Paplašinātā meklēšana

àizdipêt, auch vom sich entfernenden Schall, der vom Laufen eines Hundes, einer Katze od. einer Maus verursacht wird Nautrēni: aizdipēja vien, kad aizskrēja.

Avots: EH I, 19

àizdipêt und aizdipinât, sich wegbewegen, wegtrippeln: gar,ām aizdip vējiņš Stari II, 931. bē̦rns aizdipināja pie mātes.

Avots: ME I, 22

‡ àizdùmpêt ² Ass. - Kalt., volltreten, zutreten: guovis aizdumpēja grāvi.

Avots: EH I, 20

àizķepêt, ‡ Refl. -tiês, sich mit Schmutz anfüllen: krāns aizķepējies, vairs nete̦k.

Avots: EH I, 34

‡ àizķēpêt(iês) Bers. "= àizķepêtiês".

Avots: EH I, 35

‡ àizķēpêt(iês) Bers. "= àizķepêtiês".

Avots: EH I, 35

‡ àizklapêt, klopfend zuschlagen.

Avots: EH I, 30

àizkniẽpêt, zuknöpfen, eigentl.: mit Stecknadeln befestigen U.

Avots: ME I, 33

àizknuõpêt, àizkņuõpêt, zuknöpfen: svārkus, biksas.

Avots: ME I, 33

àizkram̃pêt, verriegeln, zuriegeln, verkrampfen: krampi, durvis.

Kļūdu labojums:
verkrampfen = zukrampfen

Avots: ME I, 33

‡ àizkraũpêt,

1) sich mit Schorf (Grind) anfüllen
Trik.: aizkraupējušas ausis;

2) sich mit Ausschlägen bedecken, rauh werden (von Kartoffeln)
C.

Avots: EH I, 32

àizkûpêt, ‡

2) als Rauch oder mit Rauch sich entfernen:
tabaks... viss aizkūpējis (als Rauch verflattert) gaisā Ezeriņš Leijerk. II, 22. dūmi, vilciens (der Zug) aizkūpēja; ‡

3) sich mit Rauch beziehen:
visa tā puse aizkūpējusi Pas. VIII, 90.

Avots: EH I, 34

àizkûpêt, intr., inch., anfangen zu dampfen: aizkūpēja, aizgaruoja saldās misas zarakanna Skalbe.

Avots: ME I, 35

‡ àizkvêpêt, russig werden: aizkvēpējis luogs Trik. U. a.

Avots: EH I, 34

àizlempêt, àizlemperêt, plimp, schwerfällig sich entfernen: te kāds leinis aizlempēja JK., Spr.

Avots: ME I, 36

‡ àizpiepêt Trik., sich mit Holzschwämmen beziehen, verwachsen: bē̦rza caurums aizpiepējis.

Avots: EH I, 42

àizprapêt, tr., verpfropfen, mit einem Pfropfen verschliessen LP. VII, 587.

Avots: ME I, 44

‡ àizrepêt,

1) heilend
(intr.) bewachsen, vernarben Dunika u. a.: vâts, vaina, miza aizrepējusi;

2) verheilen
(intr.) machen: laiks aizrepē visas brūces Līg. Jēk. Daugava I, 1478;

3) sich mit Schmutz anfüllen:
pīpe aizrepējusi.

Avots: EH I, 45

‡ àizripêt Spr., = àizripuôt.

Avots: EH I, 45

àizrumpêt,

1) sich verdocken:
kad jaunam kuociņam iegriež mizā, tad tas ar laiku aizrumpē Auermünde;

2) a. kaudzi ="uzkŗaut kaudzei rumpi" Ruhental.

Avots: ME I, 47

àizsâpêt, vom Blute gesagt, das aus der geöffneten Ader nicht fliessen will Döbner (U). Refl. -tiês, Schmerz empfinden, anfangen zu schmerzen: ruoka dikti tam aizsāpējusies LP. 983; so auch selten das Aktiv AP.

Kļūdu labojums:
LP. VII, V = LP. VII 983

Avots: ME I, 49

‡ àizskapêt, hin-, wegschaffen, hinter etwas hinschaffen.

Avots: EH I, 48

‡ àizskrãpêt, ein wenig einkratzen: a. kam acis AP., Arrasch, Erlaa, Lemsal, Meselau, Selsau, Sessw., Trik.

Avots: EH I, 48

‡ àizslapêt oder àizslapinât, ein wenig benetzen, anfeuchten: lietus aizslapējis sìenu.

Avots: EH I, 49

‡ àizslâpêt,

1) dursten machen
Spr.;

2) (jem. die Nase zudrückend) beinahe ersticken
(tr.).

Avots: EH I, 49

‡ àizsvēpêt, räuchernd vertreiben: a. uodus (pruojām) Golg.

Avots: EH I, 54

‡ àiztepêt, verkitten, verschmieren Wandsen: a. luogu.

Avots: EH I, 57

‡ àiztrapêt, zu modern (faulen) anfangen: aiztrapējis kuoks.

Avots: EH I, 58

‡ àiztrepêt, zu modern (verwittern) anfangen.

Avots: EH I, 59

àiztrum̃pêt, wegtragen, wohl das deutsche ""trumpfen": ganu, ganu aitiņas; vilks vienu aiztrumpēja Etn. III, 14.

Avots: ME I, 57

‡ àiztrupêt, = ‡ àiztrepêt.

Avots: EH I, 59

‡ àiztupêt,

1) hinter etwas niederhocken
Salis: a. aiz krūma; a. kam priekšā, vor jem. (oder etwas) niederhocken;

2) a. līdz. hocken (sitzen. weilen) bis (temporal)
Trik.: aiztupējis kruogā līdz vakaram. Refl. -tiês.

1) = ‡ àiztupêt 1 Lemsal;

2) = ‡ àiztupêt 2 Trik.

Avots: EH I, 59

àizumpêt, tr., mit Sand, Schlamm, Steinen anfüllen: tuo aizumpējis druoši milzis Juods Lautb.

Avots: ME I, 58

‡ àizvāpêt, = àizvaskuôt, àizvâkuôt: ceļš izskatās kâ aizvāpē̦ts bišu vasks Pet. Av. lI, 112.

Avots: EH I, 62

‡ àizziẽpêt, mit Seife verschmieren: a. kam acis.

Avots: EH I, 65

‡ apdrupêt,

1) ringsum anfaulen
Oknist: apdrupējis zuobs; 2 = apdrupt, ringsum abbröckeln (intr.).

Avots: EH I, 78

âpêt, -ẽju, tr., eifrig betreiben, prügeln; heftig schelten Druw., Serb. Refl. -tiês, eifrig sich bemühen, arbeiten: kuo tu tur nu tik vare̦ni āpējies? was mühst du dich da so gewaltig ab?

Avots: ME I, 239

‡ apgruôpêt, ringsum falzen, kerben (perfektiv): a. kam gruopi apkārt.

Avots: EH I, 84

‡ apķêrpêt ² Dunika, Kal., OB., Rutzau, mit Moos, Flechten bewachsen: apķērpējis akminis. apķērpējuse ābele. Aus li. apkėrpėti.

Avots: EH I, 96

‡ apklapêt, (rfngsum) beklopfen: saimniece katru kukuli ar ruoku labi apklapēja un tad šāva krāsnī Dunika. lai dabūtu sviestu ārā nuo spannīša, tuo vajag nuo visām pusēm apklapēt Dunika, Rutzau.

Avots: EH I, 91

‡ apkļepêt, sich mit Schmutz bedecken Lems.

Avots: EH I, 92

‡ apkram̃pêt,

1) um etw. heromlegend verkrampten:
a. pirkstus ap zaru, nūju Salis, Stenden. slīcējs apkrampē ruokas ap glābēju Bauske. ruokas ap vē̦deru apkrampējis Saul. Daugava I, 60;

2) umarmen
(perfektlv): viņš mani apkrampēja Stenden;

3) bestelrlen:
cilvēks apkrampē̦ts Golg. Refl. -tiês. sich krampfhaft umklammern: a. kam ap kaklu Schnehpeln, Stenden. bē̦rns apkrampējies auklei cieti gar kaklu Ahs.

Avots: EH I, 93

‡ apkrepêt, ringsum rissig werden (perfektiv): ruokas apkrepējušas Trik., Wolm. kuoks apkrepējis (= apaudzis ar nelīdze̦nu mizu) Trik.

Avots: EH I, 94

apkŗaupêt: auch (mit aũ) Dunika, Kal., OB. ‡ Refl. -tiês Frauenb. (mit aũ) "ielaisties kādās juo stiktās darīšanās": es neiešu ar čigāniem a.

Avots: EH I, 94

apkŗaupêt, intr., sich mit Grind, mit schuppiger Rinde bedecken; apkŗaupējis, grindig, mit schuppiger Rinde bedeckt, besudelt: tāda apkŗaupējuša pasaules gājēja guodīgu ļaužu pirtī nedrīkstuot laist Blaum. kartupeļi apkŗaupējuši od. kŗaupaini, t. i. kartupeļi it kā ar vātīm pārklāti JK.

Avots: ME I, 96

‡ apkŗupêt, ringsum grindig, räudig, schorfig werden: apkŗupējis rācinis, de̦guns Dunika, Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 94

apkûpêt und apkûpt, intr., ringsum räucherig werden, verräuchern: ļaudis tur ir apkūpuši un apsmakuši Biel. I, 353. apkūpēj'se ze̦lta ruoze BW. 18356. Auch von rauch-, dampfähnlichen Erscheinungen: drīz viss bija apkūpis ar baltu miglu Vēr. I, 1167, bald war alles mit weissem Nebel gleichsam wie mit Rauch bedeckt. ar smiltīm apkūpēt, bestauben Mar., Smilt., RKr. XV, 105.

Avots: ME I, 97

aplēpêt: auch (mit ê ) Trik., Wolmarshot.

Avots: EH I, 98

aplēpêt [zu li. aplė˜pti] oder [um Wolmar] apļêpêt resp. [um Mitau] aplẽpêt, sich (mit Schnee, Schmutz) bedecken, kleben, an etw. zäh haften Spr.: bē̦rnam pa dubļiem bradājuot kājas aplēpējušas J. Kaln. [In Meiran: apļepis "schmutzig geworden" ] und in Doblen, Dondangen und Schwaneburg: apļepējis, dass.

Avots: ME I, 101

[aplẽpêt bedeute um Mitau "sich mit Blättern der Seerosen (lēpes) bedecken": aire aplēpējusi].

Avots: ME I, 101

‡ apļepêt Adl., AP., Autz, Bauske, Erlaa, Golg., Jürg., KatrE., Kl., Laud., Lemburg, Nitau, Schwanb, Selsau, =apķept: "быть залѣплену" Spr.

Avots: EH I, 100

‡ apperpêt,

1) Borke (auf Wunden) ansetzen
U. (unter perpêt);

2) schlecht gedeiheu (von Pflanzen)
Mesoten: apperpējušas priedītes.

Avots: EH I, 104

‡ appiêpêt, beschimmeln, mit Baumschwämmen bewachsen: ce̦lms appiepējis Trik. u. a.;

2) (fig.) verschimmeln:
šis skuoluotājs pa˙visam applepējis.

Avots: EH I, 105

appĩpêt, tr.,

1) beräuchern mit Pfeifenrauch;

2) verrauchen:
tu kādus 50 rubļus appīpējis Blaum. (von pĩpis, die Pfeife).

Avots: ME I, 111

‡ appũpêt (wo?), ringsum zu schimmeln (faulen) anfangen: siens appūpējis.

Avots: EH I, 107

‡ aprũpêt, besorgen, s. unter ‡ aprūķêt.

Avots: EH I, 110

apsâpêt,

1): acs apsāpēja, das Auge wurde schmerzhaft
BielU.

Avots: EH I, 111

apsâpêt, apsâpt, intr., inch.,

1) krank werden:
šai sākušas acis apsāpēt JK. VI, 39; vē̦de̦rs apsāpis. man vidus apsāpējis Plūd. LR. IV, 133;

2) mit abhäng. Infin. müde werden, aufhören:
tas censtiês neapsāpa Blaum. daudzi gan saņēmās, bet pēcāk cits pakaļ citam apsāpa Gr. - Sessau. garīgs apsāpums, Stumpfsinn, Lethargie Vēr. II, 1006.

Avots: ME I, 118

‡ apskrãpêt, bekratzen: a. seju. Refl. -tiês, sich bekratzen: kur tu tâ apskrāpējies ?

Avots: EH I, 113

apslapêt (Grünhof) und apslapinât [li. apšlãpinti], tr., nass machen, anfeuchten: cigāru ar mēli visapkārt apslapinādams Alm. Refl. -tiês, sich nass machen.

Avots: ME I, 123

apslâpêt, tr., ersticken, dämpfen, lindern, stillen: uguni, sāpes, nemierus, dzirksti Vēr. II, 743.

Avots: ME I, 123

‡ apslīpêt, ringsum abschleifen: a. stiklu. Refl. -tiês, sich die Umgangsformen einigermassen aneignen.

Avots: EH I, 114

apsūpêt: apsũpējušas sienas Katzdangen.

Avots: EH I, 118

apsūpêt Sonnaxt, s. apsūbêt.

Avots: ME I, 128

apsvēpêt, ‡ Refl. -tiês, sich beräuchern: kad iet pie bitēm, de̦r a. Jürg.

Avots: EH I, 118

apsvēpêt, apsvēpinât, tr., beräuchern: jāiet guovs apsvēpēt LP. VI, 165; zirgiem purnus apsvēpināja LP. VII, 317.

Avots: ME I, 128

‡ apsvil˜pêt auspfeifen Ar.: a. runātāju.

Avots: EH I, 119

‡ aptepêt Pilda, = ‡ aptept.

Avots: EH I, 121

aptrapêt Ahs., intr., ringsum anfaulen: slapjā rudenī rāceņi sāk aptrapēt.

Avots: ME I, 131

‡ aptrepêt Mahlup, Trik., ringsum verwittern: aptrepējis kuoks.

Avots: EH I, 122

aptrupêt: tas jau aptrupējis nuo slinkuma Jürg.

Avots: EH I, 122

aptrupêt, auch aptrupt, intr., ringsum anfaulen: aptrupējis bē̦rzs A. XVIII, 193.

Avots: ME I, 131

‡ aptupêt (li. aptupė´ti "kauernd auf etwas sitzen"),

1) a. visus krūmus Saikava, neben allen Sträuchern kauernd sitzen:
zaķi aptupējuši visus krūmus;

2) niederhockend bescheissen
Jürg.: pulkas aptupējuši visu klētspakaļu;

3) (sich) niederhocken
Stenden: slē̦pdamles a. aiz krūma. Refl. -tiês Salis, Stenden, = ‡ aptupêt 3.

Avots: EH I, 123

‡ apvãpêt, ringsum glasieren (perfektiv): es nemāku a. Janš. Dzimtene ² III, 83 (ähnlich Bandavā II, 23). Refl. -tiês, sich mit einer Harzschicht bedecken Stelpenhof: zāģis (sveķainu kuoku zāģējuot) apvāpējies.

Avots: EH I, 125

‡ apziẽpêt Dunika u. a., ringsum einseifen: a. ruokas. Refl. -tiês, sich ringsum einseifen.

Avots: EH I, 128

‡ atdipêt, schallend ankommen (hergeraten) Meiran.

Avots: EH I, 139

‡ atdrupêt AP. = atdrunêt: kūtij pakšķis atdrupējis.

Avots: EH I, 139

‡ atdupêt, dumpf schallend herlaufen Bērzgale.

Avots: EH I, 140

‡ atelpêt, durchkommen, sich behelfen Golg.: izkulti jaunie rudzi; nu jau vieglâk var atelpēt.

Avots: EH I, 141

‡ atklapêt, klopfend, schlagend allmählich lose machen od. zurückbiegen: a. pienaglātu dẽli Dunika, OB. žuogu taisuot, vajag a. cauri izdzītās naglas, lai luopi neuzskrej virsū ebenda.

Avots: EH I, 148

‡ atknĩpêt Stenden, mit Hilfe von untergeschobenen Pfählen wiederholl hebend weg-, herschaffen: ar lielām muokām a. baļķi nuo ceļa nuost. atknīpēsim re̦sgali šurp!

Avots: EH I, 149

‡ atknuõpêt Lemburg, Siuxt u. a., = atkņuõpêt. a. svārkus Laud., Sessw. Refl. -tiês, sich (acc.) von selbst losknöpfen: svārki atknuopējušies Lemburg.

Avots: EH I, 149

atkņuopêt, tr., losknöpfen: visas puogas, vesti, svārkus. Refl. -tiês, sich losknöpfen, bis zum Überdruss knöpfen.

Avots: ME I, 168

‡ atkûpêt, hergelangen (vom Rauch, Qualm): dūmi atkūpējuši līdz mums.

Avots: EH I, 151

‡ atpĩpêt, eine bestimmte Zeit hindurch rauchen: atpīpēja dienu un nakti Pas. Vl, 366 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 158

atpĩpêtiês, bis zum Überdruss rauchen, sich ratt pauchen MWM. X, 10.

Avots: ME I, 182

‡ atpum̃pêt herpumpen: a. ūdeni pa silēm uz kūti.

Avots: EH I, 160

‡ atpur̂pêt, ganz morsch werden Bērzgale: ce̦lmi jau ir atpurpējuši.

Avots: EH I, 160

atrãpêt, atrāpt(iês), intr., herkriechen: bē̦rns atrāpējis pie durvīm.

Avots: ME I, 185

atripêt, -uôt, intr., herbeirollen: ripa, rati atripuoja.

Avots: ME I, 185

atsâpêt [li. atsopė´ti], auch atsâpt,

1) durch den die Krankheit begleitenden Schmerz untauglich werden:
viņam pirksts atsāpējis; zuobs atsāpējis, der Zahn ist schwarz geworden;

2) durch den Schmerz los werden, sich loslösen.
ruokai, kājai āda atsāpējusi, tā iet nuost; nags pirkstam atsāpēja = zem naga auga, izcēlās milzums, caur kuo nags nuogāja; so n. A. X, I. 629;

3) geringer werden (vom Schmerz)
C.

Avots: ME I, 188

atskapêt: auch Golg., Stom. ("herschicken").

Avots: EH I, 166

atskapêt, tr., her-, zurückschaffen.

Avots: ME I, 192

atskrãpêt, tr.,

1) losscharpen;

2) schrapend, scharrend verletzen:
a. nagus rāceņus ruokuot Wandsen.]

Avots: ME I, 192

‡ atslĩpêt,

1) weg-, abschleifen;

2) "im Schlitten auf wenig beschneitem Wege herführen"
Seyershof: te jau var a. žagarus ar ragūm mājā.

Avots: EH I, 168

‡ atstrupêt Bauske, kurz (gestutzt, stumpf) werden: gals atstrupējis.

Avots: EH I, 172

‡ attrepêt PS., Sessw., abfaulen: attrepējis zars.

Avots: EH I, 176

‡ attrupêt Lemburg, = attrepêt.

Avots: EH I, 177

‡ attupêt, (eine Gefängnisstrafe) absitzen: a. trīs nedēļas cietumā. Refl. -tiês, zur Genüge hocken: vai neesi vēl diezgan attupējies?

Avots: EH I, 177

čampêt, -ēju U., in Kot treten, in Kot gehen und sich besudeln.

Avots: ME I, 403

copêt, pakaļ copēt, nachzotteln Hug. [Wohl mit kur o aus u; vgl. cupāt.]

Avots: ME I, 397

čûpêt, [zischen, von feuchtem Holz, das nicht recht brennen will]: uozuola malka čūpēt čūpēja BW. 25733 [aus Blieden].

Avots: ME I, 425

‡ dèmpêt ² Gr.-Buachh., stampfen: iedams cilā kājas, it kâ de̦mpē̦dams zemi Gr.-Busclrh.

Avots: EH I, 315

dipêt: auch Bērzgale. ‡ Refl. -tiês, dröhnen: kāpējs krita atpakaļ, ka dipējās vien A. Saulietis Melnais Ansis.

Avots: EH I, 321

dipêt, -u, -ēju [Lis., Druw.], dröhnen (vom Schall beim Trippeln): dipēja suoļi MWM. XI, 57. dip zeme (skrejuot, pret tuo atsituoties) VIII, 289. tâ dipēja sudrabiņš BW. 24065.

Avots: ME I, 469

‡ drèmpêt ² Oknist, austreten (izmīt), niedertreten (von Pferden). Vgl. drimpêt.

Avots: EH I, 332

driẽpêt, prügeln Wain.

Avots: ME I, 502

I driẽpêt: vielleicht zu driẽpe "das Tau"; vgl: žagars: žagarêt 3.

Avots: EH I, 335

‡ II driẽpêt Frauenb. "= drĩvêt I".

Avots: EH I, 335

drimpêt, -ēju, einschiessen (in tiefen Schnee od. Morast; von Pferden gebraucht) Ilsenberg n. Mag. IV, 2, 113.

Avots: ME I, 499

dripêt, -u, -ẽju, [beben]; dröhnen, klirren: dzirnavās visa grīda drip Tirs. nuo pē̦rkuoņa luogu rūtis drip J. Kaln. vilcienam pāri ejuot, tilts drip Plm.

Avots: ME I, 499

[drupêt. -u, -ēju, drupt. morsch werden: mājas pakšķi jau sāk drupēt, juo kuoki jau galigi satrunējuši Bers. maize drup Bers., Sissegal. zeme sāk drupēt Warkh.]

Avots: ME I, 504

‡ *dumpêt, zu erschliessen aus ‡ àizdùmpêt ² .

Avots: EH I, 342

dum̃pêtiês, -ējuos [Nigr., PS.], grossen Lärm machen, sich empören; bes. mit sa-.

Avots: ME I, 515

‡ dupêt, = dupêtiês Nautrēni:. klausās.: nez kas dup Pas. XI, 164.

Avots: EH I, 343

[dupêtiês, dumpf schallen: sviedu šautru aruodā; ja bij mieži, sipējās,ja bij rudzi, dupējās BW. 25853, 5 var. Dafür auch dupinêt Wessen. Zu li. dùpinas "шесть с набалдашником, которым болтая в водѣ, загоняют рыбу в сѣти" vgl. le. dupenis), serb. dù`piti "mit Getöse schlagen ", sloven. dùpati "dumpf rauschen ", gr. δοῦπος "dumpfes Geräusch, Getöse ", s. Būga РФВ‚. LXX, 105.]

Avots: ME I, 518

elpêt, ‡

3) "füttern, ernähren"
Diet., ‡

4) "wirtschaften"
(?) Trik. Refl. -tiês, ‡

2) "mühsam seine materielle Lage verbessern; nach einer Krankheit wiederum körperlich zunehmen"
Naud.

Avots: EH I, 368

elpêt, - ēju,

1) atmen
U. [el˜pêt, sich erholen: vai ne˙maz nedabūs elpēt Serbigal];

2) Hilfe haben, ausreichen, durchkommen
U.: kâ klājas? elpē gan, es geht schon an, man kann sich schon helfen. tas man gan būtu varējis elpēt, das wäre mir wohl zu Statten gekommen. [viņš var vēl el˜pēt Salis, Bers., sich halten.] gan elpēsim, wir wollen uns schon durchhelfen. Refl. - tiês Adsel, Kokn., Tals., Post. 52 e̦lpâtiês), sich durchbringen: pieci gadi elpējuos, taukuos maizi mē̦rcē̦dams BW. 30499. [In der Bed. 2 anscheinend aus mnd. helpen "helfen". - In Wessen bedeute elpēt: viel arbeiten, in Nerft elpēties: streben, sich abmühen, sich abplagen.]

Avots: ME I, 568

‡ *ẽpêt, erschlossen aus izẽpêt.

Avots: EH I, 372

I ẽrpêt, harfen, das Mehl vom Korn [od. den Sand von den Kartoffeln ] sondern [Selg., Wandsen. Zu ẽrpe].

Avots: ME I, 576

[II ẽrpêt, intr., vorhalten: jumts vēl ērpē Neuermühlen.]

Avots: ME I, 576

ērpêtiês, ‡

3) zanken:
ē̦das un er̃pējas Siuxt.

Avots: EH I, 373

ērpêtiês,

1) sich reiben
[Selg.];

2) sich verteidigen:
viņu tik viegli vis nevar savaldīt, viņš ērpējas pretim Wain.; [vgl. ersināt].

Avots: ME I, 576

‡ *glupêt, zu erschliessen aus nùoglupêt.

Avots: EH I, 395

grapêt, - ẽju, tr., gierig essen: guovs tâ grapē salmus, it kâ kad nebūtu divi dienas ē̦duse Naud.

Avots: ME I, 638

‡ grepêt, -ẽju, (wahllos) essen (pejorativ) Siuxt: varēja g. tekšā nezin kuo.

Avots: EH I, 404

gruõpêt,

1): auch Iw.; ‡

3) unmässig essen
Lieven-Bersen, (mit uõ ) Frauenb.

Avots: EH I, 413

gruõpêt, gŗuõpêt, -ẽju,

1) falzen, kerben;

2) in einer Rödung das übrig-gebliebene Holz in Schichten legen
L. - Aus mnd. grôpen "aushölen".

Avots: ME I, 671

[ìedipêtiês, erdröhnen: zeme iedipējās Lis.]

Avots: ME II, 9

‡ ieẽrpêt Dunika, mit einer ẽrpe ein gewisses Quantum windigen: cik tad jūs esiet ieērpējuši?

Avots: EH I, 512

ìegruopêt: iegruõpē̦ta gruope Siuxt u. a.

Avots: EH I, 515

ìegruopêt, einfalzen: durvis [Nigr.]

Avots: ME II, 19

‡ ìeķepêt, = ìeķept: uzačuos ieķepējis sniegs Dunika.

Avots: EH I, 525

ìeklumpêtiês ["mühsam und schwerfällig sich hineinsetzen od. - wälzen": vecene krizdama, klupdama ieklumpējās gan ragavās Plm.] ieklumpēties kaklā Alm. Balt. Vēstn. 1901, No 85.

Avots: ME II, 28

‡ ìeknipêt,

1) jem. ein Knippchen schlagen
Druw., Nautrēni, Saussen, Wandsen, Wessen: par neuzmanību skuoluotājs ieknipēja Jānim pa pieri Saussen;

2) ie. zirgu, ein Pferd durch unnützes Prügeln störrig machen
U. (unter knipēt).

Avots: EH I, 521

‡ ìeknĩpêt;

1) einkneifen, zusammenkneifen:
ie: lūpas Frauenb. ie. (ar diviem pirkstiem) de̦gunu Salis;

2) leicht (= nicht stark) durchprügeln
Gramsden.

Avots: EH I, 521

[ìekra(m)pêtiês Tirsen "mit beiden Händen worin hineinfahren und krampfhaft sich daran festhalten."]

Avots: ME II, 29

[ìekra(m)pêtiês Tirsen "mit beiden Händen worin hineinfahren und krampfhaft sich daran festhalten."]

Avots: ME II, 29

‡ ìekŗupêt Dunika, = ìekŗupt: iekŗupējuši rāciņi.

Avots: EH I, 523

‡ ìekûpêtiês M. 52 u. a., = uzkûpêt 2: dūmi; rudzi (zieduot) vējā iekūpē̦jās Adsel.

Avots: EH I, 524

[ìekvēpêt,

1) unvollkommen räuchern:
iekvē̦pē̦ta gaļa Lautb.;

2) räuchernd einhüllen, verdecken:
dūmi iekvēpējuši siênu rakstu Ruj.;

3) hineinräuchern:
paegļu smaržu Jürg.]

Avots: ME II, 34

‡ ìelepêt,

1) "?": ie. sienā zīmi Warkl. ie. ("iesviest ar dubļiem") uotram vaigā ebenda;

2) "iesist" Lubn.;

3) langsam hinein-, hereinhüpfen
Saikava: zaķis ielepēja mežā;

4) "iestrēbt" Prl.; "ieêst" Lubn., Mahlup.

Avots: EH I, 527

ìepĩpêt, ìepĩpuôt, tr., intr., anrauchen, einen Zug machen: pīpi, cigāru. viņš gājis klāt iepīpuot LP. VI, 221.

Avots: ME II, 51

ìepum̃pêt, tr., einpumpen: ūdeni silē.

Avots: ME II, 53

[ìerepêt, intr., rissig und schwielig geworden verheilen: ruokas ierepējušas Bers.]

Avots: ME II, 57

[ìerẽpêt C., = ierepêt.]

Avots: ME II, 57

ìerūpêt, ìerūpinât Spr., sorgend erwerben, einsparen. Refl. ìerũpêtiês, imp., besorgt werden, von Sorgen erfasst werden: piepeži tai ierūpas.

Avots: ME II, 59

ìesâpêtiês, anfangen zu schmerzen: sirds gauži iesāpas brāļa labad LP. V, 269. dvēselē kaut kas iesāpējās Vēr. II, 974. Biel. I, 464 und Spr. führen auch iesāpēt an ("etw. schmerzen").

Avots: ME II, 62

ìeskapêt, verschaffen: vietu, kalpuoni. Dafür genuin: iegādāt.

Avots: ME II, 65

ìeskrãpêt, tr., schrapen, einkratzen: kaķis ieskrāpējis bē̦rnam ruokā. [Refl. - tiês, sich hineinscharren: suns iekrāpējies alā Kokn.]

Avots: ME II, 66

ìeskrapêtiês, = iekrabēties: uotrā istabas kaktā ieskrapējās Dz. Vēstn.

Avots: ME II, 66

[ìeslapêt Bers., Lis.], ìeslapināt Spr., ein wenig anfeuchten: [ieslapēt ruokas].

Avots: ME II, 66

[ìetrapêt, trocken zu laufen beginnen: kālis, kuoks ietrapējis Salis.]

Avots: ME II, 83

[ìetrepêt PS., = ietrapêt.]

Avots: ME II, 83

[ìetrupêt, trocken zu faulen beginnen: kuoki, kartupeļi ietrupējuši Trik., Lis., Warkl.]

Avots: ME II, 83

ìeziẽpêt, tr., einseifen: ruokas.

Avots: ME II, 92

izâpêt, tr., mit Gewalt etwas herausreissen, entwurzeln: izāpēju kuoku ar visām saknēm Serb.

Avots: ME I, 714

‡ izdrèmpêt ² Oknist, austreten, niedertreten: zirgs izdrempējis auzas.

Avots: EH I, 443

izdrupêt (unter izdrupt ): ausfaulen (izdript) Oknist (z. B. von Zähnen).

Avots: EH I, 443

‡ izdum̃pêtiês Frauenb. "izbārties, izlamâtiês".

Avots: EH I, 443

‡ izel˜pêt Frauenb., = izmitinât: i. luopus līdz pavasarai.

Avots: EH I, 446

izel˜pêtiês, sich durchschlagen: kas zin, vai nevarēs izelpēties LP. VI, 425.

Avots: ME I, 734

‡ izẽrpêt Dunika, Frauenb., mit einer ērpe aussieben.

Avots: EH I, 446

izgruopêt: izgruõpêt Frauenb.; auslöchern (izduobēt, izurbulēt) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 450

izgruopêt, izgr̀uõpêt, tr., auskehlen: stenderi Ahs.

Avots: ME I, 740

izķaũpêtiês "sich einbilden, sich einstellen": meita nezina, kâ sevi izķaupēties Dond.

Avots: ME I, 759

‡ izķem̂pêt ² Franenb. "herausnehmen": i. visu sviestu.

Avots: EH I, 460

izķepêt: "herausnehmen" Frauenb.: i. visu sviestu.

Avots: EH I, 460

izķepêt, tr., ausessen: puika izķepējis visu putru, piena bļuodiņu Serb., Spr., Kand.

Avots: ME I, 759

izķirpêt, intr., hohl, schwammig werden: izķirpējušuo (izkurtējušuo) kuoku duobumi Antr. II, 25.

Avots: ME I, 760

izklapêt, tr., ausklopfen: spilve̦nus, drēbes. kas tuo mana brāļa pakaviem izklapēja BW. 14196, 1;

2) verauktionieren, unter den Hammer bringen:
tuo izklapēja Poruk.

Kļūdu labojums:
14196, 1 = 14191, 1

Avots: ME I, 751

izklẽpêt, [izklẽ̦pât PS.], intr., gelagert liegen: nuobriedušie mieži visi nuoklēpējuši (izklēpējuši) Adsel.

Avots: ME I, 753

izkņipêt Wessen, = izknipât.

Avots: EH I, 458

‡ izknuopêtiês Lasd., Perfektivform zu knuopêtiês 1.

Avots: EH I, 457

izkram̃pêt, [izkrampt U.], tr., stehlen: zirgu.

Avots: ME I, 754

izkûpêt, intr., verrauchen, vergehen, verschwinden: pīpes dūmi izkūpēja gaisā Aps. jūsu baudas izkūpēja sūrajā tabakā BW. 19976, 1. cerības bija izkūpējušas Aps.

Kļūdu labojums:
baudas = bandas

Avots: ME I, 758

izkurpêt Mar., = izkurcêt.

Avots: ME I, 757

[izkvêpêt,

1) = izkvêpinât: izkvēpēt istabu ar paegļiem Arrasch;

2) intr., brennend verrauchen:
aizdedzinātie paegļi izkvēpēja C., Nigr.]

Avots: ME I, 758

‡ izlempêt, ausfressen: i. visu ē̦damuo Ringmundshof.

Avots: EH I, 462

‡ izlem̃pêtiês,

1) sich schlechte Manieren oder Ausdrücke angewöhnen
Dunika;

2) faul werden
(?) Frauenb.

Avots: EH I, 462

izpĩpêt, izpĩpuôt, tr.,

1) ausrauchen:
pīpi;

2) verrauchen:
visas bandas izpīpēja sūrajā tabakā BW. 9753. Refl. - tiês, längere zeit nach Herzenslust rauchen: abi labi izrunājās, izpīpējās JU. zem liepas labi brangi izpīpuojies Poruk.

Avots: ME I, 780

izpļepêt Dond., für izpļāpât.

Avots: ME I, 784

‡ izpļur̂pêt ² Dunika, ausschwatzen: kas tuo visiem izpļurpējis?

Avots: EH I, 474

izpuopêt, tr., auspolstern Wid.: izpuopē̦tā atzveltnes krē̦slā U. b. 131, 5.

Avots: ME I, 788

izpumpêt, tr., auspumpen: ūdeni nuo akas.

Avots: ME I, 786

izpūpêt, ‡

2) "trocken verfaulen"
(mit ũ) MSil., "= iztrupêt" Bers.

Avots: EH I, 475

izpūpêt, in die Luft verflattern L.

Avots: ME I, 787

izpur̂pêt [Warkh.],

1) morsch, mürbe werden:
izpurpējis uozuoliņš BW. 13041. izpurpējusi mūŗa sē̦ta Stari II, 101, Etn. II, 17, Sessw.;

[2) = izkurtēt U.].

Avots: ME I, 786

‡ izpur̂pêtiês, sicn bis zum Überdruss beklagen Oknist.

Avots: EH I, 475

izpur̂pêt,

1): uozuolam vidus izpurpējis Nautrēni (mit ùr ² ), Nerft;

2): griežņi, rāciņi u. c. var i. (mit ùr ² ) Oknist, Wessen.

Avots: EH I, 475

izrapêt, morsch, porös werden: sē̦klas rāceņi izrapējuši Ahs.

Avots: ME I, 789

izrepêt, morsch werden, ausfaulen: izrepējis uozuoliņš. Vgl. BW. 13041.

Avots: ME I, 791

izrũpêtiês: izrūpešuos par tevi līdz galam Janš. Atpūta № 388, S. 7. (ähnlich № 390, S. 6).

Avots: EH I, 478

izrũpêtiês, sich abplacken, für etw. zur Genüge Sorge tragen: ve̦cāki gan visādi izrūpējās par dē̦lu; tuomē̦r tuo nevarēja izglābt.

Avots: ME I, 793

izsâpêt, ‡

2) sich verlieren, ausklingen (von Schmerzen):
sāpes... neizsāpēs ne˙kad Daugava 1936, S. 145.

Avots: EH I, 478

izsâpêt, durch Schmerzen schadhaft werden, nicht funktionieren: viņam acis, ausis izsāpējušas, zuobi izsāpējuši. kur tev viena acs palikuse? vai izsāpējuse? LP. VII, 878. man mazam ausis izsāpēja, ea lāgi nedzirdu Sudr. E. Refl. - tiês, lange schmerzen.

Avots: ME I, 796

‡ izšem̃pêt Dunika, aus-, durchschimpfen. Refl. -tiês, zur Genüge schelten, schimpfen Dunika.

Avots: EH I, 485

izšķērpêt, ein Stück Land zum Aufpflügen zerschneiden Oppek. n. Mag. XIII, 24, Bers.

Avots: ME I, 811

izskrãpêt, tr., auskratzen: acis tev izskrāpēšu. tu maizīti ar kaķa nadziņiem izskrāpēsi LP. I, 153.

Avots: ME I, 798

izslĩpêt, tr., ausschleifen: nazi.

Avots: ME I, 800

izstaũpêt, tr., austreten: luopi izstaupējuši pļavu Druw., Schujen, Bers., Lub., C. [tirdzeniekiem tâ plūstuot,... ceļš tika ātri izstaupē̦ts Austriņš M. Z. 9.]

Avots: ME I, 805

izstil˜pêt, ‡

2) ausrecken, -dehnen
Ekau, Grünw.: i. ādu (Leder).

Avots: EH I, 483

izstil˜pêt, izstil˜pinât, tr., abquälen: vai, kâ tādā ceļā zirgus izstilpina! Wain.

Avots: ME I, 806

‡ izstrìmpêt ² (für *iz-trimpêt?) Lubn., (viel) austrinken.

Avots: EH I, 483

‡ izstrùmpêt ² Kalz., (viel) austrinken.

Avots: EH I, 483

izsvêpêt, izsvêpinât, tr., ausräuchern: istabu paegļu zariem. kad bites labi neizduodas, tad vajaguot dabūt nuo baznīcas svecītes un ar tām izsvēpēt struopus Etn. IV, 110. [izsvēpēt uodus nuo istabas Kl.]

Avots: ME I, 809

izsvil˜pêt, izsvil˜puôt, izsvìlpt (li. iššvil˜pti), tr.,

1) auspfeifen, anpfeifen:
lai tauta ar izsvilpuo mani Zeif. III, 3, 10;

[2) durch einen Pfiff herausrufen:
puisis izsvilpa meitu nuo mājas;

3) vergeuden:
viņš visu savu mantu izsvilpis Bers.] Refl. - tiês, zur Genüge pfeifen. Spricis gan izsaucies, gan izsvilpējies Aps.

Avots: ME I, 809

‡ iztepêt, = ‡ iztept: iztepēs ar maizes mīkli Pas. I, 151.

Avots: EH I, 489

[iztrapêt, intr., trocken ausfaulen: ihtrapējuši kartupeļi Wolm.; kālis vidus iztrapējis Salis.]

Avots: ME I, 820

iztrepêt, ausfaulen: kuoks, kālis, kartupelis iztrepējis Fianden, PS.

Avots: ME I, 820

‡ I iztrum̃pêt, (beim Kartenspiel) einen Trumpf ausspielen: ja būtu iztrumpējis, tad spēli būtu vinnējis Ar.

Avots: EH I, 491

‡ II iztrum̃pêt austrinken, -saufen: viņš iztrumpēja visu stuopu alus Ar.

Avots: EH I, 491

iztrupêt (li. ištrupė´ti), ausfaulen, verwittern, morsch werden: iztrupi kâ pūpēdis.

Avots: ME I, 820

iztupêt, Refl. -tiês, ‡

2) seine Notdurft verrichten:
tas, ... aizstājies aiz uogulājiem, iztupēfās un uzliek savu ce̦puri čupai virsū Pas. XII, 308.

Avots: EH I, 491

iztupêt (li. ištupéti), aushocken, aussitzen: vai cāļus gribi iztupēt? Refl. - tiês, zur Genüge hocken: vilks iztupējies, izgaidījies, kūlējs nekāpis nuo kuoka zemē LP. VI, 294.

Avots: ME I, 821

izul˜pêt, tr., herausnehmen, auslesen: bē̦rns visu te man izulpējis Segewold, Ramkau.

Avots: ME I, 822

izũtrupêt, izũtrupuôt, tr., versteigern, verauktionieren: mantas, beidzamuo nieciņu. parādnieki būšuot jūs izūtrupēt Purap. 84.

Avots: ME I, 822

‡ izvãpêt Frauenb., (von innen) ausglasieren: izvapē̦tas bļuodas.

Avots: EH I, 494

izziẽpêt, tr., seifend (Seife) verbrauchen: izziepēju puodu ziepju BW. 13297, 7.

Avots: ME I, 832

jepêt: gierig etwas Weiches essen, "ēst pilnu muti" (verächtl.) AP.

Avots: EH I, 563

[jepêt "Grütze essen" Trik.]

Avots: ME II, 110

I kapêt, - ẽju, anhäufen Infl. n. U. [Wohl entlehnt aus slav. kopiti dass. (bei Berneker Wrtb. I, 562), wenn aus solchen infl. Mundarten, wo der Infinitivausgang īt - durch - ēt ersetzt ist, s. Le. Gr. 713.

Avots: ME II, 158

[II kapêt, - ẽju,

1) mit einem
kaplis (den Boden) auflockern;

2) scharren:
suns kapē zemi, laikam peles sauodis Setzen, Selburg;

3) umwenden (Heu, beim Trocknen) Spahren. Zu kapât.]

Avots: ME II, 158

‡ ķāpêt, -ēju Stenden,

1) schmieren:
ķ. sviestu uz maizi;

2) kneten,
ķē̦pât: mē̦slus ar ruokām. Refl. -tiês Stenden,

1) "ziesties, ķēzīties": ķ. ar māliem;

2) in einer feuchten Masse wühlen:
ķ. pa putru.

Avots: EH I, 692

ķaûpêt KatrE., = ķaûlêt I 2: val šis pruot? ķaupē tik!

Avots: EH I, 691

ķaũpêtiês, -ẽjuos, sich anstellen, sich stolz gebärden Dond.: kalpuone, kas pilsē̦tā kalpuojusi, mē̦dz ķaupēties.

Avots: ME II, 357

I ķèmpêt ^2, -ẽju, intr., waten: bē̦rns ķempē pa dubļiem Oknist.

Avots: ME II, 364

II ķempêt, tr., gehörig, essen; ["mîklu ēst jeb izjaukt" Wessen.] Vgl. ķempt und ķempât.

Avots: ME II, 364

ķempêtiês (unter ķe̦m̃pât), ‡

2) "ungeschickt elwas tun"
(mit em̂ ) Blieden.

Avots: EH I, 695

I ķepêt: auch Perkunen. Nach Sehwers Unters. 64 aus nd. köppen "Schröpfköpfe setzen, zur Ader lassen".

Avots: EH I, 696

I ķepêt, -ẽju, schröpfen. Zu ķepe III.

Avots: ME II, 367

II ķepêt,

1): auch Dunika; mauern
Frauenb.; schmieren NB.: ķ. lielu kārtu sviesta uz maizes;

3): auch Oknist, Sonnaxt. Refl. -tiês, ‡

3) schmutzig werden
Siuxt.

Avots: EH I, 696

II ķepêt, -ẽju,

1) tr., kleben:
tik žigli tā ne̦suot vienu mālu piku pēc uotras un tik ķepējuot kuopā Alm. ;

[2) (höhnisch für) schreiben
N. - Autz n. U.] ;

3) viel, unästhetisch essen, den Mund vollstopfen
[Kl. ; in Ronneb.: die GrÜtze essen kuo tu ķepē tik daudz tuo sviestu Frauenb., Kand. piebraucīj[u] ši liepu lapu ķepē pilnus vēderiņus BW. 31166, 1. vārīs māte biezu putru, tad būs laba ķepēšana BW. 11549 ;

4) intr., = ķept: [sniegs ķepē U., der Schnee ballt. ] Refl. -tiês,

1) schmaddern:
kuo tu ķepējies ar māliem. nu ir mīksts sniegs puikām kuo ķepēties Ramelshof ;

2) sich hauen, schlagen
Ramelshof, Spr.

Avots: ME II, 367

‡ *ķēpêt, zu erschliessen aus nùoķēpêt und ‡ àizķēpêt(iês).

Avots: EH I, 699

ķīpêt, -ẽju, tr., wegnehmen, an sich reissen U.; [stehlen Dond.].

Avots: ME II, 389

[ķirpêt, wurmstichig sein: kuoks sācis ķirpēt Bers.; vgl. auch ķirpât und uzķirpêt.]

Avots: ME II, 385

klapêt, - ẽju,

1) tr., klopfen, schlagen,
viņu tūlīt klapē mierīgā prātā Saul.;

2) intr., reiten, fahren:
nuo rīta klapēšu pie līgaviņas Ltd. 695. [Refl. - tiês dass. U.] Aus mnd. kloppen " klopfen" [vgl. auch mnd. klappen " klatschen"].

Avots: ME II, 214

klapêtavas, das Klopfbrett, das statt einer Glocke dient U. (Genium klabata, klaburs.]

Kļūdu labojums:
klapêtavas = klapê̦tavas

Avots: ME II, 214

klepêt [?] U., = kle̦puôt. [Vielleicht aus einem tahmischen * kle̦pe̦t (> kle̦puot, s. Le. Gr. 712) entnomen].

Avots: ME II, 223

I klepêt: auch Salwen, Sonnaxt; Wessen. Wohl aus kle̦puôt nach kãsêt.

Avots: EH I, 615

‡ II klepêt Kal., Lemb., Smilt., Zögenhof, gierig (fr)essen.

Avots: EH I, 615

‡ *klẽpêt, Zu erschliessen aus izklẽpêt und nùoklēpêt.

Avots: EH I, 616

‡ kļepêt Lems. "sich mit Schmutz überziehen".

Avots: EH I, 625

‡ klepêtiês Kalupe "pielīst, liekuļuot; uzmākties". In der letzten Bed. erinnert es an li. klepóti "ohne Veranlassung angreifen".

Avots: EH I, 615

klimpêt, - ẽju, mit Schillingen an die Wand spielen L., ein Spiel mit Geldstück, die an die Wand geworfen werden U.: [eima nu klimpēt Manz. Post. I, 63].

Avots: ME II, 227

‡ klipêt, -ēju Dond., klopfen: k. pie durēm.

Avots: EH I, 619

*klumpêt(iês): klumpêt Gr.-Würzau,

1) viel saufen (vom Pferd);

2) müde vorwärtsgehen (vom Pferd).
Refl. klum̃pêtiês Dobl., in unbequemem Schuhzeug schwerfällig gehen.

Avots: EH I, 622

* klumpêt(iês), s. ìeklumpêtiês und [vgl. klum̃pačuôt].

Avots: ME II, 235

*klumpêt(iês): klumpêt Gr.-Würzau,

1) viel saufen (vom Pferd);

2) müde vorwärtsgehen (vom Pferd).
Refl. klum̃pêtiês Dobl., in unbequemem Schuhzeug schwerfällig gehen.

Avots: EH I, 622

* klumpêt(iês), s. ìeklumpêtiês und [vgl. klum̃pačuôt].

Avots: ME II, 235

‡ knapêtiês, -ẽjuôs,

1) "piedurties" Blieden;

2) zögern
Seyershof: aiz durīm knapējies, nedrīkstējis iet iekšā.

Avots: EH I, 627

kniẽpêt: aus nd. kuō"pen "(zu)knöpfen", s. Sehwers Unters. 54.

Avots: EH I, 632

kniẽpêt, - ẽju, mit Stecknadeln befestigen; zusammenknöpfen: kniepē mani, māmuliņa, ar sudraba kniepītēm BW. 17005, 1.

Avots: ME II, 249

‡ knipêt, = knipinât: uzvarē̦tājs knipēja citiem pa pieri Saussen.

Avots: EH I, 631

knīpêt, Refl. -tiês, ‡

4) = cĩpât (mit ĩ ) Gr.- Rönnen, Luttr. Zur Bed. vgl. auch ‡ ìeknĩpêt 2. Aus nd. knīpen "kneifen", s. Sehwers Unters. 55.

Avots: EH I, 632

knĩpêt,

1) kneifen
Gold.: [Līzīte lūpiņas knīpēt knīpēja BW. 35085;

2) mit einem Hebel (etwas Schwerea) allmälich weiterbewegen
Stenden];

3) knĩpêt, - ẽju, stehen:
tā meita knīpēja, kuo aizdabūja Dond. Refl. - tiês,

[1) scherzweize einander an der Nase fassen und fragen:

2) "?": iekams iesāk runāt, tad pa˙priekšu tâ knīpējas Gold.;

[3) knìpēties ² Bers., sich wie eine
knĩpa kleiden und betragen (von erwachsenen Mädchen gesagt). - [Nebst knaipīt zu li. knìpčius "Dieb", knyplė "Lichtscheere", knypẽlis "щипок" und gr. χνιπός "knauserig", χνίψ (mit langem i) "eine kleine Ameise; ein Insekt, das im Holze unter der Rinde lebt", χνιπεῖν "schneiden".]

Avots: ME II, 248

‡ *kņipêt, zu erschliessen aus ‡ izkņipêt.

Avots: EH I, 636

‡ kņìpêt ² Oknist, = kniẽpêt.

Avots: EH I, 636

knuõpêt, - ẽju,

1) knöpfen
[aus mnd. knopen dass.]: knuopē mani, māmuliņa, sīkajām knuopītēm, lai es augu tieva, gaŗa BW. 5348, 5;

2) (den Weg) zurücklegen (?):
es panācu tautu meitu, kājām ceļu knuopējuot [Var.: klapējam]; sēd pie manis, tautu meita! knuopēs [Var.: klapēs] mans kumeliņš BW. 11155. Refl. - tiês, sich knöpfen.

Avots: ME II, 251

I kņuopêt,

1) "?": ja nav smalkas miču spices, kņuopējiet (Var.: pīckuojiet, nuoperiet) mičuotāju BW. 24696, 2;

[2) kņuõpêt Dunika, Nigr., = knuõpêt].

Avots: ME II, 254

[II kņuõpêt N. - Bartau "viel essen".]

Avots: ME II, 254

knuopêtiês,

1): vista knùopējas ² Saikava.

Avots: EH I, 635

knuopêtiês,

1) mit dem Scnabel das Gefieder knibbernd ordnen und reinigen
(auch: "lāpīts" genannt) Laud.;

2) "kuožļāties" (von Pferden)
Selg. n. Etn. IV, 97, einander mit dem Gebiss die Haut zwicken (von Pferden) Lasd.

Avots: ME II, 251

knūpêt "aufpassen, aufmerken": knūpēju albi ilgi, līdz nuovē̦ruoju, kuŗā pusē rubeņu pereklis Laud. [Wohl zu knupt.]

Avots: ME II, 251

ķolˆpêt ^2, -ẽju, [auch ķulpêt], rauchen Salis.

Avots: ME II, 390

kuõpêtiês (unter kuõpâtiês): auch Frauenb.

Avots: EH I, 687

kor̃pêtiês, sich abmühen, abquälen: kaimiņš korpējas ik˙dienas, bet uz priekšu netiek Dond.

Avots: ME II, 255

kram̃pêt: zur Bed. vgl. auch nùokram̃pêt 3.

Avots: EH I, 641

kram̃pêt, - ẽju, tr.,

1) krampen, haken:
krampi vaļa kram̃pêt (gew. in d. Zstz. mit aiz-, at-,);

2) stehlen
Kand.; Selg. n. Etn. IV, 97, C., Aps.

Avots: ME II, 257

[krapêt (?) N. - Peb. "eine rinnenförmige Vertiefung in einem Zaunpfosten herstellen".]

Avots: ME II, 260

‡ kŗaũpêt Dunika, = kŗaũpt: ruokas sākušas k. Refl. -tiês, sich (mit Worten, Händel suchend) aufdrängen (mit aũ ) Frauenb.: nekŗaupējies man virsū!

Avots: EH I, 665

kraũpêt [C., Jürg.], - ẽju, vor Schmutz und Nässe rauh, grindig, schorfig werden, mit Krätze bedeckt werden Kand.; trocken werden (von Wunden, namentl. Krätzwunden).

Avots: ME II, 264

krepêt od. krēpêt, -ẽju, schmutzig werden.

Avots: ME II, 274

‡ II krepêt,

1) gerinnen
Zögenhof: asinis sāk k.;

2) "sich schichten (vom Schnee und Eis zur Zeit des Tau-wetters)"
Schibbenhof.

Avots: EH I, 649

krēpêt: zur Bed. vgl. pìekrēpêt (unter pìekrẽ̦pât).

Avots: EH I, 651

krēpêt, s. krepêt.

Avots: ME II, 276

kripêt, = kripstêt: kas tur kripē pa istabu Dond.

Avots: ME II, 280

[krum̃pêt, -ẽju PS., Ruj., in Falten legen; krumpêt U., verschrumpfen. Vgl. kslav. krǫpěti "contrahi" und le. krum̃pa; s. auch krum̃pât. - Dies krump- vielleicht aus krup- (in krupt) und krum- (in krumuļains) kontaminiert.]

Avots: ME II, 286, 287

krupêt: viņš mē̦dz mājā k. (hocken) Laidsen.

Avots: EH I, 660

‡ *kŗupêt, zu erschliessen aus ‡ apkŗupêt.

Avots: EH I, 665

[krupêt U., = krupt.]

Avots: ME II, 287

[ķulpêt, rauchen Salis.]

Avots: ME II, 391

kùmpêt ² Mar., = pum̃pêt, pumpen.

Avots: ME II, 312

*I kupêt: ar... kuokiem... apstādīts; kas vasarā ar ziediem kupin kupe Pēt. Av. I, 224. - Vgl. zur Bed. auch sakupêt II.

Avots: EH I, 676

[*I kupêt] od. *kupt, gut gedeihen: grieze vēl griež kupuošā druvā Lautb. [lai kup tē̦va pūŗu lauki! Schönberg. kupuoša (strotzende) greznība Janš. Dzimtene ² II, 475; wohl zu kupls und kupinât "mehren".]

Avots: ME II, 317

[II kupêt, -ẽju sieden: ēdiens kupē Ruj. - Zu kûpêt.]

Avots: ME II, 317

kûpêt: nach Baar in seinem Exemplar von U. sei kûpêt ² transitiv neben intransitivem kvêpêt ² (?). "stäuben" ME. II, 337 durch "stauben" zu ersetzen.

Avots: EH I, 684

kûpêt, -u, - ẽju ([li. kūpė´ti "sieden"], asl. кыпѣти "wallen, überlaufen"), intr., rauchen, dampfen, qualmen, stäuben: še dūmiņi nekūpēja BW. 6961. skals kūp. biezputra, ēdiens kūp jau uz galda. lietus nāca kūpē̦dams BW. 15745, 3. maza migliņa kūpēja pa viļņiem Skalbe. rudzi zieduot kūp [li. rugiaĩ kúpa]. me̦luo, ka ausis kūp. dē̦ls laiž vaļā, ka kūp vien. melnītis vilka kūpē̦dams BW. 4872. ļaunas valuodas sāka kūpēt pa nāburgiem Neik. spalvas vien kūpēja pa gaisu MWM. X, 357. - Zu kvēpt (s. dies), [ai. kúpyati "gerät in Wallung", apr. kupsins "Nebel" u. a., s. Būga РФВ. LXXI, 54, Walde Wrtb. ² 807 unter vapor, Trautmann Wrtb. 147, Uljanov Znač. I, 29].

Avots: ME II, 337

*kurpêt: kurpēt, "trocknen (intr.), welken (von lange aufbewahrtem Gemüse)" Annenhof (Kr. Walk).

Avots: EH I, 679

[* kurpêt, s. izkurpêt ; vgl. kurcêt und kurtêt.]

Avots: ME II, 325

kvêpêt (li. kvėpėti "duften"], -ẽju, tr., räuchern: kvēpējamas od. kvēpināmas zâles, das Räucherwerk IV Mos. 7, 14. [Refl. -tiês, rauchen Für. I.]

Avots: ME II, 354

‡ *laipêt, zu erschliessen aus pìelaipêt I.

Avots: EH I, 713

‡ lempêt, essen, fressen, schlürfen: griķu putras le̦mpē̦tāji BW. 13077, 3. - Zur Bed. vgl. auch àizlempêt, nùolempêt und pìelempêt.

Avots: EH I, 733

lempêtiês: "nelabi, nekārtīgi rīkuotiês" Hasenp. (mit em̃ ), C. (mit èm ), Lemb. (mit em̂ ² ); sich schlecht benehmen Wenden (mit èm ); schimpfen N.-Peb. (mit em̂ ² ).

Avots: EH I, 733

lempêtiês, sich verweichlichen, sich ungeschickt gebärden, tölpeln: vīrieši zaudējuot savu vīrišķību lempējuoties Duomas I, 638, Etn. II, 177.

Avots: ME II, 450

I lepêt: aus r. лѣпить "kleben, leimen"?

Avots: EH I, 734

[I lepêt Wessen "schlecht mauern".]

Avots: ME II, 452

II lepêt: auch Prl., Schwanb.; suns lepē (luok) Kalnemois.

Avots: EH I, 734

II lepêt, - ẽju Mar., tr., gierig essen, schlürfen: es redzēju sētiņā piestā putru lepējuot BW. 19407, 9. suns lepē pienu Mar. n. RKr. XV, 124. [Zu slav. lopati "fressen".]

Avots: ME II, 452

‡ III lepêt, -ēju, gehen Celm., Saikava, laufen Lubn.

Avots: EH I, 734

‡ IV lepêt, = ļepêt I: sniegs lielām pikām lepē Lubn., Prl.

Avots: EH I, 734

‡ *V lepêt, zu erschliessen aus ‡ ìelepêt 2.

Avots: EH I, 734

‡ *lēpêt, zu erschliessen aus aplēpêt und salêpêt.

Avots: EH I, 738

I ļepêt, in weichen, grossen Flocken sehneien Spr. [Vgl. ļe̦pa II.]

Avots: ME II, 538

II ļepêt: čūkas ļepē sakapātas luknes Sonnaxt. lieliem kumuosiem ļ. mīkstu biezpienu Lis.

Avots: EH I, 771

II ļepêt Seib., = lepêt: tā mūsu gaļiņu ļepēt ļepē BW. 20246, 1.

Avots: ME II, 538

‡ III ļepêt, -ēju Siuxt, gehen: ļ. pruojām uz muižu.

Avots: EH I, 771

II lipêt,

1): uguntiņa naktī lip Saikava; ‡

2) = lipît 2: plānā skalu lipē̦dama Tdz. 46537 (aus Segew.).

Avots: EH I, 744

[II lipêt, -u, -ẽju, flackern, schimmern: liesma, zvaigznes lip Sessw. - Vgl. lîpêt.]

Avots: ME II, 473

lîpêt [auch Warkh., Warkl.], -u, -ẽju, intr., flattern, flackern Ramkau: lē̦ni līpē̦dama dega svece Zalkt. sāk tumsā un miglā līpēt un kurēties mazas uguntiņas Druva I, 51. viņš skrēja, ka mati līpēja vien Mar. actiņas tik līpēja vien nuo prieka Saul. II, 54. [Refl. -tiês, flackern: uguns sāka lîpēties Warkh., Warkl. - Zu lipt 5?]

Avots: ME II, 489

I lîpêt: auch (mit ì ² ) Heidenfeld; tē̦rps tai lîpêt ² lîp ² (glänzt) Ramkau. guns vien līp pa pagalmu Pas. X, 499. Zur Bed. vgl. auch nùolīpêt.

Avots: EH I, 750

‡ II līpêt "fliessen, rinnen" (von Tränen): asaras tai atkal sāka l. par vaigiem Saul. Raksti I (1914), 139. Identisch mit līpēt I?

Avots: EH I, 750

līpêtiês, -ẽjuôs, sich anschmiegen, sich anschmeicheln um eines Vorteils willen: līpiņa, kâ līpējas klāt pie mātes Dobl. n. Etn. I, 106. [Zu lipt? Vgl. auch li. lýpstintis "sich anschmeicheln."]

Avots: ME II, 489

‡ *ļūpêt, zu erschliessem aus izļūpējis.

Avots: EH I, 775

nùoāpêtiês, sich abmühen: vaŗeni nuoāpējuos.

Avots: ME II, 758

nùocepêt, bis aufs Blut schlagen Druw. n. Etn. IV, 161.

Avots: ME II, 767

‡ nùodèmpêt ² Gr.- Buschh. "nuostampāt".

Avots: EH II, 39

nùodipêt, [erdröhnen]: Ilzīte, kuo suoli speŗ, tūlin vai zeme nuodip A. IX, 544. [viņš aizskrēja pār pagalmu, ka zeme vien nuodipēja Druw., Lis.]

Avots: ME II, 775

nùodriepêt,

1): auch (mit iẽ ) Frauenb.; ‡

2) = ‡ nuodrĩvẽt (mit iē ) Frauenb.

Avots: EH II, 41

nùodriepêt, durchprügeln: viņu tik vajaga krietni nuodriepēt Wain.

Avots: ME II, 777

[nùodripêt, erbeben Druw.]

Avots: ME II, 777

‡ nuoel˜pêt Frauenb. "ab-, auffüttern": n. luopus, cilvē̦kus.

Avots: EH II, 44

nùoglupêt Spr., dumm werden.

Avots: ME II, 785

nùoķempêtiês, sich beschmieren, sich bwschmutzen: bē̦rns nuoķempējis ar māliem kâ mūrnieks Etn. II, 113.

Avots: ME II, 805

I nùoķepêt,

1): auch Dunika; ruociņas nu bija kâ ar mīklu nuoķe̦pē̦tas Pas. XII, 309;

2): auch Dunika. ‡ Refl. -tiês, schmutzig werden
Siuxt: spannīši me̦lni nuoķepējušies.

Avots: EH II, 59

I nùoķepêt, tr.,

1) beschmieren, beschmutzen:
drēbes, ruokas Gramsden. nuosēdās pie maizes druskām nuoķe̦pē̦ta galda stūŗa Egl.;

2) schmierig werden:
galds pa˙visam nuoķepējis - ilgi nav tīrīts Drostn., Sessw., Ring- mundshof.

Avots: ME II, 805

nùoķēpêt, herunterkommen (übertr.): viņš nuoķēpējis, es ist heruntergekommen Burtn., Salis n. U.

Avots: ME II, 806

nùoķīpêt, [nùoķīpuôt], wegnehmen, stehlen Dünsb.: [čigāns nuoķīpuoja kaimiņam zirgu Dond.]

Avots: ME II, 806

nùoklapêt,

1): n. putekļus nuo drēbēm, sniegu nuo apaviem; n. kājas Frauenb. u. a.; ‡

2) fahrend od. gehend (eine Strecke) zurücklegen
Frauenb.: n. stundā kādu jūdzi. ‡ Refl. -tiês Frauenb. u. a., sich abklopfen.

Avots: EH II, 53

nùoklapêt, intr., ab-, wegklopfen: viņš nuoklapēja pēdējuo sūniņu JR. V, 92.

Avots: ME II, 797

nùoklēpêt, nùoklē̦pât, sich lagern, sich zur Erde neigen: nuobriedušie un nuogatavuojušies mieži visi ir nuoklēpējuši Adsel. ve̦cā mēnesī sē̦tas auzas nuoklē̦pā Etn. II, 96. [auzu nevajaga sēt, kad mēnesi pušu lauž, tad nuoklē̦pā Erlaa. labība nuoklē̦pā Ronneb., Smilt., Trik., Erlaa.]

Avots: ME II, 798

‡ nuokļẽpêt Salis, = nùoklēpêt.

Avots: EH II, 54

nùoknipêt, nùoknipuôt, tr., jem. Schnippchen schlagend überwinden: puisi ar knipi nuoknipēju(- puoju) BW. 6635.

Avots: ME II, 800

nùoknĩpêt, tr., wegstibitzen: zagli man nuoknīpējuši pēdējuo sauju siena Dond.

Avots: ME II, 800

nùokram̃pêt, ‡

4) (mehrere Türen) zukrampen
Dunika: n. visas duris.

Avots: EH II, 55

nùokram̃pêt, tr.,

1) wegfischen, wegstibitzen:
mēs zirgu kur nuokrampēt dabūjām Dünsb. blanduoņi viņam gribēja kuo nuokrampēt JK. V, 64;

2) fassen, erwischen
Hug.;

3) erwürgen:
suņi vilku nuokrampēja U.

Avots: ME II, 800

‡ nuokŗaũpêt Dunika, = nùokraupêt: teļš nuokŗaupējis.

Avots: EH II, 57

[nùokraũpêt C., Lis., = nùokrupt.]

Avots: ME II, 801

[nùokrepêt U. (unter krēpêt), sich mit Schmutz bedecken: miesa nuokrepējusi.]

Avots: ME II, 801, 802

nùokûpêt,

2): aiziet, ka zeme nuo˙kûp Blieden n. FBR. XVI, 104. nuopļāvām tâ, ka nuokūpēja vien Siuxt.

Avots: EH II, 58

nùokûpêt, nùokûpt, intr.,

1) abrauchen,beräuchert werden:
gan tu biji nuokūpusi dūmaiņā istabā BW. 27617. nuokūpst mani balti vaigi [25924];

2) ab -, dahindampfen, davonstäuben:
dūmi vien nuokūpējuši Upīte Meden. laiki. zili dūmi nuokūpēja zaļa meža maliņā BW. 19877, 13. aizgājis pa purviem, ka nuokūpējis vien LP. V, 157. [rudzi nuokūp U. (unter kūpêt), der Roggen dampft in der Blütezeit.]

Avots: ME II, 804

nùokvêpêt,

1): kuoki, aiz krāsns stāvē̦dami, nuokvēpējuši me̦lni Seyershof;

2): kadiķa dūmi nuokvēpē gaļu dikti me̦lnu Siuxt. dūmi bruņas nejauki nuokvēpējuši Dünsb. Od. 237.

Avots: EH II, 59

[nùokvêpêt,

1) = nùokvêpt: griesti nuokvēpējuši;

2) = nùokvêpinât: n. stiklu me̦lnu Lis. - Refl. -tiês, = nùokvêpinâtiês.]

Avots: ME II, 805

nùolempêt,

2): n. visu dienu Kalz. Refl. -tiês,

1) und

2): auch (mit em̃ ) Dunika.

Avots: EH II, 61

nùolempêt,

[1) "nuolamāt, nuogānīt" Naud.;

2) nùolem̃pêt (= nuoslinkuot) darbu Autz, Grünh.; "nuolaisties" Plm., Kursiten];

3) "стащиться" Spr.;

[4) "nùopê̦dât" Mar., Serben;

5) "aufessen"
(mit m̃) Ringmundshof; "unschön aufessen" Sessw. Refl. - tiês,

1) verlumpen, verarmen, die Ohren hängen lassen:
es neduomāju, ka tu nuolempēsies un nevarēsi izpirkt pudeli alus Jürg.;

2) "in der Arbeit lässig werden"
(mit "em̃" ) Autz; "nuolaisties (izskatā un darbā)" Preekuln.]

Avots: ME II, 809

‡ nuoļêpêt ² Siuxt, = nùoļẽpt: visi luopi nuoļēpējuši (ar mē̦slu lēkšām aplipuši).

Avots: EH II, 65

‡ nùoļepêtiês "nuolipināties, nuoķepināties" Auleja: dara visu˙kuo, nuoļepējas Auleja. aitas nuoļepējušās (aplipušas ar mē̦slu lēkšām) Meselau.

Avots: EH II, 65

[I nùolipêt, ausspüren; Subst. nuolipējs, Ausspürer, der auf dem Fuss nachfolget Für. I, unter lipuot.]

Avots: ME II, 811

[II nùolipêt "pazibêt": mati vien nuolipēja, kad aizskrēja Bauske]

Avots: ME II, 811

nùolīpêt"

2): hinter "Saul." ME. II, 812 zu ergänzen "Raksti I (1914), 117".

Avots: EH II, 63

nùolīpêt,

1) ["erglänzen":
uguntiņa nuolīpēja Laud., Warkh., Warkl.;

2) "langsam herunterrollen"
(intr.) Grawendahl]: pāra asaru viņai nuolīpēja Saul.;

[3) nùolîpêt, eine Zeitlang wellenförmig sich bewegen
Mar., Selsau, Sessw., Peb., Serben (z. B. vom Haar od. Feuer).]

Avots: ME II, 812

nùopiêpêt, intr., verschimmeln, sich mit Hausschwamm bedecken: tautiešam liepu galdi zaļu piepi nuopiepēj[u]ši BW. 26006, 6.

Avots: ME II, 829

nùopĩpêt,

1): nāburgpuiši nuopīpē[ju]ši (kāpuostus) Tdz. 42423; ‡

2) durch Rauchen beschädigen (verderben):
rindu nuopīpē̦tu me̦lnu zuobu rādīdams Atpūta № 639, S. 10.

Avots: EH II, 74

nùopĩpêt, tr., verrauchen: dažus labus brūnus svārkus tabakā nuopīpēja BW. 9753.

Avots: ME II, 829

nùorepêt, nùorept, intr., schwielig, rauh, schmutzig werden, mit einer dicken Haut bedeckt werden: nuore̦pušās ruokas A. XX, 12. nuore̦pušas bikses Degl. akmens nuosūnuojis, nuorepējis AU.

Avots: ME II, 839

nùorũpêt, *nùorūpt, intr., besorgt, bekümmert sein: kâ nuorūp un kâ nuosāp mana sirds! Lautb. pats viņš tāds nuorūpis (sic!) Sil. Refl. -tiês, sich abhärmen: "vai jūs slimi?"viņš teica nuorūpējušuos balsi MWM. XI, 290.

Avots: ME II, 842

nùosâpêt, ‡ Refl. -tiês, eine Weile schmerzen: sirds man nuosāpējās par tuo AP. u. a.

Avots: EH II, 83

nùosâpêt, intr., schmerzen, weh tun (eine Weile): sirds man nuosāpēja, kad saimnieks teica, ka uz priekšu vairs puiša neņemšuot Latv. sēžama vieta atdūrusies pret kluonu, ka ve̦se̦la nedēļu nuosāpējuse Lapsk.

Avots: ME II, 844

‡ nùosīpêt, dumpf erschallen (?): metu šautru apcirknē; pe̦laviņas nuopūkšēja, ne rudzīši nuosīpēja BW. 25853, 4. meta rudzus, ka graudi vien nuosīpēja Heidenfeld, Sessw.

Avots: EH II, 85

‡ nùoskapêt, hin-, wegschaffen Frauenb. u. a.

Avots: EH II, 85

‡ nuošķẽrpêt Frauenb. "wetzen, schärfen": kaķis, iedams uz peļu medībām, nuošķērpē nagus uz kuoka.

Avots: EH II, 95

‡ nùošķipêt Ermes, Heidenfeld, Meselau, N.-Peb., Ramkau, Saikava, = nùošķipelêt: n. kūtspriekšu, guovju leķes.

Avots: EH II, 95

nùoskrãpêt, tr., abkratzen, zerkratzen: kaķis nuoskrapējis bē̦rnam ruokas. vajaguot visu māju nuomazgāt un nuoskrapēt Baltp. Refl. -tiês, sich abkratzen, sich müde kratzen: nuoskrāpējas gar sienu kâ kaķis gar aizkritušām lamatām Tr.

Avots: ME II, 849

‡ nùoslampêt, = nùoslam̃pât 3: n. ("nuostaigāt`) kādu ceļa gabalu Mahlup.

Avots: EH II, 87

[nùoslapêt, benetzen: kājas Bauske; n. aude̦klu N.-Peb. Refl. -tiês, sich benetzen: bē̦rns pa˙visam nuoslapējies.]

Avots: ME II, 851

nùoslâpêt, ‡

2) abprügeln
(mit ā) A.-Schwanb.: n. ar žagariem muguru.

Avots: EH II, 87

nùoslâpêt, tr., ersticken: cilvē̦ku. ugunsgrē̦ks pilnīgi nuoslapē̦ts Kaudz. nuošvīkst gara, nuoslapē̦ta nuopūta Stari II, 222.

Avots: ME II, 851

nùošļaupêt, nùošļaupt, tr.,

1) abschrägen, schräge machen:
nuošļaupē baļķim galu Tirs. nuošļaupēt - nuotēst asu galu: nuošļaupē mietam galu Druw. n. Etn. II, 33. bedres malas nav teicami ietaisīt stāvas, bet labākas ir nuošļauptas (slīpas) Mzv. nuošļauptajā kreisajā sienā divi luogi U. b.;

[2) nùošļaupt Wallhof, = nùoasinât). - Subst. nùošļaupums, die Abschrägung Dr.

Avots: ME II, 868

nuôslem̂pêtiês ² : bē̦rns pie dīķa nuoslem̃pējies gluži slapjš Nötk.

Avots: EH II, 87

nùošļer̃pêt [Sessau, Mitau, Grünh., Autz, beschmutzenl: dažreiz tâ nuošļerpējis, ka vēmiens nāk De̦glavs Rīga I, 210, [Kursiten (hier auch: "nuobristies").]

Avots: ME II, 868

[nùošļerpêt Mahlup "=nùošļupstêt" (?).]

Avots: ME II, 868

nùoslĩpêt, tr., abschleifen: bārdnazi.

Avots: ME II, 853

‡ nùosluopêt,

1) "slābi sist" Plm. n. RKr. XVII, 78: n. puiku ar pastalām; "nuopērt" (mit uõ) Ermes, Kegeln, Lemb., Zögenhof;

2) "aufessen"
Lemb.: viens pats nuosluopējis visu. Refl. -tiês, = nùopḕrtiês 1: pirtī n. Ermes, Kegeln.

Avots: EH II, 88

[nùoslūpêt, tr.,

1) niedertreten, abtrampeln:
zâli Katzd.;

[2) (mit ũ) auf einem Schlittengestell
(slũpes) wegschaffen Wandsen.]

Avots: ME II, 853

nùošņīpêt, ‡

4) abhauen
Warkl.: n. bluķam galus.

Avots: EH II, 98

nùošņīpêt,

1) ["zuspitzen"
Alswig (mit šn)]: nuošnīpē̦ts (Var.: nuošne̦pē̦ts, uzšnīpē̦ts, atšņībē̦ts) de̦guntiņš BW. 20165;

[2) wegstreichen (in einer Handschrift)"
Vank.;

3) ("mit -n-") "mit Strichen versehen"
Allasch, Sessw., Lös.: n. ar nagu visu siera gabalu Bers.].

Avots: ME II, 870

‡ nùostilpêt,

1) (mit Mühe) abziehen, abstreifen:
n. zābaku Mesoten;

2) abprügeln:
nuostilpēšu tevi ar smalkiem žagariem Baldohn.

Avots: EH II, 91

‡ nùostrãpêt, strafen (perfektiv): ļaudis bija cieši sagrē̦kājuši, dievs gribēja n. Pas. X, 53 (aus Nīcgale).

Avots: EH II, 91

nùostrepêt, -ēju, tr., ab-, durchprügeln Ahs.

Avots: ME II, 860

‡ nùostrumpêt,

1) "?": vakar pirku baltu kazu, šuodien vilki nuostrumpē[ja] Tdz. 50968;

2) vertrinken, austrinken, aussaufen
Heidenfeld, Jürg., Lemb., Lubn., Prl., Saikava: guovs ūdeni vien nuostrumpējusi Meselau.

Avots: EH II, 92

nùostrupêt, ‡

2) sich abstumpfen (physisch)
Heidenfeld.

Avots: EH II, 92

nùostrupêt, nùostrupinât, tr., abstumpfen, abstutzen: asti. iesita nuostrupē̦ta kuoka galā naudas gabalu BW. III, l, 55.

Avots: ME II, 861

nùostumpêt, s. nùostampât.

Avots: ME II, 861

nùosũpêt, [nùosūpt], intr., schmutzig werden, beschlagen: lukturi pa˙visam nuosūpējuši Janš.; nuosūpējuši lindruciņi Janš. [kambarī... griesti ir tīri,... nevis tādi nuokūpējuši un nuosūpējuši kâ saimes istabā Janš. Dzimtene V, 214. (kalējs) ar suodrējiem nuosūpis IV, 69.]

Avots: ME II, 862, 863

‡ nuošûpêt ² Frauenb., Stenden, verschimmeln: n. var maize, siens.

Avots: EH II, 98

nùosvêpêt,

6): auch Sermus. ‡ Refl. -tiês Heidenfeld "nuokvēpt".

Avots: EH II, 94

nùosvêpêt,

[1) räuchernd von Bösem befreien):
es zinu raganu, kas viņu var nuosvēpēt. [lai krievu mācītājs tevi nuosvēpē! Jürg. kad bē̦rns nuo suņa sabijies, tad tas jānuosvêpē ar suņa spalvu PS.;

2) auch nùosvêpt Tirsen, Nötk., sich mit Russ od. Staub bedecken: žāvējama gaļa nuosvēpe jeb nuosvē̦pst Holmhof;

3) beräuchern
Kokn., Vīt., Ermes, Dickeln, Malta, Re̦zna, N.-Peb.: uodi neē̦duot, ja ģīmi nuosvēpējuot pīpes dūmiem Grünwald. ar nātnas drēbes dūmiem nuosvēpē pārgriezumu Selsau, Schwanb., Druw., Sessw., Lös., Prl., Tirsen, Hochrosen. nuosvêpējis kre̦klu dūmuos tīri me̦lnu Lis., Bers.;

4) "durchschimpfen, verleumden"
Ar.;

5) nùosvēp(ê)t "vorzeitig umbringen"
Sessw.: n. savu vīru;

6) im Rauch ersticken
Bewernshof: nuosvēpēt lapsenes Lis.]

Avots: ME II, 864

nùosvil˜pêt, nùosvil˜puôt, refl. nùosvêlptiês, nùosvìlptiês, einen Pfiff erschallen lassen: šauta irbe nuosvilpās (Var.: nuosvelpās, nuosvilpuoja, nuosvilpēja) tīrumiņa galiņā BW. 8877. Mikelītis nuosasvelpa auzu kaudzes galiņā BW. 33060.

Avots: ME II, 864

[nùotepêt, sich beschmutzen: izskatās kâ pe̦lnu rušķe, nuotepējusi, sapelējusi Celm.]

Avots: ME II, 874