Paplašinātā meklēšana

àizpasaũle, das Jenseits, die Geisterwelt: teic jauku aizpasauli, kur piedzimst dvēseles Pump.

Avots: ME I, 43

‡ àizpāsêt "verschmieren, verteeren" Wid.

Avots: EH I, 41

apakšpasaũle, die Unterwelt: es ķēniņa meitas izglābu nuo apakšpasaules LP. VI, 497.

Avots: ME I, 73

‡ apas! apasat! apasatam! apasatu! Siuxt, Interj., = ã pas! I : apasatu! tik˙pat nedabũsi! Siuxt n. Fil. mat. 66. apas! kur nu esi! ebenda.

Avots: EH I, 72

ã pas! aus paskati, ei, sieh doch!

1) Ausruf des Unwillens:
ā, pas, ka nemaz neklausa!

2) Zuruf eines Fahrenden oder eines Pflügers einem trägen oder einem von Wege oder von der Furche abweichenden Pferde:
ā pas, vai nu apstāsies! ā pas, vai vagu nezini!

Avots: ME I, 234

‡ apasarâtiês (li. apsiãšaroti ) Für., in Tränen zerfliessen.

Avots: EH I, 72

apasaruôt, mit Tränen benetzen: apasaruotām acīm tā lūkuojās uz savas draudzenes Lautb.

Avots: ME I, 75

apasiņuôt, mit Blut bespritzen; refl. -tiês, sich mit Blut bespritzen.

Avots: ME I, 75

ârpasaũle ,* die Aussenwelt: ar ārpasauli satikties A. XII, 76.

Avots: ME I, 243

‡ atkre̦pas, der Schleim, Auswurf (beim Husten) Dond.: kādas biezas a˙! tas nav uz labu.

Avots: EH I, 150

‡ aûgšpasaũle, die Oberwelt Pas. B, 289; IV, 429.

Avots: EH I, 185

bezpases cilvē̦ks od. bezpasinieks, fem. -niece, ein passloser Mensch.

Avots: ME I, 285

‡ čam̃pas (wo?) Zusammengefegtes, Kehricht.

Avots: EH I, 284

[čapas Korwenhof, Kohlblätter fürs Vieh.] (Ostle.)

Avots: ME I, 404

[čãpas Salis, das nach dem Versiegen des unter ihm befindlichen Wassers morsch und uneben geworden ist.]

Avots: ME I, 408

čapasti, das Eingeweide geschlachteter Haustiere, daraus Seife gekocht wird Mar. n. RKr. XV, 110, [A. - Schwanb.]: nuo cūkas tika daudz čapastu Skuja.

Avots: ME I, 404

čĩpas U., = cīpsteles.

Avots: ME I, 416

cirpas: cir̂pām ² vien nuocirpta aita AP., das Schaf ist oberlfächlich (mit der Schere weit ausholend) geschoren, so dass das Fett welienförmige Spuren des Scherens aufweist.

Avots: EH I, 273

cirpas "izskapts pēdas", [wohl = eine Stelle, wo man ein wenig mit einer Sense gemählt hat; zu cirpt].

Avots: ME I, 386

drapans: drapana maize Mahlup (hier kann das zweite a aus e, entstanden sein).

Avots: EH I, 330

drupas s. drupi.

Avots: ME I, 504

‡ dundurlapas, eine Pflanze.

Avots: EH I, 342

dze̦ltlapas, s. dze̦lta.

Avots: ME I, 542

gabanlapas, Äste od. junge Bäumchen, die unter die Heuhaufen gelegt werden, damit diese an einen bestimmten Ort zusammengeführt werden können Spr.

Avots: ME I, 580

guoteņlapas od. guoteņu lapas, Schlangenkraut (calla palustris) RKr. II, 68; Konv. ¹ 532.

Avots: ME I, 692

ìekšpasaũle ,* die innere Welt: līdzeklis, ar kuo izteikt savu iekšpasauli MWM. XI, 164.

Avots: ME II, 31

ìepasakâtiês, sich durch Geschichten - Erzählen miteinander bekannt machen, befreunden U.

Avots: ME II, 50

‡ izklapastît Dunika, mühsam herausgelangen machen: i. uotru nuo ķe̦zas. Refl. -tiês Dunika, mühsam herausgelangen: i. nuo ķe̦zas.

Avots: EH I, 455

‡ izpasakuôtiês, zur Genüge plaudern, sich recht ausplaudern Seyershof: mēs izpasakuojāmies par visādām lietām. Vgl. li. išsipãsakoti.

Avots: EH I, 470

[kāpas, Pockennarben Bers.]

Avots: ME II, 192

‡ kàpasti ² Auleja, = kàpusti ² .

Avots: EH I, 601

ķe̦paslis,

3): auch Pas. XV, 204 (ostle. nom. pl. čapašļi).

Avots: EH I, 696

ķe̦paslis,

[1) eine Mistgrube;

2) ein schmutziger Mensch
Tirs.]: šis ķe̦paslis grib manu meitu vest uz Sibiriju;

[3) "ein Zauberer"
Warkl.].

Avots: ME II, 366

‡ ķe̦pasls Oknist, ein Schimpfname.

Avots: EH I, 696

[ķe̦pasti, das Pfeifenöl Meselau; ķe̦pasts, ein Mischmasch Tirs.; vgl. ķe̦pe̦sti. In Sehlenhof und Ipiķi gebrauche man ķe̦pasts od. ķe̦pastiņa in der Bed. von šķipsnis.]

Avots: ME II, 366

ķe̦pasts,

1): ein Durcheinander; eine liederlieh verrichtete Arbeit; "ķepējums" PV.; ‡

3) jem., der eilig, aber liederlich arbeitet
PV.

Avots: EH I, 696

ķẽ̦rpas: ķẽ̦rpa Adiamünde, Lems., = žeperis I 1.

Avots: EH I, 700

ķẽ̦rpas, ein Gerüste, ein ästiger Pfahl zum Auflegen von Erbsen, Getreide (ābuoliņa ķē̦rpas Salis); Zaunstaken. Vgl. ķērpiņi.

Avots: ME II, 376

‡ klapastêtiês Gramsden, Brasche Anl. 82, = klapatâtiês.

Avots: EH I, 610

‡ klapastît Ahswikken, Dunika, Gramsden, = klapatât. Refi. -tiês Dunika, = klapatâtiês.

Avots: EH I, 610

klapasts: auch Dunika, OB.

Avots: EH I, 610

klapasts Wain., Kalleten, = klapata; n. U. auch klapasta.

Avots: ME II, 214

klum̂pas ² auch Gramsden, Kal., NB., (mit um̃ ). Nigr.

Avots: EH I, 622

klum̂pas ² [Rutzau, = klumbas:] klumpas (Var.: kurpes) kājās, pīpe zuobuos BW. 33483, 1 [aus Geweesen. Wohl nebst li. klùmpos "Holzschuhe" aus mnd. klumpe dass. entlehnt].

Avots: ME II, 234

knīpas [?], Hanf (in Riga gehört).

Avots: ME II, 248

kuõppasâkums ,* ein gemeinsames Unternehmen.

Avots: ME II, 346

kràmpas ² , dicker Schleim, sarecējumi, kas ruodas mutē kle̦puojuot Mar. n. RKr. XV, 119.

Avots: ME II, 257

‡ kŗe̦m̃pas Līn., = kre̦m̃pas I.

Avots: EH I, 665

‡ krapas Diet., alterlei Kram.

Avots: EH I, 642

‡ krāpas Warkl., Schleimauswurf, Ausgespieenes.

Avots: EH I, 645

I kre̦m̃pas [Nigr., Līn.], der Speichel, Qualster, namentlich der Auswurf der Schwindsüchtigen Wid. Vgl. krē̦pas und krampas.

Avots: ME II, 273

[II kre̦m̃pas Ruj., Runzeln, Falten. Vgl. apr. acc. s. senskrempūsnan "Runzel" und (mit b im Wurzelauslaut) ae. krympel "Runzel".]

Avots: ME II, 273

[kre̦pas, = krepeči 1: man jākāsē ir, bet kre̦pas nenāk Dond.]

Avots: ME II, 273

krẽ̦pas (unter krẽ̦pa): auch Orellen.

Avots: EH I, 651

kŗẽ̦pas: auch Frauenb.

Avots: EH I, 665

[kŗẽ̦pas Nikrazen, = krẽ̦pas.]

Avots: ME II, 297

‡ kripas, Holzpantoffeln Franenb.

Avots: EH I, 654

kruõķ(u)lapas, Frauenmantel (alchemilla valgaris) Mag. IV, 2, 27. Zu kruoķe.

Avots: ME II, 294

kruõķ(u)lapas, Frauenmantel (alchemilla valgaris) Mag. IV, 2, 27. Zu kruoķe.

Avots: ME II, 294

làpas ² eine Art Egge Mar. n. RKr. XV, 122. [Mit hochle. ā aus ē̦?]

Avots: ME II, 439

‡ lâpasta Serbig., = lâpsta. RKr. XIX, 91 (aus Bērzpils) dafür ein ostle. luopota (richtig ?).

Avots: EH I, 728

‡ lẽdzekšlapas Seyershof, eine gewisse Waldpflanze.

Avots: EH I, 736

‡ lè̦pas ² Alswig, eine Art Egge. Wohl zu lẽ̦pa "Pfote".

Avots: EH I, 738

[liepas (?) St. "Huflattich"; vielleicht in lē̦pas zu korrigieren. Doch wird auch aus Sessw. ein liepu lapas"lē̦pu lapas" mitgeteilt.]

Avots: ME II, 504

līkaupas (unter lĩkaũps), ‡

2) ehemals eine gewisse Hochzeitszeremonie
Grob.

Avots: EH I, 748

‡ *līkupas, = lĩkaũps: dzeŗam skruķa līkupeņas: mūsu māte, viņu māte samijušas skruķīšiem BW. 20929, 1.

Avots: EH I, 750

[lim̃pas, Stangen, die man beim Heu- od. Strohführen über den Wagen od. Schlitten legt AP.]

Avots: ME II, 470

‡ lupas, der beim Anschlagen weiche Gegenstande entstehende Lärm Auleja: l. vien iet, kad saje̦m pērties.

Avots: EH I, 762

mūspasaũle, das Diesseits, das Irdische, im Gegensatz zu viņpasaule, das Jenseits.

Avots: ME II, 679

[nepaseņam, vor kurzem: nepaseņam iebruca ve̦zumnieks L. W. 1921, № 47, 3 _3.]

Avots: ME II, 726

nepanesĩba, die Unduldsamkeit, Intoleranz: uzskatus, kas nesaskanēja ar šiem, vajāja ar naidīgu nepanesību Druwa I, 512.

Avots: ME II, 726

nepastãvĩba, die Unbeständigkeit, Vergänglichkeit: jauka laika, jaukuma nepastāvība.

Avots: ME II, 726

nepastãvîgs: nepastāvīga (nicht lange vorhaltend) drēbe Oknist.

Avots: EH II, 17

nepastãvîgs, unbeständig, schwankend: nepastāvīgs cilvē̦ks, laiks, nepastāvīga ziema. Sprw.: nepastāvīgs

Avots: ME II, 726

[nuodrupas, abgebröckelte Krümchen Wellig 33.]

Avots: ME II, 777

uôšlapas ² ,

1): auch AP. (hier dafür auch uôšlapiņas ² ); ‡

2) eine Art Pilze
(mit uô) Lubn.

Avots: EH II, 744

uôšlapas ² Gold., uošlapiņas Etn. III, 117, uošlapiņi Dond., (mit uô ) Mar., (mit uõ ) Stenden, eine Kartoffelart: uošlapiņi - kāda kartupeļu suga - iesarkanas krāsas, maziem raibumiem Mar. n. RKr. XV,142. uošlapiņi ir mazaudzēji rāceņi Sassm. uošlapiņiem lapas e̦suot kâ uosim Stenden.

Avots: ME IV, 423

padrupas ("Gänge unter Ruinen" Bauske]: nāc ārā nuo tām padrupām! Rainis.

Avots: ME III, 18

‡ pamašlapas "Huflattichblätter" (in einer Handschrift).

Avots: EH II, 154

[pampasa (??) "sausa, asa zâle purvainās pļavās, aug čumuriem; saknes cieši savijas kuopā un izveiduo ciņus" Adleenen; sehr fraglich.]

Avots: ME III, 73

pampasas, die Lumpen, alter Kram: met savus kankarus (Var.: savas pampasas) vienā vietā! BW. 16902. [Fehlerhaft für pamparas?]

Avots: ME III, 73

‡ papasakatiês Salis, ein wenig, eine Zeitlang plaudern: papasakajas visi kuopā. Vgl. li. papasakoti "erzählen".

Avots: EH XIII, 162

‡ papasi Hofzumberge n. BielU., = papasu.

Avots: EH XIII, 162

papasu Kurl. n. U., papasus, wiederholt hintereinander, nacheinander: divi svētdienas papasus gājis uz baznīcu LA. lietus lija divi dienas papasu Grünh. divas dienas papasu bijām mežā Grünhof. [papasu (abwechselnd, hintereinander, aber nicht gleichartig) strādāt MSil. Vielleicht zur Präp. pa und le. pastars, wenn in papasu das s auf sk̑ (vgl. apers. pasā "nach") zurückgeht.]

Avots: ME III, 80

pãrpasaũlîgs,* überweltlich, ausserwettlich, metaphysisch: pārpasaulīgs dievs Konv. ² 573. ve̦cuo grieķu filozofija par pārpasaulīgām lietām nuove̦cuojusēs Apsk.

Avots: ME III, 169

pas, aus pasar̂gi, behüte, beschütze: lai tuo dievs pas! möge ihn Gott beschützenl Seib. lai dievs pas, ja kāds pārgalvnieks būtu iedruošinājies! Vēr. II, 72. nu šiem visiem tik bail, lai dievs pas LP. VI, 902.

Avots: ME III, 93

pasa,- Präfix pa + infigiertes Reflexivpronomen im Hochlettischen und Kuronischen, z. B. pasadziedât für padziedâtiês, pasamest für pamestiês BW. 33612 u. a.

Avots: ME III, 93

pasacît, Refl. -tiês,

2): mun ir smagi jāpasakās par tuo guodu Jauns. Raksti VIII, 323 (ähnlich 380).

Avots: EH XIII, 169

pasacît [li. pasakýti], tr., sagen, zuraunen, mitteilen: lai izpuva kalpa mēle, kas mātei pasacīja! BW. piel.2 126I7. Refl. -tiês,

1) sagen, mitteilen:
pasakies tu, puisīti, kādu guodu še atnāci! BW. 35250;

2) danken:
viņš pasakās par tuo paduomu LP. VI, 1055; ungew. für pateiktiês.

Avots: ME III, 93

[pasacnieks Ar., ein Geschichtenerzähler.]

Avots: ME III, 93

pasàimniẽkuôt, intr., ein wenig wirtschaften: lai tava māsa par tuo laiku pasaimniekuo pa mājām!

Avots: ME III, 93

pasainis: auch Pilda n. FBR. XIII, 48, Warkh., (mit aî) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, (mit àI ² ) Linden in Kurl. ("tāds gaŗš p. sē̦tavai, ka var kaklā uzmaukt"), Sonnaxt ("slauktuves p. jeb luociņš"), Warkl. ("nuo auklām savīts ne̦samais kuoka spainim"), (mit aî) Kaltenbr. ("spaiņa saite"), Oknist ("spainim, grezelei"), Zvirgzdine ("spaiņa auklas ruokturis"), (mit aĩ) Tr. ("перевязка"); divas (kules) ..., katra savā sānā, uzkārtas ple̦cuos tâ, ka pasaiņi uz muguras un uz krūtīm zīmēja krustus Jauns. Sliņķu virsnieks 133. Aus pasainis auch ostle. pasańć (die übrigen Kasus vielleicht mit -ain- ?) "spaiņa stīpa" in Eglūna?

Avots: EH XIII, 169

pasainis, ein Band, eine Fessel, eine Schnur: duod māmina man telīti, zaļu lūku pasainīti (gew. saiti)! BW. 16455, 1; namentlich die Schnur über dem Spanne od. Korbe statt des Bügels Mag. XIII, 3, 50, [Zaļmuiža; der Bügel zum Tragen eines Korbes (auch aus einer zusammengedrehten Birkenrute) Bielenstein Holzb. 360, 365.] pasainis - ne̦samā saite pie spaiņiem un kurvjiem Etn. II, 17. spannītis sabrucis, pasainis dzīvs (Rätsel) RKr. VII, 1217. Zu siet.

Avots: ME III, 93

pasâjš: ein wenig fade Vank.: pasāja putra N.-Peb.

Avots: EH XIII, 170

pasâjš, ein wenig bitter, herbe Konv. ² 2586. [ēd ar pusnakts mielastu!... pasājš gan ir, bet stiprs kâ mežs un uož pēc dzērvenēm Veselis Saules kāpsē̦ta 104.]

Avots: ME III, 95

pasaka,

1): sataisījis pasakas (= sate̦nkājis) Kreiļam par manim Seyershof. sliktas pasakas (= te̦nkas) AP. pasakas teikt (schwatzen, sich unterhalten)
Salis. nesmukas pasakas (Gerede) bij izgājušas ebenda. izrunātas pasakas (= nuostāsti) nuo ve̦ciem laikiem ebenda. vai tai naktī kuo saķērāt? - pasakas (Unsinn, keine Rede davon)! bij jānāk atkal uotru nakti Siuxt.

Avots: EH XIII, 169

pasaka (li. pãsaka),

1) die Fabel, das Märchen:
tukšas pasakas teikt Neik.; pasakas taisīt, leeres Gerede, Gerüchte verbreiten, klatschen Bers., Smilt., Lös., Laud.: netaisiet pasaku, macht keinen Skandal, Lärm! Bers., Ar. pasaku leitis, pasaku maiss, [kulīte Ar.], ein Fabelhans: ve̦lns lai jūs parauj, pasaku maisi! Kaudz. pļāpā kâ pasaku leitis. pasakām, zum Märchenerzählen, unglaublich zu sagen, märchenhaft: brīnumiem, pasakām aug māsiņa bāliņuos BW. 5602. piemiņām, pasakām māsa auga bāliņuos 3568. pasakām man sajāja trejdeviņi precinieki 14193;

2) das Sprichwort
L., St.;

3) als nomen agentis - das Klatschmaul:
iet kâ pasaka Laud.;

[4) etwas Weitläufiges, Verwickeltes
Ar.] Zu pasacît.

Avots: ME III, 93

pasakaîns, fabelhaft, märchenhaft: pasakaiņie mēŗa laiki Kaudz. puķes pasakaini platām lapām Aps. tas izklausās pasakaini Latv.

Avots: ME III, 94

pasakarns, der Ort unter dem Wurzelende: kad izlīdis caur pasakarnu, tad palicis par vilku LP. VII, 879. Zu sakārnis.

Avots: ME III, 94

pasâķis, der Anfang, die Grundlage, das Stückchen Butter, das man bei Beginn des Butterns in die Sahne tut Etn. sprieduma pasāķis, der Keim des Urteils KM.-Zu pasākt.

Avots: ME III, 95

pasakne: ve̦ca kuoka pasaknē Tdz. 54584, 3.

Avots: EH XIII, 169

pasakne, pasāknis, die Partie unter der Wurzel: kuo tu ēdi pasaknē? BW. 33494, 4. ir cits sevi glābjas pasākņuos, cits augstu kuoku zariņuos.

Avots: ME III, 94

pasakuôt, ‡

2) schwatzen, sich unterhalten
Seyershof. ‡ Refl. -tiês ebenda, (pasakaties) Salis, = pasakuôt ‡ 2.

Avots: EH XIII, 169

pasakuôt, intr., Märchen erzählen Ar.: tu varēsi bē̦rniem par tuo laiku pasakuot Kleib.

Kļūdu labojums:
Kleib. = Kleinb.

Avots: ME III, 94

‡ pasaks Strasden, = pasaka 1.

Avots: EH XIII, 169

pasâkt: pasākts maizes kukulis Dunika. Subst. pasâkums: viena pūta stabuli. augstu skaņu viņa vilka vienā pasākumā Jauns. Raksti VI, 270.

Avots: EH XIII, 170

pasâkt [li. pašókti "plötzlich aufspringen"], tr., anfangen, beginnen, unternehmen: darbs bij nepasākts Niedra. valdības pasāka ņemt nuoduokļus Pürs III, 52. [se̦sks pasācis zagt vistas Dunika]. Subst. pasâcẽjs, wer etwas anfängt, unternimmt, der Unternehmer: būvdarbības pasācējs Vēr. II, 364; pasâkšana, das Anfangen, Unternehmen; pasâkums, das Begonnene, Unternommene, das Unternehmen: pasākums ir jākustina vienmē̦r A. XIX, 36. jaunajam pasākumam neradās daudz dalībnieku B. Vēstn.

Avots: ME III, 95

pasala, die Halbinsel, eig. eine Art von Insel Bl., U.; in der Literatur nicht vorkommend, auch nicht im Volksmunde gehört.

Avots: ME III, 94

pasalˆdêt, tr., eine Zeitlang frieren lassen: aukstais vējš bij mani krietni pasaldējis Austr.

Avots: ME III, 94

pasalˆdinât: miežu putraimi, izvārīti mīksti, pasaldināti ("?") ar vē̦su, labu pienu Sieva l2.

Avots: EH XIII, 169

pasalˆdinât [li. pasal˜dinti], tr., versüssen: katram viesim šis rūgtums bijis jāpasaldina caur mūžiņu A. IV, 486.

Avots: ME III, 94

‡ I pasaldît, = pasaldinât, versüssen: ciešanas jums dievs tur grib p. Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 171.

Avots: EH XIII, 169

‡ II pasaldît, = pasalˆdêt: (saltums) sāc juo saldīt, - pasalda, pasalda kaidu laiku Pas. V, 450.

Avots: EH XIII, 169

[pasalˆds, pasalˆde̦ns Lis., ziemlich süss, süsslich : p. ābuols.]

Avots: ME III, 94

pasàlît, tr., ein wenig salzen: gaļu mēs pasālām, pažāvējam un pruojām uz pilsē̦tu Kaudz. Refl. -tiês, eine Zeitlang gesatzen werden, in der Salzlake liegen: lai gaļa vēl kādu lāiku pasālās!

Avots: ME III, 95

‡ pasalīte "?": slaukāt ... pasalītes BW. 14121. Zu pašale? Oder fehlerhaft für pasuolīte (das dafür BW. 14124 steht)?

Avots: EH XIII, 169

pasalˆkt, intr., ein wenig hungern: ne˙kas, lai viņš drusku pasalkst!

Avots: ME III, 94

[pasā`ļš, ein wenig od. ziemlich salzig: p. ūdens.]

Avots: ME III, 95

‡ pasalˆt (li. pašálti), eine Zeitlang frieren: labi tik pasaļ Pas. VI, 137. svē̦trīt radās stingri pasalis Janš. Mežv. ļ. I, 266 (ähnlich II, 84).

Avots: EH XIII, 170

pasalˆts: pasalta rudiņa nakts Pas. XII, 191. pasaltā laikā Daugava 1936, S. 874.

Avots: EH XIII, 170

[pasalˆts, ein wenig od. ziemlich kalt: pasalts laiks.]

Avots: ME III, 94

pasalums: pa pasalumu var vēl braukt ar ragavām Frauenb.

Avots: EH XIII, 170

[pasalums, das Aufgefrorene: vājais šā rīta pasalums, saulei silduot, bija atkusis Janš. Dzimtene V, 229.]

Avots: ME III, 94

‡ pasam Sonnaxt, = pa˙visam.

Avots: EH XIII, 170

pasam̃dît: "pameklēt" NB.: p. cimdus.

Avots: EH XIII, 170

[pasam̃dît, besorgen: p. ceļa kuli Rutzau; wohl ein Lituanismus.]

Avots: ME III, 94

‡ pasāniski, = pasãņus: sāk ... viens uz uotru p. acis uzmest Dünsb. Trīs romant. gad., S. 58.

Avots: EH XIII, 170

pasãņus: mē̦slus svieda p., vienā pusē durīm, uotrā pusē Siuxt.

Avots: EH XIII, 170

pasãņus, ein wenig abseits, seitab, von der Seite: grāmata ir palikuse pasāņus MWM. X, 956. viņš uz tuo pasāņus paskatījās ar vienu aci Apsk.

Avots: ME III, 95, 96

pasâpêt, intr., ein wenig schmerzen: lai pasāp, lai! [Auch reflexiv: zuobs vēl drusku pasāpējās un tad aprima.]

Avots: ME III, 96

‡ pasapnuôt Dunika, pasapņuôt Wolm. u. a., eine Weile träumen; "nuosapņuot": pasapnavis sev nelaimi Dunika.

Avots: EH XIII, 170

‡ pasar! Auleja, Interjektion, schau! Aus pasaraugi?

Avots: EH XIII, 170

pasar̂dzĩba, der Schutz, die Obhut. pasar̂gât, tr., behüten, beschützen: suns man sē̦tu pasargāja BW. 31159, 7. dievs, pāsargi mūsu meitas! 6699. Refl. -tiês, sich in acht nehmen, auf der Hut sein: pieteicis, lai tik nuo sābīšanās pasarguoties LP. I, 178.

Avots: ME III, 94

[pasari Sessw., Bers., Warkl. (aus *pase̦ri od. pasaŗi), die feinem und kürzem Borsten, die sich zwischen den gröbern und längem Borsten befinden.]

Avots: ME III, 94

pasar̂kans, rötlich: bija man balta mute, pasarkāni vaigu gali BW. 9394; pasarkani matu gali 9831. pasarkana saule lēca 22136.

Avots: ME III, 94

pasar̂kt, intr., ein wenig rot werden.

Avots: ME III, 94

‡ pasā`rme ² Erlaa "šķidrā sula, kas labi neizde̦vušām ziepēm sasalstuot paliek apakšā": kad ziepes ir izvārījušās un nav stipras, tad pasārmes nav.

Avots: EH XIII, 170

[pasars (li. pãšaras) Dond., Wandsen, Winterfutter für Vieh. Zu li. šérti "füttem", šer̃mens (nom. pl.) "Leichenschmaus", gr. χόρος "Sättigung", χορέννυμι "sättige" u. a. bei Trautmann Wrtb. 302 f. und Jokl Ling.-kult. Unters. 179.]

Avots: ME III, 94

‡ II pasars Warkh. "labība, kas rijā nuokritusi nuo se̦ra zemē uz kula".

Avots: EH XIII, 170

pasā`rtinât,* pasā`rtuôt, tr., etwas rot machen, schminken: vaigus. Refl. -tiês, sich schminken.

Avots: ME III, 96

[pasā`rts, ziemlich sā`rts: pasārti vaigi.]

Avots: ME III, 96

‡ pasâsts ² (li. pasostas) NB., der Sitz: še p., apsēdies!

Avots: EH XIII, 170

pasaudzêt, ‡ Refl. -tiês, sich ein wenig schonen: gribu vēl (drusku) p.

Avots: EH XIII, 170

[pasaudzêt, ein wenig schonen: p. bē̦rnu.]

Avots: ME III, 94

[pasaũka, Beiname, Spitzname Nigr.]

Avots: ME III, 94

[pasaũkât,

1) dann und wann (nicht besonders laut) rufen:
p. ganus;

2) gelegentlich schimpfen
PS.]

Avots: ME III, 94

‡ pasaûksnẽjs ² AP., = pasàuss: p. laiks.

Avots: EH XIII, 170

pasàukt,

2): gan mīlīgi es pasauču svešas mātes māmuleņas Tdz. 46647 (ähnlich 46642). pasaukuši (= sākuši saukt) palamā Perkunen n. FBR. XVIII, 133. Refl. -tiês, ‡

2) zu sich rufen:
kā, māmeņ, pazasauksi? Tdz. 44531 var.

Avots: EH XIII, 170

pasàukt [li. pašaũkti], tr.,

1) rufen, kommen lassen:
pasauci ļaudis pusdienā! pie vārtiem vien pasaucu mīļākuo bāleliņu VL. nāca, kâ pasaukts pa braucamuo ceļu, kam wie gerufen Kaudz.;

2) nennen:
nu vairs mani bāleliņš par māsiņu nepasauks BW. 22793;

3) bestellen (im Gasthause):
viņš dzēra un pasauca arī nuo savas puses Saul. [Refl. -tiês, eine Weiļe einander rufen: gani mežā pasaucās cits citu Nigr".]

Avots: ME III, 94

pasaũl (unter pasaũle

5): auch Kl.-Roop n. FBR. XV, 158; p. pulku (ungemein viel)
Orellen n. FBR. XI, 43. blakts p. smird Salis. agrāk p. velēja kre̦klus ebenda. skuķis ir p. sirdīgs ebenda. grē̦ki ir p. lieli FBR. XVIII, 167.

Avots: EH XIII, 170

pasaũle,

1): nuo pasaulēm (aus grosser Ferne)
bija jādze̦n kuŗamie mājā Siuxt. pa pasaulēm (sehr weit) bij jābrauc mežuos ebenda. daži aizgāja pa pasaulēm uz citām pusēm ebenda;

2): kuo dar[a] p. neradīdama? BW. 2093. vai, ļautiņi, redzējāt šīs pasaules kalējiņu? 35673. gudrāka jaunā p. (Generation) Kaltenbr.;

5): darba ir p. (sehr viel)
Frauenb. p. te tuo mušu Grenzhof n. FBR. XII, 18. ķiršiem pasaules (sehr viel) uogu Blieden n. FBR. XVI, 104.

Avots: EH XIII, 170

pasaũle [li. pasaulė "Welt" Lit. Mitt. II, 171 ], infl. pasaulis Zb. XVIII, 302, [Pas. I, 185, II, 134 aus Rositten] (li. pasáulis "der Raum unter der Sonne"),

1) die Welt, die Erde:
pasaule par māju, debess par jumtu, von einem Vagabunden, pasaules staigulis gesagt. vienreiz tik pasaulē dzīvuo! kur vēl tâ iet kâ pasaulē un gultā? (scherzhaft). kuo tur pasaules galā izdarīsi? was wirst du da am Ende der Welt (sehr weit) ausrichten? sūtīsim ce̦lmu iauzēju nuo pasaules ārā, raidīsim viņu pie mēneša LP. III, 48. gribēja Ansi izdeldēt nuo pasaules, aus der Welt schaffen VI, 420. sācis tē̦vam virsū plīties, lai laižuot viņu pasaulē III, 22. nav darba ne uz pasaules, es gibt ganz und gar keine Arbeit Kav. pasaule oft mit dem Pronomen šis näher bestimmt: šī pasaule, diese Welt, die Erde im Gegensatz zu viņa pasaule, der Himmel, das Jenseits LP. III, 99. cita pasaule, die Unterwelt: apakšzeme latviešu teikās nuosaukta par citu pasauli Konv. ² 131;

2) die Welt, die die Welt bewohnenden Menschen :
kuo nu mācīt! lai māca pasaule! gan tevi pasaule izmācīs! pasaki nabagam, nabags ķūzei, ķūze visai pasaulei. tā jau pasaules alga: labam ļauna atmaksa. kas nu var visu pasauli pieēdināt? jauna, ve̦ca pasaule, die junge, alte Welt Zeib.; grē̦ku pasaule, die sündige Welt, Menschheit;

3) die Welt (die Richtung, Lebensart):
viena zeme, viena saule, nāv vienāda pasaulīte BWp ² . 3902. ve̦cas pasaules cilvē̦ks, ein altmodischer Mensch Mag. XIII, 3, 65; so namentlich im bibl. Sinne: pa saules bē̦rns, das Weltkind, pasaules prieki, die Weltlust;

4) die Welt, das Weltall:
dievs radījis pasauli. cik reiz nepasprūk dusmās kāds vārds, - vai tamdēļ tūliņ pasaule sagāzīsies? LP. V, I52;

5) alles, eine grosse Menge, Masse:
vīrs paliek par lauvu un rūkdams, trakuodams gāž pasauli ārā LP. I, 98. tur sanāk visa pasaule veselības Tr. IV, 80. ar mazu nieciņu jau nepieēdināsi tuo pasauli ļaužu Degl.; so namentlich in verkürzter Form pasaul wgl. liv. īlma, estn. ilm "Welt; sehr, viel"], auch pasauls, [pasaulĩt Serbigal] (ein erstarrter Nom. Sing.): pasaul od. pasauls daudz, tāļi, liels, ungemein viel, weit, gross, [te ir pasaul ābuoļu. tev jau pasaul laika Dond.] kur liksim, neliksim tik pasauls panāksnieku? BW. 19133. sanāca pasauls ļaužu LP. IV, 65. viņš saaicinājis pasauls viesu III, 83. nu dzinuši nuo tiem staļļiem pasaules (ungew., st. pasauls) mantu: ze̦ltu, sudrabu, dimantu LP. VI, 658. pāsauls pasauļu pilnības aiz viņa vārtiem atvērās Vēr. I, 681. [pasaulīt pulka cilvē̦ku Serbigal.] pasauļa kalns Nigr., ein sehr hoher Berg;

6) pasaulīte, im Vok., o du liebe Zeit, o Himmel:
pacēlis pirmam puodam vāku - vai pasaulīte! - viņa paša kungs tvīkst karstumā sakumpis LP. V, 132. kuo tu, pasaulīte, neduomā! VI, 315.

Avots: ME III, 94, 95

pasaũlĩba,* die Weltlichkeit.

Avots: ME III, 95

pasaũlîgs,

1): schon Lat. kat. (Güntner Altle. Sprachd. I, 300); ‡

2) ungemein gross:
p. brīnums Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74. Adv. pasaulīgi: p. daudz precinieku Pas. X, 476 (aus Serbig.). p. raibi cimdi Salis. uogu bij tik p. (viel), ka ... ebenda.

Avots: EH XIII, 170

pasaũlîgs,* weltlich, irdisch, im Gegensatz zu kirchlich und geistlich: pasaulīga un mūku garīdzniecība Konv. ² 1009. pasaulīga rakstniecība Latv. kuo palīdz bagātam pasaulīgas mantas krājums? St. [ieceļ pasaulīgu valdīšanu Glück I Mos. 9.] Das Adv. pasaulīgi A. XXI, 695 im Sinne von pasaul, pasauls, ungemein, sehr, gebraucht: pasaulīgi lielais mežs.

Avots: ME III, 95

pasaũlîgums* die Weltlichkeit.

Avots: ME III, 95

pasaulis (unter pasaũle): auch Atašiene, Pilda, Skaista, Warkl.,

1): iet pasauļa pavē̦rtuos Pas. XII, 441 (aus Atašiene). nuogāja da tam pasàuļam ² (starb)
Auleja. ni˙kā iz (= uz) balta pasauļa nezina ebenda. kur es taidu pasauli (so weit) kājām nuoiešu! ebenda;

2): tagad jau visāda pasàuļa2 (gen. s.) ir Auleja, Kaltenbr.

Avots: EH XIII, 170

‡ pasaulīte "= jaûnkùndze": pie kādas ... pasaulītes. par pasaulītēm Kauliņš sauca jaunkundzes Austriņš Raksti V, 261.

Avots: EH XIII, 170

pasaũlniẽks:* vīrs, vēl p. būdams. nevarēja ciest, ka šī ar˙vien dievu lūdze Dünsb. Kristīgs stāstītājs (1848), S. 17.

Avots: EH XIII, 170

pasaũlniẽks* der Weltliche, der Weltmann, Weltling: garīdznieki un pasaulnieki B.Vēstn. viņš jau nav nekāds pasaulnieks Latv.

Avots: ME III, 95

‡ pasauls (unter pasaũle

5): p. ļaužu Gr.-Buschh., Seyershof.

Avots: EH XIII, 170

[pasaulsgāzis,* der Weltstürzer: vēl ļaunāki ar mūsu pasaulsgāžiem, kas zemesluodi debesīs teic velt Juris Brasa 37.]

Avots: ME III, 95

‡ pasaulsnelieta Lubn. n. FBR. XVII, 128, ein Schimpfname.

Avots: EH XIII, 170

‡ pasausinât Brasche Anl. 404, (ein Kind) trocken legen.

Avots: EH XIII, 170

[pasàuss, ziemlich trocken: p. ceļš, sìens.]

Avots: ME III, 95

pasàut ² ,

1): pasāve kalpam pie de̦guna guļamuos zāļus Pas. VI, 247.

Avots: EH XIII, 170

[pasàut ² (li. pašáuti) Lettg., pašaũt.]

Avots: ME III, 95

[pasàutêt, ein wenig, eine Weile sàutêt: p. labību, rīkstes.]

Avots: ME III, 65

pase, der Pass: raksta čigānam pasi, sagt man von einem Schlummernden.

Avots: ME III, 96

[pasebinât,

1) aufschieben Bergmann Gesangbuch
v. J. 1786: luopu pārdzīšana šuovakar jāpasebina, das Vieh muss man heute abend später nach Hause treiben Nigr.;

2) sich verspäten
Für. L]

Avots: ME III, 96

pase̦bs: auch Dunika, Rutzau. Adv. pase̦bu Dunika, ziemlich spät.

Avots: EH XIII, 170

[pase̦bs, ziemlich spät: p. laiks Dond.]

Avots: ME III, 96

pasêdeklis, der Sitz, ein Gegenstand; worauf man sitzt: viņa iznāca ienest pasēdekļa maisu pajumtē Dz. Vēstn. mē̦slu vedējs nuoliek pasēdekli uz mē̦slu ve̦zma Samiten.

Avots: ME III, 97

pasêdêt [li. pasėdė´ti, slav. posěděti], intr., eine Zeitļang sitzen: labāk būtu tuo dieniņu apakš egles pasēdējuse BW. 15687. Refl. -tiês, eine Zeitlang gemütlich sitzen, gehörig sitzen: lai tā nākuot šai līdzās pasēdēiies Tirzm. mēs dabūjām labi pasēdēties MWM. VIII, 463.

Avots: ME III, 97

pasêdinât,

1): pacel krē̦slu, pasēdini (sc.: mani)! Tdz. 45140. p. (= pārsēdināt) tālāk Dunika. arestēja abus brāļus un pasēdināj[a] (vgl. r. посадить) cietumā Pas. XII, 132 (aus Lettg.). atslē̦gas, zem kuŗām ir pasēdināti ļaudis V, 154 (aus Lettg.); ‡

2) anpflanzen
(r. посадить): pasēdinā vienu salmiņu Pas. V, 140 (aus Lettg.).

Avots: EH XIII, 171

pasêdinât, hinsetzen: [atve̦d ķēniņa meitu ze̦lta krē̦slā, pasēdina uz kalna Pas: II, 438].

Avots: ME III, 97

pasedle, pasegle, pasedlis, paseglis, die Satteldecke [Bielenstein Holzb. 529], Schabracke: mēness deva ze̦lta se̦dlus, sudrabiņa pasedlīti VL. ņe̦mu linu pasegiīti, paseglē sviedrus slauku BW. 33639. se̦glus liku pagalvī, paseglīti apsedzuos 33642. ņe̦mu zīdu pasegliņu (Var.: paseglīti) 31324, 2.

Avots: ME III, 96

‡ pasedzene AP., ein Laken unter der Bettdecke.

Avots: EH XIII, 170

‡ pasedzenis AP., ein weisses Tuch (kürzer als die villāne) aus feinem Garn, das man im Sommer beim Kirchgang um die Schultern nahm.

Avots: EH XIII, 170

paseglis (unter pasedle): die Satteldecke Behnen (paseglītis), Frauenb.; "aizjūga daļa (nuo tūbas)" Auleja: pasegļi paceļ ielūkšas.

Avots: EH XIII, 170

pase̦gs: dazu ein Demin. acc. pl. pasedziņus ("?") BW. 27812, 6.

Avots: EH XIII, 171

pase̦gs, auch pase̦ga, die Unterdecke.

Avots: ME III, 96

pasegt, tr., unterdecken, unterbreiten: bē̦rnam se̦gu. [Refl. -tiês,

1) sich (etwas) unterbreiten, unterdecken:
pasedzies sev lakatu apakšā!

2) sich unter etwas bergen:
viņi abi pasedzās zem vienas vilnaines Nigr.;

3) sich bedecken:
pasedzies ar tuo vilnainti! Lautb.].

Avots: ME III, 96

paseijā: zur Etymologie s. auch FBR. XIII, 10.

Avots: EH XIII, 171

paseijā "hinter dem Rücken" [?] Mag. XX, 3, 207: ej, bāliņ, tu pa priekšu, es tavā paseijā [anderswo: ēniņā]; es tavā paseijā kâ uozuola krēsliņā BW. 13707. ["meitas nav vairs mātes paseijā (= patvē̦rumā, in der Obhut)" Ruhental. - Die oben angeführte Bedeutung dürfte aus dem Kontezt erschlossen sein. Wenn es etwa "im Schatten" bedeutet (zur Bed. vgl. le. pavēnis, paē̦na, ẽ̦na), so gehört es zu bulg. osoje "schattige Stelle", r. sijat, got. skeinan "glänzen", gr. οχιά "Schatten", σχοιός "schattig", and. scimo "Schatten", scîmo "Glanz" ai. chāyā "Glanz, Schatten", npers. sāya "Schatten, Schutz" u. a. bei Trautmann Wrtb. 304 und Fick Vrgl. Wrtb. III ⁴ , 462 und wohl auch zu le. seja "Gesichtsbildung, Gesicht" (zur Bed. vgl. z. B, got. wlits "Angesicht": and. wliti "Glanz, Aussehen"). Wenn aber wirklich von der Bed. "hinter dem Rücken" auszugehen wäre, so müsste man es wohl zu le. papasu stelien.]

Avots: ME III, 96

[pasejā (loc. s.), ähnlich (vom Gesicht): viņā ir savas mātes pasejā, sie ist ihrer Mutter ähnlich (vom Gesicht) Bauske.]

Avots: ME III, 96

I pasẽja, ‡

4) eine besäte Stelle
Makašēni.

Avots: EH XIII, 171

[I pasẽja,

1) eine Saat, die nach der Hauptsaat od. mit dieser zugleich gesät wird (Klee und Roggen):
rudziem šuogad ābuoliņš pasējā Jürg.;

2) "spät gesätes Sommergetreide"
Warkl.;

3) zum zweiten Mal an der gleichen Stelle gesätes Getreide
Warkh.]

Avots: ME III, 97

[II pasẽja, ein Band am Pfluge: arklam pārtrūkušas pasējas N.- Peb.]

Avots: ME III, 97

pasējs: kuo lietuo kāju pasējiem Janš. Līgava I, 66.

Avots: EH XIII, 171

pasējs, für apsèjs, das Band, Strumpfband RA.: viņš atsprādzējis zīda paseju Janš.

Avots: ME III, 97

‡ pase̦ka Frauenb., = pasaka: vīri teic pase̦kas.

Avots: EH XIII, 171

pase̦kls: pase̦klās pieneņu ... saknes Brīvā Zeme 1939, № 87, S. 2.

Avots: EH XIII, 171

[pase̦kls, ein wenig od. ziemlich seicht, untief: pase̦klā vieta; pase̦kls (oberflächlich) cilvē̦ks.]

Avots: ME III, 96

‡ pasekme, = paseknis 1 (?): izmeklēja visus kaktus un pasekmes Brigadere Skarbos vējos 40. kādā krūmu pasekmē Brigadere Daugava I, 1517 (ähnlich 1497).

Avots: EH XIII, 171

paseknis,

2): pasekņi ("pamati") vaļā Frauenb. caurie pasekņi sakuopjami (aizmūrījami).

Avots: EH XIII, 171

paseknis, pasekne, paseksnis,

1) die Senkung, Höhlung, ein Ort, wohin man dieses und jenes wegwirft
Grünh., ein Schlupfloch: ve̦cu kuoku duobumi, pasekņi zem saknēm, kurmja rakumi uodzei visur atruonami Zemk. ielika lupatu ar visu uogli kambarī zem savas gultas paseknī JK. Amerikas Jānis tuos tâ kâ tâ būtu nuosviedis paseknē Druva II, 727. ūdeni izlej kādā paseknī JK. VI, 26. tu vari nuolīst kādā klusā paseknī kâ sikspārnis Duomas Il, 258;

2) eine Art von Fundament
(Siuxt), der freie Raum zwischen dem auf Steinen oder Klötzen ruhenden Grundbalken und dem Boden: cūkas izrākušas kūtij visus pasekšņus Frauenburg. [paseknī ieraudzīju (klešu durvis) ką tās žurku lamatiņas BW. 25852.] pa paseknēm suņi, kaķi luožņājuši iekšā, ārā JK. visas kūtenes, visi aizgaldi, visi pasekšņi, visas malu maliņas pilnas LP. II, 10;

3) [paseksnis Tals.], der als Fundament dienende Grundbalken
LD., [Kabillen n. U.]: tūliņ nuo pasekņa iznācis krupis LP. VI, 130. lācis izņe̦m nuo mē̦sliem, pasekņiem, sliekšņa apakšas nuoliktuos pesteļus VII, 693. situši ar nūju gan istabas kaktuos, gan laukā pa pakšķiem, badījuši arī pasekšņus V, 53; 404. [Die Bed. 1 kann aus der Bed. 2, und diese aus der Bed. 3 entstanden sein. Da neben atsegte > acegte ein gleichbed. aceknis (offenbar aus *atsegtnis) vorkommt, so ist wohl auch paseknis auf *pasegtnis (zu pasegt) zurückzuführen; zur Bildung vgl. Formen wie pīt(e)nis "Flechtwerk" od. vīt(e)ne dass.]

Avots: ME III, 96

‡ pasekste, die Partie unter der sekste: gaiļam dūra pasekstē Tdz. 57017, 1.

Avots: EH XIII, 171

pasektiês [li. pasisèkti], etwas gelingen, gedeihen: tiklīdz izāds darbs pasecies... A. XI, 53. Ungew. so pasekt U. und ebenso ungew. das Subst. pasekšana st. pasekšanâs, das Gelingen, Gedeihen: uz taisna ceļa vadi mani, duod manam darbam pasekšanu! GL.

Avots: ME III, 96, 97

paspẽle; der Verlust: nuo tam viņam izcēlās tikai paspēle; besser: zaudējums.

Avots: ME III, 105

pasen, ziemlich lange her, vor, seit geraumer Zeit: nuo istabas jau labi pasen skan bē̦rnu raudāšana JR. VII, 99.

Avots: ME III, 97

pasẽņuôt: nuogāju mežā p. Bigauņc. 18.

Avots: EH XIII, 171

[pasẽņuôt(iês), eine Weile Pilze sammeln.]

Avots: ME III, 97

[pasẽņuôt(iês), eine Weile Pilze sammeln.]

Avots: ME III, 97

‡ pasepinât Lubn. "papļāpāt": biju šuo mājā p.

Avots: EH XIII, 171

pasere,

1): auch AP., Erlaa, Saikava; paserē gulēt Ceļi VIII, 120 (ähnlich Jürgens 68).

Avots: EH XIII, 171

pasere,

1) der Ort unter dem aufgesteckten Getreide in der Riege
(se̦rs) Etn. IV, 163, [Fest., N.-Peb., Wessen, Sussei]: kūlēji nuolikušies paserē gulēt JR. darbs man bija pa lielākai daļai paserē, kur mugura pastāvīgi trinas gar ārdiem Jauns.;

2) "?": zemnieki likās zem paseres [=paserē 1?] gulēt LP. VI, 406 [falsch];

3) der Plur.
paseres, das von den Darrbalken auf den Estrich gefallene Getreide. Bers. [pase̦ra - labība, kas palikusi zem se̦ra jeb paserē Dond.]

Avots: ME III, 97

[pasẽre "eine mit Sand (beim Hochwasser) überführte Stelle": ņemt granti nuo pasēres N.-Peb.]

Avots: ME III, 97

[pasẽrîgs, etwas melancholisch: pasērīga dziesma.]

Avots: ME III, 97

‡ paseris, = pasere 1 (?): gulē̦tu ... rijas paserī Janš. Līgava I, 213.

Avots: EH XIII, 171

‡ pasērksnis, = pasek(s)nis 1 (?): stāviem krastiem, kuŗu malās atruodas daudz pasērkšņu, krauju un alu Janš. Nīca 8. var ... paslēpties tik˙pat labi kâ vēzis upes sērkšņuos un pasērkšņuos Mežv. ļ. II, 404. pakrastēs un pasērkš,nuos 389.

Avots: EH XIII, 171

pasẽ̦ruôt, intr., ein wenig trauern, sich sehnen: varē̦tu kuopā pasē̦ruot pēc dzimtenes Janš. Refl. -tiês, im Herzen ein wenig trauern: par drauga nāvi; sich sehnen: pēc ve̦cākiem.

Avots: ME III, 97

‡ pase̦rs C., Heidenfeld, Meselau, Sessw., (nicht auf die Darrbalken, sondern) auf kleine Holzstangen neben dem Ofen (in der rija) zum Trocknen aufgestecktes Getreide; "caur ārdiem apakšā izkāries se̦rs" Heidenfeld (andere Gewährsperson): nevar vēl kult: p. vēl slapjš.

Avots: EH XIII, 171

I pasē̦rs [?], der Wintervorrat an Heu und Stroh Kavall n. U., Dond.; zu sē̦rs I [vgl. pasars].

Avots: ME III, 97

[II pasẽ̦rs, etwas unangenehm (bitter) schmeckend: p. ēdiens, dzēriens Bauske; šuoreiz maize tāda pasẽ̦ra Schibbenhof.]

Avots: ME III, 97

pasḕrst: "pasēru" ME. III, 97 in "pasērsu" zu verbessern.

Avots: EH XIII, 171

pasḕrst, intr., eine Zeitlang wo als Gast verweilen [Dunika]: es pasēru marmora mītnēs Duomas II, 927. Refl. -tiês, gern eine Zeitļang wo zu Gaste sein [Pas. III, 421]: l abu laiku pasē̦rsusies, tā gribēja šķirties LP. VI, 968.

Avots: ME III, 97

[pasẽrt, eine Weile sẽrt (riju): kādu brīdi pasērām, bet vēl nepiesērām riju Nigr.]

Avots: ME III, 97

pasêst,

1): "eine Zeitlang sitzen"
ME. III, 97 zu streichen; ‡

2) sich hinsetzen:
tiems, katri bija pasē̦duši Günther Altle. Sprachd. I, 81; ‡

3) = pãrsêst: vai nevar p. tâlāk? Dunika. Refl. -tiês: "eine Zeitlang gemütlich sitzen"
ME. III, 97 zu streichen.

Avots: EH XIII, 171

pasêst [li. pasė´sti, slav. posěsti], intr., eine Zeitlang sitzen, sich unter etwas setzen: šī priedīte ze̦mu dē̦ta, tur pasēdu raudādama BW. 10633. Refl. -tiês, eine Zeitlang gemütlich sitzen, sich unter etwas setzen; [sich hinsetzen Kur. Nehrung: pavaduones... pasē̦dušās zâlē un gaidījušas Pas. II, 120].

Avots: ME III, 97

pasẽt, ‡

5) aussäen
(perfektiv): kuo pasēju ..., tis izauga Tdz. 53555. rudzi jau pasē̦ti Dunika. lai jis pasēj zirņus Pas. X, 239 (ähnlich IV, 152; VI, 421; XIII, 138).

Avots: EH XIII, 171

pasẽt [li. pasė´ti], tr.;

[1) ein wenig säen:
tē̦vs pasēja un aizsteidzās Jürg.;

2) mit dem Säen zurechtkommen]:
ve̦cais tikkuo arājiem varēja pasēt MWM. VI, 637;

[3) nach od. zugleich mit der Hauptsaat säen:
p. rudziem ābuoliņu; zirņiem auzas Jürg.;

4) pasẽt miežus zem arkla N.-Peb., Gerste säen mit der Absicht, die Saat (nicht mit der Egge, sondern) mit dem Pfluge unter die Erde zu schaffen.
Refl. -tiês, eine Weile (zu seinem Vergnügen) säen: zē̦ns prasīja pasēties].

Avots: ME III, 97

pasẽ̦ta, die Partie unter dem Zaun: kâ nu guosniņas pienu duos? visās pasē̦tās nešļavas Etn. I, 31.

Avots: ME III, 97

‡ pasìcinât ² Vank., (eine Fliege) eine Weile summen machen.

Avots: EH XIII, 172

pasîcinât, tr., winzig, klein machen: naudas maku, den Geldbeutel leeren B. Vēstn.

Avots: ME III, 99

paspîdêt, intr., ein wenig schimmern, erglänzen, aufleuchten: kad saulīte paspīdēja, tad lustīgi padzīvuoju BW. 30967. zibins paspīdējis LP. VII, 478.

Avots: ME III, 105

pasìeciņš, wohl = mazais sieciņš, Getreidemass, ¹ / ₆ Lof: zirņu sieki, pupu sieki, kaņepīšu pasieciņi BW. 7670, 10.

Avots: ME III, 99

‡ pasiẽkalât Dunika, hier und da Geifer (od. Speichel) hinterlassen: trakais suns arī te pasiekalājis.

Avots: EH XIII, 172

pasiêkste: "vieta zem siekstas" Wessen.

Avots: EH XIII, 172

pasiêkste Smilt., pasiêkstene Bers., der Raum unter einer Wurzel im Flusse, das Krebsnest.

Avots: ME III, 99

pasiêna,

1): izlauzījuši pasienas akminus Latv. Av. 1856, № 6. kūtīm pasienas kašņāja laukā Upītis Pirmā nakts 359; ‡

2) der Boden hart an der Wand
Vank.: ķēķī tai gāts kaktā dažam p. caura Erlaa.

Avots: EH XIII, 172

pasiêna, pasiêne, = paseknis 2, 3; pasiena - neaizmūrē̦ta vieta apakš sienas, kur par ē̦ku pamatiem ir tikai lieli, nuostādīti akmeņi, kuŗu starppuosmi nav piepildīti Etn. IV, 163. milzīgs akmens bija izvēiies nuo pasienas A. XVIII, 492. cūka raka pasienē BW. 13011. pasiena - sienas apakša: peles iztaisījušas caurumus pasienā Sassm. n. RKr. XVII, 44. iz meklēja visus kaktus un pasienas Latv. pasienās mirka sniega palieku čaugas Upītis Sieviete 238. [ja tu mani nelaidīsi ustabā, tad es tev parakšu pasieni; - tev būs salts Pas. I, 248 (aus Preili).]

Avots: ME III, 99

pasiêne (unter pasiêna): "vieta zem sienas" Kaltenbr.; vilks aitas izvilka pa pasiêni Sonnaxt. sķūņu caurās pasienes Jauns. Raksti IV, 45.

Avots: EH XIII, 172

pasieniņš: das ie hier und in pasienītis "Bündelchen" (dies auch BW. 10112,

1) dürfte aus i(j)ā entstanden sein, so dass dieses Wort zu pasijān(i)s gehören würde.

Avots: EH XIII, 172

pasieniņš, pasienĩtis, das Bündelchen: zirņu sieki, pupu sieki, kaņepīšu pasieniņi (Var.: pasienītis) BW. 7670, 1.

Avots: ME III, 99

‡ pasiênis ² (li. pasienis) Rutzau, die Stelle dicht an der Wand: dzē̦rājs gulēja pasienī.

Avots: EH XIII, 172

‡ pasiênmalis Heidenfeld, der Boden dicht an der Wand.

Avots: EH XIII, 172

pasiẽrêt LP. VI, 94, intr., für pacierēt spazieren.

Avots: ME III, 99

pasìet, ‡

3) anbinden:
p. upmalī zirgu Pas. XIII, 244.

Avots: EH XIII, 172

pasìet, tr.,

1) eine Zeitlang binden:
nāc mānā vietā kādu laiciņu kūliņus pasiet!

2) unterbinden:
pasiert zē̦nam drāniņu apakš ce̦pures; pasienama drāniņā, ein Tüchlein zum Unterbinden R. Sk. 1I, 131.

Avots: ME III, 99

paspĩguļuôt, paspiguļuôt, intr., etwas schimmern, glänzen: paspiguļuojuse liesmiņā LP. VII, 658.

Avots: ME III, 105

‡ pasija,

1) "sijas apakša" Wessen;

2) eine metallene (horizontal angebrachte) Stütze einer
sija (z. B. unter Brücken).

Avots: EH XIII, 171

pasijāns (unter pasijiêns): das Getreidequantum, das auf einmal ins Sieb zum Sieben hineingeschüttet wird (mit ã) AP. (éinmal gehört!).

Avots: EH XIII, 171

pasijas, das Abgesiębte: labāk malu rudzu sieku nekâ auzu pasijiņas BW. 8058.

Avots: ME III, 97

pasijât, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang wählerisch sein (in der Auswahl des Bräutigams): vēl kādu gadiņu ... varat p. Jaun. Ziņas 1937, № 21.

Avots: EH XIII, 171

pasijât [li. pasijóti], tr.,

1) eine Zeitlang, ein wenig sieben:
es e̦smu piekususi; pasijā kādu laiciņu nu tu! pasijāšu miltus pīrāgiem LP. VII, 52;

2) das Part. auf -dams olt in intensiver Bedeutung (gehörig sieben):
tam bēru auziņas pasijādama BW. 33592.

Avots: ME III, 97, 98

pasijiêns, pasijē̦ns, pasijāns (wohl nur hochle.), pasijānis, [pasijāņi Memelshof], so viel auf einmal gesiebt wird, das Abgesiebte U.; pasijāns - tik daudz, cik sietā iegrābj, kuo sijāt Etn. IV, 163; im VL. ein kleines Mass: labāk malu rudzu sieku, ne maguoņu pasijē̦nu (Var.: pasijienu, pasijānu) BW. 8057 [aus Adsel]; nekâ auzu pasijiņas 8058; nekâ auzu pasejani (wohl für *pasijāni) (Var.: pasienīti) 10112 [aus Wessen]; Akk. pasejani auch 8024 [aus Gr.-Buschhof]. mal, māsiņa, sieku, pūru, nemal viena pasijāna, lai tautiņas nenuosauca pasijāna malējiņu! 22524 [aus Sessw. und Kussen]. kas pūriņu pieluocīja saimenieku meitiņām? zirņu sieki, pupu sieki, kaņępāju pasijani (Var.: pasijieni, vācelītes) 7670. sieka vieta, pūra vieta manu baltu bāleliņu; kur, tautieti, tavi radi? nav ne+viena pasijāna (Var.: pasijām Dat. Plur., pasījāna, pasijāņa [aus Tirsen, Gr.-Buschhof,Selburg], pasijiena, pasijuoņa [aus Sinolen]) 18047 [aus Lasd., Selgowsky, Adsel, Erlaa, Libien, Lubn., Sessw., Tirsen. - Dass in pasijāns auch altes ā vorliegen kann, dafür spricht die Nebenform pasijānis. Haplologisch aus *pasijājiens gekürzt?]

Avots: ME III, 98

pasikne, für pasekne: mūsu brāļa pasiknes nerušini! Alschw. BW. 22859.

Avots: ME III, 98

pasîks, ziemlich winzig, klein: pasīks augums, pasīka balss.

Avots: ME III, 99

pasîksts, ziemlich zäh, karg, geizig: pasīksts kuoks, cilvē̦ks.

Avots: ME III, 99

pasil˜dît [li. pašìldyti], tr., etwas er-, aufwärmen: pasildi, māmiņa, siltalutiņu! BW. I6521. Refl. -tiês, sich ein wenig erwärmen: pasildījuos drusku pie krāsns.

Avots: ME III, 98

I pasile: auch AP.

Avots: EH XIII, 171

I pasile, der Raum unter dem Trog, der Krippe: cūka puisi nuogulējuse zirgu staļļa pasilē BW. 12951, 8. ūdeni lej stallī pasilē JK. VI, 25.

Avots: ME III, 98

II pasile: vgl. li. loc. s. pašilėj Dovydaičio Dainos, S. 252.

Avots: EH XIII, 171

II pasile, ein Loc, s. pasilā BW. 30669, der Raum vor dem sils, der Waldrand BW. 2310: lapsa silu izskraidīja, atsagula (=atgulās) pasilē (Rätsel) RKr. VII, 1091.

Avots: ME III, 98

pasiles: als selbständiger Artikel zu streichen (weil zu pasile II gehörig, s. BW. 2310).

Avots: EH XIII, 171

pasiles "?": kāda zaķam dzivīte auzas brauki, pasiles (zu pasile II?) grauzêt? Mag. XX, 3, 153.

Avots: ME III, 98

pasilija, pasaliņa Mag. XIII, 2, 55 (nach dem russ. поселенiе, wobei die Endung -ija durch den dem Redenden vorschwebenden Verschickungsort Sibirija, Sibirien, zu erklären ist, weshalb auch manche Pasilija mit grossem Anfangsbuchstaben schreiben, z. B. MWM. VI, 29), die Verschickung, Verbannung: bet Indriķi ve̦cais pilskungs būšuot aizdzīt uz pasiliju Degl. tevi aizsūtīs uz pasiliju Zeib.

Avots: ME III, 98

‡ pasilˆksis ² Dunika, ein gepolstertes, ringförmiges Kissen, das man unter den silksis legt, damit die Schultern des Pferdes nicht gedrückt werden.

Avots: EH XIII, 171

[pasil˜t, ein wenig, eine Weile gewärmt werden: vēl ūdenim jāpasilst LP. I, 142.]

Avots: ME III, 98

‡ pasilte̦ns PV., lauwarm: atdzesini alu tâ mazliet pasilte̦nu!

Avots: EH XIII, 171

[pasilts L., ziemlich warm.]

Avots: ME III, 98

‡ pasir̂dîgs, etwas heftig: Liene bija ... pasirdīgas dabas Jürgens 25.

Avots: EH XIII, 171

‡ pasir̂dîtiês Wolm. u. a., eine Zeitlang zürnen.

Avots: EH XIII, 171

pasir̂ds: p. slikta Dobl. n. BielU. pasirdī spiedējs BielU., Magendruck.

Avots: EH XIII, 171

pasir̂ds, -s, pasir̂de, die Partie unter dem Herzen; - der Magen L.: spaidās ar žņaudzēju pasirdī Vīt. [pasirds tuo nevar saēst, der Magen kann nicht verdauen Für. I, unter ēst.] Der Plur. pasirži, die Herzgrube [lV.-Kurl.], V.: pakrūte apņe̦m pasiržus jeb lāmiņu un ribu galus Konv. ² 3037. grūti strādājuošam pasirži sāp Etn. III, 159; II, 149. pasiržuos spiežuot Konv. ² 2085. pirtī mazgājuoties, bē̦rniem ceļ pasiržus, ar lūpām smūkšķinuot BW. I, S. 182; pasiržuos, im Herzen Hug. Mag. IV, 2, 145. So auch: klusas nuopūtas zuogas iz pasiržiem Step.

Avots: ME III, 98

[pasìrgt, pasirguôt Plm., eine Weile kränkeln: kādu laiku pasirga, bet atkal atspirga.]

Avots: ME III, 98

pasir̃ms, etwas grau: pasirmi mati.

Avots: ME III, 98

pasiŗuôt: jauni ... mīluot p. pa tālākiem ciemiem Janš. Mežv. ļ. II, 36.

Avots: EH XIII, 171

pasiŗuôt, pasiruôt, [pasir̃t Nigr.], intr., ein wenig umherstreifen, betteln: kas man kaiš tepat pasiruot? Plūd. [labu gabalu pa mežu pasīrām (=paklejuojām) Nigr.]

Avots: ME III, 98

pasirži (unter pasir̂ds): p. ("pakrūte") sāp (mit ir̂ ² ) Grob. In Gramsden dazu ein neugebildeter nom. s. pasir̂žis ² "pasir̂ds".

Avots: EH XIII, 171

pasist,

1): pasitu (scil.: līgaviņu) padusē BW. 21292. žigli mutei priekšā pasistā plauksta paglāba nuo ... nuosprausluošanās Upītis Pirmā nakts 36;

3): pasizdama ("?") linus sprēžu, pasizdama - pakaliņas Tdz. 45319. ragana cieši pasita (r. побила) savus zirgus un izlaide tīrumā Pas. VII, 332 (ähnlich XII, 90). pasita, pasita muļķītis zaķi un palaide XII, 281;

4): Jānis e̦suot vakar pasists (nuo sitiena apdullis, paģībis) Kurs. ituo ķēneni cits ķēneņš pasüa (schlug, besiegte in einer Schlacht)
Pas. VIII, 484. visus pasita (erschlug) IX, 110; ‡

6) p. līkumu, eine jähe Wendung machen (?):
tērces liekņa pasit līkumu pret Daugavu Upītis Pirmā nakts 266.

Avots: EH XIII, 171

pasist, tr.,

1) unterschlagen, unter etwas tun:
viņa pasita kukulīti padusē Saul., [ähnlich Pas. III, 234]. nuolauzu zariņu, pasitu zem baltas vilnānītes (vgl. BW. 33574, 2). bitīte... atne̦s man mīļu vārdu, zem spārniņa pasitusi 3246;

2) zu Boden schlagen:
viņs mani pasita gar zemi Kurs. pasistais lē̦nām uzcēlās Kaudz.;

3) etwas schlagen:
lai, lai, pāries; pasiti pie krūtīm! LP. III, 41. puiši dažreiz pūķi klibu pasituši, bet pa˙visam nuogalināt nav varējuši LP. VI, 79;

4) (intensiv) -halbtot, zu Schanden schlagen, totschlagen, erschlagen:
tas būtu tuo gluži pasitis MWM. X, 483. nee̦smu jau ne zirgu nuoskrējis, ne cilvē̦ku pasitis B.Vēstn.;

5) auf-, niederschlagen, aufwärts oder abwärts richten:
viņš pasita acis (so auch galvu) uz augšu Kaudz. tas pasit acis uz zemi LP. II, 69. Refl. -tiês,

1) sich unterschlagen, unter etwas tun:
kur iedams, neiedams, pasituos padusē (līgaviņu) BW. 21293;

2) sich, einander ein wenig schlagen:
ne+kas, lai pasitas puiši!

3) sich wenden, drehen:
viņa strauji pasitās sāņus Saul. [skuķes uz reiz pasitās uz uotru pusi Janš. Dzimtene ² III, 212.]

Avots: ME III, 98, 99

‡ pasita Auleja, = pasite.

Avots: EH XIII, 172

pasite ["der Stoss (an Kleidern)": svārku pasite Bauske].

Avots: ME III, 98

pasitinât, ‡

2) p. uz priekšu, (eigentlich: durch einen Stoss) vorwärts befördern:
nu es pasitinu savu dzīves stāstu strauji uz priekšu Jauns. Neskaties saulē 188.

Avots: EH XIII, 172

pasitinât, tr., = pasist 1.

Avots: ME III, 99

‡ pasītinât Warkl., sättigen (perfektiv): p. visus. Refl. -tiês, sich sättigen: pasasītinājies, nabags iet uz sē̦tu Pas. VIII, 94.

Avots: EH XIII, 172

pasĩvs, pasĩvuôts, recht scharf, barsch, beissend: pasīva, padze̦dra tava vīra māte BW. 23196. sīva biju, pasīvāka (Var.: pasīvuota) 21803, 2; BWp.2 6640, 2.

Avots: ME III, 99

pask, paska, verkürzt aus paskat[i], sieh mal: pask, tagad arī viņi deldē savas mēles gar mani A. XI, 478. tâ tik mēs nicināt mākam tuo, bet paskat, paskat, kas par ruokas darbu tādai! LP. V, 277.

Avots: ME III, 99

paskâbe,* in sē̦ra paskābe, schweflige Säure.

Avots: ME III, 100

paskābe̦ns, ein wenig säuerlich: putra , likās paskābe̦na Upītis Pirmā nakts 281.

Avots: EH XIII, 172

[paskâbêt, etwas, eine Zeitlang säuern: uz Mārtiņiem vajadzēs paskābēt zuosij kāpuostus Jürg.]

Avots: ME III, 100

‡ paskābinât Warkl., = paskâbêt: p. kāpuostus vēl kaidu nedēļu.

Avots: EH XIII, 173

‡ paskabît, ein wenig, eine Weile skabît.

Avots: EH XIII, 172

paskabrîgs, schnippisch: tā ir tik tikla, tikumīga, un tuomē̦r tâ kâ paskabrīga Rainis.

Avots: ME III, 99

paskâbs, säuerlich: pieplūc vēl kādu brūklenīti klāt, gan pasūru, paskābu Kleinb.

Avots: ME III, 100

[paskâbt, ein wenig sauer werden: paskābusi putra.]

Avots: ME III, 100

‡ paskadinât,

1) anspornen:
paskadinājis zirgu piešiem Janš. Mežv. ļ. 1, 99;

2) p. piešus, die Sporen ein wenig andrücken (?):
paskadina drusku piešus, un viņa dūkanais auļuo tik strauji, ka ... Janš. Mežv. ļ. II, 203.

Avots: EH XIII, 172

‡ paskadrs Vank., ziemlich scharf: paskadras acis C., Ermes.

Avots: EH XIII, 172

‡ paskaîdât ² Dunika, Rutzau, (beim Arbeiten) Späne hinterlassen: istubas vidū paskaidāts.

Avots: EH XIII, 172

[paskaidît, verdünnen (etwas Dickflüssiges): ūdeni pielejuot paskaidīt luopu dzērienu Wolmarshof.]

Avots: ME III, 99

‡ paskaĩdrêtiês Dunika, sich ein wenig aufklären: laiks paskaidrējies.

Avots: EH XIII, 172

paskaĩdruôt, tr.,

1) erklären:
nepāzīstamus vārdus, nesapruotamas vietas;

[2) erleuchten im Katech.
v. J. 1586]. Subst. paskaĩdruõjums, die Erklärung, paskaĩdruôšana, das Erklären; paskaĩdruôtãjs, der Erklärer.

Avots: ME III, 99

[paskaĩdrs, ziemlich klar: p. laiks (Wetter).]

Avots: ME III, 99

[paskaiņi, Passhanf Für. L]

Avots: ME III, 99

[paskàistiês, sich ein wenig erbosen: lai nu paskaišas!]

Avots: ME III, 99

paskaĩstinât,* tr., verschönern; paskaistîšana*, das Verschönern MWM. X, 296.

Avots: ME III, 99

paskaĩsts, ziemlich schön, nett: paskaista sieva Stelp.

Avots: ME III, 99

paskàitît, ‡

2) für etwas ansehen
(perfektiv; vgl. r. по-считать): paskaitīs mūsus par zagļiem Pas. XII, 489 (aus Lettg.; ähnlich X, 116).

Avots: EH XIII, 172

[paskàitît (li. paskaitýti), eine Weile skàitīt: paskaiti (od. reflexiv: paskaities) pātarus!]

Avots: ME III, 99

paskalˆdît, tr., ein wenig, eine Zeitlang spalten: tev malciņa jāpaskalda BW. 26078. [Refl. -tiês, mit Behagen paskalˆdît: iešu malkas paskaldīties.]

Avots: ME III, 99

[paskalinât, ein wenig spülen: p. trauku, muti.]

Avots: ME III, 99

paskaluôt, tr., ein wenig, eine Zeitlang spülen: kre̦klus.

Avots: ME III, 100

[paskaluôtiês Biet. n. u., (ein wenig) plaudern; mit infigiertem -s- zu kaļuôt.]

Avots: ME III, 100

[paskaļš,

1) etwas od. ziemlich laut:
p. balss;

2) ziemlich leicht spaltbar:
p. kuoks.]

Avots: ME III, 100

‡ paskambât Bērzgale, = smalki paskaldît.

Avots: EH XIII, 172

paskanāji (unter paskaņi): auch Seyershof (auch im Sing.).

Avots: EH XIII, 172

paskañdinât,

1) intr., anklingeln:
tas paskandināja ar zīmuli pret glāzi Līg.;

2) tr., ein wenig erschallen lassen, klingeln:
tik paskandini iemauktus! LP. IV, 60.

Avots: ME III, 100

‡ paskandinêt Warkl., = paskañdinât.

Avots: EH XIII, 172

‡ paskanējs Linden in Kurl., Salis, die männliche Hanfstaude: dažreiz puse paskanēju, puse - kaņepju.

Avots: EH XIII, 172

paskaņepi (unter paskaņi): paskaņeps (Sing.?) Salis.

Avots: EH XIII, 172

paskanes (unter paskaņi): auch Grob., Iw. (auch im Sing.).

Avots: EH XIII, 172

[paskanêt L., erklingen: paskanēja nauda.]

Avots: ME III, 100

paskaņi: auch (auch im Sing.) Orellen; eine Vermutung über den Ursprung von slav. poskonь bei Koštiál ZslPh. VII, 380 f.

Avots: EH XIII, 172

paskaņi [Dond., Wandsen, N.-Peb., paskaņepi Wellig 86], paskaņas Ahs., paskanes Grünh., paskanāji BW. 3862, [paskenāji Zögenhof], die männliche Hanfstaude, der Passhanf, Fimmel. Bei L. paskaņiepi. [Am ehesten nebst paste̦nāji dass. nach Būga KSn. I, 188 nebst slav. poskons zu gr. πέσχος "Haut, Rinde", schwed. fjas "Flaum", ahd. faso "Franse" u. a.]

Avots: ME III, 100

[paskaņš, ziemlich laut od. hell tönend: paskaņa balss Lis.]

Avots: ME III, 100

[paskãņš, säuerlich: p. piens, paskāņa putra Wolmarshof, Nigr.]

Avots: ME III, 100

paskape (unter paskapis): nuo paskapes kāds pabāza galvu Jauns. Raksti IV, 39.

Avots: EH XIII, 172

[paskapêt, erlangen, erhalten Wid.; verschaffen.]

Avots: ME III, 100

paskapis, paskape, der Raum unter dem Schrank; paskapī od. paskapē, unter dem Schrank.

Avots: ME III, 100

paskar̂binât, tr., schärfer, strenger, herber machen, verschärfen: viņš pūlējās pacelt un paskarbināt balsi Duomas I, 567.

Avots: ME III, 100

paskar̂bs: tē̦vs paskarbi jautāja Jürgens 92. paskarbās ... apiņu smaršas Brīvā Zeme 1939, № 88, S. 2.

Avots: EH XIII, 172

[paskar̂bs, ein wenig od. ziemlich streng, scharf: p. balss.]

Avots: ME III, 100

paskars (?) Autz "pakars".

Avots: EH XIII, 172

‡ paskata Gr.-Buschhof n. FBR. XII, 77, Plat., paskats Jauns., Lubn., Meselau, Nerft, = izskats, das Aussehen: es tuos ... nuo paskatas nevaru izšķirt Oknist n. FBR. XV, 183. palicis pa˙visam ne cilvē̦ka paskatā Pas. XV, 151. gatavās guovju meitas, pēc paskata Jauns. J. un v. 85 (ähnlich Sliņķu virsnieks 122). viņam nav ne˙kāda paskata Garssen, Salwen, Skaistkalne. astiņnīšu paskats ("?") Nerft.

Avots: EH XIII, 172

paskatît, intr., einen Blick werfen, hinblicken: es nevaru uz zemīti paskatīt RKr. VIII, 56. Refl. -tiês,

1) nachsehen, sich ansehen:
ej, māmiņa, paskaties, kuo sunīši sīvi rej! BW. 15545, 4. dzīvuo čakli, līgaviņā, paskaties skudrītē! 27105;

2) hinblicken, einen Blick auf jem. werfen:
tik nuovārguse, ka neticis ne virsū paskatīties LP. III, 27;

3) paskatāmies, eig. Adhortativ, wollen wir, lasst uns sehen, wird interjektionsartig wie
pask, paskat, sieh mal, gebraucht: un paskatāmies, lielajam dzē̦rājam bij tikai labs malks mucas tukšas LP. VI, 472.

Avots: ME III, 100

[paskaudrs, ziemlich scharf: p. cirvis N.-Peb.]

Avots: ME III, 100

‡ paskaut, umarmen: Aina paskāva tuo ciešāk Daugava 1928, S. 933; unter den Arm nehmen: p. kuo padusē Sessw.

Avots: EH XIII, 172

‡ paskeņ[i] Wainsel n. FBR. XIV, 84, = paskaņi.

Avots: EH XIII, 173

pasklãbiņus Hen., pasklābiņ, in kleinem Galopp: rikšu, rikšu, pasklābiņ (Var.: pasklābiņus, pasklābiņu) pa tām tautu atmatām BW. 24314; vgl. paklabiņus.

Avots: ME III, 100

‡ pasklandains,

1) "?": ceļš, kas kādai pasklandaiņai vietai gaŗām iet Kurzemes ceļu likumi (1802), S. 19;

2) "sasalis un izbraukts" Zabeln: p. ceļš;

3) "ein wenig glatt"
Matk.: p. ceļš. Wohl zu sklanda II und ‡ pasklañduôts.

Avots: EH XIII, 173

‡ pasklañduôts ceļš Dunika, ein abgeschrägter, glattgefrorener Weg, auf dem man leicht ausgleitet. Vgl. li. dãsklanda "slīpums".

Avots: EH XIII, 173

‡ paskleñst Dunika, Rutzau, = paslîdêt: ragus pasklenda uz sāniem un apgāzās.

Avots: EH XIII, 173

pasklidêt: auch Dunika, OB., Rutzau; (fig.) kādai nepre̦cē̦tai sievietei pasklidējusi kāja Janš. Līgava II, 386.

Avots: EH XIII, 173

pasklidêt Kand., Dond., pasklîdêt Popen, für paslidêt, paslīdêt.

Avots: ME III, 100

pasklîdêt ² (unter pasklidêt): man kājiņa pasklīdēja Tdz. 54405 (aus NB.).

Avots: EH XIII, 173

‡ pasklidinât Dunika, eine Zeitlang gleiten machen: p. ragus, akmini pa le̦du. Refl. -tiês Dunika, eine Zeitlang Schlittschuh laufen.

Avots: EH XIII, 173

paskliẽst (li. praskleĩsti) Dunika, breitend öffnen (perfektiv): p. grāmatu.

Avots: EH XIII, 173

paskuõluôt, tr., ein wenig in die Schule gehen lassen, eine gewisse Bildung zuteil werden lassen: viņš liek tuo paskuoluot LP. VI, 1014. tā bija nuo lieliem radiem un arī paskuoluota JR. .V, 63. [Refl. -tiês, eine Zeitlang in die Schule gehen.]

Avots: ME III, 101

‡ paskuops, etwas geizig: tē̦vs ... p. Pas. XIV, 486.

Avots: EH XIII, 173

‡ paskrabinât, eine Weile skrabinât 2: piesaslējies pie luoga paskrabināju Pas. IX, 56.

Avots: EH XIII, 173

‡ paskraidât Dunika, Hasenp., Schnehpeln, Schwitten, (mit ât) Warkl., paskraidinêt Warkl., paskraidulêt ebenda, paskraiduļât ebenda, = paskràidelêt. Refl. -tiês Schwitten, eine Zeitlang hin und her laufen.

Avots: EH XIII, 173

paskràidelêt, gew. refl. -tiês, zuweilen ein wenig hin- und herlaufen: lai bē̦rni paskraidelējas pa lauku!

Avots: ME III, 100

paskràidinât, tr., ein wenig laufen lassen, umherjagen: guovs pārē̦dusies ābuoliņa; jāpāskraidina Dond.

Avots: ME III, 100

paskràidît(iês), intr., ein wenig umherlaufen: citi pirms paskraidījās pa lauku MWM. X, 577.

Avots: ME III, 100

paskràidît(iês), intr., ein wenig umherlaufen: citi pirms paskraidījās pa lauku MWM. X, 577.

Avots: ME III, 100

paskrajš: "zimelich" ME. III, 100 in "ziemlich" zu verbessern.

Avots: EH XIII, 173

[paskrajš Dond., Wandsen, WarkI., Gr.-Buschhof, Plm., Degunen, Seļg., Stenden], paskrâjš ² [?], zimelich undicht: paskrajš mežš; [paskraja zâle, labība].

Avots: ME III, 100

[paskrājš "ein wenig od. ziemlich verdünnt (von der Milch gesagt)" Sessw.]

Avots: ME III, 100

[paskraûjš ² , ein wenig od. ziemlich steil: p. kalns Lautb.]

Avots: ME III, 100

paskrebelis Strods Par. vōrdn. I31 "?".

Avots: EH XIII, 173

‡ paskribinât, ein wenig skribinât: piegājis pie stikla, sāka grabināt ar pirstiem; kai tik paskribinā ... Pas. VIII, 52.

Avots: EH XIII, 173

paskrìet, ‡

2) unter etwas laufen
(perfektiv): pele paskrēja apakš akmiņa Dunika, OB., Rutzau. jāpaskrienuot zem ... jumta Pas. XIV, 511; ‡

3) weglaufen
Preiļi (Kur. Nehrung): gribēja nuosist zaķi, bet zaķis paskrēja Pas. XII, 485 (aus Lettg.); ‡

4) vorbeilaufen (?):
... vai nee̦suot redzējusi kādu meiteni. aita atbild: "ne˙cik sen kâ paskrēja" Pas. V, 418 (aus Nerft).

Avots: EH XIII, 173

paskrìet, intr., ein wenig laufen: viņš paskrej, paskrej kādu gabaliņu, tad apstājas. viņa paskrēja istabas vidū Purap.; [ein wenig fliegen Pas. I, 342]; nach den Verben können, vermögen: es vairs nevaru paskriet. Refl. -tiês, ein wenig gemütlich laufen, ein wenig umher laufen: dēliņ, paskrienies un apturi luopiņus! Kaudz. lai viņš drusku paskrienas arī! A. XVIII, 386.

Avots: ME III, 100

[I paskrubināt, nicht gerne geben, an sich halten Für. 1, unter skrubināt.]

Avots: ME III, 100

[II paskrubinât, ein wenig nagen: p. kaulu.]

Avots: ME III, 100

‡ paskrūve (?) "ein steiler, kleiner Abhang" Spiess.

Avots: EH XIII, 173

paskubinât [li. paskùbinti], tr., ein wenig anspornen, antreiben: tas paskubināja savu bērīti Etn. IV, 86. Refl. -tiês, sich sputen: paskubinies tikt laikus atpakaļ! LA. Subst. paskubinãjums, die Anspomung: maz līdzēja laipns paskubinājums Aps.; paskubi nüšana, das Anspornen, Antreiben; paskubinâtãjs, wer anspornt, antreibt.

Avots: ME III, 101

‡ paskubinêt Warkl., = paskubinât.

Avots: EH XIII, 173

paskubt: auch Dunika; viņš nepaskuba atbraukt Brasche Anl. 154.

Avots: EH XIII, 173

[paskubt "paspēt": laikā paskubt uz baznīcu Rutzau].

Avots: ME III, 101

‡ paskudinâtiês, eine Weile skudinâtiês: drusciņ palē̦kāt un p. Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 106.

Avots: EH XIII, 173

paskujas ["die untere Schicht der als Streu dienenden skujas in einem laidars" Lautb.]

Avots: ME III, 101

‡ paskul˜binât Rutzau, = pazvanît: baznīcā jau paskulbināja.

Avots: EH XIII, 173

[paskulˆbît ² Ruj., ein wenig abästen: p. zarus.]

Avots: ME III, 101

[paskumjš, ein wenig traurig: paskumja meldija.]

Avots: ME III, 101

[paskumt, ein wenig traurig werden od. sein: paskuma drusku; paskumis prāts.]

Avots: ME III, 101

paskuñdêt, intr., ein wenig murren, ungehalten sein: mums alguots kaŗa spē̦ks sāk pāskundēt MWM. III, 405.

Avots: ME III, 101

paskùrbinât, tr.,

1) ein wenig schütteln
Lautb.: galvu MWM. III, 283;

[2) "ein wenig reiben·
: p. galvu Bauske. Refl. -tiês, sich eine Weile drehend schwindlig werden: paskurbināsimies! Wandsen.]

Avots: ME III, 101

paskùrbt, intr., ein wenig schwindlig werden, einen Ohnmachtsanfall haben; Part. praet. paskurbis, beduselt.

Avots: ME III, 101

paskurinât, tr., ein wenig schütteln, zausen, zupfen: galvu Duomas I, 676. mīļi viņu paskurina pie ple̦ciem Latv.

Avots: ME III, 101

paskust: paskustas svātiņam ūsas Tdz. 57630. ‡ Refl. -tiês Ellern, sich rasieren.

Avots: EH XIII, 173

[paskust (li. paskùsti), ein wenig rasieren: p. bārdu Warkh.]

Avots: ME III, 101

‡ paskūst, = paskūt, paskust: gribu p. sevi Pas. IV, 81 (aus Malta). Refl. -tiês, sich (ein wenig?) abrasieren: gribu p. Pas. IV, 84 (aus Warkl.; ebenda III p. fut. paskuss und I p. s. cond. paskustu!).

Avots: EH XIII, 173

[paskūt, ein wenig rasieren (bārdu) oder abschaben (vilnu kažuokam) PS.]

Avots: ME III, 101

paskutenis, eine grosse Menge abgeschnittenen Haares Nigr. Zu skust.

Avots: ME III, 101

paskũtêt [N.-Peb.], tr., ein wenig aufhetzen: saimniece viņu paskūtējuse JU.

Avots: ME III, 101

[paskuti Gr.-Buschhof, paskutiņi Kreuzb. "das feine, ungeschoren bleibende Haar auf dem Nacken".]

Avots: ME III, 101

[paslacinât, paslacît, ein wenig bespritzen: p. puķes.]

Avots: ME III, 101

[paslaids, = paslaîks: p. augums.]

Avots: ME III, 101

paslaîks, ziemlich schlank: paslaiks jauneklis, augums, bē̦rzs.

Avots: ME III, 101

[paslaistît, ein wenig emporheben und sofort zurückziehen: kukainis paslaistīja ragus; p. galvu. Refl. -tiês, eine Weile faulenzen.]

Avots: ME III, 101

paslampa, ein Frauenzimmer, das etwas nachlässig in der Kleidung ist.

Avots: ME III, 101

paslampât, eine Zeitlang slampât 1: paslampāja pa istabu un izgāja Dunika (mit am̃), Ermes (mit àm) Schwitten (mit am̂ ² ), Lubn., Salis, Trik.

Avots: EH XIII, 173

[paslāņi, "die untern Schichten im Gebäck" Bers.]

Avots: ME III, 102

[paslānît, ein wenig prügeln: p. puiku Lis., Golg.]

Avots: ME III, 102

[paslapêt, paslapinât (li. pašlãpinti), ein wenig anfeuchten, nass machen: p. lupatu, matus.]

Avots: ME III, 101

paslapinât (unter paslapêt): i[z]ce̦p rāciņ[u]s, paslape̦n[a] sālī un ... ē̦d FBR. XIII, 66. bē̦rns paslapinājis (hat uriniert) uz grīdas Dunika.

Avots: EH XIII, 173

paslapjš, ziemlich nass, feucht: paslapjas drēbes.

Avots: ME III, 101

‡ paslapši Kaltenbr., paslapškys Skaista n. FBR. XV, 48, = pasle̦pu.

Avots: EH XIII, 173

paslapstîtiês: eine Zeitlang von éinem Versteck zum andern schlüpfen Vank.

Avots: EH XIII, 173

paslapstîtiês, ein wenig herumlungern: paslapstās kādus acumirkļus pa pažuobelēm LP. VI, 89.

Avots: ME III, 101

[paslãt, unterbreiten: p. klaipam uz lizes lapas Bauske. paslāt (= paklāt) palagu Bers.]

Avots: ME III, 102

paslàucît, tr., etwas fegen, kehren : istabu.

Avots: ME III, 101

paslauka,

1) der Abschaum; das letzte des ablaufenden, ungegorenen Biers
Döbner n. U. (vgl. pazlauka); [paslaûkas ² Ruj., die nach dem Melken im Euter oder nach dem Seihen im Eimer nachgebliebene Milch; die Bierneige;

2) ein Fusswisch, Fusstappen (auch übertragen):
negribu būt citiem par kāju paslauku Lis.]

Avots: ME III, 101

[paslaũkas, Kehricht Lautb., Ruj.]

Avots: ME III, 101

[paslauķis Nigr., = paslauka 2.]

Avots: ME III, 101

paslàukt, ‡

2) ausmelken
Dunika: p. guovis.

Avots: EH XIII, 173

paslàukt, tr., ein wenig, eine Zeitlang melken: guovis.

Avots: ME III, 101

paslava,

2): par tevi izgājušas ļaunas paslavas (= baumas) Muremois.

Avots: EH XIII, 173

[paslava,

1) "= uzslava (das Lob)" Sauken;

2) "ļauna slava" Peb.;

3) "ein Beiname, Spitzname"
Selsau, Golg., Schwanb.]

Avots: ME III, 101

paslavas: "Hosen" Liepna, "Unterhosen" Alschw., Strods Par. vōrdn. 139; sašūn man paslaviņas! Latv. t. dai. XI, 3236.

Avots: EH XIII, 173

[paslaves "Hosen" Kalnemols.]

Avots: ME III, 101

paslavas, Pluderhosen Manz. Lettus; ["Unterhosen" Baltinov; "nuokāries bikšu dibe̦ns": ja biksēm dibe̦ns nepiegul miesai, tad tām pārāk lielas paslavas. viņa paslavas kâ laba kule; tur variebērtsieku rāceņu Alschwangen]. gaiļa paslavas, auch gaiļa bikses, die Schlüsselblume (primula officinalis) Dond. [Etwa aus * pac(i)lavas (zu li. pakilùs "erhaben", le. pacilu)? Zum Suffix vgl. etwa le. ārd(av)s.]

Avots: ME III, 101

paslavêt, tr., etwas loben: paslavēju viņas buķeti JR. VII, 127.

Avots: ME III, 101

‡ paslavinât Dunika, ein wenig rühmen: māte gribēja meitu p.

Avots: EH XIII, 173

‡ pasleiks Wessen, = paslaîks.

Avots: EH XIII, 173

‡ pasleñderêt(iês) Dond., eine zeitlang sleñderêt.

Avots: EH XIII, 173

paslèpeklis, der Versteck: paslēpeklis, kuŗā paslēpās vis˙krietnākie grieķi KM.

Avots: ME III, 102

pasle̦pe̦n, pasle̦pe̦ni, pasle̦pe̦nis, Adv., heimlich, geheim: gribē̦dams mūs[u] māsiņu pasle̦pe̦ni (Var.: pasle̦pe̦nis, pasle̦pe̦n) maldināt BW. 22556. duod ruociņu pasle̦pe̦n (Var.: pasle̦pam, pasle̦pe̦ni 11442)! 582.

Avots: ME III, 102

paslepene: auch Salis (vom Vieh).

Avots: EH XIII, 173

paslepene(s), s. paslêpene(s).

Avots: ME III, 102

paslêpene: auch AP., Liepna, Wessen, (mit ẽ) Frauenb.; ķēves paslēpenes BW. 20523, 10 var.

Avots: EH XIII, 174

paslêpene(s) [PS.], paslepenes St., paslepene U., [paslêpine ² Dunika], die Weichen am Leibe, die Leistengegend: paslēpenes ir mīkstie, bezspalvainie laukumi pavēderē pie priekš- un pakaļkājām Naud., [Libau]. [paslepenes, die Schläfe Für. I unter slept.] Zu li. paslėpnės, paslė´psniai od. slė´psna "die Weichen". (Wenn p (für b) im Wurzelauslaut nicht etwa aus Formen wie li. slė´psna verallgemeinert oder durch den Einfluss von slèpt, li. slė˜pti "verbergen", le. pasle̦pe̦ns (woher wohl das kurze e in le. paslepenes) hervorgerufen ist, so steht hier slēp- neben dem slēb- in got. slēpan "schlafen", an. slápr "träger Mensch", wie le. slāp- (in slāpê "eine Geschwulst fallen machen" u. a.) neben slāb- (in le. saslābt "zusammenfallen" u. a.); zur Bed. vgl. slav. slabina "die Weichen"; vgl. noch Leskien Nom. 369, Persson Beitr. 4893 und Petersson Griech. u. Lat. Wortstudien 33.]

Avots: ME III, 102

paslepene(s), s. paslêpene(s).

Avots: ME III, 102

paslêpene(s) [PS.], paslepenes St., paslepene U., [paslêpine ² Dunika], die Weichen am Leibe, die Leistengegend: paslēpenes ir mīkstie, bezspalvainie laukumi pavēderē pie priekš- un pakaļkājām Naud., [Libau]. [paslepenes, die Schläfe Für. I unter slept.] Zu li. paslėpnės, paslė´psniai od. slė´psna "die Weichen". (Wenn p (für b) im Wurzelauslaut nicht etwa aus Formen wie li. slė´psna verallgemeinert oder durch den Einfluss von slèpt, li. slė˜pti "verbergen", le. pasle̦pe̦ns (woher wohl das kurze e in le. paslepenes) hervorgerufen ist, so steht hier slēp- neben dem slēb- in got. slēpan "schlafen", an. slápr "träger Mensch", wie le. slāp- (in slāpê "eine Geschwulst fallen machen" u. a.) neben slāb- (in le. saslābt "zusammenfallen" u. a.); zur Bed. vgl. slav. slabina "die Weichen"; vgl. noch Leskien Nom. 369, Persson Beitr. 4893 und Petersson Griech. u. Lat. Wortstudien 33.]

Avots: ME III, 102