[3) "?": Silene vaislai vairs nederēja, tā bija iejāta ziemeļa vējā BW. 35143, 1].

Avots: ME II, 23

‡ iẽjâvs ² Frauenb., = iejavs I; iejāvu putra (Ahs.?), = ‡ iejavputra.

Avots: EH I, 517

ìevajât, anfangen zu verfolgen Spr.

Avots: ME II, 85

‡ ĩjãbasaris AP., die Hiobsträne (eine Zimmerblume).

Avots: EH I, 500

izbuojât, tr., gänzlich verderben: Marija radīja tādu prieku, kuŗu... nespēja izbuojāt A. XVII, 392.

Avots: ME I, 720

izdreĩjât, tr., ausdrechseln: izdreijāti gultas gali BW. 24843, 1. izdreijāts, abgemagenrt: puisis visu vasaru dūšīgi strādāja; nu arī ir kâ izdreijāts Dond.

Avots: ME I, 729

izgleĩjâtiês, ‡

3) "sich ausgleichen"
AP.: kad zirņus saved nuo tīruma. tad izkure̦na riju un ieseŗ zirnus, lai viņiem tas valgums izlīdze̦nājas, izgleijājas: ‡

9) "sich erholen"
AP.; "izvaļāties" Heniņ.

Avots: EH I, 448

izgleĩjâtiês,

1) sich erwärmen:
pie siltas krāsns vai saules var visis luocekļi, visa miesa labi izgleijāties Kand., AP.;

2) ausglühen:
uogles krāsnī izgleijājas Ahs.

Avots: ME I, 738

izjādelêt, ‡ Refl. -tiês, = izjādelêt 4: izjādelējas malu malas Pas. IX, 414.

Avots: EH I, 452

[izjādelêt,

1) reitend austreten:
izj. rudzus

2) bereiten:
izj. zirgu;

3) = izjādināt: izjādelēt bē̦rnu uz jaunā zirga. izjādelēt bē̦rnu (uz ceļiem) Ruj.;

4) in verschiedenen Richtungen auf allen od. vielen Wegen reiten:
izj. visus ceļus Bauske;

5) gründlich betrügen
Borchow.]

Avots: ME I, 745

izjādinât [li. išjodinti], izjādelêt, gehörig hopsen, reiten lassen: tēte tuo paņēma uz celi un izjādināja Kleinb., [C., Dond.].

Avots: ME I, 745

izjâdît, ‡ Refl. -tiês Jürg., sich austoben (laufend, kletternd; von Kindern): vai neesi šuodien diezgan izjādījies?

Avots: EH I, 452

izjâdît (li. išjódyti), tr.,

1) ausreiten, müde reiten:
izjādīsi kumeliņu BW. 15241;

2) bereiten, durchreiten:
vīra māte... kārklu kārlus izjādīja BW. 23482. slavenais tē̦va dē̦ls trīs pagastus izjādīja 15652. ka varēju nere̦dzē̦ts miglā tautas izjādīt 3487;

3) lange Zeit hindurch reiten:
cik dieniņu izjādīsi, mauku méklē̦dams BW. 35652 var.

Avots: ME I, 745

‡ izjâjiens, ein Ausritt: gatavuodamies uz izjājienu Janš. Līgava II, 387. dzimtkungu viņa izjājienuos pavadīja muižkungs I, 109.

Avots: EH I, 452

izjãņuôtiês, hach Herzenslust die Johannisnacht feiern, flott aufleben: visu nakti izjāņuojies, viņš pa dienu gul A. XIII, 796.

Avots: ME I, 745

izjārêtiês, zur genüge herumlasen Vīt. 50.

Avots: ME I, 745

izjât,

3): zirgu i., ein Pferd probieren
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "probieren"); ‡

8) "hinaustragen"
Frauenb.: kas man tuo ē̦rkuli izjājis ārā? ‡

9) hinaustreiben
(li. išjóti dass. bei Būga KSn. I, 109) Lemb., Salis, Smilten: i. kādu ārā nuo istabas.

Avots: EH I, 452

izjât (li. išjóti),

1) aus -, herausreiten
nuo meža;

2) länge Zeit reiten:
tie izjāja dienu, nakti BW. 13272;

3) tr., ausreiten:
tr., ausreiten: gribēju jauns būdams izjāt savu kumeliņu BW. 29742. izjāji bez apaušiem manu ērzeli LP. I, 17. tīšām tautas sabaruoja izjājamuo kumeliņu Reitpferd BW. 17206;

4) bereiten, durchreiten:
visu valsti;

5) ausreiten, reitend verderben:
pļavas, labību;

[6) betrügen
C., Domopol;

7) izjāt meitu, ein Mädchen beschlafen
Bers.] Refl. - tiês, sich ausreiten, seine Reitlust befriedigen, oft mit dem Nebenbegriff des vergeblichen Reitens: nu tik labi izjājuos. simtiem tai dienā vēl izjājās, bet par velti LP. I, 62.

Avots: ME I, 745

‡ izpuĩjât Frauenb. "gewaltsam vertreiben": i. uotru pa Jurģiem nuo mājām laukā.

Avots: EH I, 474

izpujât,

1): verschwenden
Grausden; ‡

2) "?": vakarbrālis izpujā tuos (nūjniekus) knaši Dünsb. Pridis un Trūte, 122.

Avots: EH I, 475

‡ izsiẽjât Seyershof, = izsijât 1.

Avots: EH I, 479

izsijât, ‡ Refl. -tiês, aus-, durchgesiebt werden: caur šuo sietu kuopā ar miltiem izsijājas arī sē̦nalas Jürg. u. a.

Avots: EH I, 479

izsijāt (li. išsijóti), tr.,

1) aus -, durchsieben:
miltus. es savam kumeļam izsijātas auzas devu BW. 17124. pe̦lavas uzme̦t uz piedarba augšu, tikai izsijātas, smalkās arī nuove̦d uz klēti LP. III, 104;

2) fig., kritisieren:
es jau biju tâ izpe̦lta, kâ caur sietu izsijāta BW. 8299.

Avots: ME I, 796

‡ izstreĩjât, ausstreuen: gaidīja mājā ganāmpulku, bet ... vietas nebija izstreijātas Ciema spīg. 5. i. salmus Dunika. Refl. -tiês Dunika, sich ausstreuen: salmi izstreijājušies.

Avots: EH I, 483

iztaũjât, ‡ Refl. tiês: eine Zeitlang, zur Genüge (ohne Erfolg) ausfragen, Erkundigungen einziehen: iztaujājuos vis˙apkārt, bet skaidrības nedabūju Jürg.

Avots: EH I, 488

iztaũjât, tr., ausfragen, ausforschen, Erkundigungen einziehen: kad ļaudis mani nuotve̦rtu un sāktu prasīt un iztaujāt Rainis. Subst. iztaũjâtãjs, der Ausfragende, Interviewer.

Avots: ME I, 815

izvaĩjât: auseinanderjagen, zerstreuen Jes. 11, 12; hinaustreiben I. Makk. 13, 51.

Avots: EH I, 492

izvaĩjât, zur Genüge verfolgen: pilna lakta sarkanu vistiņu, ieskrēja gaŗaste - izvaijāja (Rätsel). Nach Manz. Lettus = austreiben. Vgl. izvajât.

Kļūdu labojums:
zur Genüge verfolgen = auseinanderjagen, hinaustreiben

Avots: ME I, 824

izvajât: izvajāja visus Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 44).

Avots: EH I, 493

izvajât (li. išvajóti), tr., auseinanderjagen, vertreiben: viņš taps nuo zemes virsus izvajāts Hiob 18, 18. ņem, bāliņ, zuobentiņu, izvajā meitu zagļus! BW. 13497.

Avots: ME I, 824

jà -, jã - Barbern, Präfix zur Bildung des sogenannten Debitivs. Der Debitiv erscheint immer in der dritten Person des Präsens, mit Ausnahme von jàbût. In der Schriftsprache drückt der Debitiv die Notwendigkeit aus: man bija jāē̦d, ich musste essen; man siens (dial. sienu) jāpļauj, ich muss Heu mähen. tev būs mani jāpavada, du wirst mich begleiten müssen BW. 18005, 3. Im Volksliede aber und in alten Schriften, z. B. bei Manz., Bezeichnet der Debit ausser der Notwendigkeit auch

1) den Zweck:
devu savu kumeliņu ruožu dārzu jāecē, ich gab mein Rösslein, um den Rosengarten zu eggen BW. 3523, 9 (Peterskapelle, Zirsten, Marzen). tuo (gredzeniņu) neduošu jānuomauc, ihn (den Ring) werde ich nicht abzuziehen geben BW. 6228 (AP., Praulen, Friedrichswalde, Sesswegen, Bermohn, Lodenhof, Lasdohn);

2) den Ort der Handlung:
lai paliek galuotnīte, putnīniem (= putniņiem) jāuzme̦tas, mag der Wipfel stehen bleiben, wo die Vögel sich niederlassen könnten BW. 2765 (AP.);

3) das Objekt: tiem nebij jāē̦d, sie hatten nicht zu essen (= keine Nahrung)
Manz. [Vgl. Le. Gr. § 690 und 759 - 60.]

Avots: ME II, 105

jà ² [Kl.], in solchen Redensarten wie: bijis tāds tilts gatavs kâ jā [wie je?], es sei eine gar prächtige Brücke fertig gewesen LP. V, 384. nu bijis tāds ēdiens kâ jā, sonst sitzt der König sicherlich in der Patsche LP. IV, 131. pa˙galam būtu bijis kâ jā VI, 255. In allen diesen Wendungen mit ā in Smilt. u. Drosth.; könnte somit zu jā II gehören. [Daneben kâ ja in Ruj., Nigr., Gr. - Essern.]

Avots: ME II, 105

* jā (erschlossen aus ostle. juo), in * jā - * jā Lettihn, = juo - juo, je - desto.

Avots: ME II, 105

II jà PS., [Wolm., Drosth., Trik., N. - Peb., Lis., Kl., Kreuzb., Jürg., Salis, Selg.], ja; aus dem Deutschen.

Avots: ME II, 105

III jà, wenn [Drosth., Lis., Serben, Arrasch, Jürg., Kl.], Smilt., AP., Tirs., Golg., Ober - Bartau, [Kreuzb., Bers.]. Vgl. ja I.

Avots: ME II, 105

jàbût, Debitiv von bût: pulksten trijuos man jau atkal jābūt mājās, um drei Uhr muss ich wieder zu Hause sein.

Avots: ME II, 105

[jecêklis, etwas Dickflüssiges: putra kâ jecēklis (šķidra putra, kas savārījusies bieza) Trik.]

Avots: ME II, 108

‡ jãciņš Stenden, ein geistig beschränkter, beim Arbeiten ungeschickter Mensch: vai tas j. pruot nazi uztrīt?

Avots: EH I, 561

jãču,

2): j. man ar būs pulka laimes Pas. XI, 159. j. tas zināšuot 217. j. ... princese a[t]kal atbraukšuot VI, 86. j. tie zinās, kâ pāri tikt VII, 471 (ähnlich: VIII, 59 und 366). jājat, brāļi, manu sē̦tu, j. māte mani duos! Tdz. 43053. Nach PS. wird jāč(u) nur mit dem Futurum verbunden, wobei das Verbum etwas dem Sprechenden oder Angeredeten Angenehmes und Erwünschtes ausdrückt.

Avots: EH I, 561

jāču,

[1) jàču, ach ja! (wenn man sich plötzlich einer Sache errinnert)
Wolm.;]

2) jàču ² [Meselau], jãč PS., vielleicht: jāč līs lietus PS., Smilt. suns jāču vēl ne˙maz nav ēst labūjis K.;

[3) jãču, Smilt. "o dass doch!"]
Vgl. jašu.

Avots: ME II, 105

‡ jâdalêt Lubn., = jâdelêt.

Avots: EH I, 561

[jâdeklis C., Jürg., Lis., Warkh., Druw.], jâdêklis Smilt.], Trik., Arrasch., jâdēklis Serb.,

1) ein ausgelassener, mutwilliger Mensch, Herumtreiber:
iet vien kâ jādeklis Nötkh.;

2) Zielscheibe des Spottes, des Tadels:
kāds atkal uzņēmis manu bē̦rnu par jādekli A. - Rahden;

3) der Ort, wo geritten wird:
aizvest bē̦ruo uz jādekli ieluocīt kājas Gaw. n. A. X, 1, 407;

[4) jâdeklis ² Ruj., Steckenpferd].

Avots: ME II, 105

jâdelêt: auch Warkl.; j. (= jâdît) zirgu Sonnaxt. ‡ Refl. -tiês AP., sich herumtreiben; Unfug treiben (blēņuoties).

Avots: EH I, 561

jâdelêt [Nerft., Preili, Kl., PS., C., Serbigal, RUj., jãdelêt Salis., Nigr., Līn.], - ẽju, intr., tr., freqn. und demin., herumreiten, hin und her reiten: paņem zvē̦rus un jādelē ilgu laiku LP. IV, 58. ar tuo me̦lnu kumeliņu šurpu, turpu jādelēju BW. 13250, 9. lietuvē̦ns luopus jādelē (quält ab) LP. VII, 412.

Avots: ME II, 105

‡ jãdelis Strods Par. vōrdn. 87 "?".

Avots: EH I, 561

jâdelniẽks, einer der hin und her reitet Stockm.; ein Herumtreiber Smilt.

Avots: ME II, 105

jān˙die, für jānudie Saussen.

Avots: ME II, 106

jâdinât,

2): j. ... līgavas baznīcā Janš. Mežv. ļ. Il, 136.

Avots: EH I, 561

jâdinât, tr.,

1) freqn. fortgesetzt reiten, abtummeln
[li. jodinė´ti]: kas drīkst manu kumeliņu apse̦dluotu jādināt (Var.: jādelēt) BW. 15502;

2) fakt., reiten lassen
[li. jodìnti]: bē̦rnu uz ceļa, uz muguras.

Avots: ME II, 105

jâdît: mit ã Lems.; j. zirgu Sonnaxt. Refl. -tiês: kāds ve̦lns ... tur tad nejādās pa pauri kuram! Kaudz. Izjurieši 248.

Avots: EH I, 561

jâdît [PS., C., Lis., Warkh., Arrasch, Salis., Nigr., Dond., Selg. u. a. (li. jódyti), - u, auch -ĩju, -ĩju, intr., tr., freqn., herumreiten, abtummeln: kur, puisīti, tu jādīji? zirgam aste neuzsieta BW. 14438. sākuši zirgus jādīt putās LP. VII, 434. lai tas man guni šķīla, tumšu nakti jādījuot BW. 29604. vai nelabais tevi jāda? Mag. XIII, 1, 46. Refl. - tiês, tollen, toben, sich unruhig gebärden: kuo nu jādies? vai nevari mierīgi pasēdēties? Serb., Adsel. mežuoņi! kuo jūs te pa ūdeni jādāties JU.

Avots: ME II, 105, 106

jâds, ein Unruhiger, Springinsfeld, Lärmmacher: tīrais jāds! saka uz tādu, kas vai nu darbiem, vai vārdiem pārliekus truokšņuo, dauzās Bers. [Vgl. li. jóda "шалун, пострѣл".]

Avots: ME II, 106

jā - inât [Wolm., Drosth.] jàjinât Bers., oft "ja" sagen.

Avots: ME II, 106

jà- ir, für jàbūt: puisim jāir mierā Dihzm. I, 13; Smilt., Gold.

Avots: ME II, 106

jâjams, Part., Praes. von jât; jājams zirgs, das Reitpferd: se̦dluo cieti, bāleliņ, man jājamu kumeliņu Ltd. 978; zur Verstärkung von jāt: jāj, bāliņ, jājamuo, reite, Brüderchen, immerfort.

Avots: ME II, 106

jâjẽjs: augsta zirga jājējiņš BW. 13595, 12. kruogu, tirgu jājējam 21911 var.

Avots: EH I, 561

jâjẽjs [li. jojė˜jas], der Reiter.

Avots: ME II, 106

jâjiens, der (einmalige) Ritt: tuo jājienu! zeme vien nuodimdēja LP. IV, 90. būs gan vare̦ns jājiens V, 39. bijis priecīgs, ka jājiens izdevies VI, 203.

Avots: ME II, 106

jâjums, im VL. oft d. Demin. jâjumiņš: der (beendete) Ritt: ve̦lns būs mans jājumiņš Etn. IV, 124. pazīst tautas jājumiņu asi kaltā kumeļā BW. 13481. neduod mani, māmuļīte, pirmā tautu jājumā BW. 14515. neatvēli tautiņām vienas reizes jājumā 15082.

Avots: ME II, 106

jàkal˜ps, der Bejaher, Jabruder (kas uotram visu pa prātam grib izrunāt un izdarīt): tāds jākalps vien nuo tevis iznāk -, nav ne˙kāda vīra A. XV, 1, 407.

Avots: ME II, 106

jākle,

2): auch Adsel-Schwarzhof, (mit â ) Oknist.

Avots: EH I, 561

jākle Druw.,

1) [jâkle C., Jürg., Druw.], die Stelle zwischen den Hüften:
[zē̦nam jē̦la jākle Jürg.];

2) s. jâklis.

Avots: ME II, 106

jâklis: auch Oknist, jâkls Lubn.; ein Mädchenjäger Linden in Kurl.

Avots: EH I, 561

jâklis, ein Unruhiger, Unbändiger, Alberner: šis puika tīrais jāklis Wend., [Wessen]. tas tāds meitu jāklis (Mädchenjäger) vien ir Nötk., AP. [fem. jâkle U., PS., eine UMhertreiberin, Hure. Zu jât; vgl. Zubatý AfsPh. XIII, 625.]

Avots: ME II, 106

‡ jàma ² Bērzgale. Warkl. " = jē̦ga".

Avots: EH I, 561

‡ jâms ² NB., eine grosse Schar: j. cilvē̦ku, aitu.

Avots: EH I, 561

jãņeglĩte: auch AP., Ramkau.

Avots: EH I, 561

jãņeglĩte, Sumpfläusekraut (pedicularis palustris) Konv. ¹

Avots: ME II, 106

‡ jàninîca ² Gr.- Buschh., eine gewisse Pflanze.

Avots: EH I, 561

Jãnis: Demin. dat. s. Jãnelim BW. 12943,

2): Jāņa puķe "?" Strods Par. vōrdn. 87;

4) jãnĩtis,

c): eine gewisse Blume mit roten Blüten
Seyershof; "Jāņu kartupelis" (scherzweise) Iw.

Avots: EH I, 561

Jãnis, Johann: Jānis ve̦d pļāvējus pļavā, Jē̦kabiņš druvās. Jānītis kalnā, Jānītis lejā, von einem Menschen, über den viel gesprochen wird. Der Plur. Jãņi, der Johannistag, das Johannisfest, der 24. Juni. Jaņuos, pa Jāņiem, zu Johanni: izdzīvuojās kâ pa Jāņiem. jaunie Jaņi, vom 24. Juni;

2) genitivische Verbindung: Jāņa od. Jāņu bē̦rni, die Teilnehmer am Johannisfest;
Jāņa māte, tē̦vs, die Wirtin, der Wirt, die (der) Jāņu bē̦rnus am Johannisfest aufnimmt; Jāņa diena, der Johannistag; Jāņa ruociņas od. dze̦guzenes, Knabenkraut (orchis) Konv. ² 677; Jāņa tārpiņš od. jãņtārpiņš, Johanniswürmchen; Jāņu uguns od. jãņuguns, -s, Johannifeuer; Jāņa zâle, [Johanniskraut (hypericum) U. od.] Wachtelweizen (melappyrum) Mag. IV, 2, 55; RKr. VI, 74;

a) baltā,

b) dze̦lte̦nā,

c) ziemeļu Jāņu zāle,

a) weisses Labkraut (galium mollugo
Dobl.),

b) galium verum,

c) nördliches Labkraut (g. boreale)
RKr. II, 71, III, 70; Konv. ¹ ; Jāņu zāle, auch jedes am Johannisabend gepflückte Kraut; Jāņa ziedi, pirola rotundifolia Trikaten, RKr. III, 72;

3) Jānis, ein Schiff ohne Segel
Konv. ¹

4) das Deminutiv Jānītis im Scherz,

a) der Hase:
re, kur Jānītis aizskrej;

b) ein Mensch, von dem man viel spricht:
Jānītis kalnā, Jānītis lejā; auch ein energieloser Mensch: tie tik tādi Jānīši; daudz apsāk, bet galā ne˙kuo neizve̦D Gaweesen n. A. XV, I, 407;

c) scharfes Berufkraut (erigeron acer)
Etn. IV, 69.

Avots: ME II, 106

jānišķe, = jāņi (beim Kartenspiel): tagad e̦smu, paliku jānišķē = jaņuos (scherzweise) Etn. IV, 76.

Avots: ME II, 106

jãņuôga, die Johannibeere (ribes rubrum).

Avots: ME II, 107

jãņuôglãjs, jãņuogulãjs, gew. Pl., Johannisbeerensträucher: jāņuoglāju od. jāņuogulāju krūmi Stari II, 582; MWM. X, 644.

Avots: ME II, 107

jãņuôt, intr., Johannis feiern, zu Johanni Johannislieder singend umherziehen: mūsu pusē vairs nejāņuo. Refl. - tiês, sich der Johannislustbarkeit hingeben, sich belustigen: tu ar viņu jāņuojusēs LA. [tâ tu arī paliksi kādā žuogmalē guļuot, kad tā jāņuošanās būs pārgājuse Janš. Barenīte 83.]

Avots: ME II, 107

‡ jãņstraũts Popen, ribes rubrum.

Avots: EH I, 561

jãņtārpiņš, s. Jānis 2.

Avots: ME II, 107

jànudì e, jānudì en PS., in der Tat, wahrlich: jānudien viņa stāstīja ļuoti daudz laba par tuo čūsku Rainis.

Avots: ME II, 106

jãņuguns, - s, s. Jānis 2.

Avots: ME II, 107

‡ *Jāpags, *Jāpaks, Jakob: dat. s. Jāpagam BW. 33070, Demin. Jāpadziņš 33063 var.; 33069 var., Jāpaciņš 33070.

Avots: EH I, 561

‡ jãre AP., C., Kegeln, Orellen, = jāris 1, jārs: truokšņaina j. vīriešu un sieviešu pulkā Kaudz. Javnie mērn. laiki III, 7.

Avots: EH I, 561

jãrêtiês: auch Salis; tās abas iet tur j. Janš. Līgava II, 265. ‡ Subst. jārêšanâs, das Herumrasen: ja viņam prātā tik jāņuošanās un j. Janš. Līgava I, 51. duomāt uz jārēšanuos un galuošanuos ar puišeļiem 34. savu nepildāmuo jārēšanās kāri A. Brigadere Skarbos vējos 56. ‡ Subst. jārē̦tājies (nom. pl.) PV., Leute, die herumzurasen pflegen.

Avots: EH I, 561

jãrêtiês, = ẽjuos, n. U. auch jārêt, herumjagen, herumrasen [Lesten], laut lachen: prāts viņam ne̦sas ar bē̦rniem jārēties Neik., C., Smilt., Lub., Kurs., Gr. - Sess. [Zu r. ярый "heftig, feurig, hitzig", яри́ться "wüten" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 447? Oder hat man von jāris 2 auszugehen, das zu jât gehören könnte?]

Avots: ME II, 107

jãrîgs, ausgelassen, unbändig, lärmend Etn. III, 178.

Avots: ME II, 107

jāris,

1) Zank, Streit, Lärm
Salisb.;

2) jàris ² Lub., der Tobende, Lärmende.

Avots: ME II, 107

‡ jārniece, eine weibliche Person, die herumzurasen liebt Janš. Līgava II, 265.

Avots: EH I, 561

jārs U., das Grassieren, der Spektakel.

Avots: ME II, 107

jâšana [li. jósiana], das Reiten; jâšanâs, das Wettreiten: iesim uz jāšanuos od. jāties, wollen wir um die Wette reiten.

Avots: ME II, 107

jâšis (unter jâšus): auch Orellen; licis j. atjāt Pas. V, 497.

Avots: EH I, 561

[jâslis Trik., ein geiles Männchen.]

Avots: ME II, 107

jâstavnieks Nötk., = jâtavnieks.

Avots: ME II, 107

jâstîtiês, - uôs, ĩjuôs, freqn. von jât, reiten, lärmen, grassieren, tollen: iet vien ap meitām kâ bullis jāstīdamies Nötk.

Avots: ME II, 107

jâšu (unter jâšus), ‡

2) rittlings:
jis sēdās j. uz kumeliņa Pas. VI, 488.

Avots: EH I, 561

[jâšu ² Nigr., = jašu 2.]

Avots: ME II, 107

[jãšu Planhof "o dass doch!" Vgl. jāču und jašu.]

Avots: ME II, 107

jâšus, jâšu, jâšis Ruj., reitend: jašus (Var.: jāšu) jāju, nepanācu BW. 11076. Sprw.: slikts jāj jašus, labs iet kājām. suola tautas jāšus jāt[i], suola mani zagšu zagt[i] BW. 13384, 4. tagad es e̦smu jāšus, jetzt ich auf dem Pferde LP. III, 61.

Avots: ME II, 107

jât,

2): auch Baltinow, Cibla, Memelshof, Nidden, Pilda; tu ar manu sievu varēsi j. uz baznīcu Kārsava; "Sarken" ME. II, 107 durch "Sarkau" zu ersetzen; ‡

3) j. ārā (in Livl. gehört), hinaustreiben
(vgl. Augstkalns FBR. XV, 200 und li. joti dass. bei Būga KSn. 1, 109); ‡

4) durch Arbeiten abjagen, abquälen
Auleja: ni˙kā taî nejāja kaî mani; ‡

5) allzu viel und unnötig herumschlendern
Auleja: jāja pa salu da vakaram; ‡

6) kâ j. nuojāju Heidenfeld, mit dem Mähen wurde ich sehr schnell fertig.
Refl. - tiês,

2): šī jākle grib vai katru nakti ar puišiem j. (vom Geschlechtsverkehr)
PV. Zu jât "fahren" vgl. Augstkalns FBR. XV, 200 und ahd. rītan "fahren, reiten".

Avots: EH I, 561

jât, jâju [li. jóju, [slav. jati]),

1) intr., tr., reiten:
tautietis jāja baltu zirgu BW. 14378. Sprw.: viens jāj cūku, uotrs kazu, der eine versteht es so, der andere anders. ragana jāj sluotu kātu. jāju, jāju augstu kalnu BW. 13250, 28. puiši jāja sprandzē̦tiem kumeļiem (Instr.) 13005. jāju, jāju leišu zemi, leišu meitas lūkuoties 13266, 1. drudzis jāj, das Fiebre schüttelt; lietuvē̦ns jāj cilvē̦kus, luopus, der Alp drückt Menschen, Tiere;

2) fahren Sarken,
[Ludzen, Landskorna, Raipol]. Refl. - tiês,

1) um die Wette reiten:
iesim jāties;

2) rasen, grassieren:
kuo tu jājies? [Zu ai. yāti "geht, fährt", ir. áth "Furt" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 442.]

Avots: ME II, 107

jâtaka: lāča j. Janš. Mežv. ļ. II, 482, Schimpfname für eine weibliche Person, die (in diesem Roman) von einem Baren begleitet wird; j. Kegeln, Trik., ein Schimpfname.

Avots: EH I, 561

jâtaka, ein Hurenjäger U. Zu jât.

Avots: ME II, 107

‡ jātaļa PV., comm., "puišu pavedēja jeb meitu pavedējs".

Avots: EH I, 561

‡ jātaļnieks PV. "meitu pavedējs".

Avots: EH I, 561

jâtãniskis, Adv., rittlings Trik.

Avots: ME II, 107

jātava ,* die Reitbahn J. Allunan.

Avots: ME II, 107

jâtavnieks, ein unruhiger, unbändiger, mutwillirger Mensch: iet vien kâ jātavnieks Nötk.

Avots: ME II, 107

‡ jâtenieks,

1) = jâtniẽks 1: jātenieku dēliņš biju, jāju dienu, jāju nakti BW. 11199;

2) = jâtniẽks 2 Frauenb.

Avots: EH I, 561

jâteniski,

1): sēdēt uz zirga j. AP., Ramkau; ‡

2) j. braukt Diet., halbspur fahren, d. h. so, dass eine Hervorragung oder ein tiefes Geleise zwischen den Rādern bleibt;
‡

3) j. šūt BielU., Frauenb., überwendlich nähen (so, dass der Faden sich um den Saum windet).

Avots: EH I, 561

jâteniski, jâtniski, rittlings: sēdi man jātniski mugurā LP. VII, 183. es tevi sviedīšu, ka tu jāteniski ārā iziesi Gr. - Jgfrnh., ich werde dich vierkantig hinausschmeissen.

Avots: ME II, 107

‡ jâteniskis ^2,

1) = jâteniski 1 Siuxt

2) = jâteniski ‡ 3 Frauenb.: j. sašūt krekliem vìles.

Avots: EH I, 561

‡ jâtika ² Salisb., comm.; = jâtavnieks.

Avots: EH I, 562

jâtin, reitend, zur Verstärkung von jât: jâtin jāšu pieguļā BW. 30119.

Avots: ME II, 107

‡ jātiskis braukt Kaugershof n. BielU.; = jâteniski ‡ 2 braukt.

Avots: EH I, 562

jâtniẽcĩba U., der Schildreiterdienst

Avots: ME II, 107

jâtniẽks, ‡

4) ein Dachreiter
AP.; ‡

5) ein dachartiges Gerüst (2 Paar kreuzweise in die Erde eingetriebene Holzstangen, die durch Seitenstangen verbunden werden) zum Trocknen des gemähten Getreides auf dem Felde
AP.

Avots: EH I, 562

[jàtrs ² , ātrs: jātri zirgi BW. 18006, 1 aus Warkland.]

Avots: ME II, 107

jâtuve ,* die Reitbahn, die Menege.

Avots: ME II, 107

‡ jāva Ar., = ìejàvums (unter ìejàut); Brotteig; jāvas laiks, die Zeit zum Einrühren des Brotteigs.

Avots: EH I, 562

jâvaklis, einer, der mit seiner Arbeit nicht fertig werden kann, ein Trödler, auch ein Unbesonnener Bers.

Avots: ME II, 107

I jāvalks (li. jõvalas "Schweinefutter"), flüssiges Schweinefutter, Spülicht (cūku dzēriens, draņķis) Rutzau n. Etn. III, 65. Zu jàut.

Avots: ME II, 107

I jāvals,

1): auch (mit ã ) A:-Autz; ‡

2) = jāveklis 1: citi ... sauc tuo jāvalu Janš. Mežv. ļ. II, 380.

Avots: EH I, 562

II jãvals [Dunika], die Schar, die Menge Kalleten: [liels jāvals siena Dunika.]

Avots: ME II, 107, 108

jāveklis, [jãve̦kls nach Janš.], gegorene Milch mit eingebrocktem Brot: nuo rūguša piena pagatavuotu drupeni Nīgrandā sauc par jāvekli Etn. I, 41; eigentl.: Gemisch;

2) Teig
(= iejavs): jāveklis jau izrūdzis; vajadzēs samīcīt Gav., [Ruj., Bauske;

3) = sakasnis Ruj., Lautb.]

Avots: ME II, 108

jãve̦kls (unter jāveklis),

1): tādu ēdienu ... saucam jāve̦klu Janš. Mežv. ļ. II, 380; ‡

2) = jāveklis 2 (mit â ² ) Frauenb.

Avots: EH I, 562

‡ jâvens ² Lubessern, ein dummer Streich: saimnieks iztaisĩjis mežā lielu jāvenu, sle̦pe̦n nuocirzdams dažus kuokus, par kuo nu jāmaksā suoda nauda.

Avots: EH I, 562

jàvêtiês, - ẽjuos [Arrsch, jâvîtiês Warkh.], sich albern gebärden. [Vgl. âvêtiês.]

Avots: ME II, 108

jàvs [Wolm.], = javs 1.

Avots: ME II, 108

jàvums, Verbalsubstantiv von jàut, das Eingerührte, der Teig: lai padarītu ādas lunkanas, mērcē tās re̦mde̦nā rudzu jāvumā Konv. ² 1481. it kâ maiznieks tās būtu cepis nuo viena jāvuma MWM. V, 429.

Avots: ME II, 108

‡ jâzdelêt Zvirgzdine, = jâdelêt. Wohl durch r. ѣзда, ѣздить beeinflusst.

Avots: EH I, 562

juõ pruôjãm: juô˙pruõjâm ² Dunika.

Avots: EH I, 571

juõ˙pruojãm, noch fernerhin, noch weiter: skuoluotāji sarunājas juo˙pruojām ar savu viesi Kaudz. M. 9.

Avots: ME II, 127

jūsejâds [C., Jürg., Arrasch, jūsējâds Ronneb., Serben, Drobbusch], jūsāds L., St., von eurer Art Kronw.: [viņai ir jūsejāda (= tāda kâ jums) ce̦pure Treiden.]

Avots: ME II, 123

kâdẽjâdi, auf irgend welche Weise, auf welche Weise, wie: rietusuos interesējas, kādējādi cilvē̦ks var iegūt mūžīgu dzīvību Konv. ² 872.

Avots: ME II, 186

kaijgāle, Bürgermeisters Möve (larus glaucus) RKr. VIII, 100. [Wohl aus kaija tahm. + gâla "galva".]

Avots: ME II, 132

‡ *kājât, zu erschliessen aus atkājât.

Avots: EH I, 599

kažjāc, st. kažāk in Smilten und Stürzenh.

Avots: ME II, 183

klajât (li. klajóti), - ãju, klajuôt, umherirren, sich umhertreiben Biel. I, 386, Karls. Refl. klajâtiês, sich in die Weite begeben, in Weitläuftigkeiten geraten U. Vgl. klejuôt.

Avots: ME II, 210

kļebujānītis, ein dummer Hans Infl. n. U. [- eb - aus - ebj - [zu klebis)?]

Avots: ME II, 239

‡ klejât (li. klejóti) N.-Autz n. BielU., Dunika, Kruhten, Nikrazen, OB., = klejuôt.

Avots: EH I, 614

klijãns, ‡

2) ein Schimpfname
Oknist.

Avots: EH I, 617

klijãns, [klijâns Kl.] (auch mit ī geschreiben), der Schreiadler: klijans laižas augsti gaisuos un savādi kliedz Sassm. kuo kliedziet klijāniņi? gana dziļš ezeriņš BW. 3782, 1. tas bijis lietus putns (klijāns, vāluodze) LP. VI, 193. peļu klijāns, Mäusebussarg (buteo vulgaris) Natur. XXXVII, 11. [klijāns Nigr. "der Reiher". - Zu klija.]

Avots: ME II, 226

[klĩjāns Jürg., eine Art Habicht; vgl. klijāns.]

Avots: ME II, 230

‡ klijãrs Frauenb., ein Schimpfname: kuo plijies man virsū kâ k.?

Avots: EH I, 617

‡ *klu,jāns, ein gewisser Vogel: nuokliedzās klujāniņš ... kalna galiņā; iztrūkās... irbīte Tdz. 37352 (aus Grünh.). Vgl. klijāns.

Avots: EH I, 622

kneijât, ‡

3) "niekuojuoties, kuoku cirst jeb ruobīt" (mit eĩ ) NB.: gans nuo gaŗa laika kneijāja sprangu.

Avots: EH I, 629

kneijât U.,

1) die Rippe schlagen;

2) mit dem Stock gehen, hinken.

Avots: ME II, 245

‡ knojât, -āju, mit einer ‡ knoja schlagen Dond.: divi nabagi knojā viens uotru ar knoju.

Avots: EH I, 633

kre̦klãjā: vienā k. Pas. XI, 398.

Avots: EH I, 647

kre̦klãjā, im Hemde Smilt.: viņa ir kre̦klājā Seibolt. tē̦vs pakāra gaŗuos svārkus ābelē un tad kre̦klājā atlaidās garšļaukus Seibolt.

Avots: ME II, 271

krijât,

3): dzijis (acc. pl.) krijā uz krijiem Mahlup, Stom.; ‡

4) mit Hilfe eines Riegensiebes sieben
AP.: izkuļuot labību ar spriguļiem, lieliem salmiem pa apakšu ir sabirzuši salmi kuopā ar graudiem; tuos liek uz režģa un purina jeb krijā, lai graudi izbirtu. Subst. krijâšana Bigauņc. 42 "?".

Avots: EH I, 653

krijât, -ãju, krijuôt,

1) schinden
Biel. n. U.;

2) den Schlitten mit Lindenholz füttern;

3) Garn auf einen Haspel aufwinden
A.-Schwanb.

Avots: ME II, 278

krujâtiês,

1): pa lielceļu krujājas nabags Meselau, Saikava;

2): sich anschicken
Lodenhof bei Ruj.; sāk k. (taisīties) uz ciemu Lemb.; ‡

3) k. virsū, sich aufdrängen
Siuxt: krujājas virsū, lai tikai duod.

Avots: EH I, 659

krujâtiês, -ãjuos, krujuôtiês,

1) plump, mit Mühe sich vorwärts bewegen
Lasd.;

2) sich wohin wenden, streben, sich bemühen:
vēl tie prāti krujuojās uz tām ciema meitiņām BW. 13009. viņš ne˙maz nekrujājas Aps. asni jau sāk krujāties, schon fangen die Keime an hervorzubrechen Los. n. Etn. II, 98.

Avots: ME II, 286

‡ kũjât AP., =ā`rdît 2 (von Heuschwaden): k. siena vāles.

Avots: EH I, 682

[kurejâds Wid., = kur,âds.]

Avots: ME II, 321

‡ lājât (li. lõjoti ) Auleja (mit à ² ), OB., schelten, schimpfen. Aus r. лаять dass.?

Avots: EH I, 727

‡ lebijàss ² Saikava,

1) "nepraša, neizveicīgs cilvē̦ks; gaŗš cilvē̦ks":

2) "eine zum Pflanzen bestimmte Kartoffel"
(?).

Avots: EH I, 730

lejâk, Adv., niedriger, Komparativ vom loc. s. lejâ od. lejš.

Avots: ME II, 447

ļur̂zumjānis ² (Bauske], ein Schwätzer Burtn.

Avots: ME II, 545

[mazjānis, der kleine Finger Dond.]

Avots: ME II, 573

meĩjât (unter meĩjuôt): auch (mit Maien schmücken) Frauenb.

Avots: EH I, 796

[milsterjānis, ein Gerischtdiener: bučoju kungiem un milsterjānim ruoku Janš. C'āp. 7. Aus d. Ministerial.]

Avots: ME II, 627

‡ mùojât ² Fest., = jēgt: ne˙kā nemuojā.

Avots: EH I, 840

‡ *muĩjâtiês, zu erschliessen aus ‡ àizmuĩjâtiês.

Avots: EH I, 829

‡ mujâklîgs Grawendahl, Lis., schwierig, verwickelt: m. darbs.

Avots: EH I, 830

mujâtiês,

2): "nesekmīgu un neatvedīgu dzīvi dzīvuot" Rudbahren.

Avots: EH I, 830

mujâtiês, -ãjuôs Peb., mūjâtiês,

1) sich mühsam durchhelfen
L.;

[2) sich erfolglos bemühen
Lis.] Vgl. muitiês.

Avots: ME II, 662

mūjâtiês,

1) s. mujâtiês;

[2) sich in anderer Angelegenheiten mischen
Kurl. n. U].

Avots: ME II, 678

mùsẽjâds, ["mûsejâds" Nötk.], nach unserer Art: viņš runā mūsējādi Smilt.

Avots: ME II, 679

nejāšs, [nejàš(i) ² Bers.], nejāšus, für nejaušs, nejauši.

Avots: ME II, 717

[nijât Warkl., = nīt I: nijât sviestu.]

Avots: ME II, 743

‡ nùobleijât, durchprügeln: gājis uz mežu pēc krietnas žeigas, lei varē̦tu ... dē̦lu krietni n. Pas. XII, 419 (aus Mehrhof).

Avots: EH II, 32

nùobuõjât, tr., zu Grunde richten: tuomē̦r tam nebūs, nu˙dien, lai pikts gan tas, nuobuojāt tevi KM.

Avots: ME II, 767

‡ nùodreĩjât Nötk. u. a., abdrechseln.

Avots: EH II, 40

‡ nùogleijât, (Spuren) tilgen, verwischen: nuogleijāsim ... pē̦das Janš. Mežv. ļ. II, 351.

Avots: EH II, 46

nùojâdelêt, tr., hin und wieder reitend ein Pferd abquälen, abreiten: tu man laikam viņu (zirgu) pie meitām nuojādelē LP. V, 18.

Avots: ME II, 792

[nùojâdinât (li. nujõdinti "hinreiten lassen"),

1) = nùojâdît: n. zirgu par velti Bauske;

2) zuviel reiten lassen:
puiku tâ nuojādināja, ka viņš vakarā bija gluži stīvs Nigr.;

3) rittlings hinschaffen, hinreiten lassen:
klibuo nuojādināja uz kaimiņiem Nigr.]

Avots: ME II, 792

nùojâdît: n. (reitend abjagen) zirgu slapju Frauenb., Sonnaxt u. a.

Avots: EH II, 49

nùojâdît, tr., abreiten Spr.: puiši zirgus nuojādīja BW. 10910. kas tuo ceļu nuojādīja? 10641. Refl. - tiês, sich abreiten.

Avots: ME II, 792

‡ nùojât ‡

4) = nùobraukt: n. da miesta Baltinow n. FBR. XI, 138. n. ar ve̦zumu Nidden; ‡

5) = nùovalkât: ātri nuojājis savu guoda drēbi Frauenb.; ‡

6) wegreiten:
nuojādams, atjādams Tdz. 54811. Refl. -tiês, ‡

3) = nùodaũzîtiês 2: te̦kulis nuojājies (nuovājējis), pārak bieži pakaļ skriedams aitām Dunika.

Avots: EH II, 49

nùojât [li. nujóti], tr., abreiten, abjagen: zirgu. guovis bijušas nuojātas slapjas LP. VII, 436;

2) im Reiten übertreffen:
es visus nuojāju;

3) reitend zurücklegen:
nuojājuši simtu jūdžu BW. 13646, 28. Refl. - tiês,

1) sich abreiten;

2) um die Wette reiten:
iesim nuojāties od. uz nuojāšanuos Paul. Kurs.

Avots: ME II, 792

‡ nùokrijât AP., siebend absondern (?): kad klājiens nuomīts, tad visus smalkuos salmus nuokrijā un grūž vārsmu kuopā.

Avots: EH II, 56

nùomaujâtiês,

1) sich ablösen:
ādiņa nuoiet, nuomujājas, kādai rē̦tai sadzīstuot;

[2) sich abplagen:
n. visu dienu, bet ne˙kā nepadarīt C., Lis.;

3) sich beschmutzen:
nuomujājies bē̦rns Lautb., Bauske.]

Avots: ME II, 822

‡ nùomujât, unnützerweise (sinnlos) abplagen Prl.: n. cilvē̦ku.

Avots: EH II, 70

[nùopaĩjât, liebkosend abstreicheln.]

Avots: ME II, 826

nùopuijât: nuocirstam kuokam vajag vis˙pirms n. (mit uĩ ) visus zarus Frauenb.

Avots: EH II, 78

nùopuijât, nùopujât, tr., abräumen, beseitigen, vernichten: nuopujā galdu un tad nuoslauki! Ahs. dažs nuopujā visus gre̦znumus RKr. VI, 110. skuoluotāji ar tuo daudzkārt nuopujā savus spē̦kus Kronw. es visas rupjākās skaidas skaidienā nuopujāju Ahs. n. RKr. XVII, 42.

Avots: ME II, 834

nùosijât, tr., absieben: saulīte mazu gabaliņu sudrabiņu nuosijā. Subst. nùosijãjums, das Abgesiebte.

Avots: ME II, 845

nùostreĩjât, tr., bestreuen: kūts grīdu ar salmiem; [in Salis nur: mit Salz bestreuen, besalzen, z. B. von Fleisch od. Fischen.]

Avots: ME II, 860

nùotaujât, ‡

2) ausfragen:
pasaku meistars ..., kuo diemžē̦l nevarēju n. FBR. XIV, 52.

Avots: EH II, 99

nùotaujât, = nùotauļât: kuopiņā, varpiņā ļaudaviņas nuotaujāju VL.

Avots: ME II, 872

nùovājât (unter nùovâjêt), ‡

2) entkräften
(spē̦ku paņemt) Stender Deutsch-lett. Wrtb. ‡ Refl. -tiês, sich entkräften (nuogurt) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 105

ojāgs,

1) ein ausgelassener, unbändiger Knabe:
puikas jau tādi ojāgi, ka vai uz galvu kāpj lielam cilvē̦kam Etn. I, 31;

2) ein hingeworfenes Zaubermittel:
kâ nu guosniņas pienu duos? visās pasē̦tās nešļavas, nuomešļi un raganu ojāgi (vēmekļi) Naud., Etn. I, 31.

Avots: ME II, 907, 908

uõjāgs "Lärm, Spektakel": bērni čaisa lielu uojāgu Bauske.

Avots: ME IV, 414

uotrejâds, = ùotrâds; Adv. ùotrejâdi ² Vīt., = ùotrâdi.

Avots: ME IV, 424

paaĩjât: paaijā šūpuli! Janš. Līgava I, 83. ‡ Refl. -tiês, sich ein wenig schaukeln, wiegen: ļauj bē̦rnam paaijāties! Trik.

Avots: EH II, 118

paaĩjât, tr., ein wenig schaukeln, wiegen: bē̦rnu.

Avots: ME III, 4

‡ padzijā Linden in Kurl., = padzijē: kad auž p., tad iznāk viena dzija zuobiņā (šķietam). p. auž, lai audums iznāk plāns un viegls.

Avots: EH II, 130

paĩjât, [auch Salis, Ruj., Serbigal, AP.], paĩjuôt, tr., streicheln, liebkosen: tuo paijuo un gardumus tam taisa Dünsb. meža. malā vējiņš paijā zāli Vēr. II, 238. [Aus liv. paij resp. estn: paiuma "streicheln", s. Thomsen Beröringer 272.]

Avots: ME III, 34

pajâdelêt, intr., ein wenig hin und her reiten: jātnieks, īsuos aulekšuos pajādelējis, iegriezās pa vārtiem pagalmā Latv. Häufiger refl. -tiês: tu varē̦tu brīvi pajādelēties MWM. VIII, 204.

Avots: ME III, 36

‡ pajādêtiês, = pajâdelêtiês: kādreiz viņš ... pajādējas Brigadere Dievs, daba, darbs 298.

Avots: EH II, 138

[pajâdinât (li. pajõdinti), ein wenig reiten lassen: p. bē̦rnu uz zirga.]

Avots: ME III, 36

‡ pajādît, eine Weile hin und her reiten (tr. und intr.): pajādīšu pa dižceļu Janš. Mežv. ļ. II, 400. rāmā ... dienā vēl tuo (scil. zirgu) pajādīs 429.

Avots: EH II, 138

[pajãrêt(iês), ein wenig jãrêt(iês): lai nu bē̦rni pajārējas! Bauske.]

Avots: ME III, 36

[pajãrêt(iês), ein wenig jãrêt(iês): lai nu bē̦rni pajārējas! Bauske.]

Avots: ME III, 36

pajât,

1): zirgs pajāts (saspiests) " das Pferd ist gedruckt"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 138

pajât [li. pajóti]; intr., tr.,

1) ein wenig reiten; reiten können:
ne˙maz vairs uevaru pajāt. [beidzamuo reizi mani pajāt LP. I, 68];

2) wegreiten:
kuŗš tālāk pajāsiet, tas laiskāku dabūsiet BW. 12357;

3) vorüberreiten:
saka tautas pajādamas: irbe sēd vanaguos BW. 14088, 1;

[4) = papist: pajāt meitu. Refl. -tiês, ein wenig zu seinem Vergnügen reiten: zē̦nam gribas pajāties].

Avots: ME III, 36

‡ pakũjât, pakũjinât, (Heuschwaden) ein wenig (mit dem Rechen oder einem anderen "kuoks") lockern, wenden AP.: p. sìenu.

Avots: EH II, 146

‡ palejâk (Komparativform), etwas niedriger, talwärts: divējas sē̦tas: Saulesatvārži ... kalnā un p. Strautnieki Janš. Mežv. ļ. I, 13.

Avots: EH II, 150

‡ pamujâtiês, sich (eine Zeitlang) erfolglos abmühen Saikava: pamujājās ("nuomaldījies meklēja ceļu") pa purvu, bet atkal uzkļuva uz ceļa C.

Avots: EH II, 158

papaĩjât, tr., etwas streicheln, liebkosen: bē̦rnu. Refl. -tiês, sich, einander streieheln, liebkosen.

Avots: ME III, 80

‡ *pārjē̦mât "?": lai būs Jezus guodināts, svē̦ta Māra pārjē̦māja; svē̦ta Māra pārjē̦māja (Var.: atjē̦māja, atjaunāja) ar svē̦tiem eņģeļiem Tdz. 54851, 2.

Avots: EH XIII, 201

pā`rjât: viņa ... pārjāja (tr.) tuo (scil.: zirgu) mājās Janš. Bandavā I, 175. ‡ Refl. -tiês, eilig (auch zu Fuss!) heimkehren (geringschätzig) Jürg.: tas jau pārjājās mājās.

Avots: EH XIII, 201

pãrjât, ‡ Refl. -tiês,

1) reitend sich überanstrengen:
zē̦ns pārjājies C. u. a.;

2) leichtfertig sich hinüberbegeben:
gans ar luopiem pārjājies upei pāri Trik.

Avots: EH XIII, 201

pãrjât,

1) intr., hinüberreiten:
ne puslauku nepārjāju BW. 13730, 3;

2) reitend abjagen:
zirgu.

Avots: ME III, 158

pā`rjât [li. parjóti], heimreiten: vakarā pārjāju mājās.

Avots: ME III, 158

‡ pārmejât,

1) "pãrārdît" Heidenfeld: viegļi ar kāta galu p. sìenu;

2) mit eingesteckten Maien
(meijas) die Grenze bezeichnend zerteilen: p. pļavu Meselau; p. sìenu šķūnē Lubn.

Avots: EH XIII, 206

pãrsijât, tr., übersieben.

Avots: ME III, 174

pãrtaũjât, tr., intr., befragen, Erkundigungen einziehen (in weitem Umfange): sāka tuos pārtaujāt LP. VI, 108. daudziem par tuo e̦smu pārtaujājis Etn. II, 82; LP. VI, 116.

Avots: ME III, 182

paseijā: zur Etymologie s. auch FBR. XIII, 10.

Avots: EH XIII, 171

paseijā "hinter dem Rücken" [?] Mag. XX, 3, 207: ej, bāliņ, tu pa priekšu, es tavā paseijā [anderswo: ēniņā]; es tavā paseijā kâ uozuola krēsliņā BW. 13707. ["meitas nav vairs mātes paseijā (= patvē̦rumā, in der Obhut)" Ruhental. - Die oben angeführte Bedeutung dürfte aus dem Kontezt erschlossen sein. Wenn es etwa "im Schatten" bedeutet (zur Bed. vgl. le. pavēnis, paē̦na, ẽ̦na), so gehört es zu bulg. osoje "schattige Stelle", r. sijat, got. skeinan "glänzen", gr. οχιά "Schatten", σχοιός "schattig", and. scimo "Schatten", scîmo "Glanz" ai. chāyā "Glanz, Schatten", npers. sāya "Schatten, Schutz" u. a. bei Trautmann Wrtb. 304 und Fick Vrgl. Wrtb. III ⁴ , 462 und wohl auch zu le. seja "Gesichtsbildung, Gesicht" (zur Bed. vgl. z. B, got. wlits "Angesicht": and. wliti "Glanz, Aussehen"). Wenn aber wirklich von der Bed. "hinter dem Rücken" auszugehen wäre, so müsste man es wohl zu le. papasu stelien.]

Avots: ME III, 96

[pasejā (loc. s.), ähnlich (vom Gesicht): viņā ir savas mātes pasejā, sie ist ihrer Mutter ähnlich (vom Gesicht) Bauske.]

Avots: ME III, 96

pasijāns (unter pasijiêns): das Getreidequantum, das auf einmal ins Sieb zum Sieben hineingeschüttet wird (mit ã) AP. (éinmal gehört!).

Avots: EH XIII, 171

pasijât, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang wählerisch sein (in der Auswahl des Bräutigams): vēl kādu gadiņu ... varat p. Jaun. Ziņas 1937, № 21.

Avots: EH XIII, 171

pasijât [li. pasijóti], tr.,

1) eine Zeitlang, ein wenig sieben:
es e̦smu piekususi; pasijā kādu laiciņu nu tu! pasijāšu miltus pīrāgiem LP. VII, 52;

2) das Part. auf -dams olt in intensiver Bedeutung (gehörig sieben):
tam bēru auziņas pasijādama BW. 33592.

Avots: ME III, 97, 98

‡ pastreĩjât, die Streu im Stall unter den Tieren ausstreuen: luopus labāk p. Sieva 6.

Avots: EH XIII, 177

[pataujât, ein wenig erfragen, erforschen: p. ceļu.]

Avots: ME III, 119

pavajât, eine Weile (ein wenig) verfolgen.

Avots: ME III, 131

pìecẽjâds, fünferlei: drudzis parādās piecējādā veidā LP. VII, 1240.

Avots: ME III, 241

pìejât, zu-, herzu-, hinzureiten: raudāj[a] mana līgaviņa,... upīti piejādama BW. 29635. piejāju pie vārtiem 13646, 6. es piejāju lazdu krūmu, nuošķinuos riekstu sauju; es pieāju meitu ciemu, metu sauju istabā 13914, 2.

Avots: ME III, 254

pìesijât, vollsieben: piesijāt bļuodu pilnu ar miltiem Salis.

Avots: ME III, 289

pìetaujât, zur Genüge erfragen: ceļu vien nevar pietaujāt Salis; fragend, forschend erreichen: kuo nu daudz pietaujāsi?

Avots: ME III, 302

pìevajât,

1) auf die Dauer, zur Genüge verfolgen:
kuo nu ienaidniekus pievajāsim?

2) = pietramdīt 1: p. aitas pie ganāmpulka Golg.;

3) hinzufegen:
p. salmus pie sienas Kl., Lis., Golg., N.-Peb.

Avots: ME III, 307

pijãks, ein Säufer, Trunkenbold Rutzau; zunächst wohl aus li. pijokas dass.

Avots: ME III, 212

plijâtiês Karls., Wid., Gold., = plītiês: kas tā par virsū plijāšanuos! Dond.

Avots: ME III, 343

puosejāds "puosas tīkatnē" (?) Lös. n Etn. IV, 166, "puosai 1 = puosam?) līdzīgs" izkurtêjis rācenis ir puosejāds Vīt.

Avots: ME III, 457

pretẽjâds, auch pretējādīgs Fest., = pretẽjs, gegensätzlich, verschieden: pretējādas nuozīmes. pretējādi iespaidi B. Vēstn. izlīdzināt pretējādas duomas Etn. IV, 142.

Avots: ME III, 387

prìekšjâjẽjs MWM. VI, 580, der Vorreiter.

Avots: ME III, 395

pruojā, s. pruojām.

Avots: ME III, 400

pruôjâm Kl., pruôjām Preili, pruôjãm ² Dunika, pruô(jā)m Neuenb., pruô(jã)m Ronneb., Wolm., pruô(jā)m ² Līn., Salis, Ruj., pruôjam N.-Schwanb., Nerft, pruõjam Rutzau n. FBR. VII, 116, pruojā Dunika, Blieden, pruôje ² Schleck, pruôje, ² Suhrs, pruojum Alschw., Wir-ben, pruôjum ² PlKur., pruôm ² Iw., pruojnes Dond. n. LP. VII, 536, 867, pruôjme, 2 Dond., Adv., fort, weg: ej pruojām, geh wegl ve̦lns ... aizlaidās pruojām Dīcm. pas. v. I, 74. šie jau lielu gabalu pruojām LP. VI, 647. lai viņš brauc pruoja LP. VII, 152 (aus Blieden). - juo pruojām, hinfort U. un tâ pruojām, und so weiter U. viņai iet pruojām, sie hat ihre menses Bergm. n. U. Zu la. prō "vor", gr. πρωϊ, ahd. fruo "früh" u. a., vgl. Bezzenberger BB. XXVII, 1771 und Walde Vergl. Wrtb. II, 36.

Avots: ME III, 400

pujât,

1): treiben, hetzen
Siuxt: ar tuo ķinni pujā uotru sivē̦nu nuost Siuxt; ‡

3) kacken (Kinderwort)
Kalz. n. Fil. mat. 29, AP.

Avots: EH II, 322

pujât,

1) s. puijât;

2) pujât(iês) Selg. n. Etn. IV, 166, = puģît(iês) Gold.; "tīrīties"; in der letzten Bed. Zu li. pujóti "blasen" PФB. LXVI, 228?

Avots: ME III, 404

‡ pulˆkajâds ² AP., vielerlei: pulkajādi paraugi.

Avots: EH II, 323

‡ puspadzijā (aûst) Linden in Kurl. "tâ, ka šķìeta vienā zuobiņā viena dzija, uotrā - divas".

Avots: EH II, 333

rājā iet, Brunstzeit haben, sich begatten Lasd. Zu rāt I, r. paй "шумный и долгий гул"? Zur Bed. vgl. z. B. čech. (r)ije ije "Brüllen der Hirsche in der Brunstzeit, die Brunstzeit": ačech. (r)úti "brüllen".

Avots: ME III, 496

reijâtiês, -ãjuôs "?": es tevi nuošaušu, ja tu viņu vēl viļināsi pie sevis, kad tu ar saviem puišiem reijājies A. XX, 251. "berzēties" N.-Schwanb.

Avots: ME III, 505

ruojâtiês , = ruojā iet, sich paaren.

Avots: ME III, 578

sabuojât, tr., verderben: sabuojāts sviests Kaudz. M. 147. izšķērdīga dzīve sabuojā tikumību SDP. VIII, 7. Refl. -tiês, verderben (intr.).

Avots: ME III, 600

šâdẽjâdi, Adv., auf diese oder auf folgende Weise: šādējādi izskaidruoja nuotikumu A. VII, 1, 98, ar jums šādējādi juokuojis A. 1897, S. 455. tas nuoticis šādējādi LP. VII, 473.

Avots: ME IV, 12

sadreĩjât, tr., fertigdrechseln.

Avots: ME III, 613

šajā, plur. šajuos, šajās, Lok. von šis (šĩ), dieser (diese): kam tu šajā neklausies? warum gehorchst du nicht ihm? Kl. šajā būdams (an seiner Stelle) es nu viņus krietni izmuozē̦tu Kl.

Avots: ME IV, 2

sajādinât,

1) = sajât 5: s. zirgu Dunika;

2) wohin (mit vielen Pferden) reiten lassen:
s. visus zirgus apluokā Arrasch, Drosth.

Avots: ME II, 640

sajâdît,

1) s. sajât;

2) reitend od. tollend uneben machen:
s. ceļu, gultu Dunika.

Avots: ME II, 640

sajât,

7): tu dzirdēji ..., kâ viņa ... mani sajāja Janš. Mežv. ļ. I, 232; ‡

8) (beim Gebrauch) verderben
Riga: s. kaltu.

Avots: EH XVI, 414

sajât,

1) intr., zusammenreiten, zu Pferde kommen
(von mehreren Subjekten ausgesagt): sajāj tautu pilna sē̦ta BW. 8097 var. sajāj kungi, stārastiņi 13250, 19. tev sajāja precenieki 13385. sajāja brammaņi augstā kalnā 33601;

2) intr., reiten
(mit verstärkter Bedeutung) : sajāj (Var.: salaid) daiļi, tautu dē̦ls! kuozin māte mani duos BW. 14288;

3) intr., eine bestimmte resp. eine längere Zeit reiten:
ve̦cākais sajāja trīs dienas neapstādamies LP. V, 275;

4) tr., reitend erlangen od. erreichen:
jāju dienu, jāju nakti, līdz sajāju . . . sev(im) jaunu līgaviņu BW. 11199. beidzuot sajāja skaistu pili LP. V, 276;

5) freqn, sajādīt Spr., tr., im Reiten übermässig anstrengen, übermüden
U.: zirgs, ar kuŗu raganas nakti jājušas, ir tīrās putās sajāts Etn. III, 23. sajāj stīvu kumeliņu BW. 22849;

6) "sabraukt" PIKur.;

7) durchschelten Infl. n. U. Refl. -tiês, reitend zusammentreffen, zusammenreiten:
sajājās bāleliņi BW. 29387.

Avots: ME II, 640

‡ sajāzdît "sajaukt, salauzt, saplēst" Lubn.: s. visu māju.

Avots: EH XVI, 414

samujâtiês, eine gewisse Zeit hindurch trüdeln: s. kruogū visu nakti Erlaa, Saikava, Meiran.

Avots: ME II, 690

sapaĩjât, abstreicheln Lautb.: s. bē̦rnam vaigus.

Avots: ME II, 696

sapuijât, vernichten, zerstören.

Avots: ME II, 708

sapujât, aufmuntern, antreiben Autz.

Avots: ME II, 708

‡ II sapujât Kalz. n. Fil. mat. 29 "sasmērēt, saķēzīt (in der Kindersprache)". Vgl. sapuijât.

Avots: EH XVI, 439

sasijât,

1) siebend aufhäufen:
s. ve̦se̦lu kaudzi miltu Bauske;

2) zusammensieben:
s. dažādus miltus kuopā;

3) sich energisch ans Sieben machen:
sasijā nu!

Avots: ME III, 729

‡ sastreĩjât Dunika, tüchtig ausstreuen: s. salmus laidara priekšā.

Avots: EH XVI, 452

sataũjât U., auch satauļât Celm., erforschen, durch Forschen erkunden U.; zusammenrufen Spr.: es tev būšu palīdzēt līgaviņas sataujāt (Var.: sarunāt, saderēt) BW. 298, 3 var.

Avots: ME III, 760

satũjâtiês, sich zurechtmachen: nevarēja satūjāties vien Lautb.

Avots: ME III, 769

savajât: gaidīt, kamē̦r savajāja (= vajājuot sadabūja ruokā) pārējuos etapniekus Austriņš Raksti V, 91.

Avots: EH XVI, 462

savajât "zusammentreiben, zusammenfegen": s. izklīdušuos luopus Schujen. vējš savajā gružus; ar sluotu savajāt gružus N. - Peb.

Avots: ME III, 779

savẽjâds: katram tā laime ir savējādāka Strasden.

Avots: EH XVI, 465

savẽjâds U., = savâds,

Avots: ME III, 785

sazeijât, eine dünne, schwache Suppe herstellen: meita sazeijājusi tādu zeiju, ūdens vien; kas tuo lai strebj? Naud.

Avots: ME III, 795

siẽjât Ruj., = sijât, sieben.

Avots: ME III, 856

‡ šijā Dunika, Wirginalen, Janš. Mežv. ļ. I, 383, loc. s. von šis, dieser; in Dunika und Wirginalen auch ein loc. pl. šijuos.

Avots: EH II, 626

*sijājs "?": meitiņām pilni kakti sijājiņu (?) BW. 20591, 1 var.

Avots: ME III, 836

sijât

3): auch Frauenb.; smalks lietus sijā kâ ar astru sietu Linden in Kurl.; ‡

4) = sijâtiês 2: uodi sijā ("fliegen hin und her") KatrE. saulainā dienā gaiss sijā Linden in Kurl.; ‡

5) "?": dzi, kâ pa jumtu sijā (vom Graupeln?)!
laikam atkal snieģelis uznācis Veldre Dižmnüa 10. Refl. -tiês,

1): graudi sijājušies uz apakšu Pas. IX, 513. sijājās (od. zur Bed. 2?) migla kâ putekļi un mūsu drēbes pārklāja ar rasu Jauns. Raksti IV, 376;

2): kāvi sijājas ar vēju, - iet nuo vienas puses uz uotru Salis. vaiņagi, kuruos bronzas zvārguļi un važiņas sijāt sijajās Vindedze 18. (fig.) iesaucās balsī, kuŗā sijājās žē̦lums un dusmas Daugava 1934, S. 499;

2): auch (von Mücken und Bienen)
Segew.; ‡

3) gesiebt werden
(?): miltu sietiņi, kas sijājās uz svē̦tkiem, lai iznāktu smalkāka maize Straumēni ³ 30.

Avots: EH II, 485

sijât, -ãju (li. sijóti "sieben, sichten"),

1) sieben, beuteln:
sijā pate... savu... malumiņu! BW. 22542 var. sijā auzas! 17224 - 5, kad izauga kvieši . . . , cep maizīti sijādāma! 27160. sijādama, niekādama met saujinu maliņā! 8184. tie viņu aizsūta sijāt cūkām pe̦lus JKr. V, 1, 32. (übertragen) mēness sijāja savu bāli ziluo gaismu purva brūnajā krē̦slā Vēr. II, 3;

2) sichten Brasche, prüfen, kritisieren:
ņem . . . astru sietu, sijā ciema zeltenītes! Biel. 1949. kur iedama, sveša māte sietu nese padusē; kuŗu ciemu daiedama, sijā manu augumiņu BW. 4801. sijāts darbs, sijāta maize K. Müller R. kr. 202;

3) fein regnen:
sijādams lietiņš lija BW. 18158, 2. lietus sāka sijāt biezāki Austr. v. J. 1897, S. 795. Refl. -tiês,

1) sich ausstreuen:
pār viņu mirdzē̦dama sijujās mēnesnīca Saul. III, 133;

2) ganz kurze Strecken hin und her fliegen, schweben oder schwimmen:
kad uodi sijājas pavasaŗuos uz mē̦slu čupām, tad e̦suot laba reņģu zveja Etn. II, 108. dvēselīte vidū gaisa sijājās (Var.: lidināja) BW. 31583 var. mazās zivtiņas sijājās pa ūdens virsu Jaunsudr. Subst. sijâšana, das Sieben, Sichten: atme̦zdama sijāšanu Duomas II, 1001. sijãjums, das abgeschlossene Sieben, Sichten: par tuo auzu sijājumu būsi mana līgaviņa BW. 14557. sijâtãjs, der Siebende, Sichtende: mana guoda sijâtājs BW. 8524, 6. - Nebst siêts (s. dies) zu urslav. *sějǫ "slebe", wozu wohl auch gr. ή˚ϑω "siebe", ι'μαλιά Hes., kymr. hidl "Sieb" u, a., s. Persson Beitr. 362, Boisacq Dict. 315, Būga KSn. I, 261, Trautmann Wrtb. 254, Walde Vrgl. Wrtb. II, 459.

Avots: ME III, 836, 837

sijâtava(s), eine Vorrichtung zum Sieben Konv. ² 708.

Avots: ME III, 837

sijâtava(s), eine Vorrichtung zum Sieben Konv. ² 708.

Avots: ME III, 837

sìmtẽjâds, auch sìmtẽjâdîgs, hunderterlei: pa galvu jaucās simtējādas duomas A. v. J. 1903, S. 37. simtējādi jautājumi A. v. J. 1897, S. 779. tā sapņuos man simtējāduos veiduos priekšā stājas Asp. sakausējis šuos simtējāduos cilvē̦kus vienā ... gre̦dze̦nā Veselis Saules kapsē̦ta 41. simtējādīgs dzīves cīniņš M. Ar.

Avots: ME III, 841