Paplašinātā meklēšana

abuze N. - Peb., ein vergesslicher Mensch.

Avots: EH I, 2

‡ abuzis,

1) ein Mensch mit verwühltem Haar
Druw.;

2) ein böser, zänkischer Mensch
AP., Druw.: tāds kâ abuzis (von einem zornigen Menschen) Lemburg.

Avots: EH I, 2

‡ àizàuzuôt, ein wenig mit Hafer füttern: a. zirgu Golg.

Avots: EH I, 7

‡ *àizblauztiês, in der Verbind. staigā aizblauzies Nerft "mit zugekniffenen od. verschwollenen Augen".

Avots: EH I, 10

àizbruzdêt, dröhnend sich entfernen, wegrollen: pa ielām aizbruzdēja rats MWM. VIII, 740.

Avots: ME I, 20

‡ àizdaũzît,

1) (wiederholt) schlagend platzen machen:
a. māla trauku Dunika. aizdauzīt krūzai uosu Siuxt;

2) verprügeln:
ka tevi neaizdauza! Gr. - Buschh., Memelshof;

3) vom Lärm wiederholten Schlagenszufallen machen, betäuben:
a. kam ausis KatrE.;

4) klopfend zubekommen (zumachen)
Senden: ar āmuŗu a. caurumu.

Avots: EH I, 17, 18

‡ aîzgņaûzt ² Dunika, verrenken: a. kaklu.

Avots: EH I, 24

àizguoznĩtis, ein kleiner Laib Brot, der in dem Vorofen von den Kindern geröstet wird, während noch der Ofen heizt Bers.

Avots: ME I, 29

‡ àizgràuzdêt, anfangen zu rösten: aizgrauzdē̦tas kaņepes. Refl. -tiês, anfangen zu schwelen: kuoks lielā karstumā aizgrauzdējies.

Avots: EH I, 25

àizgraûzt: ‡ Refl. -tiês, nagend hingelangen Dunika u. a.: tārps aizgrauzies līdz serdei.

Avots: EH I, 25

àizgraûzt, tr., annagen: ābuolu.

Avots: ME I, 27

‡ àizgruzdêt, refl. àizgruzdêtiês, anfangen zu schwelen: malka aizgruzdējusi (aizgruzdējusies).

Avots: EH I, 25

‡ àizlauzît, wiederholt (an verschiedenen Stellen oder mehrere Objekte) anbrechen (tr.): a. zarus. Refl. -tiês, mühsam buchstabierend hingelangen: a. grāmatā līdz lapas beigām.

Avots: EH I, 36

àizlaûzt, ‡ Refl. -tiês, sich vorbeidrängen: tē̦vs negribēja ne˙vienam a. priekšā A. Brig. Daugava 1928, S. 308.

Avots: EH I, 36

àizlaûzt, tr.,

1) anbrechen, im Gegensatz zum vollständigen Abbrechen
(nuolauzt): aizl. zarus;

2) unterbrechen:
dze̦guze aizlauž saucienu un jau tālā mežā tik izme̦t uotru pusi - kū! Plūd. LP. IV, 148.

Avots: ME I, 36

àizzuzêt, intr., hinsausen: gar ausīm aizzuz lē̦ns vējiņš Plud.

Kļūdu labojums:
hinsausen = hinsäuseln

Avots: ME I, 61

akmeņ- od. akmiņgrauzis, Steinpeizger, Cobitis taenia L. RKr. VIII, 104, oder Gründling, Gobio fluviatilis RKr. VIII, 104; Konv. ^2.

Avots: ME I, 64

‡ akmeņlauzis, ein Steinbrecher Veselis Saules kaps. 109.

Avots: EH I, 66

akmeņ- od. akmiņgrauzis, Steinpeizger, Cobitis taenia L. RKr. VIII, 104, oder Gründling, Gobio fluviatilis RKr. VIII, 104; Konv. ^2.

Avots: ME I, 64

‡ amuzītis "ein etwas einfältiger (prātā paviegls) oder unartiger Mensch" Frauenb.

Avots: EH I, 69

apdaũzît, ‡

2) eine Weile ringsum schlagen (stossen):
ja grib izkratīt sviestu nuo spanneļa, tad tas nuo visām pusēm jāapdauza Dunika; ‡

3) wundstossen (-schlagen)
Oknist: kur tu iesi, visas kājas apdauzījis? Refl. -tiês,

1) : auch Dunika, Kal., Oknist, Rutzau: guovs apdauzās ar vērsi; ‡

2) sich
(dat.) wundstossen: a. kājas Oknist; ‡

3) an mehreren Körperteilen Stösse (Püffe) erhalten:
ziemā jau . . . vajaga. Laika zoba kalend. 1931, S. 13.

Avots: EH I, 77

apdaũzît (li. apdaužýti), freqn., tr., fortgesetzt ein wenig abstossen, abschlagen, von allen Seiten abschlagen; apdauzīts cilvē̦ks, ein Mensch mit schwerem Begriff Grünh.; gefühllos, gleichgütlig Platonen; geplagt: savas apkārtnes apdauzītie, nuotre̦nkātie ve̦rgi A. XX, 946. Refl. -tiês, sich belaufen (vom Vieh) Druw., Wid.

Avots: ME I, 81

‡ I apdrauzât (?) "mit einer Kruste bedecken" Wessen.

Avots: EH I, 78

‡ II apdrauzât, ringsum abschürfen (abreiben) Warkl.: luopi apdrauzājuši ābeles. Refl. -tiês,

1) sich ringsum abschürfen
Warkl.: kur viņš apdrauzājies kâ luopiņš?

2) mit Schinn bestreut werden
Schwanb.: kur viņš tâ apdrauzājies?

Avots: EH I, 78

apduzāt, tr., pflegen, beschicken: man jāiet guovju apduzāt = apkuopt Mar.

Avots: ME I, 82

apduzējis (unter apduzis), ‡

2) dunstig
Ahs.: a. laiks.

Avots: EH I, 79

apduzis, apduzējis, durch langes Stehen unbrauchbar geworden, verschimmelt: par apduzuši ūdeni sauc dzeŗamu ūdeni, kas stāvējis ilgāku laiku dzīvuoklī Gr. - Würzau; apduzuse maize, labība = aptvīkuse, apstāvējuse Unb.

Avots: ME I, 82

‡ apduzt (III p. prs. -dust), ringsum abplatzen Warkl.: krūzei mala apduza.

Avots: EH I, 79

apgàuzt

2) auch PlKur. (mit aũ).

Avots: EH I, 81

‡ apgaũzt Dond., anklagen, verklagen: viņš mani apgauza pie mātes.

Avots: ME I, 81

‡ apgnauzt "(mit den Lippen) ringsum beknabbern" a. ar lapām maizi Bauske.

Avots: EH I, 83

‡ apgràuzdêt, ringsum rösten (perfektiv), "поджарить" Wid.: apgrauzde̦ta maize. gaļa.

Avots: EH I, 83

‡ apgraûzît Golg., Trik., (mit aũ ) Dunika, Kal., (wiederholt) benagen: zaķi apgrauzījuši ābelēm mizu Dunika.

Avots: EH I, 83

apgraûzt, tr., ringsum benagen: zaķis apgrauzis kuociņus. žurkas apgrauzušas zābakus.

Avots: ME I, 87

‡ apgruzdêt (li. apgruzdė´ti) Bers., Dunika, Kal., Rutzau, Siuxt, = apgrust: gaļa apgruzdējusi. baļķu gali apgruzdējuši. cimdi pie krāsns apgruzdējuši.

Avots: EH I, 84

‡ apgŗuzdêt Stenden, = ‡ apgruzdêt.

Avots: EH I, 85

‡ apgruzdinât,

1) anschwelen machen, lassen:
a. stabiem galus Schwanb.;

2) = ‡ apgrkàzdêt: a. graudus Dunika.

Avots: EH I, 84

‡ apgŗuzdinât Stenden, = ‡ apgruzdinât.

Avots: EH I, 85

‡ aplaûzām Erlaa, Adv., stellenweise einbrechend (intr.): kad a. iet (wenn das Pferd bajd auf dem Eise geht, bald beim Gehen einbricht), zirgs nevar i[r] tukšu vāģu pavilkt Erlaa.

Avots: EH I, 97

aplaûzît, ‡ Refl. -tiês, wiederholt (ringsum od. leichthin) abbrechen (intr.): ābelīlem zari ve̦duot aplauzījušies Lems.

Avots: EH I, 97

aplaûzît (li. apláužyti), freqn., mehrfach ringsherum brechen, abzubrechen pflegen: kuokiek zarus. lietuvē̦ns aplauzīja luopiem kājas LP. VII, 802; aplauzīt ragus, die Hörner abstossen.

Avots: ME I, 100

aplaûzt,

1) auch: leichthin (nicht ganz, bis zur Hälite) abbrechen zerbrechen
(tr.): aplauz kartupelus (gekochte Kartoffeln), ieduod cūkai ēst! Frauenb; ‡

2) = apdarît 3: a. darbus Celm.

Avots: EH I, 97

aplaûzt [li. apláužti], tr., ringsum abbrechen: kuokiek zarus, kuociņus; abbrechen, von einer Vielheit ausgesagt: puiši kājas aplauzuši man pakaļ dzīdamies BW. 5411, 6. dundadznieki aplauž visas galuotnes RKr. IX, 112. Die D. werfen alle Endungen(der Wörter) ab. lai viņš plātās lai, tikpat reiz ragus aplauzīs Dok. A.

Avots: ME I, 100

‡ appluzerêt(iês) Dond., uneben werden: visa galda virsa appluzerējusi(es).

Avots: EH I, 106

‡ appluzerêt(iês) Dond., uneben werden: visa galda virsa appluzerējusi(es).

Avots: EH I, 106

‡ aptàuzêt ² , (ein grosses Quantum) aufessen Saikava, Selsau: a. visus kartupeļus.

Avots: EH I, 121

atdaũzît [li. atidaužýti], tr., freqn.,

1) fortgesetzt hauend ab-, zurückschlagen:
kaļķus nuo sienas. nav pirksti par velti jāatdauza Alm.;

2) oft schlagend od. hauend stumpf machen
Ahs. Refl. -tiês, herschlendern, sich herumtreibend ankommen: te atdauzījies saimnieks LP. VII, 672.

Avots: ME I, 153, 154

atgraûzt Spr., tr., abnagen.

Avots: ME I, 159

‡ atkuzâtiês Warkl., mit Mühe, Hindernisse überwindend herkommen.

Avots: EH I, 151

‡ atlauzît (li. atláužyti), wiederholt oder mehrere Objekte abbrechen Dunika, Kal. (mit aũ): a. kuokam zarus; a. maizi pa mazam gabaliņam vien.

Avots: EH I, 153

atlaûzt ‡ Refl. -tiês, versehentlich abgebrochen werden: nuo plāceņa atlauzās lielāks gabals, nekâ gribēju Jürg. u. a.

Avots: EH I, 153

atlaûzt (li. atláužti), tr., zurückabbrechen: tavs puika atlauzis ābelītei zaru Aps. puiši kājas atlauzuši BW. 5411, 12.

Avots: ME I, 172

àuza: Demin, aũželes auch Siuxt, gen. s. auzītes BW. 27638, 9 var., acc. pl. auzītes 473, 1; kviešu a., eine Haferart AP.; le̦dus a., eine Haferart AP.; sniega a. "?" Kaudz. Izjurieši 40; svina a., eine Haferart Kaltenbr.; uzaras a., eine Haferart, die in Sumpfboden gesät wird, langes Stroh und spreuhaltiges Mehl ergibt AP.; vienmales a., eine Haterart ("graudi skarā nuoliekušies uz vienu malü) Kaltenbr.; zaķa auziņas, briza media Ulanowska Lotysze 14.

Avots: EH I, 189

àuza, gew. Pl. auzas (li. avižà, ksl. ovьsъ, la. avēne "Hafer"; [vgl. Pedersen IF. V, 42 f., Walde Wrtb. ² 72, Trautmann Wrtb. 21]), [Dem. auželes Līn.], Hafer: auza glauda kumeliņu, der Hafer macht das Ross glatt, stattlich Ar. 1676, Ltd. 910. bij man tā māsiņas kā auziņas saaugašas Ltd. 1816. Sprw.: iestājās tāds klusums, ka lai auzas sēj. - tē̦vs baŗuo ar gaŗuo auzu (mit der Peitsche) zirgu dūšīgi vien Vīt. 77. Im Volkslied sijājuot auzas (Var.: ze̦lts) bira, niekājuot sidrabiņš BW. 8202 var. ist auzas anscheinend eine Entschtellung von *aus(a)s "Gold" [vgl. den Gesindenamen Aûskalēji ² Lvv. I, 63 aus Olai]: li. áu(k)sas, pr. ausis, lat. aurum "Gold". skarainās jeb egļu auzas, Saathafer (Avena sativa patula) Konv. ² ; vienpuses krēpjauzas, turku od. leišu auzas, türkischer Hafer (Avena orientalis) Konv. ² ; Rkr. II, 67; tukšas auzas, wilder, tauber Hafer E. auzu zāles, Kornrade (Githago segetum) RKr. III, 70. auzu rūsis, der Haferrost (Puccinia coronata) Ar. ēršķu a., hohes Süssgras, lāču a., Trespe, ve̦lna auzas, Rauhhafer, s. ēršķ-, lač-, ve̦lnauzas. bezakuotu zāļu auzas. Bromus inermis, ze̦lta auza Avena flavescens.

Kļūdu labojums:
vienpuses krēpjauzas, turku od. leišu auzas, türkischer Hafer (Avena orientalis) Konv. ² 5; Rkr. II, 67 = vienpuses od. krēpauzas, avena sativa orientalis Schreb. Konv. ² 242; turku od. leišu auzas, türkischer Hafer (avena orientalis) RKr. II, 67
auzu zāles = auzu puķe
RKr. III, 70 = RKr. II, 70

Avots: ME I, 231

‡ àuzaîmi ² Mahlup, auch auzaimu salmi ebenda, Haferstroh. Zum Suffix s. Le. Gr. § 164.

Avots: EH I, 189

auzaine (unter àuzãjs): auch (mit àu ² ) Borchow n, FBR. XIII, 21, Pilda u. FBR. XIII, 39, 49, Prl. n. FBR. VI, 76, Erlaa und KatrE. n. FBR. XIV, 123, Saikava.

Avots: EH I, 189

auzainis: in der Bed. "Pferd" auch Kaudz. lzjurieši 78 (acc. s. auzainīti).

Avots: EH I, 189

auzainis, Pferd (?): aizmetis sē̦ka klēpi aizjūgtam auzainim Vīt. 19.

Avots: ME I, 231

àuzaite (unter àuzājs): auch Kaltenbr., Sonnaxt, Warkl.; vgl. den Wiesen- od. Weidenamen Auzaite Lvv. II, 61 (aus Memelshof).

Avots: EH I, 189

àuzãjs,

1): auch AP., Mahlup, Ramkau, Seyershof;

2) Haferstroh
- auch Auleja, Salis, Seyershof, Sonnaxt.

Avots: EH I, 189

àuzājs, aûzãja ² Janš., auzaine, àuzaita, àuzaite, Haferstoppel, das abgeernte Haferfeld. Plur. àuzāji, Haferstroh, Haferstoppel: vasarājas salmus sauc vienkārši par miezājiem, auzājiem Etn. III, 73.

Avots: ME I, 231

àuzene,

1) Schwiegel (Festuca);
aitu auzene (F. ovina L.); pļavu auzene, Festuca pratensis; sarkanā a. (F. rubra); niedŗu auzene (F. arundinacea) RKr. III, 71; Konv. ¹ 653;

2) in Sessau eine Pilzart mit weisser Oberfläche.

Kļūdu labojums:
RKr. III, 71 = RKr. II71

Avots: ME I, 231

‡ àuziņas ² Oknist "мальга, овcец" (kleine Fische) Wid.

Avots: EH I, 189

àuzuôt: (zirgi) nav auzuoti un dzirdīti Janš. Mežv. ļ. II, 190.

Avots: EH I, 189

àuzuot, tr., Hafer geben (dem Pferde): auhuoj savu kumeliņu BW. 26693.

Kļūdu labojums:
auzuoj = auzuoj[u]
26693 = 26693 var.

Avots: ME I, 231

auzulĩši, Demin. von. àuzas, der Hafer: auzulīši, tie kuļami ar bē̦ŗiem kumeļiem BW. 28795 (Blieden).

Avots: ME I, 231

badadze̦guze, der Wiedehopf.

Avots: ME I, 247

‡ bauza, der Schädel BielU. Vgl. bauze 6.

Avots: EH I, 207

bauze,

1) ein Stock, Prügel; - Schlägel am Dreschflegel
L.: trīs gadiņi audzināju bauzīt(i) kārklu krūmiņā (Var.: buozīti) BW. 23417. apkūlām miežus rudzus ar uozuola bauzītēm BW. 28794 (Var.: vālītēm, spriguļiem);

2) das an der
virsvirve des Zugnetzes über die kule befindliche Flottholz (Mag. II, 3, 115; III, 1, 109);

3) Koppelholz,
d. i. ein 2 Fuss langes Holz, womit man Rindvieh anbindet: bauze ir kuoks, ar kuo luopus laildarā piesien, lai tie saitē nesapinas Gold., Biel. H. 131;

4) ein mit Eisen beschlagener Pfahl zum Fischen
(Kurl. n. U.);

5) baũze, der Weberbaum
Samiten (Tr. IV, 125); cf. buoze;

6) der Kopf
[baũze Bächhof], der Gipfel: pure̦ns savu dze̦lte̦nuo bauzi pat izspraucis caur le̦dus kārtu Vēr. II, 406. izgriež asajiem dadžiem bauzītes JK. VI, 50. kalnu bauzes me̦t ga,ras ē̦nas MWM. V, 354. baũze nuozīmē Matkulē starp citu arī tikdaudz kā kalnu, kalngalu Lautb. [In Weinsch. bedeute baũze auch die Stirn eines Ochsen. ] Vgl. bauzis und buoze. [bauze 1 - 5 entweder zu mnd. boken "klopfen, schlagen", norw. dial. boka dass u. a. (vgl. aber auch le. baũgât) nach Zupitza Germ. Gutt. 196, Falk-Torp 855 und Persson Beitr. 258, oder zu norw. dial. pauk "darber Knüttel", mnd. poken "pochen" u. a. nach Scheftelowitz IF. XXXIII, 147 (der auch npers. buzgah "Stange" heranzieht) und Charpentier MO. II, 28 f.; bauze 6 dagegen nebst bauzis 1 und 3 - 5 und li. baũžas "ungehörnt" wohl entweder zu schw. dial. puk "Buckel", holl. peuke

Avots: ME I, 268

I bauze,

1): ein kleiner Knüppel
("rundziņä) Schnickern; "das dickere Ende eines langen Gegenstandes" Iw.: be̦zme̦ram ir b. grīzekli piedze̦n pie siênas ar puļķi, kam galā ir b., lai grīzeklis nemūk nuost;

6): der Kinderkopf (scherzhaft)
N.-Autz n. U.; ‡

7) bauze Alt-Saticken, (mit aũ) Iw., Demin. baũzīte Frauenb., Iw., die Samenkapsel des Flachses.

Avots: EH I, 207

‡ II bauze Memelshof, = baũzis I 2.

Avots: EH I, 207

baũze̦na kalns, ein unfruchtbarer Hügel Kand. [Wohl zu baũze 6.]

Avots: ME I, 268

bauzene eine dicke Pelzmütze: tam jau bauzene galvā der begreift alles schwer Naud. [Zu baũzis 5?]

Avots: ME I, 268

bauzêt,

2): auch Pankelhof (mit aũ), Memelshof (pejorativ); viel (auch zur Unzeit) sprechen
Memelshof; ‡

3) "lügen, Schlechtes sprechen"
Wessen.

Avots: EH I, 207

bauzêt -ẽju,[bauzât Wid.],

1) schlagen, prügeln:
tuo (bauzi) bauzēšu dē̦la māti RKr. XVI, 226;

2) bedachtig, langsam, jedes Wort hervorhebend reden, sprechen:
viņš jau tā runā, lē̦ni bauzē̦dams Naud. zē̦ns jau tāds bauzis, bauzē kā ve̦ctē̦vs Naud. [ bauzêt 1 zu bauze 1; bauzêt 2 wohl zu bauzis 2.]

Avots: ME I, 268, 269

bauzinât, intr., unnütz reden; hin und wieder bellen Stomersee. [Zu bauzt.]

Avots: ME I, 269

baũzis,

1) = bauze̦na kalns Kand.;

2) ein langsam, bedächtig Redender Naud,; [in Werssen sei baûzis ein Lügner oder Schwätzer];

3) ein Schwachkopf, der schwer begreift
[li. baužė "башка"]: kuo tu nu tādam bauzim iestāstīsi; tad jau zirgam drīzāk ceļu ieteiksi Naud.;

4) ein hornloser Ochs U. (li. baũžas, ungehörnt);

5) [baũzis Ermes, ein Popanz; vgl. li. baužas "пугатель". - bauzis 1 und 3 - 5 nebst li. bùžulas"didelis, apvalus botago mazgas" zu bauze 6, und vielleicht hat sich die Bed. 2 aus der Bed. 3 entwickelt, während baũzis "Schwätzer, Lügner"
zu bauz t gehört.]

Avots: ME I, 269

I bauzis,

4): ein Ochs
Grünh.;

5): auch (mit aũ ) Lems., Wainsel.

Avots: EH I, 207

‡ II baũzis Frauenb., = bauze 1, der Schlägel am Dreschflegel.

Avots: EH I, 207

‡ baznica Lemburg, Rutzau, baznica Prl., Saikava, Sessw·., = baznîca.

Avots: EH I, 207

bauzt, -žu, -zu.

1) Unsinn schwätzen:
kuo tu tik daudz bauzi;

2) bellen: kuo suns tur bauž Stomersee. [Zu bužuot "schreien, plärren"?]

Avots: ME I, 269

biguze (auch Rutzau): eine Brotsuppe Autz n. BielU.

Avots: EH I, 218

biguze, biguzis [Sonnaxt], Bauske, ein Gericht aus feinem Mehl, Milch, Speck, Zwiebeln, das zu Kartoffeln gegessen wird Edwahlen n. U. od. ein Gericht aus Brot, Zucker u. Wasser: biguzi Saldū un Rundālē pagatavuo šâ: aukstā ūdenī iedrupina maizi un pieliek sāli. katuoļi tuo mē̦dz ēst pa gavēņa laiku. - Nīcā tuo sauc par maizes putru: uzvāra ūdeni, iegriêž gabaliņiem maizi; kad tā savirusi, pielej saldu pienu un tad ņem katlu nuo uguns zemē. daži, vēl vāruoties, pieliek arī cukuru, un kad nuoņemta nuo uguns un vēl silta, arī sviestu. - Līvainē tuo pagatavuo nuo izvārītiem, sagrūstiem kartupeļiem ar sīpuoliem un sāli. - Sprēstiņā - nuo ūdenī iegriêztas maizes un sīpuoliem ar sāli. - Vecumniekuos - sagrieza skābu maizi pasmalkuos gabaluos bļuodā, uzlēja ūdeni, ar karuoti saspaidīja un tad ēda gadus desmit atpakaļ pa ziemu gan+drīz ik+vakarus Etn. I, 2. Līksnā vāra kartupeļus un putraimus tik ilgi, kamēr paliek biezi Etn. I, 112. Entlehnt auss weissr. бигус, eine Art Speise.

Avots: ME I, 293, 294

biguzis (unter biguze): auch Behnen, Grenzhof, Mitau, Nerft; eine Art Brei aus zerstampften Kartoffeln, Erbsen, Hanf, Zwiebeln und Salz Kurmene (auch raibais b. genannt); eine Ad Brotsuppe Dunika, Kal., OB.

Avots: EH I, 218

Binduzis, der Benedictus-Tag, der 21. März, der Tag, an dem das Ungeziefer aus der Erde hervorkriechen soll; auch kustuoņu diena genannt Etn. II, 36.

Avots: ME I, 297

blauza, Lärm, Gepolter: zvejnies sabijies nuo šādas blauzas LP. VII, 1311. [Vgl. blaužģêt "poltern" und blūžģêt "plätschen".]

Avots: ME I, 310

‡ II blàuza ² Druw., ein dickes, schlaffes Weib; eine Sau mit grossem Hängebanch.

Avots: EH I, 226

blauzgains, blauznains [Stomersee], = blaugznains: galva, lini; ja pe̦lnu dienā sukājuot, tad galva tai gadā blauzgaina Etn. II, 36.

Avots: ME I, 310

blauzgas (li. blauzgas "головная плоть") AP., Adsel, Lems., [blàuzgas Ermes, Muremois, Lis., blaûzgas Bächh.], [blaũzna Kabillen], blauznas Erlaa, Serb., [blaûzas Aahof], Schinn, Schefler, Schäwen, Hülse, blauzga Spreu vom Hafer Salisb.: ar mē̦tājamuo sluotu nuoslauka ruogas un blauznas [Nieder-Kurland] nuo labības Plutte 100. [blàuznas ² Bers. "Haferspelzen". Nebst blaugzna (aus *blauzgna), būzga, bluzga(na)s zu li. blùzgana "Schinn"; vgl. Leskien Nom. 225, Būga LM. IV, 435 und KSn. I, 302, sowie Śmieszek Materyały i prace IV, 395 und Berneker Wrtb. I, 61.]

Avots: ME I, 310

‡ blaûzgât Sessw., (mit aû ² ) Salis, (mit àu ² ) Schwanb., = blauznuôt.

Avots: EH I, 226

‡ blaûzgnas ² Salisb., = blauzgas.

Avots: EH I, 226

blauziens, auch blauziņš Dond., der Hieb, Schlag, Prügel: tas dabūja rungas un blauzienus Dünsb. [Zu sorb. bļuzna "Narbe"?]

Avots: ME I, 310

[blauzinât, die Augen zum Einschlafen schliessen: bē̦rns jau ar acīm blauzina Nerft n. Mag. IV, 2, 110. Zu * blauzt in aizblauzies (: staigā aizblauzies Nerft, mit zugedrückten od. verschwollenen Augen ) und buzinât.]

Avots: ME I, 310

blagũzis, ein schmutziger Mensch Adsel.

Avots: ME I, 307

blaũzna (unter blauzgas): auch N.-Wohlfahrt (blaũznas), Wolmarshof (blàuznas), Wizenhof.

Avots: EH I, 226

‡ blàuznât C., Trik., Wolmarshof, = blauznuôt.

Avots: EH I, 226

blauzneji [wohl mit ē], blauzneju zâle, Ruhrkraut (gnaphalium silvaticum) Peņģ. [Als der Name einer Pflanze mit trockenhäutigen Hüllblättern wohl zu blau(g)znas.

Avots: ME I, 310

[blauznuôt (in Livl. gehört), mit sich ablösenden blauznas bedeckt sein: āda blauznuo.]

Avots: ME I, 310

‡ blàuzt ² Warkl., -žu, -zu "giessen": b. ūdeni uz galvas.

Avots: EH I, 226

bluzga, bļuzga LP. VI, 475, kleine Stückchen, Fetzen, Trümmer: kad tikai ēdiens nesavārās bluzgā Siuxt. zirgs saplucis un savārījies bļuzgā LP. VI, 475. tilts aiziet ar visu kaŗa spēku bluzgu bluzgās straumei līdzi. [Zu blauzga].

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen):[zu

Avots: ME I, 318

bluzganas, ‡

2) auch sing. bluzgana Dunika, Kal., OB., Rutzau, nom. plur. bluzgani Für. I (unter plaukstes), Schinn: galva pilna bluzganu.

Avots: EH I, 232

bluzganas (li. blùzgana, Schinn), schelferartige, kleine Teilchen, Bohrmehl: nuo urbšanas saradušās kuoka bluzganas aizde̦gas Antr. II, 78.

Avots: ME I, 318

bluzinât, blinzeln: acis vien bluzināju BW. 34487, 1. [Zu blauzināt.]

Avots: ME I, 318

‡ bluzme, die Milz Kaltenbr. Vgl. bluzne.

Avots: EH I, 232

‡ bluzna "liesa luopa gaļä (??) Rutzau.

Avots: EH I, 232

bluzne, auch blužņa (li. blužnis, apr. blusne), die Milz Rutzau n. Etn. II, 129. Echt le. liesa

Avots: ME I, 318

bļuznis, ein Schwätzer Pilda. Vgl. li. bliùznius "me̦lkulis, mulduonis".

Avots: EH I, 234

‡ bļuznît (li. bliùznyti) Warkl., bļuznêt Pilda, faseln, schwatzen: kuo jis tur bļuznī?

Avots: EH I, 234

brauzdêt, - u, - ēju, brauzît [?], - u, - īju, intr., poltern, Geräusch machen, knopfen: kas rīb, kas brauza [fehlerhaft für brauzd?] gar istabiņu? svē̦ta Māŗa rībēja, svē̦tā Māŗa brauzdēja BW. 1443; Mag. XX, 3, 206. [Vgl. bruzdêt "klappern".]

Avots: ME I, 327

bruzda,

1): unverhofftes Tadeln od. Strafe
Bartau; Schelte, Prügel NB.; ‡

2) Lärm, "truokšņains nuotikums" Dunika, Kal.: kas tur priekšnamā par bruzdu? Zur Bed.2 vgl. li. bruzdà "bruzma"

Avots: EH I, 245

bruzda, ein unverhofftes Unglück: viņam uzgāja bruzga Līniņ Wain.

Avots: ME I, 340

bruzdêt,

1): ķēķī kaut kas bruzd Pas. VI, 89; donnern, rollen
Rutzau n. FBR. VIII, 136: pē̦rkuons bruzd Dunika, OB.; ‡

2) unaufhörlich schwatzen
Dunika: kuo tu bruzdi vienā bruzdēšanā?

Avots: EH I, 245

bruzdēt, - u, - ēju, intr., knattern, rasseln, klappern: bruzd rati, riteņi, kažuoks. lai skaliņi nebruzdēja BW. 16742; vgl. brauzdēt [und li. bruzgė´ti "rascheln"].

Avots: ME I, 340

bruzdinât, ‡ Refl. -tiês, = bruzdinât: izdzirda... egļu zaruos kaut kuo dikti bruzdināmies Janš. Mežv. ļ. II, 527. puisis bruzdinājās pie durīm Dunika, Kal.

Avots: EH I, 245, 246

bruzdinât, ein knarrendes Geräusch hervorbringen, klopfen: kas namā bruzdina BW. 2723. kāds braucējs pa ceļu bruzdināja Sudr. Ed.; pie durvīm br.

Avots: ME I, 340

‡ bruzdulis, wer unaufhörlich plappert, schwatzt Dunika, Kal.

Avots: EH I, 246

‡ bruzeles, = ‡ brizeles: ar bruzelēm dzīparus bruzenēja tumšbrūnus Saikava.

Avots: EH I, 246

‡ bruze̦ls, rostbraun: linus sāk plūkt, kad tie paliek bruze̦li Dond.

Avots: EH I, 246

bruzenes [Bers., Fehteln], bruziles N. - Bartau, Brasilienholz zum Färben.

Avots: ME I, 340

brazenêt: auch Saikava.

Avots: EH I, 246

bruzenêt, - ēju, tr., färben (ar bruzenēm): tumšbrūnu dzīparu RKr. XVII, 34.

Kļūdu labojums:
XVII = VII

Avots: ME I, 340

‡ bruzga (?) "dumpuošanas (?)" Essern n. BieIU.

Avots: EH I, 246

bruzgans, rotbraun: bruzgani lini Dond.

Avots: ME I, 340

‡ I bruzgas, Späne, Abfall von Holz, Strauchwerk, Reisig Siuxt: nuozuda tâ kâ bruzgās. Vgl. bruzgi.

Avots: EH I, 246

‡ II bruzgas, Lärm, Spektakel Siuxt n. BielU.

Avots: EH I, 246

[bruzgi Salis "Schutt, Graus"; vgl. li. bruzgaĩ "Gestrüpp"].

Avots: ME I, 340

‡ bruzgula Warkl. "burbulis".

Avots: EH I, 246

‡ bruzgulêt Prl., Saikava, (hier auch reflexiv) Kalz., hörbar und liederlich (dazwischen die Luft hinausblasend) schlürfen (von Schweinen): sivē̦ns pa sili bruzgulē(jas).

Avots: EH I, 246

[bruzis Salis, = gruzis.]

Avots: ME I, 340

bruzma, das Getümmel, Gewühl, eine unruhige Menge: galva nuo tās bruzmas un trokšņa riņķī vien iet A. XVIII, 297. būs visa bruzma kantuorī Degl. [Vielleicht aus * bruzdma; vgl˙li. bruzdà "движенiе, спѣхъ, суета", aber auch bruža.]

Avots: ME I, 340

buza, das Bauch eines Kindes A. XI, 166, [Zu li. bùžmas "Falte" und an. búkr "Bauch?"]

Avots: ME I, 356

‡ buzbulains Dunika "= pũkaîns".

Avots: EH I, 256

‡ buzbulis Dunika "= bumbulis, pumpa": b. uz ādas.

Avots: EH I, 256

buzda,

1): auch Meiran.

Avots: EH I, 256

buzda,

1) ein Knüppel
[auch buza Bers.];

2) ein träger, steifer Mensch Fianden;
vgl. buzga.

Avots: ME I, 356

buzdiķis, ein zum Werfen geeignetes Stück Holz Lubn. n. Etn. I, 32.

Avots: ME I, 356

buze, so soll man Fleisch nach dem Aberglauben in der Fastenzeit nennen Wagner n. U. [Zu buzis?]

Avots: ME I, 356

buzelis, ein unfreundlicher, böser Mensch: Jānis ir kâ buzelis, viņš ar mani ne+vienu labu vārdu nevar parunāt Dond.; [vgl. buzis].

Avots: ME I, 356

buzêt, - ēju, ausfüttern U.

Avots: ME I, 356

buzga,

1): auch Ramkau; ‡

3) "?": kai b. re̦ksnu muti Auleja. Zur Etymologie s. auch IF. XXXIII, 126.

Avots: EH I, 256

buzga,

1) den Knüppel Fianden,
Mar. n. RKr. XV, 109;

2) ein träger, steifer Mensch Fianden.
[Zu npers. buzgah "Stange?"]

Avots: ME I, 356

‡ buzgalas, Wasserblasen Warkl.

Avots: EH I, 256

‡ buzîgs PV., ārgerlich, böse, zornig.

Avots: EH I, 256

buzis,

1) = bũzis 1 Lems., Wainsel; ein böser, verärgerter Mensch PV., Saikava, Segew.; ein eigensinniger streitsüchtiger Mensch Saikava;

2) kuodīs buži kājiņā BW. 29068 var.

Avots: EH I, 256

buzis,

1) = bũzis;

2) = buža II, 1.

Avots: ME I, 356

‡ buzīte "ein Kuss" (?) Sahsb.

Avots: EH I, 256

‡ buzs Salis "Kümmeltee mit süsser Milch" Aus r. буза "Art Getränk" ?

Avots: EH I, 256

‡ buzule̦ns Seyershof, = spurains 1: b. suns.

Avots: EH I, 256

buzulis:

1) = bũzis 3 Lems., Wainsel; ‡

2) = buža II 1 Lems., Wainsel.

Avots: EH I, 256

‡ čakaũzis Orellen, ein Ort, wo Unrat angesammelt wird, eine Müllgrube: čakauzī viss kas tiek same̦sts; kad nav vai[r] vajadzīgs, tad ieme̦t čakauzī.

Avots: EH I, 283

[čauzêt Wessen, unanständig, geräuschvoll essen; wohl mit ostle. č aus ķ.]

Avots: ME I, 407

ce̦lˆmlaûzẽjs, = ce̦lˆmlaûzis: Ķ. uzskatams par ... ce̦lmlauzēju skuolas druvā A. Melnalksnis Mazsalaca 31.

Avots: EH I, 263

ce̦lˆslaûzis, der Bahnbrecher: auglīga virziena ce̦lmlauzis. rakstu valuodas pirmais ce̦lmlauzis Plūd. Llv. II, 40.

Avots: ME I, 369

‡ ciẽkaûzis ² Frauenb., = ciekausis.

Avots: EH I, 276

‡ ciêkuzis Skaista, = ciẽkurs.

Avots: EH I, 277

ciguzis,

1) der Spatz, Sperling
Smilt., [Ronneb.], BW. 19229;

[2) Goldammer
in Ostlivl. Vielleicht mit lav. čižь "Zeisig" verwandt].

Avots: ME I, 379

čiguzis, der Haussperling, Spatz RKr. VIII, 90. Vgl. ciguzis.

Avots: ME I, 412

cìrkuzis ² : auch Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 71, Lixna, Oknist, (cirkuzis) Pas. IX, I60, cìrkūzis ² Zaļmuiža, cirkûžs Pilda n. FBR. XIII, 46, cìrkuozis ² Cibla.

Avots: EH I, 273

[cìrkuzis ² Warkhof, Domopol, Wessen, ein Kieferzapfen; vgl˙li. kìrkužė Jušk. "шишка".]

Avots: ME I, 386

‡ čuza BW. 18672 (aus Lubn.) "?".

Avots: EH I, 297

čuzis, der Schopf Karls.

Avots: ME I, 424

dalaûzt Drsth., brechend hinzutun. Refl. -tiês, mit Gewalt sich hidurchdrängen zu.]

Avots: ME I, 434

‡ daũza N.-Peb., comm., ein unruhiger, ausgelassener Mensch.

Avots: EH I, 310

‡ dauzaka PV., comm., = ‡ daũza: viņš iet un taisa lē̦rumu kâ d.

Avots: EH I, 310

dauzakņa [Meuermühlen, Erlaa, hier von einer Mannsperson auch - dauzaknis; dàuzakņa ² Mar., dauzākņa Kalz.], = dauzuoknis.

Avots: ME I, 445

[dauzāks Bers., = dauzuoknis.]

Avots: ME I, 445

‡ dauzata PV., comm., = ‡ daũza: iet kâ d.; klaudz vien pa visām malām.

Avots: EH I, 310

[daũzeklis Nigr.], daũzêklis [C.],

1) ein unruhiges Kind, ein unruhiger, unbändiger, umherschwärmender Mensch:
šis puika ir liels dauzēklis;

2) etwas, woran man leicht anstösst, Anstoss nimmt
U.

Avots: ME I, 445

‡ dàuzelêtiês ² Sonnaxt, sich balgen, Unsinn treiben.

Avots: EH I, 310

daũzîgs, zum Schlagen geneigt, unruhig, unartig L., St., Etn. III, 162.

Avots: ME I, 445

‡ daũziķis NB., = daũzeklis I: bē̦rns tāds d.

Avots: EH I, 310

daũzît: mit àu AP., N.-Peb., Ramkau. Refl. -tiês,

1): tele dauzās vēršuos Sonnaxt. guovs dauzās (= kuopuojas) ar buļļiem Dunika, Kal., OB., Rutzau.

Avots: EH I, 310

daũzît (li. daužýti), -u, -īju, freqn., tr., wiederholt schlagen: (kumeliņš) dauza kaltas kamaniņas BW. 14486. kungs viņu vienmē̦r dauzuot JK. III, 73. Refl. -tiês,

1) sich schlagen, sich stossen, sich balgen, randalieren, lärmen, unruhig sein:
bē̦rni dauzās pa sē̦tu. visi pagasta puiši ap tevi dauzās A. XX, 251. luops dauzās; grib vēršuos iet. zirgi dauzās pa stalli;

2) poltern, klopfen:
kas tur dauzās pie durvīm?

3) sich herumtreiben:
vēl šuo baltu dienu tur raganas apkārt dauzuoties Etn. III, 91. dauzāmies vēl tâ>pat pa grē̦ku pasauli kâ ve̦ca nauda Kaudz. M.;

4) sich plagen, abquälen:
dauzās kâ pliks pa nātrām od. kâ akla vista. daũzîtãjs, jem., der immer schlägt: lūk, tâ iet ļaužu plēsējiem un dauzītājiem Aps. VI, 16. [Wohl (nach v. d. Osten-Sacken IF. XXII, 314) zu sloven. dúzati "stossen" und (nach Froehde BB. X, 300 und Zupitza KZ. XXXVII, 388) zu mhd. tuc "Schlag, Stoss"; vgl. auch Zubatý BB. XVIII, 262 und Petersson Balt. u. slav. Wortstud. 3.]

Avots: ME I, 445

‡ dauzka PV., comm., = daũzeklis 1: kuo tu dauzies kâ d.?

Avots: EH I, 310

dauzuoknis, [daũzuokņa Jürgensburg], dauzuonis, dauzuoņa Lub., dauzakņa, der Randalist, Raufbold, jem., der alles zerschlägt: labs pulciņš nuo šiem dauzuokņiem tika aizve̦sti uz policiju Latv.

Avots: ME I, 445

‡ dàuzs ² Warkl., = daũzeklis 1.

Avots: EH I, 310

dauzt, ‡ Refl. -tiês, = daũzîtiês 3 oder 4 (?): kur dieva gaišums sirdī spīd, nevaru tumsā d. Dz. grm. 1867, S. 479.

Avots: EH I, 310

dauzt [li. daũžti "stossen"], daužu (Dressel), dauzu, entzwei schlagen, trümmern. [dauzums St., Stoss, Schlag.]

Avots: ME I, 445

dauzu vārdi "?"RKr. XII, 35.

Avots: ME I, 445

‡ dàuzulis ²

Warkl., = daũzeklis

1 : d. puika.

Avots: EH I, 310

I de̦guzīte "?": man māmiņa ielikusi de̦guzītes vārdiņā BW. 415. [Gleich dze̦guze "Kuckuck"? Vgl. li. degùlė "Kuckuck" LChr. 389, 20.]

Avots: ME I, 452

[II de̦guzīte Riga "eine kleine Lampe"(?).]

Avots: ME I, 452

drauza,

3): auch (mit àu ² ) Auleja ("kŗaupe"), Lubn., N.-Schwanb., Ramkau, Zaļm. (matuos drauza); "slima, vātaina āda" Skaista.

Avots: EH I, 330

drauza,

1) Unreinlichkeit, Schmutz: tam ruokas ir tik ilgi nemazgātas, ka jau ar drauzu apme̦tušās Infl.;

2) der Abfall von der Rinde eines Baumes
[Latvijas Saule 1924, 169], namentlich einer Tanne; ["Rinde; Schicht"Wessen];

3) in Plm. drauzs, Schinn, Schelfer
Adsel: drauza ir uz ģīmja, kad nuoraun vējš Golg. [dràuza ² Borchow, Domopol, Oppek.]

Avots: ME I, 493

drauzaîns,

1): auch (mit àu) Ramkau; ‡

2) "uneben"
Warkl.: d. elksnis; ‡

3) "?": d. ce̦lms Lettg.

Avots: EH I, 330

drauzaîns, voller Schelfer: drauzaina galva Adsel.

Avots: ME I, 493

‡ drauzât Warkl. "pluosĩt": d. kuokam mizu. Vgl. auch ‡ apdrauzât.

Avots: EH I, 331

[draũzgains "eine sich ablösende Haut habend" Mitau, Ekau.]

Avots: ME I, 493

‡ drauzîgs Warkl. "unruhig".

Avots: EH I, 331

[dràuzma ² Domopol, Gedränge: šuodien tirgū bija liela drauzma.]

Avots: ME I, 493

drauzna, = drauza Lasd. n. A. XI, 630; s. auch draugzna.

Avots: ME I, 493

‡ drauznains Warkl. "uneben".

Avots: EH I, 331

‡ drauznât Warkl. "abschaben (nuokasît)".: d: kuokam mizu.

Avots: EH I, 331

‡ dràuzuôjs ² Lubn., N.-Schwanb., = drauzains.

Avots: EH I, 331

I dràuzs ² ,

2): Schmutz auf der Haut
Zaļm.; ‡

3) "die gefrorene Schneeschicht über weichem Schnee"
Domopol.

Avots: EH I, 331

I dràuzs ^2,

1) der erste Flaum, den die jungen Vögel im Nest lassen
Mar. n. RKr. XV, 112;

2) der Schelfer
Mar. n. RKr. XV, 112, [Domopol, Marienhausen; eine Spaltung (der Haut): guovis apme̦tušās ar drauzu N. - Schwanb. - Vgl. drauza].

Avots: ME I, 493

II drauzs; ‡

2) rauh
Borchow, Warkh.: dràuza ² miza:

Avots: EH I, 331

II drauzs [?], = trausls BW. 21706 var.

Avots: ME I, 493

[druzas. der Schlamm, der Kot Wid.]

Avots: ME I, 506

[druzma Kokn. n. U., Salis. = drūzma.]

Avots: ME I, 506

‡ druzme Warkl., = drũzma.

Avots: EH I, 337

‡ druzmêt Warkl., = druzmêtiês.

Avots: EH I, 337

[druzmêtiês Salis, = drūzmēties.]

Avots: ME I, 506

druzna: "brūzma" Wessen.

Avots: EH I, 337

duz, für daudz BW. 8486, 1 var.

Avots: ME I, 522

duzât, -āju, betrübt, von etwas ergriffen sein: viņam nuotikusi nelaime: duzā vien RKr. XV, 113. [In Bers. "zürnen".]

Avots: ME I, 522

duze U., = dūze.

Avots: ME I, 522

duzenêt, in Gedanken versunken gehen und (etwas) erfolglos suchen Ruhental n. Etn. I, 58. [Auf mnd. dusen "gedankenlos dahingehen" beruhend? Vgl. dūzenêt III.]

Avots: ME I, 522

I duzêt: "sakarst, saiet pikuos" (vom Mehl; 3. praes. duz) Schlampen.

Avots: EH I, 345

I duzêt Spiess n. U., verschimmeln, alt werden: miltiem duzējuma smaka, das Mehl hat einen muffligen Geruch Spiess n. U. Vgl. dusêt II.

Avots: ME I, 522

II duzêt, -ēju, auch duzuôt Laud., Fest. Refl. duzêtiês, -ējuos, sich grämen N. - Schwanb.

Avots: ME I, 522

[III duzêt, -u, -ēju Ruj. "glimmen, schwelen".]

Avots: ME I, 522

[duziens L., St. "ein Stoss, eine Beule auf einem polierten Holz".]

Avots: ME I, 522

duzinât: "murren" Lemb.; ziemlich leise weinen, wehklagen A.-Schwanb.

Avots: EH I, 345

duzinât "?": jaunais brālis sievu ņēma, ve̦cais brālis duzināja (Var.: dūzināja, dudināja) BW. 20817.

Avots: ME I, 522

‡ duzins Wellig 27, das Dutzend.

Avots: EH I, 345

duzma, die Verwirrung Salis, Ruj. n. U.

Avots: ME I, 522

duzuôt, ‡

5) "stöhnen, sich beklagen"
Saikava.

Avots: EH I, 345

duzuôt,

1) = duzenêt: duzuodama, me̦klē̦dama, ietecēju niedrājā BW. 5036;

2) müssig sein
Etn. I, 32;

3) = dunguot Etn. I, 32: kuo jūs, meitas, duzuojiet (Var.: dūzuojiet), ka jūs skaļi nedziediet BW. 780, 1 var.;

4) betrunken sein und ohne Arbeit umhergehend andere stören
Etn. I, 44.

Kļūdu labojums:
3) = dunguot Etn. I, 32 = 3) dunguot Etn. I, 32; = duzât, pūst (?)
skaļi nedziediet = dziesmu nedziediet

Avots: ME I, 522

duzt,

1): auch Līvāni, (praes. dùstu ² , prt. duzu) Kaltenbr., Skaista, Warkl.: māla trauks dūstams (zerbrechlich)
Skaista n. FBR. XV, 48. sme̦ltē̦ti māla puodi tik viegli nedūst Warkl. ‡ Subst. duzums, Stoss an was Zerbrechliches Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Stoss").

Avots: EH I, 345

duzt,

1) [prs. dūstu L.], intr., entzwei gehen;

2) "?": maļu, maļu, duzu, duzu [vielleicht prs. zu einem duzêt], āža gaļa padzirnē BW. 8100 var. Hierher vielleicht auch laiks duz Nigr., wird trübe, bewölkt sich (bei Windstille);
vgl. saduzt.

Avots: ME I, 522

[duzums Trik. "dusums": miltiem duzuma garša.]

Avots: ME I, 522

dze̦guze: voc. s. dze̦guziņa BW. 2449 var. (aus Dond.), dat. s. dze̦guzam 30607 var. (aus Serben),

1): kūkāja dz. ābelē BW. 17294;

2): Demin. dze̦guzīte, eine Wiesenblume
Dunika; pinguicula vulgaris Barbern, Pernigel; ‡

4) aklā dz., verächtliche Bezejchnung für einen Menschen:
tāda kâ aklā dz. - ni re̦dz ni! AP.; bada dz., Schimpfname für einen ungenügsamen Menschen od. ein solches Tier AP.

Avots: EH I, 352

dze̦guze, [dze̦gûze ² Lin., Bauske, Lis., dze̦guôze (> infl. dzagûz`e, BW. 33612 und Warkhl.). dze̦guse Kl., dze̦gusis Ruj.], Demin. dze̦guzīte, dze̦guztiņa BW. 10074. dze̦guozīte (Krohten n. BW. 19108. 1).

1) der Kuckuck:
dze̦guze kukuo, kūkuo, auch zvana AP. n. U. tas vairs dze̦guzes nedzirdēs od. diezin, vai tas vairs dzirdēs dze̦guzi kukuojam, sagt man von einem Kranken, dessen Genesung sehr zweifelhaft ist. kad tik tavu nuoduomu dze̦guze neaizkūkuo Janš. Bada dze̦guze. der Wiedehopf;

2) eine Blume,
n. K. Müller 88 Fünffingerkraut, wohl Knabenkraut (Orchis) od. Kuckucksblume (Lychnis flos cuculi): dze̦guzes siešu pušķī Lautb.;

3) dze̦guzes asaras, rote Punkte auf Blättern. hauptsächlich auf Ellernblättern
Skuja. Zu li. gegužė˜ [woraus wohl gegà resp. gẽgė (wovon gegẽlė und gegùtė) abstrahiert, vgl. Niedermann Festgabe A. Kaegi 83], apr. geguse, [aruss. (bei Соболевскiй Лекцiи ⁴ 143) жегъзуля, an. gaukr "Kuckuck", s. Meillet MSL. XII, 213 f. und Trautmann Wrtb. 81 f.]

Avots: ME I, 539, 540

dze̦guzene, dze̦guzīte Etn. I, 109. Knabenkraut (Orchis) RKr. II, 74; auch dze̦gužu puķe.

Avots: ME I, 540

dze̦guzẽ̦ns, ein junger Kuckuck.

Avots: ME I, 540

‡ dze̦guzienes Strods Par. vōrdn: 72 "?".

Avots: EH I, 352

‡ dze̦guzzâles, Hungerblümchen (draba muralis) Peņģ.

Avots: EH I, 352

‡ e̦muzis Frauenb. "ein Dummkopf ".

Avots: EH I, 369

gaîļuzir̃ņi, Schneckenklee (medicago falcata) RKr. II, 74.

Avots: ME I, 585

garaũza: auch Orellen n. FBR. XI, 46, AP., Trik., (mit au ) Salisb.

Avots: EH I, 383

garaũza PS., [garaûza Wolm.], = garuoza (s. dies), die Brotkruste [Ronneb., Smilt., Drosth.], BW. 29248 var.

Avots: ME I, 601

[gaûza Domopol, Warkh., jem., der gaûž.]

Avots: ME I, 613

‡ gaûzāns Kaltenbr., wer viel unnützes Zeug spricht.

Avots: EH I, 388

gaûzât: auch Kaltenbr., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 388

[gaûzât Domopol, Warkh., Iterativform zu gauzt.]

Avots: ME I, 613

‡ gaûze Lettg., Femininform zu gauzis.

Avots: EH I, 388

gauzêt, unzüchtig reden Selb. n. Etn. IV, 65; [ schwatzen (nam. zur Unzeit), lügen Wessen].

Avots: ME I, 613

gauzis: mit aû in Lettg.

Avots: EH I, 388

[gauzis "ein Lügner" Wessen; "ein Schwätzer" Domopol.]

Avots: ME I, 613

gauzuonis, der Schwätzer N. - Schwnb.

Avots: ME I, 613

gauzt: auch Saikava; Dummheiten sprechen - auch (mit aû ) Schwanb.; "piedauzīgi runāt" (mit aû ) Lettg.; scherzen, sich lustig machen (mit aû ) Lubn.; "= gaust" Wessen; "verklagen" (mit aũ ) Dond.: vai es tevi gaužu? ‡ Refl. -tiês "?" : kuo tu gauzies? Schwanb.

Avots: EH I, 388

gauzt, - žu, - zu, Dummheiten sprechen; etwas, was nicht der Wahrheit entspricht, behaupten: kuo nu gauzi dumjības Lub.; [gaûzt "verleumden" Warkh. (hier auch vom Heulen des Hundes), Domopol; gaûzt ² Bauske "Übles reden." - Reimwort zu bauzt].

Avots: ME I, 613

gnaũzît (unter gnaûzt ² I): gnauza pirkstiņus Janš. Mežv. ļ. II, 32. kuo viņš tur ... tâ gumzīja un gnauzīja Līgava II, 133. es viņu ņemšu g. (scherzweise vom Unterricht) BielU. Zur Bed. vgl. auch sagnauzîtiês.

Avots: EH I, 396

I gnaûzt ² [Bl.], - žu, - zu, gnaũzît [Nigr.], - zu, - zīju, drücken, quetschen, knittern, knillen, auswinden wie nasse Wäsche L., St., U., prügeln A. XIII, 252. nagus gnauzīt Spiess n. U., die Hände ringen. (Flachs) unordentlich brechen Naud. Refl. - tiês, sich anstrengen, eine über die kräfte gehende Arbeit auszuführen suchen: tie gnauzās (cīkstuoties) kâ dzīvi nabagi Etn. I, 122. viņš te nauzījās gar baļķi, bet tuomē̦r ne˙kā nevarēja izdarīt Naud. Zu li. gniáužti "мять, жать, (die Hand) fest schliessen", gniáužyti "wiederholt (in der Hand) quetschen", [gniūžtė˜ "eine Handvoll, Knocke", mnd. knocke "Bündel" u. a., s. Fick Wrtb. I ⁴ , 400, Froehde BB. X, 299, Persson Beitr., 90 f. u. 467, Berneker Wrtb. I, 315, Trautmann KZ. XLIII, 176].

Avots: ME I, 633

II gnauzt, - žu, - zu,

1) unnützes Zeug schwatzen:
tevi jau nav vē̦rts klausīties, tu tik gnauzi vien Bers., Laud.;

[2) gnaũzt Dond., (jemand) bösen Leumund machen.
Vielleicht aus gauzt und gnelzt kontaminiert].

Avots: ME I, 633

gņaũzt: vgl. ‡ àizgņaûzt ² .

Avots: EH I, 396

[gņaũzt (li. gniáužti "fest schliessen") Dunika, drücken, quetschen.]

Avots: ME I, 634

gnĩdàuzītes, kleiner Hafer U.

Avots: ME I, 634

‡ *gnuz(d)inât, zu erschliessen aus izgnuz(d)inât.

Avots: EH I, 396

‡ *gnuz(d)inât, zu erschliessen aus izgnuz(d)inât.

Avots: EH I, 396

‡ grauza Blieden "= gŗava".

Avots: EH I, 399

gràuzaîns ² [Borchow], schorfig, voller Schelfer: [gr. āda (nuo vēja) Borchow]; grauzaina galva Etn. II, 36. [Zu grauzis 1,li. gràužas "Kies"?]

Avots: ME I, 640

‡ gràuzdaîns ² "sagruzdējis, sagrauzdējies" Kalz. n. Fil. mat. 27: g. siers (vom Käse, der im Ofen getrocknet ist), grauzdaina maize.

Avots: EH I, 399

[gràuzdas ^2,

1) Grieben
Borchow;

2) Angebranntes:
nuo iesala grauzdas vien palikušas Bers.]

Avots: ME I, 640

[grauzdēļi, Nachbleibsel von geschmolzenem Fett Trik.]

Avots: ME I, 640

grauzdēt,

1): auch AP., Ramkau, (mit àu ² ) Warkl. ‡ Refl. -tiês, rösten
(intr.) Kalz. n. Fil. mat. 27 (mit àu ² ): kaņepes, ciguoriņi grauzdējas.

Avots: EH I, 399

gràuzdêt [Wolm., PS., Arrasch, Jürg., Schujen u. a.], -u, - ẽju,

1) rösten:
kafiju, ciguoriņus, kaņepes. Jē̦kaba dienā vajaguot dzert nuo visādas labības grauzdē̦tu kafiju, tad labība izduoduot daudz graudu Etn. IV, 91. čūskas āda jāgraudzē uz uguns un bē̦rns viņas dūmuos jākvēpina BW. I, 185;

2) brenne:
alkšņi, kuŗus... saskalda un grauzdē. uogles grauzdē arī nuo rudzu salmiem Konv. ² 379;

3) [graũzdêt Bl.], brennend härten:
sē̦rdzelzi vis+pār apdedzina jeb grauzdē Konv. ² 682. pa vēja grauzdē̦tuo klinti A. XX, 770. [Zu gruzdinât "rösten", li. griaũsti praet. (griauzdžiaũ) "пряжить, подсушивать (на огнѣ)", grūdinti "härten"; s. Leskien Abl. 297].

Kļūdu labojums:
-u, -ēju = -ēju
rösten: = 1) rösten
pirmajai nozīmei jāpiešķir fraze no Konv. ² 682 (die Phrase aus Konv. ² 682 gehört zur Bed. 1)

Avots: ME I, 640

[gŗaũzdêt Nigr., = gràuzdêt.]

Avots: ME I, 673

‡ gràuzdê̦rtava,* eine Vorrichtung zum Rösten; die Rösterei.

Avots: EH I, 399

grauzdêtiês, lärmen, toben.

Avots: ME I, 640

grauzdi,

2): grauzdiņi Sussikas.

Avots: EH I, 399

grauzdi,

1) die Überbleibsel von etw. Geröstetem; etw. Geröstetes:
pestelis sagrauzdējis uodzi un iedevis grauzdus be̦rājam A. IX, 227;

2) [gràuzdi Trik., Salis], die Überbleibsel von geschmlzenem Fette;

3) = gre̦mzdi Sissegal, Bers.

Avots: ME I, 640

‡ *graûzdinât, erschlossen aus nùograûzdinât.

Avots: EH I, 399

‡ grauzds, = gŗaũzds: g. laiks Janš. Mežv. ļ. II, 536.

Avots: EH I, 399

gŗaũzds,

1): g. pē̦rkuons Janš. Līgava I, 180 (ähnlich 321);

2) "?": garuoza brangi gŗauzda, tâ ka ē̦duot kraukšķēt kraukšķēja Mežv. ļ. II, 370.

Avots: EH I, 414

gŗaũzds [Nigr., sehr heftig (vom Gewitter), reich an Gewitter: g. pē̦rkuons; g. laiks, gŗauzda vasara].

Avots: ME I, 673

grauzdulis ,* der Kaffeebrenner; grauzduļi, überbleibsel von geschmolzenem Fett Freiziņ.

Avots: ME I, 640

‡ gràuzdumi AP., (mit aũ) Trik., Nachbleibsel von geschmolzenem Fett Dobl., Ruhental.

Avots: EH I, 399

grauzdupīte, [ein an Kies reicher Bach?]: sajukuse grauzdupīte (Var.: zvirgzdupīte, uolupīte) BW. 13630, 4 var. [Zu grauzains?]

Avots: ME I, 640

graûze,

1): grauzes, Wagenspuren (nicht tiefe Geleise)
Dobl. n. BielU.

Avots: EH I, 399

graûze,

1) das Fahrgeleise
Mar. n. RK. XV, 114;

2) sirds grauzes, der Jammer
Brasche.

Avots: ME I, 640

graûzẽjs, einer, der nagt, der Nager: mana kaula grauzējiņš BW. 9128. līgaviņu, cukuriņa grauzējiņu 22598. āzīts, kuoka grauzējiņš 12779.

Avots: ME I, 640

graûzeklis ,*

1) das Nagetier:
žurka un pele ir grauzukļi Hug. Mag. II, 1, 71;

2) der Nagezahn
Konv. ² 329.

Avots: ME I, 640

grauzenis: auch Sehren.

Avots: EH I, 399

grauzenis, der obere Rand am Strickstrumpfe od. an Handschuhen (gew. valnītis) Kokn. n. Etn. III, 177. grauzenis - zeķes vai cimda malējā gala iesaukums, kuŗš ar+vien tuop adīts citādā veidā kâ pārējais cimds vai zeķe Kokn. A. XIII, 252.

Avots: ME I, 640

grauzgnis, kuoka grauznis, der Holzbohrer (psocus pulsatorius) RKr. III, 128.

Avots: ME I, 641

graûzi: auch Rubinen (hier auch: "izde̦guši akmens smalkumi").

Avots: EH I, 400

[graûzi Wessen (li. gràužas "Kies") "zvirgzdi".]

Avots: ME I, 640

graûzîgs, nagend, vom Nagen herrührend: vāvere pildīja gaisu ar grauzīgu troksni A. XVI, 326.

Avots: ME I, 640, 641

grauzinât: auch (mit aû ² ) Gramsden.

Avots: EH I, 400

grauzinât (li. gràužinti "выпасать"), das Vieh auf einer schon abgegrasten Stelle weiden, fressen lassen Spr.

Avots: ME I, 640

grauzis,

1): graûži ² Siuxt, was beim Windigen abfällt:
g. atbira nuo labības nuost.

Avots: EH I, 400

grauzis, [graûzis ² Selg., Wandsen],

1) ein Stäubchen:
acīs iebiris grauzis Selg., Saussen n. Etn. III, 177, [Drosth.]; ķirmju grauži, Wurmmehl;

2) der Holzbohrer (psocus pulsatorius)
Ar., [Saussen;

3) Überbleibsel benagter Früchte
Kārsava;

4) ein Verleumder
Dricē̦ni.]

Avots: ME I, 640

graũzît: auch mit aû (zu erschliessen aus ‡ apgraûzît).

Avots: EH I, 400

graũzît [Līn.], freqn. von graûzt, knabbern W.

Avots: ME I, 641

grauzs "?" tev, elksnīt, grauza (Var. : drauza, trausla, trauša) miza BW. 21706 var. [Vgl. Būga РФВ. LXX, 250.]

Avots: ME I, 641

‡ II graûzs (li. gráužas "grober Sand") Oknist n. Fil. mat. 34 "grants kalns".

Avots: EH I, 400

graûzt,

2): sāka jam vienu aci g. Kaltenbr.

Avots: EH I, 400

graûzt, -žu, -zu (li. gráužti), tr.,

1) nagen :
suns sācis grauzt kaulus LP. IV, 89. ķirmis sienas malās grauž VII, 647. zirgs ieradinājies grauzt siles Aps. aitas grauž pliku nuopu, garuozu. ļaužu runas sirdi (auch sirdī) grauza BW. 8750. ķēniņam tas ļuoti grauzis (wurmen), ka viesi krāpti LP. III, 31. Auch mit d. Akk. : vagari tas vare̦ni grauž Purap. Sprw. : smiekli kaklu nelauž, smiekli gurnu negrauž ;

2) nagen, reiben, wund reireiben :
gruzis grauž acī od. aci, od. acs grauž A. XX, 882. vainadziņš ausis grauza Ltd. 1037. tam zābaks, saite, pieši kāju grauž. smiltis viņu vaigus grauž BW. 30894. Refl. -tiês,

1) sich verzehren, nagen :
sirds vienatnē aiz skumjām graužas Adam. stipri sāka grauzties gar durvīm LP. VI, 1, 27. jaunā strāva grauzās un grauzās taisni ap tuo A. XX, 558. le̦di kraukšķē̦dami graužas MWM. VI, 491. žē̦lums graužas klāt pie sirds Vēr. 149. kliedziens caur klusumu graužas Vēr. 131. [Zu li. grúžtis "грызь", grùžas "огрызок", aksl. gryzo, "nage", arm. krcem "(zer)nage" und vielleicht gr. βρύχω (mit langem υ) "knirsche mit den Zähnen", got. kriustan "knirschen" u. a., s. Fick BB. VI, 213 u. Wrtb. I ⁴ , 410, Strachan BB. XX, 16, Hübschmann Arm. Gramm. 462, Persson Beitr. 333 f. u. 467, Stokes Wrtb. 187, Berneker Wrtb. I, 359.]

Avots: ME I, 641

‡ grauztiņi Diet., Graus, Schutt, zerbrochene Mauerstücke.

Avots: EH I, 400

grauzulis ,* das Nagetier RKr. VIII, 83.

Avots: ME I, 641

‡ griuzdiņas Widdriseh, griũzdiņi Pernigel, Nachbleibsel von geschmolzenem Fett.

Avots: EH I, 406

gruza: visādas gruzas (gen. s.) pieber Kaltenbr.

Avots: EH I, 411

gruza, der Schutt: māja uztaisīta, jānuove̦d gruza Aps.

Avots: ME I, 666

gruzaîns, voll Staub U.; voll Schutt, Graus: neturēju... gruzaiņas istabiņas BW. 6871 var.

Avots: ME I, 666

gruzdaîmi, der Geruch von etwas Schwelendem, Brennendem RKr. XVII, 135. [Aus gruzdējumi.]

Avots: ME I, 666

[gruzdalas, Nachbleibsel von geschmolzenem Fett Ronneb., Smilt.]

Avots: ME I, 666

‡ gŗuzdêt, = gruzdêt: pagale gŗuzd Siuxt. zem plēnēm un. pe̦lniem vēl gŗuzdēja ... uguns Janš. Dzimtene I ² , 383. dega un gŗuzdēja Mežv. ļ I, 247.

Avots: EH I, 415

gruzdêt (li. gruzdė´ti), -u, -ẽju, auch grust, prs. grùzdu oder grùstu C., prt. gruzdu Dr., Ruj. (li. grū,zdu, gruzdaũ, grùsti), intr. schwelen, glimmen: vairāk gruzda nekâ dega sveķu ce̦lmi līdumā BW. 12986. Miķeļa vakarā ugunī jāsame̦t ve̦cas vīzes, lai gruzd. Fig.: nemiers, gruzdams audzis, ar liesmu pilsē̦tu sāk rīt. galvā smadzenes gruzd arvien vairāk JK. IV, 151. ienaids sirdī gruzdēja Neik. [Vgl. Persson Beitr. 129.]

Avots: ME I, 666

‡ gŗuzdi (wo?), Nachbleibsel von geschmolzenem Fett.

Avots: EH I, 415

‡ *gŗuzdinât, zu erschliessen aus ‡ apgŗuzdinât.

Avots: EH I, 415

gruzdinât (li. grùzdinti), rösten, braten, brennen: gruzdini tad atkal viens pats savus pirkstus sprukstuos! Seif. III, 2, 291.

Avots: ME I, 666

‡ gruzdiņi, Nachbleibsel von geschmolzenem Fett Ruhtern.

Avots: EH I, 411

‡ gruzduliņš, eine kleine Pfeife (zum Rauchen) Üxküll.

Avots: EH I, 411

gruzdums: gruzdumi (Grieben) auch Salis, Salisb.

Avots: EH I, 411

‡ gŗuzdums, = gruzdums: uož pēc gŗuzduma Janš. Dzimtene I ² , 40.

Avots: EH I, 415

gruzdums, gruzdējums, das Schwelen: gruzdējuma dūmuos turēt bē̦rnu, kuo sauc par svēpēšanu Etn. I, 66. gruzduma smaka, brenzliger Geruch. gruzdumi, Grieben: gruzdumi - dradži, kuo dabū cūku taukus kausējuot Etn. I, 44, [Ronneb., Smilt., Lis.].

Avots: ME I, 666

I gruzis,

2): Schachtelhalm
(li. grùžis "Ackerschachtelhalm") Ramkau: viņi sabirst, tādēj viņus par gruzi sauc;

3): auch AP., Dunika, Kaltenbr., Kand., Salis: ar gružiem, kuo mežā sagrāba Kaugurciems.

Avots: EH I, 411

I gruzis, grùzis PS., grûzis AP.,

1) ein Stäubchen, Körnchen, Hälmchen, Spänchen, das in das Auge gerät:
gruzis (gruzis) grauž acī. gruzi (grūzi) nuo acs izlaizīt. vēžu dzirnutiņas iebāž acī, kad gruzis iebiris Etn. III, 8;

2) grùzis [Schujen, N. -peb.], Wasserschafthalm (equisetum limosum)
RKr. II, 70, Etn. I, 138: Jānītis tavus kumeliņus grūžu zâli (Var.: gružu rasu) ēdināja (vgl. li. gružis (i- Stamm) "Schachtelhalm");

3) der Pl. gruži, grûži od. grùži, auch gružas [Taurup], grūžas, allerlei Abfälle, Schutt, Graus, Geröll:
darīs visus akmiņus par izkaisītiem gružiem (gruvekļiem) Jes. 27, 9. kur žagari, tur gruži. kur ar kuo strādā, tur gruži nuokrīt. tīra te̦k Daugaviņa, daži gruži (Var.: grūži, grūžas) dibe̦nā BW. 21376; 30767, 3. kur, skuķīti, grūžus (Var.: gružus) liki? 24114. gružas gulēja gadu desmitiem MWM. II, 2. Jāņ māte, grūžu (Var.: gružu) cūka BW. 32585. siena gruži, feine, zerbröckelte Heuüberbleibsel;

4) zur Bezeichnung einer grossen Menge:
tur ļaužu kâ gružu. [Inder Bed. 1 und 3 - 4 wohl eher (s. Froedhe BB. XVII, 313) entlehnt nebst poln. gruz "Trümmer" aus ndd. grūs, als (nach Leskien Abl. 297 und Nom. 293 und v. d. Osten-Sacken IF. XXIV, 245) nebst li. gráužas "Kies" und gružótas "holperig" zu graûzt.]

Kļūdu labojums:
grūžas) dibe̦nā = gružas dibe̦nā

Avots: ME I, 666, 667

[II gruzis Taurup, der Gründling (grundulis). Zu li. grùžas dass.].

Avots: ME I, 667

[gruzls Bers., schwer, dick, unbeholfen. Aus r. гру́зный "schwer"umgebildet?]

Avots: ME I, 667

gruzme, = drūzma Erlaa n. U.

Avots: ME I, 667

‡ *gruzne (>gruzen) "ein Ort, wo nichts wächst" Suhrs n. FBR. VII, 34.

Avots: EH I, 411

gruznis, ein Faulenzer Stockm. n. Etn. IV, 33: ap vienu vietu viens darbuojas, ap uotru - uotrs gruznis Janš.

Avots: ME I, 667

guza,

1): auch Linden in Kurl. - Zur Elymologie vgl. auch Būga Arch. Philol. I, 46 t, sowie le. paguzu.

Avots: EH I, 421

guza,

1) der Kropf:
cīrulīšam pilna guza (Var.: kuza, ku(g)zna) BW. 2054, 1 [I, S. 918]. putniņi tukšām guzām, weil sie nicht gegessen haben. [labu guzu pieēsties U., sich mit Essen gehörig vollstopfen];

2) der Steiss, Bürzel
Dr.;

3) der Haufe, die Menge;
guzu guzām, Haufenweise Lub. [Wegen guzums und guzma sit die Annahme (zu der Leskien Nom. 190 u. 227 und Solmsen Beitr. 220 f. geneigt sind), dass guza aus dem Slavischen entlehnt sei, nicht gerade wahrscheinlich, wenigstens nicht notmendig. Eher verwandt (nebst gũža) mit li. gùžas "Knorren", gaužė "Kopf", gaũžitis "sich zusammenknäueln", sloven. gúza "Hinterer, Höckerer", poln. guza "Hinterer", guz "Knopf, Knorren" u. a.; vgl. Būga LM. IV, 483 u. KSn. I, 228, Trautmann Wrtb. 102, Berneker Wrtb. 343 u. 375, Zubatý AfslPh. XVI, 394, Persson Beitr. 114 ² u. 465, Petersson Zur slav. u. vergl. Wortf. 34 f., Zupitza Germ. Gutt. 148.]

Avots: ME I, 685

guzaîns, kropfig.

Avots: ME I, 685

guzãns NB, = zuoslē̦ns.

Avots: EH I, 421

* guzē̦ns, guzans, Bezeichnung grosser Tiere: tad ta ir guzans A. XIII, 493. skuķi auga kâ guzāni V. Egl. MWM. X, 203 [mit hochle. ā aus ē̦].

Avots: ME I, 685

‡ guzêtiês Stenden,

1) beim Gehen wackeln:
pīle iet guzẽ̦damās;

2) wackelnd gehen (kommen):
ve̦cais jau guzējas šurp.

Avots: EH I, 421

‡ guziks, ein (zum Schlagen) zusammengedrehtes Handtuch oder desgl. Dunika, Kal., NB., OB., Rutzau: ar guziku bē̦rnus peŗ.

Avots: EH I, 421

guzle̦ni: guzlē̦ns Gold., guzle̦ns Rojen, Sassm., Schlehk, Stenden, guzlans Dond., Popen, Suhrs, Ugalen, = zuoslē̦ns: g. iet guzēdamies Stenden.

Avots: EH I, 421

[guzle̦ni Dond., junge Gänse.]

Avots: ME I, 685

guzma,

1): nuo siena ve̦zuma nuovēlās liela g. Frauenb.

Avots: EH I, 421

guzma, gūzma AP.,

1) eine grosse Menge, masse, eine Haufe:
liela guzma ļaužu, mantas Gr. -Sessw. piparksnītis pie piparksnīša - liela guzma sale̦cas Naud. tur būs vardes guzmām Kleinb. ierauga priekšā cilvē̦ku gūzmu Kaudz. M. varam redzēt arī virsuotni -miglainu gūzmu starp citiem augstumiem Kaudz. me̦lnu viļņu gūzma Duomas III, 648. krūmāji zem sniega gūzmas U. b. 110, 36;

2) guzma, = guza 1, der Kropf
Kand.; [

3) guzma U., ein Höcker.
Zu guza].

Avots: ME I, 685

guzna: auch Laidsen, Ramkau, Schujen.

Avots: EH I, 421

guzna, = guza 1, der Kropf Konv. ² 290. Zu guza.

Avots: ME I, 685

‡ guznêt Erlaa, ohne Arbeit leben.

Avots: EH I, 421

‡ guznît Laidsen, Schibbenhof (prs. -īju ), Smilten "unschön, gierig essen".

Avots: EH I, 421

guzums, Höcker auf der Brust, Kropf L. Zu guza.

Avots: ME I, 685

ìeàuzuôt, zirgu, dem Pferde (einmalig und genügend) Hafer geben Saikava.

Avots: ME II, 2

‡ iebaũze Frauenb., der haarbedeckte Teil des Kopfes.

Avots: EH I, 503

ìedaũzît,

2): durch wiederholtes Schlagen einschüchtern
Orellen, Sonnaxt: iedauzīts zirgs. tas jau ir iedauzīts: ne˙maz tuvumā nevar rādīties Orellen; ‡

3) = ìepḕrt 2 Orellen. Refl. -tiês,

2): kādreiz kāda teiba pie reņģēm iedauzās Salis; ‡

3) "dusmīgi ierunāties" Frauenb.: baiļ, ka kāds iedauzās.

Avots: EH I, 508

‡ ìedaũdzîtiês Salis, = iedaũzîtiês 2.

Avots: EH I, 508

‡ iedruzêt (??) Renzen "= ieduzêt II".

Avots: EH I, 510

I ìeduzêt "?": valuodas skaņas vienmē̦r vēl ieduzēja [vgl. duzuot 3] šinī te̦lpā Alm.

Avots: ME II, 11

[II ìeduzêt od. ìeduzt, zu duzêt I anfangen: ieduzējusi labība Senten. ieduzējis alus, ieduzējuši (nuo ilgas stāvēšanas maitāties sākuši, nelabu garšu dabūjuši) milti Wolm.]

Avots: ME II, 11

[III ìeduzêt, = ieplîst Wessen; "infolge eines erhaltenen Schlages den gewohnten Klang verlieren": ieduzējusi bļuoda Bauske. Zu dauzît, li. dužė´ti "щербиться".]

Avots: ME II, 11

[ìeduzt Welonen, = ieduzēt III: puods ieduza. In Makašāni spreche man dies Verbum mit s im Wurzelauslaut (?).]

Avots: ME II, 11

I ìeduzt: auch Baltinow, Buschh. bei Kreuzb., Kārsava, Līvāni: trauks jau mazliet ieduzis Līvāni.

Avots: EH I, 510

II ìeduzt (unter ìeduzêt II): milti sūkuši jau ie. Heidenfeld, Mahlup.

Avots: EH I, 510

[ìegrauzdêt,

1) unvollkommen rösten:
viņš kaņepes iegrauzdējis, bet nav sagrauzdējis Ruj. iegrauzdēt gaļu N. - Peb.;

2) (ein beschränktes Quantum zu einem bestimmten Zweck) rösten:
iegr. miežus kafijai Bauske.]

Avots: ME II, 18

ìegraûzt,

1): graudus, kas... tārpaini un iegrauzti likās A. Brigadere Skarbos vējos 42. cieši apsieta saite iegrauž miesa vìli Orellen; ‡

2) (fr)essend ein wenig zu sich nehmen:
kāda garuoza ir, tādu iegrauž Janš. Dzimtene 12, 315. lai tie (zirgi) jel ve̦cas kūlas iegrauztu Daugava 1928, S. 54. kad būtu kas kuo ie., varē̦tu iet pie darba Orellen; ‡

3) "beleidigen; tief betrüben"
Diet. Refl. -tiês,

2): valdziņš iegrauzies ādā Orellen.

Avots: EH I, 514

ìegraûzt, annagen, etwas abreiben: pastalu aukla iegrauzuse kāju LP. II, 64. liepu kuoka milnu taisu, lai ruociņas neiegrauž BW. 3488, 2. Refl. - tiês,

1) ein wenig nagen, fressen:
jānāk ve̦de̦klas dārzā kāpuostuos iegrauzties LP. VII, 1201;

2) sich hineinnagen, hineinfressen:
gŗavas, kuŗas se̦natnē klintī iegrauzušās Konv. ² 924.

Avots: ME II, 18

ìegŗuzdêt Frauenb., = ìegruzdêt.

Avots: EH I, 515

‡ ìeknuzât Ermes "= ìepḕrt 2".

Avots: EH I, 521

ìekuzinâtiês: sich einscharren Mahlup: vistām patīk ie. smiltīs.

Avots: EH I, 524

[ìekuzinâtiês Bers., = iekužņāties; in Wessen iekužināties, = iekužņātiens 2; in Lettg. iekužināties "sich einwickeln".]

Avots: ME II, 33

ìelaûzĩba, [= ielauzīšanās Wessen]: liels iespaids pie nuoguruma ir ielauzībai un paršai A. XI, 327.

Avots: ME II, 37

ìelaûzît, freqn., tr.,

1) knicken:
salmus;

2) einbröckeln:
maizi pienā, tauku putrā;

3) mit Mühe beibringen, einüben, einpauken:
uzņēmās bē̦rnu ielauzīt galvgabaluos Neik. Refl. - tiês, sich mit Mühe einüben, eine gewisse Fertigkeit gewinnen: latviešu valuodā, grāmatā, rakstuos. tie tādā vardā bija jau labi ielauzījušies A. XX, 573.[Nomen actionis: ìelauzîšanâs.]

Avots: ME II, 37

ìelaûzt, tr., anbrechen, einbrechen, knicken: zaru, niedri. Refl. - tiês, einbrechen, eindringen: zaglis ielauzies klētī. viņi līdzi ielauzās istabā Vēr. II, 431.

Avots: ME II, 37

ìezuzinât Degl. MWM. II, 463, = iežužināt.

Avots: ME II, 92

izbauzêt, durchprügeln: dē̦lu māti pa muguru izbauzēt BW. 23418, 1.

Avots: ME I, 715

‡ izbruzdinâtiês Dunika, = ‡ izklaũvêties: i. pie visām durīm.

Avots: EH I, 436

‡ izduzt (li. išdù˛ti ), herausplatzen, -bersten Warkl.: ķērnei mala izduza.

Avots: EH I, 444

‡ izgauzt "= izme̦luôt" Warkl.: šuoreiz viņš tikai blēņas izgauza.

Avots: EH I, 447

‡ izgnauzt, ausdrücken, auswinden (wie nasse Wäsche) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 448

‡ izgņaûzt ² (li. išgniáu˛ti "ausdrücken" ) Dunika, verrenken: i. kāju.

Avots: EH I, 448

izgnuzinât, izgnuzdinât Dond., Sassm., tr., ein wenig verrenken: kad bē̦rnam kāja, ruoka izmežģīta (izgnuzināta Windau) JK. VI, 53. Zu li. gnìužinti "давить", gniáužti "сжимать".

Avots: ME I, 738

izgrauzdêt, tr., ausbrennen, verbrennen, abrösten: akmins (karsts) tam rīkli izgrauzdējis LP. VII, 874. izgrauzdējām melderienei visas kaņepes MWM. XI, 198.

Avots: ME I, 739

‡ izgrauzêt Warkl., = ‡ izgraustît: i. maizi.

Avots: EH I, 449

izgraûzt, ‡ Subst. izgrauzums Segew., ein Wasserriss.

Avots: EH I, 449

izgraûzt (li. (išgráužti), tr.,

1) ausnagen, zernagen:
peles man sieru izgrauzušas A. XXI, 603. sāpju izgrauztas krūtis Vēr. II, 59;

2) aushöhlen, ausspülen:
ūdens izgrauž akmeņus Hiob 14, 19. krasts viss izgrauzts JR. V, 24. klintī valks izgrauzis dziļu ruobu LP. VII, 645. Refl. - tiês,

1) sich hindurchnagen:
izgrauzties caur dzīvi Duomas II, 253;

[2) zur Genüge nagen].

Avots: ME I, 739

izgruzdêt, izgrust, intr., verglimmen: kâ pe̦lni pie izgruzdušas uogles Skalbe.

Avots: ME I, 740

‡ izķauzêt Wessen, = izķaulêt.

Avots: EH I, 460

[izķauzt, etwas Dickflüssiges (aus einem Gefäss) verschlingen: duod tik tiem priekšā, kuo gribi! tad re̦dz, ka izķauž Friedrichshof bei Ronneb.]

Avots: ME I, 759

‡ izknuzinât "langsam auspicken" (von Hühnern) Seyershof.

Avots: EH I, 457

‡ izkuzâtiês Warkl. "heraus-, hinauskriechen": nevarēja i.

Avots: EH I, 459

‡ izlaûzelêt ² Seyershof, hier und da (eine Reihe von Objekten) herausbrechen: i. zarus ce̦riem.

Avots: EH I, 462

[izlauzît, mehrfach od. an mehreren Stellen brechen: izl. le̦du, kaulus. Refl. - tiês, intr., ausschlagen (von Bäumen): raugies uz... kuokiems,... kad tie izlauzās Ev. (Luk. 21, 30).]

Avots: ME I, 762

izlaûzt, Refl. -tiês, ‡

4) sich
(dat.) ausbrechen, -renken Frauenb.: i. kāju.

Avots: EH I, 462

izlaûzt (li. išlàužti), tr.,

1) ausbrechen:
zuobus, ce̦lmus;

2) ausrenken:
kāju, ruoku;

3) aufbrechen:
durvis, klēti A. XIII, 526, gew.: uzlauzt klēti. Refl. - tiês,

1) von selbst ausbrechen:
kaut birzē ce̦lmi izlauztuos LP.;

2) hervorbrechen, entfahren:
iz mākuoņa izlauzusies saule Vēr. II, 155. kâ ar varu izlauzās nuopūta sē̦dē̦tāju nuo krūtīm A. XX, 133;

3) zur Genüge ringen, kämpfen:
nu tik labi izlauzāmies.

Avots: ME I, 762

izpluzdinâtiês, hinaus -, herausflattern: gailis izpluzdinājies nuo akas LP. VI, 273.

Avots: ME I, 784

izpluznâtiês, sich ausfasern: dzijas, drēbes izpluznājušās.

Avots: ME I, 784

iztuzinâtiês, sich aufmachen, sich herausbequemen: gauss cilvē̦ks nevar lē̦ti pie darba iztuzināties Sassm.

Avots: ME I, 821

jaûnuzplê̦sts, neugerodet: jaunuzplē̦stās zemes bija nuoplicinātas Konv. ² 2231.

Avots: ME II, 103

jaûnuzsâkts, neubegonnen: jaunuzsākts polītisks virziens Konv. ² 406.

Avots: ME II, 103

‡ juznêt Pilda, schlagen: j. uotram pa galvu.

Avots: EH I, 568

‡ *juzupeņas od. *juzupeņi, eine gewisse Pflanze: juzupeņu krūmeņā BW. 13250, 28.

Avots: EH I, 568

kaklalaûzẽjs, der Halsbrecher, der Waghalsige: vēl daudz citu kaklalauzēju uzbruka jūŗmalniekiem A. XV, 306.

Avots: ME II, 138

‡ ķauzains "?" ķanzainas (schmutzig, schorfig?) kājas Kroppenhof.

Avots: EH I, 692

ķàuze ² Lub., ķàuza ² Bers., der Schorf bei Wunden, die Kruste Wid.: nu jau sāk ķauza nuoiet. viņam tāda ķauza uz ruokām - nelīdze̦na, netīra, kr,aupaina āda Bers. A. XVII, 187.

Avots: ME II, 358

kàuzêt ² ,

2): auch (mit aũ ) im tahmischen Gebiet; "neknasti, ar truoksni ēst" Wessen.

Avots: EH I, 692

ķàuzêt ^2, -ẽju,

1) überkochen:
putra ķauzē Nerft ;

2) tr., hastig, viel essen:
ķauzē kâ ķauzis Naud. n. Etn. II, 50, Bers., Lub.

Avots: ME II, 358

I ķauzis, jem., der hastig, viel isst Naud. n. Etn II, 50 ; der alles beschmaddert und durchwühlt.

Avots: ME II, 358

II ķauzis "?": galva kâ ķauzis, t. i. netīra, blaugznaina Serb.

Avots: ME II, 358

III ķauzis, Harst L. [Vgl. li. kiaužóti "дѣлаться рыхлым" (vom Schnee).]

Avots: ME II, 358

IV ķaũzis, dass Kissen unter dem Kummet Gr. - Sessau.

Avots: ME II, 358

[ķauzt, -žu, -zu Ronneb., = ķauzêt ^2: vari gan tu putru ķaust.]

Avots: ME II, 358

[ķiguzis Rozentov "ein scheibenförmig zusammengedrehter Haarzopf auf dem Nacken".]

Avots: ME II, 379

[I ķikuzis Welonen, Dricē̦ni, = ķiguzis.]

Avots: ME II, 379

[II ķikuzis "der Daumen zwischen dem Zeige- und Mittelfinger" Zaļm.]

Avots: ME II, 379

‡ ķikuzīte, verächtl. Bezeichnung für eine weibliche Person: citiem vīriem lielas sievas, man bij tāda ķ. BW. 27263.

Avots: EH I, 702

‡ ķimengrauze, die Maus: kaķis ar peli spēlējās... ķ.... izlikās pa˙visam nedzīva Pēt. Av. IV, 143.

Avots: EH I, 702

‡ ķimengrauzis Grünh., = ķimeņgraûzis.

Avots: EH I, 702