Paplašinātā meklēšana

‡ àizšust, ein wenig ergrimmen Bauske.

Avots: EH I, 56

āleišu zvejuot sage man,"wenn zwei Böte, jedes mit seinem Netz, zusammen fischen" (?) Mag. II, I, 127; fischen mit dem Treibenlasser der Netze U. [In der letzten Bed. scheint āleišu aus * āl-leišu entstanden zu sein, mit -leišu zu li. léisti, le. laist "lassen"; zu -šu s. Le. Gr. 483, und āl- gehört dann zu āle.]

Avots: ME I, 238

‡ ankšu (gen. pl., "nötige Dinge") Für˙l: nāku pēc ankšu, ich komme, was zu suchen, zu fordern. Zu li. ankščia "Darlehen" (bei Daukša Post. 284)?

Avots: EH I, 70

‡ apakšuvējs Dunika, = apakšẽjs; zur Bildung vgl. viduvējs, virsuvējs.

Avots: EH I, 71

‡ apjāšu braukt. halbspur fahren Lubn. n. BieIU.

Avots: EH I, 87

apjâšus: auch Jürg., Lemburg.

Avots: EH I, 87

apjâšus JU., apjâšis PS., rittlings: zē̦ns sēdēja apjāšus uz tē̦va atzveltņa krē̦sla sāniem. Juris briežu mātei uzsēdies apjāšus JU.

Avots: ME I, 91

aplìkšus, aplìkšu runāt Ruj., mit Umschweif reden; s. aplīk, aplinkām.

Avots: ME I, 102

‡ apšurcis (part. prt. act.) Nigr. "?"; apšur̂cis Schnehpeln, = nùovārdzis. Vgl. nùošurcis und sašurkt.

Avots: EH I, 120

apšust [li. apsiùsti], intr., böse, unwillig werden, in Raserei geraten: bet šķimelis kā apšutis zviedz pārgalvīgi JR. V, 168.

Avots: ME I, 129

‡ apšustît Plm. (zu einer ganzen Anzahl von Objekten) geschaftig hin und her laufen: viņš jau apšustī visus.

Avots: EH I, 120

apšutaîns: vējš apšutains galuotnes plucina Austr. Aizsaulē S. 36. Zur Bed. vgl. apšutām.

Avots: EH I, 120

apšutains, tückisch (?): vējš... stiprs un apšutains K. Jakobson.

Avots: ME I, 129

‡ apšutām AP., = apsitām: vējš skrej apšutām.

Avots: EH I, 120

apšuva: apšuvas, der Besatz am Kleide Oberl. n. BielU.

Avots: EH I, 120

apšuva (li. apsiuvà), -e, auch apšuja BW. 13284, 1, apšuvums, der Bräm, Besatz am Kleide, Saum: kakla iegriezums apšūts zilu vai me̦lnu apšuvi Etn. IV, 109. kurpes - sudrabiņa apšuvām BW. 5707. apšuvums ist auch eine Fenstereinfassung.

Avots: ME I, 130

‡ astuoņnīšu (gen. pl.), mit 8 Weberhefteln gewebt: a. paladzeņu BW.16025.

Avots: EH I, 132

ašuvi

(s. unter aši):

auch Bers., Kalz.

Avots: EH I, 133

atdiršu, -us, Rücken an Rücken: atdiršu sēdēt Nerft n. U.; atdiršu iet, rückwärts gehen [zu dir̃sa].

Avots: ME I, 154

‡ atšubiņ Wessen, = atšubu.

Avots: EH I, 174

atšubu, atšubeniski Tirs., atšubeni Mag. III, 1, 98, atšũbenis, atšũbeniski C. (-aniski A. XII, 399), [atšūbin Werssen], atšùbin ² Bers., atšūbe̦nu LP. V, 190, rückwärts: viņš atkrita atšūben(i)s AP. viņš... iesita atšūbeniski, t. i. sitējs stāvēja ar muguru pret tuo, kam iestia, nemaz pats atpakaļ neatskatīdamies A. X, 2, 66; Etn. II, 72. ja nuo spuoka gribi tikt vaļā, tad duod viņam virsū ar dūri atšūbin Lasdohn, Laud. u. a.

Avots: ME I, 202, 203

atšupu (sist) = atšubu, atšūbeniski, s. LP. VII, 262.

Avots: ME I, 203

atšuva, atšuve, der Stoss am Frauenrock: kad brunči īsi, tad atšuvi atlaiž Serb. Etn. II, 113.

Avots: ME I, 203

augšum (unter aûgša 5): auch Iw. n. FBR. VI, 56.

Avots: EH I, 185

‡ aûgšumpê̦dus ² Frauenb., = aûgšpê̦du.

Avots: EH I, 185

aûgšup, aûgšupu, augšuop Glück IV Mos. 13, 31 u. a., in die Höhe, hinauf: cilā galvu uz šām lietām, augšup... paskaties GL. nuo atvara vē̦sa dve̦sma gar krastmalu augšup kāpj JR. IV, 40. aizbrauca pa upi augšup LP. V, 219. augšupu, lejupu klusi lūkuojuos JR. IV, 22.

Avots: ME I, 219

aûgšupê̦du (unter aûgšpê̦du): auch Frauenb.

Avots: EH I, 185

aûgšupê̦dus (unter aûgšpê̦du): auch Siuxt.

Avots: EH I, 185

‡ aûgšupēji(e) radinieki, Verwandte in aufsteigender Linie, Aszendenten.

Avots: EH I, 185

‡ aûgšupēji(e) radinieki, Verwandte in aufsteigender Linie, Aszendenten.

Avots: EH I, 185

aûgšus, Adv. zur Verstärkung des Verbs aûgt, wachsen: mācība dvēselē augšus ieaug SDP. VIII, 37.

Avots: ME I, 219

aûgšuvējs N. - Bartau, = aûgšējais.

Avots: ME I, 219

aušulĩba, Albernheit, Ausgelassenheit, Unartigkeit: pilsē̦tas skuolā valda izlutinātu bē̦rnu lepnība un aušulība RKr. XII, 72.

Avots: ME I, 230

aũšulîgs, albern, ausgelassen: aušulīga trakulība Janš.

Avots: ME I, 230

aũšulis: fem. aušule, eine Ausgelassene: aušules un neprātnieces dzīve Janš. Līgava I, 400.

Avots: EH I, 189

aũšulis, ein Alberner, Ausgelassener, Tollender Ar., Dr.

Avots: ME I, 230

bâšus, zur Verstärkung von bâzt: kâ b. sabāzti kuopā Janš. Bandavā I, 9.

Avots: EH I, 210

bêgšus, s. bêdzin.

Avots: ME I, 289

bešu (unter bešā): auch Serbigal n. FBR. IV, 58, Orellen n. FBR. XI, 43.

Avots: EH I, 213

bešus (unter bešā): auch Ramkau.

Avots: EH I, 213

‡ brašulis, ein flotter (?) Mann, ein Stutzer (?): b. bija tik ieduomīgs, ka... Janš. Līgava I, 229.

Avots: EH I, 238

brašums, Stattlichkeit, Tüchtigkeit: ārējs brašums. vairāk spē̦ka un brašuma Vēr. II, 604.

Avots: ME I, 325

bràukšu (unter bràukšus): auch (mit àu ² ) Auleja, Kaltenbr.

Avots: EH I, 238

bràukšus bràukšis MWM. VIII, 30, bràukšu, auch ar braukšu Kurisch-Haff, fahrend, zu Wagen: braukšus braukt, būt. mēs tev braukšus vedīsim BW. 17530,8. un tad tu, Klapar, kâ nu braukšus būdams, paņem mani arī līdz A. VI, 407.

Avots: ME I, 326

brišus, Adv. zur Verstärkung von brist: nevarēju brišus brist BW. 30990.

Avots: ME I, 333

brūkšu, brūkalaîns, brūkulaiņi, s. brukulaîns, brukulaiņi. Gen. Pl. von * brūkle [od. * brūkse], Strickbeere: brūkšu (Var.: brūkle̦nāju) viju vainadziņu BW. 17003.

Kļūdu labojums:
aiz brūkšu jāiesprauž (nach dem Artikel brūkšu ist einzufügen): brūkulaîns, brūkulaoņi, s. brukulaîns, brukulaiņi.

Avots: ME I, 341

‡ bušuruncis, s. unten unter bužuruncis.

Avots: EH I, 256

caũrsmilˆkšu ² zeme, der Sandton, sandiger Lehmboden Dond.

Avots: ME I, 366

‡ celˆšus, zur Verstärkung von celˆt: celšus izce̦lta Janš. Bandavā I, 396.

Avots: EH I, 264

četrkanšu mieži, vierzeilige Gerste.

Avots: ME I, 411

četrlemešu arkls RKr. XVII, 38, ein Pflug mit 4 Pflugscharen.

Avots: ME I, 411

‡ ciekšu "kamē̦r". Aus ciêk + šu II?

Avots: EH I, 276

ciêšu N.-Rosen n. FBR. VIII, 48, Adv., = ‡ ciêšis.

Avots: EH I, 278

ciešulis, f. - le, der, die Leidtragende: nāc nu, nāc, mans nabaga ciešulīti!

Avots: ME I, 395

[cikšu infl., = cik: cikšu reižu.]

Avots: ME I, 380

‡ cìršus, Adv., zur Verstärkung von cirst: it kâ c, piecirzdams Janš. Bandavā I, 149.

Avots: EH I, 274

[dar̂vaukšus Telsen, Pergelholz.]

Avots: ME I, 442

‡ depšus "ein halberwachsenes Kind" Pampeln.

Avots: EH I, 316

-dẽšu: jūs, bē̦rni, teicāt, ka jau visas uogas nuolasītas, un te nu es re̦dzu, ka ve̦se̦la rinda krūmu (uogulāju) tâdẽšu Gr. - Sessau, so wie vorher (d. h., die Beeren sind dort gar nicht abgelesen).

Avots: ME I, 464

divkañšu [zum entlehnten kañte "Kante"] mieži, zweizeilige Gerste (hordeum distichum).

Avots: ME I, 472

divlemešu arkls, ein Pflug mit 2 Pflugscharen RKr. XVII, 38.

Avots: ME I, 473

‡ divuôšu ² (gen. pl.) Stenden, zweihenkellg: d. puôds.

Avots: EH I, 323

divpušu, Adv., zweiseitig, nach beiden Seiten: pākste atve̦ras divpušu Balt. V.

Avots: ME I, 473

‡ duošus, Adv. zur Verstärkung von duot: viņam d. atduotuo meiteni Janš. Līgava I, 330.

Avots: EH I, 350

‡ druošulis Janš. Mežv. ļ. II, 428, ein kühner, mutiger Mann.

Avots: EH I, 338

drùošums,

1) der Mut:
druošums tautu dēliņam.,. zadināt BW. 15018, 1;

2) die Sicherheit, Gefahrlosigkeit:
kungs cerēja nuo vilkiem druošumā e̦sam LP. VI, 294.

Avots: ME I, 508

drudišu (= drudīšu?) maize, Brot aus Flachssamen und aus Abfällen von verschiedenen Kräutern Etn. I, 42.

Avots: ME I, 502

‡ dukšu, längst Für. I.

Avots: EH I, 340

‡ dur̃šus, zur Verstärkung von dur̃t: d. nuodurdams Janš. Mežv. ļ. I, 78.

Avots: EH I, 344

dzer̂šus, trinkend, zur Verstärkung von dzer̂t: dzeršus es dzēru saldās smaršas.

Avots: ME I, 546

dzìmtĩpašums ,* Erbeigentum.

Avots: ME I, 551

dzìmtĩpašnieks ,* der Erbherr.

Avots: ME I, 551

dzìšus: mit ĩ Salisb.

Avots: EH I, 362

dzìšus, treibend, zur Verstärkung von dzìt: vedēji dzina dzīšus panāksniekus nuo istabas ārā BW. III, 1, 50.

Avots: ME I, 558

elšu zāle, stratiotes aloides L. Doblen n. RKr. III, 73.

Avots: ME I, 569

eršuks: ēržuks zu ersetzen durch eržuks.

Avots: EH I, 370

gaiš[u] nakt[i] (tahm.), = (pa)gajušu nakti, in der vergangenen Nacht Angermünde.

Avots: ME I, 588

‡ gaišuma Wessen n. FBR. XIII, 88, BW. 33697, 2 var., (mit ài ² ) Sussei n. FBR. VII, 140, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 77, Oknist n. FBR. XV, 179 193, Auleja, Kaltenbr. (hier neben gàišums ² ), = gàišums 1.

Avots: EH I, 378

gaišumiņa, für gaisumiņa in Sauken n. BW. 8687.

Avots: ME I, 588

gàišums,

2): g. acīm vai[r] nav Seyershof, kad tas g. zūd, tad nevar ne˙kuo redzēt Kand.

Avots: EH I, 378

gàišums,

1) die Helle, Helligkeit, das Licht:
pilns mēneša gaišums izplatījās pār mazuo dārziņu Asp.;

2) die Sehkraft, das Augenlicht:
jau sāk zust acu gaišums JR. IV, 87.

Avots: ME I, 588

[gaušulis, der saumselige Wid.]

Avots: ME I, 613

[glūšu cūka "?": tautu meita - glūšu cūka BW. 23850,2.

Avots: ME I, 631

grimšus, Adv., sinkend (zur Verstärkung von grimt) : meita... jūŗas vidū grimšus nuogrimst LP. VII, 607.

Avots: ME I, 655

grûšus, grûšis, stossend: čakārnu viņš izstūma ārā vairāk nešis nekâ grūšis A. XVI, 482. grūšus izrunāt kādu zilbi, gestossen aussprechen.

Avots: ME I, 669

ieaûgšupē̦^dus, Adv., beinane (nicht ganz) aûgšpê̦du Frauenb.

Avots: EH I, 502

‡ iekšums "?": tāds smejas par ... bagātiem un vare̦niem, kas galvas iekšumu ne allaž labi valkā Stender Auzan Ern. 1802, S. 8.

Avots: EH I, 523

ìekšup, nach innen Ar.

Avots: ME II, 32

iêšus, Adv., gehend, zu Fuss: es iešus, māsiņa, neleci lēkšus! BW. 17409.

Avots: ME II, 78

ìešust, in Zorn geraten, böse werden: viņš izsaucās iešutis Kand.

Avots: ME II, 78

iẽšuva [Nötk., ìešuva Drosth., = iešuvums Wessen; iêšuva ² "Einsatz der Wäsche" Bauske]: pūrs bij tik glīti nuostrādāts ar vis˙visādām apšuvām un iešuvām A. XVI, 781. dzīparu iešuvas vadmalas paklājā Duomas I, 678. [palaidi iešuvu platāku! maiss ar platuo iešuvu Schujen. drēbnieks biksēm tik šauras iešuvas iešuvis, ka bikses irst laukā Kokn. ìešuve ² "šuvuma ieluoks" Druw.; "drēbes vìle" Kl., Schwanb., Mar.]

Avots: ME II, 78

iẽzagšus, heimlich.

Avots: ME II, 90

‡ ĩpašu Frauenb., Siuxt, Adv., = ĩpaši: cūkas ī. (abgesondert, allein) ganīja Frauenb.

Avots: EH I, 501

ĩpašums, der Besitz, das Eigentum: šis nams ir viss mans īpašums. Radnieka manta palika viņam par īpašumu.

Avots: ME I, 836

īzerīšu vilna, fein gekräuselte Wolle Purap., [Tadaiken].

Avots: ME I, 839

izkaišu, izkaišus, nicht zusammenhängend, verstreut: izkaišus pluostuošana. vējš izkaišu pluostus bieži vien izdze̦nā pa visu upi. zaldātus ievietuo izkaišus iedzīvuotāju starpā B. Vēstn.

Avots: ME I, 746

‡ izklãpšus Frauenb., Adv., "sehr eilig": i. aizskriet.

Avots: EH I, 456

izplāšus, breit, mit gespreizten Beinen: izplāšus dancuot BW. 24096, 1.

Avots: ME I, 782

‡ izšudît,

1) durchstöbern, durchsuchen
Adl., Erlaa, Frauenb., Geistershof, Lettihn, N.-Schwanb., PV. "izdze̦nāt": suns izšudījis visus krūmus; kur te nu zaķis tversies! N.-Peb. ja uogas kāda vietā izlasītas, tad uoguotāji saka, kā tur nav kuo iet, ka tur viss jau izšudīts ebenda. viņi izuokšķerēja un izšudīja pēdējuo paeglīti Austriņš Nopūtas vējā 120;

2) "izdāvāt" Meselau. Refl. -tiês PV., = izmeklêtiês 2: suns izšudījās pa grāvju grāvjiem, bet ne˙kā neatrada.

Avots: EH I, 487

‡ izšukt "lückicht werden; auseinandergehen wie eine lückichte Mauer" Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "auseinander" und "lückicht").

Avots: EH I, 487

‡ izšulinât NB., = iztrĩt: izšulināts nazis.

Avots: EH I, 487

‡ izšustît PV., = ‡ izšudît: sunītis skraida un izšustī visas vietas Plm. izšustīju visu Rīgu, bet laba dzīvuokļa neatradu Druw.; "īsā laikā izbraukāt vai izstaigāt" Druw. n. RKr. XVII, 82: līdz pusdienai jau trīs reizes izšustīju pa mežu pēc malkas.

Avots: EH I, 487

[izšuve N. - Bartau], izšuvums, die Stickerei: kre̦kla uzkrūts bija izraibināta spilgtiem izšuvumiem A. XIII, 799.

Avots: ME I, 814

jašu,

1) vielleicht, etwa:
vai tas jašu neir citam nuozagts? Tob. 2, 13. [izglābies kalnā, ka tu jašu buojā neeji Glück I Mos. 19, 17.] tu jašu maizes prasies, bet maizes vietā rasies tev izsalkums un bads GL. jašu citas teikas arī tādas būs? Lautb.;

2) wenn, wenn auch:
jašu tu cilvē̦ks ar sviedriem strādā, tuomē̦r gada galā ne˙kā neatlicini Gaw. [jašu tur trūks pieci nuo tiem piecdesmits taisniem, būtu tu šuo piecu dēļ visu pilsātu samaitājis? Glück I Mos. 18, 28.] jašu tā nebūtu, viņi vai rautu pat debešu polus ietracināti sev līdzi Sil., A. XV, 1, 408. [jašu (wenn) tu atnāktu, mēs ietu kuopā Bauske.] Aus ja und šu.

Avots: ME II, 96

jâšu (unter jâšus), ‡

2) rittlings:
jis sēdās j. uz kumeliņa Pas. VI, 488.

Avots: EH I, 561

[jâšu ² Nigr., = jašu 2.]

Avots: ME II, 107

[jãšu Planhof "o dass doch!" Vgl. jāču und jašu.]

Avots: ME II, 107

jâšus, jâšu, jâšis Ruj., reitend: jašus (Var.: jāšu) jāju, nepanācu BW. 11076. Sprw.: slikts jāj jašus, labs iet kājām. suola tautas jāšus jāt[i], suola mani zagšu zagt[i] BW. 13384, 4. tagad es e̦smu jāšus, jetzt ich auf dem Pferde LP. III, 61.

Avots: ME II, 107

jebšu,

1) obgleich, wenn auch (im Hauptsatze steht
tuomē̦r, taču): jebšu daudz jau strādāts, tuomē̦r mums pašiem vēl atliek daudz darba Kornw.;

2) denn:
nerunā viņam pretī, jebšu tu visas lietas nezini Manz. Post. Aus jeb und šu.

Avots: ME II, 108

juostulīšu ēdiens, eine Kinderspeise aus Milch und hineingebröckeltem Brot Burtn.

Avots: ME II, 128

‡ kadšu, obschon Kreuzb. n. BtelU.

Avots: EH I, 573

‡ kaĩšums Salis, = kaĩši, die Streu.

Avots: EH I, 575

kàmpšus, kàmpu, kàmpus, kam̃pšus K., zur Verstärkung von kampt: kampšus izkampa sniegtuo glāzi Degl.

Avots: ME II, 152

‡ kapšuks Auleja, ein Geld- oder Tabaksbeutel.

Avots: EH I, 587

[kašu (?)"gleichwie": es darītu kašu viņš Treiden. S. auch] kašu unter kāšu.

Avots: ME II, 171

[kâšu ² (?) Bixten "vai (Fragepartikel)": kāšu būs vai nebūs?]

Avots: ME II, 205

kâšu [C., Trik., kâšu ² Lautb., Nigr., Bauske], Biel., oft kašu (z. B. Jos. 8, 15, Ap. 8, 23, L., Vēr. II, 967; 1096), wie, als ob, als wenn: vaiņadziņu nuoraudāju kašu tē̦vu, māmuļīti RKr. XVI, 202. tādas pat villainītes kāšu man nabagam BW. 18462. jājējam šķiet, kāšu atbalss viņu mēdītu Lautb. slimais rādās kašu visu˙bagātam Biel. [tāšu bija nabagam, kāšu visu˙bagātam BW. 35553 var. Kristus valstība it kašu vēl nezaļuoja Glück II Sam. 23. rādīdamies kāšu dievs e̦suots II Thess. 2, 4. - Aus kâ + šu (s. Le. Gr. § 591).]

Avots: ME II, 205

‡ kašuks, das Kratzeisen des Böttchers Stenden: spaņņa iekšu izgludina ar kašuku.

Avots: EH I, 592

kašumi,

1): Angebranntes am Kesselboden
Kl.-Roop; zusammengekratzte Speise- od. Teigreste Seyershof: abras k.

Avots: EH I, 592

kašumi,

1) der im Grütztopf oder Brottrog sich bildende, festklebende Ansatz
U.; das Angebrannte am Boden eines Grützkessels Salisb.;

2) zerbrökkeltes Heu, Heuüberreste
Bers. [Etwa aus kasumi + kašas.]

Avots: ME II, 171

‡ kaušu zâles Doblen "lithospermum arvense".

Avots: EH I, 596

‡ kaušuks Warkl., = vìrluõps.

Avots: EH I, 596

kaûšus, zur Verstärkung von kaût: tavu meitu kaušus nuokaus LP. VI, 1027. [tevi jele kaušus (Var.: kautin) kava, mani dzīvu sabadīja BW. 34726.]

Avots: ME II, 179

ķer̂šus, ķeršis, zur Verstärkung von ķer̂t, fangend, haschend: lietuvē̦nu ķeršus nuoķers LP. VII, 437. visas jaunkundzes viņu ķeršis ķeŗ cieti A. XVI, 306.

Avots: ME II, 369

klâšus, deckend, sich aufdeckend: skuolā man kâ klāšus atklājās prāts, in der schule erweiterte sich mit einem Mal mein Horizont. Zu klât.

Avots: ME II, 218

‡ klaũkšus Dunika, Adv., krachend, mit Gepolter: duris k. aizkrita.

Avots: EH I, 611

klìegšus, zur Verstärkung von klìegt, gewaltig (schreien): gailis kliegšus kliedza LP. VI, 246.

Avots: ME II, 231

klišu! Interj.: (kājas aun) klišu, klišu, lumzu, lumzu, kâ tie ve̦ci riteniņi BW. 24174, 2.

Avots: ME II, 230

‡ kņùopšu ² (> ostle. kņùpšu) Kaltenbr., Adv., = knūpu: gulēt k.

Avots: EH I, 637

kuõpĩpašums ,* der Gesamtbesitz, das Gemeingut: tautas dziesmas ir tūstuošu kuopīpašums Vēr. I, 1179.

Avots: ME II, 345

‡ košuks "paplāns stiebru kurvis" Kaltenbr. Aus r. кош oder poln. kosz "Korb".

Avots: EH I, 639

kuôšums: netrūkst arī kuošuma kuoku Melnalksnis Mazsalaca 11.

Avots: EH I, 688

kuôšums, die Schönheit, Herrlichkeit, Pracht: aug niedrītes gar,umiņu, ābelītes kuošumiņu BW. 15905, 11. tavas žē̦lastības kuošums ir kâ pašas debess spuožums GL.

Avots: ME II, 350

kuôšus, beissend: suns kuošus nuokuož devītuo galvu LP. VI, 715.

Avots: ME II, 350

krāpšu, krāpšus, trügend, betrügerisch: krāpšus mani tautas krāpa BW. 10761. krāpšus tautas tiltu taisa nuo apiņu spruodziņām BW. 13640. Aus dem Adverb krāpšu ist, ähnlich wie bei rikši, ein Gen. Pl. eines Substantivs hervorgegangen: krāpšu tilts, ein Trugbrücke: tautas taisa krāpšu tiltu 13640. vedēji lika panāksniekiem ceļā visādus kavēkļus, izārdīja tiltus vai taisīja krāpšu tiltu, kas sabruka, kad par tuo brauca vai jāja pāri BW. III, 1, 2.

Avots: ME II, 267

krašu rati, Korbwagen, Rumpelwagen St. - Zu kratît [oder zu r. крошня "Korb", klr. крошня "Dach eines einfachen Wagens" (wozu Berneker Wrtb. I, 624)?].

Avots: ME II, 261

[kŗaušu kuoks, der Birnbaum Kur. Nerung n. Mag. XVII, 1, 84. - Zu kraûsis.]

Avots: ME II, 296

kriešu zâle, Kreuzblume (polygala) RKr. II, 75.

Avots: ME II, 284

krišus, fallend: nuokrita krišus zemē; klupšus, krišus steigties.

Avots: ME II, 281

kul˜šus, schlagend; trollend, zur Verstärkung von kult, kulties: kulšus vien jākuļas uz priekšu Janš.

Avots: ME II, 308

kū`lvāršus, kū`vār̂zu Smilt., kopfüber, purzelnd: tie kūlvāršus devās nuo rijas ārā JR. V, 36. Vgl. kùlìs I ⁴ und li. kũli, ver̃sti.

Avots: ME II, 336

‡ kumpiņģīšu raksts, ein gewisses Stickmuster Rutzau n. Fil. mat. 132 (mit Abbild.).

Avots: EH I, 674

laĩšu [aus urbalt. * laistio'n?] lapa C., = laišķu lapa.

Avots: ME II, 414

‡ lakšu krê̦sls "?": es pacelšu lakšu krê̦slu VL. aus Rutzau.

Avots: EH I, 717

ļaũšu, ļaũšus, erlaubend, erlaubter Weise.

Avots: ME II, 533

laûšus, brechend, gestossen: šķirt stiepšus izrunātus gaŗus patskaņus nuo laušus izrunātiem RKr. II, 11. baznīcu laušus uzlauza Konv. ² 3851. Zu laûzt.

Avots: ME II, 430, 431

‡ leišute Stenden, = ‡ knaũzulis.

Avots: EH I, 731

lèkšu (unter lèkši): auch BW. 35427.

Avots: EH I, 737

lèkšu, lèkšus, s. lèkši.

Avots: ME II, 458

‡ lekšus Siuxt, = lèkšu(s): l. nuo ratiem ārā.

Avots: EH I, 732

lèkšus (unter lèkši): auch BW. 29768, (mit è ² ) Oknist, Sonnaxt, (mit ê ² ) Dunika.

Avots: EH I, 737

lepšuks: die Bed. 2 ME. II, 453 ist für Oknist zu streichen!

Avots: EH I, 734

lepšuks,

1) ein grosser, alter Pilz
[wohl ein Lituanismus; vgl. lẽpšiai (ein Pilz) An. 44 und 62, Dusetos];

2) der Plimpsack
Oknist.

Avots: ME II, 453

lešu kuoks, ‡

2) = lešķu kuoks Kalnemois, Lubn.: sakām salauzts l. k.

Avots: EH I, 735

lešu kuoks, Haselnusstrauch U. [leš - wohl aus lestj - (hierher vielleicht der Ortsname Lestene; in Edwahlen gibt es auch einem Wald dieses Namens, sowie einem "Lakšķu" mežs); lest - neben lezd -, lazd - (s. lazda); vgl. auch ir. flesc "Gerte".]

Avots: ME II, 454

lĩdzĩpašums ,* der Mitbesitz.

Avots: ME II, 482

liêgšus, leugnend, verneinend - zur Verstärkung von liegt, liegties: liegšus liegt, energisch abraten; liegšus liegties, hartnäckig abraten, sich hartnäckig weigern.

Avots: ME II, 493

liekšu (unter lìekšus): tecinādami katrs vienu zirgu l. līdza Janš. Mežv. ļ. II, 136.

Avots: EH I, 753

‡ liêkšus ² Frauenb., Adv zur Verstärkung von lìekt: l. liekt kuoku, zaru.

Avots: EH I, 753

lìekšus, lìekšu, liekš, darüber hinaus, extra: bez kārtējā ēdiena viņš dabuon liekšus ēst C. par agru sāk maziņajiem liekšu piešķirt vēl citu barību A. XIII, 33. zināms, par tuo liekš aizmaksā Baltp. Von Müller auch ein Adjektiv liekšs gebildet, überzählig, privat: liekšiem jeb privātiem darbiem apkŗauts.

Avots: ME II, 496

liêšus, giessend, zur Verstärkung von liêt: dzēriens liešus mutītē ieliets JK. VI, 8. tādas lietas man iet, kâ liešus lej, solche Dinge gelingen mir im Handumdrehen.

Avots: ME II, 505

‡ līgšu, s. unter līkšu (alus).

Avots: EH I, 748

[līgšus, Adverb zur Hervorhebung von līgt: gans līgšus jālīgst Janš. Bārenīte 21.]

Avots: ME II, 483

līkšu: lasīdams ... īpašu līgšu runu jeb līkaupu sprediķi, juo šai rītā. Nuotika jaunā pāra īstā salīgšana jeb saderināšana Janš. Nīca 37. Wohl ein gen. pl. (zu einem. nom. pl. *līktis od. *līgtis, vgl. lĩkt II und lĩgt); auch BW. 985 ist dies Wort mit -gš- geschrieben.

Avots: EH I, 749, 750

līkšu alus BW. 985 "?".

Avots: ME II, 487

lipšus, klebend, zur Verstärkung von lipt: viņš, tâ sakuot, lipšus lipa vistiņām pie sāniem MWM. IX, 357.

Avots: ME II, 474

lìšus, kriechend: viņš līšus pielīdis putnam klāt.

Avots: ME II, 491

lîšus, regnend, sich ergiessend: ūdens līšus ielijis traukā LP. VI, 831.

Avots: ME II, 491

lùgšus, lùgšu, bittend, flehentlich, dringend: es neiešu sētiņā kalēt mani lūgšus (Var.: lūgšu) lūdz BW. 28408. tuos lūgšus raida pruojām Pūrs I, 107.

Avots: ME II, 517

maĩšu, Adv., gemischt: bē̦rzs aug birzēs vai maišu ar citiem kuokiem Konv. ² 336. maišu maišām, bunt durcheinander; maĩšu labība, das Mengkorn C. maišu meži, die Mischwälder Konv. ² 2409; maišu tauta, das Mischvolk; maišu valuoda, die Mischsprache, ein Kauderwelsch U.

Avots: ME II, 552

maišuks,

1): auch (mit ài ² ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sonnaxt. Dazu ein Demin. maîšuķelis ² Frauenb.

Avots: EH I, 778

maišuks,

1) [màišuks Wolmarshof, maîšuks ² Bauske], verüchtl. Demin. von màiss;

[2) ein Arbeiter der Säcke zu tragen hat:
mūs, tuos maisu nesējus, jeb kà mūs Liepājā sauc, maišukus un nešakus, vare̦n izgūst darbā Janš. Dzimtene IV, 54].

Avots: ME II, 552

màišums: loc. maĩšumā, Adv., durcheinander, gemischt, dazwischen Seyershof: lapas un e̦buoliņš m. tāda gaŗa zâle, skuost[a]s m., pa ciņiem aug. lustes liniem m. spilte̦na spalva ir brūna m. un balta.

Avots: EH I, 778

màišums, ein Mischmasch, Gemischtes, Gemengsel U., Naud., [Naukschen].

Avots: ME II, 552

‡ maišus, Adv., = maĩšu Celm.

Avots: EH I, 778

‡ Māršuve Tdz. 50769; 50771, 1 = Māršava.

Avots: EH I, 793

‡ mašus, -us Siuxt, = maša.

Avots: EH I, 784

‡ màukšus, zur Verstärkung von màukt: vilka suoma, nuovilkta kâ m. nuomaukta Janš. Mežv. ļ. I, 84.

Avots: EH I, 786

maušuks, ein Dummkopf Bers., Lasd. [Beruht wohl auf dem bekannten Judennamen.]

Avots: ME II, 570

‡ maûšus Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 90, Heidenfeld, Kalz., Lubn., Memelshof, Prl., Saikava, Sessw., Adv., = pe̦lˆdus I.

Avots: EH I, 787

mēršu (gen. pl.) "?": cik mēršu (Druckfehler für mērču?) veikls pavārs pruot izgatavuot Antr. II, 84.

Avots: ME II, 620

‡ mešuks Ar., ein dickleibiges Kind, ein plumper Mensch. Wohl aus r. мѣшок "Sack".

Avots: EH I, 803

‡ mešus, Adv. zur Verstärkung von mest: vai m. uzmeta putras bļuodiņu uz ... galda Saul. u. a.

Avots: EH I, 803

mišu mašu, durcheinander Oppek., Erlaa, Ruj., Salisb., Lems. n. U., C., Smilt., Lub.

Avots: ME II, 637

mîšu, mîšus, wohl nur in der Zstz. mit pa -. Zu mît.

Avots: ME II, 648

mîšus ² Karls. "?".

Avots: EH I, 822

nâršu Salisb. n. BW. 9135, für nâtŗu (gen. pl.) durch Metathesis?

Avots: ME II, 701

našumi Selg. n. Etn. IV, 148, = naša.

Avots: ME II, 694

‡ nejaûšus ^2, Adv., unvermutet: n. uzskriet zalktim virsū Frauenb.

Avots: EH II, 13

nešu mãte: auch Tdz. 36706.

Avots: EH II, 21

nešu mãte, die Taufe bringt: es tu savu nešu māti mīļi vien uže̦nāju BW. 1639.

Avots: ME II, 735

ne˙šu! für nes šurp, hole es, bringe es hierher! Kav.

Avots: ME II, 735

‡ nẽšu deķis Orellen, = nẽ̦su d.

Avots: EH II, 24

nešuks, der Träger Katzd.: mūs, tuos maisu nesējus jeb, kâ mūs Liepājā sauc, maišukus un nešukus, vare̦n izgūst darbā Janš. Dzimtene IV, 54.]

Avots: ME II, 735, 736

nešus, nešis, tragend, tragweise: nevis braukšus viņu atveda, bet nešus atnesa. viņa tē̦va nešus ienesa istabā A. XI, 99. kâ čakārnu viņš izstūma Mariņu ārā, vairāk nešis nekâ grūšis XVI, 482.

Avots: ME II, 736

[neviešu (?) Adv., unwillkürlich: neviešu nuoticies Lautb.]

Avots: ME II, 740

nevilšu(s), s. nevilām.

Avots: ME II, 739

nevilšu(s), s. nevilām.

Avots: ME II, 739

nevĩšu, in Verbindung mit vīšu: vīšu nevīšu runāt, Unsinn reden, ohne Sinn und Verstand reden, reden, was weder Hand, noch Fuss hat Līn.

Avots: ME II, 740

‡ nevĩšus Jürg., Schwitten. Zögenhof, = nevilšus: man n. izlija piens. Aus nevīžus + nevilšus?

Avots: EH II, 23

‡ nĩkšus, -us Pankelhof, ein Aufdringlicher: tas ir gan n., ka nevar vaļā nuo viņa tikt.

Avots: EH II, 26

‡ nùošukas ² Auleja, = nùosukas.

Avots: EH II, 98

[nùošukstinât, abtrotzen Für. I, unter šukstēt.]

Avots: ME II, 870

‡ nuošulinât NB. "nuotrīt": n. nazi.

Avots: EH II, 98

nùošurcis,

1): n. un nuobradājies Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. II, 102. ar dubļiem un māliem n. (beschmiert?)
Dünsb. Rīmes II, 1, 205;

2): auch Dond. n. IMM. 1932 I, 21; ‡

3) "nuonīcis": n. (mit ur̂ ² ) suve̦ns Schnehpeln.

Avots: EH II, 98

nùošurcis,

1) "nass und verfroren"
: aukstā, lietainā laikā ganiņš pārnāca mājās nuošur̂cis Ahs.;

[2) betrübt":
ve̦lns skrējis nuošurcis uz elli Biržgalis.]

Avots: ME II, 871

nùošust, intr., ärgerlich werden: nuošutis un drūms es atdevu zē̦nam zirgu MWM. VIII, 870.

Avots: ME II, 871

‡ nuoviršus St. "überhin, par gaŗu laiku".

Avots: EH II, 108

‡ uošulājs, ein Eschenhain (?): Mēmeles mikluo uošulāju smarža Daugava 1936, 934.

Avots: EH II, 744

palèkšus, palèkšis, Adar., springend, im Sprunge: skrien pakaļ palekšis Rainis.

Avots: ME III, 58

pamaišu, Adv., gemischt: Vāczemes egles bij pamaišu stādītas ar mūsu eglēm Kaudz.; kas nāk pamaišu dzērienu (jetzt: salda dzēriena) meklēt Spr. Sal. 23, 30.

Avots: ME III, 65

‡ pamĩkšum Seyershof, = pamîšãm.

Avots: EH II, 157

‡ pamîkšums ² Orellen, Adv., = pamîšãm: rudzus ve̦zumā krauj p.

Avots: EH II, 157

pamīkšus (unter pamîkšam): auch (mit î ² ) Orellen.

Avots: EH II, 157

[panîšumis PS., = pamîšumis; hieraus dissimilatorisch entstanden?]

Avots: ME III, 77

paplīšu darīt, aufreissen Elv.

Avots: ME III, 83

paprìekšu (unter pa˙prìekš): "agrāk" Perkunen.

Avots: EH XIII, 164

‡ pa˙priešu Ev., = pa˙prìekšu.

Avots: EH XIII, 164

parikšus, Adv., in kleinem Trabe: brauc parikšus Ahs.

Avots: ME III, 90

‡ pãrmẽnešu Dunika, = pãrmẽnešus.

Avots: EH XIII, 207

pãrmẽnešus, einen Monat um den andern: saimnieks ik pārmēnešus brauc pilsē̦tā Ahs.

Avots: ME III, 167

pãrskrìešus, Adv., oberflächlich.

Avots: ME III, 175

pãršuve: handgenähte Steppnaht Ramkau: pa drēbes virsu re̦dzama p.

Avots: EH XIII, 214

[pãršuve, ein Doppelsaum (der Saum ist nochmal umgeschlagen und zusammengenäht): palagu galuos pāršuves. pãršuvẽm šūti kre̦kli Jürg.

Avots: ME III, 182

pãrtìešus (unter pãrtìešām): auch Dunika, Rutzau.

Avots: EH XIII, 214

paslepšu [Serbigal], s. paslèpšu.

Avots: ME III, 102

paslèpšu, paslèpšus, paslepšu [Pas. III, 413], paslepšus, Adv., versteckt, geheim, heimlich: gudrie sarunājās tuo paslepšu mežā paglabāt JK. V, 33. bet vecis paslepšus raks ārā LP. VI, 220. l ai burvim paslēpšus svārku stūri nuogriežuot JK. III, 7. paslepšāki iziet nuo mājas Saul.

Avots: ME III, 102

‡ pašubêt Grawendahl, = paslīdêt: kāja pašubēja. Refl. -tiês Drosth., Grawendahl, Lemb., Nitau, = pašumêtiês: cik tur vaj[a]ga, pašubēsies un iekšā būs! Pas. XIV, 49 (aus Serbig.).

Avots: EH XIII, 180

‡ pašubîtiês Nitau "paslīdēt".

Avots: EH XIII, 180

‡ pašu˙klât Kaltenbr., sehr nahe: jiem p. pļava. dagājuši p.

Avots: EH XIII, 180

pašu˙laĩk: "pat˙laban" Kaltenbr.; gerade recht Behnen n. FBR. XVI, 149: zābaki man p.

Avots: EH XIII, 180

pašu˙laĩk, s. paš˙laĩk. [pašumêtiês,

1) "ausgleiten, sich verdrehen":
man kājas pašumējās un es nuokritu gar zemi Salisb.;

2) = pamisêtiês: meitai pašumējies: e̦suot jau gaidībās Jürg., Nitau.]

Avots: ME III, 117

‡ pašule Kaltenbr., Oknist, = pašala.

Avots: EH XIII, 180

‡ pašumêt Burtn., = pašumêtiês 1: man pašumēja kāja.

Avots: EH XIII, 180

‡ pašustît Grünwald "= pameklêt".

Avots: EH XIII, 180

pašutêtiês,

1): auch N.-Peb.; ‡

2) misslingen, zunichte werden
Vank.: mums tikai divi bē̦rni: trešuo reizi pašutējās, - nuogāja sievai nelaikā.

Avots: EH XIII, 180

pašutêtiês, ausgleiten: ja kāja pašutējās nuo laipas, tad tūliņ dubļuos auklu meta Vīt.

Avots: ME III, 117

[pašutinât "pakaitinât" Bauske.]

Avots: ME III, 117

pašutis: auch Dunika, Kal. (pa˙šutis), Gramsden; pašutusi pēc (verpicht auf) ... laulības Janš. Līgava II, 482; "in seinen Gedanken gestört, benommen" Diet.

Avots: EH XIII, 180

pašutis [li. pasiùtę̄s], part. praet., toll, übermütig Grob. n. Etn. IV, 163, [Rutzau, N.-Bartau]: vai esi pašutis puika? MWM. VI, 122. pa istabu kâ pašutuši staigāja sulaiņi Sudr. E. pašutis uz, besessen, verpicht auf: vai tu nebiji pašutis uz šūpuošanuos? Janš. pašas tik uz precēšanuos pašutušas Janš.

Avots: ME III, 117

‡ pašutîtiês Saikava, = pašutêtiês: man kāja pašutījās.

Avots: EH XIII, 180

pašutuoņa, comm., eine verrückte, betrunkene Person Nigr.: [griezīsimies visas kâ apdzē̦rušās pašutuoņas Janš. Dzimtene ² III, 341].

Avots: ME III, 117

pašuve,

2): auch A.-Schwanb., Mahlup, N.-Rosen; krūtis bija šauras nuo ... salīkušās sēdēšanas un pašuvju dauzīšanas Veselis Dienas krusts 5.

Avots: EH XIII, 180

pašuve,

1) das Futter, [der Rockstoss
A.-Schwanb.]: kurpei iekšpusē pašuve labu gabaliņu atlupuse nuost Duomas I, 10;

2) die Pastel
[Korwenhof], Mar., Lettin n. Etn. I, 122. pašuves bakstīt, die Löcher, Öhren an den Rändern der Pasteln durchstechen zur Einfädelung der Pastelschnüre Mar. n. RKr. XV, 129.

Avots: ME III, 117

pašuzslava, das Selbstlob Ar.

Avots: ME III, 117

pašuzticĩba, das Selbstvertrauen Baltp.

Avots: ME III, 117

[pašuzticîgs, voll Selbstvertrauen, sich selbst vertrauend Wid.]

Avots: ME III, 117

pašuztura,* pašuzturêšana, die Selbsterhaltung: pašuzturas cīņa, der Kampf ums Dasein.

Avots: ME III, 117

pašuzvarêšana, die Selbstüberwindung Vēr. II, 1141.

Avots: ME III, 117

‡ paviršu, Adv., oberflächlich Diet.

Avots: EH XIII, 191

II pavirši, paviršis, paviršus, Adv., obenhin U., oberflächlich: strādājis pavirši vai kļūdaini A. XX, 138. paviršis ņe̦muot MWM. VII, 906. mums bij iespējams tikai ātrumā un paviršus visu apskatīt A. XI, 148.

Avots: ME III, 139

paviršulis* "einer, der nur oberflächliche Kenntnisse besitzt" Dravn.

Avots: ME III, 139

paviršumis, Adv., oberflächlich U. Kontaminiert aus *pavirsumis (= li. pavir̃šumis) und pavirši?

Avots: ME III, 139

pēkšuma zâle "eine Ptlanze, die gegen pēkši II hilft" Etn. IV, 164.

Avots: ME III, 207

pēkšumnīca Etn. IV, 164, = pēkšuma zâle. pekšumnīcas kaite, der Durchfall Etn. IV, 164.

Avots: ME III, 207

pìešust, böse werden: saimnieks tâ piešutis, ka ne parunāt vairs nevar Bauske.

Avots: ME III, 301

pìẽšuve C., Burtn., piešuve ² Mar., Neu-Rosen, piešuva U., Salis, piẽšuvis Smilt., piẽšuvs PS., der ausgröberer Leinwand verfertigte untere Teil des Frauenhemdes, das Unterteil des Weiberhemdes U.: piešuvs ir sieviešu kre̦kla apakšgals, nuo pakulu aude̦kla piešūts BW. I, 175. mīļi guldu tautu dē̦lu..., ar sagšiņu pašu se̦dzu, kājas tinu piešuvī BW. 24966. ja nav sagšas, paladziņa, sedz ar kre̦kla piešuvīti! 24883. slaukās meitu piešuvuos 34424 var.

Avots: ME III, 301, 302

pirkšumnīca Fest., = pirkšums.

Avots: ME III, 224

pirkšums Fest., = pirkšķis II.

Avots: ME III, 224

pīšu kuoks, eine Art grobgeäderter Tannen, eine abgesondert wachsende Tanne U.; die Pechtanne Bergm. n. U.; "ein junger, schlank gewachsener Baum"; pīšu malka, das Holz von einem solchen Baume: pīšu malka ātri izde̦g Smilt. Wohl zu pīse.

Avots: ME III, 234

pīšus, Adv., gebraucht zur Verstärkung von pīt: pīšus pīta, vīšus vīta (istabiņa) BW. 32654 var.

Avots: ME III, 234

plakšu, in der Verbind. mit plikšu, Interj. (= plaisku?): plikšu plakšu dē̦lu māte, vieni paši lindraciņi BW. 23608, 2.

Avots: ME III, 317

plãmšu PS., plãmišu (gen. pl.) Wandsen, flämisch: plāmšu dvieļi, flämisch gewirkte Handtücher U. plāmišu galda drānas BW. 25607, 2.

Avots: ME III, 329

plašuks, ein weiter Mantei, ein weites, nicht anliegendes Kleidungsstück überhaupt: lielais plašuks plandījās viņam ap gariem stilbiem Druva III, 727. viņš arī šādā ve̦cā plašukā varēja labi nuojaust viņas braši daiļuo, spēcīguo augumu Janš. Dzimtene V, 321. Wohl zu plašķis. (mit š statt šķ nach plašs?).

Avots: ME III, 321

plekšu kukainis, die Libelle Dond.

Avots: ME III, 335

plēšu plē̦sumis iet "lieliski plātīties, skraidīt kâ viesuls" Dobl. n. Etn. IV, 165.

Avots: ME III, 341

plēšu mãte, Wärterin, die die Kinderreisst St.

Avots: ME III, 341

plêšuka, comm., ein zänkischer Mensch, ein Raufbold Salisb.

Avots: ME III, 341

pliekšu lapas "?": pliekšu lapas, dadžu lapas jaunu puišu Jāņa zâles BW. 32367 var.

Avots: ME III, 351

pliẽšuks, ein Schimpfwort, = dauzeklis: ak tu pliešuks tāds! Wain. Aus einer žemaitischen Form (mit ie aus ē, vgl. li. plė´šti)?

Avots: ME III, 352

plikšu, in Verbindung mit plakšu, Interjektion: plikšu plakšu dē̦lu māte, vieni paši lindraciņi BW. 23608, 2.

Avots: ME III, 345

plūkšumnīcas, eine Art Pflanzen ("runča pauti") Etn. IV, 166.

Avots: ME III, 361

plūšu kuoks, Flieder, Hollunder (sambucus nigra) Mag. IV, 2, 38; Zwerghollunder (sambucus ebulus) U.

Avots: ME III, 363

pļũšu kuoks, Hollunder Karls.; vgl. plūšu kuoks: pļūšu zâles L., eine Purganz.

Avots: ME III, 374

plûšus, zur Verstärkung von plûst: kur tad tu tâ uz˙reiz izcēlies, it kâ plušus atplūdi? Janš. Dzimtene ² I, 177.

Avots: ME III, 363

priekšu, Adv., = papriekšu, vorher: priekšu kāpa galuotnē, pēc nuokāpa pazarē; priekšu gāja mātes meitas, pēc jālūdz kalpuonīte BW. 14959.

Avots: ME III, 398

prìekšuguns, -s, ein Vorfeuer vor dem Backofen: ve̦lns taisījies Sirseni laist speltē jeb priekšugunī Upīte Medn. laiki 234. kad maizes krāsns izkurināta, kvē̦luošas uogles sarauš krāsns priekšā un tur vēl uzliek skalus virsū, lai maize labāk ce̦ptu un lai maize krāsnī būtu labāk sare̦dzama; tā ir priekšuguns Neugut, Barbern.

Avots: ME III, 398

priekšup, Adv., vorwärts, nach vorn: mēs pavirzījāmies priekšup RA.

Avots: ME III, 398

priemšu (gen. Pl.) "?": pašam priemšu kalējam bez tē̦rauda zuobintiņs VL.

Avots: ME III, 398

‡ pùišuks ² Saikava, pejorative Deminutivform zu puĩsis, der Knecht: tāds p. vien bij; nebij jau lāga puiša.

Avots: EH II, 322

puišus Janš. Dzimtene ² III, 150, = puisis.

Avots: ME III, 404

‡ pusaulēkšus Brigadere Dievs, daba, darbs 208, im Halbgalopp.

Avots: EH II, 330

pušimpušu, Adv., = puspusēm, halbwegs, mittelmässig: mal, māsiņa, pušimpušu! kam tik smalki bīdelē? BW. 22522 var. Aus puš[u] in ("und") pušu.

Avots: ME III, 437

puslèkšus, pus˙lèkšus, Adv., halb springend, hüpfend: iete̦k māmiņa puslēkšus iekšā BW. 14208, 1.

Avots: ME III, 429

pus˙nešus, Adv., halb tragend: pus˙nešus ievilka istabā Purap.

Avots: ME III, 431

‡ puspazagšus, halbverstohlen: tas viss tiek darīts paklusām, p. Austriņš Raksti VII, 229.

Avots: EH II, 333

‡ pušpušums Seyershof "maļuot uz pusēm pāršķe̦lta labība, kuo lietuo luopu baŗuošanai".

Avots: EH II, 337

pusrikšus Ahs., pusrikšis, pusrikšuos, im halben Trabe: ziņnesis pus˙rikšus nāca nuo mājas Saul. III, 99. puisis... vagas apar tik drīzi, ka mums jāstrādā pus˙rikšus Janš. Dzimtene V, 318. darvdeģe runāja pūzdama, e̦lzdama un pus˙rikšis steigdamās Ādamam pakaļ ebenda 11. tautu meita klibuodama vien staigāja; kâ ierauga man[u] bāliņu, tâ palaida pusrikšuos B W. 21248, I var.

Avots: ME III, 433

‡ pus[s]klãpšus Frauenb., sehr eilig (aber nicht laufend), mit grossen Schritten. Vgl. pussklābiņu.

Avots: EH II, 334

pusskrìešu, pusskrìešus, pus˙skrìešu(s), Adv., halb laufend, im Laufschritt: viņa pusskriešu pārskrēja pār ceļu MWM. X, 121. māte pusskriešus iet Stari III, 193.

Avots: ME III, 434

pušu, ‡

3) zur Hälfte, auf die Hälfte:
viņi vakaruos savus cisu maisus izstiepa, rītuos atkal pārlieca p., nuovietuoja vienu uz uotra ... Jauns. J. un v. 16.

Avots: EH II, 337

pušu (li. pusiaũ),

1) auch pušum BW. 21901, 1 var., Iwanden, Adv., entzwei, in zwei Teile:
kad uolas vāra, tad nevajaga uguns pūst, tad tās iet pušu Etn. II, 68. pušu (Var.: pušum) plēsu linu sauju, kulstīdama, mīstīdama; puš[u] lauzu sav[u] prātiņu, ar nelieti dzīvuodama BW. 21901. jaunais... ņēmis visus (sc.: zvē̦rus) pušu (hat alle besiegt, getotet) Upīte Medn. laiki. - nu jau ir pušu, nun kommt`s zum Ausbruche (des Weinens, des Zankes usw.) U., Mag. XIII, 2, 62. nu ir pušu! der ist verletzt, beleidigt worden, er ist erbost! Mag. XIII, 3, 61;

2) Praep., inmitten von:
meža sarga dvēselīte pušu gaisu lidināja BW. 30542. jau sietiņš pušu rīta 67821 var. pušu nakšu (zvaigzne) ielīgava (= ielīguoja) dvēselīšu nameņā FBR. VII, 151. Alter loc. du. zu puse. Zum präpositionalen Gebrauch vgl. li. upėje vandens vėžiui pusiau šonų Viltis v. J. 1908, 79.

Avots: ME III, 439

‡ pušulis Libau "kuopā sasietas bārkstis".

Avots: EH II, 337

pušums,

1): auch ("caurums") Kaugurciems, (die Wunde)
AP., Dunika, Orellen; ‡

2) die Hälfte
Lng.

Avots: EH II, 337

pušums, der Bruch, der Riss; die Wunde Wolm., Dond., Ahs., Salis: pušumi miesās Konv. ² 993. pušumu pārsiet LP. V, 211. pie pušumu vātīm, kas ceļas nuo ieciršanas un iegriešanas, asinis mēģina apturēt ar aukstu ūdeni Etn. IV, 22.

Avots: ME III, 439

pùšus, Adv., hauchend, blasend, wehend, atmend, keuchend (oft zur Verstärkung von pùst gebraucht): dziedāšanas balss tiek vairāk pūšus un vilkšus nekâ grūšus izlaista Seifert Latv. chrest. III, 1.14. Ančītes pālikuši bagāti, tâ kâ pūšus uzpūsti JK.

Avots: ME III, 452

puszagšus, Adv., halb heimlich, verstohlen, nach Arf eines Diebes: viņš lēni sāka puszagšus vērt sānu durvis vaļā LP. VII, 100.

Avots: ME III, 436

‡ II ràišu ² Marienhausen, rittlings.

Avots: EH II, 351

ràišus ² Lub., raišu U., ràišu ² Kl., raiši Wid., ràiši ² Bers., Lub., ungekoppelt, ungefesselt, frei: zirgu raišu turēt, ein Pferd ungekoppelt auf der Weide halten U. zirgi staigā raišus pa ganībām, die Pferde gehen ungefesselt auf der Weide umher Kl. zirgu labi sapīt, ka pinekli nenuome̦t un netiek ràišus ² Vīt. 90. Zu raisît,

Avots: ME III, 471

I ràišus ² : e̦sam kâ r. pasaulē izlaisti zirgi, kam līdz mūža galam jāmācās labāk pa vagu staigāt Sārts Str. 31.

Avots: EH II, 351

‡ II raĩšus Rutzau, Adv., reitend, rittlings: atjāt r.

Avots: EH II, 351

‡ II raiška Bērzgale "(r.) щеголь". Zu ‡ raizêtiês.

Avots: EH II, 351

rãpšus, s. rãpu.

Avots: ME III, 497

raûšus, raûšis, Adv., zur Verstärkung von raût: puisis raušus izrauj vienā cēlienā visus kuokus LP. VI, 421. ieraudzījuse re̦tuo ciemīti, raušus ierāva tuo istabā LA. nuorāvušas raušus visām galvas LP. V, 45. maukdama zirgam sakas zemē un raušis izraudama tuo nuo arkla laukā MWM. VI, 638.

Avots: ME III, 489, 490

‡ rešuks AP., ein sehr grobes Gewebe.

Avots: EH II, 367

rikšus U., Karls., Spr., rikšu (li. riščią) U., Spr., rikšis (instr. pl.) Neu-Sackenhof, rikšiem U., rikšām Spr., rikšum BW. 18649, rikšķiem Kl., rikšņiem, rikšuos, rikšņuos, rikšņus N.-Schwanb., Adv., im Trabe: Sprw. tas būs tad, kad zaķītis rikšus tēcēs. braukt rikšis Janš. Dzimtene V, 350. visi puiši rikšus (Var.: rikšu) te̦k BW. 12674. rikšiem (Var.: rikšņiem, rikšu, rikšus, rikšņus) laidu kumeliņu 26785. tec rikšņuos, kumeliņ, neej suoļus skaitīdams! 29995, 3 var. sivēniņi rikšus (Var.: rikšu, rikšlem) te̦k 29151, 2. Indriķis uzlēca savam sirmim mugurā un nelielu rikšu (instr. s.) laida pruojām JR. IV, 151. zirgi laiž rikšņus vien pa labību N.-Schwanb. kumeliņš te̦k rikšņiem Lubn. auļiem, auļiem, rikšņiem, rikšņiem jājam aunam siena zagtu Mar. n. RKr. XVII, 104. kāds rikšķiem aizlaidās gar mežu MWM. VIII, 10.

Avots: ME III, 525

‡ rīšu mãte ("jeb vīkala") Bers. n. Etn. I, 55, ein mythisches Wesen: r. m. - nāk naktīm pie meitu ratiņiem vērpt.

Avots: EH II, 376

rukšulītis,

2): auch (Ferkel) Nötk., Ren zen, Sauken, Sermus.

Avots: EH II, 383

rukšulĩtis,

1) "?": ak tu cūku rukšulīti var.: Tenīsiņ), tavu skaistu suvēniņu! BW. 29194 var.;

2) "ein kleines (weisses und sauberes) Ferkel"
Schwanb., Golg., Selsau, Allendorf, Peb.; auch eine Koseform für kleine Kinder.

Avots: ME III, 557

‡ rupjkviešu maize Pas. IV, 483, Brot aus grob gemahlenem Weizenmehl.

Avots: EH II, 385

rušu, in der Verbindung mit trušu "?": tu, alksnīti, trušu rušu [?], nuo tev[is] lūku nedabūšu BW. 10810, 1.

Avots: ME III, 565

‡ rūšu māte "?": r. m., veļu māte, ved bariņu galiņā! BW. 27528.

Avots: EH II, 389

rušuliņa, rušulīte, s. rušainĩte. rutadi! Interjektion, als Refrain im VL. gebraucht: kur tu teci, sila pele? rutadi, rutadi! uz siliņu galdu šķelt, rutadi, rutadi! BW. 33494, 6.

Avots: ME III, 565

sašukât, tr., aufschnüffeln, wittern (perfektiv): pē̦das (von Hunden) Zaravič, Ronneb., Smilten.

Avots: ME III, 759

sašurkt: sašurkuši (nuovārguši) zirgi Dond. n. IMM. 1932 I, 21.

Avots: EH XVI, 455

sašurkt, intr., zusammenschrumpfen; teļāda kalzdama pa˙visam sašurkusi Wessen.

Avots: ME III, 759

sašķũrêt, tr., zusammenführen, zusammenschaffen; šļūduoņa sašķūrējums, die Moräne Dr.; s. (zusammenschaufeln) pe̦lus rijas stūrī Dunika.

Avots: ME III, 756

sašust, ‡ Refl. -tiês, = sašust: par tādu atbildi drusciņ sašuties Dünsb. Trīs romant. gad. 90.

Avots: EH XVI, 455

sašust, intr., gew. das Part. sašutis (auch U.) gebraucht, sich stark ärgern, vor Ärger ausser Fassung kommen, sich empören: karakungs sašūt briesmīgi LP. V, 315. tie par tādu neģēlību... sašūt Janš. Dzimtene V, 140. Vītuols bija sašutis par savām jūtām, par viņu svārstīšanuos Vēr. I, 1039. - Subst. sašutums, der Ärger, die Empörung: nāvīgs sašutums tuo sagrāba MWM. v. J. 1896, S. 477.

Avots: ME III, 759

sašustît, ‡

2) eilig ausfindig machen (aufsuchen):
atraitnim sašustīja brūti Druw. n. RKr. XVII, 82.

Avots: EH XVI, 455

sašustît, ausrichten, bewältigen (von einer Arbeit): ve̦cs var vairāk sašustīt Pernigel.

Avots: ME III, 759

sašutinât: kungs, kuŗu ... aizduomas ... saniknuoja un sašutināja Līg. medn. 161.

Avots: EH XVI, 455

sašutinât, erzürnen Wid., LKVv.

Avots: ME III, 759

sašutis, sašutums, s. sašust.

Avots: ME III, 759

sàukšus, Adv., zur Verstärkung von sàukt: gailis... saukšus sauca: "duod šurp tuo rakari!" LP. VI, 247.

Avots: ME III, 771

saviešu (saviežu) zâle Wid., Goldwurz (chelidonium majus) U.; Tannen - Bärlapp (lycopodium selago L.) RKr. II, 73, U.

Avots: ME III, 791

‡ sēršu dziesmas Frauenb. "dziesmas. kas dziedātas klaušu laikuos muižas rijā labību seŗuot".

Avots: EH II, 483

sēršus, Adv., zu Gast, besuchsweise: kuŗa [māsiņa] tālu tāutiņās, tā nāks sēršus bāliņuos BW. 269, 1 var.

Avots: ME III, 831

‡ sešrũšu (gen. pl.), sechsrautig: s. luodziņu A. Upītis Sm. lapa 288.

Avots: EH XVI, 479

sìešus, Adv., zur Verstärkung von sìet: aste siešus piesējusies LP. VII, 893.

Avots: ME III, 860

sišus, Adv., schlagend, zur Verstärkung von sist.

Avots: ME III, 850

‡ škilšus, Adv. zur Verstärkung von šķil˜t: (uguni) š. šķilt Janš. Mežv. ļ. I, 314.

Avots: EH II, 635

skrìešus (unter skrìešiem): auch (mit iê ² ) Dunika, Grenzhof (Mežamuiža), Rutzau (in Grenzhof daneben von sehr schnellem Laufen: skriẽšus); vienus skrìešus ² (Adv.) Oknist n. FBR. XV, 184.

Avots: EH II, 512

šļakšuķis, s. šļakša.

Avots: ME IV, 62

slepšu, slepšus, Adv., heimlich: vajaga kādam mājniekam slepšus ienest mājā... striķa gabalu Etn. II, 124. tuo slepšu grauž naidnieks bīstams Apsk. v. J. 1903, S. 440. Ancis skatītuos .. . tâ slepšus, ar vienu aci A. XX, 164.

Avots: ME III, 927

slepšus: auch AP.

Avots: EH II, 524

slēšu (gen. pl.) Selb., slēžu (gen. pl.), slēša (gen. s.), slēža (gen. s.), aus Lein und Wolle gewoben: slēša kre̦kli, Cambrik- od. ShirtingPletthemden Mag. XIII, 3, 58. slēža kre̦klu šūdināju BW. 7355, 2. slēšu kre̦kls mugurā, kaņepēju pūriņā 21515. viegla bij slēšu mice 214. gultu pataisīšu . . . smalkiem slēžu palagiem 13276, 1. ... skutuls, apklāts ar slēšu drānu BW. III, 1, 81. Beruht auf mnd. sles-tuke "Tuch aus Lein und Wölle"; auf der mnd. Nebenform sleistuke beruht le. sleiša, sleisu dass.

Avots: ME III, 930

smaršulītes, Nachtkerze (oenothera) Konv. ² 2848.

Avots: ME III, 954

‡ smelšus, Adv. zur Verstärkung von smelˆt I: varējuši tīri s. smelt (scil.: vēžus) ar ķēselēm ārā Janš. Līgava II, 141.

Avots: EH II, 536

sper̂šus, Adv., vmit dem Fusse stossend: viņš mani speršus būtu izspurdījis pa durvīm laukā Zeif. III, 2, 122.

Avots: ME III, 989

‡ spiešus, Adv. zur Verstärkung von spiêst I: it kâ s. izspiesti Janš. Dzimtene II, 124. s. iespieda Tie, kas uz ūd. 19, radnieks tuo gan˙drīz vai s. (mit Gewalt) aizvadījis ceļā Pas. VII, 348.

Avots: EH II, 555

‡ sprâgšus, Adv. zur Verstärkung von sprâgt: Marlīze nuobijusēs kâ s. aizsprāgst grāvmalē Janš. Mežv. ļ. II, 217. lai tas ... s. nuosprāgtu! Atpūta, No 388, S. 5.

Avots: EH II, 557

steigšus (unter steigšis): auch (mit eĩ ) Dunika.

Avots: EH II, 576

stìepšus, Adv., zur Verstärkung von stìept: kâ stiepšus vien aizstiepās Aps. III, 20.

Avots: ME IV, 1079

stumšus: auch (mit ùm ² ) Saikava.

Avots: EH II, 595

stumšus, Adv., stossend, zur Verstärkung von stumt: stumšus stūma,... līdz iegrieza (meitu) klētiņā BW. 18872. tas mani stumšus stūma vācietim ruoku duot 15476. rati vairāk pašam stum̃šus jāstumj Janš. Dzimtene IV, 193.

Avots: ME III, 1106

I šu (verkürzt aus šur) Bers., Bilsteinshof, Blumenhof, Drosth., Dunika, Grawendahl, Gr.Roop KL-Salwen, Lennewarden, Mar., Marzenhof, Odsen, Schujen, Serben, Serbigal, Sermus, Smilt., Wenden, Widdrisch, Adv., her, hierher: duod šu! (pa)nāc šu! parād(i) šu, bāleliņ, kuŗa tava līgaviņa! BW. 281, 8.

Avots: ME IV, 104

II šu, Partikel,

a) alleinstehend
(im VL.), auch, selbst, sogar ("traun" Büttner n. U.): es maizītes paē̦duse šu (Var.: ir) bez vīra arājiņa BW. 9349, 4. kad man tiks, es aiziešu šu (Var.: ir) pie vīžu valkātāja 10270, 5. mirt man bij šu jaunam, kad dieviņš mani ņēma 27374. dievs un gan laba vīra sētiņa, šu (Var.: i) gailītis iztecēja me̦duojām kājiņām 33552 var. bij viena meita, šu tā pate neve̦se̦la RKr. XVI, 181. valkās tevi tautu meita šu naudiņu nede̦vuse 201;

b) auch in jašu, jebšu, kauču (kautšu), kaušu, kāšu, taču (tadšu), tāšu. Anscheinend gleich li. -čiau in tačiaũ "dennoch"
(vgl. Le. Gr. § 591); zu got. ƥau-h (and. thōh) "doch"?

Avots: ME IV, 104

šuba U., = šūba, der Pelz.

Avots: ME IV, 104

I šube: šubes dziesmiņā Janš. Līgava II, 414.

Avots: EH II, 656

I šube (?) U., šubīte (?), = žub(īt)e, der Fink; vgl˙li. (bei Kurschat in Klammern) šiubė dass.

Avots: ME IV, 104

II šube, der Fehler (z. B, im Diktat) Bilsteinshof, Blumenhof, Smilt.

Avots: ME IV, 104

šubene: auch Behnen, Grünh., Hofzumberge, Nigr., Schnickern.

Avots: EH II, 656

šubene, = subene, der Hintere: ja neuod manu ragu, pauod manu šubeni! Naud.

Avots: ME IV, 104

‡ šubenis Spiess, der Pelz (r. шуба).

Avots: EH II, 656

‡ *šubêt, zu erschliessen aus ‡ pašubêt.

Avots: EH II, 656

šubêtiês Drosth., einen Fehltritt tun; misēties: klibam ve̦lnam drusku šubējies Pas. VI, 311; vgl. šudīties I 3, (pa)šumēties, (pa)šutēties: zu šaubît?

Avots: ME IV, 104

šubinât, ‡

2) "?": šubini nu, berīt, auzas! Wolm.

Avots: EH II, 657

šubinât, das Wasser bewegen Elv.

Avots: ME IV, 104

šubîtiês, = misêtiês Druw.; einen Fehltritt tun Golg.: gāju un kāja šubījās, un es pakritu Druw.

Avots: ME IV, 104

šublaka od. šublaks MSiI., ein Schubjack.

Avots: ME IV, 104

šubraka,

1): "vīriešu puskažuoks" Odsen; ein nicht gut passendes Kleidungsstück
Domopol; ‡

2) "eine, die in zerfetzten Kleidern einhergeht"
Odsen.

Avots: EH II, 657

šubraka "?" : nuoslīka tautu dē̦ls ar visām šubrakām BW. 16249, 2 var.

Avots: ME IV, 104

šubraki, Abfall, Zusammenfegsel, unnützer Kram Dunika.

Avots: ME IV, 104

šubraks,

1): ein alter Anzug
Meiran; Plur. šubraki "bē̦rna svārciņi" Dunika; žīdi ... zilujiem šubrakiem, gaŗujiem peisakiem BW. 20634.

Avots: EH II, 657

šubraks,

1) die Schabracke
U. (unter šabraka), ein kurzer Mantel Ogershof; ein alter, kurzer Mantel oder Pelz Aahof, Druw., AP., Kokn., Meselau;

2) wer sich liederlich kleidet
Drosth., Sessw.

Avots: ME IV, 104

šubre U., = šube I.

Avots: ME IV, 104

‡ šubris "ein kleiner, alter Pelz" Renzen, Stolben; Plur. šubŗi "alte, schmutzige Kleider" Koddiack.

Avots: EH II, 657

‡ šucains um Talsen "?": puikām nuopē̦rts š. dibe̦ns.

Avots: EH II, 657

šuckis, einer, dem Zähne im Munde fehlen U. ; vgl. šutskis.

Avots: ME IV, 104

šučķis "unmündig" (?) L.

Avots: ME IV, 104

‡ šuderêt PV., = šudît I 1. Refl. -tiês NB., müssig umhergehen.

Avots: EH II, 657

‡ šuderis PV. "uokšķeris".

Avots: EH II, 657

šudi, tudi Karls., Bers., Golg., Sessw., Stenden, šudī, tudī Arrasch, Drosth., Schujen, Siuxt, hin und her, hierher und dorthin. Aus r. сюды, туды.

Avots: ME IV, 104

šu˙dī, Interjektion, zum Antreiben von Hunden gebraucht: kad suni skubina pē̦das meklēt, saka: šu˙dī, šu˙dī! Erlaa, Linden (in Livl.), šudī! Drosth. Anscheinend die II s. imper. zu šudît.

Avots: ME IV, 104

šudin Gr.-Buschh. (hier auch: šudi, Pilda, Schwanb. (gekürzt aus šūdīn), ostle. für šùodien, heute: viņi i[r] šudin dzīvuo Zb. XVIII, 262.

Avots: ME IV, 104

I šudît, Refl. -tiês,

4): sich eilig bewegen, hin und her laufen
Wolmarshof.

Avots: EH II, 657

I šudît Drosth., Erlaa, Fest., Linden (in Livl.), N.-Peb., Nötk., Schujen, -u (Fest.) od. -ĩju, -ĩju,

1) = sudît 1: tē̦vs šudī pīpi pa visiem kaktiem Drosth. u. a. kuo nu šudi un grābsti? kas pa˙galam, tas pa˙galam Fest. suns šudī (pē̦das) Erlaa u. a.;

2) = sudit 2: meita šudī uz klēti un atpakaļ Nigr. Refl. -tiês,

1) = šudît 1 Drosth., N.-Peb., Schujen, Serben: kuo tu šudies tur pa paspārnēm? N.-Peb.;

2) sich verirren, abhanden kommen
Erlaa;

3) = šubîtiês: kāja šudījās un es pakritu Druw.;

4) = šudît 2.

Avots: ME IV, 104, 105

II šudît, antreiben: š. suni Bers. Refl. -tiês, zur Eile sich und andere antreiben: viņš visu laiku šudījās uz iešanu, un nu pats kavējas Bers.

Avots: ME IV, 105

III šudît: "ātri bāzt" Wolmarshof: šudī nu ruoku piedurknē iekšā!

Avots: EH II, 657

III šudît "grūst, duot uz vairāk pusẽm".

Avots: ME IV, 105

šui! Interjektion: putnus stīduot: šui! Etn. III, 11.

Avots: ME IV, 105

šuinîtiês, -uôs, zappeln: bē̦rns šuinās pa šūpuli Katzd. Vgl. suinīties.

Avots: ME IV, 105

I šuja, die Naht (in Riga gehört).

Avots: ME IV, 105

II šuja Mar., suja Gotg., die Familie: viņam liela šuja - 12 cilvē̦ku Mar, n. RKr. XV, 140.

Avots: ME IV, 105

‡ III šuja Fehteln "saslaukas".

Avots: EH II, 657

šujeklis (gespr. šùjke̦ls) Dond. n. FBR. V, 134, = šuveklis.

Avots: ME IV, 105

‡ šujums, = šuvums: bitīt, tavu šujumiņu baznīcā dedzināja BW. 23691 var.

Avots: EH II, 657

šuk, šuk! Interjektion, Zuruf, mit dem man Füllen lockt St., U., Mar. n. RKr. XVII, 147. Vgl. suh.

Avots: ME IV, 105

I šuka MSil., ein Pferdestriegel; vgl. suka I 1.

Avots: ME IV, 105

II šuka: zirgu glauduot saka: mans š˙! Alsw., Mar.

Avots: EH II, 657

II šuka "ein junges, hübsches Pferd od. Füllen" Aahof, Adl., Lubn., N.-Schwanb., Stomersee, Tirsen.

Avots: ME IV, 105

šukaîns: (kuoka kruonis) tukšs jeb š. būtu Cīgra 102.

Avots: EH II, 657

šukaîns, lückenhaft, in Scherben U.; vgl. šuķe, šuķis.

Avots: ME IV, 105

šuķains St., scherbicht.

Avots: ME IV, 105

šukarêt, suchen Saikava, Warkl.; = čukarêt U.

Avots: ME IV, 105

šukât: šuku, šuku vāverīt[e] pa liepeņu lapeņām: tai šukāja jauni puiši pa meitiņu azuotēm (Var.: uz jaunām meitiņām) Tdz. 42042, 2 var.

Avots: EH II, 657

šukât, -ãju, suchen (nur von Hunden gesagt PS.) Erlaa, Pianhof, schnüffeln AP., wittern: suņi šukā pēdas Bers., Lubu., Saikava, Zaravič. ve̦lns sāk uostīt un šukāt Pas. II, 219 (aus Ronneb.). Zunächst aus r. шукать "suchen".

Avots: ME IV, 105

šuķe: eine Scherbe Auleja,

Avots: EH II, 657

šuķe U., = šuķis 1, 2. Aus li. šùkė "Scharte, Scherbe".

Avots: ME IV, 105

šu˙kī! Erlaa,Lind.(in Livl),Meselau, = šu˙dī!

Avots: ME IV, 105

šuķis,

1) = suķe 2, eine Lücke, ein Gebrechen L., U.;

2) = suķe 1, eine Scherbe U., Dunika, Rutzau: ve̦ca katla Suķī paņē̦musies nuo kuldas uogles Janš. Bārenīte 7. nuoliku... le̦snuos šuķuos ūdeni, kur cālīši nevar iekrist Mežv. ļ. I, 181. paklētē bija sabē̦rti šuķi Dunika;

3) = suķe 3, einer, dem Zähne im Munde fehlen U., der Lücken zwischen den Zähnen hat L., St. In der Bed. 3 aus li. šukỹs "wer Zahnlücken hat."

Avots: ME IV, 105

‡ II šuķis, Demin. šuķelis Grenzhof n. FBR. XII, 15, 16, = suķis II.

Avots: EH II, 657

šukît AP., Erlaa, Meiran, Meselau, Lind. (in Livl.), Saikava, = sukît I, šukât.

Avots: ME IV, 105

‡ šuklāde Blaum. Raksti XI, 1 (1938), 104, die Schublade.

Avots: EH II, 657

šukls,

1): šukli ("plāni, viegli") izģērbties Iw.

Avots: EH II, 657

šukls,

1) schlank, dünn, mager
Gold., Katzd., Wain.: šukls pātagas kāts Wain. guotiņa palikusi tīri šukla Katzd.;

2) = sukls, schnell, flink, fix Nigr., N.-Bartau: cik tā ir šukla pie cauri luožņāšanas Janš. Dzimtene ² I, 145. iztaisies labi šukli, lai vezumu ātri var izduot! Wain.

Avots: ME IV, 105

šukri, Adv. "?": vecis šukri nuoteica Kleinb. st. 7.

Avots: ME IV, 105

šuks, ein Verbot ausdrückend, in den Verbindungen: šuks tu te iesi N.-Bartau, da wirst du nicht hingehn; šuks tâ darīt ebenda, das wirst du nicht tun. Wohl aus li. šiùkštu "ja nicht".

Avots: ME IV, 105

II šukstinât, ‡

2) sich flüsternd unterhalten
Bers.

Avots: EH II, 657

šuksnis, ein Häufchen, ein Armvoll Wid.: māmiņa ar adatu šuksni ruokā LP. V, 395.

Avots: ME IV, 105

I šuksnis: š. naudas, tabakas Hofzumberge; "linu sauja, matu šķipsna u. c." Gaiken.

Avots: EH II, 657

‡ II šuksnis Fehteln "ein Hündchen, das schnüffelnd umherläuft."

Avots: EH II, 657

‡ *šuksnît, zu erschliessen aus ‡ piešuksnît.

Avots: EH II, 657

šukst: "trotz (Interjektion)" Lng.

Avots: EH II, 657

šukst! Interjektion, still! Essern n. U. Aus li. šiukštu (Miežinis) dass.; vgl. šuks.

Avots: ME IV, 105

I šukstêt (?), flüstern (?): "palīdzi man...", viņš klusiņām šukstēja Poruk Dzive un s. 23. Fehlerhaft für čukstêt?

Avots: ME IV, 105

II šukstēt, trotzen Für. I.

Avots: ME IV, 105

‡ III šukstêt Schibbenhof, = šukstinât II 1.

Avots: EH II, 657

I šukstinât, ‡

3) "?" Serbig.: kad jē̦ri vai sivē̦ni zīž, tad saka, ka viņi šukstina ("Kosewort").

Avots: EH II, 657

I šukstinât,

1) freqn. zu šukstît, schnüffeln (von Hunden), wittern
N.-Peb.;

2) fakt. zu šukstît, zum Schnüffeln, Suchen, Wittern antreiben:
gans pamudina, šukstina suni Nötk.

Avots: ME IV, 105

II šukstinât "solche Laute hervorbringen wie der Igel" Schibbenhot.

Avots: ME IV, 105

III šukstinât, trotzen Für. I.

Avots: ME IV, 105

šukstît,

1): auch Bers., Drosth., Kalz.; ‡

2) "?": šuksta, baksta sveši ļaudis, ni jie prata, ni mācēja Tdz. 36458.

Avots: EH II, 657

šukstît Meselau, -ĩju, tr., intr., = sukstît 1, šukât: suns šukstī zaķam pē̦das N.-Peb. kad ve̦d nuo tīruma labību, ganu suņi manās peles šukstīt Nötk.

Avots: ME IV, 105

šukstît(iês), tauschen: šukstīties ar nažiem (scherzhaft) PS., Smilt.

Avots: ME IV, 105

šukstît(iês), tauschen: šukstīties ar nažiem (scherzhaft) PS., Smilt.

Avots: ME IV, 105

šukt, šukstu oder šūkstu, šuku,

1) schartig werden, zertrümmern
U.;

2) beben
Adolphi n. U.: cilvē̦ks vienmē̦r muokās šūkst Asp. MWM. v. J. 1897, S. 15; erschrecken N.-Bartau n. U.;

3) klappern
U. ("scheint in Livl. unbek."). Zur Bed. 1 vgl. šukums II; in der Bed. 2. (und 3?) zu šaukuonis (s. dies) und nach Bezzenberger Lit. Forsch. 185 zu li. pasišukėt "mit einem Mal in die Höhe springen", šūkis "Sprung".

Avots: ME IV, 105

šuku! Interjektion, Lockruf für ein Füllen: šuku, šuku, kumeliņ! BW. 20232, 6. Dazu der deminutivische Vokativ šuķiņ Brivz. Mūsu tautas pas. I, 17.

Avots: ME IV, 105

‡ šukulis Kaltenbr. n. FBR. XVII, 57 "malkas atkritums, kas mē̦tājas apkārt."

Avots: EH II, 657

šukumaîns, = sukumains, lückenhaft.

Avots: ME IV, 105

‡ šukumuots Erlaa, mit Gabelungen: meldenīca aug tāda šukumuota.

Avots: EH II, 657

I šukums,

2): auch Sonnaxt; līdz šukumam iestidzis Jauns. J. un v. 393.

Avots: EH II, 657

I šukums U., Fest., Laud., Ledmannshof, Nerft, Peb.,

1) die Gabelstelle des Astes
Bers., Kl., ein gabeliger Ast: bē̦rza šukumā BW. 35038. lielajuos vītuola šukumuos gulēja sniegs ve̦se̦liem klēpjiem Jauns. III, 345. (lingas) kātam vajadzēja būt ...ar mazu šukumiņu tievgalī. šis šukumiņš neļāva auklai nuotrūkt Jauns.;

2) die Gabelung der Beine od. der Hosen:
bikses šukumā cauras Odensee. Aus še̦kums mit dem u von čugums 2 oder čukurs 3?

Avots: ME IV, 105

II šukums U., = sukums: piena luopu par ...divām galvām.,. mazāk, - tas ir liels šukums Janš. Dzimtene ² III, 96. biļešu pirkšana... ietaisīja šukumu kabatā Bandavā I, 115.

Avots: ME IV, 105

šukurêt, -ẽju, schnüffeln (von Hunden) Druw. n. RKr. XVII, 82. Aus šņukurêt + šukât?

Avots: ME IV, 105

šùldurêt ² Lis. n. FBR. I, 32, -ẽju, etwas falsch, oberflächlich, übereilt machen, hin und her bewegen : kāpēc tu lasīdams nevelc urbuli kārtīgi pa rindiņu, bet šuldurē kâ šuldurs nuo vienas puses uz uotru? Druw. n. RKr. XVII, 82. Aus d. scholdern "mit Würfeln spielen; herum flankieren"?

Avots: ME IV, 106

‡ šùlduris ² Meiran "wer alles unbedachtsam tut"; šul˜duris Schujen "wer liederlich isst".

Avots: EH II, 657

šùldurs ² : "drebelīgs, neapduomīgs, kustībās neapvaldīgs cilvē̦ks vai kustuonis" (šuldurs) Druw.

Avots: EH II, 657

šùldurs ² Lis, n. FBR. I, 32, einer, der šuldurē Druw, n. RKr. XVII, 82.

Avots: ME IV, 106